14.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 364/9

KUĢU BŪVES VALSTS ATBALSTA NOSTĀDNES

2011/C 364/06

1.   IEVADS

1.

Kopš 1970. gadu sākuma kuģu būvei ir tikušas piemērotas vairākas konkrētas valsts atbalsta shēmas, kas laika gaitā pakāpeniski tuvinātas horizontālajiem valsts atbalsta noteikumiem. Pašreizējās Kuģu būves valsts atbalsta nostādnes (1) zaudēs spēku 2011. gada 31. decembrī. Ievērojot Komisijas politiku nodrošināt valsts atbalsta noteikumu lielāku pārredzamību un vienkāršošanu, tā cenšas maksimāli novērst attiecīgi kuģu būvei un citām rūpniecības nozarēm piemērojamo noteikumu atšķirības, uz kuģu būves nozari attiecinot vispārīgos horizontālos noteikumus (2).

2.

Tomēr Komisija atzīst, ka kuģu būvei salīdzinājumā ar citām nozarēm ir dažas specifiskas iezīmes, piemēram, nelielu sēriju ražošana, izgatavoto vienību izmērs, vērtība un sarežģītība, kā arī tas, ka prototipus parasti izmanto komerciāli.

3.

Ņemot vērā šīs specifiskās iezīmes, Komisija uzskata, ka ir lietderīgi kuģu būves nozarē turpināt piemērot īpašus inovācijas atbalsta noteikumus, līdztekus nodrošinot, ka šis atbalsts nerada negatīvu ietekmi uz tirdzniecības nosacījumiem un konkurenci tādā mērā, kas būtu pretrunā kopējām interesēm.

4.

Inovācijas valsts atbalsta rezultātā ir jāmainās atbalsta saņēmēja rīcībai – jāpaaugstina inovācijas darbību līmenis un jāīsteno inovācijas projekti vai darbības, kas citādi netiktu veiktas vai kas tiktu veiktas daudz ierobežotākā apjomā. Stimulējošo ietekmi nosaka, veicot hipotētisku analīzi, kurā salīdzina paredzētās darbības līmeņus ar atbalstu un bez tā. Tāpēc šajās nostādnēs ir norādītas konkrētās prasības, kas dalībvalstīm dos iespēju pārliecināties par stimulējošās ietekmes esību.

5.

Kopā ar nozares pārstāvjiem ir izstrādāts un Komisijas lēmumu pieņemšanas praksē tiek piemērots neformāls noteikumu kopums par inovācijas atbalstu kuģu būves jomā, jo īpaši par attiecināmajām izmaksām un projekta novatoriskā rakstura apstiprināšanu. Pārredzamības nolūkā šie noteikumi būtu oficiāli jāiekļauj inovācijas atbalsta noteikumos.

6.

Attiecībā uz reģionālo atbalstu Komisija horizontālās Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2007.–2013. gadam (3) pārskatīs 2013. gadā. Tāpēc Komisija turpinās piemērot tos pašus konkrētos noteikumus par reģionālo atbalstu kuģu būves nozarē, kas paredzēti 2003. gada nostādnēs līdz minētajam termiņam. Tā situāciju no jauna izvērtēs, pārskatot Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes.

7.

Attiecībā uz eksporta kredītiem šo nostādņu mērķis ir ievērot piemērojamās starptautiskās saistības.

8.

Tāpēc šajās nostādnēs ir ietverti īpaši inovācijas atbalsta un reģionālā atbalsta noteikumi kuģu būves jomā, kā arī noteikumi par eksporta kredītiem. Turklāt atbalstu kuģu būves nozarei ir iespējams atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību un horizontālajiem valsts atbalsta instrumentiem (4), ja vien tajos nav noteikts citādi.

9.

Saskaņā ar Līguma 346. pantu un, ievērojot Līguma 348. panta noteikumus, dalībvalstis var veikt pasākumus, ko uzskata par vajadzīgiem, lai aizsargātu savas būtiskās drošības intereses attiecībā uz finansējumu kara kuģiem.

10.

Šajās nostādnēs ietvertos principus Komisija plāno piemērot no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim. Pēc tam Komisija plāno noteikumus par inovācijas atbalstu ietvert Kopienas nostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (5), bet noteikumus par kuģu būves reģionālo atbalstu iestrādāt valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēs.

2.   DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

11.

Saskaņā ar šīm nostādnēm Komisija var atļaut atbalstu jebkurai kuģu būvētavai vai eksporta kredīta gadījumā – kuģa īpašniekam piešķirtu atbalstu, kas paredzēts kuģu būvei, remontam vai pārbūvei, kā arī inovācijas atbalstu, kas piešķirts peldošu un pārvietojamu jūras konstrukciju būvei.

12.

Šajās nostādnēs piemēro šādas definīcijas:

a)

“kuģu būve” ir pašpiedziņas komerciālo kuģu būve Savienībā;

b)

“kuģu remonts” ir pašpiedziņas komerciālo kuģu remonts vai atjaunošana Savienībā;

c)

“kuģu pārbūve” ir tādu pašpiedziņas komerciālo kuģu, kas nav mazāki par 1 000 gt (6), pārbūve Savienībā ar nosacījumu, ka pārbūves darbi ir saistīti ar būtiskām kravas izvietojuma, korpusa, dzinēja sistēmas vai pasažieru uzņemšanas infrastruktūras izmaiņām;

d)

“pašpiedziņas komerciālie kuģi” ir kuģi, kuriem, izmantojot savu paša dzinējspēku un vadību, ir visas īpašības, lai tie būtu piemēroti patstāvīgai kuģošanai atklātā jūrā vai pa iekšzemes ūdensceļiem, un kuri pieder pie vienas no šādām kategorijām:

i)

jūras kuģi, kas nav mazāki par 100 bruto tonnām, un līdzvērtīga izmēra iekšzemes ūdensceļu kuģi, ko izmanto pasažieru un/vai preču pārvadāšanai;

ii)

jūras kuģi, kas nav mazāki par 100 bruto tonnām, un līdzvērtīga izmēra iekšzemes ūdensceļu kuģi, ko izmanto īpašu pakalpojumu sniegšanai (piemēram, bagarkuģi un ledlauži);

iii)

velkoņi, kuru jauda nav mazāka par 365 kW;

iv)

punktos i), ii) un iii) minēto kuģu nepabeigti korpusi, kas ir peldoši un pārvietojami;

e)

“peldošas un pārvietojamas jūras konstrukcijas” ir konstrukcijas, kas paredzētas naftas, gāzes vai atjaunojamo energoresursu izpētei, ieguvei vai ražošanai, kam piemīt komerciāla kuģa iezīmes, izņemot pašpiedziņu, un to ekspluatācijas laikā tās paredzēts vairākas reizes pārvietot.

3.   KONKRĒTIE PASĀKUMI

3.1.   Reģionālais atbalsts

13.

Reģionālo atbalstu kuģu būvei, kuģu remontam vai kuģu pārbūvei var uzskatīt par atbilstīgu iekšējam tirgum tad, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

atbalstu piešķir ieguldījumiem esošo kuģu būvētavu uzlabošanai vai modernizēšanai, lai palielinātu esošo iekārtu ražību, un atbalsts nedrīkst būt saistīts ar attiecīgās(-o) kuģu būvētavas(-u) finansiālo pārstrukturēšanu;

b)

reģionos, kas minēti Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktā un atbilst plānam, ko Komisija apstiprinājusi katrai dalībvalstij reģionālā atbalsta piešķiršanai, atbalsta intensitāte nepārsniedz 22,5 % no bruto dotācijas ekvivalenta;

c)

reģionos, kas minēti Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā un atbilst plānam, ko Komisija apstiprinājusi katrai dalībvalstij reģionālā atbalsta piešķiršanai, atbalsta intensitāte nepārsniedz 12,5 % no bruto dotācijas ekvivalenta vai piemērojamo reģionālā atbalsta maksimālo apjomu, atkarībā no tā, kas ir mazāks;

d)

atbalstu piešķir vienīgi attiecināmo izdevumu segšanai, kā noteikts Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2007.–2013. gadam.

3.2.   Inovācijas atbalsts

3.2.1.   Atbilstīgie pieteikumi

14.

Inovācijas atbalstu kuģu būvei, kuģu remontam vai kuģu pārbūvei var uzskatīt par atbilstīgu iekšējam tirgum, nepārsniedzot atbalsta intensitāti 20 % apmērā no bruto dotācijas ekvivalenta, ja ar atbalstu paredzēts rūpnieciski pielietot novatoriskus produktus un procesus, t. i., salīdzinājumā ar Savienības kuģu būves nozares attīstības līmeni tehnoloģiski jaunus vai būtiski uzlabotus produktus un procesus, attiecībā uz kuriem pastāv tehnoloģiskas vai rūpnieciskas neizdošanās risks. Inovācijas atbalsts zvejas kuģu iekārtām un modernizācijai netiks atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, izņemot gadījumus, kad tiek izpildīti Padomes 2006. gada 27. jūlija Regulas (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu (7) 25. panta 2. un 6. punkta vai tos aizstājošie nosacījumi. Kuģu būvētavai nevar piešķirt atbalstu, ja attiecībā uz to pašu kuģi ir piešķirts atbalsts no Eiropas Zivsaimniecības fonda vai tam sekojoša instrumenta, vai cits valsts atbalsts.

15.

Novatoriskie produkti un procesi, 14. punkta nozīmē, ietver ar kvalitāti un sniegumu saistītus uzlabojumus vides jomā, piemēram, degvielas patēriņa, dzinēju izmešu, atkritumu un drošības optimizēšanu.

16.

Ja inovācijas mērķis ir uzlabot vides aizsardzību un ar šo inovāciju tiktu nodrošināta atbilstība Savienības standartiem vismaz gadu pirms šo standartu stāšanās spēkā vai, ja Savienības standartu nav, tiktu paaugstināts vides aizsardzības līmenis, vai arī tiktu pārsniegti Savienības standarti, atbalsta maksimālo intensitāti var palielināt līdz 30 % bruto. Jēdzieniem “Savienības standarti” un “vides aizsardzība” ir tāda nozīme, kā tie definēti Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai.

17.

Ja tie atbilst 14. punkta kritērijiem, novatoriski produkti būs vai nu jauna kuģu klase, ko definē pēc iespējamas kuģu sērijas pirmā kuģa (prototipa), vai kuģa novatoriskas daļas, ko iespējams nodalīt no kuģa kā atsevišķus elementus.

18.

Ja tie atbilst 14. punkta kritērijiem, novatoriski procesi ietvers jaunu procesu izstrādi un ieviešanu ražošanas, pārvaldības, loģistikas vai inženiertehniskajā jomā.

19.

Inovācijas atbalstu var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu vienīgi tad, ja tas paredzēts novatorisku produktu un procesu pirmreizējam rūpnieciskajam pielietojumam.

3.2.2.   Attiecināmās izmaksas

20.

No produktu un procesu inovācijas atbalsta drīkst segt vienīgi izdevumus par ieguldījumiem, projektēšanu, inženiertehniskiem pētījumiem un testēšanas darbībām, kuri tieši un pilnībā attiecas uz projekta novatorisko daļu un ir radušies pēc inovācijas atbalsta pieteikuma datuma (8).

21.

Attiecināmās izmaksas ietver kuģu būvētavas izmaksas, kā arī izmaksas preču un pakalpojumu iepirkumam no trešām personām (piemēram, sistēmu piegādātājiem, komplekso risinājumu piegādātājiem un apakšuzņēmējiem), ja šīs preces un pakalpojumi attiecas vienīgi uz inovāciju. Attiecināmās izmaksas ir sīkāk definētas pielikumā.

22.

Attiecīgā valsts iestāde, ko konkrētā dalībvalsts norīkojusi inovācijas atbalsta piemērošanai, attiecināmās izmaksas jāizvērtē, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja sniegtajām un pamatotajām aplēsēm. Ja pieteikumā iekļautas izmaksas preču un pakalpojumu iepirkumam no piegādātājiem, jāpārliecinās, ka piegādātājs par šīm precēm vai pakalpojumiem nav saņēmis tādiem pašiem mērķiem paredzētu valsts atbalstu.

3.2.3.   Projekta novatoriskā rakstura apstiprināšana

23.

Lai saskaņā ar šīm nostādnēm inovācijas atbalstu varētu atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, atbalsta pieteikums attiecīgajai valsts iestādei jāiesniedz pirms tam, kad pieteikuma iesniedzējs noslēdz saistošu līgumu par konkrētā projekta īstenošanu, attiecībā uz kuru prasīts inovācijas atbalsts. Pieteikumā jāiekļauj inovācijas kvalitatīvs un kvantitatīvs apraksts.

24.

Attiecīgā valsts iestāde lūdz neatkarīgam un tehniski kompetentam ekspertam apliecināt, ka atbalsts tiek prasīts projektam, kurš attiecas uz tehnoloģiski jaunu vai būtiski uzlabotu produktu vai procesu salīdzinājumā ar Savienības kuģu būves nozares attīstības līmeni (kvalitatīvais novērtējums). Atbalstu ir iespējams atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu vienīgi tad, ja neatkarīgs un tehniski kompetents eksperts attiecīgajai valsts iestādei ir apliecinājis, ka projekta attiecināmās izmaksas ir aprēķinātas, ietverot vienīgi projekta novatoriskās daļas (kvantitatīvais novērtējums).

3.2.4.   Stimulējošā iedarbība

25.

Inovācijas atbalstam šo nostādņu nozīmē ir jābūt stimulējošam, t. i., tā rezultātā ir jāmainās atbalsta saņēmēja rīcībai – tam jāpaaugstina inovācijas darbību līmenis. Atbalsta rezultātā jāpalielinās inovācijas darbību apjomam, jomai, iztērētajai summai vai darbību ātrumam.

26.

Ievērojot 25. punktu, Komisija uzskata, ka atbalsts tā saņēmējam nav stimulējošs, ja projekts (9) jau ir sākts pirms tam, kad saņēmējs iesniedzis atbalsta pieteikumu valsts iestādēm.

27.

Lai varētu pārliecināties, vai atbalsts rosinātu atbalsta saņēmēju mainīt savu rīcību, paaugstinot inovācijas darbību līmeni, dalībvalstīm jānodrošina iepriekšējs novērtējums par inovācijas darbību pieaugumu, pamatojoties uz analīzi, kurā salīdzināta situācija ar atbalstu un situācija bez atbalsta. Izmantojamie kritēriji var iekļaut inovācijas darbību apjoma, jomas, iztērētās summas vai darbību ātruma palielināšanos, kā arī citus attiecīgus kvantitatīvos un/vai kvalitatīvos rādītājus, ko dalībvalsts norādījusi savā paziņojumā saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu.

28.

Ja iespējams pierādīt nozīmīgu ietekmi uz vismaz vienu no šiem elementiem, ņemot vērā uzņēmuma parasto rīcību attiecīgajā nozarē, Komisija parasti lemj, ka atbalstam piemīt stimulējoša iedarbība.

29.

Vērtējot atbalsta shēmu, tiks uzskatīts, ka stimulējošās iedarbības nosacījumi ir izpildīti, ja dalībvalsts ir apņēmusies piešķirt individuālu atbalstu saskaņā ar apstiprināto atbalsta shēmu tikai pēc tam, kad tā pārliecinājusies par stimulējošās iedarbības esību, un iesniegt gada ziņojumus par apstiprinātās atbalsta shēmas īstenošanu.

30.

Atbalsta pieteikumu var apstiprināt vienīgi ar nosacījumu, ka atbalsta saņēmējs noslēdz saistošu līgumu par konkrētā kuģu būves, kuģu remonta vai kuģu pārbūves projekta vai procesa īstenošanu, attiecībā uz kuru prasīts inovācijas atbalsts. Maksājumus var veikt tikai pēc attiecīgā līguma parakstīšanas. Ja līgums tiek atcelts vai no projekta atsakās, viss izmaksātais atbalsts ir jāatmaksā, pieskaitot procentus, ko aprēķina no atbalsta izmaksāšanas dienas. Tāpat, ja projekts netiek pabeigts, attiecināmajiem inovācijas izdevumiem neizmantotais atbalsts ir jāatmaksā kopā ar procentiem. Procentu likmei jābūt vismaz Komisijas pieņemto bāzes likmju apmērā.

3.3.   Eksporta kredīti

31.

Atbalstu kuģu būvei valsts atbalstītu kredītu veidā, ko piešķir iekšzemes un ārvalstu kuģu īpašniekiem vai trešām pusēm kuģu būvēšanai vai pārbūvei, var uzskatīt par atbilstīgu iekšējam tirgum, ja tas atbilst noteikumiem, kas paredzēti ar 1998. gada ESAO Vienošanos par vadlīnijām attiecībā uz oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem un tās Nozaru vienošanos par eksporta kredītu piešķiršanu kuģiem, vai jebkuriem turpmākiem noteikumiem, kas paredzēti ar minēto vienošanos vai aizstāj to.

4.   UZRAUDZĪBA UN ZIŅOJUMU SNIEGŠANA

32.

Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (10) un Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (11) paredz, ka dalībvalstis iesniedz Komisijai gada ziņojumus par visām pastāvošajām atbalsta shēmām. Ja Komisija saskaņā ar šīm nostādnēm pieņem lēmumu par inovācijas atbalstu, kas apstiprinātas shēmas ietvaros paredzēts lielam uzņēmumam, tā var pieprasīt, lai dalībvalstis ziņojumā norādītu, kā ir tikusi ievērota stimulējošās iedarbības prasība atbalstam, kas piešķirts lieliem uzņēmumiem, jo īpaši izmantojot 3.2.4. punktā minētos kritērijus.

5.   ATBALSTA APVIENOŠANA

33.

Šajās nostādnēs paredzētās atbalsta maksimālās robežas piemēro neatkarīgi no tā, vai attiecīgo atbalstu pilnībā vai daļēji finansē no valsts resursiem vai no Savienības resursiem. Atbalstu, ko apstiprina saskaņā ar šīm nostādnēm, nedrīkst apvienot ar citiem valsts atbalsta veidiem Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē vai ar citiem Savienības finansējuma veidiem, ja šīs apvienošanas rezultātā atbalsta intensitāte kļūst lielāka par to, kas paredzēta šajās nostādnēs.

34.

Ja atbalsts ir paredzēts dažādiem mērķiem un ietver vienas un tās pašas attiecināmās izmaksas, piemēro izdevīgāko maksimālo atbalsta robežu.

6.   ŠO NOSTĀDŅU PIEMĒROŠANA

35.

Šajās nostādnēs paredzētos principus Komisija piemēros no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim. Minētos principus Komisija piemēros visiem tiem paziņotajiem atbalsta pasākumiem, par kuriem to aicinās pieņemt lēmumu pēc 2011. gada 31. decembra, pat ja par projektiem paziņots pirms minētā datuma.

36.

Saskaņā ar Komisijas paziņojumu par noteikumiem, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (12), Komisija piemēros šajās nostādnēs iekļautos principus nepaziņotam atbalstam, kas piešķirts pēc 2011. gada 31. decembra.

(1)  OV C 317, 30.12.2003., 11. lpp.

(2)  Valsts atbalsta rīcības plāns COM(2005) 107 galīgā redakcija, 65. punkts: “Komisija lems, vai joprojām ir vajadzīgi tiesību akti par valsts atbalstu kuģu būvniecībai vai šī nozare regulējama vienkārši ar horizontāliem noteikumiem”.

(3)  OV C 54, 4.3.2006., 13. lpp.

(4)  Piemēram, Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai (OV C 82, 1.4.2008., 1. lpp.) ir izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem var atļaut atbalstu videi mazāk kaitīgu ražošanas procesu ieviešanai kuģu būvētavās. Turklāt kuģu īpašniekiem var piešķirt atbalstu tādu jaunu kuģu iegādei, kuru parametri pārsniedz Savienības standartus, vai, ja Savienības standartu nav, paaugstina vides aizsardzības līmeni, tādējādi kopumā veicinot videi mazāk kaitīgu jūras transportu.

(5)  OV C 323, 30.12.2006., 1. lpp.

(6)  Bruto tonnas.

(7)  OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.

(8)  Izņemot izmaksas saistībā ar priekšizpēti, kas veikta 12 mēnešus pirms atbalsta pieteikuma attiecībā uz novatorisku procesu.

(9)  Tas neizslēdz iespēju, ka potenciālais atbalsta saņēmējs pirms tam ir veicis priekšizpēti, uz kuru neattiecas atbalsta pieteikums.

(10)  OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

(11)  OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.

(12)  OV C 119, 22.5.2002., 22. lpp.

PIELIKUMS

Kuģu būves inovācijas atbalsta attiecināmās izmaksas

1.   JAUNA KUĢU KLASE

Jaunas klases kuģu būvei, uz kuru ir attiecināms inovācijas atbalsts, attiecināmās izmaksas ir šādas:

a)

koncepcijas izstrādes izmaksas;

b)

koncepcijas projekta izmaksas;

c)

funkcionālā projekta izmaksas;

d)

detalizēta tehniskā projekta izmaksas;

e)

izpētes, testēšanas, maketēšanas un līdzīgas izmaksas, kas saistītas ar kuģa tehnoloģisko izstrādi un projektēšanu;

f)

projekta īstenošanas plānojuma izmaksas;

g)

produkta testēšanas un izmēģinājumu izmaksas;

h)

papildu darbaspēka un pieskaitāmās izmaksas jaunai kuģu klasei (zināšanu uzkrāšana).

Attiecībā uz a) līdz g) punktu, netiek iekļautas izmaksas, kas attiecas uz standarta inženiertehnisko projektēšanu, kura atbilst iepriekšējai kuģu klasei.

Attiecībā uz h) punktu, ražošanas papildu izmaksas, kuras ir noteikti vajadzīgas, lai pārbaudītu tehnoloģiskos jauninājumus, var būt attiecināmas, ja tās ir ierobežotas līdz minimāli nepieciešamajam apjomam. Ņemot vērā ar prototipa būvniecību saistītās tehniskās grūtības, pirmā kuģa ražošanas izmaksas parasti pārsniedz citu pēc tam būvēto šīs klases kuģu ražošanas izmaksas. Ražošanas papildu izmaksas definē kā starpību starp pirmā jaunas klases kuģa darbaspēka un pieskaitāmajām izmaksām un nākamo tās pašas sērijas kuģu ražošanas izmaksām. Darbaspēka izmaksas ietver atalgojumu un sociālās izmaksas.

Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos par attiecināmajām izmaksām var uzskatīt lielākais 10 % no jaunas klases kuģa ražošanas izmaksām, ja šīs izmaksas ir nepieciešamas tehniskās inovācijas pārbaudīšanai. Pienācīgi pamatots gadījums ir tad, ja ražošanas papildu izmaksas saskaņā ar aplēsēm pārsniedz 3 % no nākamo šīs klases kuģu ražošanas izmaksām.

2.   JAUNAS KUĢA DAĻAS VAI SISTĒMAS

Attiecībā uz jaunām daļām vai sistēmām, par kurām var pretendēt uz inovācijas atbalstu, attiecināmās izmaksas ir šādas, ja vien tās attiecas vienīgi uz inovāciju:

a)

projektēšanas un izstrādes izmaksas;

b)

inovācijas daļas testēšanas, maketu izmaksas;

c)

materiālu un iekārtu izmaksas;

d)

izņēmuma gadījumos – jaunas daļas vai sistēmas izgatavošanas un uzstādīšanas izmaksas, kas nepieciešamas inovācijas pārbaudīšanai, ja tās ir ierobežotas līdz minimāli nepieciešamajam apjomam.

3.   JAUNI PROCESI

Attiecībā uz jauniem procesiem, par kuriem var pretendēt uz inovācijas atbalstu, attiecināmās izmaksas ir šādas, ja vien tās attiecas vienīgi uz novatorisko procesu:

a)

projektēšanas un izstrādes izmaksas;

b)

materiālu un iekārtu izmaksas;

c)

attiecīgā gadījumā – jaunā procesa testēšanas izmaksas;

d)

izmaksas saistībā ar priekšizpēti, kas veikta 12 mēnešus pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas.