Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Atlantijas okeāna reģiona jūrlietu stratēģijas izstrāde””

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2011. gada 13. jūlijā saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu nolēma izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par tematu

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2011. gada 21. novembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Atlantijas okeāna reģiona jūrlietu stratēģijas izstrāde””

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Birojs 2011. gada 6. decembrī uzdeva Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētajai nodaļai sagatavot dokumentu par šo tematu, pašiniciatīvas atzinuma vietā izstrādājot atzinumu.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 7. maijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 481. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 23. un 24. maijā (24. maija sēdē), ar 151 balsi par, 2 balsīm pret un 5 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.1 Jāpastiprina Atlantijas okeāna Eiropas piekrastes, Eiropas rietumu vārtu, svarīgā nozīme, un jāizvairās no riska atrasties ārpus Eiropas politikas un ekonomikas centra. Pāri Atlantijas okeānam tiek veidoti Eiropas ekonomiskie un politiskie sakari ar Ameriku un Āfriku.

1.2 Atlantijas makroreģionā ietilpst reģioni un salas, kas atrodas Atlantijas okeāna Īrijas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Spānijas un Portugāles piekrastē. Jāiesaista arī Islande, kas gatavojas pievienoties ES, Norvēģija, kas ir EEZ valsts, kā arī Grenlande un Fēru salas. Lai gan Ziemeļjūras reģioni arī ir ieinteresēti Atlantijas okeāna teritorijā, nākotnē tās varētu īstenot īpašu stratēģiju.

1.3 Atlantijas okeāna Eiropas reģionam ir vērā ņemamas politiskās sadarbības tradīcijas kopēju interešu iniciatīvu veicināšanai Eiropas starptautisko programmu projektos. Šajā sadarbībā iesaistās gan reģionālās pašvaldības, gan pilsoniskā sabiedrība.

1.4 EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu Atlantijas okeāna reģionam, kas izstrādāts integrētas Eiropas Savienības jūrniecības politikas ietvaros, un tas nozīmē atbalstu gan nesen izveidotām tautsaimniecības nozarēm, gan jaunām iniciatīvām tradicionālajās nozarēs saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības pieeju.

1.5 Tomēr EESK ierosina tālejošāku un vērienīgāku pieeju, proti, makroreģionālu stratēģiju, kurā līdz ar jūrniecības pīlāru iekļautu teritoriālo pīlāru, ņemot vērā Baltijas jūras reģiona un Donavas reģiona pieredzi.

1.6 EESK priekšlikumu papildina Eiropas Parlamenta, Atlantijas loka komisijas reģionu valdību, Atlantijas starptautiskā tīkla ekonomikas un sociālo lietu padomju, kā arī daudzu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju (uzņēmēju, arodbiedrību, tirdzniecības palātu, pilsētu u.c.) paustā nostāja.

1.7 EESK uzskata, ka Atlantijas okeāna reģiona jūrlietu stratēģijā paredzētais Atlantijas forums būtu pirmais solis ceļā uz Atlantijas okeāna reģiona jūrlietu stratēģijas pārveidi par makroreģionālo stratēģiju. Šis forums izmantotu pieredzi, kas iegūta, risinot, uzraugot un izvērtējot ar jūrlietām saistītus jautājumus, lai kļūtu par turpmāko makroreģionālo forumu, kas izstrādā kopīgas stratēģiskās pamatnostādnes rīcībai un prioritārus projektus Atlantijas okeāna reģionu teritoriālajai kohēzijai.

1.8 EESK, kas ir Atlantijas foruma līderības grupas (Leadership Group of the Atlantic Forum) dalībniece, ierosina, lai šajā forumā piedalītos ekonomikas un sociālo lietu padomju Atlantijas starptautiskā tīkla pārstāvji, jo viņi ir galvenās ieinteresētās puses, kuru iesaistīšanās projektu noteikšanā un īstenošanā ir būtiska. Lai rīcības plānu varētu īstenot sekmīgi, tā izstrādē ir jāpiedalās nozīmīgākajiem sociālajiem un reģionālajiem partneriem.

1.9 Atlantijas okeāna makroreģiona prioritārie mērķi ir jādefinē, pamatojoties uz stratēģijas “Eiropa 2020” tematiskajiem pīlāriem. EESK uzskata, ka Atlantijas okeāna reģiona stratēģija ir ļoti nozīmīga ne tikai attiecīgajiem reģioniem, bet arī visai Eiropas Savienībai.

1.10 Atlantijas okeāna reģiona stratēģija ir jāiekļauj gan nozaru politikā, gan kohēzijas politikā, un tādēļ EESK ierosina pārsniegt “trīs “nē” principu” noteiktos ierobežojumus, lai nākotnē makroreģionālajām stratēģijām būtu atbilstīgi tiesību akti, konkrēts finansējums un vajadzīgās administratīvās struktūras.

2. ES makroreģionālās stratēģijas — jauni sadarbības un teritoriālās kohēzijas instrumenti

2.1 Eiropas Komisija 2009. gada jūnijā nāca klajā ar Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (1), ar kuru, veicinot teritoriālo kohēziju, nosaka visaptverošu daudznozaru ģeogrāfiski stratēģisku satvaru, izvirzot īpašus mērķus kopīgu problēmu risināšanai. Pēc tam sāka īstenot stratēģiju Donavas reģionam (2).

2.2 Komisija par makroreģionu uzskata teritoriju, kas ietver vairākus administratīvos reģionus, kuriem ir pietiekami daudz kopīgi risināmu jautājumu, lai izmantotu vienotu stratēģisko pieeju (3). Pamatojoties uz ģeogrāfisko aspektu, makroreģionus nosaka funkcionālā līmenī.

2.3 Administratīvo, reglamentējošo un finansēšanas nosacījumu pamatā ir “trīs “nē” princips”: “nē” papildus finansējumam, “nē” jaunām administratīvām struktūrām un “nē” jauniem tiesību aktiem. Lai gan šo noteikumu Padomei izvirzīja dalībvalstis, EESK neatbalsta minētos ierobežojumus.

2.4 Stratēģijā Baltijas jūras reģionam ir iesaistītas astoņas ES dalībvalstis un trīs kaimiņvalstis.

2.5 2011. gadā tika uzsākta ES stratēģija Donavas reģionam, kurā ir iesaistītas astoņas ES dalībvalstis un sešas trešās valstis (4).

2.6 Stratēģijas Baltijas jūras reģionam (5) darbības sākotnējais novērtējums apliecina, ka tā ir pietiekami labs instruments makroreģionālās sadarbības uzlabošanai, lai rastu risinājumus un izmantotu iespējas, kas pārsniedz reģiona un valsts mērogu, un tā ir ļoti lietderīgs instruments teritoriālās kohēzijas mērķa un stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai.

2.7 EESK atbalsta ierosinājumu šādus instrumentus izmantot arī citos makroreģionos, kas var sniegt pievienoto vērtību.

2.8 Lisabonas līgumā līdztekus ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai ietverti arī teritoriālās kohēzijas mērķi, un ir radīts stimuls makroreģionālo stratēģiju izstrādei.

2.9 Teritoriālās attīstības programmā 2020. gadam (6), kuru pieņēma 2011. maijā Gedellē, ir ierosināta novatoriska vietai piesaistīta pieeja (place-based approach), ņemot vērā pašreizējās makroreģionālās stratēģijas.

2.10 Kohēzijas politika ir ES reģionālās politikas problēmu risināšanas pamatinstruments un makroreģionu endogēnās attīstības stimuls.

2.11 Pašlaik tiek izstrādāta ES jaunā daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam un kohēzijas politikas satvars.

2.12 Teritoriālā sadarbība joprojām ir kohēzijas politikas mērķis, kas palielina tās budžetu. Tai būs veltīta atsevišķa regula, un tā jo īpaši ietvers “jaunus teritoriālās sadarbības veidus, proti, konkrētai situācijai pielāgotas atbildes makroreģionālu problēmu risināšanai” (7).

3.1 Atlantijas okeāna Eiropas piekraste (I pielikums) ir plaša ģeogrāfiska teritorija, ko no ziemeļiem līdz dienvidiem savieno Atlantijas okeāns. Atlantijas makroreģionā ietilpst reģioni un salas, kas atrodas Atlantijas okeāna Īrijas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Spānijas un Portugāles piekrastē. Ieinteresēta ir arī Islande, ar kuru uzsāktas sarunas par pieviešanos ES, Norvēģija, kas ir EEZ valsts, kā arī Grenlande un Fēru salas.

3.2 Reģiona izvietojums Eiropas kontinenta rietumos un okeāna piekrastē daudzus gadsimtus ir bijis būtisks dinamiskas attīstības un labklājības aspekts.

3.3 Jūrlietu aspekts šo reģionu raksturo vislabāk, jo tā saimnieciskais, tehnoloģiju un kultūras mantojums ietver tādas jomas kā zvejniecība, kuģubūve, metālapstrādes rūpniecība, inženiertehniskās izstrādnes, pētniecība un zinātne, ostas, tirdzniecība un jūras transports.

3.4 Atlantijas okeāna Eiropas piekraste atrodas tālu no Eiropas politiskā un ekonomikas centra, turklāt tai raksturīga apgrūtināta piekļuve, kā arī transporta, elektroenerģijas un sakaru infrastruktūru trūkums starp Atlantijas okeāna piekrastes reģioniem un attīstītākiem Eiropas apgabaliem.

3.4.1 Lielākajā daļā Atlantijas okeāna piekrastes reģionu ienākumu līmenis ir zemāks par ES vidējo ienākumu līmeni, un uz dažiem reģioniem attiecas kohēzijas politikas konverģences mērķis (II pielikums).

3.4.2 Situācija pasliktinās, jo būtiski samazinājies Atlantijas okeāna piekrastes reģionu tradicionālo darbību skaits — pārzvejas dēļ ir strauji samazinājies zvejniecības nozarē nodarbināto skaits, nozvejas apjoms un kuģu būvētavu daudzums, kā arī netiek pietiekami izmantots jūras un ostu transports.

3.5 No otras puses raugoties, Atlantijas okeāna reģionam ir vērtīgi un joprojām neizmantoti resursi, kas varētu veicināt labklājību, ekonomikas dažādību, jaunu darbavietu izveidi un vides apstākļu uzlabošanos, un tie ir: atjaunojamā jūras enerģija, pazemes resursi, jūras biotehnoloģijas, ar atpūtu un tūrismu saistītas jūrniecības darbības u.c.

3.6 EESK uzskata, ka Atlantijas okeāna reģions ietver dažādus apgabalus, kuriem katram ir savi attīstības uzdevumi un kuru neatkārtojamības un īpatnību pamatā ir jūrniecības aspekts un atvērtība pasaulei, kā arī nepietiekami savienojumi ar Eiropas ekonomikas un politisko centru.

4. Paziņojums “Atlantijas okeāna reģiona jūrlietu stratēģijas izstrāde”

4.1 Pēc Padomes un Parlamenta pieprasījuma Eiropas Komisija 21. novembrī publicēja paziņojumu “Atlantijas okeāna reģiona jūrlietu stratēģijas izstrāde” (8).

4.2 Līdztekus galvenajam mērķim — veicināt ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību — stratēģija ietver Atlantijas okeāna reģionam raksturīgās problēmas un iespējas, kas iedalītas piecās savstarpēji saistītās tematiskajās grupās.

4.3 ES instrumenti ir ES finanšu un tiesību aktu instrumentu stratēģisks apvienojums.

4.4 Stratēģijas īstenošana: rīcības plāna pieņemšana līdz 2013. gada beigām.

4.4.1 Stratēģijas īstenošanas instrumenti ir: politiska sadarbība, mērķtiecīgas darbības, kurām izmanto pašreizējos nolīgumus un struktūras, kā arī finanšu un leģislatīvo instrumentu apvienošana.

4.4.2 Tiks izveidots Atlantijas forums, kurā darbosies dalībvalstis, Eiropas Parlaments, reģionālās pašvaldības, pilsoniskā sabiedrība un nozaru pārstāvji. Forums, kura darbība sāksies 2012. gadā un beigsies 2013. gadā, ietvers tematiskus darbseminārus un ideju laboratorijas izveidi.

5.1 EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu, kurā, pamatojoties uz integrēto Eiropas Savienības jūrlietu politiku (IJP), tiek ierosināta pieeja attiecībā uz Atlantijas okeāna reģionu. IJP nodrošina kopīgu satvaru visām nozaru politiskajām nostādnēm, kurām ir ietekme uz jūru, novēršot neatbilstību un neefektivitāti.

5.2 EESK uzskata, ka IJP konkrēta piemērošana Atlantijas okeāna reģionam nodrošinātu jaunu pieeju ar jūru saistītu politisko nostādņu izstrādei un ļautu izmantot Atlantijas okeāna reģiona ekonomiskās un sociālās attīstības iespējas.

5.3 EESK atzīst stratēģijas pamatpieeju: gan atbalsts nesen izveidotām tautsaimniecības nozarēm, gan jauns stimuls iniciatīvām tradicionālajās nozarēs saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības pieeju.

5.4 EESK aicina ES iestādes sniegt iespējami lielāku politisku un finansiālu atbalstu atjaunojamo jūras enerģijas avotu izmantošanai, jo tie ļauj samazināt Eiropas oglekļa dioksīda pēdu un veicina ļoti svarīgu ar tiem saistītu rūpniecisko un saimniecisko darbību, kas pārsniedz piekrastes reģionus, kuri atrodas līdzās uzstādītajiem vēja ģeneratoriem.

5.5 Šai stratēģijai ir jābūt jūras enerģijas nozares, tās palīgnozaru, kā arī Atlantijas okeāna piekrastes reģionu loģistikas tīklu pētniecības, tehnoloģiskās attīstības un ražošanas dzinulim. Tādējādi tiks sekmēta gan ekonomikas struktūras dažādošana, gan izzūdošo nozaru pārorientēšana.

5.6 Tas attiecas ne tikai uz stacionārajām vēja turbīnām, bet arī uz peldošajiem ģeneratoriem.

5.7 Viļņi un plūdmaiņas (paisumi un bēgumi) ir enerģijas un ekonomikas resurss ar milzīgu potenciālu, jo Atlantijas okeāns nodrošina pasaulē labākos resursus šajā jomā. EESK ierosina ar Atlantijas stratēģiju palielināt atbalstu šo pasākumu pētniecībai un attīstībai.

5.8 Jūras atjaunojamās enerģijas avotiem ir vajadzīga saikne starp galvenajiem ražošanas un patēriņa centriem. Šos centrus savienojošie tīkli ir būtiski jūras enerģijas potenciāla izmantošanā, proti, ir jāizmanto jūras elektrotīkli, kas ir savienoti ar sauszemes elektrotīkliem.

5.9 Arī kuģubūve ir viens no Atlantijas okeāna piekrastes reģionu tradicionālajiem nodarbinātības veidiem, kam vajadzīgs stimuls, taču jāizmanto jauna pieeja. Atlantijas okeāna reģiona kuģu būvētavu turpmāku darbību var nodrošināt tādas jaunas nozares kā tehnoloģiski attīstītāku un videi labvēlīgāku kuģu būve, kuri atbilst stingrajām tiesību aktu prasībām attiecībā uz emisijām un piesārņojuma līmeni, kā arī tādu kuģu būve, kas darbojas ar jūras vēja enerģiju.

5.10 Daudzu Atlantijas okeāna piekrastes kopienu, īpaši dažu salu ģeogrāfiski attālais novietojums nosaka to, ka ir vajadzīgas jaunas sakaru tehnoloģijas, kas veicina novatorisku saimnieciskās darbības veidu attīstību, tīklu izveidi un sakarus ar tirgiem.

5.11 EESK ierosina pastiprināt sociāli iekļaujošas izaugsmes pasākumus Atlantijas okeāna piekrastes reģionos. Apmācībai, īpaši jauniešu apmācībai, ir liela nozīme. Ir jānodrošina zināšanu un prasmju nodošana no paaudzes paaudzē. Ir jāuzlabo sadarbība starp augstskolām, uzņēmumiem un vidusskolām. Ir jāveicina sociālais dialogs.

5.12 Zvejniecība ir nozare, kurā pēdējās desmitgadēs ir bijis ļoti liels darbavietu zudums, tāpēc EESK uzskata, ka piekrastes reģioniem, kuros šīs darbības ir tradicionālas, ir vajadzīgi pasākumi, ar kuriem varētu dažādot un ieviest jaunus nodarbinātības veidus. Nerūpnieciska piekrastes zveja, gliemeņu zveja un akvakultūra ir ilgtspējīgākas darbības, kas ir īpaši svarīgas dažu piekrastes reģionu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, un tām ir arī būtiska nozīme kultūras jomā.

5.13 EESK ierosina veicināt jūras kravu pārvadājumus, samazinot sauszemes transporta izmantošanu. Ir jāsekmē jūras maģistrāļu izmantošana, un šajā nolūkā jāuzlabo vairākveidu pārvadājumu kombinēšanas sistēmas starp ostām un dzelzceļu.

5.14 Vairāki negadījumi liecina par to, ka ir būtiski garantēt drošību ārkārtas situācijās un apdraudējuma gadījumos. Ir jāievieš noteikumi un sistēmas uzraudzības un drošības pastiprināšanai. EESK aicina palielināt Eiropas Jūras drošības aģentūras nozīmi, uzlabot koordināciju starp dalībvalstīm, kā arī pieņemt atbilstīgus tiesību aktus, tādējādi dodot iespēju novērst pašreizējos riskus.

5.15 Atlantijas stratēģija sniegtu iespējas iesaistītajiem reģioniem. EESK aicina to izvērst iespējami plašāk, lai mobilizētu visus resursus.

5.16 Atlantijas forumam ir jānodrošina visu iesaistīto dalībnieku pienācīga līdzdalība Atlantijas stratēģijas izstrādē. Ir ļoti svarīgi, lai līdztekus dalībvalstīm un ES iestādēm tiktu iesaistītas arī reģionālās iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

5.17 EESK, kas ir Atlantijas foruma līderības grupas (Leadership Group of the Atlantic Forum) dalībniece, ir ierosinājusi, lai šajā forumā piedalītos ekonomikas un sociālo lietu padomju Atlantijas starptautiskā tīkla (RTA) pārstāvji, jo viņi ir galvenās ieinteresētās puses, kuru iesaistīšanās projektu noteikšanā un īstenošanā ir būtiska. Lai rīcības plānu varētu īstenot sekmīgi, tā izstrādē ir jāpiedalās nozīmīgākajiem sociālajiem un reģionālajiem partneriem.

5.18 Forumam varētu būt liela nozīme rīcības plāna un stratēģijas īstenošanas uzraudzībā un novērtēšanā, tāpēc EESK pauž nožēlu par to, ka Komisija paredzējusi pārtraukt foruma darbību laikā, kad sākas projektu īstenošanas posms. Komiteja ierosina turpināt Atlantijas foruma darbību arī pēc tam, kad būs izstrādāts rīcības plāns.

6. Atlantijas okeāna reģiona valstu sadarbība — starptautiskie sadarbības tīkli un projekti

6.1 Lai veicinātu līdzsvarotu ES attīstību, ir izveidoti tīkli, kas aptver reģionus Īrijā, Apvienotajā Karalistē, Francijā, Spānijā un Portugālē, kā arī šo reģionu pilsētas un pilsonisko sabiedrību — ekonomikas un sociālo lietu padomes, tirdzniecības palātas, arodbiedrības, uzņēmēju organizācijas, sociālās ekonomikas organizācijas, NVO, augstskolas u.c.

6.2 Atlantijas loka komisija (9) ir viena no sešām Eiropas Perifēro piejūras reģionu konferences (CRPM) ģeogrāfiskajām komisijām, kas aptver 24 Atlantijas okeāna piekrastes reģionus. Tas ir valstu un Eiropas iestāžu politisks forums, kas veicina starptautisko sadarbību kopīgos projektos Atlantijas okeāna reģionā. Arī reģiona pilsētas cenšas īstenot mērķus, kas ir līdzvērtīgi Atlantijas loka pilsētu konferences darbības jomā ietvertajiem (10).

6.3 Starptautiskais atlantiskais tīkls (RTA) (11), kurā iesaistīti ekonomikas un sociālās jomas dalībnieki, tika izveidots 2003. gadā; tā ir Atlantijas okeāna reģiona pilsoniskās sabiedrības sadarbības platforma, kas aptver ekonomikas un sociālo lietu padomes un līdzīgas iestādes, kuras atrodas Atlantijas okeāna piekrastē Apvienotajā Karalistē, Francijā, Spānijā un Portugālē. Tīkla mērķis ir veicināt sadarbību un tās politiskās nostādnes, kurām saistībā ar Eiropas integrāciju ir labvēlīga ietekme uz Atlantijas okeāna piekrastes reģionu attīstību, uzlabojot konkurētspēju, kā arī sociālo un teritoriālo kohēziju un novēršot ar reģionu ģeogrāfisko atrašanās vietu saistītos trūkumus.

6.4 RTA ir izstrādājis dažādus pētījumus un priekšlikumus inovāciju, tehnoloģiju nodošanas un vairākveidu pārvadājumu kombinēšanas jomā, īpašu uzmanību pievēršot jūras transportam, ostām un tām piegulošajām teritorijām, kā arī kuģošanas drošībai Atlantijas okeāna reģionā. RTA darbība pēdējā laikā ir saistīta ar attīstību atjaunojamās jūras enerģijas jomā un ES stratēģiju Atlantijas okeāna reģionam.

6.5 Pastāv arī citi atlantiskie tīkli, piemēram, Atlantijas loka lauksaimniecības kameras, AC3A un tīkli augstskolu līmenī. Kopš 2007. gada Atlantijas loka komisija uz savu koordinācijas komiteju aicina visu minēto tīklu pārstāvjus, tā radot iespēju kopīgi apspriest Atlantijas okeāna reģiona stratēģiskos jautājumus.

6.6 Sadarbība sākās 1989. gadā INTERREG programmas ietvaros. Pašreizējā plānošanas periodā tiek izstrādāti vērienīgi un iekļaujoši projekti transporta jomā, kā arī veidoti jūras atjaunojamās enerģijas klasteri Atlantijas okeāna reģiona mērogā.

6.7 EESK ir vienisprātis ar iesaistītajiem dalībniekiem: sadarbību Atlantijas okeāna reģionā nelabvēlīgi ietekmējuši starptautiskās teritoriālās sadarbības ierobežojumi kopumā, stratēģiska redzējuma un projektu saskaņotības trūkums un tam sekojošais sinerģiju zudums, kā arī neīstenojamu projektu izplatība (12).

6.8 EESK uzskata, ka šāda iepriekšēja dinamiska un daudzveidīga sadarbība starp Atlantijas okeāna reģiona dalībniekiem ir ļoti stingrs pamats, lai ieviestu jaunas sadarbības iniciatīvas ar lielāku vērienu un stratēģisko dimensiju.

7. EESK priekšlikums — makroreģionāla stratēģija Atlantijas okeāna reģionam

7.1 EESK uzskata, ka Atlantijas okeāna reģionam piemērots instruments ir makroreģionāla stratēģija. Veicinot Atlantijas makroreģiona endogēnu attīstību ar vispusīgu stratēģiju, Atlantijas okeāna reģionam tiks nodrošinātas labākas iespējas ES mērķu sasniegšanā un stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā.

7.2 Padome ir aicinājusi dalībvalstis un Komisiju turpināt pašreizējo makroreģionālo stratēģiju īstenošanu un apsvērt citu stratēģiju ieviešanu nākotnē.

7.3 EESK uzskata, ka ES teritoriālā līdzsvara aspekts ir labs stimuls, lai izstrādātu makroreģionālu stratēģiju Atlantijas okeāna reģionam, tādējādi sekmējot starptautiska mēroga reģiona problēmu risināšanu. Atlantijas loka stāvokli Eiropas rietumos uzlabo atbalsts, kas ES ziemeļu un vidusdaļas reģioniem piešķirts divu pašreizējo makroreģionālo stratēģiju ietvaros.

7.4 Jaunās daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam izstrāde un politisko nostādņu pārskatīšana nākamajā periodā pašlaik rada iespēju pieņemt atbilstīgus lēmumus.

7.5 Makroreģionālā stratēģija ir iespēja izmantot bagātīgo un plašo sadarbības pieredzi un dot kvalitatīvu stimulu sarežģītākām un vērienīgākām sadarbības formām, jo Atlantijas reģionā ir jāīsteno liela mēroga kopīgi projekti, un tas nav iespējams, izmantojot pašreiz pieejamos instrumentus.

7.6 Atlantijas okeāna reģionā daudzas problēmas un arī iespējas ir saistītas ar jūrniecību, taču, ņemot vērā, ka tā sakariem ar kontinentu ir būtiska nozīme, EESK ierosina līdztekus jūrniecības dimensijai iekļaut arī teritoriālo aspektu. Kontinentālais reģions pārvalda un attīsta ostām blakus esošās teritorijas, bez kurām jūrniecības potenciālam nav nekādas vērtības. Jūras piekrastē ir vajadzīga darbīga un dinamiska ostai piegulošā teritorija, kā arī sinerģija, kas veicina pastāvīgu visa reģiona attīstību.

7.7 Eiropas Parlaments arī ir paudis atbalstu makroreģionālai pieejai, kas ietvertu jūrniecības un teritoriālos pīlārus Atlantijas okeāna reģionā (13).

8.1.1 Tā ir skaidrs un uz rīcību vērsts stratēģisks dokuments, kas ietver tematiskos pīlārus.

8.1.2 Tas ir arī rīcības plāns, kurā ietilpst prioritārās darbības tematisko pīlāru un galveno projektu izstrādei.

8.1.3 EESK uzskata, ka ir jāiekļauj stratēģijas īstenošanas novērtējuma sistēmas, jo īstenošana ir dinamiska un novatoriska darbība, kurai jāietver uzraudzības, novērtēšanas un pārskatīšanas mehānismi.

8.2 EESK ierosina makroreģionālo stratēģiju Atlantijas okeāna reģionam balstīt uz trijiem stratēģijas “Eiropa 2020” pīlāriem. Tādējādi tiks nodrošināta tematiskā satura un nozaru politisko nostādņu pilnīga saskaņotība.

8.3.1 Islande un Norvēģija ir divas Eiropas valstis, kuras arī atrodas Atlantijas reģionā, un tām, kā arī Grenlandei un Fēru salām ir jāiesaistās makroreģionālās stratēģijas izstrādē. ES dalībvalstis Ziemeļu jūras reģionā arī varētu būt ieinteresētas makroreģionālās stratēģijas īstenošanā minētajā jomā.

8.3.2 Atlantijas okeāna reģiona ģeopolitiskā atrašanās vieta, vēsturiskās un kultūras saiknes, kā arī sadarbības pieredze ir aspekti, kas jāiekļauj Atlantijas makroreģionālajā stratēģijā. Transatlantijas dimensija ir ļoti svarīga, jo Eiropas Savienībai attiecības ar ASV, Centrāl- un Dienvidamerikas, kā arī Āfrikas valstīm ir stratēģiski nozīmīgas.

8.4.1 Atlantijas okeāna reģionam ir vajadzīga ilgtspējīgāka pārvadājumu sistēma, lai samazinātu atkarību no sauszemes transporta, kas rada visvairāk CO2 emisiju, salīdzinot ar citiem transporta veidiem. Satiksme jānovirza uz jūras ceļiem, veicinot jūras transporta iespējas, proti, jūras maģistrāles un ostu sauszemes savienojumus, izmantojot galvenokārt dzelzceļu. Tas ietver ostu teritoriju, ostu un pilsētu savienojumu, tīklu kopuma un transporta platformu plānošanu. Ir jāiekļauj tādi aspekti kā kuģošanas drošība un sadarbība katastrofu novēršanas un reaģēšanas jomā.

8.4.2 Jūras vides ilgtspēja ir saistīta ar dažādām cilvēku darbībām un ir ļoti lielā mērā pakļauta to sekām, tostarp izkliedētajam piesārņojumam, kas rodas sauszemē un iekšzemes ūdeņos un tiek noplūdināts Atlantijas okeānā.

8.4.3 Piekrastes reģionu ilgtspējai un integrētai piekrastes teritoriju pārvaldībai ir jāietver ne tikai tādi aspekti kā saimnieciskā darbība un piesārņojums piekrastes teritorijās, bet arī būtiskā pilsētvides attīstības koncentrācija tajās, kā arī sakari starp piekrastes un iekšzemes teritorijām.

8.4.4 Jāiekļauj pasākumi klimata pārmaiņu pielāgošanai un novēršanai, kā arī to seku mazināšanai piekrastes pilsētās un lauku teritorijās.

8.4.5 Atlantijas okeāna atjaunojamās enerģijas potenciāls ir milzīgs tīras vietējās enerģijas avots, kas netiek pietiekami izmantots.

8.5.1 Sakari starp Atlantijas okeāna ziemeļu un dienvidu reģioniem, kā arī to saikne ar Centrāleiropas un Austrumeiropas tirgiem ir būtisks konkurētspējas aspekts, kas jāīsteno, izveidojot Atlantijas dzelzceļa un ostu koridoru. Nepietiekami ir arī gaisa satiksmes savienojumi Atlantijas okeāna reģionā.

8.5.2 Tādu Atlantijas okeāna reģiona resursu izmantošana kā atjaunojamā jūras enerģija, jūras biotehnoloģijas un citi okeāna gultnes resursi rada iespēju izveidot sekmīgas un ļoti novatoriskas tautsaimniecības nozares, kas var veicināt labklājību un nodarbinātību.

8.5.3 Šo politisko nostādņu īstenošanā līdztekus zinātnes, tehnoloģiju un finanšu jomas dalībnieku darbībai liela nozīme ir ekonomikas un sociālo dalībnieku iesaistei. Ir jānosaka mērķi tādās jomās kā infrastruktūra, rūpniecība, apmācība, pētniecības, attīstības un inovāciju politika, sadarbība starp augstskolām, tehnoloģiskajiem centriem un uzņēmumiem, klasteru veidošana u.c.

8.5.4 Pētniecība mūsdienīgu vides aizsardzības tehnoloģiju jomā paver ceļu jaunām stratēģijām un iespējām attiecībā uz tādām izzūdošām tradicionālajām nodarbinātības jomām Atlantijas okeāna reģionā kā zvejniecība un kuģubūve. Kuģniecības nozare ir ļoti spēcīga un ir iekļauta attīstības stratēģijās.

8.5.5 Jūras un brīvdienu tūrisms Atlantijas okeāna reģionā ir pievilcīga nozare, kas jāstimulē, pievēršot uzmanību gan ar vēsturisko, gan ar kultūras mantojumu saistītiem aspektiem. Tūrisms rada saimniecisko darbību un nodarbinātību, kā arī dod iespēju attīstīt Atlantijas reģiona un Eiropas identitāti.

8.6.1 Atlantijas stratēģijā ir jāiekļauj spēcīga sociālā dimensija. Ekonomikas attīstībai un jaunu darbavietu izveidei ir jāveicina Atlantijas okeāna piekrastes reģionu iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanās un vēlme turpināt dzīvot attiecīgajā apgabalā.

8.6.2 Reģionālajām iestādēm ir jāsekmē sociālais dialogs, kā arī sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības līdzdalība.

8.6.3 Prioritāte ir šāda: uzlabot apmācību jūrniecības un kuģniecības jomā, kā arī sadarbību starp augstskolām un mācību centriem.

8.6.4 Straujāk jāattīsta informāciju tehnoloģijas, īpaši Atlantijas okeāna reģiona attālākajos apgabalos, un jāuzlabo savienojumi ar šiem apgabaliem.

8.6.5 Pamatojoties uz integrētu pieeju teritoriālajai kohēzijai, ir jāņem vērā stāvoklis mazajos piekrastes ciematos, salās, pilsētās, lielpilsētu teritorijās un lauku apvidos.

9.1 EESK uzskata, ka Līgumā ir pietiekami plašs juridiskais pamats, uz kuru balstīt šīs politikas, tostarp, 174.-178. pants (Kohēzija), 38. un 39. pants (Lauksaimniecība un zivsaimniecība), 90.-100. pants (Transports), 170.-171. pants (Eiropas transporta tīkli), 173. pants (Rūpniecība), 191.-193. pants (Vide), 194. pants (Enerģētika), 195. pants (Tūrisms), 349. pants (Tālākie reģioni).

9.2 Tai ir jābūt Eiropas stratēģijai, kuru izstrādā Komisija, par kuru vienojas Padome un Parlaments un kuru atbalsta EESK un RK. Ir vajadzīga Atlantijas reģiona piekrastes ES dalībvalstu stingra apņemšanās, lai to īstenotu.

9.3 Stratēģija jāīsteno kā daļa no plašāka sabiedriskās apspriešanas procesa un dialoga ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem valsts, reģionu un vietējā mērogā gan institucionālā, gan organizētas pilsoniskās sabiedrības līmenī.

9.4 Ir jāiesaista dažādi dalībnieki, un tos var mobilizēt vienīgi, izmantojot attiecīgo vairāklīmeņu pārvaldības modeli, kas sekmē to līdzsvarotu un strukturālu līdzdalību un ieguldījumu.

9.5 EESK uzskata, ka ir jāsvītro “trīs “nē” princips”, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot stratēģijas Baltijas jūras un Donavas reģioniem, jo turpmāk būs vajadzīgi jauni juridiski, administratīvi un finanšu instrumenti, lai makroreģionālās stratēģijas darbotos veiksmīgi.

9.6 Eiropas Komisijai ir jāveic darbību vienkāršošanas un saskaņošanas funkcijas.

9.7 Jāizveido augsta līmeņa grupa, kurā būtu pārstāvētas dalībvalstis, Komisija, Parlaments, EESK un Reģionu komiteja.

9.8 Katrā no piecām iesaistītajām dalībvalstīm ir jābūt kontaktpunktiem, kuros tiek koordinētas ar stratēģiju saistītās darbības valsts līmenī.

9.9 Katrā prioritārajā jomā un projektā ir jābūt koordinatoriem, kuri var būt gan no valsts, gan no reģionālajām vai vietējām pašvaldībām.

9.10 EESK vēlas uzsvērt Atlantijas foruma nozīmi, kurš tiek rīkots, pamatojoties uz vairāklīmeņu pārvaldības pieeju, un kurā tiek pievērsta uzmanība visu ieinteresēto pušu līdzdalībai un ieguldījumam ne tikai stratēģijas izstrādes, bet arī uzraudzības, novērtēšanas un pārskatīšanas posmā. Atlantijas forumā jāpiedalās reģionālo pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem, proti, uzņēmumu, arodbiedrību, sociālās ekonomikas nozares, augstskolu, tehnoloģisko centru pārstāvjiem un citiem dalībniekiem aktīvi jāiesaistās foruma norisēs.

9.11 “ “Nē” princips” attiecībā uz jaunu finansējumu paredz, ka kohēzijas politikas fondi ir svarīgākais makroreģionālās stratēģijas finansējuma avots, tomēr EESK uzskata, ka nākotnē būs vajadzīgs īpašs finansējums.

9.12 EESK uzskata, ka pašreiz izmantotajiem fondiem ir daži ierobežojumi attiecībā uz atsevišķu stratēģisku projektu īstenošanu. Ir jāpaplašina finansēšanas instrumenti, izmantojot arī Kopienas līdzekļus saistībā ar citām nozaru politikām.

9.13 Eiropas Investīciju banka arī var piešķirt finansējumu konkrētiem projektiem. Ar valstu, reģionālo un pašvaldību iestāžu līdzekļiem vajadzētu līdzfinansēt projektus, kā arī publiskā un privātā sektora sadarbību.

9.14 Ņemot vērā to, ka pašlaik tiek īstenota Kopienas daudzgadu finanšu shēmas pārveide, kā arī ES reģionālās politikas reforma, ir piemērots brīdis nodrošināt to, ka līdzekļu izmantošanas noteikumos paredzēta iespēja finansēt makroreģionālās stratēģijas.

9.15 Lai Atlantijas makroreģionālās stratēģijas darbības un projektus varētu iekļaut 2014.–2020. gada plānošanas perioda finanšu plānojumā, 2013. gadā vajadzētu pieņemt lēmumus, kas nodrošinātu makroreģionālās stratēģijas darbības sākumu vienlaikus ar jaunā plānošanas perioda sākumu.

Briselē, 2012. gada 24. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Staffan NILSSON

(1) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam, (COM(2009) 248 final), 2009. gada 10. jūnijs.

(2) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Savienības stratēģiju Donavas reģionam, (COM(2010) 715 final).

(5) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (EUSBSR), (COM(2011) 381 final).

(6) Eiropas Savienības teritoriālās attīstības programma 2020. gadam. “Ceļā uz iekļaujošu, gudru un ilgtspējīgu Eiropu ar dažādiem reģioniem”, 2011. gada 19. maijs.

(7) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi, (COM(2011).611 final).

(8) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Atlantijas okeāna reģiona jūrlietu stratēģijas izstrāde”, 21.11.2011., COM(2011) 782 final.

(11) Welsh Economic Forum, Conseils Économiques, Sociaux et Environnementaux Régionaux de Basse-Normandie, Bretagne, Pays de la Loire, Poitou-Charentes, Aquitaine, Centre y Limousin; Consejos Económicos y Sociales de País Vasco, Cantabria, Asturias, Galicia y Canarias; Instituto de Soldadura e Qualidade de Lisboa, USALGARVE.

(12) Schéma de Développement de l'Espace Atlantique (SDEA), Atlantijas loka (CRPM) komisija.

(13) Eiropas Parlamenta 2011. gada 9. marta rezolūcija par Eiropas Savienības stratēģiju Atlantijas okeāna reģionam.