27.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/114

—

norāda, ka pārmērīga tematiska koncentrācija ierobežo stratēģisku mērķu īstenošanu, un rosina rīkoties elastīgāk, lai vēl vairāk uzlabotu reģionu konkurētspēju;

—

rosina Eiropas Komisiju dialogā ar dalībvalstīm un reģioniem katrā atsevišķā gadījumā vienoties par pielaidīgākiem noteikumiem attiecībā uz ieguldījumu prioritāšu saturu un jomām;

—

atzinīgi vērtē kopējos rādītājus, bet uzskata, ka daži uzlabojumi tomēr ir vajadzīgi;

—

uzskata, ka ERAF līdzekļu izlietošanai jābūt elastīgai, nepiešķirot priekšrocības vai nediskriminējot noteikta veida teritorijas, bet ievērojot visdažādāko pilsētas, lauku un funkcionālo teritoriju intereses;

—

ierosina uzlabot “Apvārsnis 2020” un struktūrfondu saikni, abās programmās paredzot saskarnes un saskares punktus;

—

uzsver, ka to pilsētu sarakstam, kurās paredzēts īstenot pasākumus, kam jāveicina ilgtspējīga pilsētas attīstība, vajadzētu būt tikai provizoriskam sarakstam, kurš būtu jāizveido partnerībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, izsludinot pieteikumu konkursu. Jāparedz, ka reģioni var rīkoties elastīgi un piešķirt atbalstu atbilstoši reģionālajām un vietējām vajadzībām;

—

norāda, ka ERAF līdzekļu daudzums, kas attiecīgajā dalībvalstī paredzēts ilgtspējīgai pilsētu attīstībai un vietējā līmeņa attīstībai kopumā, būtu jānosaka, izstrādājot darbības programmas;

—

uzsver, ka līdz šim īstenota URBACT programma, un lūdz Eiropas Komisiju pamatot, kāda būs ierosinātās pilsētu attīstības platformas pievienotā vērtība;

—

piedāvā cieši sadarboties ar Eiropas Komisiju, lai stiprinātu politisko dialogu par pilsētu attīstības plāniem un Eiropas pilsētu un lauku teritoriju sadarbību;

—

ierosina, ka darbības programmās nelabvēlīgu dabas vai demogrāfisko apstākļu skarto reģionu problēmām ir jāvelta lielāka uzmanība, nekā tas paredzēts Vispārējās regulas 111. pantā.

Ziņotājs

Saksijas–Anhaltes valsts sekretārs un pilnvarotais pārstāvis Vācijas federālajā valdībā Michael SCHNEIDERkgs (DE/PPE)

Atsauces dokuments

“Eiropas Parlamenta un Padomes regula par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu un mērķi “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” un par Regulas (EK) Nr. 1080/2006 atcelšanu”

COM(2011) 614 final

1.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kas veido stabilu pamatu, lai varētu turpināt sarunas par to, kādiem mērķiem Eiropas Savienībā turpmāk būs paredzēts ERAF sniegtais atbalsts;

2.

uzskata tomēr, ka ir vajadzīgas izmaiņas, jo īpaši, lai ievērotu Eiropas Savienības vietējo un reģionālo pašvaldību intereses;

3.

norāda tāpēc uz Reģionu komitejas atzinumu par pamatregulu (1), kā arī uz iepriekšējiem atzinumiem par kohēzijas politiku pēc 2013. gada (2);

4.

īpaši norāda uz minēto ERAF uzdevumu aprakstu , kas paredz stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, izlīdzinot galvenās reģionālās atšķirības, un atzīmē, ka arī ERAF turpmākajam atbalstam jābūt orientētam uz minētajiem mērķiem. Komiteja tomēr norāda, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. un 176. pantu ERAF uzdevumi ir mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību. Atbalstot šos reģionus, īpaša uzmanība būtu jāvelta lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kur pastāvīgi ir nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nopietnas demogrāfiskās problēmas, piemēram, galējiem ziemeļu reģioniem ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salām un pārrobežu un kalnu reģioniem;

5.

uzsver arī, ka ERAF atbalsta pamatmērķim jābūt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanai, atbilstošu uzmanību veltot LESD 349. pantā minēto visattālāko reģionu īpašajam un unikālajam stāvoklim;

6.

uzskata, ka minētās ERAF darbības jomas principā ir piemērotas, lai stiprinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un izlīdzinātu reģionālās atšķirības, vienlaikus cenšoties sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus. Komiteja tomēr norāda, ka nevienādās iekšējās attīstības dēļ arī vairāk attīstītajos reģionos var būt vajadzīgi ieguldījumi infrastruktūrā, ar kuru sniedz pamata pakalpojumus iedzīvotājiem vides, transporta un IKT jomā;

7.

tādēļ rosina — neatkarīgi no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta — dialogā ar dalībvalstīm un reģioniem vienoties par konkrētākiem un pielaidīgākiem noteikumiem attiecībā uz infrastruktūras izslēgšanu no atbalsta piešķiršanas. Tāpēc ir svarīgi ņemt vērā katra reģiona ražošanas struktūru;

8.

atzinīgi vērtē MVU konkurētspējas iekļaušanu prioritāro ieguldījumu sarakstā (priekšlikuma regulai par ERAF 5. pants) un uzsver, ka šis jautājums ir īpaši nozīmīgs krīzes apstākļos, kad mazie un vidējie uzņēmumi, kuru veikums nodarbinātības un inovācijas jomā būtiski ietekmē kohēziju un ekonomikas atveseļošanos, saskaras ar īpaši lielām grūtībām piekļūt finansējumam un ieguldījumiem. Komiteja turklāt uzsver, ka arī turpmāk lieliem uzņēmumiem jāsaglabā iespēja saņemt ieguldījumu atbalstu. Šiem uzņēmumiem ir liela struktūrpolitiska nozīme, jo tie, piemēram, iesaistoties rūpniecisko klasteru veidošanā, sekmē pamatiniciatīvas “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” mērķu sasniegšanu, un, kas ir ne mazāk svarīgi, ir arī MVU pasūtītāji;

9.

uzskata, ka ir vajadzīgs skaidrojums par saistību starp 3. pantā minētajām darbības jomām un 5. pantā minētajām ieguldījumu prioritātēm, un lūdz precizēt minēto punktu;

10.

uzskata: tā kā līdzekļu apmērs valsts un pašvaldību budžetos turpmāk būs ierobežots, nākotnē lielāka nozīme varētu būt privātā sektora iniciatīvām un tāpēc būtu jāparedz, ka ERAF sniedz atbalstu gan publiskajām, gan privātajām pētniecības un inovācijas struktūrām. Komiteja uzsver, ka ES līmenī noteikti ir jāturpina veicināt pētniecību, ko kopīgi veic privāti uzņēmumi, universitātes un pētniecības centri;

11.

uzskata, ka 3. panta 1. punkta (d) iv) apakšpunktā paredzētajā tīklošanā, sadarbībā un pieredzes apmaiņā starp reģioniem, pilsētām, kā arī starp sociālajiem, ekonomiskajiem un vides aizsardzības dalībniekiem jāiesaista arī ieinteresētās personas no zinātnes un pētniecības jomas un tāpēc ir vajadzīgs attiecīgs precizējums;

12.

principā atbalsta resursu koncentrēšanu uz skaidri formulētiem tematiskiem mērķiem. Tomēr šādai koncentrēšanai piemērotākais līmenis ir reģionālās darbības programmas. Tāpēc kvotu un apropriāciju centralizēta novirzīšana atsevišķiem fondiem vai ieguldījumu prioritātēm nav atbalstāma. paredzētā tematiskā koncentrācija, ievērojot subsidiaritātes principu, arī turpmāk ir jāīsteno partnerībā. Partnerības līgumi starp dalībvalsti un Eiropas Komisiju jābalsta uz vienošanos starp dalībvalsti un reģionālām un vietējām pašvaldībām. Jānodrošina, ka plānošanas procesā dalībvalstis, reģioni un vietējās pašvaldības — saskaņā ar to pilnvarām — var patstāvīgi izstrādāt teritoriālās attīstības stratēģijas, kā arī noteikt un pamatot individuālas prioritātes, ievērojot gan stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, gan dalībvalstu un reģionu īpašās reģionālpolitiskās vajadzības;

13.

iebilst tāpēc pret ERAF līdzekļu stingru koncentrēšanu uz tematiskajiem mērķiem “Pētniecības, tehnoloģiju izstrādes un inovāciju veicināšana”, “MVU konkurētspējas sekmēšana” un “Pārejas uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni visos sektoros veicināšana”, jo īpaši reģionos, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju 2007.–2013. gadā bija mazāks par 75 % no 25 valstu ES vidējā IKP attiecīgajā laikposmā;

14.

norāda, ka līdzekļu koncentrēšana tikai uz minētajiem trim mērķiem ierobežo ERAF iespējas visaptveroši atbalstīt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, kā arī tā spēju mazināt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības Eiropas Savienībā. Jāatceras, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 176. pantu ERAF mērķis ir palīdzēt izlīdzināt reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības Eiropas Savienībā. Tāpēc, kaut arī iecere ar ERAF veicināt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu ir atbalstāma, to nedrīkst darīt, mazāk uzmanības veltot galvenajam mērķim — atšķirību mazināšanai. Šāda līdzekļu koncentrēšana uz minētajiem trim mērķiem apgrūtina dalībvalstu un reģionu centienus nodrošināt pilnīgu atbilstību 7. panta (līdztiesības veicināšana) un 8. panta (ilgtspējīga attīstība un klimata pārmaiņas) prasībām, jo ierobežotais tematisko mērķu skaits nav piemērots minēto uzdevumu veikšanai. Pārmērīga koncentrācija ierobežo arī iespējas pieņemt stratēģiskus lēmumus, kas ir iepriekš jānovērtē, un mazina iepriekšējās novērtēšanas nozīmi. Lai īstenotu kompleksas programmas, kuru mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu un integrētu reģionālās ekonomikas attīstību, ir vajadzīga lielāka rīcības brīvība vietējā līmenī, un šādas programmas ir noteikti jāīsteno, lai vēl vairāk uzlabotu reģionu konkurētspēju;

15.

vēlreiz norāda, ka neatbalsta stingru kvotu noteikšanu attiecībā uz izdevumiem, kas paredzēti atsevišķiem vai kombinētiem tematiskajiem mērķiem. Reģionu iespēju un vajadzību būtiskās atšķirības, kas pastāv pat dažādu reģionu kategoriju iekšienē, neļauj īstenot nediferencētu pieeju, nosakot tematisko mērķu nozīmību. Centralizēti nosakot izdevumu kvotas, zudīs kohēzijas politikas pievienotā vērtība, ko rada piemērotu reģionālās un teritoriālās attīstības stratēģiju izstrāde;

16.

atzīmē, ka ierosinātās ieguldījumu prioritātes , kuras ERAF ir jāatbalsta atsevišķo tematisko mērķu ietvaros, aptver svarīgas fonda iespējamā atbalsta jomas. Tomēr nav saprotams, kāpēc noteiktus ieguldījumus (piemēram, satiksmes plūsmu pārvirzei), kuri neapšaubāmi sekmētu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu, Eiropas Komisija neuzskata par ieguldījumu prioritātēm;

17.

atzinīgi vērtē ieguldījumu prioritāti, kas atbalsta “pāreju uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas”, un uzsver šo ieguldījumu izšķirošo nozīmi Eiropas nākotnē. Komiteja tomēr uzskata, ka ERAF līdzekļu procentuālā daļa, ko Komisija ierosina piešķirt šim mērķim, būtu jānosaka partnerības līgumā starp Komisiju, attiecīgo dalībvalsti un reģionālajām un vietējām pašvaldībām. Tas ļautu pielāgot ERAF līdzekļu apjomu, ievērojot attiecīgās dalībvalsts vai reģiona vajadzības;

18.

uzskata, ka šajā jomā ir nepieciešama rīcība, galvenokārt saistībā ar ieguldījumu prioritātēm, kuru tematiskais mērķis ir “MVU konkurētspējas sekmēšana”. Ņemot vērā šā mērķa nozīmību izaugsmei un nodarbinātībai Eiropā un ļoti plašās un daudzsološās atbalsta iespējas, tieši šajā jomā ir ievērojami jāpaplašina ieguldījumu prioritātes. Reģionu komiteja uzskata, ka īpaši svarīgi ir veicināt produktīvus ieguldījumus, kas saistīti ar uzņēmumu izveidi, paplašināšanu, diversifikāciju vai būtiskām pārmaiņām produktu un pakalpojumu radīšanas procesā un sekmē stabilu darba vietu izveidošanu un saglabāšanu. Šādi ieguldījumi uzņēmumos ir priekšnoteikums, lai nepieciešamās strukturālās pārmaiņas Eiropā noritētu veiksmīgi un izaugsmes un nodarbinātības mērķus vispār varētu sasniegt. Noteikumi, ka ieguldījumiem uzņēmumos paredzēto ERAF atbalstu var piešķirt tikai ieguldījumiem jaundibinātos uzņēmumos, kā to nenoliedzami ir iecerējusi Eiropas Komisija, neatbilst reģionu un Eiropas attīstības prasībām;

19.

rosina arī noteikt, ka ieguldījumi ar saimniecisko darbību saistītā infrastruktūrā, tūrisma infrastruktūras izveidē, arodizglītības un apmācības infrastruktūras paplašināšanā un uzņēmējdarbības inkubatoru izveidē, kas paredzēta visos reģionos, tiek pieskaitīti tām ERAF ieguldījumu prioritātēm, kam īpaša uzmanība jāvelta, darbības programmu izstrādes gaitā nosakot tematiskās prioritātes;

20.

tāpēc rosina Eiropas Komisiju dialogā ar dalībvalstīm un reģioniem katrā atsevišķā gadījumā vienoties par pielaidīgākiem noteikumiem attiecībā uz ieguldījumu prioritāšu saturu un jomām. Nevajadzētu noteikt ERAF prioritātes katrai dalībvalstij, bet gan jāparedz, ka attiecīgas prioritātes var noteikt katrā darbības programmā;

21.

atzinīgi vērtē to, ka ierosināts izmantot kopējos rādītājus , lai novērtētu, kādus rezultātus izdevies sasniegt ar ERAF atbalstu mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”. Daži uzlabojumi tomēr ir vajadzīgi. Piemēram, sarežģīti būs noteikt pēc pētniecības un izstrādes projektu īstenošanas tirgū nonākušo jauno produktu skaitu, un to varēs izdarīt tikai pēc ilga laika. Eiropas Savienībā gūto sasniegumu novērtēšanai nav piemērots nedz šis rādītājs, nedz arī rādītājs “Lēstais noplūdes samazinājums ūdensapgādes tīklā”;

22.

rosina Eiropas Komisiju uz partnerību vērsta dialogā ar dalībvalstīm un reģioniem vēlreiz apspriest 43 kopējo rādītāju lietderību, precizitāti un, jo īpaši, to piemērojamību, un, ja vajadzīgs, tos vienkāršot. Būtu jāparedz, ka katrā darbības programmā var izvēlēties tieši tās prioritātēm atbilstošus rādītājus. Citādi ne pārvaldības iestādes, ne līdzekļu saņēmējus nevar saukt pie atbildības par nepietiekamiem sasniegumiem, ja viņi par tiem nav tieši atbildīgi;

23.

atzinīgi vērtē to, ka ERAF arī varēs atbalstīt visaptverošus pilsētu ilgtspējīgas attīstības pasākumus, kuru mērķis ir risināt pilsētu ekonomiskās, vides, klimata un sociālās problēmas. Komiteja atzīmē, ka jau pašreizējā finansēšanas periodā ERAF sniedz lielu atbalstu pilsētām, un tāpēc atbalsta arī Eiropas Komisijas ieceri nākamajā finansēšanas stiprināt pilsētu dimensiju;

24.

uzskata tomēr, ka ERAF līdzekļu izlietošanai jābūt elastīgai, nepiešķirot priekšrocības vai nediskriminējot noteikta veida teritorijas, jo pretējā gadījumā pastāv risks, ka lauku, piepilsētas un funkcionālām teritorijām tiks liegtas iespējas izmantot ERAF priekšrocības. Par ERAF līdzekļu piešķiršanu dažādām teritorijām būtu jālemj plānošanas procesā un partnerībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

25.

ierosina uzlabot “Apvārsnis 2020” un struktūrfondu saikni, abās programmās paredzot saskarnes un saskares punktus. Integrēti projekti līdz šim nevarēja saņemt atbalstu no Eiropas pētniecības programmas un struktūrfondiem. Abu programmu ciešāka saikne radītu lielāku sinerģiju un sekmētu zināšanu bāzes nostiprināšanu visos reģionos, un tāpēc “Apvārsnis 2020” un struktūrfondu papildināmība būtu atbilstoši jāatspoguļo darbības programmās un pētniecības, inovācijas un pārdomātas specializācijas stratēģijās;

26.

saistībā ar noteikto, ka dalībvalstīm jau iepriekš ir jāiesniedz to pilsētu saraksts, kurās paredzēts īstenot pasākumus, kam jāveicina ilgtspējīga pilsētu attīstība , tomēr norāda, ka tam vajadzētu būt tikai provizoriskam sarakstam. To varētu veidot uz partnerību balstītā dialogā ar attiecīgajām vietējām un reģionālajām pašvaldībām, izsludinot pieteikumu konkursu, kurā var piedalīties visas attiecīgās dalībvalsts pilsētas. Attiecīgās jomas programmā ilgtspējīgas attīstības iespējas principā jānodrošina visām pilsētām, arī mazpilsētām un vidējām pilsētām. Jāparedz, ka reģioni var rīkoties elastīgi un piešķirt atbalstu saskaņā ar to darbības programmām un finanšu plāniem un atbilstoši reģionālajām un vietējām vajadzībām;

27.

norāda, ka ERAF līdzekļu daudzums, kas attiecīgajā dalībvalstī paredzēts ilgtspējīgai pilsētu attīstībai un vietējā līmeņa attīstībai kopumā, jānosaka, izstrādājot darbības programmas. Komiteja vienlaikus tomēr norāda, ka katra dalībvalsts attiecīgā gadījumā var izmantot arī iespēju palielināt minēto apmēru, lai darbības programmās varētu paredzēt visdažādākos atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir pilsētu ilgtspējīgas attīstības veicināšana. Tāpēc tādos gadījumos, kad tas vajadzīgs vietējo ģeogrāfisko īpatnību dēļ, ir jāveido partnerība ar tuvumā esošajām piepilsētas, lauku un funkcionālajām teritorijām un vajadzības gadījumā jāveic vairākas pašvaldības aptveroša, integrēta stratēģiska plānošana. Dalībvalstīm un reģioniem ir jāpaver elastīgas rīcības iespējas, kas vajadzīgas, lai finansēšanas periodā šos pasākumus īstenotu, ievērojot reģionālās un ar struktūrpolitiku saistītās vajadzības, un varētu izvēlēties kvalitātes kritērijiem atbilstošus projektus;

28.

uzsver — Vispārējās regulas 99. pantā par “integrētiem teritoriāliem ieguldījumiem” vajadzētu ierosināt, ka uzdevumu deleģēšana pilsētām nav obligāta. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ievērojot to institucionālo un tehnisko veiktspēju, jāvar pašām izlemt, vai tās uzņemas uzdevumus un kādus uzdevumus tās uzņemas;

29.

saistībā ar minēto ierosmi izveidot pilsētu attīstības platformu uzsver, ka līdz šim veiksmīgi īstenota URBACT programma, kuras pamatmērķis ir veicināt pieredzes apmaiņu par pilsētu attīstības koncepcijām Eiropas Savienībā. Tādēļ Komiteja lūdz Eiropas Komisiju pamatot, kāda ir Eiropas Komisijas ierosinātajā veidā dibināmās jaunās platformas pievienotā vērtība, novērst platformas un URBACT programmas dublēšanos un precizēt, kā URBACT programmu paredzēts īstenot jaunajā plānošanas periodā;

30.

piedāvā cieši sadarboties ar Eiropas Komisiju un kopīgi īstenot pasākumus (katru gadu kopīgi rīkot konferences) ar mērķi stiprināt politisko dialogu par pilsētu attīstības koncepcijām un Eiropas pilsētu un lauku teritoriju sadarbību, jo uzskata, ka tas ir svarīgs Reģionu komitejas uzdevums;

31.

atzinīgi vērtē priekšlikuma regulai minēto ierosinājumu atbalstīt inovatīvas darbības ilgtspējīgas pilsētu attīstības jomā , jo tas paver iespēju atbalstīt novatoriskus projektus, ar šo īpašā atbalsta piešķiršanu nepalielinot birokrātisko slogu, kas saistīts ar vispārējā atbalsta sniegšanu attiecīgajiem reģioniem. Komiteja atzinīgi vērtē arī to, ka jēdziens “inovācija” aptver ne tikai tehnoloģijas, bet arī sociālo inovāciju. Reģionu komiteja arī rosina pavērt reģioniem iespēju pašiem attiecīgajās darbības programmās izmēģināt novatoriskus atbalsta sniegšanas risinājumus, tostarp pārdomātas specializācijas jomā;

32.

saistībā ar priekšlikuma regulai minētajiem reģioniem ar nelabvēlīgiem dabas vai demogrāfiskiem apstākļiem rosina darbības programmās demogrāfisko pārmaiņu radītajām problēmām veltīt lielāku uzmanību, nekā tas paredzēts Vispārējās regulas 111. pantā, kas attiecas uz līdzfinansējuma likmju pielāgošanu. Tā kā iedzīvotāju skaits būtiski samazinās, jauni un augsti kvalificēti cilvēki izceļo un sabiedrība arvien vairāk noveco, demogrāfiskā attīstība ir saistīta ar lielām un pastāvīgām grūtībām, kam saskaņā ar Līguma par ES darbību 174. pantu, īstenojot kohēzijas politiku, ir jāvelta īpaša uzmanība. Tas ir jāievēro, nosakot ERAF izmantošanas iespējas. Nosakot tematiskās prioritātes un ieguldījumu prioritātes, būtu jānodrošina pietiekama rīcības brīvība, lai varētu izstrādāt un izmantot novatoriskus risinājumus;

33.

atbalsta 11. pantā minētos priekšlikumus, kas attiecas uz attālākajiem reģioniem , un uzskata, ka šie priekšlikumi veido stabilu pamatu, kas ļaus turpmāk atbalstīt minētos reģionus; uzskata, ka jānodrošina šiem reģioniem pienācīgs atbalsta līmenis un jāparedz lielāks elastīgums attiecībā uz tematisko koncentrāciju;

34.

saistībā ar priekšlikuma regulai paredzēto deleģējuma īstenošanu pauž bažas par deleģēto tiesību aktu izmantošanu kopumā. Saskaņā ar Līguma par ES darbību 290. pantu šīs pilnvaras var deleģēt tikai saistībā ar nebūtiskiem leģislatīviem aktiem, un konkrēti ir jānosaka pilnvaru deleģēšanas mērķi, saturs, apjoms un ilgums;

35.

uzskata, ka Eiropas Komisijas priekšlikumā regulai ERAF sniegtā atbalsta joma ir pārāk sašaurināta un dalībvalstīm un reģioniem nav nodrošināta vajadzīgā brīvība īstenot reģionālo politiku un struktūrpolitiku, lai ar teritoriju interesēm atbilstošiem pasākumiem varētu sekmēt Līguma un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu. Tā tiek ierobežotas iespējas ar ERAF atbalstu īstenot integrētas teritoriju attīstības stratēģijas, kurās ievērotas attiecīgo teritoriju priekšrocības un vajadzības un kuras būtu vislabākais risinājums, lai būtiski veicinātu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību;

36.

uzskata, ka pašlaik notiekošajās sarunās vēl vairāk jāievēro subsidiaritātes un proporcionalitātes princips, lai ERAF atbalsta piešķiršana nekļūtu vēl centralizētāka, pārmērīgi regulēta un daudz birokrātiskāka. Tas negatīvi ietekmētu reģionu iedzīvotāju un uzņēmumu atbalstu ES kohēzijas politikai un to, kā iedzīvotāji un uzņēmumi vērtē šīs politikas īstenošanu;

37.

uzskata, ka tāpēc ir vajadzīgi būtiski uzlabojumi, un rosina Eiropas Komisiju, sadarbojoties ar Padomi un Eiropas Parlamentu, priekšlikumu regulai atbilstoši pārstrādāt;

38.

lūdz Komisiju, Padomi un Eiropas Parlamentu apsvērt, ka Komiteja varētu arī turpmāk papildināt šo sarunu procesu ar vietējo un reģionālo pašvaldību pieredzi.