Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par finanšu instrumentu tirgiem, ar ko groza Regulu (ETIR) par ārpusbiržas atvasinātiem finanšu instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un tirdzniecības reģistriem”

Padome 2011. gada 25. novembrī un Eiropas Parlaments 2011. gada 15. novembrī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par finanšu instrumentu tirgiem, ar ko groza Regulu [ETIR] par ārpusbiržas atvasinātiem finanšu instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un tirdzniecības reģistriem”

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Birojs 2011. gada 25. oktobrī uzdeva Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētajai nodaļai sagatavot atzinumu par šo jautājumu.

Ņemot vērā jautājuma steidzamību, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 478. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 22. un 23. februārī (22. februāra sēdē) iecēla IOZIA kgu par galveno ziņotāju un ar 99 balsīm par un 5 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.1. EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai un cer, ka tā drīzumā tiks pieņemta, lai efektīvāk aizsargātu noguldītājus un tajā iekļautos principus piemērotu visiem finanšu instrumentiem (1).

1.3. Izskatāmā regula ļauj palielināt tirgus pārredzamību, un tajā paredzēti daži pasākumi sadrumstalotības mazināšanai. Noteikumu vienota piemērošana ļauj novērst regulējuma arbitrāžas risku, kas finanšu tirgos ir ļoti augsts. Tādējādi gala lietotāji gūs labumu, jo paredzams, ka darījumu izmaksas samazināsies (vismaz teorētiski).

1.4. Komisijai tiesību aktu priekšlikumos vajadzētu uzsvērt, kādu labumu no tiem gūs dažādās ieinteresētās personas: finanšu pakalpojumu individuālie lietotāji, mazie un vidējie uzņēmumi, ekonomikas dalībnieki, valsts pārvaldes iestādes.

1.5. Vispārīgi Komisijai vajadzētu pārliecinoši atbalstīt finanšu izglītības programmu. Nesen EESK šo jautājumu vēlreiz uzsvēra vienā no pašiniciatīvas atzinumiem (2).

1.6. Pat ja izmaksas saistībā ar jauno regulu nešķiet pārāk ievērojamas, EESK pauž neizpratni par iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas makroekonomiskajām izmaksām, kuras, šķiet, netika pienācīgi ņemtas vērā ietekmes novērtējumā. Saistībā ar šo jautājumu jau ilgu laiku un vairākkārt EESK ir prasījusi “rūpīgi izanalizēt reglamentējošās iniciatīvas kopumā, ņemot vērā finanšu sistēmā un kapitāla tirgū nepieciešamos pasākumus. Stabilai un efektīvai sistēmai būtu jāsekmē finanšu stabilitāte un likviditāte reālajā ekonomikā” (3). EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija nolēma sākt šādu pētījumu, kas ir nepieciešams, lai saprastu visu reglamentējošo pasākumu kopējo ietekmi; Komiteja pauž cerību, ka minētais pētījums tiks drīzumā publicēts.

1.7. EESK vērš uzmanību uz problēmu saistībā ar regulas 40. panta par deleģētajiem aktiem atbilstību LESD 290. pantam. Deleģēto aktu skaits, saturs un noteikumi neatbilst Līguma noteikumiem, un ārpus parastā likumdošanas procesa ir atstāts pārāk daudz regulas uzbūvei būtisku elementu. EESK iesaka rūpīgi apsvērt, kā 40. pantu pilnībā saskaņot ar LESD noteikumiem.

2.1. Pēdējo gadu gaitā finanšu tirgi ir ievērojami mainījušies. Parādījušies jauni produkti un tirdzniecības vietas, bet tādi tehnoloģiskie jauninājumi kā ātrā datorizētā tirdzniecība krasi mainījuši kopainu.

2.2. Priekšlikumu uzdevums ir palielināt tirgu efektivitāti, noturību un pārredzamību, kā arī pastiprināt ieguldītāju aizsardzību. Jaunais tiesiskais regulējums nodrošina regulatoriem lielākas uzraudzības pilnvaras un nosaka skaidrus darbības noteikumus visiemm tirdzniecības pasākumiem.

2.4. Pārredzamības palielināšana. Regulētu tirdzniecības sistēmu kategorijas ieviešana uzlabos tirdzniecības darbības pārredzamību kapitāla tirgos, tostarp neoficiālu tirdzniecību (dark pool) (tirdzniecības apjoms vai likviditāte, kas nav pieejama publiskajās platformās). Atbrīvojumus varēs piemērot tikai skaidri noteiktos apstākļos. Turklāt tiks ieviests jauns pārredzamības režīms tirgos, kas nav saistīti ar akcijām (obligācijas, strukturēti un atvasināti finanšu produkti). Papildus tam jaunās prasības visus tirgus datus apkopot vienā vietā ļaus ieguldītājiem iegūt pilnīgu pārskatu par visām tirdzniecības darbībām ES un pieņemt izsvērtākus lēmumus.

2.5. Uzraudzības pilnvaru stiprināšana un stingrāks regulējums preču atvasināto instrumentu tirgiem. Priekšlikumi pastiprinās regulatoru nozīmi un pilnvaras. Sadarbībā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) un precīzi noteiktos gadījumos uzraudzības iestādes var aizliegt noteiktus produktus, pakalpojumus var praksi, kas var apdraudēt ieguldītāju aizsardzību, finanšu stabilitāti vai tirgu pareizu darbību.

2.6. Lielāka ieguldītāju aizsardzība. Pamatojoties uz visiem pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem, jaunā FITD ievieš stingrākas prasības portfeļa pārvaldības, konsultāciju par ieguldījumiem un sarežģītu, piemēram, strukturētu, finanšu produktu piedāvājuma jomā. Lai novērstu iespējamos finanšu konfliktus, neatkarīgajiem konsultantiem un portfeļu pārvaldniekiem būs aizliegts saņemt maksājumus no trešām pusēm vai veikt maksājumus (vai sniegt citas finanšu priekšrocības) trešām pusēm. Visbeidzot, uz visām ieguldījumu sabiedrībām attieksies noteikums par uzņēmumu pārvaldību un vadītāju atbildību.

3.1. Saskaņā ar Starptautiskās norēķinu bankas datiem apgrozībā esošo atvasināto produktu nosacītā vērtība pieauga no 601 046 miljardiem dolāru 2010. gada decembrī līdz 707 569 miljardiem dolāru 2011. gada jūnijā (BIS QuarterlyReview, 2011. gada decembris).

3.2. Jaunā priekšlikuma mērķis ir palielināt tirgu, sevišķi mazāk regulēto tirgu, efektivitātes līmeni, integritāti un pārredzamību, tādējādi pastiprinot ieguldītāju aizsardzību.

3.3. Pēdējo 20 gadu laikā globālu darījumu apjoms strauji pieauga, kā rezultātā finanšu tirgos tika iepludināts liels daudzums likviditātes. Vienlaikus ar šo nepieredzēto izaugsmi, ko galvenokārt noteica īstermiņa spekulācijas, netika atbalstīta un nenotika reālās ekonomikas, darba tirgus un algu atbilstīga izaugsme. EESK uzskata, ka regulas priekšlikums ir nepieciešams un atbilstošs, lai palīdzētu mazināt šīs sekas tirgos.

3.4. Finanšu tirgu sākotnējā funkcija ir atbalstīt ekonomikas attīstību, samazinot informācijas neatbilstību un tādējādi sekmējot efektīvu līdzekļu sadali. Kā jau tika norādīts, krīze pievērsa uzmanību kļūdainam darbības mehānismam tirgos, kuros dalībnieki rīkojās pretēji informācijas ekonomikas loģikai un izmantoja finanšu tirgus vienīgi ļoti īsa termiņa un īstermiņa spekulatīviem mērķiem.

3.5. Tādējādi mūsu tirgus pārpludināja ļoti īsa termiņa likviditāte un tajos trūka (un joprojām trūkst) stimulu, lai sekmētu reālo nevis finanšu rūpniecību. Šāda rīcība vēl vairāk vājina dabisko saikni starp rūpniecību un finanšu tirgiem, kuri rada arvien necaurredzamākus, abstraktākus un sarežģītākus instrumentus.

3.6. Spekulācija ir tirgus loģikas sastāvdaļa un ir tirgum raksturīga, jo nodrošina likviditāti un norāda uz novirzēm, tomēr ļoti īsa termiņa spekulācija ir ekonomiski un sociāli nelietderīga un būtiski veicina finanšu burbuļa veidošanos. Pašreizējā tendence ir steidzami jāmaina, vēršot ieguldītāju uzmanību uz reālo izaugsmi.

3.7. Šajā sakarā regulas priekšlikumā ir neapšaubāmi ietverti lietderīgi pasākumi un instrumenti, lai novērstu acīmredzamus mūsu sistēmas trūkumus un nelīdzsvarotību.

3.8. Jaunajā tiesiskajā regulējumā attiecībā uz regulētām tirdzniecības sistēmām skaidrāki darbības noteikumi attiecas uz visām tirdzniecības darbībām. Stingriem standartiem ir pakļauti portfeļu pārvaldības pakalpojumi, konsultācijas par ieguldījumiem vērtspapīros un finanšu produktu piedāvājumi. Nosakot jaunas prasības attiecībā uz vadītāju atbildību un uzņēmumu pārvaldības pārskatīšanu, jaunie likumdošanas pasākumi liks starpniekiem īstenot nozīmīgus pasākumus, lai reorganizētu uzņēmumu struktūru. EESK uzskata: lai gan jauno noteikumu prasības ir apgrūtinošas, tās ir lietderīgas un atbilstīgas regulas mērķiem.

3.9. Regulas priekšlikumā ir ieviestas regulētas tirdzniecības sistēmas. EESK atbalsta šo sistēmu, kas ļauj integrēt dažādas tirdzniecības sistēmas, kuras izmanto dažādi darījumu partneri. Minētā sistēma palīdzēs tirgum kopumā apzināt iespējas izmantot dažādus, savstarpēji konkurējošus instrumentus, kuriem tomēr jāatbilst labākas izpildes principam.

3.10. Arī iestāžu pilnvaras ir regulētas; iestādēm tiek piešķirtas īpašas pilnvaras attiecībā uz tādu produktu un pakalpojumu pārdošanu klientiem, kas var nopietni kaitēt ieguldītāju interesēm, kā arī tirgus stabilitātei.

3.11. Turklāt pārredzamības princips tiek piemērots ne vien tirgiem, bet arī iestādēm. Kompetentās iestādes var apmainīties ar informāciju par tirdzniecību, izvairoties no iespējamās un bīstamās tirgus ļaunprātīgās izmantošanas. EESK ļoti atzinīgi vērtē šos regulas priekšlikuma aspektus, jo runa ir par izlēmīgiem pasākumiem ieguldītāju aizsardzības pastiprināšanai.

3.12. Autoritatīvi tirgus dalībnieki uzskata, ka “jaunajiem noteikumiem ir būtiska nozīme; tie izmainīs Eiropas finanšu tirgu struktūru”. Piemēram, pastāv raksturīgais sistēmiskais risks, kas jāņem vērā un parādījās nesenajā finanšu krīzē. Vienas bankas saistību nepildīšana var apdraudēt saistību izpildi darījumos ar ārpusbiržas atvasinājumiem, tādējādi aptverot darījuma partnerus un citas iestādes. Jaunie noteikumi samazina ārpusbiržas atvasinājumu tirgus darījuma partneru risku. Regulas priekšlikums ievērojami samazinās darījumus ārpus tirgus.

3.13. Cits jaunās regulas mērķis, ko EESK vērtē vairāk nekā pozitīvi, ir savākt datus par visiem ārpusbiržas darījumiem, ne tikai par tiem, ko veic centrālais darījumu partneris. Informācija būs pieejama uzraudzības iestādēm, kuras varēs veikt efektīvu tirgus uzraudzību. Pašlaik tās nevar to darīt sakarā ar datu trūkumu. Attiecībā uz šiem aspektiem regulā tomēr ir paredzēta atvērta, a apriori nedefinēta struktūra. Piemēram, dalībniekiem vai EVTI turpmākajos lēmumos būs jānosaka, kādas ārpusbiržas atvasinājumu kategorijas tiks novirzītas centrālajiem darījumu partneriem. Tāpēc pašlaik nevar precīzi novērtēt, uz kuriem no pašreizējiem darījumiem tas attieksies.

3.14. Cits svarīgs aspekts saistīts ar faktu, ka nākamā ES regulā nav iekļauts nekāds norādījums par turpmāko centrālo darījumu partneru tirgus arhitektūru. Tāpēc varētu būt, ka vai nu nostiprināsies pašreizējās struktūras, kas pastāv dažās valstīs, piemēram, Itālijas biržas Cassa di compensazione e garanzia (Klīringa un nodrošinājuma kase), vai radīsies dažas lielas struktūras Eiropas kontinenta mērogā. Tie ir tikai pieņēmumi, regulā par to nekas nav teikts. Tomēr neatkarīgi no izvēlētās īpašās arhitektūras ir lietderīgi uzsvērt, cik būtiska nozīme ir veidam, kā notiks riska pārvaldība, un uzraudzības mehānismu efektivitātei, lai izvairītos no turpmākiem katastrofāliem saistību nepildīšanas gadījumiem.

3.15. Turklāt darījumu standartizācijai, nododot tos centrālajiem darījumu partneriem, vajadzētu samazināt izdevumus. Neapšaubāmi, tādas sekas koncentrācijas procesam var būt, bet par to nav pārliecības. Skaidrs ir viens: ja jaunos noteikumus sekmīgi īstenos, tie ļaus labāk novērtēt riskus, kurus nesenajā pagātnē kredītu starpnieki bieži vien pārāk zemu novērtēja, cenšoties palielināt apjomu un īstermiņa peļņu.

4.1. Viens no problemātiskiem aspektiem attiecas uz izskatāmās regulas īstenošanas izmaksām, kas ir pārāk zemu novērtētas un parādās laikā, kad uz finanšu iestādēm tiek izdarīts spiediens no regulatīvā, rentabilitātes un izmaksu aspekta. Finanšu iestādēm jābūt efektīvām un jāatbalsta ekonomika, vienlaikus saglabājot atbilstošu rentabilitātes profilu. Pastāv bažas, ka šīs izmaksas tiks neizbēgami pārnestas uz ieguldītājiem un klientiem. EESK uzskata, ka šajā sakarā lietotāji un uzņēmumi, sevišķi MVU, ir jāaizsargā.

4.2. Komisija uzskata, ka vienreizējās izmaksas atbilstības nodrošināšanai būs no 512 līdz 732 miljoniem euro, bet pastāvīgās izmaksas — no 312 līdz 586 miljoniem euro. Šīs izmaksas nav pienācīgi novērtētas. Piemēram, pamatdarbības izmaksas tehnoloģisku infrastruktūru radīšanai, kas vajadzīgas, lai izpildītu datu paziņošanas prasības, ir apstrīdamas un draud pārsniegt kopējās izmaksas. Komisija beidzot uzsāka pētījumu, lai novērtētu kopējo izmaksu, ko rada jaunās reglamentējošās iniciatīvas, vispārējo ietekmi. EESK jau labu laiku vēlējās un pieprasīja šādu pētījumu. EESK uzskata: lai pilnībā izprastu regulas ietekmi no termiņu un izmaksu aspekta, šis pētījums ir ātri jāpabeidz un jāpublicē.

4.3. Tā kā vispārējās regulatīvās izmaiņas joprojām saistās ar izmaksu paaugstināšanos un sarežģītības palielināšanos finanšu iestādēs, finanšu iestādes izvirzīs dažus būtiskus jautājumus par to, kuras darbības jomas ir jāaptur un vai jāmaina jurisdikcija.

4.4. Lai gan daudzi dalībnieki pieņems principu par riska samazināšanu ar lielāku pārredzamību, ir labāk jāsaprot, kāda būs noteikumu vispārējā ietekme uz Eiropas konkurētspēju finanšu pakalpojumu globālajā tirgū.

4.5. Joprojām attiecībā uz lielāku pārredzamību saistībā ar jauno regulu būtu svarīgi uzdot jautājumu, kas ir tiešie un īstie ieguvēji no jaunajiem pasākumiem. Protams, investīciju bankas un riska ieguldījumu fondi gūst labumu no plašākas informācijas, bet vai to pašu var teikt par komerctirgiem?

4.6. EESK vēlas noskaidrot, vai regulējums ar obligātām prasībām attiecībā uz neoficiālu tirdzniecības sistēmu (dark pool) var arī kaitēt noguldījumu pārvaldības sabiedrību spējai efektīvi veikt darījumus savu klientu (galvenokārt privātklientu) interesēs.

4.7. Viens no regulas priekšlikuma mērķiem ir vienādot, saskaņot un integrēt finanšu tirgus. Bieži vien privātie ieguldītāji zina maz par finanšu instrumentiem, kas viņiem ir pieejami attiecīgajā tirgū. Tāpēc, lai gan EESK atbalsta principu par dažādu tirdzniecības platformu konsolidēšanu, tā vienlaikus iesaka Komisijai diezgan steidzami sekmēt finanšu izglītības programmu īstenošanu. Komiteja uzskata, ka bez ieguldītāju atbilstīgas sagatavošanas un informētības aizsāktais saskaņošanas process var nedot cerētos rezultātus.

4.8. Viens no galvenajiem veidiem, kā izpaužas jaunās regulas ietekme, ir to aktīvu kategoriju paplašināšana, uz kuriem tā attiecas, proti, nodoms ir piemērot regulu ne vien akcijām, bet arī visiem citiem finanšu instrumentiem vienlaikus. Ja tiks uzturēts izskatāmās regulas dotais impulss, proti, virzība uz konkurētspējīgu tirdzniecību, kuras pamatā ir kotētu atvasinājumu klīrings, tas ievērojami ietekmēs tirgus struktūru. Iespējams, ka pirmie, kas izvērsīs darbību šajā virzienā, būs daži noteiktās procentu likmes vērtspapīru tirgi, kuri jau darbojas vairākās elektroniskajās platformās.

4.9. Regulas priekšlikuma 40. pantā iekļauts garš un izsmeļošs to deleģēto aktu saraksts, kurus Komisija var pieņemt. Šo aktu saturs ir diezgan izvērsts (tikai daži piemēri: pirkšanas-pārdošanas cenu specifikācija, rīkojumu veidi un apjoms, informācija, kas regulētajiem tirgiem un ieguldījumu sabiedrībām jāpublisko par katru finanšu instrumentu kategoriju u.c.). EESK uzskata, ka 40. pants nav saskaņā ar LESD 290. pantu, kas grozīts un papildināts ar Lisabonas līgumu. Līgumā ir paredzēts, ka “ar leģislatīvu aktu Komisijai var dot pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus (…)”. Analizējot regulas priekšlikuma satura elementus, kurus varētu deleģēt, EESK secina, ka tie ir būtiski, nevis mazāk svarīgi. Tāpēc Komiteja uzskata, ka 40. pantā sniegtais deleģēto aktu saraksts ir lieks, pārāk garš un neatbilstošs LESD.

Briselē, 2012. gada 22. februārī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Staffan NILSSON