15.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/76

1.1.

Kohēzijas politika ir viena no ES politikas pamatjomām un tās galvenais mērķis ir panākt saimniecisko, sociālo un teritoriālo konverģenci visā Eiropas Savienībā un visās tās dalībvalstīs. EESK piekrīt, ka Vienotā stratēģiskā satvara (VSS) fondu politikas mērķi būtu jāsaskaņo ar stratēģiju “Eiropa 2020”. Tas tomēr nedrīkst vājināt ES kohēzijas politikas pamatmērķi, proti, konverģences nodrošināšanu.

1.2.

Tā kā kohēzijas politika, jo īpaši valstīs, kuras krīze skārusi vissmagāk, ir nozīmīgs izaugsmes avots un līdzeklis, kas nodrošina stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, tās finansējums būtu jāsaglabā vismaz pašreizējā līmenī un vienlīdzīgi jāsadala dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka mazāk attīstītajām dalībvalstīm piešķirtais finansējums nesamazinās.

1.3.

EESK atbalsta vienota stratēģiskā satvara izveidi ar mērķi pastiprināt ES galveno finansēšanas instrumentu koordinēšanu un savstarpēju papildināmību. Efektīvs VSS likvidēs arī pamatfondu pašreizējo nevajadzīgo un neefektīvo nošķiršanu.

1.4.

EESK izsaka bažas par to, ka kavēšanās ar politisko vienošanos par tiesību aktu kopumu kohēzijas politikas jomā, tai skaitā arī par VSS, negatīvi ietekmēs partnerības līgumu sagatavošanu un apdraudēs 2014.-2020. gada plānošanas perioda efektīvu uzsākšanu.

1.5.

Attiecībā uz katru tematisko mērķi noteiktajos provizoriskajos pasākumos ar augstu Eiropas pievienoto vērtību prioritāte jāpiešķir ieguldījumiem, kas veicinās sociālekonomisko un teritoriālo konverģenci visā ES. Svarīgi arī nodrošināt, lai provizoriskie pasākumi netiktu uzskatīti par izsmeļošiem, tādējādi dodot iespēju valstīm reaģēt atbilstoši to vajadzībām.

1.6.

VSS liels uzsvars ir likts uz tādu projektu īstenošanu, kas finansēti no vairākiem fondiem. Tas ir nozīmīgs uzlabojums salīdzinājumā ar 2007.-2013. gada plānošanas periodu. Tomēr nav norāžu par daudztematisku projektu īstenošanu, kam ir ievērojams potenciāls sniegt lielāku pievienoto vērtību. Šāda iespēja būtu skaidri jānodrošina ar VSS starpniecību

1.7.

VVS paredzētajai intensīvākai koordinēšanai tomēr jāsamazina pārvaldības iestāžu un īstenotāju iestāžu, kā arī līdzekļu saņēmēju administratīvais slogs. Gan dalībvalstīs, gan Komisijā jāuzlabo koordinācija, lai izmantotu pasākumu un instrumentu sinerģiju un mazinātu pārklāšanos, sarežģītību un birokrātiju. Komisijai līdz jauno administratīvo procedūru faktiskajai ieviešanai jāveic to rūpīga analīze.

1.8.

Partnerības līgumu izstrādē konstruktīvi jāiesaista organizētā pilsoniskā sabiedrība (1). Atzīstot, ka dalībvalstīm un reģioniem ir pašiem savi mehānismi un struktūras sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību, Komisijai vienlaikus tomēr jāuzrauga minētās norises. Ja atklājas, ka pilsoniskā sabiedrība nav bijusi pietiekami iesaistīta, Komisijai nevajadzētu akceptēt attiecīgo partnerības līgumu līdz pienācīgas sadarbības izveidošanai.

1.9.

Partnerības koncepciju tomēr nevajadzētu attiecināt tikai uz plānošanas posmu. Partnerības princips piemērojams visā procesā: gan īstenošanas, gan pārraudzības, gan novērtēšanas posmos.

1.10.

Partnerības līgumi attiecībā uz stratēģiju “Eiropa 2020” nebūtu jābalsta uz konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem (CSR). Tie būtu jābalsta uz dažādiem elementiem, tostarp uz valstu reformu programmām (VRP), kuras ir izstrādātas, pamatojoties uz situāciju konkrētajā dalībvalstī, pretstatā CSR, kuri ne vienmēr ir pielāgoti stāvoklim konkrētajā dalībvalstī. Partnerības līgumi būtu jābalsta arī uz valstu stratēģijām nabadzības izskaušanas un dzimumu vienlīdzības jomā, kā arī invaliditātes jomā un ilgtspējīgas attīstības jomā.

1.11.

Vajadzīgs lielāks elastīgums, lai dalībvalstis un reģioni varētu iespējami efektīvi reaģēt uz izvirzītajiem kopējiem mērķiem, vienlaikus respektējot teritoriālās, saimnieciskās un sociālās īpatnības. Bez tam vienotajā stratēģiskajā satvarā īpaši jāņem vērā tās teritoriālās īpatnības, kas ietekmē VSS fondu īstenošanu.

2.1.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) ir pieci ES fondi, ko pārvalda dalībvalstis un Komisija. Komisija ierosina efektīvāk īstenot katra fonda mērķus, pastiprinot fondu koordinēšanu, lai izvairītos no pārklāšanās un lai maksimāli palielinātu sinerģiju.

2.2.

Nolūkā veicināt partnerības līgumu un darbības programmu izstrādi Komisija ierosina izveidot vienotu stratēģisko satvaru (VSS), lai palielinātu piecu minēto fondu saskaņotību attiecībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” ietvaros noteiktajām saistībām un investīcijām vietējā līmenī. VSS balstās uz 11 tematiskajiem mērķiem, kas ir noteikti Kopīgo noteikumu regulā (KNR).

2.3.

VSS mērķis ir uzlabot Eiropa fondu koordināciju un nodrošināt to mērķtiecīgāku izmantošanu. VSS likvidēs arī minēto fondu pašreizējo nevajadzīgo un neefektīvo nošķiršanu. Tā ir pozitīva virzība, kam vajadzētu paaugstināt kohēzijas politikas efektivitāti, kā rezultātā minētajai politikai būs lielāka ietekme. EESK tādēļ stingri atbalsta minētas norises.

3.1.

Vajadzīgas skaidras pamatnostādnes par to, kā VSS fondi var visefektīvāk atbalstīt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi partnerības līgumos.

3.2.

Atbildot uz Parlamenta un Padomes izteiktajām bažām, Komisija ierosina sadalīt VSS elementus, izveidojot i) jaunu VSS pielikumu, kurā ietverti kopīgi noteikumi, un ii) deleģētu aktu, kurā galvenokārt iekļauti “provizoriskie pasākumi, kam ir augsta Eiropas pievienotā vērtība”.

3.3.

EESK atbalsta Komisijas pieeju, ciktāl ar to ir nodrošināta

3.4.

Komisija tomēr ierosina, ka jāparedz iespēja savukārt ar deleģētu aktu grozīt visus VSS elementus, kas iekļauti gan pielikumā, gan iepriekš minētajā deleģētajā aktā. EESK uzskata to par nepieņemamu, tā kā tādējādi tiek anulēts mērķis iekļaut galvenos VSS elementus KNR pielikumā.

3.5.

Regulā būtu skaidri jānosaka Komisijas loma attiecībā uz tehniskiem un saturiskiem grozījumiem, lai izvairītos no iespējamām interpretācijas problēmām.

3.6.

EESK ir spiesta izteikt bažas par kavēšanos panākt politisku vienošanos attiecībā uz tiesību aktu kopumu kohēzijas politikas jomā, tai skaitā VSS. Turpmāka kavēšanās negatīvi ietekmēs partnerības līgumu sagatavošanu un līdz ar to apdraudēs 2014.–2020. gada plānošanas perioda efektīvu uzsākšanu.

3.7.

Skaidri jānosaka ierosināto partnerības līgumu raksturs un formāts. Lai gan KNR ir sniegta informācija par aspektiem, kas būtu iekļaujami partnerības līgumos, minēto dokumentu precīzais formāts vēl nav zināms.

4.1.

Stratēģija “Eiropa 2020” tika pieņemta ar mērķi stimulēt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Pozitīvais ieguldījums, ko VSS fondi var sniegt, lai izpildītu stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktos pamatmērķus, ir acīmredzams un tāpēc ir loģiski, ka VSS fondu politikas mērķi ir saskaņoti ar stratēģiju “Eiropa 2020”.

4.2.

Stratēģija “Eiropa 2020” ir pamats, lai varētu panākt līdzsvaru starp stingru fiskālo disciplīnu un Eiropas Savienības izaugsmi un attīstību. Stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšana mazāk attīstītajām Eiropas Savienības valstīm būs visgrūtākais uzdevums. Īpaši tām valstīm, kas rīkojas atbildīgi un ievēro fiskālo disciplīnu, būs vajadzīgs ES atbalsts un solidaritāte, kurai jāizpaužas, īstenojot kohēzijas politiku. Tās finansējums jāsaglabā vismaz pašreizējā līmenī, un tā maksimālo likmju noteikšana nav pieļaujama.

4.3.

EESK atbalsta šādu pieeju un atkārto savu nostāju, ka ES visām politikas jomām jābūt vērstām uz tik ļoti nepieciešamo izaugsmi. Izsakot šādu nostāju, EESK ir arī stingri pārliecināta, ka ekonomikas, sociālajai un teritoriālajai integrācijai joprojām jābūt ES kohēzijas politikas visprioritārākajai jomai. Nekādā ziņā nedrīkst apdraudēt kohēzijas politikas sniegto pievienoto vērtību.

4.4.

EESK ir stingri pārliecināta, ka provizoriskajos pasākumos ar augstu Eiropas pievienoto vērtību katra tematiskā mērķa ietvaros prioritāte jāpiešķir iniciatīvām, kas veicinās sociālekonomisko un teritoriālo attīstību visā ES.

5.1.

Eiropas Komisijas priekšlikumi par tematisko koncentrāciju kā līdzekli pasākumu sadrumstalošanas mazināšanai ir vērtējami atzinīgi. Vajadzīga minēto pasākumu stingra saskaņošana VSS dažādo fondu ietvaros un arī ar citām ES programmām un iniciatīvām.

5.2.

VSS ir jānosaka un jāprecizē, ka katrā tematiskajā jomā dalībvalstīm pašām jāizlemj, kuram no fondiem būs galvenā nozīme, lai sasniegtu svarīgākos mērķus.

5.3.

Lai gan VSS izvirzītie galvenie mērķi ir svarīgi, liela nozīme jāpiešķir elastīgumam. Partnerības līgumos jāņem vērā vietējās un reģionālās intereses. Jānodrošina iespēja piešķirt finansējumu konkrētām reģionālajām prioritātēm. EESK ir stingri pārliecināta, ka ES kohēzijas politikas īstenošanā galvenā nozīme joprojām ir subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem.

5.4.

Atsevišķajos tematiskajos mērķos ir norādīti pasākumi, kas būtu veicami konkrēto fondu ietvaros, tomēr jāprecizē komplementaritātes aspekts, jo nav skaidrs, kuri atbilstoši dažādajiem fondiem un pasākumiem ierosinātie instrumenti faktiski viens otru papildina. EESK uzskata, ka katra tematiskā mērķa ietvaros ierosinātajos pasākumos prioritāte jāpiešķir ieguldījumiem, kas veicina sociālekonomisko kohēziju. Svarīga ir iespēja pievienot provizoriskos pasākumus, lai valstis varētu reaģēt atbilstoši to vajadzībām.

5.5.

EESK uzskata, ka, lai gan KNR paredzētās 11 tematiskās jomas visas ir svarīgas, tomēr būtu jānosaka galvenās jomas. Tām būtu jāpievēršas katrai dalībvalstij. Papildus galvenajiem tematiem katrai dalībvalstij jābūt elastīguma iespējai pievērst savu partnerības līgumu citiem tematiem (no iepriekš noteikta saraksta), kas atbilst dalībvalsts individuālajai situācijai.

5.6.

Papildus pašreizējiem 11 tematiem vajadzētu iekļaut vēl šādus konkrētus tematus:

Šīs jaunās tematiskās jomas būtu iekļaujamas KNR.

5.7.

Pasākumi saistībā ar ilgtspējīga transporta metodēm un transporta pārvaldības sistēmām šobrīd nav iekļauti 4. tematiskajā mērķī (atbalsts virzībai uz zemas oglekļa dioksīda emisijas ekonomiku). Ņemot vērā transporta nozīmi emisiju samazināšanā, šis trūkums būtu jānovērš.

5.8.

Tematiskie mērķi ir izklāstīti KNR 9. pantā, bet katram fondam specifiskās ieguldījumu prioritātes ir izklāstītas attiecīgajos regulu projektos par katru VSS fondu. Minētie tematiskie mērķi un fondu specifiskās ieguldījumu prioritātes nesakrīt pilnībā. Tāpēc rodas neskaidrība un var nebūt skaidrs, kurš mērķis ir īstenojams. Jautājums ir īpaši steidzams, ņemot vērā to, ka dažās dalībvalstīs jau ir uzsākta partnerības līgumu izstrāde.

5.9.

Lai gan VSS ir spēcīgi uzsvērta no vairākiem fondiem finansētu projektu īstenošana, nav norāžu par daudztematisku projektu īstenošanu, kuriem ir ievērojams potenciāls sniegt lielāku pievienoto vērtību. Šāda iespēja būtu skaidri jānodrošina ar VSS starpniecību.

6.1.

EESK jau ir sīki izklāstījusi savu viedokli par abiem minētajiem fondiem atzinumos “Eiropas Reģionālās attīstības fonds” (3) un “Kohēzijas fonds” (4).

6.2.

ERAF līdzekļi ir iezīmēti visu 11 tematisko mērķu finansējumam.

6.3.

Nav skaidra šādas “koncentrācijas” precīzā ietekme. Vai priekšroka būtu dodama “koncentrācijas” vienai jomai vai to varēs izlemt katra dalībvalsts pēc saviem ieskatiem? EESK stingri atbalsta pēdējo minēto pieeju, jo tā dod iespēju noteikt katrai valstij/reģionam specifisku pieeju.

6.4.

EESK stingri uzskata, ka ERAF pirmām kārtām jāturpina sniegt būtisku atbalstu MVU. Šādam atbalstam vajadzētu būt finanšu instrumentu nodrošināšanas, MVU tīklu veidošanas, kā arī pamatinfrastruktūras nodrošināšanas veidā (5).

6.5.

EESK tomēr izsaka bažas par priekšlikumu pilnībā izslēgt lielos uzņēmumus no tiesībām pretendēt uz ERAF līdzekļu saņemšanu. Lielie uzņēmumi ir svarīgs izpētes un izstrādes avots un šādai izpētes un izstrādes darbībai vajadzētu būt tiesīgai pretendēt uz ERAF finansējumu; pretējā gadījumā ir risks pasliktināt jau tā kritisko stāvokli, kad Eiropa atpaliek salīdzinājumā ar citām konkurējošām valstīm, piemēram, ASV un Japānu.

6.6.

Tā kā finanšu resursu apjomu būtiski palielināt nav iespējams, EESK uzskata, ka papildu potenciālu var iegūt, nosakot skaidrākus mērķus un nodrošinot, ka ierosinātās ieguldījumu prioritātes ir precīzāk sasaistītas ar mērķiem (6).

6.7.

Kohēzijas fonda līdzekļi ir iezīmēti ieguldījumam 4 tematiskajās jomās saistībā ar vidi, ilgtspējīgu attīstību un transportu (TEN-T).

6.8.

Lai izvairītos no agrākajām kļūdām, izkliedējot Kohēzijas fonda līdzekļus pārāk daudziem projektiem, EESK vēlas vēlreiz uzsvērt savu aicinājumu vairāk koncentrēties uz lielākiem projektiem, kam paredzama lielāka ietekme dalībvalstu atšķirību mazināšanā un sociālās, teritoriālās un ekonomiskās kohēzijas veicināšanā.

6.9.

Īstenojot šādus lielus projektus, dalībvalstīm jānodrošina atbilstība un komplementaritāte ar citiem ES fondiem un iniciatīvām (piem., Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, LIFE programmu un daudzajām makroreģionālajām stratēģijām), lai panāktu dažādo fondu un iniciatīvu pilna potenciāla izmantošanu. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā, piemēram, uz enerģētikas un transporta infrastruktūras attīstību. Būtiski ir nodrošināt nevis dažādo instrumentu konkurenci, bet gan to saderību.

7.1.

ESF līdzekļi ir iezīmēti, lai finansētu šādus četrus tematiskos mērķus: nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte; izglītība, apmācība un mūžizglītība; sociālās iekļaušanas veicināšana un nabadzības apkarošana, kā arī administratīvo spēju veidošana. Paredzēts tomēr finansēt arī pārējos tematiskos mērķus.

7.2.

Tas atbilst nostājai, ko EESK pauda atzinumā “Eiropas Sociālais fonds” (7), kurā tika izteikts viedoklis, ka ESF vajadzētu būt vēlamajam instrumentam stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību, izglītību, sociālo iekļaušanu un nabadzības apkarošanu. Šis viedoklis ir īpaši svarīgs pašreizējā situācijā, kad palielinās bezdarbs un notiek nepieredzēta darba vietu skaita samazināšanās.

7.3.

Komiteja stingri atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu vismaz 20 % no dalībvalstij piešķirtajiem Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļiem novirzīt sociālās iekļaušanas veicināšanai un nabadzības apkarošanai.

8.1.

Saistībā ar KLP reformu līdz 2020. gadam, priekšlikumu par daudzgadu finanšu shēmu 2014.-2020. gadam un pašreizējo stāvokli ekonomikā Eiropas Komisija iesniedza priekšlikumu par jaunu ELFLA regulu (8). Jaunais ELFLA atbalsta stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātes, balstās uz priekšlikumu regulai par kopīgiem noteikumiem (KNR) un atbilst ES ekonomikas pārvaldības sistēmai.

8.2.

Atzinumā par tiesību aktu kopumu KLP reformas jomā (9) EESK atzinīgi novērtēja KLP ciešāku sasaisti ar stratēģiju “Eiropa 2020” un stratēģiju lauku apgabalu ilgtspējīgai attīstībai.

8.3.

Tomēr vienlaikus ir svarīgi, ka dalībvalstis var elastīgi noteikt savas prioritātes, lai rastu līdzsvaru starp atbalstu KLP īpašajiem mērķiem, kā noteikts Līgumos, un stratēģiju “Eiropa 2020”. Vienmēr ir jānodrošina abu minēto pīlāru saskaņotība.

8.4.

Pašreiz nav skaidrs, kādā mērā ELFLA prioritātes saskanēs ar VVS prioritātēm. Tāpēc ELFLA ietvaros veiktajiem pasākumiem būtu jāstimulē lauksaimnieki, mežu īpašnieki un citi, kuru mērķis ir veicināt darba vietu radīšanu un/vai saglabāšanu un ekonomikas izaugsmi, vienlaikus īstenojot pasākumus ilgtspējīgas attīstības un klimata pārmaiņu jomā.

8.5.

Tas būtu jāpapildina ar ciešu saikni ar Eiropas inovācijas partnerību “Lauksaimniecības ražība un ilgtspēja”, lai pastiprinātu “zaļo” izaugsmi visos ES lauksaimniecības apgabalos.

8.6.

ELFLA paredz vismaz 25 % līdzekļu pasākumiem saistībā ar vidi un klimata pārmaiņām, ko EESK vērtē atzinīgi. Līdzekļu atvēlēšana 20 % apmērā ar klimata pārmaiņām saistītiem pasākumiem tomēr šķiet pārmērīga un tādēļ šim aspektam VVS būtu vajadzīga papildu izvērtēšana.

9.1.

Eiropas Komisija 2011. gada 2. decembrī pieņēma regulu, ar ko — atbilstoši DFS un stratēģijai “Eiropa 2020” — izveido jaunu fondu un finanšu shēmu ES kopējai zivsaimniecības politikai (KZP) un integrētajai Eiropas Savienības jūrlietu politikai 2014.-2020. gadam (10).

9.2.

Ierosinātie galvenie pasākumi principā ir atbalstāmi. Būtiski ir pieņemt ar visām pārējām politikas jomām saskaņotu pieeju.

9.3.

Tāpat kā attiecībā uz ELFLA, vienotajam stratēģiskajam satvaram būtu jāpalīdz elastīgi saskaņot mērķus, vienlaikus saglabājot KZP un “Eiropa 2020” specifisko mērķu konsekvenci.

9.4.

VSS būtu jāvieš lielāka pārredzamība ES politikas jomu iespējamajās pretrunās, kā, piemēram, Ūdens pamatdirektīvas un dzīvnieku higiēnas normu gadījumā.

10.1.

VSS ir noteikta vīriešu un sieviešu līdztiesības un nediskriminācijas, pieejamības personām ar invaliditāti un ilgtspējīgas attīstības veicināšana kā horizontāli principi, kas būtu piemērojami visiem fondiem un līdz ar to arī visās darbības programmās. EESK atbalsta minētos principus un mudina veikt visu projektu priekšlikumu reālu analīzi un visu programmu efektīvu uzraudzību, lai nodrošinātu minēto principu integrēšanu.

10.2.

EESK uzskata, ka būtu piemērojams vēl viens horizontālais princips, proti, “informācijas sniegšana par Eiropu”. Ņemot vērā ticības Eiropas projektam vispārēju mazināšanos un zudumu, katrā kohēzijas politikas ietvaros īstenotajā projektā ar tā sniegtās pievienotās vērtības starpniecību jāsniedz uzskatāma informācija par to, kā ES var izmainīt savu pilsoņu dzīvi.

11.1.

Procedūru vienkāršošanai ir jābūt gan Komisijas, gan dalībvalstu pārvaldes iestāžu darba kārtības prioritātei. Atzīstot, ka par katru iztērēto euro ir precīzi jāatskaitās, nav pieņemami tas, ka ES fondu pārvaldības procedūras un procedūras, kas saistītas ar pieteikšanos fondu palīdzības izmantošanai, joprojām ir ļoti apgrūtinošas un tāpēc tie saņēmēji, kam palīdzība visvairāk vajadzīga (piem., MVU, NVO), bieži vien cieš neveiksmi (11). Turklāt ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka fondu palīdzība tiek piešķirta tikai tiem projektiem, kuriem ir reāla pievienotā vērtība.

11.2.

Lai sniegtu pievienoto vērtību, VSS jānodrošina administratīvā sloga un izmaksu reāla samazināšana gan atbalsta saņēmējiem, gan īstenotājām iestādēm. VVS paredzētā intensīvākā koordinēšana tomēr varētu palielināt pārvaldības iestāžu un īstenotāju iestāžu administratīvo slogu, kas, savukārt, varētu palielināt slogu un sarežģījumus saņēmējiem. Komisijai līdz jauno administratīvo procedūru faktiskajai ieviešanai jāveic šobrīd spēkā esošo un jauno procedūru rūpīga un formāla analīze.

11.3.

Gan Komisijā, gan dalībvalstīs jāuzlabo koordinācija, lai izmantotu pasākumu un instrumentu sinerģiju un mazinātu pārklāšanos, sarežģītību un birokrātiju. Tāpēc ir jānodrošina ciešāka koordinācija gan starp Komisijas dienestiem, kas atbildīgi par vienotā stratēģiskā satvara fondiem visos sarunu un līdzekļu izlietošanas posmos, gan katrā dienestā, lai nodrošinātu saskaņotāku un vienotāku pieeju. Tas jādara, nepalielinot administratīvo slogu.

11.4.

Atzinīgi vērtējama ir ierosinātā e-pārvaldības izmantošana efektivitātes paaugstināšanas nolūkā. Šādai sistēmai tomēr nevajadzētu aprobežoties vienīgi ar VSS fondiem, bet gan iekļaut ES visas finansējuma plūsmas, turklāt tai jābūt pieejamai visiem..

11.5.

Šobrīd paredzams, ka gadījumā, ja stratēģijā “Eiropa 2020” tiks veiktas lielas izmaiņas, Eiropas Parlaments un Padome var prasīt, lai Komisija iesniedz priekšlikumu par VSS pārskatīšanu. Komiteja uzskata to par pārāk ierobežojošu rīkojumu. EESK ir pārliecināta, ka vajadzētu būt iespējai pielāgot VSS mainīgajiem apstākļiem, jo īpaši tad, ja notiek sociālekonomiskās vides ievērojamas pārmaiņas, uz kurām jāreaģē ES mērogā.

11.6.

Līdzīgs elastīgums būtu jānodrošina arī dalībvalstīm, lai tās varētu pielāgot valstu programmas plašākam apstākļu kopumam nekā vienīgi politiskās darbības tematiskajiem mērķiem.

11.7.

EESK aicina Komisiju ieviest VSS obligātu periodisku pārskatīšanu, kas dotu iespēju veikt nozīmīgas izmaiņas.

12.1.

Partnerības princips atbilstoši KNR 5. panta noteikumiem ir būtisks princips, kas palīdzēs uzlabot ES Kohēzijas politikas efektivitāti, tādējādi tam ir vajadzīgs Padomes un Parlamenta stingrs atbalsts.

12.2.

Lai nodrošinātu tematisko mērķu pārvēršanu konkrētos pasākumos un mērķtiecīgā darbībā, kas veicina gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, izšķiroša nozīme būs apspriedēm ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, izstrādājot partnerības līgumus.

12.3.

Partnerības līgumiem vienotajā stratēģiskajā satvarā noteiktos elementus būtu jāpārveido atbilstoši attiecīgās valsts apstākļiem un jāizvirza stingras saistības izpildīt prioritātes, kas noteiktas VSS fondu reglamentējošajos noteikumos. Lai partnerības principu varētu piemērot praksē, lēmumu pieņemšanā jāizmanto augšupēja pieeja, pienācīgi ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības viedokli līdz tam, kad partnerības līgumus paraksta Eiropas Komisija un dalībvalstis.

12.4.

Komisija ir izvirzījusi priekšlikumu rīcības kodeksam partnerības līgumu izstrādē. Tas ir vērtīgs dokuments, kurā sniegti lietderīgi norādījumi dalībvalstīm par pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu. EESK nespēj saprast, kāpēc Padome ir noraidījusi minēto rīcības kodeksu, un aicina Padomi to pieņemt.

12.5.

Tā kā dalībvalstis pēc saviem ieskatiem var pielāgot attiecīgos pasākumus pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai, Komisijas pienākums ir nodrošināt visu attiecīgo dalībnieku aktīvu un pilnvērtīgu iesaistīšanu. EESK tomēr uzskata, ka šobrīd Komisijai nav pārraudzības mehānismu un instrumentu, kas vajadzīgi iepriekš minētā izpildei. Ja dalībvalstij neizdodas pilnvērtīgi iesaistīt pilsonisko sabiedrību, partnerības līgumu nevajadzētu noslēgt. Bez tam partnerības koncepciju vajadzētu piemērot plašāk, neaprobežojoties vienīgi ar plānošanas posmu, bet attiecinot to arī uz īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas posmiem.

12.6.

EESK uzsver, ka pilsoniskajai sabiedrībai jāsaņem visa informācija par “jauno pieeju”, ko Komisija pieņēmusi attiecībā uz VSS fondiem un partnerības līgumiem. Iepriekš minētā procesa un veida, kādā pilsoniskā sabiedrība tiks iesaistīta partnerības līgumu izstrādes un īstenošanas visos posmos, izskaidrošanai jānotiek ar skaidras un efektīvas komunikācijas starpniecību, lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības konstruktīvu līdzdalību attiecīgās partnerības īstenošanā.

12.7.

Partnerības līgumi attiecībā uz stratēģiju “Eiropa 2020” nebūtu jābalsta uz konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem (CSR). Tie būtu jābalsta uz dažādiem elementiem, tostarp uz valstu reformu programmām, kuras ir izstrādātas, pamatojoties uz situāciju konkrētā dalībvalstī, pretstatā CSR, kuri ne vienmēr ir pielāgoti stāvoklim konkrētajā dalībvalstī. Partnerības līgumi būtu jābalsta arī uz valstu stratēģijām nabadzības izskaušanas jomā, dzimumu vienlīdzības un invaliditātes, kā arī ilgtspējīgas attīstības jomā.

13.1.

Vienotajā stratēģiskajā satvarā īpaši jāņem vērā tās teritoriālās īpatnības — galvenokārt saistībā ar saimniecisko, sociālo un teritoriālo struktūru lielumu un profilu —, kas ietekmē VSS fondu īstenošanu. Tas ir VSS svarīgs aspekts, jo tieši no tā izriet, ka dalībvalstis varēs nodrošināt, ka partnerība tiks veidota, lai izpildītu to konkrētās prasības attīstības vajadzību un līdz ar to arī teritoriālajā jomā.

13.2.

Lai garantētu stratēģijas “Eiropa 2020” ietvaros pieņemtās saistības, vajadzīgs lielāks elastīgums, lai dalībvalstis un reģioni varētu iespējami efektīvi reaģēt uz izvirzītajiem kopējiem mērķiem, vienlaikus respektējot teritoriālās, ekonomikas un sociālās atšķirības un īpatnības.

13.3.

VSS tāpēc būtu jāietver turpmāki norādījumi par to, kā partnerības līgumos risināmas teritoriālās problēmas un specifiskās vajadzības. Tas īpaši attiecas uz teritorijām, kas norādītas Līgumu 174. pantā.

13.4.

EESK iesaka attiecībā uz VSS fondiem izmantotajā sadalījuma formulā vairāk ņemt vērā teritoriālās atšķirības.