Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par konkrētiem pasākumiem zivju krājumu saglabāšanas jomā attiecībā uz valstīm, kuras atļauj neilgtspējīgu zveju /* COM/2011/0888 galīgā redakcija - 2011/0434 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS ANO Konvencijā par jūras
tiesībām,[1] kā arī ANO
Nolīgumā par zivju krājumiem,[2]
tiek prasīts, lai piekrastes valstis un valstis, kuru flotes zvejo šos
krājumus piegulošajos tāljūras apgabalos, sadarbojas, lai
atbildīgi pārvaldītu transzonālo un tālu
migrējošo zivju krājumus un krājumus, kas sastopami piegulošajās
ekskluzīvajās ekonomikas zonās, un nodrošinātu to
ilgtspējību ilgtermiņā, ar tiešas savstarpējas apspriešanās
vai attiecīgo reģionālo zvejniecības pārvaldības
organizāciju (RZPO) starpniecību. Vienošanos par transzonālo un tālu
migrējošo zivju krājumu pārvaldību bieži vien ir grūti
panākt, un tai ir nepieciešama visu attiecīgo valstu patiesa griba sadarboties.
Ja dažas valstis, kurām trūkst labas gribas rīkoties, lai vienotos
par pasākumiem, pieņem vienpusējus pasākumus, tas var
izraisīt būtisku attiecīgo zivju krājumu samazināšanos
pat tad, ja citas valstis piekrīt mazināt zvejas intensitāti. Tā kā ES ir ienesīgs zivsaimniecības
produktu piegādes tirgus, tai ir īpaša atbildība nodrošināt,
ka tiek ievērots iepriekšminētais sadarbības pienākums.
Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt līdzekļus
Eiropas Savienībai īstenot efektīvus pasākumus pret
dalībvalstīm, kuras labticīgi nesadarbojas un nepieņem
saskaņotus pārvaldības pasākumus vai kuras ir
atbildīgas par pasākumiem un praksi, kuru rezultātā tiek
pārmērīgi izmantoti zivju krājumi, lai panāktu, ka
turpināt šādu neilgtspējīgu zveju nav izdevīgi. Šā
priekšlikuma mērķis ir izveidot ātru un efektīvu
mehānismu, lai izmantotu tirdzniecības un citu veidu pasākumus iepriekšminētajām
līdzīgās situācijās. Šie pasākumi būtu vērsti
uz sadarbības veicināšanu starp attiecīgajām valstīm,
lai tiktu pieņemti atbilstoši un, ciktāl iespējams, apstiprināti
saglabāšanas pasākumi attiecībā uz noteiktiem zivju krājumiem
nolūkā nodrošināt šādu krājumu optimālu izmantošanu. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU
REZULTĀTI Ikgadējas apspriešanās ar
ārpussavienības piekrastes valstīm par kopēju interešu zivju
krājumu pārvaldību nodrošina iespēju apspriesties ar
ieinteresētajām personām par to, kā reaģēt
gadījumos, ja attiecīgā trešā valsts sadarbību
neatbalsta. Kopumā ieinteresētās personas prasa, lai Komisija nosaka
tirdzniecības ierobežojumus un citu veidu pasākumus, kas radītu
spiedienu uz šādām valstīm, lai tās piekristu uzsākt
jēgpilnas sarunas un rastu taisnīgu risinājumu, nodrošinot kopēju
interešu zivju krājumu ilgtspējību. Pirms ietekmes novērtējuma
sagatavošanas šā priekšlikuma ietvaros notika mērķtiecīga
apspriešanās par tirdzniecības un citu veidu pasākumu izmantošanu
kā līdzekli, lai pamudinātu trešās valstis, kuras
atļauj neilgtspējīgu zveju, samazināt zvejas
intensitāti. Lielākā daļa ieinteresēto personu,
iespējams, izņemot vienīgi pārstrādes nozares
pārstāvjus, viennozīmīgi atbalstīja ar
tirdzniecību saistītu un citu veidu pasākumu pieņemšanu. Šā priekšlikuma ietvaros tika veikts ietekmes
novērtējums, kura kopsavilkums ir pievienots priekšlikumam. Ietekmes novērtējumā
būtībā ir analizēta pasākumu vides, ekonomiskā un
sociālā ietekme, sākot no „nulles varianta”, līdz
pilnīgam noteiktu zivju un zvejniecības produktu importa aizliegumam,
un tas ietver gan pasākumus, kas varētu nebūt saistīti ar
tirdzniecību, gan ar likumdošanu nesaistītas pieejas. Ietekmes
novērtējuma secinājums bija tāds, ka būtu
noderīgi nodrošināt Eiropas Savienībai instrumentu, kas ļautu
ātri pieņemt pasākumus galvenokārt saistībā ar
tirdzniecību. Pasākumi tiktu ieviesti pret tām valstīm, kuras
atļauj tādu zvejniecību, kura netiek veikta ilgtspējīgā
veidā, apdraudot zivju krājumu saglabāšanu. Ietekmes
novērtējumā ierosināta arī instrumenta iespējamā
forma un saturs. Pasākuma sagatavošanas laikā ir kļuvis skaidrs,
ka juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 43. panta 2. punktam
un 207. pantam, jo regulas galvenais mērķis ir veicināt
zivju krājumu saglabāšanu, un aplūkoto pasākumu klāsts
ietver ne tikai ar tirdzniecību saistītus pasākumus. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI Regulas 1. pantā ir izklāstīts
šīs regulas galvenais mērķis: noteikt procedūru, lai
varētu veikt vienlīdzīgus rentablus pasākumus zvejniecības
ilgtspējības veicināšanai. Regulas 2.–5. pantā ir aprakstīts,
pret kurām valstīm (pret valstīm, kuras atļauj neilgtspējīgu
zveju) ir jāvērš dažādu veidu pasākumi, kurus varētu pieņemt,
un nosacījumi, kur un kad tie varētu tikt pieņemti. Regulas 4. pantā
ir noteikts, ka pasākumi ir jāpieņem kā Komisijas
īstenošanas akti (kopumā būtu piemērojama pārbaudes
procedūra). Ja tiek prasīta pasākumu atbilstība ES
starptautiskajām saistībām, ar to ir domāta saderība
ar ES saistībām saskaņā ar PTO nolīgumu jo īpaši
attiecībā uz tirdzniecības ierobežojumiem. Regulas 6. pantā ir noteikti
konkrēti procesa soļi, kas veicami pirms pasākumu
pieņemšanas pret valstīm, kuras atļauj neilgtspējīgu
zveju. Šie soļi ļaus attiecīgajām valstīm tikt
uzklausītām un nodrošinās tām iespēju labot savu
rīcību. Regulas 7. pantā ir paredzēts pasākumu piemērošanas
periods, kas būs atkarīgs no attiecīgo valstu pieņemtajiem
korektīvajiem pasākumiem. Regulas 8. pantā noteikta komiteju,
kas palīdzēs Komisijai īstenot regulu. Regulas 9. pantā ir noteikts, ka
tā stājas spēkā 20 dienas pēc publicēšanas. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Ietekmes nav. 2011/0434 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par konkrētiem pasākumiem zivju
krājumu saglabāšanas jomā attiecībā uz valstīm,
kuras atļauj neilgtspējīgu zveju EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta
2. punktu un 207. pantu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, ņemot vērā
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3], saskaņā ar parasto likumdošanas
procedūru, tā kā: (1)
Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijā (turpmāk tekstā „UNCLOS”)
un 1995. gada 4. augusta Nolīgumā par
Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras
tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu, kuri attiecas uz transzonālo
zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu
un pārvaldību (turpmāk tekstā „ANO Nolīgums par zivju
krājumiem”) paredz, noteiktu transzonālo un tālu migrējošo
zivju krājumu pārvaldībai ir nepieciešama sadarbība starp visām
valstīm, kuru zvejas flotes šos krājumus izmanto. Šo sadarbību
var izveidot reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju
(RZPO) ietvaros vai tad, ja RZPO nav kompetences attiecībā uz
konkrētiem zivju krājumiem, izmantojot ad hoc pasākumus
starp valstīm, kuras ir ieinteresētas zvejniecībā. (2)
Ja trešās valstis, kuras ir ieinteresētas
zvejniecībā, kas saistīta ar zivju krājumiem,
attiecībā uz kuriem šai valstij un Eiropas
Savienībai ir kopēja ieinteresētība, veic zvejas
darbības, kas apdraud zivju krājumu ilgtspējību,
nesadarbojas ar Eiropas Savienību to pārvaldībā un pienācīgi
neņem vērā esošās zvejas struktūras un/vai citu valstu
un Eiropas Savienības tiesības, pienākumus un intereses,
būtu jāpieņem konkrēti pasākumi, lai veicinātu šo
valstu ieguldījumu zivju krājumu saglabāšanā. (3)
Būtu jāuzskata, ka zivju krājumu
stāvoklis ir ilgtspējīgs, ja tie nepārtraukti tiek uzturēti
līmenī, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas
ieguves apjomu, vai pārsniedz to, kā minēts UNCLOS 61. panta
3. punktā un 119. panta 1. punktā un ANO Nolīguma
par zivju krājumiem 5. panta b) punktā. (4)
Ir nepieciešams paredzēt nosacījumus,
saskaņā ar kuriem valsti var uzskatīt par tādu, kura
atļauj neilgtspējīgu zveju un uz kuru attiecas pasākumi
saskaņā ar šo regulu, tostarp procesu, kas piešķir
attiecīgajai valstij tiesības tikt uzklausītai, un sniedz tai
iespēju pieņemt korekcijas pasākumus. (5)
Turklāt jānosaka pasākumu veidi,
kurus var veikt attiecībā uz valstīm, kuras atļauj neilgtspējīgu
zveju, un jāizstrādā vispārīgi nosacījumi šādu
pasākumu pieņemšanai, lai tie tiktu balstīti uz objektīviem
kritērijiem, kas būtu taisnīgi, rentabli un atbilstu starptautiskajām
tiesībām, jo īpaši Līgumam par Pasaules Tirdzniecības
organizācijas izveidošanu. (6)
Šādu pasākumu mērķis ir
novērst stimulus to valstu zvejas flotēm zvejot kopēju interešu
zivju krājumus, kuras atļauj neilgtspējīgu zveju. To var
panākt, piemēram, ierobežojot to zivju produktu importu, ko
nozvejojuši kuģi, kuri zvejo kopēju interešu zivju krājumos, kas
atrodas to valstu pārziņā, kuras atļauj neilgtspējīgu
zveju, kā arī ierobežojot ostas pakalpojumu sniegšanu šiem
kuģiem vai nepieļaujot, ka Eiropas Savienības zvejas kuģus
vai Eiropas Savienības zvejas aprīkojumu var izmantot zivju
krājumu zvejai, kuri atrodas to valstu pārziņā, kuras atļauj
neilgtspējīgu zveju. (7)
Lai nodrošinātu efektīvu un
saskaņotu Eiropas Savienības rīcību attiecībā uz
zivju krājumu saglabāšanu, ir svarīgi, lai tiktu ņemti
vērā pasākumi, kas izklāstīti 2008. gada
29. septembra Regulā (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas
sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu,
nereģistrētu un neregulētu zveju[4]. (8)
Ir nepieciešams, ka pirms šādu pasākumu
pieņemšanas tiek izvērtētas to paredzamās vides
aizsardzības, tirdzniecības, ekonomiskās un sociālās
sekas. (9)
Pasākumus, kas pieņemti saskaņā
ar šo regulu, būtu jāizbeidz piemērot, ja valsts, kas atļauj
neilgtspējīgu zveju, ir pieņēmusi vajadzīgos
pasākumus, lai veicinātu kopējo interešu zivju krājumu
saglabāšanu. (10)
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus
šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir
īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto ar
īstenošanas aktiem, kas paredz pārbaudes procedūru saskaņā
ar 2. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada
16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas
un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles
mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[5]. Tomēr, ņemot
vērā steidzamību, lēmumi par pasākumu piemērošanas
izbeigšanu būtu jāpieņem kā nekavējoties piemērojami
īstenošanas akti saskaņā ar minētās regulas 8. pantu. (11)
Komisijai būtu jāpieņem
nekavējoties piemērojami īstenošanas akti, ja pienācīgi
pamatotos gadījumos, kas attiecas uz saskaņā ar šo regulu
īstenotu pasākumu piemērošanas beigām, tas ir nepieciešamsnenovēršamu
steidzamu iemeslu dēļ, IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. 1. pants
Priekšmets un darbības joma 1.
Šī regula nosaka pamatu konkrētu pasākumu
pieņemšanai attiecībā uz trešo valstu ar zvejniecību
saistītām darbībām un politiku ar mērķi
nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti zivju krājumiem,
attiecībā uz kuriem Eiropas Savienībai un šīm trešām
valstīm ir kopējas intereses. 2.
Pasākumus, kas pieņemti saskaņā
ar šo regulu, var piemērot visos gadījumos, kuros ir nepieciešama sadarbība
ar Eiropas Savienību kopēju interešu zivju krājumu kopīgai
pārvaldībai, tostarp tad, ja šī sadarbība notiek reģionālu
zvejniecības pārvaldības organizāciju vai līdzīgu
struktūru ietvaros. 2. pants
Definīcijas Šajā regulā piemēro šādas
definīcijas: (a)
„kopēju interešu zivju krājums” nozīmē zivju krājumu, kura ģeogrāfiskā
izplatība padara to pieejamu gan dalībvalstu, gan trešo valstu zvejas
flotēm un kura pārvaldībai ir nepieciešama sadarbība starp
šīm trešām valstīm un Eiropas Savienību; (b)
„saistītās zivju sugas” nozīmē
zivju sugas, kas sastopamas kopēju interešu zivju krājumu jauktā
dažādu sugu zvejā; (c)
„jaukta dažādu sugu zveja” ir zveja, kas
notiek apgabalā, kurā sastopamas vairāk nekā vienas sugas
zivis, kas nav pasargātas no iekļūšanas zvejas rīkā. (d)
„reģionālā zvejniecības
pārvaldības organizācija” ir apakšreģionāla,
reģionāla vai līdzīga organizācija vai struktūra,
kuras kompetencē saskaņā ar starptautiskajiem tiesību
aktiem ir izveidot saglabāšanas un pārvaldības pasākumus,
kuri piemērojami dzīviem jūras resursiem, kas saskaņā
ar organizācijas vai struktūras dibināšanas konvenciju vai
nolīgumu ir nodoti tās pārziņā; (e)
„imports” ir zvejas produktu ievešana Savienības
teritorijā, tostarp pārkraušanai citā kuģī tās
teritorijā esošajās ostās; (f)
„pārkraušana citā kuģī” ir uz
zvejas kuģa esošo zvejas produktu daļēja vai pilnīga
pārkraušana citā zvejas kuģī; (g)
„maksimālais ilgtspējīgas ieguves
apjoms” ir maksimālā nozveja, ko neierobežoti
ilgu laiku var iegūt no zivju krājuma; 3. pants
Valstis, kuras atļauj neilgtspējīgu zveju 1.
Trešo valsti var uzskatīt par valsti, kas atļauj
neilgtspējīgu zveju, ja (a)
tā nesadarbojas ar Eiropas Savienību
kopējo interešu zivju krājumu pārvaldībā pilnīgā
saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību
konvencijas noteikumiem vai 1995. gada 4. decembra Nolīgumu par Apvienoto
Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību
konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo
zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu
saglabāšanu un pārvaldību, un (b)
šī trešā valsts (a)
nav pieņēmusi nekādus
zvejniecības pārvaldības pasākumus vai (b)
ir pieņēmusi šādus pasākumus,
neņemot pienācīgi vērā citu, tostarp Eiropas
Savienības, tiesības, intereses un pienākumus, un šīs zvejniecības
pārvaldības pasākumi noved pie zvejas darbībām, kuru
rezultātā zivju krājumi samazinātos zem līmeņa,
kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu,
ja to apsver saistībā ar Eiropas Savienības autonomi vai
sadarbībā ar citām valstīm veiktiem pasākumiem. 2.
Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii)
apakšpunktā zivju krājumus, kas var nodrošināt maksimālo
ilgtspējīgas ieguves apjomu, nosaka, pamatojoties uz labāko
pieejamo zinātnisko informāciju. 4. pants
Pasākumi, kurus var pieņemt attiecībā uz valstīm, kuras
atļauj neilgtspējīgu zveju 1.
Komisija ar īstenošanas aktiem attiecībā
uz valstīm, kuras atļauj neilgtspējīgu zveju, var
pieņemt šādus pasākumus: (a)
noteikt valstis, kuras atļauj neilgtspējīgu
zveju; (b)
vajadzības gadījumā noteikt
atsevišķus kuģus vai zvejas flotes, kurām piemēro konkrētus
pasākumus; (c)
noteikt kvantitatīvus ierobežojumus zivju un tādu
zvejniecības produktu importam Eiropas Savienībā, kas izgatavoti no tādām
zivīm (vai kuras ir to sastāvā), kuru izcelsme ir no kopēju
interešu zivju krājumiem un kuras ir nozvejotas tādas valsts
kontrolē, kas atļauj neilgtspējīgu zveju; (d)
noteikt kvantitatīvus ierobežojumus
saistīto zivju sugu un zvejniecības produktu, kas izgatavoti no
šādām zivīm vai kuras ir to sastāvā, importam Eiropas
Savienībā, ja tie ir nozvejoti, zvejojot kopēju interešu zivju
krājumos tādas valsts kontrolē, kas atļauj neilgtspējīgu
zveju; tādā gadījumā Komisija nosaka attiecīgus
līdzekļus, lai noteiktu, kura nozveja ietilpst pasākuma piemērošanas
jomā; (e)
noteikt ierobežojumus Eiropas Savienības ostu
izmantošanai kuģiem, kuri peld ar tādas valsts karogu, kura
atļauj neilgtspējīgu zveju, un tādiem kuģiem, kuri
pārvadā zivis un zvejniecības produktus, kuru izcelsme ir no kopēju
interešu zivju krājumiem, kuros zvejojuši kuģi, kas peld ar tādas
valsts karogu, kura atļauj neilgtspējīgu zveju, vai kuģi, kurus
tā ir pilnvarojusi, bet kas peld ar citas valsts karogu; šādus
ierobežojumus nepiemēro nepārvaramas varas vai kuģa katastrofas gadījumos
UNCLOS 18. panta nozīmē (nepārvaramas
varas apstākļi vai kuģa katastrofa) attiecībā uz
stingri nepieciešamiem pakalpojumiem, lai novērstu šīs
situācijas; (f)
aizliegt Savienības uzņēmējiem
tādu zvejas kuģu iegādi, kuri peld ar tādas valsts karogu, kura atļauj neilgtspējīgu zveju; (g)
aizliegt karoga maiņu zvejas kuģiem, kas
peld ar dalībvalsts karogu, pret tādas valsts karogu, kura
atļauj neilgtspējīgu zveju; (h)
aizliegt dalībvalstīm pilnvarot
fraktēšanas nolīgumu noslēgšanu ar uzņēmējiem no
valstīm, kuras atļauj neilgtspējīgu zveju; (i)
aizliegt izvest uz valstīm, kuras atļauj neilgtspējīgu
zveju, zvejas kuģus, kas peld ar dalībvalsts karogu, vai zvejas
aprīkojumu un materiāliem, kas vajadzīgi, lai zvejotu kopējo
interešu zivju krājumus; (j)
aizliegt privāto tirdzniecības darījumu
noslēgšanu starp dalībvalstu un valstu, kuras atļauj neilgtspējīgu
zveju, pilsoņiem, lai zvejas kuģis, kas peld ar šīs
dalībvalsts karogu, izmantotu šādu valstu zvejas iespējas; (k)
aizliegt kopīgas zvejas darbības,
kurās iesaistīti zvejas kuģi, kas peld ar dalībvalsts
karogu, un zvejas kuģi, kas peld ar tādu valstu karogiem, kuras
atļauj neilgtspējīgu zveju. 2.
Šos īstenošanas aktus pieņem
saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto
pārbaudes procedūru. 5. pants
Vispārīgas prasības attiecībā uz pasākumiem, kas
pieņemti saskaņā ar šo regulu 1.
Pasākumi, kas pieņemti saskaņā
ar šo regulu: (a)
ir saistīti ar kopēju interešu zivju krājumu
saglabāšanu; (b)
tiek īstenoti kopā ar ierobežojumiem
attiecībā uz zveju ar Eiropas Savienības kuģiem vai uz
ražošanu vai patēriņu Eiropas Savienībā, kas
piemērojams zivīm un zvejniecības produktiem, kas izgatavoti no
šādām zivīm vai kuras ir to sastāvā,
attiecībā uz tām zivju sugām, par kurām ir
pieņemti pasākumi saskaņā ar šo regulu. Šos ierobežojumus
attiecībā uz saistītām sugām var piemērot tikai
tad, ja tās ir nozvejotas, zvejojot kopēju interešu zivju krājumos. (c)
ir saderīgs ar saistībām, ko uzliek ar
starptautiskām konvencijām, kurās Eiropas Savienība ir
līgumslēdzēja puse, un jebkādām citām
attiecīgu starptautisko tiesību normām. 2.
Pasākumos, kas pieņemti saskaņā
ar šo regulu, ņem vērā jau veiktos pasākumus
saskaņā ar Regula (EK)
Nr. 1005/2008. 3.
Pasākumus, kas pieņemti saskaņā
ar šo regulu nepiemēro tādā veidā, kas radītu
patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju starp valstīm, uz
kurām attiecas vienādi nosacījumi, vai slēptu
starptautiskās tirdzniecības ierobežojumu. 4.
Pieņemot pasākumus saskaņā ar
šo regulu, Komisija izvērtē šo pasākumu vides,
tirdzniecības, ekonomiskās un sociālās īstermiņa
un ilgtermiņa sekas un ar to īstenošanu saistīto administratīvo
slogu. 5.
Pasākumos, kas pieņemti saskaņā
ar šo regulu, jāparedz piemērota sistēma kompetentām
iestādēm to izpildei. 6. pants
Procedūras pirms pasākumu pieņemšanas attiecībā uz
valstīm, kuras atļauj neilgtspējīgu zveju 1.
Ja Komisija uzskata par vajadzīgu pieņemt
pasākumus saskaņā ar 4. pantu, tā paziņo attiecīgajai
valstij par nodomu noteikt šo valsti kā tādu, kas atļauj neilgtspējīgu
zveju. 2.
Šajā paziņojumā iekļauj
informāciju par iemesliem, kāpēc valsts noteikta par tādu,
kas atļauj neilgtspējīgu zveju, un apraksta, kādus pasākumus
attiecībā uz to, iespējams, varētu veikt saskaņā
ar šo regulu. 3.
Pirms pasākumu pieņemšanas saskaņā
ar 4. pantu Komisija nodrošina attiecīgai trešai valstij pienācīgu
iespēju rakstiski atbildēt uz paziņojumu un situāciju labot. 7. pants
Pasākumu piemērošanas periods attiecībā uz valstīm,
kuras atļauj neilgtspējīgu zveju 1.
Pasākumus, kas pieņemti saskaņā
ar šo regulu, vairs nepiemēro pēc tam, kad valsts, kas atļauj neilgtspējīgu
zveju, ir veikusi atbilstošus korektīvus pasākumus tādu kopīgu
interešu krājumu pārvaldībai, (a)
par kuriem ir panākta vienošanās apspriedēs
ar Eiropas Savienības un, vajadzības gadījumā, arī
citām attiecīgajām valstīm vai (b)
kas neapdraud tādu pasākumu ietekmi, kurus
attiecīgo zivju krājumu saglabāšanai ES veic autonomi vai
sadarbībā ar citām valstīm. 2.
Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka, vai ir
ievēroti 1. punktā paredzētie nosacījumi, un, ja
nepieciešams, nolemj, ka pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar
4. pantu, izbeidz piemērot. Šos īstenošanas aktus pieņem
saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 8. panta
2. punktā. Atbilstīgi pamatotu nenovēršamu
steidzamu iemeslu dēļ, kas saistīti ar neparedzētiem ekonomiskiem
un sociāliem traucējumiem, Komisija pieņem nekavējoties
piemērojamu īstenošanas aktu, lai nolemtu, ka pasākumus, kas
pieņemti saskaņā ar 4. pantu, izbeidz piemērot. Šos
īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes
procedūru, kas minēta 8. panta 3. punktā. 8. pants
Komitoloģija 1.
Komisijai palīdz komiteja. Tā ir komiteja
Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. 2.
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro
Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komitejas atzinums ir jāsaņem
rakstiskā procedūrā, minēto procedūru beidz bez
rezultāta, ja atzinuma sniegšanai noteiktajā termiņā
tā lēmis komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa
komitejas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu. 3.
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas
(ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu. 9. pants
Stāšanās spēkā Šī regula stājas spēkā
divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šī regula uzliek saistības
kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā Padomes
vārdā priekšēdētājs priekšsēdētājs [1] ANO 1982. gada 10. decembra Jūras
tiesību konvencija. [2] 1995. gada 4. augusta Nolīgums par
Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra
Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu
attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu
migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību. [3] OV C, lpp. [4] OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp. [5] OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.