15.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 366/75

ZIŅOJUMS

par Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras 2010. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

2011/C 366/14

IEVADS

1.

Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”), kura atrodas Briselē, izveidoja ar Komisijas 2006. gada 26. oktobra Lēmumu 2007/60/EK (1), kas grozīts ar Komisijas Lēmumu 2008/593/EK (2). Aģentūru izveidoja laika posmam no 2006. gada 1. novembra līdz 2015. gada 31. decembrim, lai pārvaldītu Savienības darbības Eiropas Transporta tīkla jomā (3). Aģentūra ieguva finansiālu neatkarību 2008. gada 15. aprīlī.

2.

Aģentūras 2010. gada administratīvais budžets bija 9,8 miljoni EUR. Gada beigās Aģentūrā strādāja 93 darbinieki.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar 287. panta 1. punkta otro daļu Līgumā par Eiropas Savienības darbību Palāta revidēja Aģentūras gada pārskatus (4), kuri ietver finanšu pārskatus (5) un budžeta izpildes pārskatus (6) par 2010. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

4.

Šī ticamības deklarācija ir adresēta Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 58/2003 (7) 14. pantu.

Direktora atbildība

5.

Būdams Aģentūras kredītrīkotājs, direktors izpilda budžeta ieņēmumus un izdevumus saskaņā ar Aģentūras finanšu noteikumiem uz savu atbildību un piešķirto apropriāciju ietvaros (8). Direktors atbild par to, lai viņa vadītajā iestādē būtu izveidota tāda organizatoriskā struktūra un iekšējās vadības un kontroles sistēmas un procedūras (9), kas ļautu sagatavot galīgos gada pārskatus (10) bez būtiskām neatbilstībām krāpšanas vai kļūdas dēļ un nodrošinātu pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Palātas atbildība

6.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, sagatavot deklarāciju par Aģentūras gada pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

7.

Palāta veica revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) standartiem un ar Starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem (ISSAI) (11) un ētikas kodeksiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu ievērot tajos minētās ētikas normas, kā arī plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka pārskatos nav būtisku neatbilstību un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

8.

Palātas veiktā revīzija ietver procedūras, lai iegūtu revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Procedūru izvēle ir atkarīga no revidenta novērtējuma arī par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos varētu būt būtiskas neatbilstības vai ka pakārtotie darījumi varētu būt nelikumīgi vai nepareizi. Lai izstrādātu konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, Palātas revidenti, novērtējot minēto risku, pārbauda iekšējās kontroles mehānismus, ko revidējamā vienība piemēro pārskatu sagatavošanai un izklāstam. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un vadības veikto grāmatvedības aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

9.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu turpmāk sniegtos atzinumus.

Atzinums par pārskatu ticamību

10.

Palāta uzskata, ka Aģentūras gada pārskati (12) visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Aģentūras finanšu stāvokli 2010. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmu minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Aģentūras finanšu noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

11.

Palāta uzskata, ka Aģentūras 2010. gada 31. decembrī slēgtā finanšu gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

12.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

13.

No kopējām gada apropriācijām 2010. gada 31. decembrī uz nākamo gadu pārnesa 1,4 miljonus EUR jeb 14,5 %, un tas liecina, ka Aģentūrai stingrāk jāievēro budžeta gada pārskata princips.

Šo ziņojumu 2011. gada 12. oktobra sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas II apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Harald NOACK.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

(1)  OV L 32, 6.2.2007., 88. lpp.

(2)  OV L 190, 18.7.2008., 35. lpp.

(3)  Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(4)  Gada pārskatiem pievieno pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību attiecīgajā gadā, kurā cita starpā sniedz informāciju par apropriāciju izpildes rādītājiem un kopsavilkumu par apropriāciju pārvietošanu no sākotnējiem budžeta posteņiem uz citiem.

(5)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, pārskats par kapitāla izmaiņām un finanšu pārskatu pielikums, kurā ir aprakstītas grāmatvedības politikas metodes un doti citi paskaidrojumi.

(6)  Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(7)  OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(8)  Komisijas Regulas (EK) Nr. 1653/2004 (OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.) 25. pants.

(9)  Regulas (EK) Nr. 1653/2004 29. pants.

(10)  Noteikumi par aģentūru pārskatu un uzskaites izklāstu ir paredzēti VI sadaļas 1. nodaļā Regulā (EK) Nr. 1653/2004, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 651/2008 (OV L 181, 10.7.2008., 15. lpp.).

(11)  IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(12)  Galīgos gada pārskatus sagatavoja 2011. gada 15. jūnijā, un Palāta tos saņēma 2011. gada 7. jūlijā. Šie galīgie gada pārskati ir pieejami tīmekļa vietnē http://tentea.ec.europa.eu/en/about_us/mission__introduction/key_documents.htm.

PIELIKUMS

Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūra (Brisele)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

1.

Lai atvieglinātu 26. un 174. pantā minēto mērķu sasniegšanu un ļautu Savienības pilsoņiem, uzņēmējiem, kā arī reģionālām un vietējām kopienām pilnīgi izmantot priekšrocības, ko dod telpa bez iekšējām robežām, Savienība palīdz izveidot un attīstīt Eiropas komunikāciju tīklus transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūru jomā.

2.

Atvērtu un konkurētspējīgu tirgu sistēmā Savienības rīcības mērķis ir veicināt valstu komunikāciju tīklu savstarpēju savienošanu un savstarpēju izmantojamību, kā arī pieeju tādiem tīkliem. Tā jo īpaši ņem vērā vajadzību saistīt salas, kā arī reģionus bez izejas uz jūru un nomaļus reģionus ar Savienības centrāliem reģioniem.

(LESD 170. pants)

1.

Lai sasniegtu 170. pantā minētos mērķus, Savienība:

—

izstrādā vairākas pamatnostādnes, kas aptver Eiropas komunikāciju tīklu jomā paredzēto pasākumu mērķus, prioritātes un vispārīgus plānus; šajās pamatnostādnēs nosaka, kuri projekti rada kopēju ieinteresētību,

—

īsteno visus pasākumus, kas var izrādīties vajadzīgi, lai nodrošinātu komunikāciju tīklu savstarpēju izmantojamību, jo īpaši tehniskas standartizācijas jomā,

—

var atbalstīt dalībvalstu centienus finansēt tos projektus, kas norādīti pirmajā ievilkumā minētajās pamatnostādnēs un kas rada kopēju ieinteresētību, jo īpaši ar priekšizpētes pasākumiem, aizdevumu garantijām vai procentu likmju subsīdijām Savienība var arī palīdzēt dalībvalstīs finansēt konkrētus projektus transporta infrastruktūras jomā, izmantojot Kohēzijas fondu, kas izveidots atbilstīgi 177. pantam.

Savienība savā rīcībā ņem vērā projektu potenciālo ekonomisko dzīvotspēju.

2.

Dalībvalstis saziņā ar Komisiju savā starpā koordinē valsts līmeņa politiku, kas var būtiski ietekmēt 170. pantā minēto mērķu sasniegšanu. Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, var nākt klajā ar lietišķiem ierosinājumiem, lai veicinātu šādu koordināciju.

3.

Savienība var lemt par sadarbību ar trešām valstīm, lai veicinātu projektus, kas rada savstarpēju ieinteresētību, un nodrošinātu komunikāciju tīklu savstarpēju izmantojamību.

(LESD 171. pants)

Aģentūras kompetence

Mērķi

Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūra atbild par Komisijas Eiropas Transporta tīkla jeb TENT-T programmas tehniskās un finansiālās izpildes pārvaldību. Tās uzdevums ir ar mazākām izmaksām padarīt Eiropas Transporta tīkla īstenošanu efektīvāku, stiprināt saiknes starp Eiropas Transporta tīklu un speciālistu aprindām, mobilizēt augsta līmeņa speciālās zināšanas un atvieglot speciālistu pieņemšanu darbā, nodrošināt labāku finansējuma koordināciju ar citiem Savienības instrumentiem, sekmēt vienkāršāku un elastīgāku Eiropas Transporta tīkla īstenošanu, uzlabot Savienības darbības redzamību Eiropas Transporta tīkla jomā un kopumā radīt pievienoto vērtību Eiropas Transporta tīkla programmas pārvaldībā.

Uzdevumi

a)

Nodrošināt to projektu un pasākumu tehnisko un finansiālo pārvaldību, kuri saņem līdzfinansējumu no Eiropas Transporta tīkla budžeta;

b)

vākt, analizēt un pārsūtīt Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga, lai īstenotu un plānotu Eiropas Transporta tīklu;

c)

sniegt tehnisko palīdzību projektu iniciatoriem un finanšu iestādei, kas atbild par aizdevuma garantijas instrumenta pārvaldību Eiropas Transporta tīkla projektiem;

d)

sniegt tādu administratīvu un tehnisku atbalstu, kādu prasa Komisija.

Atbildīgais Mobilitātes un transporta ĢD turpina pieņemt visus politiskos un organizatoriskos lēmumus, kas attiecas uz Eiropas Transporta tīklu.

Pārvaldība

1.   Koordinācijas komiteja

Aģentūras darbību pārrauga Koordinācijas komiteja, kurā šobrīd ir pieci locekļi un viens novērotājs. Koordinācijas komitejas locekļus ieceļ uz diviem gadiem. Koordinācijas komiteja parasti sanāk vismaz četrreiz gadā. Pirms dažu pasākumu vai lēmumu īstenošanas vajadzīgs Koordinācijas komitejas apstiprinājums, piemēram, tas attiecas uz administratīvo budžetu, štatu sarakstu, darba programmu, gada darbības pārskatu, provizoriskajiem visu ieņēmumu un izdevumu pārskatiem, ārējā novērtējuma ziņojumu un dažu īpašu noteikumu un pasākumu pieņemšanu. Par citiem pasākumiem Komiteju informē. Ārkārtas un steidzamos gadījumos lēmumus pieņem, izmantojot rakstisko procedūru.

2.   Direktors

Ieceļ Eiropas Komisija uz pieciem gadiem.

3.   Iekšējā revīzija

Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests un Aģentūras iekšējās revīzijas struktūrvienība

4.   Ārējā revīzija

Revīzijas palāta

5.   Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Aģentūrai pieejamie resursi 2010. gadā (2009. g.)

Budžets

A)

8,0 miljardi EUR (100 % Eiropas Savienības vispārējais budžets) Eiropas Transporta tīkla budžetam saskaņā ar 2007.–2013. gada finanšu shēmu.

Par Aģentūras darbības budžeta izpildi atbild Komisija.

B)

9,79 miljoni EUR (100 % Savienības subsīdija) administratīvajam budžetam, kuru Aģentūra pārvalda autonomi.

Darbinieku skaits 2010. gada 31. decembrī

Pagaidu darbinieki: štatu sarakstā 33 amata vietas, no tām aizņemta 31 (94 %).

Līgumdarbinieki: plānoti 66, no tiem bija pieņemti darbā 62 (94 %).

Kopējais darbinieku skaits: 99 (93 aizņemtas amata vietas).

Norīkoti šādu pienākumu izpildei:

a)

pamatdarbībām:

65 (61 aizņemta amata vieta);

b)

administratīviem uzdevumiem:

34 (32 aizņemtas amata vietas).

Produkti un pakalpojumi 2010. gadā

Aģentūra 2010. gada darbībai formulēja četrus konkrētus mērķus, kas bija saistīti ar Mobilitātes un transporta ĢD noteiktajām prioritātēm.

Pirmais bija atbalstīt TEN-T infrastruktūras pabeigšanu, veicot efektīvu un produktīvu TEN-T programmas un projektu tehnisko un finanšu pārvaldību un uzskatāmi apliecinot Aģentūras pievienoto vērtību un specifiskās zināšanas. Otrais mērķis bija ar TEN-T starpniecību īpaši atbalstīt saprātīgas transporta infrastruktūras izvēršanu. Trešais mērķis bija atbalstīt Mobilitātes un transporta ĢD saistībā ar TEN-T politikas pārskatīšanu un programmas starpposma pārskatīšanu, konkrēti – novērtējot projektu īstenošanu. Ceturtais mērķis bija uzlabot informētību par TEN-T programmu, Aģentūru un tās sasniegumiem, kā arī uzlabot atbalstu tās partneriem, īpaši jautājumos par projektu finansēšanu un valsts un privātā sektora partnerattiecībām.

Aģentūra arī izvirzīja divus konkrētus mērķus savām horizontālajām darbībām: viens bija palielināt Aģentūras darbību efektivitāti, racionalizējot darba metodes, iekšējo organizāciju, struktūru un darbinieku pārvaldību, kā arī izstrādājot jaunus rīkus (IT un ziņošanas rīkus) labākai projektu dzīves cikla pārvaldībai un statistiskās analīzes, ziņošanas un uzraudzības vajadzībām. Otrs mērķis bija vēl vairāk palielināt iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti, lai varētu gūt pamatotu pārliecību, ka darbībām piešķirtie resursi tiek izlietoti saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

2010. gads bija otrais pilnais TEN-T izpildaģentūras darbības gads. Gada galvenais uzdevums bija aktīvi darboties un dot ieguldījumu prioritārajās darbības jomās, kuras bija noteicis par Aģentūru atbildīgais Mobilitātes un transporta ĢD, turpmāk uzlabot TEN-T projektu tehnisko un finanšu pārvaldību visiem transporta veidiem, pilnībā nodemonstrēt izpildaģentūras pievienoto vērtību, efektīvi īstenojot programmu.

Avots: Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras sniegtā informācija.

AĢENTŪRAS ATBILDES

13.

Pārnestās apropriācijas 1,4 miljonu euro apmērā galvenokārt attiecas uz pakalpojumiem, kas sniegti 2010. gadā, par kuriem līdz gada beigām netika saņemti rēķini. Vislielākās summas ir saistītas ar pakalpojuma līmeņa līgumiem (SLA) ar Komisijas dienestiem un pārcelšanos uz jaunām telpām 2010. gada novembrī. Aģentūra veikusi pasākumus, lai turpinātu uzlabot budžeta izpildi, tostarp labāku plānošanu, un ieviestu starpposma maksājumus par pakalpojumu līmeņa līgumiem (SLA), kā rezultātā pārnesamajai summai vajadzētu tikt samazinātai.