KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN REVĪZIJAS PALĀTAI

EIROPAS SAVIENĪBAS GADA PĀRSKATI – 2010. FINANŠU GADS

2011/C 332/01

SATURS

Konsolidēto pārskatu piezīme

Bilance

Saimnieciskā rezultāta pārskats

Naudas plūsmas tabula

Pārskats par neto aktīvu pārmaiņām

Finanšu pārskatu paskaidrojumi

Pārskati par budžeta izpildi

Paskaidrojumi attiecībā uz pārskatiem par budžeta izpildi

KONSOLIDĒTO PĀRSKATU PIEZĪME

Eiropas Savienības 2010. gada konsolidētie pārskati sagatavoti, pamatojoties uz iestāžu un struktūru sniegto informāciju atbilstoši 129. panta 2. punktam Finanšu regulā, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam. Ar šo paziņoju, ka tie sagatavoti atbilstoši Finanšu regulas VII sadaļas prasībām un saskaņā ar finanšu pārskatu paskaidrojumos izklāstītajiem grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm.

Esmu saņēmis visu informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu pārskatus, kuros atspoguļoti Eiropas Savienības aktīvi un saistības, kā arī budžeta izpilde, no minēto iestāžu un struktūru grāmatvežiem, kas apliecinājuši informācijas ticamību.

Ar šo apliecinu, ka, pamatojoties uz šo informāciju un pārbaudēm, kuras uzskatīju par nepieciešamām, lai apstiprinātu Eiropas Komisijas pārskatus, man ir pietiekama pārliecība, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Eiropas Savienības finanšu stāvokli.

I   DAĻA

Eiropas savienības konsolidētie finanšu pārskatiun paskaidrojumi

SATURS

Bilance

Saimnieciskā rezultāta pārskats

Naudas plūsmas tabula

Pārskats par neto aktīvu pārmaiņām

Finanšu pārskatu paskaidrojumi:

BILANCE

SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATS

NAUDAS PLŪSMAS TABULA

PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU PĀRMAIŅĀM

FINANŠU PĀRSKATU PASKAIDROJUMI

SATURS

1.   NOZĪMĪGA GRĀMATVEDĪBAS POLITIKA

1.1.   JURIDISKAIS PAMATS UN GRĀMATVEDĪBAS NOTEIKUMI

Eiropas Savienības konsolidētie pārskati aptver Eiropas Savienības, Eiropas Atomenerģijas kopienas un (likvidējamās) Eiropas Ogļu un tērauda kopienas pārskatus. Šos pārskatus kārto saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (OV L 248, 2002. gada 16. septembris.) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam, un Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību minētajai Finanšu regulai.

Eiropas Savienība ir sagatavojusi savus 2010. gada konsolidētos finanšu pārskatus saskaņā ar Finanšu regulas 133. pantu, pamatojoties uz uzkrāšanas principa grāmatvedības noteikumiem, kas ir izstrādāti atbilstīgi starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (SPSGS) vai vajadzības gadījumā – atbilstīgi starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). Šos Komisijas grāmatveža pieņemtos grāmatvedības noteikumus piemēro visās iestādēs un ES struktūrās, kas pakļautas konsolidācijai, lai ieviestu vienotu grāmatvedības, novērtēšanas un pārskatu sagatavošanas noteikumu kopumu, tādējādi saskaņojot finanšu pārskatu sagatavošanas un konsolidācijas procesu. Uzskaiti veic euro, pamatojoties uz kalendāro gadu.

1.2.   GRĀMATVEDĪBAS PRINCIPI

Finanšu pārskatu mērķis ir sniegt plašam lietotāju lokam noderīgu informāciju par iestādes finanšu stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmām. Attiecībā uz ES kā publisko sektoru mērķi ir konkrētāki – sniegt informāciju, kas ir noderīga lēmumu pieņemšanā, un apliecināt iestādes atbildību par tai uzticētajiem līdzekļiem. Šis dokuments sagatavots, ņemot vērā minētos mērķus. Finanšu regulas 124. pantā ir noteikti grāmatvedības principi, kas jāpiemēro, sagatavojot finanšu pārskatus:

Šo konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošana saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem un principiem prasa vadībai veikt aplēses, kuras ietekmē paziņotās naudas summas noteiktos konsolidētās bilances un konsolidētā saimnieciskā rezultāta pārskata posteņos, kā arī saistīto uzrādīto informāciju par iespējamajiem aktīviem un saistībām.

1.3.   KONSOLIDĀCIJA

Konsolidācijas mērogs

Konsolidētajos ES finanšu pārskatos ir iekļautas visas nozīmīgākās kontrolētās iestādes (iestādes un aģentūras), asociētās iestādes un kopuzņēmumi, proti, 43 kontrolētās iestādes, pieci kopuzņēmumi un četras asociētās iestādes. Pilns konsolidēto iestāžu saraksts ir sniegts 10. paskaidrojumā. Salīdzinājumā ar 2009. gadu konsolidācijas procesā iekļautas vēl trīs kontrolētās struktūras (viena iestāde, divas aģentūras), viena asociētā iestāde un viens kopuzņēmums. Šādu papildinājumu ietekme uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem nav būtiska.

Kontrolētās iestādes

Lēmums iekļaut iestādi konsolidācijā ir balstīts uz kontroles koncepciju. Kontrolētās iestādes ir visas tās iestādes, kurām Eiropas Savienība ir tieši vai netieši pilnvarota noteikt finanšu un darbības politikas virzienus, lai varētu gūt labumu no šo iestāžu darbības. Šādām pilnvarām jābūt īstenojamām. Kontrolētās iestādes ir pilnīgi konsolidētas. Konsolidācija sākas pirmajā dienā, kad pastāv kontrole, un beidzas, kad šāda kontrole vairs nepastāv.

Izplatītākie kontroles rādītāji Eiropas Savienībā ir šādi – struktūras izveide ar dibināšanas līgumu vai sekundārajiem tiesību aktiem, finansējums no vispārējā budžeta, balsstiesības vadības institūcijās, Eiropas Revīzijas palātas veikta revīzija un budžeta izpildes apstiprināšana Eiropas Parlamentā. Ir skaidrs, ka ir jāizvērtē iestādes līmenis, lai izlemtu, vai pietiek ar vienu vai visiem iepriekš minētajiem kritērijiem, lai noteiktu kontroli.

Saskaņā ar šo pieeju ES iestādes (izņemot ECB) un aģentūras (izņemot bijušā otrā pīlāra aģentūras) atrodas tikai un vienīgi ES kontrolē un attiecīgi uz tām attiecas konsolidācija. Turklāt likvidējamā Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK) arī tiek uzskatīta par kontrolētu iestādi.

Ir izslēgti visi būtiskie savstarpējie darījumi un bilances starp ES kontrolētajām iestādēm, savukārt nerealizētā peļņa un zaudējumi saistībā ar savstarpējiem darījumiem nav būtiski un tāpēc nav izslēgti.

Kopuzņēmumi

Kopuzņēmums ir līgumiska vienošanās, saskaņā ar kuru Eiropas Savienība un viena vai vairākas personas ("uzņēmēji") apņemas veikt saimniecisku darbību, kas pakļauta kopīgai kontrolei. Kopīga kontrole ir darbības, kas ietver pakalpojuma potenciālu, kontroles tieša vai netieša ar līgumu noteikta savstarpēja dalīšana.

Līdzdalību kopuzņēmumos uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi, un sākotnēji to atzīst izmaksās. Eiropas Savienības daļa tās kopīgi kontrolēto iestāžu darbības rezultātos ir atzīta ES saimnieciskā rezultāta pārskatā, un tās rezervju izmaiņu daļa ir atzīta ES rezervēs. Kopuzņēmuma bilances vērtību ES pārskatos bilances datumā iegūst, pieskaitot sākotnējām izmaksām visas izmaiņas (turpmākās iemaksas, rezultātu daļu un rezervju izmaiņas, vērtības samazinājumus un dividendes).

Nerealizētā peļņa un zaudējumi no Eiropas Savienības un kopīgi kontrolēto iestāžu savstarpējiem darījumiem nav būtiski, un tāpēc tie nav izslēgti. Kopuzņēmumu grāmatvedības politika, ko piemēro līdzīgiem darījumiem un notikumiem līdzīgos apstākļos, var atšķirties no Eiropas Savienības pieņemtās politikas.

Asociētās iestādes

Asociētās iestādes ir tās iestādes, kuras Eiropas Savienība tieši vai netieši būtiski ietekmē, bet nekontrolē. Pieņem, ka pastāv būtiska ietekme, ja Eiropas Komisijai tieši vai netieši ir 20 % vai vairāk balsstiesību.

Ieguldījumi asociētajās iestādēs tiek uzskaitīti, izmantojot pašu kapitāla metodi, un sākotnēji tiek atzīti izmaksās. Eiropas Savienības daļa tās asociēto iestāžu darbības rezultātos ir atzīta ES saimnieciskā rezultāta pārskatā un tās rezervju izmaiņu daļa ir atzīta ES rezervēs. Asociētās iestādes bilances vērtību ES pārskatos bilances datumā iegūst, pieskaitot sākotnējām izmaksām visas izmaiņas (turpmākās iemaksas, rezultātu daļu un rezervju izmaiņas, vērtības samazinājumus un dividendes). No asociētās iestādes saņemtā peļņa samazina aktīva uzskaites vērtību. Nerealizētā peļņa un zaudējumi no Eiropas Savienības un tās asociēto iestāžu savstarpējiem darījumiem nav būtiski, un tāpēc tie nav izslēgti.

Asociēto iestāžu grāmatvedības politika, ko piemēro līdzīgiem darījumiem un notikumiem līdzīgos apstākļos, var atšķirties no Eiropas Savienības pieņemtās politikas. Ja Eiropas Savienībai pieder 20 % vai vairāk ieguldījumu kapitāla fondā, ES to necenšas būtiski ietekmēt. Tāpēc šādus fondus uzskata par pārdošanai pieejamiem finanšu instrumentiem, un pašu kapitāla metodi nepiemēro.

Nekonsolidētās iestādes, kuru naudas līdzekļus pārvalda Komisija

Eiropas Savienības darbinieku veselības apdrošināšanas shēmas, Eiropas Attīstības fonda un Dalībnieku garantiju fonda naudas līdzekļus pārvalda Komisija to vārdā, taču, tā kā šīs iestādes neatrodas Eiropas Savienības kontrolē, tās nav konsolidētas tās pārskatos (saistībā ar attiecīgajām naudas summām skatīt 11. paskaidrojumu).

1.4.   SAGATAVOŠANAS PAMATS

1.4.1.    Valūta un konvertācijas pamats

Darbības un pārskata valūta

Finanšu pārskatus sagatavo miljonos euro, kas ir Eiropas Savienības darbības un pārskata valūta.

Darījumi un atlikumi

Darījumus ārvalstu valūtā pārvērš euro atbilstoši valūtas kursam, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā. Peļņu un zaudējumus no ārvalstu valūtas darījumu norēķiniem un no ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un saistību pārrēķināšanas atbilstoši valūtas kursam gada beigās norāda saimnieciskā rezultāta pārskatā.

Dažādas pārrēķina metodes piemēro pamatlīdzekļiem un nemateriāliem aktīviem, kas saglabā savu vērtību euro, pēc to iegādes datumā spēkā esošā kursa.

Ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un saistību gada beigu atlikumus pārrēķina euro pēc 31. decembra kursa.

EURO kurss

Ārvalstu valūtā izteiktu un pārdošanai pieejamu monetāro vērtspapīru patiesās vērtības izmaiņas, kas saistītas ar valūtas pārrēķina starpību, norāda saimnieciskā rezultāta pārskatā. Pārrēķina starpību nemonetāriem finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, norāda saimnieciskā rezultāta pārskatā. Pārrēķina starpību nemonetāriem finanšu aktīviem, kas klasificēti kā pieejami pārdošanai, ietver patiesās vērtības rezervē.

1.4.2.    Aplēšu izmantošana

Saskaņā ar SPSGS un vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem finanšu pārskatos noteikti ir ietvertas summas, kas balstītas uz vadības aplēsēm un pieņēmumiem, pamatojoties uz ticamāko pieejamo informāciju. Būtiskās aplēses ietver arī aplēses par darbinieku pabalstu saistībām, uzkrājumiem, finanšu risku attiecībā uz krājumiem un debitoru parādiem, uzkrātajiem ienākumiem un izdevumiem, iespējamiem aktīviem un saistībām, kā arī nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtības samazinājumu. Faktiskie rezultāti var atšķirties no aplēsēm. Pārmaiņas aplēsēs atspoguļo periodā, kad tās kļūst zināmas.

1.5.   BILANCE

1.5.1.    Nemateriālie aktīvi

Iegādātās datorprogrammu licences norāda atbilstoši sākotnējām izmaksām, no kurām atskaitīta uzkrātā amortizācija un vērtības samazinājuma zaudējumi. Aktīvu amortizāciju rēķina, izmantojot lineāro metodi, tiem noteiktajā lietderīgās lietošanas laikā. Pašu radītus nemateriālos aktīvus kapitalizē tad, kad ir izpildīti ES uzskaites noteikumu attiecīgie kritēriji. Kapitalizējamās izmaksas sastāv no visām tieši attiecināmām izmaksām, kas nepieciešamas aktīva radīšanai, ražošanai un sagatavošanai darbam, kā vadība iecerējusi. Izmaksas, kas saistītas ar pētniecības darbībām, nekapitalizējamās izstrādes izmaksas un uzturēšanas izmaksas atzīst par izdevumiem to rašanās brīdī.

1.5.2.    Pamatlīdzekļi

Visus pamatlīdzekļus uzrāda to sākotnējās izmaksās, no kurām atskaitīts uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājuma zaudējumi. Sākotnējās izmaksas ietver izdevumus, kas ir tieši attiecināmi uz aktīva iegādi vai radīšanu.

Turpmākās izmaksas ietver aktīva uzskaites vērtībā vai pēc vajadzības atzīst par atsevišķiem aktīviem tikai tad, ja ir ticams, ka Eiropas Savienība saņems ar pamatlīdzekli saistītos nākotnes saimnieciskos labumus vai kalpošanas potenciālu un pamatlīdzekļa izmaksas var ticami novērtēt. Remontdarbu un uzturēšanas izmaksas atspoguļo saimnieciskā rezultāta pārskatā finanšu periodā, kurā minētās izmaksas radušās. Tā kā Eiropas Savienība neņem aizņēmumus pamatlīdzekļu iegādes finansēšanai, nav ar šādām iegādēm saistītu aizņemšanās izmaksu.

Zeme un mākslas darbi netiek amortizēti, jo to lietderīgās lietošanas laiks ir neierobežots. Nepabeigtie pamatlīdzekļi netiek amortizēti, jo šie aktīvi vēl nav pieejami lietošanai. Lai noteiktu citu aktīvu atlikušo vērtību to lietderīgās lietošanas laikā, nolietojumu aprēķina, izmantojot lineāro metodi, šādi.

Nolietojuma likmes

Pamatlīdzekļu atsavināšanas peļņu un zaudējumus nosaka, salīdzinot ieņēmumus, no kuriem atskaitīti pārdošanas izdevumi, ar atsavinātā pamatlīdzekļa uzskaites vērtību, un tos iekļauj saimnieciskā rezultāta pārskatā.

Noma

Pamatlīdzekļu nomu, kad Eiropas Savienība būtībā uzņemas visus riskus un iegūst ar īpašumtiesībām saistītos ieguvumus, klasificē kā finanšu nomu. Sākumā finanšu nomu kapitalizē mazākajā no vērtībām – nomātā aktīva patiesajā vērtībā vai minimālo nomas maksājumu pašreizējā vērtībā. Katru nomas maksājumu sadala starp saistībām un finanšu procentiem, lai panāktu nemainīgas procentu likmes piemērošanu finanšu atlikumam. Nomas saistības, atskaitot finanšu procentus, ietver pārējās saistībās (ilgtermiņa un īstermiņa). Finanšu izmaksu procentu maksājuma daļu atspoguļo saimnieciskā rezultāta pārskata izdevumos nomas periodā tā, lai saistību atlikumam katrā periodā būtu nemainīga periodiska procentu likme. Saskaņā ar finanšu nomu turētajiem aktīviem nolietojumu aprēķina īsākajā no periodiem – aktīva lietderīgās lietošanas laikā vai nomas termiņā.

Nomu, kurā iznomātājs saglabā būtisku daļu riska un atlīdzības saistībā ar īpašumtiesībām, klasificē kā operatīvo nomu. Maksājumus, kas veikti saistībā ar operatīvo nomu, nomas periodā atspoguļo saimnieciskā rezultāta pārskata izdevumos, izmantojot lineāro nolietojuma metodi.

1.5.3.    Nefinanšu aktīvu vērtības samazināšanās

Aktīviem, kuru lietderīgās lietošanas laiks ir neierobežots, amortizāciju neveic, bet katru gadu novērtē vērtības samazinājumu. Amortizējamiem aktīviem vērtības samazinājumu novērtē, kad vien notikumi vai apstākļu maiņa liecina, ka aktīva uzskaites vērtība, iespējams, nav atgūstama. Vērtības samazinājuma zaudējumus atzīst summā, par kādu aktīva uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo summu. Atgūstamā summa ir lielākā no summām – aktīva patiesā vērtība, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, vai tā lietošanas vērtība.

Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu atlikušo vērtību un lietderīgās lietošanas laiku pārskata un vajadzības gadījumā koriģē vismaz reizi gadā. Aktīva uzskaites vērtību nekavējoties noraksta līdz tā atgūstamajai summai, ja aktīva uzskaites vērtība pārsniedz tā novērtēto atgūstamo summu. Ja iepriekšējos gados atzītie vērtības samazinājuma iemesli vairs neattiecas, attiecīgi veic vērtības samazinājuma zaudējumu apvērsi.

1.5.4.    Ieguldījumi

Līdzdalība asociētajās iestādēs un kopuzņēmumos

Līdzdalību asociētajās iestādēs un kopuzņēmumos uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi. Pašu kapitāla izmaksas koriģē, lai atspoguļotu asociēto iestāžu un kopuzņēmumu neto aktīvu palielinājuma vai samazinājuma daļu, kas attiecas uz Eiropas Savienību pēc sākotnējās atzīšanas, ja pastāv vērtības samazinājuma pazīmes, un noraksta mazākajā atgūstamajā summā, ja nepieciešams. Atgūstamo summu nosaka, kā aprakstīts 1.5.3. punktā. Ja vēlāk vairs neattiecas vērtības samazinājuma iemesls, veic vērtības samazinājuma zaudējumu apvērsi uzskaites vērtībā, kāda būtu noteikta, ja nebūtu atzīti nekādi vērtības samazinājuma zaudējumi.

Ieguldījumi riska kapitāla fondos

Klasifikācija un novērtēšana

Ieguldījumus riska kapitāla fondos klasificē kā pārdošanai pieejamus aktīvus (skatīt 1.5.5.) un attiecīgi uzskaita patiesajā vērtībā ar peļņu un zaudējumiem, kas rodas no patiesās vērtības izmaiņām (tostarp valūtas pārrēķina starpību), kas atzītas patiesās vērtības rezervē.

Patiesās vērtības apsvērumi

Tā kā ieguldījumiem riska kapitāla fondos nav noteiktas tirgus cenas aktīvā tirgū, tos novērtē, izskatot katru gadījumu atsevišķi, pēc zemākām izmaksām vai attiecināmām neto aktīvu vērtībām ("NAV"). Nerealizēto peļņu, kas rodas patiesās vērtības noteikšanas rezultātā, atzīst rezervēs, bet nerealizētos zaudējumus novērtē, lai noteiktu, vai tos atzīt par vērtības samazinājuma zaudējumiem saimnieciskā rezultāta pārskatā, vai par izmaiņām patiesās vērtības rezervē.

1.5.5.    Finanšu aktīvi

Klasifikācija

Eiropas Savienība savus finanšu aktīvus iedala šādās kategorijās: finanšu aktīvi, kas atzīti pēc to patiesās vērtības caur peļņu un zaudējumiem; aizdevumiem un debitoru parādiem; līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi; un pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi. Finanšu instrumentus klasificē sākotnējās atzīšanas brīdī un pārvērtē katrā bilances datumā.

i)   Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Finanšu aktīvu iekļauj šajā kategorijā, ja tas iegūts galvenokārt ar mērķi pārdot to īsā laikā vai to noteikusi Eiropas Savienība. Šajā kategorijā iekļauj arī atvasinātos instrumentus. Šīs kategorijas aktīvus klasificē kā apgrozāmos līdzekļus, ja tos paredzēts realizēt 12 mēnešu laikā pēc bilances datuma.

ii)   Aizdevumi un debitoru parādi

Aizdevumi un debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem, kuri netiek kotēti aktīvā tirgū. Tie rodas, kad ES nodrošina naudu, preces vai pakalpojumus tieši debitoram bez nodoma attiecīgo debitoru parādu pārdot. Tos ietver ilgtermiņa aktīvos, izņemot, ja to termiņš ir 12 mēnešu laikā pēc bilances datuma.

iii)   Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi ir tādi neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem un noteiktu termiņu, ko Eiropas Savienība noteikti vēlas un var turēt līdz termiņa beigām. Šā finanšu gada laikā Eiropas Savienībai nebija neviena ieguldījuma, kas attiektos uz šo kategoriju.

iv)   Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi ir neatvasināti finanšu aktīvi, kas noteikti šajā kategorijā vai nav iekļauti nevienā citā kategorijā. Tos klasificē kā apgrozāmos līdzekļus vai ilgtermiņa aktīvus atkarībā no laika perioda, kurā ES plāno atbrīvoties no tiem. Ieguldījumus nekonsolidētajās iestādēs un citus kapitāla ieguldījumus (piemēram, riska kapitāla darījumus), kurus neuzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi, arī klasificē kā pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus.

Sākotnējā atzīšana un novērtēšana

Patiesajā vērtībā novērtētu finanšu aktīvu ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā arī līdz termiņa beigām turētu un pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu iegādi vai pārdošanu atzīst darījuma datumā (datums, kurā Eiropas Savienība uzņemas saistības pirkt vai pārdot aktīvu). Aizdevumus atzīst, kad nauda ir izmaksāta aizņēmējiem. Finanšu instrumentus sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, kurai pieskaitītas darījuma izmaksas visiem finanšu aktīviem, kas nav uzskaitīti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Finanšu aktīvus, ko uzskaita patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, un darījuma izmaksas ietver saimnieciskā rezultāta pārskata izdevumos.

Finanšu aktīva patiesā vērtība sākotnējās atzīšanas brīdī parasti ir darījuma cena (t. i., saņemtās atlīdzības patiesā vērtība). Tomēr, ja piešķir bezprocentu ilgtermiņa aizdevumu vai ilgtermiņa aizdevumu ar procentu likmi, kas zemāka par tirgus likmi, tā patieso vērtību var novērtēt kā visu nākotnē saņemamo naudas ieņēmumu pašreizējo vērtību, kas diskontēta, piemērojot līdzīga instrumenta ar līdzīgu kredītvērtējumu dominējošo tirgus procentu likmi.

Aizdevumiem, kas piešķirti no aizņemtiem līdzekļiem, novērtē to nominālajā summā, ko uzskata par aizdevuma patieso vērtību. Tas pamatojams šādi.

Finanšu instrumentu atzīšanu pārtrauc, ja tiesības saņemt naudas plūsmas no ieguldījumiem ir beigušās vai nodotas citam un Eiropas Savienība pamatā nodevusi visus riskus un ieguvumus, kas izriet no īpašumtiesībām.

Turpmākais novērtējums

Aktīvos tirgos kotētu ieguldījumu patiesās vērtības pamatā ir pašreizējās pirkšanas cenas. Ja finanšu aktīva tirgus ir neaktīvs (un attiecībā uz biržas sarakstā neiekļautiem vērtspapīriem), Eiropas Savienība nosaka patieso vērtību, izmantojot novērtēšanas metodes. Var izmantot nesenus nesaistītu pušu darījumus, atsauces uz citiem būtībā līdzīgiem instrumentiem, diskontēto naudas plūsmu analīzes, iespēju līgumu cenu noteikšanas modeļus un citas novērtēšanas metodes, kuras plaši izmanto tirgus dalībnieki.

Ja ieguldījumu kapitāla instrumentos, kuriem aktīvā tirgū nav noteiktas tirgus cenas, patieso vērtību nevar ticami noteikt, minētos ieguldījumus novērtē izmaksās, no kurām atskaitīti vērtības samazinājuma zaudējumi.

Finanšu aktīvu vērtības samazinājums

Eiropas Savienība katrā bilances datumā novērtē, vai ir objektīvi pierādījumi tam, ka finanšu aktīva vērtība ir samazinājusies. Finanšu aktīva vērtība ir samazinājusies un zaudējumi no vērtības samazināšanās ir radušies tikai tad, ja ir objektīvi pierādījumi vērtības samazinājumam viena vai vairāku notikumu rezultātā, kas notikuši pēc konkrētā aktīva sākotnējās atzīšanas, un ar zaudējumiem saistītais notikums (vai notikumi) ietekmē finanšu aktīva aplēstās nākotnes naudas plūsmas, un šo ietekmi var ticami novērtēt.

a)   Aktīvi, kurus uzskaita amortizētās izmaksās

Ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka radušies zaudējumi no vērtības samazināšanās aizdevumiem un debitoru parādiem vai līdz termiņa beigām turētiem ieguldījumiem, kas uzskaitīti amortizētās izmaksās, zaudējumu apjomu nosaka kā starpību starp aktīva uzskaites vērtību un plānotās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību (izņemot kredītu zaudējumus nākotnē, kuri vēl nav radušies), to diskontējot atbilstoši finanšu aktīva sākotnējai efektīvajai procentu likmei. Aktīva uzskaites vērtību samazina, un zaudējumu summu atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā. Ja aizdevumam vai līdz termiņa beigām turētam ieguldījumam ir mainīga procentu likme, diskonta likme vērtības samazinājuma zaudējumu novērtēšanai ir pašreizējā efektīvā procentu likme, kas noteikta līgumā. Ar ķīlu nodrošināta finanšu aktīva plānotās nākotnes naudas plūsmas pašreizējās vērtības aprēķins atspoguļo naudas plūsmas, ko var radīt ienākumi no nodrošinājuma pārdošanas, no kuriem atskaitītas nodrošinājuma iegūšanas un pārdošanas izmaksas, neatkarīgi no tā, vai pārdošana ir ticama, vai ne. Ja kādā no nākamiem periodiem vērtības samazinājuma zaudējumu summa samazinās un šis samazinājums ir objektīvi attiecināms uz notikumu, kas notiek pēc vērtības samazinājuma atzīšanas, tad iepriekš atzīto vērtības samazinājuma zaudējumu apvērsi veic, izmantojot saimnieciskā rezultāta pārskatu.

b)   Aktīvi, kurus uzskaita patiesajā vērtībā

Pārdošanai pieejamu kapitāla ieguldījumu gadījumā nosakot, vai vērtspapīru vērtība ir samazinājusies, vērtē, vai to patiesā vērtība ir būtiski vai pastāvīgi (ilgstoši) samazinājusies, kļūstot mazāka par tā izmaksām. Ja ir šādi pierādījumi attiecībā uz pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem, uzkrātos zaudējumus, kas aprēķināti kā starpība starp iegādes izmaksām un pašreizējo patieso vērtību, no kuras atskaitīti finanšu aktīva vērtības samazinājuma zaudējumi, kas jau iepriekš atzīti saimnieciskā rezultāta pārskatā, izņem no rezervēm un atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā. Saimnieciskā rezultāta pārskatā atzīto kapitāla instrumentu vērtības samazinājuma zaudējumu apvērsi neveic, izmantojot saimnieciskā rezultāta pārskatu. Ja kādā no nākamajiem periodiem palielinās pārdošanai pieejama parāda instrumenta patiesā vērtība un šis palielinājums ir objektīvi attiecināms uz notikumu, kas notiek pēc vērtības samazinājuma zaudējumu atzīšanas, vērtības samazinājuma zaudējumu apvērsi veic, izmantojot saimnieciskā rezultāta pārskatu.

1.5.6.    Krājumi

Krājumus uzskaita mazākajā no divām vērtībām – izmaksās vai neto pārdošanas vērtībā. Izmaksas nosaka, izmantojot "pirmais iekšā – pirmais ārā" (FIFO) metodi. Gatavo preču un nepabeigto ražojumu izmaksas ietver izejmateriālu, tiešās darbaspēka izmaksas, citas tieši attiecināmās izmaksas un saistītās netiešās ražošanas izmaksas (pamatojoties uz parasto darbības jaudu). Neto pārdošanas vērtību aprēķina, no parastā uzņēmējdarbības gaitā paredzētās pārdošanas cenas atskaitot pabeigšanas izmaksas un pārdošanas izdevumus. Ja krājumus tur sadalei bez maksas vai par nominālu maksu, tos novērtē mazākajā no divām vērtībām – izmaksās vai pašreizējās aizstāšanas izmaksās. Pašreizējās aizstāšanas izmaksas ir izmaksas, kas Eiropas Savienībai rastos, iegādājoties šādu aktīvu pārskata datumā.

1.5.7.    Priekšfinansējuma summas

Priekšfinansējums ir maksājums, kas paredzēts, lai saņēmējam piešķirtu naudas līdzekļu avansu, t. i., apgrozāmos līdzekļus. To var sadalīt vairākos maksājumos laika posmā, kas noteikts konkrētajā priekšfinansējuma nolīgumā. Apgrozāmos līdzekļus vai avansu atmaksā vai izmanto paredzētajam mērķim nolīgumā noteiktajā periodā. Ja saņēmējam nerodas attiecināmie izdevumi, viņam minētais priekšfinansējums jāatdod Eiropas Savienībai. Priekšfinansējuma summu samazina (pilnīgi vai daļēji), apstiprinot attiecināmās izmaksas un atdotās summas, un šo summu atzīst par izdevumiem.

Gada beigās pieejamās priekšfinansējuma summas novērtē sākotnējā(s) summā(s), atskaitot atmaksātās summas, izdevumos iekļautās attiecināmās summas, aplēstās attiecināmās summas, kas gada beigās vēl nav dzēstas, un vērtības samazinājumus.

Procentus par priekšfinansējumu atzīst, kad tie nopelnīti saskaņā ar attiecīgā nolīguma noteikumiem. Gada beigās, pamatojoties uz ticamāko informāciju, aprēķina uzkrātos procentu ieņēmumus, ko ietver bilancē.

1.5.8.    Debitoru parādi

Debitoru parādus uzskaita sākotnējā summā, atskaitot norakstīto vērtības samazinājumu. Debitoru parādu vērtības samazinājumu noraksta, ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka Eiropas Savienība nevarēs saņemt visu pienākošos summu atbilstoši sākotnējiem noteikumiem par debitoru parādiem. Norakstītā summa ir starpība starp aktīva uzskaites vērtību un atgūstamo summu. Norakstīto summu atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā. Tiek veikta arī vispārēja norakstīšana, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, neizpildītajiem iekasēšanas rīkojumiem, kuriem vēl nav piemērota konkrēta norakstīšana. Skatīt turpmāk 1.5.14. paskaidrojumu par gada beigās uzkrātiem ienākumiem.

1.5.9.    Nauda un tās ekvivalenti

Nauda un tās ekvivalenti ir finanšu instrumenti, un tos definē kā apgrozāmos līdzekļus. Šeit ietilpst nauda kasē, pieprasījuma noguldījumi bankā, citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti un ar sākotnējo termiņu, kas nepārsniedz trīs mēnešus, un bankas konta pārtēriņš.

1.5.10.    Pabalsti darbiniekiem

Pensiju saistības

Eiropas Savienība pārvalda noteiktu pabalstu pensiju plānus. Lai gan vienu trešdaļu šo pabalstu paredzēto izmaksu veido darbinieku iemaksas no algas, pensiju saistības nav fondētas. Bilancē atzītās saistības attiecībā uz noteiktu pabalstu pensiju plāniem ir noteiktā pabalsta pienākuma pašreizējā vērtība bilances datumā. Noteikto pabalsta pienākumu aprēķina aktuāri, izmantojot plānotās vienības kredītmetodi. Noteikta pabalsta pienākuma pašreizējo vērtību nosaka, diskontējot plānotās nākotnes naudas aizplūdes, izmantojot procentu likmes pensiju izmaksāšanas valūtā izteiktām valsts obligācijām, kuru termiņš aptuveni atbilst pensiju saistību termiņiem.

Aktuāro peļņu un zaudējumus, kas rodas no pieredzes korekcijām un aktuāro pieņēmumu izmaiņām, nekavējoties atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā. Iepriekšējās darba izmaksas nekavējoties atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā, ja vien izmaiņas pensiju plānā nav atkarīgas no nosacījuma, ka darbiniekiem ir jāpaliek dienestā noteiktu laika periodu (tiesību piešķiršanas periods). Šādā gadījumā iepriekšējās darba izmaksas tiesību piešķiršanas periodā amortizē, izmantojot lineāro metodi.

Pēcnodarbinātības slimības pabalsti

Eiropas Savienība nodrošina veselības pabalstus saviem darbiniekiem, apmaksājot ārstniecības izdevumus. Ikdienas pārvaldei izveidots atsevišķs fonds. Šo sistēmu izmanto esošie darbinieki, pensionāri, atraitņi un to apgādājamās personas. Pabalstus, ko piešķir "nestrādājošiem" (pensionāriem, bāreņiem u. c.), klasificē kā "Pēcnodarbinātības pabalstus darbiniekiem". Ņemot vērā šo pabalstu būtību, ir nepieciešams aktuāra aprēķins. Saistības bilancē nosaka līdzīgi kā pienākumus attiecībā uz pensijām (skatīt iepriekš).

1.5.11.    Uzkrājumi

Uzkrājumus atzīst, ja Eiropas Savienībai pagātnes notikumu rezultātā ir pašreizējs juridisks vai prakses radīts pienākums pret trešām personām, un ir ļoti iespējams, ka minētā pienākuma izpildei būs nepieciešams iztērēt līdzekļus, un šo summu var ticami novērtēt. Nākotnes zaudējumiem no pamatdarbības uzkrājumus neatzīst. Uzkrājumu summa ir labākais novērtējums par prognozējamiem izdevumiem, kas būs vajadzīgi, lai pārskata datumā izpildītu pašreizēju pienākumu. Ja uzkrājumus veido lielam skaitam posteņu, pienākumu novērtē, izvērtējot visus iespējamos iznākumus saistībā ar to iespējamību (“paredzamās vērtības” metode).

1.5.12.    Finanšu saistības

Finanšu saistības klasificē kā finanšu saistības patiesajā vērtībā peļņas vai zaudējumu pārskatā vai kā finanšu saistības amortizētajās izmaksās (aizņēmumus). Aizņēmumus veido aizņēmumi no kredītiestādēm un parādi, ko apliecina attiecīga apliecība. Aizņēmumus sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, no izsniegšanas ieņēmumiem (saņemtās atlīdzības patiesā vērtība) atskaitot radušās darījuma izmaksas. Turpmāk tos atzīst amortizētās izmaksās, izmantojot efektīvo procentu metodi. Jebkuru starpību starp ieņēmumiem, no kuriem atskaitītas darījuma izmaksas, un dzēšanas vērtību atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā aizņēmumu periodā, izmantojot efektīvo procentu metodi.

Finanšu saistības uzskata par ilgtermiņa saistībām, izņemot termiņiem, kas nepārsniedz 12 mēnešus pēc bilances datuma. Ņemot vērā būtiskuma apsvērumus, aizdevumiem, kas piešķirti no aizņemtiem līdzekļiem, efektīvo procentu metodi nepiemēro aizdevumiem un aizņēmumiem. Darījuma izmaksas, kas radušās Eiropas Savienībai un vēlāk pieprasītas no aizdevuma saņēmēja, tieši atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā.

Finanšu saistības, kas patiesajā vērtībā iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ietver atvasinātos instrumentus, ja to patiesā vērtība ir negatīva. Tos uzskaita tāpat kā finanšu aktīvus patiesajā vērtībā peļņas vai zaudējumu aprēķinā; skatīt 1.5.5. paskaidrojumu.

1.5.13.    Kreditoru parādi

Liela daļa ES kreditoru parādu nav saistīta ar preču vai pakalpojumu iegādi, bet tie ir nesamaksātie dotāciju vai cita veida ES finansējuma saņēmēju iesniegtie izmaksu pieprasījumi. Tos reģistrē kā kreditoru parādus pieprasītās summas apjomā pēc izmaksu pieprasījuma saņemšanas un pēc pārbaudes, kurā attiecīgie finanšu aģenti apstiprina izmaksu attiecināmību. Šajā posmā parādus novērtē atbilstoši apstiprinātajai attiecināmajai summai.

Kreditoru parādus, ko rada preču un pakalpojumu iegāde, atzīst sākotnējā summā, saņemot rēķinu, un attiecīgos izdevumus iegrāmato, kad preces vai pakalpojumi saņemti un Eiropas Savienība to ir apstiprinājusi.

1.5.14.    Uzkrātie un nākamo periodu ienākumi un izdevumi

Saskaņā ar Eiropas Savienības grāmatvedības noteikumiem darījumus un notikumus atzīst finanšu pārskatos periodā, uz kuru tie attiecas. Pārskata perioda beigās uzkrātos izdevumus atzīst, pamatojoties uz novērtēto summu, kas attiecīgajā periodā jāpārceļ uz nākamo periodu. Uzkrāto izdevumu aprēķinu veic saskaņā ar Komisijas izdotām detalizētām darbības un prakses pamatnostādnēm, kuru mērķis ir nodrošināt to, ka finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu.

Arī ieņēmumus uzskaita periodā, ar kuru tie saistīti. Ja gada beigās ES ir sniegusi pakalpojumu vai piegādājusi preces, bet rēķins vēl nav izsniegts, vai arī ja pastāv līgumiska vienošanās (t. i., atsaucoties uz kādu līgumu), uzkrātos ienākumus atzīst finanšu pārskatos.

Turklāt, ja gada beigās rēķins ir izsniegts, bet pakalpojumi vēl nav sniegti vai preces vēl nav piegādātas, ieņēmumus attiecina uz nākamo periodu un atzīst nākamajā pārskata periodā.

1.6.   SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTA PĀRSKATS

1.6.1.    Ieņēmumi

Ar komerciālu apmaiņu nesaistīti ieņēmumi

Šie ieņēmumi ir lielākā ES ieņēmumu daļa un ietver galvenokārt tiešos un netiešos nodokļus un pašu resursus. Papildus nodokļiem Eiropas Savienība var saņemt arī citu personu maksājumus, piemēram, nodevas, soda naudas un ziedojumus.

NKI resursi un PVN resursi

Ieņēmumus atzīst par periodu, kad Eiropas Savienība nosūta dalībvalstīm iemaksas pieprasījumu. Tos novērtē pieprasītās summas apmērā. Tā kā PVN un NKI resursu pamatā ir attiecīgā budžeta gada datu aplēses, notiekot pārmaiņām, tos var pārskatīt, līdz dalībvalstis iesniedz galīgos datus. Aplēses izmaiņas ņem vērā, nosakot tā perioda neto pārpalikumu vai deficītu, kurā izmaiņas notika.

Tradicionālie pašu resursi

Debitoru parādus un ar tiem saistītus ieņēmumus atzīst, kad no dalībvalstīm saņemti attiecīgie mēneša A pārskati (tostarp iekasētās nodevas un parāda summas, kuras ir garantētas un netiek apstrīdētas). Pārskata datumā ieņēmumus, ko dalībvalstis attiecīgajā periodā iekasējušas, bet vēl nav samaksājušas Eiropas Savienībai, novērtē un atzīst par uzkrātajiem ieņēmumiem. No dalībvalstīm saņemtos ceturkšņa B pārskatus (tostarp nodevas, kas nav ne iekasētas, ne garantētas, kā arī parādnieka apstrīdētās garantētās summas) atzīst par ieņēmumiem, atskaitot iekasēšanas izmaksas (25 %), uz kurām dalībvalstīm ir tiesības. Turklāt saimnieciskā rezultāta pārskatā atzīst vērtības samazinājumu par summu, kas ir parāda un atgūstamās summas paredzamā starpība.

Soda nauda

Ieņēmumus no soda naudām atzīst, kad ES ir pieņēmusi lēmumu uzlikt naudas sodu un tas oficiāli paziņots adresātam. Ja ir šaubas par uzņēmuma maksātspēju, atzīst prasījuma vērtības samazinājumu. Pēc lēmuma pieņemšanas par naudas soda uzlikšanu parādnieki divu mēnešu laikā pēc paziņojuma datuma izvēlas:

Tomēr pat apelācijas sūdzības iesniegšanas gadījumā soda naudas pamatsumma ir jāsamaksā noteiktajā trīs mēnešu termiņā, jo apelācija nenozīmē maksājuma atlikšanu (ES līguma 278. pants), taču noteiktos apstākļos un ar Komisijas grāmatveža piekrišanu maksājuma vietā var iesniegt bankas garantiju.

Ja uzņēmums iesniedz apelāciju attiecībā uz lēmumu un ir veicis naudas soda pagaidu maksājumu, summu atspoguļo kā iespējamās saistības. Tomēr, tā kā adresāta apelācijas sūdzība par ES lēmumu nav pamats naudas soda atlikšanai, saņemto naudu izmanto, lai dzēstu debitoru parādu. Ja maksājuma vietā tiek saņemta garantija, soda nauda joprojām tiek uzskatīta par debitoru parādu. Ja ir iespēja, ka Vispārējā tiesa varētu pieņemt ES nelabvēlīgu nolēmumu, atzīst uzkrājumus šā riska segšanai. Ja maksājuma vietā iesniegta garantija, nenomaksāto debitoru parādu noraksta pēc vajadzības. Eiropas Savienības saņemtos uzkrātos procentus par bankas kontiem, kuros noguldīti saņemtie maksājumi, atzīst par ieņēmumiem, attiecīgi palielinot iespējamās saistības.

Ieņēmumi no komerciālas apmaiņas

Ieņēmumus no preču un pakalpojumu pārdošanas atzīst, kad pircējam nodoti būtiskie riski un ieguvumi, kas izriet no preču īpašumtiesībām. Ieņēmumus no darījuma, kas ietver pakalpojumu sniegšanu, atzīst, ņemot vērā darījuma pabeigtības stadiju pārskata datumā.

Procentu ienākumi un izdevumi

Procentu ienākumus un izdevumus atzīst saimnieciskā rezultāta pārskatā, izmantojot efektīvo procentu metodi. Tā ir finanšu aktīva vai finanšu saistību amortizēto izmaksu aprēķināšanas metode un metode procentu ienākumu vai procentu izdevumu sadalei attiecīgajā periodā. Aprēķinot efektīvo procentu likmi, Eiropas Savienība novērtē naudas plūsmas, ņemot vērā visus finanšu instrumenta līguma noteikumus (piemēram, priekšapmaksas iespējas), bet neņem vērā kredīta zaudējumus nākotnē. Aprēķinā iekļauj visas maksas un procentu punktus, ko līgumslēdzējas puses ir maksājušas vai saņēmušas un kas ir efektīvās procentu likmes neatņemama sastāvdaļa, kā arī darījuma izmaksas un visas citas uzcenojuma vai diskonta summas.

Ja finanšu aktīva vai līdzīgu finanšu aktīvu grupas vērtību noraksta sakarā ar vērtības samazinājuma zaudējumiem, šo zaudējumu aprēķināšanā procentu ienākumus atzīst, izmantojot nākotnes naudas plūsmas diskontēšanā lietoto procentu likmi.

Dividenžu ienākumi

Dividenžu ienākumus atzīst, kad rodas tiesības saņemt maksājumu.

1.6.2.    Izdevumi

Ar komerciālu apmaiņu saistītus izdevumus sakarā ar preču un pakalpojumu iegādi atzīst, kad Eiropas Savienība saņēmusi preces vai pakalpojumus un to apstiprinājušas. Izdevumus novērtē sākotnējā rēķina izmaksu apmērā. Ar komerciālu apmaiņu nesaistīti izdevumi ir raksturīgi Eiropas Savienībai un veido to izdevumu lielāko daļu. Minētie izdevumi attiecas uz maksājumiem saņēmējiem, un tie var būt trīs veidu: maksājumi, pamatojoties uz noteiktām saņēmēja tiesībām saņemt maksājumu, pārvedumi saskaņā ar līgumu un neatkarīgas dotācijas, dāvinājumi un ziedojumi.

Pārvedumus atzīst par izdevumiem periodā, kurā notiek pārvedumu pamatojošie notikumi, ja šāda veida pārvedumi atļauti noteikumos (Finanšu regulā, Civildienesta noteikumos vai citos noteikumos) vai arī parakstīts pārvedumu apstiprinošs līgums, saņēmējs ir izpildījis attiecināmības kritērijus un summu var ticami novērtēt.

Tad, kad tiek saņemts maksājuma pieprasījums vai izmaksu atlīdzinājuma pieprasījums un tas atbilst izdevumu atzīšanas kritērijiem, to atzīst kā izdevumus par attiecināmo summu. Gada beigās novērtē saņēmējiem jau pienākošos attiecināmos izdevumus, par kuriem vēl nav sniegts pārskats, un uzskaita kā uzkrātos izdevumus.

1.7.   IESPĒJAMIE AKTĪVI UN IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS

1.7.1.    Iespējamie aktīvi

Iespējams aktīvs ir aktīvs, kas varētu rasties iepriekšēju notikumu rezultātā atkarībā no tā, vai īstenosies viens vai vairāki turpmākie notikumi, par kuru iespējamību pašlaik trūkst pārliecības un kurus Eiropas Savienība nespēj pilnībā ietekmēt. Iespējamu aktīvu atspoguļo pārskatos, ja saimniecisks labums vai kalpošanas potenciāls ir ticams.

1.7.2.    Iespējamās saistības

Iespējamās saistības ir saistības, kas varētu rasties iepriekšēju notikumu rezultātā atkarībā no tā, vai īstenosies viens vai vairāki turpmākie notikumi, par kuru iespējamību pašlaik trūkst pārliecības un kurus Eiropas Savienība nespēj pilnībā ietekmēt; vai pašreizējs pienākums, kura pamatā ir iepriekšēji notikumi, bet kuru neatzīst, jo vai arī pašreizējas saistības, kuras izriet no iepriekšējiem notikumiem, taču nav atzītas, jo ir mazticams, ka būs vajadzīga saimnieciskos labumus vai kalpošanas potenciālu ietverošu resursu aizplūde, lai nokārtotu saistības (vai arī citos retos gadījumos, kuros saistību summu nevar novērtēt ar pietiekamu ticamību).

Eiropas Komisijas grāmatvedības kārtība ir tāda pati, kādu piemēro Eiropas Savienība, un tā ir izklāstīta ES gada konsolidēto pārskatu 1. paskaidrojumā.

2.   BILANCES PASKAIDROJUMI

ILGTERMIŅA AKTĪVI

2.1.   NEMATERIĀLIE AKTĪVI

Iepriekš minētās summas galvenokārt saistītas ar datorprogrammām.

2.2.   PAMATLĪDZEKĻI

Izdevumi, kas vēl jāveic attiecībā uz finanšu nomu un līdzīgiem prasījumiem, bilancē norādīti kā ilgtermiņa un īstermiņa saistības (skatīt arī 2.15. un 2.18.1. paskaidrojumu). Tos iedala šādi:

FINANŠU NOMA

2.3.   ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI

Šajā pozīcijā ir iekļauti ieguldījumi nolūkā atbalstīt ES darbību. Tajā ietilpst arī Garantiju fonda neto aktīvi.

2.3.1.    Līdzdalība kopuzņēmumos

Līdzdalību kopuzņēmumos uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi. Turpmāk minētā uzskaites vērtība attiecas uz ES, pamatojoties uz tās līdzdalības kopuzņēmumos procentuālo daļu.

Likvidējamais kopuzņēmums Galileo (GJU)

Kopuzņēmuma Galileo (GJU) likvidācija tika sākta 2006. gada beigās, un process joprojām turpinās. Tā kā 2010. gadā iestāde nestrādāja un joprojām turpinājās likvidācija, nebija nekādu ieņēmumu vai izdevumu. GJU neto aktīvu un līdz ar to ieguldījumu vērtība 2010. gada 31. decembrī (un 2009. gada 31. decembrī) bija EUR 0 – ieguldījumi 585 miljonu euro apmērā, atskaitot uzkrāto zaudējumu daļu 585 miljonu euro apmērā.

Kopuzņēmums SESAR

Šā kopuzņēmuma mērķis ir nodrošināt Eiropas gaisa satiksmes vadības sistēmas modernizāciju un Eiropas gaisa satiksmes vadības ģenerālplāna ātru īstenošanu, koordinējot un koncentrējot visus attiecīgos pētniecības un izstrādes centienus ES. 2010. gada 31. decembrī Komisijai piederēja 78,8 % jeb 11 miljoni euro no līdzdalības SESAR. Kopējais (orientējošais) paredzētais Komisijas ieguldījums SESAR (no 2007. līdz 2013. gadam) ir 700 miljoni euro.

ITER Starptautiskā kodolsintēzes enerģijas organizācija (ITER)

ITER International ietilpst Eiropas Savienība, Ķīna, Indija, Krievija, Koreja, Japāna un ASV. ITER izveidoja, lai: lai pārvaldītu ITER iekārtas, sekmētu ITER iekārtu ekspluatāciju, veicinātu sabiedrības izpratni par kodolsintēzes enerģiju un tās pieņemšanu un veiktu jebkuras citas darbības, kas ir vajadzīgas tā mērķa sasniegšanai. ES (Euratom), tostarp arī dalībvalstu un Šveices, ieguldījumu ITER International nodrošina ar Kodolsintēzes enerģijas aģentūras starpniecību. Kopējo ieguldījumu juridiski uzskata par Euratom ieguldījumu ITER, jo dalībvalstīm un Šveicei nepieder daļas ITER. Tā kā ES juridiski pieder līdzdalības daļa kopuzņēmumā ITER International, Komisijai šī līdzdalība ir jāatzīst savos pārskatos.

2010. gada 31. decembrīEuratom piederēja 47,2 % jeb 12 miljoni euro no līdzdalības ITER. Kopējais (orientējošais) paredzētais Euratom ieguldījums ITER (no 2007. līdz 2041. gadam) ir 7 649 miljoni euro.

Kopīgās tehnoloģiju ierosmes

Publiskās un privātās partnerības kopīgo tehnoloģiju ierosmju veidā, kas ir ieviestas kā kopuzņēmumi Līguma 171. panta izpratnē, ir izveidotas, lai īstenotu Lisabonas Izaugsmes un nodarbinātības programmas mērķus. 2010. gadā darbību uzsāka divas jaunas kopīgās tehnoloģiju ierosmes – ENIAC kopuzņēmums un FCH kopuzņēmums. Lai gan ENIAC juridiski uzskata par kopuzņēmumu, grāmatvedības vajadzībām to klasificē kā asociēto iestādi (un tāpēc tā ir iekļauta 2.3.2. paskaidrojumā), jo Komisijai tajā ir būtiska ietekme, nevis kopīga kontrole (līdzīgi kā ARTEMIS un Clean Sky kopuzņēmumos).

IMI kopīga tehnoloģiju ierosme novatorisku zāļu jomā

IMI kopuzņēmums atbalsta sākotnējo farmaceitisko izpēti un izstrādi dalībvalstīs un asociētajās valstīs nolūkā palielināt pētniecības ieguldījumus biofarmācijas nozarē, kā arī veicina mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iesaistīšanās tā darbībā. Eiropas Savienībai, kuru pārstāv Komisija, 2010. gada 31. decembrī piederēja līdzdalība 97,4 % jeb 78 miljonu euro apmērā. Plānotais orientējošais Komisijas ieguldījums nepārsniegs vienu miljardu euro līdz 2017. gada 31. decembrim.

FCH kopuzņēmums "Kurināmā elementi un ūdeņradis"

FCH kopuzņēmuma mērķis apvienot publiskā un privātā sektora resursus, lai stiprinātu pētniecības pasākumus, tādējādi palielinot Eiropas pētniecības centienu vispārējo efektivitāti un paātrinot kurināmā elementu un ūdeņraža tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu. Eiropas Savienībai, kuru pārstāv Komisija, 2010. gada 31. decembrī piederēja līdzdalība 99,9 % jeb 37 miljonu euro apmērā. Plānotais orientējošais ES ieguldījums nepārsniegs 470 miljonus euro līdz 2017. gada 31. decembrim.

2.3.2.    Līdzdalība asociētajās iestādēs

Līdzdalību asociētajās iestādēs uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi. Turpmāk minētā uzskaites vērtība attiecas uz ES, pamatojoties uz tās līdzdalības asociētajās iestādēs procentuālo daļu.

Eiropas Investīciju fonds (EIF)

Eiropas Investīciju fonds (EIF) ir Eiropas Savienības finanšu iestāde, kuras specializācija ir riska kapitāla un garantiju nodrošināšana MVU. 2010. gada 31. decembrī Komisija pieteicās uz 900 miljonu euro no EIF akciju kapitāla (kuru veido 3 000 miljoni euro). Tie ir 30 % no EIF kopējā akciju kapitāla. 2 miljoni euro no iepriekš minētās summas attiecas 2010. gada rezultātiem (peļņa). Dividendes 2010. gadā nav saņemtas. Komisija ir apmaksājusi 20 %, nepieprasītais atlikums atbilst naudas summai 720 miljonu euro apmērā.

Kopuzņēmums ARTEMIS

Šī iestāde tika izveidota, lai ieviestu kopīgo tehnoloģiju ierosmi ar privāto sektoru par iegultajām datorsistēmām. Eiropas Savienībai, kuru pārstāv Komisija, 2010. gada 31. decembrī piederēja līdzdalība 96,7 % jeb 14 miljonu euro apmērā. Plānotais Komisijas ieguldījums nepārsniegs 420 miljonus euro.

Kopuzņēmums Clean Sky

Šīs iestādes mērķis ir paātrināt nekaitīgas gaisa pārvadājumu tehnoloģijas izstrādi, pārbaudi un demonstrēšanu ES un jo īpaši izveidot pilnībā novatorisku gaisa transporta sistēmu, lai mazinātu gaisa transporta ietekmi uz apkārtējo vidi. Eiropas Savienībai, kuru pārstāv Komisija, 2010. gada 31. decembrī piederēja līdzdalība 64,7 % jeb 14 miljonu euro apmērā. Plānotais Komisijas ieguldījums šajā uzņēmumā nepārsniegs 800 miljonus euro.

Kopuzņēmums ENIAC

ENIAC mērķis ir noteikt kopīgi saskaņotu pētniecības programmu nanoelektronikas jomā, lai izstrādātu pētniecības prioritātes galveno kompetenču attīstībai un pieņemšanai šajā jomā. Šos mērķus īstenos, apkopojot publiskā un privātā sektora resursus, lai atbalstītu projektu veidā īstenotus pētniecības un izstrādes pasākumus. Eiropas Savienībai, kuru pārstāv Komisija, 2010. gada 31. decembrī piederēja līdzdalība 97,8 % jeb 21 miljonu euro apmērā. ES kopējās saistības nepārsniegs 450 miljonus euro.

2.3.3.    Garantiju fonds

Garantiju Fonda neto aktīvi

Ārējo darbību Garantiju fonds attiecas uz aizdevumiem, ko ES garantē saskaņā ar Padomes lēmumu, jo īpaši Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumiem ārpus ES un aizdevumiem saistībā ar makrofinansiālu atbalstu (MFA aizdevumi), kā arī Euratom aizdevumiem ārpus ES. Tas ir ilgtermiņa instruments, lai segtu neatmaksātus aizdevumus, kurus garantējusi ES, un tāpēc to var uzskatīt par ilgtermiņa ieguldījumu. Par to liecina tas, ka gandrīz 85 % no pārdošanai pieejamiem aktīviem termiņš ir no 1 līdz 10 gadiem. Fondā ieskaita maksājumus no ES vispārējā budžeta 9 % apmērā no darbību kapitāla vērtības, procentu ienākumus no ieguldījumiem, kuros izmantoti fonda aktīvi, un summas, kas atgūtas no saistības nepildošiem parādniekiem, attiecībā uz kuriem fondam nācies pildīt sniegtās garantijas. Ja gada beigās izveidojas pārpalikums, to atmaksā, iekļaujot ES vispārējā budžeta ieņēmumu pārskatā.

ES jāveido garantijas rezerve trešām valstīm izsniegtiem aizdevumiem. Šī rezerve paredzēta Garantiju fonda vajadzību un, ja nepieciešams, tādu garantiju pieprasījumu finansēšanai, kas pārsniedz fonda pieejamos līdzekļus, tā, lai šīs summas varētu atspoguļot budžeta izdevumos. Minētā rezerve 1 746 miljonu euro apmērā atbilst plānotajai summai 9 % apmērā no aizdevumu atlikuma 2010. gada 31. decembrī. Fonda neto aktīvi 2010. gada 31. decembrī veido kopsummu 1 346 miljonu euro apmērā. Neto aktīvu un rezervju summas starpība atbilst no ES budžeta fondam atmaksājamai summai, t. i., 400 miljoniem euro. Pārdošanai pieejamo parāda vērtspapīru portfeļa patiesās vērtības pārmaiņas 2010. gadā ir atzītas kapitālā ar samazinājuma kopsummu 30 miljoni euro (2009. gadā – palielinājums par 16 miljoniem euro).

2.3.4.    Pārdošanai pieejamie (ilgtermiņa) aktīvi

Šeit ietverti ieguldījumi un līdzdalības daļas, kas iegādātas, lai palīdzētu saņēmējiem attīstīt savu uzņēmējdarbību.

Pārdošanai pieejamie ilgtermiņa aktīvi

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB)

ERAB valde 2010. gada maijā apstiprināja reģistrēto apmaksāto kapitāla daļu nekavējošu palielinājumu par 1 miljardu euro. Maksājums par apmaksātajām kapitāla daļām notika, pārvietojot neto ienākumus, kas iepriekš bija iedalīti citiem nolūkiem, jo īpaši maksājumiem par šādām apmaksātajām kapitāla daļām. Tā kā ERAB netiek kotēta biržā un, ņemot vērā līguma ierobežojumus, kas noteikti ERAB statūtos, kuri cita starpā attiecas uz līdzdalības daļu pārdošanu, nepārsniedzot iegādes izmaksas un tikai esošajiem daļu turētājiem, Komisijas daļu ERAB novērtē, no izmaksām atskaitot norakstīto vērtības samazinājumu.

Komisija ir parakstījusies uz 3 % ERAB kopējā kapitāla, kas sasniedz 21 miljardus euro. Bilances datumā pieprasītā summa bija 187 miljoni euro, kas ir pilnībā apmaksāta. Nenokārtotie maksājumi par nepieprasīto kapitālu veido 443 miljonus euro.

Riska kapitāla darījumos summas piešķir finanšu starpniekiem, lai finansētu ieguldījumus kapitālā. Tos pārvalda Eiropas Investīciju banka un finansē saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku.

ETF uzsākšanas mehānisms ietver Izaugsmes un nodarbinātības programmu, MAP programmu un CIP programmu, kas ir EIF aizgādnībā un nodrošina atbalstu jaunu MVU izveidei un finansēšanai, ieguldot līdzekļus piemērotos specializētos riska kapitāla fondos.

Šajā pozīcijā ir ietverts arī Eiropas Fonds Dienvidaustrumu Eiropai, kas ir ieguldījumu uzņēmums ar mainīgu akciju kapitālu, SICAV). Eiropas Fonda Dienvidaustrumu Eiropai vispārējais mērķis ir tautsaimniecības attīstības un labklājības veicināšana Dienvidaustrumu Eiropā, ilgtspējīgi nodrošinot papildu finansējumu attīstībai ar vietējo finanšu starpnieku palīdzību.

Vides izaugsmes fonda (iepriekš – Dienvidaustrumu Eiropas energoefektivitātes fonds) vispārīgais mērķis ir uzlabot energoefektivitāti un veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu Dienvidaustrumu Eiropā, piešķirot īpašu finansējumu uzņēmējiem un mājsaimniecībām sadarbībā ar finanšu iestādēm un izmantojot tiešu finansējumu.

Saistībā ar GEEREF tika veikts jauns ieguldījums 56 miljonu euro apmērā. Tas ir jauns un inovatīvs fonds, kura mērķis ir nodrošināt riska kapitālu globālā mērogā, izmantojot privātus ieguldījumus energoefektivitātes ieguldījumu un atjaunojamo energoresursu projektiem jaunattīstības valstīs un pārejas ekonomikas valstīs. 2010. gadā tika veikts arī jauns ieguldījums 14 miljonu euro apmērā mikrofinansēšanas instrumentā “Progress”, lai veicinātu nodarbinātību un sociālo iekļautību.

Gada beigās tika pieņemtas saistības vēl par 122 miljoniem euro ETF uzsākšanas mehānismam un MVU finansēšanas mehānismam, taču partneri šos līdzekļus vēl nav izmantojuši.

2.4.   AIZDEVUMI

2.4.1.    No Eiropas Savienības budžeta un likvidējamās EOTK piešķirtie aizdevumi

Aizdevumi ar īpašiem nosacījumiem ir piešķirti ar preferenciālām procentu likmēm, īstenojot sadarbību ar trešām valstīm. Visas summas atmaksājamas vairāk nekā 12 mēnešus pēc gada beigām. Efektīvās procentu likmes par šiem aizdevumiem ir no 7,73 % līdz 14,507 %.

2.4.2.    No aizņemtiem līdzekļiem piešķirtie aizdevumi

Efektīvās procentu likmes (norādītas kā procentu likmju diapazons) ir šādas.

Makrofinansiāla atbalsta (MFA) aizdevumi

MFA ir uz politiku balstīts finanšu instruments konkrētam mērķim nepiesaistīta atbalsta sniegšanai maksājumu bilances un/vai budžeta jomā partneriem trešās valstīs, kuras ģeogrāfiski atrodas tuvu ES teritorijai. Tie ir vidēja termiņa/ilgtermiņa aizdevumi vai dotācijas, vai atbilstīga abu veidu kombinācija, kas parasti papildina finansējumu saistībā ar SVF atbalstīto korekciju un reformu programmu. 2010. gada 31. decembrī Komisija bija noslēgusi līgumus par 300 miljoniem euro, taču līdz gada beigām partneri šos līdzekļus vēl nebija izmantojuši. Komisija nav saņēmusi trešo personu garantijas šiem aizdevumiem, bet tos garantē Garantiju fonds (skatīt 2.3.3. paskaidrojumu).

Euratom aizdevumi

Euratom ir viena no ES juridiskajām personām, un to pārstāv Eiropas Komisija. Tā piešķir aizdevumus dalībvalstīm, lai finansētu ieguldījumu projektus dalībvalstīs, kas saistīti ar rūpniecisku elektroenerģijas ražošanu atomelektrostacijās un ar degvielas cikla iekārtām rūpniecības vajadzībām. Tā piešķir arī aizdevumus trešām valstīm, lai uzlabotu drošības un efektivitātes līmeni atomelektrostacijās un kodoldegvielas cikla iekārtās, kuras darbojas vai tiek būvētas. Par šiem aizdevumiem ir saņemtas trešo personu garantijas 466 miljonu euro apmērā (2009. gadā – 481 miljons euro).

Maksājumu bilances aizdevumi

Maksājumu bilances aizdevums ir uz politiku balstīts finanšu instruments, kas ir izmantots atkārtoti, lai sniegtu vidēja termiņa finansiālu atbalstu ES dalībvalstīm pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes laikā. Izmantojot to, var piešķirt aizdevumus dalībvalstīm, kurām ir vai ko nopietni apdraud grūtības sakarā ar to maksājumu bilanci vai kapitāla izmaiņām. Šo iespēju var izmantot tikai dalībvalstis, kuras vēl nav ieviesušas euro. Maksimālā aizdevuma summa ir 50 miljardi euro. Šos aizdevumus garantē no ES vispārējā budžeta.

Laikā no 2008. gada novembra līdz 2010. gada beigām aizdevumi par kopējo summu 14,6 miljardi euro tika piešķirti Ungārijai, Latvijai un Rumānijai, no šīs summas līdz 2010. gada beigām tika izmaksāti 12,05 miljardi euro. Turpmākajā tabulā ir norādīti izmaksas un termiņa datumi maksājumu bilances aizdevumu daļām, kas jau ir izmaksātas.

Jāatzīmē, ka darbības termiņš maksājumu bilances palīdzības programmai Ungārijai beidzās 2010. gada novembrī.

EFSM

Tā kā izmaksas no Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM) notika tikai pēc 2010. gada 31. decembra, informācija par šiem aizdevumiem ir izklāstīta 9. paskaidrojumā.

Likvidējamās EOTK aizdevumi

Šajā postenī galvenokārt iekļauti aizdevumi, kurus piešķīrusi likvidējamā EOTK no aizņemtiem līdzekļiem saskaņā ar EOTK līguma 54. un 56. pantu, kā arī trīs nekotēti parāda vērtspapīri, kurus emitējusi Eiropas Investīciju banka (EIB), lai segtu kāda parādnieka neizpildītās saistības. Šie parāda vērtspapīri tiks turēti līdz to gala termiņam (2017. un 2019. gads), lai segtu attiecīgo aizņēmumu apkalpošanas izmaksas. Uzskaites vērtības izmaiņas ir uzkrāto procentu izmaiņas, kurām pieskaitīta samaksāto uzcenojumu attiecīgā gada amortizācija un sākotnējās darījumu izmaksas, aprēķinā izmantojot efektīvās procentu likmes metodi.

2.5.   ILGTERMIŅA PRIEKŠFINANSĒJUMS

2.5.1.    Priekšfinansējums

Priekšfinansējuma atgūstamības vai izlietojuma laiks nosaka, vai to uzrāda kā īstermiņa vai ilgtermiņa priekšfinansējuma aktīvu. Izlietojumu nosaka projekta pamatā esošā nolīgumā. Visus atmaksājumus vai izlietojumu līdz 12 mēnešiem pirms pārskata datuma uzrāda kā īstermiņa priekšfinansējumu un tāpēc kā apgrozāmos līdzekļus, savukārt atlikums ir ilgtermiņa.

Kopā priekšfinansējums

Par priekšfinansējumu saņemtās garantijas:

Tās ir garantijas, ko Eiropas Komisija atsevišķos gadījumos pieprasa no saņēmējiem, izmaksājot avansa maksājumus (priekšfinansējumu). Ir divas vērtības, kuras tiek uzrādītas šiem garantijas veidiem, – “nominālās” un “aktuālās” vērtības. “Nominālās” vērtības pamatojošais notikums ir saistīts ar garantijas esību. “Aktuālās” vērtības garantijas pamatojošais notikums ir priekšfinansējuma maksājums un/vai priekšfinansējuma dzēšana pēc tam. 2010. gada 31. decembrī to garantiju "nominālā" vērtība, kuras saņemtas par priekšfinansējumu, bija 1 059 miljoni euro (2009. gadā – attiecīgi 936 miljoni euro un 724 miljoni euro).

Atsevišķas priekšfinansējuma summas, kas izmaksātas saskaņā ar Septīto pētniecības pamatprogrammu pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (PP7), faktiski sedz Dalībnieku garantiju fonds (DGF), – 2010. gadā izmaksātā izmaksātā priekšfinansējuma kopsumma bija 3,2 miljardi euro (2009. gadā – 2,7 miljardi euro). Tas ir savstarpēja izdevīguma instruments, kas izveidots, lai segtu finanšu riskus, kas ES un dalībniekiem radušies PP7 netiešo darbību īstenošanas laikā; tā kapitāls un procenti veido izpildes nodrošinājumu. Visi to netiešo darbību dalībnieki, kuras ir dotācijas veidā (un tādējādi priekšfinansējuma veidā Komisijas uzskaitē), iemaksā 5 % no kopējās ES iemaksas DGF kapitālā darbības laikā. Tā kā šādi dalībnieki ir DGF īpašnieki, ES (ko pārstāv Komisija) darbojas kā viņu izpildaģents. Pēc netiešo darbību izpildes dalībnieki atgūst savas kapitāla iemaksas pilnībā, izņemot, ja DGF ir radušies zaudējumi saņēmēju saistību neizpildes dēļ, – šādā gadījumā dalībnieki atgūst ne mazāk kā 80 % no to iemaksām. Tādējādi Dalībnieku garantiju fonds aizsargā gan Komisijas, gan dalībnieku finanšu intereses. 2010. gada 31. decembrī dalībnieki bija veikuši iemaksas DGF par kopējo summu 866 miljoni euro (2009. gadā – 561 miljons euro) – skatīt arī 11. paskaidrojumu.

Ilgtermiņa priekšfinansējums

Lielākās ilgtermiņa priekšfinansējuma summas saistītas ar struktūrfondu pasākumiem 2007.-2013. gada plānošanas periodā – Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Sociālā fonda (ESF), Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), Kohēzijas fonda (KF) un Zivsaimniecības fonda pasākumiem. Tā kā daudzi no šiem projektiem pēc būtības ir ilgtermiņa projekti, attiecīgajiem avansa maksājumiem jābūt pieejamiem periodā, kas ilgāks par vienu gadu. Tāpēc šīs priekšfinansējuma summas norādītas kā ilgtermiņa aktīvi.

2.5.2.    Nākamo periodu izdevumi

Kohēzijas un lauku attīstības 2007.–2013. gada programmu ietvaros maksājumus no ES budžeta dalībvalstīm var veikt kā ieguldījumus finansēšanas vadības instrumentos (aizdevumu, garantiju vai kapitāla instrumentu veidā), par kuru izveidi un pārvaldību ir atbildīgas dalībvalstis. Tomēr tiesību pamataktos nav noteikts dalībvalstu pienākums sniegt periodiskus ziņojumus Komisijai par šo fondu izmantošanu. Ir konstatēts, ka ne visi naudas līdzekļi ir izmantoti ar attiecīgo instrumentu, kaut arī līdz 2010. gadam un ietverot to šie maksājumi ir uzskaitīti kā izmaksas Komisijas grāmatvedības sistēmā. Tāpēc ir piemērotāk tos klasificēt bilancē kā aktīvus (nākamo periodu izdevumi).

Ir arī atzīmēts, ka, ņemot vērā paredzētos nolūkus šo summu izlietošanai, to izmantošanu nav iespējams noteikt tikai ar informācijas pamatavotu, tādu kā instrumenta kontu pārskati, pārbaudi, jo, piemēram, summas, kas izmantotas kā garantijas, paliek nobloķētas instrumenta bankas kontos un instrumentam atmaksātie aizdevumi kļūst pieejami jauniem aizdevumiem. Tā kā dalībvalstīm nav noteikta prasība īpaši ziņot par šiem fondiem, un Komisijai rastos pārāk lielas izmaksas, ja tā pati ievāktu šādu informāciju, bija nepieciešams veikt novērtējumus, lai pareizi atspoguļotu finanšu pārskatos šo summu izmantošanu plānošanas periodā. Precīzākā iespējamā metode (un tādējādi arī izmantotā pieeja) ir izdevumu iekļaušana saimnieciskā rezultāta pārskatā ar lineāro metodi visā plānošanas periodā līdz 31.12.2015., kas ir pēdējā diena, kad šādi izdevumi ir pieļaujami.

Lai sasniegtu šo mērķi, Komisija 2011. gada sākumā pieprasīja nepieciešamo informāciju dalībvalstīm, lai aprēķinātu un pēc tam atzītu neizmantotās summas 2010. gada 31. decembra bilancē. Kopsummu veido summas, ko dalībvalstis iespējami izmantos 2011. gada laikā (kā minēts 2.9.2. paskaidrojumā), un summas, ko izmantos pēc 2011. gada, kas norādītas iepriekš redzamajā tabulā.

Tā kā izmaiņas grāmatvedības politikā un attiecīgās summas ir būtiskas, saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem un starptautiski pieņemto grāmatvedības praksi 2009. gada bilance šajos pārskatos ir pārveidota, lai ar salīdzināmiem skaitļiem atspoguļotu situāciju tā, it kā šāda pati grāmatvedības metode būtu lietota pagājušajā gadā. 2008. gada ietekme tikai novērtēta tikai 18 miljonu euro apmērā, šī summa tika attiecīgi pielāgota, ņemot vērā, 2009. gada uzkrāto deficītu, un atlikums 2009. gada sākumā netika pārveidots. Šīs pārveidošanas ietekme uz sākotnējo 2009. gada bilanci ir parādīta turpmāk.

2.6.   ILGTERMIŅA DEBITORU PARĀDI

No dalībvalstīm saņemamās summas ir summas, kas bijušajām kandidātvalstīm jāmaksā likvidējamai EOTK. No ilgtermiņa debitoru parāda kopsummas 14 miljoni euro (2009. gadā – 26. miljoni euro) ir saistīti ar darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu.

APGROZĀMIE LĪDZEKĻI

2.7.   KRĀJUMI

2.8.   ĪSTERMIŅA IEGULDĪJUMI

Pārdošanai pieejamie īstermiņa aktīvi

Īstermiņa ieguldījumi ietver pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus, kurus iegādājas to atdeves vai peļņas dēļ vai kurus tur, lai izveidotu noteiktu aktīvu struktūru vai likviditātes papildu avotu, un tāpēc tos iespējams pārdot, lai nodrošinātu likviditātes vajadzības, vai procentu likmju izmaiņu gadījumā.

Attiecībā uz likvidējamās EOTK summām visi pārdošanai pieejamie ieguldījumi ir parāda vērtspapīri EUR valūtā un tiek kotēti aktīvā tirgū. Parāda vērtspapīru ar galīgo termiņu 2010. gadā vērtība 2010. gada 31. decembrī (izteikta patiesajā vērtībā) bija 294 miljoni euro (2009. gadā — 242 miljoni euro).

Kaut arī ir bijušas aktīvu iegādes gan Riska dalīšanas finanšu mehānismā, gan Aizdevumu garantijas instruments Ten-T projektiem (skatīt arī 5.1.2. paskaidrojumu), ievērojamais palielinājums pagājušajā gadā galvenokārt ir saistīts ar provizoriski iekasētu soda naudu summu ieguldījumu īpaši izveidotā fondā, ko pārvalda DG ECFIN (BUFI). Iepriekšējos gados šīs summas būtu turētas īpašos bankas kontos – skatīt 2.11. paskaidrojumu, nauda, uz ko attiecas izmantošanas ierobežojumi.

2.9.   ĪSTERMIŅA PRIEKŠFINANSĒJUMS

2.9.1.    Priekšfinansējums

Samazinājums dalītās pārvaldības īstermiņa priekšfinansējumā ir saistīts ar Solidaritātes fonda darbības izbeigšanu. Kaut arī 2010. gadā tika izmaksātas iepriekšējā finansējuma daļas par jauniem projektiem (programmas 2007.–2013. gadam), tās tiek klasificētas kā ilgtermiņa aktīvi, kā paskaidrots 2.5. paskaidrojumā. Īstermiņa priekšfinansējuma palielinājums attiecībā uz netiešo un tiešo centralizēto pārvaldību ir saistīts ar darbības paplašināšanos, galvenokārt pētniecības un izstrādes jomā.

2.9.2.    Nākamo periodu izdevumi

Kā izklāstīts 2.5.2. paskaidrojumā, šīs summas ir saistītas ar maksājumiem dalībvalstīm kohēzijas un lauku attīstības 2007.–2013. gada programmām, lai izveidotu finansēšanas vadības instrumentus vai veiktu iemaksas tajos, taču līdz gada beigām attiecīgajos instrumentos summas nav izmantotas. Iepriekš minēto summu izmantošana ir paredzēta 2011. gadā.

2.10.   ĪSTERMIŅA DEBITORU PARĀDI

Īstermiņa debitoru parādu kopsumma ir aprēķināta kā 11 009 miljoni euro (2009. gadā – 8 415 miljoni euro) darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu.

2.10.1.    Aizdevumi un termiņnoguldījumi

Šīs summas attiecas uz sākotnējiem maksājumu bilances aizdevumiem 2 004 miljona euro apmērā, kuru atmaksas galīgais termiņš ir īsāks par 12 mēnešiem pēc bilances datuma (skatīt 2.4. paskaidrojumu iepriekš). Šajā pozīcijā ir iekļauti arī termiņnoguldījumi 166 miljonu euro apmērā, galvenokārt saistīti ar likvidējamo EOTK.

2.10.2.    Īstermiņa debitoru parādi

Klienti

Tie ir iekasēšanas rīkojumi, kas iegrāmatoti uzskaitē 2010. gada 31. decembrī kā konstatētas atgūstamas prasījumu summas un vēl nav iekļauti citās pozīcijās bilances aktīvu daļā.

Soda nauda

Tas attiecas uz summām, kas jāatgūst saistībā ar Komisijas uzliktajiem naudas sodiem. Palielinājums pagājušā gada norakstītajiem līdzekļiem galvenokārt ir skaidrojams ar to naudas sodu samazinājumu 2011. gada laikā, par kurām izlemts līdz 2010. gada 31. decembrim. Turklāt, norakstītajā summā ir ņemts vērā fakts, ka dažus no jaunajiem piemērotajiem naudas sodiem ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos nevar segt ar provizoriskiem maksājumiem vai banku garantijām. Attiecībā uz šiem debitoru parādiem ir saņemtas garantijas 2 585 miljonu euro apmērā par naudas sodiem, kas nebija nomaksāti 2010. gada 31. decembrim (2009. gadā – 2 952 miljoni euro). Jāpiebilst, ka 1 771 miljoni euro no iepriekš minētajām summām bija maksājamas pēc 2010. gada 31. decembra.

No dalībvalstīm saņemamie debitoru parādi

Debitoru parādi saistībā ar ELGF un lauku attīstību

Šajā postenī galvenokārt ietilpst tās ELGF līdzekļu saņēmēju parāda summas 2010. gada 31. decembrī, ko dalībvalstis deklarējušas un apstiprinājušas 2010. gada 15. oktobrī un no kurām atskaitīti 20 %, ko dalībvalstis drīkst paturēt administratīvo izmaksu segšanai. Tika veikts novērtējums par debitoru parādiem, kas radušies pēc minētās deklarācijas iesniegšanas līdz 2010. gada 31. decembrim. Komisija arī novērtē norakstāmās summas saistībā ar līdzekļu saņēmēju parādiem, kuru atgūšana ir maz ticama. Tas, ka ir veikta šāda korekcija, nenozīmē, ka Komisija atsakās no tiesībām atgūt šīs summas nākotnē. Jāatzīmē, ka norakstīšanas metode 2010. gadā tika pielāgota, ietekmējot gan ienākumus, gan izdevumus, un pielāgojums ir neitrāls pret neto summu, sk. 3.2.3. paskaidrojumu. Saskaņā ar jauno metodi debitoru parādus iegrāmato par nominālvērtību, un vērtības samazinājumu pamato ar statistisku analīzi (atgūšanas likme).

Debitoru parādi par pašu resursi

Jāpiebilst, ka dalībvalstīm ir tiesības ieturēt 25 % no tradicionālajiem pašu resursiem iekasēšanas izmaksu segšanai, tāpēc iepriekš minētās summas neietver šo atskaitījumu. Pamatojoties uz dalībvalstu iesniegto novērtējumu, no dalībvalstu debitoru parādiem atskaitītas norakstāmās summas 811 miljona euro apmērā. Tomēr tas nenozīmē, ka Komisija atsakās no tiesībām atgūt šīs vērtības korekcijas summas.

Pārējie no dalībvalstīm saņemamie debitoru parādi

Pārējie no dalībvalstīm saņemamie debitoru parādi ietver atgūstamās izdevumu summas 30 miljonu euro apmērā un ELGF avansa maksājumus 199 miljonu euro apmērā salīdzinājumā ar attiecīgi 72 miljoniem euro un 8 miljoniem euro 2009. gadā.

2.10.3.    Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi

Lielākā summa šajā pozīcijā ir uzkrātie ienākumi:

Citi uzkrātie ienākumi galvenokārt ir novēloti procentu ienākumi, uzkrātie banku procenti un uzkrātie procenti par priekšfinansējuma summām.

Nozīmīgākās summas, kas iekļautas kā nākamo periodu izdevumi, ir līdzekļi, ko dalībvalstis ir pārskaitījušas finansēšanas vadīšanas instrumentiem un kas gada beigās vēl nav deklarēti Komisijai vai kurus Komisija vēl nav atmaksājusi. To kopsumma 2010. gada 31. decembrī bija 858 miljardi euro (2009. gadā– 295 miljoni euro). Jāatzīmē, ka summa par 2009. gadu ir pārveidota, skatīt 2.5.2. paskaidrojumu sīkākai informācijai. Nākamo periodu izdevumos ir iekļauta arī summa 182 miljonu apmērā, kuras nozīmīgākās sastāvdaļas ir bija avansa maksājumi 50 miljonu apmērā par divpusējiem zvejas nolīgumiem ar trešām valstīm, 41 miljons euro par Eiropas skolu un 44 miljoni euro par biroju īri.

2.11.   NAUDA UN TĀS EKVIVALENTI

2.11.1.    Nauda, uz ko neattiecas izmantošanas ierobežojumi

Nauda, uz ko neattiecas izmantošanas ierobežojumi, ir visi līdzekļi, kas atrodas ES kontos katrā dalībvalstī un EBTA valstī (valsts kasē vai centrālajā bankā), norēķinu kontos, avansa kontos, kā arī īstermiņa bankas noguldījumi un skaidras naudas līdzekļi sīkiem izdevumiem.

Summas, kas ir parādītas kā īstermiņa noguldījumi, attiecas galvenokārt uz naudas līdzekļiem, kurus ES vārdā pārvalda uzticības personas konkrētu no ES budžeta finansētu programmu īstenošanai. Gada beigās 131 miljons euro bija piesaistīti, taču citas puses šos līdzekļus vēl nebija izmantojušas.

2.11.2.    Naudas līdzekļi, uz ko attiecas izmantošanas ierobežojumi

Nauda, uz ko attiecas izmantošanas ierobežojumi, ir summas, kas saņemtas saistībā ar Komisijas uzliktajiem naudas sodiem, kuru maksājumu vēl var apstrīdēt. Šīs summas atrodas īpašos noguldījuma kontos, kas netiek izmantoti citām darbībām.

ILGTERMIŅA SAISTĪBAS

2.12.   PABALSTI DARBINIEKIEM

2.12.1.    Pensijas – darbinieki

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 83. pantu darbinieku pensiju shēmā (PSEO: Eiropas ierēdņu pensiju shēma) paredzēto pabalstu maksājumus veic no ES budžeta. Shēma netiek finansēta, bet dalībvalstis kolektīvi garantē minēto pabalstu maksājumus atbilstīgi šo izdevumu finansēšanai noteiktajam apmēram. Turklāt vienu trešdaļu no šīs shēmas ilgtermiņa finansējuma veido ierēdņu obligātās iemaksas.

Pensiju shēmas saistības tika novērtētas, pamatojoties uz darbinieku un pensionēto darbinieku skaitu 2010. gada 31. decembrī un minētajā datumā piemērojamo Civildienesta noteikumu normām. Šo novērtējumu veica saskaņā ar 25. SPSGS noteikto metodiku (un attiecīgi arī 12. ES grāmatvedības noteikumu). Metodi, ko piemēro minēto saistību aprēķināšanā, sauc par plānotās vienības kredītmetodi. Vērtējumā izmantoti šādi vērtēšanas datumā pieejamie galvenie aktuārie pieņēmumi.

Saistības attiecas uz šādu personu iepriekš noteiktajām tiesībām:

Galvenie punkti, kas jāatzīmē (skatīt arī turpmāk redzamo tabulu par galvenajām izmaiņām):

2.12.2.    Pensijas – citi

Šeit ietilpst pensiju saistības attiecībā uz Komisijas, Tiesas (un Vispārējās tiesas), Revīzijas palātas, Padomes ģenerālsekretāru, Ombuda, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un Eiropas Savienības Civildienesta tiesas esošajiem un bijušajiem locekļiem. Šajā pozīcijā ietvertas arī saistības attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļu pensijām.

2.12.3.    Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma

Novērtētas arī ES saistības attiecībā uz kopīgajā veselības apdrošināšanas shēmā veicamajām iemaksām par tās pensionētajiem darbiniekiem. Bruto saistības ir novērtētas par 3 791 miljonu euro un plāna aktīvi 260 miljonu euro apmērā ir atskaitīti no bruto saistībām, lai iegūtu neto summu. Aprēķinā izmantotā diskonta likme un vispārējais algu pieaugums ir tādi paši kā tie, kas izmantoti darbinieku pensiju vērtējumā.

Darbinieku pabalstu bruto saistību pārmaiņas

2.13.   ILGTERMIŅA UZKRĀJUMI

Tiesas prāvas

Šeit novērtētas summas, kas, iespējams, būs jāmaksā pēc 2011. gada saistībā ar vairākām notiekošām tiesas prāvām. Lielāko daļu (300 miljonus euro) nosaka 2010. gada 31. decembrī vēl nepabeigtās tiesas prāvas saistībā ar ELGF izdevumu koriģēšanu un citas tiesas prāvas, kas skar lauksaimniecības izdevumus.

Kodolobjekta nojaukšana

Neatkarīgu ekspertu konsorcijs 2008. gadā atjaunināja savu 2003. gada pētījumu, lai novērtētu KPC kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanas un atkritumu apsaimniekošanas programmas izmaksas. Pārskatītā aplēse 1 222 miljonu euro apmērā (iepriekš – 1 145 miljoni euro) ir pamats uzkrājumu iekļaušanai finanšu pārskatos. Saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem aprēķinātos uzkrājumus indeksē atbilstoši inflācijai un tad diskontē līdz to neto pašreizējai vērtībai (izmantojot euro nulles kupona mijmaiņas darījumu procentu likmju līkni). 2010. gada 31. decembrī uzkrājumu kopsumma bija 926 miljoni euro, kuru veido summas, kuras paredzēts maksāt 2011. gadā (21 miljoni euro) un turpmāk (905 miljoni euro). Ņemot vērā minētās programmas paredzamo ilgumu (aptuveni 20 gadi), jāatzīst, ka pastāv zināma nenoteiktība attiecībā uz šo novērtējumu, un galīgās izmaksas varētu atšķirties no pašreiz noteiktajām summām.

Finanšu uzkrājumi

Tie ir uzkrājumi, kas atbilst paredzamajiem zaudējumiem, kas iestāsies saistībā ar garantijām, kas piešķirtas saskaņā ar 1998. gada MVU garantiju mehānismu, 2001. gada MVU garantiju mehānismu un 2007. gada MVU garantiju mehānismu KJP ietvaros, kur Eiropas Investīciju fonds (EIF) var Komisijas uzdevumā savā vārdā izsniegt garantijas, kuru risku uzņemas Komisija. Tomēr ar izmantotām un neizmantotām garantijām saistītais finanšu risks ir ierobežots. Ilgtermiņa finanšu uzkrājumus diskontē līdz to neto pašreizējai vērtībai (euro mijmaiņas gada likmi).

Citi uzkrājumi

Šeit galvenā summa attiecas uz novērtējumu par ES ieguldījumiem dažādās dalībvalstīs no Ārkārtas veterinārā fonda saistībā ar konkrētu dzīvnieku slimību uzliesmojumiem par kopējo summu 12 miljoni euro (2009. gadā – 60 miljoni euro), kas sadalīta starp paredzamo norēķinu summu 2011. gadā (10 miljoni euro) un vēlāk (2 miljoni euro).

2.14.   ILGTERMIŅA FINANŠU SAISTĪBAS

Šajā pozīcijā ietilpst Eiropas Savienības aizņēmumi, kuru termiņš pārsniedz vienu gadu. Aizņēmumos ietilpst ar sertifikātiem apliecināti parādi 13 211 miljonu euro apmērā (2009. gadā – 10 324 miljons euro). Uzskaites vērtības pārmaiņas atbilst uzkrāto procentu izmaiņām.

Efektīvās procentu likmes (norādītas kā procentu likmju diapazons) ir šādas.

2.15.   CITAS ILGTERMIŅA SAISTĪBAS

Šajā postenī ietilpst galvenokārt izpirkumnomas saistības, kuru termiņš pārsniedz vienu gadu (skatīt 2.2. paskaidrojumu iepriekš). Tajā ietilpst arī summas par noteiktām ēkām, kuras Komisija iegādājās un kuru pirkuma cena tiks nomaksāta pa daļām, – tie nav izpirkumnomas līgumi, jo īpašumtiesības pārgāja Komisijai nekavējoties.

ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS

2.16.   ĪSTERMIŅA UZKRĀJUMI

Šajā pozīcijā ietverta uzkrājumu daļa maksājumiem, kuru termiņš ir mazāks par vienu gadu.

2.17.   ĪSTERMIŅA FINANŠU SAISTĪBAS

Šajā pozīcijā ir ietverti maksājumu bilances aizņēmumi par summu 2 004 miljoni euro (skatīt 2.14. paskaidrojumu), kuru termiņš beidzas 12 mēnešu laikā pēc bilances datuma (2009. gadā – 40 miljoni euro saistībā ar MFA).

2.18.   KREDITORU PARĀDI

2.18.1.    Ilgtermiņa saistību īstermiņa daļa

2.18.2.    Īstermiņa kreditoru parādi

Īstermiņa kreditoru parādi ietver izmaksu pārskatus, ko ES saņēmusi atbilstīgi dotāciju pasākumiem. Tos kreditē par pieprasīto summu, saņemot pieprasījumu. Ja partneris ir dalībvalsts, tos klasificē kā dalībvalsts kreditoru parādus. Rēķiniem un kredīta avizo, kurus saņem atbilstīgi iepirkumu pasākumiem, piemēro to pašu kārtību. Attiecīgie izmaksu pieprasījumi ņemti vērā gada noslēguma periodizācijas procedūrās. Tāpēc pēc šiem periodizācijas ierakstiem novērtētās attiecināmās summas ir reģistrētas kā uzkrātās maksas (skatīt 2.18.3. paskaidrojumu turpmāk), bet neattiecināmās summas paliek nenoslēgtas kontos "aplēstās neattiecināmās summas". Lai aktīvus un saistības nenovērtētu par augstu, tika izlemts atspoguļot maksājamo neto summu kā īstermiņa saistības.

Dalībvalstis

Šeit galvenās summas ir saistītas ar 16 924 miljoniem euro (2009. gadā – 11 160 miljoni euro) nesamaksātos izmaksu pieprasījumos par struktūrfondu pasākumiem.

Piegādātāji un citi

Šajā pozīcijā ietvertas parāda summas pēc dotāciju un iepirkumu pasākumiem, kā arī publiskām institūcijām un nekonsolidētajām struktūrām (piemēram, EAF) maksājamās summas.

Aplēstās neattiecināmās summas

Kreditoru parādi ir samazināti par 712 miljoniem euro, proti, saņemto, bet vēl nepārbaudīto un par neattiecināmiem uzskatāmo atlīdzības pieprasījumu daļu. Lielākās summas attiecas uz strukturālo darbību ģenerāldirektorātiem.

2.18.3.    Uzkrātās maksas un nākamo periodu ienākumi

Uzkrāto maksu sadalījums ir šāds.

Ir vērojama vispārēja tendence – strukturālo darbību izdevumi samazinās, jo pašreiz tiek noslēgtas 2000.–2006. gada programmas.

Nākamo periodu ienākumu lielo summu 2009. gada 31. decembrī izskaidro divu dalībvalstu veiktie pašu resursu iemaksu avansa maksājumi par 2010. gadu.

NETO AKTĪVI UN REZERVES

2.19.   REZERVES

2.19.1.    Patiesās vērtības rezerve

Saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem pārdošanai pieejamo aktīvu patiesās vērtības korekcijas uzskaita, izmantojot patiesās vērtības rezervi. 2010. gadā no patiesās vērtības rezerves tika atskaitīti 48 miljoni euro un atzīti saimnieciskās darbības rezultāta pārskatā saistībā ar pārdošanai pieejamiem aktīviem.

2.19.2.    Pārējās rezerves

Garantiju fonds

Skatīt arī 2.3.3. paskaidrojumu par Garantiju fonda darbību. Šī rezerve atspoguļo plānoto summu 9 % apmērā no fonda izsniegtajām garantijām, kas ir jātur kā aktīvi.

Pārvērtēšanas rezerve

Pārvērtēšanas rezerve ietver pamatlīdzekļu pārvērtēšanas summas. Gada beigu atlikums 57 miljonu euro apmērā attiecas uz Komisijas zemes un ēku pārvērtēšanu, ko veica jau pirms pārejas uz jaunajiem grāmatvedības noteikumiem.

Aizņēmumu un aizdevumu darbību rezerve

Summa attiecas uz likvidējamās EOTK rezervi Ogļu un tērauda izpētes fonda aktīviem. Šo rezervi izveidoja saistībā ar EOTK darbības izbeigšanu.

2.20.   NO DALĪBVALSTĪM PIEPRASĀMĀS SUMMAS

Šī summa, kas nav klasificēta kā debitoru parāds no dalībvalstīm, ir vienāda ar iepriekšējo gadu uzkrātā deficīta (48 163 miljoni euro) un 2010. gada pārpalikuma (17 232 miljoni euro). Ar skaitli "no dalībvalstīm pieprasāmās summas" atspoguļo faktisko situāciju par gadu budžeta procedūrai, ar kuru finansē daudzgadu pasākumus. Rezerves (3 484 miljoni euro), kas izmantojamas saskaņā ar to īpašajām regulām un noteikumiem, nav iekļautas šajā skaitlī ar nolūku.

Būtībā šī summa atspoguļo izdevumu daļu, kas ES jau radušies līdz 2010. gada 31. decembrim un kas jāsedz no turpmāko gadu budžetiem. Daudzus izdevumus saskaņā ar uzkrāšanas principu grāmatvedībā atzīst N gadā, lai gan faktiski tos, iespējams, apmaksās N+1 gadā, un finansēs, izmantojot N+1 gada budžetu. Ja šīs saistības iekļauj pārskatos un attiecīgās summas finansē no turpmāko gadu budžetiem, gada beigās saistības ievērojami pārsniedz aktīvus. Nozīmīgākās summas, kas jānorāda, ir ELGF pasākumi. Dalībvalstīm maksājamās summas periodā no 2010. gada 16. oktobra līdz 31. decembrim sasniedza 33 miljardus euro. Lielāko daļu pieprasāmo summu dalībvalstis faktiski apmaksā īsākā laikposmā nekā 12 mēneši pēc attiecīgā finanšu gada beigām no nākamā gada budžeta.

Pamatā tikai Komisijas saistības par tās darbinieku pabalstiem apmaksā ilgākā periodā, un jāatzīmē, ka pensiju maksājumu finansējumu gada budžetos garantē dalībvalstis. Informācijai skatīt aplēsi par paredzamo darbinieku pabalstu maksājumu sadalījumu.

No dalībvalstīm pieprasāmās summas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir samazinājušās par 14,7 miljardiem euro. Šo samazinājumu galvenokārt veido: 1) kreditoru parādu samazinājums par 9,4 miljardiem euro (skatīt 2.18. paskaidrojumu), 2) īstermiņa finanšu saistību palielinājums par 2 miljardiem euro (2.17. paskaidrojums), 3) ilgtermiņa priekšfinansējuma palielinājums par 2,6 miljardiem euro un 4) īstermiņa debitoru parādu palielinājums par 4,6 miljardiem euro (skatīt 2.10. paskaidrojumu).

Jāpiebilst arī, ka iepriekš minētais neietekmē budžeta izpildes rezultātu, – budžeta ieņēmumiem vienmēr ir jāsakrīt ar budžeta izdevumiem vai tie jāpārsniedz, un ieņēmumu pārpalikums tiek atdots atpakaļ dalībvalstīm.

3.   SAIMNIECISKĀ REZULTĀTA PĀRSKATA PASKAIDROJUMI

3.1.   PAŠU RESURSI UN IEŅĒMUMI NO IEMAKSĀM

Pašu resursu ieņēmumi ir galvenais Eiropas Savienības pamatdarbības ieņēmumu elements. Tādējādi lielāko daļu izdevumu finansē no pašu resursiem, jo pārējie ieņēmumi ir tikai kopējā finansējuma neliela daļa.

3.1.1.    Pašu resursu ieņēmumi

Pašu resursi tiek iedalīti trijās kategorijās – tradicionālie pašu resursi, PVN resursi un NKI resursi. Tradicionālie pašu resursi ietver cukura nodevas un muitas nodokļus. Arī korekcijas mehānisms attiecībā uz budžeta nelīdzsvarotību (Apvienotās Karalistes atlaide), kā arī Nīderlandes un Zviedrijas gada NKI iemaksas bruto samazinājums ir pašu resursu sistēmas daļa. Dalībvalstis patur 25 % no tradicionālajiem pašu resursiem kā iekasēšanas izmaksas, un iepriekš minētās summas ir uzrādītas bez šiem atskaitījumiem.

Salīdzinājumā ar 2009. gadu NKI pašu resursu ieņēmumi palielinājās par 9,2 miljardiem euro, kas atspoguļo vajadzību finansēt lielākas maksājumu apropriācijas 2010. gadā. Muitas nodokļu summa ir palielinājusies par 2 miljardiem euro, galvenokārt importa pieauguma dēļ.

3.1.2.    Budžeta korekcijas

Budžeta korekcijas ietver budžeta pārpalikumu no 2009. gada (2 254 miljoni euro), kas dalībvalstīm tiek atmaksāts netieši, samazinot pašu resursu summas, kas tām ir jāpārskaita ES nākamajā gadā, un tādējādi tās veido 2010. gada ieņēmumus. Turklāt, saskaņā ar 2007. gada pašu resursu lēmumu attiecībā uz Apvienoto Karalisti piemēro budžeta nelīdzsvarotību korekciju. Tā kā šo summu finansē citas dalībvalstis, tad nevajadzētu veidoties neto ietekmei uz budžetu vai saimniecisko rezultātu. Tomēr šajā pozīcija tika reģistrēta summa 112 miljonu euro apmērā, kas ir budžeta vajadzībām izmantoto EUR kursu atšķirība (skatīt Regulas Nr. 1150/2000 10. panta 3. punktu) un to kursu atšķirība, kas bija spēkā to maksājumu veikšanas brīdī, ko veica dalībvalstis, kuras nav EMS.

3.2.   CITI PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI

3.2.1.    Soda nauda

Šie ieņēmumi attiecas uz naudas sodiem, kurus piemērojusi Komisija par konkurences noteikumu pārkāpumiem. Debitoru parādus un saistītus ieņēmumus atzīst, kad ir pieņemts Komisijas lēmums par naudas soda piemērošanu un adresātam par to oficiāli paziņots.

3.2.2.    Lauksaimniecības nodevas

Šīs summas attiecas uz piena nodevām 25 miljonu euro apmērā (2009. gadā – 99 miljoni euro un cukura nodevas 606 miljonu euro apmērā). Piena nodevas ir tirgus organizācijas rīks, kura mērķis ir sodīt piena ražotājus, kuri pārsniedz references daudzumu. Tā kā tās nav saistītas ar Komisijas iepriekšējiem maksājumiem, praktiski tās tiek uzskatītas par ieņēmumiem īpašam mērķim. Piena kvotas tiek pakāpeniski izslēgtas, kas izskaidro nodevu ieņēmumu pakāpenisku samazinājumu. Sākot ar 2008./2009. lauksaimniecības gadu un turpmāk kvotas katru gadu palielinās par 1 %, līdz 2015. gadā tās tiks atceltas.

Cukura nodevas attiecas uz cukura nozares pārstrukturēšanas fondu, ar kura palīdzību cukura nozares reformas rezultātā ir samazinātas iekšējās cukura cenas, lai mazinātu starpību starp ES cenām un starptautiskajām cenām. Lai mudinātu mazāk konkurētspējīgos cukura ražotājus atstāt tirgu, tika izveidots pašfinansējuma pārstrukturēšanas fonds, ko finansē ar ieņēmumiem no cukura ražotājiem uzliktā pagaidu nodokļa, kas tiek uzskatīts par piešķirtajiem ieņēmumiem. Lai gan šīs shēmas maksājumi turpināsies līdz 2012. gada septembrim, dalībvalstis jau 2009. gada 31. decembrī deklarēja visus ar cukura nozares pārstrukturēšanas fondu saistītos ieņēmumus, tāpēc par 2010. gadu ieņēmumi ir nulle.

3.2.3.    Izdevumu atgūšana

Šī pozīcija atspoguļo Komisijas grāmatvedības sistēmā reģistrētos Komisijas izdotos iekasēšanas rīkojumus un atskaitījumu no turpmākiem maksājumiem par atgūstamajiem izdevumiem attiecībā uz iepriekš no vispārējā budžeta izmaksātām summām, pamatojoties uz pārbaudēm, pabeigtām revīzijām vai attiecināmības analīzi, kopā ar dalībvalstu izdotajiem iekasēšanas rīkojumiem ELGF līdzekļu saņēmējiem. Tā ietver arī uzkrāto ienākumu novērtējumu izmaiņas no iepriekšējā gada beigām līdz šim brīdim. Tomēr šajā pozīcijā ES izdevumu atgūšana nav norādīta pilnībā, jo īpaši par tādām būtiskām izdevumu jomām kā strukturālas darbības, attiecībā uz kurām darbojas īpaši mehānismi, kas nodrošina neattaisnotu summu atlīdzināšanu, no kuriem lielākā daļa neietver iekasēšanas rīkojumu izdošanu. Kā ieņēmumi nav ietverta arī priekšfinansējuma summu atgūšana saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem.

Galvenā summa 1 775 miljonu euro apmērā attiecas uz dalīto pārvaldību un sastāv no 1 331 miljoniem euro par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF), 19 miljoniem euro par TRDI, 146 miljonim euro par SAPARD un 279 miljoniem euro par strukturālām darbībām.

a)   Lauksaimniecība: ELGF

Saistībā ar ELGF summas, kas šajā pozīcijā ir uzskaitītas kā attiecīgā gada ieņēmumi, ir 1 331 miljons euro, un veidojas šādi:

b)   Strukturālas darbības

Izdevumu atgūšana strukturālo darbību pozīcijā bija 279 miljoni euro (2009. gadā – 613 miljoni euro). Šajā apakšpozīcijā galvenokārt ir ietverti Komisijas izdoti iekasēšanas rīkojumi, lai atgūtu iepriekšējo gadu nepamatotus izdevumus 610 miljonu euro apmērā, un uzkrāto ienākumu samazinājumu gada beigās 377 miljonu euro apmērā.

Iekasēšanas rīkojumi tiek izdoti tikai šādos gadījumos:

Citi iekasēšanas rīkojumi, kas izdoti atbilstīgi strukturālām darbībām, attiecas uz priekšfinansējuma atgūšanu. Šīs summas nav uzrādītas kā ieņēmumi, bet ieskaitītas bilances priekšfinansējuma pozīcijā.

3.2.4.    Ieņēmumi no administratīvās darbības

Ieņēmumi tiek veidoti no atskaitījumiem no darbinieku algām un šos ieņēmumus pamatā veido divas summas — pensijas iemaksas un ienākuma nodokļi.

3.2.5.    Dažādi pamatdarbības ieņēmumi

Summa 430 miljonu euro apmērā (2009. gadā – 376 miljoni euro) ir saistīta ar summām, kas ir saņemtas no kandidātvalstīm. Peļņa no valūtas maiņas, izņemot finanšu darbību, kas ir aprakstīta 3.5. paskaidrojumā turpmāk, arī ir ietverta šajā pozīcijā. Tā rodas ikdienas darbību rezultātā un no attiecīgiem darījumiem, kas ir veikti citās valūtās nekā euro, kā arī no pārvērtēšanas gada beigās, kas ir vajadzīga, lai sagatavotu pārskatus. Tā ir gan realizēta, gan nerealizēta peļņa. Neto peļņa no valūtas maiņas bija 21 miljons euro par gadu (2009. gadā – 185 miljoni euro).

3.3.   ADMINISTRATĪVIE IZDEVUMI

Šie ir administratīvi izdevumi, kas rodas ES darbības rezultātā, un tie ietver personāla izmaksas, amortizāciju un citas izmaksas, kuras saistītas ar iestāžu un aģentūru darbību (piemēram, nomas, uzturēšanas, apgādes, mācību u. c. izmaksas).

3.4.   PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI

3.4.1.    Sākotnējie pamatdarbības izdevumi

Eiropas Savienības darbības izdevumos ir ietvertas finanšu shēmas dažādās izdevumu kategorijas, un tiem ir dažādas formas atkarībā no tā, kā izmaksā naudu un kā to pārvalda. Lielākā daļa izdevumu ietilpst pozīcijā “Dalīta pārvaldība”, kas ietver uzdevumu deleģēšanu dalībvalstīm tādās jomās kā ELGF tēriņi un darbības, kuras finansē, izmantojot dažādas strukturālas darbības (Reģionālās attīstības fonds, Sociālais fonds, Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Kohēzijas fonds un Zivsaimniecības fonds).

Dalītās pārvaldības izdevumu samazinājums 2010. gadā galvenokārt ir saistīts ar 2000.–2006. gada programmu slēgšanu un apstākli, ka ELGF izpilde 2010. gadā ir samazinājusies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šo samazinājumu daļēji kompensē 2007.–2013. gada plānošanas perioda strukturālās darbības, kas pēc lēna iesākuma 2009. gadā sasniedza normālu līmeni. Ar centralizēto pārvaldību saistīto izdevumu palielinājumu ir radījuši pētniecības un izstrādes pasākumi.

Kā izklāstīts 2.5.2. paskaidrojumā, Komisija 2010. gadā mainīja savu grāmatvedības politiku attiecībā uz atsevišķiem kohēzijas un lauku attīstības izdevumiem. Tā kā šīs summas ir būtiskas, Komisijai saskaņā ar saviem grāmatvedības noteikumiem ir jāpārveido attiecīgie 2009. gada skaitļi, lai ar pašreizējiem salīdzināmiem skaitļiem atspoguļotu situāciju tā, kā tā būtu aprakstāma, ja tādas pašas grāmatvedības metodes būtu lietotas pagājušajā gadā. Šīs pārveidošanas ietekme uz sākotnējo 2009. gada saimnieciskās darbības rezultātu ir parādīta turpmāk.

3.4.2.    Citi pamatdarbības izdevumi:

Zaudējumi no valūtas maiņas, izņemot no finanšu darbības, kas aprakstīta 3.6. paskaidrojumā turpmāk, rodas ikdienas darbību rezultātā un no attiecīgiem darījumiem, kas ir veikti citās valūtās nekā euro, kā arī no gada beigās veiktas pārvērtēšanas, kas ir vajadzīga, lai sagatavotu pārskatus; tie ir gan realizēti, gan nerealizēti zaudējumi.

Apakšpozīcijā “citi” bija ievērojams palielinājums norakstītajām summām no parādiem Komisijai – 365 miljoni euro salīdzinājumā ar 26 miljoniem 2009. gadā. Tas galvenokārt ir skaidrojams ar īpašiem samazinājumiem saistībā ar naudas sodu lēmumiem (273 miljoni euro) un norakstītajām summām ELGF un lauku attīstības jomā, kuru kopsumma ir 82 miljoni euro.

Pētniecība un izstrādes izmaksas:

Kā 2010. gada izmaksas ir iekļautas šādas izmaksas.

3.5.   FINANŠU IEŅĒMUMI

3.6.   FINANŠU IZDEVUMI

3.7.   ASOCIĒTO IESTĀŽU UN KOPUZŅĒMUMU NETO DEFICĪTA DAĻA

Saskaņā ar grāmatvedības pašu kapitāla metodi ES savā saimnieciskā rezultāta pārskatā iekļauj savu asociēto iestāžu un kopuzņēmumu neto deficīta daļu (skatīt arī 2.3.1. un 2.3.2. paskaidrojumu).

3.8.   IEŅĒMUMI NO DARĪJUMIEM, KAS NAV SAISTĪTI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU

Par 2010. gadu saimnieciskās darbības rezultāta pārskatā ir atzīti ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, par summu 129 597 miljoni euro.

3.9.   INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA PA SEGMENTIEM

Pārskatā pa segmentiem ir sniegts pamatdarbības ieņēmumu un izdevumu sadalījums pa politikas jomām, kas balstīts uz budžeta līdzekļu sadales struktūru pa darbības jomām Komisijā. Politikas jomas var sagrupēt trīs apakšgrupās – „darbības Eiropas Savienībā”, „darbības ārpus Eiropas Savienības” un „dienesti un pārējās darbības”.

“Darbības Eiropas Savienībā” ir lielākā no šīm pozīcijām, jo tajā ir ietvertas daudzas politikas jomas Eiropas Savienībā. “Darbības ārpus Eiropas Savienības” ietver politikas jomas ārpus ES, piemēram, tirdzniecību un atbalstu. “Dienesti un pārējās darbības” ietver iekšējās un horizontālās darbības, kas ir vajadzīgas ES iestāžu un struktūru darbībai.

Jāņem vērā, ka pašu resursi un iemaksas nav sadalītas starp dažādām darbībām, jo tās aprēķina, iekasē un pārvalda Komisijas centrālie dienesti. Tie šeit ir parādīti tāpēc, lai varētu salīdzināt neto rezultātu ar saimnieciskās darbības rezultāta pārskatu.

INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA PA SEGMENTIEM – KOPSAVILKUMS

INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA PA SEGMENTIEM – DARBĪBAS ES