Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido “Erasmus visiem”, Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā”

Padome 2011. gada 12. decembrī un Eiropas Parlaments 2011. gada 13. decembrī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido “Erasmus visiem” — Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā”

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 29. februārī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 479. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 28. un 29. martā (29. marta sēdē), ar 74 balsīm par, 1 balsi pret un 4 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.1 Laikā, kad ekonomikas krīzes apstākļos jāpārskata budžeta prioritātes, EESK uzsver, ka ir svarīgi arī turpmāk efektīvi un, ja iespējams, vēl efektīvāk izmantot līdzekļus, ko valstis un ES piešķir izglītībai un apmācībai, lai uzlabotu situāciju nodarbinātības jomā, it īpaši attiecībā uz jauniešiem un gados vecākiem darba ņēmējiem.

1.2 EESK uzskata, ka programmai “Erasmus visiem” ir jābūt svarīgam instrumentam, kas dod iespēju palielināt atbalstu izglītībai un apmācībai, lai uzlabotu iedzīvotāju prasmes un daudzās dalībvalstīs palīdzētu novērst augsto bezdarbu jauniešu vidū, lai nodrošinātu pieprasījumu pēc kvalificētiem darba ņēmējiem un novērstu iemaņu neatbilstības problēmu. Īpaši svarīgi ir šādu instrumentu izmantot ekonomikas krīzes laikā un sarežģītā situācijā darba tirgū. Lai mazinātu bezdarbu, sevišķi jauniešu vidū, ir jānovērš prasmju neatbilstība, kur tāda ir vērojama.

1.3 EESK atbalsta priekšlikumu ievērojami — līdz 19 miljardiem EUR — palielināt budžetu jaunai programmai, un tāpēc atbalsta Eiropas Komisijas vispārējo budžeta priekšlikumu un aicina Eiropas Parlamentu un Padomi atbalstīt šādu līdzekļu palielināšanu.

1.4 Ņemot vērā pašreizējo ekonomikas stāvokli, EESK noteikti atbalsta programmā ierosinātos pasākumus: skaidri orientēties uz darbības pamatjomām; mazināt pašreizējo pasākumu, mērķu un programmu sadrumstalotību; vairāk izmantot vienreizējos maksājumus, vienības izmaksas vai vienotas likmes finansējumu; samazināt formālās prasības finansējuma saņēmējiem un dalībvalstīm; samazināt valstu aģentūru administratīvā darba apjomu; kā arī atbalsta priekšlikumu katrā valstī nozīmēt vienu valsts aģentūru, lai palielinātu kritisko masu un samazinātu pārvaldības izmaksas.

1.5 Tomēr Komiteja norāda, ka, īstenojot taupības pasākumus, ir jāņem vērā ilgtermiņa perspektīvas atsevišķos sektoros un ir jāpiemēro pārdomātas taupības un “gudras” budžeta plānošanas princips.

1.6 Ņemot vērā visus ierosinātos taupības pasākumus, EESK stingri ierosina saglabāt atsevišķas un neatkarīgas apakšprogrammas, nosakot atsevišķu minimālo budžetu programmas galvenajām jomām (proti, augstākajai izglītībai, profesionālajai izglītībai un apmācībai, pieaugušo izglītībai un apmācībai, skolu izglītībai, jaunatnes pasākumiem un sportam) un attiecīgā gadījumā turpināt tās attīstīt. Daudzas ierosinātās administratīvās reformas nodrošinās to, ka pārvaldības kopējās izmaksas būtiski nemainīsies un ka atsevišķas apakšprogrammas garantēs paredzēto ietekmi un pasargās programmas iniciatīvas no iespējamas nepastāvības un pasliktināšanās, kā arī vajadzības gadījumā turpinās to attīstīšanu. Tas it īpaši attiecas uz skolēnu un jauniešu mobilitāti grupu vai klašu ietvaros, augstākās izglītības iestāžu pasniedzēju un pētnieku mobilitāti, nelabvēlīgākā stāvoklī esošu jauniešu integrāciju, sagatavošanas vizītēm, divpusējiem un daudzpusējiem izglītības projektiem un partnerībām, kā arī mobilitāti un mācību partnerībām pieaugušo izglītības jomā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš nestrādājošo sieviešu un vīriešu konkrētajām interesēm mācību jomā.

1.7 Komiteja uzsver, ka izglītībai pašreizējās situācijas risināšanā ir ļoti svarīga nozīme, un tā atzinīgi vērtē to, ka šis jautājums ir minēts programmā. Tomēr, lai īstenotu ES galvenos stratēģiskos mērķus, ir jācenšas nodrošināt saskaņotību starp formālo un neformālo izglītību un neformālām mācībām, un tas nozīmē, ka pašreizējā programmas priekšlikumā neformālajai izglītībai un neformālām mācībām ir jābūt tikpat svarīgām cik formālai izglītībai.

1.8 EESK pauž bažas, ka daži pasākumi, kas šobrīd ir sekmīgi un ko vērtē atzinīgi, nav iekļauti programmā “Jaunatne darbībā”, un ka tāpēc Eiropā var ievērojami samazināties sadarbība jaunatnes jomā.

1.9 EESK uzskata: lai nodrošinātu prasmju un zināšanu apgūšanu un pilnveidi, nepietiek īstenot pašreizējo nozīmīgo mērķi, t.i., samazināt šķēršļus nodarbinātībai, un aicina veidot aktīvu pilsoniskumu un sociālo kohēziju, bet šie mērķi priekšlikumā nav minēti. Turklāt jaunajā programmā “Erasmus” būtu jāstiprina sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju loma.

1.10 EESK atzinīgi vērtē mērķi veicināt mobilitāti mācību nolūkos, jo tas ir viens no faktoriem, kas palīdz attīstīt nozīmīgas prasmes, jo īpaši tās, kas atbilst darba tirgus un sabiedrības vajadzībām, kā arī veicināt jauniešu dalību demokrātiskajā dzīvē Eiropā. Tomēr, lai atrisinātu iepriekšminētās problēmas, tikai ar mobilitāti nepietiek. Vairāk uzmanības ir jāpievērš iespējām pielietot mobilitātes projektos apgūtās prasmes un mobilitātes nozīmei mūžizglītības procesā.

1.11 Komiteja uzskata, ka izglītībai ir jābūt pieejamai visiem un jebkādā vecumā, un tāpēc tā īpaši atbalsta ierosināto mūžizglītības pieeju, kuras mērķis ir visiem nodrošināt vienādas iespējas dažādos veidos iegūt formālo vai neformālo izglītību vai iesaistīties neformālās mācībās. Komiteja atkārtoti uzsver jau agrāk ieteikto aicinājumu: “Mācības garam mūžam”. Tomēr regulas priekšlikumā nav paredzēts pieņemt šādu mūžizglītības pieeju, lai programma būtu atvērta visiem interesentiem, sākot ar bērniem un beidzot ar veciem cilvēkiem. Programmai ir jābūt iekļaujošākai un pielāgotai visām apmācāmo grupām, un tāpēc EESK aicina izstrādāt praktisku un skaidru mūžizglītības definīciju un izstrādāt mērķtiecīgāku politiku, lai mūžizglītība būtu vieglāk pieejama visām apmācāmo grupām.

1.12 Saskaņā ar programmu īstenoto pasākumu dalībnieki jāuzskata par Eiropas vērtību vēstniekiem, un programmā tas ir īpaši jāatspoguļo.

1.13 EESK atzīst, ka pašreizējā Erasmus programma ir bijusi ļoti veiksmīga (piemēram, Eiropas brīvprātīgo dienests). Vienlaikus EESK pauž bažas, ka zīmolvārds Erasmus plašai sabiedrībai galvenokārt asociējas ar pasākumiem augstākās izglītības jomā un formālo izglītību kopumā. Jautājums par to, kā labāk izplatīt informāciju par Erasmus kā vienotu koncepciju, kas attiecas uz visām izglītības jomām, vēl nav risināts, un tas var radīt papildu šķēršļus, piemēram, lielākus izdevumus sabiedrisko attiecību jomā un citus neparedzētus izdevumus. EESK pauž bažas, ka informācijas par šādu zīmolu izplatīšana nav iespējama vai nevar būt sekmīga, kad līdz programmas oficiālajai uzsākšanai ir atlicis tikai viens gads. Ir arī ieteicams saglabāt apakšprogrammu pašreizējos nosaukumus.

1.14 Komiteja ir gandarīta, ka arī turpmāk paredzēts pilnībā īstenot Jean Monnet programmas pasākumus, ar kuriem veicina augstāko mācību iestāžu pedagoģijas un izpētes pasākumos Eiropas integrācijā, tomēr uzskata, ka šo īpašo atbalstu nevajadzētu virzīt vienīgi uz divām Eiropas Komisijas priekšlikumā minētajām mācību iestādēm. Komiteja uzskata: lai nodrošinātu akadēmisko pievienoto vērtību un ieguldījumu un lielāku kultūras daudzveidību, ko sniedz pārējās četras Eiropas nozīmes iestādes, priekšlikumā jāiekļauj visas sešas Eiropas akadēmiskās iestādes, kuras saņem Jean Monnet programmas atbalstu 2007.–2013. gadā.

2.1 Ar programmu “Erasmus visiem” Komisija ir iecerējusi integrēt visas līdzšinējās ES un starptautiskās iniciatīvas izglītības, jaunatnes un sporta jomā, proti, septiņas pastāvošās programmas — Mūžizglītības programmu, programmu “Jaunatne darbībā”, Erasmus Mundus, Tempus, Alfa, Edulink un divpusējas sadarbības programmas ar attīstītajām valstīm — aizstāt ar vienu programmu. Tās mērķis ir palielināt efektivitāti, atvieglot piekļuvi stipendijām un samazināt pārklāšanos un sadrumstalotību.

2.2 Salīdzinājumā ar pašreizējo septiņiem gadiem paredzēto budžetu Komisija ierosina palielināt līdzekļus apmēram par 70 %, un tas nozīmētu, ka jaunajā periodā no 2014. līdz 2020. gadam jaunajai programmai būtu līdzekļi 19 miljardu EUR apmērā. Divas trešdaļas līdzekļu paredzēti individuāliem mobilitātes piešķīrumiem, kas dod iespēju paplašināt zināšanas un uzlabot prasmes.

2.3 Sagaidāms, ka jaunajā programmā īpaša uzmanība būs pievērsta ES pievienotajai vērtībai un sistēmiskajai ietekmei, kā arī paredzēts atbalsts triju veidu pasākumiem: individuālas mācību iespējas gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās; institucionāla sadarbība starp izglītības iestādēm, jaunatnes organizācijām, uzņēmumiem, vietējām un reģionālajām pašvaldībām un NVO; un atbalsts reformām dalībvalstīs, lai modernizētu izglītības un apmācības sistēmas un veicinātu inovāciju, uzņēmējdarbību un nodarbinātības iespējas.

2.4 Komisija norāda, ka jaunās programmas pilnveidotā struktūra un ievērojami lielākie līdzekļi nozīmē, ka Eiropas Savienība studentiem, praktikantiem, jauniešiem, mācībspēkiem, jaunajiem darba ņēmējiem un citiem spēs piedāvāt daudz lielākas iespējas uzlabot prasmes, attīstīt personību un palielināt nodarbinātības izredzes. “Erasmus visiem” programmas mērķis ir veicināt pētniecību un apmācību par Eiropas integrācijas jautājumiem, kā arī atbalstīt sportu vietējā līmenī.

2.5 Sagaidāms, ka ierosinātā programma palīdzēs sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” (“ES 2020”), izglītības un apmācības stratēģijas 2020. gadam (“ET 2020”) un iniciatīvas “Eiropas sadarbība jaunatnes jomā” (2010.–2018.) mērķus un īstenot stratēģijas “ES 2020” pamatiniciatīvas, piemēram, “Jaunatne darbībā” un “Jaunu prasmju programma”, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu attīstību augstākās izglītības jomā trešās valstīs un attīstīt Eiropas dimensiju sportā.

3.1 ES galvenajos stratēģiskajos dokumentos izglītības, apmācības un jaunatnes jomā ir noteikts, ka iniciatīvas iepriekš minētajās jomās ir vienlīdz prioritāras. EESK uzsver, ka, izvirzot programmas mērķus, nedrīkst radīt iespaidu, ka pasākumi formālās izglītības jomā ir svarīgāki nekā neformālā izglītība un neformālās mācības, piemēram, pieaugušo izglītība, profesionālā izglītība un apmācība, skolu izglītība, jaunatnes pasākumi un sports. Ir būtiski nepieļaut dažādu jomu nevienlīdzību, jo tas var apgrūtināt programmā iekļautās mūžizglītības pieejas īstenošanu.

3.2 Komiteja atzinīgi vērtē iespēju atbalstīt politikas reformas, piemēram Boloņas un Kopenhāgenas procesu īstenošanu un strukturētu dialogu ar jauniešiem, kā arī atzinīgi vērtē atbalstu ES pārredzamības instrumentu piemērošanai.

3.3 Programmā noteikts, ka “piešķīrumus, kas izsniegti personām mobilitātes nodrošināšanai mācību nolūkos, neapliek ar nodokļiem un sociālām nodevām. Šāds atbrīvojums attiecas arī uz starpnieku organizācijām, kas šāda veida atbalstu piešķir attiecīgajām personām”. Komiteja atbalsta šādus atbrīvojumus un aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm izpētīt un atrisināt problēmas, kas radušās, īstenojot pašreizējos mobilitātes pasākumus (piemēram, kad mobilitātes piešķīrumus uzskata par ģimenes ienākumiem, tādējādi zūdot sociālajam atbalstam).

3.4 Komiteja īpaši atbalsta sporta pasākumu ieļaušanu programmā kā atsevišķu sadaļu ar īpašu budžetu, jo, īstenojot starptautiskus projektus, stiprinot sporta organizāciju veiktspēju un veicinot partnerības, var nodrošināt, ka ieinteresētās personas vairāk un aktīvāk iesaistīsies sporta politikas veidošanā un labākas pārvaldības nodrošināšanā sporta jomā, un tas motivēs Eiropas iedzīvotājus, jo īpaši jauniešus, būt aktīvākiem.

3.5 Komiteja atzīst, ka priekšlikums dalībvalstīs, kur tas ir piemēroti, izveidot vienas valsts aģentūru programmas pasākumu pārvaldībai, visticamāk būtu efektīvāks risinājums lietotājdraudzīguma, darba apjoma un rentabilitātes aspektā. Tomēr piešķīrumu pretendentiem būtu jānodrošina tai piekļuve reģionālā līmenī, kā arī jāņem vērā, ka dalībvalstu dažādo apstākļu dēļ vienas valsts aģentūras izveide var nebūt piemērots risinājums. Vispārējām administratīvajām prasībām, kas jāievēro pretendentiem, īpaši nevalstiskām organizācijām, kuras darbojas neformālo mācību jomā, nevajadzētu palielināties. Tieši pretēji, administratīvais slogs ir pakāpeniski jāizvērtē un jāsamazina. Turklāt EESK rosina dalībvalstis programmas pārvaldībā valsts līmenī aktīvāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību un sociālos partnerus.

3.6 EESK atzinīgi vērtē nodomu vienkāršot atsevišķus mērķus un pasākumus un mazināt to sadrumstalotību, lai uzlabotu rentabilitāti, kā arī pārtraukt pasākumus, kuriem nav kritiskās masas, kas nepieciešama, lai panāktu ilglaicīgu ietekmi. Kā minēts šā atzinuma 1.6. punktā, EESK tomēr īpaši ierosina saglabāt atsevišķas un neatkarīgas apakšprogrammas, nosakot atsevišķu minimālo budžetu programmas galvenajām jomām.

3.7 Lai arī Komiteja īpaši atbalsta efektivitātes uzlabošanas un izdevumu samazināšanas pasākumus, tā norāda, ka vajadzība īstenot vērienīgākus un efektīvākus projektus ir jālīdzsvaro ar vajadzību nodrošināt iekļaušanas spēju. Nedrīkst aizmirst mazo organizāciju ieguldījumu visos izglītības veidos ir svarīgs, un arī turpmāk šīm organizācijām jābūt iespējai piedalīties programmā.

3.8 Komiteja konstatē, ka programmā nav minēta skolēnu mobilitāte. Tāpēc tā norāda, ka gatavība mobilitātei jāveicina agrīnā vecumā, nevis tikai profesionālās vai augstākās izglītības posmā. Šajā saistībā ir ļoti svarīgi turpināt sekmīgās skolu partnerības programmā “Comenius”, tostarp piedāvājot skolēniem mobilitāti uz īsu laika posmu.

3.9 Komiteja norāda, ka programmā minētie pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot nelabvēlīgā situācijā esošo grupu piekļuvi mobilitātes iniciatīvām, nav pietiekami. Maz pārstāvētu grupu plašākai līdzdalībai izglītības un apmācības pasākumos jākļūst par skaidru prioritāti, jo tas ir būtiski, lai veidotu taisnīgāku sabiedrību un veicinātu ekonomikas izaugsmi. Pašlaik indivīda piekļuvi izglītībai un tās sekmīgu apguvi nesamērīgi lielā apjomā joprojām nosaka vecāku izglītība un sociālekonomiskie apstākļi, un dažās valstīs konkrētas grupas ir maz pārstāvētas.

3.10 Kvalitāte un taisnīgums mobilitātes sistēmās jālīdzsvaro ar kvantitāti tā, lai tajās varētu iesaistīties nelabvēlīgā situācijā esošo grupu pārstāvji — piemēram, jāizvērtē priekšlikums pārskatīt mobilitātes piešķīrumu summas, kuras patlaban tiek vērtētas kā neatbilstošas un neelastīgas, ņemot vērā atšķirīgo ekonomisko vidi attiecīgajās dalībvalstīs (1).

3.11 Jāapsver iespēja izmantot Eiropas Sociālā fonda un struktūrfondu līdzekļus, lai finansētu mazāk attīstītos reģionos dzīvojošo jauniešu līdzdalību individuālos ar mācībām saistītos mobilitātes pasākumos, kā arī viņiem dotu iespēju iziet praksi un stažēties uzņēmumos citās dalībvalstīs.

3.12 Komiteja rosina vairāk darba ieguldīt, lai uzlabotu datu vākšanu un analīzi, jo īpaši saistībā ar nodarbinātību, sociālajiem jautājumiem, mūžizglītību, aizdevumu un piešķīrumu pārvedamību un mobilitātes vispārējo kvalitāti un ietekmi, un ierosina veikt mobilitātes pasākumos gūtās pieredzes ex-post novērtējumu. Šāda informācija palīdzēs uzraudzīt programmas īstenošanu un aktīvi reaģēt uz iespējamām pārmaiņām.

3.13 Komiteja atkārtoti uzsver savu atbalstu noteikumam, ar kuru paredzēts uzlabot programmas resursu izmantošanas efektivitāti un mazināt pašreizējo pasākumu dublēšanos un sadrumstalotību, un tāpēc aicina plašāk izskatīt šo jautājumu principā un pārskatīt visas pašreizējās programmas, kuras pārvalda Komisija un kuru mērķi pilnībā vai daļēji atbilst ierosinātajai programmai. Piemēram, programma “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, ko daļēji finansē Komisija, tiek pārvaldīta atsevišķi, neskatoties uz to, ka šīs programmas mērķi atbilst programmas “Erasmus visiem” mērķiem.

3.14 Komiteja norāda, ka ir nepietiekami izskaidrotas 13. panta 3. punktā (Budžets) minētās pašreizējās piešķīrumu proporcijas. Komiteja ierosina palielināt procentuālo daļu, kas paredzēta sadarbībai inovācijas jomā un labas prakses apmaiņai, jo vairums novērtējumu, kas veikti mūžizglītības programmu iepriekšējos posmos, apliecināja iestāžu sadarbības rentabilitāti.

4.1 EESK atbalsta priekšlikumu vairāk līdzekļu piešķirt profesionālajai izglītībai un apmācībai (PIA). Tomēr ir ieteicams programmā izvirzīt skaidru mērķi, lai PIA jomā būtu vieglāk sasniegt salīdzinošo mērķi, saskaņā ar ko “līdz 2020. gadam vidēji Eiropas Savienībā vismaz 6 % 18–34 gadu vecu jauniešu ar sākotnējās profesionālās izglītības un mācību kvalifikāciju vajadzētu būt kādam ar PIA studijām vai apmācību (ieskaitot norīkošanu darbā) saistītam laikposmam, kas vismaz divas nedēļas (10 darba dienas) vai mazāk ir pavadīts ārzemēs, ja tā ir noteikts ar Europass” (2). Turklāt daļa budžeta būtu jāparedz prakses programmu attīstīšanai.

4.2 Ņemot vērā šo mērķi, ir jāīsteno konkrēti pasākumi, lai novērstu praktiskus, tehniskus un juridiskus šķēršļus mobilitātes veicināšanai mācību nolūkos, lai atbalstītu mazo un vidējo uzņēmumu darbinieku nosūtīšanu un uzņemšanu un lai palielinātu šo uzņēmumu līdzdalību stažieru un praktikantu mobilitātes jomā. Ņemot vērā ar šo jomu saistīto pasākumu daudzumu un apmēru un “Ietekmes novērtējuma attiecībā uz izglītības un apmācības pasākumiem” (3) secinājumus, Komiteja ierosina izvērtēt, vai pašlaik ierosinātais minimālais piešķīrums PIA 17 % apmērā ir pietiekams.

4.3 EESK arī ierosina programmā stažieriem un praktikantiem piešķirt atsevišķas mērķa grupas statusu. Tas palīdzētu īstenot jaunās politiskās saistības veicināt stažēšanos un uz praksi balstītu apmācību, lai palīdzētu novērst augsto bezdarba līmeni jauniešu vidū.

4.4 EESK vēlas uzsvērt pieaugušo zemo līdzdalību mūžizglītības programmās un daudzu pieaugušo zemo prasmju un kvalifikācijas līmeni Eiropā (4). Lai sasniegtu izglītības un apmācības stratēģijas 2020. gadam (ET 2020) mērķi, saskaņā ar ko “mūžizglītībā būtu jāpiedalās vidēji vismaz 15 % pieaugušo” (5), Eiropā ir jāizveido stabilas pieaugušo izglītības sistēmas, ir vajadzīgi izglītības un mācību nodrošinātāji, metodoloģija, personāls un nodrošinājums. Pieaugušo izglītībai ir jākļūst par iespēju apliecināt aktīvu Eiropas pilsoniskumu, jo spēcīga pieaugušo izglītības programma var palīdzēt to pilnveidot un veicināt.

4.5 Ir svarīgi nodrošināt ciešu saikni ar profesionālo izglītību un apmācību, tomēr, lai risinātu 4.4. punktā minētās problēmas, pieaugušo izglītībai ir vajadzīga arī atsevišķa pieeja. Tāpēc Komiteja ierosina izvērtēt iespēju programmas priekšlikumā pieaugušo izglītību un apmācību saglabāt kā atsevišķu jomu.

4.6 Komiteja atzinīgi vērtē priekšlikumu palielināt pieaugušo izglītības budžetu, bet uzskata, ka minimālais līdzekļu piešķīrums 2 % apmērā pieaugušo izglītībai nav pietiekams, ņemot vērā Eiropas sabiedrības novecošanu un vajadzību palielināt pieaugušo līdzdalību mūžizglītībā. Ņemot vērā, ka pieaugušo izglītības joma ir ļoti plaša un ar to ir saistīti daudzi sociālie uzņēmumi, jāapsver iespēja šo piešķīrumu palielināt.

4.7 Lai sekmētu pieaugušo izglītību un apmācību, ar programmu vairāk būtu jāatbalsta atjaunotās Eiropas izglītības programmas pieaugušajiem īstenošana (6). Atbalstot šo projektu, programma var reāli paātrināt progresu un pozitīvas pārmaiņas pieaugušo izglītības jomā, tādējādi veicinot daudzu Eiropas iedzīvotāju pašapziņu, līdzdalību, darbību, radošumu, personisko izaugsmi un nodarbinātības iespējas.

4.8 Grundtvig semināri un projekti vecāka gadagājuma brīvprātīgajiem daudziem, kuriem citādi tas nebūtu iespējams, pavēra iespēju piedalīties Eiropas mēroga pasākumos. Ņemot vērā šo pasākumu sniegtās priekšrocības, EESK norāda, ka arī turpmāk pieaugušajiem, kas vēlas izglītoties, ir jābūt vienlīdzīgām iespējām piedalīties mobilitātes pasākumos un brīvprātīgajā darbā.

4.9 Komiteja uzskata, ka programma ir ļoti vērtīga, lai sasniegtu Boloņas procesa mērķi studentu mobilitātes jomā (7), ņemot vērā, ka to ir izvirzījusi arī Eiropas Savienības Padome (8): nodrošināt, “lai līdz 2020. gadam Eiropas augstākās izglītības telpā vismaz 20 % augstskolu beidzēju kādu laiku būtu studējuši vai ieguvuši apmācību ārzemēs”. EESK tomēr norāda, ka jāpārskata individuālo piešķīrumu apmērs, lai nelabvēlīgā situācijā esošu grupu pārstāvjiem būtu vienlīdzīgas iespējas piedalīties mobilitātes iniciatīvās.

4.10 Komiteja rosina arī turpmāk īstenot kopīgas programmas un noteikt kopīgus grādus Eiropas augstākās izglītības telpā (EHEA), jo tādējādi var vērst uzmanību uz tiem valstīs pastāvošajiem noteikumiem un tiesību aktiem, kas kavē mobilitāti, kā arī uzlabot izglītības vispārējo kvalitāti un sekmēt iestāžu starptautisku sadarbību.

4.11 Iepriekšējo zināšanu atzīšanas (RPL) sistēmu saskaņošana ar Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmu (ECTS) un Eiropas kredītpunktu sistēmas PIA jomā (ECVET) ieviešana, pamatojoties uz mācību rezultātu pieeju, ir ļoti svarīga, lai sekmīgi sasniegtu Boloņas mērķi studentu mobilitātes jomā un nodrošinātu mobilitātes pasākumu un vispārējās izglītības un apmācības kvalitāti. EESK norāda, ka vairākas valstis ECTS un ECVET kredītpunktus nesaista ar mācību procesa rezultātiem, un mērķis visiem nodrošināt vienlīdzīgas iespējas nav sasniegts. Tāpēc ir steidzami jārīkojas, lai Eiropas Savienībā ieviestu ECTS un ECVET kā kopīgus instrumentus, kas dod iespēju nodrošināt kvalifikāciju pārredzamību gan studentiem, gan darba devējiem.

4.12 Komiteja arī vēlas uzsvērt, ka ir vajadzīga pastāvīga koordinācija Eiropas līmenī. Tas dalībvalstīm palīdzētu veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka visos jaunajos kvalifikāciju apliecinošajos dokumentos, kas izsniegti saskaņā ar attiecīgās valsts kvalifikācijas sistēmu, ir iekļauta skaidra atsauce uz Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EKI) atbilstošo līmeni. Ir skaidrs, ka līdz oficiālajam termiņam 2012. gadā šo mērķi (9) sasniegt nevarēs, un tāpēc ir vajadzīga turpmāka koordinēšana un pasākumi, lai paātrinātu EKI ieviešanu.

4.13 EESK ierosina augstāku prioritāti noteikt darbinieku mobilitātei, kas dod lielu ieguldījumu kvalitatīvās izglītības programmās un veicina iestāžu darba starptautisku orientēšanu. Komiteja aicina ciešāk sadarboties ar dalībvalstīm, lai novērstu darbinieku mobilitātes šķēršļus, kas saistīti ar sociālās nodrošināšanas sistēmām, pensiju jautājumiem un profesionālo atzīšanu.

4.14 Saskaņā ar Komitejas atzinumu par iniciatīvu “Jaunatne kustībā” (10) EESK aicina precīzāk aprakstīt priekšlikumu par aizdevumu sistēmu studentiem maģistra grāda iegūšanai citā ES dalībvalstī, lai aizdevumu izsniegšanas kārtība būtu rūpīgi izstrādāta un jaunieši par to būtu informēti, jo ir svarīgi pēc iespējas nepieļaut, ka jaunieši nonāk parādu jūgā. Cenšoties izveidot ierosināto aizdevumu sistēmu, būtu jānodrošina, ka šādi aizdevumi ir pievilcīgi un pieejami (īpaši studentiem, kas atrodas nelabvēlīgā situācijā), lai sasniegtu paredzēto mērķi šajā sistēmā kopumā iesaistīt 331 100 studentus.

4.15 Turklāt Komiteja aicina izvērtēt visas iespējamās priekšlikuma par aizdevumiem sekas, tostarp ietekmi uz valsts un reģionālām finansiālā atbalsta sistēmām un mācību maksas apmēriem augstākās izglītības iestādēs. Šāda novērtējuma rezultāti būtu jāizplata pēc iespējas plašāk.

4.16 Papildus aicinājumam izvērtēt priekšlikumu par aizdevumiem EESK aicina Eiropas Savienības iestādes arī turpmāk atbalstīt dalībvalstu centienus īstenot atbilstošu politiku, lai nodrošinātu valstu izsniegto piešķīrumu un aizdevumu pilnīgu pārnesamību ES, tādējādi veicinot mobilitāti un nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi mobilitātes un izglītības iespējām.

5.1 EESK uzsver pašreizējās programmas “Jaunatne darbībā” efektivitāti (11). Aplēses liecina, ka programma “Jaunatne darbībā” apmēram 1 000 000 jauniešu Eiropā būs sniegusi neformālās izglītības un mobilitātes iespējas, un ir skaidrs, ka pašreizējai programmai ir ilgstoša ietekme uz Eiropas jauniešu dzīvi, atbalstot jaunatnes organizācijas. Tādējādi var uzskatīt, ka programmas “Jaunatne darbībā” ietekme uz jauniešiem ir bijusi lielāka nekā citu ES programmu ietekme, un tas šajā priekšlikumā nav atbilstoši atspoguļots.

5.2 Komiteja pauž bažas, ka izskatāmajā priekšlikumā ir nevienlīdzīga attieksme pret finansējuma saņēmējiem un apgrūtina piekļuvi tiem neizdevīgā situācijā esošajiem jauniešiem, kuriem programmas “Jaunatne darbībā” iespējas pašreiz ir pieejamas ar mazo un vidējo jaunatnes organizāciju starpniecību.

5.3 EESK uzskata, ka programmā no politiskā un finanšu viedokļa augstāka prioritāte ir jānosaka jaunatnes lietām un jaunatnes politikai, ņemot vērā stratēģijas “ES 2020” un stratēģijas “ET 2020” daudzos mērķus jaunatnes jomā, kā arī iniciatīvas “Eiropas sadarbība jaunatnes jomā (2010–2018)” un pamatiniciatīvu, piemēram, “Jaunatne kustībā” un “Jaunu prasmju un darbavietu programmas”, mērķus saistībā ar jauniešiem.

5.4 Ņemot vērā pasākumu daudzumu un apmēru un pašreizējās programmas “Jaunatne darbībā” dalībnieku skaitu, kā arī spēju iesaistīt jauniešus no nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, Komiteja aicina vēlreiz izvērtēt, vai ierosinātais minimālais līdzekļu piešķīrums jaunatnes jomai tikai 7 % apjomā nodrošinās tās mērķu sasniegšanu. Turklāt Komiteja aicina programmā paredzēt atsevišķu jaunatnes rīcības apakšprogrammu ar attiecīgu budžetu. Uz to Komiteja jau norādījusi atzinumā par iniciatīvu “Jaunatne kustībā” (12). Ir jāsaglabā visi līdzšinējie programmas “Jaunatne darbībā” apakšpasākumi.

5.5 Komiteja uzsver, ka pašlaik programma “Jaunatne darbībā” palīdz atbalstīt pasākumus, kuri nesaņemtu atbalstu no citiem finansējuma avotiem, un ka tas ir viens no galvenajiem finansējuma avotiem jaunatnei paredzētājiem projektiem. Tas jo īpaši attiecas uz mazām un vietējām/reģionālajām organizācijām. Šāda atbalsta trūkums var lielā mērā negatīvi ietekmēt jaunatnes jomu Eiropā. Tādā gadījumā ir risks, ka daudzas jauniešu organizācijas darbību mazāk orientēs uz Eiropu, jo tieši Eiropas tīkli atbalsta mazo un vietējo organizāciju dalību Eiropas programmās. Tas ļautu darboties tikai lielajām organizācijām un iestādēm, savukārt vietējās, reģionālās un mazās organizācijas paliktu tukšā.

5.6 Komiteja norāda, ka programmai ir jāsniedz labāks ieguldījums Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. panta 2. punkta īstenošanā, kur paredzēts “palīdzēt attīstīties jaunatnes apmaiņai un darbaudzinātāju apmaiņai, kā arī sekmēt jauniešu dalību Eiropas demokrātiskajā dzīvē”.

EESK ierosina ES finansēšanas laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam atsevišķu atbalsta programmu “Paaudzes darbībā”. Paaudžu dialogs tiek pieprasīts daudzās programmās un priekšlikumos gan aktīvu un veselīgu vecumdienu jomā, gan saistībā ar ilgtspējas jautājumiem (par ilgtspējīgu dzīvesveidu), gan energoefektivitātes u.c. jomās.

EESK ir pārliecināta, ka jaunu un gados vecāku cilvēku kopīga mobilitāte palīdzēs stiprināt savstarpēju cieņu, sekmēt sociālo kohēziju un uzņemties kopīgu atbildību par Eiropas vērtībām.

Briselē, 2012. gada 29. martā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Staffan NILSSON

(2) Padomes secinājumi par mācību mobilitātes kritērijiem; Padomes 3 128. sanāksme, Izglītība, jaunatne, kultūra un sports (28.–29.11.2011.)

(3) Profesionālā izglītība un apmācība (PIA) “Leonardo da Vinci” apakšprogrammas ietvaros sekmē Kopenhāgenas procesa attīstību un PIA kvalitātes sistēmu ieviešanu un sniedz unikālas iespējas PIA jomā sekmēt internacionalizāciju, mobilitāti un inovāciju.

(6) Padomes Rezolūcija par atjaunotu Eiropas izglītības programmu pieaugušajiem (16743/11), 17.11.2011.

(7) Eiropas augstākās izglītības ministru konferences paziņojums, Leuven un Louvain-la-Neuve, 28.–29.4.2009.

(8) Padomes secinājumi par augstākās izglītības modernizēšanu; Padomes 3 128. sanāksme, Izglītība, jaunatne, kultūra un sports (28.–29.11.2011.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikums par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai (2008/C 111/01), 23.4.2008.