PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Pievienotā priekšlikuma Padomes lēmumam mērķis ir noteikt finansēšanas mehānismu ES iemaksas veikšanai ITER projektā laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam, izmantojot Euratom Līgumā noteikto “papildu pētniecības programmu”.

ITER projekta[1] galvenais mērķis ir uzcelt kodoltermisku eksperimentālu reaktoru un nodrošināt tā darbību. ITER ir svarīgs solis, lai demonstrētu, ka kodolsintēze ir ilgtspējīgs enerģijas avots. Pateicoties tādām svarīgām kodolsintēzes priekšrocībām kā lielu enerģijas rezervju pieejamība un apstāklim, ka tā nerada CO2 emisijas, kodolsintēze varētu sniegt ievērojamu ieguldījumu Eiropas Savienības ilgtermiņa enerģētikas stratēģijā. Turklāt kodolsintēzi raksturo drošuma pazīmes, kas to atšķir no tradicionālās kodolenerģijas. ITER ietilpst Energotehnoloģiju stratēģiskajā (SET) plānā un veicinās stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu, jo Eiropas augsto tehnoloģiju iesaistīšanai būtu jānodrošina ES pasaules mēroga konkurētspējas priekšrocība šajā daudzsološajā nozarē.

ITER projektu īsteno atbilstīgi noteikumiem, kas paredzēti Nolīgumā par ITER Starptautiskās kodolsintēzes enerģijas organizācijas izveidi kopīgai ITER projekta īstenošanai (“ITER nolīgumā”)[2], ko ir noslēgusi Eiropas Atomenerģijas kopiena (“Euratom”) un sešas citas līgumslēdzējas puses: Ķīna, Indija, Japāna, Koreja, Krievija un Amerikas Savienotās Valstis. Ar šo juridiski saistošo nolīgumu izveidoja ITER organizāciju kā struktūru, kas ir atbildīga par ITER projektu kopīgu īstenošanu, un tai ir pilnas juridiskas personas statuss. Komisija pārstāv Euratom dažādās ITER instancēs, jo īpaši ITER padomē, kas ir svarīgākā projekta pārvaldes struktūra.

To sarunu ietvaros, kuru mērķis bija iegūt citu ITER iesaistīto personu atbalstu, lai noteiktu ITER atrašanās vietu Eiropā, Euratom un Japāna noslēdza divpusēju vienošanos, paredzot papildu kopīgus pētījumus kodolsintēzes jomā, tā sauktos, “plašākas pieejas pasākumus”[3].

Euratom kā uzņēmējai pusei, kas celtniecības posmā nodrošina lielāko iemaksu daļu (5/11 jeb aptuveni 45 % no kopējās summas), ir īpašas saistības un pienākumi, tostarp tā nedrīkst vienpusēji atkāpties no ITER nolīguma.

ES iemaksas ITER projektā pārvalda ar Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām (Fusion for Energy) starpniecību, ko izveidoja ar Padomes 2007. gada 27. marta lēmumu[4]. Visi Fusion for Energy locekļi (Euratom, 27 dalībvalstis un Šveice) ir pārstāvēti šīs struktūras valdē. ES ieguldījumu ITER projektā galvenokārt veido Fusion for Energy iepirktas svarīgas sistēmas un elementi, ko celtniecības posma laikā ITER organizācijai nodrošināja natūrā. Eiropas Parlaments atbild par Fusion for Energy budžeta izpildes apstiprināšanu.

Svarīgs ITER celtniecību raksturojošs aspekts ir ārkārtīgi lielā tehnoloģiskā sarežģītība. Šā projekta nepieredzētais mērogs un sarežģītība nozīmē, ka tas ir svarīgs pasākums, kas saistīts ar ieguldījumiem būvniecības, mašīnbūves, elektrotehnikas un kodolenerģētikas jomā.

ITER ir dažas kopīgas iezīmes ar citiem liela mēroga projektiem, kas skar ES intereses. Šādi projekti var būt nesamērīgi dārgi salīdzinājumā ar nelielo ES budžetu, un ir vērojama tendence, ka to īstenošanā tiek pārsniegtas sākotnējās izmaksu prognozes. No tā izrietošā vajadzība pēc papildu finansējuma nozīmē, ka jāpārdala līdzekļi, kas jau ir atvēlēti citām prioritātēm, vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēmā (DFS) noteiktie ierobežojumi. Šaubas par šīm sekām ir paudis arī Eiropas Parlaments. Turklāt lēmumus par līdzekļu pārdali var pieņemt tikai pēc ilgas un sarežģītas starpiestāžu procedūras, kas rada risku saistībā ar to saistību izpildi, kuras ES ir uzņēmusies starptautiskā līmenī.

Tas nav ilgtspējīgs modelis. Ir vajadzīga atšķirīga pieeja, kas saistībā ar šo sarežģīto projektu nodrošina ilgtermiņa stabilitāti. Tāpēc ar 2011. gada 29. jūnija paziņojuma “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””[5] starpniecību Komisija ierosināja pēc 2013. gada finansēt ES iemaksas ITER projektā ārpus daudzgadu finanšu shēmas. Tāpēc ir ierosināts atbilstīgi Euratom nolīgumam izveidot papildu pētniecības programmu ES iemaksām ITER projektā laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam.

Ir jānorāda, ka Euratom nolīgumā ir noteikts pētniecības programmu darbības laika ierobežojums, paredzot, ka tas nevar pārsniegt piecus gadus. Saskaņā ar ITER nolīgumu projekta sākotnējais darbības laiks būs 35 gadi (t. i., līdz 2041. gadam). Tādējādi, lai turpinātu finansēt ES iemaksas šajā projektā, būs vajadzīgi turpmāki Padomes lēmumi.

2.           PRIEKŠLIKUMA DARBĪBAS JOMA

Ierosinātā papildu pētniecības programma attiecas uz iemaksām ITER iekārtas celtniecībai, aprīkojuma un iekārtu iegādi, vispārēji tehnisku un administratīvu atbalstu projektam celtniecības laikā, līdzdalību tā nodošanā ekspluatācijā un darbības uzsākšanā, kā arī citos ar ITER saistītos pasākumos, piemēram, Plašākas pieejas nolīgumā paredzētajos pasākumos.

Euratom turpinās līdzdalību ITER organizācijas un Fusion for Energy vadībā, pārvaldībā un personāla nodrošināšanā atbilstīgi noteikumiem nolīgumā, ar ko izveido ITER organizāciju, un Padomes Lēmumā, ar kuru izveido Fusion for Energy.

3.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Šajā priekšlikumā pilnībā ņemtas vērā atbildes, kas saņemtas plašā sabiedriskajā apspriešanā, kuru organizēja, balstoties uz Zaļo grāmatu “No problēmām uz iespējām: virzība uz vienotu stratēģisko satvaru ES pētniecības un inovāciju finansējumam”[6], Euratom pētniecības un mācību programmas (2014.–2018. gadam) sagatavošanas ietvaros, ar ko sniedz ieguldījumu pētniecības un inovāciju pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”.

Šajā apspriešanā un iekšējā un ārējā novērtējumā iekļāva ITER nolūkā sagatavot ietekmes novērtējumu. Šajā ietekmes novērtējumā secināja, ka ITER priekšrocības, kas līdzsvaro tehniskos un finanšu riskus, ilgtermiņā ir kodolsintēzes komerciāla izmantošana un tuvākajā laikā — konkurētspējas ieguvumi attiecīgajā nozarē.

Balstoties uz 2011. gada 29. jūnija paziņojumu, ir izskatītas vairākas ITER projekta finansēšanas nosacījumu iespējas ārpus daudzgadu finanšu shēmas. Papildu pētniecības programmas izveide, ko finansē ar dalībvalstu maksājumiem, nodrošinās projekta nepārtrauktību, jo īpaši attiecībās ar mūsu starptautiskajiem partneriem. Tiks novērstas arī sarunas par pārskatīšanu, lai veiktu labojumus ITER nolīgumā, kas ir sarežģīts un ar neskaidrībām saistīts process.

4.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Papildu pētniecības programmas juridiskais pamatojums ir sniegts Euratom līguma 7. pantā. Papildu pētniecības programmu, kas ilgs 5 gadus, pieņems ar atsevišķu Padomes lēmumu.

5.           IETEKME UZ BUDŽETU

“Tiesību akta finanšu pārskatā”, kas pievienots šim priekšlikumam par Padomes lēmumu, ir izklāstīta ietekme uz budžetu un aprakstīti cilvēkresursi un administratīvie resursi, kas vajadzīgi papildu pētniecības programmas īstenošanai.

2011/0460 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par papildu pētniecības programmas pieņemšanu ITER projektam (2014.–2018. gadam)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 7. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[7],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[8],

tā kā:

(1) Eiropas Atomenerģijas kopiena (“Euratom”), Ķīnas Tautas Republika, Indijas Republika, Japāna, Korejas Republika, Krievijas Federācija un Amerikas Savienotās Valstis 2006. gada 21. novembrī parakstīja Nolīgumu par ITER Starptautiskās kodolsintēzes enerģijas organizācijas izveidi kopīgai ITER projekta īstenošanai[9] (turpmāk “ITER nolīgumu”). Ar ITER nolīgumu izveido ITER Starptautiskās kodolsintēzes enerģijas organizāciju (turpmāk “ITER organizācija”), kas ir pilnībā atbildīga par ITER iekārtu celtniecību, izmantošanu un darbības pārtraukšanu.

(2) Saskaņā ar ITER nolīgumu visiem dalībniekiem ir jāveic ieguldījumi ITER organizācijā caur atbilstošu juridisku personu, t. i., “vietējo aģentūru”, starpniecību. Ar Padomes 2007. gada 27. marta Lēmumu 2007/198/Euratom, ar ko izveido Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām un piešķir tam priekšrocības, nodibināja Eiropas Iekšzemes aģentūru Euratom saistību pildīšanai saistībā ar ITER organizāciju[10].

(3) To sarunu ietvaros, kuru mērķis bija panākt citu ITER iesaistīto personu atbalstu, lai ITER noteiktu atrašanās vietu Eiropā, 2007. gadā Eiropas Atomenerģijas kopiena un Japānas valdība noslēdza nolīgumu par kopīgu plašākas pieejas pasākumu īstenošanu kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā[11], paredzot papildu kopīgus pētījumus kodoltermiskās sintēzes jomā Japānas teritorijā, lai nodrošinātu ātru ITER augstas veiktspējas darbības uzsākšanu. Plašākas pieejas pasākumus un citus ar ITER saistītus pasākumus veic ar Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām starpniecību. Plašākas pieejas pasākumu finansējumu galvenokārt nodrošina atsevišķu Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām locekļu ieguldījums “natūrā”, bet pārējo Euratom iemaksu daļu sedz no Euratom budžeta.

(4) Salīdzinājumā ar sākotnējiem 2001. gada aprēķiniem, uz kuriem balstījās ITER nolīgums, ITER celtniecības izmaksas pieauga. 2010. gada 12. jūlija secinājumos par ITER stāvokli un iespējamo turpmāko virzību Eiropas Savienības Padome noteica ierobežojumu Eiropas Savienības ieguldījumam ITER būvniecības posmā, paredzot, ka tas nepārsniegs EUR 6,6 miljardus 2008. gada vērtībā. Atbilstīgi šiem secinājumiem Eiropas Savienības ieguldījumu finansē Euratom (80 %) un Francija (20 %), un tas attiecas uz būvniecības izmaksām, ekspluatācijas izdevumiem un rezervēm neparedzētiem apstākļiem. Šo secinājumu rezultātā Komisija ierosināja veikt labojumus 2006. gada 17. maija Starpiestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[12] attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu (DFS) laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, lai 2012.–2013. gada periodā nodrošinātu ITER papildu finansējumu.

(5) Komisija paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””[13] ierosināja pēc 2013. gada finansēt ITER projektu ārpus daudzgadu finanšu shēmas. Tāpēc ITER papildu pētniecības programma būtu jāsagatavo laikposmam no 2014. līdz 2018. gadam.

(6) ITER projekta papildu pētniecības programma būtu jāfinansē, izmantojot ES dalībvalstu iemaksas, balstoties uz katras dalībvalsts nacionālajam kopienākumam (NKI) piemēroto pieprasījuma likmi, kas noteikta NKI pašu resursu maksājuma aprēķināšanai Eiropas Savienības vispārējā budžetā. Šīs iemaksas veic Eiropas Savienības vispārējā budžetā, un tās piešķir šai programmai. Trešām valstīm, kas ar Euratom ir noslēgušas sadarbības nolīgumu vadāmās kodolsintēzes jomā, saistot savas attiecīgās pētījumu programmas ar Euratom programmām, arī būtu jānodrošina iespēja ieguldīt programmā.

(7) Visā izdevumu ciklā Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp nelikumību novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu, un vajadzības gadījumā soda naudas.

(8) Zinātnes un tehnikas komiteja Komisijai sniedza savu atzinumu par Euratom pētniecības un mācību programmu (2014.–2018. gadam), kas sniedz ieguldījumu pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”. ITER pasākumu zinātniskais un tehniskais raksturs šajā papildu pētniecības programmā nav mainīts,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

ITER projekta papildu pētniecības programma (turpmāk “Programma”) ir izstrādāta laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim. Ar tās palīdzību finansē pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Eiropas Atomenerģijas kopienas (“Euratom”) ieguldījumu ITER organizācijā, tostarp pasākumus, kas vajadzīgi ITER objektu celtniecībai, darbības nodrošināšanai un ekspluatācijai, kā arī ar ITER saistītus pasākumus. Programmas zinātniskie un tehnoloģiskie mērķi, pamatojums un pasākumi ir aprakstīti pielikumā.

2. pants

Saskaņā ar 3. pantu Programmu finansē ar iemaksu, kas nepārsniedz EUR 2,573 miljonus (pašreizējā vērtībā).

3. pants

Programmu finansē ar dalībvalstu iemaksām, balstoties uz katras dalībvalsts nacionālajam kopienākumam (NKI) piemēroto pieprasījuma likmi, kas noteikta tā NKI pašu resursu maksājuma aprēķināšanai, kurš veicams Eiropas Savienības vispārējā budžetā. Šīs iemaksas uzskata par ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem Programmai atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. XX/2012 [Jaunās finanšu regulas] XX. pantam[14].

4. pants

Programmā drīkst dot ieguldījumu arī trešās valstis, kas ar Euratom ir noslēgušas sadarbības nolīgumu vadāmās kodolsintēzes jomā, saistot savas attiecīgās pētījumu programmas ar Euratom programmām (turpmāk “asociētās valstis”).

Asociēto valstu iemaksas nosaka atbilstīgajā sadarbības nolīgumā vadāmās kodolsintēzes jomā, kas noslēgts ar Euratom.

5. pants

Komisija Programmu īsteno atbilstīgi Regulai (ES) Nr. XX/2012 [Jaunā finanšu regula].

Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. XX/2012 [Jaunās finanšu regulas] XX. pantam Komisija izpildi drīkst uzdot Eiropas Kopuzņēmumam ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām[15].

6. pants

1. Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus.

2. Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri šā lēmuma ietvaros ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt pārbaudes un apskates uz vietas pie saimnieciskās darbības subjektiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums, saskaņā ar Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteiktajām procedūrām, lai noskaidrotu, vai saistībā ar dotāciju līgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kas attiecas uz Savienības finansējumu, nav notikusi krāpšana, korupcija vai citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses.

Neskarot pirmo un otro daļu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām un dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, un līgumos, kas izriet no šā lēmuma īstenošanas, nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas revīzijas un pārbaudes un apskates uz vietas.

7. pants

Šis Lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

8. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

PIELIKUMS

ITER PROJEKTA PAPILDU PĒTNIECĪBAS PROGRAMMAS ZINĀTNISKAIS UN TEHNOLOĢISKAIS MĒRĶIS, PAMATOJUMS UN PASĀKUMI

Zinātniskais un tehnoloģiskais mērķis

ITER projekta papildu zinātniskās programmas mērķis ir īstenot ITER kā svarīgu pasākumu, lai izveidotu drošu, ilgtspējīgu, videi nekaitīgu un ekonomiski stabilu kodolsintēzes spēkstaciju reaktoru prototipus.

Stratēģijas galvenā prioritāte mērķa sasniegšanai ir ITER būvniecība (liela eksperimentāla iekārta, ar ko demonstrēs kodolsintēzes enerģijas zinātniski tehnisko iespējamību), kurai sekos demonstrējumu kodolsintēzes spēkstacijas demonstrējuma būvniecība.

Pamatojums

Kodolsintēze ir potenciāli nozīmīgs veids kā tuvākajās desmitgadēs Savienībā īstenot ilgtspējīgu un drošu energoapgādi. Veiksmīga kodolsintēzes pilnveide dotu iespēju izmantot drošu, ilgtspējīgu un videi nekaitīgu enerģiju.

Kodolsintēzes pētniecības un izstrādes pasaules mēroga dimensija ir iekļauta nolīgumā, ar ko izveido Starptautisko Kodolsintēzes enerģētikas organizāciju ITER projekta īstenošanai, un Japānas valdības un Euratom nolīgumā, ar kuru kopīgi īsteno plašākas pieejas pasākumus kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā, kas papildina ITER pasākumus.

Darbības

ITER projekta papildu pētniecības programma nodrošinās Euratom ieguldījumu saistībā ar Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām (Fusion for Energy) pasākumiem atbilstīgi Padomes 2007. gada 27. marta Lēmumam (2007/198/Euratom).

Laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam paredzēti šādi Fusion for Energy pasākumi:

a) nodrošināt Euratom ieguldījumu ITER Starptautiskajā Kodolsintēzes enerģētikas organizācijā, tostarp saistībā ar pētniecības un izstrādes pasākumiem, kas vajadzīgi, lai sagatavotos ITER elementu un ITER virsslāņa pārbaudes moduļu [Test Blanket Modules] iepirkumam;

b) nodrošināt Euratom ieguldījumu plašākas pieejas pasākumos, ko īsteno sadarbībā ar Japānu;

c) pēc vajadzības — veikt citus pasākumus, lai sagatavotos demonstrējumu reaktora un saistīto iekārtu projektēšanai.

ITER projekta papildu pētniecības programma attiecas arī uz Fusion for Energy darbību, pārvaldību, nodrošināšanu ar personālu, kā arī vispārējo tehnisko un administratīvo atbalstu.

Fusion for Energy valde katru gadu pieņems lēmumu par detalizētām darba programmām minēto pasākumu īstenošanai.

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgā(-s) politikas joma(-s) ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķis(-i)

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētais(-ie) pārvaldības veids(-i)

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgā(-s) daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija(-s) un budžeta izdevumu pozīcija(-s)

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajiem apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ienākumiem

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Padomes Lēmums par ITER papildu pētniecības programmas pieņemšanu (2014.–2018. gadam)

1.2. Attiecīgā(-s) politikas joma(-s) ABM/ABB struktūrā[16]

- XX XX ITER

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/ sagatavošanas darbību[17]

ý Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4. Mērķi 1.4.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, ko plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

ITER papildu pētniecības programmas (“Programmas”) vispārējs mērķis ir veicināt enerģētikas sistēmas ilgtspējīgu, drošu un efektīvu dekarbonizāciju. Mobilizējot Eiropas augsto tehnoloģiju nozares, kas, piedaloties Fusion for Energy (F4E) iepirkumu līgumos, iegūs jaunas prasmes un ražošanas iespējas, Programma sniegs ieguldījumu stratēģijā “Eiropa 2020” un pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība”.

1.4.2. Konkrēti mērķi un ABM/ABB pasākumi saistībā ar netiešajiem pasākumiem

Nodrošināt Euratom ieguldījumu ITER organizācijā ITER iekārtu celtniecībai, darbībai un ekspluatācijai, kā arī ar ITER saistītos pasākumos.

Attiecīgā(-ās) ABM/ABB darbība(-as):

1.4.3. Konkrēti mērķi un ABM/ABB pasākumi saistībā ar Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra (JRC) tiešajiem pasākumiem

Nav norādīts

1.4.4. Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Papildu pētniecības programmas īstenošanas rezultātā starptautiskās sadarbības ietvaros Eiropas Savienība veiks ieguldījumus, lai sekmīgi tiktu īstenota ITER objekta būvniecība. Tā kā Eiropas Savienība projektā veic vislielākos ieguldījumus (sedzot 45 % no būvniecības izmaksām), programma visvairāk ietekmēs Eiropu. Tā būs gan īstermiņa (konkurētspējas priekšrocības Eiropas rūpniecībai), gan ilgtermiņa (Eiropas vadošā pozīcija kodolsintēzes komerciālas izmantošanas jomā) ietekme.

Projekts jau pašlaik pozitīvi ietekmē rūpniecības konkurētspēju un darba vietu radīšanu, pateicoties ITER pasākumu būtībai (augstās tehnoloģijas elementu vai ēku iegāde), kas nosaka vajadzību līdz šim nebijušos apstākļos apvienot rūpnieciskos resursus inženierbūvēs, mehāniskajā inženierijā, elektroinženierijā un kodolinženierijā. Par vairāk nekā trim ceturtdaļām no kopējā Kopienas ieguldījuma ITER tiks slēgti līgumi ar privātiem uzņēmumiem. ITER projekta īstenošanas rezultātā tieši radītās darba vietas Eiropā būs svarīgs aspekts, jo liela daļa izdevumu ir paredzēta pētniecības un izstrādes, kā arī inženierijas uzdevumiem, kas ir darbietilpīgāki nekā tradicionālā ražošana.

Ilgtermiņā ITER sniedz Eiropas augsto tehnoloģiju nozarei un celtniecības uzņēmumiem unikālu iespēju radīt globālas konkurētspējas priekšrocības un kļūt par vadošajiem dalībniekiem pirmās paaudzes kodolsintēzes spēkstaciju izstrādē un vēlāk — tās komerciālas izmantošanas jomā.

1.4.5. Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus

Rādītāji, ko Eiropas Savienība izmantos ITER celtniecībā veikto ieguldījumu panākumu novērtēšanā, būs Eiropas Kopuzņēmuma F4E starpposmu mērķu sasniegšana. Tā uzdevums ir iepirkt elementus un nodrošināt tos kā ieguldījumu “natūrā” ITER projekta būvniecības posmā.

F4E projekta plānā ir noteicis galvenos starpposmus, kas attiecas uz visiem tā iepirkuma pasākumiem ITER būvniecības laikā. F4E kopējā plānā un gada darba programmā ir paredzēts laika grafiks šo starpposmu īstenošanai, un regulāri ziņojumi tā pārvaldības iestādei (valdei) un ES Padomei sniedz informāciju par gūtajiem panākumiem.

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 1.5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Ar 2011. gada 29. jūnija paziņojuma “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” starpniecību Komisija ierosināja pēc 2013. gada finansēt ES iemaksas ITER projektā ārpus daudzgadu finanšu shēmas. Šajā papildu pētniecības programmā īstenos šo priekšlikumu.

1.5.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Riski, izmaksas un ilgtermiņa raksturs tāda projekta kā ITER gadījumā nozīmē, ka tas nav pa spēkam atsevišķām dalībvalstīm vai ES kopumā. Tādējādi uzskatīja, ka šāda projekta īstenošanai ir vajadzīga globāla sistēma. Lai piedalītos šajā starptautiskajā projektā, Eiropas līmeņa rīcība ietver riska dalīšanu un nodrošina tādu tvērumu un apjomradītus ieguvumus, kādi citā līmenī nebūtu iespējami.

1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Joint European Torus (JET) projekts ir apliecinājis, ka lielas kodolsintēzes pētniecības infrastruktūras būvniecība Euratom vadībā ir efektīva un palielina ieguvumus zinātniskajā un rūpniecības jomā. Tomēr vērienam, kas ir vajadzīgs ITER būvniecībai, nav precedenta, un tā īstenošanai ir nepieciešama tāda starptautiska līmeņa sadarbība, kuras piemērs pagātnē nav atrodams.

1.5.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Programma nodrošinās sinerģijas un savstarpēju papildināmību ar kodolsintēzes pētniecības pasākumiem nākotnes Euratom pētniecības programmā, ar ko papildina programmu “Apvārsnis 2020” (2014.–2018. gadam). Šajā sistēmā īstenojamie pasākumi jo īpaši nodrošinās nozīmīgu zinātnisko ieguldījumu ITER celtniecībā un darbībā, un svarīgus riska mazināšanas pasākumus. Euratom pētniecības pamatprogrammas 2012.–2013. gadam ietvaros īstenotie kodolsintēzes pētniecības pasākumi arī sniegs svarīgu ieguldījumu programmas ietvaros veiktajos pasākumos.

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

ý Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– ý  Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks no 2014. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim

– ý  Finansiālā ietekme no 2014. līdz 2026. gadam.

¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

– pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi[18]

ý Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

ý Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨  izpildaģentūrām

– ý  Kopienu izveidotām struktūrām[19]

– ¨  valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes:

Pārvaldību īstenos ar Komisijas dienestu un Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām (Fusion for Energy — F4E) starpniecību. Komisija pārstāv Euratom gan ITER organizācijas, gan F4E augsta līmeņa struktūrās.

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

Programmu īstenos ar F4E starpniecību, kas novirza Euratom ieguldījumu uz ITER projektu un citām ar ITER saistītām darbībām, piemēram, plašākas pieejas pasākumiem, kurus īsteno sadarbībā ar Japānu.

Komisija līdzdarbojas F4E un ITER organizācijas lēmumu pieņemšanas struktūrās.

Starptautiskajā līmenī ITER organizācijas lēmumu pieņemšanas struktūrā, ITER padomē, Komisija pārstāv Euratom un līdzdarbojas Zinātniskajā un tehniskajā padomdevēju komitejā un ITER padomes Vadības padomdevēju komitejā.

Attiecībā uz F4E vadību un pārvaldību Komisija ir Fusion for Energy locekle un Euratom vārdā līdzdarbojas struktūrās, kas pārvalda šo Kopuzņēmumu, t. i., valdē, izpildkomitejā, tehnisko padomdevēju grupā, administrācijas un finanšu komitejā un “birojā”.

2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Darbojas pārraudzības sistēma, lai nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvākus rezultātus un resursu visefektīvāko izmantojumu. Pārraudzību un ziņošanu balsta uz pārvaldības un ziņošanas noteikumiem, ko piemēro F4E un ITER organizācija, un tajos ir noteikts, ka visi svarīgākie dokumenti ir jāapstiprina pārvaldības struktūrām. Ar šo struktūru starpniecību Komisija pārrauga un pārskata dokumentus, kuri regulē pasākumus ITER projekta īstenošanai, piemēram, darba programmas, gada darbības ziņojumu, projektu plānus, resursu aprēķinu plānus, personāla politikas plānus, budžetus, grāmatvedības uzskaiti utt.

F4E sagatavo projektu pārvaldības un ziņošanas procesu, pilnīgi integrējot dažādus valdei paredzētus ziņošanas sistēmas aspektus.

Katru gadu un atbilstīgi Padomes 2010. gada 12. jūlija secinājumiem (Projekts 11902/10 RECH 255 ATO 38 BUDGET 45; pieņemšana 11821/10 ADD 1), F4E Padomei ziņo par gūtajiem panākumiem izmaksu ierobežošanā un ietaupījumu plāna īstenošanā, kā arī par Kopuzņēmuma un ITER projekta darbību un pārvaldību, tostarp par tā paredzēto pasākumu īstenošanu gada budžeta ietvaros.

Reaģējot uz Padomes secinājumiem, Fusion for Energy ir nolīgusi neatkarīgu ekspertu, kurš novērtēs ar projektu saistītos panākumus, pamatojoties uz pastāvošajiem ziņojumiem, un reizi gadā iesniegs atzinumu F4E valdē un Konkurētspējas padomē.

Turklāt F4E un Komisija ir parakstījusi administratīvo nolīgumu, kurā ir noteikti nosacījumi un priekšnoteikumi, kas piemērojami Komisijas veiktajam Kopienas finanšu ieguldījuma pārskaitījumam F4E.

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma

Komisija līdzdarbojas ITER organizācijas lēmumu pieņemšanas struktūrās un F4E pārvaldības struktūrās.

Komisijas līmenī ģenerāldirektorāta (ĢD) dienesti, kas atbild par Kopuzņēmumu, iepazīsies ar visām iniciatīvām, kuras vajadzīgas ITER projekta efektīvai īstenošanai, jo īpaši ar finansēm saistītajām iniciatīvām, un veiks to pārskatīšanu.

Sākot ar 2012. gadu Komisijas Iekšējās revīzijas dienests rīkosies kā F4E iekšējais revidents atbilstīgi nosacījumiem, par ko vienojās Iekšējās revīzijas ĢD un F4E.

Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) attiecībā uz F4E un tā personālu ir tādas pašas pilnvaras kā attiecībā uz Komisijas departamentiem.

Attiecībā uz Fusion for Energy pārvaldību 2011. gada maija beigās F4E valde pēc Komisijas iniciatīvas pieņēma pasākumu kopumu nolūkā uzlabot F4E pārvaldību un vadību. Šajā pasākumu kopumā ietilpst padomdevējas komisijas (AFC) izveide, lai valdei nodrošinātu komentārus un ieteikumus par administratīviem un finanšu jautājumiem; “birojs” sagatavo valdes darbu un lēmumus, kā arī ExCo [skaidrojuma-saskaņošanas koda] nozīmes pārskatu, kas būs vērsts uz F4E sākotnējā iepirkuma pasākumiem.

Turklāt nesen amatā ieceltais direktors no 2011. gada 1. janvāra ir ieviesis jaunu organizatorisko struktūru, lai nodrošinātu organizāciju, kura ir vairāk orientēta uz projektiem un kuras ietvaros darbojas spēcīgs finanšu dienests.

F4E Finanšu regula ir līdzīga Komisijas finanšu regulai, un tajā ir iekļautas publiskā iepirkuma procedūras, kas ir ekvivalentas Komisijas standartiem. F4E līgumi atbilstīgi Finanšu regulai ietver vajadzīgos noteikumus F4E budžeta pārraudzībai un kontrolei. Pēc Revīzijas palātas sniegto atzinumu saņemšanas F4E pārskatīja savu Finanšu regulu, lai ņemtu vērā galvenos Revīzijas palātas sniegtos ieteikumus.

F4E atskaitās savai valdei un Eiropas Parlamentam, kas apstiprina tā gada budžeta izpildi, pamatojoties uz Padomes ieteikumu. Turklāt divas reizes gadā Revīzijas palāta veic F4E revīziju, gada budžeta izpildes apstiprināšanas ietvaros sniedzot ziņojumu Komisijai, Padomei un Parlamentam. Attiecībā uz F4E un ITER kopīgas pārvaldes pasākumiem (piem., kopīgiem iepirkumiem) Komisija turpinās nodrošināt to, ka partneru grāmatvedība, iekšējā kontrole, revīzija un iepirkuma procedūras ir savietojamas ar ES standartiem un noteikumiem. Ir ņemti vērā iepriekšējie ieteikumi, ko Revīzijas palāta sniedza pēc agrāk veiktajām revīzijām.

2.2.1. Iekšējās kontroles sistēma

Iekšējās kontroles sistēma balstās uz:

1) Komisijas iekšējās kontroles standartiem, ko, pieņemot visus lēmumus par F4E, jo īpaši lēmumus, kuri ir saistīti ar finansēm, piemēro par ITER projektu atbildīgais ģenerāldirektorāts;

2) iekšējās kontroles standartiem, ko īsteno F4E, lai veiktu sistemātisku uzraudzību un pārliecinātos, ka tās rezultātā sniegtie ieteikumi tiek īstenoti. Norīkotie Komisijas darbinieki ir snieguši savu atbalstu, lai palīdzētu F4E iekšējās kontroles rīcības plāna īstenošanā, pārbaudes sarakstu izveidē, pastāvīgas pārraudzības mehānisma īstenošanā un budžeta pārvaldībā;

3) F4E un ITER pasākumu tehnisku, finanšu un politisku pārskatu, ko Komisija veic visos projekta posmos;

4) ex-ante pārbaudēm attiecībā uz iepirkumu un ex-post pārbaudēm. Darbu izpildes laikā regulāri novērtē riskus un progresu, un pastāvīgi pārrauga resursu patēriņu, balstoties uz noteiktajiem mērķiem un rādītājiem.

2.2.2.     Prognozētais neatbilstības līmenis

F4E tā pasākumu būtības dēļ (tie ir lieli un sarežģīti iepirkumi “natūrā”, kas ir saistīti ar lieliem tehniskajiem riskiem) piemīt finanšu risks. Ir ieviesti pasākumi F4E pārraudzībai un labākai kontrolei, un arī F4E struktūras reorganizācijai būtu jāuzlabo šī situācija.

Komisija turpinās noteikt ar šā projekta īstenošanu saistītos riskus, jo īpaši attiecībā uz izmaksām, un īstenos visatbilstīgākos pasākumus šo risku mazināšanai un pārvaldībai.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Komisijas ģenerāldirektorāts, kam ir uzdota ITER projekta un budžeta izpilde, ir uzņēmies saistības apkarot krāpšanu visos projekta īstenošanas posmos saskaņā ar Komisijas Stratēģiju krāpšanas apkarošanai (COM (2011) 376, 2011. gada 24. jūnijs).

Par līgumu, dotāciju un saistīto maksājumu administratīvo pārraudzību atbild F4E. Komisija un F4E pievērš īpašu uzmanību izmaksu ierobežošanai.

Komisija un Kopuzņēmums ņem vērā Eiropas Savienības finansiālās intereses, jo īpaši atbilstīgi Padomes 1995. gada 18. decembra Regulai (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību un Finanšu regulas 53. panta a) punktam.

Tie veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus.

Projekta Fusion for Energy ietvaros ir sākta ex-post revīzijas stratēģijas izstrāde, ko īstenos 2012. gadā. Šī stratēģija ir svarīgs pārbaudes instruments, kura mērķis ir novērtēt pamata darījumu tiesiskumu un atbilstību.

Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) attiecībā uz F4E un tā personālu ir tādas pašas pilnvaras kā attiecībā uz Komisijas departamentiem.

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt pārbaudes un apskates uz vietas pie saimnieciskās darbības subjektiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas ES finansējums, saskaņā ar Padomes 1996. gada 11. novembra Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteiktajām procedūrām, lai noskaidrotu, vai saistībā ar dotāciju līgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kas attiecas uz Savienības finansējumu, nav notikusi krāpšana, korupcija vai citas nelikumīgas darbības.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs: 08 01 xx || Dif./nedif. ([20]) || no EBTA[21] valstīm || no kandidāt­valstīm[22] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

Ārpus DFS || 08 01 04 40 Eiropas Kopuzņēmums ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām (Fusion For Energy) || Nedif. || NĒ || NĒ || JĀ || JĀ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas kategorija: || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidāt­valstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

1. katego­rija/ārpus DFS || 08 01 XX 01 Ar personālu saistītie izdevumi* 08 01 XX 02 Ar ārējo personālu saistītie izdevumi* 08 01 XX 03 Citi pārvaldības izdevumi* 08 06 01 xx Ar ITER saistīti izdevumi || Dif./nedif. || NĒ || NĒ || JĀ || JĀ

*– Precīzu budžeta pozīciju skaitu noteiks vēlāk.

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Pašreizējās cenās miljonos euro (3 zīmes aiz komata)

|| || Ārpus daudzgadu finanšu shēmas

|| || || Gads 2014.[23] || Gads 2015. || Gads 2016. || Gads 2017. || Gads 2018. || >2018. || KOPĀ ||

Ÿ Darbības apropriācijas ārpus DFS || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs 08 06 01 xx ITER || Saistības || (1) || 897,230 || 631,578 || 285,383 || 282,081 || 253,262 || - || 2349,534 ||

Maksājumi || (2) || 107,000 || 306,140 || 405,263 || 304,368 || 353,455 || 873,308 || 2349,534 ||

Administratīvās apropriācijas, ko finansē no konkrētu programmu mērķpiešķīrumiem[24] || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs 08 01 04 40 F4E personāls || || (3) || 43,000 || 43,860 || 44,737 || 45,632 || 46,545 || - || 223,774 ||

Apropriācijas KOPĀ Ārpus DFS || Saistības || =1+1a +3 || 940,230 || 675,438 || 330,120 || 327,713 || 299,807 || || 2573,308 ||

Maksājumi || =2+2a +3 || 150,000 || 350,000 || 450,000 || 350,000 || 400,000 || 873,308 || 2573,308 ||

|| || 1. kategorija

ĢD: || || || Gads 2014.[25] || Gads 2015. || Gads 2016. || Gads 2017. || Gads 2018. || >2018. || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || (1) || || || || || || ||

Maksājumi || (2) || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || (1a) || || || || || || ||

Maksājumi || (2a) || || || || || || ||

Administratīvās apropriācijas, ko finansē no īpašajām programmām paredzētā finansējuma[26] || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs 08 01 XX 01 08 01 XX 02 08 01 XX 03 || || (3) || 6,350 0,960 2,559 || 6,477 0,979 2,610 || 6,606 0,999 2,662 || 6,738 1,019 2,715 || 6,874 1,039 2,769 || || 33,045 4,996 13,315

KOPĀ — apropriācijas, kas ir paredzētas || Saistības || =1+1a +3 || 9,869 || 10,066 || 10,267 || 10,472 || 10,682 || || 51,356

Maksājumi || =2+2a +3 || 9,869 || 10,066 || 10,267 || 10,472 || 10,682 || || 51,356

Ÿ KOPĀ — darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || || 0

Maksājumi || (5) || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ — administratīvās apropriācijas, ko finansē no īpašajām programmām paredzētā finansējuma || (6) || || || || || || ||

KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 1.a IZDEVUMU KATEGORIJĀ || Saistības || || || || || || || ||

Maksājumi || || || || || || || ||

Gadījumā, ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas: nav norādīts

Miljonos euro (3 zīmes aiz komata)

|| || || Gads 2014.[27] || Gads 2015. || Gads 2016. || Gads 2017. || Gads 2018. || >2018. || KOPĀ

Apropriācijas KOPĀ 1. kategorijā/ ĀRPUS DFS || Saistības || 950,099 || 685,504 || 340,387 || 338,185 || 310,489 || || 2624,664

Maksājumi || 159,869 || 360,066 || 460,267 || 360,472 || 410,682 || 873,308 || 2624,664

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– ý  Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos euro (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2017.+2018. || 2019. || 2020. || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezul­tāta veids[28] || Rezul­tātu vidē­jās izmak­sas || Daudzums || Izmak­sas || Daudzums || Izmak­sas || Daudzums || Izmak­sas || Daudzums || Izmak­sas || Daudzums || Izmak­sas || Daudzums || Izmak­sas || Daudzums || Izmak­sas || Kopē­jais rezul­tātu dau­dzums || Kopā izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS NR. 1[29].. || || || || || || || || || || || || || || || ||

– Rezultāts* || || || 1 || 897,230 || 1 || 631,578 || 1 || 285,383 || 1 || 282,081 || 1 || 253,262 || || || || || 5 || 2349,534

Starpsumma — 1. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || || ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || 1 || 897,230 || 1 || 631,578 || 1 || 285,383 || 1 || 282,081 || 1 || 253,262 || || || || || 5 || 2349,534

* ITER projekta rezultāts būs gada ziņojums par pasākumiem, kuru sniegs F4E (Barselonas aģentūra) un kurā aprakstīs sekmes projekta īstenošanā.

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– ý  Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos euro (3 zīmes aiz komata)

|| Gads 2014.[30] || Gads 2015. || Gads 2016. || Gads 2017. || Gads 2018. || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 1. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || ||

Cilvēkresursi Programmas vadīšana || 7,310 || 7,456 || 7,605 || 7,757 || 7,913 || 38,041

Citi administratīvie izdevumi || 2,559 || 2,610 || 2,662 || 2,715 || 2,769 || 13,315

Daudzgadu finanšu shēmas 1. IZDEVUMU KATEGORIJAS starpsumma || 9,869 || 10,066 || 10,267 || 10,472 || 10,682 || 51,356

Ārpus DFS || || || || || ||

Cilvēkresursi || 33,996 || 34,676 || 35,369 || 36,077 || 36,798 || 176,916

Citi administratīvie izdevumi* || 9,004 || 9,184 || 9,368 || 9,555 || 9,747 || 46,858

|| || || || || ||

* prognozētās summas

KOPĀ || 52,869 || 53,926 || 55,004 || 56,104 || 57,227 || 275,130

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– ý  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| Gads 2014.[31] || Gads 2015. || Gads 2016. || Gads 2017. || Gads 2018. || KOPĀ

ITER štatu sarakstā ietvertās amata vienības (ierēdņi un pagaidu darbinieki), ko integrēs īpašā štatu sarakstā ITER 1. kategorijā

Galvenā mītne || 50 || 50 || 50 || 50 || 50 || 50

|| || || || || ||

|| || || || || ||

|| || || || || ||

|| Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu: FTE)[32] ITER 1. kategorijā ||

CA, INT, SNE || 15 || 15 || 15 || 15 || 15 || 15

|| || || || || ||

08 01 04 40[33] || – galvenajā mītnē[34] || || || || || ||

- JU ITER-F4E (Barselona) (*) || 422 || 422 || 422 || 422 || 422 || 422

XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || ||

10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || ||

KOPĀ || 487 || 487 || 487 || 487 || 487 || 487

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta kategorija.

Cilvēkresursu vajadzības tiks segtas, izmantojot piešķīrumu, kas jau ir piešķirts šīs rīcības pārvaldībai un/vai pārdalīts Pētniecības ĢD ietvaros, kuru vajadzības gadījumā papildinās ar jebkādiem papildu piešķīrumiem, kas var tikt piešķirti vadošajam ĢD saskaņā ar ikgadējo resursu sadalījuma procedūru, ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

ITER programmas (ārpus Eiropas Kopuzņēmumam ITER (F4E) piešķirtās darbības dotācijas) īstenošanas administratīvajām izmaksām (tostarp attiecībā uz personālu) ir jāseko darbības apropriācijām pašai ITER programmai.

(*) 422. FTE, ko finansē 2012. gada budžetā, kategorijā 08.01 04 40.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Galvenajā mītnē strādājošie darbinieki ir atbildīgi par pasākumu noteikšanu un pārbaudi gan attiecībā uz vietējo aģentūru Barselonā (F4E), gan ITER projektu, kurā Eiropas partnerattiecības pārstāv Komisija. Vietējā aģentūrā Barselonā (F4E) strādājošie darbinieki atbild par Eiropas ieguldījumiem, kas paredzēti ITER starptautiskās organizācijas darba plāna finansiālai izpildei, iepirkumiem un līgumu slēgšanai, kā noteikts ITER padomes 2007. gada 27. marta lēmumā 2007/198/Euratom.

Ārštata darbinieki

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[35].

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– ý Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu*:

Apropriācijas miljonos euro (3 zīmes aiz komata)

|| Gads N. || Gads (N+1). || Gads (N+2). || Gads (N+3). || .. iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (sk. 1.6. punktu) || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || ||

KOPĀ — līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || ||

*– Programmā var veikt trešo valstu ieguldījumus (kas balstīti trešo valstu un Euratom sadarbības nolīgumā), par kuriem pašlaik vēl informācija nav pieejama.

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

– ý  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

¨         pašu resursus

ý         dažādus ieņēmumus

Miljonos euro (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[36]

Gads N. || Gads (N+1). || Gads (N+2). || Gads (N+3). || .. iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (sk. 1.6. punktu)

XXXX. pants || || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

08 01 04 40, 08 06 01 Norādīt metodi ietekmes uz ienākumiem aprēķināšanai.

Programmu finansē, izmantojot dalībvalstu iemaksas, balstoties uz katras dalībvalsts nacionālajam kopienākumam (NKI) piemēroto pieprasījuma likmi, kas noteikta NKI pašu resursu maksājuma aprēķināšanai Eiropas Savienības vispārējā budžetā. Šīs iemaksas veic Eiropas Savienības vispārējā budžetā un uzskata par ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. XX/2012 [Jaunās finanšu regulas] 18. pantam, kas piemērojams Eiropas Savienības vispārējam budžetam.

[1]               Sākotnēji dēvēts “Starptautiskais eksperimentālais kodoltermiskais reaktors” [International Thermonuclear Experimental Reactor].

[2]           OV L 358, 16.12.2006., 62. lpp.

[3]               OV L 246, 21.9.2007., 34. lpp.

[4]               OV L 90, 30.3.2007., 58. lpp.

[5]               COM (2011) 500 galīgā redakcija, 29.6.2011.

[6]               COM (2011) 48

[7]               OV C [..], [..], [..]. lpp.

[8]               OV C [..], [..], [..]. lpp.

[9]               OV L 358, 16.12.2006., 62. lpp.

[10]             OV L 90, 30.3.2007., 58. lpp.

[11]             OV L 246, 21.9.2007., 34. lpp.

[12]             OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

[13]             COM (2011) 500, galīgā redakcija.

[14]             OV L

[15]             Padomes 2007. gada 27. marta Lēmums 2007/198/Euratom, ar ko izveido Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām (Kopuzņēmumu) un piešķir tam priekšrocības.

[16]             ABM — uz darbības jomām balstīta vadība; ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[17]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[18]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[19]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā

[20]             Dif. = diferencētas apropriācijas/ Nedif. = nediferencētas apropriācijas.

[21]             EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[22]             Kandidātvalstis un attiecīgos gadījumos potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[23]             N. gads ir gads, kurā sāk priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanu.

[24]             Tehniska un/vai administratīva palīdzība un izdevumi ES programmu un/vai pasākumu (kādreizējo „BA” pozīciju) īstenošanas atbalstam, netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[25]             N. gads ir gads, kurā sāk priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanu.

[26]             Tehniska un/vai administratīva palīdzība un izdevumi ES programmu un/vai pasākumu (kādreizējo „BA” pozīciju) īstenošanas atbalstam, netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[27]             N. gads ir gads, kurā sāk priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanu.

[28]             Rezultāti ir nodrošināmās preces un pakalpojumi (piem., finansēto studentu apmaiņas gadījumu skaits, izbūvēto ceļu kilometru skaits utt.).

[29]             Kā norādīts 1.4.2. sadaļā “Konkrētais(-ie) mērķis(-i)..”

[30]             N. gads ir gads, kurā sāk priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanu.

[31]             N. gads ir gads, kurā sāk priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanu.

[32]             CA — līgumdarbinieki INT — pagaidu darbinieki; JED — jaunākie eksperti delegācijās; LA — vietējie darbinieki; SNE — valstu norīkotie eksperti;

[33]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

[34]             Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[35]             Skatīt Starpiestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[36]             Attiecībā uz tradicionālajiem pašu resursiem (muitas nodevām, cukura nozares nodokļiem) norādītajām summām ir jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.