(1)

Tiesa lietā C-249/10 P (2) nolēma, ka Padomes 2009. gada 30. novembra Regulas (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (3), 17. pantā paredzēto atlases metodi nevar piemērot, lai konstatētu tādu tirgus ekonomikas režīma piešķiršanas pieprasījumu atbilstību, kas sagatavojami atbilstīgi 2. panta 7. punkta c) apakšpunktam.

(2)

Saskaņā ar Tiesas spriedumu visi tirgus ekonomikas režīma pieprasīšanas pieteikumi, kurus iesnieguši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojas, bet nav iekļauti izlasē, Komisijai jāizskata arī tad, ja šādu ražotāju skaits ir liels. Tomēr šāda prakse radītu nesamērīgi lielu administratīvo slogu Savienības iestādēm, kuras veic izmeklēšanu. Tāpēc ir jāgroza Regula (EK) Nr. 1225/2009.

(3)

Turklāt saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem Regulas (EK) Nr. 1225/2009 17. pantā paredzēto atlases metodi drīkst izmantot tādu tirgus ekonomikas režīma pieprasījumu atbilstības konstatēšanai, kas sagatavojami atbilstīgi minētās regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktam. Piemēram, Pasaules Tirdzniecības organizācijas Strīdu izšķiršanas padome strīdā DS405 (2012. gada 22. februāra ziņojums “Eiropas Savienība — Antidempinga pasākumi par konkrētiem Ķīnas izcelsmes apaviem”) konstatēja – Ķīna nebija pierādījusi, ka Eiropas Savienība, sākotnējā izmeklēšanā nepārbaudot to Ķīnas ražotāju eksportētāju pieteikumus par tirgus ekonomikas režīma piešķiršanu, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, būtu rīkojusies neatbilstīgi Antidempinga nolīguma 2.4. pantam un 6.10.2. pantam, Ķīnas Pievienošanās protokola 15. panta c) punkta ii) apakšpunktam un Ķīnas Pievienošanās darba grupas ziņojuma 151. panta e) un f) punktam.

(4)

Tāpēc, ņemot vērā šo pamatinformāciju un juridiskās noteiktības labad būtu jāievieš noteikums, kas precizētu, ka lēmums izmeklēšanā pārbaudīt tikai samērīgu skaitu ražotāju ar atlases palīdzību, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1225/2009 17. pantu, attiecas arī uz personām, kurām piemērojama pārbaude saskaņā ar 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunktu. Tādēļ arī jāprecizē, ka 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā paredzētā atbilstības konstatēšana attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuri nav iekļauti izlasē, būtu jāveic tikai tad, ja tie ir pieprasījuši un tiem ir noteikta atsevišķa pārbaude saskaņā ar 17. panta 3. punktu.

(5)

Turklāt jāprecizē, ka antidempinga maksājums, kas jāpiemēro precēm, kuras importē eksportētāji vai ražotāji, kas bija informējuši par sevi saskaņā ar 17. pantu, bet netika iekļauti pārbaudāmo sarakstā, nepārsniedz vidējo svērto dempinga starpību, kas konstatēta izlasē iekļautajām personām, neatkarīgi no tā, vai normālā vērtība šādām personām tika noteikta, pamatojoties uz 2. panta 1. līdz 6. punktu vai 7. punkta a) apakšpunktu.

(6)

Visbeidzot, trīs mēnešu termiņš, kurā saskaņā ar 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu būtu jāveic atbilstības konstatēšana, jo īpaši procedūrās, kad saskaņā ar 17. pantu izmanto atlasi, ir izrādījies praksē nerealizējams. Tāpēc šis termiņš ir jāsvītro.

(7)

Juridiskās noteiktības labad un ievērojot labas pārvaldības principu, jānodrošina, lai šie grozījumi pēc iespējas drīz tiktu attiecināti uz visām jaunām un jau notiekošām izmeklēšanām.

(8)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1225/2009,

1)

Regulas 2. panta 7. punktu groza šādi:

2)

Regulas 9. panta 6. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Ja Komisija ir ierobežojusi pārbaudi saskaņā ar 17. pantu, antidempinga maksājums, ko piemēro precēm, kuras tiek importētas no tādiem eksportētājiem vai ražotājiem, kas tika informējuši par sevi saskaņā ar 17. pantu, bet kas netika iekļauti pārbaudāmo sarakstā, nepārsniedz vidējo svērto dempinga starpību, kura konstatēta izlasē iekļautajām personām, neatkarīgi no tā, vai normālā vērtība šādām personām noteikta, pamatojoties uz 2. panta 1. līdz 6. punktu vai 7. punkta a) apakšpunktu.”.