(1)

Padomes Direktīva 2003/96/EK tika pieņemta, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību attiecībā uz energoproduktu un elektroenerģijas aplikšanu ar nodokli. Saskaņā ar līguma 6. pantu šajā direktīvā integrētas vides aizsardzības prasības, īpaši ņemot vērā Kioto protokolu.

(1)

Padomes Direktīva 2003/96/EK tika pieņemta, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību attiecībā uz energoproduktu un elektroenerģijas aplikšanu ar nodokli. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 11. pantu šajā direktīvā integrētas vides aizsardzības prasības, īpaši ņemot vērā Kioto protokolu. Ir svarīgi, lai saskaņā ar LESD 9. pantu tiktu noskaidrots, vai pietiekami tiek ņemta vērā sabiedrības veselības aizsardzība, piemēram, saistībā ar gaisa piesārņojumu.

(1a)

Risinot tik plaša mēroga un svarīgu jautājumu kā enerģijas nodokļi Savienībā, nepietiek ņemt vērā tikai klimata un vides politikas mērķus, kaut arī tas būtu jādara. Enerģētikas politikas un rūpniecības politikas mērķi ir vienlīdz svarīgi uzdevumi Savienībai. Turklāt, lai iekšējais tirgus enerģētikas jomā darbotos atbilstoši un efektīvi, visas Savienības iniciatīvas un tiesību akti saistībā ar šo jomu pastāvīgi un rūpīgi jāsaskaņo. Ne tikai jānodrošina, lai grozījumi Direktīvā 2003/96/EK atbilstu citiem ar energoresursiem saistītiem politikas virzieniem, bet šie politikas virzieni būtu arī jāsaskaņo ar kopējo enerģijas nodokļu sistēmu. It īpaši izlēmīgi būtu jārisina pastāvošās problēmas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (1), lai tā varētu darboties efektīvi. Konsekvences trūkums traucētu īstenot Savienības ilgtermiņa mērķus panākt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

(2)

Jānodrošina, ka iekšējais tirgus arī turpmāk darbojas pienācīgi jauno prasību kontekstā, kas saistītas ar klimata pārmaiņu ierobežošanu, atjaunojamo energoavotu izmantošanu un enerģijas taupīšanu, kā noteikts Eiropadomes 2007. gada 8.–9. marta un 2008. gada 11.–12. decembra sanāksmes prezidentvalsts secinājumos.

(2)

Jānodrošina, ka iekšējais tirgus optimāli darbojas jauno prasību kontekstā, kas saistītas ar klimata pārmaiņu ierobežošanu, atjaunojamo energoavotu izmantošanu un enerģijas taupīšanu, kā noteikts Eiropadomes 2007. gada 8.–9. marta un 2008. gada 11.–12. decembra sanāksmes prezidentvalsts secinājumos. Tāpēc būtu jānodrošina konsekvence attiecībā uz energoresursiem saskaņā ar Direktīvu 2003/96/EK, lai tādējādi nodrošinātu patiesi līdzvērtīgus konkurences apstākļus enerģijas patērētājiem neatkarīgi no izmantotiem energoresursiem.

(2a)

Nodokļu uzlikšana energoproduktiem būtu jāīsteno tehnoloģiski neitrāli, lai dotu iespēju attīstīties jaunām tehnoloģijām.

(3)

Nodokļi saistībā ar CO2 emisijām var būt rentabls instruments dalībvalstīm, lai sasniegtu siltumnīcefekta gāzu samazinājumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmumam 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam attiecībā uz avotiem, uz kuriem neattiecas ES sistēma saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK. Ņemot vērā CO2 nodokļu iespējamo lomu, iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanai nepieciešami kopēji šādu nodokļu noteikumi.

(3)

Nodokļi saistībā ar CO2 emisiju parasti ir rentabls instruments dalībvalstīm, lai sasniegtu siltumnīcefekta gāzu samazinājumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmumam 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas samazināšanas jomā līdz 2020. gadam attiecībā uz avotiem, uz kuriem neattiecas ES sistēma saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK. Ņemot vērā CO2 nodokļu pašreizējo un iespējamo lomu, iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanai nepieciešami kopēji šādu nodokļu noteikumi.

(4a)

Enerģijas nodokļus nevajadzētu piemērot enerģijas reģenerācijai no atkritumiem un jo īpaši atkritumu izmantošanai par alternatīvu degvielu, ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem (2) mērķis ir ražotājus un atkritumu apsaimniekotājus atbrīvot no atkritumiem visenergoefektīvākajā un resursu ziņā vissaudzīgākajā veidā un tā par svarīgāko uzdevumu nosaka nevis apglabāšanu, bet gan reģenerāciju.

(4b)

Dalībvalstīm vajadzētu arī turpmāk būt tiesībām piemērot vispārējo enerģijas patēriņa nodokļu nulles likmi attiecībā uz energoproduktiem un elektroenerģiju, ko patērē lauksaimniecības, dārzkopības un zivkopības darbos un mežsaimniecībā.

(5)

Tāpēc jāizstrādā noteikumi enerģijas aplikšanai ar nodokļiem, ko veido divi elementi: CO2 nodoklis un vispārējs enerģijas patēriņa nodoklis. Lai enerģijas nodokļus pielāgotu ES sistēmas darbībai, kas noteikta Direktīvā 2003/87/EK, dalībvalstīm skaidri jānodala šie divi elementi. Tas arī ļaus noteikt atsevišķu pieeju degvielai/kurināmajam, kas ir biomasa vai kas ir iegūts no biomasas.

(5)

Tāpēc jāizstrādā noteikumi enerģijas aplikšanai ar nodokļiem, ko veido divi elementi: CO2 nodoklis un vispārējs enerģijas patēriņa nodoklis. Lai enerģijas nodokļus pielāgotu Savienības sistēmas darbībai, kas noteikta Direktīvā 2003/87/EK, dalībvalstīm skaidri jānodala šie divi elementi. Tas arī ļaus noteikt atsevišķu pieeju degvielai/kurināmajam, kas ir biomasa vai kas ir iegūts no biomasas , ņemot vērā priekšrocības, ko tie piedāvā kā avots atjaunojamās enerģijas iegūšanai, kas ir lēta un gandrīz neitrāla attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju, ja vien tie atbilst ilgtspējības kritērijiem, kuri norādīti 17. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (3). Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, pārbaudot, vai papildus CO2 emisijai jāņem vērā arī citu kaitīgu gāzu emisija ar mērķi aizsargāt sabiedrības veselību.

(6)

Katru no šiem elementiem aprēķina, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina nediskriminējošu režīmu dažādiem energoavotiem. Attiecībā uz CO2 nodokļiem par atsauci kalpo CO2 emisijas, ko izraisa katra attiecīgā energoprodukta izmantošana, izmantojot atsauces CO2 emisijas koeficientu, kas noteikts Komisijas 2007. gada 18. jūlija Lēmumā 2007/589/EK, ar ko nosaka pamatnostādnes siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai par tām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK. Attiecībā uz vispārējiem enerģijas patēriņa nodokļiem par atsauci kalpo enerģijas saturs dažādos energoproduktos un elektroenerģijā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvā 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 93/76/EEK. Šajā kontekstā jāņem vērā biomasas vai no biomasas iegūtu produktu vides priekšrocības. Šos produktus apliek ar nodokļiem, pamatojoties uz CO2 emisijas koeficientiem, kas noteikti Lēmumā 2007/589/EK biomasai vai nobiomasas iegūtiem produktiem, un uz enerģijas saturu šādos produktos, kā noteikts Direktīvas 2009/28/EK III pielikumā. Biodegvielas un bioloģiskie šķidriekurināmie, kas definēti 2. panta h) un i) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu, ir lielākā no attiecīgajām kategorijām. Tā kā šo produktu priekšrocības vides ziņā atšķiras atkarībā no tā, vai tie atbilst minētās direktīvas 17. pantā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem, īpašās atsauces vērtības biomasai un no biomasas iegūtiem produktiem jāpiemēro tikai tad, kad šie kritēriji ir izpildīti.

(6)

Katru no šiem elementiem aprēķina, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina nediskriminējošu režīmu attiecībā uz dažādiem energoresursiem. Attiecībā uz CO2 nodokļiem par atsauci kalpo CO2 emisija, ko izraisa katra attiecīgā energoprodukta izmantošana, izmantojot CO2 emisijas atsauces koeficientu, kas noteikts Komisijas 2007. gada 18. jūlija Lēmumā 2007/589/EK, ar ko nosaka pamatnostādnes siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai par tām saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK. Attiecībā uz vispārējiem enerģijas patēriņa nodokļiem par atsauci kalpo enerģijas saturs dažādos energoproduktos un elektroenerģijā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvā 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem. Šajā kontekstā jāņem vērā biomasas vai no biomasas iegūtu produktu vides priekšrocības. Šos produktus apliek ar nodokļiem, pamatojoties uz CO2 emisijas koeficientiem, kas noteikti Lēmumā 2007/589/EK biomasai vai no biomasas iegūtiem produktiem, un uz enerģijas saturu šādosproduktos, kā noteikts Direktīvas 2009/28/EK III pielikumā. Biodegviela un bioloģiskais šķidrais kurināmais, kas definēti 2. panta h) un i) apakšpunktā Direktīvā 2009/28/EK. Tā kā šo produktu priekšrocības vides ziņā atšķiras atkarībā no tā, vai tie atbilst minētās direktīvas 17. pantā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem, īpašās atsauces vērtības biomasai un no biomasas iegūtiem produktiem jāpiemēro tikai tad, kad šie kritēriji ir izpildīti. Līdzko saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK ir noteikti ilgtspējības kritēriji biomasas produktiem, kas nav biodegviela un bioloģiskais šķidrais kurināmais, šīs īpašās atsauces vērtības būtu jāpiemēro biomasas produktiem, kas nav biodegviela, taču tikai tad, ja tie atbilst jaunajiem ilgtspējības kritērijiem.

(7)

nodokļi jāpielāgo Direktīvas 2003/87/EK darbībai, lai šie nodokļi to efektīvi papildinātu. Ar šiem nodokļiem jāapliek visu veidu tādu energoproduktu izmantošanu (tostarp nolūkiem, kas nav izmantošana par kurināmo), kas izraisa CO2 emisijas no iekārtām minētās direktīvas izpratnē, ja uz attiecīgajām iekārtām neattiecas tajā pašā direktīvā noteiktā emisijas kvotu tirdzniecības sistēma. Tomēr, tā kā abu instrumentu izmantošana kopā nerosinātu samazināt emisijas, panākot zemāku līmeni, nekā kopumā sasniegts patlaban, izmantojot vienīgi emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, bet tikai palielinātu kopējās izmaksas saistībā ar šādu samazināšanu, CO2 nodokli nevajadzētu piemērot patēriņam iekārtās, uz kurām attiecas Savienības sistēma.

(7)

nodokļi jāpielāgo Direktīvas 2003/87/EK darbībai, lai šie nodokļi to efektīvi papildinātu. Ar šiem nodokļiem jāapliek visu veidu tādu energoproduktu izmantošanu (tostarp nolūkiem, kas nav izmantošana par kurināmo), kas izraisa CO2 emisiju no iekārtām minētās direktīvas izpratnē, ja uz attiecīgajām iekārtām neattiecas tajā pašā direktīvā noteiktā emisijas kvotu tirdzniecības sistēma. Tomēr, tā kā abu instrumentu izmantošana kopā nerosinātu samazināt emisiju, panākot zemāku līmeni, nekā kopumā sasniegts patlaban, izmantojot vienīgi emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, bet tikai palielinātu kopējās izmaksas saistībā ar šādu samazināšanu, CO2 nodokli nedrīkst piemērot tiešajam vai netiešajam patēriņam iekārtās, uz kurām attiecas Savienības sistēma. Dubults slogs nodokļu dubultas uzlikšanas un dubulta regulējuma veidā radītu konkurences traucējumus, un to nedrīkst pieļaut.

(8)

Fiskālās neitralitātes nodrošināšanai tādas pašas minimālās nodokļu likmes jāpiemēro katram enerģijas nodokļa elementam attiecībā uz visiem konkrētā lietojuma energoproduktiem. Ja tādējādi tiek noteiktas vienādas minimālās nodokļu likmes, dalībvalstīm — arī fiskālās neitralitātes labad — jānodrošina vienādas valsts nodokļu likmes visiem attiecīgajiem produktiem. Ja nepieciešams, ir jāparedz pārejas periods šo likmju izlīdzināšanai.

(11)

Jānodrošina, ka minimālie nodokļu līmeņi saglabā savu plānoto ietekmi. Tā kā CO2 nodokļi papildina Direktīvas 2003/87/EK darbību, emisijas kvotu tirgus cena ir cieši jāuzrauga direktīvas periodiskajā pārskatā, ko veic Komisija. Vispārējo enerģijas patēriņa nodokļu minimālie līmeņi ik pēc noteikta laika automātiski jāpielāgo, ņemot vērā šo nodokļu reālās vērtības attīstību, lai saglabātu likmju harmonizācijas pašreizējo līmeni; savukārt, lai samazinātu enerģijas un pārtikas cenu radīto svārstīgumu, šo pielāgošanu veic, pamatojoties uz izmaiņām Eurostat publicētajā ES harmonizētajā patēriņa cenu indeksā, no kura izslēdz enerģiju un neapstrādātu pārtiku.

(11)

Jānodrošina, ka minimālās nodokļu likmes saglabā savu plānoto ietekmi. Šajā sakarā regulāri vajadzētu pārbaudīt vispārējo enerģijas patēriņa nodokļu minimālās likmes.

(11a)

Ņemot vērā sarežģītās prasības, kurām jāatbilst abiem jaunās sistēmas elementiem, proti, enerģijas nodokļiem un ar CO2 saistītiem nodokļiem, visos līmeņos būtu jāparedz precīzi noteikumi, lai nodrošinātu, ka sistēmu varētu pienācīgi pārvaldīt, turklāt patērētāju interesēs šiem noteikumiem jābūt arī pārredzamiem un viegli saprotamiem.

(12)

Attiecībā uz motordegvielu vislabvēlīgākais nodokļu minimālais līmenis tiek piemērots gāzeļļai, kas ir produkts, ko sākotnēji galvenokārt lietoja uzņēmējdarbībā, un tādēļ tradicionāli tai piemēroja zemāku nodokli; tas rada kropļojošu ietekmi attiecībā uz benzīnu, kas ir galvenā konkurējošā degviela. Tāpēc Direktīvas 2003/96/EK 7. pantā noteikti pirmie pasākumi, lai gāzeļļai piemērojamo minimālo nodokļa līmeni pakāpeniski pielāgotu tam, ar ko apliek benzīnu. Pielāgošana jāpabeidz un pakāpeniski jāpāriet uz situāciju, kad gāzeļļu un benzīnu apliek ar vienāda līmeņa nodokļiem.

(12a)

Jaunās nodokļu struktūras ieviešana ir saistīta ar nodokļu likmes palielināšanu gdegvielai, lai nodrošinātu, ka tā atbilst benzīna nodokļu likmei. Tas var apdraudēt gan Eiropas autobūves nozares lēmumu pievērsties videi nekaitīgākiem un energoefektīviem tradicionālajiem iekšdedzes dzinējiem, gan kaitēt Savienības CO2 emisijas samazināšanas mērķu sasniegšanai, jo noteiktās CO2 robežvērtības var sasniegt tikai tad, ja pietiekama daļa transportlīdzekļu ir ar gāzes degvielas dzinēju. Būtu jāveic atbilstoši elastīgi pasākumi, lai neapdraudētu autobūves nozares konkurētspēju unCO2 emisijas samazināšanas stratēģijas panākumus šajā nozarē. Pārdošanas nodokļi, reģistrācijas nodokļi un ikgadējie transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļi būtu jāsaskaņo un konsekventi jānosaka tikai atkarībā no transportlīdzekļu CO2 emisijas.

(14)

Ir jāierobežo CO2 nodokļu iespējamā ietekme uz izmaksām nozarēs vai apakšnozarēs, kuras uzskata par lielā mērā pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 13. punkta nozīmē . Attiecīgi ir pareizi nodrošināt atbilstīgus pārejas pasākumus, kuriem tomēr jāsaglabā CO2 nodokļu efektivitāte attiecībā uz vidi.

(14)

Ir jāierobežo jaunās nodokļu struktūras iespējamā ietekme uz izmaksām nozarēs vai apakšnozarēs, kuras uzskata par lielā mērā pakļautām oglekļa emisijas pārvirzes riskam. Attiecīgi ir pareizi nodrošināt atbilstīgus pasākumus, kuriem tomēr jāsaglabā CO2 nodokļu efektivitāte attiecībā uz vidi.

(14a)

Jebkādai enerģijas nodokļu pārstrukturēšanai būtu jānodrošina, ka nozarēm, uz kurām neattiecas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, netiek nodarīts kaitējums salīdzinājumā ar tām nozarēm, uz kurām šī sistēma attiecas.

(15)

Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 5. pantu noteiktos gadījumos var piemērot diferencētās nodokļu likmes. Tomēr, lai nodrošinātu konsekventu CO2 cenas signālu, dalībvalstu iespējai diferencēt valsts nodokļu likmes jābūt ierobežotai un attiecināmai tikai vispārējiem enerģijas patēriņa nodokļiem. Turklāt iespēja taksometru izmantoto motordegvielu aplikt ar mazāku nodokļu līmeni vairs neatbilst tādu politiku mērķiem, kuras veicina alternatīvu degvielu un energonesējus, kā arī tīrāku transportlīdzekļu izmantošanu pilsētas transportā, un tāpēc tā jāsvītro.

(15)

Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 5. pantu noteiktos gadījumos var piemērot diferencētas nodokļu likmes. Tomēr, lai nodrošinātu konsekventu CO2 cenas signālu, dalībvalstu iespējai diferencēt valsts nodokļu likmes jābūt ierobežotai un attiecināmai tikai uz vispārējiem enerģijas patēriņa nodokļiem. Turklāt iespēja taksometru izmantoto motordegvielu , kas iegūta no naftas, aplikt ar mazāku nodokli vairs neatbilst tādas politikas mērķiem, kura mudina izmantot alternatīvu degvielu un energonesējus, kā arī ekoloģiski tīrākus transportlīdzekļus pilsētas transportā, un tāpēc tā jāsvītro.

(16a)

Tā kā elektrisko transportlīdzekļu un hibrīdtransportlīdzekļu ieviešanai ir galvenā nozīme, transporta nozarē mazinot atkarību no neatjaunojamās degvielas, dalībvalstīm būtu jāvar iespējai ierobežotā laikposmā piemērot nodokļu atbrīvojumu vai zemāku nodokļu likmi elektroenerģijai, ko izmanto šādu transportlīdzekļu uzlādēšanai.

(17)

Atbrīvojumi no nodokļiem vai nodokļu samazinājumi, ko piešķir mājsaimniecībām un labdarības organizācijām, var būt daļa no dalībvalstu noteiktajiem sociālajiem pasākumiem . Lai nodrošinātu nediskriminējošu režīmu dažādiem energoavotiem, iespēja piemērot šādus atbrīvojumus vai samazinājumus jāpaplašina, to attiecinot uz visiem energoproduktiem, kurus izmanto par kurināmo, un elektroenerģiju. Lai nodrošinātu to, ka nodokļu atbrīvojumu un samazinājumu ietekme uz iekšējo tirgu uz ierobežota, tos piemēro tikai darbībai, kas nav uzņēmējdarbība.

(17)

Atbrīvojumi no nodokļiem vai nodokļu samazinājumi, ko piešķir mājsaimniecībām un labdarības organizācijām, neļauj sniegt pareizu cenas signālu, tādējādi nestimulējot centienus samazināt enerģijas rēķinus un enerģijas patēriņu. Tāpēc Direktīvā 2003/96/EK paredzētā iespēja piemērot šādus atbrīvojumus vai samazinājumus būtu jāsvītro, taču ievērojot ilgu pakāpeniskas samazināšanas periodu. Dalībvalstīs, kurās tas ietekmē enerģijas cenas, mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem un labdarības organizācijām būtu jānodrošina kompensācija, izmantojot nopietnus un visaptverošus sociālos pasākumus.

(18)

Attiecībā uz sašķidrināto naftas gāzi un dabasgāzi, ko izmanto par degvielu, priekšrocības, kas izpaužas kā zemāki vispārējo enerģijas patēriņa nodokļu minimālie līmeņi, vai iespēja piešķirt atbrīvojumu no nodokļiem šādiem energoproduktiem vairs nav attaisnojama, īpaši ņemot vērā nepieciešamību palielināt atjaunojamu energoavotu tirgus īpatsvaru , un tādēļ tās vidējā termiņā jāatceļ .

(18)

Attiecībā uz sašķidrināto naftas gāzi un dabasgāzi, ko izmanto kā degvielu, priekšrocības, kas izpaužas kā zemākas vispārējo enerģijas patēriņa nodokļu minimālās likmes, vai iespēja piešķirt atbrīvojumu no nodokļiem šādiem energoproduktiem ilgtermiņā nav attaisnojamas un tādēļ jāatceļ , it īpaši ņemot vērā nepieciešamību ļaut pieaugt atjaunojamo energoresursu tirgus daļai . Tomēr, tā kā sašķidrināta naftas gāze un dabasgāze ir mazāk kaitīgas videi nekā citi fosilie kurināmie un tā kā to sadales infrastruktūra varētu būt noderīga alternatīvu atjaunojamo energoresursu izmantošanai, priekšrocības būtu jāatceļ pakāpeniski.

(20)

Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 15. panta 3. punktu dalībvalstis lauksaimniecības, dārzkopības vai zivkopības darbos un mežsaimniecībā var piemērot ne tikai noteikumus, ko vispārīgi piemēro izmantošanai uzņēmējdarbībai, bet arī nulles nodokļu līmeni. Pārbaudot šo iespēju, tika konstatēts, ka — ciktāl runa ir par vispārējiem enerģijas patēriņa nodokļiem — tās saglabāšana būtu pretrunā ar plašākiem ES politikas mērķiem, ja vien šāda iespēja nav saistīta ar prasību nodrošināt progresu energoefektivitātes jomā. Attiecībā uz CO2 nodokļiem režīms attiecīgajām nozarēm jāsalāgo ar noteikumiem, kurus piemēro rūpniecības nozarēm .

(20)

Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 15. panta 3. punktu dalībvalstis lauksaimniecības, dārzkopības vai zivkopības darbos un mežsaimniecībā var piemērot ne tikai noteikumus, ko vispārīgi piemēro izmantošanai uzņēmējdarbībai, bet arī nodokļu nulles likmi ar mērķi nodrošināt minēto nozaru ekonomisko dzīvotspēju, jo to darbību jau tagad apgrūtina augstas sociālās, augu veselības un vides jomas prasības, ko tirgus nespēj pietiekamā mērā kompensēt . Neraugoties uz to, pārbaudot šo iespēju, tika konstatēts, ka — ciktāl runa ir par vispārējiem enerģijas patēriņa nodokļiem — tās saglabāšana būtu pretrunā plašākiem ES politikas mērķiem, ja vien šāda iespēja nav saistīta ar prasību dalībvalstīm nodrošināt progresu energoefektivitātes jomā. Centieniem panākt progresu energoefektivitātes jomā būtu jānotiek pietiekami ilgā ciklā, un tie būtu jāplāno un jāuzrauga valsts iestādēm. Dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt tehniskas vadlīnijas šo nozaru uzņēmējiem, ja saistībā ar samazinātām nodokļu likmēm tiks noteiktas papildu prasības energoefektivitātes jomā. Attiecībā uz CO2 nodokļu režīmu, ko piemēro attiecīgajām nozarēm , tajā ir jāņem vērā konkrētās oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas spējas, tāpārvirzes risks katrā no šīm nozarēm un apakšnozarēm, kā arī iespējamā ietekme uz to ražīgumu un dzīvotspēju . Atbrīvojumu vajadzētu noteikt nozarēm, kuras ražo biomasu un kurās ir lielas oglekļa piesaistes iespējas. Reģionos, kuros pastāv ārkārtīgi lielas iespējas ražot enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, ir ļoti svarīgi veicināt lauksaimniecības un lopkopības enerģētisko neatkarību.

(21)

Vispārējos šīs direktīvas noteikumos ņemtas vērā tādas degvielas/kurināmā specifiskās iezīmes, kas ir biomasa vai kas iegūta no biomasas un atbilst Direktīvas 2009/28/EK 17. pantā minētajiem ilgtspējības kritērijiem, attiecībā uz to ieguldījumu CO2 līdzsvarošanā un zemāku enerģijas saturu vienā kvantitatīvā vienībā salīdzinājumā ar dažām konkurējošām fosilajām degvielām/kurināmo. Attiecīgi Direktīvas 2003/96/EK noteikumi, kas ļauj samazināt nodokli vai atbrīvot no nodokļa šādu degvielu/kurināmo, vidējā termiņā jāatceļ. Starpperiodā jānodrošina, lai šo noteikumu piemērošana atbilstu šīs direktīvas vispārējiem noteikumiem. Tāpēc biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas definēti Direktīvas 2009/28/EK 2. panta h) un i) punktā, jāļauj saņemt dalībvalstu piemērotas papildu nodokļu priekšrocības tikai tad, ja šīs degvielas/kurināmie atbilst minētās direktīvas 17. pantā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem.

(21)

Šīs direktīvas vispārējos noteikumos ņemtas vērā tādas degvielas/kurināmā specifiskās iezīmes, kas ir biomasa vai kas iegūta no biomasas un atbilst Direktīvas 2009/28/EK 17. pantā minētajiem ilgtspējības kritērijiem, attiecībā uz ietekmi uz CO2 līdzsvaru un zemāku energoietilpību uz vienu šķidrās biodegvielas daudzuma mērvienību salīdzinājumā ar dažām konkurējošām fosilajām degvielām/kurināmo. Attiecīgi Direktīvas 2003/96/EK noteikumi, kas ļauj samazināt nodokli vai atbrīvot no nodokļa šādu degvielu/kurināmo, vidējā termiņā jāatceļ. Starpperiodā jānodrošina, lai šo noteikumu piemērošana atbilstu šīs direktīvas vispārējiem noteikumiem. Tāpēc attiecībā uz biodegvielu un šķidro biokurināmo, kas definēti Direktīvas 2009/28/EK 2. panta h) un i) apakšpunktā, ir jāļauj saņemt dalībvalstu piemērojamās papildu nodokļu priekšrocības tikai tad, ja šī degviela/kurināmais atbilst minētās direktīvas 17. pantā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem. Šajā pantā noteikts, ka 2017. un 2018. gadā ilgtspējības kritēriji kļūs arvien stingrāki. Lai izpildītu šos kritērijus, siltumnīcefekta gāzu emisijas ietaupījumam no 2017. gada 1. janvāra jābūt vismaz 50 %. No 2018. gada 1. janvāra ietaupījumam jābūt vismaz 60 % attiecībā uz produktiem, kas ražoti iekārtās, ar kurām ražošana sākta 2017. gada 1. janvārī vai vēlāk. Līdzko saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK būs noteikti ilgtspējības kritēriji biomasas produktiem, kas nav biodegviela un bioloģiskais šķidrais kurināmais, šiem produktiem jāpiemēro papildu nodokļu priekšrocības , taču tikai tad, ja tie atbilst šiem jaunajiem kritērijiem.

(28)

Reizi piecos gados un pirmo reizi līdz 2015. gada beigām Komisijai jāziņo Padomei par šīs direktīvas piemērošanu, īpaši pārbaudot minimālos CO2 nodokļu līmeņus, ņemot vērā emisijas kvotu tirgus cenas attīstību ES, inovāciju un tehnoloģiju attīstības ietekmi un pamatojumu šajā direktīvā noteiktajai atbrīvošanai no nodokļiem un nodokļu samazināšanai, tostarpattiecībā uz degvielu, ko izmanto gaisaun jūras navigācijas nolūkā. Saraksts ar nozarēm vai apakšnozarēm, kuras uzskata par pakļautām nozīmīgam oglekļa emisiju pārvirzes riskam, regulāri jāpārskata , jo īpaši ņemot vērā jaunu liecību pieejamību.

(28)

Reizi trijos gados un pirmo reizi līdz 2015. gada beigām Komisijai jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu, īpaši pārbaudot vispārējo enerģijas patēriņa nodokļu minimālās likmes, lai nodrošinātu, ka ar tiem panāk iecerēto efektu, CO2 nodokļu minimālās likmes, ņemot vērā emisijas kvotu tirgus cenas izmaiņas EiropasSavienībā, inovāciju un tehnoloģiju attīstības ietekmi, ietekmi uz kaitīgu vai iespējami kaitīgu emisiju, kas nav CO2 emisija, pamatojumušajā direktīvā noteiktajai atbrīvošanai no nodokļiem un nodokļu samazināšanai, tostarp attiecībā uz degvielu, ko izmanto gaisa un jūras pārvadājumos, kā arī kā arī to, kā attīstās biogāzes, dabasgāzes un sašķidrinātās naftas gāzes izmantošana autotransportā . Šajā ziņojumā vajadzētu iekļaut pārskatu par spēkā esošajiem nodokļu noteikumiem, kuri paredzēti divpusējos gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumos. Ziņojumā arī jāpārbauda ietekme uz rūpniecības politikas prioritāšu noteikšanu Eiropas autobūves nozarē. Sarakstu ar nozarēm vai apakšnozarēm, kuras uzskata par pakļautām nozīmīgam oglekļa emisijas pārvirzes riskam, sagatavo un regulāri pārskata , jo īpaši ņemot vērā jaunākās atziņas.

aa)

elektroenerģijai, ko izmanto, lai sūknētu ūdeni apūdeņošanai;

—

energoproduktu divējādai izmantošanai.

—

energoietilpīgiem uzņēmumiem un energoproduktu divējādai izmantošanai.

—

—

izmantošanai šādos nolūkos: vietējam sabiedriskajam transportam (izņemot taksometrus), atkritumu savākšanā, bruņotajiem spēkiem un valsts pārvaldei, invalīdiem, sanitārajiem transportlīdzekļiem;

—

izmantošanai šādos nolūkos: vietējam sabiedriskajam transportam (izņemot taksometrus), atkritumu savākšanā, bruņotajiem spēkiem un valsts pārvaldei, invalīdiem, sanitārajiem, ugunsdzēsības un policijas transportlīdzekļiem;

a)

preču pārvadāšanai par maksu vai atlīdzību, vai uz sava rēķina ar mehānisku transportlīdzekli vai sakabinātu transportlīdzekli, kas paredzēts tieši preču autopārvadājumiem […];

b)

pasažieru pārvadājumiem, veicot regulārus vai neregulārus pakalpojumus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem […].

e)

līdz 2020. gada 31. decembrim elektroenerģiju, ko tieši nodrošina kuģiem, kuri noenkuroti ostās.

e)

līdz 2025. gada 31. decembrim elektroenerģiju, ko tieši nodrošina kuģiem, kuri noenkuroti jūras un iekšzemes ostās.

-i)

iekļauj šādu apakšpunktu:

„ba)

līdz 2023. gada 1. janvārim elektroenerģijai, ko lieto autotransportā izmantojamo elektrisko transportlīdzekļu un hibrīdtransportlīdzekļu uzlādei.”

h)

energoproduktiem, ko izmanto par kurināmo, un elektroenerģijai, ja to izmanto mājsaimniecības un/vai organizācijas, kuras attiecīgās dalībvalstis atzinušas par labdarības organizācijām. Šādu labdarības organizāciju gadījumā dalībvalstis attiecina atbrīvojumu vai samazinājumu tikai uz izmantošanu citiem nolūkiem, nevis uzņēmējdarbībai. Ja notiek jaukta izmantošana, nodokļus piemēro proporcionāli katram izmantošanas veidam. Ja izmantošana nav nozīmīga, to var uzskatīt par nulli;

h)

līdz 2025. gada 1. janvārim energoproduktiem, ko izmanto kā kurināmo, un elektroenerģijai, ja to izmanto mājsaimniecības un/vai organizācijas, kuras attiecīgās dalībvalstis atzinušas par labdarības organizācijām. Šādu labdarības organizāciju gadījumā dalībvalstis attiecina atbrīvojumu vai samazinājumu tikai uz izmantošanu citiem nolūkiem, nevis uzņēmējdarbībai. Ja notiek jaukta izmantošana, nodokļus piemēro proporcionāli katram izmantošanas veidam. Ja izmantošana ir nenozīmīga, to var neņemt vērā;

i)

līdz 2023. gada 1. janvārim dabasgāzei un sašķidrinātai naftas gāzei, ko izmanto par degvielu;

i)

līdz 2023. gada 1. janvārim dabasgāzei , biogāzei un sašķidrinātai naftas gāzei, ko izmanto kā degvielu , un sašķidrinātai naftas gāzei, kuru izmanto kā kurināmo. No 2023. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 1. janvārim dalībvalstis var piemērot samazinājumu līdz 50 % no minimālajām nodokļu likmēm šiem degvielas veidiem ;

ia)

aiz pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

i)

vispārējo enerģijas patēriņa nodokļu minimālās likmes, lai nodrošinātu, ka ar tiem panāk iecerēto efektu;

ii)

CO2 cenas izmaiņas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK;

iii)

inovāciju un tehnoloģiju attīstības ietekmi, īpaši attiecībā uz energoefektivitāti ;

iv)

elektroenerģijas izmantošanu transportā ;

v)

pamatojumu šajā direktīvā noteiktajai atbrīvošanai no nodokļa un nodokļa samazināšanai, tostarp attiecībā uz degvielu, ko izmanto gaisa un jūras pārvadājumos;

vi)

šīs direktīvas ietekmi uz rūpniecības politikas prioritāšu noteikšanu Savienības autobūves nozarē, tostarp attiecībā uz videi nekaitīgākiem un energoefektīviem tradicionālajiem iekšdedzes dzinējiem un ES CO2 emisijas samazināšanas mērķu sasniegšanu autobūves nozarē;

vii)

biogāzes, dabasgāzes un sašķidrinātās naftas gāzes izmantošanas attīstību autotransportā un

viii)

vai būtu jāņem vērā arī cita kaitīga vai iespējami kaitīga emisija, kas nav CO2 emisija.