15.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/54

1.1

Eiropas Komisija 2012. gada 22. maijā pieņēma Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības programmu. Ar šo dokumentu ir izveidots rīcībpolitikas ietvars patērētāju tiesību aizsardzībai un noteikti četri pamatmērķi: patērētāju drošības uzlabošana, zināšanu paplašināšana, tiesību ievērošanas nolūkā veikto pasākumu uzlabošana un tiesību aizsardzības nodrošināšana, kā arī tiesību un politikas būtiskāko elementu pielāgošana ekonomiskām un sociālām pārmaiņām. Šī programma atbilst stratēģijai “Eiropa 2020”.

1.2

EESK piekrīt Komisijas nostājai, ka patērētājiem ir būtiska loma kā izaugsmes veicinātājiem un ka nepieciešams ņemt vērā kontekstu, kas ietekmē viņu attīstību.

1.3

EESK atbalsta programmas mērķus, bet vēlas uzzināt, kāda ir tās saikne ar Patērētāju tiesību aizsardzības programmu 2014.–2020. gadam, turklāt nav pārliecināta, vai ar piešķirtajiem līdzekļiem pietiks, jo šķiet, ka to apmērs ir daudz mazāks par iecerētajiem vērienīgajiem mērķiem.

1.4

EESK atgādina, ka patērētāju intereses ir jāņem vērā, izstrādājot un īstenojot jebkuru no Kopienas politikas jomām. Komiteja atzinīgi vērtē to, ka ar šo patērētāju aizsardzības programmu Komisija ierosina vienā dokumentā ietvert lielāko daļu ES iniciatīvu Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības jomā, jo līdz šim tās nav tikušas apkopotas. Šī programma ir būtisks solis, jo tā apliecina, ka ES politikas nostādņu izstrādē liela nozīme tiek piešķirta patērētāju vajadzībām un vēlmēm.

1.5

EESK pozitīvi vērtē to, ka ir atzīta patērētāju apvienību svarīgā loma, un norāda, ka vajadzētu nodrošināt, lai to rīcībā būtu uzticētajiem uzdevumiem atbilstoši līdzekļi. Īpaši atzinīgi vērtē programmā pausto Eiropas Komisijas apņemšanos sadarboties ar valstu valdībām, lai palielinātu izpratni par šo apvienību nozīmi.

1.6

EESK uzskata, ka, īpaši pašreizējos ekonomikas un sociālajos apstākļos, ir ļoti svarīgi rūpēties par mazāk aizsargātām personām. Tāpēc Komiteja atbalsta programmā iekļautās iniciatīvas, kuru mērķis ir finansiāla iekļautība un piekļuve pamatpakalpojumiem.

1.7

EESK uzsver, ka tā lielu vērību velta visiem ar ilgtspējīgu attīstību saistītiem pasākumiem. Tāpēc tā izprot Komisijas raizes par enerģijas patēriņa pārredzamību un ekodizaina izmantošanu. Komiteja arī uzsver, ka jāizmanto efektīvi pasākumi, kas paaugstinātu produktu ražošanas un izplatīšanas ētiskās un ekoloģiskās normas, it sevišķi attiecībā uz produktiem, kas importēti no trešām valstīm.

1.8

EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi uzlabot uzturdrošību, lai garantētu ražojumu drošumu no ražošanas vietas līdz patērētājam, kā arī lai būtu iespējama veselīga un godīga konkurence. Veicamie pasākumi palīdzēs arī atjaunot patērētāju uzticēšanos, ko ir iedragājušas dažādas sanitārās krīzes.

1.9

Komiteja atzinīgi vērtē visas iniciatīvas, kas veiktas, lai patērētāji varētu saņemt viņu vajadzībām atbilstošu informāciju, tomēr atgādina, ka patērētāju izglītošana nevar būt iegansts tirgotāju atbrīvošanai no atbildības.

1.10

EESK atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir patērētāju tiesību ievērošana, to pilnveide un efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu ieviešana. Šajā sakarībā tā atgādina, ka strīdu izšķiršanas alternatīvo veidu sistēmām ir jābūt neatkarīgām no strīdos iesaistītajām pusēm. Visbeidzot, kā vairākos atzinumos tas ir uzsvērts, Komiteja atbalsta kolektīvās tiesiskās aizsardzības ieviešanu un uzskata, ka vairs nevar atlikt Eiropas mēroga instrumenta ieviešanu.

3.1

EESK piekrīt Komisijas nostājai par patērētāju kā izaugsmes veicinātāju būtisko lomu, par nākamajos gados risināmajiem jautājumiem un nepieciešamību pilnībā ņemt vērā kontekstu, kādā mēs dzīvojam. Krīze negatīvi ietekmē patērētāju pirktspēju. Turklāt patēriņa modeļi mainās. Tie nosaka nepieciešamību pēc plašākām tehniskām zināšanām un reizēm ir dārgi.

3.2

Lai gan Savienības noteikumi veido stabilu pamatu, joprojām pastāv to īstenošanas problēmas — patērētājiem pieejamie tiesību īstenošanas līdzekļi nav pietiekami, sūdzību skaits turpina palielināties, turklāt, neskatoties uz dažāda veida informācijas pārpilnību, patērētājiem trūkst uzticamas informācijas.

3.3

Programmā ir apliecināti principi, kurus EESK pilnībā atbalsta, tomēr Komiteja vēlas uzzināt, kāda ir saikne starp Patērētāju tiesību aizsardzības programmu 2014.–2020. gadam un šo programmu un kā šī politika tiks īstenota.

3.4

Tāpēc 2012. gada 28. marta atzinumā (1) EESK uzsvēra, ka patērētāju tiesību aizsardzības politikai nav paredzēts pietiekams daudzums līdzekļu, un pauda raizes par to, vai būs iespējams īstenot šādu tālejošu programmu, ja tai piešķirtais līdzekļu apmērs ir daudz mazāks par vērienīgajām iecerēm.

3.5

Komisija ir sagatavojusi bagātīgu sarakstu ar iniciatīvām, kuras tiks īstenotas programmas mērķu sasniegšanas nolūkā. Tomēr daudz svarīgāk ir, lai šīs iniciatīvas būtu kvalitatīvas un piemērojamas, jo vienīgi tad tās nodrošinās efektivitāti, kas nepieciešama patiešām augsta patērētāju aizsardzības līmeņa nodrošināšanai. Patērētājiem labums no programmas pasākumiem būs tikai pēc tam, kad tie būs pieņemti un kad dalībvalstis un citas iesaistītās puses tos būs īstenojušas.

3.6

Šādā kontekstā EESK konstatē, ka nav nodrošināts pārredzams un efektīvs šīs programmas īstenošanas un rezultātu novērtēšanas process. EESK aicina Eiropas Komisiju pievienot vērtēšanas kritērijus un kvalitātes rādītājus gada laikā gūto panākumu novērtēšanai un ik pēc astoņpadsmit mēnešiem publicēt ziņojumu par programmas īstenošanu.

3.7

Programmā parādīts, ka patērētāju aizsardzības politika attiecas uz ļoti daudzām jomām, un tas apstiprina EESK jau uzsvērto nepieciešamību: patērētāju intereses būtu jāņem vērā, izstrādājot un īstenojot jebkuru no Kopienas politikas jomām. Tomēr EESK ir pārsteigta, ka dokumentā nav iekļauti elementi patērētāju tiesību aizsardzībai medicīnas jomā — programma neattiecas, piemēram, uz farmācijas precēm un medicīnas ierīcēm, lai gan tās tika daudz apspriestas vairākās dalībvalstīs, jo ir izraisījušas kaitējumu patērētājiem un pacientiem. EESK uzskata, ka visaptverošā patērētāju tiesību aizsardzības politikā vajadzētu būt iekļautai arī medicīnas un farmācijas jomai saistībā ar drošību, informāciju un patērētāju tiesību īstenošanu.

3.8

EESK ar atzinību konstatē, ka Komisija vēlas, lai tirgotāji atbalstītu patērētāju tiesību aizsardzības jomā īstenoto politiku. Šajā kontekstā steidzami jāizveido uzņēmumiem paredzēta izglītība par patērētāju tiesību aizsardzību. Komiteja mudina attiecīgo uzņēmumu organizāciju sadarbības tīklus (ar Eiropas Komisijas atbalstu) pēc iespējas ātrāk piedāvāt specifiski maziem un vidējiem uzņēmumiem paredzētus apmācību moduļus.

3.9

EESK aicina Eiropas Komisiju programmas piemērošanā iesaistīt ieinteresētās personas un puses, kuras šī programma skar, un pastiprināt saskaņošanu īpaši ar patērētāju organizācijām, lai nodrošinātu pienācīgu līdzdalību to politikas nostādņu sagatavošanā, kas uz viņiem attiecas.

4.1.1

EESK uzskata, ka noteikti ir jāpārskata ražojumu drošuma regulatīvā sistēma, lai patērētājiem tiktu garantēts ražojumu un pakalpojumu drošums.

4.1.2

Komiteja uzskata, ka kontroles noteikumu, mūsdienīgu un vienotu paņēmienu un sadarbības metožu ieviešana, tostarp sadarbības veidošana ar ražošanas vietu kompetentajām iestādēm, dos iespēju uzlabot tirgus uzraudzību un tādējādi nodrošinās godīgu konkurenci, kas labvēlīgi ietekmēs visus uzņēmumus un patērētājus. Papildus EESK vēlas zināt, kāda ir standartizācijai ierādītā vieta un līdzekļi.

4.1.3

EESK uzskata, ka ļoti svarīgi ir stiprināt drošību, lai atjaunotu patērētāju uzticēšanos, ko ir iedragājušas dažādas sanitārās krīzes. Šajā kontekstā būtiski ir uzlabot tiesību normu īstenošanu un dalībvalstu koordināciju.

4.2.1

EESK piekrīt Komisijas viedoklim par samēra trūkumu starp informācijas pārpilnību un patērētāju vajadzībām. Komiteja atbalsta to, ka patērētājiem nepieciešama uzticama, skaidra un salīdzināma informācija un ka tai vajadzētu būt pieejamai ne tikai ar elektronisku līdzekļu palīdzību, bet arī izmantojot citus plašsaziņas līdzekļus.

4.2.2

EESK atzinīgi vērtē patērētāju organizāciju lomas atzīšanu un atgādina, ka šis fakts ir jāapliecina, piešķirot gan Eiropas, gan valstu līdzekļus tādā apmērā, lai būtu iespējams sasniegt iecerētos mērķus, konkrēti, īstenot patērētājiem piedāvāto produktu un pakalpojumu testēšanu.

4.2.3

Komiteja atbalsta patērētājiem paredzētas informācijas izplatīšanas pasākumus, ja vien šī informācija ir uzticama un tai ir reāla ietekme.

4.2.4

Komiteja atbalsta visas ar patērētāju izglītošanu saistītās iniciatīvas un īpaši uzsver, ka vajadzētu ne tikai informēt patērētājus, bet arī paplašināt viņu zināšanas, un tas būtu jāsāk skolā, piemēram, attiecībā uz matemātikas un finanšu zināšanām. Minētās iniciatīvas jāparedz ilgākam laikposmam, taču ir jāņem vērā, ka izglītošana nekādā gadījumā nevar aizstāt informāciju, kas patērētājiem būtu jāsaņem no tirgotājiem.

4.3.1

EESK ņem vērā Komisijas lēmumu panākt patērētāju tiesību ievērošanu, kas ir ļoti svarīgs uzdevums; neskaitāmu dokumentu pieņemšana nav pareizais veids, kā nodrošināt augstu patērētāju aizsardzības līmeni.

4.3.2

Komiteja atbalsta Eiropas tīklus, no kuriem visvecākais — Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls — tika izveidots 2001. gadā. Nolūkā nodrošināt to efektivitāti EESK prasa regulāri izvērtēt tīklu darbību, lai varētu izdarīt attiecīgus secinājumus.

4.3.3

EESK atbalsta visas tās iniciatīvas, kuras dod iespēju gūt pilnīgāku informāciju par stāvokli tiesiskuma jomā Eiropas Savienībā.

4.3.4

Komiteja atbalsta tādas pašregulējuma un kopregulējuma iniciatīvas kā, piemēram, pamatnostādņu publicēšanu, ja vien tās efektīvi veicina publiskās politikas mērķu sasniegšanu. Turklāt to regulārai kontrolei un vērtēšanai ir jānodrošina, lai attiecīgo mērķu nesasniegšanas gadījumā spēkā stātos saistoši noteikumi.

4.3.5

EESK atbalsta Komisijas pasākumus, kuru mērķis ir vienkāršot strīdu alternatīvu izšķiršanu, taču, kā Komiteja atzinumā ir uzsvērusi (2), šīm sistēmām ir jābūt objektīvām un neatkarīgām no lietā iesaistītajām pusēm, un tās nedrīkst izslēgt iespēju iesniegt prasību tiesā.

4.3.6

EESK aicina Eiropas Komisiju atbalstīt pasākumus, kas līdztekus sistēmām strīdu izšķiršanai tiešsaistē arī efektīvi veicinātu elektroniskās komercijas darījumus. Turklāt Komiteja atzinīgi vērtē ieceri izveidot ieinteresēto pušu forumu, kurā apspriestu interneta vietņu Eiropas uzticības zīmi.

4.3.7

Attiecībā uz kolektīvu tiesisko aizsardzību EESK pauž nožēlu par to, ka programmā tikai garāmejot pieminēta iespēja ieviest šādu patērētāju tiesību piemērošanas instrumentu, un uzskata, ka, ņemot vērā pašreizējo stāvokli dažās valstīs un pārrobežu strīdu jomā, kā arī visas notikušās konsultācijas, ir pienācis laiks vairs nešaubīties un minēto instrumentu nekavējoties ieviest.

4.4.3.1

EESK konstatē, ka Komisija ir nolēmusi pastiprināti uzraudzīt patērētājiem un jo īpaši vismazāk aizsargātajiem patērētājiem piedāvātos finanšu pakalpojumus. Komiteja atbalsta šādu nostāju, jo tādējādi būs iespējams palielināt pārredzamību un salīdzināmību gan piedāvājumam, gan cenai.

4.4.3.2

Komiteja vēlas atgādināt, ka tai jo īpaši rūp visi finansiālās iekļautības elementi.

4.4.4.1

Komiteja pilnībā atbalsta tādu noteikumu pieņemšanu, kas attiecas uz informāciju par pārtiku un veselīguma norādēm, jo sabiedrības veselības tematika patērētājiem ir ļoti svarīga.

4.4.4.2

Nesenās problēmas dažās dalībvalstīs ar alkoholisko dzērienu nelegālu izplatīšanu vēlreiz apliecina, cik svarīga ir tirgus pārraudzība un kontrole.

4.4.4.3

Lai novērstu pārtikas izšķērdēšanu, EESK atzinīgi vērtē ideju īstenot pasākumus, kas būtu vērsti uz dažādiem lauksaimniecības pārtikas produktu ķēdes posmiem.

4.4.5.1

Komiteja apzinās, ka enerģētikas joma ir īpaši svarīga visiem patērētājiem un it sevišķi mazāk aizsargātajiem patērētājiem; un būtu jānodrošina, ka viņi ar pieņemamiem nosacījumiem var izmantot šīs jomas pakalpojumus.

4.4.5.2

EESK atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot enerģijas patēriņa pārredzamību, jo enerģija ir deficīts un par to mājsaimniecības tērē lielu daļu sava budžeta. Komiteja aicina pievērst uzmanību, ka ir nepieciešams novērtēt patērētāju rīcībā esošos paņēmienus, un rūpēties, lai tie patiešām būtu inovatīvi un efektīvi.

4.4.6.1

EESK uzskata, ka ir svarīgi programmā iekļaut transporta tematiku — gan gaisa, gan sabiedriskā transporta jautājumus. Piekrīt Komisijas raizēm par pasažieru tiesību uzlabošanu — tās jāpielāgo transporta uzņēmumu un tūrisma operatoru piedāvājumiem. EESK uzsver, ka gaisa transporta jomā ir īpaši svarīgi, lai, veicot Eiropas tiesību aktu plānoto pārskatīšanu un īstenojot attiecīgos Vienotā tirgus aktā (4) paredzētos pasākumus, tiktu apkarota negodīga līgumu slēgšanas un tirdzniecības prakse.

4.4.6.2

EESK uzsver, ka steidzami ir jāpieņem pasākumi, ar ko aizsargātu tos pasažierus, kuru ceļojumu pārtrauc kādas aviosabiedrības bankrots, — patērētāju tiesību aizsardzības programmā šī problēma nav minēta.

4.4.6.3

Komiteja atbalsta ieceri izstrādāt stratēģiju, ar kuru atbalstītu videi nekaitīgus transportlīdzekļus, lai tādējādi mazinātu CO2 emisijas.

4.4.7.1

EESK vairākkārt ir uzsvērusi, cik svarīga Eiropas nākotnei ir ilgtspējīga attīstība. Tāpēc tā atbalsta Komisijas sagatavotās nostādnes, kuru mērķis ir palielināt ražojumu izturību, un mudina visos ražojumos izmantot ekodizainu.

4.4.7.2

EESK atbalsta Eiropas Komisijas neatslābstošās rūpes par uzņēmumu sociālās atbildības politikas veicināšanu, bet norāda, ka ir nepieciešami stingrāki pasākumi, kas nodrošinātu pārredzamību un atbildību par to, lai ražošana un ražojumu, it īpaši trešo valstu ražojumu, izplatīšana kļūtu ētiskāka un videi mazāk kaitīga. Lai panāktu no trešām valstīm ievestu preču atbilstību Eiropas standartiem, ir jāievieš tām paredzēti saistoši noteikumi, piemēram, obligāta prasība iesniegt rakstveida apliecinājumu par preču atbilstību starptautiskajām darba tiesībām.