10.12.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 361/11 |
Padomes 2011. gada 2. decembra secinājumi par bērnu hronisko respiratoro slimību profilaksi, savlaicīgu diagnosticēšanu un ārstēšanu
2011/C 361/05
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME:
1. |
ATGĀDINA, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantu, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis. Savienības rīcība papildina dalībvalstu politiku un ir vērsta uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību, veiktu slimību profilaksi un novērstu draudus fiziskajai un garīgajai veselībai; |
2. |
ATGĀDINA Padomes secinājumus (2010. gada 7. decembris) “Inovatīvas pieejas hroniskām slimībām sabiedrības veselības un veselības aprūpes sistēmās” (1); |
3. |
ATGĀDINA Padomes secinājumus (2004. gada 2. jūnijs) par bērnu astmatismu (2); |
4. |
ATGĀDINA Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā 2011. gada 19. septembrī pieņemto Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa sanāksmes politisko paziņojumu par neinfekcijas slimību novēršanu un kontroli (3); |
5. |
ATGĀDINA Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvenciju par tabakas kontroli; |
6. |
ATGĀDINA Padomes Ieteikumu 2009/C 296/02 (2009. gada 30. novembris) attiecībā uz vidi bez tabakas dūmiem (4); |
7. |
ATZINĪGI VĒRTĒ izveidotos tīklus un alianses, piemēram, Eiropas vispārējo alerģijas un astmas pētniecības tīklu (GA2LEN) un Pasaules aliansi cīņai pret respiratorām slimībām (GARD), kas tika izveidotas attiecīgi 2004. un 2006. gadā, lai Eiropas Savienībā pētītu saslimstību ar hroniskām respiratorām slimībām, samazinātu to radīto slogu, kā arī uzlabotu šo slimību savlaicīgu diagnosticēšanu un pienācīgu ārstēšanu; |
8. |
PAUŽ GANDARĪJUMU par šādu konferenču rezultātiem:
|
9. |
UZSVER, ka hroniskās respiratorās slimības bērnu vidū ir visizplatītākās neinfekcijas slimības; |
10. |
UZSVER, ka astma un alerģiskās iesnas ir visizplatītākās bērnu hroniskās respiratorās slimības un ka astma ir visbiežākais iemesls, kādēļ bērniem tiek sniegta neatliekamā palīdzība vai viņus nākas hospitalizēt; |
11. |
UZSVER, ka Eiropas Savienībā pēdējās desmitgadēs saslimstība ar respiratorajām slimībām bērnu vidū ir kļuvusi izplatītāka, tomēr ES mērogā šo slimību izplatība, smagums un veidi, kā arī izmaiņas pakļautībā alergēnu un kairinošu vielu iedarbībai netiek pietiekami kontrolētas; |
12. |
UZSVER – ja bērniem netiek diagnosticētas un ārstētas hroniskās respiratorās slimības, rodas ekonomisks un sociāls slogs, kuru ir iespējams ierobežot, veicot šo slimību profilaksi, kā arī tās savlaicīgi diagnosticējot un ārstējot; |
13. |
NORĀDA, ka gan ES, gan atsevišķu dalībvalstu mērogā bērniem netiek nodrošināta vienlīdzīga piekļuve hronisko respiratoro slimību profilaksei, savlaicīgai diagnosticēšanai un ārstēšanai; |
14. |
UZSVER, ka nozīmīgākie riska faktori, kuru ietekmē var attīstīties hroniskas respiratoras slimības, ir ģenētiska nosliece, ko papildina saskare ar apkārtējā vidē esošām vielām un daļiņām, kas tiek ieelpotas, piemēram, ar tabakas dūmiem piesārņots gaiss, slikta iekštelpu gaisa kvalitāte un āra gaisa piesārņojums; |
15. |
UZSVER, ka apstākļi, kādi bijuši grūtniecības laikā un agrīnā bērnībā, ietekmē pieauguša cilvēka veselību, tādēļ ir svarīgi grūtnieces un bērnus pasargāt no apkārtējās vides faktoru negatīvās ietekmes, tostarp no saskares ar tabakas dūmiem; |
16. |
ATZĪST, ka būtiska nozīme bērnu hronisko respiratoro slimību profilaksē un ārstēšanā ir pastāvīgai bērnu, vecāku un skolotāju izglītošanai par veselības jautājumiem, kā arī veselības nozares darbinieku apmācībai. Tādējādi tiek uzlabota iedzīvotāju informētība un veicināta saudzīga attieksme pret savu veselību, kā arī sekmēta veselības nozares darbinieku veiktā hronisko slimību kontrole; |
17. |
ATZĪST, ka liela nozīme bērnu hronisko respiratoro slimību profilaksē un ārstēšanā ir pašu bērnu rīcībai, bērnu līdzdalībai viņus ietekmējošo veselības aprūpes lēmumu pieņemšanā atbilstīgi viņu vecumam un briedumam, kā arī vecāku un ģimenes iesaistīšanai; |
18. |
ATZĪST, ka hronisko respiratoro slimību profilakse, savlaicīga diagnosticēšana un ārstēšana labvēlīgi iespaido bērna attīstību, dzīves kvalitāti, kā arī veicina aktīvu un veselīgu bērnību un palielina iespēju saglabāt labu veselību novecošanas gaitā. Tādēļ ir svarīgi izstrādāt jaunus paņēmienus, lai uzlabotu bērnu hronisko respiratoro slimību profilaksi, agrīnu diagnosticēšanu un ārstēšanu, izmantojot tādas pieejas kā “bērniem labvēlīga veselības aprūpe” un “veselības aizsardzība visās politikas jomās”, jo īpaši veselības aizsardzības, izglītības, vides, pētniecības, nodarbinātības un sociālajā politikā; |
19. |
AICINA dalībvalstis:
|
20. |
AICINA dalībvalstis un Komisiju:
|
21. |
AICINA Eiropas Komisiju:
|
(1) OV C 74, 8.3.2011., 4. lpp.
(2) 9507/04 (Press 163).
(3) Apvienoto Nāciju Organizācija A/RES/66/2 (A/66/L.1).
(4) OV C 296, 5.12.2009., 4. lpp.
(5) Skat. 4. atsauci.