15.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/83

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja katru gadu vērtē Komisijas ziņojumu par konkurences politiku un šajā saistībā vēlas izmantot iespēju izteikt vairākas piezīmes un ierosinājumus. EESK atzinīgi vērtē Komisijas ziņojuma jauno, funkcionālo struktūru, kas atbilst Komitejas ieteikumiem iepriekšējos atzinumos.

1.2.

Tomēr tā pauž nožēlu par to, ka ziņojumā nav pievērsta uzmanība tam jautājumu kopumam, ko EESK ir aicinājusi ņemt vērā jau agrāk — ziņojumā skatīti tikai tie temati, kurus Konkurences ģenerāldirektorāts risina parasti, — tas liecina par sašaurinātu un vienkāršotu konkurences politikas svarīgāko jautājumu skatījumu. Tās problēmas, kas būtu jārisina un kuras ir saistītas, piemēram, ar uzņēmumu apvienošanu un koncentrāciju, monopolstāvokli, valsts atbalstu un konkurences veicināšanas mehānismiem patērētāju interesēs, šā ikgadējā ziņojuma parastajās sadaļās aptvert nav iespējams.

1.3.

Viena no svarīgākajām prasībām ir vērsties pret negodīgu importa preču konkurenci no dažu ārējo tirdzniecības partneru puses, kuri izmanto iespēju neievērot sociālās un vides pamattiesības un principus, lai iegūtu tirgus daļas ES telpā.

1.4.

Politikas renacionalizācija krīzes dēļ un iespējamie dalībvalstu interešu konflikti, kā arī valdību protekcionistiskie pasākumi rada potenciālu apdraudējumu, jo tiem varētu būt nozīmīga negatīva ietekme uz vienoto tirgu un konkurences politiku. It sevišķi pašreizējā ekonomikas situācijā jānodrošina, ka tirgus darbojas un uzņēmējdarbības vide rada nosacījumus atjaunotai ekonomikas izaugsmei. Konkurences politikai ir jābūt saskaņotai ar citām politikas jomām un jābūt tajās integrētai (līdzīgi ārējās tirdzniecības un iekšējā tirgus politikai), lai veidotos saskaņots kopums, kas sociālā ekonomikā efektīvi aizsargā Eiropas patērētāju un ražotāju intereses un vienlaikus ļauj sasniegt mērķus, kuri saistīti ar ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību. Konkurences, tirdzniecības, rūpniecības un vienotā tirgus politikā jālīdzsvaro patērētāju un uzņēmumu intereses, vienmēr nodrošinot godīgus uzņēmējdarbības apstākļus visiem dalībniekiem.

1.5.

Konkurences politikai būtu jāatspoguļo ES integrētā rūpniecības politika, jo ilgtspējīgu izaugsmi un ES iedzīvotāju labklājību iespējams nodrošināt tikai tad, ja Eiropai ir spēcīgs, daudzveidīgs un konkurētspējīgs rūpniecības pamats, kas nodrošina daudz darba vietu.

1.6.

Šā gada ziņojums ir 41. ziņojums par šo tematu, un tajā izklāstīti svarīgākie notikumi konkurences politikas attīstībā un to nozīme ES mērķu sasniegšanā.

1.7.

EESK atbalsta Komisijas viedokli, ka konkurences noteikumu aizsardzība un ievērošana dod ieguldījumu arī citu, plašāku ilgtermiņa mērķu īstenošanā tādās jomās kā, piemēram, patērētāju labklājība, ES izaugsmes, nodarbinātības un konkurētspējas sekmēšana atbilstoši stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītajiem gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķiem.

1.8.

Komisijas un valstu konkurences iestāžu sadarbībai ir ļoti svarīga nozīme gan saistībā ar valsts atbalsta uzraudzības pasākumiem, gan ierobežojumu ietekmi uz konkurenci un uzticēšanos konkurences politikas sistēmai kopumā. Iestāžu sadarbībai ir jābūt elastīgai un ir jānodrošina aktīva saziņa.

1.9.

Lai aizsargātu atklātus un godīgus tirgus, ESKK mudina Komisiju aktīvi sadarboties ar trešo valstu konkurences pārraudzības iestādēm. Komiteja atbalsta patlaban veikto novērtējumu par valsts atbalsta sistēmas modernizāciju, jo Eiropas Savienībai būtu jācenšas nodrošināt, ka konkurences nosacījumi pasaules mērogā ir pēc iespējas vienveidīgāki, lai ES uzņēmumi nenonāktu nelabvēlīgā situācijā salīdzinājumā ar to sāncenšiem trešās valstīs, kuriem nav pienākuma ievērot precīzu specifikāciju un atbilstību stingriem noteikumiem un ierobežojumiem (piemēram, pārtikas tirgus, energoietilpīga rūpniecība), bet kuriem joprojām ir brīva piekļuve ES un globālajam tirgum.

1.10.

Komiteja ir vairākkārt norādījusi uz vajadzību uzlabot patērētāju tiesību aizsardzības sistēmas. Tāpēc EESK pauž nožēlu, ka tiesību akta priekšlikums par darbībām pretmonopola kaitējuma gadījumos netika pieņemts jau 2011. gadā.

1.11.

Svarīgi, lai Komisijas pretmonopolu pasākumi un reglamentējošie pasākumi savstarpēji papildinātu viens otru ar mērķi izveidot drošus, stabilus un efektīvus finanšu tirgus, jo īpaši vienotajā euro maksājumu telpā (EUEP), finanšu pakalpojumu datu un kredītreitingu aģentūru nozarē.

2.1.

2011. gads bija nemierpilns. Finanšu krīze vairākās euro zonas daļās izvērtās par valsts parāda krīzi, apdraudot banku nozari un daudzu Eiropas valstu valdību fiskālo stabilitāti. Turklāt tā ievērojami mazināja kredītu plūsmu uz reālo ekonomiku.

2.2.

Komisijas ziņojumam ir trīs daļas: konkurences politika pašreizējos ekonomikas apstākļos, konkurences politika plašākā kontekstā un dialogs par konkurenci ar citām iestādēm. Tajā tuvāk aplūkotas finanšu pakalpojumu, pārtikas un aviācijas nozares. Jaunās struktūras mērķis ir labāk izklāstīt gan to, kā Komisija īsteno konkurences politiku, gan to, kā šī politika veicina Eiropas ekonomiku un ES iedzīvotāju labklājības palielināšanos.

2.3.

Komisijas ziņojuma jaunā struktūra, kas atbilst Komitejas ieteikumiem iepriekšējos atzinumos, ir sevi attaisnojusi. Ziņojumā izklāstīts svarīgākais, un galvenā uzmanība pievērsta nozīmīgākajiem jautājumiem un attīstības tendencēm. Tajā sniegts ļoti labs pārskats par konkurences politikas pamatelementiem un ietverti daudzi aprakstoši piemēri. Tajā varētu iekļaut vairāk kvantitatīvu datu, lai būtu iespējams labāk novērtēt dažādu pasākumu un jautājumu relatīvo nozīmi. Lietderīgi ir tas, ka daudz ziņojumu papildinošas informācijas var iegūt no Komisijas Konkurences ĢD tīmekļa vietnes.

2.4.

Paziņojumā sniegta informācija, kā Komisija 2011. gadā izmantojusi konkurences politiku finanšu un parāda krīzes risināšanai un kā konkurences politika kopumā un gada laikā tās īstenošanai veiktie pasākumi palīdzējuši virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” plašākiem politikas mērķiem.

3.1.1.

Patlaban var izskanēt aicinājumi izveidot protekcionistiskas aizsardzības līnijas. Tas ir saprotams, ņemot vērā bieži pieļauto netaisnību, ko konstatējusi sabiedrība, un it sevišķi tāpēc, ka Eiropa joprojām šajā jomā nerīkojas tā, kā to dara daži tās starptautiskie partneri. Lai gan vēsture liecina, ka ekonomikas krīzes gadījumā nedrīkst samazināt konkurences noteikumu īstenošanu un aizstāvēšanu, tomēr vientiesīga un vienpusēja Eiropas attieksme —ievērot principus, kurus citi šajā svarīgajā jomā neievēro, — pavājinātu konkurences sistēmu un vēl vairāk grautu izaugsmes izredzes vidējā un ilgākā termiņā.

3.1.2.

Konkurences politikai var būt nozīmīga loma sekmīgā stratēģijā izejai no krīzes un pēc krīzes veidojot vidi, kurā tiek novērsti iespējami konkurences kropļojumi.

3.1.3.

Finanšu krīze ļoti negatīvi ietekmēja reālo ekonomiku, jo, samazinoties aizdevumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem, veidojās ķēdes reakcija, kas skāra ieguldījumus un nodarbinātību. Tā vietā, lai veiktu papildieguldījumus ekonomikas darbības atsākšanai, vairākām dalībvalstīm vajadzēja ieviest taupības pasākumus un samazināt valsts izdevumus. Šī krīze skāra un joprojām skar visus iedzīvotājus, patērētājus un darba ņēmējus, kā arī uzņēmumus un to darbības apstākļus. Laba, efektīva un līdzsvarota konkurences politika būtiski ietekmē visu grupu labklājību.

3.2.1.

No krīzes sākuma līdz 2011. gada 31. decembrim Eiropas banku glābšanai un pārstrukturēšanai izmantots valsts atbalsts 1,6 triljonu EUR apmērā. Komisija pieņēmusi 39 lēmumus par pārstrukturēšanu, un saistībā ar šiem lēmumiem tā uzrauga, vai pārstrukturēšanas plāni tiek efektīvi īstenoti. Neskatoties uz ļoti nozīmīgajiem atbalsta centieniem, krīze pakāpeniski padziļinājusies.

3.2.2.

No visu ekonomikas un sociālās jomas pārstāvju viedokļa svarīgi ir nodrošināt, ka tirgi turpina darboties situācijā, kad valstis un to banku sistēmas (t. i., bankas) saņem milzīga apmēra atbalstu. Tas, lai bankām piešķirtais atbalsts tiktu pienācīgi pārraudzīts, ir arī sabiedrības interesēs.

3.2.3.

Vienotās euro maksājumu telpas (SEPA) sekmīga darbība ir cieši saistīta ar banku sistēmas attīstības līmeni, un dažādās valstīs tas ir ļoti atšķirīgs. Daudzās valstīs vēl neatrisināts uzdevums ir izveidot maksājumu sistēmas tā, lai varētu izmantot SEPA sniegtos ieguvumus. Lai to varētu paveikt, banku nozarei jābūt orientētai uz klientu un jāgrib palīdzēt sagatavošanas darbā, it sevišķi mazākiem uzņēmumiem. Daudzās valstīs, piemēram, Somijā, SEPA ieviešana notika gandrīz bez aizķeršanās. Viena daudz apspriesta problēma bija tā, ka daudzkāršojās banku darījumu izmaksas, jo tika pārtraukta to karšu darbība, kas darbojās tikai kā bankas kartes.

3.2.4.

Viens no Komisijas uzsvērtajiem tematiem ir e-maksājumu standartizācija. No elektronisko maksājumu pakalpojumiem iespējams gūt lielus apjomradītus ietaupījumus, tas nozīmē, ka būtiska šīs nozares iezīme ir tirgus koncentrācija. No efektīvas norēķinu sistēmas ieguvumi, protams, ir visai ekonomikai, un tāpēc ir svarīgi, lai Komisija uzmanīgi sekotu līdzi elektronisko maksājumu pakalpojumiem kā ekonomikas nozarei. Pamatprincipam vajadzētu būt godīgu konkurences nosacījumu nodrošināšanai. Jāatzīmē, ka gan maksājumu veikšanas, gan kredītkaršu un maksājumu karšu tirgū dominē tikai daži operatori.

3.2.5.

Finanšu tirgi nodrošina efektīvākus pakalpojumus, ja tie ir pārredzami, atvērti, tajos valda konkurence un to regulējums ļauj tiem pildīt savu funkciju, proti, finansēt reālo ekonomiku. Tieši šādu mērķi Komisija tiecas panākt, veicot pretmonopola izmeklēšanas procedūras ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirgū un maksājumu pakalpojumu nozarē un izplatot tirgū tirdzniecības datus un finanšu informāciju. Ziņojumā varētu iekļaut dažu skaitļus, kas raksturo ārpusbiržas atvasināto instrumentu jautājuma apmēru. Ir pamats atvasināto instrumentu tirgu regulēt un pārraudzīt stingrāk.

3.2.6.

Turklāt līdz ar stingrāku banku noteikumu ieviešanu (patlaban un tuvā nākotnē) nedrīkstētu samazināties banku aizdevumi, kas ierobežotu uzņēmumu ieguldījumus un apgrūtinātu piekļuvi darbības kapitālam.

3.2.7.

EESK rosina Komisiju turpināt konkurences situācijas uzraudzību kredītreitingu aģentūru tirgū, ņemot vērā to “modus operandi” un iespējamos interešu konfliktus ar klientiem, kas varētu izraisīt konkurences traucējumus.

4.1.1.

Lielākā daļa pasākumu, ko Komisija veikusi konkurences politikas jomā, bija vērsta uz finanšu tirgu krīzes radītajām sekām. Konkurences īstenošana un atbalstīšana palīdz sasniegt arī citus, plašākus mērķus, piemēram, veicina patērētāju labklājību un atbalsta izaugsmi, nodarbinātību un konkurētspēju Eiropas Savienībā, kā tas noteikts “Eiropa 2020” — Eiropas gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes stratēģijā.

4.1.2.

Piemērojot apvienošanās politiku un līdzsvarojot apvienošanās radītos ekonomikas labumus ar citiem parametriem, piemēram, cenu, izvēli, kvalitāti vai inovācijām, Komisija vēlas palielināt patērētāju labklājību un uzņēmēju iespēju vienlīdzību. Šī pieeja ir bijusi diezgan efektīva telekomunikāciju nozarē, un tā būtu jāizmanto pēc iespējas lielākā skaitā nozaru. Tomēr jāatmet ilūzijas un jāatzīst, ka pēdējās desmitgadēs ir radušies arvien lielāki konglomerāti, kas attiecīgajās nozarēs liedz vietu maziem un vidējiem uzņēmumiem, tādējādi būtiski ierobežojot jaunu dalībnieku iespējas sākt darbību, un tas, protams, mazina dinamiku, kavē inovāciju un jo īpaši ierobežo radošumu, kas dažādos līmeņos var sniegt labumu visai sabiedrībai.

4.1.3.

Komiteja uzsver, ka konkurences politika ir cieši saistīta ar citām politikas jomām un jo sevišķi pasākumiem labāka regulējuma, rūpniecības politikas un MVU politikas jomā. Tiesību akti, kuros ņemtas vērā mazo uzņēmumu vajadzības un darbības nosacījumi, ir garantija netraucētai tirgu darbībai.

4.1.4.

Pozitīvs solis ir Komisijas šogad publicētais dokuments “Operational guidance for assessing impacts on sectoral competitiveness within the Commission impact assessment system”. Šis instrumentu kopums ir atzinīgi vērtējams, jo īpaši no konkurences politikas viedokļa.

4.1.5.

EESK atzīmē, ka ir ļoti svarīgi, lai Komisijai aktīvi sadarboties ar citu valstu konkurences pārraudzības iestādēm. Tas ir konkurences politikas efektīvas īstenošanas pamatnosacījums un arī nodrošina konkurences nosacījumu pēc iespējas lielāku vienveidīgumu pasaules mērogā.

4.1.6.

EESK aicina Komisiju, lai tā turpinātu uzlabot noteikumus attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu sociālo vajadzību apmierināšanai, kā tas pašlaik notiek tādās jomās kā veselības aprūpe un ilgtermiņa aprūpe, bērnu aprūpe, piekļuve darba tirgum vai atkārtota iekļaušana tajā, sociālie mājokļi, nelabvēlīgā stāvoklī esošu grupu aprūpe un sociālā integrācija.

4.1.7.

EESK aicina konkurences politikā paredzēt koordināciju ar citiem ģenerāldirektorātiem, kuru darbība būtiski ietekmē konkurences stāvokli visā Eiropas Savienībā. Tas palīdzēs reāli modernizēt PTO. Ir vajadzīgi mehānismi, kuri darbotos kā atsvars atšķirīgajām situācijām un nodrošinātu atbilstību sociālajiem, vides, produktu drošības u. c. standartiem un kuri ietvertu pasākumus efektīvai (ne tikai teorētiskai) lielo izplatīšanas ķēžu dominējošā stāvokļa apkarošanai, jo tās pakāpeniski iznīcina savus mazākos konkurentus un piegādātājus. Jāizveido uzraudzības procedūras sarunām, kas bieži ir vienpusēja noteikumu diktēšana, kā arī dominējošā stāvokļa novēršanas mehānismi (paredzot sodu par to) visās jomās, turklāt ir jāievieš arī mehānismi konkurences kropļojumu izlīdzināšanai starp tiem uzņēmumiem, kas atrodas vietās ar lielu patērētāju skaitu, un tiem, kas atrodas nomaļās vietās — attiecībā uz šiem uzņēmumiem ir jāņem vērā to papildu izmaksas.

4.2.1.

EESK cer, ka tiks ieviests vienotais Eiropas Savienības patents, un ir pārliecināta, ka Komisijas iniciatīvas būtiski samazinās darījumu izmaksas, it sevišķi patentiem (1). ES patents aizvietotu pašreizējo sistēmu, saskaņā ar kuru patenti jāiesniedz katrā ES valstī atsevišķi. Pēc Komisijas aplēsēm izdevumi par patentu ātri vien var sasniegt EUR 32 000, savukārt ASV patents maksā tikai EUR 1 850.

4.2.2.

EESK uzskata, ka Eiropā standartizācijas process būtu jāpaātrina, jāvienkāršo, jāmodernizē un jāpadara iekļaujošāks (2). Būs nepieciešams regulārāk izvērtēt, vai Eiropas standartizācijas sistēma spēj pietiekami pielāgoties strauji mainīgajai videi un sniegt ieguldījumu Eiropas stratēģisko iekšējo un ārējo mērķu īstenošanā, it sevišķi rūpniecības politikas, inovācijas un tehnoloģijas attīstības jomā.

4.2.3.

Pārtika ir viena no izdevumu kategorijām, kas ik dienas patērētājus skar ļoti tieši, un tāpēc ir ļoti svarīgi, lai pārtikas nozarē būtu īsta konkurence. Taču jāatceras, ka pārtikas cenas var ietekmēt daudzi faktori, no kuriem lielākā daļa neietilpst konkurences politikā; šajā ziņā vissvarīgākais faktors ir izejvielu cenu paaugstināšanās.

4.2.4.

Jāatzīmē arī nevienlīdzīgās sarunu vešanas pozīcijas visā pārtikas piegādes ķēdē, turklāt primārie ražotāji un mazie uzņēmēji ir visvājākajā pozīcijā. Tāpēc EESK ar interesi gaida, kādi būs 2010. gadā izveidotā Augsta līmeņa foruma pārtikas apgādes ķēdes darbības uzlabošanai darba rezultāti.

4.2.4.1.

Vienotajam tirgum nāktu par labu, ja attiecībā uz konkurences tiesību īstenošanu un konkrētā tirgus definēšanu ES līmenī ieviestu labāk saskaņotu pieeju.

4.2.5.

Eiropas ražotājiem ir pienākums ievērot ļoti stingru specifikāciju, taču uz pārējiem konkurentiem, kas atrodas citos kontinentos, bet kuriem ir brīva piekļuve preču pārdošanai ES tirgū, attiecas mazāk stingrs tiesiskais regulējums. Rezultātā lielākoties rodas konkurences kropļojumi, jo ražošanas izmaksas trešās valstīs ir zemākas. Tas attiecas arī uz Eiropas energoietilpīgajām nozarēm, kurās ir jāievēro stingri vides noteikumi un energoefektivitātes mērķi, kuru īstenošanai vajadzīgi apjomīgi ieguldījumi, savukārt to konkurentiem, kas arī darbojas tajā pašā globālajā tirgū, nav jāuzņemas tāds pats izmaksu slogs. Tāpēc jāmodernizē valsts atbalsta noteikumi, lai globālā mērogā nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un šī reforma jāsaskaņo ar pasākumiem, ko Komisija īsteno ar tirdzniecības politikas instrumentu palīdzību (3).

4.2.6.

Konkurētspējīgos tirgos ir vislielākās izredzes, ka veidosies uzņēmumi, kam ir viss nepieciešamais veiksmīgai darbībai ilgtermiņā. Spēcīga konkurences politika ir būtisks elements konsekventā un integrētā politikā, kuras uzdevums ir veicināt Eiropas rūpniecības konkurētspēju. Viens no globālās konkurences izaicinājumiem ir tas, ka jāsacenšas ar valstīm, kurās tiesiskais regulējums ir ievērojami mazāk stingrs un atšķiras izmaksas, darba apstākļi un sociālā nodrošinājuma tiesiskās normas. Atzinumā CESE 1176/2011 (4) EESK atzīmēja, ka daži valsts atbalsta veidi kuģubūvei ir pamatoti un ka regulējumā būtu jāiestrādā, piemēram, videi labvēlīgas tehnoloģijas. EESK uzskata, ka pašreizējā valsts atbalsta iniciatīva ir svarīgs solis virzībā uz jaunu rūpniecības politikas dinamiku, kas būtu piemērota stratēģijai “Eiropa 2020”. Saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu, kas ir viens no minētās stratēģijas pieciem galvenajiem mērķiem, EESK atbalsta Eiropas Komisijas pieņemtās pamatnostādnes par valsts atbalstu energoietilpīgām rūpniecības nozarēm, piemēram, tērauda, alumīnija, ķīmisku produktu un papīra ražotājiem (5). Minētā valsts atbalsta mērķis ir novērst oglekļa emisiju pārvirzi, un tas paredzēts, pirmkārt, lai kompensētu elektroenerģijas cenu kāpumu, ko varētu izraisīt 2013. gadā plānotās izmaiņas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas noteikumos, un, otrkārt, lai veicinātu ieguldījumus augstas efektivitātes spēkstacijās.

4.2.7.

Grāmatu publicēšanas nozarē notiek modernizācijas process, it īpaši digitalizācijas dēļ. Šī nozare ir ļoti svarīga ne tikai Eiropas kultūras uzplaukumam, bet arī inovācijai. Patlaban tā pāriet uz digitāliem plašsaziņas līdzekļiem, un šim procesam ir būtiskas sekas. Pieejamo elektronisko grāmatu klāsts palielinās, un tāpēc ir pareizi, ka Komisija vēršas pret mēģinājumiem ierobežot konkurenci un attīstību.

4.2.8.

Pieaug pieprasījums energoapgādi nodrošināt no ilgtspējīgiem avotiem. EESK atbalsta Komisijas priekšlikumus modernizēt un attīstīt Eiropas enerģētikas infrastruktūru, kas ir drošas, stabilas un ilgtspējīgas Eiropas Savienības energoapgādes priekšnoteikums.

4.2.9.

Nākotnē enerģija biežāk nekā patlaban būs jātransportē lielos attālumos un lielākos apjomos. Tikai tad, ja būs izveidota Eiropas energoinfrastruktūra, visas ES dalībvalstis varēs izmantot valstīs esošo vietējo energoavotu nodrošinātos ieguvumus. Tas attiecas uz atjaunojamu energoresursu avotiem, piemēram, hidroelektroenerģiju, vēja un saules enerģiju. Minētā infrastruktūra arī optimizētu tādu fosilo enerģijas avotu izmantošanu kā nafta, gāze un ogles (6).

4.2.10.

EESK aicina visā aviācijas nozarē ieviest standartizētu ES tiesisko regulējumu, kas nodrošina, ka netiek nekontrolēti piešķirtas subsīdijas un ka visiem tirgus dalībniekiem ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi, tostarp vietējā līmenī (7). EESK iesaka paredzēt, ka valsts atbalstu lidostu infrastruktūrai un valsts atbalstu darbības uzsākšanai aviosabiedrībām drīkst piešķirt vienīgi stingri noteiktos gadījumos un to ilgumam un apmēram jābūt ierobežotam. Komiteja arī mudina izstrādāt reģionālo lidostu attīstības ilgtermiņa politiku un uzskata, ka aviācijas pamatnostādnes iespējams sekmīgi īstenot vienīgi tad, ja ir panākta vienošanās par skaidrām politikas prioritātēm attiecībā uz reģionālajām lidostām. Reģionālo lidostu uzturēšana ir nozīmīgs uzņēmējdarbības politikas jautājums. Komiteja arī vērš uzmanību uz atzinumu par “labāku lidostu” tiesību aktu kopumu, kurā runa ir par lidostu laika nišu piešķiršanu un lidlauku pakalpojumiem ES lidostās.

4.2.11.

EESK ir daudzkārt vērsusi uzmanību uz vajadzību ticamā veidā uzlabot patērētāju tiesības šajā jautājumā. Tāpēc Komiteja pauž sarūgtinājumu, ka priekšlikums tiesību aktam par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām saistībā ar EK konkurences noteikumu pārkāpšanu netika pieņemts 2011. gadā un ka visticamāk to nepieņems arī līdz 2012. gada beigām.

4.2.12.

EESK atzinīgi vērtē institucionālās sistēmas nostiprināšanu konkurences tiesību īstenošanai, ar kuras starpniecību tāda administratīva struktūra kā Komisija pieņem lēmumus, kas ir pilnībā pakļauti tiesas iestāžu kontrolei, nodrošinot pamattiesību atbilstošu aizsardzību personām, kuras skar šie lēmumi.

5.1.

Komisija ir pilnībā atbildīga par ES konkurences tiesību aktu īstenošanu, un šo procesu kontrolē Eiropas tiesas, savukārt konkurences komisārs un viņa pakļautībā esošie dienesti piedalās pastāvīgā strukturētā dialogā par konkurences jautājumiem ar Eiropas Parlamentu. Komisija arī informē Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par nozīmīgākajām politikas iniciatīvām un piedalās izpētes grupu un specializēto nodaļu sanāksmēs. EESK atzinīgi vērtē to, ka ziņojumā skaidri pieminēta sadarbība ar Komiteju.