15.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/65

1.1.

Eiropai pagaidām neizdodas pārvarēt krīzi, tāpēc aizvien vairāk iezīmējas Eiropas šķelšanās. Daudzās krīzes skartajās valstīs vērojams dramatisks bezdarba pieaugums, īpaši jauniešu vidū. Lai dalībvalstīm sniegtu atbalstu problēmu risināšanā, lielāks ieguldījums jādod Eiropas nodarbinātības politikai. Tā vairāk nekā līdz šim būtu jāuztver kā daļa no risinājuma, lai kopīgiem spēkiem solidāri pārvarētu krīzi un stabilizētu Eiropu.

1.2.

Tāpēc EESK uzskata, ka Eiropas infrastruktūras paplašināšanai un kvalitatīvai izaugsmei izšķiroši svarīgs ir nodarbinātības politikas atbalsts. Ir nepieciešamai ievērojami ieguldījumi, kas var efektīvi veicināt nodarbinātību. Tādēļ enerģiski jāmobilizē gan privāti, gan publiski ieguldījumi un jāīsteno reformas.

1.3.

Ar solidāras un efektīvas nodarbinātības politikas palīdzību Eiropas darba tirgus var iegūt apveidu un atgūt uzticamību. Viens no galvenajiem elementiem cita starpā ir mūsdienām atbilstoša jaunatnes garantiju īstenošana un to saistošais raksturs. Dažās krīzes skartajās valstīs turklāt ir interese par duālu izglītības sistēmu ieviešanu. Komisijai tas būtu jāatbalsta, jānodrošina tūlītējs finansējums un jāuzsāk pieredzes apmaiņa par labu praksi. Ja neizdosies pavērt perspektīvu jaunatnei, it īpaši krīzes vissmagāk skartajās valstīs, draud izveidoties “zudusī paaudze” un līdz ar to — milzīga sociāli un arī politiski “sprādzienbīstama” iedzīvotāju daļa. EESK atbalsta solidārus, Globalizācijas pielāgošanas fondam līdzīgus risinājumus.

1.4.

Pirmais svarīgais solis ir jaunatnes garantiju atbilstoša īstenošana, taču steidzami jārisina arī esošās strukturālās problēmas.

Lai īstenotu mērķi radīt lielu skaitu darba vietu, jābūt šādiem faktoriem

1.5.

Nodarbinātības politika nevar kompensēt nepareizu makroekonomisko politiku, taču, stiprinot inovācijas spēju un labāk līdzsvarojot kvalifikāciju piedāvājumu un pieprasījumu, tā var būtiski palīdzēt zināšanu sabiedrībā paaugstināt konkurētspēju. Turklāt steidzami jāuzlabo Eiropas uzņēmumu, it īpaši MVU, piekļuve riska kapitālam, kā arī jāsamazina nevajadzīga birokrātija.

1.6.

Nodarbinātības politikas izstrādē un īstenošanā principā jāņem vērā un jaunās pārvaldības ietvaros jāstiprina sociālo partneru īpašā loma.

2.1.

Eiropas Komisija 2012. gada 18. aprīlī publicēja paziņojumu “Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām”, kuram ir pievienoti deviņi darba dokumenti. Paziņojumā iekļauti priekšlikumi par atbalsta pasākumiem darba vietu radīšanai, darba tirgu reformai un ES pārvaldības paplašināšanai.

2.2.

Komisijas aicinājums uz “ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām” nācis klajā tad, kad daudzveidīgo krīžu (finanšu krīze, ekonomikas krīze, sociālā krīze, euro krīze, parādu krīze, uzticības krīze) dēļ daudzās valstīs ir masveidā zaudētas darba vietas, tādējādi ietekmējot cilvēku ikdienas dzīvi; cilvēki ir zaudējuši darbu, vai nevar atrast jaunu darbu, vai arī spiesti samierināties ar algas samazināšanu un/vai mazākiem sociālajiem pabalstiem vai to atcelšanu.

2.3.

Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē faktu, ka Komisija ir tematiski aplūkojusi krīzes ietekmi uz nodarbinātības politiku un aicina atveseļot ekonomiku ar daudzām jaunām darba vietām. Tas bija jādara jau sen, jo krīzes sekas turpina saasināties — arī tāpēc, ka gandrīz visu ES valstu valdības, īstenojot nesen grozītos noteikumus par ekonomikas pārvaldību euro zonā, cenšas samazināt budžeta deficītu, veicot dažkārt sāpīgus publisko izdevumu samazinājumus, kas galvenokārt izpaužas kā sociālo izdevumu un sabiedrisko pakalpojumu ierobežošana. Taču šāda politika sašaurina iespējas darba tirgū, jo īpaši to sabiedrības grupu locekļiem, kuru stāvoklis jau līdz šim bijis nelabvēlīgs (1). Taupības pasākumi vissmagāk skar galvenokārt tos, kuri ir atkarīgi no valsts piešķirtajiem sociālajiem pabalstiem, kā arī tos, kuru darba attiecības ir nestabilas, un citas grupas, kas darba tirgū atrodas nelabvēlīgā stāvoklī. Tāpēc jāsaglabā un jāstiprina solidāru sociālā nodrošinājuma sistēmu stabilizējošā funkcija, lai tās arī turpmāk būtu efektīvas un ilgtspējīgas, arī ņemot vērā vissmagāk skartās un nelabvēlīgā stāvoklī esošās iedzīvotāju grupas darba tirgū.

2.4.

EESK jau savlaicīgi aicināja pielikt īpašas pūles, lai novērstu satraucoši strauji augošo bezdarbu; līdzšinējās darbības scenārijs vairs nav pietiekams. Ar darba tirgus politiku var un vajag atbalstīt darba vietu radīšanu. Tās pamatā ir stabila ekonomika. Komiteja atzinīgi novērtēja 2008. gadā pieņemto ekonomikas atveseļošanas programmu, taču kritizēja tās nepietiekamo apjomu (2).

2.5.

Darba tirgus pašreizējā statistika ir atraucoša; krīzes skartajās valstīs turpinās nepārtraukta negatīva tendence. Bezdarba līmenis Eiropā ir nepieredzēti augsts, proti, augustā 10,5 % (11,4 % euro zonā). Bezdarba līmeņa paaugstināšanās novērota divās trešdaļās dalībvalstu; bezdarbs īpaši pieaudzis Spānijā (25,1 %), Portugālē (15,9 %) un Grieķijā (24,2 %) (3). Bez darba ir 25,46 miljoni cilvēku. Īpaši negatīvi jāvērtē ilgtermiņa bezdarba pieaugums — tendence, kas acīmredzami turpina nostiprināties. Vairāk nekā 40 % no visiem bezdarbniekiem darbu meklē jau vairāk nekā gadu (4). Īpašas bažas raisa Eiropas Savienībā joprojām augstais jauniešu bezdarba līmenis. Tas pārsniedz 22 %. Arī šajā jomā starp dalībvalstīm ir lielas atšķirības. Spānijā un Grieķijā jauniešu bezdarba līmenis pārsniedz 50 %, dažās citās dalībvalstīs (Portugālē, Slovākijā, Bulgārijā, Itālijā, Īrijā) tas ir aptuveni 30 %. Tikai trīs dalībvalstīs (Vācijā, Austrijā un Nīderlandē) tas ir zemāks par 10 % (5).

2.6.

Izaugsmes un nodarbinātības politiku nevar aplūkot savstarpēji izolēti. Tāpēc Komiteja ir atkārtoti pieprasījusi izstrādāt Eiropas ekonomikas stimulēšanas programmu ar visaptverošu darba tirgus politikas ietekmi 2 % no IKP apjomā. Uzņēmumu dibināšana un uzņēmējdarbības gara attīstīšana būtu jāveicina ne tikai vispārējās un profesionālās izglītības sistēmās, bet gan visā sabiedrībā. Līdztekus valstu veiktiem papildu ieguldījumiem, kas jāveic saskaņoti, lai palielinātu nodarbinātības politikas pasākumu ietekmi, ir jāparedz arī Eiropas līmeņa investīciju projekti. Pirmie soļi šajā jomā sperti ar Izaugsmes un nodarbinātības paktu, par kuru Eiropadome vienojās 2012. gada 28. un 29. jūnija samitā; tagad tas jāpiepilda ar saturu, lai visā Eiropā nodrošinātu steidzami nepieciešamo rīcības brīvību ilgtspējīgai izaugsmei un nodarbinātībai. Īpaši jāpievēršas darba tirgus pāreju nodrošināšanai, jo sevišķi pārstrukturēšanas procesos.

3.1.

Komiteja piekrīt Komisijas veiktajai analīzei, ka nodarbinātības izaugsmes izredzes galvenokārt ir atkarīgas no ES spējas ar atbilstīgām makroekonomikas, rūpniecības un inovācijas rīcībpolitikām nodrošināt ekonomikas izaugsmi un visu minēto papildināt ar nodarbinātības politiku, kas virzīta uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām. EESK ir nobažījusies, ka nepārtrauktas ES taupības politikas turpināšanas gadījumā daudzi Nodarbinātības paketes labie priekšlikumi nav īstenojami. EESK pauž bažas arī par to, ka tikai ar ierosinātajiem pasākumiem nebūs iespējams sasniegt ES nodarbinātības stratēģijā izvirzītos mērķus. Lai ilgtspējīgi pārvarētu krīzes un ieguldītu nākotnē, Komiteja jau 2012. gada februārī aicināja noslēgt “sociālo ieguldījumu līgumu” (6). Šajā sakarā Komiteja atzinīgi vērtē faktu, ka Komisija ar Nodarbinātības paketi atgādina: Eiropas Savienība saskaņā ar Līguma 3. pantu ir apņēmusies īstenot pilnīgas nodarbinātības un sociālās kohēzijas mērķus.

4.1.1.

SDO savā nesenajā 2012. gada maija ziņojumā “Global Employment Trends for Youth 2012” brīdina, ka draud izaugt “zudusī paaudze”. Tāpēc valdībām par augstu prioritāti jāizvirza aktīva darba tirgus un nodarbinātības politika jauniešiem. Šajā saistībā Komiteja atzinīgi vērtē jaunatnes garantiju plānoto konkretizēšanu. Taču tikai ar līdz šim neizlietotajiem ESF līdzekļiem tas nebūs iespējams. Tāpēc EESK iesaka īslaicīgi atbalstīt īpašās grūtībās nonākušas valstis, jo tām bieži trūkst finanšu resursu nepieciešamajai aktīvajai nodarbinātības politikai, it īpaši, lai īstenotu saistošās garantijas jaunatnei. Ja tas nav iespējams tikai ar ESF līdzekļiem, finansēšanai jāizmanto Eiropas papildu līdzekļi (Jaunatnes solidaritātes fonds). Banku glābšanai varēja tērēt miljardus, tāpēc vajadzētu spēt mobilizēt arī minētos līdzekļus, piemēram, ieviešot finanšu darījuma nodokli, ko Komiteja atbalsta jau sen.

4.1.2.

Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound) ir analizējis jaunatnes garantiju spēcīgās un vājās puses (7). Tās ir svarīgs, īsā laikā realizējams pasākums, ar kuru novērst jauniešu atstumtību. Taču īpašas mērķgrupas, piemēram, cilvēkus, kam grūti palīdzēt (“hard-to-help”) tas skar mazāk. Ar minētajām garantijām netiek atrisinātas arī strukturālas problēmas (piemēram, nepietiekamas skolu vai profesionālās izglītības sistēmas).

4.1.3.

Ļoti svarīgs ir arī pasākuma veikšanas brīdis. EESK uzskata, ka pasākuma īstenošana pēc trim mēnešiem ir pārāk vēlu; vislabāk būtu, ja garantija jaunatnei sāktu darboties pēc iespējas ātrāk, t. i., brīdī, kad notiek pieteikšanās nodarbinātības aģentūrā. Neizdevusies pāreja rada zaudējumus tautsaimniecībai un atstāj pēdas uz visu mūžu. Komiteja iesaka jaunatnes garantijas attiecināt arī uz jauniem pieaugušajiem vecumā no 25 līdz 29 gadiem. Valstu reformu plānos šajā saistībā ir jāparedz konkrēti pasākumi. Tādēļ daudzās dalībvalstīs valstu nodarbinātības dienestiem būs jāpaplašina to sniegtais konkrētais atbalsts, turklāt nelabvēlīgā situācijā esošām sabiedrības grupām jāvelta īpaša uzmanība.

4.1.4.

Ir svarīgi mazināt plaisu starp darba tirgus vajadzībām, izglītību un jauniešu cerībām. Viens no veidiem, kā to panākt, ir piedāvāt stimulus un atbalstu augsti kvalitatīvas mācekļu prakses shēmām. Komiteja uzskata, ka ir svarīgi, lai minēto shēmu izstrādē būtu cieši iesaistīti sociālie partneri dalībvalstīs. EESK aicina uzlabot pieredzes apmaiņu un nodrošināt ESF atbalstu mācekļu prakses shēmām. Ir vajadzīga labas prakses apmaiņas veicināšana, tūlītējs finansējums un duālai izglītībai paredzētas kvalitātes sistēmas izstrāde. Ierosinātās stažēšanās kvalitātes hartas piemērošana būtu jāpapildina ar stimuliem.

4.2.1.

Ir vajadzīgs līdzsvars starp vienkāršu, profesionālu un akadēmisku kvalifikāciju. Ilgtspējīga un pozitīva nodarbinātības attīstība nevar notikt tikai uz akadēmiski terciāru kvalifikāciju pamata. Svarīga ir ne tikai formālas augstākas kvalifikācijas ieguve, bet arī kognitīvu un universālu spēju apguve. Transversālas un komunikatīvas spējas nākotnē kļūs aizvien pieprasītākas. EESK atbalsta centienus ar mērķi nodrošināt kvalifikāciju labāku atzīšanu, proti, atzīt prasmes, kas iegūtas ārpus formālās izglītības sistēmas, it īpaši, saistībā ar neseno priekšlikumu Padomes ieteikumam par neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu (8). Jāstiprina Eiropas kvalifikāciju sistēmas īstenošana valstu līmenī.

4.3.1.

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas pastiprināto pievēršanos ne tikai darba tirgus piedāvājuma, bet arī pieprasījuma pusei. Eiropas uzņēmumi darba tirgus krīzes pārvarēšanā ir galvenie dalībnieki. Pēdējo gadu laikā it īpaši mazie un vidējie uzņēmumi ir bijuši nozīmīgs darba vietu avots. Tāpēc ir svarīgi uzlabot MVU piekļuvi kapitālam un par 25 % samazināt darbības uzsākšanas izmaksas. Turpinās nemitīgi centieni samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem. Eiropas Komisija uzskata, ka tas nozīmīgi ietekmēs ES ekonomiku, proti, IKP palielināsies par 1,5 % jeb aptuveni 150 miljardiem EUR, vienlaikus nemazinot darba ņēmēju aizsardzību. Arī sociālās ekonomikas uzņēmumi un pilsoniskās sabiedrības organizācijas var palīdzēt palielināt nodarbinātību, kā vairākkārt uzsvērts arī EESK atzinumos (9). Arī nesenajā CCMI pašiniciatīvas atzinumā (10) norādīts, ka kooperatīvi, it īpaši darba ņēmēju kooperatīvi, arī krīzes laikā nodrošina vairāk darba vietu, samazinot peļņu par labu darba ņēmēju aizsardzībai.

4.3.2.

Lai veidotu noturīgu konkurētspēju uz zināšanām balstītā ekonomikā, ir vajadzīgi atbilstoši ieguldījumi darba ņēmēju kvalifikācijas celšanā. Pieredze liecina: lai stimulētu pieprasījumu, lietderīgi pasākumi ir arī algu subsīdijas un strādājošo pabalsti (in-work-benefits) noteiktām mērķa grupām (piemēram, ilgtermiņa bezdarbnieki).

4.3.3.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu par “pārejas vadības aģentūrām”. Taču, ņemot vērā aizvien lielāko skaitu cilvēku, kuri ilgstoši ir bez darba, tās nedrīkst aprobežoties tikai ar starpniecības pakalpojumiem. Ir vajadzīgs visaptverošs pakalpojumu klāsts, ar ko novērst šķēršļus darba atrašanai un ātri (atkal) integrēt cilvēku darba tirgū, it īpaši vietējā līmenī, piemēram, nodrošinot mācību un tālākizglītības pasākumus. “Aktīvas iekļaušanas” stratēģija (11), kuru 2008. gada oktobrī Komisija apņēmās īstenot, līdztekus ienākumu nodrošināšanai un iekļaujošu darba tirgu veicināšanai ir vērsta arī uz piekļuvi pakalpojumiem, kas ļautu sniegt kvalitatīvi personalizētu atbalstu, lai palīdzētu atrast individuālajām vēlmēm un spējām atbilstošu darbu. Virzībā uz indivīdam pielāgotu darba tirgus stratēģiju minētie pakalpojumi ir jāsavieno tīklā un jāizveido integrēts pakalpojumu piedāvājums, kas būtu jāatbalsta, stiprinot partnerības principu, cita starpā ESF ietvaros.

4.3.4.

Ar krīzi saistītā stagnācija darbaspēka pieprasījuma jomā izraisa ilgstoša bezdarba pieaugumu, kas savukārt rada nopietnas grūtības piekļūt darba tirgum un līdz ar to — nabadzības palielināšanos, ko izraisa saiknes ar darba tirgu pazaudēšana. EESK ierosina dalībvalstīm īpašu uzmanību veltīt iekļaujoša starpposma darba tirgus izveidei, kurā ar publiskajiem resursiem rada atbilstošu skaitu piemērotu darba vietu, lai nodrošinātu, ka ilgstoši bez darba esošas personas nezaudē saskari ar darba dzīvi un uzlabo savas zināšanas. Šādi tiktu mazināts nabadzības pieaugums, ko izraisa saiknes ar darba tirgu zaudēšana, un pēc krīzes beigām šādi nodarbinātajiem cilvēkiem būs iespējams īstenot netraucētu pāreju uz atvērto darba tirgu.

4.3.5.

Ilgtermiņa mērķis joprojām ir Eiropas darba tirgus izveide. EESK atzinīgi vērtē priekšlikumus par šķēršļu novēršanu darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai. Vispārīgi jāuzlabo pamatnoteikumi attiecībā uz taisnīgu mobilitāti (12). Taču mobilitāte nedrīkst veicināt iedzīvotāju aizplūšanu no reģioniem. Gluži pretēji; solidāri dalot risku, vajadzētu palīdzēt attīstīties nabadzīgākajiem reģioniem.

4.4.1.

Komiteja jau vairākkārt paudusi viedokli par elastdrošības pieeju. Tā atzinīgi vērtē faktu, ka krīzes risināšanā gūtā pieredze likusi paplašināt elastdrošības pieeju. Debatēs par elastdrošību vajadzīgā uzmanība līdz šim nav bijusi veltīta iekšējā elastīguma uzlabošanai. Darbs uz noteiktu laiku un pagaidu darbs var nodrošināt īstermiņa pārejas un dažviet var būt nepieciešams, lai īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām atvieglotu pāreju uz pirmo darba tirgu. Ar to saistītā nodarbības nestabilitāte drīkst būt tikai pārejoša, un tai jābūt sociāli nodrošinātai. EESK noraida paziņojumā netieši minētos priekšlikums par “vienotu darba līgumu”. Tā vietā Komiteja atkāroti iesaka izlēmīgāk cīnīties pret nestabilu nodarbinātību un iesniegt priekšlikumus, kā atkal panākt normālu darba apstākļu nodrošināšanu.

4.5.1.

Tautsaimniecībā kopumā jānodrošina līdzsvars starp pietiekamu pieprasījuma attīstību un cenu konkurētspējas saglabāšanu (13). Minētos jautājumus gan tehniskā, gan politiskā līmenī jau apspriež makroekonomiskajā dialogā. Komisija 22. lpp. minējusi, ka šajā jautājumā vienmēr jāievēro un jārespektē sociālo partneru autonomija saskaņā ar LESD 153. panta 5. punktu. Komiteja neatbalsta priekšlikumu ES līmenī izveidot jaunu trīspusēju komiteju atalgojuma jautājumos. Tā vietā Komiteja iesaka reformēt un, ja nepieciešams, paplašināt līdzšinējās struktūras — trīspusējo sociālo sanāksmi un makroekonomiskā un sociālā dialoga komiteju —, lai nodrošinātu sociālo partneru, nodarbinātības un sociālo lietu ministru un finanšu un ekonomikas ministru efektīvu un līdzsvarotu līdzdalību.

4.5.2.

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas pievēršanos minimālo algu un darba vietas pienācīgas kvalitātes jautājumam. Minimālajām algām ir svarīga nozīme algu dempinga novēršanā tieši tur, kur nav koplīgumā noteiktu algas zemāko robežu. Taču Komiteja iebilst arī pret minimālās algas pielīdzināšanu pienācīgam atalgojumam. Ne katra minimālā alga pati par sevi ir pienācīgs atalgojums; tikai pienācīga minimālā alga nodrošina arī pienācīgu pensiju. Kopumā ir jāņem vērā valstu atšķirīgās algu veidošanas sistēmas.

4.5.3.

EESK jau sen aicina paplašināt nodokļu bāzi sociālā nodrošinājuma sistēmu finansēšanai. Šajā saistībā atzinīgi jāvērtē fakts, ka Komisija Nodarbinātības paketē min arī pāreju uz vides, patēriņa vai īpašuma nodokli — pievēršoties arī resursu pārdales ietekmes uzraudzībai —, lai samazinātu nodokļu nastu darba ņēmējiem, vienlaikus nesamazinoties nodrošinājuma sistēmu budžetam. uzlikt lielākus nodokļus īpašumam. Lai konsolidētu budžetus un ar atbilstošu nodarbinātības un apmācības politiku stiprinātu sabiedrības un ekonomikas ilgtspēju, uzmanība jāpievērš ne tikai izdevumu pusei, bet arī jāpalielina ieņēmumi un tie jāizmanto efektīvākā veidā.

4.6.1.

Paziņojuma galvenais elements ir priekšlikumi attiecībā uz jauno pārvaldību. Šajā jomā paziņojums satur būtiskus jaunus akcentus un priekšlikumus, kā Eiropas pusgada ietvaros atkal palielināt nodarbinātības nozīmi un dinamiku. Komiteja to vērtē ļoti atzinīgi, jo jau ar Lisabonas stratēģijas termiņa vidusposma novērtējumu, 2020. gada mērķiem un ar Eiropas pusgada jaunās pārvaldības koncepciju nodarbinātības politika pakāpeniski zaudē nozīmīgumu. Tāpēc EESK pieprasa Eiropas pusgada ātru novērtējumu, kā arī sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības agrāku un labāku iesaistīšanu.

4.6.2.

Eiropas pusgads aptver īsu laika sprīdi, savukārt nodarbinātības politikas mērķi izvirzīti vidēja termiņa perspektīvai. Padome 2010. gada 21. oktobrī nolēma līdz 2014. gadam negrozīt nodarbinātības politikas pamatnostādnes. 2011. gadā EESK kritizēja 2010. gada pamatnostādnes, jo

4.6.3.

Komiteja atzinīgi vērtē priekšlikumus novērtēšanas sistēmai un rezultātu apkopojumam, lai konstatētu progresu valstu nodarbinātības plānu īstenošanā. Novērtēšanas sistēmas un rezultātu apkopojuma kritēriju izstrādē būtu jāiesaista Eiropas sociālie partneri. Ar tiem būtu agrīnā posmā arī jāapspriežas gada izaugsmes pētījuma izstrādes gaitā, kad tiek noteiktas nodarbinātības politikas galvenās stratēģiskās prioritātes, kā arī formulētas, īstenotas un vērtētas nodarbinātības politikas pamatnostādnes. Tā kā pastāv iepriekš minētā nepieciešamība pēc integrētiem un indivīdam pielāgotiem pakalpojumiem, vēlams, lai rādītājos būtu gan iekļauts mērķgrupas komponents, gan ņemti vērā reģionālie apstākļi.

4.6.4.

Turklāt EESK aicina nodrošināt nodarbinātības politikas kritēriju un ar nodarbinātības rādītājiem saistītās procedūras līdztiesīgu saskaņošanu pārāk lielu makroekonomisko atšķirību gadījumā.

4.6.5.

Komiteja atbalsta visas iniciatīvas, kuru mērķis ir ar Nodarbinātības paketes palīdzību atkal aktualizēt, padarīt saistošākus un izprotamākus pašreizējos nodarbinātības politikas uzdevumus, mērķus un progresu un panākt labāku līdzsvaru starp ekonomikas, nodarbinātības un sociālo politiku. Turklāt pasākumi jāveido tā, lai ar tiem atbalstītu ES līdztiesības politikas mērķus. Negatīvi vērtējams fakts, ka Nodarbinātības paketē nav pienācīgi atspoguļota sieviešu nodarbinātības veicināšana un ir nepietiekami integrēta dzimumu perspektīva, ko Komisija pieprasījusi citos gadījumos.

4.7.1.

Pievienotajos dokumentos īpašs nodarbinātības pieauguma potenciāls piedēvēts tā sauktajai “zaļajai ekonomikai”. Taču minētais potenciāls lielā mērā ir atkarīgs no dažādās dalībvalstīs pieņemtajiem tiesību aktiem par darbību, kas saistīta ar vidi. Atšķirībā no citām izaugsmes jomām kā, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, “zaļās ekonomikas” izaugsme ir vairāk atkarīga nevis no ekonomiskajām, bet arī no politiskajām interesēm, jo šajā nozarē veiktie ieguldījumi atmaksājas lēnāk. Tādēļ vides politikā ir vajadzīgi skaidri stimuli. Bez tam, minēto stimulu struktūra būtu jāveido tā, lai ļautu plānot ilgtermiņa perspektīvā un mazināt nenoteiktību sakarā ar vides politikas noteikumu iespējamajām izmaiņām. Lai īstenošana būtu sekmīga, obligāti nepieciešama cieša vides un ekonomikas politikas sadarbība un koordinācija. Tomēr minētā sadarbība nedrīkst attālināties no mērķa. Šajā saistībā šaubas raisa jēdziena “zaļās darba vietas” paplašināšana, proti, ka tajā ietver arī no vides nodokļiem finansētu nodarbinātību (15). Ja par pamatu ņem šādu definīciju, vairs netiek ņemts vērā darbības saturs kā galvenais kritērijs “zaļajai nodarbinātībai”, lai cik plaši tā būtu definēta (16).

4.7.2.

“Zaļās ekonomikas” nodarbinātības potenciāls ir atkarīgs arī no ekonomikas cikliem, un attiecīgās nozares nav stabilas. Pāreja uz “zaļo ekonomiku” sākumā izraisīs arī darba vietu zaudēšanu tradicionālajās rūpniecības nozarēs. Attiecīgās sekas ir jāmīkstina sociāli atbildīgā veidā, un ar pārkvalificēšanās palīdzību jāstiprina darba ņēmēju izredzes atrast jaunu darbu. Eiropas Komisijas dokumentā “Zaļā izaugsme” (17) norādīts, ka videi draudzīga ekonomika varētu stimulēt pieprasījumu pēc augsti, vidēji un zemi kvalificēta darbaspēka. Kopumā rodas substitūcijas efekts, tāpēc Komiteja pauž šaubas, vai nodarbinātības bilance patiešām būs tik pozitīva, kā Komisija uzskata. Turklāt ir tādas “zaļo tehnoloģiju” jomas, kurās strauja attīstība var notikt īslaicīgi (piemēram, celtniecības nozare), turpretī ilgtermiņa nodarbinātība drīzāk gaidāma darba vietās, kurās nepieciešama augsta kvalifikācija. Arī šiem darbiniekiem būs vajadzīgs atbilstošs sociālais nodrošinājums, un darba tirgus pārejām jābūt ilgtspējīgām.

4.7.3.

“Zaļās ekonomikas” nodarbinātības potenciāla ilgtspēju lielā mērā ietekmē arī kvalifikāciju struktūra. Pētījums par kvalifikāciju struktūru (18) 9 ES valstīs liecina, ka nodarbinātības izaugsme šajā jomā drīzāk gaidāma darba vietās, kurās nepieciešama augstāka kvalifikācija. Tajā pašā laikā izglītības piedāvājums minētajā jomā joprojām ir ļoti sadrumstalots. Lai optimizētu izglītības struktūru “zaļajām darba vietām”, starp sociālajiem partneriem un izglītības nodrošinātājiem ir vajadzīga regulāra saskaņošana. Vides politikas norādes ir ļoti nozīmīgas arī “zaļās ekonomikas” aspektam izglītības politikā, jo tās nosaka kvalifikāciju pieprasījumu. Eiropā, kas vēl nav radījusi savu Silikona ieleju, trūkst pētniecības un izstrādes, kas apvieno zināšanas un riska kapitālu. Rūpniecības darba vietas ir atkarīgas no lietojumprogrammu ražošanas. Kopumā Komisijas paziņojumā nav ņemts vērā pētniecības un izstrādes virzošais spēks. Viena no nozarēm, kas piedāvā iespējas ražošanas uzņēmumiem, privātu pakalpojumu un vispārējas nozīmes sniedzējiem, ir plašā nozīmē pilnvērtīgu vecumdienu nozare, izmantojot IKT, lai vecāka gadagājuma cilvēki (kuru īpatsvars sabiedrībā drīz būs 30 %) (19) varētu būt aktīvi, mobili, iekļauti, ar labu veselību un saņemtu palīdzību. Būtu jāizskata Āzijas (Ķīnas, Japānas) piemērs. Lietotāju tiesību ātra atzīšana un aizsardzība ļautu ietaupīt laiku un paaugstinātu nodarbinātību.

4.7.4.

EESK savā atzinumā (20) jau ir norādījusi: ja līdz 2020. gadam izdosies sasniegt atjaunojamo energoresursu mērķi 20 % apjomā, atjaunojamo energoresursu jomā var rēķināties ar papildus 410 000 darba vietām un izaugsmes impulsu 0,24 % apmērā salīdzinājumā ar ekonomikas rādītājiem 2005. gadā.

4.7.5.

Vēl viena nodarbinātības joma, kurā, pēc Komisijas domām, gaidāma izaugsme, ir informācijas un komunikācijas tehnoloģija. Šī nozare ir ļoti neviendabīga un sniedzas no tīri tehniskas programmēšanas līdz klientu konsultēšanai un apkalpošanai. Tehniskās ievirzes un straujā inovācijas tempa dēļ minētajā nozarē ir vajadzīgas īpaši apjomīgas zināšanas, tādēļ tajā strādājošajiem tiek izvirzītas augstas prasības. Gan minēto iemeslu dēļ, gan tāpēc, ka zināšanas ātri noveco, arī šajā nozarē liela nozīme ir izglītības politikai, apmācībai darba vietā un individuālajai vēlmei mācīties. Darba specifikas dēļ darbiniekiem parasti jābūt ļoti elastīgiem laikā un telpā. Tāpēc, lai ilgstoši piesaistītu darbiniekus uzņēmumiem, ir vajadzīgas personāla politikas stratēģijas, kas vērstas uz dažādiem dzīves posmiem. Turklāt nozares darbinieki bieži ir pakļauti augstam psihiskas slodzes un slimību riskam.

4.7.6.

Veselības un aprūpes nozarē, it īpaši senioru ekonomikas jomā, sabiedrības novecošanās dēļ pieprasījuma pieaugums iezīmējas relatīvi skaidri. Nodarbinātība senioru ekonomikā nozīmē jaunu darba vietu izveidi, pielāgojot ražošanas struktūras novecojošas sabiedrības vajadzībām. Vissvarīgākās nodarbinātības jomas senioru ekonomikā ir veselība un ilgtermiņa aprūpe, kas ir darbietilpīgas jomas un kurās no novecojošas sabiedrības puses ir liels pieprasījums. Tomēr samazinās jauna un labi kvalificēta darbaspēka piedāvājums. Kaut arī veselības un aprūpes nozares ir tautsaimniecības vērtību ķēdes nozīmīgas sastāvdaļas, daudzas darba vietas, īpaši individuālo pakalpojumu jomā, terminētu darba līgumu un nelielā atalgojuma dēļ nav pietiekami pievilcīgas. Papildu problēma ir lielā fiziskā slodze, kuras dēļ daudzi darbinieki priekšlaicīgi izstājas no darba dzīves. Tomēr kvalitatīvi augstvērtīgus produktus un pakalpojumus ilgtermiņā var nodrošināt tikai ar atbilstoši augstvērtīgiem nodarbinātības apstākļiem. Ar pasākumiem veselības nozarē un aprūpes sistēmu (ilgtermiņa aprūpe) uzlabošanai, it īpaši saistībā ar aprūpi dzīvesvietā, varētu radīt daudz darba vietu, un arī šajā jomā varētu pavērties daudz iespēju, veicinot ieguldījumus, ar kuriem šajā nozarē atbalsta iekļaujošu uzņēmumu un sociālo uzņēmumu attīstību.