Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par patērētāju tiesību aizsardzības programmu 2014.–2020. gadam”

Eiropas Parlaments 2011. gada 30. novembrī un Padome 2011. gada 13. decembrī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 169. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par patērētāju tiesību aizsardzības programmu 2014. - 2020. gadam”

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 8. martā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 479. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 28. un 29. martā (28. marta sēdē), ar 109 balsīm par, 11 balsīm pret un 8 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.1 Komisijas iesniegtais priekšlikums regulai par patērētāju tiesību aizsardzības programmu 2014.–2020. gadam ir loģisks darba turpinājums pēc paziņojuma “Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” pieņemšanas un ir virzīts uz mērķi “vienotajā tirgū galveno uzmanību veltīt pilntiesīgam patērētājam”.

1.2 Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē to, ka par patērētāju tiesību aizsardzības programmu un veselības aizsardzības programmu izstrādāti divi atsevišķi priekšlikumi, tādējādi radot priekšnoteikumu to pienācīgai sagatavošanai.

1.3 Komiteja atzīmē, ka Komisija iecerējusi ES politikā galveno uzmanību veltīt patēriņam, un pašreizējos apstākļos tam ir būtiska nozīme. Komiteja secina, ka šim mērķim paredzētie līdzekļi nav atbilstoši, un tāpēc nav pārliecināta par spēju to efektīvi īstenot.

1.4 EESK pieņem zināšanai apņemšanos izmantot statistikas līdzekļus, lai apzinātu reālo stāvokli tirgū un pārraudzītu tirgus attīstību saspringtos apstākļos gan no ekonomikas, gan no sociālā un vides viedokļa.

1.5 Komiteja atzīmē ieceri ieviest uzraudzības rādītājus, kuri ir vēl jo vajadzīgāki tādēļ, ka programma salīdzinājumā ar pašreizējo stāvokli paredzēta ilgam laika posmam.

1.6 EESK uzsver, ka jāpaaugstina ES teritorijā tirgū laisto preču un sniegto pakalpojumu drošības standarti, tāpēc jāpastiprina kontrole un jānodrošina kompetento iestāžu sadarbība, nodrošinot tām arī efektīvus līdzekļus sankciju piemērošanai.

1.7 Komiteja atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot patērētāju informēšanas un izglītošanas programmas un izmantot labas prakses piemērus, lai sniegtu noderīgu informāciju, kas iegūta no neatkarīgiem avotiem. Komiteja norāda, ka ilgtspējīgu patēriņu varēs panākt, ja visu rīcībā būs pārbaudāma, kvalitatīva un visiem pieejama informācija.

1.8 Tāpēc būtiska nozīme ir neatkarīgām patērētāju organizācijām. EESK iesaka būtiski palielināt šādām organizācijām piešķirto finanšu līdzekļu apjomu, lai tās varētu apgūt vajadzīgās īpašās zināšanas — vēl jo vairāk tāpēc, ka to darbības joma ir ļoti plaša. Turklāt, lai saglabātu ekonomisko līdzsvarotību, šīm organizācijām jābūt spējīgām pilnībā apliecināt savu pretsvara nozīmi.

1.9 EESK aicina dalībvalstis atzīt, atbalstīt un finansēt valstu patērētāju apvienības, kuras cieši iesaistītas iekšējā tirgus īstenošanā.

1.10 EESK atbalsta dažādās iniciatīvas, kas ierosinātas, lai papildinātu ārpustiesas strīdu izšķiršanas shēmas. Komiteja tomēr norāda, ka nav nevienas atsauces uz kolektīvajām prasībām, bez kurām nevar nodrošināt tiesību aktu ievērošanu, kā tas norādīts vairākos Komitejas atzinumos.

2.1 Komisijas priekšlikuma mērķis ir 2014.–2020. gadam izstrādāt tādu patērētāju tiesību aizsardzības programmu, kas turpinātu 2007.–2013. gada Kopienas rīcības programmu patērētāju tiesību aizsardzības politikas jomā. Tajā paredzēti ES pasākumu finansēšanas noteikumi.

2.2 Ar regulu tiek turpināta virzība, kas sākta ar Komisijas paziņojumu “Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, kurā pausts aicinājums nodrošināt iedzīvotājiem iespējas pilnībā iesaistīties vienotajā tirgū.

2.3 Regula izstrādāta pēc tam, kad ar dažādu iesaistīto dalībnieku līdzdalību veikts termiņa vidusposma ietekmes novērtējums par Kopienas rīcības programmu (2007. – 2013.) patērētāju tiesību aizsardzības politikas jomā.

2.4 Minētais novērtējums liecina, ka programmai ir pievienotā vērtība, lai gan tai piešķirtais finansējums ir neliels un tajā tikai daļēji ņemti vērā jaunie grūti risināmie uzdevumi sociālajā un vides jomā.

2.5 Programmā 2014.-2020. gadam ņemtas vērā dažādas izteiktās piezīmes. Lai ierosinātajiem pasākumiem iegūtu finansējumu, tajos jāņem vērā ar ekonomisko, sociālo un tehnisko vidi saistītie jautājumi, īpaši problēmas, kas attiecas uz globalizāciju, digitalizāciju, nepieciešamību virzīties uz ilgtspējīgākiem patēriņa modeļiem, iedzīvotāju novecošanu, sociālo atstumtību un grūtībām, ar kurām saskaras mazāk aizsargātas patērētāju grupas.

2.6 Jaunajai programmai jāpalīdz īstenot turpmākās patērētāju tiesību aizsardzības politikas mērķis, proti “vienotajā tirgū galveno uzmanību veltīt pilntiesīgam patērētājam”.

2.7 Komisija uzskata, ka tas ietver labāku patērētāju veselības, drošības un ekonomisko interešu aizsardzību un to, ka tiek nodrošinātas viņu tiesības būt izglītotiem un informētiem, kā arī viņu netraucēta piekļuve efektīviem tiesību aizsardzības līdzekļiem.

2.8 Komisija ierosina panākt šo vispārīgo mērķi ar četru konkrēto mērķu palīdzību:

3.1 EESK atbalsta programmas mērķi – “vienotajā tirgū galveno uzmanību veltīt pilntiesīgam patērētājam”. Komiteja piekrīt Komisijas pamatotajam viedoklim, ka augstas pakāpes prioritāte jāpiešķir tam, lai patērētāju intereses tiktu ņemtas vērā visās Eiropas Savienības politikas jomās, jo patērētāju izdevumi, kas veido 56 % no ES IKP, ir būtisks izaugsmes atjaunošanas faktors.

3.2 ES iestādēm un valstu valdībām jāpieņem patērētāju tiesību aizsardzības politika XXI gadsimtam un jāatzīst, ka patērētāji ir tirgus dabas darbības virzītājspēks un ļoti svarīgi ieinteresētie dalībnieki. Patiesi konkurētspējīgam tirgum ir vajadzīgi labi informēti patērētāji, kas tam uzticas. Patērētāja pozīcijas/emancipācijas stiprināšana ir faktors, kas palīdz uzlabot preču un pakalpojumu kvalitāti un ļauj tirgus ekonomikai darboties efektīvāk.

3.3 Patērētāju tiesību aizsardzības politikas darbības joma būtu jāpaplašina, un Eiropas Savienībai būtu jātiecas pēc lielākas konkurētspējas un inovācijas ES iedzīvotāju interesēs. Patērētāju tiesību aizsardzības politika jāuzskata par politiskās darba kārtības prioritāti, un tā jāiekļauj visās attiecīgajās politikas jomās un darba programmās.

3.4 Tāpēc Komiteja pauž nožēlu, ka stratēģijai “Eiropa 2020” piešķirtais budžets acīmredzami neatbilst tās vērienīgajiem mērķiem. Ja piešķirto summu sadala uz 500 miljoniem patērētāju ES 27 dalībvalstīs, jāsecina, ka gadā uz vienu patērētāju paredzēti 5 euro centi; šī summa ir pat mazāka nekā 2007.–2013. gada programmā, kurā, pēc Komitejas atzinumā (1) veiktās aplēses, uz vienu patērētāju gadā bija paredzēti 7 euro centi.

3.5 EESK atzinīgi vērtē programmā noteiktās pamatnostādnes, kas formulētas četros konkrētos mērķos. Jaunā programma ir tiešs iepriekšējās programmas turpinājums, un tajā nav nekā jauna, lai gan tirgus apstākļus ietekmē jaunās tehnoloģijas. Komiteja uzskata, ka izvirzīto mērķu īstenošanai izstrādātās metodes ir jāprecizē un jāpapildina.

3.6 Lai patērētāju tiesību aizsardzības politiku varētu iekļaut visās ES programmās, EESK aicina Eiropas Komisiju sagatavot sarakstu, kurā būtu norādītas visas Savienības programmas, kas attiecas uz un sekmē patērētāju interešu popularizēšanu un aizsardzību.

3.7 Turklāt EESK uzskata, ka Komisijas priekšlikumā jāiekļauj piektais mērķis, kas attiektos uz patērētāju pārstāvību un līdzdalību. EESK nepārprotami atbalsta to, ka Komisijas programmā ietverta patērētāju organizāciju pārstāvības spēju stiprināšana un atzīts atbalsts patērētāju pārstāvības organizācijām, kā arī to īpašās zināšanas. Tāpēc Komiteja uzskata, ka patērētāju pārstāvības uzlabošana un pārstāvības organizāciju spēju stiprināšana būtu jāizvirza kā atsevišķs programmas mērķis. Lai nodrošinātu, ka tiek izpildīts Komisijas solījums ES lēmumu pieņemšanas procesā galveno uzmanību veltīt patērētājam, programmā būtu jāveic grozījums, lai tajā iekļautu piekto mērķi.

3.8 Daļa no Patērētāju tiesību aizsardzības programmai piešķirtā budžeta (transporta izdevumi, sagatavošanas darbs un dalība ekspertu grupu darbā) būtu jāparedz minētajam mērķim, lai neatkarīgās patērētāju pārstāvības organizācijas patērētāju intereses varētu labāk pārstāvēt dažādās ekspertu grupās, kurās nepieciešama patērētāju līdzdalība. Tāpat, lai sekmētu patērētāju pārstāvības organizāciju ieguldījumu, vajadzības gadījumā īpašu finansējumu varētu piešķirt no citām ES programmām.

3.9 EESK atgādina Komisijai par nepieciešamību sagatavot vērienīgu “Eiropas Patērētāju programmu” (par kuru paziņots Komisijas darba plānā 2012. gada otrajam ceturksnim) un balstīties uz patērētāju pozīciju stiprināšanas (“empowerment”) principu, ievērojot sociālās tirgus ekonomikas principus un saskaņā ar Eiropas Parlamenta pieņemtajiem ziņojumiem.

3.10 Ar priekšlikumu par “Eiropas Patērētāju programmu” būtu konkrēti jācenšas stiprināt patērētāju pozīcijas, pamatojoties uz drošību, atbilstīgu informēšanu un izglītošanu, tiesību aizsardzības iespējām, tiesiskās aizsardzības pieejamību un izpildes pasākumiem.

3.11 Taču Eiropas patērētāju atbildības nostiprināšana nedrīkst nozīmēt atbildības novirzīšanu uz patērētājiem. Ar Patērētāju tiesību aizsardzības programmu galvenokārt jārada apstākļi godīgam un taisnīgam tirgum, kurā patērētāji jūtas droši un brīvi veic pirkumus neatkarīgi no viņu atrašanās vietas. Šāda drošība rodas tad, ja patērētājs ir pietiekami objektīvi informēts un konsultēts par viņa tiesībām, lai sava pirkuma izvēli veiktu pamatoti.

3.12 EESK uzsver, ka “Eiropas Patērētāju programmai” un priekšlikumam regulai par patērētāju tiesību aizsardzības programmu jābūt saskaņotiem laika ziņā, lai nodrošinātu programmas un stratēģisko mērķu konsekvenci un kvalitāti.

3.13 Komiteja vēlas uzsvērt, ka ir svarīgi, lai, Komisijai izstrādājot tiesību aktu un reglamentējošo noteikumu priekšlikumus, tiktu nodrošināts augsts patērētāju tiesību aizsardzības līmenis (Līguma 169. pants). Tāpēc Komiteja atgādina, ka jāizvēlas atbilstošs saskaņotības līmenis un tā dēļ nekādā gadījumā nedrīkst mazināties (ne rasties iespēja, ka mazinātos) Eiropas patērētāju tiesības neatkarīgi no viņu izcelsmes valsts. Tāpēc, lai aizsargātu patērētājus, kuri līgumā ir vājākā puse un kuriem ne vienmēr ir līdzekļi palīdzības saņemšanai, EESK iebilst pret tādām iespējamām iniciatīvām kā, piemēram, fakultatīva sistēma, kas varētu apdraudēt pašreizējo aizsardzības līmeni.

3.14 Turklāt EESK uzskata, ka ar patērētāju interesēm saistīto dokumentu vai pasākumu izstrādes procesā jānodrošina apspriešanās ar patērētājiem un viņu pārstāvjiem, kā arī jāpaplašina viņu rīcībā esošie līdzekļi.

3.15 EESK uzskata, ka īpaši svarīgi ir pasākumi, kuru mērķis ir visā tirgū palielināt pieejamo ražojumu drošību. Komiteja atbalsta mērķtiecīgu sadarbības pasākumu īstenošanu atbilstīgi Direktīvai 2001/95/EK (2) un pētniecību jaunu drošības standartu vai kritēriju izstrādei. Ņemot vērā problēmas, kas jārisina dažādām struktūrām, kas atbild par kontroli, Komiteja vēlas zināt, vai to rīcībā esošie līdzekļi būs pietiekami. Komiteja uzskata, ka dalībvalstīs būtu jāorganizē Komisijas koordinētas informācijas kampaņas.

3.16 EESK atbalsta ierosinātos patērētāju informēšanas un izglītošanas pasākumus. Abu minēto patērētāju tiesību aizsardzības aspektu uzlabošana sekmēs patērētāju izpratni par viņu tiesībām un līdz ar to arī patērētāju uzticēšanos. Tāpēc EESK uzsver, ka Savienības tiesību aktiem jābūt pārredzamākiem un iedzīvotājiem saprotamākiem.

3.17 Komiteja atbalsta datu bāzu izveidi, apkopojot pētījumos, veiktajās analīzēs iegūto informāciju un statistikas datus, lai politikas izstrādei patērētāju tiesību aizsardzības jomās gūtu labākas zināšanas par tirgu.

3.18 Attiecībā uz pašreizējās patērētāju tiesību aizsardzības programmas ietvaros īstenoto projektu DOLCETA, kura turpmākajā formā un apjomā paredzētas izmaiņas, EESK mudina Komisiju rast risinājumu, lai saglabātu informāciju un zināšanas, kas iegūtas ar šā projekta palīdzību, lai nepieļautu, ka šis būtiskais ieguldījums iet zudumā.

3.19 Komiteja uzskata, ka svarīga nozīme ir visām iniciatīvām, kuras varētu uzlabot tirgu pārredzamību neatkarīgi no tirgus darbības jomas (piemēram, finanšu instrumenti, personas datu aizsardzība, enerģētika, digitālās tehnoloģijas, telekomunikācijas vai transports).

3.20 Lai arī izglītošanai ir būtiska nozīme, veidojot patērētāju izpratni par viņu lomu, tiesībām un pienākumiem tirgū un sabiedrībā, lai viņi attiecīgi pielāgotu savu attieksmi atbilstoši minētajiem aspektiem, tomēr no patērētāju tiesību aizsardzības politikas viedokļa jāatzīmē, ka politiķi un uzņēmumi dažkārt ļaunprātīgi izmanto patērētāju izglītošanas trūkumu, lai noraidītu savu atbildību un darītu iespējami mazāk patērētajiem labvēlīgas vides veidošanai.

3.21 Komiteja uzskata, ka prioritāra uzmanība jāvelta patērētāju tiesību īstenošanai un pilnveidošanai.

Komiteja atbalsta Komisijas nostāju, tai uzsverot, ka ir svarīgi īstenot visām patērētāju grupām pielāgotas izglītošanas un informēšanas mērķi.

3.22 Jebkurā gadījumā patērētāju izglītošanas un informēšanas mērķus varēs sasniegt tikai tad, ja to īstenošanā būs iesaistīti dažādi sociālās un ekonomikas jomas dalībnieki. Komiteja atbalsta ierosinājumu balstīties uz paveikto, lai apzinātu labas prakses piemērus un, ja vajadzīgs, tos uzlabot un izmantot, lai plānotajām darbībām un instrumentiem būtu reāla ietekme uz patērētājiem; tas savukārt nozīmē, ka ir vajadzīgs pienācīgs finansējums.

3.23 Mums vajadzētu pievērsties arī uzņēmumu izglītošanai, jo tie, diemžēl, nav pietiekami informēti par patērētāju tiesībām. Citās ES programmās būtu jāparedz pasākumi uzņēmumu izglītošanai patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

3.24 Patērētāju tiesību aizsardzības organizāciju mērķis ir noteikt un atbilstīgi risināt problēmas, ar kurām saskaras patērētāji, un pārstāvēt patērētāju intereses. Ar darbību, kas virzīta uz patērētāju tiesību īstenošanu, minētās organizācijas sekmē tiesību attīstību.

3.25 Ņemot vērā svarīgo nozīmi, kāda ir reģionālajām, valstu un Eiropas patērētāju organizācijām, kurām ir nepieciešamas arvien plašākas īpašās zināšanas, EESK uzskata, ka ir būtiski jāpastiprina to veiktspēja, palielinot tām piešķirto finansējumu. Komiteja uzsver, ka ir ļoti svarīgi atbalstīt šo dažādo līmeņu apvienības, jo īpaši valstīs, kurās patērētāju kustība nav pietiekami attīstīta.

3.26 EESK pieņem zināšanai, ka ceturtā daļa no programmas budžeta tiks piešķirta Eiropas Patērētāju informēšanas centriem. EESK izteikti atbalsta šo ļoti vajadzīgo ieguldījumu un aicina Komisiju arī turpmāk iesniegt vēl sīkāk izstrādātus gada pārskatus par Eiropas Patērētāju informēšanas centru darbību. EESK uzsver, ka ir svarīgi, lai šie pārskati būtu sagatavoti, pamatojoties uz konkrētiem un atbilstīgiem kritērijiem, lai uzsvērtu, ka Patērētāju informēšanas centru tīkls, pat ja tā atpazīstamība vēl nav tāda, kā būtu vēlams, sniedz konkrētu labumu Eiropas patērētājiem.

3.27 Būtiska nozīme ir tam, lai jaunajā Patērētāju tiesību aizsardzības politikas programmā būtu iekļauts proaktīvs galvenais finansēšanas mehānisms patērētāju kustības turpmākās attīstības atbalstam.

3.28 EESK secina, ka jautājumā par tiesību aizsardzības pieejamību Komisija priekšroku dod risinājumiem, kuru pamatā ir līdzregulējums un pašregulējums. Komiteja atzinīgi vērtē profesionāļu uzsāktās iniciatīvas prakses uzlabošanai. Tomēr Komiteja atkārtoti norāda, ka tā dēvētā “soft law” prakse nevar aizstāt tiesisko vai reglamentējošo vidi.

3.29 EESK atbalsta Komisijas iniciatīvas, kuru mērķis ir vienkāršot patērētāju piekļuvi ārpustiesas strīdu izšķiršanas shēmām, un piekrīt priekšlikumam uzraudzīt to darbību un efektivitāti. Komiteja uzskata, ka šādas shēmas būs efektīvas tikai tad, ja patērētājiem piedāvātās sistēmas būs neatkarīgas.

3.30 Komiteja tomēr uzskata, ka priekšlikums ir jāpapildina, jo stiprināt patērētāju tiesības nozīmē arī paredzēt atbilstīgus juridiskos instrumentus viņu tiesību aizsardzībai. Kā jau minēts Komitejas atzinumā par 2007.–2013. gada programmu, kā arī atzinumos par kolektīvajām prasībām ES patērētāju tiesību aizsardzības jomā (3) un par tematu “Baltā grāmata par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām saistībā ar EK konkurences noteikumu pārkāpšanu” (4) Komiteja ierosina, lai būtu norādīts uz to, ka jāparedz tiesiskās aizsardzības līdzekļu un īpaši kolektīvo prasību labāka pieejamība.

3.31 Komiteja atbalsta pasākumus, kas ierosināti, lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktiem, īpaši patērētāju tiesību aizsardzības jomā kompetento valstu iestāžu sadarbības mehānismu ievērošanu, kā arī saskaņotu uzraudzību pasākumu efektivitātes palielināšanai.

3.32 EESK uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš strīdu izšķiršanai, tostarp tiešsaistē. Komiteja norāda, ka ir izvirzīti jauni mērķi, īpaši attiecībā uz Patērētāju informēšanas centriem, ar kuru palīdzību paredzēts sekmēt patērētāju informēšanu un pārrobežu strīdu izšķiršanu. Komiteja uzskata, ka programmas īstenošanas gaitā jāveic tās novērtējums, lai pielāgotu programmai paredzēto finansējumu.

Briselē, 2012. gada 28. martā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Staffan NILSSON