21.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 181/2

1.1.1

iesaka ieviest ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD), lai personas ar invaliditāti, tostarp jaunieši — gan sievietes, gan vīrieši — varētu pilnībā īstenot savas pamattiesības;

1.1.2

uzsver, ka, valstu reformu programmās (VRP), kas saistītas ar stratēģiju “Eiropa 2020”, paredzot efektīvus diskriminācijas novēršanas pasākumus, dalībvalstīm jārosina personas ar invaliditāti pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē un ekonomikas apritē;

1.1.3

aicina saskaņā ar UNCRPD 24. pantu nodrošināt personām ar invaliditāti pieejamu un iekļaujošu izglītību. Komiteja uzskata, ka arī jauniešiem ar invaliditāti ir jāsniedz vienlīdzīgas iespējas iegūt pamatizglītību, vidējo un augstāko izglītību, un uzsver neformālās izglītības nozīmi un tās atzīšanas nepieciešamību;

1.1.4

rosina nodrošināt, lai informācija par augstskolām vai izglītības iespējām būtu pietiekami izplatīta alternatīvos formātos, piemēram, Braila rakstā, audio, video, vieglas lasāmības formātos vai, runu pārveidojot tekstā. Bibliotēku krājumos būtu jāatrodas izdevumiem Braila rakstā un audiogrāmatām;

1.1.5

uzskata, ka īpaši svarīga nozīme prasmju attīstīšanā un jauniešu ar invaliditāti integrācijā ir mākslai, sportam un izklaides pasākumiem, un tāpēc tiem jābūt pilnībā pieejamiem;

1.1.6

aicina dalībvalstis un Eiropas iestādes popularizēt paraugpraksi un pozitīvu rīcību tādā jomā kā personu ar invaliditāti integrācija izglītības iestādēs un darba tirgū. Šie centieni būtu jāpapildina ar ieguldījumiem sociālajā uzņēmējdarbībā un MVU, kā arī finansiāliem stimuliem darba devējiem pieņemt darbā jauniešus ar invaliditāti;

1.1.7

iesaka dalībvalstīm, Eiropas Komisijai un Parlamentam apkarot diskrimināciju pret jauniešiem ar invaliditāti;

1.1.8

rosina nodrošināt pieejamību un pienācīgu infrastruktūru, lai jaunieši ar invaliditāti varētu atrast darbu;

1.1.9

uzskata, ka sociālajiem partneriem ir īpaši svarīga nozīme jauniešu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanā, savstarpējās sarunās pievēršot uzmanību pieejamības un pienācīgas infrastruktūras nodrošināšanai;

1.1.10

iesaka izmantot struktūrfondus, lai veicinātu jauniešu ar invaliditāti integrāciju. Komiteja aicina pienācīgi īstenot pašlaik spēkā esošo regulu un nodrošināt, ka nākamā regula atbilst ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām un līdztekus diskriminācijas novēršanai un integrācijai regulas 7. pantā kā horizontāls princips tiek iekļauta pieejamības prasība;

1.1.11

aicina dalībvalstis īstenot Padomes Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (1) un rosina direktīvu interpretēt, ievērojot UNCRPD;

1.1.12

iesaka Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei atbalstīt organizācijas, kas pārstāv jauniešus ar invaliditāti, un ar tām apspriesties attiecīgajos politiskajos procesos;

1.1.13

atgādina, ka ekonomiskajai krīzei un taupības pasākumiem nevajadzētu ierobežot jauniešu ar invaliditāti tiesības, un aicina dalībvalstis veikt pozitīvus pasākumus, lai aizsargātu šādas personas;

1.1.14

iesaka atbalstīt pūliņus nodrošināt jauniešu ar invaliditāti tiesības dzīvot patstāvīgi un rosina dalībvalstis un Eiropas Komisiju izmantot struktūrfondus, lai veicinātu deinstitucionalizāciju un dzīvesvietai tuvāku aprūpi;

1.1.15

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas apņemšanos izstrādāt ES tiesību aktu par pieejamību un iesaka, ka tajā vajadzētu noteikt stingras prasības, tā nodrošinot preču, pakalpojumu un apbūves objektu pilnīgu pieejamību Eiropas Savienībā;

1.1.16

aicina ieviest integrētu Eiropas standartizācijas sistēmu un atzinīgi vērtē “Mandāta 473” pieņemšanu kā pozitīvu pasākumu, lai veicinātu pieejamību;

1.1.17

atzinīgi vērtē Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu (2) un rosina pienācīgi īstenot minēto direktīvu (3).

1.1.18

aicina efektīvi piemērot Regulu par autobusu pasažieru tiesībām Eiropas Savienībā (4). Komiteja rosina dalībvalstis īstenot minēto regulu un paredzēt papildu pasākumus, lai nodrošinātu pārvietošanās brīvību jauniešiem ar invaliditāti (5);

1.1.19

atzinīgi vērtē Eiropas Digitalizācijas programmā minēto Komisijas apņemšanos līdz 2015. gadam nodrošināt pilnīgu piekļuvi publiskā sektora tīmekļa vietnēm un tīmekļa vietnēm, kas iedzīvotājiem nodrošina pamatpakalpojumus;

1.1.20

uzskata, ka ir ļoti svarīgi ievērot jauniešu ar invaliditāti vajadzības visos jauniešiem paredzētajos ES pasākumos un programmās, un aicina uz pozitīvu rīcību, lai palielinātu informētību par viņu vajadzībām.

2.1.1

norāda, ka jaunieši ar invaliditāti ir pakļauti daudzveidīgai diskriminācijai viņu dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko iezīmju, valodas, reliģijas vai pasaules uzskata, politiskās vai cita veida pārliecības, piederības mazākumtautībai, īpašuma, izcelšanās, vecuma, seksuālās orientācijas vai citu iemeslu dēļ;

2.1.2

aicina dalībvalstis virzīties uz priekšu sarunās par diskriminācijas novēršanas direktīvu (6), lai nodrošinātu tiesisko aizsardzību pret jebkāda veida diskrimināciju Eiropas Savienībā;

2.1.3

atzīmē, ka jaunieši ar invaliditāti ir 2 līdz 5 reizes biežāk pakļauti vardarbības draudiem nekā jaunieši bez invaliditātes;

2.1.4

pauž nožēlu par to, ka jaunieši ar invaliditāti sabiedrībā saskaras ar aizspriedumiem un negatīvu attieksmi, kas kavē viņu līdzdalību, patstāvību lēmumu pieņemšanā un integrāciju;

2.1.5

norāda, ka jaunietes ar invaliditāti, personas, kam nepieciešams augsta līmeņa atbalsts, un personas ar psihosociāliem traucējumiem saskaras ar dažāda veida diskrimināciju;

2.1.6

aicina atzīt jauniešu ar invaliditāti politiskās tiesības un nodrošināt, lai šādas personas varētu vienlīdzīgi īstenot šīs tiesības, un uzskata, ka jānodrošina balsošanas procedūru, aprīkojuma un materiālu pieejamība;

2.1.7

ierosina, ka pasākumi, kas paredzēti jauniešiem ar invaliditāti, ir jāiekļauj visās attiecīgajās daudzgadu finanšu shēmas budžeta pozīcijās, lai pieejamības un integrācijas veicināšanai nodrošinātu pietiekami daudz līdzekļu;

2.1.8

ierosina apkopot datus par to politikas instrumentu ietekmi, kas paredzēti jauniešiem ar invaliditāti, un rosina nodrošināt finansējumu ES projektiem, pētījumiem un izpētei šajā jomā;

2.1.9

atgādina iepriekšējos EESK atzinumos minētos ieteikumus, tostarp attiecībā uz nodarbinātību un pieejamību, stratēģiju invaliditātes jomā un demogrāfisko pārmaiņu ietekmi.

3.1.1

atzīst iekļaujošas vispārējās izglītības svarīgo nozīmi un aicina pamatskolās mācīt zīmju valodu, nodrošināt runas pārveidi tekstā (palantype) un ieviest indukcijas cilpas tehnoloģijas, kā arī pieņemt darbā pasniedzējus, kuriem ir atbilstoša kvalifikācija un kuri prot izmantot Braila rakstu un citas skolēniem ar īpašām vajadzībām paredzētās metodes, piemēram, pastiprinošo un alternatīvo komunikāciju (AAC);

3.1.2

atzinīgi vērtē saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” Komisijas apstiprinātās programmas “Jaunatne kustībā” un “Jaunatne darbībā” un aicina dalībvalstis nodrošināt, lai jaunieši ar invaliditāti varētu pilnībā izmantot šo programmu sniegtās iespējas;

3.1.3

atzinīgi vērtē Erasmus izmantošanu saistībā ar visām ES programmām izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā, un iesaka izmantot Erasmus, lai sekmētu jauniešu ar invaliditāti personības attīstību un palielinātu viņu nodarbinātības iespējas;

3.1.4

rosina veikt efektīvus pasākumus cīņai pret mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, ņemot vērā, ka personām ar invaliditāti ir divreiz mazākas izredzes iegūt augstāko izglītību nekā personām bez invaliditātes. Komiteja vēlas, lai augstskolas kļūtu iekļaujošākas un īstenotu pozitīvus pasākumus, piemēram, ieviešot stipendijas studentiem ar īpašām vajadzībām un kvotu sistēmas;

3.1.5

lūdz arī īstenot efektīvus pasākumus, lai jauniešiem ar invaliditāti atvieglotu pāreju no skolas uz darba tirgu;

3.1.6

atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta rezolūciju par mobilitāti personām ar invaliditāti (7) un faktu, ka tajā uzsvērta iekļaujošas izglītības nozīme;

3.1.7

atzīmē jauniešu ar invaliditāti neformālās izglītības (8) nozīmi un aicina izstrādāt Eiropas stažēšanās kvalitātes sistēmu un iekļaut tajā pieejamības kritēriju;

3.1.8

atzīmē, ka jauniešiem ar invaliditāti ir tiesības gūt labumu no ES apmaiņas programmām un iespējām studēt un mācīties ārzemēs, kā arī gūt labumu no prasmju apstiprināšanai un kvalifikāciju atzīšanai paredzētajiem ES instrumentiem;

3.1.9

rosina nodrošināt izglītības satura, IKT un ēku pieejamību, kas ir priekšnoteikums, lai varētu baudīt tiesības uz izglītību. Eiropas Komisijai un dalībvalstīm būtu jārosina skolas, augstskolas un jauniešu konsultāciju dienesti savā darbībā uzmanību veltīt pieejamības nodrošināšanai;

3.1.10

aicina nodrošināt, lai informācija par augstskolām un izglītības iespējām būtu pietiekami izplatīta alternatīvos formātos, piemēram, Braila rakstā, audio, video, vieglas lasāmības formātos vai, runu pārveidojot tekstā. Bibliotēku krājumos būtu jāatrodas izdevumiem Braila rakstā un audiogrāmatām;

3.1.11

iesaka izmantot Eiropas finansējumu, tostarp Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu, kā arī ES Mūžizglītības programmu, lai sekmētu konsultantu nodrošināšanu gan skolēniem ar invaliditāti, gan mācībspēkiem.

3.2.1

atzīmē, ka personām ar invaliditāti ir no divām līdz trim reizēm mazākas izredzes atrast darbu nekā personām bez invaliditātes;

3.2.2

atbalsta struktūrfondu izmantošanu, lai nodrošinātu pienācīgu finansiālo atbalstu Eiropas stratēģijai, kas paredzēta personām ar invaliditāti. Jo īpaši, efektīvāk jāizmanto ESF, lai veicinātu jauniešu ar invaliditāti nodarbinātību, un ERAF, lai Eiropā sasniegtu augstu pieejamības līmeni;

3.2.3

aicina dalībvalstis veicināt jauniešu ar invaliditāti nodarbinātību, sniedzot finansiālu atbalstu darba devējiem un veicot ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos, sociālajā uzņēmējdarbībā un pašnodarbinātības veicināšanā;

3.2.4

ierosina nodrošināt pienācīgu infrastruktūru, elastīgu darba laiku, tāldarba iespējas un piekļuvi IKT, lai sekmētu jauniešu ar invaliditāti nodarbinātību, un norāda, ka atteikums nodrošināt pienācīgu infrastruktūru ir diskriminācijas izpausme (9);

3.2.5

iesaka Eiropas Komisijai nodrošināt pieejamību jauniem darbiniekiem un stažieriem ar invaliditāti, vienlaikus veicinot un paplašinot pārrobežu profesionālās izglītības un arodizglītības iespējas un samazinot šķēršļus darbaspēka brīvai apritei Eiropas Savienībā;

3.2.6

uzskata, ka sociālajiem partneriem ir īpaši svarīga nozīme jauniešu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanā un aizsardzībā, iekļaujot šo jautājumu sarunās par darba koplīguma noslēgšanu;

3.2.7

aicina dalībvalstis ieguldīt līdzekļus, lai palīdzētu jauniešiem ar invaliditāti pārvarēt ekonomikas krīzes sekas, jo viņi, meklējot darbu un cenšoties to nezaudēt, saskaras ar lielākām grūtībām.

4.1.1

vēlreiz uzsver, ka jauniešiem ar invaliditāti, un jo īpaši ar intelektuālās attīstības traucējumiem, ir tiesības uz viņu rīcībspējas atzīšanu visās jomās;

4.1.2

aicina palielināt izpratni par personu ar invaliditāti stāvokli, apkopojot atbilstošus datus saskaņā ar UNCRPD 31. pantu, un uzsver, ka plašsaziņas līdzekļu pienākums ir apkarot aizspriedumus;

4.1.3

iesaka dalībvalstīm atzīt jauniešu ar invaliditāti vienlīdzīgu tiesībspēju visās dzīves jomās;

4.1.4

uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka jaunieši ar invaliditāti bauda pilnīgu pārvietošanās brīvību, un pauž cerību, ka tiks izvirzīti konkrēti priekšlikumi, kā likvidēt šķēršļus, kas kavē invaliditātes pabalstu savstarpējo atzīšanu;

4.1.5

uzsver, ka, valstu reformu programmās (VRP), kas saistītas ar stratēģiju “Eiropa 2020”, paredzot efektīvus diskriminācijas novēršanas pasākumus, dalībvalstīm jārosina personas ar invaliditāti pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē un ekonomikas apritē;

4.1.6

rosina izveidot Eiropas Invaliditātes jautājumu komiteju (10), kas, pievēršoties jauniešu ar invaliditāti integrācijas un piekļuves jautājumiem, sekmētu ES politikas veidošanas un likumdošanas procesu;

4.1.7

uzsver sporta svarīgo lomu jauniešu ar invaliditāti līdzdalības veicināšanā un aicina nodrošināt finansiālu un politisku atbalstu pozitīvām iniciatīvām, piemēram, paralimpiskajām spēlēm;

4.1.8

rosina Sociālās aizsardzības komiteju, Nodarbinātības komiteju un Ekonomikas politikas komiteju veikt salīdzinošu analīzi, lai — saistībā ar atklātās koordinācijas metodi, Nodarbinātības stratēģiju un valstu reformu programmās paredzētajiem ekonomikas politikas pasākumiem — apmainītos ar labas prakses piemēriem tādā jomā kā jauniešu ar invaliditāti līdztiesība;

4.1.9

lūdz sniegt finansiālu un politisku atbalstu organizācijām, kas pārstāv jauniešus ar invaliditāti, lai tādējādi sekmētu viņu līdzdalību un, īstenojot izpratnes palielināšanas pasākumus, cīnītos pret aizspriedumiem;

4.1.10

rosina nodrošināt apmācību ierēdņiem, mācībspēkiem, darba devējiem un pakalpojumu sniedzējiem, lai panāktu, ka viņi ievēro gan ES, gan valstu tiesību aktus, kas attiecas uz pieejamību un līdztiesību;

4.1.11

iesaka veicināt jauniešu ar invaliditāti tiesības dzīvot patstāvīgi un izmantot struktūrfondus, lai veicinātu deinstitucionalizāciju un dzīvi sev ierastajā vidē.

5.1.1

rosina Eiropas Parlamentu un Padomi iekļaut pieejamības prasību kā horizontālu principu priekšlikuma Vispārējai struktūrfondu regulai 2014.–2020. gadam 7. pantā;

5.1.2

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paveikto, izstrādājot ES tiesību aktu par pieejamību, un atkārtoti uzsver, ka tam jābūt stingram, saistošam tiesību aktam, lai nodrošinātu preču, pakalpojumu un apbūves objektu pieejamību personām ar invaliditāti. Komiteja rosina izveidot efektīvus izpildes un uzraudzības mehānismus gan Eiropas, gan valstu līmenī;

5.1.3

aicina efektīvi piemērot Regulu par autobusu pasažieru tiesībām Eiropas Savienībā (11) un rosina dalībvalstis īstenot minēto regulu un veikt efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu pārvietošanās brīvību jauniešiem ar invaliditāti;

5.1.4

rosina izstrādāt īpašu plānu, lai panāktu, ka visu ES iestāžu infrastruktūra, darbā pieņemšanas procedūras, sanāksmes, tīmekļa vietnes un sniegtā informācija ir pieejama personām ar invaliditāti;

5.1.5

atzinīgi vērtē Eiropas Digitalizācijas programmā minēto Komisijas apņemšanos līdz 2015. gadam nodrošināt pilnīgu piekļuvi publiskā sektora tīmekļa vietnēm un tīmekļa vietnēm, kas iedzīvotājiem nodrošina pamatpakalpojumus;

5.1.6

pauž gandarījumu par Eiropas Savienības tiesisko regulējumu elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un uzskata, ka elektronisko sakaru produktiem un pakalpojumiem ir būtiska nozīme, lai arī turpmāk nodrošinātu jaunās mobilās paaudzes informētību un iespējas sazināties;

5.1.7

atzīmē, cik svarīga ir informācijas sabiedrības un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), tostarp satura pieejamība, kas ir viena no personu ar invaliditāti pamattiesībām;

5.1.8

norāda uz Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (12) pievienoto vērtību un aicina pienācīgi īstenot minēto direktīvu, īpaši pasākumus attiecībā uz personām ar invaliditāti;

5.1.9

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu regulai par Eiropas standartizāciju (13), kā arī Paziņojumu “Eiropas standartu stratēģisks redzējums” (14);

5.1.10

aicina ieviest integrētu Eiropas standartizācijas sistēmu un atzinīgi vērtē “Mandāta 473” pieņemšanu kā pozitīvu pasākumu, lai veicinātu pieejamību.