9.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/81

1.1.

Komiteja vērš uzmanību uz faktu, ka šā gada izaugsmes pētījums (GIP) sagatavots laikā, kad ekonomikas un nodarbinātības perspektīvas ir drūmas, taču vienlaikus tiek izstrādāti jauni pasākumi un apņemšanās, piemēram, Izaugsmes un nodarbinātības pakts un pamatīga ES ekonomikas pārvaldības pārskatīšana. Komiteja norāda, ka Izaugsmes un nodarbinātības pakts un pasākumi, kuru mērķis ir pārraut banku un valdību saikni, piemēram, banku savienība un jaunā ECB programma (“Tieši monetāri darījumi”), būtu jāīsteno nekavējoties un līdzsvaroti, jo tiem būs būtiska nozīme ceļā uz atlabšanu un uzticības atjaunošanu.

1.2.

Jāšaubās, vai ES spēs laikus izpildīt stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītos mērķus, tāpēc EESK pauž nožēlu par to, ka 2013. gada GIP trūkst to iemeslu analīze, kas traucējuši panākt progresu virzībā uz šiem mērķiem.

1.3.

Ņemot vērā saspringto stāvokli ekonomikā, negatīvo ietekmi uz sociālo kohēziju, augsto un joprojām augošo bezdarbu, kā arī nabadzības pieaugumu, Komiteja brīdina, ka pašreizējās taupības politikas turpināšana var radīt smagas sekas — dziļu un ilgstošu lejupslīdi, kas var strukturāli vājināt ekonomiku un apdraudēt tās pāreju uz ekoloģiski ilgtspējīgu tautsaimniecības modeli. Līdzīgas bažas par stāvokli Eiropā un par taupības pasākumu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi pauduši daudzi citi starptautiskās politikas dalībnieki.

1.4.

Attiecībā uz ierosmi par konsolidāciju, kas vērsta uz izaugsmi, Komiteja jau iepriekš ir aicinājusi (1) gan konsolidēt publiskā sektora finanses pēc iespējas elastīgākā laikposmā, lai neapstādinātu izaugsmi, gan rast saprātīgu līdzsvaru starp ieņēmumiem un izdevumiem, starp piedāvājumu un pieprasījumu. Komiteja arī atgādina savu iepriekš pausto brīdinājumu neiedragāt sabiedrisko pakalpojumu un kolektīvās solidaritātes sistēmas, lai nevājinātu sociālo drošību lielu sociālu draudu (bezdarba, slimību, novecošanas) laikā un nepieļautu drošības uzkrājumu pieaugumu.

1.5.

Attiecībā uz diferencētas konsolidācijas jēdzienu un ierosinājumu tām dalībvalstīm, kuru finanses ir nestabilas, pat izvēlēties “strauju fiskālās korekcijas tempu”, kamēr citām dalībvalstīm būtu iespēja likt darboties to automātiskajiem stabilizatoriem, Komiteja nav pārliecināta, vai šāds politikas instrumentu klāsts būtu lietderīgs. Tas tomēr var klaji negatīvi ietekmēt gan eurozonu kopumā, gan konkrēti tās dalībvalstis, kurās taupības pasākumu dēļ jau patlaban iestājusies dziļa lejupslīde. Vienlaikus ir skaidrs, ka šīs krīzes pārvarēšanas posmā dažās valstīs būs jāpieliek daudz lielāki pūliņi nekā citās, lai atjaunotu ekonomikas stabilitāti un izaugsmi.

1.6.

Komiteja ir noraizējusies par nelīdzsvarotajiem ekonomikas politikas pasākumiem un par lielo uzsvaru, kāds likts uz taupību. Komiteja uzskata, ka fiskālajai konsolidācijai, ko veic, lai novērstu ļoti lielo fiskālo nelīdzsvarotību, vajadzīgs ilgāks laiks, un mudina fiskālās konsolidācijas laika grafiku noteikt, saskaņojot to ar būtiski pastiprinātu un skaidri formulētu Izaugsmes un nodarbinātības paktu.

1.7.

Šķiet, ka fiskālo konsolidāciju 2013. gada GIP pamato ar vajadzību pēc uzticēšanās, īpaši finanšu tirgu uzticēšanās. EESK atzīst, ka kredītu pieejamībai un finanšu tirgus sektora sakārtošanai ir liela nozīme, taču vēlas vērst uzmanību uz to, ka tikpat svarīga ir arī mājsaimniecību un uzņēmumu uzticēšanās un ka uzticēšanās atmosfēra nevar veidoties, ja uzņēmumi ir noraizējušies par pieprasījumu, bet cilvēki bažījas par savu darba vietu, algu vai sociālo drošību. Finanšu tirgu uzticēšanās un patērētāju un ražotāju uzticēšanās ir viens otru papildinoši faktori.

1.8.

Komiteja aicina rīkoties izlēmīgi, lai atjaunotu izaugsmi, darba vietas un konkurētspēju Eiropas ekonomikā, un lūdz pašreizējo prezidentvalsti uzņemties pārdomātas izaugsmes programmas vadību. Ir vajadzīgi vērienīgi izaugsmes un nodarbinātības veicināšanas pasākumi un ieguldījumu politika, kas koncentrējas gan uz Eiropas ekonomikas atveseļošanu īstermiņā, gan uz tās pārstrukturēšanu ar mērķi risināt tādus pamatuzdevumus kā ilgtspēja, vairāk un labāku darba vietu radīšana, sociālās konverģences sekmēšana un uz inovāciju balstīta konkurētspēja.

1.9.

Ārkārtīgi svarīga nozīme ir politikas secīgumam to pasākumu izvēlē, kas paredzēti ekonomikas atveseļošanai, un to, kuru mērķis ir fiskālo “grožu savilkšana” (2).

Jaunā pieeja Eiropas turpmākajai politikai jābalsta uz vairākiem principiem. Nevis dalībvalstīm jāsacenšas vienai ar otru, bet gan vajadzētu īstenot cieši integrētu, pārvalstisku, Eiropas līmeņa daudzgadu pieeju. Tirgus spēki, īpaši finanšu tirgus, jāpārbauda un jāuzrauga, izmantojot demokrātiskā ceļā izvirzītas politikas prioritātes. Finansēm jābūt stabilām, bet arī taisnīgām un vienlīdzīgi sadalītām. Spēcīgākajiem reģioniem jāatbalsta vājākie, lai to ekonomika kļūtu ražīgāka, inovatīvāka, spēcīgāka un mazinātos atšķirības. Savukārt dalībvalstīm, kas var iekasēt papildu ieņēmumus no nodokļiem, tas ir jāizmanto, lai samazinātu parādu slogu.

1.10.

Komiteja atzinīgi vērtē Izaugsmes un nodarbinātības paktu un aicina Komisiju un Eiropadomi ātri to īstenot un virzīties tālāk, pārveidojot to par vērienīgu Eiropas investīciju programmu. Tāpēc EESK atkārtoti aicina veidot stiprāku budžetu atbilstīgi ES iecerēm un veicamajiem uzdevumiem, bez kavēšanās vienoties par nākamo daudzgadu finanšu shēmu un piešķirt nozīmīgu lomu EIB, kas nodarbojas ar augstas nodarbinātības projektiem (piem., MVU, pamatinfrastruktūras, enerģētikas un klimata projektiem).

1.11.

EESK atgādina arī par kohēzijas politikas lielo nozīmi konverģences nodrošināšanā visā ES.

1.12.

Attiecībā uz izaugsmes atsākšanu Komiteja atgādina par iespējām, ko dod vienotais tirgus, kā arī par inovācijas nepieciešamību, lai Eiropas tautsaimniecība būtu konkurētspējīga. Komiteja uzsver, ka atveseļošanas procesā svarīga nozīme ir uzņēmumiem, sevišķi MVU, uzņēmējdarbības iniciatīvai un uzņēmumu veidošanai, sociālajiem uzņēmumiem un kooperatīviem.

1.13.

Tā kā krīzes finansiālie, ekonomikas, sociālie un vides aspekti ir savstarpēji saistīti, EESK uzskata, ka vairāk uzmanības būtu jāpievērš videi labvēlīgākas ekonomikas veidošanai un ekoloģijas aspekta plašākai iestrādei Eiropas pusgadā, un rosina šajās jomās plašāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību.

1.14.

Saistībā ar nodarbinātību un prasmju uzlabošanu EESK atgādina, ka ir jāiegulda izglītībā, apmācībā un mūžizglītībā (arī apmācībā darbavietā un duālajās mācekļu apmācības sistēmās), pievēršoties konkrētas kvalifikācijas darbinieku trūkumam un prasmju neatbilstībai darba tirgum.

Komiteja atkārtoti aicina atvieglināt līdzdalību darba tirgū, uzlabot valsts nodarbinātības dienestu pakalpojumus, aktīvāk īstenot darba tirgus pasākumus un atbalstīt uzņēmējdarbību un pašnodarbinātību. Ir jādara viss iespējamais, lai mobilizētu ieguldījumus, kuri var būtiski ietekmēt nodarbinātību.

EESK norāda, ka nesen izstrādājusi atzinumus par minētajiem tematiem un ka patlaban gatavo atzinumu par jauniešu nodarbinātības pasākumu kopumu (3) un atzinumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (4).

Komiteja konstatē, ka 2013. gada izaugsmes pētījumā ir pausts atbalsts darba tirgus elastīgumam, ļoti maz ņemot vērā vai vispār neņemot vērā drošības dimensiju. EESK atgādina par saviem iepriekš pieņemtajiem atzinumiem, kuros minēts, ka jānodrošina līdzsvars starp elastīgumu un drošību un ka saistībā ar elastdrošību ir svarīgi, lai “sociālais dialogs būtu labi attīstīts, dzīvotspējīgs, lai tajā aktīvi piedalītos sociālie partneri un spētu risināt sarunas, ietekmēt un uzņemties atbildību” (5).

Attiecībā uz algām Komiteja pauž bažas, ka strukturālās reformas var izraisīt lejupvērstu konkurenci starp dalībvalstīm. EESK atgādina, ka, ieviešot algu noteikšanas reformas, jāveic apspriešanās valsts līmenī ar sociālajiem partneriem, un lūdz Komisiju precizēt savu nostāju algu, inflācijas un ražīguma jautājumā.

1.15.

Komiteja uzskata, ka vairāk uzmanības jāpievērš godīguma un sociālā taisnīguma jautājumam. Reformu izmaksām un ieguvumiem jābūt taisnīgi sadalītiem visiem dalībniekiem (darba ņēmējiem, mājsaimniecībām, uzņēmumiem).

1.16.

Komiteja aicina veltīt papildu pūles, lai nodrošinātu sociālās aizsardzības sistēmu efektivitāti krīzes seku novēršanā, veicinātu sociālo iekļaušanu un īstenotu Aktīvas iekļaušanas stratēģiju, tādējādi nodrošinot iekļaujošu darba tirgu un risinot nabadzības problēmu.

1.17.

Visbeidzot EESK atkārtoti norāda, ka jāuzlabo dažādo Eiropas pusgada procedūru demokrātiskā pārskatatbildība un leģitimitāte, kā arī valstu ekonomikas politikas pasākumu koordinēšana. Lai politikas pasākumus un reformas varētu pareizi izstrādāt un īstenot, būtiska nozīme ir sociālajam un pilsoniskajam dialogam. Tāpēc vajadzīga cieša sadarbība un saskaņa ar sociālajiem partneriem. Komiteja norāda, ka sociālajiem partneriem un organizētai pilsoniskajai sabiedrībai vajadzīga spēcīgāka ietekme gan ES, gan it sevišķi valstu līmenī. Jo vairāk iesaistīsies sociālie partneri, jo veiksmīgāk varētu noritēt īstenošana.

2.1.

Paziņojumā “Gada izaugsmes pētījums (2013. gads)”, ar ko tiek uzsākts Eiropas pusgads, Komisija izklāsta savu redzējumu par vispārējām budžeta, ekonomikas un sociālajām prioritātēm 2013. gadā. Eiropas pusgada mērķis ir uzlabot ekonomikas un sociālās politikas koordināciju, lai reāli varētu sasniegt “Eiropa 2020 — gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas” svarīgākos mērķus.

2.2.

Gada izaugsmes pētījums būtu jāizmanto, dalībvalstīm pieņemot ar ekonomiku un budžetu saistītus lēmumus, kurus dalībvalstis izklāstīs savās stabilitātes un konverģences programmās un reformu programmās.

2.3.

Tā kā ir nepieciešams turpināt atveseļošanos un atjaunot uzticēšanos, Komisija uzskata, ka 2013. gadā jāpatur spēkā tās pašas piecas prioritātes, kas tika izraudzītas 2012. gadā: turpināt diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, atjaunot ierasto tautsaimniecības kreditēšanu, sekmēt izaugsmi un konkurētspēju šodienai un rītdienai, mazināt bezdarbu un krīzes sociālās sekas un modernizēt publisko pārvaldi.

2.4.

Šajā atzinuma projektā ir sniegta analīze, piezīmes un priekšlikumi par GIP (2013. g.).

3.1.

Šā gada izaugsmes pētījums publicēts laikā, kad apstākļi ir sarežģīti un nodarbinātības un izaugsmes perspektīvas — drūmas. Komiteja piekrīt dokumentā paustajām bažām, ka ieilgusī krīze ir traucējusi dalībvalstīm izpildīt savus uzdevumus nodarbinātības, pētniecības un izstrādes, klimata un enerģētikas, izglītības un nabadzības apkarošanas jomā un ka arvien pieaug skepse par ES spēju šos mērķus sasniegt.

Komiteja arī norāda, ka 2013. gada izaugsmes pētījuma izstrāde notikusi vienlaikus ar vairākām bezprecedenta norisēm. Pirmkārt, 2012. gada jūnijā Eiropadome pieņēma Izaugsmes un nodarbinātības paktu (6). Otrkārt, notikušas pamatīgas pārmaiņas Savienības pārvaldības struktūrā (piemēram, pastiprināta savstarpēja fiskālās politikas uzraudzība), kuras izraisījusi esošās struktūras nespēja pārvarēt ekonomikas krīzi un novērst domino efektu, kas apdraud euro un pašas Eiropas Savienības pastāvēšanu un ir paildzinājis lejupslīdi, tādējādi izraisot bezdarba pieaugumu. Komiteja aicina šos pasākumus nekavējoties un līdzsvarotā veidā īstenot, jo tiem būs ārkārtīgi svarīga nozīme ceļā uz atlabšanu un uz investoru, uzņēmumu un patērētāju uzticēšanās atjaunošanu.

3.2.

EESK atzīmē, ka nesen publicēti divi svarīgi dokumenti: “Ceļā uz patiesu ekonomikas un monetāro savienību” (7) un “Plāns padziļinātas un patiesas EMS izveidei” (8), par ko Komiteja patlaban gatavo atzinumu.

Komiteja atbalsta nostādni, ka ir jāpārrauj saikne starp bankām un valdībām, un atzinīgi vērtē pirmos soļus ceļā uz banku savienību (9). Ir izteikta apņemšanās darīt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu finansiālo stabilitāti, un ECB apņēmusies īstenot nozīmīgus pasākumus, lai nomierinātu situāciju grūtībās nonākušajos Eiropas valstu parādu tirgos.

Banku savienība palīdzēs nodrošināt visām ES mājsaimniecībām un uzņēmumiem vienlīdzīgu piekļuvi kredītiem un dos iespēju vienotajam tirgum atgūt konkurētspēju, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus.

4.1.1.

Komiteja ar sarūgtinājumu konstatē, ka Komisijas gada izaugsmes pētījumā faktiski vienīgā atsauce uz stratēģiju “Eiropa 2020” ir īsa zemsvītras piezīme par Eurostat ziņojumu (10). Paziņojumā vienkārši ir norādīts, ka “kopumā Eiropa atpaliek savu mērķu izpildē”. Gada izaugsmes pētījumā nav pienācīgi analizēti tiešie cēloņi, kas kavējuši stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, un dokumentā pat nav izvirzīts jautājums, vai pašreizējā politikas izvēle ir bijusi par iemeslu tam, ka ES ir novirzījusies no minētās stratēģijas. Komiteja aicina pašos pamatos pārskatīt stratēģijas “Eiropa 2020” procesu un pārdalīt struktūrfondus tā, lai sasniegtu minētos mērķus, tādējādi konkurētspējas un taupības politiku līdzsvarojot ar izaugsmes, darba vietu un sociālo politiku.

4.1.2.

Komiteja ir nobažījusies par nodarbinātības līmeņa pastāvīgo pazemināšanos vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem. Kopš 2008. gada, kad šis līmenis bija 70,3 %, tas 2011. gadā ir pazeminājies līdz 68,6 %, lai gan stratēģija “Eiropa 2020” paredz, ka 75 procentiem no visiem 20–64 gadus veciem iedzīvotājiem vajadzētu būt nodarbinātiem. Absolūtos skaitļos tas nozīmē, ka Eiropa šajā laika posmā ir zaudējusi 5 miljonus darba vietu (11). Šīs parādības izpausme ir aizvien augstāks bezdarba līmenis, kas Eiropas Savienībā kopumā tagad sasniedz 10,7 % un eurozonā pat 11,8 % (12).

Krīze ir radījusi lielu bezdarbu, un kopā ar taupības pasākumiem publiskajā sociālajā budžetā laikā no 2009. gada līdz 2011. gadam tos 113,8 miljonus ES iedzīvotāju, kuriem draud nabadzība un sociālā atstumtība (24,2 % no visiem iedzīvotājiem), papildinājusi vēl par 5,9 miljoniem (13).

Ja šādas tendences turpināsies, būs visai grūti sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus par nodarbinātību un par 20 miljonu cilvēku izglābšanu no nabadzības.

4.1.3.

Eiropas ekonomika — pilnīgi pretēji citām nozīmīgām pasaules ekonomikām — 2012. gadā ir ieslīgusi atpakaļ recesijā, un tautsaimniecības prognozes liecina, ka 2013. gadā izaugsme būs niecīga, bet atgūšanās 2014. gadā — neskaidra, taču tikpat nepārliecinoša. No tā izriet, ka gadījumā, ja orientēšanās uz fiskālo politiku netiek mainīta un papildu politikas pasākumi izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai netiek veikti, bezdarbs un sociālā situācija pasliktināsies arvien vairāk.

4.1.4.

Komiteja norāda, ka līdzīgas bažas par stāvokli Eiropā pauduši daudzi citi starptautiskie politikas dalībnieki. Starptautiskā Darba organizācija (ILO) ir brīdinājusi, ka eurozona var zaudēt vēl 4,5 miljonus darba vietu, ja saskaņoti necentīsies virzīties projām no taupības stratēģijas (14). ANO vispārējā pārskatā par ekonomikas situāciju pasaulē un par prognozēm 2013. gadam (15) ir izteikts brīdinājums, ka 2012. gada lejupslīde var turpināties un līdz 2015. gadam vēl vairāk saasināties (16), ja Grieķijā, Itālijā, Portugālē un Spānijā 2013. gadā tiks veikti vēl lielāki fiskālie ierobežojumi. Kopā ar ASV “fiskālo kritienu” un Ķīnas “smago piezemēšanos” Eiropas fiskālās konsolidācijas stratēģiju uzskata par risku globālajai ekonomikas darbībai. Pat SVF savā izdevumā “Pasaules ekonomikas pārskats” (World Economic Outlook) (17) pauž dziļas bažas un atzīst, ka taupības pasākumu ietekme uz ekonomikas izaugsmi nav pietiekami novērtēta, kā arī apšauba izmantoto fiskālo multiplikatoru nozīmi.

4.1.5.

Komiteja brīdina Eiropas politikas veidotājus, ka ilgstoša lejupslīde var strukturāli vājināt ekonomiku un apdraudēt pāreju uz citu ekoloģijas un enerģētikas modeli.

Ilgs bezdarbs var izraisīt kvalifikācijas zudumu, vilšanos, diskrimināciju jaunu darbinieku pieņemšanā darbā un darba tirgus pamešanu, tādējādi radot ilgstošu, negatīvu strukturālo ietekmi uz ražīgumu un izaugsmes iespējām.

Publisko un privāto investīciju trūkums (ja uzņēmumu pieprasījuma perspektīvas ir vājas) var ietekmēt ekonomikas izaugsmes potenciālu, jo netiek aktīvi ieviesti tehnikas sasniegumi un inovācijas. Lai šādu tendenci nepieļautu, ir steidzami jāpārskata makroekonomikas politikas veidošana un jāveicina tādi reformu pasākumi kā, piemēram, darba tirgus aktivizēšana, investīciju stimulēšana un sociālās iekļaušanas politika.

4.1.6.

Lai gan gada izaugsmes pētījumā par 2013. gadu atzīts, ka fiskālajai konsolidācijai var būt īstermiņā negatīva ietekme uz ekonomiku, turpat līdzās sniegti arī divi citi argumenti, kas šādu ietekmi mazina. Abus argumentus Komiteja vēlas aplūkot sīkāk.

Lai gan ir skaidrs, ka šīs krīzes pārvarēšanas posmā dažās valstīs būs jāpieliek daudz lielāki pūliņi nekā citās, lai atjaunotu ekonomikas stabilitāti un izaugsmi, tomēr Komiteja pauž šaubas, vai šāds politikas instrumentu apvienojums būs efektīvs. Kombinācija, kad daudzās dalībvalstīs ir barga un ierobežojoša fiskālā politika, kamēr dažās citās fiskālā politika ir neitrāla, klaji negatīvi ietekmēs gan eurozonu kopumā, gan konkrēti tās dalībvalstis, kurās taupības pasākumu dēļ jau patlaban iestājusies dziļa lejupslīde.

4.1.7.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komiteja pauž bažas par ekonomikas politiku, kas ir nelīdzsvarota. Pārāk liels uzsvars ir likts uz taupību, un fiskālajai konsolidācijai, lai novērstu būtisku fiskālo nelīdzsvarotību, ir vajadzīgs ilgāks laika posms. Jaunākie SVF izdevumā Fiscal Monitor  (19) sniegtie dati to apstiprina. Īsā laika posmā (2011.–2012. gadā), samazinot izdevumus un palielinot nodokļus, eurozonas ekonomikas IKP samazinājās par 3 % (20), tādējādi izraisot jaunu recesiju. Tas trīskārt pārsniedz konsolidācijas tempu, ko Eiropas politikas veidotāji bija noteikuši iepriekš reformētajā Stabilitātes paktā (kurā minēta arī strukturālā deficīta samazināšana vismaz par 0,5 % no IKP gadā).

Lai novērstu, ka tie paši cēloņi turpina izraisīt tās pašas sekas, Komiteja mudina fiskālās konsolidācijas laika grafiku noteikt, saskaņojot to ar būtiski pastiprinātu un reāli izpildāmu Izaugsmes un nodarbinātības paktu.

4.1.8.

Gada izaugsmes pētījuma (2013) pamatā ir ideja, ka ir ļoti svarīgi atjaunot un saglabāt uzticēšanos, īpaši, finanšu tirgu uzticēšanos, jo tie spēj ietekmēt finansējuma piešķiršanu dalībvalstīs. Pamatojoties uz šo ideju, Gada izaugsmes pētījumā (2013) ir pausts atbalsts turpmākai taupības politikai.

4.1.9.

EESK atzīst, ka krīzes apstākļos finanšu tirgiem ir izšķirīga nozīme un ka finanšu tirgu sakārtošana ir būtisks atveseļošanas elements. Patiešām, no kredītu pieejamības ir atkarīga jebkuras ekonomikas dzīvotspēja, jo bez tās uzņēmumi nevar nedz investēt, nedz veikt komercdarbību, un patērētāji nevar iegādāties preces vai mājokļus.

Tomēr Komiteja uzskata, ka arī citu ekonomikas dalībnieku (mājsaimniecību un uzņēmumu) uzticēšanās ir tikpat svarīga. Pat ja uzlabota piekļuve kredītiem dotu iespēju uzņēmumiem iesaistīties tirdzniecībā un attīstīties, zemākām procentu likmēm un kredītu pieejamībai nav tādas pašas ietekmes, ja cilvēki bažījas par savu darba vietu, atalgojumu un/vai sociālo drošību un ja uzņēmumam ir nopietnas šaubas par pieprasījuma perspektīvām.

Komiteja tomēr vēlas uzsvērt, ka finanšu tirgus uzticēšanās un patērētāju un ražotāju uzticēšanās ne vienmēr ir pretrunā. Kad vairāk uzņēmumu, īpaši MVU, varēs atsākt normālu komercdarbību, jo būs atjaunojusies piekļuve finansējumam, patērētāju uzticēšanās pakāpeniski atgriezīsies.

Turklāt, ja tirgi pauž satraukumu par augsto valsts parāda līmeni, tie vēl vairāk pauž bažas, kad ekonomiku apdraud sabrukšanas risks.

Komiteja atgādina svarīgu ideju, ko tā minēja atzinumā par 2012. gada izaugsmes pētījumu, proti, “nepanākot pietiekami augstu izaugsmes līmeni, valstu parāda krīzi nevarēs pārvarēt” (21). Zema prioritāte izaugsmei ir saistīta ar ekonomikas recesijas risku, kas savukārt tūlīt vājina parāda atmaksājamību.

4.2.1.

Komiteja aicina rīkoties izlēmīgi, lai atjaunotu izaugsmi, darba vietas un konkurētspēju Eiropas ekonomikā, un aicina pašreizējo prezidentvalsti uzņemties vērienīgas izaugsmes programmas vadību. Pārāk bieži Eiropadome ir atbalstījusi uz minimālismu tendētas darbības izkļūšanai no krīzes, un tikai tad, kad tirgus spiediens draudēja sagraut euro projektu. Tādēļ ir patiešām konsekventi jāīsteno racionāla un līdzsvarota ekonomikas pārvaldība kopā ar reformām, kas palielinās strukturālo konkurētspēju visā Savienībā un izvirzīs stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu Eiropas pusgada procesa uzmanības centrā. Jebkura fiskāla rakstura korektīva darbība radīs samazinājumus, taču, ja to sasniegs, saglabājot tos izdevumus, kas veicina izaugsmes potenciālu (izglītība, bezdarbnieku apmācība, pētniecība un izstrāde, atbalsts MVU) un nodrošinot progresu, lai novērstu finanšu sektora sadrumstalotību, varēs saglabāt vidējā termiņa un ilgtermiņa perspektīvas izaugsmei un nodarbinātībai.

4.2.2.

Komiteja atzinīgi vērtē Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kas ir nozīmīgs pirmais solis, lai atzītu, ka izaugsme ir būtisks elements izkļūšanai no krīzes, un aicina Komisiju un Eiropadomi ātri to īstenot un virzīties tālāk, pārveidojot to par reālu un vērienīgu Eiropas investīciju programmu.

4.2.3.

Prioritāte būtu jāpiešķir “izaugsmi veicinošiem izdevumiem”, piemēram, izglītības, prasmju un inovāciju jomā, kas ir īpaši svarīgi Eiropas ekonomikas konkurētspējai, videi nekaitīgākas ekonomikas veicināšanai, kam jākļūst par nākamās rūpniecības revolūcijas virzītājspēku, liela mēroga tīklu izveidei, piemēram, ātrgaitas interneta tīkliem, energotīkliem un transporta tīklu starpsavienojumiem. Izšķirīga nozīme ir nodarbinātību veicinošu nozaru potenciāla atraisīšanai: veselības aprūpe, zaļā ekonomika, senioru ekonomika, būvniecība, uzņēmējdarbības pakalpojumi, tūrisms u. c.

4.2.4.

Vienotajam tirgum joprojām ir potenciāls sniegt tieši jūtamus ieguvumus uzņēmumiem, patērētājiem, iedzīvotājiem, taču ir vajadzīga turpmāka attīstība, piemēram, pakalpojumu, mobilitātes, e-komercijas, Digitalizācijas programmas, e-iepirkumu, mikrouzņēmumu, ģimenes uzņēmumu un jaunizveidotu uzņēmumu atbalsta pasākumu jomā, kā arī pasākumi patērētāju aizsardzības un vienotā tirgus sociālās dimensijas sekmēšanai. Ir nepieciešama lielāka pārredzamība un pilsoniskās sabiedrības informētība, līdzdalība un iesaiste (22).

4.2.5.

EESK uzsver, ka uzņēmējdarbībai un jaunu uzņēmumu, īpaši MVU, izveidei vēl aizvien ir svarīga loma atveseļošanas procesā un ekonomikas izaugsmes, inovācijas, prasmju un darba vietu radīšanas sekmēšanā. MVU potenciāla izmantošana ietver dažādus pasākumus, piemēram, veicināt to internacionalizāciju, novērst administratīvo slogu, samazināt uzņēmējdarbības uzsākšanas izmaksas, kā arī sekmēt piekļuvi kredītiem, kapitāla tirgiem, uz MVU vajadzībām orientētām obligāciju platformām, struktūrfondiem, aizdevuma garantijām.

4.2.6.

Komiteja arī norāda, ka svarīgi Eiropas sociālā modeļa un vienotā tirgus elementi ir sociālie uzņēmumi. Tie pelna būtisku ievērību un veicināšanu, jo īpaši pašreizējos smagajos saimnieciskajos apstākļos, un Eiropas politikas izstrādāšanā ir jāņem vērā to īpatnības.

4.2.7.

Jāatzīmē arī kooperatīvu loma, jo tie veicina sociālo un teritoriālo kohēziju, attīsta jaunas uzņēmējdarbības iniciatīvas un ir stabilāki un izturīgāki nekā citu veidu uzņēmumi, aizsargājot darba vietas pat krīzes laikā (23).

4.2.8.

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka GIP 2013 ir uzsvērts, cik svarīga ir virzība uz ilgtspējīgu attīstību, atjaunojamiem energoresursiem un energoefektivitāti, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā (24). Ir svarīgi veicināt resursefektīvu un videi draudzīgu ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni, lai saglabātu saimniecisko konkurētspēju un sekmētu nodarbinātību. Turklāt lielos apjomos ir jārenovē ēkas, uzlabojot to energoefektivitāti, un ir nepieciešami ieguldījumi videi nekaitīgos transporta pakalpojumos, atkritumu un ūdens resursu pārvaldībā. Vienlaikus ir jāattīsta enerģijas pārvades tīkli, lai atvieglotu pārvadi lielos apjomos un apmaiņu ar elektrību visā Eiropā. Lai vēl vairāk stiprinātu Eiropas konkurētspēju, vajadzētu veikt ieguldījumus Eiropas transporta tīklos, kam ir augsta veiktspēja, un paplašināt platjoslas tīklu infrastruktūru.

4.2.9.

Ir jāsekmē rūpniecības politikas, dabas resursu efektīvas izmantošanas un inovācijas mijiedarbība ilgtspējīgas izaugsmes radīšanai.

4.2.10.

Ir vajadzīgas ievērojamas investīcijas, lai veicinātu strukturālās pārmaiņas un sekmētu ES ekonomikas virzību uz gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

Komiteja pieņem zināšanai valstu un valdību vadītāju panākto vienošanos par nākamo daudzgadu finanšu shēmu un atkārtoti uzsver, cik svarīgi būtu pieņemt tādu daudzgadu finanšu shēmu, kas dotu iespēju sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus.

EESK atsaucas uz saviem nesenajiem atzinumiem par ES budžetu (25), kuros tā pastāvīgi paudusi, ka ES ir vajadzīgs pastiprināts budžets, lai risinātu aktuālās problēmas. ES budžetu nevajadzētu uzskatīt par apgrūtinājumu, bet gan par gudru līdzekli, kā izmantot apjomradītus ietaupījumus, lai samazinātu izmaksas un veicinātu konkurētspēju, izaugsmi un nodarbinātību.

Turklāt varētu mobilizēt papildu resursus, izmantojot papildu finansējuma avotus. EESK atbalsta EIB rīcību, kas padara ilgtermiņa finansējumu pieejamu investīcijām reālajā ekonomikā un piesaista papildu privāto finansējumu. Komiteja atzinīgi vērtē koncentrēšanos uz projektiem ar vislielāko ietekmi uz ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātības potenciālu (piemēram, projekti, lai veicinātu MVU, uz zināšanām balstītu ekonomiku, cilvēkkapitālu, energoefektivitāti un ar klimata pārmaiņām saistītās jomas) un mudina EIB palielināto finansējumu strauji virzīt uz MVU sektoru. Komiteja atzinīgi vērtē arī EIB garantiju izmantošanu privātām investīcijām ēku energoefektivitātes uzlabošanai.

EESK arī atbalsta projektu obligāciju iniciatīvu, kuras mērķis ir finansēt lielus enerģētikas, transporta un IKT infrastruktūras projektus. Tas ir svarīgs pirmais solis ceļā uz tik ļoti nepieciešamo ES investīciju programmu turpmākajiem gadiem.

4.2.11.

EESK arī atgādina par kohēzijas politikas lielo nozīmi ekonomiskās, sociālās un teritoriālās konverģences nodrošināšanā visā ES saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020”. EESK atkārtoti aicina veidot kopīgu un vienotu kohēzijas politiku ar pilsoniskās sabiedrības aktīvu līdzdalību, kas vairāk vērsta uz reāliem ilgtspējīgiem rezultātiem un kas var atbalstīt mazāk attīstītās ES dalībvalstis un dalībvalstis, kuras vissmagāk skārusi krīze (26).

4.2.12.

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka Gada izaugsmes pētījumā ir atzīmēta publiskās pārvaldes modernizēšanas nozīme. Komiteja uzskata, ka tas attiecas arī uz publiskā iepirkuma izmantošanu, lai veicinātu inovāciju, cīnītos pret korupciju, palielinātu nodokļu iekasēšanas efektivitāti, nodrošinātu atbilstošus finanšu resursus un uzlabotu veiktspēju struktūrfondu izmantošanai.

4.2.13.

GIP 2013 atzīts, ka “pēc vairākiem nelielas izaugsmes gadiem krīzei ir smagas sociālas sekas” un ka “bezdarba līmenis ir ievērojami paaugstinājies, un palielinās grūtības un nabadzība”. Noteiktas iedzīvotāju grupas — jaunieši, cilvēki ar zemu kvalifikāciju, ilglaicīgi bezdarbnieki, migranti un vientuļie vecāki — ir neaizsargātākas nekā citas sabiedrības grupas (27).

Jādara viss iespējamais, lai mobilizētu gan publiskās, gan privātās investīcijas, ar mērķi veicināt nodarbinātību. EESK ir atkārtoti aicinājusi izstrādāt Eiropas ekonomikas stimulēšanas programmu ar visaptverošu ietekmi uz darba tirgus politiku 2 % apmērā no IKP (28). EESK ir arī aicinājusi veidot “sociālo ieguldījumu līgumu” ar mērķi ilgtspējīgi pārvarēt krīzi un investēt nākotnē (29).

Komiteja atkārtoti aicina palielināt dalību darba tirgū, uzlabot prasmes, sekmēt mobilitāti, uzlabot valsts nodarbinātības dienestu pakalpojumus, aktīvāk īstenot darba tirgus pasākumus un atbalstīt uzņēmējdarbību un pašnodarbinātību. Komiteja piekrīt Komisijas raksturojumam, ka dažos reģionos un nozarēs, no vienas puses, ir augsts bezdarba līmenis, bet, no otras puses, novērojams kvalificēta darbaspēka trūkums un esošo prasmju neatbilstība pieprasījumam.

Tā arī iesaka īstenot pasākumus, kas atbilstīgā līmenī sekmētu sociālo dialogu par darbalaika sadali.

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas nesen publicēto dokumentu kopumu jauniešu nodarbinātības jomā (30). Tā priekšlikumi, tostarp ieviest Jaunatnes garantiju sistēmu, būtu jāīsteno laikus un saistošā veidā, un tie būtu jāatbalsta ar attiecīgiem resursiem. Visām dalībvalstīm vajadzētu rast iespēju pieņemt šos priekšlikumus.

4.2.14.

Komiteja atkārtoti norāda, ka ir jāiegulda izglītībā, apmācībā un mūžizglītībā (arī apmācībā darbavietā un duālajās mācekļu apmācības sistēmās), pievēršoties konkrētas kvalifikācijas darbinieku trūkumam un prasmju neatbilstībai darba tirgum (31).

4.2.15.

Eiropas Sociālais fonds, ko papildina Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds, būtu jākoncentrē uz neaizsargātāko iedzīvotāju kategoriju aizsardzību pret krīzes sekām (32), un būtu jāizveido īpašs Jaunatnes solidaritātes fonds (33).

4.2.16.

Komiteja norāda, ka Gada izaugsmes pētījumā (2013) ir pausts atbalsts darba tirgus elastīgumam, daudz neapsverot vai vispār neapsverot drošības dimensiju.

Komiteja atzīmē, ka izvairīšanās no segregācijas darba tirgū, samazinot nodarbinātības aizsardzības atšķirības starp dažāda veida darba līgumiem, var veicināt augstāka nodarbinātības līmeņa sasniegšanu. Komiteja tomēr atgādina iepriekšējo atzinumu (34), kur minēts, ka jānodrošina līdzsvars starp elastīgumu un drošību. “Elastdrošība nenozīmē darba ņēmēju tiesību vienpusīgu un nelikumīgu ierobežošanu.” Komiteja ir vairākkārt uzsvērusi, ka ir svarīgi, “lai sociālais dialogs būtu labi attīstīts, dzīvotspējīgs, lai tajā aktīvi piedalītos sociālie partneri un spētu risināt sarunas, ietekmēt un uzņemties atbildību par elastīguma un sociālās drošības definēšanu, tās sastāvdaļām, kā arī izvērtēt tās rezultātus” (35). EESK arī atgādina, ka darba tirgus segmentācijas novēršanai nepieciešams “garantēt strādājošajiem atbilstošu drošības līmeni neatkarīgi no līgumattiecību veida” (36).

Komiteja uzsver: elastība nevar novērst ar makroekonomisko pieprasījumu saistītās kļūdas, taču tā var situāciju pasliktināt, ja stabilas un kvalitatīvas darba vietas tiek aizstātas ar nedrošām nodarbinātības attiecībām. turklāt zūd “šoka absorbētāji” (darba vietu aizsardzība, bezdarbnieku pabalsti), un tādējādi ekonomiku vēl vairāk ievaino negatīvi saimnieciski šoki.

4.2.17.

Komiteja atgādina, ka, ieviešot algu noteikšanas reformas, valsts līmenī jāveic sociālo partneru apspriešanās. Tiem jāpanāk līdzsvars starp pieprasījuma pietiekamu pieaugumu, cenu stabilitāti, lielas un/vai pieaugošas nevienlīdzības mazināšanu un cenu konkurētspējas saglabāšanu. Komiteja pauž bažas par strukturālo reformu atalgojuma jomā bīstamo ietekmi, jo tās izraisīs sistēmisku lejupēju konkurenci starp dalībvalstīm un tādējādi kaitēs iekšējā pieprasījuma dinamikai Eiropas Savienībā un būs viens no cēloņiem tam, ka, palielinoties eurozonas ārējam pārpalikumam, euro vēl jo vairāk tiks novērtēts pārāk augstu. ILO  (37) apstiprina šo tendenci un brīdina, ka var rasties plašas saimnieciskas un sociālas sekas.

Gada izaugsmes pētījumā izmantotā pieeja minimālajam atalgojumam, proti, ir “svarīgi, lai minimālās algas līmenis nodrošinātu pareizo līdzsvaru starp darba vietu radīšanu un pienācīgiem ienākumiem”, atspoguļo vispārējo ideju par kompromisu starp darba vietu radīšanu un dažādiem faktoriem, piemēram, darba vietu kvalitāti un vēlēšanos pieņemt darba piedāvājumu. Komiteja apšauba, vai ir pierādījumi par šāda kompromisa esamību, ņemot vērā, ka ILO pētījumā par minimālo atalgojumu Eiropas Savienībā, norādīts, ka nav atrasti pierādījumi apgalvojumam, ka minimālā atalgojuma ietekmē tiek likvidētas darba vietas (38). Komiteja atgādina principu “par darbu jāsaņem atalgojums”, kas — lai gan noteikts pirms krīzes — jāpiemēro joprojām.

Komiteja aicina Komisiju precizēt savu viedokli par atalgojumu, inflāciju un ražīgumu. Tā kā Komisijas tiesību aktu paketē par nodarbinātības jomu (39) ir minēts, ka reālo atalgojumu vajadzētu saskaņot ar ražīguma attīstību, Gada izaugsmes pētījumā (2013) nav norādīts, vai Komisija vēlas ar ražīguma radītāju saskaņot nominālo vai reālo atalgojumu. Atšķirība starp šīm divām pieejām ir būtiska, pēdējā gadījumā pastāv iespēja, ka nominālā atalgojuma aprēķinos tiks ņemts vērā tikai ražīgums, bet ne vairs inflācija. Šāds “noteikums” būtu saistīts ar nulles inflācijas risku, kas negatīvu saimniecisku šoku ietekmē izraisītu deflāciju.

4.2.18.

Kopumā Komiteja uzskata, ka lielāka uzmanība jāvelta jautājumam par taisnīgumu un sociālo taisnīgumu. Lai iedibinātu uzticēšanos un nodrošinātu efektīvu politikas īstenošanu, ekonomikas politikas un strukturālo reformu izmaksas un ieguvumi taisnīgi jāsadala starp visiem (strādājošajiem, mājsaimniecībām, uzņēmumiem). Komiteja atzinīgi vērtē, ka Gada izaugsmes pētījumā ir atzīta pārredzamības un taisnīguma nozīme ietekmes uz sabiedrību ziņā, un aicina Komisiju uzraudzīt, vai valstu valdības, veidojot politiku, to ņem vērā savās reformu programmās.

4.2.19.

Komiteja atbalsta GIP pausto aicinājumu veltīt papildu pūles, lai nodrošinātu sociālās aizsardzības sistēmu efektivitāti krīzes seku novēršanā, veicinātu sociālo iekļaušanu un īstenotu Aktīvas iekļaušanas stratēģiju, tādējādi nodrošinot iekļaujošu darba tirgu un risinot nabadzības problēmu.

4.2.20.

EESK uzskata, ka dzimumu līdztiesības perspektīva, kas nav risināta nevienā no stratēģijas “Eiropa 2020” septiņām pamatiniciatīvām, tagad būtu jāiekļauj Eiropas pusgada procesā (piemēram, valstu reformu programmās), jo tai ir izšķirīga nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķu sasniegšanā (40).

4.3.1.

EESK atgādina, ka jāuzlabo dažādo Eiropas pusgada procedūru demokrātiskā pārskatatbildība un pārredzamība, kā arī valstu ekonomikas politikas pasākumu koordinēšana. Pašreizējā situācijā, kad zūd uzticība Eiropas iestāžu spējai panākt rezultātus, ir īpaši svarīgi piešķirt lielāku lomu iedzīvotājus pārstāvošām institūcijām, sociālajiem partneriem un pilsoniskajai sabiedrībai, uzlabot leģitimitāti un līdzdalību. Vertikālajam un horizontālajam dialogam ir izšķirīga nozīme (41), un LES 11. pantā ietvertie noteikumi attiecībā uz līdzdalības demokrātiju ir nekavējoties jāīsteno (42).

Komiteja uzskata, ka Gada izaugsmes pētījumā pietiekami nav izcelta sociālā dialoga loma. Nepieciešamās strukturālās reformas vajadzētu īstenot ciešā sadarbībā un kopā ar sociālajiem partneriem, un ne tikai apspriežoties ar tiem. Lai politikas pasākumus un reformas varētu pareizi izstrādāt un īstenot, būtiska nozīme ir dialogam ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, piemēram, patērētāju organizācijām. Tas var uzlabot reformu uzticamību un sociālo pieņemamību, jo konsenss un uzticēšanās var sekmēt ieinteresēto personu ieguldījumu un reformu panākumus. Sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas var veikt politiku ietekmes novērtējumus un, ja nepieciešams, laikus izteikt brīdinājumus. Sociālās organizācijas un jo īpaši sociālie partneri daudzās jomās ir arī tie, kam politiskie priekšlikumi jāīsteno praksē (43).

Komiteja norāda, ka sociālajiem partneriem un organizētai pilsoniskajai sabiedrībai vajadzīga spēcīgāka ietekme gan ES, gan valstu līmenī. Tie būtu efektīvi un savlaicīgi jāiesaista Eiropas pusgada procesos, gada izaugsmes pētījumu, nodarbinātības pamatnostādņu, ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu (kas kopumā veido “Eiropa 2020” integrētās pamatnostādnes) un atsevišķām valstīm adresēto ieteikumu sagatavošanā. Valstu līmenī sociālie partneri un organizēta pilsoniskā sabiedrība būtu vairāk jāiesaista valstu reformu programmu izstrādāšanā, un EESK turpinās cieši sadarboties ar savu valstu ESP un tām līdzīgu organizāciju tīklu, lai Eiropas politikas veidotājus informētu par to līdzdalību valstu līmenī. Jo vairāk iesaistīsies sociālie partneri, jo veiksmīgāk varētu noritēt īstenošana.