19.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 271/138

1.1.

EESK nepārprotami atbalsta Komisijas centienus panākt fluorētu siltumnīcefekta gāzu stingrāku regulējumu.

1.2.

EESK uzsver, ka vienošanos par fluorētu siltumnīcefekta gāzu kontroli svarīgi ir nekavējoties panākt pasaules mērogā, lai tādējādi piemērotu vienādus noteikumus visu pasaules valstu ekonomikām.

1.3.

Pašreizējās ekonomikas un sociālās krīzes apstākļos par prioritāti jāizvirza darbavietu saglabāšana. Pāreja uz klimatam un videi nekaitīgu ekonomiku jābalsta uz stabilu sociālu dialogu, lai tādējādi kopīgiem spēkiem un demokrātiskā veidā īstenotu turpmāko pārmaiņu pārvaldību. Sociālais dialogs, sarunas un līdzdalība ir tās pamatvērtības un pamatinstrumenti, kas palīdz saskaņot sociālās kohēzijas un kvalitatīvu darbavietu veicināšanu, darbavietu radīšanu un inovācijas un konkurētspējas stiprināšanu ES valstu ekonomikā.

1.4.

EESK aicina samazināt ar šās regulas dažādo aspektu īstenošanu saistīto finanšu un administratīvo slogu, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem.

1.5.

EESK aicina visā aprites ciklā vairāk ņemt vērā energopatēriņu, kā arī izmaksu un ieguvumu analīzē iekļaut iespējamos negatīvos faktorus, kas saistīti ar ierosinātajām alternatīvajām tehnoloģijām.

1.6.

Komisijai un dalībvalstīm aktīvāk jāatbalsta pētniecība un inovācija rūpniecības nozarē, it īpaši nolūkā izstrādāt fluorētām siltumnīcefekta gāzēm alternatīvas tehnoloģijas.

1.7.

Dalībvalstīm un uzņēmumiem jāveic liels darbs, lai sociāli taisnīgā veidā īstenotu pāreju tajās politikas jomās, kuru mērķis ir samazināt fluorētu gāzu lietošanu un ražošanu.

1.8.

Iespējams, ka vajadzēs izstrādāt atbilstīgas apmācības programmas, lai darba ņēmējus sagatavotu lietot fluorētām siltumnīcefekta gāzēm alternatīvas tehnoloģijas, taču jāņem vērā MVU īpašā situācija. Būtu jāierobežo sertificēšanas un apmācības finansiālās un administratīvās izmaksas.

1.9.

Būtu jārīkojas jau pirms fluorētu gāzu izmantošanas un jānovērš noplūdes iespējamība, nosakot stingrākas prasības šādas vielas saturošu iekārtu izstrādei.

1.10.

Dalībvalstīm būtu jāizveido selektīvās vākšanas sistēmas lietotām iekārtām, kuras satur fluorētas vielas, atbilstīgi principiem, kas noteikti Direktīvā 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem.

1.11.

Minētās apmācības programmas būtu jāattiecina uz visiem uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar fluorētas gāzes saturošu iekārtu ražošanu, izplatīšanu un montāžu, un programmās jāiekļauj arī apmācības par alternatīvām tehnoloģijām, lai tādējādi sekmētu tehnoloģiskās pārejas procesu.

1.12.

EESK uzskata, ka vajadzētu ņemt vērā minēto tehnoloģiju atšķirības, lai gadījumos, kad tas ir tehniski un ekonomiski iespējams, īstenotu nevis “pakāpenisku samazināšanu”, bet gan “pakāpenisku likvidēšanu”.

1.13.

ES ražotājiem noteiktie ierobežojumi jāattiecina arī uz Eiropas Savienībā importēto produkciju.

1.14.

Eiropas Komisija būs galvenokārt atbildīga par kvotu sistēmas ieviešanu, un tai jāierobežo sistēmas ieviešanas izmaksas, vienlaikus nodrošinot tās ekoloģisko integritāti.

1.15.

Komisiju vajadzētu pilnvarot veikt šīs regulas kontroles, pārbaudes un atbilstības nodrošināšanas procedūras.

1.16.

EESK atzīst, ka juridiskais pamats — vides aizsardzība — ir izvēlēts pareizi, taču uzsver, ka ir jāgādā, lai regulas piemērošana neapdraudētu iekšējā tirgus integritāti.

2.1.

EESK 2004. gadā sagatavoja atzinumu (1) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm (pašreizējā Regula Nr. 842/2006), kurā uzsvērts, ka cilvēka darbības dēļ ir pieaugusi siltumnīcefekta gāzu koncentrācija un, ja šī tendence un ar to saistītā globālā sasilšana netiks ierobežota vai radīta pretēja tendence, tā izraisīs pastāvīgas un potenciāli bīstamas klimata pārmaiņas. Lai arī 2004. gada atzinumā atbalstīts Komisijas vispārējais mērķis un pieeja, tajā norādītas arī dažas problēmas saistībā ar priekšlikumu regulai. Atsevišķi kritiskie apsvērumi, šķiet, joprojām ir aktuāli, un tāpēc tie iekļauti arī šajā atzinumā.

2.2.

Fluorētās gāzes ir spēcīgas siltumnīcefekta gāzes, kas rodas cilvēka darbības rezultātā. Atkarībā no tā, vai šīm gāzēm piemīt stratosfēras ozona slāni noārdošas īpašības vai ne, pašlaik uz tām attiecināmi divi starptautiski nolīgumi. Monreālas protokolā (1987. gads), kas tika pieņemts pēc Vīnes konvencijas, paredzēti šādu vielu ražošanas un izmantošanas kontroles pasākumi, un tā galvenais mērķis ir panākt šo vielu izskaušanu. Minētais protokols pastāvīgi tiek pilnveidots, tā darbību attiecinot uz jaunām gāzēm un jauniem lietojumiem. Savukārt Kioto protokols attiecas uz fluorētu gāzu emisijām, kuras neietekmē ozona slāni, un tā mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līmeni. Arī Klimata un tīra gaisa koalīcija, kura kopš 2012. gada izvirzījusi mērķi samazināt vidi piesārņojošo gaistošo vielu daudzumu, ir iekļāvusi fluorogļūdeņražu (HFC) emisijas savas darba programmas prioritātēs.

2.3.

Līdzās pārējiem dalībniekiem ES ir uzņēmusies iniciatīvu cīņā par fluorēto siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanos. Vairākas Monreālas protokolu parakstījušās valstis, to skaitā ASV, 2009., 2010., 2011. un 2012. gadā iesniedza priekšlikumus, lai ierobežotu HFC ražošanu un patēriņu pasaulē; šo iniciatīvu atbalstīja 108 valstis.

2.4.

Tomēr līdz šim panākts tikai neliels progress, jo Ķīna, Brazīlija, Indija, arī Persijas līča valstis un citas valstis Monreālas protokola ietvaros šo jautājumu apspriest ir atteikušās, aizbildinoties, ka tās fluorētās gāzes, uz kurām attiecas Kioto protokols, nekādi neietekmē stratosfēras ozona slāni.

2.5.

Eiropas Savienība 2009. gadā izvirzīja siltumnīcefekta gāzu emisijas līmeņa samazināšanas mērķus līdz 2020. un 2050. gadam. Eiropas Savienībā līdz 2020. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas līmeni paredzēts samazināt par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gadu un par 30 %, ja tiks panākta vispārēja vienošanās, kas pasaules ekonomikas lielvalstīm uzliek par pienākumu izvirzīt līdzīgus mērķus.

2.6.

Lai šos mērķus sasniegtu, ES ir sagatavojusi inovatīvu instrumentu kopumu; nozīmīgākie instrumenti tajā ir ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (Direktīva 2009/29/EK), direktīva par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (Direktīva 2009/28/EK), direktīva par energoefektivitāti (Direktīva 2012/27/ES) un lēmums par dalībvalstu kopīgu rīcību (Lēmums Nr. 406/2009/EK). ES ir atzinusi, ka līdz 2050. gadam attīstīto valstu emisijas līmenis jāsamazina par 80-95 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, lai panāktu, ka globālā sasilšana nepārsniedz 2 grādus pēc Celsija skalas.

2.7.

Eiropas Komisijas dokumentā “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā” norādīts, ka ekonomiski visefektīvākie risinājumi ir tādi, kuros paredzēts samazināt emisijas līmeni salīdzinājumā ar 1990. gadu par 25 % līdz 2020. gadam, par 40 % līdz 2030. gadam un par 60 % līdz 2040. gadam.

2.8.

Tā kā fluorētas siltumnīcefekta gāzes var veicināt globālo sasilšanu, tās ir neatņemama sastāvdaļa ES mehānismā cīņai ar klimata pārmaiņām. ES regulējumu par fluorētām gāzēm veido divi galvenie tiesību akti:

2.9.

ES vērienīgā apņemšanās cīnīties ar klimata pārmaiņām un pāriet uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni, protams, vērtējama atzinīgi, bet tā jāpapildina ar efektīvu sociālo programmu un nepieciešamo finansējumu, lai palīdzētu nozarēm un reģioniem, kuros pārējo lielo valstu vājā progresa dēļ, iespējams, radīsies negatīvas sekas nodarbinātības jomā. Pasaules ekonomikas un enerģētikas pašreizējā situācijā konkurētspējas jautājums ir ārkārtīgi jutīgs, īpaši tām nozarēm, kuras eksportē energoietilpīgu produkciju. ES ekonomikas dekarbonizācijas pasākumi vairāk jāsaskaņo ar reindustrializācijas projektu, kas balstīts uz resursu, tostarp energoresursu, efektīvu izmantošanu un ilgtspējīgām un inovatīvām tehnoloģijām.

3.1.1.

aizstāt Regulu (EK) Nr. 842/2006 par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, lai nodrošinātu izmaksu ziņā izdevīgāku ieguldījumu ES klimata mērķu sasniegšanā, mazinot interesi izmantot fluorētās siltumnīcefekta gāzes (F-gāzes), kam ir liela ietekme uz klimatu, par labu energoefektīvām un drošām alternatīvām, un lai turpinātu uzlabot fluorētas gāzes saturošu produktu un iekārtu lokalizāciju un apstrādi to ekspluatācijas beigās;

3.1.2.

veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, stimulēt inovāciju un izstrādāt “zaļas” tehnoloģijas, uzlabojot tirgus iespējas alternatīvām tehnoloģijām un gāzēm, kam ir neliela ietekme uz klimatu;

3.1.3.

panākt, lai ES rīkojas atbilstoši jaunākajiem zinātniskajiem secinājumiem starptautiskā mērogā, kā aprakstīts ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ceturtajā novērtēšanas ziņojumā, piemēram, attiecībā uz šajā regulā iekļautajām vielām un to globālās sasilšanas potenciāla (GSP) aprēķināšanu;

3.1.4.

palīdzēt panākt vienprātību par starptautisku nolīgumu, lai saskaņā ar Monreālas protokolu pakāpeniski samazinātu fluorogļūdeņražu, kas pieder svarīgākajai fluorēto gāzu grupai, emisijas;

3.1.5.

vienkāršot un precizēt Regulas (EK) Nr. 842/2006 noteikumus, lai samazinātu administratīvo slogu saskaņā ar Komisijas saistībām labāka regulējuma jomā.

4.1.

EESK nepārprotami atbalsta Komisijas centienus panākt stingrāku regulējumu attiecībā uz fluorētām siltumnīcefekta gāzēm; ņemot vērā šo gāzu būtisko ietekmi uz globālo sasilšanu, svarīgi ir īstenot papildu darbības, lai Eiropas Savienībā ierobežotu šo gāzu emisiju gan ražošanā, gan lietošanā.

4.2.

Spēkā esošais regulējums ir kvalitatīvs, taču tā īstenošanā bijušas daudzas problēmas; lielākā daļa šo problēmu jau apskatīta Komitejas 2004. gada atzinumā. EESK aicina dalībvalstis aktīvāk piemērot valsts līmenī pieņemtus lēmumus.

4.3.

Lai arī Komiteja atbalsta ES iniciatīvas, tā tomēr uzsver, ka vienošanos par fluorētu siltumnīcefekta gāzu kontroli svarīgi ir nekavējoties panākt pasaules mērogā, lai tādējādi piemērotu vienādus noteikumus visu pasaules valstu ekonomikām.

4.4.

Ņemot vērā tehniski pārbaudītu un ekonomiski efektīvu alternatīvo tehnoloģiju pieejamību, regulējuma stiprināšana balstīta uz izmaksu ziņā izdevīgiem risinājumiem, kuru vispārīgās makroekonomiskās sekas būs ļoti ierobežotas, izņemot atsevišķas specializētās jomas. Ar tiesību aktu īstenošanu saistītās izmaksas varētu kompensēt, pirmkārt, ar lielāku energoefektivitāti un, otrkārt, ar inovatīvu uzņēmumu stratēģisku pozīciju tirgū. Lai arī ierosināto pasākumu izmaksu efektivitāte ir nopietni izvērtēta, EESK tomēr uzsver, ka maksimāli jāsamazina finansiālais slogs, kas saistīts ar regulas priekšlikumā paredzēto pasākumu īstenošanu. EESK aicina vairāk ņemt vērā energopatēriņu visā aprites ciklā un iekļaut izmaksu un ieguvumu analīzē iespējamos negatīvos faktorus, kas saistīti ar ierosinātajām alternatīvajām tehnoloģijām (uzliesmojamība, eksplozivitāte, toksiskums, paaugstināta spiediena bīstamība). Turklāt atsevišķās nozarēs, piemēram, dzelzceļā, ir īpašas drošības prasības, un tas var kavēt alternatīvu vielu izmantošanu pat tad, ja to izstrāde ir bijusi sekmīga. Tāpēc katrā ziņā ir svarīgi šo nozaru vajadzībām izstrādāt ekoloģiski un ekonomiski īstenojamus alternatīvus risinājumus.

4.5.

EESK aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvāk atbalstīt pētniecību un inovāciju rūpniecības nozarē, it īpaši nolūkā izstrādāt fluorētām siltumnīcefekta gāzēm alternatīvas tehnoloģijas. Ekonomikas krīzes apstākļos Eiropas Savienībā atbalsts inovācijai ir noteicošais rūpniecības atjaunošanas stratēģijas faktors. Taču jāņem vērā, ka nav pārliecības par to, vai ir iespējams par pieņemamām izmaksām izstrādāt vielas un tehnoloģijas, kuras nodrošinātu attīstītas sabiedrības dzīvē svarīgas pamatfunkcijas, piemēram, dzesēšanu.

4.6.

Ar gandarījumu jāatzīmē, ka priekšlikumā iekļauts pants par sertifikāciju un apmācību, ar kuru palīdzību var palielināt tiesību aktu efektivitāti un varētu sekmēt sinerģiju ar ES tiesību aktiem darba ņēmēju veselības un drošības jomā, īpaši pievēršoties riskam, kas saistīts ar alternatīvajām tehnoloģijām. Vienlaikus EESK secina, ka atbilstīgas darbaspēka apmācības trūkums bieži vien ir būtisks šķērslis tiesību aktu īstenošanā. Dalībvalstīm un uzņēmumiem jāveic liels darbs, izstrādājot apmācības programmas, kas nepieciešamas, lai darba ņēmējus sagatavotu lietot fluorētām siltumnīcefekta gāzēm alternatīvas tehnoloģijas. Vajadzētu ņemt vērā MVU īpašo situāciju, kā arī ierobežot sertificēšanas un apmācības finansiālo un administratīvo slogu.

4.7

EESK uzsver, ka jāizmanto labas prakses piemēri, ko atsevišķas dalībvalstis īsteno, lai atrisinātu jautājumu par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm.

5.1.

Tā kā emisijas novēršanas pasākumi (noplūžu pārbaudes, noplūdes konstatēšana, uzskaite utt.), kas ir būtiski tiešajiem lietotājiem — bieži vien MVU —, izmaksā ļoti dārgi, EESK pauž bažas par finansiālo slogu, ko šai ekonomikas krīzes novājinātajai nozarei rada fluorētu siltumnīcefekta gāzu regulējums. EESK uzsver nepieciešamību rīkoties jau pirms lietošanas un, lai novērstu noplūdes iespējamību, noteikt stingrākas prasības fluorētas gāzes saturošu iekārtu izstrādei.

5.2.

Rekuperācijas prasības, kas noteiktas 7. panta 4. punktā, dažos gadījumos attiecas uz mājsaimniecībā izmantojamām ierīcēm (gaisa kondicionieriem, siltumsūkņiem). Šķiet, ka būtu lietderīgāk, ja dalībvalstis izstrādātu selektīvas vākšanas sistēmas lietotām iekārtām, kuras satur fluorētas vielas, atbilstīgi principiem, kas noteikti Direktīvā 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem.

5.3.1.

Prasība izstrādāt apmācības programmas attiecas vienīgi uz uzņēmumiem, kuri veic 8. panta 1. punktā uzskaitītās darbības trešās puses vajadzībām. EESK uzskata, ka šādas apmācības programmas būtu jāattiecina uz visiem uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar fluorētas gāzes saturošu iekārtu ražošanu, izplatīšanu un montāžu. EESK norāda, ka apmācības programmās jāiekļauj arī alternatīvās tehnoloģijas, lai tādējādi sekmētu tehnoloģiskās pārejas procesu.

5.3.2.

Tā kā apmācības programmas attiecas arī uz vielām un darbībām, kas var kaitēt darba ņēmēju veselībai un drošībai, dalībvalstīm šo programmu izstrādē būtu jāiesaista sociālie partneri. Sociālo partneru iesaiste šo programmu izstrādē nodrošinātu priekšlikuma atbilstību vispārējiem principiem, kas noteikti ES tiesību aktos par darba ņēmēju veselību un drošību.

5.3.3.

Tā kā vēl nav zināms, kad šis priekšlikums regulai tiks pieņemts, būtu lietderīgi tajā minēto datumu, kad dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai par apmācības un sertifikācijas programmām, aizstāt ar atsauci uz termiņu, kas saistīts ar regulas spēkā stāšanās datumu.

5.4.1.

Neraugoties uz 9., 11. un 12. pantā paredzētiem konkrētiem ierobežojumiem, vispārējā pieeja regulas priekšlikumā ir priekšroku dot nevis “pakāpeniskai izskaušanai” (phasing out), bet “pakāpeniskai samazināšanai” (phasing down) līdz 2030. gadam. Konkrēti, 13. pantā paredzēts samazināt tirgū laisto fluorogļūdeņražu daudzumu, izmantojot pakāpenisku kvotu samazināšanu neatkarīgi no dažādām tehnoloģijām, uz kurām attiecas regulas priekšlikums.

5.4.2.

EESK uzskata, ka vajadzētu ņemt vērā minēto tehnoloģiju atšķirības, lai vismaz gadījumos, kad tas ir tehniski un ekonomiski iespējams, īstenotu nevis “pakāpenisku samazināšanu”, bet gan “pakāpenisku izskaušanu”. Būtu lietderīgi noteikt ilgtermiņa aizlieguma mērķi, kas atbilstu 2050. gadam izvirzītajiem ES mērķiem siltumnīcefekta gāzu emisijas līmeņa samazināšanā un alternatīvo tehnoloģiju attīstīšanā. Dažās nozarēs vai apakšnozarēs, piemēram, attiecībā uz tirdzniecībā izmantotajām dzesēšanas iekārtām vai jaudīgām rūpnieciskās dzesēšanas sistēmām, aizliegumu laist tirgū jaunas fluorogļūdeņražus saturošas iekārtas varētu paredzēt jau no 2025. gada. Tāpat vajadzētu aizliegt tādus fluorētās gāzes saturošus iepakojumus (izsmidzinātājus vai aerosolus), kurus nevar atkārtoti izmantot, vajadzības gadījumā nosakot izņēmumus dažiem vajadzīgiem lietojumiem (piemēram, medicīnā), kuriem nav atrasta neviena pienācīga alternatīva.

5.4.3.

Papildus neapstrīdamajam ieguvumam vides jomā, kas saistīts ar īpaši spēcīgas iedarbības siltumnīcefekta gāzes radošu metožu pilnīgu aizstāšanu, un neraugoties uz šādas aizstāšanas finansiālajām izmaksām, regulārāks darbs alternatīvo tehnoloģiju izstrādes jomā sekmēs inovāciju un ļaus inovatīviem uzņēmumiem iegūt konkurētspējas priekšrocības tirgos, kas tiks izveidoti saistībā ar sagatavošanā esošajiem tiesību aktiem.

5.5.

Marķējums ir galvenais līdzeklis, ar ko galapatērētājus un tos darba ņēmējus, kuri strādā ar regulas priekšlikumā minētajām iekārtām, informēt par apdraudējumu, kas saistīts ar viņu lietotajām tehnoloģijām. Tehniskajās norādēs darba ņēmējiem jāsniedz pilnīga, skaidra un precīza informācija, kas nepieciešama, lai veiktu iekārtu montāžu, apkopi un demontāžu, maksimāli ierobežojot apdraudējumu videi.

5.6.

Ņemot vērā šā jautājuma tehnisko sarežģītību, marķējumā norādītajai informācijai jābūt vienkāršai un tādai, kas ir saprotama plašai sabiedrībai, lai tādējādi palielinātu vēstījuma ietekmi. Šajā sakarā jāveido sinerģija ar spēkā esošajām Ekodizaina direktīvā 2005/32/EK noteiktajām sistēmām, lai ES mērogā ieviestu saskaņotu vides marķējuma sistēmu tajās jomās, kur tas tehniski iespējams.

5.7.

ES ražotājiem noteiktie ierobežojumi jāattiecina arī uz Eiropas Savienībā importēto produkciju. Aizliegums attiecībā uz iekārtu iepriekšēju uzpildīšanu ļauj efektīvi regulēt fluorētu gāzu importu kā no vides, tā arī no saimnieciskā aspekta. Tomēr EESK vēlas noskaidrot, vai iekārtu uzpildīšana rūpniecības uzņēmumā nenodrošina lielākas drošības garantijas, jo uzpildīšanu veic šim mērķim apmācīts personāls ar atbilstīgiem līdzekļiem. Tāpēc EESK aicina regulā skaidri noteikt, ka iepriekšējas uzpildīšanas aizliegums neattiecas uz iekārtām, ko paredzēts eksportēt. Tāpat EESK aicina izveidot atbrīvojumu režīmu, lai iepriekšējas uzpildīšanas aizliegumu varētu neattiecināt uz iekārtām, kuru iepriekšēja uzpildīšana izrādījusies pamatota tādu iemeslu dēļ kā uzticamība, drošība vai ekoloģiski apsvērumi.

5.8.

Visiem fluorētu siltumnīcefekta gāzu ražotājiem un importētājiem ir jāievēro kvotas. Šis pienākums neattiecas ne uz patērētājiem, ne arī iekārtu operatoriem. Lai samazinātu administratīvo slogu, piemēro robežvērtību, proti, vienu metrisko tonnu vai 1 000 tonnas CO2 ekvivalenta fluorētu siltumnīcefekta gāzu. Eksportējamais daudzums netiek ieskaitīts tirgū laišanas kvotās. Kvotu sadalījuma pamatā būs iepriekšējais emisijas apjoms. Alternatīvais risinājums — izsole — netika apstiprināts, jo šajā tirgū darbojas pārāk maz dalībnieku (t. i., dalībnieku skaits nav pietiekams, lai izveidotu efektīvu tirgu), turklāt šī procedūra palielinātu administratīvās izmaksas. Jaunajiem tirgus dalībniekiem piešķirs 5 % kvotu. Kvotas sadalīs, ņemot vērā datus, kas iesniegti par 2008.-2011. gada periodu. Ir svarīgi, lai reģistrēšanas un paziņošanas prasības būtu pārvaldāmas, citādi palielināsies administratīvais slogs uzņēmumiem, sevišķi MVU. Jāskata arī jautājums par kvotu sistēmas izmaksu efektivitāti.

5.9.

EESK aicina Eiropas Komisiju regulāri publiskot ziņojumus, kas izstrādāti, balstoties uz apkopotajiem datiem, saskaņā ar regulas priekšlikuma 17. un 18. pantu. Taču jāraugās, lai ar šiem ziņojumiem netiktu pārkāpta no uzņēmumiem saņemto datu konfidencialitāte attiecībā uz ražošanas metodēm, kuras aizsargātas ar intelektuālā īpašuma tiesībām. Komisijai būtu arī jāierobežo administratīvās izmaksas, kas uzņēmumiem un dalībvalstīm rodas saistībā ar datu vākšanu.

5.10.

Priekšlikuma 21. pantā paredzēts izveidot komiteju, kura palīdz Komisijai īstenot tās pilnvaras deleģēto aktu pieņemšanas jomā. Šajā komitejā būtu jāiesaista visu ieinteresēto pušu, tostarp sociālo partneru, pārstāvji.

5.11.

EESK ar nožēlu secina, ka 22. pantā Komisijai nav noteiktas pilnvaras īstenot kontroles, pārbaudes un atbilstības nodrošināšanas procedūras. Lai gan īstenošanas pasākumi ir dalībvalstu prerogatīva, Komisijai būtu jādod pilnvaras noteikt šajā jomā obligātas prasības līdzīgi tām, kas paredzētas 8. un 18. pantā.

5.12.

Ievērojot to, ka galvenais regulas par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm mērķis ir garantēt augstu vides aizsardzības līmeni, šai nolūkā it īpaši apkarojot klimata pārmaiņas, EESK atbalsta Komisijas izvēlēto regulas pamatojumu, proti, Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punktu. Tomēr EESK uzsver, ka ir jāgādā, lai regulas piemērošana neapdraudētu iekšējā tirgus integritāti.