14.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 76/24

1.1.

Komiteja atgādina (1), ka vienotais tirgus ir viens no Eiropas integrācijas centrālajiem elementiem, kas var dot tiešu un jūtamu labumu Eiropas ieinteresētajām pusēm un sekmēt Eiropas valstu ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi. Pašreizējās ekonomikas krīzes apstākļos labi funkcionējošs, uz nākotni orientēts vienotais tirgus ir ne vien vēlams, bet arī būtiski nepieciešams Eiropas Savienības politiskajai un ekonomiskajai nākotnei.

1.2.

Ņemot vērā pašreizējos ekonomikas krīzes apstākļus, tostarp finanšu tirgu regulējuma atcelšanas ietekmi uz dalībvalstu budžetu, reālo ekonomiku un uz nabadzību un nodarbinātību Eiropas Savienībā (2), Komisijas paziņojumā paustā optimistiskā noskaņa attiecībā uz vienotā tirgus īstenošanu šķiet nevietā. EESK uzskata, ka Komisija nav veltījusi pietiekami daudz uzmanības vienotā tirgus netīši radītajiem negatīvajiem blakusefektiem. Pārāk tieši un demonstratīvi, bet pāragri apgalvojumi par panākumiem ES iedzīvotājos var izraisīt tikai vilšanos. Tādējādi vienoto tirgu varētu vēl vairāk apdraudēt, nevis radīt jaunu dinamiku. Komisijai būtu jāapliecina pieeja, kas tuvāka realitātei, un jāizvēlas līdzsvarotāks vēstījums.

1.3.

Vienotā tirgus darbības uzlabošanu, izmantojot vecās un jaunās pamatnostādnes, nopietni apdraud ārkārtīgi lielais bezdarbnieku skaits, kas sasniedzis 28 miljonus, bezdarbam īpaši skarot jauniešus Eiropas Savienībā. Bankrotējuši simtiem tūkstošu MVU, un 120 miljoniem cilvēku, t. i., aptuveni 25 % ES iedzīvotāju, draud nabadzība un sociālā atstumtība. Minēto iemeslu dēļ Eiropas Savienībā būtiski mainījies arī pieprasījums un patēriņš. ES un dalībvalstīm papildus galvenajiem pasākumiem jāpastiprina centieni finanšu, ekonomikas un budžeta krīzes pārvarēšanai un vienotā tirgus potenciāla pilnīgai izmantošanai.

1.4.

EESK aicina Parlamentu, Komisiju un Padomi rīkoties bez kavēšanās, vienlaikus rūpējoties par kvalitāti, lai nodrošinātu attiecīgo tiesību aktu priekšlikumu pieņemšanu pirms Parlamenta un Komisijas pilnvaru termiņa beigām 2014. gada pavasarī. Lai uzlabotu ES noteikumu vispārēju piemērošanu, Komiteja visnotaļ atbalsta Komisijas paziņojumā par vienotā tirgus pārvaldību ierosināto pasākumu strauju īstenošanu.

2.1.

Komisija ir noteikusi vienotā tirgus akta otro posmu, paredzot divpadsmit jaunas pamatdarbības vienotā tirgus darbības uzlabošanai. EESK pauž gandarījumu par to, ka pirms paziņojuma publicēšanas Komisija ir konsultējusies ar Komiteju un dažus tās ieteikumus ņēmusi vērā II vienotā tirgus aktā. Vienlaikus Komiteja izsaka nožēlu, ka šoreiz nav notikusi jautājuma oficiāla sabiedriskā apspriešana un ka neoficiālajā apspriešanā attiecīgas ieinteresētās puses nebija vienlīdzīgi pārstāvētas.

2.2.

Lai gan kopš tā izveides vienotais tirgus ir sniedzis pozitīvu ieguldījumu tautsaimniecības izaugsmē un jaunu darba vietu radīšanā, tas nav nodrošinājis iespēju izmantot pilnu tā potenciālu visām ieinteresētajām pusēm: uzņēmējiem, darba ņēmējiem, patērētājiem, iedzīvotājiem u. c. Komisija min 2,77 miljonus papildu darba vietu, bet nenorāda, ka daļa no tām ir nestabilas (3). Ir zināms, ka kopš 2008. gada pavasara, kad visā Eiropā bija jūtamas ekonomikas krīzes sekas, zaudēti aptuveni 10 miljoni darba vietu, un šķiet, ka lejupslīde vēl nav beigusies (4).

2.3.

Lai gan Komisija norāda, kādi pamatprincipi noteikuši tās izvēli (labāka regulējuma programma, Eiropas integrācijas trūkuma izmaksas u. c.), ES iestādēs ne vienmēr skaidri apzinās, ka daži lēmumi ir jāpieņem bez kavēšanās. Piemēram, attiecībā uz darba ņēmēju mobilitāti Komisija paziņo par iniciatīvu saistībā ar EURES portālu, taču tajā pašā laikā lēmumi par citiem pamatpasākumiem minētajā jomā Padomē joprojām netiek pieņemti.

2.4.

EESK uzskata, ka Komisija nav veltījusi pietiekami daudz uzmanības vienotā tirgus netīši radītajiem negatīvajiem blakusefektiem. ES regulējums finanšu tirgiem nav bijis pietiekami spēcīgs, lai izskaustu nepilnīgu uzraudzību un novērstu tādu uzņēmējdarbību, kas vērsta uz priviliģētas akcionāru grupas īstermiņa interesēm. Lielāka uzmanība jāvelta uzņēmumu pārvaldības pilnveidošanai. Pārredzamības un pārskatatbildības palielināšana būtu jānosaka par pilnīgu prioritāti, lai nodrošinātu, ka vienotais tirgus veicina tādas tiesiskās vides veidošanos, kurā ievērotas visu iesaistīto pušu likumīgās intereses.

2.5.

Jānorāda uz Komisijas noteiktību, tai apgalvojot, ka divpadsmit jaunie mehānismi veicinās izaugsmi, jaunu darba vietu radīšanu un lielāku uzticēšanos vienotajam tirgum. EESK uzskata: vienotā tirgus izveides vēsture liecina, ka dažiem pagātnē īstenotajiem pasākumiem bijusi liela ietekme īstermiņā. Pārāk izteikti un demonstratīvi, bet pāragri apgalvojumi par paredzamajiem panākumiem ES iedzīvotājos var izraisīt tikai vilšanos, it īpaši tad, ja trūkst pārliecinošu, ietekmes novērtējumos gūtu pierādījumu. Tādējādi vienoto tirgu varētu vēl vairāk apdraudēt, nevis radīt jaunu dinamiku (5). Komisijai būtu jāapliecina pieeja, kas tuvāka realitātei, un jāizvēlas līdzsvarotāks vēstījums.

2.6.

Diemžēl ne I vienotā tirgus aktā, ne II vienotā tirgus aktā nav uzsvērts, cik svarīgi ir nodrošināt uzticēšanos saistībā ar tiesību piemērošanu. EESK joprojām ar nepacietību gaida, kad beidzot Eiropas patērētājiem būs pieejams efektīvs kolektīvas tiesiskās aizsardzības instruments. Lai gan tirgu liberalizācija un lielāka konkurence ir vienotā tirgus politikas galvenie mērķi un tiem ir svarīga loma patērētāju brīvas izvēles iespēju nodrošināšanā, tomēr patērētājiem nepieciešama arī stabila aizsardzības tiesību sistēma saistībā ar preču un pakalpojumu iegādi un efektīva šo tiesību piemērošana. Vairākos pētījumos secināts, ka dažādu ES instrumentu ieviešana norist gausi un to piemērošana ir salīdzinoši nepilnīga, it īpaši pārrobežu apstākļos, tāpēc Eiropas Komisijai būtu steidzami jāierosina saistoši pasākumi saistībā ar jauniem īstenošanas mehānismiem.

2.7.

No divpadsmit iniciatīvām diemžēl tikai viena ir paredzēta patērētājiem, lai gan vairāki no mehānismiem būtiski ietekmē Eiropas patērētāju ikdienu (6). Jācer, ka šāda pieeja neatspoguļo Komisijas vispārējo redzējumu par patērētāju aizsardzības politiku. Ir svarīgi jautājumu aplūkot plašā perspektīvā un patērētājus neuzskatīt par uzņēmējdarbības politikas pielikumu, bet gan kā neatkarīgus procesa dalībniekus, lai veidotu vienot tirgu, kas ir visu interesēs (sk. Monti un Grech ziņojumus). EESK piekrīt Komisijai, ka arī ar 50 priekšlikumiem un 12 mehānismiem vēl arvien viss vienotā tirgus potenciāls nav izmantots. Taču, no patērētāju viedokļa raugoties, Komisija būtu varējusi un tai būtu vajadzējis vairāk uzsvērt patērētājiem labvēlīgu iniciatīvu prioritāti, kā norādīts kādā iepriekšējā EESK atzinumā (7).

2.8.

Tāpat EESK pauž pārsteigumu par to, ka paziņojumā trūkst izpratnes par sociālās partnerības nozīmi. Uzticēšanos nav iespējams atgūt, ja sociālo partneru iesaistīšana ES politikas pasākumos aprobežojas tikai ar Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD darbības jomu. Apspriešanās ar sociālajiem partneriem nepieciešama arī dažādu Iekšējā tirgus un pakalpojumu DĢ pasākumu ietvaros.

2.9.

EESK iepriekšējos atzinumos jau ir uzsvērusi, ka iespējamie priekšlikumi par pārrobežu darījumiem ar patērētājiem īstenojami pakāpeniski, sākot ar tādiem uzņēmumu pārrobežu tirdzniecības līgumiem (B2B), kas paredzēti kā izmēģinājuma pasākumi. Kamēr nav pieņemts priekšlikums par uzņēmumu darījumiem ar patērētājiem (B2C), nedrīkstētu izvirzīt citas fakultatīva rakstura iniciatīvas attiecībā uz uzņēmumu pārrobežu tirdzniecības līgumiem.

3.1.

Komisija jau nākusi klajā ar vienpadsmit no divpadsmit tiesību aktu priekšlikumiem attiecībā uz iecerētajām pamattdarbībām, un Komiteja ir pieņēmusi atzinumus par šiem priekšlikumiem (8). EESK aicina Parlamentu, Komisiju un Eiropas Savienības Padomi rīkoties nekavējoties, vienlaikus rūpējoties par kvalitāti, lai nodrošinātu minēto tiesību aktu priekšlikumu pieņemšanu pirms Parlamenta un Komisijas pilnvaru termiņa beigām 2014. gada pavasarī. Pieņemtie tiesību akti dalībvalstīm ir pareizi jāievieš un jāpiemēro ar nolūku nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un, lai vienotais tirgus varētu labi darboties, jāizskauž šķēršļi, kas radīti nepamatotu un diskriminējošu motīvu dēļ.

3.2.

Monti II regulas atcelšana neatrisina problēmas, ko radījusi Eiropas Kopienu Tiesa ar tās spriedumiem saistībā ar darba ņēmēju norīkošanu darbā. Svarīgi ir rast risinājumu pašreizējā situācijā, kad darba ņēmēji nevar pilnā mērā izmantot savas tiesības. Komisijai būtu jānodrošina tas, ka ekonomisko brīvību īstenošana neierobežo sociālās pamattiesības. Tāpat Komisijai būtu jāapsver priekšlikums par sociālā progresa protokola pievienošanu Eiropas līgumiem. Šāda protokola mērķis būtu precizēt sociālo pamattiesību un ekonomisko brīvību savstarpējo saistību, apstiprinot, ka vienotais tirgus nav pašmērķis, bet tas dibināts, lai panāktu sociālo progresu visiem Eiropas iedzīvotājiem (īstenojot Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētās versijas 3. panta 3. punktu). Tāpat ar protokolā būtu skaidri jānorāda, ka ekonomiskās brīvības un konkurences noteikumi nevar būt svarīgāki par sociālajām pamattiesībām un sociālo progresu un ka ekonomiskās brīvības un konkurences noteikumus nekādā ziņā nedrīkst skaidrot kā uzņēmumu tiesības neievērot vai apiet valsts sociālās un darba tiesības un praksi vai izmantot par pamatojumu negodīgai konkurencei darba samaksas un darba apstākļu jomā.

3.3.

EESK ir noteikusi vairākus pasākumus, kas nav iekļauti I vienotā tirgus aktā, un uzskata, ka to īstenošana arī palīdzētu stiprināt iedzīvotāju uzticēšanos. Trūkstošie pasākumi ir saistīti ar šādiem jautājumiem: autortiesību direktīvas pārskatīšana, autortiesību nodevas, tīkla neitralitāte, sociālā progresa protokols, mikrouzņēmumi un ģimenes uzņēmumi, pasākumi jaunu uzņēmumu veidošanas un esošo uzņēmumu paplašināšanas atbalstam, pārlieku lielas parādsaistības un starpbanku pārskaitījumi vienotās euro maksājumu telpas (SEPA) darbības konsolidēšanai.

4.9.1.

ES tirgū arvien vēl atrodamas bīstamas patēriņa preces, turklāt dažu šādu preču marķējumā ir CE zīme, bet šādu preču apdraudējumu veselībai un drošībai varētu novērst. Tāpēc EESK pauž gandarījumu, ka Eiropas Komisija ierosinās “produktu drošības tiesību aktu kopumu”, kurā ietilps vienotā tirgus uzraudzības instruments visām nepārtikas precēm, jaunas vispārējās produktu drošības direktīvas priekšlikums un tirgus uzraudzības daudzgadu pamatplāns. Ar pārskatīšanu būtu jānodrošina lielāka skaidrība par to, kāda ir produktu drošības jomā pieņemto dažādo ES tiesību aktu mijiedarbība. Īpaši būtu jānostiprina un jāprecizē ražotāju atbildība. Tāpat būtu jāpanāk, ka visā ES ir vienāds tiesību aktu piemērošanas līmenis un ka tirgus uzraudzības pasākumi ir efektīvi visā ES.

4.9.2.

Īpaša vērība būtu jāvelta bērnu uzmanību piesaistošiem produktiem un jāsaglabā aizliegums attiecībā uz pārtiku atdarinošiem produktiem. ES politikai būtu jāapliecina būtiska virzība drošības un veselības aizsardzības jomā. Uzmanība būtu jāpievērš negodīgai konkurencei attiecībā uz ES uzņēmumiem, kuriem jāievēro ES noteikumi. Pārskatot direktīvu par produktu vispārēju drošību, būtu jāpanāk, ka efektīvi tiek novērsta bīstamu produktu laišana tirgū; tāpēc ir nepieciešama Eiropas tirgus uzraudzības sistēma, kurā ietverta efektīva kontrole uz ES ārējām robežām.

4.10.1.

Šajā sadaļā izklāstīti priekšlikumi, kuru atbilstība tās nosaukumam ir diezgan nosacīta. EESK atzīst, ka pašreizējos krīzes apstākļos ir svarīgi uzmanību koncentrēt uz turpmākas sociālās atstumtības un nabadzības apkarošanu. Šajā sakarā sociālā uzņēmējdarbība uzsvērta kā būtisks faktors krīzes pārvarēšanas stratēģijā. Ar vilšanos jāsecina, ka nav paredzēti mērķtiecīgi pasākumi sociālās ekonomikas un sociālo uzņēmumu attīstībai un izaugsmei. Ierosinātā divpadsmitā pamatdarbība nerisina Eiropā arvien būtiskākās sociālās atstumtības un nabadzības problēmas. Tāpēc EESK ierosina paredzēt skaidru un mērķtiecīgu darbību sociālās uzņēmējdarbības jomā, pamatojoties uz Komitejas proaktīvajiem ieteikumiem, kurus tā izvirza, uzskatot, ka tie labāk atbilst vajadzībai pēc lielākas sociālās kohēzijas (14).

4.10.2.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu visiem ES pilsoņiem nodrošināt bankas maksājumu konta pieejamību, bankas kontu apkalpošanas maksas pārredzamību un salīdzināmību, kā arī atvieglināt bankas konta maiņu. EESK pauž cerību, ka šoreiz Komisija nāks klajā ar saistoša regulējuma priekšlikumu pagājušā gada jūlija ieteikuma vietā, kas vērtēts ļoti kritiski tā brīvprātīgās piemērošanas dēļ. EESK atzīmē, ka bankas kontu apkalpošanas maksas pārredzamība un salīdzināmība patērētājiem ir jomas, kuras raksturo būtiskas nepilnības vai pilnīga neveiksme. Ar ierosināto ES regulējumu būtu jānodrošina, ka katram ES iedzīvotājam ir nodrošināta bankas maksājumu konta pieejamība un ir novērsti visi šķēršļi bankas konta maiņai.