13.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/125

—

atgādina, ka Eiropas transporta, telekomunikāciju un digitālās infrastruktūras politika jāveido kā būtisks instruments, ar ko stimulēt pilsētu un reģionu konkurētspēju, un veicināt ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

—

atbalsta ieceri veidot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu kā kopīgu tiesisku pamatu un vienotu finansēšanas rīku transporta, enerģētikas un telekomunikāciju nozarei;

—

atzinīgi vērtē to, ka galvenā uzmanība ir pievērsta tam, lai izveidotu trūkstošos posmus, novērstu šaurās vietas un nodrošinātu pienācīgus pārrobežu savienojumus, kā arī novatorisku finanšu instrumentu ieviešanai, lai nodrošinātu iespējami lielāku sviras efektu publiskā sektora izdevumiem, kuri ES iedzīvotājiem sniedz lielāku pievienoto vērtību;

—

atbilstīgi subsidiaritātes principam aicina īstenošanā cieši iesaistīt dalībvalstis, vietējās un reģionālās pašvaldības, kā arī vietējos procesu dalībniekus;

—

uzskata, ka minētā instrumenta ieviešanai jāatbilst arī stratēģijas “Eiropa 2020” un kohēzijas politikas mērķiem, kā arī jānodrošina saskaņotība un komplementaritāte ar kohēzijas politikas fondiem;

—

uzstāj, ka finansējums ES dalībvalstīm un reģioniem jāsadala taisnīgi, vienlaikus ņemot vērā ES īpašos teritoriālos apstākļus;

—

aicina Eiropas Komisiju precizēt, ka, pārvietojot 10 miljardus euro no Kohēzijas fonda, tiek ievērota Kohēzijas fonda regula un attiecīgās dalībvalstīm piemērojamās kvotas.

Ziņotājs

Ivan ŽAGAR (SI/PPE), lovēnijas Bistricas mērs

Atsauces dokumenti

1.

atgādina, ka Eiropas transporta, telekomunikāciju un digitālās infrastruktūras politika jāveido kā būtisks instruments, ar ko stimulēt pilsētu un reģionu konkurētspēju, preču un personu brīvu pārvietošanos, vienotā tirgus integrāciju, ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kā arī ES saikni ar pārējiem pasaules reģioniem;

2.

atzinīgi vērtē Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta potenciālo lomu izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā (1) un atbalsta to, ka Komisija cenšas izveidot trūkstošos posmus, novērst šaurās vietas un nodrošināt pienācīgus pārrobežu savienojumus;

3.

atbalsta ieceri veidot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (ESI) kā kopīgu tiesisku pamatu un finansēšanas rīku transporta, enerģētikas un telekomunikāciju nozarei;

4.

atbilstīgi subsidiaritātes principam aicina īstenošanā cieši iesaistīt dalībvalstis, vietējās un reģionālās pašvaldības, kā arī vietējos procesu dalībniekus;

5.

aicina izmantot pārredzamāku, saskaņotāku un vienkāršāku pieeju ES finansējumam, tādējādi piesaistot arī privātos ieguldījumus, kas mūsdienās ir nepieciešami, lai sasniegtu ES mērķus;

6.

uzskata, ka ESI ieviešana arī veicina ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķu stiprināšanu un ka jaunais instruments būtu jāsasaista ar kohēzijas politikas fondiem, lai abi instrumenti būtu saskanīgi un papildinātu viens otru;

7.

atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumu 10 miljardus euro no Kohēzijas fonda paredzēt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam, lai atbalstītu koordinētu transporta infrastruktūras projektu īstenošanu TEN-T pamattīklā kohēzijas dalībvalstīs; uzsver, ka ir nepieciešams pēc iespējas plašāk ievērot Kohēzijas fonda piešķīrumus dalībvalstīm, lai, kā noteikts Kohēzijas fondā, nodrošinātu pozitīva finansiālā atbalsta apstākļus visiem projektiem, kas atbilst finansējuma saņemšanai, tostarp pārrobežu ceļu projektiem;

8.

uzskata, ka ESI projekti jāizstrādā saskaņā ar prioritārajiem mērķiem, kuri noteikti stratēģijā “Eiropa 2020”, proti, gudru, iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi;

9.

uzsver, ka daudzām dalībvalstīm ir grūti pašām izvērst sarežģītus pārrobežu transporta infrastruktūras projektus, toties ES līmenī pieprasījumam pēc lielākas mijiedarbības starp dažādām finansēšanas programmām un politikas jomām ir izveidojusies kritiskā masa, kam jānodrošina iespējami lielāks sviras efekts publiskā sektora izdevumiem, kuri ES iedzīvotājiem sniedz lielāku pievienoto vērtību;

10.

atbalsta ieceri veidot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu kā kopīgu tiesisku pamatu un vienotu finansēšanas rīku transporta, enerģētikas un telekomunikāciju nozarei;

11.

uzskata, ka transporta projektu sistēmā būtu jāapsver iespēja transporta mezglos saistīt pārējos transporta veidus, piemēram, gaisa transportu, metro utt.; ir jānodrošina piekļuve ātram platjoslas tīklam un pakalpojumiem — it īpaši zonās, kas nav komerciāli pievilcīgas, piemēram, mazapdzīvotos lauku rajonos, kur IKT var atvieglot publisko pakalpojumu sniegšanu un sekmēt iedzīvotāju palikšanu lauku rajonos un teritoriālo kohēziju;

12.

lūdz precizēt, kāda būs nostāja pret reģioniem ar atšķirīgu attīstības indeksu, lai ievērotu to īpašos apstākļus dažādās ES daļās, tostarp reģionos, kur vērojama būtiska un pastāvīga demogrāfiska atpalicība, nelabvēlīgu dabas apstākļu ietekmētos reģionos un tālākos reģionos, un Eiropas reģionus aptvertu līdzsvarotā veidā;

13.

atbalsta centienus veicināt tīras un ilgtspējīgas transporta sistēmas — īpaši dzelzceļa un ūdens transportā, kas ir efektīvi un konkurētspējīgi transporta veidi, kuriem jānodrošina atbilstoša infrastruktūra un organizēti pakalpojumi. Lai nodrošinātu šo ilgtspējīgo transporta veidu labu darbību, ir jāizstrādā arī iekšzemes loģistikas mezgli, kas nodrošina optimālu multimodālu apmaiņu un visas sistēmas efektivitāti;

14.

uzskata, ka ir jāņem vērā īpašie apstākļi dažādos ES reģionos — tostarp reģionos jaunajās ES dalībvalstīs, kur infrastruktūra līdz šim ir bijusi vāji attīstīta un kur trūkst atbilstoša finansējuma, it sevišķi vietās, kur tas reģionālā līmenī rada ievērojamu pievienoto vērtību, piemēram, pārrobežu transporta jomā;

15.

uzsver, ka ir jāveicina energotīklu starpsavienojumi un ES iekšējā enerģijas tirgus darbība, kā arī jāatzīst, ka ES enerģētiskā neatkarība ir viena no šā instrumenta svarīgākajām prioritātēm, un jāstiprina piegādes stabilitāte;

16.

uzsver, ka ES digitalizācijas programmas un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu izpildei, tāpat kā Eiropas sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai, būtiski ir ieguldījumi platjoslas telekomunikāciju tīklā un digitālo pakalpojumu infrastruktūras platformās;

17.

atzinīgi vērtē ESI izveidi un tā finansējumu, ko nevajadzētu apstrīdēt, lai tādējādi saglabātu šā instrumenta efektivitāti un sviras efektu uz citiem publiskiem un privātiem finansējuma avotiem, taču brīdina, ka tas nekādi nedrīkst kaitēt struktūrfondiem;

18.

finanšu tirgu stāvokļa dēļ pauž bažas par ESI finansēšanas pasākumu sviras efektu un to gaidāmo ietekmi uz reģionālā un vietējā līmeņa publiskajām finansēm, kuras plānots ieguldīt infrastruktūrā;

19.

uzstāj, ka finansējums ES dalībvalstīm un reģioniem jāsadala taisnīgi, un ņem vērā kvalitāti un pievienoto vērtību, ko Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansētie transporta, enerģētikas un telekomunikāciju tīklu projekti dod vājākajiem reģioniem, tostarp tiem, kuros pastāvīgi grūtības rada ģeogrāfiskie vai dabas apstākļi, reģioniem ar ļoti mazu iedzīvotāju blīvumu, salām un pārrobežu un kalnu reģioniem, un norāda, ka pienācīgi jāapsver ierosināto projektu iedarbīgums un sviras efekts;

20.

aicina Eiropas Komisiju precizēt, ka, pārvietojot 10 miljardus euro no Kohēzijas fonda, tiek ievērota Kohēzijas fonda regula un attiecīgās dalībvalstīm piemērojamās kvotas;

21.

uzsver, ka atbalsttiesīguma noteikumi jāattiecina arī uz administratīvajām izmaksām;

22.

atbalsta pārredzamāku, saskaņotāku un vienkāršāku pieeju ES finansējumam, lai tādējādi piesaistītu privātos ieguldījumus; lai mērķus varētu sasniegt efektīvāk, aicina administratīvās izmaksas pievienot attiecināmajiem izdevumiem un uzsver, ka jauni finansējuma avoti nekādā ziņā neaizstāj tradicionālo ES finansējumu, bet gan drīzāk to papildina;

23.

atzinīgi vērtē novatorisku finanšu instrumentu ieviešanu, it īpaši ES projektu obligāciju izmantošanu, kas palīdzēs piesaistīt privātos ieguldītājus un sekmēs publiskās un privātās partnerības Eiropas Savienībā. Ņemot vērā stāvokli finanšu tirgos, atbildība par šo obligāciju garantijām būtu jāuzņemas Komisijai;

24.

aicina Komisiju paredzēt pasākumus, kas stiprinātu novatorisku finansēšanas instrumentu izmantošanas spēju, jo ir jāatbalsta to pārvaldes iestāžu līdzdalība, kurām nav vajadzīgo speciālo zināšanu, — it sevišķi reģionālajā un vietējā līmenī; atzinīgi vērtē to, ka 2012. gada 6. jūlijā pieņemta regula, kas ļauj sākt ES projektu obligāciju iniciatīvas 2012.–2013. gada izmēģinājuma posmu ar mērķi mobilizēt 4,5 miljardu euro lielu privātā sektora finansējumu būtiskiem stratēģiskiem infrastruktūras projektiem (2); atbalsta to, ka sekmīga izmēģinājuma posma gadījumā laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam tam sekos darbības posms, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu;

25.

atzinīgi vērtē darba programmas — instrumentus, kuros izmantotas dotācijas, ko piešķir īpašu pasākumu gadījumā;

26.

norāda, ka izmaksu attiecināmība, kādu to nosaka Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, var kavēt projektu īstenošanu; tāpēc būtu jāmaina tādi tās aspekti kā attiecināmības laika faktors un atsevišķas attiecināmo izmaksu sadaļas, piemēram, sagatavošanas izmaksas, neatlīdzināms PVN, zemes iegāde;

27.

ar bažām vērtē to, ka par visiem dotāciju pieteikumiem vajadzīga tikai dalībvalsts piekrišana. Tāpēc Reģionu komiteja aicina atbilstīgā gadījumā iesaistīt atlases procesā vietējās un reģionālās pašvaldības saskaņā ar to juridiskajām pilnvarām;

28.

uzsver: ņemot vērā vietējo un reģionālo pašvaldību šābrīža situāciju, līdzekļu saņēmēji nespēs sākt darbu paredzētajā laikā. Tāpēc projektu atcelšanas noteikumi nedrīkst būt pārāk strikti, un tajos jāparedz, ka termiņš ir nevis divi gadi, kā to ierosina Eiropas Komisija, bet gan trīs gadi;

29.

atgādina: 10 miljardi euro, kas jānodala no Kohēzijas fonda, jāpakļauj tiešas pārvaldības noteikumiem, nevis rindas kārtības principam; uzsver: pieeja, saskaņā ar kuru procesam jānorit rindas kārtībā, var vēl vairāk izcelt līdzsvara trūkumu attiecībā uz ES kohēzijas valstīm, kam administratīvie, sociālie un finanšu nosacījumi sagādā vairāk grūtību, kuru dēļ dažas dalībvalstis un reģioni nespēs piedāvāt rūpīgi izstrādātus projektus;

30.

ierosina, ka noteikumi par tiesībām saņemt 10 miljardus euro, kurus paredzēts pārcelt no Kohēzijas fonda, ir jāsaskaņo ar regulu, kas attiecas uz minēto fondu;

31.

neskarot kompetences jautājumus, aicina gādāt, lai finanšu atbalsts tiem projektiem, kuru mērogs ir mazāks nekā visas Eiropas tīklu projektiem, atbilstu subsidiaritātes principam;

32.

atbalsta daudzgadu darba programmas, par kurām informē visas iesaistītās puses. Atbilstīgi daudzlīmeņu pārvaldības principiem darba programmu sagatavošanā jāiesaista visu līmeņu partneri;

33.

uzsver, ka par daudzām jomām, uz kurām attiecas ESI, juridiski atbildīgas ir reģionālās un vietējās pašvaldības, un tās tieši ietekmē pasākumi, kas ierosināti Eiropas transporta, enerģētikas un telekomunikāciju infrastruktūras finansēšanai; tāpēc ir absolūti nepieciešams, lai līdzsvarotas teritoriālās attīstības labad tiktu ievēroti daudzlīmeņu pārvaldības principi;

34.

uzskata, ka priekšlikumā par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu nav skatīts jautājums par atbilstību subsidiaritātes principam (3); atgādina, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projekti to vēriena un ietekmes dēļ var būt saistīti ar starptautisku dimensiju un tāpēc tie būtu jāīsteno vispiemērotākajā līmenī — ES, valsts, reģionālā vai vietējā līmenī;

35.

uzstāj, lai reģionālās un vietējās pašvaldības un citas ieinteresētās personas tiktu iekļautas lēmumu pieņemšanas un plānošanas procesā dalībvalstīs saistībā ar potenciāli finansējamo ESI projektu provizorisko sarakstu;

36.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības noteikti pēc iespējas agrāk jāinformē par ESI priekšlikumiem un aktīvi jāatbalsta, lai tos varētu integrēt projektu sagatavošanā un teritoriālās attīstības stratēģijās. Ārkārtīgi svarīga ir arī visu reģiona ieinteresēto personu sadarbība turpmāko ESI projektu izstrādē un īstenošanā;

37.

uzskata: lai sagatavotu sarakstus ar ierosinātajiem ieguldījumiem enerģētikā un telekomunikācijās, līdz 2012. gada beigām jāizstrādā stratēģiski pasākumi reģionālo un vietējo pašvaldību stimulēšanai, jo tikai tādā veidā dalībvalstīm atliks pietiekami daudz laika sagatavot projektu dokumentāciju;

38.

uzsver, ka jaunajām tehnoloģijām (piemēram, alternatīvo degvielu infrastruktūra) ir lielāki izveides šķēršļi nekā parastajām infrastruktūrām, piemēram, ceļiem un dzelzceļam, tāpēc ir jādod iespēja dotācijas palielināt no 20 % līdz 50 %;

39.

uzsver, ka Eiropas Komisijas izpildaģentūrai kā pārvaldības iestādei ESI īstenošanā būtu cieši jāsadarbojas ar pārējām iesaistītajām publiskajām iestādēm. Būtu jācenšas neradīt papildu izmaksas, kas saistītas ar aģentūras izveidi un darbību;

40.

uzsver: ja atsevišķi dažādu valstu partneri nevar vienoties par konkrēta projekta īstenošanu, ir jānosaka ESI fondu noteikumi;

41.

attiecīgi ierosina Eiropas Komisijai izanalizēt ETSG lietderīgumu to problēmu risināšanā, kas, īstenojot pārrobežu projektus, varētu rasties dalībvalstu tiesisko sistēmu atšķirību dēļ un tāpēc, ka ir iesaistīti dažādi finansējuma avoti, uz kuriem attiecas atšķirīgi noteikumi;

42.

uzsver, ka jānodrošina savstarpēja saskaņa starp projektiem, ko finansē no struktūrfondiem, Kohēzijas fonda un ESI, un paredzamo ESI ietekmi uz mazākiem projektiem;

43.

aicina Komisiju nodrošināt skaidrus pasākumus, kas garantētu koordināciju un saskaņu starp struktūrfondu noteikumiem, īpaši attiecībā uz vienotā stratēģiskā satvara un partnerības līgumu sagatavošanu, vienlaikus pievēršot uzmanību atbalsttiesīguma noteikumiem un tam, ka finansētie projekti var savstarpēji pārklāties;

44.

vērš uzmanību uz to, ka ESI var ietekmēt teritoriālo plānošanu un reģionālās/vietējās attīstības stratēģijas, un pauž atbalstu veiktspējas pilnveidošanas pasākumiem, kas palīdzēs reģionālajām un vietējām pašvaldībām būt iespējami labi sagatavotām tam, lai finansēšanai no ESI līdzekļiem virzītu rūpīgi izstrādātus projektus;

45.

uzstāj, ka darbības programmas un regulējums laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam jāapstiprina laikus, lai projektus var sākt īstenot 2014. gada sākumā;

46.

atbalsta Komisijas priekšlikumu — izmantojot skaidrus un izmērāmus mērķus un iepriekš noteiktus rezultātu rādītājus, virzīties uz tādu pieeju, kas vairāk orientēta uz rezultātu. Būtu jānosaka nedaudzi, saprotami un ticami rādītāji. Minētajiem rādītājiem jābūt vispārīgiem, taisnīgiem, proporcionāliem un balstītiem uz vienādas attieksmes principu. Tāpēc vietējām un reģionālajām pašvaldībām būs vajadzīga piekļuve stratēģiskās plānošanas instrumentiem, lai izvairītos no papildu administratīvā sloga saistībā ar ziņošanu, kas turklāt radīs nepieciešamību pēc novērtējuma, kurā ietverta ekonomiskā un sociālā ietekme, kā arī ietekme uz teritoriālo kohēziju;

47.

aicina dalībvalstis plašāk izmantot tehnisko palīdzību, kas pieejama darbības programmām, lai tādējādi uzlabotu vietējo un reģionālo struktūru un citu dalībnieku spējas izmantot ES fondus. Saistībā ar ESI ir īpaši svarīgi, lai ar tehniskās palīdzības resursu atbalstu arī mazāk attīstītās dalībvalstis sagatavotu kvalitatīvus projektus un tādējādi, iesniedzot pieteikumus ES līdzfinansējumam, būtu līdzvērtīgas kandidātes ar citām dalībvalstīm;

48.

attiecībā uz ESI aicina precīzāk izklāstīt jautājumus, kas saistīti ar projektu dokumentācijas sagatavošanu, projektu izstrādi, procedūru uzsākšanu un konkrētu dalībnieku pieteikumiem (pienākumu sadali starp valsts struktūrām un vietējām/reģionālajām pašvaldībām).