PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

ANO Konvencijā par jūras tiesībām,[1] kā arī ANO Nolīgumā par zivju krājumiem,[2] tiek prasīts, lai piekrastes valstis un valstis, kuru flotes zvejo šos krājumus piegulošajos tāljūras apgabalos, sadarbojas, lai atbildīgi pārvaldītu transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumus un krājumus, kas sastopami piegulošajās ekskluzīvajās ekonomikas zonās, un nodrošinātu to ilgtspējību ilgtermiņā, ar tiešas savstarpējas apspriešanās vai attiecīgo reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) starpniecību.

Vienošanos par transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumu pārvaldību bieži vien ir grūti panākt, un tai ir nepieciešama visu attiecīgo valstu patiesa griba sadarboties. Ja dažas valstis, kurām trūkst labas gribas rīkoties, lai vienotos par pasākumiem, pieņem vienpusējus pasākumus, tas var izraisīt būtisku attiecīgo zivju krājumu samazināšanos pat tad, ja citas valstis piekrīt mazināt zvejas intensitāti.

Tā kā ES ir ienesīgs zivsaimniecības produktu piegādes tirgus, tai ir īpaša atbildība nodrošināt, ka tiek ievērots iepriekšminētais sadarbības pienākums. Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt līdzekļus Eiropas Savienībai īstenot efektīvus pasākumus pret dalībvalstīm, kuras labticīgi nesadarbojas un nepieņem saskaņotus pārvaldības pasākumus vai kuras ir atbildīgas par pasākumiem un praksi, kuru rezultātā tiek pārmērīgi izmantoti zivju krājumi, lai panāktu, ka turpināt šādu neilgtspējīgu zveju nav izdevīgi. Šā priekšlikuma mērķis ir izveidot ātru un efektīvu mehānismu, lai izmantotu tirdzniecības un citu veidu pasākumus iepriekšminētajām līdzīgās situācijās. Šie pasākumi būtu vērsti uz sadarbības veicināšanu starp attiecīgajām valstīm, lai tiktu pieņemti atbilstoši un, ciktāl iespējams, apstiprināti saglabāšanas pasākumi attiecībā uz noteiktiem zivju krājumiem nolūkā nodrošināt šādu krājumu optimālu izmantošanu.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Ikgadējas apspriešanās ar ārpussavienības piekrastes valstīm par kopēju interešu zivju krājumu pārvaldību nodrošina iespēju apspriesties ar ieinteresētajām personām par to, kā reaģēt gadījumos, ja attiecīgā trešā valsts sadarbību neatbalsta. Kopumā ieinteresētās personas prasa, lai Komisija nosaka tirdzniecības ierobežojumus un citu veidu pasākumus, kas radītu spiedienu uz šādām valstīm, lai tās piekristu uzsākt jēgpilnas sarunas un rastu taisnīgu risinājumu, nodrošinot kopēju interešu zivju krājumu ilgtspējību.

Pirms ietekmes novērtējuma sagatavošanas šā priekšlikuma ietvaros notika mērķtiecīga apspriešanās par tirdzniecības un citu veidu pasākumu izmantošanu kā līdzekli, lai pamudinātu trešās valstis, kuras atļauj neilgtspējīgu zveju, samazināt zvejas intensitāti. Lielākā daļa ieinteresēto personu, iespējams, izņemot vienīgi pārstrādes nozares pārstāvjus, viennozīmīgi atbalstīja ar tirdzniecību saistītu un citu veidu pasākumu pieņemšanu.

Šā priekšlikuma ietvaros tika veikts ietekmes novērtējums, kura kopsavilkums ir pievienots priekšlikumam. Ietekmes novērtējumā būtībā ir analizēta pasākumu vides, ekonomiskā un sociālā ietekme, sākot no „nulles varianta”, līdz pilnīgam noteiktu zivju un zvejniecības produktu importa aizliegumam, un tas ietver gan pasākumus, kas varētu nebūt saistīti ar tirdzniecību, gan ar likumdošanu nesaistītas pieejas. Ietekmes novērtējuma secinājums bija tāds, ka būtu noderīgi nodrošināt Eiropas Savienībai instrumentu, kas ļautu ātri pieņemt pasākumus galvenokārt saistībā ar tirdzniecību. Pasākumi tiktu ieviesti pret tām valstīm, kuras atļauj tādu zvejniecību, kura netiek veikta ilgtspējīgā veidā, apdraudot zivju krājumu saglabāšanu. Ietekmes novērtējumā ierosināta arī instrumenta iespējamā forma un saturs. Pasākuma sagatavošanas laikā ir kļuvis skaidrs, ka juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 43. panta 2. punktam un 207. pantam, jo regulas galvenais mērķis ir veicināt zivju krājumu saglabāšanu, un aplūkoto pasākumu klāsts ietver ne tikai ar tirdzniecību saistītus pasākumus.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Regulas 1. pantā ir izklāstīts šīs regulas galvenais mērķis: noteikt procedūru, lai varētu veikt vienlīdzīgus rentablus pasākumus zvejniecības ilgtspējības veicināšanai.

Regulas 2.–5. pantā ir aprakstīts, pret kurām valstīm (pret valstīm, kuras atļauj neilgtspējīgu zveju) ir jāvērš dažādu veidu pasākumi, kurus varētu pieņemt, un nosacījumi, kur un kad tie varētu tikt pieņemti. Regulas 4. pantā ir noteikts, ka pasākumi ir jāpieņem kā Komisijas īstenošanas akti (kopumā būtu piemērojama pārbaudes procedūra). Ja tiek prasīta pasākumu atbilstība ES starptautiskajām saistībām, ar to ir domāta saderība ar ES saistībām saskaņā ar PTO nolīgumu jo īpaši attiecībā uz tirdzniecības ierobežojumiem.

Regulas 6. pantā ir noteikti konkrēti procesa soļi, kas veicami pirms pasākumu pieņemšanas pret valstīm, kuras atļauj neilgtspējīgu zveju. Šie soļi ļaus attiecīgajām valstīm tikt uzklausītām un nodrošinās tām iespēju labot savu rīcību. Regulas 7. pantā ir paredzēts pasākumu piemērošanas periods, kas būs atkarīgs no attiecīgo valstu pieņemtajiem korektīvajiem pasākumiem.

Regulas 8. pantā noteikta komiteju, kas palīdzēs Komisijai īstenot regulu.

Regulas 9. pantā ir noteikts, ka tā stājas spēkā 20 dienas pēc publicēšanas.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Ietekmes nav.

2011/0434 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par konkrētiem pasākumiem zivju krājumu saglabāšanas jomā attiecībā uz valstīm, kuras atļauj neilgtspējīgu zveju

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu un 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijā (turpmāk tekstā „UNCLOS”) un 1995. gada 4. augusta Nolīgumā par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu, kuri attiecas uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (turpmāk tekstā „ANO Nolīgums par zivju krājumiem”) paredz, noteiktu transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumu pārvaldībai ir nepieciešama sadarbība starp visām valstīm, kuru zvejas flotes šos krājumus izmanto. Šo sadarbību var izveidot reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) ietvaros vai tad, ja RZPO nav kompetences attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem, izmantojot ad hoc pasākumus starp valstīm, kuras ir ieinteresētas zvejniecībā.

(2) Ja trešās valstis, kuras ir ieinteresētas zvejniecībā, kas saistīta ar zivju krājumiem, attiecībā uz kuriem šai valstij un Eiropas Savienībai ir kopēja ieinteresētība, veic zvejas darbības, kas apdraud zivju krājumu ilgtspējību, nesadarbojas ar Eiropas Savienību to pārvaldībā un pienācīgi neņem vērā esošās zvejas struktūras un/vai citu valstu un Eiropas Savienības tiesības, pienākumus un intereses, būtu jāpieņem konkrēti pasākumi, lai veicinātu šo valstu ieguldījumu zivju krājumu saglabāšanā.

(3) Būtu jāuzskata, ka zivju krājumu stāvoklis ir ilgtspējīgs, ja tie nepārtraukti tiek uzturēti līmenī, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, vai pārsniedz to, kā minēts UNCLOS 61. panta 3. punktā un 119. panta 1. punktā un ANO Nolīguma par zivju krājumiem 5. panta b) punktā.

(4) Ir nepieciešams paredzēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem valsti var uzskatīt par tādu, kura atļauj neilgtspējīgu zveju un uz kuru attiecas pasākumi saskaņā ar šo regulu, tostarp procesu, kas piešķir attiecīgajai valstij tiesības tikt uzklausītai, un sniedz tai iespēju pieņemt korekcijas pasākumus.

(5) Turklāt jānosaka pasākumu veidi, kurus var veikt attiecībā uz valstīm, kuras atļauj neilgtspējīgu zveju, un jāizstrādā vispārīgi nosacījumi šādu pasākumu pieņemšanai, lai tie tiktu balstīti uz objektīviem kritērijiem, kas būtu taisnīgi, rentabli un atbilstu starptautiskajām tiesībām, jo īpaši Līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu.

(6) Šādu pasākumu mērķis ir novērst stimulus to valstu zvejas flotēm zvejot kopēju interešu zivju krājumus, kuras atļauj neilgtspējīgu zveju. To var panākt, piemēram, ierobežojot to zivju produktu importu, ko nozvejojuši kuģi, kuri zvejo kopēju interešu zivju krājumos, kas atrodas to valstu pārziņā, kuras atļauj neilgtspējīgu zveju, kā arī ierobežojot ostas pakalpojumu sniegšanu šiem kuģiem vai nepieļaujot, ka Eiropas Savienības zvejas kuģus vai Eiropas Savienības zvejas aprīkojumu var izmantot zivju krājumu zvejai, kuri atrodas to valstu pārziņā, kuras atļauj neilgtspējīgu zveju.

(7) Lai nodrošinātu efektīvu un saskaņotu Eiropas Savienības rīcību attiecībā uz zivju krājumu saglabāšanu, ir svarīgi, lai tiktu ņemti vērā pasākumi, kas izklāstīti 2008. gada 29. septembra Regulā (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju[4].

(8) Ir nepieciešams, ka pirms šādu pasākumu pieņemšanas tiek izvērtētas to paredzamās vides aizsardzības, tirdzniecības, ekonomiskās un sociālās sekas.

(9) Pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, būtu jāizbeidz piemērot, ja valsts, kas atļauj neilgtspējīgu zveju, ir pieņēmusi vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu kopējo interešu zivju krājumu saglabāšanu.

(10) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto ar īstenošanas aktiem, kas paredz pārbaudes procedūru saskaņā ar 2. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[5]. Tomēr, ņemot vērā steidzamību, lēmumi par pasākumu piemērošanas izbeigšanu būtu jāpieņem kā nekavējoties piemērojami īstenošanas akti saskaņā ar minētās regulas 8. pantu.

(11) Komisijai būtu jāpieņem nekavējoties piemērojami īstenošanas akti, ja pienācīgi pamatotos gadījumos, kas attiecas uz saskaņā ar šo regulu īstenotu pasākumu piemērošanas beigām, tas ir nepieciešamsnenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants Priekšmets un darbības joma

1. Šī regula nosaka pamatu konkrētu pasākumu pieņemšanai attiecībā uz trešo valstu ar zvejniecību saistītām darbībām un politiku ar mērķi nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti zivju krājumiem, attiecībā uz kuriem Eiropas Savienībai un šīm trešām valstīm ir kopējas intereses.

2. Pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, var piemērot visos gadījumos, kuros ir nepieciešama sadarbība ar Eiropas Savienību kopēju interešu zivju krājumu kopīgai pārvaldībai, tostarp tad, ja šī sadarbība notiek reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju vai līdzīgu struktūru ietvaros.

2. pants Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a) „kopēju interešu zivju krājums” nozīmē zivju krājumu, kura ģeogrāfiskā izplatība padara to pieejamu gan dalībvalstu, gan trešo valstu zvejas flotēm un kura pārvaldībai ir nepieciešama sadarbība starp šīm trešām valstīm un Eiropas Savienību;

(b) „saistītās zivju sugas” nozīmē zivju sugas, kas sastopamas kopēju interešu zivju krājumu jauktā dažādu sugu zvejā;

(c) „jaukta dažādu sugu zveja” ir zveja, kas notiek apgabalā, kurā sastopamas vairāk nekā vienas sugas zivis, kas nav pasargātas no iekļūšanas zvejas rīkā.

(d) „reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija” ir apakšreģionāla, reģionāla vai līdzīga organizācija vai struktūra, kuras kompetencē saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir izveidot saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kuri piemērojami dzīviem jūras resursiem, kas saskaņā ar organizācijas vai struktūras dibināšanas konvenciju vai nolīgumu ir nodoti tās pārziņā;

(e) „imports” ir zvejas produktu ievešana Savienības teritorijā, tostarp pārkraušanai citā kuģī tās teritorijā esošajās ostās;

(f) „pārkraušana citā kuģī” ir uz zvejas kuģa esošo zvejas produktu daļēja vai pilnīga pārkraušana citā zvejas kuģī;

(g) „maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms” ir maksimālā nozveja, ko neierobežoti ilgu laiku var iegūt no zivju krājuma;

3. pants Valstis, kuras atļauj neilgtspējīgu zveju

1. Trešo valsti var uzskatīt par valsti, kas atļauj neilgtspējīgu zveju, ja

(a) tā nesadarbojas ar Eiropas Savienību kopējo interešu zivju krājumu pārvaldībā pilnīgā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumiem vai 1995. gada 4. decembra Nolīgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, un

(b) šī trešā valsts

(a) nav pieņēmusi nekādus zvejniecības pārvaldības pasākumus vai

(b) ir pieņēmusi šādus pasākumus, neņemot pienācīgi vērā citu, tostarp Eiropas Savienības, tiesības, intereses un pienākumus, un šīs zvejniecības pārvaldības pasākumi noved pie zvejas darbībām, kuru rezultātā zivju krājumi samazinātos zem līmeņa, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, ja to apsver saistībā ar Eiropas Savienības autonomi vai sadarbībā ar citām valstīm veiktiem pasākumiem.

2. Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) apakšpunktā zivju krājumus, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, nosaka, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju.

4. pants Pasākumi, kurus var pieņemt attiecībā uz valstīm, kuras atļauj neilgtspējīgu zveju

1. Komisija ar īstenošanas aktiem attiecībā uz valstīm, kuras atļauj neilgtspējīgu zveju, var pieņemt šādus pasākumus:

(a) noteikt valstis, kuras atļauj neilgtspējīgu zveju;

(b) vajadzības gadījumā noteikt atsevišķus kuģus vai zvejas flotes, kurām piemēro konkrētus pasākumus;

(c) noteikt kvantitatīvus ierobežojumus zivju un tādu zvejniecības produktu importam Eiropas Savienībā, kas izgatavoti no tādām zivīm (vai kuras ir to sastāvā), kuru izcelsme ir no kopēju interešu zivju krājumiem un kuras ir nozvejotas tādas valsts kontrolē, kas atļauj neilgtspējīgu zveju;

(d) noteikt kvantitatīvus ierobežojumus saistīto zivju sugu un zvejniecības produktu, kas izgatavoti no šādām zivīm vai kuras ir to sastāvā, importam Eiropas Savienībā, ja tie ir nozvejoti, zvejojot kopēju interešu zivju krājumos tādas valsts kontrolē, kas atļauj neilgtspējīgu zveju; tādā gadījumā Komisija nosaka attiecīgus līdzekļus, lai noteiktu, kura nozveja ietilpst pasākuma piemērošanas jomā;

(e) noteikt ierobežojumus Eiropas Savienības ostu izmantošanai kuģiem, kuri peld ar tādas valsts karogu, kura atļauj neilgtspējīgu zveju, un tādiem kuģiem, kuri pārvadā zivis un zvejniecības produktus, kuru izcelsme ir no kopēju interešu zivju krājumiem, kuros zvejojuši kuģi, kas peld ar tādas valsts karogu, kura atļauj neilgtspējīgu zveju, vai kuģi, kurus tā ir pilnvarojusi, bet kas peld ar citas valsts karogu; šādus ierobežojumus nepiemēro nepārvaramas varas vai kuģa katastrofas gadījumos UNCLOS 18. panta nozīmē (nepārvaramas varas apstākļi vai kuģa katastrofa) attiecībā uz stingri nepieciešamiem pakalpojumiem, lai novērstu šīs situācijas;

(f) aizliegt Savienības uzņēmējiem tādu zvejas kuģu iegādi, kuri peld ar tādas valsts karogu, kura atļauj neilgtspējīgu zveju;

(g) aizliegt karoga maiņu zvejas kuģiem, kas peld ar dalībvalsts karogu, pret tādas valsts karogu, kura atļauj neilgtspējīgu zveju;

(h) aizliegt dalībvalstīm pilnvarot fraktēšanas nolīgumu noslēgšanu ar uzņēmējiem no valstīm, kuras atļauj neilgtspējīgu zveju;

(i) aizliegt izvest uz valstīm, kuras atļauj neilgtspējīgu zveju, zvejas kuģus, kas peld ar dalībvalsts karogu, vai zvejas aprīkojumu un materiāliem, kas vajadzīgi, lai zvejotu kopējo interešu zivju krājumus;

(j) aizliegt privāto tirdzniecības darījumu noslēgšanu starp dalībvalstu un valstu, kuras atļauj neilgtspējīgu zveju, pilsoņiem, lai zvejas kuģis, kas peld ar šīs dalībvalsts karogu, izmantotu šādu valstu zvejas iespējas;

(k) aizliegt kopīgas zvejas darbības, kurās iesaistīti zvejas kuģi, kas peld ar dalībvalsts karogu, un zvejas kuģi, kas peld ar tādu valstu karogiem, kuras atļauj neilgtspējīgu zveju.

2. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5. pants Vispārīgas prasības attiecībā uz pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu

1. Pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu:

(a) ir saistīti ar kopēju interešu zivju krājumu saglabāšanu;

(b) tiek īstenoti kopā ar ierobežojumiem attiecībā uz zveju ar Eiropas Savienības kuģiem vai uz ražošanu vai patēriņu Eiropas Savienībā, kas piemērojams zivīm un zvejniecības produktiem, kas izgatavoti no šādām zivīm vai kuras ir to sastāvā, attiecībā uz tām zivju sugām, par kurām ir pieņemti pasākumi saskaņā ar šo regulu. Šos ierobežojumus attiecībā uz saistītām sugām var piemērot tikai tad, ja tās ir nozvejotas, zvejojot kopēju interešu zivju krājumos.

(c) ir saderīgs ar saistībām, ko uzliek ar starptautiskām konvencijām, kurās Eiropas Savienība ir līgumslēdzēja puse, un jebkādām citām attiecīgu starptautisko tiesību normām.

2. Pasākumos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, ņem vērā jau veiktos pasākumus saskaņā ar Regula (EK) Nr. 1005/2008.

3. Pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu nepiemēro tādā veidā, kas radītu patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju starp valstīm, uz kurām attiecas vienādi nosacījumi, vai slēptu starptautiskās tirdzniecības ierobežojumu.

4. Pieņemot pasākumus saskaņā ar šo regulu, Komisija izvērtē šo pasākumu vides, tirdzniecības, ekonomiskās un sociālās īstermiņa un ilgtermiņa sekas un ar to īstenošanu saistīto administratīvo slogu.

5. Pasākumos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, jāparedz piemērota sistēma kompetentām iestādēm to izpildei.

6. pants Procedūras pirms pasākumu pieņemšanas attiecībā uz valstīm, kuras atļauj neilgtspējīgu zveju

1. Ja Komisija uzskata par vajadzīgu pieņemt pasākumus saskaņā ar 4. pantu, tā paziņo attiecīgajai valstij par nodomu noteikt šo valsti kā tādu, kas atļauj neilgtspējīgu zveju.

2. Šajā paziņojumā iekļauj informāciju par iemesliem, kāpēc valsts noteikta par tādu, kas atļauj neilgtspējīgu zveju, un apraksta, kādus pasākumus attiecībā uz to, iespējams, varētu veikt saskaņā ar šo regulu.

3. Pirms pasākumu pieņemšanas saskaņā ar 4. pantu Komisija nodrošina attiecīgai trešai valstij pienācīgu iespēju rakstiski atbildēt uz paziņojumu un situāciju labot.

7. pants Pasākumu piemērošanas periods attiecībā uz valstīm, kuras atļauj neilgtspējīgu zveju

1. Pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, vairs nepiemēro pēc tam, kad valsts, kas atļauj neilgtspējīgu zveju, ir veikusi atbilstošus korektīvus pasākumus tādu kopīgu interešu krājumu pārvaldībai,

(a) par kuriem ir panākta vienošanās apspriedēs ar Eiropas Savienības un, vajadzības gadījumā, arī citām attiecīgajām valstīm vai

(b) kas neapdraud tādu pasākumu ietekmi, kurus attiecīgo zivju krājumu saglabāšanai ES veic autonomi vai sadarbībā ar citām valstīm.

2. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka, vai ir ievēroti 1. punktā paredzētie nosacījumi, un, ja nepieciešams, nolemj, ka pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar 4. pantu, izbeidz piemērot. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 8. panta 2. punktā.

Atbilstīgi pamatotu nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, kas saistīti ar neparedzētiem ekonomiskiem un sociāliem traucējumiem, Komisija pieņem nekavējoties piemērojamu īstenošanas aktu, lai nolemtu, ka pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar 4. pantu, izbeidz piemērot. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 8. panta 3. punktā.

8. pants Komitoloģija

1. Komisijai palīdz komiteja. Tā ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru beidz bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanai noteiktajā termiņā tā lēmis komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

9. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā                            Padomes vārdā

priekšēdētājs                                                  priekšsēdētājs

[1]               ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencija.

[2]               1995. gada 4. augusta Nolīgums par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību.

[3]               OV C, lpp.

[4]               OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.

[5]               OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.