PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS 1.1. Ievads

Šis priekšlikums nodrošinās nepieciešamo tiesisko regulējumu, lai atbildētu uz Eiropas Padomes 2011. gada 23. un 24. jūnija aicinājumu prioritārā kārtā turpināt Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR) izstrādi, lai līdz 2013. gadam tā sāktu darboties, ļaujot dalībvalstu iestādēm, kas veic robežuzraudzības darbības, un Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām[1] (Frontex), turpmāk "aģentūra", apmainīties ar operatīvo informāciju un uzlabot sadarbību.

EUROSUR mērķis ir nostiprināt Šengenas ārējās robežas. Ar EUROSUR tiks izveidots mehānisms, ar kuru dalībvalstu iestādes, kas veic robežuzraudzības darbības, varēs apmainīties ar informāciju un sadarboties viena ar otru un ar aģentūru, lai samazinātu bojāgājušo personu skaitu uz jūras un nelikumīgo migrantu skaitu, kas ieceļo ES neatklāti, un palielinātu iekšējo drošību, novēršot pārrobežu noziedzību, piemēram, cilvēku tirdzniecību un narkotiku kontrabandu.

Darbs, kas pašlaik tiek veikts EUROSUR testēšanai un pakāpeniskai izveidei, balstās uz rīcības plānu, kas tika izklāstīts Komisijas paziņojumā 2008. gadā[2].

1.2. Juridiskais pamats

Šis tiesību akta priekšlikums ir balstīts uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 77. panta 2. punkta d) apakšpunktu, saskaņā ar kuru Eiropas Parlaments un Padome, izmantojot parasto likumdošanas procedūru, pieņem pasākumus, kuri attiecas uz jebkuru pasākumu, kas nepieciešams, lai pakāpeniski ieviestu integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu[3].

EUROSUR izveide ir daļa no politikas, kuras mērķis ir nostiprināt dalībvalstu ārējo robežu pārvaldību. Tādējādi EUROSUR būs jauns politikas instruments, kas vienkāršos sadarbību un ļaus sistemātiski apmainīties ar informāciju par robežuzraudzību starp dalībvalstīm, kā arī ar aģentūru; šāds instruments ES līmenī pašlaik nepastāv.

Pēc tā pieņemšanas leģislatīvais akts par EUROSUR būtu Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās, bet kuri ir piemērojami četrām asociētajām valstīm (Norvēģijai, Islandei, Šveicei un Lihtenšteinai). Šengenas valstis ir apņēmušas ievērot kopīgus standartus ārējo robežu kontrolei.

1.3. Tiesību akta priekšlikuma mērķis un saturs

Tiesību akta priekšlikuma mērķis ir uzlabot dalībvalstu un aģentūras informētību par situāciju un reaģēšanas spējas, novēršot nelikumīgo migrāciju un pārrobežu noziedzību pie ārējām sauszemes un jūras robežām (1. pants).

Tas tiks veikts, izveidojot kopēju satvaru (4. pants) ar skaidri noteiktu atbildību un kompetenci valstu robežuzraudzības koordinācijas centriem dalībvalstīs (5. pants) un aģentūrai (6. pants), kas veido EUROSUR pamatu. Šie centri, kas nodrošinās efektīvu un lietderīgu resursu un personāla pārvaldību valstu līmenī, un aģentūra savā starpā sazināsies, izmantojot komunikācijas tīklu (7. pants), kas ļautu apmainīties gan ar neklasificētu sensitīvu informāciju, gan klasificētu informāciju.

Sadarbība un informācijas apmaiņa starp valsu koordinācijas centriem un aģentūru notiek, izmantojot "situācijas ainas" (8. pants), kuras tiks izveidotas valstu līmenī (9. pants) un Eiropas līmenī (10. pants), kā arī attiecībā uz pierobežas zonu (11. pants). Šīs trīs ainas, no kurām divas vēlāk pārvaldīs aģentūra, ir strukturētas līdzīgā veidā, lai veicinātu informācijas plūsmu starp tām.

Situācijas ainās principā neietvers personas datus, bet gan informācijas apmaiņu par incidentiem un anonimizētiem objektiem, piemēram, kuģu atklāšanu un izsekošanu. Izņēmuma gadījumos personas dati var būt daļa no datiem, ar kuriem dalībvalstis apmainās ar aģentūru, pie noteikuma, ka tiek izpildīti 2004. gada 26. oktobra Regulas (EK) Nr. 2007/2004 nosacījumi[4]. Tiktāl personas dati veido daļu no valsts situācijas ainas par kaimiņos esošiem ārējās robežas posmiem, ar to var apmainīties tikai starp kaimiņos esošām dalībvalstīm, ievērojot nosacījumus, kuri noteikti horizontālajā ES tiesiskajā regulējumā attiecībā uz datu aizsardzību.

Turklāt aģentūra nodrošinās pakalpojumu uzraudzības instrumentu kopīgai izmantošanai (12. pants), ņemot vērā, ka šādu pakalpojumu izmaksu ziņā efektīvāk var sniegt Eiropas līmenī. Šādu pakalpojumu var īstenot, izmantojot attiecīgās Eiropas kosmosa programmas, tai skaitā jau darbaspējīgo Globālo vides un drošības novērošanu (GMES).

EUROSUR izvēlētā pieeja ir vislabākajā veidā maksimāli izmantot esošo informāciju, spējas un sistēmas, kas pieejamas citās ES aģentūrās (17. pants). Šā iemesla dēļ aģentūra cieši sadarbotos ar ES Satelītcentru, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru, nodrošinot pakalpojumu uzraudzības instrumentu kopīgai izmantošanai, kā arī ar Eiropolu, lai apmainītos ar informāciju par pārrobežu noziedzību.

Attiecībā uz jūras satiksmes datiem, ko nodrošina SafeSeaNet sistēma, pamatojoties uz Direktīvu 2002/59/EK, Komisija plāno 2013. gadā ierosināt atbilstošu priekšlikumu, lai grozītu direktīvu. Ir plānots, ka attiecīgo informāciju SafeSeaNet padarīs pieejamu arī citiem mērķiem, kas nav saistīti ar jūrniecības drošību un jūras vides aizsardzību, un tādējādi tā būs daļa no uzraudzības instrumentiem, kas tiks lietoti EUROSUR satvarā.

Labākai informētībai par to, kas notiek pie ārējām robežām, ir tikai ierobežota vērtība, ja to nepapildina ES dalībvalstu uzlabotas spējas reaģēt uz problēmām, kas rodas pie to ārējām robežām. Šā iemesla dēļ dalībvalstīm ir jāsadala to ārējās robežas posmos (13. pants), kuriem – balstoties uz riska analīzi un notikušo incidentu skaitu – tiek piešķirti ietekmes līmeņi (14. pants). Atkarībā no tā, kādi ietekmes līmeņi ir piešķirti, valstu koordinācijas centri un aģentūra, veic pretpasākumus, lai samazinātu ietekmi uz attiecīgo robežas posmu (15. pants).

Sadarbība ar kaimiņos esošām trešām valstīm ir neatsverama EUROSUR sekmīgai darbībai. Tādēļ pastāvoši un plānoti reģionālie tīkli, kas izveidoti starp dalībvalstīm un kaimiņos esošām trešām valstīm, tiks savienoti ar EUROSUR caur valstu koordinācijas centriem (salīdzināt 9. panta 2. punkta h) apakšpunktu un 18. pantu). Ņemot vērā, ka dalībvalstis un aģentūra jau veic dažādo EUROSUR komponentu izveidi valstu un Eiropas līmenī, EUROSUR būtu jākļūst darbaspējīgam 2013. gada otrajā pusē (21. pants). Eiropas Komisijas Kopīgajam pētniecības centram būtu jāsniedz aģentūrai tehnisks atbalsts turpmākai EUROSUR tehnoloģiskai izstrādei.

Tā kā EUROSUR nav iecerēta kā sistēma, ar kuru regulē personas datu vākšanu, uzglabāšanu vai pārrobežu apmaiņu, uz to neattiecas Komisijas 2010. gada paziņojums "Pārskats par informācijas pārvaldību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā"[5]. EUROSUR izstrāde tomēr ir izvērtēta, balstoties uz principiem, kas izklāstīti šajā paziņojumā, kā sīkāk izskaidrots pievienotajā ietekmes novērtējumā. Tas jo īpaši attiecas uz nepieciešamības principu, jo iespēja izmantot EUROSUR personas datu apmaiņai ir ierobežota līdz absolūti nepieciešamajam minimumam, izmaksu efektivitātes principu, jo ir izvēlēta pakāpeniska pieeja, ar kuru tiek izmantoti tehniski vismazāk sarežģītie risinājumi, un augšupēja politikas izstrāde, Komisijai kopš 2008. gada cieši sadarbojoties ar dalībvalstu ekspertiem, lai izvērtētu dažādus tehniskus risinājumus un kopīgi apstiprinātu veikto pētījumu secinājumus un ieteikumus.

Šis priekšlikums tika izvērtēts, lai nodrošinātu, ka tā noteikumi pilnībā atbilst pamattiesībām un jo īpaši cilvēka cieņai, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas apiešanās vai soda aizliegumam, tiesībām uz brīvību un drošību, tiesībām uz personas datu aizsardzību, neizdošanas principam, diskriminācijas aizliegumam un bērna tiesībām. Īpaša uzmanība tika pievērsta ES Pamattiesību hartas 4. pantam un 19. panta 2. punktam, ar kuru ir aizliegta personu piespiedu izraidīšana uz valsti, ja pastāv liela iespējamība, ka attiecīgo personu tur sodīs ar nāvi, spīdzinās vai citādi necilvēcīgi vai pazemojoši pret viņu izturēsies vai sodīs. Šīs regulas 18. panta 2. punkts īpaši aizliedz jebkādu informācijas apmaiņu ar trešo valsti, kura varētu šo informāciju izmantot, lai identificētu personas vai personu grupas, attiecībā uz kurām pastāv būtisks risks, ka tās spīdzinās, pret tām necilvēcīgi vai pazemojoši izturēsies vai sodīs, vai citādi pārkāps to pamattiesības.

Turklāt būtisks bija Hartas 24. pants, jo daudzi nelikumīgi migranti un cilvēku tirdzniecības upuri ir bērni. Regulas 1. panta 3. punkts nosaka, ka dalībvalstis un aģentūra piešķir prioritāti bērnu, cilvēku tirdzniecības upuru, personu, kam vajadzīga neatliekama medicīniska palīdzība, personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, personu, kam draud briesmas uz jūras, un citu personu, kuras atrodas īpaši neaizsargātās situācijās, īpašajām vajadzībām. Hartas 8. pants, kas attiecas uz personas datu aizsardzību, arī ir īpaši būtisks, jo datu apmaiņa var ietvert arī personas datus – šajā gadījumā ir piemērojami datu aizsardzības noteikumi, un tie ir pilnībā jāievēro.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM REZULTĀTI UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMI

Komisijas dienestu darba dokuments, kas pievienots šim priekšlikumam, kurā ir izvērtēta šā priekšlikuma ietekme, sniedz detalizētu pārskatu par apspriešanos, kas notika no 2008. līdz 2011. gadam, un detalizēti izskaidro EUROSUR satvaru un dažādos politikas risinājumus un izmaksas tās izveidei.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta d) apakšpunkts.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Dažādos EUROSUR komponentus galvenokārt īstenos aģentūra un dalībvalstis (dalīta pārvaldība), balstoties uz 2008. gada EUROSUR rīcības plānu (COM(2008)68 galīgā redakcija).

Attiecībā uz valstu koordinācijas centru izveidi, dalībvalstis 2012. un 2013. gadā atbalstīs Ārējo robežu fonds, bet no 2014. gada līdz 2020. gadam – finansiālā atbalsta instruments ārējām robežām un vīzām, kā daļa no plānotā Iekšējās drošības fonda.

No otras puses, aģentūra izmantos savu budžetu, lai izveidotu komunikācijas tīklu un citus EUROSUR horizontālos komponentus, piemēram, Eiropas situācijas ainu un vienoto pierobežas izlūkdatu ainu, un, ja nepieciešams, to papildinās atbalsts no Iekšējās drošības fonda (tieša vai netieša centralizēta finanšu pārvaldība).

Ar finansējumu, kas sniegts saskaņā ar Septīto pētniecības un izstrādes pamatprogrammu, atbalstīs plānotā pakalpojuma izveidi uzraudzības instrumentu kopīgai izmantošanai 2012. un 2013. gadā.

Pasākumus kaimiņos esošās trešās valstīs 2012. un 2013. gadā atbalstīs no Patvēruma un migrācijas tematiskās programmas Attīstības sadarbības instrumenta ietvaros.

2011/0427 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta d) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (turpmāk "EUROSUR") izveide ir nepieciešama, lai nostiprinātu informācijas apmaiņu un operatīvo sadarbību starp dalībvalstu iestādēm, kā arī ar Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex), ko izveidoja ar Padomes 2004. gada 26. oktobra Regulu (EK) Nr. 2007/2004[6], turpmāk "aģentūra". EUROSUR būtu jānodrošina šīm iestādēm un aģentūrai infrastruktūra un instrumenti, kas nepieciešami, lai uzlabotu to informētību par situāciju un reaģēšanas spējas, atklājot un novēršot nelikumīgu migrāciju un pārrobežu noziedzību, kā arī aizsargājot un glābjot migrantu dzīvības pie Savienības dalībvalstu ārējām robežām.

(2)       Dalībvalstīm būtu jāizveido valstu robežuzraudzības koordinācijas centri, lai uzlabotu sadarbību un informācijas apmaiņu starp tām un aģentūru. EUROSUR pienācīgai darbībai ir būtiski, lai visas dalībvalstu iestādes, kas ir atbildīgas par ārējo robežu uzraudzību saskaņā ar valstu tiesību aktiem, sadarbojas, izmantojot valstu koordinācijas centrus.

(3)       Šī regula nedrīkstētu traucēt dalībvalstīm padarīt savus valstu koordinācijas centrus atbildīgus arī par informācijas apmaiņu un sadarbību attiecībā uz gaisa robežu uzraudzību un kontrolēm pie robežšķērsošanas punktiem.

(4)       Šī regula ir daļa no Eiropas ārējo robežu integrētas pārvaldības modeļa un Eiropas Savienības Iekšējās drošības stratēģijas. EUROSUR palīdz arī attīstīt Vienoto informācijas apmaiņas vidi ES jūrniecības jomas uzraudzībai (CISE), sniedzot plašāku satvaru informētībai par situāciju jūrniecības jomā, izmantojot informācijas apmaiņu starp dažādu nozaru publiskajām iestādēm Savienībā.

(5)       Saskaņā ar Regulas 2007/2004 2. panta i) apakšpunktu, aģentūrai būtu jānodrošina nepieciešamā palīdzība EUROSUR izstrādei un darbībai un, pienācīgā veidā, CISE attīstībai, ieskaitot sistēmu savstarpēju savietojamību.

(6)       Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kuri ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši cilvēka cieņas aizsardzība, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai soda aizliegums, tiesības uz brīvību un drošību, personas datu aizsardzība, neizraidīšanas princips, diskriminācijas aizliegums un bērna tiesības. Dalībvalstīm šī regula būtu jāpiemēro saskaņā ar šīm tiesībām un principiem.

(7)       Jebkādu apmaiņu ar personas datiem, izmantojot EUROSUR komunikācijas tīklu būtu jāveic, pamatojoties uz pastāvošām valstu un Savienības tiesību normām, un būtu jāievēro to īpašās datu aizsardzības prasības. Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[7], Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[8] un policijas un tiesu iestāžu sadarbības jomā – Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmums 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās[9] – ir piemērojami gadījumos, kad specifiskāki instrumenti, piemēram, Regula (EK) Nr. 2007/2004 nenodrošina pilnīgu datu aizsardzības režīmu.

(8)       Ņemot vērā, ka EUROSUR izveidi nevar pietiekami labi īstenot dalībvalstis atsevišķi un to, ka darbības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(9)       Lai pakāpeniski ģeogrāfiski paplašinātu EUROSUR, pienākums noteikt un uzturēt valstu koordinācijas centrus būtu jāpiemēro trīs secīgos posmos: vispirms tas būtu jāattiecina uz dalībvalstīm, kas atrodas pie dienvidu ārējās jūras robežas un austrumu ārējās sauszemes robežas, otrajā posmā tas būtu jāattiecina uz pārējām dalībvalstīm, kurām ir sauszemes vai jūras ārējās robežas, un trešajā posmā tas būtu jāattiecina uz atlikušajām dalībvalstīm.

(10)     Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļai, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc šīs regulas pieņemšanas izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(11)     Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[10]. Tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(12)     Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[11]. Tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(13)     Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šī regula ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par abu valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[12].

(14)     Attiecībā uz Šveici šī regula ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[13].

(15)     Attiecībā uz Lihtenšteinu šī regula ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[14].

(16)     Šīs regulas īstenošana neskar kompetences sadalījumu starp Savienību un dalībvalstīm, un tā neietekmē dalībvalstu pienākumus saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, Starptautisko konvenciju par meklēšanu un glābšanu uz jūras, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem, Konvenciju par bēgļu statusu, Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvenciju un citiem atbilstīgiem starptautisko tiesību instrumentiem.

(17)     Šīs regulas īstenošana neskar noteikumus par ārējo jūras robežu uzraudzību operatīvās sadarbības kontekstā, kuru koordinē aģentūra, kā noteikts Padomes 2010. gada 26. aprīļa Lēmumā 2010/252/ES[15],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido kopēju satvaru informācijas apmaiņai un sadarbībai starp dalībvalstīm un aģentūru, lai uzlabotu informētību par situāciju un reaģēšanas spējas pie dalībvalstu un Eiropas Savienības ārējām robežām, turpmāk – Eiropas Robežu uzraudzības sistēma (EUROSUR).

2. pants

Darbības joma

1.           Šo regulu piemēro dalībvalstu sauszemes un jūras ārējo robežu uzraudzībai, tai skaitā pasākumiem, lai uzraudzītu, atklātu, identificētu, izsekotu, novērstu un pārtvertu nelegālus robežu šķērsošanas gadījumus.

2.           Šo regulu nepiemēro operatīviem, procesuāliem un juridiskiem pasākumiem, kas veikti pēc pārtveršanas.

3.           Dalībvalstis un aģentūra, piemērojot šo regulu, ievēro pamattiesības, tai skaitā datu aizsardzības noteikumus. Tās piešķir prioritāti bērnu, cilvēku tirdzniecības upuru, personu, kam vajadzīga neatliekama medicīniska palīdzība, personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, personu, kam draud briesmas uz jūras, un citu personu, kuras atrodas īpaši neaizsargātā stāvoklī, īpašajām vajadzībām.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

a)           "informētība par situāciju" nozīmē spēju uzraudzīt, atklāt, identificēt, izsekot un izprast pārrobežu darbības, lai atrastu pamatotus iemeslus kontroles pasākumiem, balstoties uz jaunas informācijas un esošo zināšanu kombināciju;

b)           "reaģēšanas spējas" ir spēja veikt darbības, kuru mērķis ir novērst nelegālu pārrobežu pārvietošanos, tai skaitā spējas un nepieciešamo laiku, lai pienācīgi reaģētu uz neparastiem apstākļiem;

c)           "situācijas aina" ir grafiska saskarne reālā laika datu, informācijas un izlūkdatu atspoguļošanai, kas saņemti no dažādām iestādēm, sensoriem, platformām un citiem avotiem, ar kuru dalās, izmantojot komunikācijas un informācijas kanālus ar citām iestādēm, lai panāktu informētību par situāciju un atbalstītu reaģēšanas spējas uz ārējām robežām un pierobežas zonā;

d)           "pārrobežu noziedzība" ir jebkāda smaga vai organizēta noziedzība, kas notiek pie dalībvalstu ārējām robežām, piemēram, cilvēku tirdzniecība, narkotiku kontrabanda un citas nelegālas darbības;

e)           "ārējās robežas posms" ir visa dalībvalsts sauszemes vai jūras ārējā robeža vai tās daļa, kā noteikts valsts tiesību aktos vai kā to noteicis valsts koordinācijas centrs vai cita atbildīgā valsts iestāde;

f)            "pierobežas zona" ir ģeogrāfiskais apgabals aiz dalībvalstu ārējās robežas, kuru neaptver valsts robežuzraudzības sistēma.

II SADAĻA

PAMATPRINCIPI

I NODAĻA

Komponenti

4. pants

EUROSUR satvars

1.           Informācijas apmaiņai un sadarbībai robežuzraudzības jomā dalībvalstis un aģentūra izmanto EUROSUR satvaru, kas sastāv no šādiem komponentiem:

a)           robežuzraudzības valstu koordinācijas centriem;

b)           valstu situācijas ainām;

c)           komunikācijas tīkla;

d)           Eiropas situācijas ainas;

e)           vienotās pierobežas izlūkdatu ainas;

f)            kopīgas uzraudzības instrumentu izmantošanas.

2.           Valstu koordinācijas centri, izmantojot komunikācijas tīklu, sniedz aģentūrai visu informāciju no savām valstu situācijas ainām, kas ir nepieciešama, lai izveidotu un uzturētu Eiropas situācijas ainu un vienoto pierobežas izlūkdatu ainu.

3.           Aģentūra, izmantojot komunikācijas tīklu, sniedz valstu koordinācijas centriem neierobežotu piekļuvi Eiropas situācijas ainai un vienotajai pierobežas izlūkdatu ainai.

4.           Komponentus, kas uzskaitīti 1. punktā, izveido un uztur, ievērojot principus, kas izklāstīti pielikumā.

5. pants

Valsts koordinācijas centrs

1.           Katra dalībvalsts, kurai ir sauszemes un jūras ārējās robežas, nosaka valsts robežuzraudzības koordinācijas centru, kas koordinē un veic informācijas apmaiņu starp visām iestādēm, kuru kompetencē ir ārējo robežu uzraudzība valsts līmenī, kā arī ar citiem valstu koordinācijas centriem un aģentūru, un uztur minēto centru un nodrošina tā darbību. Dalībvalstis paziņo par centra izveidi Komisijai, kura savukārt informē pārējās dalībvalstis un aģentūru.

2.           Neskarot 16. pantu, valstu koordinācijas centrs ir vienīgais kontaktpunkts informācijas apmaiņai un sadarbībai ar citiem valstu koordinācijas centriem un aģentūru.

3.           Valsts koordinācijas centrs:

a)           nodrošina informācijas laicīgu apmaiņu un sadarbību starp visām valsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par ārējo robežu uzraudzību, un attiecīgajām tiesībaizsardzības iestādēm valsts līmenī, kā arī ar citiem valsts koordinācijas centriem un aģentūru;

b)           palīdz efektīvi un lietderīgi pārvaldīt resursus un personālu;

c)           izveido un uztur valsts situācijas ainu saskaņā ar 9. pantu;

d)           atbalsta visu valsts robežuzraudzības darbību plānošanu un īstenošanu;

e)           administrē valsts robežuzraudzības sistēmu, ja tas ir saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

f)            regulāri novērtē valsts robežuzraudzības darbību efektivitāti;

g)           koordinē operatīvos pasākumus ar citam dalībvalstīm, neskarot aģentūras kompetenci.

4.           Valsts koordinācijas centrs darbojas 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā.

6. pants

Aģentūra

1.           Aģentūra:

a)           administrē EUROSUR komunikācijas tīklu saskaņā ar 7. pantu;

b)           izveido un uztur Eiropas situācijas ainu saskaņā ar 10. pantu;

c)           izveido un uztur vienoto pierobežas izlūkdatu ainu saskaņā ar 11. pantu;

d)           veicina uzraudzības instrumentu kopīgu izmantošanu saskaņā ar 12. pantu.

2.           Aģentūra 1. punkta nolūkā darbojas 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā.

7. pants

Komunikācijas tīkls

1.           Aģentūra izveido un uztur komunikācijas tīklu, lai nodrošinātu saziņu un analītiskos instrumentus un ļautu ar koordinācijas centriem un starp tiem droši apmainīties ar neklasificētu sensitīvu informāciju un klasificētu informāciju gandrīz reālā laikā. Tīkls darbojas 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā un ļauj:

a)           divpusēji un daudzpusēji apmainīties ar informāciju gandrīz reālā laikā;

b)           rīkot audio un video konferences;

c)           droši uzglabāt un apstrādāt neklasificētu sensitīvu informāciju un rīkoties ar to;

d)           drošā veidā rīkoties ar ES klasificētu informāciju līdz līmenim RESTREINT UE/EU RESTRICTED vai līdzvērtīgam valsts klasifikācijas līmenim, uzglabāt, pārraidīt un apstrādāt to, nodrošinot, ka rīcība ar informāciju notiek atsevišķā un tam īpaši paredzētā komunikācijas tīkla daļā.

2.           Aģentūra sniedz tehnisku atbalstu un nodrošina, ka komunikācijas tīkls ir savietojams ar jebkādu citu komunikācijas un informācijas sistēmu, ko pārvalda aģentūra.

3.           Aģentūra un valstu koordinācijas centri apstrādā, uzglabā un apmainās ar neklasificētu sensitīvu un klasificētu informāciju komunikācijas tīklā, ievērojot noteikumus un standartus, kas atbilst pamatprincipiem un kopējiem standartiem vai ir līdzvērtīgi Komisijas Lēmumam 2001/844/EK, ar ko groza tās iekšējo reglamentu[16].

4.           Dalībvalstu iestādes, aģentūras un citas struktūras, kas izmanto komunikācijas tīklu, nodrošina, ka, rīkojoties ar informāciju, tiek ievēroti drošības noteikumi un standarti, kuri ir līdzvērtīgi tiem, ko piemēro aģentūra.

II NODAĻA

Informētība par situāciju

8. pants

Situācijas ainas

1.           Valstu situācijas ainas, Eiropas situācijas aina un vienotā pierobežas izlūkdatu aina tiek veidotas, vācot, novērtējot, salīdzinot, analizējot, interpretējot, radot, vizualizējot un izplatot informāciju.

2.           Šā panta 1. punktā minētās ainas sastāv no šādiem slāņiem:

a)           notikumu slāņa, kas satur informāciju par incidentiem, kuri attiecas uz nelikumīgu migrāciju, pārrobežu noziedzību un krīzes situācijām;

b)           operatīvā slāņa, kas satur informāciju par pašu aktīvu statusu un pozīciju, operāciju apgabaliem un vides informāciju;

c)           analīzes slāņa, kas satur stratēģisku informāciju, analītiskus produktus, izlūkdatus, kā arī attēlus un ģeogrāfiskos datus.

9. pants

Valsts situācijas aina

1.           Valsts koordinācijas centrs izveido un uztur valsts situācijas ainu, lai sniegtu visām iestādēm, kuras ir atbildīgas par robežu uzraudzību valsts līmenī, efektīvu, precīzu un savlaicīgu informāciju, kas ir būtiska nelikumīgas migrācijas un pārrobežu noziedzības novēršanai pie attiecīgo dalībvalstu ārējām robežām.

2.           Valsts situācijas ainu veido no informācijas, kas iegūta no šādiem avotiem:

a)           valsts robežuzraudzības sistēmas, ja tas ir saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

b)           stacionāriem un mobiliem sensoriem, kuru darbību nodrošina valsts iestādes, kas atbildīgas par ārējo robežu uzraudzību;

c)           robežuzraudzības patruļām un citām uzraudzības misijām;

d)           vietējiem, reģionālajiem un citiem koordinācijas centriem;

e)           citām attiecīgām valsts iestādēm un sistēmām;

f)            aģentūras;

g)           valstu koordinācijas centriem citās dalībvalstīs un trešās valstīs;

h)           reģionāliem tīkliem ar kaimiņos esošām trešām valstīm, piemēram, SEAHORSE Atlantijas okeāna tīkla, SEAHORSE Vidusjūras tīkla, Baltijas jūras reģiona robežkontroles sadarbības tīkla CoastNet, Melnās jūras robežu koordinācijas un informācijas centra un citiem reģionāliem tīkliem, kas izveidoti pie ārējam sauszemes robežām;

i)            kuģu ziņošanas sistēmām, piemēram, Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) un Kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS). Dati no šīm sistēmām tiek iegūti valsts līmenī no valstu kompetentajām iestādēm un zvejas uzraudzības centriem;

j)            citām attiecīgam Eiropas un starptautiskām organizācijām;

k)           citiem avotiem.

3.           Notikumu slānis valsts situācijas ainā sastāv no šādiem apakšslāņiem:

a)           apakšslāņa par nelikumīgo migrāciju, kas satur informāciju par incidentiem, kuri attiecas uz migrantu veiktu robežu nelegālu šķērsošanu, kura notiek uz attiecīgās dalībvalsts ārējās robežas vai tās ārējās robežas tuvumā, uz atbalstu nelikumīgai robežu šķērsošanai un citiem attiecīgiem nelikumīgās migrācijas incidentiem, piemēram, tādu personu meklēšanas un glābšanas operācijām, kas cenšas šķērsot robežu nelegāli;

b)           apakšslāņa par pārrobežu noziedzību, kas satur informāciju par incidentiem, kas attiecas uz cilvēku tirdzniecību, narkotiku un citu nelegālu preču kontrabandu un vai citiem būtiskiem organizētās noziedzības incidentiem uz attiecīgās dalībvalsts ārējās robežas vai tās ārējās robežas tuvumā;

c)           apakšslāņa par krīzes situācijām, kas sastāv no informācijas, kura attiecas uz dabas un cilvēku izraisītām katastrofām, negadījumiem un citām krīzes situācijām, kas notiek uz attiecīgās dalībvalsts ārējām robežām vai netālu no tām, kam var būt būtiska ietekme uz ārējo robežu kontroli;

d)           apakšslāņa par citiem notikumiem, kas satur informāciju par neidentificētām un aizdomīgām platformām un personām, kas atrodas pie attiecīgās dalībvalsts ārējām robežām vai to tuvumā, kā arī jebkura cita notikuma, kam var būt būtiska ietekme uz ārējo robežu kontroli.

4.           Katram incidentam valsts situācijas ainas notikumu slānī piešķir atsevišķu indikatīvu ietekmes līmeni, kas sniedzas no "zemas" un "vidējas" līdz "augstai" ietekmei. Visus notikumus, kam piešķirts "vidējs" līdz "augsts" ietekmes līmenis, paziņo aģentūrai.

5.           Operatīvais slānis valsts situācijas ainā sastāv no šādiem apakšslāņiem:

a)           pašu aktīvu apakšslāņa, kas satur informāciju par aktīvu pozīciju, laiku, virzību, ātrumu, statusu un pašu aktīvu veidu, kā arī izmantošanas plānu, tai skaitā operācijas vietas ģeogrāfiskās koordinātes, patruļu grafikus un komunikācijas kodus; ja pašu aktīvi tiek izmantoti vairāku uzdevumu misijai, kurā ir iekļauti militāri uzdevumi, valsts koordinācijas centrs var izlemt nedalīties ar šādu informāciju ar citiem valstu koordinācijas centriem un aģentūru, izņemot gadījumus, kad pašu aktīvi tiek izmantoti citas dalībvalsts kaimiņos esošā robežas posmā;

b)           operāciju apgabalu apakšslāņa, kas sastāv no informācijas par misiju, vietu, statusu, ilgumu un iestādēm, kas iesaistītas operācijās;

c)           apakšslāņa par vides informāciju, kas satur vai sniedz piekļuvi informācijai par reljefu un laika apstākļiem pie attiecīgās dalībvalsts ārējām robežām.

6.           Valsts situācijas ainas analīzes slānis sastāv no šādiem apakšslāņiem:

a)           informācijas apakšslāņa, kas satur būtiskākos pavērsienus un indikatorus, kas attiecas uz nelikumīgās migrācijas un pārrobežu noziedzības analīzi;

b)           analītiska apakšslāņa, kurā iekļauti analītiski ziņojumi, riska novērtēšanas tendences, reģionālā uzraudzība un informatīvas piezīmes, kuras būtiskas attiecīgajai dalībvalstij;

c)           izlūkdatu ainas apakšslāņa, kas satur migrantu profilus, maršrutus, informāciju par ietekmes līmeņiem, kuri piešķirti ārējo sauszemes un jūras robežu posmiem, un atbalsta analīzi;

d)           attēlu un ģeogrāfisko datu apakšslāņa, kas satur atsauces attēlus, pamatinformācijas kartes, izlūkdatu apstiprināšanas novērtējumus, pārmaiņu analīzi (zemes novērošanas attēlus), kā arī pārmaiņu atklāšanu, ģeogrāfiskos datus un robežu caurlaidības kartes.

7.           Informācija, kas ietverta analīzes slānī, un vides informācija valsts situācijas ainas operatīvajā slānī var balstīties uz informāciju, kas sniegta Eiropas situācijas ainā un vienotajā pierobežas izlūkdatu ainā.

8.           Informāciju par pašu aktīviem operatīvajā slānī klasificē kā EU Restricted.

9.           Kaimiņos esošu dalībvalstu valsts koordinācijas centri tieši un gandrīz reālā laikā dalās ar situācijas ainu par kaimiņos esošiem ārējās robežas posmiem, kura attiecas uz:

a)           visiem incidentiem saistībā ar nelikumīgo migrāciju un pārrobežu noziedzību un citiem būtiskiem notikumiem, kas ietverti notikumu slānī;

b)           pašu patruļu pozīcijām, kas iekļautas operatīvajā slānī, ja patruļas primārā misija ir novērst nelikumīgo migrāciju un pārrobežu noziedzību;

c)           plāniem, grafikiem un komunikācijas kodiem par nākamās dienas patruļām, kuras darbojas kaimiņos esošajos ārējās robežas posmos;

d)           taktiskā riska analīzes ziņojumiem, kas ietverti analīzes slānī.

10. pants

Eiropas situācijas aina

1.           Aģentūra izveido un uztur Eiropas situācijas ainu, lai nodrošinātu valstu koordinācijas centriem informāciju un analīzi, kas attiecas uz nelikumīgās migrācijas un pārrobežu noziedzības novēršanu pie dalībvalstu ārējām robežām.

2.           Eiropas situācijas ainu veido no informācijas, kas iegūta no šādiem avotiem:

a)           valstu situācijas ainām, ieskaitot pamatinformāciju, kas saņemta, pamatojoties uz 9. panta 8. punktu;

b)           aģentūras;

c)           citām attiecīgām Eiropas un starptautiskām organizācijām;

d)           citiem avotiem.

3.           Eiropas situācijas ainas notikumu slānis ietver informāciju, kas attiecas uz:

a)           incidentiem, kas saistīti ar nelikumīgo migrāciju un pārrobežu noziedzību, kā arī krīzes situācijām un citiem notikumiem, kuri ietverti valsts situācijas ainas notikumu slānī, kam valsts koordinācijas centrs ir piešķīris vidēju vai augstu ietekmes līmeni;

b)           incidentiem, kas attiecas uz nelikumīgo migrāciju un pārrobežu noziedzību, kā arī krīzes situācijām un citiem notikumiem, kas ietverti vienotajā pierobežas izlūkdatu ainā, līdzko tiem ir vidēja vai būtiska ietekme uz dalībvalstu ārējām robežām;

c)           incidentiem, kas attiecas uz nelikumīgo migrāciju un pārrobežu noziedzību, kopīgās operācijas, kuru koordinē aģentūra, operācijas apgabalā.

4.           Aģentūra Eiropas situācijas ainā izmanto ietekmes līmeni, ko valsts koordinācijas centrs konkrētajam incidentam ir piešķīris valsts situācijas ainā.

5.           Eiropas situācijas ainas operatīvais slānis sastāv no šādiem apakšslāņiem:

a)           pašu aktīvu apakšslāņa, kas satur informāciju par aktīvu pozīciju, laiku, virzību, ātrumu, statusu un pašu aktīvu veidu, kuri piedalās aģentūras kopīgajās operācijās vai ir aģentūras rīcībā, un rīcības plānu, tai skaitā operācijas apgabalu, ģeogrāfiskās koordinātes, patruļu grafikus un komunikācijas kodus;

b)           operāciju apakšslāņa kas satur informāciju par aģentūras koordinētajām kopīgajām operācijām, tai skaitā misijas uzdevumu, vietu, statusu, ilgumu, informāciju par dalībvalstīm un citiem iesaistītajiem dalībniekiem, dienas un nedēļas situācijas ziņojumus, statistikas datus un informāciju plašsaziņas līdzekļiem;

c)           vides informācijas apakšslāņa, kas satur vai sniedz piekļuvi informācijai par reljefu un laika apstākļiem pie attiecīgās dalībvalsts ārējām robežām.

6.           Eiropas situācijas ainas analīzes slānis sastāv no šādiem apakšslāņiem:

a)           informācijas apakšslāņa, kas satur būtiskākos pavērsienus un indikatorus, kas attiecas uz nelikumīgās migrācijas un pārrobežu noziedzības analīzi;

b)           analītiska apakšslāņa, kas sniedz vispārējas un apakškategoriju riska novērtēšanas kartes, riska novērtējuma tendences, reģionālo uzraudzību, informatīvās piezīmes, kā arī korelācijas indikatorus riska novērtējumiem un Frontex riska analīzes tīkla indikatorus;

c)           izlūkdatu ainas apakšslāņa, kas satur migrantu profilus, maršrutus, informāciju par ietekmes līmeņiem, kas piešķirti ārējiem sauszemes un jūras robežu posmiem, un atbalsta analīzi;

d)           attēlu un ģeogrāfisko datu apakšslāņa, kas satur atsauces attēlus, pamatinformācijas kartes, izlūkdatu apstiprināšanas novērtējumus, pārmaiņu analīzi (zemes novērošanas attēlus), kā arī pārmaiņu atklāšanu, ģeogrāfiskos datus un robežu caurlaidības kartes.

6.           Informāciju par pašu aktīviem Eiropas situācijas ainas operatīvajā slānī klasificē kā EU Restricted.

11. pants

Vienotā pierobežas izlūkdatu aina

1.           Aģentūra izveido un uztur vienotu pierobežas izlūkdatu ainu, lai nodrošinātu valstu koordinācijas centriem informāciju un analīzi par pierobežas zonu, kas ir būtiska nelikumīgās migrācijas un pārrobežu noziedzības novēršanai pie dalībvalstu ārējām robežām un kaimiņos esošās trešās valstīs.

2.           Vienoto pierobežas izlūkdatu ainu veido informācija, kas iegūta no šādiem avotiem:

a)           valstu koordinācijas centriem;

b)           informācijas un ziņojumiem, ko snieguši koordinatori imigrācijas jomā;

c)           aģentūras;

d)           citām attiecīgām Eiropas un starptautiskām organizācijām;

e)           trešām valstīm;

f)            citiem avotiem.

3.           Vienotā pierobežas izlūkdatu aina var ietvert informāciju, kas ir būtiska gaisa robežas uzraudzības operācijām un pārbaudēm robežšķērsošanas punktos.

4.           Vienotās pierobežas izlūkdatu ainas notikumu slānis ietver informāciju par visiem incidentiem un citiem būtiskiem notikumiem pierobežas zonā, kuriem var būt vidēja vai būtiska ietekme uz nelikumīgo migrāciju un pārrobežu noziedzību pie dalībvalstu ārējām robežām.

5.           Aģentūra katram incidentam piešķir atsevišķu indikatīvu ietekmes līmeni vienotās pierobežas izlūkdatu ainas notikumu slānī. Aģentūra informē valstu koordinācijas centrus par visiem incidentiem pierobežas zonā, kam ir piešķirts vidējs vai augsts ietekmes līmenis.

6.           Vienotās pierobežas izlūkdatu ainas operatīvais slānis ir strukturēts tādā pašā veidā kā Eiropas situācijas ainā, ietverot informāciju par aktīviem, kas tiek izmantoti, un operācijām, kas tiek veiktas pierobežas zonā, kā arī vides informāciju.

7.           Vienotās pierobežas izlūkdatu ainas analīzes slānis ir strukturēts kā Eiropas situācijas ainas analīzes slānis, ietverot stratēģisku informāciju, analītiskus produktus un pakalpojumus, informāciju, kā arī attēlus un ģeogrāfiskos datus par pierobežas zonu.

12. pants

Uzraudzības instrumentu kopīga izmantošana

1.           Aģentūra veicina dalībvalstu kopīgu uzraudzības instrumentu izmantošanu, piemēram, satelītu un kuģu novērošanas sistēmu, lai regulāri, uzticamā veidā un efektīvi piegādātu valstu koordinācijas centriem un sev uzraudzības informāciju par ārējam robežām un pierobežas zonu.

2.           Aģentūra pēc pieprasījuma var sniegt valsts koordinācijas centram informāciju par pieprasošās dalībvalsts ārējām robežām un pierobežas zonu, ko iegūst no:

a)           selektīvas atsevišķu trešo valstu ostu un piekrastes apgabalu uzraudzības, kas riska analīzes un operatīvās izlūkošanas ietvaros ir identificēti kā iekāpšanas vai tranzīta punkti kuģiem, kuri tiek izmantoti nelikumīgai migrācijai un pārrobežu noziedzībai;

b)           kuģa izsekošanas atklātā jūrā, kurš tiek turēts aizdomās vai ir ticis identificēts kā kuģis, ko izmanto nelikumīgai migrācijai vai pārrobežu noziedzībai;

c)           noteiktu apgabalu uzraudzības jūrniecības jomā, lai atklātu, identificētu un izsekotu kuģus, kurus tur aizdomās par izmantošanu nelikumīgai migrācijai un pārrobežu noziedzībai;

d)           noteiktu apgabalu vides izvērtējuma jūrniecības jomā un pie ārējās sauszemes robežas, lai optimizētu uzraudzības un patrulēšanas darbības;

e)           selektīvas noteiktu pierobežas zonu uzraudzības pie ārējās sauszemes robežas, kuras ir identificētas, izmantojot riska analīzi un operatīvo izlūkošanu, kā iespējamas izceļošanas vai tranzīta vietas nelikumīgai migrācijai un pārrobežu noziedzībai.

3.           Aģentūra var sniegt informāciju, kas minēta 1. punktā, kombinējot un analizējot datus, kas iegūti no šādām sistēmām, sensoriem un platformām:

a)           kuģu ziņošanas sistēmām, ņemot vērā šo sistēmu pastāvošos juridiskos ierobežojumus, piemēram, Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) un Kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS).

b)           satelītu attēliem;

c)           sensoriem, kas uzstādīti uz jebkādām platformām, tai skaitā pilota un bezpilota lidaparātiem.

4.           Aģentūra var noraidīt pieprasījumu no valsts koordinācijas centra, pamatojoties uz tehniskiem vai finansiāliem ierobežojumiem, kā arī citiem pamatotiem iemesliem.

5.           Aģentūra pēc savas iniciatīvas var izmantot uzraudzības instrumentus, kuri minēti 2. punktā, lai vāktu informāciju, kas ir būtiska vienotajai pierobežas izlūkdatu ainai.

III NODAĻA

Reaģēšanas spējas

13. pants

Ārējās robežas posmu noteikšana

Katra dalībvalsts iedala tās ārējās sauszemes un jūras robežas posmos ar vietēju vai reģionālu koordinācijas centru, kas nodrošina efektīvu un lietderīgu personāla un resursu pārvaldīšanu.

14. pants

Ietekmes līmeņu piešķiršana ārējās robežas posmiem

1.           Balstoties uz aģentūras riska analīzi un pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti aģentūra piešķir šādus ietekmes līmeņus katram no dalībvalstu ārējas sauszemes un jūras robežas posmiem:

a)           zemas ietekmes līmeni, ja incidentiem, kas attiecas uz nelikumīgo migrāciju un pārrobežu noziedzību, kuri norisinās šajā robežas posmā, ir nebūtiska ietekme uz robežu drošību;

b)           vidējas ietekmes līmeni, ja incidentiem, kas attiecas uz nelikumīgo migrāciju un pārrobežu noziedzību, kuri norisinās šajā robežas posmā, ir vidēja ietekme uz robežu drošību;

c)           augstas ietekmes līmeni, ja incidentiem, kas attiecas uz nelikumīgo migrāciju un pārrobežu noziedzību, kuri norisinās šajā robežas posmā, ir augsta ietekme uz robežu drošību.

2.           Valsts koordinācijas centrs regulāri izvērtē, vai pastāv nepieciešamība mainīt kāda robežas posma ietekmes līmeni. Valsts koordinācijas centrs var lūgt aģentūru mainīt ietekmes līmeni, sniedzot pamatotu informāciju par izmaiņām apstākļos pie attiecīgā ārējās robežas posma.

3.           Aģentūra vizualizē ietekmes līmeņus, kas piešķirti ārējas robežas posmiem Eiropas situācijas ainā.

15. pants

Reakcija, kas atbilst ietekmes līmeņiem

1.           Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības un patrulēšanas darbības, kas tiek veiktas pie ārējās robežas posmiem, atbilst piešķirtajiem ietekmes līmeņiem šādā veidā:

a)           ja ārējās robežas posmam ir piešķirts zems ietekmes līmenis, vietējais vai reģionālais koordinācijas centrs organizē regulāru uzraudzību, balstoties uz riska analīzi, un nodrošina, ka robežas apgabalā uzturas pietiekamas patruļas, kuras ir gatavas veikt izsekošanu, identifikāciju un pārtveršanu;

b)           ja ārējās robežas posmam ir piešķirts vidējs ietekmes līmenis, valsts koordinācijas centrs atbalsta vietējo vai reģionālo koordinācijas centru, pagaidu kārtībā piešķirot papildu personālu un resursus;

c)           ja ārējās robežas posmam ir piešķirts augsts ietekmes līmenis, valsts koordinācijas centrs nodrošina, ka vietējam vai reģionālam koordinācijas centram ir piešķirts viss nepieciešamais atbalsts valsts līmenī, ieskaitot informāciju, resursus un personālu; valsts koordinācijas centrs var lūgt arī aģentūras atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004.

2.           Valsts koordinācijas centrs nekavējoties informē aģentūru par pasākumiem, kas veikti valsts līmenī saskaņā ar 1. punkta b) un c) apakšpunktiem.

3.           Ja ārējās robežas posmam, kas ir blakus citas dalībvalsts vai trešās valsts robežas posmam, ir piešķirts vidējs vai augsts ietekmes līmenis, valsts koordinācijas centrs koordinē veiktos pasākumus ar kaimiņvalsts valsts koordinācijas centru.

4.           Ja valsts koordinācijas centrs iesniedz lūgumu saskaņā 1. punkta c) apakšpunktu, aģentūra var atbalstīt šo centru, jo īpaši:

a)           piešķirot prioritāti uzraudzības instrumentu kopīgai izmantošanai;

b)           koordinējot Eiropas robežapsardzes vienību norīkošanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004;

c)           nodrošinot aģentūras rīcībā esoša tehniskā aprīkojuma nosūtīšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004;

d)           koordinējot papildu atbalstu, ko piedāvā dalībvalstis.

5.           Aģentūra savos riska analīzes ziņojumos novērtē ietekmes līmeņu piešķiršanu un attiecīgos pasākumus, kas veikti valsts un Savienības līmenī.

IV SADAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI

16. pants

Uzdevumu piešķiršana citiem centriem dalībvalstīs

1.           Dalībvalstis var uzticēt reģionāliem, vietējiem, funkcionāliem vai citiem centriem, kas ir spējīgi pieņemt operatīvus lēmumus, nodrošināt informētību par situāciju un reaģēšanas spējas attiecīgajās kompetences jomās, ieskaitot uzdevumus un kompetences, kas minētas 5. panta 3. punkta b), d) un e) apakšpunktā.

2.           Dalībvalsts lēmums, kas minēts 1. punktā, neskar valsts koordinācijas centra spēju sadarboties un veikt informācijas apmaiņu ar citiem valsts koordinācijas centriem un aģentūru.

3.           Iepriekš noteiktos gadījumos valsts koordinācijas centrs var pilnvarot 1. punktā minēto centru sazināties un veikt informācijas apmaiņu ar citas dalībvalsts vai trešās valsts reģionālo koordinācijas centru vai valsts koordinācijas centru pie nosacījuma, ka tas regulāri informē savas valsts koordinācijas centru par komunikāciju un informācijas apmaiņu.

17. pants

Aģentūras sadarbība ar trešām personām

1.           Aģentūra izmanto esošo informāciju, spējas un sistēmas, kas pieejamas citās ES aģentūrās un vienībās, attiecīgā juridiskā regulējuma ietvaros.

2.           Saskaņā ar 1. punktu aģentūra sadarbojas jo īpaši ar šādām vienībām:

a)           Eiropas Policijas biroju (Eiropolu), Narkotiku jūras ceļu izpētes un operatīvo centru (MAOC-N) un Vidusjūras Narkotiku apkarošanas koordinācijas centru (CeCLAD-M), lai apmainītos ar informāciju par pārrobežu noziedzību, kas iekļaujama Eiropas situācijas ainā;

b)           ES Satelītcentru, Eiropas Jūras drošības aģentūru un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru, veicot uzraudzības instrumentu kopīgu izmantošanu;

c)           Eiropas Komisiju un ES aģentūrām, kas var sniegt aģentūrai informāciju Eiropas situācijas ainas un vienotās pierobežas izlūkdatu ainas uzturēšanai;

d)           starptautiskajām organizācijām, kas var sniegt aģentūrai informāciju, kura ir būtiska Eiropas situācijas ainas un vienotās pierobežas izlūkdatu ainas uzturēšanai.

3.           Informācijas apmaiņu starp aģentūru un vienībām, kas minētas 2. punktā, veic, izmantojot tīklu, kas minēts 7. pantā, vai citus komunikācijas tīklus, kuri atbilst pieejamības, konfidencialitātes un integritātes kritērijiem.

4.           Sadarbību starp aģentūru un vienībām, kas minētas 2. punktā, nosaka sadarbības nolīgumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un attiecīgās vienības juridisko pamatu. Attiecībā uz klasificētas informācijas apstrādi šie nolīgumi nosaka, ka attiecīgās ES aģentūras un iestādes ievēro drošības noteikumus un standartus, kas ir līdzvērtīgi tiem, ko piemēro aģentūra.

5.           Aģentūras un vienības, kas minētas 2. punktā, var lietot informāciju, kas saņemta EUROSUR kontekstā, ievērojot sava tiesiskā regulējuma robežas un pamattiesības.

18. pants

Sadarbība ar kaimiņos esošām trešām valstīm

1.           Informācijas apmaiņa un sadarbība ar kaimiņos esošām trešām valstīm nelikumīgās migrācijas un pārrobežu noziedzības novēršanā var notikt, balstoties uz divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām kaimiņos esošām trešām valstīm. Valstu koordinācijas centri dalībvalstīs ir kontaktpunkti informācijas apmaiņai starp tīklu, kas minēts 7. pantā, un reģionālajiem tīkliem ar kaimiņos esošām trešām valstīm.

2.           Jebkāda apmaiņa ar informāciju, pamatojoties uz šā panta 1. punktu un 9. panta 2. punkta h) apakšpunktu, ko trešā valsts var izmanot, lai identificētu personas vai grupas, kas ir pakļautas būtiskam spīdzināšanas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai soda, vai citu pamattiesību pārkāpumu riskam, ir aizliegta.

3.           Jebkāda apmaiņa ar informāciju, pamatojoties uz šā panta 1. punktu un 9. panta 2. punkta h) apakšpunktu tiek veikta, ievērojot ar kaimiņos esošām trešām valstīm noslēgto divpusējo vai daudzpusējo nolīgumu noteikumus.

4.           Nepieciešams, lai dalībvalsts, kura sniegusi informāciju EUROSUR kontekstā un kura nav puse nevienā no 1. punkta minētajiem nolīgumiem un dalībniece nevienā no 9. panta 2. punkta h) apakšpunktā minētajiem tīkliem, sniegtu iepriekšēju piekrišanu, pirms šī informācija tiek nodota trešai valstij, balstoties uz nolīgumu vai tīklu.

5.           Jebkādai informācijas apmaiņai ar trešām valstīm, kura iegūta no uzraudzības instrumentu kopīgas izmantošanas pakalpojuma, ir piemērojami tiesību akti un noteikumi, kas regulē šos instrumentus un sistēmas, kā arī attiecīgie Direktīvas 95/46/EK un Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumi.

19. pants

Rokasgrāmata

Eiropas Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un aģentūru, dara pieejamu praktisku rokasgrāmatu par EUROSUR īstenošanu un pārvaldību (turpmāk "rokasgrāmata"), sniedzot tehniskas un operatīvas vadlīnijas, ieteikumus un labāko praksi. Eiropas Komisija rokasgrāmatu pieņem ieteikuma formā.

20. pants

Uzraudzība un novērtēšana

1.           Aģentūra nodrošina, ka pastāv procedūras, lai uzraudzītu EUROSUR tehnisko un operatīvo darbību attiecībā pret mērķiem iegūt pienācīgu informētību par situāciju un reaģēšanas spējas pie ārējām robežām.

2.           Aģentūra 2015. gada 1. oktobrī un pēc tam katru otro gadu iesniedz ziņojumu par EUROSUR darbību.

3.           Komisija 2016. gada 1. oktobrī un pēc tam katru ceturto gadu sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispārēju EUROSUR novērtējumu. Šajā novērtējumā ietver sasniegto rezultātu izvērtējumu attiecībā pret nospraustajiem mērķiem un izvērtējumu par izveides pamatojuma turpmāko aktualitāti, par to, kā dalībvalstis un aģentūra ir piemērojušas šo regulu, un atbilstību pamattiesībām. Vajadzības gadījumā novērtējumam pievieno atbilstošus priekšlikumus grozīt šo regulu.

4.           Dalībvalstis sniedz aģentūrai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 2. punktā minēto ziņojumu. Aģentūra sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 3. punktā minēto novērtējumu.

21. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.           Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.           To piemēro no 2013. gada 1. oktobra.

3.           Dalībvalstīm, kas atrodas pie Savienības ārējās dienvidu jūras robežas un ārējās austrumu sauszemes robežas (Bulgārijai, Kiprai, Igaunijai, Somijai, Francijai, Grieķijai, Ungārijai, Itālijai, Latvijai, Lietuvai, Maltai, Polijai, Portugālei, Rumānijai, Slovākijai, Slovēnijai un Spānijai), regulas 5. panta 1. punktu piemēro no 2013. gada 1. oktobra.

4.           Pārējām dalībvalstīm ar ārējām sauszemes un jūras robežām (Beļģijai, Vācijai, Nīderlandei un Zviedrijai) 5. panta 1. punktu piemēro no 2014. gada 1. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

Pielikums

Nosakot, uzturot un nodrošinot dažādo EUROSUR satvara komponentu darbību, ir jāņem vērā šādi principi:

a)           interešu kopienu princips: valstu koordinācijas centri un aģentūra izveido īpašas interešu kopienas, lai apmainītos ar informāciju un sadarbotos EUROSUR satvarā. Interešu kopienas tiek izmantotas, lai organizētu informācijas apmaiņu starp dažādiem valsts koordinācijas centriem un aģentūru, īstenojot kopīgus mērķus, prasības un intereses;

b)           saskaņotas pārvaldības un esošo struktūru izmantošanas princips: aģentūra nodrošina saskaņotību starp dažādiem EUROSUR satvara komponentiem, sniedzot padomus un atbalstu valstu koordinācijas centriem un veicinot informācijas un tehnoloģiju sadarbspēju. Cik vien iespējams, EUROSUR satvarā tiek izmantotas esošās sistēmas un spējas. Šajā saistībā EUROSUR tiek izveidots tā, lai tas būtu pilnīgi savietojams ar iniciatīvu par vienotu informācijas apmaiņas vidi ES jūrniecības jomas uzraudzībai (CISE), tādējādi palīdzot un gūstot labumu no koordinētas un izmaksu ziņā efektīvas pieejas starpnozaru informācijas apmaiņai Savienībā;

c)           informācijas apmaiņas princips un informācijas aizsardzības princips: informācija, kas tiek darīta pieejama EUROSUR satvarā, tiek darīta pieejama visiem valsts koordinācijas centriem un aģentūrai, ja vien nav noteikti īpaši ierobežojumi vai nav notikusi vienošanās par tiem. Valsts koordinācijas centri garantē informācijas, ar kuru apmainās valstu un Eiropas līmenī, pieejamību, konfidencialitāti un integritāti. Aģentūra garantē informācijas, ar kuru apmainās Eiropas līmenī, pieejamību, konfidencialitāti un integritāti;

d)           pakalpojumu sniegšanas un standartizācijas princips: dažādās EUROSUR spējas tiek īstenotas, izmantojot uz pakalpojumu sniegšanu vērstu pieeju. Aģentūra nodrošina, ka EUROSUR satvars, cik vien iespējams, balstās uz starptautiski noteiktiem standartiem;

e)           elastības princips: organizācija, informācija un tehnoloģija tiek veidota tā, lai ļautu EUROSUR ieinteresētajām personām reaģēt uz mainīgām situācijām elastīgā un strukturētā veidā.

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZEMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums regulai, ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR)

1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[17]

Pašlaik 3.a izdevumu kategorija, 18. sadaļa — Iekšlietas

Nākotnes daudzgadu finanšu plāni: 3. izdevumu kategorija (Drošība un pilsoniskums)

Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

þ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību (iekšlietu jomas finansējums 2014.–2020. gadam)

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[18]

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.3. Mērķi 1.3.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Eiropadome 2011. gada 23. un 24. jūnija secinājumos paziņoja, ka "prioritārā kārtā tiks turpināta Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR) izstrāde, lai līdz 2013. gadam tā sāktu darboties un dalībvalstu iestādēm, kuras veic robežu uzraudzības darbības, nodrošinātu iespēju apmainīties ar operatīvo informāciju un uzlabot sadarbību".

Kā noteikts Komisijas 2011. gada darba programmā (KDP)[19] "EUROSUR mērķis ir pastiprināt Šengenas ārējās robežas, īpaši dienvidu jūras un austrumu sauszemes robežu, kontroli. Ar EUROSUR tiks izveidots mehānisms dalībvalstu iestādēm, kas veic robežas uzraudzību (robežsargiem, krasta apsardzei, policijai, muitai un jūras spēkiem), apmainīties ar operatīvo informāciju un sadarboties savā starpā un ar Frontex, lai samazinātu dzīvības zaudēšanu jūrā un nelikumīgo imigrantu skaitu, kas neatklāti ieceļo Eiropas Savienībā, un palielināt iekšējo drošību, novēršot pārrobežu noziedzību, piemēram, terorismu, cilvēku tirdzniecību, ieroču un narkotiku kontrabandu utt."

Kopš 2008. gada ES dalībvalstis, ES Robežaģentūra Frontex un Eiropas Komisija ir cieši sadarbojušās, lai definētu un izstrādātu EUROSUR satvaru. EUROSUR komponenti tiek testēti un pakāpeniski izveidoti, balstoties uz izmēģinājuma projektu, kopš 2011. gada, izmantojot finansējumu, kas nodrošināts Frontex budžetā. Vienlaikus kopš 2008. gada dalībvalstis ir izmantojušas Ārējo robežu fondu, lai izveidotu valsts EUROSUR komponentus, piemēram, valsts koordinācijas centrus un valsts robežuzraudzības sistēmas.

Tādēļ pašlaik tiek skartas šādas ABB darbības:

18.02—Solidaritāte, ārējās robežas, atgriešanās, vīzu politika un personu brīva pārvietošanās – 1. mērķis: Ļaut personām šķērsot iekšējās robežas bez robežpārbaudēm, veicināt drošas robežas un novērst nelikumīgu migrāciju, turpmāk izstrādājot integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu un augstus robežpārbaužu standartus, ieskaitot SIS II izveidi un finansiālu atbalstu no Ārējo robežu fonda.

Paralēlā EUROSUR izstrāde un īstenošana būtiski saīsina laiku, kas nepieciešams tās izveidošanai, un ļauj arī testēt un pielāgot dažādos EUROSUR komponentus, lai padarītu to darbaspējīgu 2013. gada beigās.

Darbs, kas pašlaik tiek veikts EUROSUR testēšanai un pakāpeniskai izveidei, balstās uz rīcības plānu, kas tika izklāstīts Komisijas paziņojumā 2008. gadā[20]. Šis rīcības plāns ir atbalstīts Tieslietu un iekšlietu padomes 2008. gada jūnija un 2010. gada februāra secinājumos un Stokholmas programmā un Rīcības plānā Stokholmas programmas īstenošanai.

1.3.2. Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

EUROSUR ir divi konkrēti mērķi, proti, būtiski palielināt dalībvalstu robežkontroles iestāžu un Frontex informētību par situāciju un reaģēšanas spējas tā, lai visi nelikumīgās migrācijas jaunie maršruti un metodes labākajā gadījumā tiktu identificētas un pārtrauktas īsi pēc to izveidošanas.

1.3.3. Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.         Informētība par situāciju novērtē, kā iestādes spēj atklāt pārrobežu pārvietošanos un atrast pamatotus iemeslus kontroles pasākumiem. To var panākt, sasniedzot šādus darbības mērķus valsts un Eiropas līmenī:

a.         uzlabota iestāžu sadarbība, vienkāršojot struktūras un savienojot tiesībaizsardzības jomas sistēmas;

b.         datu apkopošanas izmantošana kopā ar modernām tehnoloģiskām spējām pārrobežu pārvietošanās atklāšanai un izsekošanai, jo īpaši (nelielu) kuģu;

c.         starpnozaru informācijas apmaiņa ar citiem dalībniekiem jūrniecības jomā, piemēram, transporta nozari, muitu, zivsaimniecības kontroli un aizsardzības nozari;

d.         uzlabota informācijas apmaiņa ar kaimiņos esošām trešām valstīm.

2.         Reaģēšanas spējas novērtē laikposmu, kas nepieciešams, lai kontrolētu jebkādu pārrobežu pārvietošanos, un arī laiku un līdzekļus, lai pienācīgi reaģētu uz neparastiem apstākļiem. Tādēļ valsts un Eiropas līmenī būtu jāsasniedz šādi darbības mērķi:

a.         datu, informācijas un izlūkdatu apmaiņa gandrīz reālā laikā un – kad vien nepieciešams – drošā veidā, tādējādi virzoties no pieejas, kas balstīta uz patrulēšanu, uz pieeju, kas vairāk balstās uz izlūkdatiem, kuras pamatā ir riska analīze;

b.         personāla un resursu efektīva pārvalde, tai skaitā sensoru un patruļu;

c.         seku novērtējums, novērtējot robežuzraudzības darbību sekas, tādējādi nodrošinot jaunu pamatu riska novērtēšanai un prioritāšu pārkārtošanai.

Tabula, kurā norādītas savstarpēji saistītas problēmas, mērķi un darbības

Konkrētie mērķi || Paredzētās darbības

1.a – Struktūru vienkāršošana un sistēmu savstarpēja savienošana valsts līmenī. 2.a – Personāla un resursu efektīva pārvalde. 2.c – Seku novērtējums. || Valsts koordinācijas centra (VKC) un Frontex stāvokļa centra (FSC) izveide.

2.a – Datu, informācijas un izlūkdatu apmaiņa gandrīz reālā laikā. || EUROSUR tīkla izveide, ar kuru savieno VKC un Frontex. Vienotās pierobežas izlūkdatu ainas izveide.

1.d – Uzlabota informācijas apmaiņa ar kaimiņos esošām trešām valstīm. || EUROSUR savienošana ar reģionāliem tīkliem, kas izveidoti starp dalībvalstīm un kaimiņos esošām trešām valstīm.

1.b - Datu apkopošanas izmantošana kopā ar tehnoloģiskajām spējām pārrobežu pārvietošanās atklāšanai un izsekošanai. 1.c – Starpnozaru informācijas apmaiņa ar citiem dalībniekiem jūrniecības jomā. || Pakalpojuma izveidošana uzraudzības instrumentu kopīgai izmantošanai ES līmenī.

1.3.4. Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Frontex nodrošina, ka pastāv metodes, lai uzraudzītu EUROSUR darbību attiecībā pret galvenajiem politikas mērķiem, ņemot vērā šādus rādītājus:[21]

Ietekmes rādītāji[22]

Samazinājies nelikumīgo migrantu skaits, kuri ieceļo Šengenas zonā neatklāti;

Samazinājies migrantu nāves gadījumu skaits uz jūras;

Samazinājusies pārrobežu noziedzība, jo īpaši narkotiku kontrabanda, šķērsojot ārējās robežas;

Rezultātu un darbības rezultātu rādītāji[23]

Palielinājusies informētība par situāciju pie ārējām robežām un pierobežas zonā;

Uzlabota iestāžu sadarbība valstu līmenī;

Uzlabota sadarbība starp dalībvalstīm, kā arī ar Frontex;

Palielinājusies sadarbība ar kaimiņos esošām trešām valstīm;

Palielinātas tehniskās un operatīvās spējas atklāt un izsekot nelielas laivas;

Palielināta apmaiņa ar neklasificētu un klasificētu informāciju gandrīz reālā laikā;

Palielinātas spējas reaģēt uz trauksmi, incidentiem vai citiem notikumiem pie ārējām robežām.

1.4. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 1.4.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

ES arī turpmāk saskarsies ar vairākām vispārīgām un konkrētām problēmām robežu uzraudzības jomā laikposmā no 2012. līdz 2020. gadam, kas tiek risinātās ar EUROSUR[24].

ES saskaras ar būtisku spiedienu saistībā ar nelikumīgo migrāciju pie tās ārējām robežām; ir gaidāms, ka tas turpināsies nākamajos gados. Mazu, kuģošanai jūrā nederīgu laivu izmantošana ir dramatiski palielinājusi migrantu skaitu, kuri iet bojā, noslīkstot Vidusjūrā, kas rada būtisku problēmu tiesībaizsardzības iestādēm, jo ir ārkārtīgi grūti atklāt un izsekot šādas nelielas laivas atklātā jūrā. Noziedzīgie tīkli, kas ir iesaistīti migrantu kontrabandā, bieži izmanto tos pašus maršrutus un metodes pārrobežu noziedzīgām darbībām, piemēram, cilvēku tirdzniecībai un narkotiku kontrabandai. Uzlabotai iestāžu sadarbībai starp robežkontroles iestādēm un policijas iestādēm būtu būtiski jāpalīdz apkarot smagus noziedzīgus nodarījumus pie ārējām robežām.

Noziedzīgie tīkli bieži vien ir ātrāki un elastīgāki, mainot savus maršrutus un metodes nelikumīgai migrācijai un pārrobežu noziedzībai, nekā dalībvalstu iestādes, reaģējot uz pārmaiņām situācijā. Viens šīs novēlotās reakcijas iemesls ir apstāklis, ka dažās dalībvalstīs līdz pat sešas atšķirīgas iestādes ir tieši iesaistītas jūras robežu uzraudzībā, nepastāvot skaidriem noteikumiem un procedūrām sadarbībai un informācijas apmaiņai starp tām. Tomēr koordinācijas trūkums pastāv ne tikai dažu dalībvalstu iekšienē, bet arī starp dalībvalstīm, jo nepastāv piemērotas procedūras, tīkli vai komunikācijas kanāli informācijas apmaiņai. Migrācijas spiediens rada būtiskas problēmas arī trešām valstīm, kas atrodas Vidusjūras dienvidu krastos. Tādēļ ir nepieciešams ciešāk sadarboties ar nelikumīgo migrantu izcelsmes valstīm un valstīm, no kurām tie ieceļo ES.

1.4.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Saskaņā ar subsidiaritātes principu[25], EUROSUR tiek izmantota decentralizēta pieeja, valstu robežuzraudzības koordinācijas centriem veidojot EUROSUR sadarbības pamatu. Savienojot pastāvošas valstu un Eiropas sistēmas un attīstot jaunas spējas, EUROSUR ļauj dalībvalstu robežkontroles iestādēm un Frontex sazināties un apmainīties ar informāciju, lai iegūtu labāku informētību par situāciju pie ārējām robežām, tādējādi sniedzot patiesu pievienotu vērtību robežuzraudzībai.

Labāka apmaiņa ar informāciju palīdzēs precīzāk identificēt mērķus, piemēram, laivas, kas tiek izmantotas nelikumīgai migrācijai un pārrobežu noziedzībai, un tādējādi ļaus precīzāk, laicīgāk un lietderīgāk izmantot pieejamo aprīkojumu pārtveršanai. Šis ir mērķis, kuru dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt vienas pašas un kuru var labāk sasniegt Savienības līmenī.

1.4.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

EUROSUR iniciatīva balstās uz pieredzi, kas gūta iepriekš, piemēram, Eiropas patruļu tīkla (EPN) ietvaros, ko koordinē Frontex. Turklāt ir iecerēts vislabākajā veidā izmantot jau pastāvošo robežkontroles infrastruktūru kopā ar darbaspējīgām starptautiskām un Eiropas sistēmām, kā arī jaunākajām tehnoloģijām (piemēram, satelītu izmantošanu). Jo īpaši attiecībā uz modernas tehnoloģijas izmantošanu EUROSUR izmanto vairākus pētnieciskus projektus, kas tiek veikti, pamatojoties uz Septīto pētniecības un attīstības pamatprogrammu (7.PP)[26].

1.4.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Vislabākajā veidā izmantojot pastāvošās sistēmas, spējas un finansējuma programmas, kuras pieejamas Savienības līmenī, EUROSUR mērķis ir nodrošināt vislabāko iespējamo saderību un sinerģiju ar citiem attiecīgiem instrumentiem.

1.5. Ilgums un finansiālā ietekme

þ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– ¨  Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG

– þ  Finansiālā ietekme no 2014. gada līdz 2020. gadam

¨ Neierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG,

– pēc kura turpinās normāla darbība

1.6. Paredzētie pārvaldības veidi[27]

þ Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

þ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨  izpildaģentūrām

– þ  Kopienu izveidotām struktūrām[28]

– ¨  valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

þ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”.

Dažādos EUROSUR komponentus galvenokārt īstenos Frontex un dalībvalstis (dalīta pārvaldība), balstoties uz 2008. gada EUROSUR rīcības plānu (COM(2008) 68 galīgā redakcija). Valstu koordinācijas centru izveidei dalībvalstīm 2012. un 2013. gadā atbalstu sniegs Ārējo robežu fonds un no 2014. gada līdz 2020. gadam – finansiālā atbalsta instruments ārējām robežām un vīzām plānotā Iekšējās drošības fonda ietvaros. No otras puses, Frontex izmantos savu budžetu, lai izveidotu EUROSUR tīklu un citus EUROSUR horizontālos komponentus, piemēram, vienoto pierobežas izlūkdatu ainu, un, ja nepieciešams, to papildinās atbalsts no Iekšējās drošības fonda (tieša vai netieša centralizēta finanšu pārvaldība).

Ar finansējumu, kas sniegts saskaņā ar Septīto pētniecības un izstrādes pamatprogrammu, 2012. un 2013. gadā atbalstīs plānotā pakalpojuma izveidi uzraudzības instrumentu kopīgai izmantošanai.

Pasākumus kaimiņos esošās trešās valstīs 2012. un 2013. gadā atbalstīs no Patvēruma un migrācijas tematiskās programmas Attīstības sadarbības instrumenta ietvaros.

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Divus gadus pēc tam, kad EUROSUR būs kļuvis pilnībā darbaspējīgs, un pēc tam katru gadu Frontex iesniedz Komisijai ziņojumu par EUROSUR tehnisko un operatīvo darbību, ņemot vērā iepriekš minētos rādītājus[29]. Turklāt trīs gadus pēc tam, kad EUROSUR sistēma būs sākusi veikt visas darbības, un pēc tam katru ceturto gadu Komisija sagatavo vispārēju EUROSUR novērtējumu, tai skaitā, izvērtējot rezultātus attiecībā pret mērķiem un novērtējot, vai sistēmas pamatojums vēl joprojām ir aktuāls. Pirmajam novērtējumam būtu jānotiek 2016. gadā pie nosacījuma, ka EUROSUR sāks darbību 2013. gadā. Komisijai būtu jāiesniedz novērtējuma ziņojumi Eiropas Parlamentam un Padomei, ja nepieciešams, tiem pievienojot atbilstošus priekšlikumus grozīt regulu, ar kuru izveido EUROSUR.

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma 2.2.1. Apzinātie riski

– Aplēstās izmaksas, kas iekļautas pievienotajā ietekmes novērtējumā, ir noteiktas, balstoties uz datiem, ko sniegušas dalībvalstis, ES aģentūras un privātais sektors, un tos ir pārbaudījis ārējs līgumdarba veicējs tehniskam pētījumam EUROSUR finanšu ietekmes izvērtēšanai (GHK). Tas ir visprecīzākais to izmaksu novērtējums, kas radīsies, īstenojot apsvērtos politikas risinājumus, balstoties uz to aprakstu 2008. gada EUROSUR rīcības plānā un turpmākajos tehniskajos dokumentos. Pielāgojumiem attiecībā uz darbības jomu, organizatoriskajām un pārvaldības struktūrām, tehniskajām prasībām, sniegto pakalpojumu raksturu un pakāpenisku EUROSUR rīcības plāna īstenošanu, būtu jārada izmaiņas šo pakalpojumu sniegšanas izmaksās.

– Dažādie komponenti un soļi, kas noteikti 2008. gada EUROSUR rīcības plānā (COM(2008)68 galīgā redakcija), tiek izstrādāti, pārbaudīti un īstenoti paralēli. Šī pieeja ir izvēlēta, jo parastais sistēmas izstrādes cikls, kurā viens solis balstās uz iepriekšējā rezultātiem un kurā sistēmas īstenošana seko tās izstrādei, būtu pārlieku laikietilpīgs. Būs jāpievērš uzmanība, apvienojot dažādo posmu rezultātus vienā kopējā satvarā. Šo saskaņotību vislabāk var sasniegt ar tiesību aktiem, skaidri nosakot komponentu saturu, kā arī dažādo dalībnieku lomu un atbildību.

2.2.2. Paredzētās kontroles metodes

Tiks piemērotas pārvaldības un kontroles sistēmas, kas izveidotas, pamatojoties uz dažādajām izmantotajām finanšu programmām (piemēram, Iekšējās drošības fondu). Turklāt ir paredzēts izmantot iekšējas (piemēram, Kopīgā pētniecības centra), kā arī ārējas īpašās zināšanas (piemēram, ārēji līgumdarba veicēji), lai nodrošinātu pienācīgu un raitu dažādo EUROSUR komponentu īstenošanu.

2.3. Krāpšanas un nelikumību novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Pilnībā piemērojami krāpšanas novēršanas pasākumi, kas izveidoti valsts un Eiropas līmenī.

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZEMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas[30]

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu Izdevumu veids || Iemaksas

Daudzums || Dif.[31] || no EBTA valstīm[32] || no kandidāt-valstīm[33] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

3.a || 18 02 03 02 - Frontex || Dif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

3.a || 18 02 06 – Ārējo robežu fonds || Dif. || NĒ || NĒ || JĀ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Daudzums || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

3. || 18 02 cc – Iekšējās drošības fonds – Robežas un vīzas || Dif. || NĒ || NĒ || JĀ || NĒ

3. || 18 02 05 02 - Frontex || Dif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam[34] 3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Nr. 3 || Drošība un pilsoniskums

ĢD Iekšlietas || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || Turpmākie gadi || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || || ||

Iekšējās drošības fonds[35] || Saistības || (1) || 14,107 || 16,111 || 16,111 || 16,411 || 16,411 || 16,411 || 16,411 || || 111,973

Maksājumi || (2) || 1,915 || 3,997 || 7,720 || 12,130 || 15,751 || 16,266 || 16,347 || 37,848 || 1111,973

18 02 03 02[36] || Saistības || (1a) || 20,601 || 19,997 || 18,290 || 18,290 || 18,290 || 18,290 || 18,290 || || 132,048

Maksājumi || (2a) || 10,301 || 20,299 || 19,144 || 18,290 || 18,290 || 18,290 || 18,290 || 9,145 || 132,048

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas  no konkrētu programmu piešķīrumiem[37] || || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs || || (3) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || || 0

KOPĀ apropriācijas Iekšlietu ĢD || Saistības || =1+1a +1b+1c || 34,708 || 36,108 || 34,401 || 34,701 || 34,701 || 34,701 || 34,701 || || 244,021

Maksājumi || || 12,215 || 24,296 || 26,864 || 30,420 || 34,041 || 34,556 || 34,637 || 46,993 || 244,021

Ÿ KOPĀ – darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 34,708 || 36,108 || 34,401 || 34,701 || 34,701 || 34,701 || 34,701 || || 244,021

Maksājumi || (5) || 12,215 || 24,296 || 26,864 || 30,420 || 34,041 || 34,556 || 34,637 || 46,993 || 244,021

Ÿ KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || || 0

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 3. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Pamatsumma) || Saistības || =4+ 6 || 34,708 || 36,108 || 34,401 || 34,701 || 34,701 || 34,701 || 34,701 || || 244,021

Maksājumi || =5+ 6 || 12,215 || 24,296 || 26,864 || 30,420 || 34,041 || 34,556 || 34,637 || 46,993 || 244,021

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || "Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || Gads 2014 || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Gads 2019 || Gads 2020 || Turpmākie gadi || KOPĀ

ĢD Iekšlietas ||

Ÿ Cilvēkresursi || 0,254 || 0,254 || 0,254 || 0,254 || 0,254 || 0,254 || 0,254 || || 1,778

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || || 0

Kopā Iekšlietu ĢD || Apropriācijas || 0,254 || 0,254 || 0,254 || 0,254 || 0,254 || 0,254 || 0,254 || || 1,778

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 0,254 || 0,254 || 0,254 || 0,254 || 0,254 || 0,254 || 0,254 || || 1,778

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || Gads 2014 || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Gads 2019 || Gads 2020 || || KOPĀ

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 34,962 || 36,362 || 34,655 || 34,955 || 34,955 || 34,955 || 34,955 || || 245,799

Maksājumi || 12,469 || 24,550 || 27,118 || 30,674 || 34,295 || 34,810 || 34,891 || 46,993 || 245,799

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– þ  Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || KOPĀ ||

REZULTĀTI ||

Rezultāta veids[38] || Vidējās rezultāta vidējās izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Kopējais rezultātu skaits || Kopējās izmaksas ||

Konkrētie mērķi Nr. 1.a, 2.a un 2.c[39] || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Rezultāti[40] || Centrs || 2,179 || 24 || 7,470 || 24 || 7,470 || 24 || 7,470 || 24 || 7,470 || 24 || 7,470 || 24 || 7,470 || 24 || 7,470 || 24 || 52,29 ||

Rezultāti[41] || Centrs || 75,765 || 1 || 11,316 || 1 || 12,164 || 1 || 10,457 || 1 || 10,457 || 1 || 10,457 || 1 || 10,457 || 1 || 10,457 || 1 || 75,765 ||

Konkrēto mērķu apakšsumma Nr. 1.a, 2.a un 2.c || 25 || 18,786 || 25 || 19,634 || 25 || 17,927 || 25 || 17,927 || 25 || 17,927 || 25 || 17,927 || 25 || 17,927 || 25 || 128,055 ||

Konkrētais mērķis Nr. 2.a[42] || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Rezultāti[43] || Tīkls || 33,071 || 1 || 5,969 || 1 || 4,517 || 1 || 4,517 || 1 || 4,517 || 1 || 4,517 || 1 || 4,517 || 1 || 4,517 || 1 || 33,071 ||

Rezultāti[44] || Aina || 23,212 || 1 || 3,316 || 1 || 3,316 || 1 || 3,316 || 1 || 3,316 || 1 || 3,316 || 1 || 3,316 || 1 || 3,316 || 1 || 23,212 ||

Starpsumma — konkrētais mērķis Nr. 2a || 2 || 9,285 || 2 || 7,833 || 2 || 7,833 || 2 || 7,833 || 2 || 7,833 || 2 || 7,833 || 2 || 7,833 || 2 || 56,283 ||

Konkrētais mērķis Nr. 1.d[45] || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| Rezultāti[46] || Tīkli || 537,75 || 4 || 951 || 4 || 0 || 4 || 0 || 4 || 300 || 4 || 300 || 4 || 300 || 4 || 300 || 4 || 2,151

|| Starpsumma — konkrētais mērķis Nr. 1d || 4 || 0,951 || 4 || 0 || 4 || 0 || 4 || 0,300 || 4 || 0,300 || 4 || 0,300 || 4 || 0,300 || 4 || 2,151

Konkrētie mērķi Nr. 1.b un 1.c[47] || || || || || || || || || || || || || || || ||

Rezultāti[48] || Dienests || || 1 || 5,686 || 1 || 8,641 || 1 || 8,641 || 1 || 8,641 || 1 || 8,641 || 1 || 8,641 || 1 || 8,641 || 1 || 57,532

Starpsumma – konkrētie mērķi Nr. 1b un 1c || 1 || 5,686 || 1 || 8,641 || 1 || 8,641 || 1 || 8,641 || 1 || 8,641 || 1 || 8,641 || 1 || 8,641 || 1 || 57,532

KOPĒJĀS IZMAKSAS || 32 || 37,198 || 32 || 38,688 || 32 || 36,891 || 32 || 37,191 || 32 || 37,191 || 32 || 37,191 || 32 || 37,191 || 32 || 244,021 ||

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– þ  Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014. gads[49] || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 0,254 || 0,254 || 0,254 || 0,254 || 0,254 || 0,254 || 0,254 || 1,778

Pārējie administratīvie izdevumi || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Starpsumma – Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 0,254 || 0,254 || 0,254 || 0,254 || 0,254 || 0,254 || 0,254 || 1,778

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[50] || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || || || || || || || ||

Citi administratīvie izdevumi || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Starpsumma — ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

KOPĀ || 0,254 || 0,254 || 0,254 || 0,254 || 0,254 || 0,254 || 0,254 || 1,778

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– þ  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā[51]:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

18 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 2 AD || 2 AD || 2 AD || 2 AD || 2 AD || 2 AD || 2 AD

XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || ||

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[52]

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || || || || || || ||

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || ||

XX 01 04 yy[53] || galvenajā mītnē[54] || || || || || || ||

delegācijās || || || || || || ||

XX 01 05 02 (CA, INT, SNE – netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || ||

KOPĀ || 2 AD || 2 AD || 2 AD || 2 AD || 2 AD || 2 AD || 2 AD

XX ir politikas joma vai attiecīgā budžeta iedaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || EUROSUR ikdienas darbības pārvaldība un atbalsts.

Ārštata darbinieki ||

3.2.4. Saderība ar kārtējo un nākamo daudzgadu finanšu shēmu

– þ  (Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai un nākamai daudzgadu finanšu shēmai

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[55].

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5. Trešo personu iemaksas

– þ  Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skatīt 1.6. punktu) || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || ||

KOPĀ — līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || ||

Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– þ  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

¨         pašu resursus

¨         dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[56]

N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (skat. 1.6. punktu)

Pants …. || || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

[1]               OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.

[2]               COM (2008) 68 galīgā redakcija, 13.2.2008. (EUROSUR rīcības plāns). Par progresu, kas panākts no 2008. gada līdz 2010. gadam, skat. SEC(2009)1265 galīgā redakcija, 24.9.2009., un SEC(2011) 145 galīgā redakcija, 28.1.2011.

[3]               Salīdzināt arī ar LESD 77. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

[4]               Sal. Regulas (EK) Nr. 2007/2004 11.c pantu, kas iekļauts ar Regulu (ES) Nr. 1168/2011.

[5]               COM (2010) 385 galīgā redakcija, 20.7.2010.

[6]               OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.

[7]               OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[8]               OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[9]               OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.

[10]             OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

[11]             OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

[12]             OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

[13]             OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

[14]             OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.

[15]             OV L 111, 4.5.2010., 20. lpp.

[16]             OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.

[17]             ABM: budžeta vadība pa darbības jomām – ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[18]             Kā minēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) vai b) apakšpunktā.

[19]             COM(2010) 623 galīgā redakcija, 27.10.2010., II sējums, 43,14.

[20]             COM(2008) 68 galīgā redakcija, 13.2.2008. (EUROSUR rīcības plāns).

[21]             Sal. ar 8. nodaļu pievienotajā ietekmes novērtējumā.

[22]             Salīdzinot ar rādītajiem par 2011. gadu, kas iekļauti Frontex riska analīzes ziņojumos un attiecīgos Eiropola ziņojumos. Šie rādītāji būs atkarīgi arī no faktoriem ārpus EUROSUR, piemēram, pārmaiņām politiskajā un ekonomiskajā stāvoklī kaimiņos esošās trešās valstīs.

[23]             Salīdzinot ar pašreizējo situāciju, kura aprakstīta ietekmes novērtējumā, kas pievienots EUROSUR regulas priekšlikumam.

[24]             Sal. ar 3.2. nodaļu un 3.3. nodaļu pievienotajā ietekmes novērtējumā.

[25]             Sal. ar 3.5. nodaļu pievienotajā ietekmes novērtējumā.

[26]             Skat projektu sarakstu 1.5 pielikumā.

[27]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[28]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[29]             Sal. ar 8. nodaļu pievienotajā ietekmes novērtējumā.

[30]             Šīs budžeta pozīcijas tiek lietotas dažādu EUROSUR komponentu pakāpeniskai izstrādei un testēšanai līdz 2013. gadam. Ņemot vērā, ka ierosinātajai EUROSUR regulai būtu jāstājas spēkā 2013. gada beigās, tiesību akta finanšu pārskats attiecas tikai uz laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam. Pārskats par izmaksām EUROSUR izstrādei no 2008. gada līdz 2010. gadam un lēstajām izmaksām EUROSUR no 2011. līdz 2020. gadam ir atrodams pievienotajā ietekmes novērtējumā.

[31]             Dif. — diferencētās apropriācijas / Nedif. — nediferencētās apropriācijas

[32]             EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[33]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[34]             Pārskats par kopējām lēstajām izmaksām laikposmam no 2011. līdz 2020. gadam ir atrodams pievienotajā ietekmes novērtējumā.

[35]             Šī budžeta pozīcija ietver šādas izmaksas: 1) 75 % ES līdzfinansējumu valstu koordinācijas centru (VKC) darbības izmaksām 24 dalībvalstīs, kurām ir sauszemes un jūras ārējā robeža, ciktāl dalībvalstis ir plānojušas šīs izmaksas, izmantojot Savienības budžetu; 2) izmaksas pakalpojumam uzraudzības instrumentu kopīgai izmantošanai, ko arī vajadzētu līdzfinansēt no attiecīgajām Eiropas kosmosa programmām, tai skaitā darbspējīgās Globālās vides un drošības novērošanas (GMES), apjomā, kas pieejams laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam; 3) izmaksas EUROSUR savienošanai ar reģionāliem tīkliem, kas izveidoti starp dalībvalstīm un kaimiņos esošām trešām valstīm; 4) visas citas izmaksas, kas nepieciešamas, lai īstenotu EUROSUR.

[36]             Frontex stāvokļa centra (FSC), tīkla, kas savieno VKC un Frontex, un vienotās pierobežas izlūkdatu ainas darbības izmaksām. Paredzēts, ka 5 līdz 10 miljonus euro gadā no šiem lēstajiem skaitļiem segs no Frontex budžeta un no 10 līdz 15 miljonus euro gadā segs no Iekšējās drošības fonda. Precīzās summas, ko finansēs Frontex tiks noteiktas ikgadējā budžeta procedūrā.

[37]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[38]             Rezultāti ir attiecīgie produkti un pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[39]             Skat. 1.4.2. sadaļu: 1.a – Struktūru vienkāršošana un sistēmu savstarpēja savienošana valsts līmenī; 2.a – Personāla un resursu efektīva pārvaldība; 2.c – Seku novērtējums.

[40]             75 % ES līdzfinansējuma valstu koordinācijas centru (VKC) darbības izmaksām 24 dalībvalstīm ar ārēju sauszemes un jūras robežu.

[41]             Darbības izdevumi Frontex stāvokļa centram (FSC).

[42]             2.a – Datu, informācijas un izlūkdatu apmaiņa gandrīz reālā laikā.

[43]             Darbības izmaksas tīklam, kas savieno valstu koordinācijas centrus un Frontex.

[44]             Vienotās pierobežas izlūkdatu ainas (CPIP) darbības izmaksas.

[45]             1.d – Uzlabota informācijas apmaiņa ar kaimiņos esošām trešām valstīm.

[46]             EUROSUR savienošana ar reģionāliem tīkliem, kas izveidoti starp dalībvalstīm un kaimiņos esošām trešām valstīm.

[47]             1.b – Datu apkopošanas izmantošana kopā ar tehnoloģiskajām spējām pārrobežu pārvietošanās atklāšanai un izsekošanai; 1.c – Starpnozaru informācijas apmaiņa ar citiem dalībniekiem jūrniecības jomā.

[48]             Darbības izmaksas dienestam uzraudzības instrumentu kopīgai izmantošanai ES līmenī.

[49]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[50]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[51]             2 AD līmeņa amata vietas, kas minētas tabulā ir iekļautas priekšlikumā regulai, ar kuru izveido Iekšējās drošības fondu.

[52]             CA ― līgumdarbinieki, INT — pagaidu darbinieki (Intérimaire), JED — jaunākie eksperti delegācijās (Jeune Expert en Délégation) , LA — vietējie darbinieki, SNE—valstu norīkotie eksperti.

[53]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām „BA” pozīcijām).

[54]             Galvenokārt struktūrfondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF).

[55]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[56]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.