Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Eiropas Savienības lidostās /* COM/2011/0827 galīgā redakcija - 2011/0391 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.
PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
1.1.
Vispārīga informācija
1.
Lidostās, kurās aviosabiedrību
pieprasījums pēc pacelšanās un nolaišanās laika nišām
pārsniedz lidostas kapacitāti, tiek izmantoti laika nišu
piešķiršanas mehānismi, lai izveidotu noteikumu kopumu, kas
tādēļ jāievēro. Aviosabiedrībai laika nišas
saņemšana lidostā nozīmē, ka tā var izmantot
infrastruktūras kopumu, kas nepieciešams lidojuma apkalpošanai
kādā konkrētā laikā (skrejceļi, manevrēšanas
ceļi, stāvvietas un, pārvadājot pasažierus, termināļi).
Atkarībā no lidostas īpatnībām laika nišu
piešķiršana var būt nepieciešama noteiktos dienas laikos vai
noteiktos noslogotos laikposmos. Mērķis ir nodrošināt, ka
piekļuve pārslogotām lidostām tiek organizēta
saskaņā ar taisnīgiem, nediskriminējošiem un
pārredzamiem noteikumiem attiecībā uz pacelšanās un
nolaišanās laika nišu piešķiršanu, lai panāktu optimālu
lidostu kapacitātes izmantošanu un godīgus konkurences
apstākļus. 2.
1993. gadā Eiropas Kopiena
pieņēma Padomes 1993. gada 18. janvāra Regulu (EEK)
Nr. 95/93 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu
piešķiršanu Kopienas lidostās („regula par laika nišām”), un
2004. gadā tajā grozīja vairākus būtiskus
punktus. Lai gan civilā aviācija pēc savas būtības ir
globāla uzņēmējdarbība, uz to attiecas arī
vietējās tiesību normas, tāpēc ir svarīgi
ņemt vērā, ka laika nišu piešķiršana dažādos pasaules
reģionos notiek atšķirīgi. Eiropā regulas par laika
nišām pamatā ir Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas
(IATA) formulētās pasaules mēroga pamatnostādnes. 3.
Pašreizējā laika nišu piešķiršanas
režīma pamatiezīmes ir šādas: dalībvalstij ir
pienākums klasificēt lidostu kā koordinētu lidostu, ja
vispusīga kapacitātes analīze pierāda, ka
attiecīgās lidostas kapacitāte ir nepārprotami nepietiekama[1].
Otrkārt, dalībvalsts ieceļ lidostas koordinatoru. Koordinators
ir atbildīgs par laika nišu piešķiršanu, un tam jādarbojas
neatkarīgi, neitrāli, nediskriminējoši un pārredzami. 4.
Laika nišas piešķir vasaras lidojumu
plānošanas sezonai vai ziemas lidojumu plānošanas sezonai. Ja
sezonā aviosabiedrība piešķirto laika nišu sēriju[2] ir
izmantojusi vismaz 80 % apmērā, tai būs tiesības uz to
pašu laika nišu sēriju nākamajā attiecīgajā
sezonā („vēsturiskās laika nišas”, „iegūtās
tiesības” jeb „noteikums 80/20”). Ja šī robeža netiek sasniegta,
laika nišas atkal ievieto to kopējā piešķiramo laika nišu
fondā. 50 % no šīm laika nišām vispirms piešķir
jaunienācējiem[3]. 5.
Pašlaik ir 89 pilnīgi koordinētas
lidostas, kas atrodas valstīs, kurās regula par laika nišām ir
piemērojama (Eiropas Ekonomikas zona un Šveice). No šīm lidostām
62 ir koordinētas visu gadu un 27 ir koordinētas sezonāli.
Dažās no šīm lidostām, piemēram, Hītrovas lidostā
Londonā un Orlī lidostā Parīzē, visu gadu pieprasījums
krietni pārsniedz kapacitāti, citās kapacitāte ir
ierobežota noteiktos noslogotos laikposmos. Astoņpadsmit
dalībvalstīm ir vismaz viena koordinēta lidosta, un tātad
tām ir jāieceļ koordinators.
1.2.
Priekšlikuma pamatojums un mērķi
6.
Regulas par laika nišām īstenošana ir
ievērojami uzlabojusi laika nišu piešķiršanu pārslogotās
Eiropas lidostās no procedūras neitralitātes un
pārredzamības viedokļa; tā ir arī sniegusi
ievērojamu ieguldījumu iekšējā aviācijas tirgus
izveidē. Regula par laika nišām tika ieviesta laikā, kad Eiropas
gaisa transporta tirgū vēl dominēja neliels skaits
tradicionālo nacionālo aviosabiedrību. Tomēr
mūsdienās konkurence ir krietni sīvāka. Kopš
1992. gada ES iekšējo maršrutu skaits ir vairāk nekā
divkāršojies un liela attāluma lidojumu skaits, kuri tiek veikti no
Eiropas lidostām, ir pieaudzis par 150 %. 1992. gadā
Eiropā tikai 93 maršrutus apkalpoja vairāk par divām
aviosabiedrībām. 2010. gadā bija 479 šādi maršruti.
Varētu uzdot jautājumu, vai tādi panākumi būtu
sasniegti bez sistēmas, kas nodrošina to, ka pārslogotās
lidostās laika nišas tiek piešķirtas, nepieļaujot nekādu
nesamērīgu valsts iestāžu, nacionālo aviosabiedrību
vai lidostu ietekmi. 7.
Kā norādījusi Eiropas
Aeronavigācijas drošības organizācija (Eurocontrol) un
Starptautiskās lidostu padomes Eiropas organizācija (ACI Europe)[4], viena no
lielākajām problēmām, ar kuru Eiropa sastopas, ir lidostu
pārslogotība. Saskaņā ar Eurocontrol ilgtermiņa
prognozēm, kas tika publicētas 2010. gadā[5], pat
ņemot vērā paredzētos infrastruktūras uzlabojumus,
2030. gadā nepietiekamas kapacitātes dēļ netiks
apmierināti vismaz 10 % no pieprasījuma gaisa transporta
jomā. Turklāt šim priekšlikumam pievienotā ietekmes analīze
liecina, ka Savienības pārslogotākajās lidostās
pašreizējā situācija nevar uzlaboties, pat ņemot
vērā kapacitātes palielināšanas plānus[6]. 8.
Ņemot vērā nozīmīgāko
lidostu kapacitātes trūkumu un ietekmi uz Eiropas pilsoņu
mobilitāti, risinājums šķiet būvēt jaunus
skrejceļus un lidostu infrastruktūru. Tomēr infrastruktūras
ietekme uz vidi un teritorijas plānošana ir pieaugoša problēma. Turklāt
pašreizējā ekonomiskā krīze apstiprina budžeta
ilgtermiņa ilgtspējības nozīmi. Lai novērstu
pārslogotību, ir jārod efektīvāki un ekonomiskāki
risinājumi nekā materiālo infrastruktūru
paplašināšana. 9.
Ir skaidrs, ka laika nišu piešķiršanas
mehānisms nevar izbrīvēt papildu kapacitāti. Turklāt
laika nišu piešķiršana nevar atrisināt daudzas grūtības, ko
rada kapacitātes trūkums, piemēram, nodrošināt pietiekamu
skaitu lidojumu maršrutu uz Eiropas reģioniem no deficītās kapacitātes
lidostām vai uzlabot satiksmi starp pārslogotajiem lielajiem
starptautiskajiem gaisa transporta mezgliem un visiem pasaules reģioniem.
Laika nišu piešķiršanas režīma tālāka attīstīšana
nekad nespēs apmierināt šīs būtiskās vajadzības.
Tomēr šie režīmi var būt efektīvs deficītās kapacitātes
pārvaldības instruments. 10.
Līdz ar to ir nepieciešams pārskatīt
regulu par laika nišām, lai noteiktu, cik lielā mērā to ir
iespējams uzlabot, lai panāktu atbilsmi starp pieprasījumu un kapacitāti
visās gaisa transporta nozarēs (liela attāluma lidojumi, reģionālie
maršruti, kravu pārvadājumi u. c.). 2011. gada marta
Baltajā grāmatā par transportu tiek atzīta laika nišu
piešķiršanas nozīmība vienota un efektīva tirgus
izveidē no vienotas Eiropas transporta telpas viedokļa; šī baltā
grāmata ir daļa no pamatiniciatīvas par resursefektīvu
Eiropu, kas tika uzsākta stratēģijas „Eiropa 2020” ietvaros. No
šā brīža Komisija ir ļoti rūpīgi plānojusi uz
tirgu balstītu mehānismu ieviešanu, lai pārvaldītu laika
nišu izmantošanu lidostās, proti, piedāvājot tirgus dalībniekiem
(aviosabiedrībām) stimulus un priekšrocības, kas var
labvēlīgi iespaidot to darbības, pieejamo deficīto kapacitāti
var izmantot tie, kuri spēj panākt labāko ekonomisko
izmantojumu. Racionālāka pieejamās deficītās kapacitātes
izmantošana tādējādi būtu iespējama, nepalielinot
pašreizējo fizisko kapacitāti. 11.
Šāds lidostu laika nišu tirgus
(sekundārā tirgus veidā) jau kādu laiku darbojas
Apvienotās Karalistes lidostās, kā Komisija konstatēja
2008. gada paziņojumā[7].
Tādējādi Hītrovas lidostā pieejamās laika nišas
tika pārdotas par augstām cenām: 2008. gada martā
plaši cirkulēja informācija par to, ka Continental Airlines
Hītrovai bija samaksājusi 209 miljonus ASV dolāru (143 miljonus
eiro pēc toreizējā valūtas maiņas kursa) par
četriem laika nišu pāriem. 12.
Pēdējo gadu laikā
nepieciešamībai uzlabot gaisa transporta sistēmas darbību
Eiropas līmenī veltīta lielāka uzmanība. Kopš
2009. gada veiktās izmaiņas Eiropas gaisa satiksmes pārvaldībā
Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīvas ietvaros liecina, ka
dažā ziņā Eiropas vai reģionālajā
līmenī sistēma ir labāk pārvaldīta. Tas ir
konstatējams, ņemot vērā funkcionālo gaisa telpas
bloku izveidošanu un centrālo funkciju, tādu kā tīkla
pārvaldība, uzlabošanu. Tīkla rakstura dēļ, kurš
sastāv gan no punkta uz punktu maršrutiem, gan no starveida maršrutiem,
nav iespējams izvairīties no tā, ka problēmas vienā
tīkla daļā (piemēram, svarīga mezgla slēgšana)
ietekmē citas tīkla daļas. Šis konstatējums ir vēl
pārsteidzošāks, kad tīkla galvenās daļas darbojas ar
maksimālo vai teju ar maksimālo kapacitāti, kas samazina
pieejamo rezervi, piemēram, lai uzņemtu no kursa
novirzījušās lidmašīnas. No šā brīža Eiropas
sistēmas darbības uzlabošana ir saistīta arī ar tās
noturības palielināšanu pret krīzēm.
1.3.
Priekšlikuma mērķi
13.
Galvenais mērķis ir nodrošināt
lidostu laika nišu optimālu piešķiršanu un izmantošanu
pārslogotās lidostās. Priekšlikumu konkrētie
mērķi ir šādi: (1)
uzlabot laika nišu piešķiršanas un
izmantošanas mehānismus un nodrošināt to efektīvu
piemērošanu; un (2)
veicināt godīgu konkurenci un
stimulēt operatoru konkurētspēju.
1.4.
Spēkā esošie noteikumi
priekšlikuma jomā
14.
Priekšlikums attiecas uz grozījumiem Padomes
1993. gada 18. janvāra Regulā (EEK) Nr. 95/93 par
kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu
Kopienas lidostās. Neviens cits noteikums tieši neattiecas uz laika nišu
piešķiršanu.
1.5.
Atbilstība pārējiem
Savienības politikas virzieniem un mērķiem
15.
Šī iniciatīva ir viena no
nepieciešamajām darbībām, lai izveidotu Eiropas vienoto transporta
telpu, kas izklāstīta baltajā grāmatā „Ceļvedis
uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz
konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu”
[COM (2011) 144]. Tā ir arī daļa no „lidostu paketes” pasākumu
kopuma, kas Komisijas 2011. gada darba programmā
[COM (2010) 623] tiek dēvēts par stratēģisko
iniciatīvu, lai panāktu vienotā tirgus izaugsmes potenciāla
izmantošanu.
2.
APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN
IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
2.1.
Apspriedes ar ieinteresētajām
personām
16.
Pirmoreiz apspriedusies ar
ieinteresētajām personām 2007. gadā un
pieņēmusi 2007. gada (COM (2007) 704) un
2008. gada (COM (2008) 227) ziņojumus, Komisija
2010. gada septembrī uzsāka plašu sabiedrisko apspriešanu
internetā, lai novērtētu regulas tābrīža darbību
un aicinātu ieinteresētās personas izteikt komentārus par
sīki izstrādātu sarakstu ar pasākumiem, kuri varētu
tikt ieviesti regulas pārskatīšanas gadījumā.
2010. gada 29. novembrī tika organizēta otra
ieinteresēto personu noklausīšanās, piedaloties 16
dalībvalstīm un dažādu attiecīgo ieinteresēto personu
pārstāvjiem. 17.
Apspriešanā saņemto atbilžu kopsavilkums
ir publicēts Komisijas tīmekļa vietnē[8].
Aviosabiedrības kopumā ir apmierinātas ar regulas par laika
nišām darbību tās pašreizējā redakcijā, un
tāpēc lielākā daļa šīs grupas respondentu
neatbalsta nekādus grozījumus. Tas, ka laika nišu piešķiršanas
režīms patiešām regulē piekļuvi dažām no pasaulē
vispieprasītākajām lidostām, izskaidro šā
jautājuma jutīgumu, jo īpaši attiecībā uz
aviosabiedrībām. Vairākas aviosabiedrības uzskata, ka
galvenā problēma ir lidostu kapacitātes trūkums, ko
grozījumi regulā par laika nišām neatrisinās. 18.
Lidostas un lidostu asociācijas vairāk
saprot grozījumu nepieciešamību un līdz ar to vairāk tiecas
saskatīt apspriešanā izvirzīto risinājumu lietderību.
Šis konstatējums, lai gan mazākā mērā, attiecas
arī uz laika nišu koordinatoriem. Atšķirīgu viedokļu
dalībvalstu starpā un citu respondentu starpā ir vairāk,
tomēr šīs ieinteresētās personas kopumā atbalsta
grozījumus regulā par laika nišām.
2.2.
Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
19.
Papildus Komisijas veiktajai pastāvīgajai
regulas darbības uzraudzībai tika veikti vairāki ārēji
pētījumi, kuru rezultāti ir pieejami Komisijas tīmekļa
vietnē[9].
Komisija īpaši nolēma 2010. gadā uzsākt
padziļinātu situācijas analīzi 2006.–2010. gadam[10].
Ņemot vērā šā pētījuma secinājumus,
Eiropā lidostu kapacitātes efektīvu izmantošanu pašlaik
kavē vairākas problēmas.
2.3.
Ietekmes analīze
20.
Ietekmes analīzē sniegts pārskats
par dažādiem risinājumiem. Trīs pasākumu pakešu satura
kopsavilkums ir šāds. 21.
Pirmajā paketē ietilpst pasākumi,
lai uzlabotu laika nišu piešķiršanas un izmantošanas efektivitāti,
nemainot sistēmas administratīvo raksturu. Pašreizējais
režīms tiktu uzlabots vairākos punktos, bet nekāds uz tirgu
balstīts mehānisms netiktu ieviests. Šīs paketes
ierobežotības dēļ paredzamie ieguvumi ir diezgan pieticīgi:
ikgadējais vidējais pārvadāto pasažieru skaita pieaugums
par 0,4 %. 22.
Otrajā paketē ir iekļauti
pirmās paketes elementi, pievienojot vairākus elementus, tostarp uz
tirgu balstītus mehānismus (tajā skaidri paredzēta
iespēja izveidot laika nišu sekundāro tirgu visā ES un
dalībvalstīm rīkot izsoles, lai piešķirtu jaunu lidostu
kapacitāti). Tajā ir iekļauti arī vairāki priekšlikumi
konkurences veicināšanai, tādi kā jaunienācēju
noteikuma grozīšana un nedaudz stingrāku kritēriju noteikšana,
ar kādiem dod priekšroku, piešķirot laika nišu nākamajai sezonai
(„iegūtās tiesības”). Paredzams, ka laikposmā no 2012.
līdz 2025. gadam šī pakete panāks ikgadējo vidējo
pārvadāto pasažieru skaita pieaugumu par 1,6 % (jeb 23,8 miljoniem),
ekonomisko neto guvumu 5,3 miljardu eiro apmērā, kā arī
ievērojamu darba vietu skaita palielinājumu (līdz 62 000
pilna laika darba vietu). 23.
Šī pakete var radīt negatīvu ietekmi
uz vidi, jo lidojumu skaita pieauguma dēļ palielināsies CO2
emisijas. Tomēr, tā kā gaisa transporta radītās CO2
emisijas, sākot ar 2012. gadu, tiks iekļautas
vispārējā emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā,
nav paredzams, ka šie pasākumi palielinās kopējo CO2
emisiju apjomu. Turklāt, tā kā pašreizējā
kapacitāte tiktu intensīvāk izmantota, varētu
izvairīties no kapacitātes pieauguma radītās ietekmes uz
vidi. 24.
Trešajā paketē ietilpst visi otrās
paketes elementi, taču tajā vairāk attīstīts uz tirgu
balstītais mehānisms, kas paredz „iegūto tiesību” laika
nišu un „vēsturisko laika nišu” atņemšanu un izsolīšanu. Šī
pakete varētu palielināt gaisa transporta izmantotāju skaitu par
1,9–2 %, kas būtu par 27,3–28,7 miljoniem papildu pasažieru
gadā. Tomēr, tā kā tas ir nebijis pasākums, tā
potenciālā pozitīvā ietekme ir jāsamēro ar risku,
ka krietni var palielināties aviosabiedrību darbības izmaksas,
ko radīs traucējumi sarakstos un to starveida darbības modelis,
kas balstās uz plašu laika nišu portfeli pārslogotās
lidostās. Līdz ar to šī pakete radītu mazāku
ekonomisko guvumu, proti, no 2800 līdz 5000 miljardiem eiro. 25.
Ņemot vērā dažādo pasākumu
pakešu novērtējumu, pamatojoties uz efektivitātes,
rezultativitātes un saskaņotības kritērijiem, ieteicams
īstenot otro paketi, jo tās radītie ieguvumi būs krietni
lielāki par izmaksām.
3.
PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI
3.1.
Ierosināto pasākumu kopsavilkums
3.1.1.
Uz tirgu balstītu mehānismu
ieviešana laika nišu piešķiršanai visās pārslogotajās ES
lidostās un konkurences uzlabošana
26.
Lai veicinātu lielāku laika nišu
mobilitāti, priekšlikums nepārprotami ļauj
aviosabiedrībām pirkt un pārdot laika nišas. Laika nišu
mobilitātes uzlabošana palīdzēs aviosabiedrībām
pielāgot to portfeļus atbilstoši savām plānošanas
prasībām. Regula par laika nišām jau atļauj apmaiņu ar
laika nišām aviosabiedrību starpā. Daudzos gadījumos runa
ir par pieprasītā dienas laikā pieejamas laika nišas
apmaiņu pret „sliktu” laika nišu, t. i., vēlu vakarā vai
agri pēcpusdienā pieejamu laika nišu, kas tātad nav īpaši
noderīga. Tiklīdz darījums veikts, „sliktā laika niša”, kam
bija tikai apmaiņas vērtība, tiek nodota atpakaļ laika nišu
kopējā fondā. Atbilstīgi pašreizējai regulai laika
nišu nodošana ir atļauta tikai ļoti ierobežotā
skaitā gadījumu. 27.
Spēkā esošais jaunienācēju
noteikums, kas paredz dot priekšroku aviosabiedrībām, kam
koordinētā lidostā ir tikai dažas laika nišas, nav sniedzis
cerētos rezultātus. Parasti spēcīgam konkurentam, kas
ierodas konkrētā lidostā, ir sev jāizveido
ilgtspējīgs laika nišu portfelis, lai tiešām spētu
konkurēt ar šīs lidostas vadošo aviosabiedrību (parasti „nacionālo”
aviosabiedrību). Saskaņā ar spēkā esošajiem
noteikumiem uz aviosabiedrībām drīz vien vairs nevar
attiecināt lidostas jaunienācēja definīciju, pat ja
tām ir maz laika nišu. Tāpēc tiek piedāvāts
paplašināt jaunienācēja definīciju, lai veicinātu nopietnu
konkurentu rašanos un samazinātu darbības programmu
segmentāciju, kas rodas tad, ja laika nišas tiek piešķirtas
lielākam skaitam aviosabiedrību, kuras nevar tās izmantot, lai
ilgtspējīgi konkurētu ar vadošajām
aviosabiedrībām.
3.1.2.
Laika nišu piešķiršanas procedūras
pārredzamības un laika nišu koordinatoru neatkarības
veicināšana
28.
Priekšlikumā ir iekļauti vairāki
noteikumi, lai nodrošinātu laika nišu piešķiršanas procedūras
pārredzamību. Tas ir būtiski ne vien aviosabiedrībām,
kas izmanto laika nišas, bet arī valsts iestādēm, kas
uzņemas reglamentējošās funkcijas. Tas ir vēl jo
būtiskāk sistēmā, kur ir atļauta sekundārā
tirdzniecība. 29.
Priekšlikums ļaus noteikt stingrākus
kritērijus koordinatoru neatkarībai no visām
ieinteresētajām personām. Tas rosina arī ciešāku
sadarbību koordinatoru starpā, vispirms izstrādājot
kopīgus projektus, piemēram, saistībā ar kopīgas laika
nišu piešķiršanas programmatūras attīstīšanu un pat
dažādās dalībvalstīs atrodošos lidostu koordinācijas
darbību apvienošanu. Atkarībā no gūtajiem panākumiem
Komisija vēlāk varētu ierosināt izveidot Eiropas
koordinatoru, kas būtu atbildīgs par laika nišu piešķiršanu
visās Savienības lidostās.
3.1.3.
Laika nišu piešķiršanas režīma
iekļaušana Eiropas gaisa satiksmes vadības sistēmas (Eiropas
vienotā gaisa telpa) reformā
30.
Priekšlikuma mērķis jo īpaši ir
palīdzēt uzlabot Eiropas gaisa transporta tīkla
pārvaldību, iesaistot par Eiropas tīklu atbildīgo laika
nišu piešķiršanas procedūrā. Tādējādi Komisija
var lūgt veikt lidostas kapacitātes analīzi, ja par tīklu
atbildīgais uzskata to par vajadzīgu, lai nodrošinātu
saskaņotību ar lidostas darbības programmu (jau paredzēta
regulā, ar ko izveido par tīklu atbildīgā funkciju).
Šī kapacitātes analīze būtu jāveic saskaņā
ar Eiropas līmenī pieņemtiem standartiem. Turklāt Komisija
varēs izteikt ieteikumus dalībvalstij saistībā ar
kapacitātes novērtējumu, ja tīkla
pārvaldītājs uzskatīs, ka Eiropas tīkla darbības
vajadzības netiek pilnībā ņemtas vērā. Šo
ieteikumu mērķis būtu ļaut dalībvalstij ņemt
vērā Eiropas tīkla attīstību un labāk izprast
lidostu kapacitātes novērtējuma ietekmi uz visu tīklu,
piemēram, kavēšanās ziņā. 31.
Ar šo priekšlikumu ievieš arī jaunu lidostu
kategoriju — „lidosta, kas ir tīkla daļa”. Šādas lidostas
nav koordinētas, bet tiek uzskatītas par svarīgām, jo
tās varētu sniegt ārkārtas palīdzību tīkla
traucējumu gadījumā. Tādējādi priekšlikumā
paredzēts, ka informāciju par darbībām šajās
lidostās ievāc koordinatori.
3.1.4.
Grozījumu izdarīšana
„noteikumā 80/20” un laika nišu sērijas definīcijā un
lidostu nodevu sistēmas ieviešana nolūkā novērst laika nišu
novēlotu nodošanu nišu fondā
32.
Lai aviosabiedrībai tiktu dota priekšroka,
piešķirot laika nišu nākamajai attiecīgajai lidojumu
plānošanas sezonai, tai piešķirtā laika nišu sērija ir
jāizmanto vismaz 85 % apmērā (pašreizējo 80 %
vietā). 33.
Turklāt minimālais sērijas garums
(t.i., minimālais laika nišu skaits nedēļā, kas
nepieciešams, lai dotu priekšroku, piešķirot laika nišas nākamajai
attiecīgajai sezonai) ir palielināts no 5 līdz 15 vasaras
lidojumu plānošanas sezonai un līdz 10 —ziemas lidojumu
plānošanas sezonai. Laika nišu sērijas garuma palielināšana
samazinās laika nišu struktūras segmentāciju lidostā, jo
īsas, iegūtajām tiesībām labvēlīgas
sērijas var kavēt citas aviosabiedrības izmantot garākas
sērijas. Izņēmumi ir paredzēti dažiem satiksmes veidiem
(līgumreisiem), lai ņemtu vērā reģionālo lidostu
raksturlielumus. 34.
Lai nodrošinātu to, ka pirms lidojumu
plānošanas sezonas sākuma rezervētās laika nišas tiek
efektīvi izmantotas saskaņā ar aviosabiedrības programmu,
priekšlikumā tiks atļauts lidostām izmantot lidostu nodevu
sistēmu nolūkā novērst novēlotu laika nišu nodošanu
kopējā nišu fondā. Tas, ka tiek rezervēta lidostu
kapacitāte, kas pēc tam netiek izmantota, rada izmaksas tām
aviokompānijām, kas lidojumus veic. Priekšlikumā paredzēts,
ka lidostas vadības dienests var ieviest nodevu sistēmu, kas
atturētu no rīcības, kuras dēļ lidostu kapacitāte
tiek izmantota mazāk efektīvi.
3.2.
Noteikumi, ko nemaina
35.
No pašreizējās regulas bez būtiskiem
grozījumiem tiek pārņemti šādi noteikumi: 2. panta a),
b) i), e), g), k), l), o) un p) punkts, 3. panta 1., 2., 4. un
6. punkts, 4. panta 1. punkta otrā daļa un
5. punkts, 5. panta 3. punkta a) un d) apakšpunkts un 4.,
5. un 6. punkts, 6. panta 3. punkta a), b) un
c) apakšpunkts, 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii),
iii) un v) punkts un c) apakšpunkts, 9. panta 3., 6., 7. un
9. punkts, 10. panta 1. punkts, 5. punkta
a) apakšpunkta i) un iii) punkts un c) un d) apakšpunkts, un
6. punkts, 12. pants, 13. panta 2. punkta otrās
daļas b) un c) apakšpunkts, 3. punkta pirmā un otrā
daļa, 16. panta 1. un 5. punkts, 19. pants, 21. panta
2. punkts un 21. panta 2. punkts.
3.3.
Juridiskais pamats
LESD 91. pants.
3.4.
Subsidiaritātes princips
36.
Subsidiaritātes principu piemēro,
ciktāl priekšlikums nav ES ekskluzīvā kompetencē.
Dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt priekšlikuma mērķus turpmāk
norādīto iemeslu dēļ. Saskaņoti nosacījumi
piekļuvei ES pārslogotajām lidostām ir nepieciešami, lai
izvairītos no tā, ka valstu prakses dažādība liek
šķēršļus gaisa satiksmes tirgum. Tāpēc problēmas,
kas saistītas ar piekļuvi pārslogotajām lidostām, ir
jārisina Eiropas līmenī. 37.
Mērķi nodrošināt iekšējā
aviācijas tirgus darbību, samazinot tādus
šķēršļus ES iekšējā tirdzniecībā, kuru
cēlonis ir dažādi nacionālie standarti vai prakses, nevar
pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs.
Tādēļ saskaņā ar subsidiaritātes principu,
kā arī, ņemot vērā problēmas mērogu un
ietekmi, ir nepieciešama intervence ES līmenī. 38.
Eiropas noteikumi attiecībā uz laika nišu
piešķiršanu ir būtisks papildinājums Eiropas tiesību
aktiem, uz kuriem balstās iekšējais aviācijas tirgus.
Taisnīgs, pārredzams un nediskriminējošs kapacitātes
sadales režīms lidostās, kurās pieprasījums pārsniedz
piedāvājumu, ir noteicošais, lai īstenotu Eiropas aviosabiedrību
ES iekšējo gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas
brīvību, kā tas paredzēts piemērojamajos ES
tiesību aktos. 39.
Tādējādi šajā priekšlikumā
ir ievērots subsidiaritātes princips.
3.5.
Proporcionalitātes princips
40.
Papildu ierobežojumi tirgus dalībniekiem, laika
nišu koordinatoriem un valsts iestādēm ir tikai tādi, kas
nepieciešami, lai nodrošinātu nediskriminējošu laika nišu
piešķiršanas procedūru un deficītās kapacitātes
optimālu sadali Eiropas pārslogotākajās lidostās.
3.6.
Juridisko instrumentu izvēle
41.
Ierosinātais juridiskais instruments: regula. 42.
Juridiskajam instrumentam vajadzētu būt
vispārēji piemērojamam. Tas ietver vairākus
pienākumus, kas ir tieši piemērojami Eiropas lidostu koordinatoriem,
aviosabiedrībām, kā arī lidostu administrācijām,
gaisa telpas pārvaldības vienībām un Komisijai.
Tādējādi vispiemērotākais juridiskais instruments ir
regula, jo citi risinājumi neļautu sasniegt izvirzītos
mērķus.
4.
IETEKME UZ BUDŽETU
43.
Priekšlikums neietekmē ES budžetu.
5.
IZVĒLES ELEMENTI
5.1.
Vienkāršošana
44.
Priekšlikums vienkāršo tiesību aktus, jo
ar to pārstrādā regulu par laika nišām, lai vienā
instrumentā iekļautu šās regulas grozītās versijas un
šajā priekšlikumā paredzētos grozījumus.
5.2.
Spēkā esošo tiesību aktu
atcelšana
45.
Priekšlikuma pieņemšanas rezultātā
jāatceļ spēkā esošā regula par laika nišām.
5.3.
Eiropas Ekonomikas zona
46.
Ierosinātais tiesību akts ir
saistīts ar jautājumu, kas skar Eiropas Ekonomikas zonu, un
tāpēc tas attiecināms uz EEZ. ê 95/93 (pielāgots) 2011/0391 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par kopīgiem noteikumiem
attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Eiropas Savienības
lidostās (Pārstrādāta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas
kopienas dibināšanas lLīgumu Ö par Eiropas
Savienības darbību Õ un jo īpaši
tā Ö 100. panta
2. punktu Õ , ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, pēc tiesību akta projekta
nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas
un sociālo lietu komitejas atzinumu[11], ņemot vērā Reģionu
komitejas atzinumu[12], saskaņā ar parasto likumdošanas
procedūru, tā kā: ò jauns (1)
Padomes 1993. gada
18. janvāra Regula (EEK) Nr. 95/93 par kopīgiem noteikumiem
attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienas lidostās[13] ir vairākkārt
būtiski grozīta[14].
Sakarā ar jaunajiem grozījumiem, kā arī skaidrības
labad minētā regula ir jāpārstrādā. (2)
Regula (EEK)
Nr. 95/93 sniedza izšķirošu ieguldījumu aviācijas
iekšējā tirgus īstenošanā un attiecību
pilnveidošanā starp Eiropas Savienību un tās
dalībvalstīm un trešām valstīm, ar neitrāliem,
pārredzamiem un nediskriminējošiem noteikumiem nodrošinot
piekļuvi Savienības pārslogotajām lidostām. ê 95/93 1.
apsvērums (pielāgots) (3)
ÖTomēr Õ Ppastāv arvien lielāka
nesamērība starp gaisa transporta sistēmas attīstību
Eiropā un tādas atbilstīgas Ö noteiktas Õ lidostu
infrastruktūras pieejamību, kas apmierinātu šo pieprasījumu., un tā kā
tTādējādi pārslogoto
lidostu skaits Kopienā
Ö Savienībā Õ pieaug. ò jauns (4)
Laika nišu
piešķiršanas sistēma, kuru izveidoja 1993. gadā,
nenodrošina laika nišu un attiecīgi arī lidostu kapacitātes
optimālu piešķiršanu un to izmantošanu. Apstākļos, kad
arvien pieaug lidostu noslogojums, bet jaunas nozīmīgas lidostu
infrastruktūras attīstīšana ir ierobežota, laika nišas ir rets
resurss. Tam, vai šādi resursi ir pieejami, ir izšķiroša nozīme
gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanā un faktiskas konkurences
uzturēšanā. Šajā nolūkā laika nišu piešķiršanas
un izmantošanas efektivitāti var uzlabot, ieviešot tirgus mehānismus,
garantējot, ka neizmantotās laika nišas iespējami drīz
pārskatāmā veidā tiek nodotas ieinteresēto
pārvadātāju rīcībā, kā arī pastiprinot
sistēmas pamatprincipu ieviešanu ne vien nišu piešķiršanā un
pārvaldīšanā, bet arī to izmantošanā. Tajā
pašā laikā, lai gan vēsturiski piešķirtās nišas
nodrošina stabilitāti lidojumu sarakstu ziņā, kas
aviosabiedrībām tik ļoti vajadzīga, turpmākajā
šīs regulas piemērošanas izvērtēšanas gaitā
varētu paredzēt pakāpenisku citu tirgus mehānismu
ieviešanu, tādu kā vēsturisko nišu atsaukšana un to izsolīšana.
(5)
Tālab ir
nepieciešams grozīt sistēmu, kurai atbilstoši notiek laika nišu piešķiršana
Savienības lidostās. ê 95/93 2. apsvērums (pielāgots) (6)
Laika nišu piešķiršanai
pārslogotajās lidostās Ö arī
turpmāk Õ būtu
jāpamatojas uz neitrāliem, pārskatāmiem un
nediskriminējošiem noteikumiem. ò jauns (7)
Pašreizējo laika
nišu piešķiršanas sistēmu būtu jāpielāgo atbilstoši
tam, kā attīstās tirgus mehānismi, kurus izmanto
atsevišķās lidostās, lai nodotu laika nišas vai apmainītos
ar tām. Paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas
un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par to, kā tiek
piemērota Regula (EK) Nr. 95/93 par kopīgiem noteikumiem
attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienas lidostās[15], Komisija
apņēmās nākt klajā ar priekšlikumiem
gadījumā, ja izrādītos nepieciešams pārskatīt
spēkā esošos tiesību aktus ar konkurenci saistītu vai citu
iemeslu dēļ. (8)
Pieredze liecina, ka
laika nišu sekundārajai tirdzniecībai, t. i., darījumiem ar
laika nišām, saņemot par to finansiālu vai cita veida
kompensāciju, nav viendabīga un konsekventa tiesiskā
regulējuma, kurš garantētu pārredzamību un konkurences
uzturēšanu. Tālab laika nišu sekundārajai tirdzniecībai
Eiropas Savienībā ir jāizstrādā pienācīgs
regulējums. ê 95/93 6.
apsvērums ð jauns (9)
Informācijas caurskatāmība ir
objektīvas laika nišu piešķiršanas procedūras
nodrošināšanas būtisks elements. ð Ir jāpastiprina šī
caurskatāmība un jāņem vērā
tehnoloģiskā attīstība. ï ê 95/93 10. apsvērums
(pielāgots) ð jauns (10)
Būtu jāparedz arī noteikumi,
kas ļautu jaunienācējiem ienākt Kopienas Ö Savienības Õ tirgū. ð Pieredze liecina, ka pašreizējam
„jaunienācēja” definējumam nav izdevies pilnībā
sekmēt konkurenci un ka tāpēc tas būtu pienācīgi
jāgroza. Turklāt ir jācīnās pret
ļaunprātīgu izmantošanu, ierobežojot iespēju
uzņēmumam iegūt jaunienācēja statusu tad, ja kopā
ar tā mātesuzņēmumu, tā filiālēm vai tā
mātesuzņēmuma filiālēm šim uzņēmumam ir
vairāk nekā 10 % no kopējā konkrētajā
dienā konkrētajā lidostā piešķirto laika nišu skaita.
Gaisa pārvadātāju nedrīkstētu uzskatīt par
jaunienācēju arī tad, ja laika nišas, ko viņš ieguvis
kā jaunienācējs, ir nodotas, lai atkal iegūtu
jaunienācēja statusu. ï ò jauns (11)
Jāatceļ
prioritāte, ko piešķir aviosabiedrībām, kuras pieprasa
laika nišu sēriju lidostā nepārtrauktiem regulāriem
pasažieru pārvadājumiem starp minēto lidostu un
reģionālo lidostu, sakarā ar to, ka uz šādu situāciju
jau attiecas cita prioritāte — tā, kuru piešķir
aviosabiedrībai, kas pieprasa laika nišu sēriju nepārtrauktiem
regulāriem pasažieru pārvadājumiem starp divām
Savienības lidostām. ê 95/93 12.
apsvērums (pielāgots) (12)
Ir arī jānovērš Ö lietderīgi
novērst Õ situācijas, kad
pieejamo laika nišu trūkuma dēļ liberalizācijas labumi
tiek izplatīti nevienmērīgi un rodas konkurences
traucējumi. ò jauns (13)
Eiropas vienotās
gaisa telpas īstenošanā sasniegtajiem rezultātiem ir
svarīga nozīme laika nišu piešķiršanas procesā. Noteikumi
par laika nišu piešķiršanu ir jāatjaunina, jo tas ir nepieciešams,
nosakot darbības shēmas, atbilstīgi kurām lidostām,
aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un gaisa telpas
izmantotājiem tiek piemēroti uzraudzības un darbības
uzlabošanas noteikumi, kā arī saistībā ar tīkla
pārvaldības funkciju, kuras pamats ir Eiropas maršrutu tīkla
ieviešana un centralizēta gaisa satiksmes pārvaldība. Tālab
ir jāizveido pienācīgs satvars, kurā būtu
paredzēts, ka tīkla pārvaldītājs, darbības
izvērtēšanas iestāde un valsts uzraudzības iestādes
var piedalīties lidostu kapacitātes un koordinācijas parametru
noteikšanas procedūrā. Lai tīkls sekmīgāk
reaģētu uz krīzes situācijām, tā interesēs
būtu jāizveido jauna lidostu kategorija. (14)
Būtu
jānodrošina sekmīgāka lidojuma plānu un laika nišu
koordinācija nolūkā sekmīgāk izmantot lidostu
kapacitāti un uzlabot lidojumu precizitāti laikā. ê 95/93 5. apsvērums
(pielāgots) ð jauns (15)
Dalībvalstij, kas atbild par Ö sarakstu
koordinēto lidostu vai Õ koordinēto
lidostu, būtu jānodrošina tāda Ö sarakstu
koordinatora vai Õ koordinatora
iecelšana, par kura neitralitāti nebūtu jāšaubās. ð Šajā nolūkā ir
jāpastiprina koordinatoru nozīme. Tālab jāparedz
koordinatora juridiskā, organizatoriskā, lēmumu pieņemšanas
un finanšu neatkarība attiecībā pret visām
ieinteresētajām personām, dalībvalsti un no šīs valsts
atkarīgajām struktūrām. Lai koordinatora darbību
neietekmētu cilvēkresursu, tehnisko vai finanšu resursu vai tehnisko
zināšanu trūkums, dalībvalstij jānodrošina koordinatoram
visi tie resursi, kas nepieciešami tā darbību sekmīgai izpildei.
ï ò jauns (16)
Gaisa
pārvadātājiem jānosaka papildu pienākumi
attiecībā uz informācijas nosūtīšanu koordinatoram.
Vajadzētu paredzēt papildu sankcijas gadījumā, ja
informācija nav sniegta vai ja sniegtā informācija ir kļūdaina
vai maldinoša. Ciktāl tas attiecas uz tīklā ietilpstošajām
lidostām, gaisa pārvadātājiem vajadzētu būt
pienākumam sniegt ziņas par lidojuma nodomiem vai citu saistošu
informāciju, ko pieprasa koordinators vai lidojumu sarakstu koordinators. (17)
Savienībai
jāatvieglina koordinatoru un sarakstu koordinatoru sadarbība, lai starp
tiem notiktu sekmīga paraugprakses apmaiņa nolūkā
nonākt līdz tam, lai attiecīgā brīdī tiktu
izveidots Eiropas koordinators. ê95/93 4. apsvērums
(pielāgots) (18)
Zināmos apstākļos, lai veicinātu darbību, ir
vēlams, lai dalībvalstij būtu iespēja piešķirt lLidostai
Ö var
piešķirt Õ koordinētas
lidostas statusu ar noteikumu, ka tiek ievēroti caurskatāmības,
neitralitātes un nediskriminēšanas principi Ö , un ar
šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem Õ . ê95/93 3. apsvērums
(pielāgots) ð jauns (19)
Prasība par neitralitāti
ir visdrošāk garantēta, ja lLēmumsu par lidostas
darbības koordinēšanu uz objektīvu kritēriju pamata pieņem
Ö būtu
jāpieņem Õ dalībvalstijs, kas
atbildīga par šo lidostu. ð Ņemot vērā
rezultātus, kas sasniegti Eiropas vienotās gaisa telpas izveidē
un tīkla pārvaldītāja funkciju izpildē, ir
noderīgi tuvināt lidostu kapacitātes izvērtēšanas metodes
nolūkā nodrošināt labāku Eiropas gaisa satiksmes
pārvaldības tīkla darbību. ï ò jauns (20)
Ir jāparedz
procedūra, saskaņā ar kuru dalībvalsts pieņem
lēmumu mainīt koordinētas lidostas vai sarakstu koordinētas
lidostas klasifikāciju, proti, koordinētai lidostai piešķirot
sarakstu koordinētas lidostas statusu, savukārt sarakstu
koordinētai lidostai — tās konkrētās klasifikācijas
statusu atsaucot. ê 95/93 7.
apsvērums Principi, kas
nosaka pastāvošo laika nišu piešķiršanas sistēmu, varētu
būt šīs regulas pamatā ar noteikumu, ka šī sistēma
attīstās saskaņā ar jauno transporta attīstības
procesu evolūciju Kopienā. ò jauns (21)
Laika nišu sērijas
derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt tā sarakstu
plānošanas perioda ilgumu, uz kuru šī attiecīgā sērija
ir piešķirta. Piešķirot laika nišu sērijas, pat ja ir runa par
vēsturiski piešķirtajām laika nišām, tās piešķirt
prioritārā kārtā var tikai tad, ja tās piešķir
vai šo piešķiršanu apstiprina koordinators. ê 95/93 8.
apsvērums Kopienas politika
ir veicināt konkurenci un aktivizēt ienākšanu tirgū,
kā paredzēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 2408/92 (1992. gada 23.
jūlijs) par Kopienas aviosabiedrību piekļuvi Kopienas
iekšējiem gaisa ceļiem[16], un tā kā šiem mērķiem
nepieciešams sniegt drošu atbalstu aviosabiedrībām, kas plāno
uzsākt darbības maršrutos Kopienas teritorijā. ê 95/93 9.
apsvērums Pastāvošā
sistēma nodrošina to aviosabiedrību tiesību ievērošanu, kas
darbojas jau ilgāku laiku. ê 95/93 11.
apsvērums (pielāgots) ð jauns (22)
Jāparedz Ö Jāpatur
spēkā Õ īpaši
noteikumi, lai ierobežotos apstākļos nodrošinātu pietiekama
vietējo gaisa pārvadājumu reisu skaita saglabāšanu uz
attiecīgās dalībvalsts Ö vai attiecīgo
dalībvalstu Õ reģioniem ð , ja ir noteiktas sabiedrisko
pakalpojumu sniegšanas saistības ï . ò jauns (23)
Tiktāl, ciktāl
ar vidi saistītos aspektus var ņemt vērā koordinācijas
parametros un reģionālos maršrutus var apkalpot, izpildot sabiedrisko
pakalpojumu sniegšanas saistību pienākumus, gūtā pieredze
liecina, ka vietēja mēroga noteikumi nav lietderīgi.
Turklāt nav iespējams izslēgt, ka šādu noteikumu
piemērošana izraisītu diskriminācijas gadījumus laika nišu
piešķiršanā. Tālab ir jāierobežo iespēja piemērot
vietējos noteikumus. Visi tehniskie, funkcionālie, darbības un
vides ierobežojumi, kurus nosaka koordinators vai sarakstu koordinators,
jādefinē koordinācijas parametros. Iespēja piemērot
vietējos noteikumus tiks ierobežota, paredzot, ka vietējos noteikumus
var pieņemt tikai par laika nišu izmantošanas pārraudzību un
iespēju šajā regulā paredzētajos gadījumos
samazināt laika nišu sēriju termiņu. Lidostu kapacitātes
izmantošanas uzlabošanai, piešķirot laika nišas, ir jāpastiprina
šādi divi pamatprincipi: laika nišu sērijas definējums un
vēsturiski piešķirto nišu aprēķins. Līdztekus tam
būtu sekmīgāk jāregulē gaisa pārvadātājiem
pieļautais elastīgums, lai izvairītos no neatbilstībām
šīs regulas piemērošanā dažādās
dalībvalstīs. Tālab ir jāaicina lidostu kapacitāti
izmantot labāk. (24)
Lai gaisa
pārvadātāji varētu pielāgoties steidzamu
ārkārtas situāciju apstākļos, tādos kā gaisa
satiksmes apjoma krasa samazināšanās vai, piemēram, ekonomikas
krīze, kas iedragā gaisa pārvadātāju darbību un
lielu daļu sarakstu perioda, ir jāļauj Komisijai pieņemt
ārkārtas pasākumus nolūkā nodrošināt
koordinētajās lidostās pieņemamo pasākumu konsekvenci.
Šie pasākumi ļautu gaisa pārvadātājiem saglabāt
prioritāti to pašu sēriju piešķiršanā nākamajā
sarakstu plānošanas periodā pat tad, ja netiek sasniegts 85 %
izmantošanas rādītājs. (25)
Ir divkārtīgi
jāpastiprina koordinācijas komitejas nozīme. Pirmkārt,
sekot komitejas sanāksmēm būtu jāaicina tīkla
pārvaldītājs, darbības izvērtēšanas iestāde
un valsts uzraudzības iestāde. Otrkārt, līdztekus citiem
uzdevumiem koordinācijas komiteja varētu sagatavot priekšlikumus un
sniegt padomus koordinatoram un/vai dalībvalstīm par visiem
jautājumiem, kas attiecas uz lidostas kapacitāti, jo īpaši
saistībā ar Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu un
Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla darbību.
Komitejai vajadzētu arī spēt sniegt atzinumus darbības
izvērtēšanas iestādei un valsts uzraudzības iestādei
par saikni starp koordinācijas parametriem un galvenajiem darbības
rādītājiem, kas ieteikti aeronavigācijas pakalpojumu
sniedzējiem. (26)
Pieredze liecina, ka
nozīmīgs skaits laika nišu ir nodotas atpakaļ laika nišu
kopējā fondā pārāk vēlu, lai būtu
iespējama to lietderīga pārdalīšana. Tālab lidostas
vadības dienests ir jāaicina izmantot lidostas maksu sistēmu,
lai šāda veida praksi novērstu. Tomēr, izmantojot šo
mehānismu, lidostas vadības dienests nedrīkstētu likt
šķēršļus gaisa pārvadātāju ienākšanai
tirgū vai pakalpojumu attīstīšanai. ê 95/93 13.
apsvērums Ir vēlams
visefektīvāk izmantot pastāvošos laika nišas, lai panāktu
atbilstību iepriekš izklāstītajiem mērķiem. ê 95/93 14.
apsvērums (pielāgots) ð jauns (27)
Ir vēlams, lai trešo valstu attieksme pret Kopienas
Ö Savienības Õ
aviosabiedrībām būtu vienlīdzīga. ê 95/93 15.
apsvērums (pielāgots) ð jauns (28)
Šīs regulas noteikumu piemērošanai
nebūtu jāierobežo Līgumā, jo īpaši tā Ö 101., Õ un Ö 102. Õ ð un 106. ï pantā, paredzētos konkurences noteikumus. ê 95/93 16.
apsvērums (pielāgots) (29)
1987. gada 2. decembrī Londonā starp Spāniju un
Lielbritāniju tika panākta vienošanās par ciešākas
sadarbības pasākumiem Gibraltāras lidostas lietošanā, šo
divu dalībvalstu ārlietu ministriem sniedzot kopīgu
deklarāciju, un šie
pasākumi vēl jāievieš praksē. ÖMinistru
deklarācija par Gibraltāra lidostu, par ko vienošanās
panākta Kordovā 2006. gada 18. septembrī, pirmoreiz
sanākot ministriem saistībā ar dialoga forumu par
Gibraltāru, aizstās Kopīgo deklarāciju par Gibraltāra
lidostu, kas pasludināta Londonā 1987. gada
2. decembrī, un pilnīgu atbilstību 2006. gada
deklarācijai uzskatīs par pilnīgu atbilstību 1987. gada
deklarācijai. Õ ò jauns (30)
Saskaņā ar
Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu Komisijai
jāpiešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai
precizētu metodes, kā sagatavojama kapacitātes un
pieprasījuma analīze. Ir sevišķi svarīgi, lai Komisija,
veicot priekšdarbus, jau sāktu pienācīgu apspriešanos, tostarp
ekspertu līmenī. (31)
Sagatavojot un
izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai
jāgādā par to, lai saistošie dokumenti savlaicīgi un
pienācīgā veidā tajā paša laikā tiktu
nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei. (32)
Lai nodrošinātu
vienādus priekšnosacījumus šīs regulas izpildei, Komisijai ir
jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras
jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko
nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles
mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru
izmantošanu[17]. (33)
Pārbaudes
procedūra būtu jāizmanto, pieņemot īstenošanas aktus
saistībā ar Eiropas koordinatora izveidi, sakarā ar paraugu
koordinatora vai sarakstu koordinatora darbības gada pārskatam,
kā arī lēmumu par to, ka vienai vai vairākām
dalībvalstīm būtu jāpieņem pasākumi kādas
trešās valsts diskriminējošās attieksmes novēršanai pret
Savienības gaisa pārvadātājiem. (34)
Atbilstoši pamatotos
gadījumos, kas saistīti ar nepieciešamību nodrošināt
vēsturisko nišu nepārtrauktību un kad tas steidzami
nepieciešams, Komisijai saskaņā ar pārbaudes procedūru
vajadzētu pieņemt tūlītēji piemērojamus
īstenošanas aktus. ê 95/93 17.
apsvērums (35)
Šī regula būtu jāpārskata
pēc noteikta darbības perioda, lai izvērtētu, kā
tā darbojas. ò jauns (36)
Tā kā šīs
darbības mērķus — respektīvi, panākt Eiropas
Savienības tiesību aktu viendabīgāku piemērošanu laika
nišu jomā, — dalībvalstis nevar pietiekamā veidā sasniegt,
bet tos var sekmīgāk sasniegt Savienības līmenī gaisa
transporta darbības sakarā pārrobežu dimensijas svarīguma
dēļ, Savienība var pieņemt pasākumus atbilstīgi
Eiropas Savienības līguma 5. pantā piesauktajam
subsidiaritātes principam. Atbilstoši tajā pašā pantā
minētajam proporcionalitātes principam, ar šo regulu netiek
pārsniegts tas, kas nepieciešams minēto mērķu sasniegšanai, ê 95/93 (pielāgots) IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. ÖDarbības joma un
definīcijas Õ 1. pants Darbības joma ê 793/2004 1. panta
1. punkts (pielāgots) 1. Šī regula attiecas uz Kopienas
Ö Eiropas
Savienības Õ lidostām. ê 95/93 (pielāgots) 2. Šīs regulas piemērošanu
Gibraltāra lidostai saprot kā tādu, kas neierobežo Spānijas
Ö Karalistes Õ un
Lielbritānijas Ö un
Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Õ attiecīgās
juridiskās nostājas attiecībā uz konfliktu par tās
teritorijas suverenitāti, kurā atrodas šī lidosta. 3. Šīs
regulas noteikumu piemērošanu Gibraltāra lidostai pārtrauc
līdz brīdim, kad pasākumus, kas paredzēti Spānijas un
Lielbritānijas ārlietu ministru 1987. gada 2. decembra
kopīgajās deklarācijās, sāks ieviest praksē.
Spānijas un Lielbritānijas valdības attiecīgi informēs
Padomi par šo datumu. 2. pants Definīcijas Šajā regulā: ê 793/2004 1. panta
2. punkta a) apakšpunkts a1) “laika
niša” ir koordinatora atbilstīgi šai regulai izdota atļauja lietot
visu to lidostas infrastruktūru, kas vajadzīga, lai apkalpotu gaisa
satiksmes līniju koordinētajā lidostā konkrētajā
dienā un laikā nolaišanās vai pacelšanās nolūkā,
kā to iedala koordinators atbilstīgi šai regulai; b2) “jaunienācējs”
ir: ia) aviosabiedrība,
kas kā daļu no laika nišu sērijas pieprasa laika nišu
lidostā jebkurā dienā, ja pēc aviosabiedrības
pieprasījuma pieņemšanas tai kopumā šajā lidostā
šajā dienā būtu piešķirts mazāk par piecām laika
nišām; vai ê 793/2004 1. panta
2. punkta a) apakšpunkts (pielāgots) ð jauns iib) aviosabiedrība,
kas pieprasa laika nišu sēriju nepārtrauktiem regulāriem
pasažieru pārvadājumiem starp divām Kopienas Ö Eiropas
Savienības Õ lidostām, ja
iepriekš minētos nepārtrauktos regulāros pasažieru
pārvadājumus starp minētajām lidostām vai lidostu sistēmām
šajā dienā veic ne vairāk kā divas citas
aviosabiedrības, un ja pēc aviosabiedrības pieprasījuma
pieņemšanas tai šajā lidostā šajā dienā šiem
nepārtrauktajiem pārvadājumiem tomēr būtu
piešķirts mazāk par ð deviņām ï piecām laika
nišām;.
vai iii) aviosabiedrība, kas pieprasa laika nišu
sēriju lidostā nepārtrauktiem regulāriem pasažieru
pārvadājumiem starp minēto lidostu un reģionālo
lidostu, ja neviena cita aviosabiedrība neveic tiešos regulāros
pasažieru pārvadājumus starp minētajām lidostām vai
lidostu sistēmām šajā dienā, un ja pēc
aviosabiedrības pieprasījuma pieņemšanas tai šajā lidostā šajā dienā šiem
nepārtrauktajiem pārvadājumiem tomēr būtu
piešķirts mazāk par piecām laika nišām. Aviosabiedrību, kuras
rīcībā ð kopīgi ar tās
mātesuzņēmumu, tās filiālēm vai tās
mātesuzņēmuma filiālēm ï ir vairāk nekā ð 10 ï 5 % no visām laika
nišām, kas attiecīgajā dienā ð piešķirtas ï pieejamas
konkrētajā lidostā, vai vairāk
nekā 4 % no visām laika nišām, kas attiecīgajā
dienā ir pieejamas lidostu sistēmā, kurā ietilpst
šī lidosta, neuzskata par
jaunienācēju šajā lidostā;. ò jauns Gaisa
pārvadātāju, kurš 13. panta nozīmē ir nodevis
savas jaunienācēja statusā iegūtās laika nišas citam
gaisa pārvadātājam tajā pašā lidostā, lai
attiecīgajā lidostā tas atkal iegūtu jaunienācēja
statusu, šajā lidostā par jaunienācēju neuzskata; ê 95/93 ð jauns c) “tieša gaisa satiksme”
nozīmē satiksmi starp divām lidostām, to skaitā
apstāšanos, ko veic ar vienu un to pašu lidmašīnu un vienu un to
pašu reisa numuru; d3) “sarakstu
periods” nozīmē ir vai nu vasaras, vai ziemas sezonau, ko izmanto
aviosabiedrību reisu sarakstos ð saskaņā ar noteikumiem un
vadlīnijām, kuras gaisa transporta nozarē izstrādātas
pasaules mērogā ï ; ê 95/93 (pielāgots) e4) “Kopienas
Ö Savienības Õ aviosabiedrība”
nozīmē
ir jebkurau
aviosabiedrībau
ar spēkā esošu darbības licenci, ko izsniegusi kāda
dalībvalsts saskaņā ar Eiropas
Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008; ê 793/2004 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts ð jauns f5) i)
“aviosabiedrība” ir gaisa satiksmes uzņēmums ar spēkā
esošu darbības licenci vai tai līdzvērtīgu licenci
vēlākais 31. janvārī turpmākajai vasaras sezonai
vai 31. augustā turpmākajai ziemas sezonai; 45., 89., 8.a10. ð , 11. ï un 1013. pantā
aviosabiedrības definīcijā iekļauj arī
uzņēmējdarbības aviācijas gaisa kuģu
ekspluatantus, ja tie darbojas atbilstīgi sarakstam;
saistībā ar 7., 17. un 1418. pantu aviosabiedrības
definīcijā iekļauj arī civilās aviācijas gaisa
kuģu ekspluatantus; ê 793/2004 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts ii6) “aviosabiedrību
grupa” ir divas vai vairākas aviosabiedrības, kuras kopā veic
kopīgu apkalpošanu, franšīzes operācijas vai kodu koplietošanu
konkrētas gaisa satiksmes līnijas apkalpošanai; ò jauns 7) „aeronavigācijas
pakalpojumu sniedzējs” ir ikviens aeronavigācijas pakalpojumu
sniedzējs Regulas (EK) Nr. 549/2004[18] 2. panta 5. punkta
nozīmē; 8) „apkalpošanas
uz zemes pakalpojumu sniedzējs” ir ikviens pakalpojumu sniedzējs, kas
nodrošina apkalpošanu uz zemes, Regulas Nr. […] (par apkalpošanas uz zemes
pakalpojumiem) […]. panta nozīmē; vai ikviens lidostas
izmantotājs Regulas Nr. […] (par apkalpošanas uz zemes pakalpojumiem)
[…]. panta nozīmē, kas sniedz pašpakalpojumus Regulas
Nr. […] (par apkalpošanas uz zemes pakalpojumiem) […]. panta
nozīmē; 9) „tīkla
lidosta” ir lidosta, kurai nav pārslogojuma problēmu, bet kura
gadījumā, ja pēkšņi un būtiski pieaug satiksme vai
pēkšņi un būtiski samazinās šīs lidostas
kapacitāte, varētu ietekmēt Eiropas gaisa satiksmes
pārvaldības tīkla (turpmāk — tīkla) darbību
atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 551/2004[19]
6. pantam; ê 793/2004 1. panta 2. punkta c) apakšpunkts i10) “sarakstu
koordinēta lidosta” ir lidosta, kur iespējama pārslogotība
dažos dienas, nedēļas vai gada posmos, ko iespējams
atrisināt,
aviosabiedrībām brīvprātīgi sadarbojoties savā
starpā, un kur ir iecelts sarakstu koordinators, lai veicinātu to aviosabiedrību darbību,
kuras veic pārvadājumus vai plāno tos veikt šajā
lidostā; ê 793/2004 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts g11) “koordinēta
lidosta” ir ikviena lidosta, kur aviosabiedrībai vai jebkuram citam gaisa
kuģa ekspluatantam jāsaņem laika niša no koordinatora, lai
paceltos vai nolaistos, izņemot valsts lidojumus, avārijas nolaišanos
un humānās palīdzības lidojumus; ê 95/93 h) “lidostu sistēma”
nozīmē divas vai vairākas lidostas, kas sagrupētas un
apkalpo vienu un to pašu pilsētu vai konurbāciju, kā
norādīts Regulas (EEK) Nr. 2408/92 II pielikumā; ê 793/2004 1. panta 2. punkta c) apakšpunkts (pielāgots) ð jauns j12) “lidostas
vadības dienests” ir dienests, kam saskaņā ar valsts
normatīvajiem aktiem ir uzdevums, kopā ar citām
darbībām vai citādi, vadīt un pārvaldīt lidostas
infrastruktūras, kā arī koordinēt un kontrolēt
dažādo attiecīgajā
lidostā vai lidostu sistēmā
esošo uzņēmēju darbību; k13) “laika
nišu sērija” ir vismaz ð 15 ï piecas laika nišas ð vasaras sarakstu periodā vai 10
laika nišas ziemas sarakstu periodā ï, kas regulāri ð secīgām nedēļām ï pieprasītas un arī piešķirtas viena un tā paša saraksta perioda
nedēļas vienas un tās pašas dienas vienā un tajā
pašā laikā Ö un kuras
koordinators piešķīris uz šā pamata Õ vai, ja tas nav
iespējams, kas piešķirtas
aptuveni tajā pašā laikā; ê 793/2004 1. panta 2. punkta c) apakšpunkts l14) “uzņēmējdarbības
aviācija” ir tā vispārējas nozīmes aviācijas
nozare, kura attiecas uz gaisa kuģu ekspluatāciju vai lietošanu, ko
veic uzņēmumi pasažieru vai kravu pārvadāšanai kā
atbalstu uzņēmējdarbības veikšanai, ja gaisa kuģi
kopumā netiek publiski iznomāti un tos pilotē
privātpersonas, kurām ir vismaz derīga komerciālās aviācijas
pilota licence ar instrumentu klasi; ê 793/2004 1. panta 2. punkta c) apakšpunkts (pielāgots) ð jauns m15) “koordinācijas parametri”
ir visa tā caurlaides spēja darbības izteiksmē, kas
pieejama laika nišu sadalei lidostā katra koordinācijas posma Ö sarakstu
perioda Õ laikā, un ð darbības noteikumi par caurlaides
spējas izmantošanu, ï kas atspoguļo visus tehniskos, darbības un vides faktorus,
kas ietekmē lidostas infrastruktūras un tās dažādo
apakšsistēmu darbību; ò jauns 16) „lidojuma plāns” ir detalizēta
informācija, ko gaisa satiksmes pakalpojumu vienības saņem par
paredzamo gaisa kuģa lidojumu vai lidojuma posmu; 17) „regulāri gaisa
pārvadājumi” ir lidojumu sērijas, kam ir Regulas (EK)
Nr. 1008/2008 2. panta 16. punkta definētās
pazīmes; 18) „plānots regulārs gaisa
pārvadājums” ir lidojumu sērija, kas neatbilst visiem Regulas
(EK) Nr. 1008/2008 2. panta 16. punkta paredzētajiem
nosacījumiem, bet kas darbojas regulāri un tik bieži, ka ir skaidrs,
ka tas ietilpst sistemātiskā sērijā; 19) „tīkla
pārvaldītājs” ir struktūra, kas izveidota saskaņa ar
Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. pantu; 20) „darbības
izvērtēšanas iestāde” ir struktūra, kas izveidota
saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. pantu; 21) „valsts
uzraudzības iestāde” ir dalībvalstu izraudzīta vai
izveidota struktūra vai struktūras valsts iestādes funkcijas
pildīšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004
4. pantu. ê 95/93 (pielāgots) ð jauns ÖLidostu
klasificēšana Õ 3. pants Lidostas koordinēšanas ð vai sarakstu koordinēšanas ï nosacījumi ê 793/2004 1. panta 3. punkta a) apakšpunkts (pielāgots) 1. ÖDalībvalstīm nav
pienākuma Õ klasificēt
lidostu kā sarakstu koordinētu lidostu vai koordinētu lidostu,
ja vien to neparedz šis pants. ÖDalībvalstis klasificē
Õ lidostu kā
koordinētu lidostu tikai atbilstoši 3. punkta noteikumiem. ê 95/93 è1 793/2004
1. panta 3. punkta b) apakšpunkts 2. Dalībvalsts tomēr var
paredzēt è1 sarakstu
koordinētas lidostas ç statusa
piešķiršanu jebkurai lidostai ar noteikumu, ka tiek ievēroti
caurskatāmības, neitralitātes un nediskriminēšanas principi. ê 793/2004 1. panta 3. punkta c) apakšpunkts ð jauns 3. Atbildīgā dalībvalsts
nodrošina, ka lidostā bez klasifikācijas statusa ð , lidostā, kas ietilpst Eiropas
gaisa satiksmes pārvaldības tīklā (turpmāk — tīkls), ï vai sarakstu koordinētajā lidostā tās vadības
dienests vai jebkura cita kompetentā iestāde veic vispusīgu
caurlaides spējas ð un pieprasījuma ï analīzi, kad dalībvalsts uzskata to par vajadzīgu vai
sešu mēnešu laikā i) pēc rakstiska
pieprasījuma no aviosabiedrībām, kas pārstāv
vairāk nekā pusi no gaisa satiksmes pakalpojumiem lidostā, vai
no lidostas vadības dienesta, ja viens vai otrs uzskata, ka
minētā caurlaides spēja ir nepietiekama faktisko vai
plānoto pakalpojumu sniegšanai konkrētos periodos; vai ê 793/2004 1. panta 3. punkta c) apakšpunkts (pielāgots) ð jauns ii) pēc
Komisijas pieprasījuma, jo īpaši tad, ja lidosta
faktiski ir pieejama tikai aviosabiedrībām, kurām ir
piešķirtas laika nišas, vai ja aviosabiedrības un jo īpaši Ö ja Õ
jaunienācēji saskaras ar nopietnām problēmām
nolaišanās un pacelšanās iespēju nodrošināšanā
minētajā lidostā ð vai ja tīkla
pārvaldītājs to uzskata par nepieciešamu konsekvences
nodrošināšanai starp lidostas darbības plānu un tīkla
darbības plānu atbilstoši Komisijas Regulas (ES) Nr. 677/2011[20] 6. panta
7. punktam. ï ê 793/2004 1. panta 3. punkta c) apakšpunkts Šajā analīzē, kuras pamatā ir vispāratzītas
metodes, nosaka ikvienu caurlaides spējas
nepietiekamību, ņemot vērā ar vidi saistītus
ierobežojumus attiecīgajā lidostā. Šajā analīzē
apsver iespējas novērst minēto nepietiekamību ar jaunas vai
pārveidotas infrastruktūras, darbības izmaiņu vai cita
veida izmaiņu palīdzību, un termiņu, kas paredzēts šo
problēmu atrisināšanai. ò jauns Šī analīze
ir balstīta uz metodēm, ko ar deleģētu aktu
izstrādājusi Komisija atbilstoši šīs regulas 15. pantam.
Šajās metodēs ņemtas vērā tīkla darbības
plānam izvirzītās prasības, kas noteiktas Regulas (ES)
Nr. 677/2011 V pielikumā. ê 793/2004 1. panta 3. punkta c) apakšpunkts (pielāgots) ð jauns Šo analīzi atjaunina, ja izdara atsauci
uz 56. punktu,
vai
ja ir izmaiņas lidostā, kas būtiski ietekmē tās
caurlaides spēju un šīs spējas izmantošanu ð vai pēc koordinācijas
komitejas, dalībvalsts vai Komisijas pieprasījuma ï . Kā analīzi, tā arī metodi, uz ko tā
pamatojas, dara pieejamas pusēm, kuras pieprasījušas analīzes
veikšanu, un arī citām ieinteresētajām pusēm pēc
to pieprasījuma. Par analīzes rezultātiem vienlaicīgi
paziņo arī Komisijai. ê 793/2004 1. panta 3. punkta d) apakšpunkts 4. Pamatojoties uz analīzes rezultātiem,
dalībvalsts par situāciju ar caurlaides spēju lidostā
apspriežas ar lidostas vadības dienestu, aviosabiedrībām, kuras
regulāri lieto lidostu, tās pārstāvošajām
organizācijām, vispārējas nozīmes aviācijas
pārstāvjiem, kas regulāri lieto lidostu, un gaisa satiksmes
vadības iestādēm. ò jauns 5. Komisija var
lūgt tīkla pārvaldītājam paust viedokli par to,
kā tiek noteikta kapacitāte attiecībā pret to, kādas
ir tīkla darbības vajadzības. Komisija var nākt klajā
ar ieteikumiem. Dalībvalsts pamato jebkuru lēmumu, kas neatbilst
minētajiem ieteikumiem. Šādu lēmumu paziņo Komisijai. ê 793/2004 1. panta 3. punkta d) apakšpunkts ð jauns 56. Ja
problēmas ar caurlaides spēju rodas vismaz vienā saraksta
periodā, dalībvalsts nodrošina, ka lidosta attiecīgajos periodos
ir klasificēta kā koordinēta lidosta tikai tad, ja a) nepietiekamība ir tik nopietna,
ka nav iespējams izvairīties no ievērojamiem kavējumiem
konkrētajā lidostā; un b) nav iespējams atrisināt
šīs problēmas īstermiņā. 67.
Atkāpjoties no 56. punkta b) apakšpunkta, dalībvalstis
izņēmuma gadījumos var klasificēt kā koordinētas
lidostas tās lidostas, kuras tiek ietekmētas attiecīgajā
periodā ð , kas var būt mazāks par
sarakstu periodu ï . ò jauns Atkāpjoties no
3., 4., 5. un 6. panta, dalībvalstis ārkārtas
situācijās var attiecīgo lidostu uz konkrēto periodu
klasificēt kā koordinētu lidostu. 8. Ja,
atkārtoti izanalizējot jaudu un pieprasījumu
koordinētā lidostā vai sarakstu koordinētā
lidostā, izrādās, ka šajā lidostā ir izdevies izveidot
tādu kapacitāti, kura ir pietiekama, lai atbilstu faktiskajai vai
paredzētajai lidojumu kustībai, dalībvalsts pēc apspriešanās
ar 4. punktā minētajām struktūrām maina lidostas
klasifikāciju, to klasificējot par sarakstu koordinētu lidostu
vai lidostu bez īpaša statusa. ê 95/93 è1 793/2004
1. panta 3. punkta e) apakšpunkts è1 7. çJa è1 koordinētā lidostā ç tiek nodrošināta jauda, kas ir pietiekama,
lai veiktu faktiskās vai ieplānotās operācijas, šai
lidostai pilnīgi koordinētas lidostas statusu atceļ. ò jauns 9. Pēc
Komisijas pieprasījuma, kura var rīkoties gan pēc savas, gan
arī pēc tīkla pārvaldītāja iniciatīvas,
kā arī pēc apspriešanās ar 4. punktā
minētajām struktūrvienībām, dalībvalsts
gādā par to, lai lidosta, kurai nav klasifikācijas statusa, tiek
klasificēta kā tīkla lidosta. Šādu lēmumu paziņo
Komisijai. Ja Komisija uzskata, ka attiecīgajai lidostai tīklā
vairs nav tādas nozīmes, tad pēc apspriešanās ar
4. punktā minētajām struktūrām tā šo lidostu
pārklasificē par lidostu bez statusa. 10. Ja tiek
pieņemts lēmums atbilstīgi 6., 8. vai 9. punktam,
dalībvalsts to paziņo 4. punktā minētajām struktūrām
vēlākais 1. aprīlī, ja runa ir par ziemas sarakstu
plānošanas periodu, vai vēlākais 1. septembrī, ja runa
ir par vasaras sarakstu plānošanas periodu. ê 793/2004 1. panta 5. punkts ð jauns 64.
pants Koordinācijas parametri 1. Atbildīgā dalībvalsts divas
reizes gadā nodrošina ð koordinācijas ï parametru noteikšanu laika nišu sadalei
koordinētajā lidostā ð vai sarakstu koordinētajā
lidostā ï , tajā pat laikā ņemot vērā visus
būtiskos tehniskos, ð funkcionālos, ï darbības un vides ierobežojumus, kā arī visas ar tiem
saistītās izmaiņas. ð Šie ierobežojumi jādara
zināmi Komisijai. Vajadzības gadījumā Komisija ar
tīkla pārvaldītāja atbalstu izskata šos ierobežojumus un
nāk klajā ar ieteikumiem, kuri jāņem vēra
dalībvalstij, pirms tā sāk koordinācijas parametru
noteikšanu. ï Šis pasākums pamatojas uz objektīvas
analīzes datiem par gaisa satiksmes noregulēšanas iespējām,
ņemot vērā dažādus satiksmes veidus šajā lidostā,
gaisa telpas pārslogotību, kas varētu rasties koordinācijas
perioda laikā, un situāciju ar caurlaides spēju. 32.
Parametru noteikšanu un izmantotās metodes, kā arī visas ar
tām saistītās izmaiņas, sīki apspriež
koordinācijas komitejā ar mērķi palielināt caurlaides
spēju un sadalei pieejamo laika nišu skaitu, pirms tiek pieņemts
galīgais lēmums par ð koordinācijas ï parametriem attiecībā uz laika nišu sadali.
Pēc pieprasījuma ieinteresētajām pusēm dara pieejamus
visus attiecīgos dokumentus. ò jauns 3.
Koordinācijas parametru noteikšana nedrīkst ietekmēt laika nišu
piešķiršanas neitralitāti un nediskriminējošo raksturu. ê 793/2004 1. panta 5. punkts ð jauns 4. Parametrus savlaicīgi paziņo lidostas koordinatoram, pirms
tiek veikta sākotnējā laika nišu ð iesniegšana ï piešķiršana, lai tos
ņemtu vērā konferencēs par lidojumu sarakstiem. 25.
Tā pasākuma nolūkā, kas minēts 1. punktā,
koordinators nosaka attiecīgos koordinācijas laika intervālus
pēc apspriešanās ar koordinācijas komiteju un atbilstīgi
noteiktajai caurlaides spējai, ja dalībvalsts to nenosaka. ê 95/93 (pielāgots) ÖKoordinācijas,
sarakstu koordinācijas un datu vākšanas darbību
organizācija Õ 45.
pants ê 793/2004 1. panta 4. punkta a) apakšpunkts Sarakstu koordinators un koordinators ê 793/2004 1. panta 4. punkta b) apakšpunkts (pielāgots) ð jauns 1. Dalībvalsts, kas atbildīga par
sarakstu koordinēto lidostu vai koordinēto lidostu, ð kura ietilpst tīklā, ï nodrošina kvalificētas fiziskas vai juridiskas personas iecelšanu
par attiecīgi
sarakstu koordinatoru vai lidostas koordinatoru, iepriekš apspriežoties ar
aviosabiedrībām, kas regulāri lieto lidostas pakalpojumus,
tās pārstāvošajām organizācijām, lidostas
vadības dienestu un koordinācijas komiteju, ja tāda pastāv.
Vienu un to pašu sarakstu koordinatoru vai koordinatoru var iecelt vairāk
nekā vienai lidostai. ò jauns 2. Dalībvalstis
sekmē ciešu sadarbību starp koordinatoriem un sarakstu
koordinatoriem, lai Eiropas līmenī izstrādātu kopīgus
projektus. Atkarībā no šo projektu īstenošanas gaitas, Eiropas
vienotās gaisa telpas īstenošanā sasniegtajiem rezultātiem
un rezultātiem, kas atspoguļoti 21. pantā
minētajā izvērtējuma ziņojumā, Komisija
pieņem izpildes pasākumus saistībā ar Eiropas koordinatora
izveidi. Šos izpildes pasākumus pieņem saskaņā ar
16. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes
procedūru. Šā panta 3. punktā minētos principus, kas
nosaka koordinatora neatkarību, mutatis mutandis piemēro
arī Eiropas koordinatoram. ê 793/2004 1. panta 4. punkta b) apakšpunkts (pielāgots) ð jauns 23.
Dalībvalsts, kas atbildīga par sarakstu koordinēto lidostu vai
koordinēto lidostu, nodrošina: a) ka sarakstu koordinētajā
lidostā sarakstu koordinators saskaņā ar šīs regulas
noteikumiem darbojas neatkarīgi, neitrāli, nediskriminējoši un
pārredzami; b) Öka Õ koordinatora
neatkarību koordinētajā lidostā,
Ö koordinators Õ ð ir juridiskā, organizatoriskā
un lēmumu pieņemšanas ziņā neatkarīgs ï funkcionāli nodalot koordinatoru
no jebkuras konkrētas ieinteresētās puses., ð dalībvalsts un šīs valsts
iestādēm; tas nozīmē, ka ï ò jauns i)
juridiskā ziņā — koordinatora pamatfunkcijas, respektīvi,
taisnīga un nediskriminējoša laika nišu piešķiršana, tiek
uzticētas fiziskai vai juridiskai personai, kura nav tā pati persona,
kas sniedz pakalpojumus lidostā, aviosabiedrība, kas apkalpo
savienojumus no šīs lidostas, vai arī attiecīgās lidostas
vadības struktūra; ii)
organizatoriskā un lēmumu pieņemšanas ziņā —
koordinatora rīcība ir autonoma attiecībā pret
dalībvalsti, lidostas vadības dienestu, pakalpojumu sniedzējiem,
aviosabiedrībām, kas apkalpo savienojumus no attiecīgās
lidostas; koordinators nesaņem norādījumus no šo minēto
personu puses un koordinatoram nav pienākuma tām atskaitīties,
izņemot dalībvalsti; koordinators nepiedalās
struktūrās, kuras tieši vai netieši atbildīgas par to
pārvaldīšanu ikdienā, un koordinatoram ir tiesības
pieņemt faktiskus lēmumus par to aktīvu elementiem, kas
nepieciešami tā funkciju izpildei. Dalībvalstis gādā par
to, lai koordinatora profesionālās intereses būtu ņemtas vērā
tā, lai viņš varētu darboties pilnīgi neatkarīgi; ê 793/2004 1. panta 4. punkta b) apakšpunkts (pielāgots) c) Öka Õ Kkoordinatora darbību
finansēšanas sistēma ir tāda, kas viņam garantē Ö tā Õ neatkarībugu statusu;
cd) Ö ka Õ koordinators
saskaņā ar šīs regulas noteikumiem darbojas neitrāli,
nediskriminējoši un pārredzami. ò jauns Finansējumu,
kas paredzēts c) punktā, gaisa pārvadātāji, kas
darbojas koordinētajās lidostās, un lidostas nodrošina tā,
lai tiktu garantēts taisnīgs finansiālā sloga
sadalījums starp visām iesaistītajām personām un lai
nebūtu tā, ka finansējums ir atkarīgs galvenokārt no
vienas ieinteresētās personas. Dalībvalstis gādā par
to, lai koordinatora rīcībā pastāvīgi būtu visi
nepieciešamie resursi — gan cilvēkresursi, gan tehniskie un
materiālie resursi, gan arī darbību sekmīgai veikšanai
nepieciešamās tehniskās zināšanas. ê 793/2004 1. panta 4. punkta b) apakšpunkts (pielāgots) 34.
Sarakstu koordinators un koordinators piedalās tādās
aviosabiedrību starptautiskās konferencēs par lidojumu
sarakstiem, kādās
atļauj Kopienu tiesības Ö kuras ir
atbilstīgas Savienības tiesībām Õ . ê 793/2004 1. panta 4. punkta b) apakšpunkts ð jauns 45.
Sarakstu koordinators sniedz padomus aviosabiedrībām un iesaka
alternatīvos ielidošanas un/vai izlidošanas laikus, ja ir ticams, ka
varētu rasties pārslogotība. 56.
Koordinators ir vienīgā persona, kas atbild par laika nišu sadali.
Viņš piešķir laika nišas atbilstoši šīs regulas noteikumiem un
rūpējas, lai ārkārtas situācijas gadījumā
laika nišas varētu tikt piešķirtas arī ārpus darbalaika. 67.
Sarakstu koordinators pārrauga aviosabiedrību veikto lidojumu
atbilstību sarakstiem, kas ir ieteikti šīm sabiedrībām. Koordinators pārrauga aviosabiedrību
veikto lidojumu atbilstību laika nišām, kas ir piešķirtas
tām. Šīs atbilstības pārbaudes veic sadarbībā ar
lidostas vadības dienestu un gaisa satiksmes vadības
iestādēm, un tās ņem vērā laiku un citus
būtiskos parametrus, kas attiecas uz konkrēto lidostu. 7. Visi sarakstu koordinatori un koordinatori sadarbojas, lai
atklātu pretrunas sarakstos ð un skubinātu gaisa
pārvadātājus tās novērst. ï ê 793/2004 1. panta 4. punkta b) apakšpunkts (pielāgots) ð jauns 6. pants ÖKoordinācijas
un sarakstu koordinācijas darbību pārredzamība Õ 1. ðKatra sarakstu perioda beigās ï Kkoordinators
ð vai sarakstu koordinators ï pēc pieprasījuma
iesniedz attiecīgajām dalībvalstīm un Komisijai ikgadēju
darbības atskaiti, ð kurā izklāstīta
vispārējā situācija laika nišu piešķiršanas un/vai
sarakstu koordinācijas jomā. ï kas ð Ziņojumā izskatīta ï jo īpaši attiecas uz ð 9. panta 5. punkta un ï 8.a13.
un 1418. panta piemērošanau, kā
arī uz
visasām
sūdzībasām
par 89. un 10. panta piemērošanu, kas
iesniegtas koordinācijas komitejai, un veiktieajiem
pasākumiem, lai tās atrisinātu. ð Ziņojumā iekļauj
arī rezultātus, kas gūti, aptaujājot
ieinteresētās personas, par koordinatora piedāvāto
pakalpojumu kvalitāti. ï ò jauns 2. Komisija var
pieņemt paraugu 1. punktā minētajam darbības
pārskatam. Šo izpildes aktu pieņem saskaņā ar
16. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes
procedūru. ê 95/93 è1 793/2004
1. panta 4. punkta c) apakšpunkts è1 8. Koordinators pēc pieprasījuma un
saprātīgā laikā ieinteresētajām pusēm un jo
īpaši koordinācijas komitejas dalībniekiem vai
novērotājiem pārskatīšanai rakstiskā veidā vai
jebkādā citā viegli pieejamā veidā bez maksas dara
pieejamu šādu informāciju: ç ò jauns 3. Koordinators
uztur un aktualizē elektronisko datu bāzi, kurai piekļuve ir bez
maksas un kurā iekļauj šādu informāciju: ê 95/93 a) laika nišu piešķiršanas
vēsturi hronoloģiskā secībā par visām
aviosabiedrībām, kas izmanto šo lidostu; ê 95/93 (pielāgots) b) aviosabiedrību
pieprasītās laika nišas (sākotnējus pieteikumus)
hronoloģiskā secībā par visām
aviosabiedrībām; ê 95/93 ð jauns c) visas piešķirtās laika
nišas un vēl neizpildītos aviosabiedrību laika nišu
pieprasījumus, tos uzskaitot atsevišķi un hronoloģiskā
kārtībā par visām aviosabiedrībām; d) atlikušās pieejamās laika
nišas ð attiecībā pret visu veidu
ierobežojumiem, kas ņemti vērā koordinācijas parametros.
Izmantojot šādu datu bāzi, gaisa pārvadātāji var
pārbaudīt, vai ir pieejamas viņu prasībām atbilstošas
laika nišas; ï ò jauns e) nodotās
vai samainītās laika nišas, saistībā ar kurām ir
norādīta arī iesaistīto pārvadātāju
identitāte, kā arī tas, vai šī nodošana vai apmaiņa ir
notikusi, izmantojot kompensāciju naudas vai kādā citā
izteiksmē. Apstiprinātus datus par šīm kompensācijām
naudas izteiksmē ik gadus publisko; ê 95/93 ð jauns ef) sīki
izstrādātus datus par kritērijiem,
ko izmanto laika nišu piešķiršanā ð koordinācijas parametriem. ï ò jauns Šo informāciju
pastāvīgi atjaunina. Katras sezonas beigās koordinators
gādā par to, lai tiktu publicēts 1. punktā
minētais ziņojums par darbību. 4. Koordinators
gādā par to, lai dati tiktu saglabāti un būtu pieejami
vismaz 5 secīgus attiecīgos (ziemas vai vasaras) sarakstu
plānošanas periodus. ê 793/2004 1. panta 4. punkta d) apakšpunkts 9.
Informāciju, kas minēta šā panta 8. punktā, dara pieejamu
ne vēlāk kā attiecīgo konferenču par lidojumu
sarakstiem sasaukšanas laikā un, ja vajadzīgs, konferenču
gaitā un pēc tām. Koordinators pēc pieprasījuma sniedz
šo informāciju kopsavilkuma veidā. Par šādas apkopotas
informācijas sniegšanu var pieprasīt maksu, kas saistīta ar
izmaksām. ê 793/2004 1. panta 4. punkta e) apakšpunkts (pielāgots) ð jauns 105. Ja
pieejami attiecīgie un vispārpieņemtie sarakstu informācijas
ð formāta ï standarti, sarakstu koordinators, koordinators un aviosabiedrības
lieto tos ar noteikumu, ka tie atbilst Kopienu Ö Savienības Õ tiesībām. ê 793/2004 1. panta 5. punkts (pielāgots) ð jauns 7. pants Informācija sarakstu
koordinatoriem un koordinatoriem 1. Aviosabiedrības, kas darbojas vai
plāno darboties ð lidostā, kura ietilpst
tīklā, ï sarakstu koordinētajā lidostā vai koordinētajā
lidostā, iesniedz attiecīgi sarakstu koordinatoram vai koordinatoram
visu viņa pieprasīto būtisko informāciju. ð Ja ir izmaiņas saistībā
ar šo informāciju, gaisa pārvadātājs to nekavējoties
paziņo sarakstu koordinatoram un koordinatoram. ï Visu būtisko informāciju sniedz veidā un
termiņā, kuru norādījis sarakstu koordinators vai
koordinators. Aviosabiedrība, pieprasot piešķirt laika nišas,
koordinatoru jo īpaši informē par to, vai šī sabiedrība
varētu gūt labumu no jaunienācēja statusa atbilstīgi
2. panta 2. punktam attiecībā uz pieprasītajām laika
nišām. ê 793/2004 1. panta 5. punkts (pielāgots) ð jauns Visu pārējo lidostu
gadījumā, kurām nav konkrēta klasifikācijas statusa, ð aviosabiedrības, kas darbojas vai
plāno darboties lidostā, ï lidostas vadības dienests ð , apkalpošanas uz zemes pakalpojumu
sniedzēji un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji ï pēc koordinatora pieprasījuma sniedz visu tā
Ö to Õ
rīcībā esošo informāciju par aviosabiedrību
plānotajiem pakalpojumiem ò jauns Pēc tīkla
pārvaldītāja pieprasījuma sarakstu koordinators vai
koordinators viņam nosūta visu šajā punktā minēto
informāciju. ê 793/2004 1. panta 5. punkts ð jauns 2. Ja aviosabiedrība nesniedz 1.
punktā minēto informāciju, izņemot gadījumu, kad
tā pierāda, ka pastāv mīkstinoši apstākļi, vai
sniedz nepatiesu vai maldinošu informāciju, koordinators neņem
vērā tās aviosabiedrības pieprasījumu vai
pieprasījumus pēc laika nišām, uz kuru attiecas minētā
trūkstošā, nepatiesā vai maldinošā informācija. ð Viņš atsauc laika nišu
sērijas, ja tās ir jau piešķirtas, un/vai aicina kompetento struktūru
piemērot sankcijas atbilstoši valsts tiesībām. ï Koordinators dod iespēju minētajai aviosabiedrībai
iesniegt savus novērojumus. 3. Sarakstu koordinators vai koordinators,
lidostas vadības dienests un gaisa satiksmes vadības iestādes
apmainās ar visu informāciju, kuru tie pieprasa savu pienākumu
veikšanai, tostarp datiem par lidojumiem un laika nišām ð , jo sevišķi 17. panta
piemērošanas nolūkā ï . ê 793/2004 1. panta 5. punkts ð jauns 58.
pants Koordinācijas komiteja 1. Atbildīgā dalībvalsts
nodrošina, ka koordinētajā lidostā ir izveidota
koordinācijas komiteja. Viena un tā pati koordinācijas komiteja
var būt nozīmēta vairākās lidostās. Šajā
komitejā uzņem vismaz aviosabiedrības, kuras regulāri lieto
attiecīgo(-ās) lidostu(-as), un tās pārstāvošās
organizācijas, attiecīgās lidostas vadības dienestu,
attiecīgās gaisa satiksmes vadības iestādes, un
vispārējās aviācijas pārstāvjus, kuri
regulāri lieto lidostu ð , tīkla pārvaldītāju,
darbības izvērtēšanas iestādi un valsts uzraudzības
iestādi attiecīgajā dalībvalstī ï . ê 793/2004 1. panta 5. punkts ð jauns Koordinācijas komitejai ir šādi
uzdevumi: a) izteikt priekšlikumus vai sniegt
padomus koordinatoram un/vai dalībvalstij par i) iespējām palielināt lidostas caurlaides
spēju, kas noteikta saskaņā ar 3. pantu, vai uzlabot tās
izmantojumu, ii) koordinācijas parametriem, kas jānosaka
saskaņā ar 64. pantu, iii) metodēm, kas lietojamas piešķirto laika nišu lietojuma
pārraudzīšanai, iv) vietējām pamatnostādnēm par laika nišu piešķiršanu vai to lietojuma
pārraudzīšanu, ņemot vērā inter alia iespējamos
apsvērumus saistībā ar vidi, kā
noteikts 89.
panta 58. punktā, v) ðfaktoriem, kas ietekmē ï to satiksmes
apstākļus uzlabojumiem, kas dominē
konkrētajā lidostā, vi) nopietnām problēmām, ar kurām saskaras
jaunienācēji, kā paredzēts 109. panta 96. punktā, vii) visiem jautājumiem, kas attiecas uz lidostas caurlaides
spēju ð , jo īpaši saistībā ar
Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu un tīkla darbību; ï ò jauns b) sniegt
darbības izvērtēšanas iestādei un valsts uzraudzības
iestādei atzinumus par saikni starp koordinācijas parametriem un
galvenajiem darbības rādītājiem, kas ieteikti
aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, tādiem kā
definēts Komisijas Regulā (ES) Nr. 691/2010. ê 793/2004 1. panta 5. punkts ð jauns bc) būt
par starpnieku starp visām attiecīgajām pusēm
sūdzību gadījumos par laika nišu piešķiršanu, kā
noteikts 1119.
pantā. 2. Dalībvalsts pārstāvjus un
koordinatoru uzaicina uz koordinācijas komitejas sanāksmēm
kā novērotājus. ð Šajās sanāksmēs pēc
pieprasījuma var piedalīties Komisija. ï 3. Koordinācijas komiteja izveido
rakstisku reglamentu, kas aptver inter alia piedalīšanos,
vēlēšanas, sanāksmju biežumu un lietotou(-ās)
valodu(-as). Ikviens koordinācijas komitejas
dalībnieks var ierosināt vietējās pamatnostādnes
saskaņā ar 89. panta 58. punktu. Pēc koordinatora
pieprasījuma koordinācijas komiteja apspriež ierosinātās
vietējās pamatnostādnes par laika nišu
sadali, kā arī tās pamatnostādnes, kas ierosinātas par
piešķirto laika nišu lietojuma pārraudzīšanu.
Ziņojumu par apspriedēm koordinācijas komitejā iesniedz
attiecīgajai dalībvalstij ar norādi uz attiecīgajām
nostājām, kas paziņotas komitejā. ð Šo ziņojumu arī dara
zināmu darbības izvērtēšanas iestādei un tīkla
pārvaldītājam. ï ê 95/93 (pielāgots) ÖLaika nišu
piešķiršana Õ ê 793/2004 1. panta 6. punkts ð jauns 109.
pants Laika
nišu kopējais fonds 1. Koordinators izveido kopējo fondu,
kurā ir visas laika nišas, kas nav
sadalītas saskaņā ar 8. panta 2. un 4. punktu.
Visu jaunizveidoto laika nišu caurlaides spēju, kas noteikta
atbilstīgi 3. panta 3. punktam, iekļauj kopējā
fondā. 2. Laika nišu
sērija, kas ir piešķirta aviosabiedrībai regulāro vai
plānoto neregulāro gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanai, nedod
šai aviosabiedrībai tiesības uz to pašu laika nišu sēriju
nākamajā līdzvērtīgajā saraksta periodā, ja
vien šī aviosabiedrība nevar pierādīt koordinatoram, ka
šīs koordinatora piešķirtās laika nišas minētajā saraksta periodā šī aviosabiedrība
izmantojusi vismaz 80% apmērā no laika, kuram tās bijušas
piešķirtas. 62.
Neskarot šīs regulas 810. panta 2. ð un 3. ï punktu un Regulas (EK) Nr. 1008/2008 19. panta 2. punktu,
kopējā fondā ievietotās laika nišas sadala starp
aviosabiedrībām, kas lūdz to piešķiršanu. 50 % no šīm
laika nišām vispirms piešķir jaunienācējiem, ja vien šo
jaunienācēju kopējais pieprasījums nav mazāks par 50
%. ð Jaunienācējiem
atvēlēto priekšrocību saglabā visā sarakstu
plānošanas periodā. ï Koordinators taisnīgi apstrādā jaunienācēju
un citu aviosabiedrību pieprasījumus atbilstīgi katras saraksta
dienas koordinācijas periodiem. Starp jaunienācēju
pieprasījumiem priekšroka ir dodama tām aviosabiedrībām,
kam ir tiesības uz jaunienācēja statusu saskaņā ar 2.
panta b)2. punkta i) un
iib) apakšpunktu vai 2. panta b) punkta i) un iii) apakšpunktu. ê 793/2004 1. panta 5. punkts 3. Neskarot 10. panta 2. punktu,
situācijā, kad visus attiecīgo aviosabiedrību
pieprasījumus pēc laika nišām nevar apmierināt, priekšroku
dod gaisa satiksmes komercpakalpojumiem un jo īpaši regulārajiem
gaisa satiksmes pakalpojumiem un plānotajiem neregulārajiem gaisa
satiksmes pakalpojumiem. Vienas un tās pašas pakalpojumu kategorijas
konkurējošo pieprasījumu gadījumā priekšroku dod visu gadu
veiktajiem lidojumiem. ê 793/2004 1. panta 6. punkts ð jauns 74.
Jaunienācējs, kuram tikusi piedāvāta laika nišu sērija
vienas stundas laika robežās pirms vai pēc tā
pieprasītā laika, bet kurš nav pieņēmis šo
piedāvājumu, zaudē jaunienācēja statusu ð attiecībā uz šo
sēriju ï minētajā saraksta periodā. 85. To
pakalpojumu gadījumā, kurus sniedz aviosabiedrību grupa, tikai
viena no aviosabiedrībām var pieteikties uz pieprasīto laika
nišu saņemšanu. Aviosabiedrība, kura sniedz šādu pakalpojumu,
uzņemas atbildību par to darbības kritēriju
ievērošanu, kas vajadzīgi, lai saglabātu
ð izmantotu ï 810. panta
2. punktā minēto ð prioritāti ï vēsturisko prioritāti. ê 793/2004 1. panta 6. punkts (pielāgots) ð jauns Laika nišas, kas piešķirtas vienai
aviosabiedrībai, var lietot cita aviosabiedrība vai citas
aviosabiedrības, kas piedalās
maršruta kopīgajā apkalpošanā ð ietilpst aviosabiedrību
grupā ï , ar noteikumu, ka tās aviosabiedrības apzīmējuma
kods, kurai ir piešķirtas laika nišas, koordinācijas un
pārraudzības nolūkā turpina būt kopīgā reisa
apzīmējumā. Pārtraucot minēto kopīgo apkalpošanu,
šādi lietotās laika nišas paliek tās aviosabiedrības
rīcībā, kurai tās sākotnēji tika piešķirtas.
Aviosabiedrības,
kas iesaistītas kopīgo maršrutu apkalpošanā, koordinatoriem dara
zināmu informāciju pPar šādiem gaisa satiksmes
pakalpojumiem Ö aviosabiedrības,
kas ietilpst grupā, paziņo koordinatoram Õ pirms to sākšanas
ð , un tos var uzsākt tikai tad, kad
koordinators ir sniedzis nepārprotamu apstiprinājumu ï . ò jauns Ja laika nišu
sēriju, kas piešķirta vienam gaisa pārvadātājam,
izmanto cits gaisa pārvadātājs, neraugoties uz šā punkta
nosacījumiem, koordinators pēc attiecīgo
pārvadātāju uzklausīšanas šo laika nišu sēriju atsauc
un novieto atpakaļ kopējā fondā. ê 793/2004 1. panta 6. punkts 96. Ja
jaunienācējām sabiedrībām turpina pastāvēt
nopietnas problēmas, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka
tiek sasaukta lidostas koordinācijas komitejas sapulce. Šīs sapulces
mērķis ir izskatīt situācijas uzlabošanas iespējas.
Komisiju uzaicina uz šādu sapulci. ê 793/2004 1. panta 5. punkts 67. Ja pieprasīto laika nišu nevar
piešķirt, koordinators informē aviosabiedrību, kas iesniegusi
pieprasījumu, par attiecīgiem cēloņiem un norāda
tuvāko alternatīvo laika nišu. ê 793/2004 1. panta 5. punkts (pielāgots) ð jauns 58.
Koordinators ņem vērā arī papildu noteikumus un
pamatnostādnes, kuras izveidojusi gaisa satiksmes nozare Ö Savienībā
vai Õ visā
pasaulē vai
Kopienā, kā arī vietējās
pamatnostādnes, kuras ierosinājusi koordinācijas komiteja un
apstiprinājusi dalībvalsts vai jebkura cita kompetentā
iestāde, kas ir atbildīga par konkrēto lidostu, ar noteikumu, ka
šādasi
noteikumi un
pamatnostādnes neietekmē koordinatora neatkarīgo statusu,
atbilst Kopienu
Ö Savienības Õ tiesībām, un tiecas palielināt
lidostas caurlaides spējas efektīvu izmantojumu ð , ir iepriekš paziņotas Komisijai
un Komisija tās ir apstiprinājusi ï . Attiecīgā dalībvalsts šos
noteikumus paziņo Komisijai. ò jauns Vietējās
vadlīnijas var attiekties tikai uz piešķirto laika nišu
uzraudzību un izmantošanu un uz laika nišu sērijas definējuma
maiņu nolūkā samazināt tās garumu līdz mazāk
nekā 10 laika nišām ziemas sarakstu plānošanas periodā
vai līdz mazāk nekā 15 laika nišām vasaras sarakstu
plānošanas periodā, bet nevienā no gadījumiem tās
nesamazinot līdz mazāk nekā 5 laika nišām. Laika nišu
sērijas garuma samazinājumu piemēro vienīgi tajās
lidostās, kur gaisa pārvadājumu pakalpojumu pieprasījums
dažādās sezonās krasi atšķiras. ê 793/2004 1. panta 5. punkts (pielāgots) 79.
Koordinators, papildus plānotajai laika nišu sadalei attiecīgajā
saraksta periodā, cenšas ātri apmierināt pieprasījumus
pēc vienas laika nišas jebkuram aviācijas veidam, ieskaitot
vispārējas nozīmes aviāciju. Šajā nolūkā var
lietot laika nišas, kas palikušas 10. pantā minētajā
kopējā fondā pēc sadalīšanas starp pieprasījuma
iesniedzējām aviosabiedrībām, un ātri pieejamās
laika nišas. 810.
pants Ö Iepriekšējā
periodā izmantotās Õ Llaika nišasu
sadales process ê 793/2004 1. panta 5. punkts 1. Laika nišu sērijas piešķir
pieteikumu iesniedzējām aviosabiedrībām no laika nišu
kopējā fonda kā atļaujas lietot lidostas
infrastruktūru nolaišanās vai pacelšanās nolūkā
tajā saraksta periodā, attiecībā uz kuru tās ir
pieprasītas, un šo atļauju termiņa beigās tās tiek
nodotas atpakaļ laika nišu kopējā fondā, kas izveidots
atbilstīgi 109.
panta noteikumiem. ê 793/2004 1. panta 5. punkts (pielāgots) ð jauns 2. Neierobežojot 7., 8.a
un 9. pantu, 10. panta
1. punktu 12.,
13. un 1417. pantu, šā panta 1. punkts nav piemērojams,
ð attiecīgajai aviosabiedrībai
dod prioritāti, kad tiek piešķirta tā pati laika nišu
sērija nākamajā līdzvērtīgajā saraksta
periodā, ja minētā aviosabiedrība to pieprasījusi
termiņā, kas norādīts 7. panta 1. punktā,
un ï ja ir ievēroti turpmāk minētie nosacījumi: a) Ö šī Õ aviosabiedrība
jau lietojusi laika nišu sēriju regulāro un plānoto
neregulāro gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanai, un b) Ö šī Õ aviosabiedrība
var koordinatoram pierādīt, ka šo koordinatora piešķirto laika
nišu sēriju saraksta periodā šī aviosabiedrība izmantojusi
vismaz 80 ð 85 ï % apmērā no laika, kuram tā bijusi piešķirta. Šādā
gadījumā minētā laika nišu sērija dod
attiecīgajai aviosabiedrībai tiesības uz tādu pašu laika
nišu sēriju nākošajā līdzvērtīgajā saraksta
periodā, ja minētā aviosabiedrība to pieprasa
termiņā, kas minēts 7. panta 1. punktā. 43.
Laika nišu sērijuas
secības maiņu pirms 9. pantā minētajā kopējā
fondā atlikušo laika nišu piešķiršanas citām pieteikumu
iesniedzējām aviosabiedrībām apstiprina tikai darbības
iemeslu dēļ ð , piemēram, ja mainījies
aviosabiedrības izmantotā gaisa kuģa tips vai apkalpotais maršruts, ï vai gadījumā, ja aviosabiedrību,
kas iesniedza pieprasījumu, laika nišu secība tiktu uzlabota
attiecībā pret to secību, kas tika sākotnēji
pieprasīta. Tā nestājas spēkā, pirms koordinators nav izteicis savu
apstiprinājumu. ê 793/2004 1. panta 6. punkts ð jauns 34.
Laika nišas, kas aviosabiedrībai piešķirtas pirms
31. janvāra nākamajai vasaras sezonai vai pirms 31. augusta
nākamajai ziemas sezonai, bet nodotas atpakaļ koordinatoram
atkārtotai piešķiršanai pirms šiem datumiem, aprēķinā
par to izmantošanu neņem vērā ð , ja vien laika nišas, kuras vēl
aizvien ir piešķirtas, neveido sēriju 2. panta 13. punkta
nozīmē ï . ò jauns Laika nišas, kuras
iegadās svētku dienās, iekļaus nākamās sezonas
sērijā, neliekot paskaidrot, kāpēc tās netika
izmantotas. ê 793/2004 1. panta 6. punkts (pielāgots) ð jauns 45. Ja
laika nišu sērijas izmantošanu 80
ð 85 ï % apmērā nevar pierādīt, ð 2. punktā minēto
prioritāti nedod ï visas laika nišas, kas ietilpst šajā
sērijā, nodod kopējā fondā,
ja vien to neizmantošanu nevar pamatot ar kādu no šādiem iemesliem: a) ar neparedzētiem un
nenovēršamiem apstākļiem, kas ir ārpus šīs
aviosabiedrības kontroles iespējām un kas rada i) gaisa kuģa tipa, ko parasti izmanto
attiecīgās gaisa satiksmes līnijas apkalpošanai, ekspluatācijas
pārtraukšanu Ö izlidošanas
aizliegumu Õ , ii) lidostas vai gaisa telpas ð pilnīgu vai daļēju ï slēgšanu, iii) nopietnus darbības
traucējumus attiecīgajās lidostās, ieskaitot tās laika
nišu sērijas citās Kopienas Ö Savienības Õ lidostās, kas
saistītas ar maršrutiem, kurus ietekmē šādi traucējumi,
konkrētā saraksta perioda būtiskajā daļā; b) ar gaisa satiksmes pakalpojumu
pārtraukšanu tādu darbību dēļ, kuru mērķis
ir kaitēt šiem pakalpojumiem ð , piemēram, streika
gadījumā, ï un dēļ kurām šai aviosabiedrībai praktiski un/vai
tehniski nav iespējams veikt ieplānotās operācijas; c) ar nopietniem finansiāliem
zaudējumiem, ko cieš attiecīgā Kopienas Ö Savienības Õ aviosabiedrība
un kas ir par iemeslu tam, ka licencējošās iestādes tai
piešķir pagaidu licenci, kamēr notiek šīs aviosabiedrības
finansiālā reorganizācija atbilstīgi Regulas (EK)
Nr. 1008/2008 9. panta 1. punktam; d) ar tiesvedību, kas attiecas uz
12. panta piemērošanu maršrutos, kur sabiedrisko pakalpojumu
sniegšanas saistības ir tikušas ieviestas atbilstīgi Regulas (EK)
Nr. 1008/2008 16. pantam, kā rezultātā
īslaicīgi tiek apturēta šādu maršrutu apkalpošana. ò jauns Aizliegumu
darbībai Eiropas Savienībā, kas pieņemts saskaņā
ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 474/2006[21], nevar pieņemt kā iemeslu, kas
pamato laika nišu sērijas neizmantošanu šā punkta nozīmē. ê 793/2004 1. panta 6. punkts 56.
Pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas
Komisija pārbauda, kā 45. punktu piemēro tās lidostas
koordinators, uz kuru attiecas šī regula. Komisija pieņem lēmumu divu
mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas
saskaņā ar procedūru, kas minēta 1316. panta 2. punktā. ò jauns 7. Lai arī nav
izpildīti 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētie
nosacījumi, Komisija var tomēr pieņemt lēmumu, ka tās
pašas sērijas prioritārā kārtā ir jāpiešķir
gaisa pārvadātājiem arī nākamajā sarakstu plānošanas
periodā, ja to pamato neatliekama steidzamība saistībā ar
ārkārtējiem notikumiem, kuru dēļ ir nepieciešams
nodrošināt konsekvenci šajās lidostās piemērojamajos
pasākumos. Komisija pieņem nepieciešamos pasākumus, kuru
piemērošanas termiņš nav ilgāks par viena sarakstu
plānošanas perioda ilgumu. Komisija šos tūlītēji
piemērojamos izpildes aktus pieņem saskaņā ar
16. panta 3. punktā paredzēto pārbaudes
procedūru. ê 793/2004 1. panta 5. punkts (pielāgots) ð jauns 8.b pants Kompensācijas prasību noraidīšana 8. ðPrioritāte attiecībā uz ï Tiesības uz 8.
šā panta 2. punktā minētajām
Ö minēto Õ laika nišu
sērijuām
nedod pamatu jebkādām prasībām par kompensāciju
attiecībā uz ikvienu ð šīs prioritātes ï ierobežojumu vai likvidēšanu, ko ievieš saskaņā ar Kopienu
Ö Savienības Õ tiesībām,
jo īpaši piemērojot Līguma noteikumus attiecībā uz
gaisa transportu. ò jauns 11. pants Laika nišu rezervēšana 1. Lidostas
vadības dienests var pieņemt lēmumu izmantot lidostas maksu
sistēmu kā atturošu līdzekli, lai gaisa
pārvadātāji laika nišas nenodotu atpakaļ 9. pantā
minētajā fondā pārāk vēlu, un tos saukt pie
atbildības par to, ka tie lidostas infrastruktūru ir
rezervējuši, bet nav izmantojuši. Ievēro šādus principus: a) pirms
šāda lēmuma pieņemšanas ievēro procedūru, kas
paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/12/EK[22]
6. pantā. Apspriežas arī ar koordinatoru. Koordinētās
lidostās, uz kurām Direktīvas 2009/12/EK 1. panta
2. punkts neattiecas, lidostas vadības dienests apspriežas ar
koordinatoru komiteju un koordinatoru; b) šis lēmums
neietekmē laika nišu piešķiršanas procesa un lidostas maksu
sistēmas nediskriminējošo un pārredzamo dabu; c) šis lēmums
neattur gaisa pārvadātājus no ienākšanas tirgū vai no
pakalpojumu attīstīšanas un aprobežojas vienīgi ar to izmaksu
segšanu, kas rodas lidostai, rezervējot neizmantotajām nišām
atbilstošu lidostas kapacitāti; d) par lidostas
infrastruktūras rezervēšanu, bet tās neizmantošanu pie
atbildības nesauc saistībā ar šādām nišām:
nišām, kas piešķirtas, bet kuras nodotas atpakaļ
kopējā nišu fondā pirms 31. janvāra, ja ir runa par
nākamās vasaras sarakstu plānošanas periodu, vai pirms
31. augusta, ja ir runa par nākamās ziemas sarakstu
plānošanas periodu; nišām, kas sakrīt ar svētku dienām
un kas nodotas atpakaļ fondā tajos pašos datumos, kā arī
nišām, kuru neizmantošanu var pamatot ar 10. panta 5. punktu; e) šo lēmumu
paziņo koordinatoram, ieinteresētajām personām un Komisijai
vismaz sešus mēnešus pirms attiecīgā sarakstu plānošanas
perioda sākuma. 2. Koordinators
paziņo lidostas vadības dienestam visu informāciju, uz kuras
pamata var īstenot pirmajā punktā minēto lēmumu. ê 793/2004 1. panta 5. punkts (pielāgots) 912.
pants Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības 1. Ja atbilstīgi Regulas (EK)
Nr. 1008/2008 16. pantam maršrutā ir tikušas ieviestas
sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, dalībvalsts
koordinētajā lidostā var rezervēt laika nišas, kas vajadzīgas
to lidojumu veikšanai, kas paredzēti minētajā maršrutā. Ja
rezervētās laika nišas attiecīgajā maršrutā netiek
lietotas, tās dara pieejamas jebkurai citai aviosabiedrībai, kas ir
ieinteresēta maršruta apkalpošanā atbilstīgi sabiedrisko pakalpojumu
sniegšanas saistībām, ievērojot 2. punktu. Ja neviena
aviosabiedrība nav ieinteresēta maršruta apkalpošanā un
attiecīgā dalībvalsts neizsludina uzaicinājumu uz izsoli Ö konkursu Õ saskaņā ar
Regulas (EK) Nr. 1008/2008 16. panta 10. punktu, 17. panta 3. līdz 7. punktu un
18. panta 1. punktu, laika nišas vai nu rezervē citam
maršrutam, uz ko attiecas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības,
vai arī tās ievieto atpakaļ kopējā fondā. ê 793/2004 1. panta 5. punkts (pielāgots) 2. Konkursa procedūru, kas izveidota Regulas
(EK) Nr. 1008/2008 16. panta 9. punktā, 17. panta 3. līdz
Ö un Õ 7. punktā un
18. panta 1. punktā, izmanto Ö šī panta Õ 1. punktā
norādīto laika nišu lietojuma gadījumā, ja vairākas Kopienas
Ö Savienības Õ aviosabiedrības
ir ieinteresētas maršruta apkalpošanā un nav spējušas iegūt
laika nišas vienu stundu pirms vai pēc tā laika, kas pieprasīts
koordinatoram. ê 793/2004 1. panta 5. punkts (pielāgots) ÖLaika nišu
pārvietojamība Õ 8.a13.
pants Laika
nišu Ö nodošana un
apmaiņa Õ pārvietojamība ê 793/2004 1. panta 5. punkts ð jauns 1. Laika nišas var: a) pārcelt no viena maršruta vai
pakalpojuma veida uz citu maršrutu vai pakalpojuma veidu, kuru apkalpo vai
sniedz viena un tāas
pati aviosabiedrība; b) nodot:
ðno vienas aviosabiedrības citai
aviosabiedrībai ar finansiālu vai citādu kompensāciju vai
bez tās; ï i) starp
mātessabiedrību un meitassabiedrību un starp vienas un tās
pašas mātessabiedrības meitassabiedrībām; ii) kā daļu no
aviosabiedrības kapitāla kontroles iegūšanas; iii) pilnas vai
daļējas pārņemšanas gadījumā, kad laika nišas ir
tieši saistītas ar pārņemto
aviosabiedrību; c) apmainīt viens pret vienu starp
aviosabiedrībām ð ar finansiālu vai citādu
kompensāciju vai bez tās ï . ò jauns 2. Dalībvalsts
ievieš pārredzamu regulējumu, kurā gaisa
pārvadātāji, kurus interesē laika nišu nodošana vai
apmainīšana, ievērojot Savienības tiesības, var slēgt
par to līgumus. ê 793/2004 1. panta 5. punkts (pielāgots) ð jauns 2. Par 1.
punktā minēto nodošanu vai apmaiņu paziņo koordinatoram, un
tā stājas spēkā tikai tad, kad koordinators ir izteicis
apstiprinājumu. Koordinators neapstiprina minēto nodošanu vai
apmaiņu, ja tā neatbilst šīs regulas prasībām un ja
koordinators nav pārliecinājies, ka a) netiek skartas lidostu
darbības, ņemot vērā visus tehniskos, ð funkcionālos, ï darbības un ar vidi saistītos ierobežojumus; b) tiek ievēroti ierobežojumi, kas
noteikti atbilstīgi 912. pantam; c) laika nišu nodošana neietilpst Ö šā
panta Õ 3. punkta
darbības jomā. ò jauns Saistībā
ar 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto nodošanu vai
apmaiņu gaisa pārvadātāji paziņo koordinatoram
informāciju par iespējamu kompensāciju naudā vai cita
veidā. Sīkākas ziņas par šo kompensāciju, ar kuru ir
notikusi nodošana vai apmaiņa, ir konfidenciālas, un koordinators
tās var pēc pieprasījuma izpaust tikai dalībvalstij, kur
atrodas attiecīgā lidosta, vai Komisijai. Veicot šādu nodošanu
vai apmaiņu, nedrīkst piemērot nosacījumus, kuru
nolūks būtu mazināt uz laika nišām pretendējošā
gaisa pārvadātāja iespējas konkurēt ar gaisa
pārvadātāju, kas nodod nišas vai ar tām apmainās. ê 793/2004 1. panta 5. punkts (pielāgots) 3. Laika nišas, kas piešķirtas
jaunienācējam, kas definēts 2. panta b) punktā,
nedrīkst nodot veidā, kas noteikts šī panta 1. punkta b)
apakšpunktā, divu līdzvērtīgo saraksta periodu laikā,
izņemot gadījumus, kad notiek ar bankrotējušaā
uzņēmuma darbību likumīga pārņemšana; Laika nišas, kas piešķirtas
jaunienācējam, kā noteikts 2. panta b)2. punkta ii) un iii)b) apakšpunktā, nedrīkst
pārcelt uz citu maršrutu, kā noteikts šī panta 1. punkta
a) apakšpunktā, divu līdzvērtīgo saraksta periodu
laikā, ja vien jaunienācējam jaunajā maršrutā netiktu
piešķirta tā pati priekšrocība, kāda bija
sākotnējā maršrutā. Laika nišas, kas piešķirtas
jaunienācējam, kā noteikts 2. panta b)2. punktā, nedrīkst
apmainīt, kā noteikts šī panta 1. punkta c) apakšpunktā,
divu līdzvērtīgo saraksta periodu laikā, izņemot
gadījumus, kas tas ir vajadzīgs, lai uzlabotu laika nišu secību
šiem pakalpojumiem attiecībā pret sākotnēji pieprasīto
secību. ê 793/2004 1. panta 5. punkts (pielāgots) ð jauns 14. pants ÖKonkurences
noteikumi Õ Šī regula neskar valsts iestāžu
pilnvaras pieprasīt ð apstiprināt ï laika nišu nodošanu starp aviosabiedrībām un noteikt,
kā tās tiek sadalītas, atbilstīgi valsts konkurences
tiesībām vai Līguma 81. vai 82. Ö 101.,
102. Õ ð vai 106. ï pantam, vai Padomes Regulai (EK) Nr. 139/2004[23]. Šāda nodošana var notikt tikai bez naudas
kompensācijas. ê 545/2009 1. panta 1. punkts 10.a pants Šīs regulas
12. panta 2. punkta piemērošanas nolūkā koordinatori
atzīst, ka gaisa pārvadātājiem 2010. gada vasaras lidojumu
saraksta periodā ir tiesības uz laika nišu sērijām,
kas tiem saskaņā ar šo regulu bija piešķirtas 2009. gada vasaras
lidojumu saraksta perioda sākumā. ò jauns Deleģētie
akti un komiteja 15. pants Deleģēšanas kārtība 1. Pilnvaras
pieņemt deleģētu aktu Komisijai piešķir, ievērojot
šajā pantā paredzētos nosacījumus. 2. Šīs
pilnvaras pieņemt 3. panta 3. punkta beigās minētos
deleģētos aktus piešķir Komisijai uz neierobežotu laiku no
šīs regulas spēkā stāšanās dienas. 3. Eiropas
Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt pilnvaru
deleģēšanu, kas minēta 3. panta 3. punkta beigās.
Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz minētajā lēmumā
precizēto pilnvaru deleģēšanu. Atsaukšana stājas
spēkā nākamajā dienā pēc minētā
lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā
Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā
precizēts. Lēmums par atsaukšanu neietekmē citu, jau
spēkā esošu deleģēto aktu spēkā esību. 4. Tiklīdz
kā Komisija pieņem kādu deleģētu aktu, tas vienlaikus
tiek paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei. 5.
Deleģētie akti, kas minēti 3. panta 3. punkta
beigās, stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu
laikā pēc šā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam vai
Padomei Eiropas Parlaments vai Padome nav cēlusi iebildumus vai ja pirms
šā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir
informējusi Komisiju par savu nodomu iebildumus necelt. Pēc Eiropas
Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu pagarina par diviem
mēnešiem. ê 793/2004 1. panta 9. punkts 16. pants Komitejuas
procedūra ê 793/2004 1. panta 9. punkts ð jauns 1. Komisijai palīdz komiteja. ð Minētā komiteja ir komiteja
Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. ï 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro 5. un 7. pantu Padomes Lēmumā
1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto
ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību, ņemot
vērā tā 8. panta noteikumus ð Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu[24] ï . Lēmuma
1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs
mēneši. ò jauns Ja komitejas atzinums ir jāsaņem, izmantojot rakstisku
procedūru, šo procedūru slēdz bez rezultāta gadījumos,
kad atzinuma sniegšanas termiņā to nolemj komitejas
priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļu divu
trešdaļu vairākums. 3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES)
Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar 5. pantu. ê 793/2004 1. panta 9. punkts 34.
Komisija turklāt var apspriesties ar komiteju par jebkuriem citiem
jautājumiem saistībā ar šīs regulas piemērošanu. 4. Komiteja
pieņem savu reglamentu. ê 793/2004 1. panta 9. punkts (pielāgots) ð jauns ÖĪstenošanas
pasākumi Õ 17. pants ÖAtbilstība
starp laika nišām un lidojuma plāniem Õ 1. ð Gaisa pārvadātājs,
iesniegdams lidojuma plānu, tajā iekļauj atsauci uz tam
piešķirto laika nišu. Tīkla pārvaldnieks noraida ï Kompetentās gaisa satiksmes
pārvaldības iestādes var noraidīt
aviosabiedrības lidojuma plānu, ja aviosabiedrība plāno
veikt gaisa kuģu pacelšanos vai nolaišanos koordinētajā
lidostā koordinācijas periodos, ja koordinators tai nav
piešķīris laika nišu. ð Komercaviācijas gaisa kuģu
ekspluatantiem nav jābūt laika nišai, ja tiem nākas veikt
lidojumu ārpus laika nišā paredzētā laika robežām un
ja šī kavēšanās nav notikusi aeronavigācijas pakalpojumu
dēļ. ï ò jauns 2. Dalībvalsts
pieņem pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu
informācijas apmaiņu starp koordinatoru, tīkla
pārvaldītāju, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem
un lidostas vadības dienestu. ê 793/2004 1. panta 9. punkts ð jauns 1418.
pants Izpilde 21.
Koordinators atsauc laika nišu sērijas, kas uz laiku piešķirtas
aviosabiedrībai tās nostiprināšanās procesā, un
novieto tās kopējā fondā 31. janvārī
turpmākajai vasaras sezonai vai 31. augustā turpmākajai ziemas
sezonai, ja aviosabiedrībai minētajā dienā nav
darbības licences vai tai līdzvērtīgas licences vai ja
kompetentā licencēšanas iestāde nav norādījusi, ka
tiks izsniegta darbības licence vai tai līdzvērtīga licence
pirms attiecīgā saraksta perioda sākuma. ð Licencēšanas jomā
kompetentās iestādes regulāri paziņo koordinatoram
atjauninātu informāciju un saprātīgā termiņā
atbild uz tā lūgumiem. ï 3. Koordinators
atsauc un novieto kopējā fondā aviosabiedrības laika nišu
sērijas, kuras tā ir saņēmusi apmaiņas
ceļā atbilstoši 9. panta 1. punkta c) apakšpunktam, ja
tās nav tikušas izmantotas kā plānots. 42.
Aviosabiedrības, kas atkārtoti ð vai ï un tīši sniedz gaisa
satiksmes pakalpojumus laikā, kas būtiski atšķiras no piešķirtās
laika nišas, kas ir daļa no laika nišu sērijas, vai lieto laika nišas
veidā, kas būtiski atšķiras no tā veida, kāds tika
norādīts nišu piešķiršanas laikā, un tādēļ rada traucējumus
lidostai vai gaisa satiksmes darbībām,
zaudē savu ð prioritāti ï statusu, kas
norādītas
810. panta 2. punktā. Koordinators
pēc tam, kad ir uzklausījis attiecīgo aviosabiedrību un
vienreiz to ir brīdinājis, var nolemt atsaukt laika nišu sērijas
no minētās aviosabiedrības pirms saraksta perioda atlikušās
daļas beigām un novietot tās kopējā fondā. ð Ja šis gaisa pārvadātājs
pieprasa līdzvērtīgas nišas, koordinatoram nav pienākuma
tam tās piešķirt. ï ò jauns Dalībvalsts
gādā par to, lai koordinators ieviestu iedarbīgu sistēmu
šā panta piemērošanas uzraudzībai. ê 793/2004 1. panta 9. punkts (pielāgots) ð jauns 53.
Dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejamas ð un tiek piemērotas ï efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas vai tiem līdzvērtīgi pasākumi,
lai vērstos pret - Ö ja notiek Õ atkārtotau ð vai ï un tīšau gaisa satiksmes
pakalpojumu sniegšanau
ð bez attiecīgas laika nišas
vai ï laikā, kas būtiski atšķiras no piešķirtās
laika nišas, kas ir daļa no laika nišu sērijas, vai laika nišas
lietošanau
veidā, kas būtiski atšķiras no tā veida, kāds tika
norādīts nišu piešķiršanas laikā, ja tā rada traucējumus lidostai vai
gaisa satiksmes darbībām.; ò jauns - ja
attiecībā uz nākamo vasaras sezonu laika nišas tiek nodotas
atpakaļ pēc 31. janvāra, bet attiecībā uz
nākamo ziemas sezonu — pēc 31. augusta, vai arī ja tiek
saglabātas neizmantotās nišas, piemērojot sankcijas, būtu
jāņem vērā iespēja izmantot 11. pantā
paredzēto mehānismu; - ja tiek atteikts
paziņot koordinatoram vai sarakstu koordinatoram 7. un 13. pantā
paredzēto informāciju, vai ja ir paziņota kļūdaina vai
maldinoša informācija. Par šo sankciju
piemērošanu pienācīgi informē koordinatoru. ê 793/2004 1. panta 9. punkts ð jauns 64.
Neskarot 10. panta 45. punktu, ja aviosabiedrība nevar
izmantot laika nišu sēriju ð 85 ï 80 % apmērā,
kas noteikts 810.
panta 2. punktā, koordinators pēc tam, kad ir uzklausījis
attiecīgo aviosabiedrību, var nolemt atsaukt laika nišu sērijas
no minētās aviosabiedrības pirms saraksta perioda atlikušās
daļas beigām un novietot tās kopējā fondā. Neskarot 10. panta 45. punktu, ja pēc
piešķirtā laika, kas atbilst ð 15 ï 20 % no sērijas
derīguma perioda, nav tikušas izmantotas minētās sērijas
laika nišas, koordinators pēc tam, kad ir uzklausījis attiecīgo
aviosabiedrību, novieto tās kopējā fondā līdz saraksta
perioda atlikušās daļas beigām. ð Koordinators var nolemt atsaukt laika
nišu sērijas pirms tāda perioda beigām, kas atbilst 15 % no
laika nišu sērijas derīguma termiņa, ja
pārvadātājs neapliecina savu nodomu tās izmantot. ï ê 793/2004 1. panta 7. punkts (pielāgots) 1119.
pants Sūdzības un
pārsūdzības tiesības 1. Neskarot pārsūdzības
tiesību izmantošanu saskaņā ar valstu tiesību aktiem,
sūdzības saistībā ar 7. panta 2. punkta, 8.,
8.a un 109.,
10., 13. un 17. panta un 1418. panta 1.
līdz 4. punkta un 6. 1.,
2. un 4. punkta piemērošanu iesniedz koordinācijas
komitejai. Komiteja izskata jautājumu viena mēneša laikā
pēc sūdzības iesniegšanas un, ja iespējams, iesniedz
priekšlikumus koordinatoram, lai mēģinātu atrisināt
problēmu. Ja sūdzību nevar apmierināt, atbildīgā
dalībvalsts tuvāko
Ö uz papildu
termiņu Õ divu mēnešu
laikā var paredzēt starpniecību, ko īsteno
aviosabiedrības vai lidostas pārstāvošā organizācija
vai cita trešā puse. 2. Dalībvalstis atbilstīgi saviem
tiesību aktiem veic attiecīgus pasākumus, lai aizsargātu
koordinatorus pret prasībām par zaudējumiem, kas saistītas
ar to pienākumiem saskaņā ar šo regulu, izņemot rupjas
nolaidības un tīšu nodarījumu gadījumus. ê 95/93 1220.
pants ê 793/2004 1. panta 8. punkts (pielāgots) ð jauns Attiecības ar trešām
valstīm 1. ÖKomisija
saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto
procedūru, var nolemt, ka vienai vai vairākām
dalībvalstīm jāveic pasākumi, Õ ð tostarp laika nišu atsaukšana, ï Ö attiecībā
uz vienu vai vairākām trešās valsts aviosabiedrībām,
lai kompensētu attiecīgās trešās valsts diskriminējošo
rīcību, Õ Jja izrādās, ka kāda
trešā valsts saistībā ar laika nišu piešķiršanu un
lietošanu tās lidostās: a) neizrāda tādu attieksmi
pret Kopienas
Ö Savienības Õ
aviosabiedrībām, kas līdzvērtīga tai, kādu
minētās valsts aviosabiedrībām garantē šī regula;
vai b) nenodrošina de facto valsts
režīmu Kopienas
Ö Savienības Õ
aviosabiedrībām; vai c) attiecas pret citu trešo valstu
aviosabiedrībām labvēlīgāk nekā pret Kopienas
Ö Savienības Õ aviosabiedrībām,. Komisija saskaņā ar 16. panta 2.
punktā minēto procedūru, var nolemt, lai dalībvalsts vai
dalībvalstis veic pasākumus, lai kompensētu attiecīgās
trešās valsts diskriminējošo rīcību, tostarp
pilnībā vai daļēji pārtraucot piemērot šo regulu attiecībā
uz aviosabiedrību vai aviosabiedrībām no šīs trešās
valsts. ê 95/93 (pielāgots) 2. Dalībvalstis informē Komisiju par
jebkurām nopietnām grūtībām, ar ko Kopienas
Ö Savienības Õ aviosabiedrības
sastopas de jure vai de facto, saņemot laika nišas trešo
valstu lidostās. ÖNobeiguma
noteikumi Õ ê 793/2004 1. panta 10. punkts ð jauns 14.a21.
pants Ziņojums un sadarbība 1. Trīs
ð Četrus ï gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā
Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par tās
darbību. Šajā ziņojumā īpaši izvērtē 8.,
8.a un9.,
10. ð , 11. ï un 13. panta
darbību. 2. Dalībvalstis un Komisija sadarbojas
šīs regulas piemērošanā, jo īpaši attiecībā uz
informācijas vākšanu 1. punktā minētajam ziņojumam. ê 22. pants Atcelšana Regulu (EEK) Nr. 95/93 atceļ. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par
atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības
tabulu, kas atrodas II pielikumā. ê 95/93 (pielāgots) 1523.
pants Stāšanās spēkā Šī regula stājas spēkā Ö pirmajā
dienā otrajā sarakstu periodā, kas sākas Õ trīsesmitajā
dienā pēc tās publicēšanas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šī
regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama
visās dalībvalstīs. Briselē, […] Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes
vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs […] […] é I PIELIKUMS Atceltā regula ar tās
secīgo grozījumu sarakstu
Padomes Regula (EEK) Nr. 95/93 || (OV L 14, 22.1.1993., 1. lpp.) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 894/2002 || (OV L 142, 31.5.2002., 3. lpp.) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1554/2003 || (OV L 221, 4.9.2003., 1. lpp.) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 793/2004 || (OV L 138, 30.4.2004., 50. lpp.) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 545/2009 || (OV L 167, 29.6.2009., 24. lpp.) _____________ II PIELIKUMS Atbilstības tabula Regula (EEK) Nr. 95/93 || Šī regula 1. panta 1. un 2. punkts || 1. panta 1. un 2. punkts 1. panta 3. punkts || — 2. panta a) punkts || 2. panta 1. punkts 2. panta b) punkts || 2. panta 2. punkts 2. panta c) punkts || — 2. panta d) punkts || 2. panta 3. punkts 2. panta e) punkts || 2. panta 4. punkts 2. panta f) punkta i) apakšpunkts || 2. panta 5. punkts 2. panta f) punkta ii) apakšpunkts || 2. panta 6. punkts — || 2. panta 7. punkts — || 2. panta 8. punkts — || 2. panta 9. punkts 2. panta g) punkts || 2. panta 11. punkts 2. panta h) punkts || — 2. panta i) punkts || 2. panta 10. punkts 2. panta j) punkts || 2. panta 12. punkts 2. panta k) punkts || 2. panta 13. punkts 2. panta l) punkts || 2. panta 14. punkts 2. panta m) punkts || 2. panta 15. punkts — || 2. panta 16. punkts — || 2. panta 17. punkts — || 2. panta 18. punkts — || 2. panta 19. punkts — || 2. panta 20. punkts — || 2. panta 21. punkts 3. panta 1. punkts || 3. panta 1. punkts 3. panta 2. punkts || 3. panta 2. punkts 3. panta 3. punkts || 3. panta 3. punkts 3. panta 4. punkts || 3. panta 4. punkts — || 3. panta 5. punkts 3. panta 5. punkts || 3. panta 6. punkts 3. panta 6. punkts || 3. panta 7. punkts 3. panta 7. punkts || 3. panta 8. punkts — || 3. panta 9. punkts — || 3. panta 10. punkts 4. panta 1. punkts || 5. panta 1. punkts — || 5. panta 2. punkts 4. panta 2. punkta a) apakšpunkts || 5. panta 3. punkta a) apakšpunkts 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta pirmais teikums || 5. panta 3. punkta b) apakšpunkts — || 5. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punkts — || 5. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) punkts 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta otrais teikums || 5. panta 3. punkta c) apakšpunkts 4. panta 2. punkta c) apakšpunkts || 5. panta 3. punkta d) apakšpunkts — || 5. panta 3. punkta pēdējā daļa 4. panta 3. punkts || 5. panta 4. punkts 4. panta 4. punkts || 5. panta 5. punkts 4. panta 5. punkts || 5. panta 6. punkts 4. panta 6. punkts || 5. panta 7. punkts 4. panta 7. punkts || 5. panta 7. punkts un 6. panta 1. punkts — || 6. panta 2. punkts 4. panta 8. punkts || 6. panta 3. punkts — || 6. panta 4. punkts 4. panta 9. punkts || — 4. panta 10. punkts || 6. panta 5. punkts 5. panta 1. punkta pirmā daļa || 8. panta 1. punkta pirmā daļa 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts || 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts — || 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts || 8. panta 1. punkta c) apakšpunkts 5. panta 2. punkts || 8. panta 2. punkts 5. panta 3. punkts || 8. panta 3. punkts 6. panta 1. punkts || 4. panta 1. punkts 6. panta 2. punkts || 4. panta 5. punkts 6. panta 3. punkts || 4. panta 2. punkts — || 4. panta 3. punkts 6. panta 1. punkta pēdējā daļa || 4. panta 4. punkts 7. pants || 7. pants 8. panta 1. punkts || 10. panta 1. punkts 8. panta 2. punkta pirmās daļas ievadfrāze || 10. panta 2. punkta ievadfrāze 8. panta 2. punkta pirmās daļas pirmais un otrais ievilkums || 10. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts 8. panta 2. punkta otrā daļa || — 8. panta 3. punkts || 9. panta 3. punkts 8. panta 4. punkts || 10. panta 5. punkts 8. panta 5. punkts || 9. panta 8. punkta pirmā daļa — || 9. panta 8. punkta otrā daļa 8. panta 6. punkts || 9. panta 7. punkts 8. panta 7. punkts || 9. panta 9. punkts — || 11. pants 8.a pants || 13. pants 8.a panta 1. punkts || 13. panta 1. punkts — || 13. panta 2. punkta pirmā daļa 8.a panta 2. punkts || 13. panta 2. punkta otrā daļa — || 13. panta 2. punkta pēdējā daļa 8.a panta 3. punkts || 13. panta 3. punkts 8.b panta pirmais teikums || 10. panta 7. punkts 8.b panta otrais teikums || 14. pants 8. panta trešais teikums || — 9. pants || 12. pants 10. panta 1. punkts || 9. panta 1. punkts 10. panta 2. punkts || — 10. panta 3. punkts || 10. panta 4. punkts 10. panta 4. punkta a) apakšpunkta pirmais, otrais un trešais ievilkums || 10. panta 5. punkta a) apakšpunkta i), ii) un iii) punkts 10. panta 4. punkta b), c) un d) apakšpunkts || 10. panta 5. punkta b), c) un d) apakšpunkts — || 10. panta 5. punkta pēdējā daļa 10. panta 5. punkts || 10. panta 7. punkts — || 10. panta 6. punkts 10. panta 6. punkts || 9. panta 3. punkts 10. panta 7. punkts || 9. panta 4. punkts 10. panta 8. punkts || 9. panta 5. punkts 10. panta 9. punkts || 9. panta 6. punkts 10.a pants || — 11. pants || 19. pants 12. pants || 20. pants 13. panta 1. un 2. punkts || 16. panta 1. un 2. punkts — || 16. panta 3. punkts 13. panta 3. punkts || 16. panta 4. punkts 13. panta 4. punkts || — — || 15. pants 14. panta 1. punkts || 17. panta 1. punkts — || 17. panta 2. punkts 14. panta 2. punkts || 18. panta 1. punkts 14. panta 3. punkts || — 14. panta 4. punkts || 18. panta 2. punkts 14. panta 5. punkts || 18. panta 3. punkts 14. panta 6. punkta a) un b) apakšpunkts || 18. panta 4. punkta pirmā un otrā daļa 14.a pants || 21. pants — || 22. pants 15. pants || 23. pants — || I pielikums — || II pielikums _____________ [1] Lidostas,
kurās iespējama pārslogotība tikai dažos laikposmos, tiks
dēvētas par „sarakstu koordinētām lidostām”.
Šajās lidostās procedūra pamatojas uz brīvprātīgu
sadarbību starp aviosabiedrībām. Tiks iecelts sarakstu
koordinators, lai atvieglotu aviosabiedrību darbību. [2] Saskaņā
ar regulas par laika nišām 2. panta k) punktu „laika nišu
sērija” nozīmē „vismaz piecas laika nišas, kas regulāri
pieprasītas un arī piešķirtas viena un tā paša saraksta
perioda nedēļas vienas un tās pašas dienas vienā un tajā
pašā laikā vai, ja tas nav iespējams, piešķirtas aptuveni
tajā pašā laikā”. [3] Saskaņā
ar regulas par laika nišām 2. panta b) punktu
jaunienācējs ir aviosabiedrība, kuras klātbūtnes laiks
lidostā ir ierobežots. [4] Airport Council International Europe
(www.aci-europe.org). [5] http://www.eurocontrol.int/statfor/gallery/content/public/forecasts/Doc415-LTF10-Report-Vol1.pdf.
Skaitļi Eurocontrol ziņojumā attiecas vienīgi uz IFR
(saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem) gaisa transporta
kustību. [6] Skatīt
„Forecast Airport Congestion” 1. tabulu šim priekšlikumam
pievienotās ietekmes analīzes 15. lpp. [7] COM (2008) 227. [8] http://ec.europa.eu/transport/air/studies/airports_en.htm. Apkopojums ir iekļauts pētījuma
par regulas par laika nišām pārskatīšanas iespējām
8. punktā (Steer Davies Gleave, 2011). [9] Te
jāmin National Economic Research Associates (NERA), Study to
assess the effects of different slot allocation schemes, 2004, un Mott
MacDonald, Study on the impact of the introduction of secondary trading
at Community airports, 2006. Visus minētos pētījumus var
atrast tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/transport/air/studies/airports_en.htm. [10] Skatīt
Steer Davies Gleave pētījumu, kas minēts zemsvītras
piezīmē 11. lpp. [11] OV C […],
[…], […] lpp. [12] OV C […],
[…], […] lpp. [13] OV L 14, 22.1.1993., 1. lpp. [14] Sk. I pielikumu. [15] COM(2008)227. [16] OV L 240, 24.8.1992., 8. lpp. [17] OV L 55, 28.2.2011.,
13. lpp. [18] OV L 96, 31.3.2004.,
1. lpp. [19] OV L 96, 31.3.2004.,
20. lpp. [20] OV L 185, 15.7.2011., 1. lpp. [21] OV L 84, 23.3.2006.,
14. lpp. [22] OV L 70, 14.3.2009.,
11. lpp. [23] OV L 24,
29.1.2004., 1. lpp. [24] OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.