Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām”

COM(2011) 747 final – 2011/0361 (COD)

2012/C 181/13

Ziņotājs: PÁLENÍK kgs

Padome 2011. gada 13. decembrī un Eiropas Parlaments 2011. gada 30. novembrī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. un 304. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām”

COM(2011) 747 final – 2011/269 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 7. martā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 479. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 28. un 29. martā (2012. gada 29. marta sēdē), ar 118 balsīm par, 32 balsīm pret un 15 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   Šis atzinums ir izstrādāts saistībā ar tā Komisijas priekšlikuma pieņemšanu, kura mērķis ir izskaust būtiskus trūkumus tādās jomās kā pārredzamība, neatkarība, interešu konflikti un reitingu un tā noteikšanas procedūru kvalitāte. EESK atzinīgi vērtē to, ka ierosinātā regula ir vērsta uz šo problēmu atrisināšanu, taču uzskata, ka pašreizējos apstākļos Komisijas rīcība ir novēlota un nav pietiekami tālejoša.

1.2   Kredītreitingu aģentūrām ir svarīga nozīme pasaules finanšu tirgos, jo daudzi tirgus dalībnieki izmanto šo aģentūru sniegtos reitingus. Tādējādi tās būtiski ietekmē pieņemtos lēmumus par ieguldījumiem un finansēm. Tādēļ ir svarīgi, lai kredītreitingi tiktu noteikti saskaņā ar godīguma, pārredzamības, atbildīguma un labas pārvaldības principiem, kuru ievērošanu jau tagad visnotaļ sekmē pašlaik spēkā esošā regula par kredītreitingu aģentūrām.

1.3   EESK uzskata, ka tirgi paši nespēj nodrošināt pašregulāciju, tāpēc ir svarīgi ieviest pēc iespējas stingrākus noteikumus, kuri pēc tam ir atbilstoši jāievēro un kuru ievērošana ir jāpārrauga. Tomēr priekšlikumā trūkst skaidras norādes par to, kā regula būtu īstenojama. Turklāt EESK ļoti šaubās, vai tikai ar stingrāku regulējumu vien var sasniegt vēlamos rezultātus. Gluži pretēji, tas varētu vēl vairāk mazināt dažādu uzraudzības iestāžu atbildību, lai gan tām vajadzētu būt vairāk iesaistītām aģentūru atzinumu izvērtēšanā.

1.4   EESK uzskata, ka Eiropas sistēma, ko paredzēts izveidot ar ierosināto regulu, cik vien iespējams, ir jāstiprina arī G20 sarunās, lai panāktu līdzīgu noteikumu ieviešanu arī šajās valstīs un tā nodrošinātu noteikumu saskaņotību visā pasaulē.

1.5   Lai nodrošinātu kredītreitingu daudzveidību, priekšlikums paredz reitingu aģentūru obligātu rotāciju. Tomēr EESK apšauba, vai šā noteikuma ieviešana patiešām sniegs vēlamos rezultātus.

1.6   Pēc Komitejas domām, viena no būtiskākajām problēmām ir ticamība vērtējumiem, ko sniedz aģentūras. Tā kā vairums aģentūru atrodas ASV un tās ir pakļautas daudziem interešu konfliktiem, EESK rosina Komisiju izveidot neatkarīgu Eiropas reitingu aģentūru, kas var vērtēt valsts parādu, ievērojot kopējās intereses. Reitingu aģentūras nav spējušas paredzēt notikumus, un arī tas ir mazinājis šo aģentūru uzticamību. Neraugoties uz tirgū skaidri redzamām pazīmēm un ekonomikas attīstības tendencēm, tās nespēja vai negribēja savlaicīgi noteikt ieguldījumu risku, un tāpēc daudzos gadījumos tās neveica savu pamatuzdevumu.

1.7   Tā kā aģentūras nespēj pareizi prognozēt nākotnē sagaidāmās norises un, jo īpaši tādēļ, ka kredītreitingi līdzinās pašpietiekamiem “pareģojumiem”, rūpīgāk jāizvērtē kredītreitingu aģentūru izmantoto metožu nepietiekamā pārredzamība.

1.8   EESK pauž nopietnas šaubas par sniegto kredītreitingu neatkarību. Vēl vairāk — tā ir pārliecināta par minēto reitingu daļēju ietekmējamību, jo īpaši tādēļ, ka to pamatā ir kārtība “emitents maksā”. Nevar taču noliegt, ka emitents ir visnotaļ ieinteresēts nodrošināt visaugstāko iespējamo reitingu, un tas rada šaubas par sniegtā kredītreitinga neatkarību. Aiz šāda novērtējuma bieži vien slēpjas spekulatīvi manevri, kuru mērķis ir ar reitinga paziņošanu izraisīt noteiktu efektu.

1.9   Noteikti jāpanāk, ka visi priekšlikumā regulai minētie jautājumi tiktu ņemti vērā un risināti. Jānodrošina, ka noteikumus patiešām ievēro gan ES, gan valstu līmenī. Pēc Komitejas domām, Eiropas Vērtspapīru un tirgus uzraudzības iestādei (EVTI) būs jāpiešķir vajadzīgie līdzekļi, lai nodrošinātu noteikumu ievērošanu.

1.10   Tāpēc EESK atzinīgi vērtē izmaiņas, kas attiecas uz kredītreitingu aģentūru civiltiesisko atbildību, un rosina Eiropas Komisiju uzlabot finanšu produktu patērētāju reālo aizsardzību. Tāpēc būtu jārada efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi, lai patērētāji, neraugoties uz sankcijām, kuras aģentūrai noteikusi uzraudzības iestāde, varētu izmantot savas tiesības un saņemt kompensācijas.

1.11   Interešu konflikti joprojām ir būtiska problēma, un priekšlikumā paredzēti vairāki pasākumi, lai to risinātu. EESK tomēr vēlreiz uzsver, ka tie nav pietiekami, lai nodrošinātu izvirzītā mērķa sasniegšanu. Iemesls tam ir kārtība “emitents maksā”, jo īpaši, ja runa ir par vērtējumu un valstu reitingu sniegšanu. Zemi valstu parāda reitingi un sliktas prognozes ir izdevīgas emitēto parādzīmju pircējiem, jo paaugstinās procentu likmes un palielinās riska prēmijas. Dažkārt šie pircēji vienlaikus var būt arī emitenti, kas maksā reitingu aģentūrām par to finanšu instrumentu novērtēšanu, un šādos gadījumos varētu rasties interešu konflikts.

1.12   EESK atzinīgi vērtē ne tikai centienus pievērsties vairākām problēmām (pārredzamība, interešu konflikti, neatkarība un konkurence) un pastiprināt kontroli pār to, kā darbojas reitingu aģentūras (vieni no svarīgākajiem dalībniekiem finanšu tirgos), bet arī faktu, ka 2011. gada regulā ir risināti vairāki citi svarīgi jautājumi, jo īpaši tas attiecas uz Eiropas regulējumu reitingu aģentūru uzraudzībai (1).

1.13   EESK tomēr uzskata, ka jautājums par kredītreitingu aģentūrām ir drīzāk politisks, nekā tikai juridisks jautājums. Tāpēc labākais veids, kā pasargāt valsts parādu no aģentūru novērtējumu bieži vien bīstamajām sekām, ir ne vien izstrādāt labākus un ierobežojošākus noteikumus, bet arī

2.   Pamatojums

2.1   Pašreizējā kredītu krīzes padziļināšanās ir saistīta ar iepriekšējo banku krīzi, ko izraisīja nopietnas nepilnības finanšu iestāžu regulējumā un uzraudzībā un uz ko Eiropas Kopiena reaģēja ātri un pienācīgi, pieņemot Regulu (EK) Nr. 1060/2009. Jaunā krīze liecina, ka vairāku ar finanšu iestāžu regulēšanu un uzraudzību saistīto pasākumu efektivitāte ir vēl vairāk jāpaaugstina. Regulā (EK) Nr. 1060/2009 paredzēti stingri profesionālās ētikas noteikumi, kas kredītreitingu aģentūrām jāievēro, lai mazinātu iespējamos interešu konfliktus, nodrošinātu augstu kvalitāti un reitingu un reitinga procedūru pietiekamu pārredzamību.

2.2   Jāatgādina, ka kredītreitingu aģentūras nespēj pareizi prognozēt nākotnes norises, un tas nozīmē, ka tām nenoliedzami ir kaitīga ietekme uz attiecīgo valstu ekonomiku. Apšaubāmu aģentūru uzskaitījums ir garš, tāpēc šeit ir minētas tikai dažas no tām:

2.3   Pašlaik, kad visa Eiropa saskārusies ar parādu krīzi un dažas valstis atrodas uz bankrota sliekšņa, ir īpaši svarīgi, ka Komisija dara visu iespējamo, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu. Izskatāmais priekšlikums ir piemērots instruments, lai stiprinātu šos centienus, bet tam vajadzētu būt tālejošākam.

2.4   Komisijas priekšlikumā pieeja valsts parāda reitingiem ir nepilnīga, nemaz nerunājot par to, ka šo reitingu jēga pati par sevi ir apšaubāma, jo valstīm ar vienādiem reitingiem jāmaksā atšķirīgas procentu likmes. No tā izriet arī jautājums — kurš joprojām ir neatbildēts — par šo aģentūru sniegto reitingu politisko vērtējumu.

2.5   Apspriešanās dokumentā (7), kurā apkopoti 2010. gadā veiktās sabiedriskās apspriešanas rezultāti, Eiropas Komisija minēja iespējas, kā risināt problēmas, kuras saistītas ar tirgus dalībnieku pārmērīgo paļaušanos uz kredītreitingiem, un norādīja, ka jāievieš ieguldījumu sabiedrību kredītriska neatkarīga novērtēšana, jāveicina konkurences palielināšanās kredītreitingu tirgū un jāievieš kredītreitinga aģentūru civiltiesiskā atbildība; Komisija arī norādīja uz iespējām, kā risināt iespējamos interešu konfliktus, kurus rada kārtība “emitents maksā”.

2.6   Sabiedriskajā apspriešanā, ko Eiropas Komisija rīkoja no 2010. gada 5. novembrim līdz 2011. gada 7. janvārim, vairāki respondenti pauda bažas par pārmērīgu vai pat mehānisku paļaušanos uz kredītreitingiem un atbalstīja ieceri likumdošanā pakāpeniski samazināt atsauces uz kredītreitingiem. Tajā pašā laikā viņi norādīja, ka atbilstošu risinājumu meklējumos daudz pūļu būs jāvelta, lai atrastu piemērotus instrumentus, kas reitingus varētu aizstāt.

2.7   Arī Eiropas Parlaments, kas 2011. gada 8. jūnijā pieņēma neleģislatīvu rezolūciju par kredītreitingu aģentūrām (8), piekrīt, ka jāuzlabo kredītreitingu aģentūru tiesiskais regulējums un jāparedz atbilstoši pasākumi, lai samazinātu pārmērīgu paļaušanos uz kredītreitingiem.

2.8   Eiropadome 2011. gada 23. oktobrī (9) secināja, ka stingrāks finanšu nozares regulējums joprojām ir viena no ES galvenajām prioritātēm, un atzinīgi novērtēja faktu, ka kopš 2008. gada daudz ir paveikts, īstenojot reformas regulatīvajā un uzraudzības sistēmā, taču aicināja arī turpmāk rīkoties aktīvi, lai apzinātu un novērstu nepilnības finanšu sistēmā un tā novērstu turpmākas krīzes.

2.9   Finanšu stabilitātes padome (FSP) 2010. gada oktobrī noteica principus starptautiskā līmenī, lai samazinātu iestāžu un finanšu iestāžu paļaušanos uz kredītreitingu aģentūru sniegtiem reitingiem (10). Saskaņā ar šiem principiem, ko apstiprināja 2010. gada novembra Seulas G20 samitā, tiesību aktos būtu jāsvītro vai jāaizstāj atsauces uz šādiem reitingiem, ja ir pieejami citi piemēroti kredītspējas standarti, un ieguldītāji būtu jārosina veikt patstāvīgus kredītnovērtējumus.

2.10   Tāpēc bija vajadzīgi grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1060/2009, lai galvenokārt mazinātu risku, kas varētu būt saistīts ar finanšu tirgus dalībnieku pārmērīgu paļaušanos uz kredītreitingiem, kā arī ar reitingu tirgus augsto koncentrācijas pakāpi, kredītreitingu aģentūru civiltiesisko atbildību pret ieguldītājiem, interešu konfliktiem, kuru pamatā ir kārtība “emitents maksā”, un kredītreitingu aģentūru akcionāru struktūru.

3.   Kopsavilkums par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1060/2009

3.1   Regulas piemērošanas jomas paplašināšana, iekļaujot reitingu prognozes

3.1.1   Komisijas priekšlikumā ierosināts paplašināt kredītreitingu noteikumu darbības jomu, lai vajadzības gadījumā iekļautu “reitingu prognozes”. Šādu reitingu prognožu nozīme ieguldītājiem un emitentiem, kā arī to ietekme uz tirgu ir salīdzināma ar kredītreitingu nozīmi un ietekmi. Tāpēc veikts grozījums un kredītreitingu aģentūrām izvirzīta īpaša prasība norādīt laikposmu, kurā ir paredzamas kredītreitinga izmaiņas.

3.2   Grozījumi saistībā ar kredītreitingu izmantošanu

Priekšlikumā regulai par kredītreitingu aģentūrām arī paredzēta prasība, ka noteiktām finanšu iestādēm pašām jāveic kredītriska novērtējums, lai samazinātu pārmērīgu paļaušanos uz ārējiem kredītreitingiem aktīvu kredītspējas vērtēšanā.

3.3   Grozījumi saistībā ar kredītreitingu aģentūru neatkarību

3.3.1   Tā kā darbojas kārtība “emitents maksā”, kredītreitingu aģentūru neatkarība ir jāstiprina, lai paaugstinātu izsniegto kredītreitingu ticamības līmeni.

3.3.2   Viens no noteikumiem, ar ko ir nostiprināta neatkarība, novēršot interešu konfliktus, paredz, ka kredītreitingu aģentūras akcionāram vai dalībniekam, kam šajā aģentūrā ir vismaz 5 % kapitāla daļa, nedrīkst būt 5 % vai vēl vairāk kapitāla daļu jebkurā citā kredītreitingu aģentūrā, ja vien attiecīgās aģentūras nav vienas un tās pašas grupas locekles.

3.3.3   Ieviests rotācijas noteikums attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām, ko emitents piesaistījis vai nu paša emitenta vai tā parāda instrumentu reitinga veikšanai. Noteikta prasība, ka iepriekšējai kredītreitingu aģentūrai ir jāpārsūta nākamajai kredītreitingu aģentūrai visa būtiskā informācija.

3.3.4   Jāatzīmē arī, ka noteikums par personāla iekšējo rotāciju ir pielāgots, lai novērstu analītiķu pāreju uz citu kredītreitingu aģentūru, ņemot līdzi dokumentus par klientiem.

3.3.5   Kredītreitingu aģentūrai nevajadzētu sniegt kredītreitingus, ja pastāv vai ir iespējami interešu konflikti, ko izraisa tādu personu iesaistīšanās, kurām pieder vairāk nekā 10 % no kredītreitingu aģentūras kapitāla vai balsstiesībām, vai kuras ieņem citu nozīmīgu amatu.

3.3.6   Personām, kurām pieder vairāk nekā 5 % no kredītreitingu aģentūras kapitāla vai balsstiesībām vai kuras spēj citādā veidā būtiski ietekmēt kredītreitingu aģentūras uzņēmējdarbību, būtu jāliedz sniegt konsultācijas vai padomdevēja pakalpojumus vērtējamai juridiskajai personai.

3.4   Grozījumi saistībā ar informācijas publiskošanu par kredītreitingu aģentūru metodiku, kredītreitingiem un reitingu prognozēm

3.4.1   Komisijas ierosinājusi procedūras, kā izstrādājamas jaunas reitingu noteikšanas metodes vai maināmas līdzšinējās metodes, un šajā procesā noteikti jāapspriežas ar ieinteresētajām personām. Kompetentā iestāde ir EVTI, kas novērtēs ierosināto jauno metožu atbilstību spēkā esošajiem noteikumiem, un jauno metodiku varēs izmantot tikai pēc tam, kad to būs apstiprinājusi EVTI.

3.4.2   Būtu jāparedz, ka kredītreitingu aģentūrām ir jāizlabo metodikas kļūdas, ja tādas ir atklātas, un par šādām kļūdām jāinformē EVTI, vērtētās juridiskās personas un sabiedrība kopumā.

3.4.3   Emitenti jāinformē par vērtējuma pamatā esošajiem galvenajiem apsvērumiem vismaz vienu pilnu darba dienu pirms reitinga vai prognozes publicēšanas, lai vērtētajai juridiskajai personai būtu iespēja norādīt uz jebkādiem kļūdainiem faktiem sniegtajā reitingā.

3.4.4   Kredītreitingu aģentūrām būtu jāpublisko informācija par visām vērtētajām juridiskajām personām vai parāda instrumentiem, kuru pirmais vērtējums vai provizoriskais kredītreitings tām jāsagatavo.

3.5   Grozījumi saistībā ar valsts kredītreitingu noteikšanu

3.5.1   Lai uzlabotu valstu kredītreitingu kvalitāti, paredzēti stingrāki noteikumi attiecībā uz šiem reitingiem, un noteikts, ka vērtēšana jāveic vismaz vienu reizi sešos mēnešos.

3.5.2   Lai palielinātu pārredzamību un paaugstinātu lietotāju izpratnes līmeni, paredzēts, ka kredītreitingu aģentūrām, nosakot un grozot valstu reitingus, ir jāpublicē pilns izpētes pārskats.

3.5.3   Turklāt kredītreitingu aģentūras sniegs neapkopotus datus par to apgrozījumu, tostarp datus par katrai atsevišķai aktīvu klasei noteiktajām maksām. Paredzams, ka šī informācija ļaus izvērtēt kredītreitingu aģentūru ieguldījumu valsts kredītreitingu izsniegšanā.

3.6   Grozījumi saistībā ar kredītreitingu un kredītreitingu maksas salīdzināmību

3.6.1   Paredzēts, ka visām kredītreitingu aģentūrām ir jāpaziņo par saviem reitingiem EVTI, kas nodrošinātu, ka visi par parāda instrumentu pieejamie reitingi tiek publiskoti Eiropas Reitingu rādītājā (EURIX).

3.6.2   EVTI ir pilnvarota sagatavot un iesniegt apstiprināšanai Komisijā saskaņotai reitingu skalai nepieciešamo tehnisko standartu projektu. Visiem reitingiem būs jāievēro vienādi skalas standarti, tādējādi nodrošinot, ka ieguldītāji tos var viegli salīdzināt.

3.6.3   Jānodrošina, lai kredītreitingu aģentūru iekasētā maksa no klientiem nav diskriminējoša vai pakārtota nosacījumiem, t.i., tās pamatā ir faktiskās izmaksas un pārredzami cenu noteikšanas kritēriji, un lai maksa nav atkarīga no vērtējuma rezultāta. Kredītreitingu aģentūrām katru gadu būs jāpublicē to maksājumu saraksts, kas saņemti no klientiem par individuāliem pakalpojumiem.

3.6.4   EVTI būs arī jāveic daži uzraudzības pasākumi saistībā ar tirgus koncentrāciju, ar augstu koncentrāciju saistītiem riskiem un to ietekmi uz finanšu nozares vispārējo stabilitāti.

3.7   Grozījumi saistībā ar kredītreitingu aģentūru civiltiesisko atbildību pret ieguldītājiem

3.7.1   Jaunajos noteikumos Komisija ierosina — saistībā ar gadījumiem, kad apzināti vai rupjas nolaidības dēļ izdarīti regulas par kredītreitingu aģentūrām pārkāpumi, jāparedz iespēja celt prasību par zaudējumu atlīdzību, ja šis pārkāpums ir ietekmējis kredītreitingu, uz kuru ir paļāvies ieguldītājs.

3.8   Citi grozījumi

3.8.1   Atsevišķos punktos, kas saistīti ar kredītreitingu aģentūrām, regulas darbības joma ir paplašināta, lai aptvertu “sertificētas” reitingu aģentūras, kas reģistrētas trešās valstīs.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1   Komisijas priekšlikums paredz grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1060/2009, īpaši saistībā ar finanšu tirgu dalībnieku pārmērīgo paļaušanos uz kredītreitingiem, reitingu tirgus augsto koncentrācijas pakāpi, kredītreitingu aģentūru civiltiesisko atbildību pret ieguldītājiem, interešu konfliktiem, kuru pamatā ir kārtība “emitents maksā”, un kredītreitingu aģentūru akcionāru struktūru. Komiteja tomēr norāda, ka daži regulas noteikumi nav pietiekami sīki izstrādāti, bet citi ir neskaidri formulēti. EESK pauž cerību, ka regulas galīgā versija, ciktāl tas ir iespējams un vēlams, būs konkrētāka, skaidrāka un mazāk divdomīga.

4.2   EESK pauž šaubas par to, vai turpmāk pašizveidotie kredītreitingi patiešām būs ticami un vai uz tiem varēs paļauties. Tas ir tāpēc, ka pašlaik vislielāko uzticēšanos bauda reitingi, ko noteikušas aģentūras, kuras nav reģistrētas Eiropas Savienībā. Ja finanšu iestādes turpinās paļauties uz to reitingiem, ierosinātā regula ir lemta neveiksmei. Neatbildēts paliek arī jautājums, kā Komisija vēlas ieviest šādu ticamu pašnovērtēšanu.

4.3   Tas attiecas arī uz ierosināto rotācijas noteikumu: pat tad, ja šis noteikums sekmētu jaunu aģentūru rašanos, lai paplašinātu viedokļu daudzveidību, šo jauno aģentūru pašu var ietekmēt atzītu aģentūru viedokļi, un tāpēc vēlamā viedokļu daudzveidība var palikt tikai iecere.

4.4   EESK pauž nopietnas šaubas par sniegto kredītreitingu neatkarību, jo īpaši tādēļ, ka tie sagatavoti, ievērojot kārtību “emitents maksā” (tas attiecas arī uz valstu reitingiem). Tas ietekmē procentu likmes, ko valstis maksā kredītiestādēm un citiem to parādsaistību pircējiem. Tāpēc EESK rosina Komisiju pievērsties norisēm finanšu tirgos kopumā un to stingrākam regulējumam.

4.5   EESK atbalsta ieceri pārraudzīt analītiķu atalgojumu un šā atalgojuma norobežošanu no reitingu rezultātiem. Tomēr nav skaidrs, kādus konkrētus pasākumus varētu veikt EVTI, lai uzraudzītu šī priekšlikuma īstenošanu. Tādēļ Komiteja ierosina šo punktu izstrādāt sīkāk.

5.   Īpašas piezīmes

5.1   EESK atkārtoti norāda, ka jānodrošina atbilstība noteiktajam tiesiskajam regulējumam. Tā galvenokārt jāpanāk, paredzot sankcijas pret Eiropas un starptautisko tirgu uzraudzības iestāžu vadītājiem un atbildīgajām personām, kas nepilda savus pienākumus. Sankcijas jāparedz, jo viņu bezdarbība var kaitēt ne vien bankām un finanšu sistēmas stabilitātei, bet arī ekonomikai, uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

5.2   EESK atzinīgi vērtē aktīvākos centienus aizsargāt finanšu produktu patērētājus, ieviešot kredītreitingu aģentūru civiltiesisko atbildību. Šie centieni liecina, ka Eiropas Parlaments un Padome ir ņēmuši vērā iepriekšējo EESK atzinumu (11). Komiteja tomēr uzskata, ka šo sadaļu vajadzētu izstrādāt sīkāk un tai jābūt skaidrākai. Tā būtu arī tieši jāsaista ar sankcijām, ko EVTI var noteikt.

5.3   EESK skeptiski vērtē centienus, ar aplūkoto regulu ieviešot saskaņotu reitingu skalu, radīt lielāku konkurenci kredītreitingu tirgū. Komiteja tomēr atbalsta minētos noteikumus, jo to mērķis ir uzlabot reitingu salīdzināmību.

5.4   EESK uzskata: cenšoties uzlabot kvalitāti, pārredzamību, neatkarību, viedokļu plurālismu un konkurenci reitingu sniegšanā, Komisijai būtu jāizveido neatkarīga Eiropas reitingu aģentūra, kas sniegtu neatkarīgus valsts parāda reitingus, lai aizsargātu kopīgās intereses.

5.5   EESK piekrīt, ka īpašumtiesības uz reitinga aģentūrām būtu jāierobežo, lai nodrošinātu, ka tās var uzskatīt par neatkarīgām. Komiteja tomēr vēlētos, ka tiek panākta to pilnīga neatkarība. Vienlaikus jānodrošina, ka nevienam ieguldītājam pat netieši nepieder vairāk par noteiktu procentuālo daļu no aģentūras kapitāla.

5.6   EESK pauž bažas, ka pat prasība finanšu tirgus dalībniekiem izveidot savus reitingus un samazināt atkarību no ārējiem reitingiem negarantēs finanšu tirgus dalībnieku pieņemto lēmumu objektivitāti vai plašāku viedokļu spektru. Tajā pašā laikā Komitejai ir šaubas par to, vai mazākām finanšu iestādēm ir līdzekļi, lai izveidotu analītiskās struktūras šādu reitingu izstrādāšanai.

5.7   EESK pauž bažas par to, vai izdosies nodrošināt reitinga aģentūru civiltiesisko atbildību, jo šīs aģentūras daudzos gadījumos ir sniegušas kļūdainus reitingus, taču līdz šim, izņemot ļoti retus gadījumus, tām nav bijis jāuzņemas atbildība par pielaistajām kļūdām. Tāpēc EESK nav pārliecināta, ka ierosinātā regula varētu šo stāvokli mainīt. Tajā pašā laikā EESK uzskata, ka būtu lietderīgi pēc iespējas saskaņotā un efektīvā veidā palielināt to iestāžu civiltiesisko atbildību, kuras izmanto reitingus, sniedzot noteiktus pakalpojumus. Piemēram, bankām būtu jāuzņemas atbildība par to sniegtajām konsultācijām, kas saistītas ar ieguldījumiem.

5.8   Pēc Komitejas domām, vajadzētu pārskatīt reitingu aģentūru uzraudzības kārtību, kas pašlaik ir nepilnīga. Uzraudzībai jābūt sistemātiskai, saskaņotai un visaptverošai.

5.9   EESK uzskata, ka ierosinātie noteikumi attiecībā uz interešu konfliktiem ir svarīgi, taču atzīmē, ka priekšlikuma attiecīgie punkti ir pārāk neskaidri. Tos vajadzētu izstrādāt sīkāk, jo īpaši, nosakot dažādo uzraugošo iestāžu pienākumus.

5.10   Līdzīgi ir arī EESK secinājumi par Eiropas Reitingu rādītāja (EURIX) tehniskajiem aspektiem un veidu, kā tas ir faktiski definēts. Šajā sakarā Komiteja arī pauž šaubas, vai šāds rādītājs faktiski var sniegt jebkādu papildu informāciju.

5.11   Priekšlikumā ir atsauce uz valstu kredītreitingiem, taču nav sniegta precīza definīcija jēdzienam “valsts”. Tam ir svarīga nozīme, jo valsts finansiālo situācija ietekmē arī sociālās aizsardzības un veselības apdrošināšanas sistēmas, kas ir tieši vai netieši saistītas ar valsts budžetu. Sabiedrībai ir tiesības zināt, vai finansējums veselības aprūpei vai sociālajām vajadzībām ir apdraudēts.

5.12   Valsts reitingi ir jādefinē ļoti uzmanīgi, jo tie ietekmē daudzus aspektus, kā valsts darbojas finanšu tirgos. Tāpēc Komisijai vajadzētu pievērst lielāku uzmanību valsts parāda reitingiem un rūpīgāk risināt šo jautājumu.

5.13   Viens no galvenajiem neatrisinātajiem jautājumiem joprojām paliek kredītreitingu aģentūru neatkarības trūkums, kura galvenais cēlonis ir kārtība “emitents maksā”. Tādēļ reitingi dod labumu emitentiem, bet nekalpo ieguldītājiem. EESK uzskata, ka rotācijas noteikumu ieviešana nebūs pietiekams regulatīvs pasākums, vēršoties pret principu “emitents maksā”. Tādēļ Komiteja ierosina apsvērt citus veidus, kā ierobežot emitentu iespējas izvēlēties reitinga aģentūru savu mērķu sasniegšanai.

5.14   EESK uzskata, ka ierosinātais rotācijas princips nav pietiekami tālejošs, lai piepildītu ar tā ieviešanu saistītās cerības, īpaši attiecībā uz pietiekami daudz jaunu tirgus iespēju radīšanu. Tāpēc Komiteja norāda, ka regulā vajadzētu noteikt īsākus laikposmus, kuros emitents drīkst izmantot tās pašas reitingu aģentūras pakalpojumus, vai ilgākus periodus, kuros to nedrīkst darīt. Vēl viens iespējams risinājums būtu reitingu aģentūru noteikšana izlozes kārtībā. EESK arī ierosina attiecīgajos pantos iekļautajā frāzē “desmit secīgiem emitenta parāda instrumentiem” svītrot vārdu “secīgiem”.

(1)  EESK atzinums par tematu “Kredītreitinga aģentūras”, OV C 54, 19.2.2011, 37. lpp.

(2)  Ibrahim Warde, “Ces puissantes officines qui notent les Etats”, Le Monde diplomatique, 1997. gada februāris.

(3)  Marc Roche, “Le capitalisme hors la loi”, Éditions Albin Michel 2011, 70. lpp.

(4)  Joseph E. Stiglitz, “Le triomphe de la cupidité”, Les lines qui libèrent 2010, 166. lpp.

(5)  Hervé Kempf, “L'oligarchie ça suffit, vive la démocratie”, Éditions du Seuil, Paris 2011, 72. lpp.

(6)  Turpat.

(7)  http://ec.europa.eu/internal_market/securities/docs/agencies/summary-responses-cra-consultation-20110704_en.pdf.

(8)  http://www.europarl.europa.eu/oeil/FindByProcnum.do?lang=en&procnum=INI/2010/2302.

(9)  http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ec/125496.pdf.

(10)  http://www.financialstabilityboard.org/publications/r_101027.pdf.

(11)  EESK atzinums ECO/280 “Kredītreitinga aģentūras”, 8.12.2010.