PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šā priekšlikuma mērķis ir aizstāt Padomes lēmumu par Civilās aizsardzības mehānismu[1], ar kuru veicina dalībvalstu un Savienības pastiprinātu sadarbību civilās aizsardzības jomā, un Padomes lēmumu par civilās aizsardzības finanšu instrumentu[2], ar kuru sniedz finansējumu darbībām saskaņā ar mehānismu, lai nodrošinātu aizsardzību pret dabas un cilvēka izraisītām katastrofām.

Pēc civilās aizsardzības tiesību aktu visaptverošas novērtēšanas 2007.–2009. gada laikposmā[3] un, ņemot vērā līdzšinējās ārkārtas situācijās gūtās atziņas, šajā priekšlikumā divi Padomes lēmumi ir apvienoti vienā tiesību aktā. Finanšu noteikumi jāskata saistībā ar priekšlikumiem par finanšu plānu 2014.–2020. gadam, kā izklāstīts Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumā ,,Budžets stratēģijai ,,Eiropa 2020””[4].

Balstoties uz jaunā Līguma 196. pantu par civilās aizsardzības politiku, mehānisma mērķis ir atbalstīt, koordinēt un papildināt dalībvalstu darbības civilās aizsardzības jomā, lai uzlabotu sistēmu efektivitāti ar nolūku Savienībā un ārpus tās novērst visu veidu dabas un cilvēka izraisītas katastrofas, sagatavoties tām un reaģēt uz tām. Konkrētie mērķi paredz a) panākt augsta līmeņa aizsardzību pret katastrofām, novēršot vai samazinot to sekas un sekmējot novēršanas kultūru, b) pastiprināt Savienības gatavību reaģēt uz katastrofām un c) veicināt ātrus un efektīvus ārkārtas intervences pasākumus liela mēroga katastrofu gadījumā.

Priekšlikums balstās uz Komisijas 2010. gada paziņojumu ,,Eiropas reaģēšanas spēju stiprināšana katastrofu gadījumos – civilās aizsardzības un humānās palīdzības nozīme”[5] un 2009. gada paziņojumu ,,Kopienas pieeja dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai”[6].

Priekšlikums, kas ir svarīga Stokholmas programmas[7] un ES iekšējās drošības stratēģijas[8] daļa, sniedz savu ieguldījumu stratēģijas ,,Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, ES iedzīvotāju drošības pastiprināšanā un izturētspējas uzlabošanā dabas un cilvēka izraisītu katastrofu gadījumos. Turklāt, atbalstot un veicinot katastrofu novēršanas pasākumus, ES civilās aizsardzības politika samazinātu izmaksas, kas ES ekonomikai rodas katastrofu rezultātā, un tādējādi samazinātu izaugsmes šķēršļus. Augstāks iedzīvotāju, materiālo vērtību un vides aizsardzības līmenis mazinātu katastrofu nelabvēlīgo ietekmi uz sociālo jomu, ekonomiku un vidi (kas, visticamāk, skartu visneaizsargātākos reģionus un cilvēkus) un tādējādi veicinātu ilgtspējīgāku un integrējošāku izaugsmi.

Priekšlikums sniedz arī būtisku ieguldījumu vienkāršošanā. Ar jauno lēmumu apvieno vienā dokumentā noteikumus par mehānisma darbību un noteikumus par tā darbības finansēšanu, kuri līdz šim bija iekļauti atsevišķos lēmumos. Ar lēmumu vienkāršo arī esošās procedūras par palīdzības sniegšanai izmantojamā transporta apvienošanu un līdzfinansēšanu (piemēram, nepieļaujot izdevumu sistemātisku atlīdzināšanu 50 % apmērā, kā tas iespējams saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem, un nozīmējot vadītājvalsti tādās transporta operācijās, kurās piedalās vairākas dalībvalstis), tādējādi ievērojami samazinot administratīvo slogu Komisijai un dalībvalstīm. Ar lēmumu ievieš arī vienkāršotus noteikumus par mehānisma aktivizāciju ārkārtas situācijās trešās valstīs.

Pastiprinātais mehānisms sniegs savu ieguldījumu solidaritātes klauzulas īstenošanā, par ko Eiropas Komisija un Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos iesniegs priekšlikumu 2012. gadā.

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Sadarbību civilās aizsardzības jomā ES līmenī regulē divi juridiskie instrumenti: 1) Padomes 2007. gada 8. novembra Lēmums 2007/779/EK, Euratom, ar ko izveido Kopienas Civilās aizsardzības mehānismu (pārstrādāta versija)[9], un 2) Padomes 2007. gada 5. marta Lēmums 2007/162/EK, Euratom, ar ko izveido civilās aizsardzības finanšu instrumentu[10], kuri abi tiek atcelti ar šo lēmumu.

Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem un mērķiem

Īpaša uzmanība ir veltīta, lai nodrošinātu ciešu koordināciju starp civilo aizsardzību un humāno palīdzību, kā arī atbilstību saskaņā ar citiem ES politikas virzieniem un instrumentiem veiktajām darbībām, jo īpaši tieslietu, brīvības un drošības politikas jomā, tostarp attiecībā uz konsulāro atbalstu un kritiskās infrastruktūras un vides aizsardzību, jo īpaši plūdu pārvaldības un smagu nelaimes gadījumu briesmu kontroles jomā; saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, veselības, jūras piesārņojuma, ārējo attiecību un attīstības jomā.

Atbilstība pārējiem ES finanšu instrumentiem ir nodrošināta, izmantojot vairākus noteikumus, ar kuriem skaidri nosaka instrumenta darbības jomu un nepieļauj divkāršu finansējumu.

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

Lai izvērtētu politikas risinājumus un to ietekmi, tostarp visus būtiskos ex ante izvērtējuma[11] aspektus, tika izstrādāts ietekmes novērtējuma ziņojums. Ietekmes novērtējuma izstrādes procesā piedalījās ietekmes novērtējuma vadības grupa, kurā bija iesaistīts 21 Komisijas dienests, un ietekmes novērtējumā tika izmantoti ārēja pētījuma rezultāti.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Tika organizētas trīs mērķtiecīgas ieinteresēto personu apspriedes[12], kā arī vairāki ieinteresēto personu pasākumi, kas notika pirms Komisijas 2010. gada paziņojuma par reaģēšanu katastrofu gadījumos[13] pieņemšanas.

Citas ieinteresētās personas ir ārkārtas situāciju pārvaldības jomā iesaistītie dalībnieki, humānās palīdzības sniedzēji, ANO struktūras, kā arī dalībnieki, kas strādā pētniecības, iekšējās drošības, vides, ārpolitikas un citās saistītās politikas jomās.

Visas ieinteresēto personu piezīmes tika pilnībā ņemtas vērā un ir atspoguļotas ietekmes novērtējuma ziņojumā.

Ietekmes novērtējums

Galvenās apzinātās problēmas ir šādas. 1. Reaģējoši un ad hoc mehānismi ES civilās aizsardzības sadarbības jomā ierobežo Eiropas reaģēšanas spēju katastrofu gadījumos efektivitāti, iedarbīgumu un saskaņotību; 2. Svarīgu reaģēšanas resursu nepieejamība (resursu nepietiekamība); 3. Ierobežoti transporta risinājumi un sarežģītas procedūras kavē optimālu reakciju; 4. Ierobežota sagatavotība apmācības un praktisko nodarbību jomā, kā arī 5. Novēršanas koncepciju integrācijas trūkums.

Ietekmes novērtējumā tika izvērtēti vairāki politikas risinājumi.

Palīdzības pieejamība: 1) brīvprātīgs rezervju saraksts bez ES finansējuma; 2) brīvprātīgs rezervju saraksts ar ierobežotu ES līdzfinansējumu; un 3) brīvprātīgs rezervju saraksts ar ES līdzfinansējumu lielākā apmērā; kā arī plašāku risinājumu klāsts (no sistēmas pārtraukšanas līdz pat ES civilās aizsardzības spēkiem).

Resursu nepietiekamības novēršana: 1) bez ES līmeņa pasākumiem; 2) atbalsts dalībvalstīm trūkstošo resursu izveidē; 3) resursu nepietiekamības novēršana ar ES līmeņa resursu palīdzību.

Ierobežoto loģistikas un finanšu resursu transporta jomā pastiprināšana: 1) shēmas pārtraukšana; 2) politikā izmaiņas netiek veiktas; 3) maksimālā līdzfinansējuma palielināšana vissteidzamākajām prioritārajām vajadzībām; un 4) maksimālā līdzfinansējuma palielināšana visās jomās.

Transporta jomas noteikumu vienkāršošana: 1) politikā izmaiņas netiek veiktas; 2) esošo transporta jomas noteikumu vienkāršošana.

Sagatavotība: 1) netiek paredzēti jauni ES tiesību akti, ES finansējums netiek palielināts; 2) vispārējs ES sagatavotības politikas ietvars bez saistošām vadlīnijām, kā arī papildu ES finansējums; 3) ES finansējums valsts apmācības pasākumiem ir atkarīgs no tā, vai apmācības centri atbilst konkrētām minimālām prasībām.

Novēršana: 1) netiek paredzēti jauni ES tiesību akti, ES finansējums netiek palielināts; 2) vispārējs ES novēršanas politikas ietvars bez saistošām vadlīnijām, kā arī papildu ES finansējums; 3) līdz konkrētam datumam pabeigt izstrādāt katastrofu riska pārvaldības valsts plānus.

Ietekmes novērtējums ir iesniegts kopā ar šo priekšlikumu.

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Tekstā ir ievērota struktūra, kuras pamatā ir civilās aizsardzības politikas četras galvenās jomas: novēršana, sagatavotība, reaģēšana un ārējā dimensija, kā arī nodaļa par finanšu noteikumiem.

(a) Mērķi, priekšmets un darbības joma

Viens no izmaiņu nolūkiem ir saskaņot mehānisma priekšmetu ar jaunā Līguma 196. pantu, kurā ir paredzēta integrēta pieeja katastrofu pārvaldības jomā. Vispārējais mērķis ir noteikts 1. pantā un sīkāk izklāstīts 3. pantā saistībā ar konkrētajiem mērķiem un gūto panākumu noteikšanai paredzētajiem rādītājiem.

Pasākumu, ar kuriem atbalsta reaģēšanu uz katastrofām, darbības joma (2. pants) attiecas uz darbībām Savienības iekšienē un ārpus tās. Novēršanas un sagatavotības pasākumi aptver Savienību un konkrētas trešās valstis, kas minētas 28. pantā.

(b) Novēršana

Ar priekšlikumu ievieš jaunu nodaļu par novēršanu, lai palielinātu ES novēršanas politikas ietvara nozīmīgumu un efektīvi saistītu to ar darbībām sagatavotības un reaģēšanas jomā.

5. pantā ir noteikti Komisijas uzdevumi, kuru pamatā ir 2009. gada paziņojums par novēršanas pasākumiem un Padomes secinājumi.

Dalībvalstīm, balstoties uz pašreizējo darbu riska novērtējumu jomā, un, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību mehānisma ietvaros, ir jāpaziņo savi riska pārvaldības plāni līdz 2016. gada beigām (6. pants). Šie plāni ir svarīgs plānošanas instruments un sekmē saskanīgu riska pārvaldības politiku, kā uzsvērts ES iekšējās drošības stratēģijā[14].

(c) Sagatavotība

Galvenā uzmanība tiek veltīta darbībām sagatavotības jomā, lai uzlabotu reaģēšanas pasākumu plānošanu, pastiprinātu ES reaģēšanas spējas un vispārējo sagatavotības līmeni liela mēroga katastrofu gadījumā. Noteikumu pamatā ir priekšlikumi, kas iekļauti 2010. gada paziņojumā par reaģēšanu katastrofu gadījumos, un Padomes secinājumi par Eiropas mēroga apmācībām katastrofu pārvarēšanā[15]. Svarīgākās izmaiņas ir šādas.

· Izveidot un vadīt Ārkārtas reaģēšanas centru (,,ERC”). ERC tiks izveidots uz esošā uzraudzības un informācijas centra (MIC) pamata, kurš ir jāpastiprina, lai nodrošinātu operatīvās spējas 24 stundas diennaktī (7. panta a) punkts).

· Izveidot saskanīgu plānošanas ietvaru reaģēšanas operācijām, izstrādājot standarta scenārijus, apzinot esošos resursus un izstrādājot ārkārtas rīcības plānus šo resursu izmantošanai. Jācenšas panākt arī sinerģija starp praktisko palīdzību un humāno palīdzību (10. pants).

· Izveidot Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējas, apvienojot iepriekš apzinātus resursus, kurus dalībvalstis brīvprātīgi dara pieejamus operācijām saskaņā ar mehānismu. Uzsvērta arī nepieciešamība paaugstināt resursu pamanāmību (11. pants).

· Apzināt un novērst reaģēšanas resursu nepietiekamību, atbalstot ES finansētu papildu resursu izveidi gadījumos, kad to uzskata par ekonomiski pamatotāku veidu nekā dalībvalstu individuālos ieguldījumus. Ir paredzēta īpaša uzraudzības procedūra, un Komisijas pienākums ir katru otro gadu ziņot Padomei un Eiropas Parlamentam par gūtajiem panākumiem (12. pants).

· Paplašināt pašreizējo ES sagatavotības pasākumu darbību apmācības jomā, tostarp izveidojot apmācības tīklu un dažādojot apmācības programmu. Komisija var arī sniegt norādes par ES un starptautiska mēroga apmācību civilās aizsardzības jomā (13. pants).

· Pēc attiecīgās valsts vai ANO un tās aģentūru lūguma nosūtīt ekspertu vienības, lai sniegtu konsultācijas par pasākumiem novēršanas un sagatavotības jomā (13. panta 2. punkts).

· Nodrošināt iespēju atbalstīt dalībvalstis, lai tās spētu jau iepriekš izvietot ārkārtas reaģēšanas resursus loģistikas centros Eiropas Savienībā (7. panta f) punkts).

(d) Reaģēšana

Ierosināto izmaiņu mērķis ir nodrošināt efektīvāku un ātrāku reaģēšanu,

· pagaidu kārtā jau iepriekš izvietojot resursus paaugstināta riska situācijās (15. panta 2. punkts);

· paredzot priekšlikumu par ārkārtas reaģēšanas plānu un lūgumu par resursu nosūtīšanu (15. panta 3. punkta c) apakšpunkts);

· aicinot dalībvalstis nodrošināt, ka uzņēmējvalsts sniedz atbalstu ienākošajai palīdzībai, kā minēts Padomes secinājumos par uzņēmējvalsts atbalstu[16]. (15. panta 6. punkts).

(e) Civilās aizsardzības operāciju ārējā dimensija

Operācijās, kas notiek ārpus Savienības teritorijas, priekšlikums sekmē saskaņotību starptautiskajā civilās aizsardzības darbā,

· pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas vai tās aģentūru vai attiecīgās starptautiskās organizācijas lūguma sniedzot palīdzību saskaņā ar mehānismu (16. panta 1. punkts);

· Komisijai informējot Eiropas Ārējās darbības dienestu, lai tādējādi nodrošinātu saskaņotību starp civilās aizsardzības operāciju un vispārējām ES attiecībām ar katastrofas skarto valsti (16. panta 3. punkts);

· noskaidrojot gadījumus, kad var sniegt konsulāro atbalstu, ņemot vērā gaidāmo Padomes priekšlikumu direktīvai par koordinācijas un sadarbības pasākumiem attiecībā uz nepārstāvēto ES dalībvalstu pilsoņu konsulāro aizsardzību (16. panta 7. punkts).

(f) Noteikumi par finansiālo atbalstu

Finanšu noteikumi ir iekļauti jaunā nodaļā. Darbības, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu (20.–23. pants), ir iedalītas vispārējās darbībās, novēršanas un sagatavotības darbībās un reaģēšanas un transporta darbībās un aptver atbalstu, kas paredzēts iepriekš ierosinātajiem jaunajiem pasākumiem. Noteikumi, kas attiecas uz atbalstu transporta jomā saskaņā ar pašreizējo instrumentu, ir grozīti un vienkāršoti, un ir ieviesti pārskatīti finansējuma nosacījumi, palielinot līdzfinansējuma likmes līdz 85 % no attiecināmo izdevumu kopsummas un nedaudzos gadījumos, ja ir izpildīti konkrēti kritēriji, līdz 100 %.

Jaunie noteikumi ļauj vienai dalībvalstij uzņemties vadību ES finansiālā atbalsta pieprasīšanā par operācijām, kurās piedalās vairākas dalībvalstis, un ļauj katastrofas skartajai dalībvalstij, kas lūdz palīdzību, pieprasīt arī līdzfinansējumu transporta izdevumu segšanai.

Izmaiņas ieviestas arī attiecībā uz finansiālās palīdzības veidiem, lai atļautu izdevumu atlīdzināšanu un ieguldījumu fondu izveidi. Dotāciju un publiskā iepirkuma gadījumā Komisijas ikgadējā darba programmā nebūs jāiekļauj operācijas, kas saistītas ar reaģēšanu uz ārkārtas situācijām (25. pants). Šā lēmuma finanšu noteikumus būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra, jo tie ir saistīti ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam.

(g) Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 196. pants.

(h) Subsidiaritātes princips

Dalībvalstis, darbojoties atsevišķi, nevar pietiekami labi īstenot priekšlikuma mērķus.

Mehānisms tika izveidots, jo liela mēroga katastrofas var pārsniegt reaģēšanas spējas atsevišķā dalībvalstī, kas viena pati vairs nespēj likvidēt katastrofas sekas. ES rīcība šajā jomā ietver situāciju pārvaldību, izmantojot spēcīgu transnacionālu/daudznacionālu elementu, kam obligāti ir nepieciešama vispārēja koordinācija un saskaņota rīcība pārvalstiskā līmenī. Pateicoties pieredzes apmaiņai un pastiprinātai saskaņotībai ES līmenī, kopīgais darbs novēršanas un riska pārvaldības jomā var norisināties ātrāk.

Ņemot vērā ieguvumus, kas izpaužas kā cilvēku upuru skaita, kā arī vides, ekonomikas un materiālo postījumu apmēra samazinājums, priekšlikums nodrošina skaidru ES pievienoto vērtību. Tas ļauj dalībvalstīm efektīvāk dot savu ieguldījumu ES palīdzībā, ko sniedz saskaņā ar mehānismu, un gūt ieguvumus uzlabotas koordinācijas un sadarbības rezultātā. Priekšlikums paaugstinātu sagatavotības līmeni liela mēroga katastrofu gadījumā un izveidotu saskaņotāku politiku katastrofu riska pārvaldības jomā. Saskaņota un efektīva reaģēšana tiktu nodrošināta, pateicoties ātrās reaģēšanas spējām, kas ir piemērojamas visur, kur ir vajadzīga palīdzība.

Turklāt priekšlikuma rezultātā gūst tādus apjomradītus ietaupījumus kā, piemēram, ekonomiski pamatota loģistika un transports, saskaņota un efektīva reaģēšana, pateicoties brīvprātīgajam resursu sarakstam, un labāks ierobežotu līdzekļu izlietojums, ko panāk, kopīgi izmantojot ES finansētos resursus.

(i) Proporcionalitātes princips

Priekšlikumā paredzēts vienīgi tas, kas nepieciešams mērķu sasniegšanai. Priekšlikums novērš trūkumus, kas konstatēti saistībā ar agrākajām intervencēm, un balstās uz Padomes un Eiropas Parlamenta doto uzdevumu.

Administratīvais slogs, ar ko saskaras Savienība un dalībvalstis, ir ierobežots un nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu pārskatīšanas mērķus. Resursu sertifikācijas un reģistrācijas procedūra ir vienkārša, un to veiks ar kopīgās ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēmas (CECIS)[17] starpniecību. Dalībvalstu pienākums ir informēt Komisiju tikai par riska pārvaldības plānu pabeigšanu, lai nodrošinātu saskaņotību ar darbu iepriekšējās plānošanas un scenāriju izstrādes jomā.

Papildus Finanšu regulā paredzētajam nav nepieciešams nekāds īpašs formāts, lai iesniegtu finansējuma pieteikumus. Īpaša uzmanība ir veltīta tam, lai nodrošinātu, ka liela mēroga katastrofu gadījumā piemērojamām procedūrām ir vajadzīgā elastība un ka tās ļauj veikt steidzamus pasākumus.

(j) Juridiskā instrumenta izvēle

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam.

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Komisijas paziņojumā ,,Budžets stratēģijai ,,Eiropa 2020””[18] ES civilās aizsardzības politikai ir paredzētas budžeta saistības, kas sasniedz 513 miljonus euro pašreizējās cenās un ir iedalītas šādi: 276 miljoni euro operācijām Savienībā un 237 miljoni euro operācijām ārpus Savienības.

2011/0461 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Savienības Civilās aizsardzības mehānismu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 196. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Ņemot vērā to, ka pēdējos gados ir būtiski palielinājies dabas un cilvēku izraisītu katastrofu skaits un nopietnība un ka katastrofas nākotnē, visticamāk, būs ekstrēmākas un sarežģītākas ar tālejošām un ilgtermiņa sekām, kuru iemesls jo īpaši ir klimata pārmaiņas un iespējama vairāku dabisku un tehnoloģisku apdraudējumu mijiedarbība, aizvien svarīgāka ir integrēta pieeja katastrofu pārvaldībai. Savienībai būtu jāatbalsta, jākoordinē un jāpapildina dalībvalstu darbības civilās aizsardzības jomā, lai uzlabotu to sistēmu efektivitāti, kuru mērķis ir novērst dabas un cilvēku izraisītas katastrofas, sagatavoties tām un reaģēt uz tām.

(2) Civilās aizsardzības mehānisms tika izveidots ar Padomes 2001. gada 23. oktobra Lēmumu 2001/792/EK, Euratom, ar ko izveido Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā[19], kas pārstrādāts ar Padomes Lēmumu 2007/779/EK, Euratom, ar ko izveido Kopienas Civilās aizsardzības mehānismu[20]. Minētā mehānisma finansējums tika nodrošināts ar Padomes 2007. gada 5. marta Lēmumu 2007/162/EK, Euratom, ar ko izveido civilās aizsardzības finanšu instrumentu[21]; ar šo instrumentu piešķīra finansiālu palīdzību, gan lai uzlabotu reaģēšanas efektivitāti liela mēroga ārkārtas situācijās, gan arī lai pastiprinātu preventīvus un sagatavotības pasākumus visa veida ārkārtas situācijās, tostarp, lai turpinātu pasākumus, kas iepriekš tika veikti saskaņā ar Padomes 1999. gada 9. decembra Lēmumu 1999/847/EK, ar ko nosaka Kopienas rīcības programmu civilās aizsardzības jomā[22]. Finanšu instrumenta darbības termiņš beidzas 2013. gada 31. decembrī.

(3) Aizsardzībai, kas jānodrošina saskaņā ar Savienības Civilās aizsardzības mehānismu, būtu jāaptver galvenokārt cilvēku, kā arī vides un īpašuma, tostarp kultūras mantojuma, aizsardzība pret visām dabas un cilvēku izraisītām katastrofām, tostarp pret terora aktiem un tehnoloģiskām, radioloģiskām un vides avārijām, jūras piesārņošanu un akūtām ārkārtas situācijām veselības jomā, kas notiek Savienībā vai ārpus tās. Civilā aizsardzība un cita veida ārkārtas palīdzība var būt vajadzīga visās šajās katastrofās, lai papildinātu katastrofas skartās valsts reaģēšanas spējas.

(4) Civilās aizsardzības mehānisms ir uzskatāma Eiropas solidaritātes izpausme, nodrošinot praktisku un savlaicīgu ieguldījumu katastrofu novēršanā un sagatavotībā tām, kā arī reaģēšanā liela mēroga katastrofu un šādu katastrofu draudu gadījumā. Tāpēc šim lēmumam nebūtu jāietekmē nedz dalībvalstu savstarpējās tiesības un pienākumi, kas paredzēti divpusējos vai daudzpusējos līgumos, kuri saistīti ar jautājumiem, uz ko attiecas šis lēmums, nedz dalībvalstu atbildību par cilvēku, vides un īpašuma aizsardzību savā teritorijā.

(5) Ar mehānismu būtu pienācīgi jāņem vērā attiecīgie Savienības tiesību akti un starptautiskās saistības un jāizmanto sinerģija ar attiecīgajām Savienības iniciatīvām, piemēram, Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES), Eiropas programmu kritiskās infrastruktūras aizsardzībai (EPCIP) un vienoto informācijas apmaiņas vidi (CISE).

(6) Mehānismā būtu jāiekļauj vispārējs politikas ietvars, kas attiecas uz Savienības katastrofu riska novēršanas darbībām, kuru mērķis ir augsta līmeņa aizsardzība un noturība pret katastrofām, ko panāk, novēršot vai samazinot to sekas un sekmējot novēršanas kultūru. Riska pārvaldības plāni ir būtiski, lai nodrošinātu integrētu pieeju katastrofu pārvaldībai, kas savstarpēji savieno darbības riska novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā. Tāpēc mehānismam būtu jāaptver vispārējs šo darbību paziņošanas un īstenošanas ietvars.

(7) Novēršana ir ļoti svarīga aizsardzībai pret katastrofām, un šajā saistībā ir vajadzīga turpmāka rīcība, kā aicināts Padomes 2009. gada 30. novembra secinājumos un Eiropas Parlamenta 2010. gada 21. septembra rezolūcijā par Komisijas paziņojumu ,,Kopienas pieeja dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai”[23].

(8) ES līmenī veikts risku pārskats, kura pamatā ir dalībvalstīs izstrādāti riska novērtējumi, sniegs optimālai Eiropas reaģēšanas, sagatavotības un novēršanas darbību koordinācijai pievienoto vērtību savlaicīgas scenāriju un ārkārtas situāciju plānošanas veidā.

(9) Sniedzot savu ieguldījumu atklāšanas un agrīnas brīdināšanas sistēmu turpmākajā izstrādē, Savienībai būtu jāpalīdz dalībvalstīm samazināt sagatavošanās laiku, kas vajadzīgs, lai reaģētu uz katastrofām un brīdinātu Savienības iedzīvotājus. Ar šīm sistēmām būtu jāņem vērā esošie un turpmākie informācijas avoti un sistēmas un jābalstās uz tiem.

(10) Mehānismā būtu jāiekļauj vispārējs politikas ietvars, kura mērķis ir pastāvīgi uzlabot civilās aizsardzības sistēmu, personāla un iedzīvotāju sagatavotības līmeni Savienībā. Šajā nolūkā gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī ir vajadzīgas apmācību programmas un apmācību tīkls katastrofu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā, kā aicināts Padomes 2008. gada 14. novembra secinājumos par Eiropas mēroga apmācībām katastrofu pārvarēšanā.

(11) Citi sagatavošanas pasākumi aptver ar vajadzīgajiem medicīnas resursiem saistītās informācijas apkopošanu un jaunu tehnoloģiju izmantošanas veicināšanu. Saskaņā ar Līguma 346. pantu dalībvalstīm nav jāsniedz informācija, kuras izpaušanu tās atzīst par būtisku savas drošības interešu apdraudējumu.

(12) Tādu civilās aizsardzības palīdzības intervences moduļu izstrāde, kuri aptver vienas vai vairāku dalībvalstu resursus un kuri paredzēti kā pilnībā savstarpēji savietojami, tiek turpināta Savienības līmenī, lai sekmētu ātrās reaģēšanas spēju attīstību civilās aizsardzības jomā. Moduļi būtu jāorganizē dalībvalstu līmenī, un tiem būtu jābūt dalībvalstu pakļautībā.

(13) Mehānisma izmantošanas rezultātā būtu jārada iespēja mobilizēt palīdzības intervences un atvieglināt to koordināciju. Pastiprinātajai sadarbībai būtu jābalstās uz Savienības struktūru, ko veido ārkārtas reaģēšanas centrs, Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējas tāda rezervju saraksta veidā, kurā dalībvalstis jau iepriekš brīvprātīgi iekļāvušas resursus, apmācīti eksperti un kopīga ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēma, ko pārvalda Komisija un kontaktpunkti dalībvalstīs. Ar struktūru būtu jānodrošina pamats, lai vāktu apstiprinātu informāciju par ārkārtas situācijām, izplatītu šo informāciju dalībvalstīm un dalītos intervencēs gūtajās atziņās.

(14) Lai uzlabotu reaģēšanas operāciju plānošanu katastrofu gadījumos un nodrošinātu svarīgāko resursu pieejamību, ir jāizstrādā standarta scenāriji katastrofu galvenajiem veidiem, jāapzina svarīgākie esošie resursi, kas pieejami dalībvalstīs, jāizstrādā ārkārtas rīcības plāni resursu izmantošanai un jāattīsta Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējas tāda rezervju saraksta veidā, kurā dalībvalstis jau iepriekš brīvprātīgi iekļāvušas resursus. Ārkārtas situāciju plānošanu varētu arī pielietot, lai noteiktu dalībvalstīs pieejamo ārkārtas reaģēšanas resursu iespējamu nepietiekamību, ko var novērst, izmantojot resursus, kurus izveido ar Savienības atbalstu; šis atbalsts tiktu sadalīts pa visu Savienību.

(15) Attiecībā uz palīdzības intervencēm, reaģējot uz katastrofām ārpus Savienības, ir minams, ka ar mehānismu būtu jāveicina un jāatbalsta dalībvalstu un Savienības kopumā veiktās darbības, lai sekmētu saskaņotību starptautiskajā civilās aizsardzības darbā. Ja Apvienoto Nāciju Organizācija piedalās palīdzības operācijās trešās valstīs, tā veic vispārējus koordinācijas uzdevumus. Saskaņā ar mehānismu sniegtā palīdzība būtu jākoordinē ar Apvieno Nāciju Organizāciju un citiem attiecīgiem starptautiskiem dalībniekiem, lai maksimāli izmantotu pieejamos resursus un nepieļautu nevajadzīgu darba dublēšanos. Mehānisma izmantošanas rezultātā uzlabota civilās aizsardzības palīdzības koordinācija ir priekšnosacījums, lai atbalstītu vispārējo koordināciju un nodrošinātu visaptverošu Savienības ieguldījumu vispārējā katastrofu seku likvidēšanas darbā. Liela mēroga katastrofu gadījumos, kad palīdzību sniedz gan saskaņā ar mehānismu, gan saskaņā ar Padomes 1996. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību[24], Komisija nodrošina Savienības vispārējās reaģēšanas efektivitāti, saskaņotību un komplementaritāti, ievērojot Eiropas konsensu par humāno palīdzību[25].

(16) Jāuzlabo atbilstošu transportlīdzekļu pieejamība, lai atbalstītu ātrās reaģēšanas spējas attīstību Savienības līmenī. Savienībai būtu jāatbalsta un jāpapildina dalībvalstu centieni, veicinot dalībvalstu transporta resursu apvienošanu un vajadzības gadījumā palīdzot finansēt papildu transportlīdzekļus, kas atbilst konkrētiem kritērijiem.

(17) Palīdzības intervences būtu pilnībā jākoordinē uz vietas, lai tādējādi maksimāli palielinātu efektivitāti un nodrošinātu piekļuvi katastrofas skartajiem iedzīvotājiem. Komisijai būtu jānodrošina piemērots loģistikas atbalsts nosūtītajām ekspertu vienībām.

(18) Mehānisms būtu arī jāizmanto, lai atbalstītu konsulārās palīdzības sniegšanu Savienības pilsoņiem liela mēroga ārkārtas situācijās trešās valstīs, ja to lūdz kādas dalībvalsts konsulārās iestādes attiecībā uz saviem pilsoņiem vai vadītājvalsts vai palīdzību koordinējošā dalībvalsts attiecībā uz visiem Savienības pilsoņiem. Vadītājvalsts koncepcija būtu jāizprot saskaņā ar Eiropas Savienības Pamatnostādnēm par vadītājvalsts koncepcijas īstenošanu konsulārā jomā[26].

(19) Gadījumos, kad militāru resursu izmantošanu uzskata par piemērotu, lai atbalstītu civilās aizsardzības operācijas, sadarbībai ar militāriem spēkiem būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem, procedūrām un kritērijiem, ko Padome vai tās kompetentās struktūras ir noteikušas, lai mehānismam darītu pieejamus militārus resursus, kurus var izmantot civiliedzīvotāju aizsardzībai.

(20) Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) locekles, pievienošanās valstu, kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu līdzdalībai būtu jābūt iespējamai.

(21) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu, jo īpaši saskaņā ar pārbaudes procedūru[27].

(22) Dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt šā lēmuma mērķi, un tāpēc, ievērojot mehānisma darbības radītos ieguvumus, proti, cilvēku dzīvību un zaudējumu skaita samazinājumu, ierosinātās rīcības mēroga vai iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī. Ja liela mēroga ārkārtas situācijas rezultātā skartās dalībvalsts reaģēšanas spējas ir nepietiekamas, šai valstij vajadzētu būt iespējai izmantot mehānismu, lai papildinātu savus civilās aizsardzības un citus ārkārtas reaģēšanas resursus. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(23) Šis lēmums neietekmē nedz darbības, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 1717/2006, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu[28] [pēc pieņemšanas jāatjaunina attiecībā uz 2014.–2020. gada laikposmu], nedz saskaņā ar Savienības tiesību aktiem pieņemtos sabiedrības veselības pasākumus saistībā ar Savienības rīcības programmām veselības aizsardzības jomā, nedz arī patērētāju drošības pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu Nr. 1926/2006/EK, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu patērētāju tiesību aizsardzības politikas jomā (no 2007. gada līdz 2013. gadam)[29] [pēc pieņemšanas jāatjaunina attiecībā uz 2014.–2020. gada laikposmu].

(24) Saskaņotības labad šis lēmums nebūtu jāpiemēro rīcībām, uz kurām attiecas Padomes 2007. gada 12. februāra Lēmums 2007/124/EK, Euratom, ar ko laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam kā daļu no Vispārējās programmas ,,Drošība un brīvību garantēšana” izveido īpašu programmu ,,Terora aktu un citu ar drošību saistītu risku profilakse, gatavība tiem un to seku pārvarēšana”[30] [pēc pieņemšanas jāatjaunina attiecībā uz 2014.–2020. gada laikposmu], vai kuras ir saistītas ar likumības un kārtības uzturēšanu un iekšējās drošības nodrošināšanu. Šo lēmumu nepiemēro darbībām, uz kurām attiecas Padomes 1996. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību[31].

(25) Šā lēmuma noteikumiem nevajadzētu skart tādu juridiski saistošu aktu pieņemšanu, kuri atbilst Euratom līgumam un kuros ir izklāstīti specifiski ārkārtas pasākumi kodolavāriju vai radioloģisku ārkārtas situāciju gadījumā.

(26) Attiecībā uz katastrofām, kuru iemesls ir teroristiskas darbības, kodolavārijas vai radioloģiskas avārijas, mehānismam būtu jāattiecas tikai uz sagatavotības un reaģēšanas darbībām civilās aizsardzības jomā.

(27) Šis lēmums aptver darbības jūras piesārņojuma novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā, izņemot darbības, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu [jāatjaunina pēc jaunā akta pieņemšanas].

(28) Lai Komisija varētu nodrošināt šā lēmuma īstenošanu, Komisija var finansēt tādas ar sagatavošanos, uzraudzību, kontroli, revīziju un izvērtēšanu saistītas darbības, kas ir vajadzīgas programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai.

(29) Izdevumu atlīdzināšana un publiskā iepirkuma līgumu un dotāciju piešķiršana saskaņā ar civilās aizsardzības finanšu instrumentu būtu jāīsteno atbilstoši Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[32] (Finanšu regula). Civilās aizsardzības jomā veicamo darbību īpatnību dēļ ir lietderīgi noteikt, ka dotācijas var piešķirt arī privāttiesību subjektiem. Svarīgi ir arī izpildīt minētās regulas noteikumus, jo īpaši attiecībā uz tur paredzētajiem saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem.

(30) Visā izdevumu ciklā būtu jāaizsargā Savienības finansiālās intereses ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepamatoti izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – vajadzības gadījumā – sodiem. Būtu jāveic atbilstoši pasākumi pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī vajadzīgie pasākumi zaudēto, nepamatoti izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanai saskaņā ar Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību[33], Padomes 1996. gada 11. novembra Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām[34], un Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)[35].

(31) Šajā lēmumā noteiktā finanšu atsauces summa 2014.–2020. gada laikposmam ir galvenā atsauce budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts [17]. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2012. gada XX. YY Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību. Šo atsauces summu finansē daļēji no 2014.–2020. gada finanšu shēmas 3. izdevumu kategorijas ,,Drošība un pilsoniskums” un daļēji no 4. izdevumu kategorijas ,,Globālā Eiropa”.

(32) Šā lēmuma finanšu noteikumus būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra, jo tie ir saistīti ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

Mērķis, darbības joma un definīcijas

1. pants

Vispārējais mērķis un priekšmets

1. Ar Savienības Civilās aizsardzības mehānismu (turpmāk ,,Mehānisms”) atbalsta, koordinē un papildina dalībvalstu darbības civilās aizsardzības jomā, lai uzlabotu to sistēmu efektivitāti, kuru mērķis ir novērst dabas un cilvēku izraisītas katastrofas, sagatavoties tām un reaģēt uz tām.

2. Aizsardzība, kas jānodrošina saskaņā ar Mehānismu, aptver galvenokārt cilvēku, kā arī vides un īpašuma, tostarp kultūras mantojuma, aizsardzību pret visām dabas un cilvēku izraisītām katastrofām, tostarp pret terora aktiem, tehnoloģiskām, radioloģiskām vai vides avārijām, jūras piesārņošanu un akūtām ārkārtas situācijām veselības jomā, kas notiek Savienībā vai ārpus tās.

3. Savienības intervence pastiprina dalībvalstu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas spējas liela mēroga katastrofu gadījumā, lai samazinātu cilvēku upuru skaitu un materiālo zaudējumu apmēru. Dalībvalstis, darbojoties atsevišķi, nevar pietiekami labi sasniegt šā lēmuma mērķi, un ierosinātās rīcības mēroga vai iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī.

4. Šajā lēmumā ir paredzēti vispārīgi noteikumi un noteikumi par finansiālās palīdzības piešķiršanu saskaņā ar Mehānismu.

5. Mehānisms neatbrīvo dalībvalstis no atbildības aizsargāt to teritorijā cilvēkus, vidi un īpašumu pret katastrofām un nodrošināt savām civilās aizsardzības sistēmām pietiekamas spējas, lai tās varētu atbilstīgi rīkoties tāda apmēra un rakstura katastrofu gadījumā, ko var pamatoti sagaidīt un kam var sagatavoties.

6. Mehānisms neietekmē saistības, kas paredzētas esošajos attiecīgajos Savienības vai Eiropas Atomenerģijas kopienas tiesību aktos vai esošajos starptautiskajos nolīgumos.

7. Šo lēmumu nepiemēro darbībām, kuras veic saskaņā ar [Regulu (EK) Nr. 1717/2006; Regulu (EK) Nr. 1257/96; Regulu (EK) Nr. 1406/2002 [un Savienības tiesību aktiem par rīcības programmām veselības aizsardzības, iekšlietu un tieslietu jomā].

2. pants

Darbības joma

1. Šo lēmumu piemēro preventīviem un sagatavotības pasākumiem, kas attiecas uz visu veidu katastrofām Savienībā un valstīs, kas minētas 28. pantā.

2. Šo lēmumu piemēro darbībām, ar kurām atbalsta reaģēšanu uz Savienībā vai ārpus tās notikušas liela mēroga katastrofas tūlītējām negatīvām sekām neatkarīgi no tās būtības, ja palīdzība ir lūgta saskaņā ar šo lēmumu.

3. Šajā lēmumā ņem vērā Savienības atsevišķu, attālāku un citu reģionu vai salu īpašās vajadzības katastrofas gadījumā.

3. pants

Konkrētie mērķi

1. Ar Mehānismu atbalsta, koordinē vai papildina Savienības un dalībvalstu pastiprinātu sadarbību, lai sasniegtu šādus konkrētos mērķus:

(a) panākt augsta līmeņa aizsardzību pret katastrofām, novēršot vai samazinot to sekas un sekmējot novēršanas kultūru;

(b) pastiprināt Savienības gatavību reaģēt uz katastrofām;

(c) veicināt ātrus un efektīvus ārkārtas intervences pasākumus liela mēroga katastrofu vai šādu katastrofu draudu gadījumā.

2. Panākumus, kas gūti 1. punktā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanā, novērtē, izmantojot rādītājus, kas cita starpā aptver:

(a) katastrofu novēršanas ietvara īstenošanā gūtos panākumus, kurus nosaka pēc to dalībvalstu skaita, kuras ir ieviesušas 4. pantā noteiktos katastrofu pārvaldības plānus;

(b) panākumus, kas gūti, paaugstinot sagatavotību katastrofām, un kurus nosaka pēc to reaģēšanas resursu skaita, kas ir pieejami ārkārtas intervencēm saskaņā ar Mehānismu, un pēc šo resursu savietojamības pakāpes;

(c) panākumus, kas gūti, uzlabojot reaģēšanu uz katastrofām, un kurus nosaka pēc Mehānisma ietvaros veikto intervenču ātruma un koordinācijas pakāpes un pēc sniegtās palīdzības piemērotības salīdzinājumā ar vajadzībām uz vietas.

Rādītājus attiecīgi izmanto darbības rezultātu uzraudzībai, izvērtēšanai un pārskatīšanai.

4. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1. ,,katastrofa” ir jebkura situācija, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēkus, vidi vai īpašumu;

2. ,,liela mēroga katastrofa” ir jebkura situācija, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēkus, vidi vai īpašumu un kas saskaņā ar Mehānismu var būt palīdzības lūguma iemesls;

3. ,,reaģēšana” ir jebkura darbība, ko veic saskaņā ar Mehānismu liela mēroga katastrofas laikā vai pēc tās, lai novērstu šīs katastrofas tūlītējās nelabvēlīgās sekas;

4. ,,sagatavotība” ir cilvēku un materiālo līdzekļu sagatavotība un spēja, kas ļauj tiem nodrošināt efektīvu un ātru reaģēšanu uz ārkārtas situāciju un kas panākta iepriekšējas rīcības rezultātā;

5. ,,novēršana” ir jebkura darbība, kuras mērķis ir mazināt riskus vai novērst kaitējumu, ko cilvēkiem, videi vai īpašumam rada katastrofas;

6. ,,agrīna brīdināšana” ir savlaicīga un efektīva informācijas sniegšana, kas ļauj veikt darbības, lai nepieļautu vai mazinātu riskus un nodrošinātu sagatavotību efektīvai reaģēšanai;

7. ,,modulis” ir tāds pašpietiekams un autonoms dalībvalstu spēju kopums, kas izveidots uz iepriekš noteiktu uzdevumu un konkrētu vajadzību pamata, vai dalībvalstu mobila operatīva vienība, kas aptver cilvēkresursu un materiālu līdzekļu kopumu, kuru var raksturot, atsaucoties uz tā intervences spēju vai uz uzdevumu(-iem), ko tas spēj veikt;

8. ,,riska novērtējums” ir vispārējs, dažādas nozares aptverošais riska noteikšanas, riska analīzes un riska izvērtēšanas process, ko veic valsts līmeņa novērtējumu nolūkā;

9. ,,riska pārvaldības plāns” ir plānošanas instruments, ko dalībvalsts sagatavo, lai paredzētu riskus, aplēstu to sekas un izstrādātu, atlasītu un īstenotu pasākumus, kuru mērķis ir ekonomiski pamatoti samazināt riskus un to sekas, pielāgoties tiem un ierobežot tos, kā arī lai izveidotu ietvaru, ar ko kopējā vispārējā plānā integrē dažādas nozares vai konkrētus apdraudējumus aptverošus riska pārvaldības instrumentus;

10. ,,uzņēmējvalsts atbalsts” ir jebkura darbība, ko sagatavotības un reaģēšanas posmā veic palīdzību saņemošā valsts un tranzītvalstis, lai novērstu paredzamus šķēršļus starptautiskās palīdzības sniegšanai un izmantošanai;

11. ,,reaģēšanas spējas” ir palīdzība, ko pēc pieprasījuma var sniegt ar Mehānisma starpniecību, tostarp moduļi, aprīkojums, palīdzības preces, ekspertu padomi un pakalpojumi.

II NODAĻA

Novēršana

5. pants

Novēršanas darbības

Lai izpildītu mērķus un darbības novēršanas jomā, Komisija

(a) veic pasākumus, lai uzlabotu zināšanu bāzi par katastrofu riskiem un sekmētu zināšanu, paraugprakses un informācijas apmaiņu;

(b) atbalsta un veicina riska novērtēšanu un apzināšanu dalībvalstīs;

(c) izstrādā un regulāri atjaunina pārskatu par dabas un cilvēku izraisītiem riskiem, ar kuriem Savienība var saskarties, ņemot vērā klimata pārmaiņu turpmāko ietekmi;

(d) veicina un atbalsta riska pārvaldības plānu (tostarp vadlīniju par to saturu) izstrādi un īstenošanu dalībvalstīs un vajadzības gadījumā nodrošina atbilstošus stimulus;

(e) uzlabo informētību par riska novēršanas svarīgumu un atbalsta dalībvalstis sabiedrības informēšanas, izglītības un izpratnes veicināšanas jomā;

(f) atbalsta dalībvalstis un 28. pantā minētās trešās valstis liela mēroga katastrofu novēršanā;

(g) veic papildu uzdevumus novēršanas jomā, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto mērķi.

6. pants

Riska pārvaldības plāni

1. Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību Mehānisma ietvaros, dalībvalstis paziņo Komisijai savus riska pārvaldības plānus.

2. Riska pārvaldības plānos ņem vērā dalībvalstī veiktos riska novērtējumus un citus attiecīgos riska novērtējumus, un tie atbilst citiem attiecīgajiem plāniem, kas ir spēkā minētajā dalībvalstī.

3. Dalībvalstis vēlākais līdz 2016. gada beigām nodrošina, ka to riska pārvaldības plāni ir pabeigti un paziņoti Komisijai visjaunākajā šo plānu redakcijā.

III NODAĻA

Sagatavotība

7. pants

Komisijas vispārējās darbības sagatavotības jomā

Komisija veic šādas darbības sagatavotības jomā:

(a) izveido un vada Ārkārtas reaģēšanas centru (ERC), kas nodrošina operatīvās spējas 24 stundas diennaktī un kalpo dalībvalstīm un Komisijai Mehānisma vajadzībām;

(b) vada kopīgo ārkārtas sakaru un informācijas sistēmu (CECIS), lai nodrošinātu saziņu un informācijas apmaiņu starp ERC un dalībvalstu kontaktpunktiem;

(c) sniedz savu ieguldījumu katastrofu atklāšanas, agrīnās brīdināšanas un trauksmes sistēmu izstrādē, lai nodrošinātu ātru reaģēšanu un veicināto šo sistēmu savstarpējo saistību un saistību ar ERC un CECIS. Minētās sistēmas ņem vērā esošos un turpmākos informācijas, uzraudzības un atklāšanas avotus un sistēmas un balstās uz tiem;

(d) rada un uztur spēju iespējami ātrāk mobilizēt un nosūtīt ekspertu vienības, kas atbildīgas:

– par to, lai novērtētu vajadzības tajā valstī, kas lūdz palīdzību,

– par to, lai vajadzības gadījumā atvieglinātu ārkārtas palīdzības operāciju koordināciju uz vietas un, ja tas ir vajadzīgs un atbilstīgs, lai uzturētu sakarus ar tās valsts kompetentajām iestādēm, kura lūdz palīdzību,

– par to, lai atbalstītu valsti, kura lūdz palīdzību, ar ekspertu atzinumiem par darbībām novēršanas, sagatavotības vai reaģēšanas jomā;

(e) rada un uztur spēju sniegt loģistikas atbalstu un palīdzību ekspertu vienībām, moduļiem un citiem saskaņā ar Mehānismu izmantotajiem reaģēšanas resursiem, kā arī citiem dalībniekiem, kas darbojas uz vietas;

(f) atbalsta dalībvalstis ārkārtas reaģēšanas līdzekļu iepriekšējā izvietošanā loģistikas centros Savienībā;

(g) veic citas atbalsta un papildinošas darbības, kas vajadzīgas saskaņā ar Mehānismu, lai sasniegtu 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto mērķi.

8. pants

Moduļi

1. Dalībvalstis strādā, lai izstrādātu moduļus, jo īpaši, lai tādējādi apmierinātu prioritāras intervences vai atbalsta vajadzības saskaņā ar Mehānismu.

2. Moduļus izveido, izmantojot vienas vai vairāku dalībvalstu resursus.

Moduļi spēj veikt iepriekš noteiktus uzdevumus reaģēšanas jomā saskaņā ar atzītām starptautiskām pamatnostādnēm, un tādēļ tos var norīkot ļoti īsā laikā un tie var patstāvīgi un autonomi darboties konkrētā laikposmā.

Moduļi ir savietojami ar citiem moduļiem. Lai izpildītu moduļu savietojamības prasības, tiek nodrošināta apmācība un praktiskas nodarbības, un moduļi ir par savu darbību atbildīgās personas pakļautībā.

Moduļi spēj sniegt palīdzību citām Savienības struktūrām un/vai starptautiskām iestādēm, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijai.

3. Komisija atbalsta centienus uzlabot moduļu savietojamību, ņemot vērā dalībvalstu un starptautiska mēroga paraugpraksi.

9. pants

Dalībvalstu vispārējās darbības sagatavotības jomā

1. Dalībvalstis jau iepriekš norāda tos moduļus vai citas spējas savos kompetentajos dienestos (jo īpaši savos civilās aizsardzības vai citos ārkārtas dienestos), kurus var izmantot intervences nolūkā vai kurus varētu izveidot un nosūtīt ļoti īsā laikā, parasti 12 stundu laikā pēc palīdzības lūguma. Tās ņem vērā to, ka moduļu vai citu spēju sastāvs var būt atkarīgs no liela mēroga katastrofas veida un īpašām vajadzībām šādas katastrofas gadījumā.

2. Dalībvalstis jau iepriekš nosauc ekspertus, kurus var nosūtīt ekspertu vienību ietvaros atbilstoši 7. panta d) punktam.

3. Dalībvalstis apsver iespēju vajadzības gadījumā nodrošināt arī cita veida intervences atbalstu, ko var sniegt kompetentie dienesti, piemēram, specializētu personālsastāvu un aprīkojumu, lai rīkotos konkrētas katastrofas gadījumā, tostarp 16. panta 7. punkta nolūkā, un piesaistīt resursus, kurus var sniegt nevalstiskas organizācijas un citas attiecīgās struktūras.

4. Pietiekamu drošības garantiju gadījumā dalībvalstis var sniegt informāciju par attiecīgiem militāriem resursiem, kurus varētu izmantot kā galējo līdzekli saskaņā ar Mehānismu sniedzamās palīdzības ietvaros, piemēram, transportu un loģistikas vai medicīnisku atbalstu.

5. Dalībvalstis iesniedz Komisijai attiecīgo informāciju par ekspertiem, moduļiem un cita veida intervences atbalstu, kas minēts 1.–4. punktā, un vajadzības gadījumā nekavējoties atjaunina šo informāciju.

6. Dalībvalstis nosaka kontaktpunktus un atbilstīgi informē Komisiju.

7. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu uzņēmējvalsts atbalstu no citām dalībvalstīm ienākošajai palīdzībai.

8. Dalībvalstis, ko pēc to lūguma atbalsta Komisija, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu savlaicīgu savas piedāvātās palīdzības transportēšanu.

10. pants

Operāciju plānošana

1. Komisija un dalībvalstis sadarbojas, lai uzlabotu reaģēšanas operāciju plānošanu saskaņā ar Mehānismu. Šim nolūkam

(a) Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā standarta scenārijus katastrofām Savienībā un ārpus tās, ņemot vērā 6. pantā minētos riska pārvaldības plānus;

(b) dalībvalstis nosaka un apzina svarīgākos esošos resursus, kurus varētu izmantot, lai saskaņā ar Mehānismu reaģētu uz minētajiem scenārijiem, un informē Komisiju par to;

(c) Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā ārkārtas rīcības plānus minēto resursu, tostarp transporta, izmantošanai un pārskata šos plānus, balstoties uz ārkārtas situācijās un praktiskajās nodarbībās gūtajām atziņām.

2. Plānojot reaģēšanas operācijas ārpus Savienības, Komisija un dalībvalstis nosaka un nodrošina sinerģiju starp praktisko palīdzību un Savienības un dalībvalstu sniegto humānās palīdzības finansējumu.

11. pants

Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējas

1. Izveido Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējas tāda rezervju saraksta veidā, kurā jau iepriekš ir brīvprātīgi iekļauti dalībvalstu reaģēšanas resursi.

2. Balstoties uz standarta scenārijiem, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nosaka Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējām nepieciešamo resursu veidus un skaitu (turpmāk ,,ar spējām saistītie mērķi”).

3. Komisija nosaka Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējām piešķiramo resursu kvalitātes prasības. Dalībvalstis atbild par resursu kvalitātes nodrošināšanu.

4. Komisija izstrādā un vada to resursu sertifikācijas un reģistrācijas procesu, kurus dalībvalstis dara pieejamus Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējām.

5. Dalībvalstis brīvprātīgi nosaka un reģistrē resursus, kurus tās piešķir Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējām. Divu vai vairāku dalībvalstu piešķirto daudznacionālo moduļu reģistrāciju kopīgi veic visas attiecīgās dalībvalstis.

6. Pēc Komisijas lūguma Eiropas ārkārtas reaģēšanas spēju ietvaros reģistrētie resursi ar ERC starpniecību ir pieejami saskaņā ar Mehānismu veicamajām ārkārtas reaģēšanas operācijām. Dalībvalstis pēc iespējas ātrāk informē Komisiju par visiem pārliecinošiem iemesliem, kas liedz tām šos resursus darīt pieejamus konkrētā ārkārtas situācijā.

7. Resursu izmantošanas gadījumā tie paliek dalībvalstu pakļautībā. Komisija ar ERC starpniecību nodrošina dažādo resursu koordināciju. Ja resursus neizmanto operācijās saskaņā ar Mehānismu, tie ir pieejami izmantošanai dalībvalstu nolūkos.

8. Dalībvalstis un Komisija nodrošina Eiropas ārkārtas reaģēšanas spēju ietvaros veikto intervenču pienācīgu pamanāmību.

12. pants

Spēju nepietiekamības novēršana

1. Komisija uzrauga panākumus, kas gūti ar spējām saistīto mērķu īstenošanā, un sadarbībā ar dalībvalstīm apzina Eiropas ārkārtas reaģēšanas spēju nepietiekamību.

2. Komisija atbalsta dalībvalstis, lai pievērstos spēju nepietiekamībai un novērstu to vispiemērotākajā un ekonomiski pamatotākajā veidā, tostarp

a)      atbalstot ieinteresētās dalībvalstis tādu reaģēšanas resursu izveidē, kuri nav pieejami Eiropas ārkārtas reaģēšanas spēju ietvaros vai nav pieejami pietiekamā daudzumā, vai

b)      gadījumos, kad tas ir ekonomiski izdevīgāk, izveidojot Savienības līmenī reaģēšanas resursus, kas var kalpot kopīgai aizsardzībai pret kopējiem riskiem.

3. Ieinteresētās dalībvalstis kontrolē un pārvalda visus saskaņā ar šo pantu izveidotos resursus. Komisija izstrādā paraugus nolīgumiem starp Komisiju un iesaistītajām dalībvalstīm. Dalībvalstis, kas pārvalda resursus, ir atbildīgas par to reģistrāciju saskaņā ar savas valsts procedūrām.

4. Šie resursi ir daļa no Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējām. Pēc Komisijas lūguma tie ar ERC starpniecību ir pieejami saskaņā ar Mehānismu veicamajām ārkārtas reaģēšanas operācijām. Ja šos resursus neizmanto saskaņā ar Mehānismu, tie ir pieejami izmantošanai to dalībvalstu nolūkos, kuras šos resursus pārvalda.

5. Dalībvalstis un Komisija nodrošina saskaņā ar šo pantu izveidoto resursu pienācīgu pamanāmību.

6. Komisija reizi divos gados informē Eiropas Parlamentu un Padomi par panākumiem, kas gūti ar spējām saistīto mērķu sasniegšanā, un par atlikušajiem Eiropas ārkārtas reaģēšanas spēju trūkumiem.

7. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var noteikt šādus nosacījumus, saskaņā ar kuriem minētos resursus izveido, pārvalda, uztur un ar Mehānisma starpniecību dara pieejamus visām dalībvalstīm:

(a) nosacījumus par atbalstu dalībvalstīm tādu reaģēšanas resursu izveidē, kuri citādi nav pieejami Eiropas ārkārtas reaģēšanas spēju ietvaros vai nav pieejami pietiekamā daudzumā;

(b) nosacījumus par tādu reaģēšanas resursu izveidi Savienības līmenī, kas kalpo kopīgai aizsardzībai pret kopējiem riskiem;

(c) nosacījumus par a) un b) apakšpunktā minēto resursu pārvaldību un uzturēšanu;

(d) nosacījumus par to, kā ar Mehānisma starpniecību darīt pieejamus visām dalībvalstīm a) un b) apakšpunktā minētos resursus.

8. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

13. pants

Apmācība, gūtās atziņas un zināšanu izplatīšana

1. Komisija veic šādus uzdevumus apmācības, gūto atziņu un zināšanu izplatīšanas jomā:

(a) izveido civilās aizsardzības jomā un citu ārkārtas situāciju pārvaldības jomā strādājoša personāla apmācības programmu un apmācības tīklu par katastrofu novēršanu, sagatavotību un reaģēšanu, lai pastiprinātu koordināciju, savietojamību un komplementaritāti starp 8., 9. un 11. pantā minētajiem moduļiem un citiem resursiem un uzlabotu 7. panta d) punktā minēto ekspertu kompetenci. Programma aptver kopīgas mācības, praktiskas nodarbības un ekspertu apmaiņas sistēmu, ar kuras starpniecību atsevišķas personas var norīkot uz citām dalībvalstīm;

(b) izstrādā norādes par Savienības un starptautiska mēroga apmācību civilajā aizsardzībā, tostarp par apmācību novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā;

(c) organizē un atbalsta darba grupas, seminārus un izmēģinājuma projektus par galvenajiem novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas aspektiem;

(d) izveido programmu to atziņu izvērtēšanai, kuras gūtas saskaņā ar Mehānismu veiktajās intervencēs, praktiskajās nodarbībās un apmācībā (tostarp saistībā ar attiecīgajiem novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas aspektiem), izplata šīs atziņas un vajadzības gadījumā tās īsteno;

(e) stimulē un veicina jaunu tehnoloģiju ieviešanu un izmantošanu Mehānisma vajadzībām.

2. Pēc dalībvalsts, trešās valsts, Apvienoto Nāciju Organizācijas vai tās aģentūru lūguma Komisija var atbalstīt konsultāciju sniegšanu par pasākumiem novēršanas un sagatavotības jomā, nosūtot uz vietas ekspertu vienību.

IV NODAĻA

Reaģēšana

14. pants

Paziņošana par liela mēroga katastrofām Savienībā

1. Ja Savienībā notiek liela mēroga katastrofa vai pastāv šādas katastrofas draudi, kas izraisa vai spēj izraisīt pārrobežu ietekmi, dalībvalsts, kurā katastrofa ir notikusi vai, visticamāk, notiks, nekavējoties informē Komisiju un iespējami skartās dalībvalstis.

Pirmo daļu nepiemēro, ja paziņošanas pienākums ir jau paredzēts attiecīgajos Savienības vai Eiropas Atomenerģijas kopienas tiesību aktos vai esošajos starptautiskajos nolīgumos.

2. Ja Savienībā notiek liela mēroga katastrofa vai pastāv šādas katastrofas draudi, kā rezultātā viena vai vairākas dalībvalstis var lūgt palīdzību, dalībvalsts, kurā ārkārtas situācija ir notikusi vai, visticamāk, notiks, nekavējoties informē Komisiju, ja ar ERC starpniecību ir sagaidāms iespējams palīdzības lūgums, lai tādējādi Komisija vajadzības gadījumā spētu informēt citas dalībvalstis un aktivizēt savus kompetentos dienestus.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minēto paziņošanu vajadzības gadījumā veic ar CECIS starpniecību.

15. pants

Reaģēšana uz liela mēroga katastrofām Savienībā

1. Ja Savienībā notiek liela mēroga katastrofa vai pastāv šādas katastrofas draudi, dalībvalsts var lūgt palīdzību ar ERC starpniecību. Lūgums ir pēc iespējas precīzs.

2. Paaugstināta riska situācijās dalībvalsts var arī lūgt palīdzību, kas izpaužas kā reaģēšanas resursu iepriekšēja izvietošana pagaidu kārtā.

3. Pēc palīdzības lūguma saņemšanas Komisija atbilstīgi un nekavējoties:

(a) pārsūta lūgumu pārējo dalībvalstu kontaktpunktiem;

(b) vāc apstiprinātu informāciju par katastrofu un izplata to dalībvalstīm;

(c) ierosina reaģēšanas plānu, balstoties uz vajadzībām uz vietas un iepriekš izstrādātiem ārkārtas rīcības plāniem, un aicina dalībvalstis nosūtīt saskaņā ar plānu specifiskus Eiropas ārkārtas reaģēšanas spēju resursus;

(d) veicina vienību, ekspertu, moduļu un Eiropas ārkārtas reaģēšanas spēju ietvaros neiekļautā intervences atbalsta mobilizāciju;

(e) veic papildu uzdevumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto mērķi.

4. Katra dalībvalsts, kurai ir adresēts palīdzības lūgums, ātri nosaka, vai tā var sniegt pieprasīto palīdzību, un ar CECIS starpniecību informē lūgumu iesniegušo dalībvalsti par to, norādot, kādā apmērā un ar kādiem nosacījumiem tā var sniegt palīdzību. ERC pastāvīgi informē dalībvalstis.

5. Dalībvalsts, kas lūdz palīdzību, ir atbildīga par palīdzības intervenču vadību. Tās dalībvalsts iestādes, kura lūdz palīdzību, nosaka pamatnostādnes un vajadzības gadījumā paredz intervences moduļiem vai citiem resursiem uzticēto uzdevumu ierobežojumus. Minēto uzdevumu izpildes praktiskā kārtība paliek tās atbildīgās personas ziņā, kuru ir nozīmējusi palīdzību sniedzošā dalībvalsts. Dalībvalsts, kas lūdz palīdzību, var arī lūgt nosūtīt ekspertu vienību, lai atbalstītu novērtējuma veikšanu, veicinātu koordināciju uz vietas (starp dalībvalstu vienībām), sniegtu tehniskas konsultācijas vai vajadzības gadījumā atbalstītu jebkādu citu uzdevumu izpildi.

6. Dalībvalsts, kas lūdz palīdzību, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu uzņēmējvalsts atbalstu ienākošajai palīdzībai.

16. pants

Saskaņotas reaģēšanas sekmēšana liela mēroga katastrofu gadījumos ārpus Savienības

1. Ja ārpus Savienības notiek liela mēroga katastrofa vai pastāv šādas katastrofas draudi, katastrofas skartā valsts, Apvienoto Nāciju Organizācija vai tās aģentūras vai attiecīgās starptautiskās organizācijas var lūgt palīdzību ar ERC starpniecību.

2. Komisija atbalsta palīdzības sniegšanas saskaņotību, veicot šādas darbības:

(a) uzturot nepārtrauktu dialogu ar kontaktpunktiem dalībvalstīs, lai ar Mehānisma starpniecību nodrošinātu efektīvu un konsekventu Eiropas ārkārtas reaģēšanas ieguldījumu vispārējā katastrofas seku likvidēšanas darbā, jo īpaši:

– nekavējoties informējot dalībvalstis par pilnībā sagatavotiem palīdzības lūgumiem;

– atbalstot kopīgu situācijas un vajadzību novērtējumu, sniedzot tehniskas konsultācijas un/vai veicinot palīdzības koordināciju uz vietas ar klātesošas ekspertu vienības starpniecību;

– daloties attiecīgos novērtējumos un analīzēs ar visām attiecīgajām iesaistītajām personām;

– sniedzot pārskatu par dalībvalstu un citu personu sniegto palīdzību;

– sniedzot konsultācijas par to, kāda veida palīdzība ir vajadzīga, lai nodrošinātu, ka sniegtā palīdzība atbilst vajadzību novērtējumiem;

– palīdzot palīdzības sniegšanas gaitā pārvarēt jebkādas praktiskas grūtības tādās jomās kā tranzīts un muita;

(b) nekavējoties ierosinot reaģēšanas plānu, kura pamatā ir vajadzības uz vietas un iepriekš izstrādāti ārkārtas rīcības plāni, un aicinot dalībvalstis nosūtīt saskaņā ar plānu specifiskus Eiropas ārkārtas reaģēšanas spēju resursus;

(c) sazinoties ar katastrofas skarto trešo valsti par tehniskiem jautājumiem, piemēram, precīzām vajadzībām pēc palīdzības, piedāvājumu pieņemšanu un praktiskiem palīdzības saņemšanas un izplatīšanas pasākumiem uz vietas;

(d) sazinoties vai sadarbojoties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Humānās palīdzības koordinācijas biroju (UNOCHA) un citām attiecīgajām iesaistītajām personām, kuras dod ieguldījumu vispārējos palīdzības centienos, lai gūtu maksimālu sinerģiju, nodrošinātu komplementaritāti un nepieļautu darba dublēšanos un nepilnības;

(e) sazinoties ar visām attiecīgajām iesaistītajām personām, jo īpaši saskaņā ar Mehānismu veiktās palīdzības intervences nobeiguma posmā, lai sekmētu raitu vadības nodošanas procesu.

3. Neskarot 2. punktā noteiktos Komisijas uzdevumus un ievērojot nepieciešamību pēc tūlītējas operatīvas reaģēšanas ar Mehānisma starpniecību, Komisija pēc Mehānisma aktivizēšanas informē Eiropas Ārējās darbības dienestu, lai nodrošinātu saskaņotību starp civilās aizsardzības operāciju un vispārējām Savienības attiecībām ar katastrofas skarto valsti.

4. Vajadzības gadījumā tiek nodrošināta saziņa ar Savienības delegāciju uz vietas, lai tā atvieglinātu kontaktus ar katastrofas skartās valsts valdību. Savienības delegācija vajadzības gadījumā sniedz loģistikas atbalstu 2. punkta a) apakšpunkta otrajā ievilkumā minētajām civilās aizsardzības ekspertu vienībām.

5. Katra dalībvalsts, kurai ir adresēts palīdzības lūgums, ātri nosaka, vai tā var sniegt pieprasīto palīdzību, un ar CECIS starpniecību informē ERC par to, norādot, kādā apmērā un ar kādiem nosacījumiem tā var sniegt palīdzību. ERC pastāvīgi informē dalībvalstis.

6. Saskaņā ar šo pantu īstenojamās intervences var veikt kā autonomas palīdzības intervences vai kā ieguldījumu kādas starptautiskas organizācijas vadītajā intervencē. UNOCHA līdzdalības gadījumā Savienības līmeņa koordināciju pilnībā integrē vispārējā koordinācijā, ko veic UNOCHA, un ievēro tā vadošo lomu.

7. Ar Mehānismu var arī atbalstīt konsulārās palīdzības sniegšanu Savienības pilsoņiem liela mēroga katastrofās trešās valstīs, ja to lūdz

(a) kādas dalībvalsts konsulārās iestādes attiecībā uz saviem pilsoņiem;

(b) vadītājvalsts vai palīdzību koordinējošā dalībvalsts attiecībā uz visiem Savienības pilsoņiem.

Jo īpaši šo atbalstu var lūgt, ja tas ir vajadzīgs nepārstāvēto Savienības dalībvalstu pilsoņiem saskaņā ar Padomes Direktīvu 2012/X/ES[36].

8. Vajadzības gadījumā Komisija, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var veikt papildu uzdevumus, lai nodrošinātu saskaņotību palīdzības sniegšanā.

9. Koordinācija ar Mehānisma starpniecību neietekmē nedz dalībvalstu un katastrofas skartās valsts divpusējos kontaktus, nedz dalībvalstu un Apvienoto Nāciju Organizācijas sadarbību. Tādus divpusējus kontaktus arī var izmantot, lai sekmētu ar Mehānisma starpniecību veikto koordināciju.

10. Šajā pantā minētie Komisijas uzdevumi neskar dalībvalstu kompetenci un atbildību par savām vienībām, moduļiem un citu atbalstu, tostarp militāriem resursiem. Jo īpaši atbalsts, ko Komisija piedāvā saskaņotības nodrošināšanai, neaptver rīkojumus dalībvalstu vienībām, moduļiem vai citam atbalstam, ko brīvprātīgi izvieto atbilstīgi štābā un uz vietas veiktajai koordinācijai.

11. Tiek veicināta sinerģija ar citiem Savienības instrumentiem, jo īpaši ar darbībām, kas finansētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1257/96.

12. Dalībvalstis, kas sniedz 1. punktā minēto ārkārtas palīdzību, pilnībā informē ERC par savām darbībām.

13. Dalībvalstu vienības un moduļi, kas uz vietas piedalās intervencē ar Mehānisma starpniecību, uztur ciešus kontaktus ar ERC un 2. punkta a) apakšpunkta otrajā ievilkumā minētajām ekspertu vienībām, kas atrodas uz vietas.

17. pants

Atbalsts uz vietas

1. Komisija var atlasīt, iecelt un nosūtīt ekspertu vienību, kurā ir eksperti, kurus atkarībā no misijas specifikas – liela mēroga katastrofas gadījumā, kas notiek Savienībā, saskaņā ar 15. panta 5. punktu vai pēc lūguma par ekspertu atzinumiem novēršanas un sagatavotības jomā saskaņā ar 13. panta 2. punktu – ir izvirzījušas dalībvalstis, Komisija un citi Savienības dienesti un aģentūras, UNOCHA vai citas starptautiskas organizācijas.

2. Šā panta 1. punktu piemēro arī tad, kad Komisija atbalsta kopīgu situācijas un vajadzību novērtējumu un/vai palīdzības koordinācijas sekmēšanu uz vietas, nosūtot ekspertu vienību, kas minēta 16. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrajā ievilkumā.

3. Ekspertu atlases un iecelšanas procedūra ir šāda:

(a) dalībvalstis uz savu atbildību izvirza ekspertus, kurus var nosūtīt ekspertu vienību sastāvā;

(b) Komisija atlasa šo vienību ekspertus un vadītāju, pamatojoties uz viņu kvalifikāciju un pieredzi, tostarp Mehānisma jomā pabeigtās apmācības līmeni un līdzšinējo pieredzi, kas gūta misijās saskaņā ar Mehānismu un citā starptautiska mēroga palīdzības darbā. Atlases pamatā ir arī citi kritēriji, tostarp valodu prasme, lai nodrošinātu, ka vienībai kopumā ir konkrētā situācijā vajadzīgās iemaņas.

4. Ja tiek nosūtītas ekspertu vienības, tās veicina koordināciju starp dalībvalstu intervences vienībām un uztur kontaktus ar tās valsts kompetentajām iestādēm, kas lūgusi palīdzību. ERC uztur ciešus sakarus ar ekspertu vienībām un sniedz tām norādes un loģistikas un cita veida atbalstu.

5. Komisija vajadzības gadījumā var mobilizēt loģistikas atbalstu un palīdzības sniegšanas spējas, lai atbalstītu ekspertu vienības, dalībvalstu moduļus un citus reaģēšanas resursus, ko izmanto saskaņā ar Mehānismu.

18. pants

Transports

1. Komisija var palīdzēt dalībvalstīm piekļūt aprīkojumam un transporta resursiem, veicot šādas darbības:

(a) sniedzot un apmainoties ar informāciju par aprīkojumu un transporta resursiem, ko dalībvalstis var darīt pieejamus, lai veicinātu šāda aprīkojuma vai transporta resursu apvienošanu;

(b) palīdzot dalībvalstīm apzināt transporta resursus, kas varētu būt pieejami no citiem avotiem, tostarp tirgū, un veicinot piekļuvi šiem resursiem;

(c) palīdzot dalībvalstīm apzināt aprīkojumu, kas varētu būt pieejams no citiem avotiem, tostarp tirgū.

2. Komisija var papildināt dalībvalstu nodrošināto transportu, sniedzot papildu transportlīdzekļu resursus, kas vajadzīgi, lai varētu ātri reaģēt uz liela mēroga katastrofām.

V NODAĻA

Finanšu noteikumi

19. pants

Budžeta resursi

1. Šā lēmuma īstenošanai paredzētā finanšu atsauces summa 2014.–2020. gada laikposmā ir EUR 513 000 000 pašreizējās cenās.

EUR 276 000 000 pašreizējās cenās finansē no finanšu shēmas 3. izdevumu kategorijas ,,Drošība un pilsoniskums” un EUR 237 000 000 pašreizējās cenās – no 4. izdevumu kategorijas ,,Globālā Eiropa”.

2. Apropriācijas, ko atlīdzina ārkārtas reaģēšanas pasākumu saņēmēji, ir piešķirtie ieņēmumi Finanšu regulas 18. panta 2. punkta izpratnē.

3. No 1. punktā minētā finanšu piešķīruma var segt arī izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kuras ir vajadzīgas programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai.

Jo īpaši šis finansējums var segt izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informācijas un komunikācijas pasākumiem (tostarp korporatīvo komunikāciju par Eiropas Savienības politiskajām prioritātēm), ciktāl tie saistīti ar šā lēmuma vispārējiem mērķiem, izdevumus par informācijas apstrādei un apmaiņai paredzētiem IT tīkliem (tostarp to savienošanu ar esošajām un turpmākajām sistēmām, kas izveidotas, lai veicinātu dažādu nozaru aptverošu datu apmaiņu un saistīto aprīkojumu) un visus citus tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas Komisijai rodas programmas pārvaldības rezultātā.

20. pants

Vispārējas darbības, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu

Šādas vispārējas darbības ir tiesīgas saņemt finansiālu palīdzību:

(a) pētījumi, aptaujas, modeļu un scenāriju izstrāde, lai atvieglinātu zināšanu, paraugprakses un informācijas apmaiņu un veicinātu novēršanu, sagatavotību un efektīvu reaģēšanu;

(b) apmācība, praktiskas nodarbības, semināri, darbinieku un ekspertu apmaiņa, tīklu veidošana, demonstrējumu projekti un tehnoloģiju pārņemšana, lai veicinātu novēršanu, sagatavotību un efektīvu reaģēšanu;

(c) uzraudzības, novērtēšanas un pārbaudes darbības;

(d) sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana, kā arī saistītas informācijas izplatīšanas pasākumi, lai mazinātu katastrofu ietekmi uz Savienības iedzīvotājiem un palīdzētu viņiem sevi efektīvāk aizsargāt;

(e) programmas izveide par intervencēs un saistībā ar Mehānisma darbību gūto atziņu novērtēšanu, tostarp jomās, kas attiecas uz novēršanu un sagatavotību;

(f) darbības un pasākumi komunikācijas jomā, kuru nolūks ir veicināt Eiropas civilās aizsardzības darba redzamību novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā.

21. pants

Attiecināmās darbības novēršanas un sagatavotības jomā

Šādas darbības novēršanas un sagatavotības jomā ir tiesīgas saņemt finansiālu palīdzību:

(a) riska pārvaldības plānu un Savienības mēroga risku pārskata izstrāde;

(b) ERC nodrošināto funkciju uzturēšana saskaņā ar 7. panta a) punktu, lai atvieglinātu ātru reaģēšanu liela mēroga katastrofas gadījumā;

(c) papildspēku izveide un uzturēšana, izmantojot tīklu ar apmācītiem dalībvalstu ekspertiem, kuri ir pieejami īsā laikā, lai atbalstītu ERC uzticēto uzdevumu veikšanu uzraudzības, informācijas un koordinācijas jomā;

(d) CECIS un instrumentu izveide un uzturēšana, lai Mehānisma ietvaros nodrošinātu saziņu un informācijas apmaiņu starp ERC un dalībvalstu un citu dalībnieku kontaktpunktiem;

(e) katastrofu atklāšanas, agrīnās brīdināšanas un trauksmes sistēmu izstrādes veicināšana, lai nodrošinātu ātru reaģēšanu un veicināto šo sistēmu savstarpējo saistību un saistību ar ERC un CECIS. Ar minētajām sistēmām ņem vērā un papildina esošos un turpmākos informācijas, uzraudzības vai atklāšanas avotus un sistēmas;

(f) reaģēšanas operāciju plānošana saskaņā ar Mehānismu, tostarp izstrādājot standarta scenārijus, apzinot resursus un sagatavojot ārkārtas rīcības plānus;

(g) lēmuma 11. pantā minēto Eiropas ārkārtas reaģēšanas spēju izveide un uzturēšana.

Savienības finansiālā ieguldījuma, kas paredzēts darbībām saskaņā ar šo punktu, pamatā ir vienības izmaksas, kas tiek noteiktas pēc spēju veida, un tas nepārsniedz 25 % no kopējām attiecināmajām izmaksām;

(h) ar Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējām saistīto trūkumu apzināšana un novēršana atbilstoši 12. pantam.

Saskaņā ar šo punktu veikto darbību pamatā ir rūpīgs izmaksu un ieguvumu izvērtējums pēc spēju veida, ņemot vērā attiecīgo risku varbūtību un sekas. Savienības finansiālais ieguldījums, kas paredzēts darbībām saskaņā ar šo punktu, nepārsniedz 85 % no kopējām attiecināmajām izmaksām;

(i) vajadzīgo loģistikas resursu pieejamības nodrošināšana, lai sniegtu tehnisku palīdzību un atbalstu Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējām, ekspertu vienībām, citiem saskaņā ar Mehānismu nosūtītajiem moduļiem un reaģēšanas resursiem, kā arī citiem dalībniekiem, kas darbojas uz vietas;

(j) atbalsts, kas paredzēts dalībvalstīm ārkārtas palīdzības līdzekļu iepriekšējai izvietošanai loģistikas centros Savienībā.

22. pants

Attiecināmās darbības reaģēšanas jomā

Šādas darbības reaģēšanas jomā ir tiesīgas saņemt finansiālu palīdzību:

(a) ekspertu vienību un vajadzīgā aprīkojuma nosūtīšana saskaņā ar 17. pantu;

(b) 21. panta g), h) un i) punktā minēto resursu nodrošināšana liela mēroga katastrofu gadījumā pēc Komisijas ar ERC starpniecību veiktā lūguma;

(c) atbalsts dalībvalstīm, lai gūtu piekļuvi 23. pantā noteiktajam aprīkojumam, transporta resursiem un saistītajai loģistikai;

(d) citas atbalsta un papildinošas darbības, kas vajadzīgas saskaņā ar Mehānismu, lai sasniegtu 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto mērķi.

23. pants

Attiecināmās darbības, kas attiecas uz aprīkojumu, transporta resursiem un saistīto loģistiku

1. Šādas darbības ir tiesīgas saņemt finansiālu palīdzību saskaņā ar Mehānismu, lai nodrošinātu piekļuvi aprīkojumam, transporta resursiem un saistītajai loģistikai:

(a) informācijas sniegšana un apmaiņa par aprīkojumu un transporta resursiem, kurus dalībvalstis var darīt pieejamus, lai atvieglinātu šāda aprīkojuma vai transporta resursu apvienošanu;

(b) atbalsts dalībvalstīm, lai apzinātu transporta resursus, kas varētu būt pieejami no citiem avotiem, tostarp tirgū, un atvieglotu piekļuvi šiem resursiem;

(c) atbalsts dalībvalstīm, lai noteiktu aprīkojumu, kas var būt pieejams no citiem avotiem, tostarp tirgū;

(d) tādu transporta resursu un saistītās loģistikas finansēšana, kas ir vajadzīgi, lai ātri reaģētu uz liela mēroga katastrofām. Šīs darbības ir tiesīgas saņemt finansiālu atbalstu tikai tad, ja ir ievēroti šādi kritēriji:

· palīdzība saskaņā ar Mehānismu ir lūgta atbilstoši 15. un 16. pantam;

· ir vajadzīgi papildu transporta resursi, lai saskaņā ar Mehānismu nodrošinātu reaģēšanas efektivitāti ārkārtas situācijās;

· palīdzība atbilst ERC apzinātajām vajadzībām, un to sniedz saskaņā ar ERC ieteikumiem par palīdzības sniegšanas tehniskajām specifikācijām, kvalitāti, grafiku un kārtību;

· palīdzību saskaņā ar Mehānismu ir pieņēmusi valsts, kas lūgusi palīdzību, Apvienoto Nāciju Organizācija vai tās aģentūras, vai attiecīgā starptautiskā organizācija;

· trešās valstīs notikušo katastrofu gadījumā palīdzība papildina vispārējo Savienības humāno palīdzību, ja tāda tiek sniegta.

2. Savienības finansiālais atbalsts, kas paredzēts transporta resursiem un saistītajai loģistikai, nepārsniedz 85 % no kopējām attiecināmajām izmaksām. Savienības finansiālais atbalsts, kas paredzēts transporta resursiem un saistītajai loģistikai, maksimāli var segt 100 % no kopējām attiecināmajām izmaksām, ja ir ievērots viens no šādiem kritērijiem:

(a) izmaksas ir saistītas ar loģistikas operācijām transporta mezglos (tostarp kravu iekraušanu un izkraušanu un noliktavu nomu);

(b) izmaksas ir saistītas ar transportu uz vietas un ir vajadzīgas, lai atvieglinātu resursu apvienošanu vai nodrošinātu koordinētu palīdzības piegādi;

(c) izmaksas ir saistītas ar 21. panta g), h) un i) punktā minēto resursu transportēšanu.

3. Gadījumā, kad transporta un saistītās loģistikas operācijās ir iesaistītas vairākas dalībvalstis, viena dalībvalsts var uzņemties vadību, pieprasot Savienības finansiālo atbalstu par visu operāciju.

4. Ja dalībvalsts lūdz palīdzību saskaņā ar Mehānismu, tā arī var pieprasīt Savienības finansiālo atbalstu par tādu resursu transportēšanu, kas atrodas ārpus tās teritorijas.

5. Ja dalībvalsts lūdz Komisijai slēgt līgumus par transporta un saistītās loģistikas pakalpojumiem, Komisija var pieprasīt daļēji atlīdzināt izdevumus saskaņā ar iepriekšējos punktos noteiktajām finansējuma likmēm.

24. pants

Saņēmēji

Saskaņā ar šo lēmumu piešķiramās dotācijas var piešķirt juridiskām personām, kas ir privāttiesību vai publisko tiesību subjekti.

25. pants

Finansiālas intervences veidi un īstenošanas procedūras

1. Komisija īsteno Savienības finansiālo palīdzību saskaņā ar Finanšu regulu.

2. Saskaņā ar šo lēmumu paredzēto finansiālo palīdzību var piešķirt visos Finanšu regulā noteiktajos veidos, jo īpaši dotāciju, izdevumu atlīdzināšanas, publiskā iepirkuma veidā vai kā iemaksas ieguldījumu fondos.

3. Lai īstenotu šo lēmumu, Komisija pieņem gada darba programmas saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto procedūru, izņemot darbības, uz kurām attiecas ārkārtas reaģēšanas pasākumi saskaņā ar IV nodaļu un kuras nevar paredzēt iepriekš. Minētajās programmās norāda plānotos mērķus, gaidāmos rezultātus, īstenošanas metodi un to kopējo summu. Tajās iekļauj arī finansējamo darbību aprakstu, katrai darbībai piešķirto indikatīvo summu un indikatīvu īstenošanas grafiku. Attiecībā uz dotācijām tajās norāda prioritātes, būtiskākos vērtēšanas kritērijus un maksimālo līdzfinansējuma likmi.

26. pants

Savienības darbību komplementaritāte un konsekvence

1. Darbības, kas saņem finansiālu palīdzību saskaņā ar šo lēmumu, nevar saņemt palīdzību no citiem Savienības finanšu instrumentiem.

Komisija nodrošina, ka pretendenti uz finansiālu palīdzību, ko sniedz saskaņā ar šo lēmumu, un šādas palīdzības saņēmēji sniedz tai informāciju par finansiālo palīdzību, kas saņemta no citiem avotiem, tostarp no Savienības vispārējā budžeta, un par izskatīšanā esošajiem pieteikumiem šādas palīdzības saņemšanai.

2. Tiek veicināta sinerģija un komplementaritāte ar pārējiem Savienības instrumentiem. Ja reaģēšanas pasākumi tiek veikti trešās valstīs, Komisija nodrošina komplementaritāti un saskaņotību starp darbībām, kas finansētas saskaņā ar šo lēmumu, un darbībām, kas finansētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1257/96.

3. Ja saskaņā ar Mehānismu sniegtā palīdzība sniedz ieguldījumu plašākos Savienības humānās palīdzības pasākumos, darbības, kas saņem finansiālu palīdzību saskaņā ar šo lēmumu, atbilst humānas palīdzības principiem, kas minēti Eiropas konsensā par humāno palīdzību.

27. pants

Savienības finansiālo interešu aizsardzība

1. Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus.

2. Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri šā lēmuma ietvaros ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt inspekcijas un pārbaudes uz vietas attiecībā uz uzņēmējiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums, saskaņā ar Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteiktajām procedūrām, lai noteiktu, vai saistībā ar dotāciju līgumu, dotāciju lēmumu, vai līgumu, kas attiecas uz Savienības finansējumu, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses.

Neskarot pirmo un otro daļu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, dotāciju nolīgumos, dotāciju lēmumos un līgumos, kas izriet no šā lēmuma īstenošanas, nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas revīzijas, inspekcijas un pārbaudes uz vietas.

VI NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

28. pants

Trešo valstu un starptautisku organizāciju līdzdalība

1.         Mehānisms ir atvērts, lai tajā varētu piedalīties:

(a) Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) locekles, saskaņā ar EEZ līguma noteikumiem, kā arī citas Eiropas valstis, ja to paredz nolīgumi un procedūras;

(b) pievienošanās valstis, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem, noteikumiem un nosacījumiem par minēto valstu līdzdalību Savienības programmās.

2.         Šā lēmuma 20. pantā un 21. panta a) līdz f) punktā minēto finansiālo palīdzību var piešķirt arī Eiropas kaimiņattiecību politikā iesaistītajām valstīm, kā arī potenciālajām kandidātvalstīm, kas nepiedalās Mehānismā.

3.         Starptautiskas vai reģionālas organizācijas var sadarboties pasākumos saskaņā ar Mehānismu, ja tas ir pieļaujams saskaņā ar šo organizāciju un Savienības attiecīgajiem divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem.

29. pants

Kompetentās iestādes

Dalībvalstis šā lēmuma piemērošanas nolūkos norīko kompetentās iestādes un atbilstīgi informē Komisiju.

30. pants

Īstenošanas akti

1. Komisija pieņem īstenošanas aktus par šādiem jautājumiem:

(a) ERC darbība, kā paredzēts 7. panta a) punktā;

(b) CECIS darbība, kā paredzēts 7. panta b) punktā;

(c) noteikumi saistībā ar ekspertu vienībām, kā paredzēts 17. pantā, tostarp ekspertu atlases nosacījumi;

(d) moduļu apzināšanas nosacījumi, kā paredzēts 8. pantā;

(e) nosacījumi par resursiem, kas pieejami palīdzības intervencei, kā paredzēts 9. pantā;

(f) ārkārtas reaģēšanas spēju, ko veido rezervju saraksts, darbība, kā paredzēts 11. pantā;

(g) ar Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējām saistīto trūkumu apzināšanas un novēršanas nosacījumi, kā paredzēts 12. pantā;

(h) apmācības programmas nosacījumi, kā paredzēts 13. pantā;

(i) nosacījumi, kas piemērojami intervencēm Savienībā, kā paredzēts 15. pantā, kā arī nosacījumi par 16. pantā paredzētajām intervencēm ārpus Savienības;

(j) nosacījumi transporta jomā, kā paredzēts 18. un 23. pantā.

2. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

31. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro 5. pantu Regulā (ES) Nr. 182/2011. Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro 5. panta 4. punkta trešo daļu Regulā (ES) Nr. 182/2011.

32. pants

Novērtēšana

1. Darbības, kas saņem finansiālu palīdzību, regulāri uzrauga, lai sekotu to īstenošanai.

2. Komisija novērtē šā lēmuma piemērošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šādus dokumentus:

(a) ne vēlāk kā līdz 2017.gada 30.jūnijam – starpposma novērtējuma ziņojumu par gūtajiem rezultātiem un šā lēmuma īstenošanas kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem;

(b) ne vēlāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim – paziņojumu par šā lēmuma pastāvīgo īstenošanu;

(c) ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim – ex post novērtējuma ziņojumu.

Secinājumiem vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus par šā lēmuma grozījumiem.

VII NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

33. pants

Pārejas noteikums

1. Darbības, kas uzsāktas pirms 2014. gada 1. janvāra, pamatojoties uz Lēmumu 2007/162/EK, Euratom[37], turpina pārvaldīt saskaņā ar minēto lēmumu, ja tas ir nepieciešams.

2. Dalībvalstis valsts līmenī nodrošina netraucētu pāreju no darbībām, kas veiktas uz iepriekšējā civilās aizsardzības finanšu instrumenta pamata, uz darbībām, kuras jāīsteno saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, kas izklāstīti šajā lēmumā.

34. pants

Atcelšana

Lēmumus 2007/162/EK, Euratom un 2007/779/EK, Euratom atceļ. Neskarot 33. panta 1. punktu, Lēmuma 2007/162/EK, Euratom 1.–14. pantu turpina piemērot līdz 2013. gada 31. decembrim ieskaitot.

Atsauces uz atceltajiem lēmumiem uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas iekļauta pielikumā.

35. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr 19.–27. pantu (finanšu noteikumi) piemēro tikai no 2014. gada 1. janvāra.

36. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

1. PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Padomes Lēmums 2007/162/EK, Euratom || Padomes Lēmums 2007/779/EK, Euratom || Šis lēmums

1. panta 1. punkts || || _

1. panta 2. punkts || || 1. panta 4. punkts

1. panta 3. punkts || || _

1. panta 4. punkts || || 2. panta 3. punkts

|| 1. panta 1. punkts || _

|| 1. panta 2. punkta pirmā daļa || 1. panta 2. punkts

|| 1. panta 2. punkta otrā daļa || 1. panta 6. punkts

2. panta 1. punkts || || 2. panta 1. punkts

2. panta 2. punkts || || 2. panta 2. punkts

2. panta 3. punkts || || 1. panta 7. punkts

|| 2. panta 1. punkts || _

|| 2. panta 2. punkts || 13. panta 1. punkta a) apakšpunkts

|| 2. panta 3. punkts || 13. panta 1. punkta c) apakšpunkts

|| 2. panta 4. punkts || 7. panta d) punkts

|| 2. panta 5. punkts || 7. panta a) punkts

|| 2. panta 6. punkts || 7. panta b) punkts

|| 2. panta 7. punkts || 7. panta c) punkts

|| 2. panta 8. punkts || 18. panta 1. punkts

|| 2. panta 9. punkts || 18. panta 2. punkts

|| 2. panta 10. punkts || 16. panta 7. punkts

|| 2. panta 11. punkts || _

3. pants || 3. pants || 4. pants

4. panta 1. punkts || || 20. pants

4. panta 2. punkta a) apakšpunkts || || 22. panta a) punkts

4. panta 2. punkta b) apakšpunkts || || 22. panta c) punkts un 23. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts

4. panta 2. punkta c) apakšpunkts || || 23. panta 1. punkta d) apakšpunkts

4. panta 3. punkts || || 23. panta 2. punkts

4. panta 4. punkts || || 30. panta 1. punkta j) apakšpunkts

|| 4. panta 1. punkts || 9. panta 1. punkts

|| 4. panta 2. punkts || 9. panta 2. punkts

|| 4. panta 3. punkts || 8. panta 1. un 2. punkts

|| 4. panta 4. punkts || 9. panta 3. punkts

|| 4. panta 5. punkts || 9. panta 4. punkts

|| 4. panta 6. punkts || 9. panta 5. punkts

|| 4. panta 7. punkts || 9. panta 8. punkts

|| 4. panta 8. punkts || 9. panta 6. punkts

5. pants || || 24. pants

|| 5. panta 1. punkts || 7. panta a) punkts

|| 5. panta 2. punkts || 7. panta b) punkts

|| 5. panta 3. punkts || 7. panta c) punkts

|| 5. panta 4. punkts || 7. panta d) punkts

|| 5. panta 5. punkts || 13. panta 1. punkta a) apakšpunkts

|| 5. panta 6. punkts || _

|| 5. panta 7. punkts || 13. panta 1. punkta d) apakšpunkts

|| 5. panta 8. punkts || 13. panta 1. punkta e) apakšpunkts

|| 5. panta 9. punkts || 18. pants

|| 5. panta 10. punkts || 7. panta e) punkts

|| 5. panta 11. punkts || 7. panta g) punkts

6. panta 1. punkts || || 25. panta 1. punkts

6. panta 2. punkts || || 25. panta 2. punkts

6. panta 3. punkts || || 25. panta 3. punkta otrais un trešais teikums

6. panta 4. punkts || || 25. panta 3. punkta otrais un trešais teikums

6. panta 5. punkts || || 25. panta 3. punkta pirmais teikums

6. panta 6. punkts || || _

|| 6. pants || 14. pants

7. pants || || 28. panta 1. punkts

|| 7. panta 1. punkts || 15. panta 1. punkts

|| 7. panta 2. punkts || 15. panta 3. punkts

|| 7. panta 2. punkta a) apakšpunkts || 15. panta 3. punkta a) apakšpunkts

|| 7. panta 2. punkta c) apakšpunkts || 15. panta 3. punkta b) apakšpunkts

|| 7. panta 2. punkta b) apakšpunkts || 15. panta 3. punkta d) apakšpunkts

|| 7. panta 3. punkta pirmais un trešais teikums || 15. panta 4. punkts un 16. panta 5. punkts

|| 7. panta 4. punkts || 15. panta 5. punkts

|| 7. panta 5. punkts || _

|| 7. panta 6. punkts || 17. panta 4. punkta pirmais teikums

8. pants || || 26. pants

|| 8. panta 1. punkta pirmā daļa || 16. panta 1. punkts

|| 8. panta 1. punkta otrā daļa || 16. panta 6. punkta pirmais teikums

|| 8. panta 1. punkta trešā daļa || _

|| 8. panta 1. punkta ceturtā daļa || _

|| 8. panta 2. punkts || 16. panta 3. punkts

|| 8. panta 3. punkts || _

|| 8. panta 4. punkta a) apakšpunkts || 16. panta 2. punkta a) apakšpunkts

|| 8. panta 4. punkta b) apakšpunkts || 16. panta 2. punkta c) apakšpunkts

|| 8. panta 4. punkta c) apakšpunkts || 16. panta 2. punkta d) apakšpunkts

|| 8. panta 4. punkta d) apakšpunkts || 16. panta 2. punkta e) apakšpunkts

|| 8. panta 5. punkts || 16. panta 8. punkts

|| 8. panta 6. punkta pirmā daļa || 17. panta 1. punkts un 3. punkta b) apakšpunkts

|| 8. panta 6. punkta otrā daļa || 17. panta 4. punkta otrais teikums

|| 8. panta 7. punkta pirmā daļa || _

|| 8. panta 7. punkta otrā daļa || 16. panta 6. punkta otrais teikums

|| 8. panta 7. punkta trešā daļa || 16. panta 9. punkts

|| 8. panta 7. punkta ceturtā daļa || 16. panta 11. punkts

|| 8. panta 7. punkta piektā daļa || _

|| 8. panta 8. punkts || 16. panta 10. punkts

|| 8. panta 9. punkta a) apakšpunkts || 16. panta 12. punkts

|| 8. panta 9. punkta b) apakšpunkts || 16. panta 13. punkts

9. pants || || 16. panta 6. punkts

|| 9. pants || 18. pants

10. pants || || 19. panta 3. punkts

|| 10. pants || 28. pants

11. pants || || _

|| 11. pants || 29. pants

12. panta 1. punkts || || 27. panta 1. punkts

12. panta 2. punkts || || _

12. panta 3. punkts || || _

12. panta 4. punkts || || _

12. panta 5. punkts || || _

|| 12. panta 1. punkts || 30. panta 1. punkta e) apakšpunkts

|| 12. panta 2. punkts || 30. panta 1. punkta a) apakšpunkts

|| 12. panta 3. punkts || 30. panta 1. punkta b) apakšpunkts

|| 12. panta 4. punkts || 30. panta 1. punkta c) apakšpunkts

|| 12. panta 5. punkts || 30. panta 1. punkta h) apakšpunkts

|| 12. panta 6. punkts || 30. panta 1. punkta d) apakšpunkts

|| 12. panta 7. punkts || _

|| 12. panta 8. punkts || _

|| 12. panta 9. punkts || 30. panta 1. punkta i) apakšpunkts

13. pants || 13. pants || 31. pants

14. pants || || 19. pants

15. pants || 14. pants || 32. pants

|| 15. pants || 34. pants

16. pants || || 35. panta 2. punkts

17. pants || 16. pants || 36. pants

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgā(-ās) politikas joma(-as) ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķis(-i)

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētais(-ie) pārvaldības veids(-i)

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un nelikumību novēršanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgā(-ās) daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija(-as) un budžeta izdevumu pozīcija(-as)

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajam apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Savienības civilās aizsardzības mehānismu

1.2. Attiecīgā(-ās) politikas joma(-as) ABM/ABB struktūrā[38]

Attiecīgā politikas joma un saistītā(-ās) darbība(-as):

23 03 – Civilās aizsardzības finanšu instruments

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[39]

ü Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4. Mērķi 1.4.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskais(-ie) mērķis(-i), ko plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Ar lēmumu izveido Savienības civilās aizsardzības mehānismu, ar ko atbalsta, koordinē un papildina dalībvalstu darbības civilās aizsardzības jomā, lai uzlabotu to sistēmu efektivitāti, kuru mērķis ir novērst dabas un cilvēku izraisītas katastrofas, sagatavoties tām un reaģēt uz tām.

1.4.2. Konkrētais(-ie) mērķis(-i) attiecīgā(-ās) ABM/ABB darbība(-as)

Konkrētais mērķis Nr. 1:

panākt augsta līmeņa aizsardzību pret katastrofām, novēršot vai samazinot to sekas un sekmējot novēršanas kultūru;

Konkrētais mērķis Nr. 2:

PASTIPRINĀT SAVIENĪBAS GATAVĪBU REAĢĒT UZ KATASTROFĀM;

Konkrētais mērķis Nr. 3:

ATVIEGLINĀT ĀTRUS UN EFEKTĪVUS ĀRKĀRTAS INTERVENCES PASĀKUMUS LIELA MĒROGA KATASTROFU VAI ŠĀDU KATASTROFU DRAUDU GADĪJUMĀ.

Attiecīgā(-ās) ABM/ABB darbība(-as)

23 03 – Civilās aizsardzības finanšu instruments

1.4.3. Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Priekšlikums  

- ļaus Savienībai atbalstīt, koordinēt un papildināt dalībvalstu darbības civilās aizsardzības jomā, izmantojot Savienības civilās aizsardzības mehānismu (Mehānisms) 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas laikā, tostarp jo īpaši veicot:

a) katastrofu novēršanas vai seku mazināšanas pasākumus, kā arī

b) darbības, kuru mērķis ir pastiprināt ES gatavību reaģēt uz katastrofām, tostarp ES iedzīvotāju izpratnes veicināšanas darbības;

c) darbības palīdzības intervenču jomā katastrofu gadījumā atbilstoši Mehānismam.

Šis priekšlikums ļaus turpināt katastrofu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā veicamās darbības, uz kurām attiecas Padomes Lēmums 2007/779/EK, Euratom un kuras tiek finansētas, izmantojot civilās aizsardzības finanšu instrumentu (2007/162/EK, Euratom). Šajā saistībā ir paredzēts izveidot Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējas, kuru pamatā ir jau iepriekš piešķirti dalībvalstu līdzekļi, attīstīt Eiropas Ārkārtas reaģēšanas centru, uzlabot un racionalizēt noteikumus transporta jomā un atbalstīt dalībvalstis savu riska pārvaldības plānu izstrādē.

1.4.4. Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Konkrētais mērķis: panākt augsta līmeņa aizsardzību pret katastrofām, novēršot vai samazinot to sekas un sekmējot novēršanas kultūru

1. To dalībvalstu skaits, kurām ir valsts riska novērtējumi un katastrofu riska pārvaldības plāni;

2. To pētījumu un projektu skaits un veids, kuru mērķis ir uzlabot zināšanu bāzi;

3. Jaunu tehnoloģiju ieviešana.

Konkrētais mērķis: pastiprināt Savienības gatavību reaģēt uz katastrofām

1. Nepieciešamajā līmenī kvalificēto ekspertu skaits;

2. Apmācību un praktisko nodarbību skaits un apmācību programmā iekļauto mācību veidi;

3. Apmaiņu skaits ES apmācības tīkla ietvaros;

4. Brīvprātīgajā rezervju sarakstā iekļauto resursu skaits un veids (ārkārtas reaģēšanas spējas);

5. To dalībvalstu skaits, kuras iekļauj resursus brīvprātīgajā rezervju sarakstā;

6. ES līdzfinansējuma apjoms, kas paredzēts brīvprātīgajā rezervju sarakstā iekļautajiem resursiem;

7. Apzināto, ar spējām saistīto būtisko trūkumu skaits un veids;

8. To trūkumu skaits un veids, kas novērsti ar ES līdzfinansējumu un bez tā;

9. Ar dalībvalstu atbalstu Komisijas izstrādāti reaģēšanas scenāriji, kas attiecas uz ārkārtas situācijām Eiropas Savienībā un ārpus tās un aptver visas iespējamās liela mēroga katastrofas;

10. Ar dalībvalstu atbalstu Komisijas izstrādāts visaptverošs dalībvalstīs pieejamo resursu saraksts un trūkumu izvērtējums.

Konkrētais mērķis: atvieglināt ātrus un efektīvus ārkārtas intervences pasākumus liela mēroga katastrofu vai šādu katastrofu draudu gadījumā

1. Operāciju ātrums – laiks starp palīdzības lūgumu un palīdzības sniegšanu uz vietas, kā arī novērtējuma/koordinācijas vienību darbību pilnā apmērā;

2. Attiecība starp resursiem, kas mobilizēti no rezervju saraksta, un papildu ad hoc piedāvājumiem, kas saņemti no dalībvalstīm;

3. To vissteidzamāko prioritāro vajadzību īpatsvars, kas tika apmierinātas;

4. Transporta dotāciju un pakalpojumu skaits un apmērs;

5. Laiks, kas vajadzīgs, lai apstrādātu atsevišķus dotāciju/pakalpojumu pieprasījumus, kā arī kopējais finanšu operāciju apstrādei vajadzīgais laiks;

6. ES līdzfinansējuma apjoms, kas paredzēts transporta operācijām (tostarp vidējais rādītājs uz operāciju);

7. Attiecība starp transportam paredzēto ES līdzfinansējumu un kopējām transporta izmaksām;

8. To dotāciju/pakalpojumu skaits un kopējais transportam paredzētais ES līdzfinansējums, kas piešķirts katastrofas skartajām dalībvalstīm.

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 1.5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzība(-as)

ES civilās aizsardzības politika balstās uz Padomes Lēmumu 2007/779/EK, Euratom (tam ir neierobežots ilgums) un Padomes Lēmumu 2007/162/EK, Euratom. Ar Lēmumu 2007/162/EK, Euratom nosaka finansējumu darbībām saskaņā ar Mehānismu, un to piemēro līdz 2013. gada beigām.

Vienkāršības labad divi iepriekš minētie tiesību akta priekšlikumi ir apvienoti vienā tiesību akta priekšlikumā, kura mērķis ir uzlabot un vēl vairāk pastiprināt 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas laikā Savienības civilās aizsardzības Mehānismu.

Šā priekšlikuma pamatā ir divi šobrīd spēkā esošie tiesību akti, kas reglamentē civilo aizsardzību, kā arī 2010. gada paziņojums ,,Eiropas reaģēšanas spēju stiprināšana katastrofu gadījumos – civilās aizsardzības un humānās palīdzības nozīme”, un priekšlikumā ir ņemti vērā trūkumi, kurus konstatēja, visaptveroši izvērtējot civilās aizsardzības jomu aptverošos tiesību aktus 2007.–2009. gada laikposmā.

Šā priekšlikuma mērķis ir atbalstīt darbības, kuru nolūks ir novērst izvērtējumā konstatētos trūkumus. Svarīgākās darbības ir šādas:

1. Ārkārtas reaģēšanas centra (ERC) attīstīšana, kurš nodrošina operatīvās spējas 24 stundas diennaktī un atrodas dalībvalstu un Komisijas rīcībā Mehānisma vajadzībām;

2. Pāreja no reaģējošas un ad hoc koordinācijas uz iepriekš plānotu, iepriekš noteiktu un paredzamu ES civilās aizsardzības sistēmu;

3. Būtisku ar reaģēšanas spējām saistītu trūkumu konstatēšana un novēršana;

4. Loģistikas un finanšu atbalsta, kas paredzēts transporta jomai, uzlabošana un ekonomiski pamatotāku transporta operāciju panākšana, kā arī 5. valsts riska pārvaldības plānu un ES mēroga risku pārskata izstrāde.

1.5.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Pievienotā vērtība, ko sniedz ES iesaistīšanās, izpaužas šādos veidos:

- cilvēku upuru skaita, kā arī vides, ekonomikas un materiālo postījumu apmēra samazinājums;

- labāka civilās aizsardzības darbību koordinācija, jo visi palīdzības piedāvājumi tiek apvienoti ar MIC starpniecību un adresēti katastrofas skartās valsts iestādēm;

- ekonomiskais izdevīgums, jo palīdzību, ko pieņēmusi katastrofas skartā valsts, var apvienot ar citu valstu sniegto palīdzību, izmantojot transporta procedūru;

- lielāka efektivitāte, kas sasniegta paaugstināta sagatavotības līmeņa rezultātā, un saskaņotāka politika katastrofu riska pārvaldības jomā;

- saskaņota un efektīva reaģēšana tādu ātrās reaģēšanas spēju izveides rezultātā, ar kurām vajadzības gadījumā var sniegt palīdzību visur Eiropas Savienībā un trešās valstīs;

- ES reaģēšanas katastrofu gadījumos labāka redzamība;

- labāks ierobežotu līdzekļu izlietojums, kopīgi izmantojot ES finansētos resursus.

1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Šo priekšlikumu pamatā ir

- pieredze, kas gūta ārkārtas situācijās kopš Mehānisma izveides 2001. gadā;

- pieredze, kas gūta no projektiem, kurus finansēja saistībā ar 2007. gadā uzsāktajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus sagatavotības un novēršanas jomā;

- pieredze, kas gūta no izmēģinājuma projekta, ko finansēja saistībā ar 2008. gadā uzsākto ,,Uzaicinājumu iesniegt priekšlikumu par izmēģinājuma projekts dalībvalstu sadarbības pastiprināšanai cīņā pret meža ugunsgrēkiem”;

- pieredze, kas gūta no 17 projektiem un 3 līgumiem, kurus finansēja saskaņā ar sagatavošanas darbību ES ātrās reaģēšanas spēju nodrošināšanai;

- Eiropas Parlamenta 2007. gada 4. septembra rezolūcija par šīs vasaras dabas katastrofām;

- paziņojums „Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšana katastrofu gadījumos” (COM(2008)130);

- Eiropas Parlamenta 2008. gada 11. marta deklarācija par iedzīvotāju agrīno brīdināšanu liela mēroga ārkārtējās situācijās;

- Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. jūnija rezolūcija par Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos;

- paziņojums ,,Kopienas pieeja dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai” (COM(2009)82);

- Komisijas 2010. gada 26. oktobra paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei ,,Eiropas reaģēšanas spēju stiprināšana katastrofu gadījumos – civilās aizsardzības un humānās palīdzības nozīme” (COM(2010) 600 galīgā redakcija), kā arī paziņojums „Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšana katastrofu gadījumos” (COM(2008) 130 galīgā redakcija);

- Civilās aizsardzības mehānisma un Civilās aizsardzības finanšu instrumenta novērtēšana un piemērošana laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam (Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, SEC(2011) 1311 galīgā redakcija), kas aptver arī sagatavošanas darbību ES ātrās reaģēšanas spēju nodrošināšanai un ir pieņemts 2011. gada 10. novembrī (COM(2011) 696).

1.5.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem tiesību aktiem

Saderība ar:

- Padomes 1996. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību;

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu;

- Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu;

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regulu (EK) Nr. 1717/2006, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu.

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

ü Neierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

Ierobežota ilguma finanšu noteikumi:

– ü Budžeta piešķīrums aptver laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim

– ü  Finansiālā ietekme no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim (maksājumi līdz 2022. gada 31. decembrim)

1.7. Paredzētais(-ie) pārvaldības veids(-i)[40]

ü Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

¨ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨  izpildaģentūrām

– ¨  Kopienu izveidotām struktūrām[41]

– ¨  valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā Finanšu regulas 49. panta izpratnē

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

X Kopīga pārvaldība ar starptautiskām organizācijām: ANO struktrūras

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, lūdzam sniegt papildu informāciju iedaļā ,,Piezīmes”.

Piezīmes

NAV

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Darbības un pasākumus, kuras saņem finansiālu atbalstu saskaņā ar šiem lēmumiem, regulāri uzrauga.

Komisija izstrādā un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei

- ne vēlāk kā 2017. gada 30.jūnijā – starpposma novērtējuma ziņojumu;

- ne vēlāk kā 2018. gada 31. decembrī – paziņojumu par šā lēmuma pastāvīgo īstenošanu;

- ne vēlāk kā 2021. gada 31. decembrī – ex post novērtējuma ziņojumu.

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma 2.2.1. Apzinātais(-ie) risks(-i)

Ja netiek izveidotas papildu amata vietas, darbinieku trūkums var radīt risku, ka nav iespējams

- reaģēt uz visām problēmām, kuru iemesls ir civilās aizsardzības operāciju skaita palielinājums, jo īpaši ņemot vērā Ārkārtas reaģēšanas centra jauno, plašāko lomu un politiskos apstākļus;

- attīstīt/papildināt darbības;

- izmantot/izstrādāt jaunas tehnoloģiskas sistēmas, kas nodrošina nepārtrauktu pieejamību;

- pienācīgi reaģēt uz tuvā nākotnē paredzamām ārkārtas situācijām, kas saistītas ar civilo aizsardzību.

2.2.2. Paredzētā(-ās) kontroles metode(-es)

Informācija par iekšējās kontroles sistēmas uzbūvi Attiecībā uz tiesību akta projektu ir paredzēts izmantot esošo iekšējās kontroles sistēmu, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar jauno instrumentu pieejamie līdzekļi tiek izmantoti pareizi un atbilstoši attiecīgajiem tiesību aktiem. Esošās sistēmas uzbūve ir šāda: 1. Iekšējās kontroles sistēma Humānās palīdzības ģenerāldirektorātā (DG ECHO) (3 personas), kas izvērtē atbilstību spēkā esošajām administratīvajām procedūrām un tiesību aktiem civilās aizsardzības jomā. Šajā nolūkā tiek izmantoti kontroles standarti. 2. Saskaņā ar instrumentu piešķirto dotāciju un līgumu revīzija, ko veic DG ECHO revidenti (6 revidenti). 3. Darbību izvērtējums, ko veic ārēji partneri. Darbības var pārbaudīt arī ārējas iestādes. 1. OLAF (krāpšanas gadījumi); 2. Revīzijas palāta. Plānots saglabāt esošo kontroles sistēmu. Saistībā ar instrumenta ietvaros pieejamā finansējuma palielinājumu varētu paredzēt, ka lielāka uzmanība tiek veltīta civilajai aizsardzībai, lai tādējādi pareizi pārbaudītu instrumenta līdzekļu izlietojumu. Izmaksu un ieguvumu aplēse Attiecībā uz iekšējo revīziju ir minams, ka ar tiesību akta priekšlikumu saistīto darbību aplēstās izmaksas sasniedz apmēram EUR 19 000 (EUR 127 000 reiz 3 reiz 0,05), ja 5 % no pieejamā darba laika tiek veltīti civilajai aizsardzībai. Humānās palīdzības ģenerāldirektorātā šobrīd ir nodarbināti 6 ārējie revidenti. Pieņemot, ka viņi velta 5 % no sava darba laika darījumiem, kas ir līdzfinansēti/finansēti ar jauno civilās aizsardzības finanšu instrumentu, tas nozīmētu, ka ārējās revīzijas izmaksas būtu apmēram EUR 38 000. Līdzšinējā pieredze liecina, ka kontroles rezultātā panāktajiem ieguvumiem būtu jāpārsniedz izmaksas un jānodrošina labāka atbilstība spēkā esošajiem noteikumiem. Līdz šim veikto revīziju rezultātā ir samazinājusies ES ieguldījuma kopsumma, jo bija iespējams atskaitīt izdevumus, kas nav tiesīgi saņemt līdzfinansējumu. Novērtējums par paredzamo neatbilstības riska pakāpi Kā liecināja līdzšinējās ar pašreizējo instrumentu līdzfinansēto projektu revīzijas, pastāv līdzekļu neatbilstīgas izmantošanas risks. Tāpēc ir saprātīgi ierosināt piemērot esošo sistēmu turpmākajām darbībām. Lielākas pieejamo līdzekļu summas gadījumā varētu paredzēt palielināt ārējo revidentu skaitu. Paredzamajam atbilstības līmenim būtu jāsasniedz 98 % (kļūdu līmenis mazāks par 2 %).

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

ECHO turpinās izstrādāt savu krāpšanas apkarošanas stratēģiju saskaņā ar Komisijas jauno, 2011. gada 24. jūnijā pieņemto krāpšanas apkarošanas stratēģiju (CAFS), lai cita starpā nodrošinātu, ka

ECHO iekšējās kontroles, kas saistītas ar krāpšanas apkarošanu, pilnībā atbilst CAFS;

ECHO pieeja krāpšanas riska apkarošanā ir orientēta uz krāpšanas riska jomu konstatēšanu un atbilstošu reaģēšanu.

Sistēmas, ko izmanto ES līdzekļu izmaksāšanai trešās valstīs, ļauj iegūt attiecīgus datus, lai tos izmantotu krāpšanas riska pārvaldības nolūkos (piemēram, lai nepieļautu divkāršu finansējumu).

Vajadzības gadījumā tiks izveidotas kontaktu grupas un attiecīgi IT rīki, lai analizētu krāpšanas gadījumus, kas saistīti ar civilās aizsardzības jomu.

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgā(-ās) daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija(-as) un budžeta izdevumu pozīcija(-as)

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs un nosaukums || Dif./nedif. ([42]) || no EBTA[43] valstīm || no kandidāt-valstīm[44] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

3 || 23 03 01 – Civilā aizsardzība Savienībā || Dif. || IR || IR* || IR* || NAV

3 || 23 01 04 02 – Civilā aizsardzība – Administratīvās pārvaldības izdevumi || Nedif. || IR || NAV || NAV || NAV

4 || 23 03 06 – Civilās aizsardzības palīdzības intervence trešās valstīs || Dif. || IR || IR* || IR* || NAV

*

Instrumentu var izmantot kandidātvalstis un EEZ valstis (Islande, Lihtenšteina un Norvēģija).

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Izdevumu kategorija…………………………………….] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidāt-valstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

|| || || || || ||

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Numurs || 3. izdevumu kategorija ,,Drošība un pilsoniskums”

ĢD: ECHO – Humānā palīdzība un civilā aizsardzība || || || 2014.[45] || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || 2021. gads un turpmākie gadi || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || || ||

23 03 01 – Civilā aizsardzība Savienībā || Saistības || 36,4 || 37,4 || 38,4 || 38,4 || 39,4 || 40,4 || 41,4 || n.p. || 271,8

Maksājumi || 30 || 34 || 34 || 34 || 35 || 35 || 35 || 34.8 || 271.8

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[46] || || || || || || || || ||

23 01 04 02 – Administratīvās pārvaldības izdevumi || || 0,6 || 0,6 || 0,6 || 0,6 || 0,6 || 0,6 || 0,6 || n.p. || 4,2

Apropriācijas KOPĀ – daudzgadu finanšu shēmas 3. IZDEVUMU KATEGORIJA || Saistības || 37 || 38 || 39 || 39 || 40 || 41 || 42 || n.p. || 276

Maksājumi || 30,6 || 34,6 || 34,6 || 34,6 || 35,6 || 35,6 || 35,6 || 34,8 || 276

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Numurs || 4. izdevumu kategorija ,,Globālā Eiropa”

ĢD: ECHO – Humānā palīdzība un civilā aizsardzība || || || 2014.[47] || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || 2021. gads un turpmākie gadi || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || || ||

23 03 06 – Civilās aizsardzības palīdzības intervence trešās valstīs || Saistības || 32 || 33 || 33 || 34 || 34 || 35 || 36 || n.p. || 237

Maksājumi || 25 || 30 || 30 || 31 || 31 || 32 || 33 || 25 || 237

Apropriācijas KOPĀ – daudzgadu finanšu shēmas 4. IZDEVUMU KATEGORIJA || Saistības || 32 || 33 || 33 || 34 || 34 || 35 || 36 || || 237

Maksājumi || 25 || 30 || 30 || 31 || 31 || 32 || 33 || 25 || 237

Ÿ KOPĀ – Darbības apropriācijas || Saistības || 69 || 71 || 72 || 73 || 74 || 76 || 78 || n.p. || 513

Maksājumi || 55 || 64 || 64 || 65 || 66 || 67 || 68 || 64 || 513

Ÿ KOPĀ – Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || || || || || || || || ||

Apropriācijas KOPĀ – daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJA (Pamatsumma) || Saistības || 69 || 71 || 72 || 73 || 74 || 76 || 78 || n.p. || 513

Maksājumi || 55 || 64 || 64 || 65 || 66 || 67 || 68 || 64 || 513

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || „Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

|| || || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || KOPĀ

ĢD: ECHO – Humānā palīdzība un civilā aizsardzība ||

Ÿ Cilvēkresursi || 6,902 || 6,902 || 6,902 || 6,902 || 6,902 || 6,902 || 6,902 || 48,314

Ÿ Citi administratīvie izdevumi || 0,6 || 0,6 || 0,6 || 0,6 || 0,6 || 0,6 || 0,6 || 4,2

KOPĀ – ĢD ECHO – Humānā palīdzība un civilā aizsardzība || Apropriācijas || 7,502 || 7,502 || 7,502 || 7,502 || 7,502 || 7,502 || 7,502 || 52,514

Apropriācijas KOPĀ – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || (Saistību summa kopā = maksājumu summa kopā) || 7,502 || 7,502 || 7,502 || 7,502 || 7,502 || 7,502 || 7,502 || 52,514

Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

|| || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || 2021. gads un turpmākie gadi || KOPĀ

Apropriācijas KOPĀ – daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJA || Saistības || 76,502 || 78,502 || 79,502 || 80,502 || 81,502 || 83,502 || 85,502 || n.p. || 565,514

Maksājumi || 62,502 || 71,502 || 71,502 || 72,502 || 73,502 || 74,502 || 75,502 || 64,000 || 565,514

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– ü  Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids[48] || Rezultāta vidējās izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Kopējais rezultātu skaits || Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 – Novēršana[49] || || || || || || || || || || || || || || || ||

Novēršanas jomā finansēto projektu skaits || Dotāciju nolīgumi || 0,3 || 10 || 3 || 10 || 3 || 10 || 3 || 10 || 3 || 10 || 3 || 10 || 3 || 10 || 3 || 70 || 21

Pētījumi || Līgumu skaits || 0,1 || 5 || 0,5 || 5 || 0,5 || 5 || 0,5 || 5 || 0,5 || 5 || 0,5 || 5 || 0,5 || 5 || 0,5 || 35 || 3,5

Starpsumma – Konkrētais mērķis Nr.°1 || 15 || 3,5 || 15 || 3,5 || 15 || 3,5 || 15 || 3,5 || 15 || 3,5 || 15 || 3,5 || 15 || 3,5 || 105 || 24,5

|| || || || || || || || || || || || || || || ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 – Sagatavotība || || || || || || || || || || || || || || || ||

Sagatavotības jomā finansēto projektu skaits (tostarp apmācība un nodarbības) || Dotāciju nolīgumi un līgumi || 0,5 || 50 || 25 || 54 || 27 || 56 || 28 || 58 || 29 || 60 || 30 || 64 || 32 || 62 || 31 || 404 || 202

Agrīnās brīdināšanas sistēmas || Admin. vienošanos skaits || 0,4 || 5 || 2 || 5 || 2 || 5 || 2 || 5 || 2 || 5 || 2 || 5 || 2 || 5 || 2 || 35 || 14

Ārkārtas reaģēšanas spējas || Dotāciju nolīgumu un līgumu skaits || 1 || 16 || 16 || 16 || 16 || 16 || 16 || 16 || 16 || 16 || 16 || 16 || 16 || 19 || 19 || 115 || 115

Starpsumma – Konkrētais mērķis Nr.°2 || 71 || 43 || 75 || 45 || 77 || 46 || 79 || 47 || 81 || 48 || 85 || 50 || 86 || 52 || 554 || 331

|| || || || || || || || || || || || || || || ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 3 – Reaģēšana[50] || || || || || || || || || || || || || || || ||

Ekspertu nosūtīšana || Līgumu skaits || 0,005 || 200[51] || 1 || 200 || 1 || 200 || 1 || 200 || 1 || 200 || 1 || 200 || 1 || 200 || 1 || 1400 || 7

Transporta operāciju skaits Eiropas Savienībā || Dotāciju nolīgums/pakalpojumu līgums || 0,250 || 2 || 0,5 || 2 || 0,5 || 2 || 0,5 || 2 || 0,5 || 2 || 0,5 || 2 || 0,5 || 2 || 0,5 || 14 || 3,5

Transporta operāciju skaits ārpus ES || Dotāciju nolīgums/pakalpojumu līgums || 0,3 || 70[52] || 21 || 70 || 21 || 70 || 21 || 70 || 21 || 70 || 21 || 70 || 21 || 70 || 21 || 490 || 147

Starpsumma – Konkrētais mērķis Nr.°3 || 272 || 22,5 || 272 || 22,5 || 272 || 22,5 || 272 || 22,5 || 272 || 22,5 || 272 || 22,5 || 272 || 22,5 || 1904 || 157,5

KOPĀ – IZMAKSAS || 358 || 69 || 362 || 71 || 364 || 72 || 366 || 73 || 368 || 74 || 372 || 76 || 373 || 78 || 2563 || 513

||

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajam apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– ü  Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

|| 2014.[53] || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 6,902 || 6,902 || 6,902 || 6,902 || 6,902 || 6,902 || 6,902 || 48,314

Citi administratīvie izdevumi || 0,550 || 0,550 || 0,550 || 0,550 || 0,550 || 0,550 || 0,550 || 3.85

Starpsumma – Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 7,452 || 7,452 || 7,452 || 7,452 || 7,452 || 7,452 || 7,452 || 52,164

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[54] || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || || || || || || || ||

Citi administratīvie izdevumi || 0,6 || 0,6 || 0,6 || 0,6 || 0,6 || 0,6 || 0,6 || 4,2

Starpsumma – Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || ||

KOPĀ || 8,052 || 8,052 || 8,052 || 8,052 || 8,052 || 8,052 || 8,052 || 56,364

3.2.3.2. Paredzamās cilvēkresursu vajadzības 3.2.3.3. ¨      Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– ü  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020.

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

23 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 35 || 35 || 35 || 35 || 35 || 35 || 35

XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || ||

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE)[55]

23 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 36 || 36 || 36 || 36 || 36 || 36 || 36

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || ||

XX 01 04 yy[56] || - galvenajā mītnē[57] || || || || || || ||

-delegācijās || || || || || || ||

XX 01 05 02 (CA, INT, SNE – netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 02 (CA, INT, SNE – tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || ||

KOPĀ || 71 || 71 || 71 || 71 || 71 || 71 || 71

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ģenerāldirektorāta darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ģenerāldirektorātam gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Dotāciju nolīgumu un līgumu pārvaldība; politiskā darba īstenošana un kontrole; administratīvais atbalsts.

Ārštata darbinieki || Ārkārtas reaģēšanas centra darbības nodrošināšana 24 stundas diennaktī; nepieciešamais darbs uz vietas; administratīvais atbalsts.

3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– ü  Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un atbilstošās summas.

Jauna daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam saskaņā ar paziņojumu ,,Budžets stratēģijai ,,Eiropa 2020”” (COM (2011) 500 galīgā redakcija)

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[58].

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un atbilstošās summas.

3.2.5. Trešo personu iemaksas

– Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

|| 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || Kopā

EBTA valstu iemaksas budžeta pozīcijās 23 03 01 un 23 03 06[59] || 0,650 || 0,650 || 0,650 || 0,650 || 0,650 || 0,650 || 0,650 || 4,550

Trešo valstu iemaksas par piedalīšanos civilās aizsardzības mehānismā[60] || 0,126 || 0,126 || 0,126 || 0,126 || 0,126 || 0,126 || 0,126 || 0,882

Līdzfinansējuma apropriācijas KOPĀ || 0,776 || 0,776 || 0,776 || 0,776 || 0,776 || 0,776 || 0,776 || 5,432

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– ü  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

¨         pašu resursus

¨         dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija: || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[61]

N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes ilguma norādīšanai vajadzīgo aiļu skaitu (skatīt 1.6. punktu)

Pants…………. || || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

[1]               OV L 314, 1.12.2007., 9. lpp.

[2]               OV L 71, 10.3.2007., 9. lpp.

[3]               COM(2011) 696 galīgā redakcija.

[4]               COM(2011) 500 galīgā redakcija.

[5]               COM(2010) 600 galīgā redakcija.

[6]               COM(2009) 82 galīgā redakcija.

[7]               OV C 115, 4.5.2010., 1. lpp.

[8]               COM(2010) 673 galīgā redakcija.

[9]               OV L 314, 1.12.2007., 9. lpp.

[10]             OV L 71, 10.3.2007., 9. lpp.

[11]             OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

[12]             Vispārējas ieinteresēto personu sanāksmes notika 2011. gada 6. aprīlī un 17. jūnijā (uz kurām tika uzaicinātas 600 ieinteresētās personas, un katrā sanāksmē piedalījās apmēram 120 dalībnieki). CA jomā iesaistīto ģenerāldirektoru sanāksme, kas notika Budapeštā, 2011. gada 23.–25. maijā.

[13]             COM(2010) 600 galīgā redakcija.

[14]             COM(2010) 673 galīgā redakcija.

[15]             15520/08.

[16]             15874/10.

[17]             CECIS atvieglina saziņu starp MIC un valstu iestādēm, kā rezultātā var ātrāk un efektīvāk reaģēt uz katastrofām.

[18]             COM(2011) 500 galīgā redakcija.

[19]             OV L 297, 15.11.2001., 7. lpp.

[20]             OV L 314, 1.12.2007., 9. lpp.

[21]             OV L 71, 10.3.2007., 9. lpp.

[22]             OV L 327, 21.12.1999., 53. lpp.

[23]             COM(2009) 82 galīgā redakcija.

[24]             OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp.

[25]             OV C 25, 30.1.2008., 1. lpp.

[26]             OV C 317, 12.12.2008., 6. lpp.

[27]             OV L 55, 16.2.2003., 13. lpp.

[28]             OV L 327, 24.11.2006., 1. lpp.

[29]             OV L 404, 30.12.2006., 39. lpp.

[30]             OV L 58, 24.2.2007., 1. lpp.

[31]             OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp.

[32]             OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[33]             OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[34]             OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[35]             OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[36]             OV L

[37]             OV L 71, 10.3.2007., 9.–17. lpp.

[38]             ABM – budžeta vadība pa darbības jomām, ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[39]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) vai b) apakšpunktā.

[40]             Skaidrojums par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[41]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[42]             Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

[43]             EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[44]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[45]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[46]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās ,,BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[47]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[48]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[49]             Kā aprakstīts 1.4.2. iedaļā ,,Konkrētais(-ie) mērķis(-i)...”.

[50]             Kā aprakstīts 1.4.2. iedaļā ,,Konkrētais(-ie) mērķis(-i)...”.

[51]             Pamatojoties uz aplēsēm, saskaņā ar kurām gadā notiek 20 katastrofas un katrā katastrofā ir iesaistīti vidēji 10 eksperti.

[52]             Pamatojoties uz aplēsēm, saskaņā ar kurām saistībā ar katru katastrofu tiek veikti 7 lidojumi ārpus ES un gadā notiek vidēji 10 katastrofas.

[53]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[54]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās ,,BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[55]             CA – līgumdarbinieki, INT – pagaidu darbinieki („Intérimaire”), JED – „Jeune Expert en Délégation” (jaunākie eksperti delegācijās), LA – vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti.

[56]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām ,,BA” pozīcijām).

[57]             Galvenokārt struktūrfondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF).

[58]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[59]             Balstoties uz 2011. gadā veiktajām iemaksām.

[60]             Balstoties uz 2011. gadā (tobrīd tikai Horvātijas) veiktajām iemaksām.

[61]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.