Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2011/C 37/11

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“ ” (JINXIANG DA SUAN)

EK Nr.: CN-PGI-0005-0622-16.07.2007

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums:

“” (Jinxiang Da Suan)

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Ķīna

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Jinxiang Da Suan ir vietējā baltā ķiploka šķirne, ko audzē Jinxing apgabalā; tam ir izteikti balta miza, regulāra, plakanīgi apaļa forma, 8–11 malējās daivas, mēreni asa garša, tā diametrs ir 5–7 cm un masa – 40–80 g.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

—

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

3.5.1.   Augsnes sagatavošana

Vispirms augsni uzar 20–25 cm dziļumā, lai nodrošinātu nepieciešamo dziļumu, irdenumu, caurlaidību, blīvumu un līdzenumu, pēc tam sagatavo sleju 150–400 cm platumā, kas norobežota ar 10–30 cm augstu un 25–40 cm platu uzbērumu.

3.5.2.   Sēklai paredzēto ķiploku sīpolu atlase un apstrāde

Stādīšanai var izmantot tikai tīras krāsas ķiploku sīpolus, kas sver ne mazāk par 5 g, ar daivām, kas nav pārklājušās, kurus nav skārusi puve, kaitēkļi vai slimības, kuros nav griezumu un kuri nav sākuši asnot. Pirms stādīšanas ķiploku sīpolus uz 2–3 dienām apžāvē saulē.

3.5.3.   Ķiploku sīpolu stādīšana

Ķiplokus stāda laikā no 8. līdz 15. oktobrim. Viena hektāra platībā drīkst stādīt ne vairāk par 350 000 ķiploku sīpoliem. Pēc iestādīšanas ķiploku sīpolus piesedz ar 1–1,5 cm biezu augsnes kārtu.

3.5.4.   Lauka apsaimniekošana

3.5.4.1.   Mēslošana

Uz vienu hektāru zemes jāiestrādā vismaz 67 500 kg organiskā mēslojuma.

3.5.4.2.   Plastmasas plēves pārklājums

Pēc stādīšanas sleju pārklāj ar plastmasas plēvi, un, kad dzinums sasniedzis 1–2 cm augstumu virs zemes, plēvi pārplēš.

3.5.4.3.   Laistīšana

Ķiploku sīpolus var laistīt nākamā gada augšanas perioda īpašā laikā, proti, marta beigās, kad ķiploka sīpols sāk zaļot, aprīļa beigās, kad parādās ķiploka jaunās lapas, un maija sākumā, kad pēc ķiploka ziednešu izlaušanas sāk veidoties ķiploka sīpols.

3.5.5.   Ražas novākšana un uzglabāšana

Ķiploku ražu novāc maija vidū, kad sāk iežūt lapas stublāja apakšdaļā un zaļas palikušas tikai 2–4 lapas stublāja augšdaļā, bet pats stublājs zaudē noturību. No 10. līdz 30. jūlijam novāktos ķiplokus glabā – 2° ~ – 4° temperatūrā. Glabāšanas laiks nedrīkst pārsniegt 300 dienas.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

Šķirošana – augšgala nogriešana – mizošana – kāta nogriešana – produkta kvalitātes pārbaude tā apstrādes vidusposmā – svēršana – iepakošana – identifikācijas koda uzdrukāšana – galaprodukta kvalitātes pārbaude tā apstrādes beigās jāveic minētajā apgabalā.

Jinxiang ķiplokus fasē drošās un noārdāmās kartona kastēs vai drošos un noārdāmos tīklos, kurus ievieto kartona kastēs. Ķiplokus fasē pēc sīpola izmēra, sākot ar 4,5–5 cm, 5–5,5 cm, 6–6,5 cm līdz 6,5 cm un lielākiem; ķiplokus fasē 5 kg, 10 kg, 13 kg un 20 kg iepakojumos.

Eksportam paredzētos ķiplokus fasē gofrētās kartona kastēs, kuru izmērs ir 40 × 30 × 20 cm vai 38 × 27 × 21 cm.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

Uz tirdzniecības iepakojuma jābūt marķējumam, kurā ir šādas norādes: aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN), tā reģiona nosaukums, kurā ķiploki audzēti (Jinxiang grāfiste, Shandong province), produkta nosaukums (Jinxiang ķiploki), iepakojuma izmērs, ķiploku izmērs, ražotāja apstiprinājuma numurs, uzņēmuma preču zīme, bruto svars, neto svars, ražošanas datums un glabāšanas laiks.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Izcelsmes vieta Jinxiang Da Suan ietver šādas pilsētas: Jinxiang, Gaohe, Puji, Huji, Yangshan, Yushan, Mamiao, Jishu, Xinglong, Wangpi, Huayu, Sima un Xiaoyun, un šī apgabala kopējā platība ir 885 km2.

Ģeogrāfiskā apgabala norobežojumu nosaka augsnes īpašības. Izcelsmes vietā ir šāda augsne:

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Jinxing ķiploka izcelsmes apgabalā lauksaimniecības zemi var iedalīt divos galvenajos tipos, tostarp nedaudz slīpās nogāzēs un nogāzēs ar pakāpeniski izteiktāku slīpumu, šajā reģionā sastopamas arī dažas zemienes. Apgabalā ir upju sanesu augsne no Dzeltenās upes aluviālā līdzenuma. Jinxiang apgabalā vide ir piemērota lauksaimnieciskajai ražošanai, un gaisa, augsnes un ūdens kvalitāte atbilst prasībām, kas noteiktas standartā NY/T744-2003 attiecībā uz tādu pārtikas produktu ražošanu, kas nav saistīta ar vides piesārņojumu.

5.2.   Produkta specifika:

Jinxiang Da Suan ķiplokam ir liels diametrs, proti, 5–7 cm, tas sver 40–80 g, un tam ir 8–11 malējās daivas. Ķiplokam ir regulāra, plakanīgi apaļa forma, tas ir izteikti baltā krāsā, un tam ir mēreni asa garša; ķiploka celulozes saturs nepārsniedz 0,7 %, sēra saturs nav mazāks par 0,9 %, bet ūdens saturs nav mazāks par 60 %.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām:

5.3.1.   Augsnes īpašības

Galvenais aramzemes tips Jinxiang grāfistē ir upju sanesu augsne. Augsnes virskārtai ir vieglā un vidējā smilšmāla struktūra, tai raksturīgs irdenums, laba caurlaidība, tā labi satur ūdeni un kompostu, un tajā ir augsts organisko vielu saturs. Minētās īpašības šo zemi dara piemērotu kultūrām ar seklu sakņu sistēmu, tostarp ķiplokiem, kuri šādā augsnē var labi attīstīties un iegūt regulāru formu.

5.3.2.   Klimata īpašības

Jinxiang apgabals atrodas mērenajā joslā, kurā dominē mēreni mitrs un daļēji sauss kontinentāls musonu klimats, ko raksturo četras atšķirīgas sezonas un pietiekams daudzums saules gaismas, kā arī sausa un auksta ziema, karsta un lietaina vasara, skaidrs un vēss rudens un vējains pavasaris. Ķiploka nozīmīgākais augšanas periods ir laikā no marta līdz maijam, kad temperatūras svārstības starp nakti un dienu var sasniegt 11–15°, un jo īpaši maijā, kad vidējā temperatūra ir virs 20°, vidējais dienas ilgums 8,4 stundas, no kurām vairāk par 60 % ir saulainas, turklāt karstākajā laikā saules radiācija var sasniegt vidēji 14,88 kcal/cm2.

No 10. decembra līdz nākamā gada 10. februārim vidējā temperatūra ir aptuveni 0,4° un minimālā temperatūra ir virs – 7°, kas ļauj ķiplokiem izturēt ziemu. Turklāt ilgākas jarovizācijas rezultātā ķiplokā veidojas vairāk daivu.

5.3.3.   Cilvēkfaktors

Ķiploku audzēšanai Jinxiang apgabalā ir sena vēsture. Apgabala annālēs saglabājusies liecība par to, ka Jinxiang baltais ķiploks ir stādīts kopš Austrumu Haņu dinastijas valdīšanas sākuma pirms 2000 gadiem. Pagājušā gadsimta sākumā ķiploki tika stādīti aptuveni 200 hektāru platībā, tā paša gadsimta vidū – 330 līdz 700 hektāru platībā, bet šajā gadsimtā – 40 000 hektāru platībā.

Balstoties bagātajā, gadu no gadu gūtajā pieredzē, stādot, žāvējot un apstrādājot ķiplokus, ir radīta uzlabota ķiploku stādīšanas metode, kuras rezultātā sēklai tiek atlasīti labākās kvalitātes ķiploku sīpoli; tos stāda tuvu virsmai, pirms tam, augsni mēslojot, ķiplokus bieži laista un ražu novāc agri, ņemot vērā laikapstākļus. Lai saglabātu ķiploku oriģinālo, izteikti balto krāsu, tos apžāvē uz bambusa paplātes, kas nodrošina ķiploku pilnīgu un vienmērīgu apžūšanu. Turklāt, lai saglabātu ķiploku kvalitāti apstrādes procesā, tiek izmantots šim nolūkam izgudrots ieapaļš nazis.

5.3.4.   Produkta reputācija

Jinxiang Da Suan ieguva sudraba medaļu pirmajā Ķīnas Lauksaimniecības izstādē 1992. gadā, kas Ķīnas baltajam ķiplokam līdz šim ir augstākais apbalvojums, tāpat 1996. gadā Lauksaimniecības ministrija par šo ķiploku izsniedza “A” līmeņa “zaļās pārtikas” sertifikātu. Lauksaimniecības ministrija ķiploku ražošanas bāzi 20 000 hektāru platībā Jinxiang grāfistē nodēvēja par “Valsts standarta zaļās pārtikas ražošanas bāzi”, un Jinxiang ķiploku tirgus 2006. gadā tika nosaukts par “Lauksaimniecības ministrijas noteikto galveno svaigu lauksaimniecības produktu vairumtirdzniecības tirgu”. Divdesmit importa un eksporta korporācijas apgabalā ir ieguvušas Eiropas/pasaules GAP sertifikāciju attiecībā uz šo korporāciju 700 hektāru lielo ķiploku ražošanas bāzi. 40 000 hektāros zemes saražotā gada ķiploku produkcija ir 700 000 tonnas, kas ir aptuveni viena ceturtā daļa no Ķīnas kopējās ķiploku produkcijas.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

—

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.