Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Tiesiskums” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam”

Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2012. gada 9. februārī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Tiesiskums” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam”

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 28. jūnijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 482. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 11. un 12. jūlijā (2012. gada 11. jūlija sēdē), ar 126 balsīm par, 1 balsi pret un 5 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.1 EESK atzinīgi vērtē priekšlikuma mērķi panākt vienkāršošanu un racionalizēšanu un atbalsta to, ka Komisija izvēlējusies B risinājumu. Programmu “Civiltiesības” un “Krimināltiesības” apvienošana ir pamatota tāpēc, ka to mērķi, dalībnieki un finansējamo pasākumu veidi ir līdzīgi.

1.2 Savukārt, attiecībā konkrēti uz programmu “Tiesiskums” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam un neraugoties uz priekšlikumā sniegto juridisko pamatojumu, EESK joprojām nav pārliecināta, vai ir lietderīgi diviem “konkrētajiem” mērķiem — pareizai Savienības tiesību aktu piemērošanai tiesu iestāžu sadarbībā civillietās un krimināllietās un tiesu pieejamības veicināšanai — pievienot trešo mērķi, kas saistīts ar narkotiku pieprasījuma un piedāvājuma novēršanu un samazināšanu. EESK vērš uzmanību ne vien uz to, ka šo trešo mērķi tā uztver kā pirmā mērķa variāciju, bet arī uz to, kādas sekas vēstījuma ziņā varētu izraisīt šāda mērķa iekļaušana normatīva rakstura dokumentā, kam tātad ir saistoša, tūlītēja un tieša ietekme uz tiesvedības dalībniekiem, asociācijām, NVO un citiem iespējamiem dotāciju saņēmējiem: tā iekļaušana varētu radīt priekšstatu, ka citas tik pat smagas problēmas kā, piemēram, cilvēku tirdzniecības apkarošana, Komisijas skatījumā ir mazāksvarīgas.

1.3 Būtībā EESK raizējas par Komisijas vēstījumu un vēlreiz atgādina jau daudzas reizes pausto nostāju, ka narkotiku tirdzniecības apkarošanā uzsvars jāliek ir nevis uz represīviem pasākumiem, bet gan uz pieeju, kas virzīta uz izglītību, veselības aizsardzību un sociālo jomu (1).

1.4 EESK atbalsta Komisijas vēlmi saglabāt pēc iespējas lielāku elastību programmas līdzekļu pārvaldībā, lai varētu pēc iespējas labāk pielāgoties pilsoniskās sabiedrības vajadzībām, iespējamiem kandidātiem dot pēc iespējas lielāku brīvību, veicināt radošu pieeju projektos un ņemt vērā vēlākās politiskās nostādnes.

1.5 Tomēr, ja nav iespējams iepriekš paredzēt konkrētu līdzekļu apmēru dažādām prioritātēm, EESK uzsver, ka ir svarīgi jau iepriekš iegūt pārskatu par vismaz orientējošu budžeta sadalījumu konkrētiem mērķiem.

1.6 EESK ņem vērā Komisijas vēlmi konkrētajam ar narkotikām saistītajam mērķim piešķirt tikai tam pienākošos budžeta daļu. Tā aicina stingri ievērot saistības un tādēļ ierosina, lai daļu no līdzekļiem, kas tiks iegūti, iesaldējot un konfiscējot ar narkotiku tirdzniecību iegūtos līdzekļus, — šādu iespēju radīs topošā direktīva par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju — būtu iespējams izmantot šā mērķa finansēšanai.

1.7 Lai gan spēkā esošā finanšu regula ir sarežģīta, EESK uzsver, ka ir svarīgi, lai visiem ieinteresētajiem pilsoņiem visās Savienības valodās tiktu sniegta skaidrā un pedagoģiski pareizā veidā sagatavota informācija par finansējuma iegūšanas nosacījumiem. Tas nenoliedzami uzlabotu projektu lietderību, turklāt tie līdz ar to tiktu atbalstīti, arī dalībvalstīs, kas līdz šim atlasītajās programmās ir maz pārstāvētas. EESK izteikti uzsver nepieciešamību atbalstīt visu ES pilsoņu vienādu piekļuvi šīm programmām.

1.8 Komiteja uzskata, ka būtu arī precīzāk jānosaka programmu atlases galvenais kritērijs — Eiropas mēroga pievienotā vērtība. Ņemot vērā pēc būtības ierobežoto, lai gan pieaugošo (šādu pieaugumu EESK vērtē atzinīgi) programmai piešķirto līdzekļu apmēru, EESK uzsver, ka ir svarīgi par dotāciju mērķi stingrāk noteikt projektus ar skaidri apliecinātu Eiropas mēroga pievienoto vērtību. Ir jāatbalsta starpvalstu projekti.

1.9 Tā kā gada darba programmās būs jāprecizē noteikti būtiskākie programmas īstenošanas aspekti (piemēram, budžeta sadalījums), EESK uzskata, ka to pieņemšanai Komisijā īstenošanas aktu veidā būtu nepieciešama nevis priekšlikumā paredzētā konsultēšanās procedūra, bet gan pārbaudes procedūra. Līdz ar to būtu garantija, ka Komisija šīs programmas nepieņems, ja tās neatbildīs atzinumam, ko sagatavojusi komisija, kas izveidota, balstoties uz Regulu Nr. 182/2011 (tās locekļi ir dalībvalstu pārstāvji).

1.10 Izceļot nepieciešamību skaidrāk norādīt, kādas ir prioritātes to darbību vidū, kuras var saņemt finansējumu (6. pants), EESK, pirmām kārtām, uzskata, ka uzsvars būtu skaidrāk jāliek uz e-tiesiskumu, jo šajā jomā vēl daudz jādara, lai tas būtu vieglāk pieejams.

1.11 EESK atzinīgi vērtē priekšlikumā manāmo jauno tendenci visu tieslietu personālu, īpaši advokātus, iekļaut Eiropas tiesiskās apmācības pasākumos: tāpat kā tiesneši viņi veicina Savienības tiesību pareizu piemērošanu. Viņi ir arī pirmais pieejamais posms apsūdzēto tiesību aizsardzībā. Viņi tie, kas ceļ prasību.

1.12 EESK uzsver arī, ka dažādi praktizējoši juristi ir steidzami jāiesaista pārrobežu tiesiskās sadarbības tīklos, sniedzot nepieciešamo finansiālo atbalstu. Lai panāktu saskaņu ar jaunāko aizstāvības tiesību stiprināšanas politisko tendenci, EESK īpaši aicina pēc iespējas ātrāk novērst stāvokli, ko tā uzskata par nepieņemamu — to, ka advokāti faktiski un juridiski nevar iesaistīties lielākajā daļā pārrobežu tiesiskās sadarbības tīklu.

1.13 EESK uzsver: lai izveidotu kopēju tiesiskuma telpu, un īpaši saistībā ar ģimenes tiesībām ir nepieciešama atsauce uz Pamattiesību hartu kā saskaņošanas pamatu. Apstākļos, kurus vēl raksturo izteikta juridiskās kultūras un juridisko konceptu dažādība, EESK vairākkārt un vēl nesen — saistībā ar partnerattiecību sistēmām un to mantiskajām sekām (2) — ir uzsvērusi, ka būtu vēlams atbalstīt papildinošu un fakultatīvu ES regulējumu (tā saukto 28. regulējumu).

2.1 Vienkāršošanas un racionalizēšanas labad Komisija ir nolēmusi samazināt to finansēšanas programmu skaitu, kas paredzētas Eiropas brīvības un tiesiskuma telpas izveidei, lai ikviens — pilsonis, partneris vai profesionāls jurists — zinātu savas tiesības un prastu tās izmantot vai piemērot. Līdztekus programmai “Tiesības un pilsonība” (3) pastāvēs programma “Tiesiskums” (2014–2020), kurā apvienotas programmas “Civiltiesības”, “Krimināltiesības” un “Narkomānijas novēršana un informēšana par narkomāniju”.

2.2 Pašreizējā regulas priekšlikumā programmai paredzēti finanšu līdzekļi 472 miljonu EUR apmērā, lai finansētu darbības, kurās Savienības dalība var radīt pievienoto vērtību salīdzinājumā ar dalībvalstu individuālu rīcību. Vispārīgais mērķis ir veidot Eiropas tiesiskuma telpu, sekmējot tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās. Šo vispārīgo mērķi veido konkrēti mērķi: veicināt Savienības tiesību aktu labu piemērošanu šajā jomā (pamatojoties uz LESD 81. un 82. pantu), veicināt tiesu pieejamību, kā arī novērst un samazināt narkotiku pieprasījumu — šis jautājums tiek skatīts nevis veselības aizsardzības, bet noziedzīgu nodarījumu apkarošanas aspektā (pamatojoties uz LESD 84. pantu).

2.3 Lai sasniegtu mērķus, jāatbalsta tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku, tostarp advokātu un notāru, apmācība, kā arī sadarbība ar tīklu palīdzību, izmantojot savstarpējas zināšanas un uzticēšanos, un sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi.

2.4 Piešķirto finansējumu izmantos arī, lai finansētu analītisku pamatu, kas ļauj atbalstīt un izstrādāt Savienības politikas nostādnes. Lai nodrošinātu lielāku elastību, priekšlikumā nav paredzēts konkrēts summu sadalījums pa darbības jomām.

2.5 Programmas gada prioritātes pieņem Komisija īstenošanas aktu veidā saskaņā ar konsultēšanās procedūru.

2.6 Priekšlikumā ir paredzēts uzraudzības un izvērtēšanas pienākums (tostarp starpposma izvērtējums).

3.1 Eiropas tiesiskuma telpas izveide ir ES sabiedrisks labums, kura sniegtās priekšrocības varēs izmantot gan pilsoņi, gan partneri. Tas reāli skar būtiskus ikdienas dzīves un darbību aspektus (šķiršanos, tiesības uz pajumti un bērnu apmeklējumiem, mantojumu, aizbildnību, tirdzniecības strīdus, patērētāju strīdus u. c., kā arī tiesību ievērošanu krimināltiesību jomā) un veicina drošības nostiprināšu Eiropas teritorijā, stimulējot sadarbību kriminālnoziegumu apkarošanas jomā.

3.2 Atgādinot, ka programmai “Tiesiskums” aun programmai “Tiesības un pilsonība” ir funkcionāli papildinošs raksturs, EESK uzskata, ka Eiropas tiesiskuma un brīvības telpai būs jēga tikai atkarībā no tā, vai ikviens ES pilsonis, neraugoties uz viņa atrašanās vietu, to varēs patiešām izmantot, un tāpēc programma būtu jāvērtē no minētā viedokļa.

3.3 EESK uzsver: lai izveidotu kopēju tiesiskuma telpu, un īpaši saistībā ar ģimenes tiesībām ir nepieciešama atsauce uz Pamattiesību hartu kā saskaņošanas pamatu. Apstākļos, kurus raksturo izteikta juridiskās kultūras un juridisko konceptu dažādība, EESK vairākkārt un vēl nesen — saistībā ar partnerattiecību sistēmām un to mantiskajām sekām (4) — bija iespēja citstarp uzsvērt, ka būtu vēlams atbalstīt papildinošu un fakultatīvu ES regulējumu (tā saukto 28. regulējumu). Šāda regulējuma ieviešana dod iespēju panākt virzību ES pilsoņu tiesību atzīšanā, efektīvi apkarojot diskrimināciju, kas viņus var apdraudēt, ja viņu piederības dalībvalsts viņiem piešķir mazāk tiesību nekā būtu iespējams izmantot citās dalībvalstīs.

3.4 Tiesību, īpaši pamattiesību ievērošana ES, to sekmējot ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās, ir mērķis pats par sevi. Tomēr vienotajā tirgū tam var būt ievērojama rezonanse izaugsmes un nodarbinātības jomā, un tā ir sekmējama, jo īpaši atbalstot ar tiesu iestādēm saistīto speciālistu apmācību (5). EESK atgādina, ka no uzņēmumu viedokļa uzlabota sadarbība civillietās un līdz ar to ātrāka pārrobežu strīdu atrisināšana būtiski ietekmēs uzņēmumu pārrobežu darbības dinamiku.

3.5 Lai gan novērtēšanas gaitā ir apstiprinājusies iepriekšējo programmu efektivitāte (“Civiltiesības”, “Krimināltiesības” un “Narkomānijas novēršana un informēšana par narkomāniju” laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam), to skaita un attiecīgi arī pārvaldības noteikumu skaita samazināšana ir vērtējama pozitīvi. Dažādi mērķi būs vieglāk sasniedzami. EESK uzsver, ka līdztekus procedūru saskaņošanai svarīgi ir samazināt tām piemītošo sarežģītību.

3.6 Īpaši atzinīgi EESK vērtē vienkāršošanas un racionalizēšanas pasākumu, ko iecerēts īstenot, apvienojot programmas “Civiltiesības” un “Krimināltiesības”, un ko pamato atteikšanās no trešā pīlāra Lisabonas līgumā, kā arī mērķu, dalībnieku un finansējamo darbību veidu līdzība abās tiesību jomās (īpaši e-tiesiskuma un apmācības jautājumā).

3.7 EESK iesaka atbalstīt projektus krimināltiesību jomā, īpaši dalībvalstīs, kuras līdz šim ir maz izmantojušas pieejamo atbalstu. Tā kā šī ir samērā jauna ievirze, Eiropas pieeja vēl nav nostabilizējusies un tā būtu jāattīsta.

3.8 Savukārt EESK ir atturīgāka attiecībā uz programmu “Narkotiku apkarošana un informēšana par tām”, kuras juridiskais pamats saistīts ar sabiedrības veselību. Paužot bažas par to, vai ar sabiedrības veselību saistītie aspekti arī turpmāk tiks aptverti kā prioritāte, Komiteja vērš uzmanību arī uz pārklāšanos ar pasākumiem, kurus finansēs no topošā iekšējās drošības fonda, priekšroku noteikti dodot pieejai, kas vērsta uz soda piemērošanu. Komiteja atgādina, ka narkotiku apkarošanas jomā vispirms ir svarīgi izmantot preventīvu pieeju un narkomāniem dot iespēja saņemt palīdzību un ārstēties. Šajā nolūkā ir noteikti jārūpējas par tiesnešu un advokātu informētību.

3.9 Lai nodrošinātu, ka konkrētajam ar narkotikām saistītajam mērķim netiktu nodalīta nesamērīga kopējās summas daļa, EESK ierosina šo mērķi daļēji finansēt no līdzekļiem, kas tiks gūti, iesaldējot un konfiscējot ar narkotiku tirdzniecību iegūtos līdzekļus, — šādu iespēju radīs topošā direktīva par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju (6).

3.10 Lai gan joprojām nav skaidrs, tieši kādus pasākumus finansēs ar narkotiku nelikumīgu tirdzniecību saistītas noziedzības apkarošanas jomā, EESK ar gandarījumu konstatē, ka programmas īstenošanai paredzētais 472 miljonu euro lielais finansējums ir būtisks apliecinājums Komisijas atbalsta pieaugumam.

3.11 Lai ES budžets tiešām tiktu izmantots, “lai finansētu ES sabiedrisko labumu”, kā arī “pasākumus (…), kad tas var dot labākus rezultātus” (7), EESK atgādina par nepieciešamību uzlabot resursu sasaisti ar tādiem projektiem, kuriem ir Eiropas mēroga pievienotā vērtība (3. pants), jo īpaši krimināllietās, jo šajā jomā dalībvalstu attieksmi pret ES tiesību piemērošanu joprojām raksturo atturība.

3.12 Lai nodrošinātu Eiropas budžeta līdzekļu efektīvu piešķiršanu, EESK uzsver arī to, ka ir svarīgi nodrošināt konsekvenci, papildināmību un sinerģiju ar dažādām finansēšanas programmām, īpaši ar programmu “Tiesības un pilsonība” 2014.–2020. gadam. Savukārt pastiprināta uzmanība jāvelta pārklāšanās riskam.

3.13 EESK atzinīgi vērtē to, ka projekti, kurus atlasa gada darba programmu ietvaros, var ilgt vairākus gadus, jo tādējādi ir pietiekami daudz laika to izvēršanai un rezultātu sasniegšanai. Tā atbalsta līdzfinansēšanas principu, bet nav pārliecināta par tā iespējamās modulācijas pamatotību (8).

3.14 Lai gan spēkā esošā finanšu regula ir sarežģīta, EESK uzsver, ka ir svarīgi, lai visiem ieinteresētajiem pilsoņiem visās Savienības valodās tiktu sniegta skaidrā un pedagoģiski pareizā veidā sagatavota informācija par finansējuma iegūšanas nosacījumiem. EESK uzskata, ka Eiropas mēroga pievienotās vērtības jēdziens būtu jānosaka precīzāk. Tas nenoliedzami uzlabotu projektu lietderību, jo tie līdz ar to tiktu atbalstīti, arī dalībvalstīs, kas līdz šim atlasītajās programmās ir maz pārstāvētas. EESK uzsver nepieciešamību sekmēt visu ES pilsoņu vienādu piekļuvi šīm programmām.

3.15 EESK pauž izbrīnu arī par to, ka tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā nav iekļauts pat ne orientējošs budžeta sadalījums konkrētiem mērķiem. Neapšaubot pamatotu nepieciešamību līdzekļu pārvaldībā ievērot elastību, Komiteja uzsver, ka būtu nepieciešamas attiecīgas iepriekšējas aplēses.

4.1.1 Tā kā reālu virzību nav iespējams panākt bez savstarpējas uzticēšanās, EESK mudina atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir izveidot tādu kopēju Eiropas kultūru, kas patiešām būt vērsta uz tiesību praksi un īstenošanu un kas būtu balstīta uz zināšanām par valstu juridiskajām sistēmām un to izpratni. Lai ES darbotos savstarpējā palīdzība, ir jānodrošina to personu procesuālās tiesības, pret kurām uzsākta tiesvedība kādas citas valsts sistēmā.

4.1.2 EESK uzskata, ka ar tiesu iestādēm saistīto speciālistu Eiropas tiesiskā apmācība ir viens no jaunās programmas būtiskākajiem aspektiem, kas ir vairāk jāizceļ. Eiropas tiesību īstenošanu negatīvi ietekmē tas, ka dažādās dalībvalstīs tās joprojām tiek piemērotas pārāk atšķirīgi, jo bieži vien speciālistiem ir pārāk maza interese un izpratne par tām. Īpaši spilgti tas izpaužas muitas jomā. Tāpēc EESK atgādina, ka ir nepieciešams būtiski palielināt atbalstu Eiropas tiesiskajai apmācībai. Tas ir vēl jo svarīgāk, ņemot vērā Komisijas noteikto mērķi: līdz 2020. gadam sagatavot 20 000 tieslietu speciālistus gadā, lai to skaits kopumā sasniegtu 700 000 (9). Komisija arī pamatoti uzsver, ka Eiropas tiesiskuma un brīvības telpā lingvistiskā sagatavotība ir svarīgs tieslietu speciālistu pārrobežu saziņas uzlabošanas priekšnosacījums.

4.1.3 EESK uzskata, ka jo īpaši apmācību pasākumos jāiesaista advokāti. Turklāt zinot, ka dažās dalībvalstīs viņus sagatavo kopā ar tiesnešiem, tas ir īpaši pamatoti. Advokāti ir pirmie, pie kā var gūt tiesību aizsardzību. No viņu padomu kvalitātes ir atkarīga apsūdzēto personu saskarsme ar tiesnesi. Tāpat kā tiesnešiem un prokuroriem viņiem ir jābūt pieejamam ES iniciatīvu nodrošinātajam finanšu atbalstam. No viņiem ir atkarīga tiesu iestāžu pieejamība Eiropas tiesiskajā telpā. Lai uzlabotu līdzsvaru attiecībā uz aizstāvības tiesībām, šī līdzdalība ir neaizstājama.

4.1.4 Paužot nožēlu par neskaidrību, ko rada termins “tiesu iestāžu darbinieki” (10), Komiteja vēlas, lai Komisija regulas priekšlikumā precizē, ka minētais termins ietver visus tiesību jomas speciālistus, tostarp advokātus un notārus, kuri būtiski palīdz nodrošināt Savienības tiesību pareizu piemērošanu. EESK pauž atzinību Komisijai, kura ir apņēmusies ievērot šo pieeju izmēģinājuma projektā, kurš šogad tiks uzsākts Eiropas tiesiskās apmācības jomā.

4.1.5 EESK uzskata, ka būtu vēlams noteikt dažus objektīvus kritērijus, kas būtu jāpiemēro tiesiskās apmācības programmām, lai varētu saņemt atbalstu. To vidū noteikti būtu jāiekļauj prasībai šajā izglītībā iekļaut atsauci uz Pamattiesību hartu. Programmu atbilstība noteiktajiem kritērijiem ir regulāri rūpīgi jāuzrauga un jāpārbauda. EESK uzstāj, ka dotācijas jāpiešķir, par nosacījumu izvirzot programmu kvalitāti, kura rūpīgi jāizvērtē.

4.1.6 EESK uzskata, ka ir īpaši svarīgi, lai tiesnešiem un advokātiem paredzētās programmas būtu vērstas uz konkrētiem ar narkomāniju saistītiem aspektiem un dotu iespēju veidot tādu juridisku pieeju, kas būtu saskaņota ar veselības aizsardzības un sociālo pieeju un vērsta uz recidīvu novēršanu.

4.2.1 EESK aicina pēc iespējas ātrāk novērst nepieņemamo stāvokli, kas radies tāpēc, ka advokātiem nav iespēju iesaistīties tiesu iestāžu sadarbības tīklos. Lai gan tiesu iestāžu sadarbības tīkls krimināllietās ir atkarīgs no Eurojust un nav saistīts ar skatāmo programmu, tomēr ir svarīgi tas, ka advokāti tajā iesaistīties nevar. Pašreizējie finansējuma ierobežojumi nevar attaisnot pastāvošo līdzsvara trūkumu par labu apsūdzībai. Kaut arī līdzekļi ir ierobežoti, tiem tomēr ir jānodrošina rīcības iespēju vienlīdzība pārrobežu lietās.

4.2.2 Lai izpildītu šādu prasību, īpaši piemērojot Eiropas apcietināšanas orderi, advokātiem ir jābūt iespējai bez liekas kavēšanās atrast kompetentu advokātu citā dalībvalstī, lai viņš varētu iesaistīties lietā un sniegt padomus par otras dalībvalsts procesuālo tiesību aspektiem un plašāk — par lietas vietējiem aspektiem. Jaunie noteikumi, kas ieviesti ar direktīvas priekšlikumu par tiesībām piekļūt advokātam kriminālprocesa ietvaros un tiesībām sazināties pēc aizturēšanas, ar kuru Eiropas apcietināšanas ordera kontekstā ievieš principu, kas nosaka piekļuvi diviem advokātiem (vienam — ordera izsniegšanas dalībvalstī, otram — izpildes dalībvalstī), ir papildarguments, ar kura palīdzību vajadzības gadījumā var pamatot nepieciešamību advokātiem pilntiesīgi iesaistīties Eiropas tiesu iestāžu sadarbībā. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē atbalstu, ko topošais advokātu pārrobežu tīkls varēs sniegt pārrobežu lietu risināšanā arvien lielākā skaitā iesaistīto advokātu darbā. Lai nodrošinātu konsekvenci un efektivitāti, Komiteja aicina Komisiju minētā mērķa atbalstam uzņemties atbilstošas finansiālas saistības.

4.2.3 Arī attiecībā uz Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās EESK pauž nožēlu par to, ka advokāti un notāri no tā būtībā ir izslēgti, lai gan tiesību aktos kopš 2011. gada 1. janvāra ir noteikta iespēja tajā iesaistīties minēto profesiju pārstāvjiem un tiesu izpildītājiem, kā arī citu profesiju pārstāvjiem, kuri ir tieši saistīti ar Kopienas tiesību aktu un starptautisko tiesību instrumentu piemērošanu. Arī šajā gadījumā tīklam ir nepieciešams pietiekams finansējums.

4.2.4 Ņemot vērā daudzās tieslietām saistīto profesiju pārstāvju iniciatīvas, kuras bieži vien izpaužas kā mazas un smagnējas struktūras, EESK iesaka uzlabot tīklu saskaņošanu un koordināciju, lai izveidotu “koherentus lokus” (11), uz kuriem būs iespējams balstīt reālu Eiropas juridisko sistēmu.

4.3.1 Tieslietu dematerializācija ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas pēc EESK domām šajā priekšlikumā nav pietiekami uzsvērts. Tā ietekme uz iespējām piekļūt tiesu iestādēm, tostarp to iedzīvotāju vidū, kur sociālais stāvoklis nav labvēlīgs vai kuriem ir invaliditāte, ir rūpīgi jāanalizē. Šajā jomā vēl ir daudz darāmā gan tiesvedībā iesaistīto personu, gan tieslietu speciālistu kopējās interesēs.

4.3.2 Tāpēc EESK vēlas, lai Komisija apliecina skaidru virzību, jo pagaidām e-tiesiskuma jomā pieejamie instrumenti ir vairāk paredzēti plašai sabiedrībai nekā speciālistiem. Tomēr, lai nodrošinātu tiesu nolēmumu kvalitāti un to atbilstību Eiropas tiesību aktiem, ir būtiski atvieglot un stimulēt šādu instrumentu izmantošanu no praktizējošu juristu puses, viņiem paredzot attiecīgu apmācību.

4.3.3 EESK atzinīgi vērtē, ka priekšlikumā paredzētais finansējums var veicināt IT tīklu uzlabošanu šajā jomā (8. panta 2. punkts). Komiteja jo īpaši norāda uz kāda advokāta meklēšanas rīku e-tiesiskuma tīklā un projektu e-CODEX, kura mērķis ir panākt valstu e-tiesiskuma sistēmu sadarbspēju. Tā vērš uzmanību uz to, ka šādu tīklu drošības un efektivitātes nodrošināšanai advokātu asociācijām ir jāspēj apliecināt advokātu profesionālo identitāti.

4.4.1 Rādītāji acīmredzot būs jāpārdomā sīkāk. EESK ir gandarīta par to, ka Komisija jau sākusi šādas pārdomas gan attiecībā uz ikgadējo uzraudzību, gan starpposma un noslēguma izvērtēšanu. Īpaši būtu jāpapildina pilnīgi subjektīvais kritērijs, kas saistīts ar tiesu pieejamību (tas, kā šī pieejamība tiek uztverta Eiropā). Apmācības jomā būtu lietderīgi izmantot publiskā un privātā sektora partnerības, tajās iesaistoties augstskolām, juridiskās izglītības iestādēm un advokātu asociācijām. Lai gan ir paredzēts, ka kontroles pasākumiem (plašā nozīmē) paredzētie izdevumi, kas tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā aplēsti 3 līdz 6 % apmērā no kopējā budžeta, programmas realizācijas gaitā samazināsies, EESK skatījumā tie tomēr būtu jāierobežo.

4.5.1 EESK nav pārliecināta par to, vai attiecībā uz gada darba programmām, ko Komisija pieņem īstenošanas aktu veidā, konsultēšanās procedūra ir atbilstoša izvēle. EESK par piemērotāku uzskata pārbaudes procedūru, kas nodrošinātu, ka Komisija programmas nepieņems, ja tās neatbildīs atzinumam, ko sagatavojusi komisija, kas izveidota, balstoties uz Regulu Nr. 182/2011 (tās locekļi ir dalībvalstu pārstāvji).

Briselē, 2012. gada 11. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Staffan NILSSON

(1) Sk. EESK atzinumu par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Stingrāka Eiropas reakcija uz narkotiku izraisītajām problēmām”, pieņemts 2012. gada 24. maijā (OV C 229, 31.07.2012, 85. lpp.).

(5) Mario Monti ziņojumā “Jauna stratēģija vienotajam tirgum” (2010. gada 9. maijs) šajā jomā uzsvēra Savienības tiesību pareizas piemērošanas un prokuroru izglītošanas nozīmi iekšējā tirgus efektivitātes uzlabošanā.

(8) Pašlaik ir nepieciešams ieguldījums 20 % apmērā, lai atlikušos 80 % saņemtu dotāciju veidā.

(10) Atbilstoši LESD 81. panta 2. punkta h) apakšpunktam un 82. panta 1. punkta c) apakšpunktam par tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās, kuros ir minēti termini “tiesneši un tiesu iestāžu darbinieki” un “tiesu iestāžu un tiesu personāls”.

(11) Sk. Eiropas Parlamenta 2012. gada 14. marta rezolūcija par apmācību tieslietu jomā (2012/2575(RSP)).