PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Jaunattīstības valstīs joprojām būtiska problēma ir lielais nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits. Lai gan ir gūti ievērojami panākumi, tomēr lielākajā daļā jaunattīstības valstu Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšana kavējas, un tās nespēj veiksmīgi uzsākt ilgtspējīgas attīstības ceļu visās tā nozīmēs — ekonomiskajā, sociālajā un vides jomā, kur pēdējā ietver klimata pārmaiņu radīto seku mazināšanu un pielāgošanos tām.

Stāvokli joprojām pasliktina ievērojamas globālās problēmas, kā arī virkne neseno krīžu, kas smagi skāra jaunattīstības valstis, citu seku starpā radot sociālo un ekonomikas nestabilitāti, palielinot migrāciju, pārtikas trūkumu un neaizsargātību pret ārējiem satricinājumiem. Arvien plašāk tiek atzīts, ka vides un dabas resursus, kam ir svarīga nozīme sociālekonomiskajā izaugsmē, arvien vairāk apdraud klimata pārmaiņas un straujais iedzīvotāju skaita pieaugums. Tas var saasināt jau tā nestabilo situāciju daudzās jaunattīstības valstīs un apdraudēt atsevišķus sasniegumus attīstības jomā.

ES apņemas arī turpmāk palīdzēt jaunattīstības valstīm mazināt un pilnībā izskaust nabadzību. Lai īstenotu šo mērķi, tika pieņemta regula par Attīstības sadarbības instrumentu (ASI) laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, kuras galvenais un visaptverošais mērķis ir nabadzības izskaušana partnervalstīs un reģionos. Regula ietver trīs programmu kategorijas: i) divpusējās un reģionālās ģeogrāfiskās programmas, kas ietver sadarbību ar Āziju, Latīņameriku, Vidusāziju, Tuvajiem Austrumiem un Dienvidāfriku; ii) tematiskās programmas, kuras ietver šādus jautājumus: ieguldījums cilvēkos, vide un dabas resursu, tostarp enerģijas, ilgtspējīga apsaimniekošana, nevalstiskās struktūras un pašvaldības, nodrošinātība ar pārtiku, kā arī migrācija un patvērums; un iii) papildpasākumi valstīm, kurās ražo cukuru.

Pašreizējās ASI regulas termiņš beidzas 2013. gada 31. decembrī. Dažādos ASI pārskatos ir atzīta tā vispārējā pievienotā vērtība un ieguldījums TAM īstenošanā, taču norādīts arī uz atsevišķiem trūkumiem. Jaunas problēmas līdz ar stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktajām prioritātēm un jaunākā ES attīstības politika pamudināja Komisiju iesniegt priekšlikumu pārskatīt un pielāgot ASI regulu atbilstīgi 2011. gada 29. jūnija paziņojumam “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” un 2011. gada 13. oktobra paziņojumam “ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: pārmaiņu programma”.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Sabiedriskā apspriešana

Komisija laikposmā no 2010. gada 26. novembra un 2011. gada 31. janvārim rīkoja sabiedrisko apspriešanu par ES ārējo darbību turpmāko finansēšanu. Šā procesa pamatā bija tiešsaistes aptauja kopā ar pamatdokumentu “Kā finansēt ES ārējās darbības pēc 2013. gada?”. Kopumā atbildēs netika pausta vajadzība veikt būtiskus grozījumus pašreizējā esošo instrumentu struktūrā. Tomēr daži problēmjautājumi tika apzināti un attiecīgi ņemti vērā, izstrādājot jauno ASI regulu.

· Lielākā daļa respondentu (apmēram 70 %) apgalvoja, ka ES finansiālā intervence rada ievērojamu pievienoto vērtību. Respondenti atzīmēja, ka ES jāizmanto salīdzinošā priekšrocība, kas saistīta ar tās globālo klātbūtni, daudzpusīgo pieredzi, pārvalstisko raksturu un koordinācijas veicinātājas lomu.

· Gandrīz visi respondenti (92 %) atbalstīja diferencētāku pieeju, kas pielāgota saņēmējas valsts apstākļiem, lai palielinātu ES finanšu instrumentu ietekmi. Tādējādi tiek stiprināta diferenciācija starp saņēmējām valstīm.

· Plašu respondentu atbalstu saņēma tādu nosacījumu izpēte saņēmējā valstī, kuru pamatā ir cilvēktiesību ievērošana, attieksme pret minoritātēm, laba pārvaldība un kultūras izpausmju daudzveidība (78 %), kā arī politikas kvalitāte, spēja un vēlme īstenot pareizu politiku (63 %). Ierosinātajā regulā par sadarbības pamatu tiek atzīti valstu attīstības plāni, kā arī kopīgi izstrādātas ES stratēģijas. Tajā uzsvērtas arī ES pamatvērtības un principi, un tādējādi stiprināta atbilstība nosacījumiem un savstarpējā pārskatatbildība.

· Lielākā daļa respondentu atbalsta lielāku elastīgumu attiecībā uz īstenošanu, īpaši risinot starpreģionu problēmas, ko kavē, kā tiek uzskatīts, atsevišķu instrumentu “ģeogrāfiskie ierobežojumi” (Eiropas Attīstības fonds (EAF) attiecas tikai uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm, ASI — uz Latīņameriku, Āziju, Vidusāziju, Tuvajiem Austrumiem un Dienvidāfriku, bet Eiropas Kaimiņattiecību un partnerattiecību instruments (EKPI) — uz kaimiņvalstīm). Lai palielinātu elastīgumu un vienkāršotu īstenošanu, ierosinātajā regulā paredzētas īstenošanas darbības, kam ir starpreģionāla nozīme, un dažādas tematiskās grupas.

· Lielākā daļa respondentu piekrita, ka kopīga plānošana un līdzfinansēšana ar dalībvalstīm (un, iespējams, ar saņēmējām valstīm) varētu palielināt ES ārējo darbību ietekmi un saskaņotību, vienkāršot palīdzības sniegšanu un samazināt kopējās darījumu izmaksas. Tas ir pienācīgi ņemts vērā ierosinātajā regulā.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Komisija veica dažādu ziņojumu (novērtējumu, revīziju, pētījumu, vidusposma pārskatu) iekšējo pārskatu. Šajā pārskatā vērtēja darba rezultātus un gūto mācību saistībā ar finanšu instrumentu izstrādi.

Pārskats uzrādīja, ka pašreizējais ASI veicināja TAM mērķu īstenošanu jaunattīstības valstīs. Tādi ASI īstenošanas noteikumi kā budžeta atbalsts un “nozares mēroga pieeja” ir devuši iespēju padziļināt sadarbību ar partnervalstīm un veikt efektīvāku līdzekļu devēju darba dalīšanu, izmantojot līdzfinansēšanu.

Tomēr pārskatā tika apzināti arī vairāki trūkumi.

· Dažādas iekšējās ES politikas jomas arvien vairāk kļūst par ES ārējās darbības daļu. Saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” un Lisabonas līgumu bija jāveic savstarpēja iekšējo un ārējo darbību nostiprināšana. Esošā sistēma nebija atbilstoša, lai Komisijai dotu iespēju iejaukties efektīvi un pietiekamā apjomā. Situācija ievērojami uzlabosies, sagrupējot dažādas tematiskās jomas vienā pozīcijā.

· Dažos gadījumos tematiskās programmas bija pārāk sadrumstalotas, lai spētu reaģēt uz globālajām krīzēm (piem., pārtikas cenu krīzi, putnu gripu) vai starptautiskajām saistībām augstākajā politiskajā līmenī (piem., bioloģisko daudzveidību un klimata pārmaiņām). Tāpēc tematiskais piešķīrums jāizmanto elastīgāk, sagrupējot dažādas tematiskās programmas un dodot iespēju saskaņoti un vispārēji ilgtermiņā iesaistīties globālo problēmu risināšanā, ņemot vērā sabiedrisko labumu, kā arī reaģēt uz dažādiem satricinājumiem, kas ietekmē visnabadzīgākos iedzīvotājus.

· Pašreizējā ASI regula aptver daudzas jaunattīstības valstis no vismazāk attīstītajām valstīm līdz valstīm ar lielākajiem ienākumiem no vidējiem. Nesenais ekonomisko un sociālo atšķirību pieaugums starp partnervalstīm un jaunu mērķu izstrāde liek uzlabot diferenciāciju. Ierosinātajā jaunajā regulā paredzēti papildu norādījumi par diferenciāciju, ļaujot ES atbalstu piešķirt galvenokārt tajās jomās, kur tas ir visvairāk vajadzīgs un var sniegt vislielāko ietekmi. Nolūkā pabeigt politikas pasākumu kopumu Komisija ierosina izveidot jaunu instrumentu (partnerības instrumentu), lai īstenotu mērķus, kas pārsniedz attīstības palīdzības robežas.

· Starpreģionu iniciatīvu atbalstīšana ir izrādījusies sarežģīta pašreizējās ārējās palīdzības instrumentu uzbūves dēļ. Tas jo īpaši attiecās uz ES un Āfrikas kopējās stratēģijas īstenošanu. Jaunā ASI regula nodrošina labāku tiesisko pamatu ES un Āfrikas kopējās stratēģijas īstenošanai.

· Pašreizējā ASI regulā noteikumi attiecībā uz nestabilām valstīm un valstīm pēckrīzes situācijās nav pietiekami, jo tajos pārāk zemu novērtēta vajadzība atbalstīt politiskos procesus, kas stiprina tiesiskumu un pārvaldību. Pārejas problēmu risināšanā vajadzīgi vairāki pasākumi valsts līmenī, pamatojoties uz konkrētām vajadzībām un saistībā ar kopējo stratēģiju (holistiska pieeja). Jaunajā regulā labāk ņemtas vērā šīs problēmas un risināta lēmumu pieņemšanas procesa neelastīguma problēma attiecībā uz finansējuma piešķiršanu, plānošanu un īstenošanu.

· Pašreizējā ASI regula ietver indikatīvu finansējuma sadalījumu katram reģionam, piešķirot pilnīgi visus līdzekļus. Tas mazina tādu līdzekļu piesaistīšanas darbības jomu, kas nepieciešami, lai reaģētu uz neparedzētām vajadzībām (jaunām politikas prioritātēm, dabas vai cilvēka radītām katastrofām u. c.). Jaunajā regulā ierosināts nepiešķirt daļu līdzekļu, rezervējot tos izmantošanai neparedzētos gadījumos.

· Visbeidzot, pašreizējais ASI plānošanas un īstenošanas process tika atzīts par pārāk sarežģītu. Tas nedod iespēju saskaņot ES un tās partneru plānošanas ciklus, neveicina kopīgu plānošanu ar dalībvalstīm un vajadzības gadījumā neļauj veikt ātrus grozījumus. Jaunajā ASI regulā visi šie trūkumi ir novērsti.

Ietekmes novērtējums

Komisija veica ietekmes novērtējumu (IN), kurā ņēma vērā trīs pamatpolitikas alternatīvas: ASI regulas saglabāšana bez izmaiņām (1. risinājums) un divi alternatīvi varianti ASI grozīšanai atkarībā no pašreizējā ASI noteiktajām problēmām (2.A un 2.B risinājums).

Iepriekš minēto 1. risinājumu nepieņēma, jo tas nenovērstu konstatētās problēmas. Savukārt 2. risinājuma apakšrisinājumos A un B konstatētās problēmas tiek risinātas dažādā mērā, un katram risinājumam būs noteiktas politiskās un cita veida sekas. Ietekmes novērtējumā tika secināts, ka labāks ir B apakšrisinājums, jo tas

· pieskaņo ASI mērķus jaunākajām ES attīstības politikas tendencēm;

· skaidri nošķir partnervalstis;

· ietver labu pārvaldību, demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu saistībā ar ES palīdzību;

· veicina ES un Āfrikas kopējās stratēģijas īstenošanu;

· pilnveido tematiskās programmas, lai nodrošinātu vajadzīgo elastīgumu;

· nodrošina elastīgus mehānismus, lai veicinātu efektīvāku ES atbildi uz strauji mainīgo stāvokli valstīs krīzes un pēckrīzes situācijā, kā arī nestabilās valstīs;

· palielina finansējuma piešķiršanas elastīgumu; un

· uzlabo ES palīdzības efektivitāti, vienkāršojot plānošanas un īstenošanas procedūras un padarot tās elastīgākas, sekmējot kopīgu plānošanu un pielāgojot ES palīdzību partnervalstu plānošanas cikliem.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Līguma par Eiropas Savienības darbību piektās daļas III sadaļas 1. nodaļā paredzēts tiesiskais regulējums sadarbībai ar partnervalstīm un reģioniem. Ierosinātās ASI regulas pamatā ir Līguma 209. panta 1. punkts, un Komisija to iesniedz saskaņā ar 294. pantā paredzēto procedūru. Šīs regulas īstenošanas vispārēju sistēmu, virzienus un uzsvaru nodrošinās Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, 2005. gada 20. decembra kopīgais paziņojums par Eiropas Savienības attīstības politiku “Eiropas konsenss”, 2011. gada 13. oktobra paziņojums “ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: pārmaiņu programma”, kā arī visi nākamie paziņojumi, ar kuriem nosaka Eiropas attīstības politikas pamatvirzienus un principus, un visi turpmākie to secinājumi vai grozījumi.

Vienīgi ES nostāja ir pietiekami objektīva, lai īstenotu daļu no ES ārējās palīdzības kopā ar dalībvalstīm un to vārdā, palielinot ticamību valstīs, kurās tā darbojas. Daudzām dalībvalstīm nav pietiekamas spējas un/vai vēlmes izstrādāt globālus ārējos instrumentus. Tādēļ iejaukšanās ES līmenī ir labākais veids, kā veicināt ES vispārējo interešu un vērtību globālu īstenošanu un nodrošināt ES klātbūtni visā pasaulē. Tā kā 27 dalībvalstīm ir kopīga politika un stratēģija, ES piemīt kritiskā masa, lai reaģētu uz globālām problēmām, īpaši saistībā ar TAM mērķu īstenošanu. Tā kā atsevišķas dalībvalstis nevar pietiekami īstenot ierosinātajā regulā izvirzītos mērķus un tos darbības mēroga un tvēruma dēļ labāk var sasniegt ES līmenī, ES var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu.

Ierosinātā jaunā regula stiprina koordinēšanas spēju un veicina ar dalībvalstīm kopīgu plānošanu, nodrošinot efektīvu darba dalīšanu un efektīvu palīdzības sniegšanu. ES un dalībvalstu attīstības politikai citai citu jāpapildina un jāstiprina. Tāpēc ES palīdzība jāpiešķir jomās, kurās tai var būt vislielākā ietekme, ņemot vērā spēju darboties pasaules mērogā un reaģēt uz globālām problēmām. Saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu ierosinātajā jaunajā regulā ir paredzēti tikai tādi pasākumi, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

Ierosinātā jaunā regula darbosies, ņemot vērā ES nozaru politikas prioritāšu ārējo dimensiju, nodrošinot koordināciju un uzlabojot sinerģiju saskaņā ar regulā paredzētajiem mērķiem un iepriekš minēto tiesisko un politisko regulējumu.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Komisija ierosina piešķirt ārējiem instrumentiem 96 miljardus euro laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam[1]. Attiecībā uz ASI ierosinātais piešķīrums ir 23 294,7 miljoni euro. ASI gada indikatīvās budžeta saistības ir norādītas turpmākajā tabulā. Indikatīvie finanšu piešķīrumi katrai atsevišķai ASI programmai ir norādīti regulas VII pielikumā. Plānots, ka vismaz 50 % no programmas “Globālie sabiedriskie labumi un problēmas” iztērēs klimata pārmaiņu un vides mērķu[2] īstenošanai un vismaz 20 % — sociālai iekļaušanai un humānai attīstībai. Saskaņā ar paziņojumu “ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: pārmaiņu programma” vispārēji ir paredzēts arī turpmāk atbalstīt sociālo iekļaušanu un humānu attīstību, izmantojot vismaz 20 % no Savienības attīstības palīdzības. Visbeidzot, šīs regulas mērķis ir veicināt zemas oglekļa emisijas un pret klimata pārmaiņām noturīgas sabiedrības veidošanu, izmantojot vismaz 20 % no Savienības budžeta, kā paredzēts Komisijas paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””.

Lai nodrošinātu paredzamību, izmantojot divus daudzgadu piešķīrumus, kas attiecīgi paredzēti pirmajiem četriem gadiem un nākamajiem trim gadiem, saskaņā ar ES ārējās darbības mērķiem tiks nodrošināts augstākās izglītības darbību finansējums trešās valstīs programmas “Erasmus visiem” kontekstā. Šo finansējumu atspoguļos ASI daudzgadu indikatīvajā plānā saskaņā ar attiecīgajās valstīs noteiktajām vajadzībām un prioritātēm. Piešķīrumus var pārskatīt svarīgu neparedzētu apstākļu vai ievērojamu politisku pārmaiņu gadījumā saskaņā ar ES ārējām prioritātēm. Šo fondu izmantošanai piemēros noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes “Erasmus for All” Regulā (ES) Nr. [--], ar ko izveido “Erasmus visiem”[3].

Attīstības sadarbības instruments* || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || 2014.–2020. gads

2716,7 || 2903,1 || 3100,3 || 3308,7 || 3525,3 || 3751,7 || 3989 || 23 294,7

* Pašreizējās cenas miljonos EUR

5.           GALVENIE ELEMENTI

Vienkāršošana

Komisijas prioritāte šajā jaunajā regulā, kā arī citās programmās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) kontekstā ir vienkāršot regulatīvo vidi un veicināt partnervalstu un reģionu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) u. c. piekļuvi Savienības palīdzībai tādā apjomā, kas veicina regulas mērķu īstenošanu.

Ārējos instrumentus vienkāršos, tos skaidrāk nodalot un samazinot pārklāšanos, lai tos atsevišķi identificētu un skaidri noteiktu to politikas mērķus.

Vienkāršošanu, kā arī partnervalstu un reģionu savstarpējo darījumu izmaksu samazināšanu panāks, izmantojot elastīgas plānošanas procedūras, kas dod iespēju piemērot palīdzības efektivitātes principus. Piemēram, Savienība var pielāgoties partnervalstu attīstības plāniem, tādējādi samazinot vajadzību partnervalstīm piedalīties sarunās par īpašiem ES stratēģijas dokumentiem, kuri jāpieņem Komisijai, un dodot iespēju veikt konkrētāku analīzi, ko varētu iekļaut daudzgadu plānošanas dokumentā. Līdzīgi, izmantojot kopīgu plānošanu ar dalībvalstīm, var nostiprināt līdzekļu devēju koordinēšanu un darba dalīšanu.

Īstenošanas noteikumi ir ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes [--] Regulā (ES) Nr. [--], ar ko nosaka kopīgus noteikumus un procedūras Savienības ārējās darbības instrumentu īstenošanai.

Diferencēšana

Paziņojumā “ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: pārmaiņu programma” noteiktās diferencētās pieejas mērķis ir palielināt ES attīstības sadarbības ietekmi, paredzot līdzekļus tiem mērķiem, kuriem tie ir visvairāk nepieciešami, lai samazinātu nabadzību, un kur tie varētu nodrošināt vislielāko ietekmi. Tam jānotiek, pirmkārt, ņemot vērā atbilstību divpusējām attīstības sadarbības programmām, un, otrkārt, ņemot vērā palīdzības piešķīrumu.

Principā no divpusējām palīdzības programmām būtu jāizslēdz valstis ar augstiem ienākumiem un lielākajiem ienākumiem no vidējiem, kā arī citas valstis ar lieliem vidējiem ienākumiem, kurās notiek ilgtspējīga attīstība un/vai kurām ir piekļuve lieliem iekšzemes un ārējiem līdzekļiem, lai finansētu savas attīstības stratēģijas. Pasaule attīstās: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas (ESAO/APK) oficiālās attīstības palīdzības (OAP) saņēmēju saraksts (pārskatīts 2011. gadā) liecina, ka vairāk nekā 20 valstis ir no zemu ienākumu kategorijas nonākušas vidēju ienākumu kategorijā vai no mazāko ienākumu no vidējiem kategorijas — lielāko ienākumu no vidējiem kategorijā, pamatojoties uz nacionālo kopienākumu (NKI) uz vienu iedzīvotāju. Tas ir tikai viens rādītājs citu starpā, un diferenciācijas principa piemērošanā jāņem vērā arī humānā attīstība, atkarība no palīdzības un citi aspekti, tostarp attīstības procesa dinamika.

Daudzām valstīm ar vidējiem ienākumiem ir jauna un arvien lielāka loma reģionālā un/vai globālā līmenī. Tāpēc ES jāpielāgojas attiecībām ar šīm valstīm, tostarp pielāgojot mūsu sadarbības prioritātes un instrumentus. Tas nenozīmē, ka mūsu attiecībām jāpavājinās, bet drīzāk tajās jāparedz modernu instrumentu izstrāde. ES jāiesaistās jaunās partnerībās ar valstīm, kas tiek izslēgtas no divpusējas palīdzības programmām, īpaši pamatojoties uz reģionālām un tematiskām programmām saskaņā ar jauno ASI, ES ārējās darbības tematiskiem finanšu instrumentiem un jauno partnerības instrumentu.

Deleģēti akti

Elastīgumu ierosina stiprināt, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai dotu iespēju grozīt atsevišķus nebūtiskus regulas elementus, kas ietekmē turpmāko plānošanu (piemeram, pielikumus par valstīm, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu, sadarbības jomas un indikatīvo finanšu piešķīrumu katrai programmai 2014.–2020. gadam).

Sīks skaidrojums

Šajā iedaļā sniegts sīks komentārs, kurā skaidrotas galvenās jaunās ASI regulas idejas katrā no ierosinātajiem pantiem.

(0)          Priekšmets un darbības joma (I sadaļas 1. pants)

Vienīgais 1. pantā ierosinātais grozījums ir attiecībā uz Panāfrikas programmas iekļaušanu regulas darbības jomā.

Tādējādi regula aptver visas jaunattīstības valstis, teritorijas un reģionus, izņemot valstis, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu no pirmspievienošanās instrumentiem.

(1)          Mērķi un vispārējie principi (II sadaļa). 2. un 3. pants

Šīs sadaļas 2. pantā (Mērķi un atbilstības kritēriji) noteikti regulas galvenie un visaptverošie mērķi, kā arī Savienības ģeogrāfiskās un tematiskās attīstības sadarbības iezīmes. Mērķi atbilst Līguma 208. pantam, iepriekš minētajiem Komisijas paziņojumiem “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” un “ES attīstības politikas ietekmes palielināšana — programma pārmaiņām”.

Šajā pantā paredzēts atbalstīt visas sadarbības formas ar jaunattīstības valstīm. Tajā prasīts izpildīt ESAO/APK oficiālās attīstības palīdzības (OAP) kritērijus, kuros iespējami izņēmumi attiecībā uz tematiskajām un Panāfrikas programmām. Šīm programmām ir paredzēts 10 % elastīgums attiecībā uz ar OAP nesaistītu darbību izdevumu segšanu; lai gan atbilstība OAP kritērijiem nav stingri jāievēro, to var pieprasīt šo programmu darbību atbilstošai īstenošanai.

Šīs sadaļas 3. pantā (Vispārēji principi) noteikti galvenie regulas īstenošanas principi — demokrātija, cilvēktiesību, pamatbrīvību un tiesiskuma ievērošana; diferencēta pieeja partnervalstīm, ņemot vērā to vajadzības, spējas, saistības un darbības rezultātus, kā arī potenciālo ES ietekmi; galvenie transversālie jautājumi (dzimumu līdztiesība, sieviešu lomas pastiprināšana); spēcīga ES ārējās darbības saskaņotība; uzlabota sadarbība ar dalībvalstīm un citiem divpusējiem vai daudzpusējiem līdzekļu devējiem; un partnervalstu un reģionu vadīts attīstības process ar savstarpēju pārskatatbildību, izmantojot iekļaujošu un līdzdalības pieeju attīstībai, kā arī efektīvus un inovatīvus sadarbības noteikumus saskaņā ar ESAO/APK labāko praksi, tādējādi uzlabojot palīdzības ietekmi un samazinot pārklāšanos un dublēšanu.

(2)          Ģeogrāfiskās un tematiskās programmas (III sadaļa). 4.–9. pants

Šīs sadaļas 4. pantā (Savienības palīdzības īstenošana) aprakstīts programmu veids, saskaņā ar kurām tiks īstenota ES palīdzība.

Šīs sadaļas 5. pantā (Ģeogrāfiskās programmas) ietvertas iespējamās sadarbības jomas un nošķirta reģionālā un divpusējā sadarbība. Piemēros 3. pantā paredzēto diferenciācijas principu. Tādēļ divpusēja attīstības palīdzība tiks sniegta tām partnervalstīm, kurām tā ir visvairāk vajadzīga un kurām trūkst finansiālās spējas attīstībai. Diferenciācijas princips ņem vērā arī Savienības palīdzības potenciālo ietekmi partnervalstīs. Partnervalstis, kas saņem divpusēju attīstības palīdzību, uzskaitītas III pielikumā. Šajā pielikumā neietilpst valstis, kas “izslēgtas” saskaņā ar šādiem kritērijiem: partnervalstis, kuras veido vairāk nekā 1 % no pasaules IKP, un/vai valstis ar lielākajiem ienākumiem no vidējiem saskaņā ar ESAO/APK oficiālās attīstības palīdzības (OAP) saņēmēju sarakstu tiek principā izslēgtas; tomēr attiecībā uz šo valstu vajadzībām un spēju piemēro tādus papildu kritērijus kā sociālās attīstības indekss, ekonomikas ievainojamības indekss un atkarība no palīdzības, kā arī ekonomikas izaugsme un ārvalstu tiešie ieguldījumi. Ņem vērā arī pieejamo datu ticamību.

Tomēr visām I pielikumā iekļautās partnervalstis joprojām saņems atbalstu no reģionālajām un tematiskajām programmām.

Regulā nav paredzēti ES sadarbības vai intervences jomu ierobežojumi. Jebkādi šādu jomu apraksti ir minēti tikai kā piemērs. Var izvēlēties tādas jomas, kas atbilst Līgumā paredzētajiem mērķiem, ES starptautiskajiem pienākumiem un saistībām vai konkrētiem mērķiem, kuri paredzēti nolīgumos ar partnervalstīm un reģioniem. Neraugoties uz to, jomas jāierosina saskaņā ar ES mērķi par palīdzības koncentrēšanu, nodrošinot, ka ES politika un dalībvalstu politika viena otru papildina, kā paredzēts Līguma 208. pantā[4] un atbilstīgi Komisijas paziņojumiem (īpaši Komisijas paziņojumam par pārmaiņu programmu) un attiecīgajām Padomes un Parlamenta rezolūcijām.

Šīs sadaļas 6. pantā (Tematiskās programmas) ietvertas tematiskās programmas, kuru vispārējo mērķi un ietekmi saskaņos ar šīs regulas vispārējo pamatmērķi un darbības jomu, kā arī tematisko programmu īstenošanas nosacījumiem.

Šīs sadaļas 7. pantā (Globālie sabiedriskie labumi un problēmas) aprakstīta tematiskā programma “Globālie sabiedriskie labumi un problēmas”, kuras mērķis ir elastīgi un transversāli aplūkot galvenos globālos labumus un problēmas. Tās galvenās darbību jomas, kas tiks īstenotas ar šo programmu, izklāstītas V pielikumā un cita starpā ietver vidi un klimata pārmaiņas, ilgtspējīgu enerģiju[5], humāno attīstību (tostarp veselību, izglītību, dzimumu līdztiesību, nodarbinātību, prasmes, sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu, kā arī tādus ar ekonomikas attīstību saistītus aspektus kā izaugsme, darba vietas, tirdzniecība un privātā sektora iesaiste), nodrošinātību ar pārtiku, migrāciju un patvērumu. Šī tematiskā programma dos iespēju strauji reaģēt uz neparedzētiem gadījumiem un globālām krīzēm (piemēram, pārtikas cenu krīzi, putnu gripu). Tā mazinās ES attīstības sadarbības sadrumstalotību un dos iespēju atbilstoši stiprināt iekšējo un ārējo darbību saskanību.

Šīs sadaļas 8. pantā (Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes) aprakstīta tematiskā programma “Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes”, kuras pamatā ir iepriekšējā programma “Nevalstiskās struktūras un pašvaldības”. Šajā programmā galveno uzmanību pievērš pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu spēju attīstībai. Programma veicinās iekļaujošu un pilnvarotu pilsonisko sabiedrību un vietējās iestādes, informētības palielināšanu attiecībā uz attīstības jautājumiem un piesaisti tiem, kā arī stiprinās spējas vest politisku dialogu par attīstību.

Šīs sadaļas 9. pantā (Panāfrikas programma) aprakstīta Panāfrikas programma, kas izveidota, lai īstenotu Āfrikas un ES kopējo stratēģiju. Ar šo programmu papildinās citus finanšu instrumentus, īpaši Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (EKI), EAF un tematiskās programmas saskaņā ar ASI. Kamēr EKI un EAF galveno uzmanību pievērš intervencei reģionālā vai valsts līmenī Āfrikā, Panāfrikas programmu izmantos, lai sniegtu atbalstu JAES mērķu īstenošanai, īpaši atbalstot starpreģionālas, kontinentālas un starpkontinentālas darbības, kā arī attiecīgas Āfrikas un ES kopējās stratēģijas iniciatīvas pasaules arēnā. Panāfrikas programmā paredzēta cieša sadarbība ar citiem instrumentiem, un galvenā uzmanība tajā tiks pievērsta konkrētām iniciatīvām, par kurām panākta vienošanās saistībā ar JAES un tās rīcības plāniem un kurām nevar piesaistīt alternatīvu finansēšanas avotu, tādējādi nodrošinot vajadzīgo saskaņotību un sinerģiju, kā arī novēršot dublēšanos un pārklāšanos.

(3)          Plānošana un finansējuma piešķiršana (IV sadaļa). 10.–14. pants

Šīs sadaļas 10. pantā (Vispārējā sistēma plānošanai un finansējuma piešķiršanai) paredzēta vispārējā sistēma ģeogrāfiskai un tematiskai plānošanai, kā arī finansējuma piešķiršanai saskaņā ar šo regulu. Šim nolūkam izmantos 3. panta 2. punktā noteiktos piešķiršanas kritērijus. Lai nodrošinātu Savienības un dalībvalstu pasākumu sinerģiju un papildināmību, dalībvalstis pilnībā iesaistīs plānošanas procesā. Apspriešanas procesā piedalīsies arī citi līdzekļu devēji un attīstības dalībnieki, kā arī pilsoniskā sabiedrība, reģionālās iestādes un pašvaldības.

Šā panta 4. punktā paredzēts atstāt nepiešķirtu konkrētu finansējuma summu, lai palielinātu instrumenta elastīgumu un iespēju reaģēt neparedzētos gadījumos (jaunas politikas prioritātes, dabas vai cilvēku radītas katastrofas u. c.).

Šīs sadaļas 11. pantā (Plānošanas dokumenti ģeogrāfiskajām programmām) norādītas prasības un principi, kādus piemēro to valstu un reģionu stratēģijas dokumentu sagatavošanai, kas saņem indikatīvu piešķīrumu saskaņā ar šo regulu un, pamatojoties uz to, — daudzgadu indikatīvajām programmām. Pantā uzskaitīti arī izņēmuma gadījumi, kad stratēģijas dokumenti nav jāsagatavo, lai vienkāršotu plānošanas procesu, kā arī veicinātu kopīgo plānošanu ar dalībvalstīm un pielāgošanu attīstības valstu programmām.

Lai nodrošinātu valsts īpašumtiesības un palīdzības efektivitātes principus, stratēģijas dokumentus izstrādās, apspriežoties ar partnervalstīm un reģioniem, kā arī attiecīgi iesaistot pilsonisko sabiedrību un reģionālās iestādes un pašvaldības. Dalībvalstis, kā arī citus līdzekļu devējus iesaistīs saskaņā ar 10. panta 3. punktu.

Pantā arī paredzēta iespēja izstrādāt kopīgo pamatdokumentu, kurā definētu vispārēju Savienības stratēģiju, kas ietvertu arī attīstības politiku.

Sagatavoto daudzgadu indikatīvo programmu pamatā varētu būt jebkuri plānošanas dokumenti, kas noteikti šajā pantā, izņemot gadījumus, kad kopējais piešķīrums nepārsniedz EUR 30 miljonus. Daudzgadu indikatīvās programmas var pielāgot, izmantojot vidusposma vai ad hoc pārskatus, ņemot vērā sasniegtos mērķus, kā arī no jauna identificētas vajadzības, kas radušās, piemēram, krīzes, pēckrīzes vai nestabilas situācijas rezultātā.

Šīs sadaļas 12. pantā (Plānošana valstīm krīzes, pēckrīzes vai nestabilā situācijā) uzsvērtas krīzes, pēckrīzes vai nestabilā situācijā esošu valstu īpašās vajadzības un apstākļi, kas jāņem vērā visu plānošanas dokumentu izstrādes laikā. Regulas 12. panta 2. punktā norādīts, ka šādās valstīs pastāv potenciāla vajadzība ātri reaģēt, un paredzēta īpaša procedūra (ex post komitejas procedūra, 14. panta 3. punkts) stratēģijas dokumenta un daudzgadu indikatīvās programmas ad hoc pārskatam.

Šīs sadaļas 13. pantā (Plānošanas dokumenti tematiskām programmām) aprakstītas tematisko plānošanas dokumentu izstrādes prasības un procedūra. Pantā paredzēta arī iespēja vajadzības gadījumā veikt vidusposma vai ad hoc pārskatu.

Šīs sadaļas 14. pantā (Stratēģijas dokumentu apstiprināšana un daudzgadu indikatīvo programmu pieņemšana) paredzēts, ka Komisija pieņems daudzgadu plānošanas dokumentus (proti, stratēģijas dokumentus, daudzgadu indikatīvās programmas partnervalstīm un reģioniem, kā arī tematiskos stratēģijas dokumentus) pēc tādas komitejas atzinuma saņemšanas, kuru pārstāv dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis (komiteju izveido saskaņā ar šīs regulas 24. pantu).

Pantā paredzēts elastīgums un vienkāršošana tajos gadījumos, kad iespējama atkāpe no standarta komiteju procedūras (piemeram, komiteju procedūru neizmanto vispārējo piešķīrumu tehnisko korekciju vai nelielu grozījumu gadījumā), un gadījumos, kuros komiteju procedūras var izmantot pēc Komisijas grozījumu pieņemšanas un īstenošanas (piem., krīzes, pēckrīzes vai nestabilas situācijas gadījumos, vai demokrātijas un cilvēktiesību apdraudējuma gadījumos).

(4)          Nobeiguma noteikumi (V sadaļa). 15.–22. pants

Lai Savienības palīdzību padarītu saskaņotāku un efektīvāku, kā arī izvairītos no programmu sadalīšanas starp vairākiem dažādiem instrumentiem, 15. pantā (Tādu trešo valstu līdzdalība, kam saskaņā ar šo regulu nav tiesības saņemt atbalstu) paredzēta iespēja paplašināt šīs regulas piemērojamību, lai iekļautu visas trešās valstis, teritorijas un reģionus, ciktāl tas veicina šīs regulas vispārējo mērķu īstenošanu.

Šīs sadaļas 16. pantā (Palīdzības pārtraukšana) paredzēta procedūra, kas jāpiemēro gadījumā, kad tiek konstatēta neatbilstība II sadaļā noteiktajiem principiem un pārtraukta palīdzība saskaņā ar šo regulu.

Šīs sadaļas 17. un 18. pantā (Pilnvaru deleģēšana Komisijai) paredzēta iespēja pilnvarot Komisiju pieņemt deleģētus aktus, lai grozītu vai papildinātu regulas I–VI(I) pielikumu. Regulas 28. pantā aprakstītas pilnvaru deleģēšanas iezīmes un procedūra. Komisija, pieņemot šādu deleģētu aktu, vienlaikus par to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, un akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos pēc paziņojuma (termiņu var pagarināt vēl par diviem mēnešiem) neviena no šīm divām iestādēm nav izteikusi iebildumus.

Šīs sadaļas 19. pantā (Komiteja) izveido attiecīgu komiteju, kas palīdz Komisijai īstenot šo regulu[6].

Šīs sadaļas 20. pantā (Finanšu noteikumi) norādīta finanšu atsauces summa regulas īstenošanai.

Šīs sadaļas 21. pantā (Eiropas Ārējās darbības dienests) norādīts, ka šī regula jāpiemēro saskaņā ar Padomes Lēmumu, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību[7], un jo īpaši tā 9. pantu.

Šīs sadaļas 22. pantā (Stāšanās spēkā) paredzēta regulas stāšanās spēkā un tās piemērošana no 2014. gada 1. janvāra, nenosakot termiņa beigu datumu.

2011/0406 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Šī regula ir uzskatāma par vienu no instrumentiem, ar ko sniedz tiešu atbalstu Eiropas Savienības ārpolitikai. Ar to aizstās Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu Nr. 1605/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā[8], kuras termiņš beidzas 2013. gada 31. decembrī.

(2) Cīņa pret nabadzību joprojām ir Eiropas Savienības attīstības politikas galvenais mērķis, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas 1. nodaļā un Līguma par Eiropas Savienības darbību piektās daļas III sadaļas 1. nodaļā, saskaņā ar Tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM)[9] vai citiem Savienības un tās dalībvalstu apstiprinātiem mērķiem.

(3) Šīs regulas īstenošanas vispārēju politisku regulējumu, virzienus un uzsvaru nodrošina Eiropas Konsenss attīstības jomā[10] un Komisijas paziņojumi “ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: pārmaiņu programma”[11] un “Turpmāka pieeja saistībā ar ES budžeta atbalstu trešām valstīm”[12], kā arī jebkādi turpmākie paziņojumi, ar ko nosaka Eiropas attīstības politikas pamatvirzienus un principus, un turpmākie to secinājumi.

(4) Savienības darbības pamatā ir demokrātijas vērtības, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas ievērošana, līdztiesības un solidaritātes princips, kā arī ANO Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana. Tā cenšas attīstīt un nostiprināt apņemšanos, izmantojot dialogu un sadarbību, ievērot šīs vērtības partnervalstīs un reģionos.

(5) Savienības mērķis ir arī nodrošināt saskaņotību ar citām ārējās darbības jomām. Tas jānodrošina, formulējot Savienības attīstības sadarbības politiku un tās pasākumu stratēģisko plānošanu un īstenošanu.

(6) Lai nodrošinātu palīdzības konsekvenci un atbilstību, vienlaikus samazinot partnervalstu izmaksas, liela nozīme ir efektīvākai palīdzībai, plašākai papildināmībai, labākai pielāgošanai, saskaņotībai ar partnervalstīm, kā arī procedūru koordinēšanai gan starp Savienību un tās dalībvalstīm, gan saistībā ar citiem līdzekļu devējiem un attīstības dalībniekiem. Savā attīstības politikā Savienība apņemas īstenot deklarācijas par atbalsta efektivitāti izdarītos secinājumus, ko pieņēma Augsta līmeņa forumā par atbalsta efektivitāti 2005. gada 2. martā Parīzē, 2008. gada 4. septembrī pieņemto Akras rīcības programmu un 2011. gada 1. decembrī Busanā pieņemto papildu deklarāciju. Ir jāstiprina Savienības un tās dalībvalstu mērķis īstenot kopīgu plānošanu. Šo saistību rezultātā izdarīti vairāki secinājumi, ko pieņēma Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvji, kuri tikās Padomē, piemēram, ES Rīcības kodekss attiecībā uz papildināmību un darbu dalīšanu attīstības politikas jomā[13] un Darbības sistēma palīdzības efektivitātes jomā[14].

(7) Savienībai jāatbalsta Āfrikas un ES kopējā stratēģija[15] un tās turpmākie rīcības plāni, kas ir plašas un savstarpēji izdevīgas sadarbības pamats stratēģiskajā partnerībā, kurai raksturīga kopīgu mērķu līdztiesīga īstenošana.

(8) Savienībai un dalībvalstīm jāuzlabo to attiecīgās attīstības sadarbības politikas saskanība un papildināmība, īpaši attiecībā uz atbilstību partnervalstu un reģionu prioritātēm valsts un reģionālā līmenī. Lai nodrošinātu, ka Savienības un dalībvalstu attīstības sadarbības politika papildina un pastiprina viena otru, ir jāparedz kopīgas plānošanas procedūras, kas jāīsteno visos iespējamos un attiecīgos gadījumos.

(9) Savienības politiku un starptautisko darbību attīstības sadarbības jomā regulē tādi TAM kā ārkārtīgas nabadzības un bada izskaušana, tostarp jebkāds tā turpmākais grozījums, kā arī attīstības mērķi un principi, ko apstiprinājusi Savienība un tās dalībvalstis, tostarp to sadarbības kontekstā Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) un citās kompetentās starptautiskās organizācijās attīstības sadarbības jomā.

(10) Savienībai jāveicina vispārēja pieeja, reaģējot uz krīzes, katastrofu un konfliktu skartām un nestabilām, tostarp pārejas, situācijām. Tās pamatā jābūt jo īpaši Padomes secinājumiem par drošību un attīstību[16], par ES atbildi uz nestabilām situācijām[17], par konflikta novēršanu[18], kā arī jebkādiem turpmākiem secinājumiem. Tai jānodrošina nepieciešamā pieeju, atbilžu un instrumentu kombinācija, īpaši nodrošinot atbilstošu līdzsvaru starp uz drošību vērstām attīstības un humanitārām pieejām, kā arī sasaistot īstermiņa reakciju ar ilgtermiņa atbalstu.

(11) Savienības palīdzība jāpiešķir jomās, kurās tai var būt vislielākā ietekme, ņemot vērā spēju darboties pasaules mērogā un reaģēt uz tādām globālām problēmām kā nabadzības izskaušana, ilgtspējīga un iekļaujoša attīstība, kā arī demokrātijas, labas pārvaldības, cilvēktiesību un tiesiskuma veicināšana visā pasaulē, un ņemot vērā ilgtermiņa un paredzamu apņemšanos sniegt attīstības palīdzību, kā arī tās iesaisti dalībvalstu koordinēšanā. Lai nodrošinātu šādu ietekmi, jāpiemēro diferenciācijas princips ne tikai finansējuma piešķiršanas līmenī, bet arī plānošanas līmenī, ņemot vērā Savienības palīdzības potenciālo ietekmi partnervalstīs, lai nodrošinātu, ka divpusējās attīstības sadarbību novirza uz tām partnervalstīm, kam tā visvairāk vajadzīga, tostarp nestabilām valstīm un valstīm ar augstu neaizsargātības līmeni un ierobežotu spēju piekļūt citiem attīstības atbalsta finansējuma avotiem. Tādēļ šādas valstis būs divpusējās plānošanas mērķis saskaņā ar objektīvu kritēriju piemērošanu, pamatojoties uz šo valstu vajadzībām un spējām, kā arī ES palīdzības ietekmi.

(12) Ar šo regulu jānodrošina labvēlīga vide plānošanai, dodot iespēju palielināt saskanību starp dažādām Savienības politikas jomām, kā plānošanas pamatu izmantojot kopīgo pamatdokumentu. Tai jāveicina pilnīga pielāgošana partnervalstīm un reģioniem, vajadzības gadījumā paļaujoties uz valsts attīstības plāniem vai līdzīgiem vispārējiem attīstības dokumentiem; un jāveic labāka līdzekļu devēju koordinēšana, īpaši starp Savienību un tās dalībvalstīm, izmantojot kopīgu plānošanu.

(13) Tā kā atsevišķas dalībvalstis nevar īstenot šajā regulā izvirzītos mērķus un darbības mēroga dēļ tos labāk iespējams sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts minētajā pantā, šajā regulā paredzēti tikai tie pasākumi, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(14) Globalizētā pasaulē ES iekšējās politikas dažādas jomas, piemēram, vide, klimata pārmaiņas, nodarbinātība (tostarp pienācīgas kvalitātes nodarbinātība visiem), dzimumu līdztiesība, enerģija, ūdens, transports, veselība, izglītība, tiesiskums un drošība, pētniecība un inovācija, informācijas sabiedrība, migrācija, lauksaimniecība un zivsaimniecība, arvien vairāk kļūst par ES ārējās darbības daļu. Komisijas paziņojumā “Eiropa 2020 — gudras, ilgtspējīgas un iekļaujoša izaugsmes stratēģija”[19] uzsvērta Savienības apņemšanās veicināt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi savā iekšējā un ārējā politikā, apvienojot ekonomikas, sociālo un vides pīlāru.

(15) Cīņa pret klimata pārmaiņām un vides aizsardzība ir starp lielākajām problēmām, ar ko saskaras Savienība un kur steidzami vajadzīga starptautiska darbība. Saskaņā ar Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” konstatēto nodomu[20] ar šo regulu jāveicina mērķa īstenošana par vismaz 20 % no ES budžeta novirzīšanu zemas oglekļa emisijas un pret klimata pārmaiņām noturīgai sabiedrībai, bet programmai “Globālie sabiedriskie labumi un problēmas” jāsaņem vismaz 25 % no finansējuma, lai segtu ar klimata pārmaiņām un vidi saistītos izdevumus. Darbībām šajās divās jomās pēc iespējas jābūt savstarpēji atbalstošām, lai stiprinātu to ietekmi.

(16) Komisijas paziņojumā “ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: pārmaiņu programma”[21] paredzēts arī turpmāk atbalstīt sociālo iekļaušanu un humāno attīstību, izmantojot vismaz 20 % no Savienības attīstības palīdzības. Lai to veicinātu, vismaz 20 % no programmas “Globālie sabiedriskie labumi un problēmas” finansējuma jāizmanto šīs jomas attīstībai.

(17) Partnervalstu saraksts šajā regulā jāpielāgo, pamatojoties uz iespējamo to statusa maiņu, kā noteikusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja (ESAO/APK), kā arī nozīmīgām izmaiņām saistībā ar humāno attīstību, atkarību no palīdzības, krīzes situācijām, neaizsargātību un citiem aspektiem, tostarp attīstības procesa dinamiku. Šīs regulas nebūtiskos elementus veido šādi jauninājumi, to partnervalstu pārskati, kam ir tiesības pieteikties divpusējai attīstības sadarbībai, un noteiktu sadarbības jomu un darbību definīciju grozījumi, kā arī indikatīvo finanšu piešķīrumu korekcijas katrai programmai. Tāpēc, lai pielāgotu tās darbības jomu strauji mainīgajai trešo valstu realitātei, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus, kuros paredzēts atjaunināt šīs regulas pielikumus, kas ietver to partnervalstu un reģionu sarakstu, kuriem ir tiesības pieteikties Savienības finansējumam, konkrētu sadarbības jomu definīcijas saskaņā ar ģeogrāfiskām un tematiskām programmām, kā arī indikatīvus piešķīrumus katrai programmai. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(18) Lai nodrošinātu šīs regulas īstenošanas vienādus nosacījumus, īstenošanas pilnvaras jāpiešķir Komisijai.

(19) Šīs regulas 11.–14. pantā attiecībā uz stratēģijas dokumentiem un daudzgadu indikatīvajām programmām paredzētās īstenošanas pilnvaras jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[22]. Ņemot vērā šo īstenošanas aktu būtību, jo īpaši to politisko orientāciju vai ietekmi uz budžetu, to pieņemšanai jāizmanto pārbaudes procedūra, izņemot neliela mēroga finanšu pasākumus. Ja pienācīgi pamatotos gadījumos, kad vajadzīga ātra atbilde no Savienības, tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, Komisijai jāpieņem nekavējoties piemērojami īstenošanas akti.

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. ../..)[23] (turpmāk “Kopīgā īstenošanas regula”) paredzēti kopīgie noteikumi un procedūras Savienības ārējās darbības instrumentu īstenošanai.

(21) Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatoriskā struktūra un darbība ir aprakstīta Padomes Lēmumā 2010/427/ES[24],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

IEVADS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Saskaņā ar šo regulu Savienība var finansēt

(a) ģeogrāfiskās programmas, kuru mērķis ir atbalstīt sadarbību ar jaunattīstības valstīm, teritorijām un reģioniem, kas noteikti I pielikumā (turpmāk “partnervalstis un reģioni”) un iekļauti ESAO/APK oficiālās attīstības palīdzības (OAP) saņēmēju sarakstā, kurš precizēts II pielikumā. Partnervalstis, kas saņem divpusēju attīstības palīdzību, ir uzskaitītas III pielikumā;

(b) tematiskās programmas, kas paredzētas, lai atbalstītu tādas jomas kā globālie sabiedriskie labumi un problēmas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes valstīs, teritorijās un reģionos, kuriem ir tiesības pieteikties Savienības finansējumam saskaņā ar ģeogrāfiskajām programmām atbilstīgi šīs regulas I pielikumam, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. [../..], ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu[25], un Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumam [2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju[26]], kā arī Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīs, kuras 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstīja ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu;

(c) Panāfrikas programmu, kas paredzēta, lai atbalstītu Āfrikas un ES kopējo stratēģiju valstīs, teritorijās un reģionos, kuri ietverti šajā stratēģijā.

2. Šajā regulā reģions ir definēts kā ģeogrāfiska vienība, kas aptver vairākas jaunattīstības valstis.

II SADAĻA

MĒRĶI UN VISPĀRĪGIE PRINCIPI

2. pants

Mērķi un atbilstības kritēriji

1. Saskaņā ar Savienības ārējās darbības principiem un mērķiem

(a) saskaņā ar šo regulu galvenais sadarbības mērķis ir nabadzības mazināšana un ilgtermiņā — izskaušana;

(b) saskaņā ar šo regulu sadarbība veicinās arī citu ES ārējās darbības mērķu īstenošanu, jo īpaši:

i)           ilgtspējīgas ekonomiskās, sociālās un vides attīstības sekmēšanu, un

ii)          demokrātijas, tiesiskuma, labas pārvaldības un cilvēktiesību ievērošanas veicināšanu.

Šo mērķu īstenošanu vērtē, izmantojot attiecīgus rādītājus, jo īpaši pirmo TAM 1 attiecībā uz (a) apakšpunktu un no pirmā līdz astotajam TAM attiecībā uz (b) apakšpunktu, kā arī citus rādītājus, par kuriem vienojusies Savienība un tās dalībvalstis.

2. Ģeogrāfisko programmu darbības izstrādā tā, lai tās atbilstu ESAO/APK noteiktajiem OAP kritērijiem.

Panāfrikas un tematisko programmu darbības izstrādā tā, lai tās atbilstu ESAO/APK noteiktajiem OAP kritērijiem, izņemot gadījumus, kad

(a) saņēmēja iezīmes liek veikt citus pasākumus vai

(b) ar šo darbību tiek īstenota globāla iniciatīva, Savienības politikas prioritāte, starptautiskas saistības vai Savienības apņemšanās, kā minēts 6. pantā, un šai darbībai nepiemīt iezīmes, kas atbilst OAP kritērijiem.

Neskarot (a) punktu, vismaz 90 % no izdevumiem, kas paredzēti saskaņā ar Panāfrikas un tematiskajām programmām, atbilst ESAO/APK noteiktajiem OAP kritērijiem.

3. Padomes 1996. gada 20. jūnija Regulā (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību[27] iekļautās darbības, kas ietver tiesības pieteikties finansējumam saskaņā ar minēto regulu, principā nefinansē saskaņā ar šo regulu, izņemot gadījumus, kad ir jānodrošina sadarbības turpināšanās, sākoties krīzei, līdz tiek panākti stabili, attīstībai piemēroti apstākļi.

3. pants

Vispārīgie principi

1. Savienība cenšas veicināt, attīstīt un nostiprināt demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas principus, kas ir tās pamatā, vedot dialogu un sadarbojoties ar partnervalstīm un reģioniem.

2. Īstenojot šo regulu un ar mērķi nodrošināt plašu Savienības palīdzības ietekmi, attiecībā uz partnervalstīm īstenos diferencētu pieeju, lai tās saņemtu konkrētu, pielāgotu sadarbību, kuras pamatā ir to:

(a) vajadzības;

(b) spējas radīt finanšu līdzekļus un piekļūt tiem, un to absorbcijas spēja; un

(c) saistības un darbības rezultāti.

Diferencētu pieeju īstenos, ņemot vērā potenciālo Savienības palīdzības ietekmi partnervalstīs.

Līdzekļu piešķiršanas procesā priekšroka tiek dota valstīm, kam tā visvairāk vajadzīga, īpaši vismazāk attīstītajām valstīm, valstīm ar zemiem ienākumiem un valstīm krīzes, pēckrīzes, nestabilā vai viegli ietekmējamā situācijā.

3. Visās programmās ietver šādus transversālus jautājumus: cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības, sieviešu lomas pastiprināšanas, diskriminācijas aizlieguma, demokrātijas, labas pārvaldības, bērnu un pirmiedzīvotāju tiesību, sociālās iekļaušanas un personu ar invaliditāti tiesību, vides ilgtspējas, tostarp cīņas ar klimata pārmaiņām, un HIV/AIDS apkarošanas veicināšana.

4. Īpašu uzmanību pievērš tiesiskuma stiprināšanai, tiesu pieejamības uzlabošanai un pilsoniskās sabiedrības, tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības, piekļuves IKT, veselības aprūpes un pārtikas nodrošinājuma atbalstam, kā arī dialoga, līdzdalības un izlīguma veicināšanai, un iestāžu veidošanai.

5. Īstenojot šo regulu, nodrošina saskaņotību ar citām Savienības ārējās darbības jomām un citām attiecīgām Savienības politikām. Tāpēc saskaņā ar šo regulu finansētu, tostarp Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārvaldītu, pasākumu pamatā ir sadarbības politika, kas noteikta tādos instrumentos kā nolīgumi, deklarācijas rīcības plāni, par kuriem vienojušās Savienība un attiecīgās trešās valstis un reģioni, kā arī Savienības lēmumi, konkrētas intereses, politikas prioritātes un stratēģijas.

6. Komisija un dalībvalstis cenšas regulāri un bieži apmainīties ar informāciju, tostarp ar citiem līdzekļu devējiem, kā arī veicināt labāku līdzekļu devēju koordināciju un papildināmību, veicot kopīgu daudzgadu plānošanu, pamatojoties uz partnervalstu nabadzības samazināšanas vai līdzīgām stratēģijām, kopīgiem īstenošanas mehānismiem, tostarp kopīgu analīzi, kopīgu līdzekļu devēju misijām, līdzfinansējuma izmantošanu un deleģētiem sadarbības nolīgumiem.

7. Savienība un dalībvalstis atbilstoši savas kompetences jomām veicina daudzpusēju pieeju globālām problēmām un vajadzības gadījumā sekmē sadarbību ar starptautiskām organizācijām un iestādēm, kā arī citiem divpusējiem līdzekļu devējiem.

8. Savienība veicina efektīvu sadarbību ar partnervalstīm un reģioniem saskaņā ar labāko starptautisko praksi. Tā arvien vairāk pielāgo savu atbalstu partnervalsts vai reģiona attīstības stratēģijām, reformu politikai un procedūrām. Tā veicina savstarpējas pārskatatbildības stiprināšanas procesu starp partneru valdībām, iestādēm un līdzekļu devējiem, kā arī sekmē vietējo zinātību un vietējo nodarbinātību. Tādējādi tā veicina:

(a) partnervalsts vai reģiona attīstības procesu, kuru vada partnervalsts vai reģions;

(b) iekļaujošas un līdzdalības pieejas attiecībā uz attīstību un plašu visu sabiedrības segmentu iesaisti attīstības procesā, kā arī valsts un reģionālā dialogā, tostarp politiskā dialogā;

(c) efektīvu un inovatīvu sadarbības kārtību un instrumentus, kā noteikts Kopīgās īstenošanas regulas 4. pantā, piemēram, dotāciju un aizdevumu, kā arī citu riska dalīšanas mehānismu sapludināšana atlasītās nozarēs, valstu un privātā sektora iesaiste saskaņā ar ESAO/APK labāko praksi. Šo kārtību un instrumentus pielāgo konkrētiem katras partnervalsts vai reģiona apstākļiem, galveno uzmanību pievēršot uz plānošanu balstītām pieejām, paredzama palīdzības finansējuma īstenošanai, privāto līdzekļu piesaistei, valsts sistēmu izstrādei un izmantošanai, kā arī uz rezultātiem balstītai pieejai attiecībā uz attīstību, tostarp vajadzības gadījumā tādiem starptautiski saskaņotiem mērķiem un rādītājiem kā TAM; un

(d) politikas un plānošanas ietekmes palielināšanos, izmantojot līdzekļu devēju koordināciju un saskaņošanu, lai samazinātu pārklāšanos un dublēšanos, uzlabotu papildināmību un atbalstītu līdzekļu devēju iniciatīvas;

(e) koordinācija notiek partnervalstīs un reģionos, izmantojot saskaņotas pamatnostādnes un labākās prakses principus koordinācijas un palīdzības efektivitātes jomā.

9. Cita starpā Savienība atbalstīs to, ka tiek īstenota divpusēja, reģionāla un daudzpusēja sadarbība un dialogs, partnerības nolīgumi un trīspusēja sadarbība.

10. Komisija cenšas regulāri veikt informācijas apmaiņu ar pilsonisko sabiedrību.

III SADAĻA

ĢEOGRĀFISKĀS UN TEMATISKĀS PROGRAMMAS

4. pants

Savienības palīdzības īstenošana

Saskaņā ar šīs regulas vispārējo pamatmērķi un darbības jomu, mērķiem un vispārējiem principiem Savienības palīdzību īstenos, izmantojot ģeogrāfiskas, tematiskas un Panāfrikas programmas, atbilstīgi Kopīgajai īstenošanas regulai.

5. pants

Ģeogrāfiskās programmas

1. Savienības sadarbības darbības saskaņā ar šo pantu īstenos attiecībā uz valsts, reģionālām, starpreģionālām un kontinentālām darbībām.

2. Neskarot 1. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ģeogrāfiska programma ietver sadarbību attiecīgās darbības jomās,

(a) reģionāli — ar I pielikumā noteiktajām partnervalstīm, un

(b) divpusēji — ar III pielikumā noteiktajām partnervalstīm.

3. Lai sasniegtu 2. panta 1. punktā paredzētos mērķus, ģeogrāfiskas programmas var izstrādāt no tām sadarbības jomām, kas citu starpā iekļautas “Eiropas Konsensā”.

Kopīgās sadarbības jomas un īpašās sadarbības jomas katram reģionam ir precizētas IV pielikumā.

4. Katrā valsts programmā Savienība principā piešķirs palīdzību trim nozarēm.

6. pants

Tematiskās programmas

Saskaņā ar šīs regulas vispārējo pamatmērķi un darbības jomu, mērķiem un vispārējiem principiem darbības, kas tiek veiktas, izmantojot tematiskās programmas, nodrošina pievienoto vērtību un papildināmību ar darbībām, kuras finansē saskaņā ar ģeogrāfiskajām programmām.

Tematisko darbību plānošanai piemēro šādus nosacījumus:

(a) izmantojot ģeogrāfiskās programmas, nevar atbilstoši un efektīvi īstenot šajā regulā paredzētos Savienības politikas mērķus;

(b) darbības īsteno globālas iniciatīvas, kurās tiek atbalstīti starptautiski saskaņoti mērķi, vai globālus sabiedriskus labumus un problēmas, šajā gadījumā, atkāpjoties no Kopīgās īstenošanas regulas 9. panta, tās var ietvert darbības dalībvalstīs, kandidātvalstīs un potenciālās kandidātvalstīs, kā arī citās trešās valstīs, kā paredzēts attiecīgajā tematiskajā programmā;

un/vai

(c) šādas darbības:

– vairāku reģionu un/vai transversālas darbības,

– inovatīvu politiku un/vai iniciatīvas, kuru mērķis ir informēt par nākamajām darbībām;

– darbības tajos gadījumos, kad par tām nav nolīguma ar partnera(-u) valdību(-ām),

– darbības, kas atspoguļo Savienības politikas prioritāti, starptautiskas saistības vai Savienības apņemšanos, un

– vajadzības gadījumā — darbības tajos gadījumos, kad nav ģeogrāfiskas programmas vai tā ir apturēta.

7. pants

Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas

1. Savienības palīdzības mērķis saskaņā ar programmu “Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas” ir atbalstīt darbības tādās jomās kā vide un klimata pārmaiņas, ilgtspējīga enerģija, humānā attīstība, nodrošinātība ar pārtiku, migrācija un patvērums.

2. Konkrētas darbību jomas, kas jāīsteno, izmantojot Savienības palīdzību saskaņā ar šo pantu, ir precizētas V pielikumā.

8. pants

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes

1. Attīstības programmas “Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes attīstības jomā” mērķis ir finansēt pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu iniciatīvas attīstības jomā vai šīs iniciatīvas, ko pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām iestādēm sagatavojušas partnervalstis, Savienība, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis.

2. Konkrētas darbību jomas, kurās var izmantot Savienības palīdzību saskaņā ar šo pantu, kā arī indikatīvs pilsonisko sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu kategoriju saraksts ir iekļauts V pielikumā

9. pants

Panāfrikas programma

1. Savienības palīdzība atbalsta Āfrikas un ES kopējās stratēģijas un jo īpaši tās turpmāko rīcības plānu īstenošanu, lai ietvertu starpreģionālas, kontinentālas vai pasaules mēroga darbības.

Panāfrikas programma turpinās veicināt papildināmību un saskaņotību ar citiem Savienības ārējās darbības finanšu instrumentiem, īpaši Eiropas Attīstības fondu un Eiropas kaimiņattiecību instrumentu.

2. Konkrētas sadarbības jomas, kurās var izmantot Savienības palīdzību saskaņā ar šo pantu, ir noteiktas VI pielikumā.

3. Panāfrikas programmas daudzgadu indikatīvo programmu izstrādā, pamatojoties uz Āfrikas un ES kopējo stratēģiju un tās rīcības plāniem.

IV SADAĻA

PLĀNOŠANA UN FINANSĒJUMA PIEŠĶIRŠANA

10. pants

Vispārējā sistēma plānošanai un finansējuma piešķiršanai

1. Ģeogrāfisko programmu daudzgadu indikatīvās programmas partnervalstīm un reģioniem izstrādā, pamatojoties uz stratēģijas dokumentu, kā paredzēts 11. pantā.

Tematiskajām programmām daudzgadu indikatīvās programmas izstrādā, kā paredzēts 13. pantā.

Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, kas paredzēti Kopīgās īstenošanas regulas 2. pantā, pamatojoties uz plānošanas dokumentiem, kuri minēti 11. un 13. pantā. Tomēr konkrētos apstākļos Savienības atbalstu var sniegt arī kā pasākumus, kas nav ietverti šajos dokumentos, kā paredzēts Kopīgajā īstenošanas regulā.

2. Savienība un tās dalībvalstis plānošanas procesa agrīnajā posmā apspriežas savstarpēji un ar citiem līdzekļu devējiem un attīstības dalībniekiem, tostarp ar pilsoniskās sabiedrības, reģionālo un vietējo iestāžu pārstāvjiem, lai veicinātu sadarbības darbību papildināmību un saskaņotību. Šīs apspriešanās rezultātā var notikt Savienības un tās dalībvalstu kopīga plānošana.

3. Komisija nosaka daudzgadu indikatīvos piešķīrumus katrai ģeogrāfiskajai programmai saskaņā ar regulas vispārējiem principiem, pamatojoties uz 3. panta 2. punktā paredzētajiem kritērijiem un ņemot vērā dažādu programmu īpatnības, konkrētas grūtības, ar kurām saskaras valstis vai reģioni krīzes, viegli ietekmējamā, nestabilā, konflikta vai katastrofas situācijā.

4. Finansējumu var saglabāt nepiešķirtu. Attiecībā uz tā turpmāko piešķiršanu vai pārdalījumu, kā noteikts 11. panta 5. punktā un 13. pantā, par šā finansējuma izmantošanu var lemt vēlāk saskaņā ar Kopīgo īstenošanas regulu.

11. pants

Plānošanas dokumenti ģeogrāfiskajām programmām

1. Stratēģijas dokumenti ir dokumenti, kurus izstrādā Savienība, lai nodrošinātu saskaņotu regulējumu attīstības sadarbībai starp Savienību un attiecīgajām partnervalstīm un reģioniem atbilstīgi Savienības vispārējam pamatmērķim un darbības jomai, mērķiem, principiem un politikai.

Stratēģijas dokumentu sagatavošana un īstenošana atbilst palīdzības efektivitātes principiem: valsts īpašums, partnerība, koordinācija, saskaņošana, pielāgošana saņēmējai valstij vai reģionālajām sistēmām, savstarpēja pārskatatbildība un orientēšanās uz rezultātiem, kā paredzēts 3. panta 5.–8. punktā.

Tāpēc stratēģijas dokumenti principā balstās uz dialogu starp Savienību un partnervalsti vai reģionu, vajadzības gadījumā iesaistot attiecīgās dalībvalstis un partnervalsti vai reģionu, tostarp pilsonisko sabiedrību un reģionālās vai vietējās iestādes, lai nodrošinātu, ka pietiekami labi tiek ievērotas ar šo procesu saistītās valsts vai reģiona intereses un sekmēts atbalsts valsts attīstības stratēģijām, īpaši nabadzības mazināšanas stratēģijām.

2. Stratēģijas dokumentus var pārskatīt vidusposmā vai vajadzības gadījumā ad hoc saskaņā ar principiem un procedūrām, kas paredzētas partnerības un sadarbības nolīgumos, kuri noslēgti ar partnervalstīm un reģioniem.

3. Stratēģijas dokumentus izstrādā attiecīgajām partnervalstīm vai reģioniem, ja vien attiecīgajai partnervalstij vai reģionam nav izstrādāts kopējais pamatdokuments, kurā definēta vispārēja Savienības stratēģija, tostarp attīstības stratēģija.

Stratēģijas dokuments nav vajadzīgs

(a) valstīm, kurās ir valsts attīstības stratēģija, kas izstrādāta kā valsts attīstības plāns, vai līdzīgs attīstības dokuments, kuru kā attiecīgās daudzgadu indikatīvās programmas pamatu ir apstiprinājusi Komisija, pieņemot minēto dokumentu;

(b) valstīm vai reģioniem, par kuru kopīgu daudzgadu plānošanas dokumentu ir vienojusies Savienība un tās dalībvalstis;

(c) reģioniem, kam ir ar ES kopīgi saskaņota stratēģija.

4. Stratēģijas dokumenti nav vajadzīgi valstīm un reģioniem, kas saskaņā ar šo regulu saņem Savienības finansējuma piešķīrumu, kurš nepārsniedz EUR 50 miljonus laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.

5. Daudzgadu indikatīvās programmas izstrādā katrai valstij vai reģionam, kas saņem indikatīvu Savienības finansējuma piešķīrumu saskaņā ar šo regulu; izņemot valstis vai reģionus, kuri minēti 4. punktā, šos dokumentus izstrādā, pamatojoties uz šajā pantā minētajiem stratēģijas dokumentiem vai līdzīgiem dokumentiem.

Šā panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētais kopīgais daudzgadu plānošanas dokuments, ja tas atbilst šajā punktā noteiktajiem principiem un nosacījumiem, tostarp indikatīvam finansējuma piešķīrumam, un 14. pantā paredzētajām procedūrām, šīs regulas kontekstā var aizstāt daudzgadu indikatīvo programmu.

Daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka prioritārās jomas, kas izvēlētas Savienības finansējumam, konkrētus mērķus, paredzamos rezultātus, darbības rezultātu rādītājus un indikatīvo finanšu piešķīrumu gan kopumā, gan katrai prioritārajai jomai. Vajadzības gadījumā šo piešķīrumu var norādīt kā diapazonu un/vai daļu no finansējuma var saglabāt nepiešķirtu.

Vajadzības gadījumā daudzgadu indikatīvās programmas jāpielāgo, ņemot vērā visus tā stratēģijas dokumenta vidusposma vai ad hoc pārskatus, kas ir to pamatā.

Saskaņā ar savstarpējas pārskatatbildības principu saskaņoto mērķu īstenošanā un izpildē, tostarp to mērķu izpildē, kas attiecas uz labu pārvaldību, demokrātiju, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu, šo pārskatu rezultātā indikatīvos piešķīrumus var palielināt vai samazināt, īpaši ņemot vērā konkrētas vajadzības, kuras radušās krīzes, pēckrīzes vai nestabilitātes situācijas rezultātā, vai, ja darbības rezultāti ir bijuši izcili vai neapmierinoši.

12. pants

Plānošana valstīm krīzes, pēckrīzes vai nestabilā situācijā

1. Izstrādājot plānošanas dokumentus valstīm krīzes, pēckrīzes vai nestabilā situācijā, pienācīgi jāņem vērā neaizsargātība, konkrētas vajadzības un attiecīgo valstu un reģionu apstākļi.

Pienācīga uzmanība jāpievērš konflikta novēršanai, valsts un miera veidošanai, pēckonflikta izlīgumam un atjaunošanas pasākumiem.

Ja partnervalstis vai partnervalstu grupas ir tieši iesaistītas krīzes, pēckrīzes vai nestabilā situācijā vai tās ietekmē krīzes, pēckrīzes vai nestabila situācija, īpašs uzsvars jāliek uz tādu jomu koordinēšanas uzsākšanu kā palīdzība, rehabilitācija un attīstība, lai sekmētu pāreju no ārkārtas situācijas uz attīstības posmu. Programmās valstīm un reģioniem nestabilā situācijā vai valstīm un reģioniem, kur regulāri notiek dabas katastrofas, paredz sagatavotību katastrofām un to novēršanu, kā arī šādu katastrofu seku pārvarēšanu.

2. Krīžu, pēckrīžu un nestabilu situāciju vai demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamattiesību apdraudējuma gadījumos, kad vajadzīga ātra Savienības atbilde, var izmantot procedūru steidzamiem gadījumiem, kas paredzēta Kopīgās īstenošanas regulas 15. panta 4. punktā, lai grozītu 11. pantā minēto dokumentu pēc valsts vai reģiona sadarbības stratēģijas ad hoc pārskata.

Šādos pārskatos var ierosināt konkrētas un pielāgotas stratēģijas, lai nodrošinātu pāreju uz ilgtermiņa sadarbību un attīstību, veicinot labāku koordinēšanu un pāreju starp humanitārās un attīstības politikas instrumentiem.

13. pants

Plānošanas dokumenti tematiskajām programmām

1. Tematisko programmu daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka Savienības stratēģiju attiecīgajam tematam, Savienības finansējumam atlasītās prioritātes, konkrētus mērķus, paredzamos rezultātus, darbības rezultātu rādītājus, starptautisko situāciju un galveno partneru darbības. Vajadzības gadījumā paredz līdzekļus un intervences prioritātes līdzdalībai globālās iniciatīvās. Daudzgadu indikatīvās programmas atbilst dokumentiem, kas minēti 11. panta 3. punktā.

2. Daudzgadu indikatīvajās programmās paredz indikatīvo finanšu piešķīrumu gan kopumā, gan katrai prioritārajai jomai. Vajadzības gadījumā šo piešķīrumu var norādīt kā diapazonu un/vai daļu no finansējuma var saglabāt nepiešķirtu. Vajadzības gadījumā daudzgadu indikatīvās programmas pielāgo efektīvai politikas īstenošanai, ņemot vērā visus vidusposma vai ad hoc pārskatus.

3. Komisija un dalībvalstis agrīnajā plānošanas procesa posmā apspriežas savstarpēji un ar citiem līdzekļu devējiem un attīstības dalībniekiem, tostarp ar pilsoniskās sabiedrības un vietējo iestāžu pārstāvjiem, lai veicinātu sadarbības darbību papildināmību.

14. pants

Stratēģijas dokumentu apstiprināšana un daudzgadu indikatīvo programmu pieņemšana

1. Komisija apstiprina stratēģijas dokumentus un pieņem daudzgadu indikatīvās programmas saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Kopīgās īstenošanas regulas 15. panta 3. punktā. Šo procedūru piemēro arī būtiskai pārskatīšanai, ar kuru var ievērojami grozīt stratēģiju vai tās plānošanu.

2. Procedūru, kas minēta 1. punktā, nepiemēro nebūtiskiem stratēģijas dokumentu un daudzgadu indikatīvo programmu grozījumiem, veicot tehniskas korekcijas, no jauna piešķirot finansējumu indikatīvajā piešķīrumā katrai prioritārajai jomai vai palielinot/samazinot sākotnējā indikatīvā piešķīruma apjomu par mazāk nekā 20 %, ja šie grozījumi neskar šajos dokumentos noteiktās prioritārās jomas un mērķus. Šādā gadījumā par korekcijām paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei viena mēneša laikā.

3. Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, kas cita starpā attiecas uz 12. panta 2. punktā minētajiem apstākļiem, Komisija var grozīt stratēģijas dokumentus un daudzgadu indikatīvās programmas saskaņā ar procedūru steidzamiem gadījumiem, kura minēta Kopīgās īstenošanas regulas 15. panta 4. punktā.

V SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Tādas trešās valsts līdzdalība, kas saskaņā ar šo regulu nav tiesīgas saņemt atbalstu

Lai nodrošinātu Savienības finansējuma saskaņotību un efektivitāti vai veicinātu reģionālo un starpreģionālo sadarbību, Komisija pienācīgi pamatotos apstākļos var nolemt, neskarot 2. panta 3. punktu, paplašināt darbību atbilstību attiecībā uz valstīm, teritorijām un reģioniem, kas citādi nevar saņemt finansējumu saskaņā ar 1. pantu, ja īstenojamai darbībai ir globāls, reģionāls, starpreģionāls vai pārrobežu raksturs. Neraugoties uz Kopīgās īstenošanas regulas 8. panta 1. punktu, fiziskas un juridiskas personas no attiecīgajām valstīm, teritorijām un reģioniem var piedalīties šādu darbību īstenošanas procedūrās.

16. pants

Palīdzības pārtraukšana

Nepārkāpjot noteikumus par palīdzības pārtraukšanu, kas iekļauti partnerības un sadarbības nolīgumos, kuri noslēgti ar partnervalstīm un reģioniem, ja partnervalsts neievēro 3. panta 1. punktā minētos principus, Savienība aicina partnervalsti rīkot apspriešanu, lai rastu abām pusēm pieņemamu risinājumu, izņemot īpašas steidzamības gadījumus. Ja apspriešanā ar partnervalsti nevar panākt abām pusēm pieņemamu risinājumu vai arī no apspriešanas atsakās, kā arī īpašas steidzamības gadījumos, Padome var pieņemt atbilstošus pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 215. panta 1. punktu, kuri var ietvert pilnīgu vai daļēju Savienības palīdzības pārtraukšanu.

17. pants

Pilnvaru deleģēšana Komisijai

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 18. pantu, lai grozītu vai papildinātu šīs regulas I–VII pielikumu.

18. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaru deleģēšana, kas minēta 17. pantā, attiecas uz šīs regulas darbības termiņu.

2. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atcelt pilnvaru deleģēšanu. Ar atcelšanas lēmumu pārtrauc šajā lēmumā noteikto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai citā datumā, kas noteikts lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu darbības termiņu.

3. Par deleģēta akta pieņemšanu Komisija tūlīt vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

4. Izņemot 5. punktā minētos gadījumus, pieņemts deleģēts akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

5. Iebildumu neizteikšanas periods I, II un III pielikuma pielāgošanai ESAO/APK lēmumiem, kuros tiek pārskatīts 1. panta a) apakšpunktā paredzētais saņēmēju saraksts, ir viena nedēļa.

19. pants

Komiteja

ASI komiteja palīdz Komisijai. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

20. pants

Finanšu atsauces summa

1. Finanšu atsauces summa regulas īstenošanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 23 294 700 000.

2. Indikatīvās minimālās summas, ko piešķir katrai 5.–9. pantā minētajai programmai laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, paredzētas VII pielikumā. Summas var pārdalīt starp programmām ar deleģētu aktu saskaņā ar 18. pantu. Programmai “Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas” paredzētās summas var pārdalīt starp apakšpozīcijām ar Komisijas lēmumu, par ko paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei viena mēneša laikā pēc tā pieņemšanas.

3. Kā noteikts „Erasmus visiem” regulas 13. panta 2. punktā, lai veicinātu augstākās izglītības starptautisko dimensiju, no dažādiem ārējo darbību instrumentiem (Attīstības sadarbības instrumenta, Eiropas kaimiņattiecību instrumenta, Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta, Partnerības instrumenta un Eiropas Attīstības fonda) tiks piešķirti aptuveni EUR 1 812 100 000 mācību mobilitātes darbībām uz un no valstīm ārpus ES, kā arī sadarbībai un politiskajam dialogam ar šo valstu iestādēm/institūcijām/organizācijām. Šo fondu izmantošanai piemēros „Erasmus visiem” regulas noteikumus.

Finansējumu nodrošinās, izmantojot divas daudzgadu programmas, kas attiecīgi aptver tikai pirmos četrus gadus un pārējos trīs gadus. Finansējums tiks atspoguļots šo instrumentu indikatīvajā daudzgadu plānošanā atbilstīgi attiecīgo valstu identificētajām vajadzībām un prioritātēm. Ja iestājas nopietni neparedzēti apstākļi vai tiek veiktas būtiskas politikas pārmaiņas, atvēlēto finansējumu var pārskatīt atbilstīgi Eiropas Savienības ārējām prioritātēm.

21. pants

Eiropas Ārējās darbības dienests

Šo regulu piemēro saskaņā ar Padomes Lēmumu 2010/427/ES, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

PARTNERVALSTIS UN REĢIONI, KAS SASKAŅĀ AR 1. PANTA 1. PUNKTA a) APAKŠPUNKTU IR TIESĪGI SAŅEMT ATBALSTU

Latīņamerika

1. Argentīna

2. Bolīvija

3. Brazīlija

4. Čīle

5. Kolumbija

6. Kostarika

7. Kuba

8. Ekvadora

9. Salvadora

10. Gvatemala

11. Hondurasa

12. Meksika

13. Nikaragva

14. Panama

15. Paragvaja

16. Peru

17. Urugvaja

18. Venecuēla

Āzija

19. Afganistāna

20. Bangladeša

21. Butāna

22. Kambodža

23. Ķīna

24. Indija

25. Indonēzija

26. Korejas Tautas Demokrātiskā Republika

27. Laosa

28. Malaizija

29. Maldīvija

30. Mongolija

31. Mjanma/Birma

32. Nepāla

33. Pakistāna

34. Filipīnas

35. Šrilanka

36. Taizeme

37. Vjetnama

Vidusāzija

38. Kazahstāna

39. Kirgizstānas Republika

40. Tadžikistāna

41. Turkmenistāna

42. Uzbekistāna

Tuvie Austrumi

43. Irāna

44. Irāka

45. Jemena

Dienvidāfrika

46. Dienvidāfrika

II PIELIKUMS

ESAO/APK SARAKSTS AR OAP SAŅĒMĒJIEM

Attiecībā uz 2011., 2012. un 2013. gada pārskatiem par naudas plūsmu

III PIELIKUMS

PARTNERVALSTIS UN REĢIONI AR DIVPUSĒJU SADARBĪBU SASKAŅĀ AR 5. PANTA 2. PUNKTU

Šādas partnervalstis saņem divpusēju attīstības palīdzību saskaņā ar šīs regulas 5. panta 2. punktu:

1. Bolīvija

2. Kuba

3. Salvadora

4. Gvatemala

5. Hondurasa

6. Nikaragva

7. Paragvaja

8. Afganistāna

9. Bangladeša

10. Butāna

11. Kambodža

12. Korejas Tautas Demokrātiskā Republika

13. Laosa

14. Mongolija

15. Mjanma/Birma

16. Nepāla

17. Pakistāna

18. Filipīnas

19. Šrilanka

20. Vjetnama

21. Kirgizstānas Republika

22. Tadžikistāna

23. Turkmenistāna

24. Uzbekistāna

25. Irāka

26. Jemena

27. Dienvidāfrika

IV PIELIKUMS

SADARBĪBAS JOMAS SASKAŅĀ AR ĢEOGRĀFISKAJĀM PROGRAMMĀM

A. KOPĪGAS SADARBĪBAS JOMAS SASKAŅĀ AR ĢEOGRĀFISKAJĀM PROGRAMMĀM

Ģeogrāfiskās programmas var izstrādāt cita starpā no turpmāk noteiktajām sadarbības jomām, kas nav jāpielīdzina nozarēm. Prioritātes noteiks saskaņā ar Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Reģionu komitejai “ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: pārmaiņu programma” un turpmākiem Padomes iestāžu secinājumiem.

I. Cilvēktiesības, demokrātija un citi labas pārvaldības pamatelementi:

a)           demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums;

b)           dzimumu līdztiesība un sieviešu lomas pastiprināšana;

c)           valsts sektora pārvalde;

d)           nodokļu politika un administrēšana;

e)           korupcija;

f)            pilsoniskā sabiedrība un vietējās iestādes;

g)           dabas resursi;

h)           attīstības un drošības sasaiste.

II. Ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme humānajai attīstībai:

a)           sociālā aizsardzība, veselība, izglītība un darba vietas;

b)           uzņēmējdarbības vide, reģionālā integrācija un pasaules tirgi;

c)           ilgtspējīga lauksaimniecība un enerģija.

III. Citas svarīgas Attīstības politikas saskaņotības jomas:

a)           klimata pārmaiņas un vide;

b)           migrācija un patvērums;

c)           pāreja no humānās palīdzības un reaģēšanas uz krīzēm uz ilgtermiņa attīstības sadarbību.

B. KONKRĒTAS SADARBĪBAS JOMAS KATRĀ REĢIONĀ

Eiropas Savienības palīdzība atbalsta darbības un nozaru dialogus saskaņā ar 5. pantu un šīs regulas vispārējo pamatmērķi un darbības jomu, mērķiem un vispārējiem principiem. Turpmāk aprakstītās jomas pienācīgi ņem vērā, atspoguļojot kopīgi pieņemtas stratēģijas, partnerību, sadarbību un tirdzniecības nolīgumus. Prioritātes noteiks saskaņā ar paziņojumu “Pārmaiņu programma” un turpmākiem Padomes secinājumiem.

Latīņamerika:

a)           veicināt sociālo kohēziju, īpaši sociālo iekļaušanu, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un taisnīgumu, dzimumu līdztiesību un sieviešu lomas pastiprināšanu;

b)           risināt pārvaldības jautājumus un atbalstīt politiskās reformas, jo īpaši tādās jomās kā sociālā politika, valsts finanšu pārvaldība un nodokļi, drošība (tostarp narkotiku izplatības, noziedzības un korupcijas apkarošana), stiprināt labu pārvaldību un valsts iestādes (tostarp izmantojot inovatīvus tehniskās sadarbības nodrošināšanas mehānismus, piemeram, TAIEX [Technical Assistance and Information Exchange] un mērķsadarbību), aizsargāt cilvēktiesības, tostarp pirmiedzīvotāju un ieceļotāju no Āfrikas pēcteču tiesības, un vidi, cīnīties pret diskrimināciju, kā arī pret narkotiku ražošanu, patērēšanu un tirdzniecību;

c)           atbalstīt dažādus reģionālos integrācijas procesus un tīkla infrastruktūru savstarpēju savienojumu, vienlaikus nodrošinot papildināmību ar darbībām, ko atbalsta Eiropas Investīciju banka (EIB) un citas iestādes;

d)           nodrošināt attīstības un drošības sasaisti;

e)           atbalstīt dažādas politikas tādās jomās kā izglītība un kopīgas Latīņamerikas augstākās izglītības attīstība;

f)            cīnīties pret ekonomikas ievainojamību un sekmēt strukturālo pārveidi, veidojot spēcīgas partnerības tādās jomās kā tirdzniecība, ieguldījumi, zinātība, pētniecība, inovācija un tehnoloģija, un veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi visās tās dimensijās, īpašu uzmanību pievēršot tādām problēmām kā migrācijas plūsmas, nodrošinātība ar pārtiku (tostarp ilgtspējīga lauksaimniecība un zivsaimniecība), klimata pārmaiņas, ilgtspējīga enerģija, bioloģiskās dažādības aizsardzība un palielināšana un ekosistēmas pakalpojumi, tostarp ūdens un meži, kā arī ienesīgs ieguldījums, lai radītu vairāk un labākas darba vietas videi nekaitīgā ekonomikā;

g)           nodrošināt atveseļošanos pēc katastrofas vai krīzes, veicot atbilstošus turpmākus pasākumus pēc īstermiņa ārkārtas pasākumiem, kas īstenoti, izmantojot citus finanšu instrumentus.

Āzija:

a)           veicināt sociālo kohēziju, īpaši sociālo iekļaušanu, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, taisnīgumu un dzimumu līdztiesību;

b)           veidot iekļaujošas partnerības tādās jomās kā tirdzniecība, ieguldījumi, palīdzība, migrācija, pētniecība, inovācija un tehnoloģijas;

c)           veidot un stiprināt tiesiskas, efektīvas un atbildīgas valsts iestādes un struktūras, veicinot institucionālas reformas (tostarp labas pārvaldības un korupcijas apkarošanas, valsts finanšu pārvaldības, nodokļu un valsts pārvaldes reformas) un likumdošanas, administratīvās un valsts pārvaldes reformas saskaņā ar starptautiskiem standartiem, īpaši nestabilās valstīs un valstīs konflikta un pēckonflikta situācijā;

d)           atbalstīt aktīvu un organizētu pilsonisku sabiedrību valsts un privātu partnerību veidošanai un veicināšanai;

e)           atbalstīt pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu, ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, kā arī ieguldījumus tīrā tehnoloģijā, ilgtspējīgu enerģiju, transportu, ilgtspējīgu lauksaimniecību un zivsaimniecību, bioloģiskās dažādības aizsardzību un palielināšanu, un ekosistēmas, tostarp ūdens un mežu, pakalpojumus un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību videi nekaitīgā ekonomikā;

f)            veicināt plašāku reģionālo integrāciju un uz rezultātiem orientētu sadarbību, atbalstot dažādus reģionālās integrācijas procesus un dialogu;

g)           veicināt veselības risku profilaksi un novēršanu, tostarp attiecībā uz riskiem, kas rodas, saskaroties dzīvniekiem, cilvēkiem un to dažādajām vidēm;

h)           attīstības un drošības sasaistes kontekstā cīnīties pret korupciju un organizēto noziedzību, narkotiku ražošanu, patērēšanu un tirdzniecību un pret citiem nelikumīgas tirdzniecības veidiem, kā arī atbalstīt efektīvu robežu pārvaldību un pārrobežu sadarbību;

i)            atbalstīt sagatavotību katastrofām un ilgtermiņa atveseļošanos pēc katastrofas, tostarp pārtikas un uztura nodrošinājuma jomā, un palīdzību bez pajumtes palikušiem cilvēkiem.

Vidusāzija

Saskaņā ar kopīgajiem mērķiem, kas noteikti 2007. gadā pieņemtajā stratēģijā “ES un Vidusāzija: jaunu partnerattiecību stratēģija”:

a)           veicināt konstitucionālo reformu un likumdošanas, normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu ar Savienību, tostarp turpmāku demokratizāciju un pilsoniskās sabiedrības organizēšanu, atbalstu tiesiskumam, labu pārvaldību, nodokļus, un stiprināt tādas valsts iestādes un struktūras kā vēlēšanu struktūras, parlamenti, valsts pārvaldes reforma un valsts finanšu pārvaldība;

b)           veicināt iekļaujošas un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmi, atbalstīt sociālās un reģionālās nevienlīdzības novēršanu un politiku tādās jomās kā izglītība, pētniecība, inovācija un tehnoloģija, veselība, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, ilgtspējīga enerģija, lauksaimniecība un lauku attīstība, atbalstīt MVU, vienlaikus stimulējot tirgus ekonomikas attīstību, tirdzniecību un ieguldījumus, tostarp valsts pārvaldes reformas un atbalstu integrācijai Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO);

c)           atbalstīt efektīvu robežu pārvaldību un pārrobežu sadarbību, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas, sociālo un vides attīstību pierobežu reģionos; attīstības un drošības sasaistes kontekstā cīnīties pret organizēto noziedzību un visiem nelikumīgās tirdzniecības veidiem, tostarp pret narkotiku ražošanu un patēriņu, kā arī to negatīvo ietekmi, tostarp HIV/AIDS;

d)           veicināt divpusēju un reģionālu sadarbību, dialogu un integrāciju, tostarp ar valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību instruments un citi Savienības instrumenti, lai atbalstītu politiskas reformas, tostarp izmantojot valsts spēju veidošanu, veidojot iestādes, tehnisko palīdzību (piem., TAIEX), informācijas apmaiņu un mērķsadarbību, un pamatieguldījumus, izmantojot atbilstošus mehānismus, lai piesaistītu ES finanšu līdzekļus izglītības, vides un enerģijas nozarēm, ūdens/sanitārijas jomai, zemas oglekļa emisijas attīstībai/ izturētspējai pret klimata pārmaiņu ietekmi, kā arī uzlabot drošumu un drošību attiecībā uz starptautisko energoapgādi un transporta darbībām, savstarpējiem savienojumiem, tīkliem un to operatoriem, tostarp izmantojot EIB atbalstītas darbības.

Tuvie Austrumi:

a)           risināt pārvaldības (tostarp nodokļu jomas), cilvēktiesību un politiskās līdztiesības jautājumus, jo īpaši nestabilās valstīs, lai palīdzētu veidot tiesiskas, demokrātiskas, efektīvas un atbildīgas valsts iestādes, kā arī aktīvu un organizētu pilsonisko sabiedrību;

b)           veicināt sociālo kohēziju, īpaši sociālo iekļaušanu, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, taisnīgumu un dzimumu līdztiesību;

c)           veicināt ilgtspējīgas ekonomikas reformas un dažādošanu, tirdzniecību, tirgus ekonomikas attīstību, ienesīgu un ilgtspējīgu ieguldījumu galvenajās nozarēs (piem., enerģija, tostarp atjaunojama enerģija), publisko un privāto partnerību, kā arī partnervalstu integrāciju PTO;

d)           veicināt reģionālo sadarbību, dialogu un integrāciju, tostarp ar valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību instruments, un Persijas līča valstīm, uz kurām attiecas partnerības instruments un citi ES instrumenti, cita starpā atbalstot integrāciju reģionā tādās jomās kā ekonomika, enerģija, ūdens, transports un bēgļi;

e)           papildināt saskaņā ar šo instrumentu piešķirtos līdzekļus ar saskaņotu darbu un atbalstu, ko sniedz citi ES instrumenti, kuri var palīdzēt veikt plašāku reģionālu integrāciju, veicināt ES intereses tādās jomās kā ekonomika, enerģija, pētniecība, inovācija un tehnoloģija, cīnīties pret narkotiku ražošanu, patēriņu un tirdzniecību attīstības un drošības sasaistes kontekstā, kā arī pārvaldīt migrāciju un palīdzēt pārvietotām personām un bēgļiem attīstības un migrācijas sasaistes kontekstā.

Dienvidāfrika:

a)           atbalstīt demokrātiskas sabiedrības nostiprināšanu, labu pārvaldību un tiesisku valsti, veicināt stabilitāti un integrāciju reģionālā un kontinenta līmenī;

b)           sniegt atbalstu korekcijas pasākumiem, kas radušies dažādu brīvo tirdzniecības zonu izveides rezultātā;

c)           veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, cīņu pret nabadzību, nevienlīdzību un atstumtību, tostarp apmierinot iepriekš nelabvēlīgā situācijā esošu kopienu pamatvajadzības;

d)           pārvarēt ekonomikas ievainojamību un īstenot strukturālu pārveidi, uzsvaru liekot uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, izmantojot ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas izaugsmi, zemas oglekļa emisijas un videi nekaitīgu ekonomiku, kā arī ilgtspējīgu attīstību visās dimensijās (tostarp ilgtspējīgu lauksaimniecību un zivsaimniecību), bioloģiskās dažādības palielināšanu un ekosistēmas pakalpojumus;

e)           risināt seksuālas un uz dzimumu nevienlīdzību balstītas vardarbības un veselības jautājumus, tostarp HIV/AIDS pandēmiju un tās ietekmi uz sabiedrību.

V PIELIKUMS

DARBĪBAS JOMAS SASKAŅĀ AR TEMATISKAJĀM PROGRAMMĀM

A. PROGRAMMA “VISPĀRĒJI SABIEDRISKIE LABUMI UN PROBLĒMAS”

Saskaņā ar 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem programmas “Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas” mērķis ir stiprināt sadarbību, zināšanu apmaiņu un pieredzi, kā arī partnervalstu spējas. Programmu var izstrādāt cita starpā no šādām sadarbības jomām, nodrošinot maksimālu sinerģiju starp tām un ņemot vērā to ciešo savstarpējo saistību.

Vide un klimata pārmaiņas

a)           dot ieguldījumu redzējuma “Eiropa 2020” vides un klimata starptautiskās dimensijas īstenošanā;

b)           strādāt, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm īstenot TAM attiecībā uz dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un vides ilgtspēju;

c)           veicināt Savienības iniciatīvu un saskaņoto saistību īstenošanu starptautiskā un reģionālā līmenī, un/vai pārrobežu līmenī, īpaši tādās jomās kā klimata pārmaiņas, veicinot pret klimata pārmaiņām noturīgas stratēģijas īstenošanu, īpaši tādu stratēģiju pielāgošanu, kas nodrošina bioloģiskās daudzveidības papildu ieguvumus, kā arī bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, meži, tostarp FLEGT [ES Rīcības plāns meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai], pārtuksnešošanās, integrēta ūdens resursu pārvaldība, dabas resursu pārvaldība, pareiza ķīmisko vielu un atkritumu apsaimniekošana, resursu efektivitāte un videi nekaitīga ekonomika;

d)           veicināt plašāku klimata pārmaiņu un vides mērķu integrāciju un iekļaušanu ES palīdzības sadarbībā, atbalstot metodoloģijas izstrādi un pētniecību, tostarp pārraudzības, ziņošanas un pārbaudes mehānismus, ekosistēmas apzināšanu, novērtējumu un vērtēšanu; paplašināt zināšanas vides jautājumos; veicināt inovatīvu darbību un politikas saskaņotību;

e)           stiprināt vides pārvaldību un atbalstīt starptautiskās politikas attīstību, tostarp arī strādājot, lai saskaņotu vides un citus ilgtspējīgas attīstības starptautiskās pārvaldības pīlārus, palīdzot veikt reģionālo un starptautisko vides pārraudzību un novērtēšanu, veicinot efektīvu atbilstību un daudzpusēju vides nolīgumu izpildes pasākumus.

Ilgtspējīga enerģija

a)           veicināt piekļuvi drošiem, pieejamiem, tīriem un ilgtspējīgiem enerģijas pakalpojumiem, kas ir galvenais virzītājspēks nabadzības izskaušanas un iekļaujošas izaugsmes jomā, īpašu uzsvaru liekot uz vietējo enerģijas avotu izmantošanu;

b)           sekmēt plašāku atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izmantošanu un energoefektivitāti, veicināt zemas oglekļa emisijas attīstības stratēģijas;

c)           veicināt energoapgādes drošību, piemēram, dažādojot avotus un maršrutus, ņemt vērā cenu svārstīgumu, emisijas samazinājuma potenciālu, uzlabot tirgus un sekmēt energotīklu starpsavienojumus un tirdzniecību.

Humānā attīstība

a)           Izaugsme, darba vietas un privātā sektora iesaiste

Veicināt darbības, kuru mērķis ir radīt vairāk un labākas darba vietas tādās jomās kā konkurētspējas attīstīšana, vietējo mikrouzņēmumu un MVU izturētspēja un integrācija globālajā ekonomikā, palīdzēt jaunattīstības valstīm integrēties daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, attīstīt privāto sektoru un uzlabot uzņēmējdarbības vidi, atbalstīt rūpniecības inovācijas un tehnoloģiju politikas, tirdzniecības politikas un nolīgumu definēšanu un īstenošanu, atbalstīt reģionālās integrācijas pasākumus, veicināt ieguldījumu attiecības starp ES, partnervalstīm un reģioniem, palielināt privāto un valsts ieguldījumu un sadarbību, izmantojot inovatīvus finanšu instrumentus. Veicināt videi nekaitīgu ekonomiku, resursu efektivitāti un ilgtspējīgus patēriņa un ražošanas procesus. Veicināt elektronisko komunikāciju, kas kalpo par instrumentu izaugsmes atbalstam visās nozarēs, lai savienotu digitālo plaisu, īstenotu atbilstošu politiku un tiesisko regulējumu šajā jomā, veicināt vajadzīgās infrastruktūras attīstību un uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) balstītu pakalpojumu un lietojumprogrammu izmantošanu.

b)           Nodarbinātība, prasmes, sociālā aizsardzība un sociālā iekļaušana:

i) atbalstīt augsta līmeņa ienesīgu un pietiekamas kvalitātes nodarbinātību, īpaši atbalstot pareizu nodarbinātības politiku un stratēģiju, profesionālo apmācību nodarbināmībai, ņemot vērā darba tirgus vajadzības un perspektīvas, darba apstākļus, tostarp neformālajā ekonomikā, pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanu, tostarp cīņu pret bērnu darbu, un sociālo dialogu, kā arī darba mobilitātes sekmēšanu, vienlaikus ievērojot migrantu tiesības;

ii) stiprināt sociālo kohēziju, īpaši izveidojot/stiprinot ilgtspējīgas sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp attiecīgu fiskālu reformu;

iii) stiprināt sociālo iekļaušanu, sadarbojoties tādās jomās kā taisnīga piekļuve pamatpakalpojumiem, nodarbinātība visiem, īpašu grupu tiesību lomas palielināšana un ievērošana, īpaši attiecībā uz jauniešiem, personām ar invaliditāti, sievietēm un minoritāšu grupām, ļaujot iedzīvotājiem piedalīties un gūt labumu no bagātību radīšanas un kultūras daudzveidības.

c)           Dzimumu līdztiesība un sieviešu lomas stiprināšana:

(i) atbalstīt valsts līmeņa programmu, lai veicinātu sieviešu ekonomiskās un sociālās lomas palielināšanu un viņu līdzdalību politikā;

(ii) atbalstīt valsts, reģionālas un globālas iniciatīvas, lai veicinātu šā jautājuma integrāciju palīdzības efektivitātes programmā.

d)           Veselība:

i) uzlabot jaunattīstības valstu iedzīvotāju veselību un labklājību, palielinot piekļuvi labas kvalitātes valsts veselības pamatpakalpojumiem un to taisnīgu nodrošinājumu, konkrēti:

ii) atbalstīt un izstrādāt tiešas nozīmes priekšrocību globālo iniciatīvu valsts programmu partnervalstīm, ņemt vērā orientēšanos uz rezultātu, palīdzības efektivitāti un ietekmi uz veselības sistēmām, tostarp atbalstīt partnervalstu labāku iesaisti šajās iniciatīvās;

iii) atbalstīt konkrētas iniciatīvas, īpaši reģionālā un globālā līmenī, kas stiprina veselības sistēmas un palīdz valstīm izstrādāt un īstenot pareizu, uz pierādījumiem balstītu valsts veselības politiku, kā arī iniciatīvas prioritārās jomās (piemēram, māšu veselība, seksuālā un reproduktīvā veselība un tiesības, piekļuve ģimenes plānošanai; vispārēji sabiedriskie labumi un reakcija uz globālu veselības apdraudējumu).

e)           Izglītība, zināšanas un prasmes:

i) atbalstīt starptautiski saskaņotu mērķu īstenošanu izglītībā, izmantojot globālas iniciatīvas un partnerības, īpašu uzsvaru liekot uz tādu zināšanu, prasmju un vērtību veicināšanu, kas saistītas ar ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību;

ii) veicināt pieredzes apmaiņu, labu praksi un inovāciju, pamatojoties uz līdzsvarotu pieeju izglītības sistēmu attīstībai;

iii) uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi un izglītības kvalitāti, tostarp neaizsargātām grupām, sievietēm un meitenēm, kā arī valstīm, kas ir vistālāk no globālo mērķu īstenošanas.

Nodrošinātība ar pārtiku un ilgtspējīga lauksaimniecība

Programma stiprinās sadarbību, zināšanu un pieredzes apmaiņu, kā arī partnervalstu spējas to četru pīlāru jomā, kas saistīti ar pārtikas nodrošinātību: pārtikas pieejamība (ražošana), piekļuve (tostarp tirgi, drošības tīkli un izpratne par dzimumu līdztiesības jautājumiem), lietošana (sociāli atbildīgi pārtikas nodrošinājuma pasākumi) un stabilitāte, vienlaikus piešķirot prioritāti četrām dimensijām, proti, mazajām lauku saimniecībām, pārvaldībai, reģionālai integrācijai un neaizsargātiem iedzīvotājiem paredzētiem palīdzības mehānismiem:

a)           veicināt ilgtspējīgu mazo lauku saimniecību attīstību, nodrošinot uz ekosistēmu balstītu, zemas oglekļa emisijas un pret klimata pārmaiņām noturīgu piekļuvi tehnoloģijām (tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģijām), kā arī izmantojot paplašināšanu un tehniskos pakalpojumus, lauku attīstības shēmas, ienesīgus ieguldījumu pasākumus, zemes un dabas resursu pārvaldību, ģenētiskās daudzveidības aizsardzību veicinošā ekonomikas vidē;

b)           atbalstīt gan vides ziņā, gan sociāli atbildīgas politikas veidošanu un attiecīgo nozaru pārvaldību, valsts un nevalstisko dalībnieku nozīmi tās regulējumā, sabiedrisko labumu izmantošanu, organizatorisko spēju, profesionālās organizācijas un iestādes;

c)           stiprināt nodrošinātību ar pārtiku un uzturu, izmantojot atbilstošu politiku, tostarp bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un ekosistēmas pakalpojumus, pielāgošanās klimatam politiku, informatīvas sistēmas, krīzes novēršanu un pārvaldību, kā arī uztura stratēģijas, kas paredzētas neaizsargātiem iedzīvotājiem;

d)           veicināt drošu un ilgtspējīgu praksi visā pārtikas un barības piegādes ķēdē.

Migrācija un patvērums:

a)           veicināt migrācijas pārvaldību visos līmeņos;

b)           nodrošināt labāku migrācijas plūsmu pārvaldību visās to dimensijās;

c)           palielināt cilvēku reģionālās un globālās mobilitātes attīstības ietekmi, vienlaikus veicinot un aizsargājot migrantu tiesības, atbalstot pareizu reģionālas un valsts migrācijas un patvēruma politikas izstrādi un īstenošanu, izmantojot migrācijas dimensijas integrāciju citā reģionālā un valsts politikā;

d)           uzlabot kopējo izpratni par attīstības un migrācijas sasaisti, tostarp par valdības politikas sociālajām un ekonomiskajām sekām migrācijas/patvēruma vai citās nozarēs.

B. PROGRAMMA “PILSONISKĀS SABIEDRĪBAS ORGANIZĀCIJAS UN VIETĒJĀS IESTĀDES”

Saskaņā ar atkārtoti apstiprināto ES atbalstu demokrātijai, cilvēktiesībām un labai pārvaldībai attīstības programma “Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes” stiprinās sadarbību, zināšanu un pieredzes apmaiņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, kā arī vietējo iestāžu spēju partnervalstīs, lai atbalstītu starptautiski saskaņotus attīstības mērķus.

Saskaņā ar 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem programma veicina

a)           iekļaujošu un pilnvarotu sabiedrību partnervalstīs, izmantojot stipras pilsoniskās sabiedrības organizācijas, vietējās iestādes un pamatpakalpojumus iedzīvotājiem, kam tie nepieciešami;

b)           lielāku Eiropas iedzīvotāju informētību par attīstības jautājumiem un aktīva sabiedrības atbalsta piesaisti nabadzības mazināšanai Savienībā, potenciālajās kandidātvalstīs un kandidātvalstīs, kā arī ilgtspējīgām attīstības stratēģijām partnervalstīs;

c)           lielāku Eiropas un dienvidu pilsoniskās sabiedrības un vietējo iestāžu tīklu spēju, lai nodrošinātu pamatotu un pastāvīgu politisko dialogu attīstības jomā.

Šajā programmā atbalstītās darbības būs:

a)           intervence partnervalstīs, ar ko atbalstīs neaizsargātas un nelabvēlīgos apstākļos esošas grupas vismazāk attīstītās valstīs, sniedzot pamatpakalpojumus ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu palīdzību;

b)           dalībnieku spējas attīstība kopā ar atbalstu, kas piešķirts saistībā ar valsts programmas darbībām, kuru mērķis ir:

i) stiprināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju efektīvi piedalīties attīstības procesā;

ii) veicināt labāku mijiedarbību starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām, valsti un citiem attīstības dalībniekiem attīstības kontekstā;

iii) stiprināt vietējo iestāžu spēju efektīvi piedalīties attīstības procesā, apzinoties to īpašo nozīmi un specifiku;

c)           sabiedrības informētības palielināšana par attīstības jautājumiem, formālas un neformālas attīstības izglītības veicināšana Savienībā, kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs, lai nostiprinātu attīstības politiku Eiropas sabiedrībā, piesaistītu lielāku sabiedrības atbalstu cīņai pret nabadzību un par taisnīgākām attiecībām starp attīstītām un jaunattīstības valstīm, palielinātu informētību par jautājumiem un grūtībām, ar kurām saskaras jaunattīstības valstis un to iedzīvotāji, un veicinātu globalizācijas sociālo dimensiju;

d)           koordinācija, spēju veidošana un institucionāla pilsoniskās sabiedrības un vietējo iestāžu tīklu stiprināšana to organizācijās un starp dažādām ieinteresētajām personām, kas piedalās Eiropas publiskajās debatēs par attīstību, kā arī koordinācija, spēju veidošana un institucionāla dienvidu pilsoniskās sabiedrības organizāciju, vietējo iestāžu un jumta organizāciju tīklu stiprināšana.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir nevalstiskas, bezpeļņas organizācijas, kas neatkarīgi un atbildīgi darbojas, pamatojoties uz: nevalstiskām organizācijām, organizācijām, kuras pārstāv pirmiedzīvotājus, organizācijām, kas pārstāv nacionālās un/vai etniskās minoritātes, vietējām tirgotāju asociācijām un pilsoņu grupām, kooperatīviem, darba devēju asociācijām un arodbiedrībām (sociālajiem partneriem), organizācijām, kuras pārstāv ekonomiskās un sociālās intereses, organizācijām, kas cīnās pret korupciju, krāpšanu un veicina labu pārvaldību, pilsonisko tiesību organizācijām un organizācijām, kuras cīnās pret diskrimināciju, vietējām organizācijām (tostarp tīkliem), kas piedalās decentralizētā reģionālā sadarbībā un integrācijā, patērētāju organizācijām, sieviešu un jauniešu organizācijām, vides, mācību, kultūras, pētniecības un zinātniskajām organizācijām, universitātēm, baznīcām un reliģiskām apvienībām un kopienām, plašsaziņas līdzekļiem un jebkādām nevalstiskām asociācijām un neatkarīgiem fondiem, tostarp neatkarīgiem politiskiem fondiem, kuri vēlas dot ieguldījumu šīs regulas mērķu īstenošanā.

Vietējās iestādes ietver dažādus valsts pārvaldes vietējos līmeņus un atzarus, t. i., pašvaldības, kopienas, rajonus, apgabalus, provinces, reģionus u. c.

***

VI PIELIKUMS

DARBĪBAS JOMAS SASKAŅĀ AR PANĀFRIKAS PROGRAMMU

Panāfrikas programma atbalsta Āfrikas un ES kopējās stratēģijas mērķus un vispārējos principus, jo īpaši:

a)           atbalstīt mērķus, iniciatīvas un darbības, par kurām vienošanās panākta Āfrikas un ES kopējā stratēģijā un tās turpmākajos rīcības plānos, kas cita starpā ietver tādas jomas kā miers un drošība, demokrātiska pārvaldība un cilvēktiesības, tirdzniecība, reģionālā integrācija un infrastruktūra (tostarp transports), TAM, enerģija, klimata pārmaiņas un vide, migrācija, mobilitāte un nodarbinātība, zinātne, informācijas sabiedrība un kosmoss, kā arī transversāli jautājumi;

b)           atbalstīt citas attiecīgas iniciatīvas un darbības, kas saskaņotas, izmantojot kopējā stratēģijā paredzētos darba noteikumus;

c)           piemērot principu “uzskatīt Āfriku par vienotu veselumu” un veicināt saskaņotību starp reģionālu un kontinentālu līmeni, galveno uzmanību pievēršot starpreģionālām, kontinentāla vai globāla mēroga darbībām, kā arī atbalstīt ES un Āfrikas kopējās iniciatīvas pasaules līmenī.

VII PIELIKUMS

INDIKATĪVS FINANŠU PIEŠĶĪRUMS LAIKPOSMAM NO 2014. LĪDZ 2020. GADAM

(MILJONOS EUR)

Ģeogrāfiskās programmas —           EUR 13 991,5.

Tematiskā programma “Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas” — EUR 6303,2.

No tās:

– Vide un klimata pārmaiņas – Ilgtspējīga enerģija – Humānā attīstība – Nodrošinātība ar pārtiku un ilgtspējīga lauksaimniecība – Migrācija un patvērums || 31,8 %[28] 12,7 % 20,0 % 28,4 % 7,1 %

Pirms uz ESAO metodoloģiju balstītu rādītāju (Rio politikas rādītāju) izmantošanas vismaz 50 % no finansējuma kalpos ar klimata pārmaiņām un vidi saistītiem mērķiem.

Tematiskā programma “Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes” — EUR 2000.

Panāfrikas programma —     EUR 1000.

TIESĪBU AKTU PRIEKŠLIKUMU FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriējumiem

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajiem apropriējumiem

              3.2.4. Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTU PRIEKŠLIKUMU FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā.

1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[29][30]

19. pozīcija: Ārējās attiecības

19 02: Sadarbība ar trešām valstīm migrācijas un patvēruma jomā

19 09: Attiecības ar Latīņameriku

19 10: Attiecības ar Āzijas, Vidusāzijas un Tuvo Austrumu (Irāka, Irāna, Jemena) valstīm

21. pozīcija: Attīstība un attiecības ar Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona (ĀKK) valstīm

21 02: Nodrošinātība ar pārtiku

21 03: Attīstības nevalstiskie dalībnieki

21 04: Vide un ilgtspējīga dabas resursu, tostarp enerģijas, pārvaldība

21 05: Humānā un sociālā attīstība

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

x Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/ sagatavošanas darbību[31]

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4. Mērķi 1.4.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskies mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Šīs regulas mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību partnervalstīs un reģionos, lai sasniegtu galveno mērķi — izskaustu nabadzību, un veicināt Latīņamerikā, Āfrikā un Āzijā demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību un cilvēktiesību ievērošanu, kā paredzēts LES, vienlaikus nodrošinot atbilstību Komisijas paziņojumam par ES attīstības politiku “ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: pārmaiņu programma”.

1.4.2. Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības saistībā ar iniciatīvu

Regulā noteikti ES intervences būtiskie elementi un pamats. Regulas mērķu iekļaušana dažādu programmu (ģeogrāfisko programmu, tematiskās programmas “Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas”, tematiskās programmas “Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes” un Panāfrikas programmas) konkrētos mērķos notiek, izmantojot daudzgadu plānošanu un gada rīcības programmas, kurās precizē darbības, kas jāveic ES, tostarp paredzamos rezultātus un attiecīgo darbību īstenošanas ietekmi. Tāpēc tad nosaka konkrētus mērķus, ņemot vērā attiecīgās darbības īpatnības.

Tūkstošgades attīstības mērķi vai starptautiski saskaņoti nabadzības samazināšanas mērķi, kas aizstāj tos pēc 2015. gada, nodrošinās darbības rezultātu rādītājus:

Nr. 1: TAM1 — pārtraukt nabadzību un badu

– Uz pusi samazināt to cilvēku skaitu, kuru ienākumi ir mazāki par vienu ASV dolāru dienā.

– Panākt pilnīgu un ienesīgu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem, tostarp sievietēm un jauniešiem.

– Uz pusi samazināt badacietēju skaitu.

Nr. 2: TAM2 — vispārēja izglītība

Nodrošināt, ka visā pasaulē bērni, gan zēni, gan meitenes, spēs pabeigt pilnu pamatskolas kursu.

Nr. 3: TAM3 — dzimumu līdztiesība

Novērst dzimumu nevienlīdzību pamata un vidējās mācību iestādēs, kā arī visos izglītības līmeņos.

Nr. 4: TAM4 — bērnu veselība

Par divām trešdaļām samazināt par pieciem gadiem jaunāku bērnu mirstības rādītāju.

Nr. 5: TAM5 — māšu veselība

– Par trim ceturtdaļām samazināt māšu mirstības rādītāju.

– Līdz 2015. gadam panākt vispārēju piekļuvi reproduktīvai veselībai.

Nr. 6: TAM6 — apkarot HIV/AIDS, malāriju un citas slimības

– Apturēt un mainīt HIV/AIDS izplatības tendenci.

– Panākt, ka piekļuvi ārstēšanai no HIV/AIDS saņem visi, kam tā vajadzīga.

– Apturēt un mainīt saslimstības tendenci ar malāriju un citām nopietnām slimībām.

Nr. 7: TAM7 — vides ilgtspēja

– Integrēt ilgtspējīgas attīstības principus valsts politikā un programmās, kā arī apturēt vides resursu izzušanu.

– Samazināt bioloģiskās daudzveidības zudumus, sasniedzot ievērojamu zudumu rādītāja samazinājumu.

– Uz pusi samazināt to cilvēku skaitu, kam nav ilgtspējīgas piekļuves drošam dzeramajam ūdenim un pamatsanitārijai.

– Līdz 2020. gadam ievērojami uzlabot to 100 miljonu cilvēku dzīves, kas dzīvo graustos.

Nr. 8: TAM8 — globālā partnerība attīstības jomā

– Turpināt attīstīt atklātu, uz noteikumiem balstītu, paredzamu, nediskriminējošu tirdzniecību un finanšu sistēmu.

– Risināt vismazāk attīstīto valstu, valstu, kam ir tikai sauszemes robeža, un mazo salu jaunattīstības valstu konkrētās vajadzības.

– Visaptveroši risināt jaunattīstības valstu parāda problēmas.

– Sadarbībā ar farmācijas uzņēmumiem nodrošināt piekļuvi pieejamām, būtiskām zālēm jaunattīstības valstīs

– Sadarbībā ar privāto sektoru padarīt pieejamas jauno tehnoloģiju priekšrocības, īpaši informācijas un komunikāciju tehnoloģijas

Attiecīgās ABM/ABB darbības

19 02 : Sadarbība ar trešām valstīm migrācijas un patvēruma jomā

19 09 : Attiecības ar Latīņameriku

19 10 : Attiecības ar Āzijas, Vidusāzijas un Tuvo Austrumu (Irāka, Irāna, Jemena) valstīm

21 02 : Nodrošinātība ar pārtiku

21 03 : Attīstības nevalstiskie dalībnieki

21 04 : Vide un ilgtspējīga dabas resursu, tostarp enerģijas, pārvaldība

21 05 : Humānā un sociālā attīstība

1.4.3. Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Regulā noteikti ES intervences būtiskie elementi un pamats. Konkrētas darbības nosaka, izmantojot daudzgadu plānošanu un gada rīcības programmas, kurās precizē darbības, kas jāveic ES, tostarp paredzamos rezultātus un attiecīgo darbību īstenošanas ietekmi. Tad nosaka arī konkrētus rādītājus, ņemot vērā attiecīgās darbības īpatnības.

1.4.4. Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Regulā noteikti ES intervences būtiskie elementi un pamats. Konkrētas darbības nosakas, izmantojot daudzgadu plānošanu un gada rīcības programmas, kurās precizē darbības, kas jāveic ES, tostarp paredzamos rezultātus un attiecīgo darbību īstenošanas ietekmi. Tad nosaka arī konkrētus rādītājus, ņemot vērā attiecīgās darbības īpatnības.

Starptautiski saskaņotie mērķi, kā arī TAM un klimata pārmaiņu rādītāji ir jau zināmi. Jāievieš skaidri kritēriji, pārraudzība un ziņošanas noteikumi attiecībā uz visiem attiecīgajiem ES politikas instrumentiem. Rādītāju iedalījumam būs liela nozīme, pārraugot sasniegtos taisnīgos rezultātus attiecībā uz visneaizsargātāko sabiedrības grupu sociālo iekļaušanu.

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 1.5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Skatīt ietekmes novērtējumu un paskaidrojuma rakstu.

ES apņemas arī turpmāk palīdzēt jaunattīstības valstīm samazināt un pilnībā izskaust nabadzību partnervalstīs un reģionos saskaņā ar attīstības sadarbības mērķiem, kas paredzēti līgumos.

1.5.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

ES nostāja ir tik neitrāla un objektīva, lai dalībvalstu vārdā īstenotu ārējo darbību, palielinot ticamību valstīs, kurās tā darbojas. ES ir pietiekama kritiskā masa, lai reaģētu uz globālajām problēmām, piemēram, nabadzības mazināšanu un klimata pārmaiņām. Pateicoties tās lielajam mērogam un esošajam starptautisko nolīgumu tīklam, tā var palīdzēt nabadzīgiem iedzīvotājiem dažās pasaules visattālākajās teritorijās, gan īstenojot palīdzību, gan veicot koordināciju.

Kā iekļaušanas un daudzpusības veicinātāja ES var darīt vairāk nekā citas starptautiskās organizācijas.

Darbojoties kā vienots veselums, Savienība var panākt lielāku ietekmi un paplašināt politisko dialogu un līdzekļu devēju sadarbību.

Darbs ar ES ir arī rentablāks, tā administratīvās izmaksas ir zemākas par vidējām.

1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Novērtējumi, Revīzijas palātas ziņojumi, kā arī ģeogrāfisko programmu starpposma pārskati liecina, ka ar ASI atbalstu tika sasniegti daži TAM jaunattīstības ASI valstīs. Tomēr vajadzīgās reformas un politika, kas bija šo sasniegumu virzītājspēks, jāpieņem un jāīsteno saņēmējvalsts valdībai saskaņā ar piederības principu.

Tāda jauna attīstības sadarbības instrumenta īstenošanas kārtība kā budžeta atbalsts un nozares mēroga pieeja ir devusi iespēju padziļināt sadarbību ar partnervalstīm — ir izveidojusies nepārprotama saikne starp politisko dialogu ar saņēmējām valstīm un palīdzības īstenošanas kārtību. Jauna īstenošanas kārtība ir arī padarījusi iespējamu efektīvāku darbu dalīšanu, ļaujot līdzekļu devējiem piedalīties līdzfinansēšanā.

Tematiskās programmas nodrošināja Komisijai papildu elastīgumu konkrētu problēmu risināšanā, un tās ir lietderīgs instruments, kas papildina ģeogrāfiskās programmas.

Globalizācijas apstākļos jāveic savstarpēja iekšējo un ārējo darbību nostiprināšana. Jāsāk ar to, ka galvenā loma jāpiešķir integrācijai, nevis dublēšanai. Esošā sistēma nebija pietiekama, lai dotu iespēju Komisijai ātri un atbilstošā apjomā iejaukties pat ļoti nopietnos gadījumos un nodrošināt ES iekšējās politikas efektivitāti.

Dažos gadījumos tematiskās programmas nebija pietiekami elastīgas, lai reaģētu uz nesenajām globālajām krīzēm (piem., pārtikas cenu krīzi, putnu gripu) vai uz starptautiskajām saistībām augstākajā politiskajā līmenī (piem., bioloģiskā daudzveidība un klimata pārmaiņas). Tāpēc tematiskais piešķīrums jāizmanto elastīgāk, dodot iespēju ilgtermiņā iesaistīties vispārējo sabiedrisko labumu un problēmu jautājumos, kā arī reaģēt uz dažādiem satricinājumiem, kas ietekmē visnabadzīgākos iedzīvotājus.

Attīstības sadarbība joprojām ir pārāk sadrumstalota un pārāk vērienīga. Turklāt jāstiprina papildināmība starp ģeogrāfiskajām un tematiskajām programmām.

Valstu konkrētās vajadzības krīzes, pēckrīzes vai nestabilā situācijā netika pietiekami ņemtas vērā, un lēmumu pieņemšanas procesa neelastīgums attiecībā uz finansējuma piešķiršanu, plānošanu un īstenošanu radīja grūtības ES ātri reaģēt uz strauji mainīgo situāciju.

Attīstības sadarbības instrumentā tika paredzēti indikatīvi piešķīrumi katram reģionam, piešķirot visu finansējumu un tādējādi mazinot iespēju piesaistīt līdzekļus, lai reaģētu uz neparedzētām vajadzībām.

Visbeidzot, pašreizējais attīstības sadarbības instrumenta plānošanas un īstenošanas process ir pārāk sarežģīts, neļauj pielāgot ES plānošanas ciklu tās partneriem un pietiekami neveicina kopēju plānošanu ar dalībvalstīm. Nav nepārprotama tiesiska regulējuma arī attiecībā uz to inovatīvo instrumentu izmantošanu, kurus izmanto citi līdzekļu devēji, piemēram, privātu un publisku partnerību apvienošanu un izmantošanu.

1.5.4. Saderība un iespējamā saistība ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Pārskatītais instruments ir ārējās darbības finanšu instrumentu vispārējās sistēmas neatņemama daļa, ko veidos četras galvenās nodaļas: uz politiku balstīta nodaļa, kuras galvenais mērķis ir sadarbība ar partnervalstīm budžeta ietvaros un ārpus tā; darbs pie transversālām prioritātēm un vērtībām; humānā palīdzība un civilā aizsardzība; un krīzes pārvaldība.

Turklāt katrai valstij attīstības sadarbība papildinās jauno “Partnerības instrumentu”. Mijiedarbība starp ASI, EAF un EKPI būs īpaši cieša saskaņā ar ASI tematisko piešķīrumu pilsoniskās sabiedrības/vietējām iestādēm un tematisko piešķīrumu vispārējiem sabiedriskiem labumiem un problēmām, jo šie piešķīrumi ietvers un/vai papildinās darbības ģeogrāfiskajās zonās, kurās šos attiecīgos instrumentus īsteno tādās jomās kā atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai un vietējām iestādēm, klimata pārmaiņas, nodrošinātība ar pārtiku, humānā attīstība un migrācija.

Savu nozīmi saglabās mijiedarbība ar tirdzniecības politiku, īpaši ar shēmām “GSP/GSP plus” un “Viss, izņemot ieroči”, un arī ar tirdzniecības nolīgumiem, kā arī ar darbībām “Palīdzība tirdzniecībai” un “Ar tirdzniecību saistīts atbalsts”, ko finansē saskaņā ar ASI gan divpusējā, gan reģionālā līmenī.

Globalizācijas apstākļos dažāda veida ES iekšējā politika (tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, nodarbinātība (tostarp pienācīgas kvalitātes nodarbinātība), dzimumu līdztiesība, enerģija, ūdens, transports, tiesiskums un drošība, pētniecība, informācijas sabiedrība, migrācija, zivsaimniecības) arvien lielākā mērā kļūst par ES ārējās darbības daļu, un saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” un Lisabonas līgumu ir jāveic savstarpēja iekšējo un ārējo darbību nostiprināšana. Jāsāk ar to, ka par galveno prioritāti jānosaka integrācija, nevis dublēšana. Galvenie argumenti ir šādi: i) mūsu ārējo darbību saskaņotība; ii) palīdzības efektivitāte, īpaši apņemšanās mazināt dalībnieku un programmu skaitu; un iii) sinerģijas palielināšana starp politiskiem mērķiem.

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

x Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva

– x Finansiālā ietekme no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim

– x Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva, stājas spēkā no 2014. gada 1. janvāra

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

– pēc kura turpinās normāla darbība

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi[32]

x Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

x Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– x izpildaģentūrām

– x Kopienu izveidotām struktūrām[33]

– x valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumu

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

x Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

x Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

To darbību īstenošanu, kas jāfinansē saskaņā ar šo regulu, tieši un centralizēti pārvaldīs Komisija no galvenās mītnes un/vai to uzticēs decentralizētām Savienības delegācijām, kā arī izmantos jebkuru citu pārvaldības metodi, kura paredzēta Finanšu regulā, lai labāk īstenotu regulas mērķus.

Vajadzības gadījumā var paredzēt konkrētu darbību kopīgu pārvaldību ar ANO aģentūrām un struktūrām, Eiropas vai starptautiskām finanšu iestādēm, piemēram, Eiropas Investīciju banku, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, Pasaules Banka vai Āfrikas Attīstības banku un citām starptautiskām organizācijām, kas aktīvi darbojas attīstības jomā.

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Eiropas Komisijas uzraudzības un vērtēšanas sistēmas pievērš pastiprinātu uzmanību rezultātiem. Tajās strādā pastāvīgi darbinieki, kā arī tiek pieprasīts ārējs atzinums.

Delegāciju un galvenās mītnes uzdevumu vadītāji pastāvīgi un dažādos veidos uzrauga projektu un programmu īstenošanu, tostarp iespēju robežās veicot vietu apmeklējumus. Uzraudzība nodrošina vērtīgu informāciju par progresu, palīdz vadītājiem noteikt faktiskās un potenciālās grūtības, kā arī veikt korektīvas darbības.

Ārējus, neatkarīgus ekspertus nolīgst, lai, izmantojot trīs dažādas sistēmas, novērtētu ES ārējo darbību rezultātus. Šie novērtējumi veicina pārskatatbildību un uzlabo notiekošās intervences, kā arī palīdz izdarīt secinājumus no iepriekšējās pieredzes, lai to izmantotu turpmākajā politikā un darbībās. Kā instrumentus izmanto starptautiski atzītus Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas (ESAO-APK) vērtēšanas kritērijus, tostarp (iespējamo) ietekmi.

Pirmkārt, projekta līmenī uz rezultātiem vērsta uzraudzības (Results Oriented Monitoring, ROM) sistēma, ko vada galvenās mītnes personāls, īsumā un koncentrēti raksturo intervenču grupas kvalitāti. Izmantojot precīzi strukturētu, standartizētu metodoloģiju, neatkarīgie ROM eksperti piešķir kategorijas, kas atspoguļo projekta stiprās un vājās puses, un sniedz ieteikumus efektivitātes uzlabošanai.

Projekta līmeņa novērtējumi, ko vada ES par projektu atbildīgā delegācija, sniedz sīki izstrādātu, dziļāku analīzi un palīdz projekta vadītājiem uzlabot notiekošās un sagatavot nākamās intervences. Ārēji, neatkarīgi eksperti, kam ir pieredze tematisko un ģeogrāfisko programmu jomā, tiek nolīgti analīzes veikšanai un atgriezeniskās saiknes un pierādījumu vākšanai no visām ieinteresētajām personām, ne tikai no gala saņēmējiem.

Arī Komisija veic savas politikas stratēģiskos novērtējumus, sākot no plānošanas un stratēģijas izstrādes līdz pat intervenču īstenošanai konkrētā nozarē (piemeram, veselības, izglītības u. c.), valstī vai reģionā, vai konkrēta instrumenta novērtējumu. Šie novērtējumi ir svarīgs ieguldījums politikas pamatnostādņu formulēšanā, kā arī instrumentu un projektu izstrādē. Visus novērtējumus publicē Komisijas tīmekļa vietnē un konstatējumu kopsavilkumu ietver gada ziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam.

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma 2.2.1. Apzinātie riski

Riska vide

Šajā instrumentā paredzētās palīdzības operatīvo vidi raksturo šādi riski — instrumenta mērķi netiek īstenoti, nepietiekami optimāla finanšu pārvaldība un/vai neatbilstība piemērojamiem noteikumiem (likumības un pareizības kļūdas):

– ekonomiska/politiska nestabilitāte un/vai dabas katastrofa var radīt grūtības un kavējumus intervenču izstrādē un īstenošanā, īpaši nestabilās valstīs;

– institucionālās un administratīvās spējas trūkums partnervalstīs var radīt grūtības un kavējumus intervenču izstrādē un īstenošanā;

– ģeogrāfiski izkliedēti projekti un programmas (kas aptuveni aptver vairākas valstis/teritorijas/reģionus) var radīt ar loģistiku/līdzekļiem saistītas uzraudzības problēmas, īpaši saistībā ar uz vietas veiktiem uzraudzības pasākumiem;

– potenciālo partneru/saņēmēju daudzveidība un to dažādās iekšējās kontroles struktūras un spējas var sadrumstalot un tāpēc mazināt to Komisijas resursu efektivitāti un produktivitāti, kas pieejami, lai atbalstītu un uzraudzītu īstenošanu;

– nepietiekama pieejamo datu kvalitāte un kvantitāte par ārējās palīdzības/ valsts attīstības plāna īstenošanu partnervalstīs var kavēt Komisijas spēju ziņot un atskaitīties par rezultātiem.

Paredzamais riska līmenis saistībā ar neatbilstību piemērojamiem noteikumiem

Instrumenta atbilstības mērķis ir saglabāt EuropeAid portfeļa līdzšinējo neatbilstības riska līmeni (kļūdas īpatsvars), kas ir kļūdas atlikušais tīrais līmenis (uz daudzgadu pamata pēc visu plānoto pārbaužu un korekciju veikšanas par pabeigtiem līgumiem) mazāk nekā 2 % apmērā. Tas ir tradicionāli nozīmējis aplēsto kļūdas diapazonu 2–5 % apmērā, ņemot vērā nejaušinātu izlasi no darījumiem, ko katru gadu veic Eiropas Revīzijas palāta, lai izveidotu ticamības deklarāciju. EuropeAid uzskata, ka tas ir viszemākais neatbilstības riska līmenis, kuru var sasniegt augsta riska vidē, ņemot vērā administratīvo slogu un atbilstības kontroles vajadzīgo rentabilitāti.

2.2.2. Paredzētās kontroles metodes

EuropeAid iekšējās kontroles sistēma

EuropeAid iekšējās kontroles/pārvaldības process ir paredzēts, lai nodrošinātu pamatotu pārliecību attiecībā uz mērķu īstenošanu tā darbību efektivitātes un produktivitātes jomā, finanšu pārskatu ticamību un atbilstību attiecīgajam tiesiskajam un procesuālajam regulējumam.

Efektivitāte un produktivitāte

Lai nodrošinātu savu darbību efektivitāti un produktivitāti (un mazinātu augsto riska līmeni ārējās palīdzības vidē), papildus visiem Komisijas stratēģiskās politikas un plānošanas procesa elementiem, iekšējās revīzijas videi un citām Komisijas iekšējās kontroles standartu prasībām, EuropeAid turpinās izmantot pielāgotu palīdzības pārvaldības darbības sistēmu saskaņā ar visiem tās instrumentiem, kuros ietilps

– ārējās palīdzības lielākās daļas decentralizēta pārvaldība, ko uz vietas veic ES delegācijas;

– skaidras un noteiktas finanšu pārskatatbildības pozīcijas (no deleģēta kredītrīkotāja (ģenerāldirektora)), pastarpināti deleģējot tās delegācijas vadītājam no pastarpināti deleģēta kredītrīkotāja (direktora) galvenajā mītnē;

– regulāri ziņojumi no ES delegācijām galvenajai mītnei (Ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumi), tostarp ikgadējā ticamības deklarācija, ko iesniedz delegācijas vadītājs;

– nozīmīgas mācību programmas nodrošināšana galvenās mītnes un delegāciju personālam;

– ievērojams atbalsts un norādījumi galvenajai mītnei/delegācijai (tostarp izmantojot internetu);

– regulāri decentralizēto delegāciju pārbaudes apmeklējumi reizi trīs līdz sešos gados;

– projekta un programmas cikla pārvaldības metodoloģija, tostarp:

– kvalitātes atbalsta instrumenti intervences izstrādei, īstenošanas metode, finansēšanas mehānisms, pārvaldības sistēma, novērtēšana un īstenošanas partneru atlase u. c.;

– programmas un projekta pārvaldība, pārraudzība un ziņošanas instrumenti efektīvai īstenošanai, tostarp regulārai ārējai projektu pārraudzībai uz vietas;

– būtiski novērtēšanas un revīzijas elementi.

Finanšu pārskats un grāmatvedības uzskaite

EuropeAid turpinās ievērot visaugstākos grāmatvedības uzskaites un finanšu pārskata standartus, izmantojot Komisijas uzkrājumu grāmatvedības uzskaites sistēmu (Accruals based accounting system, ABAC), kā arī tādus ārējās palīdzības īpašos instrumentus kā Kopējā RELEX [ārējo attiecību] informācijas sistēma (Common Relex Information System, CRIS).

Attiecībā uz atbilstību attiecīgajam tiesiskajam un procesuālajam regulējumam atbilstības kontroles metodes ir izklāstītas 2.3. iedaļā (Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi).

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Ņemot vērā augsta riska vidi, kurā darbojas EuropeAid, tā sistēmām jāspēj paredzēt potenciālās atbilstības kļūdas (pārkāpumi) darījumos un izstrādāt augsta līmeņa novēršanu, atklāšanu un labošanu iespējami agri maksājumu procesā. Praksē tas nozīmē, ka EuropeAid atbilstības kontrolē vairāk paļausies uz daudzgadu ex-ante pārbaudēm, ko pirms galīgajiem projekta maksājumiem veic gan ārēji revidenti, gan Komisijas personāls šajā jomā (vienlaikus veicot dažas ex-post revīzijas un pārbaudes), kas lielā mērā pārsniedz Finanšu regulā paredzēto finanšu aizsardzību. EuropeAid atbilstības nodrošināšanas sistēma cita starpā ietver šādus būtiskus elementus:

Profilakses pasākumi

– Obligāta pamatapmācība pārvaldes personālam un revidentiem, kas ietver krāpšanas jautājumus.

– Norādījumu nodrošināšana (tostarp izmantojot internetu), tostarp praktiskā līgumu rokasgrāmata, EuropeAid rokasgrāmata un finanšu pārvaldības instrumentu kopums (īstenošanas partneriem).

– Ex-ante novērtējums, lai nodrošinātu atbilstošus krāpšanas apkarošanas pasākumus un novērstu un atklātu krāpšanu ES fondu pārvaldībā, ko veic iestādes, kuras apsaimnieko attiecīgos fondus saskaņā ar kopīgu un decentralizētu pārvaldību.

– Partnervalstīs pieejamo krāpšanas apkarošanas mehānismu ex-ante pārbaude, kura ir valsts finanšu pārvaldības atbilstības kritērija pārbaudes daļa, lai saņemtu budžeta atbalstu (t. i., aktīva apņemšanās cīnīties pret krāpšanu un korupciju, atbilstošas pārbaudes iestādes, pietiekama tiesiskā spēja, efektīvi reakciju un sankciju mehānismi).

– Komisija 2008. gadā Akrā parakstīja Starptautiskā atbalsta pārredzamības iniciatīvu (International Aid Transparency Initiative, IATI), kurā vienojās par atbalsta pārredzamības standartu, ar ko nodrošina savlaicīgākus, sīkākus un regulārākus datus par palīdzības plūsmām un dokumentiem.

Kopš 2011. gada 14. oktobra Komisija īsteno IATI standarta pirmo posmu attiecībā uz palīdzības informācijas publicēšanas pārredzamību pirms nākamā Augsta līmeņa foruma par atbalsta efektivitāti 2011. gada novembrī Busanā. Turklāt Komisija strādās sadarbībā ar ES dalībvalstīm pie kopīgas tiešsaistes IT lietojumprogrammas TR-AID, kura pārveido ES palīdzības datus, ko saņem no IATI un citiem avotiem, par lietotājiem ērti lietojamu informāciju palīdzības jomā.

Noteikšanas un korektīvi pasākumi

– Ārējās revīzijas un pārbaudes (gan obligātas, gan uz risku balstītas), tostarp tās, ko veic Eiropas Revīzijas palāta.

– Retrospektīvas pārbaudes (uz risku balstītas) un piedziņas.

– ES finansējuma pārtraukšana nopietnas krāpšanas, tostarp liela mēroga korupcijas, gadījumā līdz brīdim, kad iestādes ir veikušas atbilstošas darbības attiecībā uz šādas krāpšanas koriģēšanu un novēršanu nākotnē.

EuropeAid turpinās izstrādāt krāpšanas novēršanas stratēģiju saskaņā ar Komisijas jauno stratēģiju krāpšanas apkarošanai (Commission's new anti-fraud strategy, CAFS), kas pieņemta 2011. gada 24. jūnijā, lai cita starpā nodrošinātu, ka:

– EuropeAid iekšējā ar krāpšanas apkarošanu saistītā pārbaude ir pilnībā pielāgota CAFS;

– EuropeAid krāpšanas riska pārvaldības pieeja ir paredzēta, lai noteiktu krāpšanas riska jomas un atbilstošu reakciju;

– sistēmas, kuras izmanto ES fondu tērēšanai trešās valstīs, dod iespēju iegūt attiecīgus datus, lai tos ievadītu krāpšanas riska pārvaldības sistēmā (piem., dubulta finansēšana);

– vajadzības gadījumā var izveidot sakaru veidošanas grupas un atbilstošus IT instrumentus, kas paredzēti, lai analizētu ar ārējās palīdzības nozari saistītos krāpšanas gadījumus.

2.4. Kontroles izmaksu un ieguvumu aprēķins

Attiecībā uz EuropeAid portfeli kopumā iekšējās kontroles/ pārvaldības izmaksu saistību apropriējumi veido gadā vidēji EUR 658 miljonus 2014.–2020. gada budžeta plānā. Šajā skaitlī ietilpst EAF pārvaldība, kura darbība ir integrēta EuropeAid pārvaldības struktūrā. Šīs ar darbību nesaistītās izmaksas veido apmēram 6,4 % no paredzamās vidējās gada summas EUR 10,2 miljardu apmērā, kas ir plānotā attīstības un sadarbības (Development and Cooperation, DEVCO) kopējo (darbības + administratīvo) izdevumu portfeļa saistību summa, kuru 2014.–2020. gadā finansē no ES vispārējā budžeta un Eiropas Attīstības fonda.

Šajās pārvaldības izmaksās ir ņemts vērā viss EuropeAid personāls galvenajā mītnē un delegācijās, infrastruktūra, komandējumi, apmācības, pārraudzība, vērtēšana un revīzijas līgumi (tostarp attiecībā uz saņēmēju veiktām revīzijām).

EuropeAid plāno laika gaitā samazināt pārvaldības/pamatdarbību īpatsvaru, ieviešot uzlabotus un vienkāršotus jaunus instrumentus, pamatojoties uz pārmaiņām, kas sagaidāmas saskaņā ar pārskatīto Finanšu regulu. Galvenie ieguvumi saistībā ar šīm pārvaldības izmaksām izpaužas politisko mērķu izpildē, efektīvā un produktīvā resursu izmantošanā, kā arī stabilu rentablu profilakses pasākumu īstenošanā un citās pārbaudēs, lai nodrošinātu tiesisku un regulāru fondu līdzekļu izlietošanu.

Kamēr turpinās īstenot pārvaldības darbību un atbilstības pārbaužu uzlabojumus saistībā ar portfeli, šīs izmaksas vispārēji ir vajadzīgas, lai efektīvi un produktīvi īstenotu instrumentu mērķus, saglabājot minimālu neatbilstības risku (atlikusī kļūda mazāka par 2 %). Tie ir ievērojami mazāki nekā riski, kas saistīti ar iekšējās kontroles noņemšanu vai samazināšanu šajā augsta riska jomā.

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Ieguldījums

IV kategorija Globāla Eiropa || DIF./NEDIF. ([34]) || no EBTA[35] valstīm || no kandidātvalstīm[36] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

19 || 19 01 04 Politikas jomas ASI “Ārējās attiecības” administratīvie izdevumi || NEDIF. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

19 || 19 02: Sadarbība ar trešām valstīm migrācijas un patvēruma jomā || DIF. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

19 || 19 09: Attiecības ar Latīņameriku || DIF. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

19 || 19 10: Attiecības ar Āzijas, Vidusāzijas un Tuvo Austrumu (Irāka, Irāna, Jemena) valstīm || DIF. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

19 || 19 11: Politikas jomas “Ārējās attiecības” politikas stratēģija un koordinācija || DIF. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

21 || 21 01 04 Politikas jomas “Attīstība un attiecības ar ĀKK valstīm” administratīvie izdevumi || NEDIF. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

21 || 21 02: Nodrošinātība ar pārtiku || DIF. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

21 || 21 03: Attīstības nevalstiskie dalībnieki || DIF. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

21 || 21 04: Vide un ilgtspējīga dabas resursu, tostarp enerģijas, pārvaldība || DIF. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

21 || 21 05: Humānā un sociālā attīstība || DIF. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas[37]

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Ieguldījums

Numurs [Izdevumu kategorija……………………………………..] || DIF./NEDIF. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

|| [XX.YY.YY.YY] || || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: 4 || Numurs ||

ĢD: DEVCO || || || N. gads[38] 2014. || (N+1). gads 2015. || (N+2). gads 2016. || (N+3). gads 2017. || (N+4). gads 2018. || (N+5). gads 2019. || (N+6). gads 2020. || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || ||

Attīstības sadarbības instruments (19 02, 19 09, 19 10, 21 02, 21 03, 21 04, 21 05, 21 06) || Saistības || (1) || 2606,815 || 2788,125 || 2980,045 || 3182,977 || 3390,185 || 3614,782 || 3846,274 || 22 409,105

Maksājumi || (2) || 411,383 || 579,190 || 1206,218 || 1765,760 || 2383,491 || 3257,677 || 12 805,385 || 22 409,105

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[39] || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs 19 01 04 01 un 21 01 04 01 || || (3) || 109,885 || 114,975 || 120,254 || 125,723 || 135,115 || 136,918 || 142,726 || 885,595

KOPĀ — DEVCO ĢD apropriācijas || Saistības || =1+3 || 2716,700 || 2903,100 || 3100,300 || 3308,700 || 3525,300 || 3751,700 || 3989,000 || 23 294,700

Maksājumi || =2+3 || 521,268 || 694,165 || 1326,472 || 1891,483 || 2518,606 || 3394,595 || 12 948,111 || 23 294,700

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 2606,815 || 2788,125 || 2980,045 || 3182,977 || 3390,185 || 3614,782 || 3846,274 || 22 409,105

Maksājumi || (5) || 411,383 || 579,190 || 1206,218 || 1765,760 || 2383,491 || 3257,677 || 12 805,385 || 22 409,105

Ÿ KOPĀ — Aministratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 109,885 || 114,975 || 120,254 || 125,723 || 135,115 || 136,918 || 142,726 || 885,595

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 2716,700 || 2903,100 || 3100,300 || 3308,700 || 3525,300 || 3751,700 || 3989,000 || 23 294,700

Maksājumi || =5+ 6 || 521,268 || 694,165 || 1326,472 || 1891,483 || 2518,606 || 3394,595 || 12 948,111 || 23 294,700

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || “Administratīvi izdevumi”

Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

|| || || N. gads 2014. || (N+1). gads 2015. || (N+2). gads 2016. || (N+3). gads 2017. || (N+4). gads 2018. || (N+5). gads 2019. || (N+6). gads 2020. || KOPĀ

ĢD: DEVCO ||

Ÿ Cilvēkresursi || 85,041 || 84,182 || 83,329 || 82,480 || 82,480 || 82,480 || 82,480 || 582,473

Ÿ Citi administratīvi izdevumi || 3,909 || 3,818 || 3,781 || 3,755 || 3,755 || 3,755 || 3,755 || 26,528

KOPĀ — DEVCO ĢD || Apropriācijas || 88,950 || 88,000 || 87,110 || 86,235 || 86,235 || 86,235 || 86,235 || 609,001

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 88,950 || 88,000 || 87,110 || 86,235 || 86,235 || 86,235 || 86,235 || 609,001

Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

|| || || N. gads 2014. || (N+1). gads 2015. || (N+2). gads 2016. || (N+3). gads 2017. || (N+4). gads 2018. || (N+5). gads 2019. || (N+6). gads 2020. || KOPĀ

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 2805,650 || 2991,100 || 3187,410 || 3394,935 || 3611,535 || 3837,935 || 4075,235 || 23 903,701

Maksājumi || 610,218 || 782,165 || 1413,582 || 1977,718 || 2604,841 || 3480,830 || 13 034,346 || 23 903,701

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīvs neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– ý  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošana šādā veidā

Saistību apropriējumi miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || N. gads || (N+1). gads || (N+2). gads || (N+3). gads || (N+5).–(N.+7). gads || KOPĀ

REZULTĀTI

|| || || Izmaksas || Izmaksas || Izmaksas || Izmaksas || Izmaksas || Izmaksas || Kopējās izmaksas

Ģeogrāfiskās programmas[40]… || || || || || || || || .

Starpsumma || 1631,732 || 1743,689 || 1862,134 || 1987,305 || 2117,402 || 2253,384 || 2395,938 || 13 991,50

Tematiskā programma “Globālie sabiedriskie labumi un problēmas” || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma || 735,099 || 785,536 || 838,895 || 895,285 || 953,894 || 1015,154 || 1079,375 || 6303,20

Tematiskā programma “Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes” || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma || 233,246 || 249,250 || 266,181 || 284,073 || 302,670 || 322,108 || 342,485 || 2000,00

Panāfrikas programma || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma || 116,623 || 124,625 || 133,090 || 142,037 || 150,335 || 161,054 || 171,242 || 1000,00

KOPĒJĀS IZMAKSAS || 2716,700 || 2903,100 || 3100,300 || 3308,700 || 3525,300 || 3751,700 || 3989,000 || 23 294,70

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvu apropriāciju izmantošanu

– x Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvu apropriāciju izmantošanu šādā veidā

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| N. gads[41] 2014. || (N+1). gads 2015. || (N+2). gads 2016. || (N+3). gads 2017. || (N+4). gads 2018. || (N+5). gads 2019. || (N+6). gads 2020. || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 85,041 || 84,182 || 83,329 || 82,480 || 82,480 || 82,480 || 82,480 || 582,473

Citi administratīvi izdevumi || 3,909 || 3,818 || 3,781 || 3,755 || 3,755 || 3,755 || 3,755 || 26,528

Starpsumma —daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 88,950 || 88,000 || 87,110 || 86,235 || 86,235 || 86,235 || 86,235 || 609,001

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[42] || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 97,417 || 101,668 || 106,059 || 110,589 || 115,154 || 119,788 || 124,527 || 775,203

Citi administratīvi izdevumi || 12,467 || 13,307 || 14,195 || 15,134 || 19,961 || 17,129 || 18,199 || 110,392

Starpsumma — ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 109,885 || 114,975 || 120,254 || 125,723 || 135,115 || 136,918 || 142,726 || 885,595

KOPĀ || 198,835 || 202,976 || 207,364 || 211,958 || 221,350 || 223,152 || 228,961 || 1494,596

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– x Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (maksimāli ar vienu zīmi aiz komata).

|| || N. gads || (N+1). gads || (N+2). gads || (N+3). gads || (N+4). gads 2018. || (N+5). gads 2019. || (N+6). gads 2020.

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) ||

|| XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības biroji) || 357,2 || 353,6 || 350,1 || 346,6 || 346,6 || 346,6 || 346,6

|| XX 01 01 02 (Delegācijas) || 157,8 || 156,2 || 154,6 || 153,0 || 153,0 || 153,0 || 153,0

|| XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[43] ||

|| XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 24,1 || 23,9 || 23,6 || 23,4 || 23,4 || 23,4 || 23,4

|| XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || ||

|| XX 01 04 yy [44] || - Galvenajā mītnē[45] || 146,3 || 143,5 || 140,6 || 137,9 || 135,2 || 132,5 || 129,9

|| - Delegācijās || 985,7 || 1032,7 || 1081,2 || 1131,2 || 1181,7 || 1232,9 || 1285,3

|| XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — Netiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| 10 01 05 02 (CA, INT, SNE — Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || ||

|| KOPĀ || 1671,1 || 1709,8 || 1750,1 || 1792,1 || 1839,8 || 1888,4 || 1938,1

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētas darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki ||

Ārštata darbinieki ||

3.2.4. Saderība ar 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmu

– ý  Priekšlikums/iniciatīva atbilst 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmai

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[46]

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5. Trešo personu iemaksas

– ý Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– ¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz šādu līdzfinansējumu

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| N. gads || (N+1). gads || (N+2). gads || (N+3). gads || .. norādīt visus ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgos gadus (sk. 1.6. punktu) || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || ||

KOPĀ — Līdzfinansētās apropriācijas || || || || || || || ||

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– ý  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

¨         pašu resursus

¨         papildu ieņēmumus

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Pašreizējā budžeta izpildei pieejamie apropriējumi || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[47]

N. gads || (N+1). gads || (N+2). gads || (N+3). gads || Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (skatīt 1.6. punktu)

Pants …………. || || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

[1]               EAF, Globālais klimata un bioloģiskās daudzveidības fonds, kā arī ārkārtas palīdzības rezerve papildina minēto piešķīrumu un neietilpst ES budžetā.

[2]               Ilgtspējīgas ar enerģiju saistītas darbības būs viena no galvenajām jomām attiecībā uz klimata pārmaiņu izdevumiem. Līdzīgi, ņemot vērā veselīgu ekosistēmas pakalpojumu ievērojamo nozīmi pārtikas ražošanā, bioloģiskā daudzveidība, īpaši veicinot arī noturību pret klimata pārmaiņām, būs viena no galvenajām nodrošinātības ar pārtiku un ilgtspējīgas lauksaimniecības jomām.

[3]               OV L ..

[4]               “Savienības un dalībvalstu politika attiecībā uz sadarbību attīstības jomā viena otru papildina un stiprina” (208. pants).

[5]               Par energoapgādes drošību un starptautisko sadarbību skatīt 2011. gada 7. septembra paziņojumu “ES enerģētikas politika: attiecību veidošana ar partneriem ārpus mūsu robežām”, COM(2011) 539.

[6]               Regula (ES) Nr. 182/2011.

[7]               Padomes Lēmums (ES) 2010/427.

[8]               OV L 378, 27.12.2006., 41.–71. lpp.

[9]               Apvienoto Nāciju Organizācijas Tūkstošgades deklarācija, Ģenerālās asamblejas 2000. gada 18. septembrī pieņemtā rezolūcija.

[10]             Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, kopīgais paziņojums par Eiropas Savienības attīstības politiku “Eiropas Konsenss”, OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.

[11]             2011. gada 13. oktobra paziņojums, vēl nav publicēts OV.

[12]             2011. gada 13. oktobra paziņojums, vēl nav publicēts OV.

[13]             Padomes 2007. gada 15. maija secinājumi “ES rīcības kodekss attiecībā uz darbu dalīšanu attīstības politikas jomā” (dok. 9558/07).

[14]             Padomes 2009. gada 17. novembra secinājumi par Darbības sistēmu palīdzības efektivitātes jomā (doc. 15912/09), kurus paplašināja un nostiprināja 2011. gada 11. janvārī (dok. 18239/10).

[15]             ĀFRIKAS UN ES STRATĒĢISKĀ PARTNERĪBA. Āfrikas un ES kopējā stratēģija, ko pieņēma 2007. gada 9. decembrī Lisabonas samitā.

[16]             Drošība un attīstība — Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2007. gada 20. novembra secinājumi (dok. 15097/07).

[17]             ES atbilde uz nestabilām situācijām — Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2007. gada 20. novembra secinājumi (dok. 11518/07).

[18]             Padomes secinājumi par konflikta novēršanu, Ārlietu padomes 3101. sanāksmē Luksemburgā 2011. gada 20. jūnijā.

[19]             COM(2010) 2020 galīgā redakcija.

[20]             COM(2011) 500 galīgā redakcija.

[21]             COM(2011) 637 galīgā redakcija.

[22]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[23]             OV L ..

[24]             OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.

[25]             OV L ..

[26]             OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp.

[27]             OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp.

[28]             Principā finansējums vienādi jāpiešķir gan videi, gan klimata pārmaiņām.

[29]             ABM — budžeta vadība pa darbības jomām; ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[30]             Attīstības un sadarbības [DEVCO] dienests pieprasīs politikas jomu grozīšanu paralēli 2014. gada budžeta izpildei.

[31]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) vai b) apakšpunktā.

[32]             Skaidrojumu par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb vietnē http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[33]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[34]             Dif. = diferencētias apropriācijas/ Nedif.= nediferencētas apropriācijas.

[35]             EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[36]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[37]             Tiks aizpildītas vēlāk.

[38]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[39]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[40]             Kā aprakstīts 1.4.2 iedaļā “Konkrēts mērķis(-i) — tabulā tiek iekļautas tikai dažādas regulas programmas..”

[41]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[42]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[43]             CA — līgumdarbinieki; INT — pagaidu darbinieki; JED — jaunākie eksperti delegācijās; LA — vietējie darbinieki; SNE — valstu norīkotie eksperti.

[44]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām „BA” pozīcijām).

[45]             Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[46]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[47]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.