PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Komisijas paziņojumā par Daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam (turpmāk tekstā – "DFS paziņojums")[1] ir noteikts budžeta satvars un galvenie orientieri, lai īstenotu stratēģiju “Eiropa 2020”[2]. Savā priekšlikumā Komisija nolēma uzskatīt rīcību vides un klimata jomā par neatņemamu tās galveno instrumentu un pasākumu daļu. Šī tā dēvētā “mainstreaming” jeb integrēšanas pieeja nozīmē to, ka vides un klimata mērķi “ir jāatspoguļo instrumentos, lai nodrošinātu, ka tie palīdz veidot klimata ziņā noturīgu [un resursefektīvu] ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda līmeni, kas veicinās Eiropas konkurētspēju, radīs vairāk un “zaļākas” darba vietas, nostiprinās enerģētisko drošību un sniegs labumu veselības jomā.”

Tomēr galvenie Savienības finansējuma instrumenti nerisina visas specifiskās vajadzības vides un klimata jomā. Vides un klimata tiesību aktu ieviešana joprojām notiek nevienmērīgi un neatbilstoši dažādās Savienības daļās, tāpēc vides un klimata problēmas uzkrājas. Šāda situācija nozīmē, ka ir nepieciešami jauni un efektīvāki veidi tiesību aktu ieviešanai, kā arī paraugprakses veidošanai un izplatīšanai visā Savienībā, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis un ieinteresētās puses mācās cita no citas.

Šā iemesla dēļ papildus integrēšanas pieejai Komisija ierosina turpināt LIFE programmu, kuru šobrīd reglamentē LIFE+ regula[3]. Integrēšanas pieejas apvienošana ar īpašu instrumentu palielinās saskaņotību un Savienības rīcības pievienoto vērtību. Konkrētam mērķim paredzēts instruments ļaus Komisijai labāk noteikt prioritātes, tieši uzraudzīt īstenošanu un nodrošināt pieejamo resursu efektīvu izmantošanu vides un klimata aizsardzībai. Šī pieeja sniedz Komisijai iespēju atlasīt labākos projektus visā Savienībā, tādā veidā risinot koordinācijas grūtības.

Turklāt vides aktīviem ir sabiedriskā labuma nozīme, un tie ir nevienmērīgi izvietoti Savienības teritorijā. Pienākums saglabāt un vairot šos aktīvus nozīmē, ka ir konsekventi jāpiemēro solidaritātes un atbildības dalīšanas principi. Šajā saistībā Biotopu direktīvas[4] 8. pants nepārprotami sasaista aizsardzības pasākumu veikšanu ar Savienības līdzfinansējuma nodrošināšanu. LIFE programmai ir būtiska nozīme labākai solidaritātes un atbildības sadalīšanai, lai aizsargātu Savienības kopējās vides un klimata vērtības.

Īpaša vides un klimata pasākumu finansēšanas programma:

· panāk iesaistīšanos, kas ir efektīvāka par dalībvalstu individuālajiem centieniem, vairāk apvienojot resursus un zināšanas un piesaistot partnerības, kuras citos apstākļos būtu grūti izveidot;

· nodrošina platformu paraugprakses izstrādei un apmaiņai, zināšanu apmaiņai, kas ļauj uzlabot, rosināt un paātrināt izmaiņas vides un klimata acquis īstenošanā, kā arī ļauj dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm savstarpēji mācīties un efektīvāk risināt minētos uzdevumus;

· rada sinerģiju starp Savienības un valstu finansējumu, kopīgi koordinējot centienus, lai sasniegtu vides un klimata mērķus, vienlaikus piesaistot papildu valsts un privātā sektora finansējumu; tas palielina Savienības pasākumu saskaņotību un efektivitāti, kā arī veicina vienveidīgāku acquis īstenošanu;

· veicina vides un klimata pasākumu pamanāmību, tuvinot Savienību tās iedzīvotājiem un demonstrējot Savienības apņemšanos īstenot vides un klimata mērķus, tā palielinot šo mērķu nozīmi.

Vairāki novērtējumi[5] apstiprina, ka LIFE programma ir sekmīgs instruments Savienības vides politikas un tiesību aktu ieviešanai ar ievērojamu pievienoto vērtību. Tomēr novērtējumos tika arī uzsvērts, ka LIFE programmas politisko ietekmi ierobežo stratēģiskas koncentrēšanās trūkums. To daļēji izraisa tajā izmantotā “augšupejošā” pieeja projektu atlasei, kas liedz Komisijai vadīt pieprasījumu, pamatojoties uz Savienības vides un klimata politikas vajadzībām. Tāpēc ir nepieciešama skaidra koncentrēšanās uz darbībām un nozarēm, kurās LIFE varētu panākt rezultātus.

Gaidāmo jauno izaicinājumu un “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanas dēļ vajadzīgi grozījumi programmā. Cīnīties ar klimata pārmaiņām un palielināt Savienības noturību pret saistītajiem riskiem ir daži no lielākajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Savienība, un tāpēc jārīkojas steidzami, kā tas ir minēts “Eiropa 2020” stratēģijā. Komisija atzīst šo izaicinājumu un savā DFS paziņojumā norāda, ka plāno palielināt to ES budžeta daļu, kas saistīta ar klimata pasākumiem, līdz vismaz 20 %, nodrošinot ieguldījumu no dažādām politikas jomām. Tāpēc arī vides un klimata pasākumu programmai (LIFE) ir jāsniedz ieguldījums šā mērķa sasniegšanā.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

Šīs regulas pamatā ir plaša iespēju analīze, kas ir aplūkota ietekmes novērtējumā[6], un izvērsta apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm. Jo īpaši ir veikti šādi pētījumi un apspriešanās:

– LIFE programmas ex-post novērtējums (1996–2006)[7] un LIFE+ programmas starpposma novērtējums (2007–2009)[8];

– ārējiem konsultantiem pasūtīti pētījumi, proti: “LIFE+ regulas pārskatīšanas apvienotais ietekmes novērtējums un ex-ante novērtējums”[9] un “Klimata pārmaiņas nākotnes daudzgadu finanšu shēmā”[10];

– atklāta apspriešanās tiešsaistē portālā “Jūsu balss Eiropā”[11];

– Reģionu komitejas organizētā apspriešanās[12];

– apspriešanās ar LIFE+ komitejas locekļiem un dalībvalstu vides atašejiem, kā arī ieinteresēto pušu ad-hoc sanāksme[13].

Apspriešanās rezultātā tika secināts, ka LIFE programma kopumā darbojas labi gan vides, gan pievienotās vērtības izpratnē. Ieinteresētās puses atbalstīja LIFE turpināšanu, kā arī dažādus Komisijas piedāvātos pasākumus un priekšlikumus, tostarp jauna veida projektus – integrētos projektus.

Lai gan ieinteresētās puses atbalsta viedokli, ka LIFE ir vairāk jākoncentrējas uz vides un klimata mērķu ieviešanu un iekļaušanu citos politikas virzienos, viņi neatbalsta aptverto tematisko jomu ierobežošanu. Tāpat arī, lai gan ieinteresētās puses kopumā atbalsta lielāku lejupejošas pieejas izmantošanu augšupejošas pieejas vietā, tās tomēr iebilst pret ierobežojošu gada prioritāšu noteikšanu. Galvenais iemesls ir tas, ka prioritārajām jomām vajadzētu būt nosacīti stabilām, lai iespējamie pretendenti varētu plānot, izstrādāt un iesniegt priekšlikumus.

Tādējādi ietekmes novērtējums tika koncentrēts uz novērtējumos iekļautajiem un Revīzijas palātas sniegtajiem ieteikumiem[14] ar mērķi palielināt LIFE efektivitāti un pievienoto vērtību, vienlaikus iekļaujot ieinteresēto pušu lielākās bažas un ierosinājumus.

Ietekmes novērtējumā analizētās prioritāšu noteikšanas iespējas mēģina radīt līdzsvaru starp iespējamo pretendentu vajadzību pēc stabilitātes un nepieciešamību vairāk koncentrēties uz Savienības politikas vajadzībām. Tika analizēti trīs scenāriji. Pirmais paredz status quo saglabāšanu, kurā tiek izmantota tikai augšupejošā pieeja, kas daļēji tiek koriģēta, koncentrējot klimata pasākumiem īpaši paredzētos resursus. Otrs paredz elastīgu lejupejošu pieeju visu veidu projektiem, saistībā ar kuriem Komisija izstrādā daudzgadu darba programmas, kurās tā norāda tematiskās prioritātes, kas saistītas ar konkrētu mērķu sasniegšanu un veicina pieprasījumu pēc tematisko prioritāšu risinājumiem atbilstoši dažādiem komponentiem. Ņemot vērā integrēto projektu īpatnības, tie koncentrētos tikai uz noteiktām nozarēm, līdz tiktu sasniegti mērķi. Trešajā scenārijā ir apvienota lejupejoša pieeja integrētajiem projektiem un augšupejoša pieeja visiem pārējiem projektu veidiem. Šīs iespējas gadījumā Komisija ex-ante kārtībā ierobežotu integrēto projektu tematiku līdz četrām nozarēm vides apakšprogrammā, līdz tiktu sasniegti mērķi, savukārt pretendenti varētu iesniegt priekšlikumus citu veidu projektiem visās vides nozarēs. Vēlamākā iespēja ir elastīga lejupejoša pieeja.

Ietekmes novērtējumā tika analizēti varianti jomām, uz kurām vajadzētu koncentrēties integrētajiem projektiem, secinot, ka vislielākais panākumu potenciāls un lielākie ieguvumi videi varētu būt Natura 2000, ūdens, atkritumu un gaisa jomā. Šīs jomas atbalstīja arī ieinteresētās puses, jo īpaši reģionālās iestādes. Tā kā klimata pasākumu apakšprogramma ir izveidota no jauna, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumiem paredzētos integrētos projektus var ieviest programmēšanas periodā pakāpeniski divu līdz trīs gadu laikā. Ietekmes novērtējumā arī tika analizēts, vai tradicionālā 50 % projektu resursu paredzēšana tieši dabai un bioloģiskajai daudzveidībai ir lietderīga, un tika secināts, ka ir. Visas ieinteresētās puses uzskatīja bioloģisko daudzveidību par vissvarīgāko LIFE prioritāti. Ietekmes novērtējumā tika arī izvērtētas projektu ģeogrāfiskā sadalījuma iespējas, tostarp iespēja piešķirt finansējumu pa valstīm (tāpat kā noteikts LIFE+ regulā). Tika izskatītas trīs iespējas: atlase tikai pēc būtības, atlases procesā neņemot vērā ģeogrāfiskos kritērijus, ģeogrāfiskā līdzsvara sistēma, kuru nodrošina Komisija atbilstoši solidaritātes un atbildības dalīšanas principiem, un sistēma, kurā integrētajiem projektiem piešķir finansējumu pa valstīm. Vēlamā iespēja ir ģeogrāfiskā līdzsvara nodrošināšana integrētajiem projektiem.

Visbeidzot īpaša uzmanība tika pievērsta vienkāršošanai, paplašinot LIFE+ programmas laikā ieviestās izmaiņas, piemēram, priekšlikumu iesniegšanu elektroniskā formā. Tika apzinātas šādas jomas, kurās nepieciešams turpināt vienkāršošanu: divu posmu pieeja integrēto projektu atlasei, lielāka vienreizējo kopsummas maksājumu un vienoto likmju izmantošana, kā arī noteiktu izmaksu neattiecināmība. Lai nodrošinātu, ka šāda vienkāršošana nerada saņēmējiem mazāk labvēlīgus apstākļus, ietekmes novērtējumā tika pētītas iespējas palielināt līdzfinansējuma daļu. Kā vienkāršošanas pasākumu daļa tika analizētas arī iespējas nodot lielāko daļu pārvaldības uzdevumu pastāvošai izpildaģentūrai, tostarp pilnīga eksternalizācija un kombinēta iespēja.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Savienības vides mērķi ir izklāstīti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) XX sadaļā. Visplašāk par juridisko pamatu vides un klimata tiesību aktiem izmanto LESD 192. pantu, kurā Eiropas Parlamentam un Padomei ir piešķirtas pilnvaras lemt, kādi pasākumi Savienībai jāveic, lai sasniegtu LESD 191. pantā paredzētos vides mērķus. Rīcība klimata jomā jo īpaši tika uzsvērta Lisabonas līgumā, nepārprotami iekļaujot cīņu ar klimata pārmaiņām vides mērķos.

LESD 11. pantā ir noteikts pienākums iekļaut vides aizsardzības prasības Savienības politikas un darbības definēšanā un īstenošanā, jo īpaši nolūkā veicināt ilgtspējīgu attīstību.

Turklāt Biotopu direktīvas 8. pants nepārprotami sasaista dabas aizsardzības pasākumus ar Savienības līdzfinansējuma piešķiršanu.

Šis priekšlikums par jaunu LIFE regulu paredz izveidot LIFE programmu ar divām apakšprogrammām: vienu vides jomā un vienu rīcībai klimata jomā. Klimata pasākumu apakšprogrammas izveide balstās uz iepriekšējo LIFE+ vides politikas un pārvaldības komponenta tematisko virzienu “klimata pārmaiņas”.

Pastāv liels sinerģijas potenciāls starp vides un klimata mērķiem, jo projekti var vienlaikus kalpot dažādiem nolūkiem. Piemēram, ar mežu aizsardzību saistītie projekti papildus var nodrošināt ieguvumus bioloģiskajai daudzveidībai un klimata pārmaiņu mazināšanai, veicinot mežu atjaunošanu un tādējādi arī uzlabojot oglekļa absorbēšanas spēju. Palieņu atjaunošanas projekti var sekmēt pielāgošanos klimata pārmaiņām un pāreju uz sabiedrību, kas elastīgāk pielāgojas klimatam.

LIFE programmas mērķis ir rosināt vides un klimata mērķu īstenošanu un iekļaušanu citos politikas virzienos un dalībvalstu praksē. Īpaši ir uzsvērta labāka pārvaldība, jo tā ir cieši saistīta ar īstenošanas uzlabošanu.

Svarīgas izmaiņas, kas nepieciešamas, lai uzlabotu LIFE programmas efektivitāti un veidotu ciešākas saiknes ar Savienības politikas prioritātēm, ir pāreja no izteiktas augšupejošas pieejas uz elastīgu lejupejošu pieeju. Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, izstrādās darba programmas vismaz diviem gadiem. Šādas programmas aptvers, piemēram, prioritātes, resursu sadalījumu starp finansējuma veidiem un konkrētā perioda mērķus. Programmās iekļautās prioritātes nebūs ierobežojošas, lai pretendenti varētu iesniegt priekšlikumus citās jomās, kā arī varētu iekļaut jaunas idejas un reaģēt uz jauniem izaicinājumiem. Komisijai palīdzēs LIFE vides un klimata pasākumu programmas komiteja, kura būs divējāda, jo īpaši tai būs dažādi priekšsēdētāji un atšķirīgs sastāvs atkarībā no tā, vai izskatāmie jautājumi būs saistīti ar vides apakšprogrammu vai klimata pasākumu apakšprogrammu. Citus konkrētus LIFE programmas aspektus, kā atbilstības kritēriju projektu atlasei precizēšanu, integrēto projektu ģeogrāfiskā līdzsvara piemērošanas kritērijus un konkrētām tematiskajām prioritātēm piemērojamos izpildes rādītājus Komisija noteiks, pieņemot deleģētus tiesību aktus.

Vēl viena būtiska izmaiņa ir jauna projektu veida izveide: “integrētie projekti”. To mērķis ir uzlabot vides un klimata politikas īstenošanu un tās iekļaušanu citos politikas virzienos, jo īpaši nodrošinot koordinētu citu Savienības, valstu un privāto līdzekļu piesaistīšanu vides un klimata mērķu sasniegšanai.

Integrētie projekti tiks īstenoti plašā teritoriālajā mērogā (jo īpaši kā reģionāli, daudzreģionāli vai valsts un kā starpnozaru projekti) un tiks vērsti uz to, kā tiek īstenoti vides un klimata pasākumu plāni vai stratēģijas, kas paredzēti vides vai klimata tiesību aktos, izstrādāti saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem vai kurus sagatavojušas dalībvalstu iestādes. Integrētie projekti vides apakšprogrammā galvenokārt koncentrēsies uz tādu plānu un programmu ieviešanu, kas saistītas ar Putnu direktīvu[15] un Biotopu direktīvu, Ūdens pamatdirektīvu[16], kā arī tiesību aktiem par atkritumiem un gaisa kvalitāti. Šiem integrētajiem projektiem būtu jānodrošina mērķu sasniegšana arī citās politikas jomās, jo īpaši saistībā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu[17]. Klimata pasākumu apakšprogrammā integrētie projekti varētu koncentrēties uz pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās stratēģijām un rīcības plāniem. Integrēto projektu mērķis būs arī citu Savienības finansējuma avotu piesaistīšana, kur tas ir iespējams, izmantojot sinerģiju un nodrošinot konsekvenci starp dažādām ES finansējuma programmām. Tajos sniegs paraugus atbildīgajām iestādēm par to, kā ir iespējams koordinēt dažādus finansējuma instrumentus, lai panāktu labāku Savienības vides un klimata tiesību aktu īstenošanu. Savienības līmenī šādu koordināciju starp LIFE programmu un citām Savienības finansējuma programmām varētu izveidot vienotā stratēģiskajā satvarā.

Šajā regulā ir arī precīzāk definētas darbības, kuras finansē katrā prioritārajā jomā. Vides apakšprogramma sastāv no trim prioritārajām jomām, kurās lielāka uzmanība tiks pievērsta īstenošanai un integrēšanai. Bioloģiskās daudzveidības prioritārajā jomā atbalsts tiks paplašināts, ietverot paraugprakses izstrādāšanu plašākiem ar bioloģisko daudzveidību saistītiem izaicinājumiem, vienlaikus saglabājot orientēšanos uz Natura 2000. Vides un resursu efektivitātes prioritārajā jomā lielāka uzmanība tiks pievērsta Savienības vides politikas un tiesību aktu ieviešanai un tiks izslēgtas uz tirgus replikāciju vērstās inovācijas, jo uz tām vairāk attieksies “Apvārsnis 2020”[18]. Palielinot koncentrēšanos uz labākas pārvaldības veicināšanu, iepriekšējo LIFE+ informācijas un komunikācijas komponenti aizstās pārvaldības un informācijas prioritārā joma, kurā papildus izpratnes uzlabošanas kampaņām aktīvāk tiks veicināta zināšanu izplatīšana lēmumu pieņemšanai un paraugprakses izstrādei attiecībā uz labāku un efektīvāku prasību ievērošanu.

“Ceļvedī 2050”[19] ir atzīts, ka pārejai uz zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa ekonomiku joprojām būtiska būs jaunu pieeju izmēģināšana klimata pārmaiņu mazināšanā. Tāpat arī būs jānodrošina pielāgošanās klimata pārmaiņām kā ES starpnozaru prioritāte. Turklāt pārvaldības veicināšana un izpratnes uzlabošana ir būtiska, lai sasniegtu konstruktīvus rezultātus un nodrošinātu ieinteresēto pušu iesaistīšanos. Tādējādi klimata pasākumu apakšprogrammai vajadzētu atbalstīt centienus trīs konkrētās prioritārajās jomās: klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, klimata pārvaldība un informācija.

Galvenais LIFE programmas mērķis ir rosināt izmaiņas politikas veidošanā un īstenošanā, piedāvājot un izplatot risinājumus un paraugpraksi, lai sasniegtu vides un klimata mērķus. Tāpēc tā piedāvā iespēju piešķirt līdzfinansējumu projektiem, kas nodrošina skaidrus ieguvumus videi vai klimatam un paplašina pastāvošo zināšanu bāzi. Komisija nodrošinās LIFE programmas sinerģiju ar citiem Savienības instrumentiem, piemēram, tā var izmantot “Apvārsnis 2020” programmas un iepriekšējo pētniecības un inovāciju pamatprogrammu laikā gūtos pētniecības un inovāciju rezultātus.

LIFE programmai vajadzētu aptvert visu veidu finansējumu, kas nepieciešams, lai izpildītu tās mērķus un prioritātes. Jo īpaši galveno finanšu atbalstu projektu finansēšanā veido rīcības dotācijas (action grants). Tāpat arī ir iespējams piešķirt darbības dotācijas (operating grants) NVO un citām Savienības nozīmes organizācijām, kuras darbojas galvenokārt vides vai klimata jomā. LIFE programma ļauj izmantot finanšu instrumentus[20]. Komisijai, piešķirot rīcības dotācijas, vajadzētu arī mudināt izmantot “zaļos” publiskos iepirkumus.

LIFE programma paplašina savu teritoriālo tvērumu ar daudz elastīgāku pieeju finansējuma piešķiršanai vides un klimata pasākumiem ārpus Savienības: pirmkārt, oficiāli atļaujot finansēt darbības ārpus Savienības izņēmuma gadījumos un saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, kā arī valstīs, kas nav Savienībā, bet kas piedalās programmā; otrkārt, nodrošinot juridisko pamatu sadarbībai ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām vides un klimata politikas jomā, uz ko ne vienmēr attiecas Savienības ārējā darbība (piemēram, starptautiski pētījumi).

Vienkāršošanas rezultātā LIFE programmai tiek noteiktas vienkāršākas procedūras. Ir svarīgi iesaistīt dalībvalstis LIFE programmas prioritāšu noteikšanā, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka šādas prioritātes atbilstoši atspoguļo atšķirības starp dalībvalstīm un efektīvi palīdz uzlabot un paātrināt vides un klimata politikas īstenošanu.

Papildus LIFE programma turpinās uzlabot IT sistēmas, lai paātrinātu un sekmētu pieteikumu iesniegšanu elektroniskā formā. Lai turpinātu vēl vairāk veicināt nelielu ieinteresēto pušu, piemēram, MVU vai NVO, piedalīšanos, īpaša uzmanība ir jāpievērš skaidrām, viegli lasāmām un vienotām pieteikuma veidlapām, termiņiem, kas nodrošina pietiekami daudz laika pieteikumu iesniegšanai, palīdzībai pieteikumu sagatavošanā, un publiski zināmiem termiņiem projektu priekšlikumu noraidīšanai vai pieņemšanai, noraidīšanas gadījumā sniedzot skaidru pamatojumu. Izvērtējot pieteikumu, tiks analizēta projekta sociālekonomiskā ietekme.

Tāpat arī tiks palielināta vienotu likmju un vienreizējas kopsummas maksājumu izmantošana, lai vienkāršotu pieteikšanās un atskaitīšanās procesu, kā arī atvieglotas atskaitīšanās prasības integrētajiem projektiem. Jo īpaši varētu ieviest divu posmu pieeju integrēto projektu atlasei. Atskaitīšanās un pārplānošana notiktu saskaņā ar divu gadu ciklu, un maksājumu grafiks tiktu pielāgots, lai nodrošinātu pakāpeniskāku naudas plūsmu projektā.

Tāpat arī vairs netiks uzskatītas par attiecināmām noteiktas izmaksas (piemēram, PVN), par kurām ir secināts, ka tās rada sarežģījumus uzraudzības un atskaitīšanas izpratnē, un var ierobežot vai izslēgt citu izmaksu attiecināmību, piemēram, personāla izmaksas, kas saistītas ar pastāvīgajiem darbiniekiem, kuri nav pieņemti konkrēti projekta vajadzībām, vienlaikus saglabājot iespējas atbalstīt viņu turpmāko ieguldījumu projekta darbībā. Lai nepieļautu saņēmēju nokļūšanu nelabvēlīgākā situācijā un nodrošinātu vienādu atbalstu projektiem, kurus finansē ar pasākumu dotācijām atbilstoši LIFE+ regulai, līdzfinansējuma daļa būtu jāpalielina no pašreizējiem 50 % līdz 70 %, bet īpašos gadījumos – līdz 80 %, vienlaikus joprojām nodrošinot tādu pašu līdzekļu piesaistīšanas efektu kā patlaban. Augstāka 80 % likme tiktu piemērota integrētajiem projektiem, lai kompensētu to apstākli, ka šiem projektiem būs nepieciešams ievērojams ieguldījums no pastāvīgo darbinieku puses, kuru izmaksas nevar uzskatīt par attiecināmām. Šo likmi piemērotu arī īpašiem projektiem, lai atbalstītu konkrētas Savienības politikas vai tiesību aktu izstrādes un īstenošanas vajadzības, ievērojot šādu projektu stratēģisko vērtību un nepieciešamību nodrošināt saistošu līdzfinansējuma likmi.

Visbeidzot, ir jāsaglabā LIFE programmas centralizētā pārvaldība, lai būtu pēc iespējas labākas politiskās saiknes, pasākumu kvalitāte, racionāla finanšu vadība un stabili resursi, kā arī lai nodrošinātu LIFE projektu konstatējumu ņemšanu vērā, veidojot Savienības politiku. Eiropas Parlaments, dalībvalstis un ieinteresētās puses to uzskata par būtisku vērtību. Tomēr pašreizējo pārvaldību varētu uzlabot, deleģējot daudzus uzdevumus pastāvošai izpildaģentūrai. Ņemot vērā LIFE programmas īpatnības un nolūkā palielināt sinerģiju ar citām ES finansējuma programmām, Komisija pētīs iespēju deleģēt lielu daļu atlases un uzraudzības uzdevumu Eiropas Konkurētspējas un jauninājumu aģentūrai, Komisijai vienlaikus saglabājot LIFE programmas pārvaldību.

Tā kā iecerēto pasākumu mērķus atbilstoši 3. pantā izklāstītajam to būtības dēļ nevar pietiekami sekmīgi īstenot dalībvalstu līmenī, bet minētās darbības mēroga un seku dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Eiropas Savienības Līguma 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts minētajā pantā, šī regula nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai,

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

DFS paziņojumā paredzētais pašreizējās cenās izteiktais kopējais finansējums LIFE programmai 2014.–2020. gadam ir 3618 miljoni euro[21]. No šīs summas 2713,5 miljoni euro ir piešķirti vides apakšprogrammai, no kuriem puse projektiem paredzēto pasākumu dotāciju līdzekļu ir jāpiešķir, lai atbalstītu dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību. 904,5 miljoni euro ir piešķirti klimata pasākumu apakšprogrammai.

2011/0428 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[22],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[23],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Savienības vides un klimata politika, kā arī tiesību akti ir ievērojami uzlabojuši vides stāvokli. Tomēr joprojām pastāv nozīmīgi vides un klimata izaicinājumi, kuri radīs Eiropai būtiskas sekas, ja tie netiks risināti.

(2) Šo vides un klimata izaicinājumu risinājumi to mēroga un sarežģītības dēļ galvenokārt ir jāfinansē no Savienības lielajām finansējuma programmām. Komisija savā paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””[24] (turpmāk tekstā – “DFS paziņojums”) atzina klimata pārmaiņu izaicinājumu un norādīja, ka plāno palielināt ar klimatu saistīto Savienības budžeta daļu līdz vismaz 20 %, paredzot dažādu politikas jomu ieguldījumu. Šīs regulas nolūks ir sekmēt šā mērķa sasniegšanu.

(3) Šīs Savienības finansējuma programmas nevar atrisināt visas specifiskās vajadzības, kas saistītas ar rīcību vides un klimata jomā. Rīcībai vides un klimata jomā ir nepieciešamas īpašas pieejas, lai risinātu to mērķu nevienmērīgu iekļaušanu dalībvalstu darbības praksē, tiesību aktu nevienmērīgo un neatbilstošo ieviešanu dalībvalstīs, politikas mērķu nepietiekamo izplatīšanu un semēšanu. Vajadzētu turpināt LIFE programmu, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Regula (EK) Nr. 614/2007 par finanšu instrumentu videi (LIFE+)[25] un pieņemt jaunu regulu. Tāpēc ar šo regulu ir jāizveido īpaša vides un klimata pasākumu finansējuma programma (turpmāk tekstā – “LIFE programma”).

(4) Vides aktīvi Savienībā ir izvietoti nevienmērīgi, taču to nodrošinātie ieguvumi skar un tos izjūt visa Savienība. Lai izpildītu Savienības pienākumu aizsargāt šos aktīvus, konsekventi ir jāpiemēro solidaritātes un atbildības dalīšanas principi, kas nozīmē, ka dažas Savienības vides un klimata problēmas labāk var risināt reģionālajā vai vietējā līmenī. LIFE programmai ir būtiska nozīme labākā solidaritātes un atbildības sadalīšanā, aizsargājot Savienības kopējās vides un klimata vērtības.

(5) Ņemot vērā LIFE programmas īpatnības un mērogu, tā nespēj atrisināt visas ar vidi un klimatu saistītās problēmas. Tās mērķis drīzāk ir rosināt izmaiņas politikas veidošanā un īstenošanā, piedāvājot un izplatot risinājumus un paraugpraksi, lai sasniegtu vides un klimata mērķus.

(6) Šī regula visam LIFE programmas darbības laikam paredz finansējumu 3618 miljonu euro apmērā[26], kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā tajā nozīmē, ko paredz 17. punkts Komisijas 2011. gada 29. jūnija priekšlikumā par iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[27].

(7) Saskaņā ar Eiropadomes Luksemburgā (1997. gada decembrī) un Salonikos (2003. gada jūnijā) notikušo sanāksmju secinājumiem kandidātvalstīm un Rietumbalkānu valstīm, kas ir iekļautas Stabilizācijas un asociācijas procesā, kā arī valstīm, uz kurām attiecas Eiropas Kaimiņattiecību politika, vajadzētu būt tiesīgām piedalīties Savienības programmās, ievērojot nosacījumus, kuri izklāstīti ar šīm valstīm noslēgtajos attiecīgajos divpusējos nolīgumos.

(8) Lai ieguldījumi, kas saistīti ar vides un klimata rīcību, Savienībā būtu efektīvi, daži pasākumi ir jāīsteno ārpus tās robežām. Šos ieguldījumus ne vienmēr var finansēt no Savienības Ārējās darbības instrumentiem. Izņēmuma gadījumos jābūt iespējai veikt pasākumus valstīs, kas tieši nepiedalās LIFE programmā, un juridiskām personām, kas reģistrētas šajās valstīs, jāļauj piedalīties LIFE programmas finansētās darbībās, ja tiek ievēroti īpaši nosacījumi.

(9) Šajā regulā vajadzētu arī noteikt satvaru atbalsta piešķiršanai attiecīgām starptautiskām organizācijām un sadarbībai ar tām nolūkā nodrošināt vides un klimata politikas vajadzības, kuras neietilpst Ārējās darbības instrumentu jomā, piemēram, noteiktus pētījumus.

(10) Vides un klimata prasības būtu jāiekļauj Savienības politikā un darbībā. Tādējādi LIFE programmai būtu jāpapildina citas Savienības finansējuma programmas, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonds[28], Eiropas Sociālais fonds[29], Kohēzijas fonds[30], Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds[31], Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai[32], Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fonds[33] un “Apvārsnis 2020”[34]. Komisijai un dalībvalstīm ir jānodrošina šāda papildināmība visos līmeņos. Savienības līmenī papildināmību vajadzētu nodrošināt, izveidojot strukturētu sadarbību starp LIFE programmu un dalītas pārvaldības Savienības finansējuma programmām vienotā stratēģiskajā satvarā[35], jo īpaši, lai veicinātu tādu darbību finansēšanu, kas papildina integrētos projektus vai atbalsta LIFE programmā izstrādātu risinājumu, metožu un pieeju izmantošanu. LIFE programmai arī vajadzētu mudināt pārņemt programmā “Apvārsnis 2020” veiktās ar vidi un klimatu saistītās pētniecības un inovāciju rezultātus. Šajā kontekstā tai vajadzētu piedāvāt līdzfinansējuma iespējas projektiem, kas nodrošina skaidrus ieguvumus videi un klimatam, lai panāktu sinerģiju. Ir nepieciešama koordinācija, lai nepieļautu divkāršu finansējumu.

(11) Bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas apturēšana un tās atjaunošana, resursu efektivitātes uzlabošana līdz ar vides un veselības apdraudējumu risināšanu joprojām ir starp lielākajiem Savienības izaicinājumiem. Šo izaicinājumu pārvarēšanai ir nepieciešami lielāki centieni ES līmenī, lai rastu risinājumus un paraugpraksi, kas palīdzēs sasniegt mērķus, kuri ir noteikti Komisijas paziņojumā “Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (turpmāk tekstā – “Stratēģija “Eiropa 2020””)[36]. Turklāt, lai sasniegtu vides mērķus, būtiska ir pārvaldības uzlabošana, jo īpaši izmantojot izpratnes uzlabošanu un ieinteresēto pušu iesaistīšanu. Tāpēc vides apakšprogrammai ir jānosaka trīs prioritārās rīcības jomas: vides un resursu efektivitāte, bioloģiskā daudzveidība, vides pārvaldība un informācija. Jāparedz iespēja, ka no LIFE programmas finansētie projekti var veicināt konkrētu mērķu sasniegšanu vairāk nekā vienā no šīm prioritārajām jomām un tajos var piedalīties vairāk nekā viena dalībvalsts.

(12) Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā”[37] (turpmāk tekstā – “Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā”) ir noteikti atsauces rādītāji un darbības, kuras ir nepieciešamas, lai Savienība virzītos uz efektīvu resursu izmantošanu un ilgtspējīgu izaugsmi. Tāpēc vides un resursu efektivitātes prioritārajai jomai vajadzētu atbalstīt efektīvu Savienības vides politikas ieviešanu publiskajā un privātajā sektorā, jo īpaši vides sektoros, kas ir minēti Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā, veicinot jaunu risinājumu un paraugprakses izstrādi un apmaiņu. Tomēr tajā nav jāiekļauj tās ekoinovāciju darbības, kuras pārklājas ar programmu “Apvārsnis 2020”.

(13) Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls – bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam”[38] (turpmāk tekstā – “Bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam”) ir noteikti mērķi bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas apturēšanai un daudzveidības atjaunošanai. Cita starpā šie uzdevumi ietver pilnīgu Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību[39] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību[40] īstenošanu, kā arī ekosistēmu un to pakalpojumu uzturēšanu un atjaunošanu. LIFE programmai jāveicina šo mērķu sasniegšana. Tāpēc bioloģiskās daudzveidības prioritārajai jomai vajadzētu koncentrēties uz Natura 2000 tīkla īstenošanu un pārvaldību, kas izveidots ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK, jo īpaši saistībā ar minētās direktīvas 8. pantā paredzētajiem prioritārās rīcības plāniem, uz paraugprakses izstrādi un izplatīšanu saistībā ar bioloģisko daudzveidību, Direktīvu 2009/147/EK un 92/43/EEK, kā arī uz plašākiem ar bioloģisko daudzveidību saistītiem izaicinājumiem, kas ir apzināti ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam.

(14) Mežiem ir liela nozīme attiecībā uz vidi un klimatu, piemēram, saistībā ar bioloģisko daudzveidību, ūdeni, augsni, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos. Meži un augsnes palīdz regulēt klimatu, uzņemot oglekļa dioksīdu (CO2) no atmosfēras un uzglabājot milzīgu oglekļa daudzumu. Lai pastiprinātu šo nozīmi, vajadzīgi būtiski un savietojami dati un informācija. Tāpēc šai regulai vajadzētu kalpot arī kā satvaram, ar ko atbalsta sinerģiskas darbības vides un klimata jomā attiecībā uz mežiem un augsnēm. Citas jomas, kurās ir nepieciešama lielāka sinerģija, ir ūdens trūkums un sausums, kā arī plūdu risku pārvaldība.

(15) Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Sociālo un ekonomikas lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni līdz 2050. g.”[41] (turpmāk tekstā – “Ceļvedis 2050”) ir atzīts, ka jaunu pieeju izmēģināšana klimata pārmaiņu mazināšanai joprojām būs būtiska, lai pārietu uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Tāpat arī būs jānodrošina pielāgošanās klimata pārmaiņām kā Savienības starpnozaru prioritāte. Turklāt svarīga ir pārvaldības veicināšana un izpratnes uzlabošana, lai sasniegtu konstruktīvus rezultātus un nodrošinātu ieinteresēto pušu iesaistīšanos. Tāpēc klimata pasākumu apakšprogrammai vajadzētu atbalstīt centienus trīs konkrētās prioritārajās jomās: klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, klimata pārvaldība un informācija. Jāparedz iespēja, ka no LIFE programmas finansētie projekti var veicināt konkrētu mērķu sasniegšanu vairāk nekā vienā no šīm prioritārajām jomām un tajos var piedalīties vairāk nekā viena dalībvalsts.

(16) Klimata pārmaiņu mazināšanas prioritārajai jomai vajadzētu sniegt ieguldījumu Savienības klimata politikas un tiesību aktu izstrādei un īstenošanai, jo īpaši saistībā ar siltumnīcefekta gāzu monitoringu un ziņošanu, politiku, kas skar zemes izmantojumu, zemes izmantojuma maiņu un mežsaimniecību, emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, dalībvalstu centieniem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu, atjaunojamajiem enerģijas avotiem, energoefektivitāti, transportu un degvielu, ozona slāņa aizsardzību un fluoru saturošajām gāzēm.

(17) Eiropā un pasaulē jau var redzēt pirmās klimata pārmaiņu sekas, piemēram, ārkārtēji laika apstākļi, kas izraisa plūdus un sausumu, kā arī temperatūras un jūras līmeņa paaugstināšanās. Tāpēc pielāgošanās klimata pārmaiņām prioritārajai jomai vajadzētu veicināt iedzīvotāju, tautsaimniecības nozaru un reģionu pielāgošanos šādām sekām, ar konkrētiem pielāgošanās pasākumiem un stratēģijām nodrošinot lielāku Savienības noturību. Darbībām šajā jomā vajadzētu papildināt darbības, kas var saņemt finansējumu no civilās aizsardzības finanšu instrumenta.

(18) Pilnīga vides un klimata tiesību aktu un politikas īstenošana ir cieši saistīta ar labākas pārvaldības nodrošināšanu, ieinteresēto pušu iesaistīšanās uzlabošanu un informācijas izplatīšanu. Tāpēc pārvaldības un informācijas prioritārajām jomām abās apakšprogrammās ir jāatbalsta platformu veidošana un paraugprakses apmaiņa, lai nodrošinātu lielāku atbilstību prasībām un to izpildi, kā arī raisītu sabiedrības un ieinteresēto pušu atbalstu Savienības politikas veidošanas centieniem vides un klimata jomā. Jo īpaši būtu jāatbalsta uzlabojumi attiecībā uz zināšanu bāzes izplatīšanu, izpratnes uzlabošanu, sabiedrības līdzdalību, piekļuvi informācijai un piekļuvi tiesu iestādēm vides jautājumos.

(19) Šajā regulā paredzētais atbalsts jāsniedz saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[42]. Saskaņā ar LIFE programmu finansējamajiem projektiem ir jāizpilda atbilstības kritēriji, lai nodrošinātu labāko iespējamo Savienības līdzekļu izmantošanu un Eiropas pievienotās vērtības radīšanu. Ir jāveicina projekti ar starpnozaru ietekmi. Tāpat arī Komisijai būtu jāpopularizē un jāveicina “zaļais” publiskais iepirkums, jo īpaši projektu īstenošanā.

(20) Lai saglabātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, un nepieļautu neatbilstošus konkurences izkropļojumus, no LIFE programmas piešķirtajam finansējumam ir jārisina tirgus neatbilstības, kur tas ir iespējams. Turklāt gadījumā, ja šāds finansējums satur valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē, tas ir jāpiešķir atbilstoši noteikumiem par valsts atbalstu, lai nepieļautu tirgus izkropļojumus, piemēram, privāto ieguldījumu aizstāšanu ar publiskā sektora ieguldījumiem, neefektīvu tirgus struktūru veidošanu vai nerentablu uzņēmumu saglabāšanu, un to nevar piešķirt, kamēr to nav apstiprinājusi Komisija saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu, izņemot gadījumus, ja tas atbilst noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Padomes 1998. gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 994/98 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu[43].

(21) Lai uzlabotu vides un klimata politikas īstenošanu un sekmētu vides un klimata mērķu integrēšanu citos politikas virzienos, LIFE programmai vajadzētu veicināt tādus projektus, kas atbalsta integrētu pieeju vides un klimata tiesību aktu un politikas īstenošanai. Vides apakšprogrammas projektiem vajadzētu koncentrēties galvenokārt uz Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2020. gadam ieviešanu, jo īpaši attiecībā uz Natura 2000 tīkla, kas izveidots ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK, efektīvu pārvaldību un konsolidāciju, realizējot minētās direktīvas 8. pantā paredzētos prioritārās rīcības plānus, kā arī uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā,[44] un atkritumu un gaisa jomas tiesību aktu ieviešanu. Šie projekti koncentrēsies uz noteiktajiem tematiem, bet vienlaikus sasniegs vairākus mērķus (piemēram, nodrošinās ieguvumus videi un veidos spējas), ļaujot gūt rezultātus citās politikas jomās un jo īpaši attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva)[45]. Šāda veida projektus varētu paredzēt citās vides jomās. Klimata pasākumu apakšprogrammā šiem projektiem jo īpaši būtu jābūt veltītiem klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās stratēģijām un rīcības plāniem. Šāda veida projektiem vajadzētu atbalstīt tikai virkni konkrētu darbību un pasākumu, savukārt citas darbības, kuras papildina projektu, vajadzētu finansēt no citām Savienības finansējuma programmām, kā arī no valsts, reģionālajiem vai privātajiem līdzekļiem. LIFE programmas finansējumam ir jāizmanto sinerģija un jāpanāk saskaņotība starp dažādiem Savienības finansējuma avotiem, nodrošinot stratēģisku koncentrēšanos uz vidi un klimatu.

(22) Savienība ir pievienojusies ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Konvencijai par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (turpmāk tekstā – “Orhūsas konvencija”). Tāpēc ir jāatbalsta nevalstisko organizāciju (NVO) darbs, jo tās sniedz atbalstu Orhūsas konvencijas mērķiem, pārstāvot Savienības iedzīvotāju bažas un viedokļus politikas veidošanas procesā, atbalsta konvencijas ieviešanu un uzlabo izpratni par vides un klimata problēmām un politiskajiem risinājumiem. LIFE programmai ir jāatbalsta plaša spektra Savienības nozīmes NVO, kuras galvenokārt aktīvi darbojas vides un/vai klimata jomā, konkurētspējīgā un pārredzamā veidā piešķirot darbības dotācijas, lai palīdzētu NVO efektīvi sniegt ieguldījumu Savienības politikā, kā arī veidot un stiprināt to spēju kļūt par efektīvākām partnerēm.

(23) Lai Komisija varētu izpildīt savus uzdevumus saistībā ar vides un klimata politikas veidošanas un īstenošanas ierosināšanu, tai vajadzētu izmantot LIFE programmas resursus, lai atbalstītu Savienības vides un klimata politikas un tiesību aktu ierosināšanu, īstenošanu un integrēšanu, tostarp attiecībā uz pakalpojumu un preču iepirkumiem. No finanšu līdzekļiem, kas saskaņā ar šo regulu piešķirti komunikācijas darbībām, sedz arī korporatīvo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm[46].

(24) Ņemot vērā finanšu krīzi, tirgū, visticamāk, saglabāsies pašreizējās atšķirības starp aizdevumu, pašu kapitāla un riska kapitāla pieprasījumu un piedāvājumu, tāpēc ir atbilstoši atļaut izmantot finanšu instrumentus, lai atbalstītu projektus, kuri var radīt ieņēmumus vides un klimata jomā. LIFE programmas atbalstītie finanšu instrumenti ir jāizmanto, lai izmaksu ziņā efektīvā veidā apmierinātu īpašas tirgus vajadzības atbilstoši programmu mērķiem, un tie nedrīkstētu izstumt privāto finansējumu. Finanšu instrumentus var kombinēt ar dotācijām, kas finansētas no Savienības budžeta, tostarp saskaņā ar šo regulu.

(25) Iepriekšējo instrumentu īstenošanas pieredze liecina, ka ir nepieciešama daudzgadu programma un centienu koncentrēšana uz konkrētām vides un klimata politikas prioritātēm un rīcības jomām. Šādām daudzgadu darba programmām ir jābūt elastīgām, lai izpildītu LIFE programmas mērķus un uzdevumus, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo prioritāro jomu stabilitāti, lai iespējamie pretendenti varētu plānot, sagatavot un iesniegt priekšlikumus. Ņemot to vērā, šādas daudzgadu darba programmas ir jāpieņem vismaz uz diviem gadiem, nosakot ierobežojošas prioritātes.

(26) Nolūkā vienkāršot LIFE programmu un samazināt administratīvo slogu pretendentiem un saņēmējiem, ir plašāk jāizmanto vienotas likmes un vienreizēji kopsummas maksājumi, un finansējums ir jākoncentrē uz konkrētākām izmaksu kategorijām. Lai kompensētu neattiecināmās izmaksas un uzturētu efektīvu atbalsta līmeni LIFE programmā, līdzfinansējuma daļai kopumā ir jābūt 70 %, bet īpašos gadījumos – 80 %.

(27) LIFE programma un apakšprogrammas būtu regulāri jāpārrauga un jāizvērtē, pamatojoties uz atbilstošiem rādītājiem, lai varētu veikt attiecīgus pielāgojumus. Lai apliecinātu papildu ieguvumus, kurus abas apakšprogrammas var nodrošināt rīcībai klimata un bioloģiskās daudzveidības jomā, un iegūtu informāciju par izdevumu līmeni, LIFE programmas uzraudzībā ir jāizseko ar klimatu un bioloģisko daudzveidību saistītie izdevumi, kā ir noteikts DFS paziņojumā. Šāda izsekošana jāveic saskaņā ar vienkāršu metodiku, iekļaujot izdevumus vienā no šādām trim kategorijām: izdevumi, kas saistīti tikai ar klimatu/bioloģisko daudzveidību (uzskaita kā 100 %), izdevumi, kas būtiski saistīti ar klimatu/bioloģisko daudzveidību (uzskaita kā 40 %), un izdevumi, kas nav saistīti ar klimatu/bioloģisko daudzveidību (uzskaita kā 0 %). Šī metodika neizslēdz iespēju attiecīgā gadījumā izmantot precīzāku metodiku.

(28) Visā izdevumu ciklā Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp nelikumību novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu, un vajadzības gadījumā soda naudas.

(29) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai saistībā ar daudzgadu darba programmas pieņemšanu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Attiecīgās pilnvaras jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[47].

(30) Lai nodrošinātu labāko iespējamo Savienības finansējuma izmantošanu un Eiropas pievienoto vērtību, Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz atbilstības kritērijiem projektu atlasei, ģeogrāfiska līdzsvara piemērošanas kritērijiem “integrētajiem projektiem” un konkrētām tematiskajām prioritātēm piemērojamiem izpildes rādītājiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot priekšdarbus, attiecīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(31) Tāpēc Regula (EK) Nr. 614/2007 būtu jāatceļ.

(32) Lai nodrošinātu efektīvu pāreju starp LIFE programmu un pasākumiem, kas pieņemti saskaņā Regulu (EK) Nr. 614/2007, ir nepieciešams turpināt uzraudzīt, veikt revīzijas un novērtēt kvalitatīvā izpratnē saskaņā ar minēto regulu finansētās darbības pēc tās darbības beigām.

(33) LIFE programmas pievienotā vērtība izriet no tajā paredzētās pieejas īpatnībām un tematikas, kas padara saskaņā ar to veiktos pasākumus īpaši piemērotus vajadzībām vides un klimata jomā. LIFE programma var veicināt efektīvāku vides politikas īstenošanu nekā dalībvalstu individuālie pasākumi, jo tā vairāk koncentrē resursus un kompetenci. Tāpat arī tā nodrošina platformu paraugprakses un zināšanu veidošanai un apmaiņai, acquis īstenošanas izmaiņu uzlabošanai, rosināšanai un paātrināšanai, kā arī spēju veidošanai un privāto dalībnieku atbalstam, kas izmēģina neliela apmēra tehnoloģijas un risinājumus, jo īpaši MVU, un ļauj dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm savstarpēji mācīties. Turklāt LIFE programma rada sinerģiju starp Savienības un valstu fondiem, vienlaikus papildus piesaistot privātā sektora līdzekļus, un tādējādi palielinās Savienības pasākumu saskaņotība un tiek veicināta vienveidīgāka acquis īstenošana.

(34) Tā kā dalībvalstis nespēj pilnībā sasniegt paredzētās darbības mērķus, proti, sniegt ieguldījumu Savienības vides un klimata politikas ieviešanā un attīstībā, tostarp iekļaut vides klimata mērķus citos politikas instrumentos, un veicināt labāku pārvaldību, un tādējādi paredzētās darbības apjoma vai rezultātu dēļ tos var vieglāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var veikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

Vides un klimata pasākumu rogramma (LIFE)

1. pants

Izveidošana

Ar šo izveido vides un klimata pasākumu programmu laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim (turpmāk tekstā – “LIFE programma”).

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a) “pilotprojekti” ir projekti, kuros izmanto tehnoloģiju vai metodi, kas ne iepriekš, ne citur nav tikusi izmantota vai izmēģināta, un kas var nodrošināt iespējamus ieguvumus videi un klimatam salīdzinājumā ar pašreizējo paraugpraksi;

(b) “demonstrējumu projekti” ir projekti, kuros praktiski īsteno, izmēģina, novērtē un izplata darbības, metodikas vai pieejas, kuras ir jaunas vai nav zināmas projekta specifiskajā kontekstā, proti, ģeogrāfiskajā, ekoloģiskajā vai sociālekonomiskajā kontekstā, un kuras līdzīgos apstākļos varētu izmantot arī citur;

(c) “paraugprakses projekti” ir projekti, kuros izmanto piemērotas, rentablas un mūsdienīgas tehnoloģijas, metodes un pieejas, ņemot vērā projekta kontekstu;

(d) “integrētie projekti” ir projekti, ar kuriem ilgtspējīgā veidā plašā teritoriālā mērogā, jo īpaši reģionālā, vairāku reģionu vai valsts mērogā, īsteno vides un klimata stratēģijas vai rīcības plānus, kuri ir prasīti īpašos Savienības vides un klimata tiesību aktos, paredzēti citos Savienības aktos vai dalībvalstu iestāžu izstrādāti;

(e) “tehniskās palīdzības projekti” ir projekti, kuru mērķis ir atbalstīt d) punktā minēto integrēto projektu sagatavošanu;

(f) “sagatavošanas projekti” ir projekti, kas atbalsta Savienības vides vai klimata politikas un tiesību aktu īstenošanas un izstrādes īpašās vajadzības.

3. pants

Mērķi un rādītāji

1. LIFE programmai ir jo īpaši šādi vispārīgie mērķi:

(a) veicināt virzību uz resursu izmantošanas ziņā efektīvu un pret klimata pārmaiņām noturīgu zema oglekļa izmešu līmeņa ekonomiku, uz vides aizsardzību un vides kvalitātes uzlabošanu, un bioloģiskās daudzveidības izzušanas apturēšanu un daudzveidības atjaunošanu;

(b) uzlabot Savienības vides un klimata politikas un tiesību aktu izstrādi, īstenošanu un izpildi, rosināt un veicināt vides un klimata mērķu iekļaušanu un integrēšanu citos Savienības politikas virzienos un publiskā un privātā sektora praksē, tostarp palielinot to spēju;

(c) atbalstīt labāku vides un klimata pārvaldību visos līmeņos.

Īstenojot šos pasākumus, LIFE programma veicina ilgtspējīgu attīstību un stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto mērķu un uzdevumu izpildi.

2. LIFE programmas darbību novērtē, jo īpaši izmantojot šādus rādītājus:

(a)  1. punkta a) apakšpunktā minētais mērķis: nodrošinātie vides un klimata uzlabojumi. Ciktāl tas attiecas uz mērķi veicināt bioloģiskās daudzveidības izzušanas apturēšanu un daudzveidības atjaunošanu, nodrošinātos vides uzlabojumus mēra, pamatojoties uz Natura 2000 tīkla procentuālo daļu, kas ir atjaunota vai kurai ir nodrošināta atbilstoša apsaimniekošana, atjaunoto ekosistēmas pakalpojumu platību, kā arī to atbilstīgo dzīvotņu un sugu skaitu un veidu, kurām ir uzlabots aizsardzības statuss;

(b) 1. punkta b) apakšpunktā minētie izstrādes un īstenošanas mērķi - tādu izstrādāto vai ieviesto pasākumu skaits, ar kuriem īsteno plānus, programmas vai stratēģijas saskaņā ar Savienības vides un klimata politiku un tiesību aktiem, un tādu pasākumu skaits, kurus ir iespējams replicēt vai nodot;

(c) 1. punkta b) apakšpunktā minētie iekļaušanas un integrēšanas mērķi - tādu pasākumu skaits, kas ir panākuši sinerģiju ar citām ES finansējuma programmām vai iekļauti tajās, vai integrēti publiskā vai privātā sektora praksē;

(d) 1. punkta c) apakšpunktā minētais mērķis - tādu pasākumu skaits, kas nodrošina labāku pārvaldību, informācijas izplatīšanu un izpratni par vides un klimata jautājumiem;

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt deleģētus tiesību aktus saskaņā ar 30. pantu attiecībā uz izpildes rādītājiem, lai tos piemērotu tematiskajām prioritātēm, ko nosaka 24. pantā minētajās daudzgadu darba programmās.

3. 1. punktā minētos mērķus īsteno, izmantojot šādas apakšprogrammas (turpmāk tekstā – “apakšprogrammas”):

(a) vides apakšprogramma;

(b) klimata pasākumu apakšprogramma.

4. pants

Budžets

1. LIFE programmas īstenošanai paredzētais budžets ir EUR 3 618 000 000[48].

2. Budžeta sadalījums apakšprogrammām ir šāds:

(a) EUR 2 713 500 000 no kopējā 1. punktā paredzētā budžeta piešķir vides apakšprogrammai;

(b) EUR 904 500 000 no kopējā 1. punktā paredzētā budžeta piešķir klimata pasākumu apakšprogrammai.

5. pants

Trešo valstu dalība LIFE programmā

LIFE programmā var piedalīties šādas valstis:

(a) Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, kuras ir Nolīguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) puses;

(b) Savienības kandidātvalstis, potenciālās kandidātvalstis un pievienošanās valstis;

(c) valstis, uz kurām attiecas Eiropas Kaimiņattiecību politika;

(d) valstis, kuras ir kļuvušas par Eiropas Vides aģentūras loceklēm saskaņā ar Padomes 1999. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 993/1999, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1210/90 par Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīkla izveidi[49].

Šīs valstis piedalās saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti attiecīgajos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos, ar ko nosaka vispārīgus principus šo valstu līdzdalībai Savienības programmās.

6. pants

Darbības ārpus Savienības

1. Neskarot 5. pantu, no LIFE programmas var finansēt darbības ārpus Savienības ar noteikumu, ka šādas darbības ir nepieciešamas Savienības vides un klimata mērķu sasniegšanai vai lai nodrošinātu dalībvalstīs veikto pasākumu efektivitāti.

2. 18. pantā minētajos projektos var piedalīties ārpus Savienības reģistrēta juridiska persona ar noteikumu, ka projektu koordinējošais saņēmējs atrodas Savienībā un ārpus Savienības veicamā darbība atbilst 1. punktā minētajām prasībām.

7. pants

Starptautiskā sadarbība

LIFE programmas īstenošanas laikā var sadarboties ar attiecīgām starptautiskām organizācijām, to institūcijām un struktūrām, ja tas ir nepieciešams 3. pantā minēto mērķu sasniegšanai.

8. pants

Papildināmība

1. Komisija un dalībvalstis nodrošina, lai atbalsts no LIFE programmas būtu saderīgs ar Savienības politikas virzieniem un prioritātēm un papildinātu citus Savienības instrumentus.

2. No LIFE programmas finansētajos pasākumos jāievēro Savienības un valstu tiesību akti, tostarp Savienības noteikumi par valsts atbalstu. Jo īpaši dalībvalstis paziņo Komisijai, ja finansējums no LIFE programmas satur valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta nozīmē, un to nevar piešķirt, kamēr to nav apstiprinājusi Komisija saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu, izņemot gadījumus, ja tas atbilst noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 994/98.

3. Komisija un dalībvalstis atbilstoši saviem attiecīgajiem pienākumiem nodrošina koordināciju starp LIFE programmu un Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fondu, lai radītu sinerģiju, jo īpaši 18. panta d) apakšpunktā minēto integrēto projektu kontekstā, un lai atbalstītu LIFE programmas īstenošanas laikā izstrādāto risinājumu, metožu un pieeju izmantošanu. Savienības līmenī koordinācija notiek atbilstoši vienotam stratēģiskajam satvaram, kas minēts Regulas (ES) Nr. ……. 10. pantā (VSS regula).

4. Komisija arī nodrošina konsekvenci un sinerģiju starp LIFE programmu un citiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem, un nepieļauj to pārklāšanos, jo īpaši ar stratēģiju “Apvārsnis 2020” un Savienības ārējās darbības instrumentiem.

II SADAĻA

APAKŠPROGRAMMAS

1. NODAĻA

Vides apakšprogramma

9. pants

Vides apakšprogrammas īpašās prioritārās jomas

1. Vides apakšprogrammā ir trīs prioritārās jomas:

– vide un resursefektivitāte;

– bioloģiskā daudzveidība;

– vides pārvaldība un informācija.

2. Vismaz 50 % budžeta līdzekļu, kas piešķirti projektiem, kurus atbalsta vides apakšprogrammā rīcības dotāciju veidā, paredz projektiem, kuri atbalsta dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.

10. pants

Vides un resursefektivitātes prioritārās jomas īpašie mērķi

Vides apakšprogrammas vides un resursefektivitātes prioritārās jomas īpašie mērķi ir jo sevišķi šādi:

(a) izstrādāt, izmēģināt un demonstrēt vides izaicinājumu risināšanas politikas vai pārvaldības pieejas, paraugpraksi un risinājumus, kas ir piemēroti, lai tos replicētu, nodotu vai integrētu, tostarp attiecībā uz saikni starp vidi un veselību, un kas atbalsta ar resursu efektīvu izmantošanu saistītu politiku un tiesību aktus, tostarp Ceļvedi par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā;

(b) atbalstīt integrētu pieeju izmantošanu, izstrādi, izmēģināšanu un demonstrēšanu attiecībā uz plānu un programmu īstenošanu atbilstoši Savienības politikai un tiesību aktiem vides jomā, galvenokārt ūdens, atkritumu un gaisa jomā;

(c) uzlabot zināšanu bāzi, lai izstrādātu, izvērtētu, uzraudzītu un novērtētu Savienības vides politiku un tiesību aktus, un lai novērtētu un uzraudzītu faktorus, apdraudējumus un atbildes pasākumus, kas ietekmē vidi Savienībā un ārpus tās.

11. pants

Bioloģiskās daudzveidības prioritārās jomas īpašie mērķi

Vides apakšprogrammas bioloģiskās daudzveidības prioritārās jomas īpašie mērķi ir jo sevišķi šādi:

(a) sniegt ieguldījumu Savienības politikas un tiesību aktu īstenošanā bioloģiskās daudzveidības jomā, tostarp attiecībā uz Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam, Direktīvu 2009/147/EK un Direktīvu 92/43/EEK, jo īpaši piemērojot, izstrādājot, izmēģinot un demonstrējot pieejas, paraugpraksi un risinājumus;

(b) atbalstīt turpmāku ar Direktīvas 92/43/EEK 3. pantu izveidotā Natura 2000 tīkla attīstību, ieviešanu un pārvaldību, jo īpaši piemērojot, izstrādājot, izmēģinot un demonstrējot integrētas pieejas Direktīvas 92/43/EEK 8. pantā minēto prioritārās rīcības plānu īstenošanai;

(c) uzlabot zināšanu bāzi, lai izstrādātu, izvērtētu, uzraudzītu un novērtētu Savienības bioloģiskās daudzveidības politiku un tiesību aktus, un lai novērtētu un uzraudzītu faktorus, apdraudējumus un atbildes pasākumus, kas ietekmē bioloģisko daudzveidību Savienībā un ārpus tās.

12. pants

Vides pārvaldības un informācijas prioritārās jomas īpašie mērķi

Vides apakšprogrammas vides pārvaldības un informācijas prioritārās jomas īpašie mērķi ir jo sevišķi šādi:

(a) veicināt izpratnes uzlabošanu par vides jautājumiem, tostarp vairojot sabiedrības un ieinteresēto pušu atbalstu Savienības politikas veidošanai vides jomā, un veicināt izglītošanu par ilgtspējīgu attīstību;

(b) atbalstīt komunikāciju, pārvaldību un informācijas izplatīšanu vides jomā un sekmēt zināšanu apmaiņu par sekmīgiem risinājumiem un praksi vides jomā, tostarp veidojot ieinteresēto pušu sadarbības platformas un organizējot mācības;

(c) popularizēt un veicināt Savienības vides tiesību aktu efektīvāku ievērošanu un izpildi, tostarp sekmējot paraugprakses un politikas pieeju izstrādi un izplatīšanu;

(d) veicināt labāku vides pārvaldību, paplašinot ieinteresēto pušu, tostarp NVO, iesaistīšanos politikas apspriešanā un īstenošanā.

2. NODAĻA

Klimata pasākumu apakšprogramma

13. pants

Klimata pasākumu apakšprogrammas īpašās prioritārās jomas

Klimata pasākumu apakšprogrammā ir trīs prioritārās jomas:

– klimata pārmaiņu mazināšana;

– pielāgošanās klimata pārmaiņām;

– klimata pārvaldība un informācija.

14. pants

Klimata pārmaiņu mazināšanas prioritārās jomas īpašie mērķi

Nolūkā veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, klimata pārmaiņu mazināšanas prioritārās jomas īpašie mērķi ir jo sevišķi šādi:

(a) veicināt Savienības klimata pārmaiņu mazināšanas politikas un tiesību aktu izstrādi un īstenošanu, tostarp iekļaušanu dažādās politikas jomās, jo īpaši izstrādājot, izmēģinot un demonstrējot politikas vai pārvaldības pieejas, paraugpraksi un risinājumus klimata pārmaiņu mazināšanai;

(b) uzlabot zināšanu bāzi, lai izstrādātu, izvērtētu, uzraudzītu, novērtētu un ieviestu efektīvas klimata pārmaiņu mazināšanas darbības un pasākumus un lai uzlabotu spēju izmantot šādas zināšanas praksē;

(c) atvieglot integrētu pieeju izstrādi un ieviešanu, piemēram, klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģijas un rīcības plānus vietējā, reģionālajā vai valsts līmenī;

(d) veicināt novatorisku klimata pārmaiņu mazināšanas tehnoloģiju, sistēmu, metožu un instrumentu izstrādi un demonstrēšanu, kas būtu piemēroti replicēšanai, nodošanai vai integrēšanai.

15. pants

Pielāgošanās klimata pārmaiņām prioritārās jomas īpašie mērķi

Nolūkā veicināt atbalstu centieniem palielināt noturību pret klimata pārmaiņām, pielāgošanās klimata pārmaiņām prioritārās jomas īpašie mērķi ir jo sevišķi šādi:

(a) veicināt Savienības klimata pārmaiņu pielāgošanās politikas un tiesību aktu izstrādi un īstenošanu, tostarp iekļaušanu dažādās politikas jomās, jo īpaši izstrādājot, izmēģinot un demonstrējot politikas vai pārvaldības pieejas, paraugpraksi un risinājumus attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām;

(b) uzlabot zināšanu bāzi, lai izstrādātu, izvērtētu, uzraudzītu, novērtētu un ieviestu efektīvas klimata pārmaiņu pielāgošanās darbības un pasākumus un lai uzlabotu spēju izmantot šādas zināšanas praksē;

(c) atvieglot integrētu pieeju izstrādi un ieviešanu, piemēram, attiecībā uz klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijām un rīcības plāniem vietējā, reģionālajā vai valsts līmenī;

(d) veicināt novatorisku klimata pārmaiņu pielāgošanās tehnoloģiju, sistēmu, metožu un rīku izstrādi un demonstrēšanu, kas būtu piemēroti replicēšanai, nodošanai vai integrēšanai.

16. pants

Klimata pārvaldības un informācijas prioritārās jomas īpašie mērķi

Klimata pārvaldības un informācijas prioritārās jomas īpašie mērķi ir jo sevišķi šādi:

(a) veicināt izpratnes uzlabošanu par klimata jautājumiem, tostarp vairojot sabiedrības un ieinteresēto pušu atbalstu Savienības politikas veidošanai klimata jomā, un veicināt izglītošanu par ilgtspējīgu attīstību;

(b) atbalstīt komunikāciju, pārvaldību un informācijas izplatīšanu klimata jomā un sekmēt zināšanu apmaiņu par sekmīgiem risinājumiem un praksi klimata jomā, tostarp veidojot ieinteresēto pušu sadarbības platformas un organizējot mācības;

(c) popularizēt un veicināt Savienības klimata tiesību aktu efektīvāku ievērošanu un izpildi, tostarp sekmējot paraugprakses un politikas pieeju izstrādi un izplatīšanu;

(d) veicināt labāku klimata pārvaldību, paplašinot ieinteresēto pušu, tostarp NVO, iesaistīšanos politikas apspriešanā un īstenošanā.

III DAĻA

KOPĪGI ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Finansējums

17. pants

Finansējuma veidi

1. Savienības finansējumam var būt šādas juridiskās formas:

(a) dotācijas;

(b) publiskā iepirkuma līgumi;

(c) iemaksas finanšu instrumentos saskaņā ar vispārīgajiem noteikumiem par finanšu instrumentiem, kas izklāstīti Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, un atbilstoši konkrētākām īpašos Savienības tiesību aktos izklāstītām prasībām;

(d) citi pasākumi, kas nepieciešami 3. pantā minēto mērķu sasniegšanai.

2. Komisija īsteno šo regulu saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002.

3. Šajā regulā paredzēto finansējumu, kas satur valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta nozīmē, piešķir saskaņā ar attiecīgiem Savienības noteikumiem par valsts atbalstu.

18. pants

Projekti

Rīcības dotācijas var piešķirt šādiem projektiem:

(a) pilotprojekti;

(b) demonstrējumu projekti;

(c) paraugprakses projekti;

(d) integrētie projekti galvenokārt dabas, ūdens, atkritumu, gaisa, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā;

(e) tehniskās palīdzības projekti;

(f) sagatavošanās projekti;

(g) informācijas, izpratnes uzlabošanas un izplatīšanas projekti;

(h) citi projekti, kas nepieciešami 3. pantā minēto mērķu sasniegšanai.

19. pants

Projektu atbilstības kritēriji

1. 18. pantā minētajiem projektiem ir jāizpilda šādi atbilstības kritēriji:

(a) Savienības nozīmes projekti, kas sniedz ievērojamu ieguldījumu kāda no 3. pantā izklāstītajiem LIFE programmas mērķiem sasniegšanā;

(b) tajos ir ievērota izmaksu ziņā efektīva pieeja, tie ir tehniski un finansiāli pamatoti;

(c) tajos piedāvātā ieviešanas kārtība ir pamatota.

Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētus tiesību aktus saskaņā ar 30. pantu attiecībā uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem piemēro 1. punkta a) apakšpunktā minēto kritēriju, lai pielāgotu šo kritēriju konkrētajām prioritārajām jomām, kas noteiktas 9. un 13. pantā.

2. Kur tas iespējams, no LIFE programmas finansētie projekti veicina sinerģiju starp dažādiem mērķiem un zaļu publisko iepirkumu.

3. 18. panta d) punktā minētajos integrētajos projektos attiecīgā gadījumā iesaista ieinteresētās puses un veicina koordināciju ar citiem Savienības finansējuma avotiem un to piesaistīšanu.

Komisija integrēto projektu piešķiršanas procesā nodrošina ģeogrāfisko līdzsvaru atbilstoši solidaritātes un centienu dalīšanas principam. Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētus tiesību aktus saskaņā ar 30. pantu attiecībā uz ģeogrāfiskā līdzsvara piemērošanas kritērijiem katrā tematiskajā jomā, kas minēta 18. panta d) apakšpunktā.

4. Komisija īpašu uzmanību pievērš transnacionāliem projektiem, ja transnacionāla sadarbība ir būtiska, lai nodrošinātu vides aizsardzības un klimata mērķu sasniegšanu, un cenšas nodrošināt to, ka vismaz 15 % no projektiem paredzētajiem budžeta resursiem piešķir transnacionāliem projektiem.

20. pants

Līdzfinansējuma likme un projektu izmaksu attiecināmība

1. Maksimālā 18. pantā minēto projektu līdzfinansējuma likme ir 70 % attiecināmo izmaksu. Izņēmuma gadījumos maksimālā 18. panta d) un f) punktā minēto projektu līdzfinansējuma likme ir 80 % attiecināmo izmaksu.

2. PVN izmaksas 18. pantā minētajos projektos neuzskata par attiecināmām.

Ar zemes pirkumu saistītās izmaksas uzskata par attiecināmām uz Savienības finansējumu 18. pantā minētajos projektos ar nosacījumu, ka:

– pirkums veicinās ar Direktīvas 92/43/EEK 3. pantu izveidotā Natura 2000 tīkla uzlabošanu, uzturēšanu un integritātes atjaunošanu;

– zemes pirkums ir vienīgais vai visrentablākais veids, kā panākt vēlamo dabas aizsardzības rezultātu;

– iepirkto zemi ilgtermiņā rezervē zemes lietojumam, kas atbilst 11., 14. vai 15. pantā paredzētajiem mērķiem; un

– attiecīgā dalībvalsts ar īpašuma nodošanu vai citādā veidā nodrošina šādas zemes ilgtermiņa rezervēšanu dabas aizsardzības mērķiem.

21. pants

Darbības dotācijas

1. Darbības dotācijas piešķir, lai segtu noteiktas darbības vai administratīvās izmaksas bezpeļņas struktūrām, kuras tiecas sasniegt vispārējas Eiropas nozīmes mērķi, galvenokārt darbojas vides un/vai klimata jomā un ir iesaistītas Savienības politikas un tiesību aktu izstrādē, īstenošanā un izpildē.

2. Maksimālā 1. punktā minēto darbības dotāciju Savienības līdzfinansējuma likme ir 70 % attiecināmo izmaksu.

22. pants

Cita veida darbības

No LIFE programmas var finansēt darbības, kuras Komisija īsteno, lai atbalstītu Savienības vides un klimata politikas un tiesību aktu ierosināšanu, īstenošanu un integrēšanu nolūkā sasniegt 3. pantā minētos mērķus. Šādas darbības var ietvert:

(a) informāciju un komunikāciju, tostarp izpratnes uzlabošanas kampaņas. No finanšu līdzekļiem, kas saskaņā ar šo regulu piešķirti komunikācijai, sedz arī korporatīvo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm;

(b) pētījumus, apsekojumus, modelēšanu un scenāriju izstrādi;

(c) projektu, politikas, programmu un tiesību aktu sagatavošanu, īstenošanu, uzraudzību, pārbaudi un novērtēšanu;

(d) darbseminārus, konferences un sanāksmes;

(e) sadarbības tīklus un labākās prakses pasākumus;

(f) citas darbības, kas nepieciešamas 3. pantā minēto mērķu sasniegšanai.

23. pants

Saņēmēji

No LIFE programmas var finansēt publiskas un privātas struktūras.

2. NODAĻA

Īstenošanas pasākumi

24. pants

Daudzgadu darba programmas

1. Komisija pieņem LIFE programmas daudzgadu darba programmas. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 29. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. Katras daudzgadu darba programmas ilgums ir vismaz divi gadi, un tajā atbilstoši 3. pantā izklāstītajiem mērķiem nosaka:

(a) daudzgadu darba programmas ilgumu;

(b) līdzekļu sadalījumu katrai prioritārajai jomai un starp dažādiem finansējuma veidiem katrā apakšprogrammā;

(c) tematiskās prioritātes projektiem, kurus finansē laikposmā, kuram ir izstrādāta daudzgadu darba programma;

(d) kvalitatīvos un kvantitatīvos rezultātus, rādītājus un mērķus katrai prioritārajai jomai un projektu veidam laikposmā, kuram ir izstrādāta daudzgadu darba programma;

(e) atlases un dotāciju piešķiršanas kritērijus;

(f) orientējošos grafikus uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus laikposmā, kuram ir izstrādāta daudzgadu darba programma.

3. Komisija attiecīgā gadījumā pārskata daudzgadu darba programmas. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 29. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

25. pants

Īstenošanas metodes

Komisija īsteno darbības, tiecoties uz 3. pantā minēto mērķu sasniegšanu, saskaņā ar pārvaldes metodēm, kas minētas Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 53. pantā, jo īpaši Komisijas centralizētu tiešu vai netiešu vadību vai kopīgu vadību ar starptautiskām organizācijām.

26. pants

Administratīvā un tehniskā palīdzība

No LIFE programmas piešķirtos finanšu līdzekļus var arī izmantot, lai segtu nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, komunikācijas un novērtēšanas darbībām, kuras ir tieši nepieciešamas LIFE programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai.

27. pants

Uzraudzība un vērtēšana

1. Komisija regulāri uzrauga LIFE programmas un tās apakšprogrammu īstenošanu un ziņo par to, tostarp par to, kāds izdevumu apjoms ir saistīts ar klimata jomu, un kāds – ar bioloģiskās daudzveidības jomu. Tāpat arī tā pārbauda LIFE programmas sinerģiju ar citām papildinošām Savienības programmām, un jo īpaši starp tās apakšprogrammām.

2. Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai iesniedz:

(a) ne vēlāk kā 2017. gada 30. septembrī – ārēju starpposma LIFE programmas (un tās apakšprogrammu) novērtējuma ziņojumu, kurā ir aplūkoti tās īstenošanas kvalitatīvie un kvantitatīvie aspekti, ar klimata jomu un bioloģiskās daudzveidības jomu saistīto izdevumu apmērs, tās papildināmība ar citām attiecīgām Savienības programmām, visu pasākumu mērķu sasniegšana (rezultātu un ietekmes izpratnē, ja iespējams), resursu izmantošanas efektivitāte un Eiropas pievienotā vērtība, lai varētu lemt par pasākumu turpināšanu, izmaiņām vai pārtraukšanu. Papildus novērtējumā aplūko arī vienkāršošanas iespējas, iekšējo un ārējo konsekvenci, to, vai visi mērķi vēl aizvien ir būtiski, kā arī to, kā pasākumi nāk par labu Savienības prioritātēm – gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Tajā ņem vērā novērtējuma rezultātus par iepriekšējo pasākumu ilgtermiņa ietekmi. Ziņojumam pievieno Komisijas piezīmes, norādot veidu, kādā vidēja termiņa novērtējuma konstatējumi jāņem vērā, īstenojot LIFE programmu, un jo īpaši – izstrādājot daudzgadu darba programmas.

(b) ne vēlāk kā 2023. gada 31. decembrī – ārēju un neatkarīgu ex-post novērtējuma ziņojumu, kurā ir aplūkota LIFE programmas un tās apakšprogrammu īstenošana un rezultāti, tostarp ar klimata jomu un bioloģiskās daudzveidības jomu saistīto izdevumu apmērs, tas, kādā apmērā LIFE programma kopumā un katra tās apakšprogramma atsevišķi ir sasniegusi savus mērķus, un LIFE programmas ieguldījums stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto mērķu un uzdevumu izpildē.

3. Komisija publisko saskaņā ar šo pantu veikto novērtējumu rezultātus.

28. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1. Komisija veic pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, tiek aizsargātas Savienības finanšu intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklātas nelikumības, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un vajadzības gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus.

2. Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības dokumentāri un uz vietas revidēt visus dotāciju saņēmējus, darbuzņēmējus un apakšuzņēmējus, kuri ir saņēmuši Savienības līdzekļus šajā programmā.

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt pārbaudes uz vietas un inspekcijas attiecībā uz saimnieciskās darbības subjektiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums, saskaņā ar Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteiktajām procedūrām, lai noskaidrotu, vai saistībā ar dotāciju līgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kas attiecas uz Savienības finansējumu, nav notikusi krāpšana, korupcija vai citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

Neskarot pirmo un otro daļu, sadarbībā ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, kā arī dotāciju nolīgumos, lēmumos un līgumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, Komisijai, Revīzijas palātai un OLAF nepārprotami ir dotas tiesības veikt šādas revīzijas, pārbaudes uz vietas un inspekcijas.

3. Finanšu palīdzības saņēmējs piecus gadus pēc jebkura projekta pēdējā maksājuma saņemšanas glabā visus izdevumus apstiprinošos dokumentus par šo projektu, lai tos varētu uzrādīt Komisijai.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

29. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz LIFE vides un klimata pasākumu programmas komiteja.

Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

30. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētus tiesību aktus Komisijai ir piešķirtas, ievērojot nosacījumus, kas minēti šajā pantā.

2. Komisija ir pilnvarota pieņemt 3. panta 2. punktā, 19. panta 1. punktā un 19. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus uz nenoteiktu laiku no [šīs regulas spēkā stāšanās datums].

3. 3. panta 2. punktā, 19. panta 1. punktā un 19. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģējumu jebkurā brīdī var atsaukt Eiropas Parlaments vai Padome. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Tas stājas spēkā dienu pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā noteikts. Tas neietekmē jau spēkā esošu deleģētu tiesību aktu spēkā esību.

4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā paziņo par to vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 3. panta 2. punktu, 19. panta 1. punktu vai 19. panta 3. punktu pieņemtie deleģētie akti stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

31. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 614/2007.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

32. pants

Pārejas pasākumi

1. Uz pasākumiem, kas uzsākti līdz 2013. gada 31. decembrim saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 614/2007, līdz to pabeigšanai attiecas minētā regula, un attiecībā uz tiem ievēro minētajā regulā paredzētos tehniskos noteikumus. 29. panta 1. punktā minētā komiteja aizstāj Regulā (EK) Nr. 614/2007 paredzēto komiteju, sākot ar šīs regulas spēkā stāšanās dienu.

2. No LIFE programmai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem var apmaksāt arī tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, tostarp jebkādu obligāto uzraudzību, komunikāciju un novērtēšanu, kas ir jāveic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 614/2007 pēc tās spēkā esības termiņa beigām, lai nodrošinātu pāreju starp LIFE programmu un pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 614/2007.

3. Naudas līdzekļus, kas paredzētajā finansējumā ir nepieciešami, lai nodrošinātu uzraudzības, komunikācijas un revīzijas pasākumus pēc 2020. gada 31. decembra, uzskata par apstiprinātiem tikai gadījumā, ja tie atbilst finanšu satvaram, ko piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

4. Apropriācijas, kuras atbilst piešķirtajiem ieņēmumiem, kuri gūti no nepareizi izmaksātu summu atgūšanas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 614/2007, izmanto LIFE programmas finansēšanai saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 18. pantu.

33. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTU PRIEKŠLIKUMU FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķis(-i)

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finanšu ietekme

              1.7.    Paredzētās vadības metode(-es)

2.           VADĪBAS LĪDZEKĻI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Vadības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas līdzekļi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANŠU IETEKME

              3.1.    Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija(-as) un ar tām saistītā(-ās) budžeta pozīcija(-as)

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvas nozīmes apropriācijām

              3.2.4. Salīdzinājums ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu finansiālā līdzdalība

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTU PRIEKŠLIKUMU FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

"Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi"

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[50]

VIDE UN KLIMATA PASĀKUMI

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, kas izriet no izmēģinājuma projekta/sagatavošanās darbības[51]

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarinājumu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota par jaunu darbību

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēma

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr.

1. Vide un resursu efektivitāte

2. Bioloģiskā daudzveidība

3. Vides pārvaldība un informēšana

4. Klimata pārmaiņu mazināšana

5. Pielāgošanās klimata pārmaiņām

6. Klimata pārvaldība un informēšana

Attiecīgās ABM/ABB darbības (pamatojoties uz 2011. gada nomenklatūru)

07 03 – Savienības vides politikas un tiesību aktu izstrāde un īstenošana

07 12 – Savienības klimata politikas un tiesību aktu īstenošana

1.4.3.& 1.4.4   Paredzamais rezultāts, ietekme un rādītāji

Norādiet, kādu ietekmi priekšlikums/iniciatīva radīs uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Mērķis || Paredzamais rezultāts || Rezultāta rādītājs || Paredzamā ietekme || Ietekmes rādītājs

Konkrētie mērķi, kas kopīgi abām apakšprogrammām

Uzlabot Eiropas Savienības vides un klimata politikas un tiesību aktu izstrādi un ieviešanu (3. panta 1. punkta b) apakšpunkts): · izstrādājot, testējot un pierādot metodes, paraugpraksi un risinājumus, ko var atkārtot vai nodot tālāk; un 10. panta a) apakšpunkts, 11. panta a) apakšpunkts, 12. panta c) apakšpunkts, 14. panta a) un d) apakšpunkts, 15. panta a) un d) apakšpunkts un 16. panta c) apakšpunkts · uzlabojot kompetences bāzi lēmumu pieņēmēju informēšanai 10. panta c) apakšpunkts, 11. panta c) apakšpunkts, 12. panta b) apakšpunkts, 14. panta b) apakšpunkts, 15.panta b) apakšpunkts un 16. panta b) apakšpunkts || Jaunu vai atjauninātu metožu vai paraugprakses pārņemšana privātajā un publiskajā sektorā, 25 % projektu/līdzekļu/metožu replicētas vai nodotas tālāk || · To LIFE finansēto atjaunināto vai jauno pieeju, metožu vai risinājumu procentuālais īpatsvars, kas replicētas vai nodotas tālāk · To dalībvalstu/reģionu skaits, kas replicē integrēto projektu metodes || Vides un klimata problēmu efektīva integrācija privātā un publiskā sektora praktiskajā darbībā || · Ar LIFE palīdzību atjaunināto vai jaunizstrādāto metožu procentuālais īpatsvars, ko sistemātiski izmanto vai uzlabo privātajā un publiskajā sektorā · To dalībvalstu/reģionu skaits, kas sistemātiski piemēro integrētās metodes, un tādu jaunu dalībvalstu/reģionu skaits, kas piemēro integrētās metodes, pamatojoties uz LIFE paraugiem

Uzlabota kompetences bāze lēmumu pieņēmēju informēšanai || · Rīku, metožu un pētījumu skaits, kas izstrādāts vai pārņemts ar LIFE palīdzību · To politiku un tiesību aktu priekšlikumu skaits, kas balstīti uz veiktajiem pētījumiem · To politiku un tiesību aktu priekšlikumu skaits, kas balstīti uz projektu rezultātiem || Politikas veidotāju saistītās konsolidētās prakses, kur izmanto rādītājus vai rīkus, kas izstrādāti un testēti ar LIFE palīdzību || · Saistīto konsolidēto praktisko risinājumu skaits, kur izmanto rādītājus vai rīkus, kas izstrādāti un testēti pēc LIFE parauga · Mazāks ES tiesību aktu pārkāpumu skaits, ko var attiecināt uz LIFE pasākumiem

Veicināt vides un klimata mērķu integrāciju un iekļaušanu citās Savienības politikās un valsts un privātajā praksē, tostarp palielinot to spējas, jo īpaši piemērojot, izstrādājot, testējot un pierādot integrētās metodes, paraugpraksi un risinājumus, kurus var integrēt 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 10. panta a) un b) apakšpunkts, 11. panta a) un b) apakšpunkts, 12. panta c) apakšpunkts, 14. panta a), c) un d) apakšpunkts, 15. panta a), c) un d) apakšpunkts un 16. panta c) apakšpunkts || Lielāks integrētais finansējums vides un klimata risinājumiem: · 25 % metožu iekļautas valstu/reģionu programmās; · lielāka citu Savienības fondu mobilizēšana vides un klimata jautājumiem – par 25 %, salīdzinot ar 2011. gada līmeni || · LIFE finansēto metožu/projektu procentuālais īpatsvars, kas iekļautas valstu/reģionu programmās · pasākumu skaits, kas papildina citu Savienības fondu finansētos integrētos projektus || Vides un klimata problēmu efektīva integrācija citās Savienības politikās || · Starpnozaru sadarbības/koordinācijas shēmu skaits, kas finansē vides un klimata pasākumus un izstrādāti LIFE ietvaros vai pēc šīs programmas parauga · Metožu vai projektu skaits, ko finansē LIFE un kas tālāk attīstīti, papildināti vai izplatīti ar citu Savienības fondu palīdzību

Atbalstīt labāku vides un klimata pārvaldību visos līmeņos 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 12. un 16. pants || Ieinteresēto personu un pilsoņu plašāka līdzdalība informatīvajos pasākumos || Dalībnieku skaits informatīvajos pasākumos || Plašāka informētība par vides un klimata problēmām un risinājumiem || Informētība par vides un klimata problēmām un risinājumiem, ko mēra “Eurobarometer” apsekojumos

Plašāka pilsoņu un NVO līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā || · Iedzīvotāju skaits, kas piedalās apspriešanā tiešsaistē · LIFE finansēto NVO priekšlikumu skaits par grozījumiem tiesību aktos || Saistītie konsolidētie sabiedrības līdzdalības kanāli un pastāvīgi augošā tendence attiecībā uz iedzīvotāju un NVO līdzdalības kvalitāti un intensitāti lēmumu pieņemšanas procesā || Atbalstītie priekšlikumi, ko iesniegušas dažādas ieinteresētās personas saistībā ar vides vai klimata politiku un tiesību aktiem

Konkrētie mērķi vides un resursu efektivitātes prioritārajā jomā (3. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 10. pants)

Izstrādāt, testēt un demonstrēt politikas vai vadības metodes, paraugpraksi un vides problēmu risinājumus, ko var replicēt, nodot tālāk vai integrēt, tostarp attiecībā uz saikni starp vidi un veselības aizsardzību, kā arī lai atbalstītu ar resursu efektivitāti saistītu politiku un tiesību aktus, arī Ceļa karti uz resursefektīvu Eiropu 10. panta a) apakšpunkts || Labāka resursu efektivitāte Savienības ekonomikā || Projektu skaits, kas izstrādā, testē vai demonstrē resursefektīvākas metodes, paraugpraksi vai risinājumus || Konsolidēta pāreja uz resursefektīvāku ekonomiku || Tādu konsolidētu resursefektīvu metožu skaits, kas piemēro tehnoloģijas vai metodes, kuras demonstrētas LIFE, un sasniegtais resursu efektivitātes līmenis

Atbalstīt integrēto metožu piemērošanu, izstrādi, testēšanu un demonstrēšanu, īstenojot plānus un programmas saskaņā ar Savienības vides politiku un tiesību aktiem, galvenokārt ūdens, atkritumu un gaisa jomās 10. panta b) apakšpunkts || 10 % upju baseinu rajonu (RBD) ieviesta atbilstoša pārvaldība līdz plānošanas perioda beigām || · Integrēto projektu skaits, ar ko īsteno Ūdens pamatdirektīvu, un aptverto kvadrātkilometru platība · RBD skaits, kur ieviesta atbilstoša pārvaldība · Ūdenstilpņu skaits ar uzlabotu ekoloģisko situāciju || Konsolidēta un izvērsta atbilstoša pārvaldība mērķa nozarēs || · To RBD skaits, ko turpina atbilstoši pārvaldīt, un jaunu RBD skaits, ko atbilstoši pārvalda pēc LIFE parauga · Tādu atbalstīto ūdenstilpņu skaits, kas sasniegušas labu ekoloģisko stāvokli

12 % reģionu atbilstoši apsaimnieko atkritumus līdz plānošanas perioda beigām || Integrēto projektu skaits, ar ko īsteno atkritumu apsaimniekošanas plānus un programmas, un aptverto hektāru/iedzīvotāju skaits || To reģionu skaits, kas turpina atbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, un jaunu reģionu skaits ar labāku apsaimniekošanu pēc LIFE parauga

10 % Savienības iedzīvotāju iegūst labāku gaisa kvalitāti līdz plānošanas perioda beigām || Integrēto projektu skaits, ar ko īsteno Gaisa kvalitātes direktīvu, un aptverto iedzīvotājus skaits || To pilsētu skaits, kurās turpina uzlaboties gaisa kvalitātes standarti, un jaunu pilsētu skaits ar uzlabotiem gaisa kvalitātes standartiem pēc LIFE parauga

Konkrētie mērķi bioloģiskās daudzveidības prioritārajā jomā (3. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 11. pants)

Veicināt Savienības politikas un tiesību aktu īstenošanu bioloģiskās daudzveidības jomā, tostarp īstenot Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam, Direktīvu 2009/147/EK un Direktīvu 92/43/EEK, jo īpaši piemērojot, izstrādājot, testējot un pierādot paraugpraksi un risinājumus 11. panta a) apakšpunkts || 25 % biotopu, kam pievēršas projekti, uzlabo aizsardzības stāvokli līdz plānošanas perioda beigām || To atbalstīto biotopu skaits un veids, kas uzlabo aizsardzības stāvokli LIFE pasākumu rezultātā || LIFE projektu atbalstītās sugas un biotopi sasniedz labvēlīgu aizsardzības stāvokli || To atbalstīto biotopu un sugu skaits, kas sasniedz labvēlīgu aizsardzības stāvokli pēc LIFE parauga vai citiem LIFE pasākumiem

25 % sugu, kam pievēršas projekti, uzlabo aizsardzības stāvokli līdz plānošanas perioda beigām || To atbalstīto sugu skaits un veids, kas uzlabo aizsardzības stāvokli LIFE pasākumu rezultātā

3 % ekosistēmu pakalpojumu atjaunoti līdz plānošanas perioda beigām || Ar LIFE palīdzību atjaunoto ekosistēmu pakalpojumu platība hektāros un veids || Konsolidēta ekosistēmu pakalpojumu atjaunošana un turpmākā atjaunošana || Pēc LIFE parauga atjaunoto ekosistēmu pakalpojumu platība hektāros

Atbalstīt N2000 tīkla tālāku izveidi, ieviešanu un pārvaldību, jo īpaši integrētu metožu piemērošanu, izstrādi, testēšanu un pierādīšanu, īstenojot Prioritārās rīcības shēmas (PAF) 11. panta b) apakšpunkts || 15 % Natura 2000 tīkla atbilstoši pārvaldīti līdz plānošanas perioda beigām || · Integrēto projektu skaits, īstenojot PAF, un aptvertā Natura 2000 platība hektāros · To Natura 2000 objektu skaits, kur ieviesta atbilstoša pārvaldība || Konsolidēta un izvērsta Natura 2000 tīkla atbilstoša pārvaldība || To Natura 2000 objektu skaits, kur turpinās atbilstoša pārvaldība, un jaunu Natura 2000 objektu skaits ar labāku pārvaldību pēc LIFE parauga

Konkrētie mērķi klimata pārmaiņu mazināšanas prioritārajā jomā (3. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 14. pants)

Veicināt tādu integrēto metožu izstrādi un ieviešanu kā pārmaiņu mazināšanas stratēģijas un rīcības plāni vietējā, reģionālā vai valsts līmenī 14. panta c) apakšpunkts || Klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģiju vai rīcības plānu plašāka izstrāde un ieviešana || Ar LIFE palīdzību izstrādāto vai ieviesto klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģiju vai rīcības plānu skaits un aptvērums || Klimata pārmaiņu mazināšanas problēmu efektīva integrācija privātā un publiskā sektora darbā, kā arī publiskā un privātā sektora ilgtspējīgas un pastāvīgi uzlabotas spējas un darbība || Izstrādāti un ieviesti klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģiju vai rīcības plānu ģeogrāfiskā aptvēruma un/vai ekonomiskās vērtības rādītāji

Veicināt inovatīvu pārmaiņu mazināšanas tehnoloģiju, sistēmu, metožu un instrumentu izstrādi un demonstrēšanu, ko var replicēt, nodot tālāk vai integrēt 14. panta d) apakšpunkts || Plaši izstrādātas inovatīvas tehnoloģijas, sistēmas, instrumenti un/vai citi paraugprakses risinājumi, kas paredzēti siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanai || Inovatīvu politikas metožu, tehnoloģiju, sistēmu, instrumentu un/vai citu paraugprakses risinājumu skaits, kas paredzēti siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanai un pierādīti ar LIFE palīdzību || Konsolidēta pāreja uz zemāka oglekļa satura ekonomiku || Siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju tonnas, kas samazinātas ar jaunām tehnoloģijām, sistēmām, instrumentiem un/vai citām paraugprakses metodēm, kuras izstrādātas un pārņemtas pēc LIFE parauga

Konkrētie mērķi pielāgošanās klimata pārmaiņām prioritārajā jomā (3. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 15. pants)

Veicināt tādu integrēto metožu izstrādi un ieviešanu kā pielāgošanās stratēģijas un rīcības plāni vietējā, reģionālā vai valsts līmenī 15. panta c) apakšpunkts || Pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģiju vai rīcības plānu plašāka izstrāde un ieviešana || Izstrādāto vai ieviesto pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģiju vai rīcības plānu skaits un aptvērums || Klimata noturības problēmu efektīva integrācija privātā un publiskā sektora darbā, kā arī privātā un publiskā ilgtspējīgas un pastāvīgi uzlabotas spējas un darbība || Pēc LIFE parauga izstrādāti un ieviesti pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģiju vai rīcības plānu ģeogrāfiskā aptvēruma un/vai ekonomiskās vērtības rādītāji

Veicināt inovatīvas pielāgošanās, tehnoloģiju, sistēmu, metožu un instrumentu izstrādi un pierādīšanu, ko var atkārtot, nodot tālāk vai integrēt 15. panta d) apakšpunkts || Plaši izstrādātas inovatīvas politikas metodes, tehnoloģijas, sistēmas, instrumenti un/vai citi paraugprakses risinājumi, kas paredzēti lielākai klimata noturībai || Pierādīto inovatīvo politikas metožu, tehnoloģiju, sistēmu, instrumentu un/vai citu paraugprakses risinājumu skaits, kas paredzēti lielākai klimata noturībai || Konsolidēta pāreja uz klimata ziņā noturīgāku ekonomiku || Saistītā noturība pret klimata pārmaiņām, sadalījumā pa sektoriem, ko izraisa demonstrētās jaunās tehnoloģijas, sistēmas, instrumenti un/vai citas paraugprakses metodes, kas izstrādātas un pārņemtas pēc LIFE parauga

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa prasības

Veicināt ES vides un klimata politikas un tiesību aktu ieviešanu, atjaunināšanu un izstrādi, tostarp vides un klimata jautājumu integrāciju citās politikās, tādējādi sekmējot ilgtspējīgu attīstību un ES 2020. gada mērķu sasniegšanu un uzdevumu izpildi.

1.5.2.     ES iesaistes pievienotā vērtība

ES pievienotā vērtība LIFE programmā izriet no tās pieejas un metožu specifikas, kas ļauj īpaši pielāgot ES pasākumus vides un klimata vajadzībām, un šī programma ir vienīgais instruments, kas finansē tieši vides aizsardzības un klimata pasākumus.

· Kā ES platforma prakses un kompetences apmaiņai, īstenojot ES tiesību aktus un politiku, LIFE dod iespēju dalībniekiem visā ES mācīties no citu pieredzes, kā risināt konkrētas vides problēmas efektīvāk un lietderīgāk. LIFE piesaista partnerības, ko citādi būtu grūti izveidot, nodrošinot efektīvāku iejaukšanos nekā dalībvalstis to spētu individuāli un veidojot plašāku resursu un kompetences apvienošanu.

· Palīdzot dalībvalstīm, kurās atrodas vērtīgākie ES dabas resursi vai kuras saskaras ar pārrobežu vai transnacionālām vides un klimata problēmām, LIFE ļauj labāk sadalīt atbildību un apliecināt solidaritāti kopīgās ES vides bagātības saglabāšanā.

· LIFE darbojas kā katalizators darbības uzsākšanai, nodrošinot vienreizēju ieguldījumu, kas nepieciešams konkrētā jomā, un novēršot sākotnējos šķēršļus ES vides un klimata politikas īstenošanai un jauno metožu testēšanai, kas ļautu paplašināties nākotnē.

· LIFE pievēršas trūkumiem un ārējām ietekmēm, sniedz informāciju un pierāda ieguvumus no vides aizsardzības un klimata pasākumiem, nodrošinot projekta rezultātu ilgtspējību un izvēršanu.

· LIFE palīdz dalībvalstīm un ieinteresētajām personām paātrināt un uzlabot ES tiesību aktu īstenošanu, veidojot sinerģiju starp ES fondiem un valstu fondiem un vienlaikus piesaistot papildu resursus no publiskā un privātā sektora.

· ES iejaukšanās pasākumu plašāka saskaņošana – īpašs Vides un klimata rīcības instruments dod Komisijai iespēju labāk noteikt prioritātes un nodrošināt resursu efektīvāku izmantošanu vides aizsardzībai un klimata pasākumiem, atlasot labākos projektus visā ES. ES tiesību aktu viendabīgāku īstenošanu nodrošina, pateicoties paraugprakses izplatīšanai (piemēram, izstrādātajām metodoloģijām, kas pašlaik tiek plaši izmantotas, pārvaldības plāniem utt.).

· Nepilnību novēršana un efektīvāka centralizēta iesaistīšanās – konkrētais instruments ir elastīgāks un finansē projektus, ko citādi nefinansētu citi fondi (piemēram, projektus, ko vada finansējuma saņēmēji, kuri nav atbilstīgi citu fondu prasībām).

· Īpašs instruments nodrošina ES vides un klimata darbību plašu pamanāmību, kas tuvina ES pilsoņiem un apliecina ES gatavību sasniegt vides un klimata mērķus, tādējādi padarot šos mērķus atbilstošākus.

· Risinājumu tuvināšana nākotnes vides problēmām, kas attiecas uz ES – ieinteresētās personas bieži saskaras ar vides problēmām, kam vēl nav atrasti risinājumi un kas, nerisinot tās agrīnā posmā, vēlāk radīs lielākas izmaksas.

1.5.3.     Zināšanas, kas gūtas no līdzīgas pieredzes pagātnē

LIFE novērtējumi apliecina, ka LIFE programma ir sekmīgs ES instruments, kas ir būtisks ES vides politikas īstenošanai, tam ir liela ES pievienotā vērtība, atbilstošs darbības līmenis, un tas ievērojami veicina ES vides politikas un tiesību aktu ieviešanu.

Rīcības dotācijas (2013. gadā tās veidos 78 % apropriāciju, t. i., summu 300 miljonu euro apmērā) ir galvenā nozīme Biotopu direktīvas un Putnu direktīvas ieviešanā un jaunu metožu un tehnoloģiju testēšanā, kā arī spēju pierādīšanā darboties kā katalizatoram dažu visprasīgāko direktīvu ieviešanā, sagatavojot pamatu pastāvīgai pārvaldībai citu fondu ietvaros. LIFE+ programma ir arī plašāk iesaistīta vides un klimata problēmu risināšanā un jautājumos par pilsoņu piekļuvi attiecīgai informācijai, tā rada sadarbības platformas un partnerības paraugprakses apmaiņai. Līdzekļu piešķiršana NVO atvieglo to iesaistīšanos ES vides un klimata politikas un tiesību aktu izstrādē un ieviešanā, kā paredz Orhūsas konvencija.

LIFE+ programmas starpposma novērtējums arī apliecina, ka izmaiņas, kas ieviestas LIFE+ regulā (triju iejaukšanās veidu konsolidācija vienotā tiesiskā pamatā, dabas komponentes palielināšana, iekļaujot tajā plašākas bioloģiskās daudzveidības problēmas, vides komponentes palielināšana, lai ievērotu sestā Vides rīcības plāna prioritātes, un jaunas komponentes noteikšana ar nosaukumu “Informācija un komunikācija”) palielina šīs programmas spējas nodrošināt ES pievienoto vērtību un saistību ar ES politikas mērķiem.

Minētie novērtējumi arī apzina jomas, kur LIFE+ jāuzlabo, lai izmantotu visu ES pievienotās vērtības potenciālu:

· labāka spēku koncentrācija un prioritāšu noteikšana – pieeja “no apakšas uz augšu” un plašs atbilstīgu darbības jomu spektrs nenodrošina Komisijai pietiekamas iespējas stimulēt pieprasījumu augstas prioritātes jomās, jo īpaši LIFE vides un pārvaldības komponentē (šis virziens ietver arī klimata pasākumus);

· projektu rezultātu labāka izmantošana un tehniskās kompetences izplatīšana – kaut arī komunikācijas un tīklu veidošanas darbības LIFE projektos ir obligātas, jāpastiprina paraugprakses apmaiņa un spēju attīstīšana ES acquis ieviešanas nolūkā;

· stingrāka sinerģija ar citiem ES fondiem – kaut arī LIFE+ ietvaros ir testēti daudzi agrovides pasākumi, kas pēc tam iekļauti arī dalībvalstu lauku attīstības programmās, netrūkst arī vajadzību pēc uzlabojumiem;

· palielināšanas ierobežojumi finansēšanas pasākumiem ārpus ES – tie mazina programmas efektivitāti dažu ES vides mērķu sasniegšanā.

Eiropas Revīzijas palāta Īpašajā ziņojumā, kas publicēts 2009. gadā, secināja, ka LIFE ir labi pārvaldīta programma, kurā gadu gaitā pastāvīgi veikti uzlabojumi.

1.5.4.     Saskaņotība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgiem instrumentiem

Ex-post novērtējums, starpposma novērtējums un ex-ante novērtējums atzina, ka tikai ļoti nelielu daļu projektu varētu finansēt no citiem Savienības fondiem (pārsvarā no CIP un FP7), ja nebūtu LIFE+ programmas. Dažiem LIFE+ virzieniem, piemēram, LIFE informēšanas un komunikācijas pasākumiem, alternatīvu finansējuma avotu gandrīz nemaz nav.

Tomēr šķiet, ka tirgus rosinātās inovācijas privātajā sektorā noteiktā mērā tikpat labi apkalpo arī citas iniciatīvas, piemēram, nākotnē paredzētā programma “Apvārsnis 2020”. Taču ekoloģiskās inovācijas nenozīmē tikai jaunu patēriņa produktu un tehnoloģiju izstrādi, kas pēc būtības būtu tīrākas un zaļākas. Tās var piedāvāt arī labākus praktiskos risinājumus un metodes visās ekonomikas nozarēs. Trūkumus tirgū pietiekami novērš citi Savienības fondi, bet institucionālās nepilnības tiek risinātas daudz mazākā mērā. Tas jo īpaši attiecas uz darbībām, kas saistītas ar tādu uz politiku balstītu un uz publisko sektoru orientētu risinājumu izstrādi ar vidi un klimatu saistītām problēmām, kam ir nepietiekams atkārtošanas potenciāls tirgū vai tāda nav vispār un kas vienkārši veicina jaunus un izmaksu ziņā efektīvākus īstenošanas veidus.

Šā iemesla dēļ LIFE programma vairāk pievērsīsies uz valsts sektoru orientētām inovācijām un tādu risinājumu meklēšanai, ko bieži vislabāk īstenot valsts un privātā partnerībā. Tāpat arī zema oglekļa satura tehnoloģiju attīstību apgrūtina nenoteiktība un nepietiekama zināšanu izplatīšanās. Jaunizstrādātās tehnoloģijas vispirms ir jāpārbauda nelielā mērogā. Kaut arī atkārtošanai tirgū un lielapjoma risinājumiem arvien plašāk pievērsīsies programma “Apvārsnis 2020”, tomēr joprojām būs daudz iespēju veicināt vietējo un uz publisko sektoru orientētu risinājumu izstrādi, kā arī maza apjoma tehnoloģijas, kas paredzētas MVU, lai palīdzētu tiem uzlabot vides un klimata aspektus. LIFE ir tradicionāli pievērsusies šīm problēmām, nodrošinot viegli atkārtojamus neliela apjoma risinājumus arī pārrobežu izteiksmē.

Nākotnē tiks veidota sadarbība ar “Apvārsnis 2020” un Konkurētspējas un MVU instrumentu, lai veidotu sinerģiju īpaši šajās jomās. Piemēram, var paredzēt, ka idejas, kas izstrādātas “Apvārsnis 2020” ietvaros, ar LIFE programmas palīdzību varētu testēt un pierādīt saistībā ar konkrētu Savienības tiesību aktu īstenošanu. Tāpat LIFE programma varētu arī veidot spējas un palielināt informētību, lai sekmētu pētniecības secinājumu turpmāko ieviešanu.

LIFE programma ir saistīta arī ar citiem Savienības fondiem, piemēram, Kohēzijas politikas fondiem (ESF, ERDF, CF), Lauku attīstības fondu (EAFRD) un Eiropas jūrniecības un zivsaimniecības fondu (EMFF). LIFE programma papildina šos fondus, jo tā finansē konkrēta veida darbības un pasākumus, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt ieguvumus vides un klimata jomā vai kuri nepieciešami vides un klimata tiesību aktu īstenošanai. Tādējādi LIFE programma darbojas kā nepilnību novērsēja. Šādā nozīmē tā var kļūt par vienu no ES galvenajiem instrumentiem dabas saglabāšanas (jomās, kur KLP nevar būt būtiska nozīme) un vides aizsardzības finansēšanai “attīstītākos reģionos”, ņemot vērā, ka šiem reģioniem būtu ierobežotas prioritāšu izvēles iespējas saistībā ar jaunajiem kohēzijas politikas instrumentiem.

Turklāt LIFE programma nostiprinātu savas katalizēšanas un piesaistīšanas funkcijas, kļūstot par virzītājspēku, kas mobilizē citus Savienības fondus, piemēram, ar integrēto projektu starpniecību. Tādēļ būs nepieciešama ar citiem fondiem saskaņotāka pieeja. MFF paziņojums paredzēja strukturētas attiecības, atsaucoties uz “integrētajiem projektiem” Kopīgajā stratēģiskajā shēmā (CSF). Šīs integrēto projektu strukturētās attiecības tiks sīkāk izstrādātas CSF sagatavošanas gaitā, un tās var paredzēt vadības komitejas un strukturētu informācijas kanālu izveidi.

Komisija MFF paziņojumā norādīja, ka tā plāno palielināt ar klimatu saistīto izdevumu īpatsvaru visā ES budžetā līdz vismaz 20 %, pēc ietekmes novērtējuma iesaistot šajā jautājumā dažādas politikas. Vides un klimata rīcības programma (LIFE programma) veicinās šā mērķa sasniegšanu. LIFE programmā ir iekļauta apakšprogramma pasākumiem klimata jomā, iedalot tai atsevišķus resursus un nosakot konkrētus mērķus klimata jautājumos, kā arī rezultātu rādītājus.

1.6.        Ilgums un finanšu ietekme

ý Priekšlikums/iniciatīva ar ierobežotu ilgumu

– ý  Priekšlikums/iniciatīva, kas darbojas no 01.01.2014. līdz 31.12.2020.

– ý  Finansiālā ietekme no 2014. līdz 2023. gadam

¨ Priekšlikums/iniciatīva ar neierobežotu ilgumu

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no YYYY līdz YYYY,

– kam seko pilnvērtīga darbība.

1.7.        Paredzētais vadības veids(-i)[52]

ý Centralizēta tieša vadība, ko īsteno Komisija

ý Centralizēta netieša vadība, deleģējot īstenošanas uzdevumus:

– ý  izpildaģentūrām;

– ¨  Kopienu izveidotām struktūrām[53];

– ¨  valsts sektora struktūrām valstīs/sabiedriskā labuma struktūrām;

– ¨  personām, kam uzticēta konkrētu uzdevumu izpilde saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kas norādītas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta izpratnē.

¨ Dalīta pārvaldība ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība ar trešām valstīm

ý Kopīga vadība ar starptautiskajām organizācijām – papildu uzdevumus var uzticēt EIB, EIF vai citām finanšu iestādēm, starptautiskajām organizācijām, sabiedriskā labuma struktūrām vai struktūrām, kas minētas Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. pantā.

Ja norādīts vairāk nekā viens vadības veids, sniedziet informāciju sadaļā “Piezīmes”.

2.           VADĪBAS LĪDZEKĻI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādiet periodiskumu un nosacījumus.

Starpposma novērtējums kopumā atzina pašreizējo uzraudzības un novērtēšanas kārtību par efektīvu un lietderīgu. Tomēr būtu vēlams vairāk pievērsties rezultātiem. Ņemot to vērā, uzraudzības sistēma ir balstīta uz šim instrumentam piedāvāto shēmu[54]. Sistēma ir organizēta divos līmeņos.

1. Iznākumu, rezultātu un ietekmes uzraudzība projekta un programmas līmenī

Programmas darbības uzraudzība tiks veikta projekta un programmas līmenī.

Projekta līmenī, kā šajā gadījumā, tā paredzēs prasību pievienot projektu piedāvājumiem tabulas ar gaidāmajiem rezultātiem. Šīs tabulas būs pamats projekta gaitas uzraudzībai. Rezultātu rādītāji tiks pielāgoti saskaņā ar rādītājiem, kas iekļauti 1.4.4. punktā, lai atspoguļotu programmas jaunās iezīmes. Rezultātu tabulas būs obligāti jāatjaunina un atkārtoti jāiesniedz kopā ar starpposma un gala ziņojumiem.

Uzraudzības sistēma paredz visu projektu apmeklēšanu vismaz vienreiz gadā, kā arī Komisijas darbinieku apmeklējumus vismaz vienreiz katra projekta darbības laikā. Uzraudzības fails tiks izveidots katra projekta sākumposmā kā īss ziņojums, kurā iekļauts projekta apraksts, pasākumu kopsavilkums un paredzamais iznākums un rezultāti. Uzraudzības grupas ikgadējie apmeklējumi atvieglos priekšstata gūšanu par projekta īstenošanu in situ, un tas ļaus laikus apzināt problēmas. Finansējuma saņēmējam tiks sniegtas arī atsauksmes, lai uzlabotu darbību. Turklāt projektiem būs jāiesniedz ziņojumi, lai varētu sīkāk novērtēt panākto un pamatot maksājumus.

Tāpat kā šajā gadījumā, projektam kopā ar gala ziņojumu būs jāiesniedz arī darbības plāns pēc LIFE projekta beigām, norādot inter alia gaidāmās ietekmes, kas noderēs kā pamats projekta rezultātu ilgtspējas novērtējumam. Pašreizējā ex-post uzraudzības apmeklējumu prakse atsevišķiem projektiem turpināsies.

Programmas līmenī daudzgadu darba programmas noteiks konkrētas tematiskās prioritātes savā darbības laikā un konkrētus mērķus katrai prioritātei visās jomās, tostarp gaidāmos rezultātus (t. i., integrēto projektu paredzamo skaitu, LIFE projektu aptvertās Natura 2000 teritorijas, LIFE projektos aptvertās Upju baseina rajonu teritorijas utt.). Pēc katra gada uzaicinājuma iesniegt projektu pieteikumus Komisija analizēs, vai ir finansēts pietiekams skaits projektu attiecīgajā darbības jomā, un vajadzības gadījumā veiks precizējumus, kas nepieciešami darba programmas un starpposma mērķu sasniegšanai. Tematiskie ziņojumi, kas apkopos galvenos sasniegumus konkrētās prioritārās jomās, tiks izstrādāti pēc daudzgadu darba programmas beigām. Tie būs arī pamats rezultātu izplatīšanai un iekļaušanai politikas izstrādē un ieviešanā. Turpināsies tradīcija organizēt ikgadējo konferenci katrai apakšprogrammai.

Tiks veikta arī programmu starpposma novērtēšana un ex-post novērtēšana.

2. Izdevumu uzraudzība projekta un programmas līmenī

Lai apliecinātu kopējo labumu, ko abas apakšprogrammas var sniegt konkrētām prioritārām jomām, piemēram, klimata pasākumiem un bioloģiskajai daudzveidībai, un lai labāk ilustrētu programmas ietvaros šīm prioritātēm pieejamo izdevumu līmeni, uzraudzības sistēma ietvers arī metodoloģiju, kā izsekot ar klimatu un bioloģisko daudzveidību saistītos izdevumus, kā definēts MFF paziņojumā un izriet no ESAO metodikas (“Rio politikas rādītājiem”).

Saistībā ar klimata pasākumiem MFF paziņojums norādīja, ka klimata pasākumu integrācijai jābūt redzamai, spēcīgai un jāparedz skaidrs pārnozaru aptvēruma pienākums, lai apzinātu, kur budžets veicina klimata pasākumus vai energoefektivitāti tā, ka ES spēj nepārprotami noteikt, cik liela izdevumu daļa attiecas uz klimata pasākumiem, izmantojot vienotu izsekošanas procedūru izdevumiem, kas saistīti klimatu.

Ar klimatu saistīto izdevumu izsekošana notiks, iedalot tos trīs kategorijās saskaņā ar iedibināto ESAO metodoloģiju (“Rio politikas rādītājiem”): izdevumi, kuriem klimats ir galvenais (primārais) mērķis (rēķinot kā 100 % – tikai ar klimatu saistītie izdevumi); izdevumi, kuriem klimats ir būtisks, bet ne galvenais mērķis (rēķinot kā 40 % – būtiski ar klimatu saistītie izdevumi); un izdevumi, kas nav paredzēti klimata mērķiem (rēķinot kā 0 % – ar klimatu nesaistītie izdevumi).

Attiecībā uz bioloģisko daudzveidību ESAO izveidotie un ārējos instrumentos Komisijas jau lietotie “Rio politikas rādītāji” tiks integrēti esošajā darbības mērīšanas metodoloģijā, ko izmanto ES programmās. Tie arī palīdzēs pierādīt klimata un bioloģiskās daudzveidības izdevumu sniegto kopējo labumu un akcentēt klimata izdevumu ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā REDD+ programmas (“Emisiju samazināšana no atmežošanas un mežu degradācijas”) pasākumos.

Projekta līmenī ar klimatu un bioloģisko daudzveidību saistīto izdevumu izsekošana tiks veikta, paplašinot pašreizējo praksi paredzēt priekšlikumos iespēju norādīt, vai projektu var uzskatīt par saistītu ar klimatu, un ietverot arī bioloģisko daudzveidību, lai to varētu uzskaitīt saskaņā ar “Rio politikas rādītājiem”. Tas ļautu katru gadu apzināt izdevumus, kas saistīti ar šīm divām prioritātēm.

Programmas līmenī aplēses par izdevumiem saistībā ar klimatu un bioloģisko daudzveidību saskaņā ar “Rio politikas rādītāju” metodoloģiju tiks veidotas, pamatojoties uz daudzgadu darba programmām, kas noteiks tematiskās prioritātes savā periodā. Tās ļautu katru gadu apzināt izdevumu indikatīvo līmeni saistībā ar šīm divām prioritātēm visā LIFE programmā.

2.2.        Vadības un kontroles sistēma

LIFE programmas vadības veids būs centralizēta tieša Komisijas vadība, ko daļēji deleģēs esošai izpildaģentūrai. Komisijai palīdzēs LIFE vides un klimata pasākumu programmas komiteja, kas būs divējāda, un proti, divi priekšsēdētāji un divi locekļu sastāvi, atkarībā no tā, vai izskatāmie jautājumi būs saistīti ar LIFE vides apakšprogrammu vai LIFE klimata pasākumu apakšprogrammu.

Iekšējās kontroles sistēmas galvenie elementi ir šādi:

– finanšu aprite, un jo īpaši ex-ante darījumu kontrole;

– finanšu kontroles pasākumi, ko veiks piešķiršanas procesā;

– finanšu, grāmatvedības un citi vadības ziņojumi; un

– finansējuma saņēmēju ex-post revīzijas uz vietas. Revidējamās dotācijas izvēlas, pamatojoties vai nu uz riska apsvērumiem (lai atklātu un labotu kļūdas), vai uz reprezentatīvu paraugu atlasi (lai kredītrīkotājs iegūtu pietiekamu pārliecību par darījumu likumību un pareizību).

Kontroles stratēģija ņems vērā ieteikumus, kas sniegti programmas novērtējumos, iekšējā revidenta ziņojumos un Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā, lai paaugstinātu šīs programmas efektivitāti un Eiropas pievienoto vērtību.

2.2.1.     Apzinātie riski

Programmu īstenošanā apzinātie riski galvenokārt ietilpst šādās kategorijās:

· koordinācijas kļūmes (ar izpildaģentūru, citiem atbalstītājiem vai finanšu iestādēm);

· neefektīva administratīvo resursu izmantošana (prasību proporcionalitātes nepilnības);

· risks, ka netiks skaidri definētas vadības atbildības robežas un netiks kontrolēti aģentūrai deleģētie uzdevumi;

· līdzekļu nepietiekamas/neefektīvas izmantošanas risks, kā arī līdzekļu pārmērīgas izkliedēšanas risks pārāk plašā teritoriālā vai tematiskā jomā;

· kļūdas un nepilnības, ko izraisa noteikumu sarežģītība (piemēram, izmaksu atbilstīguma jomā), nestabila tematisko jomu sistēma, prioritātes un noteikumi;

· vadības un kontroles sistēmu trūkumi ģenerāldirektorāta un izpildaģentūras līmenī;

· atkarībā no darījumu veida riska analīze ļauj sadalīt projektus, pamatojoties uz novērtējumu par riska lielumu (no liela līdz mazam) – integrētie projekti (jauna koncepcija, sarežģīta vadība), rīcības dotācijas nelieliem tradicionāliem projektiem, darbības dotācijas un iepirkumi;

· jauns projekta veids (integrētais projekts) rada jaunas problēmas – koordinācijā un sadarbībā, resursu apvienošanā un apmaiņā ar paraugpraksi un kompetenci.

2.2.2.     Paredzētās kontroles metodes

Pārvaldības struktūra – vienkāršošana un racionalizēšana

Programmas vadības uzdevumu daļu ir paredzēts deleģēt esošai izpildaģentūrai. Šī aģentūra pielāgos savu finanšu kontroles sistēmu jaunajai programmai, iekļaujot tajā ex–post revīzijas struktūras izveidi, ko pārraudzīs kredītrīkotājs. Šo struktūru pārbaudīs izpildaģentūras iekšējais audits.

Lai nodrošinātu viendabīgas vadības un kontroles sistēmas, ģenerāldirektorātiem un izpildaģentūrai jāapmainās ar paraugpraksi un kompetenci. Šim nolūkam tiks rīkotas instruēšanas un mācību sanāksmes.

Ģenerāldirektorāti uzraudzīs izpildaģentūru, un tiem būs tiesības deleģēt pienākumus un kontrolēt to izpildi. Kontroles un uzraudzības sistēma tiks veidota trīs līmeņos – politiskajā un stratēģiskajā, administratīvajā, kā arī vadības un operatīvajā. Revīzijas var paredzēt aģentūras līmenī vai finansējuma saņēmēju līmenī.

Kontroles pasākumu intensitāte un veids atbilstoši riska pakāpei

Iepirkums – visu lietu ex-ante kontrole un uzraudzība

Projekti

- projektu atlase/novērtēšana/apspriešana – visu lietu preventīva kontrole, vajadzības gadījumā pieaicinot ārējus ekspertus;

- projektu īstenošana, piešķirot tiem dotācijas – preventīva un izmeklējoša uzraudzība, klātienes apmeklējumi katrā projektā vismaz vienreiz to darbības laikā;

- pirms galīgā maksājuma – izmeklējoši un koriģējoši kontroles pasākumi, visu lietu dokumentācijas izskatīšana, tostarp plaši izmantojot ārējās revīzijas sertifikātus.

Katru gadu klātienē tiks veikti ex-post finansējuma kontroles pasākumi. Turklāt tiks ieviesta jauna veida revīzija, “dokumentācijas revīzija”, lai veiktu vadības pārbaudes bez apmeklējuma klātienē.

Stratēģijas pārskatīšana

Šī stratēģija tiks grozīta, uzlabojot revīzijai un kontrolei izvēlētās parauga grupas reprezentativitāti.

Kontroles pasākumu izmaksas un ieguvumi

Vēsturiskie dati – kontroles pasākumu aplēstās izmaksas saistībā ar finansējumu, ko pārvaldīja LIFE+ programma, 2010. gadā bija 7,6 miljoni euro, un proti:

- atlase: EUR 0,6 miljoni;

- projektu vadība: EUR 4,5 miljoni;

- ex-ante kontrole klātienē: EUR 1,8 miljoni;

- ārējās revīzijas sertifikāti: EUR 0,1 miljons;

- ex-post revīzijas: EUR 0,6 miljoni.

Šī summa atbilst 3,5 % kopējās summas, kas 2010. gadā izmaksāta dotācijās.

Neizpildes risks, kas norādīts 2010. gada pārskatā, tika novērtēts kā 2,5 % kopējās summas, kas izmaksāta dotācijās, un mazāk par 2 % kopējā šīs darbības budžeta.

Visā periodā kopumā tiek lēsts, ka kontroles pasākumu izmaksas nedaudz samazināsies līdz 7,5 miljoniem euro, un 2020. gadā sadalījums būs šāds:

- atlase: 0,5 miljoni euro;

- projektu vadība: 4 miljoni euro;

- ex-ante kontrole klātienē: 1,5 miljoni euro;

- ārējās revīzijas sertifikāti: 0,5 miljoni euro;

- ex-post revīzijas: 1 miljons euro.

Paredzamajam neizpildes riska līmenim ir jāsamazinās divu galveno iemeslu dēļ:

- pāreja uz ārējās revīzijas sertifikātu plašu izmantošanu – paredzams, ka tie par 10 % samazinās kļūdas rādītājus;

- personāla izmaksu atbilstības ierobežošana ar darbiniekiem, kas īpaši pieņemti darbā attiecīgajā projektā.

Personāla izmaksas veido 30 % izmaksu un rada gandrīz 50 % kļūdu. Ja šis pasākums uz pusi samazinās līdzfinansējamās personāla izmaksas, iespējamām kļūdām arī jāsamazinās uz pusi. Jāpiebilst, ka vieglāk ir uzskaitīt laiku, ko projektam velta papildu personāls, nekā pastāvīgie darbinieki, kuri parasti strādā ar vairākām lietām vienlaikus. Tādā gadījumā var gaidīt neizpildes rādītāja samazinājumu par vismaz 5 %.

Kaut arī kontroles pasākumu nominālās izmaksas samazināsies no 7,6 līdz 7,5 miljoniem, paredzams, ka kļūdas rādītājs kritīsies par 40 %, un tas nozīmē samazinājumu no 2,6 % līdz 1,6 % dotācijās izmaksātās kopējās summas.

Iekšējās kontroles uzdevums LIFE programmā būtu ierobežot atlikušo kļūdas rādītāju (pēc labojumu veikšanas) līdz intervālam no gaidāmajiem 1,6 % līdz 2 % robežvērtībai, kuru kā “būtisku” noteikusi Revīzijas palāta.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas līdzekļi

Norādiet esošos vai paredzētos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Dotācciju saņēmēji ir galvenokārt vietējās, reģionālās un valsts iestādes, NVO, lielie uzņēmumi, MVU, universitātes, zinātniskās iestādes utt.

Priekšlikumi tiek atlasīti pēc saņēmēju profesionālās piemērotības un finansiālās stabilitātes, kā arī citiem tiesību aktos paredzētiem kritērijiem.

Atlases procesā izmanto agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai noteiktu iespējamos riskus, kas saistīti ar centrāli pārvaldītu dotāciju potenciālajiem saņēmējiem.

Lai nepieļautu dubultu finansēšanu, projektu saraksts tiek apspriests starp dažādiem dienestiem, un dubulta finansējuma risks ir daļa no projektu atlases kritērijiem ex-post revīzijām klātienē.

Dažādos projekta vadības cikla posmos projekta vadītājiem viņu telpās tiek organizētas mācību sesijas, izskatot īpašās vadības un finanšu vajadzības. Konkrētu jautājumu risināšanai būs iespējama tieša saziņa ar Komisijas projekta un finanšu amatpersonām.

Finansēšanas nolīguma pamatprasības tiks pienācīgi izskaidrotas saņēmējiem apmeklējumu laikā klātienē un koordinācijas sanāksmēs.

Ex-post revidentiem tiek organizētas informatīvas mācību sesijas par krāpšanas pazīmēm, ko var atklāt, klātienē revidējot finanšu pārskatus.

Ex-post revidenti apzina un novērtē krāpšanas riskus finanšu pārskatos un atbilstoši reaģē uz revīzijas laikā atklāto krāpšanu vai aizdomām par krāpšanu, ziņojot par to OLAF. Viņi jo īpaši izmanto visus atbilstošos IT rīkus. Ex-post kontroles pasākumu rezultātus ņem vērā, novērtējot un izstrādājot kontroles sistēmu.

Noteikumi par izmaksu atbilstību tiks vienkāršoti it sevišķi tām kategorijām, kas ir īpaši problemātiskas, piemēram, personāla izmaksas un PVN.

Starpposma un galīgajiem maksājumiem būs nepieciešami revīzijas sertifikāti.

Paredzēts, ka projektu vadība sadarbosies (mācību vai informēšanas veidā) ar OLAF.

ABAC revīzijas modulis tiks regulāri atjaunināts un pilnībā izmantots, lai nepieļautu/atklātu/novērstu dubultu finansēšanu.

Uzraudzībai klātienē var paredzēt uzraudzības grupu izveidi dažādos projekta īstenošanas posmos.

Tiesiskais pamats jo īpaši uzsver OLAF tiesības uz piekļuvi visai attiecīgai informācijai.

Papildus visu regulēto kontroles mehānismu piemērošanai Vides ģenerāldirektorāts un Klimata rīcības ģenerāldirektorāts izstrādās krāpšanas novēršanas un apkarošanas stratēģiju, ņemot vērā Komisijas jauno krāpšanas novēršanas un apkarošanas stratēģiju (CAFS), kas pieņemta 2011. gada 24. jūnijā, lai nodrošinātu inter alia savu iekšējo ar krāpšanas novēršanu un apkarošanu saistīto kontroles pasākumu pilnīgu atbilstību CAFS un krāpšanas riska pārvaldības metožu saskaņotību, atklājot krāpšanas riska jomas un izstrādājot atbilstošus risinājumus. Vajadzības gadījumā tiks nodibināti tīkli un izstrādāti atbilstoši IT rīki, kas paredzēti krāpšanas gadījumu analīzei saistībā ar LIFE programmu. Krāpšanas risks tiks integrēts riska pārvaldības procesā.

Ģenerāldirektorāti ir izraudzījuši krāpšanas novēršanas un apkarošanas korespondentu Krāpšanas novēršanas un atklāšanas tīklā un piedalīsies attiecīgos tīklos/darba grupās, ko veidos vairāki ģenerāldirektorāti. Ģenerāldirektorāti sekmēs darbinieku informētību par iespējamo krāpšanu un izplatīs informāciju par atbildīgajām iestādēm un kārtību, kā jāziņo par krāpšanu.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANŠU IETEKME

3.1.        Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un ar tām saistītās budžeta pozīcijas

· Esošo izdevumu budžeta pozīcijas

Secībā, kādā izkārtotas daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta pozīcijas.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Apraksts………………………...……….] || Dif./nedif. ([55]) || No EBTA[56] valstīm || No kandidātvalstīm[57] || No trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

2. izdevumu kategorija: ilgtspējīga izaugsme un dabas resursi || Vides un rīcība klimata jomā || Diferencēti || Jā || Jā || Nē || Nē

· Pieprasītās jaunās budžeta pozīcijas

Secībā, kādā izkārtotas daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta pozīcijas.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs 2. izdevumu kategorija || Dif./nedif. || No EBTA valstīm || No kandidātvalstīm || No trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

2 || 07 03 80 01 – Vide, jaunā LIFE+ programma (darbības izdevumi) || Diferencēti || Jā || Jā || Jā || Nē

2 || 07 03 80 02 – Klimata rīcība, jaunā LIFE+ programma (darbības izdevumi) (vai arī jāizveido jauna nomenklatūra īpašā budžeta sadaļā) || Diferencēti || Jā || Jā || Jā || Nē

2 || 07 01 04 02 – Vide, jaunā LIFE+ programma (administratīvās vadības izdevumi) || Nediferencēti || Jā || Jā || Jā || Nē

2 || 07 01 04 06 – Klimata rīcība, jaunā LIFE+ programma (administratīvās vadības izdevumi) (vai arī jāizveido jauna nomenklatūra īpašā budžeta sadaļā) || Nediferencēti || Jā || Jā || Jā || Nē

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos euro (līdz trīs zīmēm aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || 2 || Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

Klimata un Vides ģenerāldirektorāti (CLIMA + ENV) || || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || 2021 un turpmāk || KOPĀ ||

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || || || ||

07 03 80 01 (jāveido jauns budžeta postenis) Vides ģenerāldirektorāta daļa || Saistības || (1) || 291,500 || 314,250 || 341,250 || 371,000 || 404,250 || 437,750 || 420,500 || || 2580,500 ||

Maksājumi || (2) || 22,238 || 155,963 || 151,764 || 249,364 || 265,615 || 296,415 || 361,226 || 1077,916 || 2580,500 ||

XX 03 80 02 (jāveido jauns budžeta postenis) (vai arī jāizveido jauna nomenklatūra īpašā budžeta sadaļā) Klimata ģenerāldirektorāta daļa || Saistības || (1a) || 98,700 || 106,800 || 115,400 || 124,500 || 133,200 || 142,800 || 136,700 || || 858,100 ||

Maksājumi || (2a) || 13,845 || 60,140 || 59,596 || 94,411 || 101,872 || 105,185 || 138,201 || 284,850 || 858,100 ||

Administratīvas apropriācijas, ko finansē no apakšprogrammu piešķīruma[58] || || || || || || || || || ||

07 01 04 02 (jāveido jauns budžeta postenis) Vides ģenerāldirektorāta daļa || || (3) || 19,000 || 22,500 || 23,250 || 22,000 || 18,000 || 14,500 || 13,750 || || 133,000

XX 01 04 06 (jāveido jauns budžeta postenis) (vai arī jāizveido jauna nomenklatūra īpašā budžeta sadaļā) Klimata ģenerāldirektorāta daļa || || || 4,800 || 5,450 || 6,100 || 6,500 || 7,550 || 7,950 || 8,050 || || 46,400

KOPĀ apropriācijas Vides ģenerāldirektorātam || Saistības || || 310,500 || 336,750 || 364,500 || 393,000 || 422,250 || 452,250 || 434,250 || || 2713,500

Maksājumi || || 41,238 || 178,463 || 175,014 || 271,364 || 283,615 || 310,915 || 374,976 || 1077,916 || 2713,500

KOPĀ apropriācijas Klimata ģenerāldirektorātam || Saistības || || 103,500 || 112,250 || 121,500 || 131,000 || 140,750 || 150,750 || 144,750 || || 904,500

Maksājumi || || 18,645 || 65,590 || 65,696 || 100,911 || 109,422 || 113,135 || 146,251 || 284,850 || 904,500

Ÿ KOPĀ darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 390,200 || 421,050 || 456,650 || 495,500 || 537,450 || 580,550 || 557,200 || || 3438,600 ||

Maksājumi || (5) || 36,083 || 216,103 || 211,360 || 343,775 || 367,487 || 401,600 || 499,427 || 1362,766 || 3438,600 ||

Ÿ KOPĀ administratīvas apropriācijas, ko finansē no apakšprogrammu piešķīruma || (6) || 23,800 || 27,950 || 29,350 || 28,500 || 25,550 || 22,450 || 21,800 || || 179,400

KOPĀ apropriācijas 2. izdevumu kategorijai daudzgadu finanšu shēmā || Saistības || =4+ 6 || 414,000 || 449,000 || 486,000 || 524,000 || 563,000 || 603,000 || 579,000 || || 3618,000 ||

Maksājumi || =5+ 6 || 59,883 || 244,053 || 240,710 || 372,275 || 393,037 || 424,050 || 521,227 || 1362,766 || 3618,000 ||

Ja priekšlikums/iniciatīva attiecas vairāk nekā uz vienu izdevumu kategoriju

Ÿ KOPĀ darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || || || ||

Maksājumi || (5) || || || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ administratīvas apropriācijas, ko finansē no apakšprogrammu piešķīruma || (6) || || || || || || || || || ||

KOPĀ apropriācijas 1.–4. izdevumu kategorijai daudzgadu finanšu shēmā (atsauces summa) || Saistības || =4+ 6 || || || || || || || || ||

Maksājumi || =5+ 6 || || || || || || || || ||

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || 5[59] || 5. izdevumu kategorija – administrēšana

Miljonos euro (līdz trīs zīmēm aiz komata)

Vides un Klimata ģenerāldirektorāti (CLIMA + ENV) || || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || || KOPĀ

Ÿ Vides ģenerāldirektorāta cilvēkresursi (miljonos euro) || 9,184 || 9,320 || 9,528 || 9,871 || 10,082 || 10,285 || 10,564 || || 68,834

Ÿ Klimata ģenerāldirektorāta cilvēkresursi (miljonos euro) || 3,175 || 3,222 || 3,575 || 3,792 || 4,020 || 4,100 || 4,180 || || 26,064

KOPĀ cilvēkresursi (miljonos euro) || 12,359 || 12,542 || 13,103 || 13,663 || 14,102 || 14,385 || 14,744 || || 94,898

Ÿ Vides ģenerāldirektorāta citi administratīvie izdevumi || 0,392 || 0,400 || 0,409 || 0,417 || 0,425 || 0,434 || 0,442 || || 2,919

Ÿ Klimata ģenerāldirektorāta citi administratīvie izdevumi || 0,173 || 0,177 || 0,194 || 0,199 || 0,202 || 0,220 || 0,224 || || 1,389

KOPĀ citi administratīvie izdevumi (miljonos euro) || 0,565 || 0,577 || 0,603 || 0,616 || 0,627 || 0,654 || 0,666 || || 4,308

KOPĀ Vides un Klimata ģenerāldirektorāti || Apropriācijas || 12,924 || 13,119 || 13,706 || 14,279 || 14,729 || 15,039 || 15,410 || || 99,206

KOPĀ apropriācijas 5. izdevumu kategorijai daudzgadu finanšu shēmā || (Kopējās saistības = kopējie maksājumi) || 12,924 || 13,119 || 13,706 || 14,279 || 14,729 || 15,039 || 15,410 || 99,206

Miljonos euro (līdz trīs zīmēm aiz komata)

|| || 2014. gadā[60] || 2015. gadā || 2016. gadā || 2017. gadā || 2018. gadā || 2019. gadā || 2020. gadā || 2021. gadā un turpmāk || KOPĀ

KOPĀ apropriācijas 1.–5. izdevumu kategorijai daudzgadu finanšu shēmā || Saistības || 426,924 || 462,119 || 499,706 || 538,279 || 577,729 || 618,039 || 594,410 || - || 3717,206

Maksājumi || 72,807 || 257,172 || 254,416 || 386,554 || 407,766 || 439,089 || 536,637 || 1362,766 || 3717,206

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– ý  Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu, kā izklāstīts turpmāk

Saistību apropriācijas miljonos euro (līdz trīs zīmēm aiz komata)

Norādiet mērķus un rezultātus ò || || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids[61] || Rezultāta vidējās izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Kopējais rezultātu skaits || Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS NR. 1- Vide un resursu efektivitāte || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || IP[62] || €9.481 || 5 || €42.5 || 7 || €62.5 || 10 || €92.5 || 12 || €112.5 || 13 || €127.5 || 15 || €150 || 15 || €142.5 || 77 || €730

- Rezultāts || Trad[63] || €1.5 || 44 || €66.25 || 39 || €58.75 || 28 || €41.75 || 34 || €35.25 || 24 || €36.50 || 22 || €33.25 || 21 || €30.75 || 202 || €302.50

- Rezultāts || Proc.[64] || €0.282 || 68 || €19.25 || 72 || €20.35 || 74 || €20.90 || 78 || €22 || 82 || €23.10 || 84 || €23.65 || 88 || €24.75 || 546 || €154

Konkrētā mērķa Nr. 1 starpsumma || 117 || 128 || 118 || 141.60 || 112 || 155.15 || 114 || 169.75 || 119 || 187.10 || 121 || 206.90 || 123 || 198.00 || 825 || 1,186.50

KONKRĒTAIS MĒRĶIS NR. 2[65]- Bioloģiskā daudzveidība || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || IP || €10 || 3 || €30 || 4 || €40 || 6 || €60 || 8 || €80 || 10 || €100 || 10 || €100 || 10 || €100 || 51 || €510

- Rezultāts || Trad || €1.5 || 60 || €89.50 || 58 || €87.00 || 52 || €78.00 || 46 || €69.50 || 43 || €65.00 || 51 || €76.25 || 44 || €66.50 || 355 || €531.75

- Rezultāts || Proc. || €0.282 || 15 || €4.20 || 16 || €4.44 || 18 || €4.56 || 17 || €4.80 || 18 || €5.04 || 18 || €5.16 || 19 || €5.40 || 119 || €33.60

Konkrētā mērķa Nr. 2 starpsumma || 78 || 123.70 || 78 || 131.44 || 74 || 142.56 || 71 || 154.30 || 71 || 170.04 || 79 || 181.41 || 73 || 171.90 || 525 || 1,075.35

KONKRĒTAIS MĒRĶIS NR. 3- Vides pārvaldība || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || Nat || €1.25 || 3 || €3.25 || 5 || €6 || 6 || €8 || 8 || €10 || 8 || €10 || 12 || €15 || 12 || €15 || 54 || €67.25

- Rezultāts || Env || €1.28 || 11 || €14 || 9 || €11.754 || 9 || €11.75 || 9 || €11.75 || 9 || €11 || 6 || €7.75 || 6 || €7.5 || 59 || €75.50

- Rezultāts || NVO || €0.300 || 36 || €11 || 37 || €11.25 || 38 || €11.25 || 40 || €12 || 41 || €12.25 || 42 || €12.5 || 44 || €13.25 || 278 || €83.5

- Rezultāts || Proc. || €0.282 || 41 || €11.55 || 43 || €12.21 || 44 || €12.54 || 47 || €13.20 || 49 || €13.86 || 50 || €14.19 || 53 || €14.85 || 328 || €92.40

Konkrētā mērķa Nr. 3 starpsumma || 91 || 39.80 || 94 || 41.21 || 98 || 43.54 || 104 || 46.95 || 107 || 47.11 || 111 || 49.44 || 115 || 50.60 || 720 || €318.65

KONKRĒTAIS MĒRĶIS NR. 4- Klimata pārmaiņu samazināšana || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || Projekti || €2.271 || 13 || €28.50 || 14 || €31.800 || 11 || €24.00 || 12 || €26.50 || 13 || €29.50 || 14 || €32.00 || 13 || €29.50 || 90 || €201.800

- Rezultāts || IP || €5.746 || 0 || €0 || 0 || €0 || 2 || €11.00 || 2 || €11.30 || 2 || €11.50 || 2 || €11.80 || 2 || €12.00 || 10 || €57.60

- Rezultāts || Proc. || €0.282 || 57 || €16.00 || 57 || €16.20 || 60 || €17.00 || 64 || €18.20 || 67 || €19.00 || 73 || €20.50 || 71 || €20.00 || 449 || €126.90

Konkrētā mērķa Nr. 4 starpsumma || 70 || €44.50 || 71 || €48.00 || 73 || €52.00 || 78 || €56.00 || 82 || €60.00 || 89 || €64.30 || 86 || €61.50 || 549 || €386.30

KONKRĒTAIS MĒRĶIS NR. 5- Pielāgošanās klimata pārmaiņām || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || Projekti || €2.254 || 16 || €36.500 || 18 || €40.000 || 14 || €32.500 || 16 || €35.600 || 17 || €39.200 || 19 || €43.200 || 17 || €39.000 || 117 || €266.000

- Rezultāts || IP || €5.746 || 0 || €0 || 0 || €0 || 2 || €11.000 || 2 || €11.300 || 2 || €11.500 || 2 || €11.800 || 2 || €12.000 || 10 || €57.600

- Rezultāts || Proc. || €0.282 || 28 || €8.000 || 28 || €8.000 || 30 || €8.500 || 32 || €9.100 || 33 || €9.300 || 33 || €9.300 || 37 || €10.500 || 221 || €62.700

Konkrētā mērķa Nr. 5 starpsumma || 44 || €44.500 || 46 || €48.000 || 46 || €52.000 || 50 || €56.000 || 52 || €60.000 || 54 || €64.300 || 56 || €61.500 || 348 || €386.300

KONKRĒTAIS MĒRĶIS NR. 6- Klimata pārmaiņu pārvaldība || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || Projekti || €1.132 || 4 || €4.000 || 4 || €4.700 || 5 || €5.300 || 5 || €5.500 || 5 || €6.000 || 6 || €6.500 || 6 || €6.500 || 35 || €38.500

- Rezultāts || Proc. || €0.282 || 9 || €2.500 || 10 || €2.800 || 10 || €2.800 || 11 || €3.000 || 11 || €3.200 || 12 || €3.400 || 10 || €2.900 || 73 || €20.600

- Rezultāts || NVO || €0.565 || 6 || €3.200 || 6 || €3.300 || 6 || €3.300 || 7 || €4.000 || 7 || €4.000 || 8 || €4.300 || 8 || €4.300 || 48 || €26.400

Konkrētā mērķa Nr. 6 starpsumma || 19 || €9.700 || 20 || €10.800 || 21 || €11.400 || 23 || €12.500 || 23 || €13.200 || 26 || €14.200 || 24 || €13.700 || 156 || €85.500

|| || || || || || || || || || || || || || || || || ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || 419 || 390.20 || 428 || 421.05 || 424 || 456.65 || 440 || 495.50 || 454 || 537.45 || 480 || 580.55 || 477 || 557.20 || 3.122 || €3,438.6

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvas nozīmes apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvas nozīmes apropriāciju izmantošanu

– ý  Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvas nozīmes apropriāciju izmantošanu, kā izklāstīts turpmāk

Miljonos euro (līdz trīs zīmēm aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

Vides ģenerāldirektorāta cilvēkresursi || 9,184 || 9,320 || 9,528 || 9,871 || 10,082 || 10,285 || 10,564 || 68,834

Klimata ģenerāldirektorāta cilvēkresursi || 3,175 || 3,222 || 3,575 || 3,792 || 4,020 || 4,100 || 4,180 || 26,064

Vides ģenerāldirektorāta citi administratīvie izdevumi || 0,392 || 0,400 || 0,409 || 0,417 || 0,425 || 0,434 || 0,442 || 2,919

Klimata ģenerāldirektorāta citi administratīvie izdevumi || 0,173 || 0,177 || 0,194 || 0,199 || 0,202 || 0,220 || 0,224 || 1,389

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS starpsumma || 12,924 || 13,119 || 13,706 || 14,279 || 14,729 || 15,039 || 15,410 || 99,206

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[66] || || || || || || || ||

Vides ģenerāldirektorāta citi administratīvas nozīmes izdevumi || 19,000 || 22,500 || 23,250 || 22,000 || 18,000 || 14,500 || 13,750 || 133,000

Klimata ģenerāldirektorāta citi administratīvas nozīmes izdevumi || 4,800 || 5,450 || 6,100 || 6,500 || 7,550 || 7,950 || 8,050 || 46,400

Starpsumma ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 23,800 || 27,950 || 29,350 || 28,500 || 25,550 || 22,450 || 21,800 || 179,400

KOPĀ || 36,724 || 41,069 || 43,056 || 42,779 || 40,279 || 37,489 || 37,210 || 278,606

3.2.3.2.  Paredzamais cilvēkresursu pieprasījums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– ý  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu, kā izklāstīts turpmāk

Aplēses izteiktas ar pilnu skaitu (vai ne vairāk kā vienu zīmi aiz komata)

|| || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020

Ÿ Štata amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) ||

|| 07 01 01 01 01 ENV (galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 64,0 || 64,0 || 64,0 || 65,0 || 65,0 || 65,0 || 65,0

|| XX 01 01 01 02 CLIMA (galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) (vai arī jāizveido jauna nomenklatūra īpašā budžeta sadaļā) || 21,0 || 21,0 || 23,0 || 24,0 || 25,0 || 25,0 || 25,0

|| XX 01 01 02 (delegācijas) || || || || || || ||

|| XX 01 05 01 (netiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| 10 01 05 01 (tiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| Ÿ Ārštata personāls (izteikts pilnas slodzes vienībās – FTE)[67] ||

|| 07 01 02 01 ENV (CA, INT, SNE no “kopējā piešķīruma”) || 8,0 || 8,0 || 8,0 || 8,0 || 8,0 || 8,0 || 9,0

|| XX 01 02 02 CLIMA (CA, INT, SNE no “kopējā piešķīruma”) (vai arī jāizveido jauna nomenklatūra īpašā budžeta sadaļā) || 5,0 || 5,0 || 5,0 || 5,0 || 5,0 || 5,0 || 5,0

|| XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || ||

|| XX 01 04 yy [68] || - galvenajā mītnē[69] || || || || || || ||

|| || - delegācijās || || || || || || ||

|| XX 01 05 02 (CA, INT, SNE – netiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| 10 01 05 02 (CA, INT, SNE – tiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| Citas budžeta pozīcijas (norādiet) || || || || || || ||

|| KOPĀ || 98,0 || 98,0 || 100,0 || 102,0 || 103,0 || 103,0 || 104,0

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta pozīcija.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ģenerāldirektorāta darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ģenerāldirektorātam gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Summas un aprēķinus koriģēs atkarībā no paredzētā ārpakalpojumu procesa rezultātiem.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki ||

Ārštata darbinieki ||

3.2.4.     Salīdzinājums ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

– ý  Priekšlikums/iniciatīva atbilst pašreizējai daudzgadu finanšu shēmai

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva paredz attiecīgās izdevumu kategorijas pārveidošanu daudzgadu finanšu shēmā

Izskaidrojiet, kādi pārveidojumi nepieciešami, norādiet attiecīgās budžeta pozīcijas un atbilstošās summas.

Neattiecas.

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva paredz elastīga instrumenta piemērošanu vai daudzgadu finanšu shēmas grozījumus[70].

Izskaidrojiet, kas ir vajadzīgs, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas un budžeta pozīcijas, kā arī atbilstošās summas.

Neattiecas.

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– Priekšlikums/iniciatīva paredz turpmāk aplēsto līdzfinansējumu

Apropriācijas miljonos euro (līdz trīs zīmēm aiz komata)

|| N. gads || N+1. gads || N+2. gads || N+3. gads || … ierakstiet nepieciešamo gadu skaitu, lai norādītu ietekmes ilgumu (skatīt 1.6. punktu) || Kopā

Norādiet līdzfinansējošo struktūru || || || || || || || ||

KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas || || || || || || || ||

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– ý  Priekšlikumam/iniciatīvai nav finansiālas ietekmes uz ieņēmumiem

– ¨  Priekšlikumam/iniciatīvai ir šāda finansiāla ietekme:

– ¨         uz pašu resursiem

– ¨         uz citiem ieņēmumiem

Miljonos euro (līdz trīs zīmēm aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Apropriācijas, kas pieejamas kārtējam budžeta gadam || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[71]

N. gads || N+1. gads || N+2. gads || N+3. gads || … ievietojiet nepieciešamo aiļu skaitu, lai atspoguļotu ietekmes ilgumu (skatīt 1.6. punktu)

Pants …………. || || || || || || || ||

Attiecībā uz citiem piešķirtajiem ieņēmumiem norādiet ietekmētās budžeta izdevumu pozīcijas.

Neattiecas

Norādiet ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanas metodi.

Neattiecas

[1]               Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””, COM(2011)500 galīgā redakcija, 29.6.2011.

[2]               Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, COM(2010) 2020 galīgā redakcija, Briselē, 3.3.2010., pieņēmusi Eiropadome 2010. gada 17. jūnijā.

[3]               Regula (EK) Nr. 614/2007 (OV L 149, 9.6.2007., 1. lpp.).

[4]               Direktīva 92/43/EEK, OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

[5]               COWI 2009. gadā veiktais LIFE ex-post novērtējums; GHK 2010. gadā veiktais LIFE+ starpposma novērtējums; “LIFE+ regulas pārskatīšanas apvienotais ietekmes novērtējums un ex-ante novērtējums”, ko 2011. gadā veica GHK vadītais konsorcijs, un “Klimata pārmaiņas nākotnes daudzgadu finanšu shēmā”, ko 2011. gadā veica Eiropas Vides politikas institūts.

[6]               [pievienot atsauci pēc publicēšanas]

[7]               http://ec.europa.eu/environment/life/publications/lifepublications/evaluation/index.htm#expost.

[8]               http://ec.europa.eu/environment/life/publications/lifepublications/evaluation/index.htm#mte2010.

[9]               [pievienot atsauci pēc publicēšanas]

[10]             [pievienot atsauci pēc publicēšanas]

[11]             http://ec.europa.eu/environment/LIFE/about/beyond2013.htm.

[12]             http://ec.europa.eu/environment/LIFE/about/beyond2013.htm.

[13]             http://ec.europa.eu/environment/LIFE/about/beyond2013.htm.

[14]             [atsauce tiks pievienota]

[15]             Direktīva 2009/147/EK, OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.

[16]             Direktīva 2000/60/EK, OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

[17]             Direktīva 2008/56/EK, OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.

[18]             Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par “Apvārsni 2020” – Pētniecības un inovāciju pamatprogramma.

[19]             COM(2011) 112 galīgā redakcija.

[20]             Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Nākamās paaudzes inovatīvo finansēšanas instrumentu satvars: ES pašu kapitāla un parāda platformas, COM(2011)662 galīgā redakcija, 19.10.2011.

[21]             Tas atbilst 3,2 miljardiem euro pastāvīgajās cenās.

[22]             OV C […], […], […] lpp.

[23]             OV C […], […], […] lpp.

[24]             COM(2011) 500 galīgā redakcija, 29.6.2011.

[25]             OV L 149, 9.6.2007., 1. lpp.

[26]             Visi skaitļi izteikti pašreizējās cenās.

[27]             COM(2011) 403 galīgā redakcija, 29.6.2011.

[28]             OV L ........ lpp. (atsauce uz ERDF)

[29]             OV L ........ lpp. (atsauce uz ESF)

[30]             OV L ........ lpp. (atsauce uz CF).

[31]             OV L ........ lpp. (atsauce uz EAGF)

[32]             OV L ........ lpp. (atsauce uz EAFRD).

[33]             OV L ........ lpp. (atsauce uz EMFF).

[34]             OV L ........ lpp. (atsauce uz “Apvārsni 2020”).

[35]             [Atsauci pievienot pēc pieņemšanas]

[36]             COM(2010) 2020 galīgā redakcija, 3.3.2010.

[37]             COM(2011) 571 galīgā redakcija, 20.9.2011.

[38]             COM(2011) 244 galīgā redakcija, 3.5.2011.

[39]             OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

[40]             OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.

[41]             COM (2011) 112 galīgā redakcija, 8.3.2011.

[42]             OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[43]             OV L 142, 14.5.1998., 1. lpp.

[44]             OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

[45]             OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.

[46]             COM(2011) 500 galīgā redakcija, 29.6.2011., II daļa (Faktu lapas), 7. lpp.

[47]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[48]             Visi skaitļi izteikti pašreizējās cenās.

[49]             OV L 117, 5.5.1999., 1. lpp.

[50]             ABM: uz darbību balstīta vadība (Activity-Based Management) – ABB: uz darbību balstīta budžeta izstrāde (Activity-Based Budgeting).

[51]             Kā noteikts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) vai b) apakšpunktā.

[52]             Informācija par vadības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu ir atrodamas “BudgWeb” tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[53]             Kā norādīts Finanšu regulas 185. pantā.

[54]             Piedāvātā uzraudzības un novērtēšanas sistēma LIFE+ regulai, Vides ģenerāldirektorāts, 2007. gads.

[55]             Dif. = diferencētas apropriācijas /nedif. = nediferencētas apropriācijas.

[56]             EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[57]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā – potenciālās kandidātvalstis Rietumbalkānos.

[58]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[59]             Summas un aprēķini attiecīgā gadījumā tiks pielāgoti eksternalizācijas procesa rezultātiem attiecībā uz izpildaģentūru.

[60]             N gads ir priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzsākšanas gads.

[61]             Rezultāti ir piedāvājamie produkti un pakalpojumi (piemēram, finansēto apmaiņas studentu skaits, uzbūvēto ceļu kilometrāža utt.).

[62]             Integrētie projekti.

[63]             Tradicionālie projekti.

[64]             Publiskais iepirkums.

[65]             Kā norādīts 1.4.2. sadaļā “Konkrētie mērķi…”.

[66]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[67]             CA = līgumdarbinieks; INT = aģentūras darbinieks (“Intérimaire”); JED = “Jeune Expert en Délégation” (jauns eksperts delegācijā); LA = vietējais darbinieks; SNE = norīkots valsts eksperts.

[68]             Ievērojot darbības apropriācijās ārštata darbiniekiem noteikto skaita ierobežojumu (kādreizējās “BA” pozīcijas).

[69]             Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[70]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[71]             Attiecībā uz tradicionālajiem pašu resursiem (muitas nodevām, cukura nodevām) norādītajām summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām pēc 25 % iekasēšanas izmaksu atskaitīšanas.