27.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/143

—

norāda, ka ļoti augsta ir to ieguldījumu Eiropas pievienotā vērtība, kuri ar Kohēzijas fonda atbalstu gadu gaitā veikti infrastruktūru attīstībā. Ar šiem ieguldījumiem ES uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un uzņēmumiem sniedz attīstības iespējas;

—

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu saglabāt ievērojumu Kohēzijas fonda budžetu laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam. Tādējādi no ES budžeta līdzekļiem tiktu atbalstīta to mērķu sasniegšana, kurus ES izvirzījusi transporta, vides un enerģētikas jomās;

—

uzskata, ka kohēzijas politika Eiropas Savienībā ir gan solidaritātes apliecinājums, gan efektīvs vienota tirgus izveides instruments, un tādai tai jāpaliek;

—

norāda uz nepieciešamību piemērot pieeju, kas stingri orientēta uz rezultātu un labāk noteikt prioritātes vietejā un valsts līmenī;

—

uzskata, ka Kohēzijas fondam vajadzētu arī finansēt ar ēku un mājokļu energoefektivitāti saistītus integrētus projektus;

—

piekrīt, ka Eiropas līmeņa infrastruktūrās vajadzīgi “gudri” ieguldījumi;

—

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir atbildīgas gan par ieguldījumu veikšanu transporta infrastruktūras jomā, gan par sekundāro un terciāro [satiksmes] savienojumu izveidi ar Eiropas transporta tīklu. Pašvaldības cieši jāiesaista lēmumu pieņemšanā par prioritāru vispārējas intereses projektu izvēli, lai nodrošinātu publiskā un privātā sektora ieguldījumu saskaņotību visos līmeņos;

—

neatbalstīs nevienu iniciatīvu, kas varētu samazināt kohēzijas politikai piešķirto budžetu, īpaši attiecībā uz tiem 10 miljardiem euro Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta budžetā, kas nāk no kohēzijas fonda.

Ziņotājs

Romeo STAVARACHE kgs (RO/ADLE), Bakeu reģiona Bakeu komūnas mērs

Atsauces dokuments

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Kohēzijas fondu un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1084/2006 atcelšanu

COM(2011) 612 final

1.

uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska politiska, regulatīva un administratīva loma. Bieži vien valsts līmenī tām ir skaidri noteikta kompetence ieguldījumu plānošanas jomā, kā arī transporta, vides un enerģētikas politikas īstenošanā, taču jo īpaši — kompetence attiecībā uz infrastruktūras attīstību attiecīgās pašvaldības teritorijā;

2.

uzsver, ka svarīgi ir daudzlīmeņu pārvaldību ieviest praksē, lai nodrošinātu līdzsvarotu un subsidiaritātes principam atbilstošu teritoriālo attīstību. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām kā partneriem jāiesaistās lēmumu pieņemšanā valsts un Eiropas līmenī par tām ieguldījumu prioritātēm, kurām piešķir Kohēzijas fonda finansējumu;

3.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas apņemšanos no Eiropas budžeta atbalstīt ieguldījumus infrastruktūrās, bez kuram nav iespējama ekonomikas attīstība, proti, transporta, vides un enerģētikas infrastruktūrās. Komiteja pauž gandarījumu par to, ka priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu 2014.-2020. gadam ir ņemtas vērā Eiropas Savienības dalībvalstu un reģionu savstarpējās atšķirības un īpaša uzmanība ir veltīta mazāk attīstītajiem reģioniem;

4.

uzskata, ka Eiropas Savienības kā vienotas ekonomiskās telpas veiksmīgas darbības priekšnoteikums ir prioritāšu noteikšana infrastruktūras attīstīšanai visā Eiropas teritorijā. Tādējādi arī tiktu apliecināta solidaritāte ar mazāk attīstītajām dalībvalstīm;

5.

norāda, ka ļoti augsta ir to ieguldījumu Eiropas pievienotā vērtība, kuri ar Kohēzijas fonda atbalstu gadu gaitā veikti infrastruktūru attīstībā. Dalībvalstīs, kurās IKP uz iedzīvotāju nav augsts, šādi ieguldījumi nebūtu bijuši iespējami bez Eiropas Savienības finansiālā atbalsta. Ar šiem ieguldījumiem ES uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un uzņēmumiem sniedz attīstības iespējas;

6.

norāda, ka saskaņā ar LESD 28. protokolu, Kohēzijas fonds atbalstīs projektus vides un transporta tīklu jomā tajās dalībvalstīs, kuru nacionālais kopprodukts uz vienu iedzīvotāju nesasniedz 90 % no Savienības vidējā rādītāja;

7.

īpaši atzinīgi vērtē ES dalībvalstu savstarpējo solidaritāti. Kohēzijas fonda finansējums paredzēts ieguldījumiem transporta un vides infrastruktūrā mazāk attīstīto valstu reģionos un pilsētās;

8.

vērš uzmanību uz RK ieteikumiem jaunajai daudzgadu finanšu shēmai pēc 2013. gada un pilnībā atbalsta priekšlikumus attiecībā uz kohēzijas politiku un tās nosacījumiem (1);

9.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu saglabāt ievērojumu Kohēzijas fonda budžetu laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam. Tādējādi no ES budžeta līdzekļiem tiktu atbalstīta to mērķu sasniegšana, kurus ES izvirzījusi transporta, vides un enerģētikas jomās. Komisija arī atbalsta priekšlikumu saglabāt Kohēzijas fonda finansējumu vienas trešdaļas apmērā no valsts kopējā kohēzijas politikas budžeta tajās dalībvalstīs, kuras tiesīgas saņemt finansējumu no minētā fonda;

10.

Komiteja pilnībā apzinās nepieciešamību veikt ES mēroga pasākumus ekonomikas un budžeta disciplīnas jomā, tomēr tā arī uzskata, ka kohēzijas politiku nevar izmantot kā sodīšanas instrumentu, lai panāktu stingras finanšu disciplīnas ievērošanu Eiropas Savienībā. Struktūrfondu un Kohēzijas fonda izmantošanai jāatbilst LESD 171., 174., 177. un 192. pantā izvirzītajiem mērķiem. Tāpēc Komiteja uzskata: ja tiek izvirzīti makroekonomikas nosacījumi, tie jāpiemēro visām budžeta pozīcijām un nevis tikai tām, kuras saistītas ar kohēzijas politiku;

11.

uzskata, ka kohēzijas politika Eiropas Savienībā ir gan solidaritātes apliecinājums, gan efektīvs vienota tirgus izveides instruments, un tādai tai jāpaliek. Kohēzijas politikas efektivitāti noteiks tas, vai ieguldījumu izvēle noslieksies par labu gudrai, ilgspējīgai, iekļaujošai un līdzsvarotai izaugsmei Eiropas Savienībā; šādu ieguldījumu izvēli noteiks Eiropas, valstu, reģionu un vietējās pārvaldes iestādes, un jaunajā plānošanas periodā tie tiks iekļauti struktūrfondu finansētajās ieguldījumu programmās;

12.

norāda, ka vietējo un reģionālo pašvaldību galvenais mērķis nākamajam plānošanas periodam ir uzlabot to darbību kvalitāti, kuru īstenošanai tiek izmantota Eiropas nodokļu maksātāju nauda, un sasniegt iespējami labākus rezultātus gan no ekonomiskā, gan sociālā, gan arī vides viedokļa;

13.

atzinīgi vērtē jaunos priekšlikumus, kas izvirzīti tiesību aktu kopumā par Eiropas kohēzijas politikas nākotni — tā mērķis ir palielināt fondu izmantošanas efektivitāti un uzlabot politisko mērķu un Eiropas budžeta savstarpējo atbilstību, īpašu uzmanību veltot prioritātēm, nodrošinot ieguldījumu kritisko masu, padarot elastīgākus finanšu plānošanas instrumentus un vienkāršojot procedūras piekļuvei fondiem;

14.

uzsver, ka fondu līdzekļu izmantošanas stratēģiskajā plānošanā jāiesaista līdzekļu saņēmēji un, jo īpaši, vietējās un reģionālās pašvaldības, jo tās vislabāk pārzina reālo situāciju un iespējas savā teritorijā. Tādējādi varētu nodrošināt no publiskiem ieguldījumiem finansēto ieguldījumu konsekvenci reģionālā līmenī. Lai to panāktu, jāveicina augšupējas pieejas izmantošana, jo tad katrs reģions vai pilsēta varētu izmantot savu potenciālu, izmantot vispiemērotākos līdzekļus stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai un piekļūt Eiropas fondiem;

15.

uzsver, ka ieguldījumi infrastruktūrās būtiski veicina pilsētu un reģionu ekonomisko un sociālo attīstību, ja vien tie tiek plānoti un pārvaldīti partnerībā, ja to teritoriālā ietekme pilnībā pamatota un vietējā līmeņa iesaistītie dalībnieki un vietējās un reģionālās pašvaldības ir līdzatbildīgi;

16.

pēc iespējas pārredzamai jābūt to ieguldījumu stratēģiskajai plānošanai, kas tiks veikti Eiropas transporta tīklos, kā arī enerģētikas un komunikāciju jomās. Lai būtu iespējams saskaņot teritoriālās attīstības integrētos plānus, plānošanā jāiesaista vietējās un reģionālās iestādes;

17.

atbalsta plānošanu partnerībā. Saskaņā ar jaunajiem tiesību aktu noteikumiem par kohēzijas politiku pēc 2013. gada ir paredzēts, ka katra līmeņa kompetentajām pārvaldes iestādēm jaunajā plānošanas ciklā un plānošanas procesa katrā posmā būs vairāk jāpiemēro partnerības princips; turklāt tiks ieviesti jauni rādītāji partnerības kvalitātes izvērtēšanai dalībvalstīs;

18.

norāda uz nepieciešamību piemērot pieeju, kas stingri orientēta uz rezultātu. Lai to panāktu, būs jāizveido stratēģiski plānošanas instrumenti, kurus vietējās un reģionālās pašvaldības varēs izmantot savu attīstības stratēģiju salīdzinošā izvērtēšanā, par pamatu ņemot vienotu un piemērotu rādītāju kopumu, kas ļaus izvērtēt ieguldījumu kvalitāti un palielinošo ietekmi;

19.

nākamā plānošanas perioda laikā iesaka vairāk uzmanības veltīt prioritāšu noteikšanai ieguldījumiem vietējā un reģionālā līmenī, izmantojot vienotajā stratēģiskajā satvarā noteiktos finanšu instrumentus. Tādējādi varētu izvairīties no dubultas finansēšanas vai tādu liela apmēra ieguldījumu plānošanu, kuriem finansējuma nav;

20.

uzsver, ka pārvaldības iestādēm saprātīgi jāizmanto tehniskā palīdzība — proti, palīdzība jāizmato tā, lai uzlabotu stratēģiskās plānošanas kvalitāti, attīstītu vērienīgākus vietējā un reģionālā mēroga projektus un palielinātu atbalstu projektu iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem (šo palīdzību nevajadzētu izmantot citiem mērķiem). Lai izvairītos no sadrumstalotības, tehniskās palīdzības projekti labāk ir jākoordinē gan Eiropas, gan valstu līmenī;

21.

atbalsta Eiropas Komisijas, Eiropas Investīciju bankas un citu starptautisko finanšu institūciju savstarpējas partnerības veidošanu, kā arī atbalsta tādu finansēšanas instrumentu izveidi, kas var papildināt kohēzijas fondu un kas atbilstu infrastruktūru projektu finansēšanas vajadzībām Eiropas Savienībā;

22.

atbalsta vērienīgo mērķi, ko Komisija izvirzījusi Transporta baltajā grāmatā, proti, līdz 2050. gadam transporta nozarē par 60 % samazināt oglekļa emisijas. Ieguldījumi, kas finansēti no Kohēzijas fonda līdzekļiem, tiks analizēti daudz uzmanīgāk, lai tos izvērtētu no ilgtspējības, vides novērtējuma un ilgtermiņa rentabilitātes viedokļa.

23.

uzsver: lai samazinātu birokrātisko slogu, ir svarīgi labāk koordinēt Kohēzijas fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kā arī uzlabot sinerģiju starp dažādām Eiropas un valstu programmām un finansēšanas instrumentiem;

24.

norāda, ka Kohēzijas fonds ir neaizstājams instruments ieguldījumu veikšanai pamata infrastruktūrās. Tā lietderība un efektivitāte ir pilnā mēra pierādījusies, palīdzot valstīm ar zemāku attīstības līmeni finansēt Eiropas nozīmes projektu īstenošanu;

25.

atbalsta Komisijas priekšlikumus attiecībā uz mērķiem un darbības jomam, taču uzskata, ka Kohēzijas fonds varētu arī finansēt ar ēku energoefektivitāti saistītus integrētus projektus;

26.

pauž gandarījumu, ka Kohēzijas fonda prioritātēm ir pievienota pilsētas dimensija. Komiteja uzskata, ka tādējādi tiek atzīts pilsētu būtiskais ieguldījums ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā Eiropas Savienībā;

27.

uzsver, ka ļoti svarīgi ir pastiprinātu uzmanību veltīt gan TEN-T pamatnostādņu ieteikumiem, gan arī Kopienas acquis un valstu tiesību aktu ievērošanai. Šajā sakarā ex ante novērtējumi dotu iespēju paredzēt dažas problēmas, kuru dēļ infrastruktūras projektu īstenošana ilgstoši kavējas, piemēram, kadastra reģistrs, obligātās iepirkuma procedūras, atļauju piešķiršana, publiskā iepirkuma procedūras, apelācijas kārtība utt.

28.

uzskata, ka Kohēzijas fonda ieguldījumu prioritātēm, ko nosaka valsts, reģionālā un vietējā līmeņa iestādes, jāatbilst gan stratēģijas “Eiropa 2020” pamatnostādnēm, gan vienotā stratēģiskā satvara tematiskajām prioritātēm, gan arī ieteikumiem, kas minēti “Eiropas teritoriālās attīstības programmā līdz 2020. gadam”, ko 2011. gadā apstiprināja par plānošanu un teritoriālo attīstību atbildīgie ministri (2);

29.

atkārtoti norāda, pirmkārt, ka, transporta tīklu kvalitātes un pieejamības ziņā starp Eiropas Savienības rietumu un austrumu reģioniem pastāv ievērojamas atšķirības un, otrkārt, ka mazāk attīstītajos reģionos pieprasījums pēc transporta infrastruktūras attīstības ir daudz augstāks;

30.

uzskata, ka Kohēzijas fonds ir efektīvs ieguldījumu instruments, lai uzlabotu tos Eiropas transporta tīklus (TEN-T) un tos transporta tīklus gan valstīs, gan reģionos, kuriem stratēģiska nozīme ir Eiropas Savienības ekonomiskajā, sociālajā un teritoriālajā attīstībā. Tātad nevar būt nekādu šaubu par Kohēzijas fonda Eiropas pievienoto vērtību.

31.

piekrīt, ka Eiropas līmeņa infrastruktūrās vajadzīgi “gudri” ieguldījumi, proti, transporta tīklu paplašināšanā un uzturēšanā, tādu inovatīvu risinājumu un tehnoloģiju ieviešanā, kas uzlabotu satiksmes vadību, un IT sistēmu un efektīvu vairākveidu pārvadājumu attīstīšanā utt. Eiropas transporta sistēmas konkurētspēja būs atkarīga ne vien no ES spējas attīstīt Eiropas transporta tīklu, bet arī no spējas pārvaldīt katru šīs loģistikas ķēdes posmu, tādējādi samazinot satiksmes izraisītās kavēšanās un uzlabojot transporta pakalpojumus;

32.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir atbildīgas gan par liela apmēra ieguldījumu veikšanu transporta infrastruktūras jomā, gan par sekundāro un terciāro [satiksmes] savienojumu izveidi ar Eiropas transporta tīklu. Vietējās un reģionālās pašvaldības cieši jāiesaista lēmumu pieņemšanā par prioritāru vispārējas intereses projektu izvēli, lai nodrošinātu publiskā un privātā sektora ieguldījumu saskaņotību visos — Eiropas, valsts, reģionu un vietējos— līmeņos, kā to paredz Lēmums Nr. 661/2010/ES par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai;

33.

pauž gandarījumu, ka Kohēzijas fonda ieguldījumu prioritātes attieksies arī uz tādiem svarīgiem projektiem, kuru mērķis ir veicināt gan mobilitāti pilsētu teritorijās, gan videi draudzīgu transportu, kā arī attieksies uz projektiem, kuru mērķis ir reģionālā un vietējā līmenī attīstīt “gudras” un ilgtspējīgas transporta sistēmas;

34.

atbalsta tādu rādītāju ieviešanu, kas transporta jomas resursus ļautu izmantot efektīvāk un kas Kohēzijas fondu padarītu par instrumentu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus sasniegšanai;

35.

uzskata, ka jaunās Eiropas transporta tīkla pamatnostādnes veidos infrastruktūras attīstības stratēģisko sistēmu, kas būtiski palielinās mobilitāti Eiropas Savienībā, jo ieguldījumu prioritātes būs noteiktas precīzāk. Ieguldījumi būs sadalīti divās jomās, t.i., vieni attieksies uz visaptverošo tīklu (comprehensive network) un otri — uz pamattīklu (core network). Ieguldījumus efektīvākus padarīs jauni to īstenošanas pasākumi. Uzsvars tiks likts uz nepieciešamību izveidot trūkstošos pārrobežu savienojumus starp dažādiem transporta veidiem un svarīgākajiem pilsētu [transporta] mezgliem;

36.

vērš uzmanību uz problēmām, kas ir saistītas gan ar ieguldījumu no dažādiem avotiem koordinēšanu, gan ar “gudras” transporta sistēmas plānošanu. Tās mērķis būs uzlabot ne vien drošumu, drošību un vides rādītājus, bet arī satiksmes pārvaldību, izmantojot integrētus pakalpojumus rezervācijai, biļešu pārdošanai, informācijai par vairākveidu pārvadājumiem utt.;

37.

īpaši atbalsta to, ka ir atzīta nepieciešamība veikt ieguldījumus infrastruktūrās, kas dotu iespēju izveidot integrētu Eiropas enerģētikas tīklu; ja ar ieguldījumiem kavētos, ilgtermiņā rastos pārāk augstas izmaksas un tas kaitētu ES konkurētspējai;

38.

uzskata, ka Kohēzijas fonds ir efektīvs instruments, kas dos iespēju sasniegt ES enerģētikas politikas mērķus (3) (konkurētspēja, ilgtspēja un apgādes drošība), sekmēt ES ekonomikas attīstību un īstenot stratēģiju “Eiropa 2020” un pamatiniciatīvu “Resursu ziņā efektīva Eiropa”. Lai minētos mērķus sasniegtu, jāmaina enerģētikas tīklu plānošanas, būvniecības un ekspluatācijas veids;

39.

atgādina, ka, veicot ieguldījumus enerģētikas infrastruktūrās, būtu jāpanāk, ka visiem ES reģionu iedzīvotājiem un uzņēmumiem enerģija ir pieejama bez ierobežojumiem un par pieņemamām cenām, novēršot monopolus un visus šķēršļus konkurencei, lai katram reģionam būtu iespēja izdarīt izvēli starp diviem vai vairākiem šīs jomas pakalpojumu sniedzējiem;

40.

uzskata, ka vispārējas nozīmes Eiropas infrastruktūras un projektu plānošanai un atlasei jāizmanto pārredzama metode, turklāt jāņem vērā situācija vismazāk attīstītajos reģionos un reģionos, kuros pastāv energoapgādes nedrošības risks;

41.

pauž gandarījumu, ka Kohēzijas fonds turpinās atbalstīt tādus projektus enerģētikas jomā, kuriem ir labvēlīga ietekme uz vidi, proti, ieguldījumus energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā. RK atgādina, ka šādi videi labvēlīgi projekti īstenojami tikai sadarbībā ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām, jo tās pārzina savas teritorijas potenciālu un tā izmantošanas iespējas;

42.

uzsver, ka galvenokārt ES reģioni, pilsētas un vietējās pašvaldības vai ar tiem izveidotās partnerības veic ieguldījumus, kuru mērķis ir pielāgošanās klimata pārmaiņām, dabas katastrofu novēršana, ūdens, kanalizācijas un atkritumu infrastruktūru būvniecība, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, augsnes un ekosistēmu aizsardzība un vides kvalitātes uzlabošana;

43.

pauž gandarījumu, ka no ES Kohēzijas fonda varēs finansēt ieguldījumus pilsētu aglomerāciju apkures un dzesēšanas tīklu modernizācijai un ar pārbūvi saistīto zaudējumu samazināšanai, jo šādiem ieguldījumiem ir liela pievienotā vērtība.

44.

vērš uzmanību uz to, ka vietējās un reģionālās iestādes ir modras un pretojas jebkādām kohēzijas politikas budžeta samazināšanas iniciatīvām. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta budžetā 20 % nāk no Kohēzijas fonda, kopumā 10 miljardi euro, ko izmantos starptautiskā transporta projektu finansēšanai, turklāt prioritāte ir dzelzceļa infrastruktūrām;

45.

pauž ieinteresētību par jauno Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kuram varētu būt nozīmīga Eiropas pievienotā vērtība un ar kuru Komisija plāno novērst tirgus nepilnības (izveidot trūkstošos savienojumus, likvidēt sastrēgumus un izveidot atbilstošus pārrobežu savienojumus);

46.

pauž bažas par to, ka nav skaidri noteikts, cik lieli līdzekļi šim instrumentam jāpiešķir valstu budžetos, un iesaka noteikt, ka budžeta piešķīrumi ir proporcionāli to projektu paredzamajai vērtībai, kas dalībvalstī finansējami;

47.

atgādina, ka viena no problēmām, ar ko saskaras pārrobežu projektu iesniedzēji, ir ierobežotā spēja sagatavot pilnībā izstrādātus īpaši sarežģītus projektus. Šā iemesla dēļ līdzekļi, kas sākotnēji paredzēti pārrobežu projektiem, bieži vien tikuši novirzīti citiem, labāk sagatavotiem projektiem;

48.

pauž bažas, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta centralizētā pārvaldības sistēma nevarēs atrisināt minēto problēmu, t.i., uzlabot spēju sagatavot pilnībā izstrādātus pārrobežu projektus. Tādējādi palielinās risks, ka šā instrumenta budžetu nevarēs izmantot tādu projektu finansēšanai, kurus Komisija apzinājusi jau iepriekš;

49.

izsaka iebildumus par veidu, kā paredzēts iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības, par elastības trūkumu un birokrātiju, ko instruments varētu radīt, kā arī par tā saistību ar citiem Komisijas finansēšanas instrumentiem;

50.

aicina skaidri nodalīt projektus, ko finansē no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, no tiem, ko saistībā ar partnerattiecību nolīgumiem finansē no Kohēzijas fonda vai Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Tādējādi, veicot iestāžu veiktspējas ex ante novērtējumu, būs iespējams noteikt, kāda obligātā palīdzība jāsniedz no JASPERS programmas vai citas tehniskās palīdzības programmas, lai projektu sagatavošanas izmaksas varētu finansēt no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta budžeta.