6.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 356/7

1.

Kopš globālās finanšu krīzes sākuma 2008. gada rudenī Komisija ir izdevusi četrus paziņojumus, kuros sniegti sīki izstrādāti norādījumi par kritērijiem attiecībā uz finanšu iestādēm (1) sniegtā valsts atbalsta atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta prasībām. Minētie paziņojumi ir Paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi (2) (Banku darbības paziņojums); Paziņojums – Finanšu iestāžu rekapitalizācija pašreizējās finanšu krīzes apstākļos – atbalsta ierobežošana līdz nepieciešamajam minimumam un aizsardzības līdzekļi pret pārmērīgiem konkurences traucējumiem (3) (Rekapitalizācijas paziņojums); Komisijas paziņojums par samazinātas vērtības aktīviem piemērojamo režīmu Kopienas banku nozarē (4) (Samazinātas vērtības aktīvu paziņojums) un Paziņojums par finanšu nozares dzīvotspējas atjaunošanu un tās pārstrukturēšanas pasākumu novērtējumu pašreizējās krīzes apstākļos atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem (5) (Pārstrukturēšanas paziņojums). Trijos no šiem četriem paziņojumiem – Banku darbības, Rekapitalizācijas un Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumā – izklāstīti priekšnoteikumi dalībvalstu sniegtā atbalsta galveno veidu – garantijas saistību, rekapitalizācijas un aktīvu glābšanas pasākumu – atbilstībai, turpretim Pārstrukturēšanas paziņojumā sīki noteiktas konkrētas iezīmes, kas jāatspoguļo pārstrukturēšanas plānā (vai dzīvotspējas plānā) tāda ar krīzi saistīta valsts atbalsta konkrētajā kontekstā, kas bankām piešķirts, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

2.

Komisija 2010. gada 1. decembrī pieņēma piekto paziņojumu, kas ir paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu no 2011. gada 1. janvāra atbalsta pasākumiem banku labā saistībā ar finanšu krīzi (6) (Paziņojums par termiņa pagarinājumu). Minētajā paziņojumā, grozot noteikumus, attiecībā uz Pārstrukturēšanas paziņojumu, kas ir vienīgais no četriem paziņojumiem, kuram noteikts konkrēts termiņš, noteica darbības termiņa pagarinājumu līdz 2011. gada 31. decembrim. Paziņojumā par termiņa pagarinājumu Komisija arī norādīja, ka pēc tās uzskatiem prasības valsts atbalsta apstiprināšanai saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, kas izņēmuma kārtā ļauj piešķirt atbalstu, lai novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā, joprojām bija izpildītas un ka Banku darbības paziņojums, Rekapitalizācijas paziņojums un Samazinātās vērtības aktīvu paziņojums paliks spēkā, lai sniegtu norādījumus par bankām sniegtā ar krīzi saistītā valsts atbalsta atbilstības kritērijiem, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

3.

Pastiprinoties saspīlējumiem valsts parādu tirgos 2011. gadā, radies aizvien lielāks spiediens banku nozarei Eiropas Savienībā, īpaši attiecībā uz pieeju termiņfinansējuma tirgiem. Pasākumi banku nozarē, par kuriem vienojās valstu un valdību vadītāji 2011. gada 26. oktobra sanāksmē (7), cenšas atjaunot uzticību banku nozarei, nodrošinot garantijas vidēja termiņa finansējumam un izveidojot kapitāla pagaidu rezervi, kuras kapitāla attiecība ir 9 % no augstākās kvalitātes kapitāla pēc tam, kad ņemts vērā valsts parāda vērtspapīru daļas vērtības samazinājums salīdzinājumā ar pašreizējām tirgus cenām. Neraugoties uz minētajiem pasākumiem, Komisija uzskata, ka prasības, lai valsts atbalstu apstiprinātu saskaņā ar 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, tiks izpildītas pēc 2011. gada beigām.

4.

Tādējādi Banku darbības, Rekapitalizācijas un Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumi paliks spēkā pēc 2011. gada 31. decembra. Līdzīgā kārtā ir pagarināts Pārstrukturēšanas paziņojuma piemērošanas termiņš laikposmam pēc 2011. gada 31. decembra (8). Komisija turpinās uzraudzīt situāciju finanšu tirgos un veiks pasākumus, lai izstrādātu pastāvīgus noteikumus valsts atbalstam banku glābšanai un pārstrukturēšanai, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, tiklīdz to ļaus tirgus apstākļi.

5.

Lai atvieglotu pasākumu īstenošanu banku nozarē un ņemtu vērā izmaiņas banku riska profilā kopš krīzes sākuma, ir vēlams precizēt un atjaunināt noteikumus par konkrētiem jautājumiem. Šajā paziņojumā izklāstīti vajadzīgie grozījumi attiecībā uz bankām sniegtā ar krīzi saistītā valsts atbalsta parametru atbilstībai no 2012. gada 1. janvāra. Jo īpaši, šis paziņojums:

6.

Rekapitalizācijas paziņojumā sniegtas vispārīgas norādes par kapitāla injekciju cenu noteikšanu. Minētās norādes ir vērstas galvenokārt uz kapitāla instrumentiem ar fiksētu ienesīgumu.

7.

Ņemot vērā regulatīvās izmaiņas un mainīgos tirgus apstākļus, Komisija paredz, ka valsts kapitāla injekcijas nākotnē parasti var tikt veiktas, izmantojot akcijas ar mainīgu ienesīgumu. Ir vēlams precizēt noteikumus par cenu noteikšanu kapitāla injekcijai, ņemot vērā, ka atlīdzība par šādām akcijām ir (nenoteiktas) dividendes un kapitāla pieaugums, tādēļ ir sarežģīti tieši novērtēt ex-ante atlīdzību par šādiem instrumentiem.

8.

Līdz ar to Komisija atlīdzību par šādām kapitāla injekcijām novērtēs, pamatojoties uz akciju emisijas cenu. Kapitāla injekcijas būtu jāparaksta, nosakot pietiekamu diskonta likmi akcijas cenai (pēc pielāgošanas “vērtības samazināšanās efektam” (9)), tieši pirms tiek paziņots par kapitāla injekciju, lai attiecīgajai valstij sniegtu pietiekamas garantijas par atbilstošu atlīdzību (10).

9.

Attiecībā uz biržā kotētajām bankām akciju atsauces cenai būtu jābūt to akciju kotētajai tirgus cenai, kuru tiesības ir ekvivalentas tādām, kādas tiek noteiktas emitējamajām akcijām. Nekotētām bankām šādas tirgus cenas nav, un dalībvalstīm būtu jāizmanto piemērota uz tirgu balstīta novērtēšanas pieeja (tostarp pieeja, kurā izmanto līdzīgu uzņēmumu P/E attiecību, vai citas vispārīgi pieņemtas novērtēšanas metodes). Akcijas būtu jāparaksta ar atbilstošu diskonta likmi attiecībā pret minēto tirgus (vai uz tirgus balstītu) vērtību.

10.

Ja dalībvalstis parakstās uz akcijām bez balsstiesībām, jāpieprasa augstāka diskonta likme, kuras apjomam būtu jāatspoguļo cenu starpība starp akcijām ar balsstiesībām un akcijām bez balsstiesībām dominējošajos tirgus apstākļos.

11.

Rekapitalizācijas pasākumos ir jāietver piemēroti stimuli bankām, lai tās pēc iespējas drīzāk varētu “iziet” no valsts atbalsta pasākumiem. Attiecībā uz akcijām ar mainīgu ienesīgumu, ja iziešanas stimuli ir izstrādāti tā, ka tie ierobežo attiecīgās dalībvalsts izaugsmes potenciālu, piemēram, izsniedzot garantijas vēsturiskajiem akcionāriem, lai tie varētu no valsts atpirkt jaunās emisijas akcijas par cenu, kas valstij veido samērīgu gada peļņu, jāpieprasa piemērot augstāku diskonta likmi, lai atspoguļotu iespējamo izaugsmes potenciālu.

12.

Jebkurā gadījumā diskonta likmes apjomam jāatspoguļo kapitāla injekcijas apjoms attiecībā uz pašreizējo 1. līmeņa pamatkapitālu. Lielāks kapitāla trūkums attiecībā uz pašreizējo kapitālu norāda uz lielāku risku attiecīgajai valstij, un tādējādi nepieciešams piemērot augstāku diskonta likmi.

13.

Hibrīdu instrumentiem principā būtu jāietver “alternatīvs kuponu kompensēšanas mehānisms”, ar ko kuponus, ko nevar izmaksāt skaidrā naudā, attiecīgajai valstij izmaksātu, veicot akciju jaunu emisiju.

14.

Komisija turpinās pieprasīt dalībvalstīm iesniegt pārstrukturēšanas plānu (vai jau pašreizējā pārstrukturēšanas plāna atjauninājumu) sešu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts Komisijas lēmumus, ar ko atļauj piešķirt glābšanas atbalstu jebkurai bankai, kas saņem valsts atbalstu rekapitalizācijas vai samazinātas vērtības aktīvu veidā. Ja banka ir bijusi iepriekšējā glābšanas atbalsta saņēmēja saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē bankām piešķiramā atbalsta saderību ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, tās pašas vai citas pārstrukturēšanas darbības ietvaros, Komisija var pieprasīt, lai tiktu iesniegts pārstrukturēšanas plāns laikposmā, kas ir īsāks par sešiem mēnešiem. Komisija sāks veikt banku ilgtermiņa dzīvotspējas proporcionālu novērtējumu, pilnībā ņemot vērā elementus, kas norāda uz banku dzīvotspēju ilgtermiņā bez vajadzības veikt būtisku pārstrukturēšanu, jo īpaši, ja kapitāla trūkums ir cieši saistīts ar uzticības krīzi valsts parāda dēļ, valsts kapitāla injekcija ir ierobežota līdz tādam apjomam, kas vajadzīgs, lai kompensētu zaudējumus, ko rada EEZ līguma Līgumslēdzēju pušu obligāciju piesaiste reālajai tirgus vērtībai bankās, kuras savādāk ir dzīvotspējīgas, un analīze liecina, ka attiecīgās bankas, iegādājoties valsts parādu, neuzņēmās pārmērīgu risku.

15.

Bankas var saņemt valsts garantiju par jaunu (nodrošinātu vai nenodrošinātu) parāda instrumentu emisiju, izņemot par tādiem instrumentiem, ko var kvalificēt kā kapitālu. Tā kā spiediens uz bankām ir koncentrēts termiņfinansējuma tirgos, valsts garantijām kopumā būtu jāattiecas tikai uz parādu ar dzēšanas termiņu no viena līdz pieciem gadiem (septiņi gadi attiecībā uz segtajām obligācijām).

16.

Kopš krīzes sākuma valsts garantiju cenu noteikšana ir bijusi saistīta ar attiecīgā saņēmēja CDS likmju starpības mediānu laikposmā no 2007. gada 1. janvārim līdz 2008. gada 31. augustam. Lai labāk atspoguļotu atsevišķu saņēmēju riska profilu, no 2010. gada 1. jūlija minētās cenas tika paaugstinātas. (11).

17.

Lai ņemtu vērā banku CDS likmju starpības riska lielāku diferencēšanu pēdējā laikā, minētā cenas noteikšanas formula būtu jāatjaunina, lai atsauktos uz CDS likmju starpības mediānu par trīs gadu laikposmu, kas beidzies vienu mēnesi pirms garantiju piešķiršanas. Tā kā pēdējos gados CDS likmju starpības palielināšanās pamatā daļēji ir ietekmes, kas nav saistītas ar atsevišķām bankām, jo īpaši saspīlējuma saasināšanās valstu parādu tirgos un riska uztveres vispārējā pastiprināšanās banku nozarē, attiecīgajai formulai jānodala atsevišķām bankām raksturīgie riski no izmaiņām dalībvalstu CDS likmju starpībā un tirgū kopumā. Minētajai formulai arī jāatspoguļo tas, ka garantijas par segtajām obligācijām galvotāju pakļauj būtiski zemākam riskam nekā garantijas par nenodrošinātu parādu.

18.

Saskaņā ar 17. punktā minētajiem principiem pārskatītā cenu noteikšanas formula, kas izklāstīta pielikumā, nosaka minimālās garantijas maksas, kuras būtu jāpiemēro, ja valsts garantijas tiek piešķirtas valsts mērogā, neveidojot garantiju fondu starp dalībvalstīm. Komisija minēto formulu piemēros visām valsts garantijām par banku saistībām ar dzēšanas termiņu no viena vai vairāk gadiem, kuras piešķirtas, sākot no 2012. gada 1. janvāra.

19.

Ja garantijas attiecas uz saistībām, kas nav izteiktas galvotāja vietējā valūtā, būtu jāpiemēro papildu maksa, lai segtu ārvalstu valūtas risku, ko uzņēmies galvotājs.

20.

Ja garantijām ir jāsedz parāds ar dzēšanas termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu, Komisija turpinās piemērot spēkā esošo cenu noteikšanas formulu, kas kā atsauce ir izklāstīta pielikumā. Komisija neatļaus piešķirt garantijas, kas attiecas uz parādu ar dzēšanas termiņu, kas ir mazāks par trim mēnešiem, izņemot gadījumus, kuros šādas garantijas ir vajadzīgas finansiālajai stabilitātei. Šādos gadījumos Komisija novērtēs attiecīgo atlīdzību, ņemot vērā vajadzību pēc piemērotiem stimuliem, lai pēc iespējas drīzāk varētu pārtraukt izmantot valsts atbalstu.

21.

Ja dalībvalstis nolemj izveidot kopīgu fondu garantijām par banku saistībām, Komisija attiecīgi pārskatīs savus norādījumus, lai nodrošinātu īpaši to, ka dalībvalstu CDS likmju starpībai nozīme tiek piešķirta tikai tādā mērā, lai tiktu saglabāta tās lietderība.

22.

Lai Komisija varētu praksē novērtēt pārskatītās cenu noteikšanas formulas piemērošanu, dalībvalstīm, paziņojot par jaunām garantiju shēmām vai tādām, kurām pagarināts termiņš, būtu jānorāda, pamatojoties uz minēto formulu un izmantojot jaunākos tirgus datus, provizoriskā maksa katrai bankai, kas ir tiesīga saņemt šādas garantijas. Dalībvalstīm trīs mēnešu laikā pēc katras garantēto obligāciju emisijas arī būtu jāpaziņo Komisijai par faktisko iekasēto garantijas maksu attiecībā uz katru minēto emisiju.