Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Nodokļu dubultā uzlikšana vienotajā tirgū””

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2011. gada 11. novembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Nodokļu dubultā uzlikšana vienotajā tirgū” ”

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 7. martā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 479. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 28. un 29. martā (2012. gada 28. marta sēdē), ar 135 balsīm par, 1 balsi pret un 10 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.1 Nodokļu dubulta uzlikšana ir nopietns šķērslis pārrobežu darījumiem, traucē vienotā tirgus efektīvu darbību un negatīvi ietekmē ieguldījumus un nodarbinātību. Nodokļu dubulta uzlikšana attur veikt ieguldījumus, apdraud konkurētspēju un tādējādi kaitē ekonomikas izaugsmei un centieniem sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus.

1.2 EESK vairākos atzinumos ir uzsvērusi, ka ļoti svarīgi ir novērst nodokļu dubulto uzlikšanu. Komiteja ir atbalstījusi priekšlikumus paātrināt pasākumus, kuru mērķis ir novērst nodokļu dubultu uzlikšanu, vairāk vienkāršot pārrobežu darījumu administratīvās procedūras un sekmēt tādu iekšējo tirgu, kurā dominē godīga konkurence.

1.3 Tāpēc EESK atbalsta Komisijas paziņojumā (1) izklāstītās iniciatīvas, kuru mērķis ir novērst nodokļu dubultu uzlikšanu, veicinot dažādu nodokļu sistēmu efektīvu saskaņotu darbību.

1.4 EESK arī uzskata, ka nodokļu dubulta uzlikšana jānovērš ar paņēmieniem, kas būtu proporcionāli izvirzītajiem mērķiem un respektētu katras dalībvalsts fiskālo suverenitāti.

1.5 Turklāt EESK uzskata, ka problēmas saistībā ar nodokļu dubultu uzlikšanu neproporcionāli vairāk skar fiziskas personas un mazos un vidējos uzņēmumus, kuriem parasti nav pietiekamu līdzekļu risināt šādas problēmas. Tāpēc, lai gan Komiteja paziņojumu vērtē pozitīvi, tā uzsver, ka priekšlikumiem nodokļu dubultas uzlikšanas jomā jābūt saskaņotiem ar pasākumiem, kas attiecas uz nodokļu dubultu uzlikšanu iedzīvotājiem, kā arī tiem jāietver fiziskām personām un MVU paredzēti risinājumi.

1.6 Komiteja atbalsta domu veidot ES Forumu jautājumos par nodokļu dubultu uzlikšanu, pamatojoties uz tiem pašiem principiem, ko izmanto sekmīgajā Kopējā iekšējo cenu noteikšanas forumā. Tomēr Komiteja ierosina uzskatīt forumu par pirmo soli ceļā uz ES Komisijas novērošanas centra izveidi, ko EESK jau ir ieteikusi kā līdzekli, lai risinātu jautājumu par pārrobežu šķēršļu novēršanu iedzīvotājiem. (2) Šajā nolūkā novērošanas centra darbību varētu paplašināt, iekļaujot uzdevumu pētīt, cik noturīga efektivitāte ir pūliņiem novērst nodokļu dubultu uzlikšanu iedzīvotājiem, MVU un lieliem uzņēmumiem.

1.7 EESK iesaka ES Forumā jautājumos par nodokļu dubultu uzlikšanu iekļaut arī organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.

1.8 Komiteja arī atbalsta tāda rīcības kodeksa pieņemšanu, uz kura pamata varētu veidot vienotu izpratni par nodokļiem starp dalībvalstīm un tos uzlikt saskaņoti, lai izvairītos no nodokļu dubultas uzlikšanas un samazinātu to gadījumu skaitu, kad konvencijas par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu nedarbojas. Tas, savukārt, mazinātu nepieciešamību izmantot arbitrāžu.

1.9 Lai gan EESK atbalsta domu izpētīt iespējas ieviest efektīvu strīdu risināšanas procedūru, tā norāda, ka pūliņiem jābūt virzītiem uz to, lai arbitrāžā būtu jāvēršas tikai retos gadījumos.

1.10 EESK atbalsta vēlmi pilnībā izpētīt fenomenu par dubultu neaplikšanu ar nodokļiem un tā saimnieciskās un sociālās sekas, kā arī sekas, kādas potenciāli varētu būt pasākumiem, kuru mērķis ir neaplikšanu novērst.

1.11 Visbeidzot, EESK uzsver, ka visi priekšlikumi jāizvērtē, veicot padziļinātus sociālo un ekonomikas aspektu novērtējumus, un ka tādiem novērtējumiem jāatspoguļo ietekme uz katru dalībvalsti.

2.1 Nodokļu dubulta uzlikšana izraisa tiesisko nenoteiktību, kas traucē iedzīvotāju un uzņēmumu ekonomiskajai darbībai. Tās dēļ palielinās vispārējais nodokļu slogs, samazinās labklājība, rodas nevajadzīgi augsts administratīvais slogs; tā negatīvi ietekmē ieguldījumus un vienotā tirgus darbību un tādējādi kaitē konkurētspējai un nodarbinātībai. Komisijas rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā norādīts, ka nodokļu dubulta uzlikšana ir nopietna problēma: vairāk nekā 20 % gadījumu, par kuriem ziņoja uzņēmuma ienākuma nodokļu maksātāji, summa pārsniedza EUR 1 miljonu un attiecībā uz fiziskām personām vairāk nekā 35 % gadījumu summa pārsniedza EUR 100 000.

2.2 Komisijas paziņojumā (3) uzsvērts, ka ļoti svarīgi ir risināt jautājumu par nodokļu dubultu uzlikšanu (4), jo tas palīdzētu nodrošināt gan vienotā tirgus efektīvu darbību, gan stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu.

2.3 Paziņojumā aicināts vairāk saskaņot nodokļus, jo tādējādi eurozonā varētu nodrošināt lielāku ekonomiskās politikas koordināciju. Tas ir izklāstīts “Aktā par vienoto tirgu” (5), kurā uzsvērts, ka svarīgi ir likvidēt šķēršļus ES iedzīvotāju pārrobežu darbībai, bet attiecībā uz uzņēmumiem — mazināt nodokļu administratīvo slogu. Otro no minētajām problēmām patlaban cenšas risināt ar Komisijas priekšlikumu par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) (6). Komisija arī norāda, ka starp dalībvalstīm būtu jāizveido efektīva konvenciju par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu (NDUN) sistēma un ka svarīgi ir risināt jautājumus saistībā ar nodokļu dubultu uzlikšanu mantojumam.

2.4 Paziņojumā galvenā uzmanība pievērsta nodokļu dubultas uzlikšanas radītajiem šķēršļiem un norādīts, ka ekonomikas krīzes laikā šis jautājums ir kļuvis vēl jo svarīgāks. Dokumentā atzīmēts, ka nodokļu dubultas uzlikšanas novēršana un jautājuma par dubultu neaplikšanu ar nodokļiem izskatīšana attīstības perspektīvā varētu kļūt par nodokļu ienākumu avotu valdībām.

2.5 Paziņojumā atzīts: lai gan vairākas dalībvalstis jau ir pievērsušās jautājuma par nodokļu dubultu uzlikšanu risināšanai, noslēdzot vienpusējas, divpusējas vai daudzpusējas vienošanās, ES līgumā dalībvalstīm nav uzlikts pienākums izskaust nodokļu dubultu uzlikšanu.

2.6 Dokumentā uzskaitītas vairākas jomas, kuras Komisija jau ir izskatījusi nolūkā novērst nodokļu dubultu uzlikšanu, tostarp Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīva, direktīva par procentu un honorāru maksājumiem, Arbitrāžas konvencija, Kopējais iekšējo cenu noteikšanas forums (JTPF), ieteikumi par ieturamā nodokļa atvieglojumu procedūrām un priekšlikums par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB).

2.7 Paziņojumā atzīmēts, ka šie pūliņi nav bijuši velti, tomēr arī ne pietiekami efektīvi. Tāpēc uzskaitīti turpmāk minētie iespējamie risinājumi, lai gan neviens no tiem nav izklāstīts sīkāk.

2.8 Visbeidzot, paziņojumā sniegts pārskats par turpmāk veicamajiem pasākumiem, tostarp šādiem:

3.1 EESK piekrīt, ka problēma par nodokļu dubultu uzlikšanu jārisina, jo tā kaitē ieguldījumiem un tādējādi arī darba vietu radīšanai un saimnieciskajai darbībai. EESK vairākos atzinumos ir uzsvērusi, ka ļoti svarīgi ir novērst nodokļu dubultu uzlikšanu. Tā ir atbalstījusi priekšlikumus paātrināt pasākumus, kuru mērķis ir novērst nodokļu dubultu uzlikšanu (9), vairāk vienkāršot pārrobežu darījumu administratīvās procedūras un ieviest vienotus principus, kas sekmē tādu iekšējo tirgu, kurā dominē godīga konkurence (10).

3.2 EESK ir atbalstījusi Komisijas centienus likvidēt vai vismaz samazināt peļņas, kas tiek sadalīta meitasuzņēmumiem valstī, kurā ir reģistrēts mātesuzņēmums, tiesisku un saimniecisku dubultu vai daudzkāršu aplikšanu ar nodokļiem. (11) EESK ir paudusi savu atbalstu, arī pozitīvi vērtējot priekšlikumu ieviest KKUINB, kas kalpotu kā līdzeklis uzņēmumu nodokļu principu saskaņošanai, taču ir norādījusi, ka direktīvas priekšlikuma aspekti būtu jāpaskaidro sīkāk. (12)

3.3 Komiteja uzsver, ka ļoti svarīgi ir visās valstīs KKUINB piemērot tā, lai neietekmētu ieņēmumus, un uzsver, ka KKUINB ieviešana nedrīkst mazināt Eiropas elastīgumu un konkurētspēju ārvalstu tiešo ieguldījumu piesaistīšanā. Attiecīgos gadījumos par šiem jautājumiem būtu jāizstrādā ietekmes novērtējums.

3.4 Lai sasniegtu minētos mērķus, EESK iesaka, vispirmām kārtām, pastiprināt valstu nodokļu jurisdikciju darbības saskaņošanu un veidot ciešāku sadarbību, tostarp uzlabojot nodokļu iestāžu saziņu savā starpā un ar nodokļu maksātājiem. Tiek uzskatīts, ka šajās jomās panākumi ir proporcionāli izvirzītajiem mērķiem un ka tie neapdraud valstu fiskālo suverenitāti. Šie apsvērumi saskan ar ES paziņojumu “Dalībvalstu tiešo nodokļu sistēmu koordinēšana iekšējā tirgū” (13).

3.5 Līdz ar to EESK atbalsta gan centienus nostiprināt pašreizējos instrumentus, gan paziņojumā izklāstītos turpmākos pūliņus nolūkā novērst nodokļu dubultu uzlikšanu, lai panāktu dažādu nodokļu sistēmu efektīvu sadarbību un nodrošinātu, ka nodokļu slogs uz ekonomikas jomas dalībniekiem gulstas tikai vienreiz un tādā veidā, kā tie to paredzējuši.

3.6 Komiteja arī uzver: lai gan nodokļu dubultas uzlikšanas novēršana ir svarīgs priekšnoteikums, lai nodrošinātu vienotā tirgus efektīvu darbību, priekšlikumiem jābūt vērstiem uz nodokļu šķēršļu faktisku likvidēšanu un konvenciju par NDUN efektīvu darbību Līguma par ES darbību juridiskā pamata ietvaros. Nodokļu dubulta uzlikšana jānovērš ar paņēmieniem, kas respektē katras atsevišķās dalībvalsts fiskālo neatkarību.

4.1 EESK uzsver, ka problēmas saistībā ar nodokļu dubultu uzlikšanu būtiski skar fiziskas personas un mazos un vidējos uzņēmumus. Lieliem uzņēmumiem parasti pietiek finanšu līdzekļu un cilvēkresursu, lai iesaistītos nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanā un ar to saistītajā arbitrāžā, bet fiziskām personām un MVU nav tik daudz resursu, bieži trūkst informācijas un zināšanu par juridisko un administratīvo praksi. (14) Iedzīvotājiem nodokļu dubultas uzlikšanas aspektā īpašas problēmas rada mantojuma nodokļi. Komisijas publicētajā paziņojumā galvenā uzmanība pievērsta tam, kā nodokļu dubultu uzlikšanu novērst uzņēmumiem, galvenokārt lieliem uzņēmumiem, bet šo jautājumu varētu skatīt plašāk, iekļaujot konkrētas problēmas, ar kurām saskaras iedzīvotāji un MVU.

4.2 Komiteja atzīst, ka Kopējā iekšējo cenu noteikšanas foruma darbs pie nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanas saistībā ar iekšējo cenu noteikšanu ir bijis sekmīgs, un paredz, ka ES Forums jautājumos par nodokļu dubulto uzlikšanu darbosies līdzīgā veidā. Kopējais iekšējo cenu noteikšanas forums, kas darbojas saskaņā ar ESAO Iekšējo cenu noteikšanas pamatnostādnēm un, pamatojoties uz konsensu, iesaka Komisijai neleģislatīvus risinājumus praktiskām problēmām, kuras Eiropas Savienībā izraisa iekšējo cenu noteikšana, ir guvis panākumus, tostarp ir pieņemts Rīcības kodekss attiecībā uz iekšējo cenu noteikšanas dokumentāciju asociētiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā, iepriekšēju cenu noteikšanas nolīgumu pamatnostādnes Eiropas Savienībā, kā arī Pamatnostādnes par grupas iekšējiem pakalpojumiem ar zemu pievienoto vērtību. Viens no šī foruma efektivitātes faktoriem ir tas, ka forumā ir plaši pārstāvētas gan dalībvalstis, gan uzņēmumi.

4.3 Komiteja tāpēc izsaka cerību, ka ES Forums jautājumos par nodokļu dubulto uzlikšanu arī tiks veidots uz tiem pašiem principiem, ietverot visu ieinteresēto aprindu, tostarp organizētas pilsoniskās sabiedrības, faktisku pārstāvību.

4.4 Komiteja atbalsta nodomu izveidot ES Forumu jautājumos par nodokļu dubultu uzlikšanu, bet konstatē, ka paziņojumā ļoti maz informācijas par foruma uzdevumiem. EESK ierosina ES Forumu jautājumos par nodokļu dubultu uzlikšanu uzskatīt par pirmo soli ceļā uz novērošanas centra izveidi. Foruma pārveide par novērošanas centru saskan ar EESK agrākajiem ieteikumiem (15) par pārrobežu šķēršļu likvidēšanu, kad Komiteja jau mudināja izveidot ES novērošanas centru, kura uzdevums būtu nerimtīgi analizēt un gūt sīkas un praktiskas zināšanas par pastāvošajām nodokļu problēmām (tostarp nodokļu dubultu uzlikšanu) un stāvokļa izmaiņām.

4.5 ES Komisijas pārraudzībā izveidotā Nodokļu novērošanas centra darbību varētu paplašināt, iekļaujot uzdevumu pētīt nodokļu problēmas uzņēmumiem — gan MVU, gan lieliem uzņēmumiem —, kā arī to, cik noturīga ir efektivitāte pūliņiem novērst nodokļu dubultu uzlikšanu. Novērošanas centrs varētu dot būtisku ieguldījumu tādos jautājumos kā konvenciju par NDUN tvēruma un darbības jomas paplašināšana, risinājumu meklēšana trīspusējām situācijām un valdību mudināšana novērst nodokļu dubultu uzlikšanu, nemazinot valstu fiskālo suverenitāti.

4.6 EESK atbalsta tāda rīcības kodeksa pieņemšanu, kurā izklāstīti principi, par kuriem valdības iepriekš ir spējušas vienoties. Rīcības kodekss ļautu ieviest vienotu izpratni par jēdzieniem, kuri izmantoti dalībvalstu savstarpēji piemērotajās konvencijās par NDUN un kuri bieži vien tiek pārprasti un izraisa strīdus.

4.7 EESK tomēr uzskata, ka praksē rīcības kodeksa darbību var uzskatīt par efektīvu, ja tā ietver spiedienu no pārējo dalībnieku puses un dalībvalstis uztraucas par sekām, proti, ka tās varētu publiski kaunināt.

4.8 EESK atbalsta domu pētīt efektīvas strīdu risināšanas iespējas nolūkā noteikt iedarbīgākos veidus, kā novērst nodokļu dubultu uzlikšanu. Komiteja atzīst, ka tādas savstarpējas palīdzības procedūras, kad valstis tiekas, lai atrisinātu problēmas, prasa daudz laika un ka Arbitrāžas konvenciju vajadzētu uzlabot, jo arī tajā paredzētā procedūra ir gara. Tas, savukārt, uzņēmumiem rada pārliecīgas izmaksas un nenoteiktību.

4.9 Taču EESK uzsver, ka pūliņiem jābūt virzītiem uz to, lai arbitrāžā būtu jāvēršas tikai retos gadījumos, un ka uzsvars — kā tas norādīts paziņojumā — jāliek uz rīcības kodeksa izstrādi, kā arī uz skaidrām un pārredzamām pamatnostādnēm, kuras kalpotu par efektīvu “pirmās palīdzības” instrumentu strīdu risināšanai.

4.10 Šajā ziņā būtisku ieguldījumu varētu dot ES Forums par nodokļu dubultu uzlikšanu, proti, tas varētu mudināt noslēgt nodokļu konvencijas, kurās visiem neatrisinātiem nodokļu dubultas uzlikšanas gadījumiem kā savstarpējās vienošanās procedūra paredzēta saistoša strīdu risināšanas procedūra.

4.11 EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu pilnībā izpētīt fenomenu par dubultu neaplikšanu ar nodokļiem. Turklāt Komiteja iesaka izpētīt tā saimnieciskās un sociālās sekas, kā arī sekas, kādas potenciāli varētu būt pasākumiem nolūkā neaplikšanu novērst.

4.12 EESK atkārto, ka ļoti svarīgi ir veikt sociālo un ekonomikas aspektu padziļinātu novērtējumu, lai konstatētu, cik lielā mērā paziņojumā izklāstīto priekšlikumu pieņemšana varētu negatīvi ietekmēt ekonomiku un sociālo jomu. (16) Tādam novērtējumam jābūt visaptverošam un jāietver visas dalībvalstis, ko skar attiecīgie priekšlikumi.

4.13 Visbeidzot, EESK ar nepacietību gaida, ka Komisija izanalizēs un publicēs nākamos priekšlikumus nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanas jomā, tostarp šādus:

Briselē, 2012. gada 28. martā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Staffan NILSSON

(2) Skatīt EESK atzinumu par tematu “Pārrobežu nodokļu šķēršļu novēršana ES pilsoņiem”, OV C 318, 29.10.2011., 95. lpp.

(4) Nodokļu dubultā uzlikšana nozīmē divu vai vairāku nodokļu jurisdikciju salīdzināmu nodokļu piemērošanu vienam ar nodokli apliekamam ienākumam vai kapitālam.

(7) Skatīt EESK atzinumu (OV C 143, 22.5.2012., 46. lpp.) par “Priekšlikumu Padomes direktīvai par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic starp asociētām uzņēmējsabiedrībām dažādās dalībvalstīs” (pārstrādāta redakcija), COM(2011) 714 final.

(8) Komisijas 2011. gada 15. decembra Ieteikums par mantojuma nodokļa dubultās uzlikšanas mazināšanu (2011/856/ES).

(10) Sk. EESK atzinumu par tematu “Direct company taxation” (“Tiešie nodokļi uzņēmumiem”, atzinums nav pieejams latviešu val.), OV C 241, 07.10.2002., 75. lpp.

(11) Sk. EESK atzinumu par tematu “Proposal for a Council Directive amending Directive 90/435/EEC on the common system of taxation applicable in the case of parent companies and subsidiaries of different Member States” (“Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs”, atzinums nav pieejams latviešu val.), OV C 32, 05.02.2004., 118. lpp.

(12) Sk. EESK atzinumu par tematu “Priekšlikums Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)”, OV C 24, 28.01.2012., 63. lpp.

(14) Kā norādīts ES Komisijas Kopsavilkuma ziņojumā par sabiedrisko apspriešanos par nodokļu dubulto uzlikšanu un iekšējo tirgu, 69 % fizisko personu, kas saskārās ar nodokļu dubultas uzlikšanas problēmām, ir meklējuši līdzekļus, lai novērstu šo slogu, savukārt uzņēmumu gadījumā to ir darījuši 85 %.