Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Digitālais tirgus – izaugsmes virzītājspēks” (izpētes atzinums)

ES prezidentvalsts Dānija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2012. gada 11. janvārī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 10. maijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 481. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 23. un 24. maijā (23. maija sēdē), ar 141 balsi par, 7 balsīm pret un 5 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.1 Digitālā ekonomika būtiski maina mūsu sabiedrības ieradumus un ietekmē tās sociālo un ekonomisko struktūru. Līdz ar to būtiski ir drošības un sadarbspējas jautājumi. Digitālā programma Eiropai ir viena no stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām. Komiteja ir pieņēmusi vairākus atzinumus par digitālās tehnoloģijas ietekmi uz mūsu sabiedrību (1).

1.2 Prezidentvalsts Dānija, apzinoties šīs jomas nozīmīgumu, lūgusi EESK noskaidrot, kas būtu darāms, lai digitālā tehnoloģija veicinātu izaugsmi. Komiteja uzskata, ka digitālās ekonomikas jautājumu apspriešanā jāiekļauj sociālais un pilsoniskais dialogs, kā arī saskaņošana un partnerība.

1.3 [Digitālā] tirgus izveidošana (2) nav pašmērķis. Digitālajai tehnoloģijai jābūt ekonomikas atbalsta līdzeklim, un tā nedrīkst apdraudēt tautsaimniecībā, sociālajā, sabiedrības un kultūras jomā gūtos panākumus. Ražošana un tirdzniecība tiešsaistē, kā arī digitālās ekonomikas attīstība rada izmaiņas darba tirgū. EESK vēlas, lai būtu nodrošināta lielāka pārredzamība un plašāka informācija uzņēmējiem un patērētājiem un atbilstīgi aizsardzības pasākumi visiem.

1.4 ES atpaliek no ASV lielajiem projektētājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī no Āzijas lielajiem celtniecības jomas pārstāvjiem. Eiropas Savienībai steidzami un pilnībā būtu jāīsteno Eiropas digitalizācijas programma un jāmaina pieeja īstermiņa (piemēram, intelektuālā īpašuma tiesības) un ilgtermiņa (sabiedrības novecošana) problēmu risināšanai. EESK skatījumā prioritātes ir šādas: par mērķi izvirzīt tautsaimniecības komercizpēti, vadošo uzņēmumu attīstību un šo uzņēmumu lēmumu pieņemšanas un pētniecības un izstrādes centru koncentrēšanu Eiropas Savienībā, un tādējādi panākt, ka ieguvēji ir visi iedzīvotāji, veidot savstarpējas uzticēšanās gaisotni, palielināt visu iesaistīto pušu veiktspēju, veicināt ražīgumu un iekļaut digitālo tehnoloģiju ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā.

2.1 Ātri jāpabeidz vajadzīgās infrastruktūras izveide, lai nodrošinātu pārklājumu visā ES teritorijā, tai skaitā aizjūras valstīs un teritorijās (3). Operatoriem jānodrošina vispārēja piekļuve visās teritorijās, arī tālākajos reģionos. EESK uzskata, ka ar paziņojumu COM(2011) 942 par uzticēšanās pastiprināšanu vienotajam digitālajam tirgum, iespējams, nepietiek.

2.2 Vispārēja piekļuve (4) aprīkojumam un programmatūrai, un to lietošanas apmācībai ir pamata priekšnoteikumi. Ceturtā daļa iedzīvotāju ir vecāka gadagājuma cilvēki. Šis tautsaimniecības potenciāls ir jāizmanto. Komiteja uzskata, ka piekļuves nodrošināšana uzskatāma par programmas prioritāti.

2.3 IKT (informācijas un komunikācijas tehnoloģijām) jomā jānosaka standarti, vienojoties par to ar rūpniecības nozares pārstāvjiem, un visām citām pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām pusēm (5). Tādējādi varētu nodrošināt ar IKT saistīto lietojumprogrammu un pakalpojumu pilnīgu sadarbspēju un saderību, kā arī īstenot IKT standartizācijas politiku, kas sekmētu ES politikas jomu īstenošanu (Eiropas Parlamenta 2010. gada 21. oktobra (6) rezolūcijas 69. un 72. punkts). EESK uzskata, ka būtu lietderīgi finansiāli atbalstīt MVU un sabiedrības pārstāvjus, kuri iesaistīti standartizācijas procesā.

2.4 Jāpabeidz Eiropas Savienības tīklu starpsavienojumu izveide, lai veicinātu digitālās ekonomikas attīstību un palielinātu preču un pakalpojumu piedāvājumu (atzinums CESE 490/2012 – TEN/469).

2.5 Komiteja uzskata, ka piedāvājuma savstarpēja izmantojamība ir jautājums, kas risināms ES līmenī. Standartizācija veicinās Eiropas ieinteresēto dalībnieku piekļuvi jauniem starptautiskiem tirgiem.

2.6 Komiteja jau paudusi savu atbalstu atklātam internetam un tīkla neitralitātei Eiropā (7).

2.7 Iekšējam tirgum jānodrošina visas lietošanas garantijas, lai bezmaksas un atklātu programmatūru izmantošana stimulētu pieprasījumu.

2.9 EESK uzskata, ka jāpanāk veiksmīga dalībvalstu administratīvā sadarbība un jānodrošina administratīvo pārrobežu pakalpojumu pieejamība tiešsaistē, šim nolūkam plaši izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI). Šīm pārmaiņām jānotiek ES daudzpusējas pārvaldības ietvaros (8).

2.10 E-komercija rada nepieciešamību saskaņot valstu PVN likmes. EESK uzskata, ka tādējādi priekšrocības rastos gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem, ja vien likmju saskaņošana netiek izmantota, lai tās paaugstinātu.

2.11 Lai uzņēmumi un iedzīvotāji pārrobežu darījumus veiktu bez bažām, jānodrošina viegli pieejama informācija par viņu tiesībām.

2.12 Komiteja uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības pārstāvji būtu jāiesaista (skatīt stratēģijas “Eiropa 2020” sadaļu “Ieinteresētās personas un pilsoniskā sabiedrība”) gan digitālās ekonomikas veidošanā, gan saskaņošanas procesā un partnerībās. Digitālā ekonomika, kas ir ļoti sazarota, skar visu sabiedrību. Tāpēc ikvienā projektā būtu jāiekļauj digitālais un sociālais aspekts.

2.13 Digitālā tehnoloģija veicina pakalpojumu ekonomikas attīstību, radot tādējādi deindustrializācijas risku, kas, savukārt, nozīmētu darba vietu iznīcināšanu Eiropā. EESK uzskata, ka, meklējot jaunus tirgus, jānodrošina tehnoloģiskās inovācijas un ražošanas saikne Eiropā. Jāpanāk, lai jaundibinātie IKT nozares uzņēmumi varētu likt lietā savu straujas izaugsmes potenciālu. EESK uzskata, ka steidzami būtu jāizvērtē, kāpēc pašreizējā situācijā Eiropā nav pieejami lieli pakalpojumu sniedzēji un lielas tiešsaistes tirdzniecības vietnes, kas būtu zināmas visā pasaulē.

2.14 Apmācības un mūžizglītības pasākumi palīdz darba ņēmējiem nezaudēt darbu. Šajā nolūkā varētu izmantot arī digitālo tehnoloģiju, it īpaši attiecībā uz tālāko reģionu iedzīvotājiem vai neaizsargātākām sabiedrības grupām. Kvalificētu digitālo prasmju apguve nepieciešama visiem.

2.15 Līdz 2015. gadam 95 % no visām darbavietām būs vajadzīgas interneta lietotāja prasmes. Komiteja vēlas, lai īstenotie pasākumi negatīvi neietekmētu nodarbinātības vidi, proti,

EESK uzskata, ka digitālajā ekonomikā, tāpat kā ekonomikā kopumā, atzīstams tikai pienācīgs darbs, kas ļautu palielināt kopējo pieprasījumu.

3.1.1 Komiteja vēlas, lai iedzīvotāju tiesību aizsardzība un drošība būtu nodrošinātas, neierobežojot viņu brīvību. Eiropā 2012. gadā tiks ierosināta vispārējā stratēģija par interneta drošību. Būtiska nozīme būs arī Eiropas Kibernoziedzības centra izveidei 2013. gadā. EESK vēlas, lai ES veicinātu spēcīgas Eiropas meklētājprogrammas izveidošanu, kas līdzinātos “Google”.

3.1.2 Komiteja gatavo atzinumu par ļoti būtiskajiem personas datu aizsardzības jautājumiem (COM(2012) 10 final). Tā jau paudusi savu nostāju par tiesībām tikt aizmirstam (9) un lietotāja tiesībām, it īpaši — saistībā ar visjaunākajiem un neaizsargātākajiem lietotājiem. Komiteja vēlas, lai Komisijas priekšlikums tiktu pieņemts visdrīzākajā laikā un lai tajā būtu ņemti vērā Komitejas apsvērumi, neraugoties uz iebildumiem, ko pauduši interneta pakalpojumu sniedzēji ārpus ES.

3.1.3 EESK vēlas, lai Savienība atbalstītu inovāciju un aizsargātu Eiropā radītos izstrādājumus. Eiropas patents ir ne vien steidzami risināms jautājums, bet arī iespēja izveidot tiešsaistes vienoto tirgu.

3.2.1 Atvērtam būtu jākļūst gan komercpreču piedāvājumam, gan robežām, lai nodrošinātu konkurētspējīgas cenas gan profesionāļiem, gan patērētājiem (http://ec.europa.eu/consumers/consumer_research/editions/cms6_en.htm).

3.2.2 Komiteja uzskata, ka piedāvājuma savstarpēja izmantojamība ir jautājums, kas risināms ES līmenī. Standartizācija veicinās Eiropas ieinteresēto dalībnieku piekļuvi jauniem starptautiskiem tirgiem.

3.2.3 EESK uzskata, ka steidzami būtu jāatrisina problēmas saistībā ar pirkumiem tiešsaistē, novēršot diskrimināciju valstspiederības vai dzīvesvietas dēļ, un jārada apstākļi vienlīdzīgām piekļuves tiesībām visiem.

3.2.4 Būtu jāpanāk, ka lietotājiem ir viegli pieejama informācija gan par viņu tiesībām (COM(2011) 794 final), gan par iespējām aizstāvēties. Par nepieciešamību kļuvusi vienotu tiešsaistes kontaktpunktu izveide. Komiteja (10) atzinīgi vērtē Komisijas precizējumu, ka šāda sistēma nedrīkstētu liegt patērētājiem un tirgotājiem izmantot tiesības griezties tiesā, lai prasītu atlīdzinājumu par kaitējumu. Lai atjauninātu “pirmās paaudzes” noteikumus, Komisijai direktīvā 2000/31/EK būtu jāiekļauj tādas viedās saskarnes kā BATNA (Best Alternative to a Negotiated Agreement). Savukārt, lai palielinātu pieprasījumu tiešsaistē, ir svarīgi, lai patērētajiem būtu pieejams efektīvs risinājums strīdu izšķiršanai (11) gadījumos, kas rodas tirdzniecības attiecībās. Tāpat būtu jāpanāk, ka lietotājiem viegli pieejama skaidra informācija par viņu tiesībām. Informācija jāsniedz par visu veidu strīdu izšķiršanu e-komercijas darījumos.

3.2.5 EESK uzskata, ka ar ES tiesību aktiem jānodrošina patērētājiem tāds pats uzticēšanās līmenis digitālajam tirgum, kādu patērētājs var cerēt saņemt savā valstī. Lai patērētāji varētu kļūt par zinošiem lietotājiem, viņiem nepieciešama informācija par tirgus iespējām. Šajā nolūkā vajadzētu plaši izplatīt digitālo tehnoloģiju rokasgrāmatu patērētāju vajadzībām.

Saistībā ar priekšlikumu direktīvai 2011/942 EESK mudina ES iestādes uzņemties iniciatīvas šādās jomās:

3.2.7 EESK vienmēr atbalsta kopīgu rīcību, lai panāktu efektīvu aizsardzību gadījumos, kad pārkāptas kolektīvas tiesības. Tāda rīcība papildinātu esošos alternatīvās un tiesiskās aizsardzības veidus (12) (skatīt 1998. gada 19. maija direktīvu 98/27/EK). Iekšējā tirgū jānodrošina godīgas konkurences apstākļi (LESD Preambulas 4. rindkopa). Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību ir pamattiesības, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (47. pantā).

3.2.8 Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par tirdzniecības noteikumiem (13). Patērētajiem ir vajadzīga tiesiskā noteiktība. EESK pauž gandarījumu, ka Komisija ņēmusi vērā Komitejas ierosināto “otro regulējumu”, lai gan tā priekšroku dod diviem atsevišķiem tiesību aktiem (vienu attiecībā uz B2B darījumiem, otru B2C darījumiem).

3.2.9 Komiteja ar interesi gaida Komisijas izziņoto Eiropas patērētāju politikas stratēģiju (COM(2011) 777 final/2), kurā būs izvērtēta digitālās revolūcijas ietekme uz patērētāju rīcību. Lai divkāršotu e-komercijas apjomu un lai tā veicinātu izaugsmi, nepieciešams elektroniskā paraksta, elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas Eiropas satvars (COM(2011) 942 final).

3.3.1 Lai apkarotu pirātismu un preču viltošanu, Rīcības programmā muitas un nodokļu nozarei “FISCUS” (14) izvirzīts mērķis visā ES teritorijā ieviest tiešsaistes kontroles mehānismu. EESK uzskata, ka muitas darbība būtu jāstiprina gan no personāla, gan kontroles viedokļa. Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centra darbs varētu būt mērķtiecīgāks un tas jānodrošina ar līdzekļiem, kas ļauj risināt ekonomikas un sabiedriskās drošības problēmjautājumus.

3.3.2 Regulējuma mērķis ir palīdzēt administratīvajām iestādēm veikt izmeklēšanu, balstoties uz aizdomīgu finanšu līdzekļu plūsmu internetā. Muita varētu dot savu ieguldījumu Eiropas kultūras un nemateriālā mantojuma aizsardzībai, kā arī pastiprināti palīdzēt MVU, izmantojot datubāzes, piemēram, datubāzi par piekļuvi tirgiem, eksporta palīdzības dienestu vai vienoto virtuālo informācijas saņemšanas punktu.

3.4 Komiteja vēlas, lai iedzīvotāju interesēs tiktu izstrādāta pārvaldības un pārredzamības harta. Tā uzskata, ka steidzami jāizstrādā noteikumi par e-komerciju, tai skaitā e-maksājumiem un m-maksājumiem.

3.4.1 EESK uzskata, ka jauno digitālo maksāšanas veidu drošība jāgarantē ar valsts standartiem. Šobrīd standartus un sadarbspēju rada un kontrolē tikai privātā sektora dalībnieki (operatori). EESK uzskata, ka nebūtu vēlams, ka kādai trešai valstij būtu iespēja kontrolēt finanšu apriti Eiropā.

4.1.1 Digitālajam tirgum vajadzīga Eiropas pārvaldība, ko raksturo taisnīgums un iedzīvotāju tiesību ievērošana. Gaidāms, ka pēc 2015. gada vienotais preču un pakalpojumu kontaktpunkts nodrošinās atbalstu Eiropas ekonomikas dalībniekiem. Uzņēmumu sociālās atbildības un sociālā dialoga principi jāattiecina arī uz digitālās tehnoloģijas jomas uzņēmumiem.

4.1.2 Vienotais digitālais tirgus vēl joprojām ir sadrumstalots valstu tirgos. Ja tiktu ieviesti vienoti tiesību akti, ekonomikas dalībniekiem rastos apjomradīti ietaupījumi. EESK uzskata, ka Komisijai būtu jāveido visu tās direkciju darba sinerģija, lai tādējādi nodrošinātu digitālās tehnoloģijas attīstībai un iekavētā atgūšanai nepieciešamo valdošo lomu visā Eiropā. ES steidzami vajadzīga sava “Silicon Valley”, kur koncentrētos gan Eiropas talanti, gan publiskais un privātais kapitāls veiksmīgu kopuzņēmumu veidošanai.

4.1.3 Komiteja atgādina par atzinumu, ko tā izstrādāja par e-iekļaušanas jautājumiem un kurā izklāstīts, kā varētu novērst nevienlīdzīgu piekļuvi digitālajai tehnoloģijai; Komiteja vēlas, lai Savienība atzītu, ka piekļuve infrastruktūrai un aprīkojumam ir viena no pamattiesībām, un izmantotu digitālo tehnoloģiju iekļaušanas veicināšanai.

4.2.1 Digitālai ekonomikai būtu jāpanāk straujš IKP pieaugums, it īpaši, finansējot jaundibinātos uzņēmumus. Kāda zināma ASV jaundibinātā uzņēmuma kapitalizācijas vērtība ir EUR 75 miljardi … Inovācijas veicināšanai izmanto uz zināšanām balstītus ekonomikas modeļus, turklāt inovācija palielina piedāvājuma apjomu tiešsaistē.

4.2.2 Tas, vai jaunie pakalpojumi iekļausies tirgū, būs atkarīgs no MVU spējas iesaistīties digitālajā ekonomikā (15) un nodrošināt sadarbspēju. Šajā nolūkā jāatbalsta konkrēti MVU projekti. EESK aicina prezidentvalsti izvērtēt šādu pasākumu rezultātus:

4.2.3 Elektroniskie maksājumi, izmantojot kartes, un mobilie maksājumi. Eiropai šajās jomās būtu jāsaglabā vadošā pozīcija, līdzīgi kā tas ir viedkaršu izmantošanā, kā rezultātā ievērojami samazinājies krāpšanas gadījumu skaits.

4.2.4 SEPA projekts (Vienotā euro maksājumu telpa, 2012. gada februāra regula, kas nosaka, ka sākot ar 2014. gada 1. februāri valstu kredīta pārvedumi un tiešā debeta maksājumi aizstājami ar to Eiropas ekvivalentu) aptver galvenos privātklientu maksājumu instrumentus. EESK uzskata, ka būtu jāsaskaņo darījumu maksas starp bankām un starp dalībvalstīm. Konkurence nedrīkst kavēt inovāciju, ne arī radīt papildu izmaksas patērētājam.

4.2.5 EESK uzskata, ka nepieciešams atbilstošs regulējums, lai palīdzētu MVU iesaistīties digitālajā tirgū, kā arī citos tirgos.

4.2.8 Arī mākoņdatošana (17) var būt par atbalstu MVU, ja vien tiek nodrošināta datu drošība, kas ir liels izaicinājums tiešsaistes pakalpojumu “gigantiem” un interneta pakalpojumu sniedzējiem. Eiropas Komisijai būtu jāuzsver mākoņdatošanas priekšrocības mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jāatvieglo MVU piekļuvi makoņdatošanai (apmācība, finansējums).

4.2.9 Eiropas Savienībai vajadzētu vairāk uzmanības pievērst uzņēmumu informēšanai par iespējām saņemt finansējumu un izplatīt informāciju par projektu obligācijām (18).

4.2.9.1.1 EESK iesaka veicināt riska kapitāla ieguldījumus pētnieku un inovatīvu uzņēmumu atbalstam (COM(2011) 702 final, “Mazi uzņēmumi, liela pasaule”).

4.2.10 Komiteja iesaka izstrādāt rokasgrāmatu uzņēmumu piekļuvei pārrobežu digitālajai ekonomikai.

4.3.1 EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai Savienība aizsargātu savā teritorijā radītās vērtības, kas ir tās nākotnes garantija gan no iekšējo, gan ārējo aspektu viedokļa. “Kultūras izņēmums” ir jāaizsargā, jo tā ir daļa no Eiropas daudzveidības. Izskatāmie aizsardzības pasākumi nedrīkstētu to apdraudēt par labu Amerikas radošajām vērtībām.

4.3.2 . LESD 118. pants nosaka intelektuālo īpašumtiesību aizsardzību Eiropas Savienībā. Taču 27 dalībvalstis interneta lietošanu kontrolē atšķirīgi.

4.3.3 . ES pārskata IĪT īstenošanas politiku trešās valstīs, iekļaujot tajā savstarpības principu un daudzpusējās sarunas, piemēram, ACTA gadījumā (ACTA — tirdzniecības nolīgums viltojumu novēršanas jomā, kas 2012. gada janvārī nošķirts no PTO. Komisija un 22 dalībvalstis to parakstījušas 2012. gada janvārī).

4.3.4 Komiteja pieņēmusi atzinumu par IĪT jautājumiem, kurā ieteikts šos jautājumus nerisināt, izmantojot vienīgi uz īpašumu un finansēm vērstu pieeju (19).

4.3.4.1 Ņemot vērā (2012. gadā) gaidāmo Komisijas tiesību akta priekšlikumu, Komiteja uzsver, ka vispirms jākonsultējas ar organizācijām, kas pārstāv attiecīgās tiesības un intereses (20). Komiteja uzsver, ka svarīga ir autortiesību un blakustiesību pārvaldības iestāžu pārredzamība un kontrole. Komiteja uzskata, ka privātas kopijas nodeva ir netaisnīga, jo privāta kopija ir “taisnīgas lietošanas” neatņemama sastāvdaļa. Jānošķir divi gadījumi: pirmkārt, persona produktu lejuplādē savai privātai lietošanai un, otrkārt, produkts tiks izmantots komerciālos nolūkos ar liela mēroga viltošanas palīdzību. Kultūras nozarei nebūtu jākļūst par “naudas drukāšanas mašīnu” un tīmeklim — par kultūras un zināšanu “privatizētāju”.

4.3.4.2 Eiropas Parlaments ir saņēmis lūgumrakstu, ko parakstījuši vairāk nekā 2 miljoni iedzīvotāju (vietne AVAAZ.org) un kurā izteikts aicinājums saglabāt brīvu un atklātu internetu un neratificēt ACTA. Jāatzīmē, ka ACTA parakstītāju vidū nav tādu valstu kā Ķīna, Krievija, Brazīlija, Indija, taču tieši no šīm valstīm tiek ievests liels daudzums viltotu produktu.

Komitejai šķiet, ka tās viedoklis par starptautisko nolīgumu “ ACTA ” nav sadzirdēts (21). Komiteja ierosina: gadījumā, ja ACTA stāsies spēkā, Komisijai būtu jārūpējas, lai tiktu aizsargāta iedzīvotāju brīvība un viņu radošums.

4.3.5 EESK uzskata (22), ka digitālā satura tirdzniecības pārkāpumu un dempinga novēršanai, kā arī autoru aizsardzībai, būtu jāizstrādā Eiropas autortiesību kodekss. Tas varētu kliedēt šaubas arī attiecībā uz piemērojamiem nodokļu tiesību aktiem.

4.4.2 EESK uzskata, ka publiskās pārvaldes iestādēm jābūt ikvienam (privātpersonai, administrācijai, uzņēmumam, publiskā iepirkuma līgumslēdzējam) ātri pieejamām tiešsaistē, izmantojot drošu elektronisko identifikāciju un elektronisko parakstu.

4.4.3 Attiecībā uz publisko sektoru dalībvalstis kopā ar Komisiju veic savstarpēju izvērtēšanu, lai īstenotu Pakalpojumu direktīvu. Komiteja iesaka izvērtēt Pakalpojumu direktīvu no tādu iespēju viedokļa, ko paver vienotais digitālais tirgus.

4.4.3.1 EESK ir pārliecināta, ka iekšējais digitālais tirgus, izmantojot tiesisko noteiktību un tehnoloģiju, var veicināt publisko iepirkumu. Ietaupījumi no viedu publisko pakalpojumu risinājumiem ļautu radīt “vienotu” pārrobežu publisko iepirkumu.

4.4.4 Komisijas iecerētā direktīvas par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (23) pārskatīšana varētu vienkāršot uzņēmumu un privātpersonu darbu (skatīt atzinumu TEN/478, kas vēl tiek izstrādāts).

5.1 Lai Eiropas Savienībā radītu ilgtspējīgu un patiešām konkurētspējīgu sociālā tirgus ekonomiku, jāveicina radošums un inovācija. Digitālā tehnoloģija ir ne vien līdzeklis, bet arī vērtība, kas pārsniedz tirdzniecības dimensijas ietvarus.

5.2 Komiteja uzskata, ka vajadzīga īpaša stratēģija, lai garantētu vienotā digitālā tirgus ilgtspēju.

5.3 Par digitālajā tirgū iesaistītajiem uzņēmumiem, kuru skaits arvien pieaug, būtu jāveic pētījumi, lai noteiktu to oglekļa dioksīda emisijas apjomu. Komiteja uzskata, ka viedās tehnoloģijas var optimizēt vispārējo enerģijas patēriņu un tādējādi samazināt C02 emisiju.

5.4 Digitālās iekārtas būtu jāražo tā, lai tajās nav oglekļa. Eiropā liels potenciāls tirgus ir informācijas apstrādes sistēmu atkritumu apstrāde (reto metālu pārstrāde). Tāds tirgus Eiropā novērstu piesārņojumu trešās valstīs.

5.5 Komiteja aicina prezidentvalsti 2012. gadā, kas noteikts par Eiropas gadu aktīvām vecumdienām, uzsvērt digitālas tehnoloģijas lietderīgo nozīmi veselības un sociālās aprūpes pārvaldībā, it īpaši no sabiedrības novecošanas aspektā, proti, uzsvērt digitālās tehnoloģijas lomu profesionālās aktivitātes perioda paildzināšanā, atvieglojot grūtības darbā, un plašākā kontekstā — komunikācijā, izolācijas novēršanā, telemedicīnā, robotikā un cilvēku drošības jomā. Visas uzskaitītās jomas sniedz jaunas iespējas tirgū un jaunas iespējas nodarbinātībai un izaugsmei.

5.6 Lai integrētu digitālo tirgu, Eiropas Savienībai ir jāpabeidz kosmosa projekti. Šiem projektiem jāpiešķir nepieciešamais finansējums. EESK pauž nožēlu, ka Galileo un globālā navigācijas satelītu sistēma (GNESS) joprojām nav funkcionāla, lai gan amerikāņu GPS sistēmu jau izmanto gan Eiropā, gan visā pasaulē (24).

Briselē, 2012. gada 23. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Staffan NILSSON

(11) EESK atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē (Regula par patērētāju ODR)” (vēl nav publicēts OV).

(13) EESK atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem” un “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Vienoti Eiropas tirdzniecības noteikumi, kas veicinās pārrobežu darījumus vienotā tirgū” ”OV C 181, 21.6.2012., 75. lpp .

(23) EESK atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu”, OV C 191, 29.6.2012., 129. lpp.

(24) EESK atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju”, OV C 181, 21.6.2012., 179. lpp..