4.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/76

1.1

EESK atzinīgi vērtē šo likumdošanas iniciatīvu. Līdz ar CVD regulu Komisija būs pabeigusi trīs pīlārus jaunajā ES finanšu infrastruktūras regulējumā: CVD, EMIR un MiFID/MiFIR.

1.2

Euro ieviešana ir bijusi katalizators pārrobežu ieguldījumiem vērtspapīros, un pārrobežu ieguldījumu vienmērīga darbība ir balstīta uz kopīgiem standartiem visā Eiropas Savienībā. Augsta norēķinu disciplīna samazina darījuma partnera risku, jeb precīzāk — likviditātes risku un aizstāšanas risku. Vēl jo svarīgāk ir tas, ka tā veicina ieguldītāju aizsardzību, palīdzot nodrošināt, ka norēķini darījumos starp vērtspapīru pircējiem un pārdevējiem tiek veikti drošā veidā un savlaicīgi. Šajā ziņā regula ir svarīgs solis vienotā tirgus īstenošanā.

1.3

Būtiska izmaiņa, kas ir ierosināta CVD darbības jomā, ir aizliegums turēt ierobežotu banku darbības licenci. Tas skars divus lielus starptautiskus CVD, kas izmanto savas banku darbības iespējas, lai atbalstītu norēķinu un turēšanas procesus ļoti plašā mērogā. EESK atzīst, ka globālais viedoklis (G20, Eiropas Komisija, IOSCO u.c.) visnotaļ atbalsta kredītiestāžu sadalīšanu. EESK atbalsta Komisiju un uzskata, ka savrupa banka ir labākais risinājums.

1.4

Priekšlikums par vienotu T+2 norēķinu prasību ir ļoti svarīgs. Kaut gan šķiet, ka Eiropas Savienībā ir iespēja to panākt, būtu jāatrisina virkne jautājumu attiecībā uz globāliem darījumiem.

1.5

Priekšlikumos ir paredzēta tirgojamo vērtspapīru dematerializācija. Ir noteikts pārejas periods, kas beidzas 2020. gada 1. janvārī. Tomēr dalībvalstu veiktais progress šajā ziņā ir bijis nevienmērīgs, un varētu būt nepieciešams politisks kompromiss.

2.1

Centrālie vērtspapīru depozitāriji (CVD) ir finanšu tirgiem sistēmiski nozīmīgas iestādes. Ikvienam vērtspapīru tirdzniecības darījumam, kas tiek veikts gan biržā, gan ārpus biržas, seko pēctirdzniecības procesi, un tad tiek veikts norēķins par šo darījumu, kas nozīmē vērtspapīru piegādi pret skaidro naudu. CVD ir svarīgākās iestādes, kuras dod iespēju veikt norēķinu, izmantojot tā sauktās vērtspapīru norēķinu sistēmas. CVD arī nodrošina vērtspapīru kontu sākotnējo reģistrēšanu un centralizētu uzturēšanu, veicot grāmatojumus par to, cik daudz vērtspapīru emitējis kāds emitents un kā mainās šo vērtspapīru turētāji.

2.2

CVD ir svarīga nozīme arī nodrošinājuma tirgū, īpaši monetārās politikas vajadzībām. Piemēram, gandrīz visi nodrošinājumi, kuri ir piemēroti centrālās bankas monetārās politikas operācijām ES teritorijā, jo īpaši eurozonā, iziet caur CVD pārvaldītām vērtspapīru norēķinu sistēmām.

2.3

Izmantojot vērtspapīru norēķinu sistēmas ES, 2010. gadā tika veikti norēķini par darījumiem apmēram EUR 920 triljonu vērtībā, un 2010. gada beigās tajās turēto vērtspapīru apjoms bija apmēram EUR 39 triljoni. ES ir vairāk nekā 30 CVD, parasti pa vienam katrā valstī, un divi “starptautiskie” CVD (Clearstream Banking Luxembourg un Euroclear Bank), kuri ir CVD apakškategorija un kuru specializācija ir starptautisko obligāciju jeb euroobligāciju emisija.

2.4

Lai gan vienas valsts ietvaros CVD kopumā darbojas droši un efektīvi, pārrobežu norēķini, lai apkalpotu pārrobežu ieguldījumus, ir daudz sarežģītāki un rada lielākas izmaksas nekā iekšzemes norēķini. Piemēram, neveiktu norēķinu skaits ir lielāks pārrobežu darījumiem nekā iekšzemes darījumiem, un pārrobežu izmaksas ir līdz pat četrām reizēm lielākas nekā izmaksas iekšzemes norēķiniem. Kopumā CVD izmaksas ir minimālas, ņemot vērā kopējās izmaksas saistībā ar visu infrastruktūras elementu lietošanu, lai gan tās ir nozīmīgas izmaksas emitentiem.

2.5

Šīs drošības problēmas rodas vairāku, tostarp šādu faktoru dēļ:

2.6

Nopietnas bažas raisa arī tas, ka nepastāv efektīvs vienots iekšējais tirgus norēķiniem. Eiropas pēctirdzniecības tirgū joprojām pastāv nozīmīgi šķēršļi, piemēram, ierobežojumi vērtspapīru emitentu piekļuvei CVD, dažādās Savienības dalībvalstīs atšķirīgi licencēšanas režīmi un noteikumi par CVD, kā arī ierobežotā konkurence starp valstu CVD. Šo šķēršļu dēļ tirgus ir ļoti sadrumstalots. Līdz ar to pārrobežu norēķini par darījumiem ir atkarīgi no pārmērīgi sarežģītām turēšanas “ķēdēm”, kurās bieži iesaistīti vairāki CVD un vairāki citi starpnieki. Tas negatīvi ietekmē efektivitāti un arī riskus saistībā ar pārrobežu darījumiem.

2.7

Šīs problēmas ir svarīgas, jo pārrobežu darījumi Eiropā, sākot no parastas vērtspapīru pirkšanas/pārdošanas līdz nodrošinājumu pārvedumiem, turpina pieaugt, un CVD kļūst arvien vairāk savstarpēji saistīti. Šīs tendences varētu pastiprināties saistībā ar Target2 Securities (T2S) projekta attīstīšanos; šo projektu sāka Eurosistēma, lai nodrošinātu neierobežotu kopēju platformu vērtspapīru norēķiniem Eiropā, un tā plānotais sākums ir 2015. gads.

3.1

Ierosinātajā regulā ir divas galvenās daļas: pasākumi, kas paredzēti visiem tirgus dalībniekiem vērtspapīru norēķinu kontekstā (II sadaļa), un pasākumi, kas īpaši paredzēti CVD (III, IV un V sadaļa).

3.2

II sadaļā paredzēta t. s. vērtspapīru dematerializēšana/imobilizēšana, kas nozīmē vērtspapīru emitēšanu dematerializētā veidā. Šā pasākuma mērķis ir paaugstināt norēķinu efektivitāti, atvieglot norēķinu periodu saīsināšanu un nodrošināt vērtspapīru emisijas integritāti, atvieglojot vērtspapīru turēšanas datu saskaņošanu. Ierosinātajā regulā paredzēts pietiekami ilgs pārejas periods (līdz 2020. gada 1. janvārim), lai ļautu panākt atbilstību šim pasākumam tirgus dalībniekiem no dalībvalstīm, kurās joprojām pastāv ievērojams apjoms uz papīra nodrukātu vērtspapīru.

3.3

Tajā tiek saskaņots norēķinu periods vērtspapīru darījumiem visā ES. Eiropā vairumā gadījumu norēķinu par vērtspapīru darījumu veic divas vai trīs dienas pēc tirdzniecības dienas atkarībā no konkrētā tirgus. Norēķinu periods tiks saskaņots, un tas būs divas dienas pēc tirdzniecības dienas, kaut gan būs atļauts norēķinu veikt ātrāk.

3.4

Tajā tiek saskaņoti norēķinu disciplīnas pasākumi ES. Tos veido ex ante pasākumi neveiktu norēķinu novēršanai un ex post pasākumi neveiktu norēķinu radīto problēmu risināšanai.

3.5

Direktīvā 98/26/EK vērtspapīru norēķinu sistēma jau ir definēta kā oficiāla vienošanās, saskaņā ar kuru var veikt vērtspapīru pārvedumu starp dažādiem dalībniekiem. Tomēr minētā direktīva nepievēršas iestādēm, kuras atbild par šādu sistēmu darbību. Ņemot vērā šādu sistēmu arvien pieaugošo sarežģītību un ar norēķiniem saistītos riskus, ir svarīgi tiesību aktos definēt iestādes, kuras pārvalda vērtspapīru norēķinu sistēmu darbību, izsniegt atļaujas šādām iestādēm un tās uzraudzīt saskaņā ar kopējiem konsultatīvas uzraudzības standartiem.

3.6

Atļaujas CVD izsniegs un tos uzraudzīs reģistrācijas valsts kompetentās iestādes. Tomēr, ņemot vērā aizvien lielāku pārrobežu faktoru CVD darbībā, būs jāapspriežas ar citām iestādēm, kuras ir saistītas ar CVD nodrošināto vērtspapīru norēķinu sistēmu (vai vairākām sistēmām) un ar citiem grupas uzņēmumiem. EVTI būs nozīmīga loma tehnisko standartu projekta izstrādē, saskaņojot atļauju izsniegšanas procesu un nodrošinot iestāžu sadarbību.

3.7

Saskaņā ar priekšlikumu depozitārijiem, kuriem ir izsniegta atļauja, tiek piešķirta “pielaide”, lai varētu sniegt pakalpojumus Savienībā, vai nu tieši sniedzot pakalpojumus citā dalībvalstī, vai atverot filiāli šajā dalībvalstī. Trešās valsts CVD var tikt piešķirta piekļuve Savienībā, ja EVTI atzīst šo iestādi.

3.8

Tā kā CVD ir sistēmiski svarīgi un veic vērtspapīru tirgum nozīmīgus pakalpojumus, uz tiem jāattiecina augsti konsultatīvas uzraudzības standarti, lai spētu pastāvēt un nodrošinātu savu dalībnieku aizsardzību. Prasības attiecībā uz CVD ir apvienotas vairākās kategorijās: prasības saistībā ar organizatorisko struktūru, darījumu veikšanas noteikumi, prasības attiecībā uz CVD pakalpojumiem, konsultatīvas uzraudzības prasības un prasības attiecībā uz saikni starp CVD.

3.9

Darījumu veikšanas noteikumi prasa, lai darbības būtu nediskriminējošas, pārredzamas un stingri pamatotas uz risku un lai kompetentajām iestādēm tiktu nodrošināta pilnīga informācija par izmaksām un ieņēmumiem.

3.10

CVD pakalpojumu prasības ietver pienākumu nodrošināt diennakts kontu norēķinus un kontu nošķiršanu. Attiecībā uz skaidrās naudas norēķinu saskaņā ar priekšlikumu CVD jāveic norēķins centrālās bankas kontos, ja tas ir iespējams un šāda iespēja pastāv. Norēķins, izmantojot komercbanku naudas norēķinus, ir atļauts, tomēr, pretēji dažkārt pastāvošai praksei, norēķinu veic, izmantojot atsevišķu kredītiestādi, kura darbojas kā norēķinu iestāde.

3.11

Konsultatīvas uzraudzības prasībās pašiem CVD ir ietverti svarīgi noteikumi par darbības riska mazināšanu. Tā kā CVD nebūs atļauts tieši veikt pakalpojumus, kas ir līdzīgi banku darbībai, CVD galvenokārt saskarsies ar darbības risku. Šie noteikumi paredz atbilstīgus pasākumus, lai pastāvīgi nodrošinātu darbību, tostarp norēķinu, nepārtrauktību. Kapitāla prasības arī tiek noteiktas, atsaucoties uz darbības izdevumiem: CVD turējumā jābūt kapitālam, nesadalītajai peļņai un rezervēm, lai segtu vismaz sešu mēnešu darbības izdevumus.

3.12

Prasības savstarpēji saistītiem CVD ietver identisku norēķina galīguma noteikumu izstrādi.

3.13

Tirgus atvēršana CVD pakalpojumiem un šķēršļu likvidēšana piekļuvei ir viens no šīs iniciatīvas mērķiem. Ir aplūkota triju veidu piekļuve: (a) starp emitentiem un CVD, b) starp pašiem CVD un c) starp CVD un citām tirgus infrastruktūrām.

3.14

Projekts paredz ieviest emitentu tiesības iegrāmatot savus vērtspapīrus ikvienā CVD, kas ir saņēmis atļauju, un CVD tiesības sniegt pakalpojumus attiecībā uz vērtspapīriem, kuri emitēti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem.

3.15

CVD vajadzētu būt tiesībām no centrālajiem darījumu partneriem un tirdzniecības vietām saņemt darījumu datus, un šādām infrastruktūrām vajadzētu būt piekļuvei CVD pārvaldītajām vērtspapīru norēķinu sistēmām.

3.16

Ja iespēja veikt norēķinu, izmantojot centrālo banku, nav praktiska vai pieejama, CVD var piedāvāt saviem dalībniekiem veikt naudas norēķinu komercbankās. Tomēr banku pakalpojumus papildus norēķinu pakalpojumiem depozitārijiem nevajadzētu sniegt pašiem, bet to kompetentajām iestādēm vajadzētu tos pilnvarot norīkot kredītiestādi, kura darbotos kā norēķinu iestāde, atverot skaidrās naudas kontus un piešķirot kredītus norēķinu veicināšanai.

3.17

CVD un norēķinu iestāžu nodalīšana ir nozīmīgs risināms pasākums, lai palielinātu CVD drošību. Banku pakalpojumi papildus norēķinu pakalpojumiem palielina riskus, kādiem CVD pakļauti, un attiecīgi palielina iespēju, ka CVD radīsies zaudējumi saistībā ar saistību nepildīšanu vai tie tiks pakļauti ievērojamam stresam.

3.18

Lai gan daži CVD banku pakalpojumus parasti sniedz dienas laikā (pilnībā nodrošina attiecīgās kredītpozīcijas, izmantojot nodrošinājumu un citus finanšu resursus) un šādi pakalpojumi aptver tikai ar norēķiniem saistītus papildpakalpojumus, apgrozītās summas tomēr ir nozīmīgas un, ja šāds CVD nepilda saistības, tas negatīvi ietekmētu vērtspapīru un maksājumu tirgu. Prasība, ka banku pakalpojumus sniedz juridiskā persona, kas nesniedz CVD pamatpakalpojumus, neļaus nodot ar banku pakalpojumiem saistītos riskus CVD pamatpakalpojumiem, īpaši maksātnespējas vai nopietna stresa gadījumā, ko rada banku pakalpojumi.

3.19

Tiem CVD, kuri patlaban sniedz banku pakalpojumus, izmaksas saistībā ar šo pasākumu galvenokārt būs saistītas ar atsevišķas juridiskās personas izveidošanu banku pakalpojumu sniegšanai. Komisija uzskata, ka mazāk stingra alternatīva banku pakalpojumu nodalīšanai pilnībā nenovērstu draudus nodot riskus no banku pakalpojumiem CVD pamatpakalpojumiem.

3.20

Lai nodrošinātu efektivitātes ieguvumus, kas saistīti ar CVD un banku pakalpojumu sniegšanu vienas uzņēmumu grupas ietvaros, prasība, ka banku pakalpojumi jāveic atsevišķai kredītiestādei, nedrīkstētu būt šķērslis tam, ka šī kredītiestāde pieder tai pašai uzņēmumu grupai kā CVD.

3.21

Kompetentajai iestādei katrā atsevišķā gadījumā būtu jāspēj pierādīt, ka nepastāv sistēmisks risks, kas radies, vienai un tai pašai juridiskajai personai sniedzot CVD un banku pakalpojumus. Šādā gadījumā varētu iesniegt pamatotu pieprasījumu Eiropas Komisijai, kas var atļaut piemērot atkāpi. Jebkurā gadījumā tāda CVD darbībām, kuram piešķirta atļauja darboties kā kredītiestādei, būtu jābūt ierobežotām, aptverot tikai banku pakalpojumus papildus norēķinu pakalpojumiem.

3.22

Dažādās valstīs piemēroto uzraudzības režīmu novērtējumā, piemēram, atklājies, ka dalībvalstīs ievērojami atšķiras finansiālo sankciju līmeņi, ka dažām kompetentajām iestādēm nav konkrētu un svarīgu sankciju pilnvaru un ka dažas kompetentās iestādes nevar piemērot sankcijas fiziskām un juridiskām personām. Šim nolūkam Komisija ierosina, ka kompetento iestāžu rīcībā jābūt obligātam administratīvu sankciju un pasākumu kopumam, tostarp iespējai atsaukt atļauju, izteikt publisku brīdinājumu, atlaist vadību, atgūt peļņu, kas gūta, pārkāpjot regulu, ja šādus pārkāpumus var konstatēt, un piemērot administratīvu sodu.

4.1

EESK atzinīgi vērtē šo likumdošanas iniciatīvu. Līdz ar CVD regulu Komisija būs pabeigusi trīs pīlārus jaunajā ES finanšu infrastruktūras regulējumā: CVD, EMIR un MiFID/MiFIR. Kopumā šie trīs instrumenti veido plašu un visaptverošu tirgus regulējumu. Komisijai jānodrošina, ka šie instrumenti savstarpēji atbilst bez pārklāšanās, kas varētu izraisīt dažādas interpretācijas par jaunajiem noteikumiem. Ir arī ļoti svarīgi, lai šīs dažādās likumdošanas iniciatīvas būtu saskaņotas un savstarpēji atbilstošas galvenajās jomās.

4.2

EVTI būs atbildīga par šiem jaunajiem tiesību aktiem, kā arī abiem pārējiem pīlāriem paredzēto tehnisko standartu izstrādāšanu. Komiteja atzīmē EVTI paredzēto uzdevumu un pienākumu apjomu, kas jāveic salīdzinoši īsā laika posmā. Cita starpā tie ietver arī uzdevumus saistībā ar regulu par kredītvērtējuma aģentūrām, revīzijas sektora pārraudzību, īsās pozīcijas pārdošanu un kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījumiem, kā arī AIFP direktīvas īstenošanas uzraudzību. Ir svarīgi, lai EVTI rīcībā būtu vajadzīgais darbinieku skaits ar zināšanām un pieredzi, lai efektīvi veiktu paredzētos uzdevumus.

4.3

Līdz ar finanšu pakalpojumu uzņēmumu pakļaušanu jaunajai regulai, jaunai uzraudzībai, jaunām konsultatīvās uzraudzības prasībām u.c., CVD tiesiskais regulējums finanšu pakalpojumu nozarē radīs vēl vienu pārmaiņu kopumu. EESK atbalsta šo turpmāko pārmaiņu ieviešanu, taču aicina regulatorus un uzraugus, jo īpaši EVTI, vērst uzmanību uz iespējamām problēmām, ko varētu radīt regulatīvā pārslodze.

4.4

Euro ieviešana ir bijusi katalizators pārrobežu ieguldījumiem vērtspapīros, un pārrobežu ieguldījumu vienmērīga darbība ir balstīta uz kopīgiem standartiem visā Eiropas Savienībā. Augsta norēķinu disciplīna samazina darījuma partnera risku, jeb precīzāk — likviditātes risku un aizstāšanas risku. Vēl jo svarīgāk ir tas, ka tā veicina ieguldītāju aizsardzību, palīdzot nodrošināt, ka norēķini darījumos starp vērtspapīru pircējiem un pārdevējiem tiek veikti drošā veidā un savlaicīgi. Šajā ziņā regula ir svarīgs solis vienotā tirgus īstenošanā.

4.5

Arī vienotā tirgus kontekstā priekšlikums par “atļaujām” ir atzinīgi vērtējams, jo tas palīdzēs novērst piekļuves šķēršļus, emitentiem būs tiesības reģistrēt savus vērtspapīrus jebkurā ES apstiprinātā CVD. Turklāt šāda valstu monopolu sadalīšana ir atzinīgi vērtējama iekšējā tirgus kontekstā.

4.6

Zema riska pieeja CVD uzņēmējdarbības modeļa definīcijai, ņemot vērā, ka šis modelis faktiski būs ierobežots ar attiecīgo regulējumu, var radīt gan pozitīvas, gan negatīvas sekas attiecībā uz CVD konkurētspēju un jauninājumiem. Pārrobežu tirgus atvēršana būs neapstrīdams pluss. Turklāt CVD ir atļauts sniegt virkni pakalpojumu, ciktāl tie palīdz uzlabot vērtspapīru tirgu drošību, efektivitāti un pārredzamību. Papildus tam un nolūkā vēl vairāk veicināt jauninājumus, EESK ierosina, lai CVD būtu aizliegts turēt īpašumā ar CVD nesaistītus uzņēmumus tikai tad, ja šādas darbības negatīvi ietekmē CVD riska profilu.

4.7

Būtiska izmaiņa, kas ir ierosināta CVD darbības jomā, ir aizliegums CVD turēt ierobežotu banku darbības licenci. Tas skars divus lielus starptautiskus CVD — Euroclear un Clearstream —, kas izmanto savas banku darbības iespējas, lai atbalstītu norēķinu un turēšanas procesus ļoti plašā mērogā. Banku darbības joma ir ļoti ierobežota un saistībā ar neseno krīzi neradīja nekādas problēmas. Tomēr EESK atzīst, ka globālais viedoklis (G20, Eiropas Komisija, IOSCO u.c.) visnotaļ atbalsta kredītiestāžu sadalīšanu. CVD varēs izveidot grupas īpašumā esošu banku ar ierobežotu darbības jomu. Nav sagaidāms, ka tas varētu izraisīt CVD uzņēmējdarbības modeļa būtisku pārskatīšanu.

4.8

Neatkarīgi no Komisijas paustā viedokļa, ka nepastāv alternatīva banku darbības atdalīšanai no CVD pamatdarbības, iepriekšējā 3.21. punktā minētais noteikums paredz iespējamu atkāpi, ja to atbalsta valsts kompetentā iestāde. Kaut gan pastāv šādas atkāpes iespēja, EESK atbalsta Komisiju un uzskata, ka savrupa banka ir labākais risinājums.

4.9

Priekšlikumos ir paredzēta tirgojamo vērtspapīru dematerializācija. Ir noteikts pārejas periods, kas beidzas 2020. gadā. Tomēr dalībvalstu veiktais progress šajā ziņā ir bijis nevienmērīgs, un varētu būt nepieciešams politisks kompromiss.

4.10

Ļoti svarīgs ir arī priekšlikums par vienotu T+2 norēķinu prasību. Kaut gan ir sagaidāms, ka to varētu panākt vienotajā tirgū, būtu jārisina virkne jautājumu attiecībā uz globāliem darījumiem. Tie ietver sarežģījumus saistībā ar ārvalstu valūtu maiņu, parādsaistību iespēju, laika joslu neatbilstību, atšķirīgiem norēķinu cikliem citu reģionu tirgos un būtiskām izmaksām saistībā ar automatizētu sistēmu ieviešanu, lai nodrošinātu T+2.

4.11

Regula būtībā paredz visiem CVD ieviest režīmus, kam “jāsoda” dalībnieki, kuri nav savlaicīgi nokārtojuši norēķinus, taču režīms būtu jāpielāgo instrumentam. Sodīšanai par nelikvīdu vai MVU akciju novēlotu piegādi būtu negatīva ietekme uz tirgus likviditāti. Būtu jāapsver izņēmums attiecībā uz biržas sarakstā iekļautiem MVU. Regulas projektā nav norādīts iekasēto soda naudu izmantošanas galamērķis.