2011/0385 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kuras apdraud finansiālās stabilitātes grūtības

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 136. pantu saistībā ar 121. panta 6. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Nepieredzētā globālā krīze, kas skārusi pasauli pēdējo trīs gadu laikā, ir radījusi nopietnu kaitējumu tautsaimniecības izaugsmei un finanšu stabilitātei un izraisījusi dalībvalstu budžeta deficīta un parāda situācijas spēcīgu pasliktināšanos, liekot vairākām dalībvalstīm meklēt finansiālo palīdzību ārpus Eiropas Savienības.

(2) Eiropas Savienības tiesību aktos būtu jānodrošina pilnīga atbilstība starp Līgumā paredzēto ES daudzpusējās uzraudzības sistēmu un iespējamiem politiskajiem nosacījumiem, kas saistīti ar šādu finansiālo palīdzību. To dalībvalstu, kuru naudas vienība ir euro, ekonomiskā un finansiālā integrācija liek pastiprināt uzraudzību, lai novērstu to, ka atsevišķu dalībvalstu finansiālās stabilitātes problēmas radītu negatīvu ietekmi arī pārējā eurozonā.

(3) Ekonomiskās un fiskālās uzraudzības intensitātei būtu jābūt proporcionālai attiecīgās valsts finanšu grūtību pakāpei, un tajā būtu jāņem vērā saņemtās finansiālās palīdzības veids, kas var būt gan tikai piesardzības pasākums, pamatojoties uz atbilstības nosacījumiem, gan pilna makroekonomikas korekciju programma, kurā paredzēti stingri politiskie nosacījumi.

(4) Dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, vajadzētu piemērot pastiprinātu uzraudzību, ja tās saskaras ― vai riskē saskarties ― ar nopietnām grūtībām finanšu jomā, lai nodrošinātu, ka tajās ātri atjaunojas normāla situācija, un aizsargātu citas eurozonas dalībvalstis no iespējamās negatīvās ietekmes. Šādai pastiprinātai uzraudzībai vajadzētu ietvert plašāku piekļuvi informācijai, kas nepieciešama stingrai ekonomikas, nodokļu un finanšu stāvokļa pārraudzībai, un regulāru ziņošanu Ekonomikas un finanšu komitejai (EFK) vai jebkurai apakškomitejai, ko tā šiem mērķiem norīkojusi. Tādu pašu uzraudzības režīmu vajadzētu piemērot dalībvalstīm, kuras pieprasa palīdzību piesardzības pasākumu veidā no Eiropas Finanšu stabilizācijas instrumenta (EFSI), Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vai citas starptautiskas finanšu iestādes.

(5) Ekonomikas un finanšu situācijas uzraudzība būtu ievērojami jāpastiprina dalībvalstīm, uz kurām attiecas makroekonomikas korekciju programma. Ņemot vērā šādas programmas visaptverošo raksturu, citas ekonomiskās un fiskālās uzraudzības procedūras būtu jāaptur, kamēr ir spēkā makroekonomikas korekciju programma, lai izvairītos no ziņošanas pienākumu dublēšanās.

(6) Būtu jāparedz noteikumi, lai veicinātu dialogu starp Eiropas Savienības institūcijām, jo īpaši starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, kā arī lai nodrošinātu lielāku pārskatāmību un atbildību.

(7) Lēmumā par dalībvalsts un tās korekciju programmas neatbilstību tiktu paredzēts arī apturēt Savienības līdzekļu maksājumus vai saistības, kā paredzēts 21. panta 6. punktā Regulā (ES) Nr. XXX, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants Priekšmets un darbības joma

1.           Šajā regulā tiek paredzēti noteikumi, lai stiprinātu ekonomikas un budžeta uzraudzību dalībvalstīs, kurās ir vai kuras apdraud nopietnas finansiālās stabilitātes grūtības un/vai kuras saņem vai varētu saņemt finanšu palīdzību no vienas vai vairākām citām valstīm, Eiropas finanšu stabilizācijas instrumenta (EFSI), Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM) vai citas starptautiskas finanšu iestādes, piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF).

2.           Šī regula attiecas uz tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro.

2. pants Dalībvalstis, kam piemēro pastiprinātu uzraudzību

1.           Komisija var nolemt, ka dalībvalstij, kura saskaras ar lielām finansiālās stabilitātes grūtībām, tiek piemērota pastiprināta uzraudzība. Attiecīgajai dalībvalstij pirms tam tiek dota iespēja paust savu nostāju. Ik pēc sešiem mēnešiem Komisija lemj, vai pagarināt pastiprinātās uzraudzības režīmu.

2.           Komisija lemj piemērot pastiprinātu uzraudzību dalībvalstij, kas saņem finansiālu palīdzību piesardzības pasākumu veidā no vienas vai vairākām citām valstīm, EFSI, ESM vai jebkuras citas starptautiskas finanšu iestādes, piemēram, SVF. Komisija izveido sarakstu ar attiecīgajiem instrumentiem finansiālās palīdzības sniegšanai piesardzības pasākumu veidā un pastāvīgi to atjaunina, lai ņemtu vērā iespējamās izmaiņas EFSI, ESM vai citu starptautisko finanšu iestāžu finansiālā atbalsta politikā.

3.           Šā panta 2. punktu nepiemēro dalībvalstij, kas piesardzības pasākuma ietvaros saņem finansiālo palīdzību kredītlīnijas veidā, kura nav piesaistīta nosacījumam, ka attiecīgajai dalībvalstij būtu jāpieņem jauni politikas pasākumi, kamēr vien kredītlīnija netiek izmantota.

3. pants Pastiprināta uzraudzība

1.           Dalībvalstis, kurām piemēro pastiprinātu uzraudzību, apspriežoties un sadarbojoties ar Komisiju, kas rīkojas saziņā ar Eiropas Centrālo banku (ECB), pieņem pasākumus, lai novērstu grūtību cēloņus vai potenciālos cēloņus.

2.           Stingrāku fiskālās situācijas pārraudzību, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. XXX 7. panta 2., 3. un 6. punktā, dalībvalstij, uz kuru attiecas pastiprināta uzraudzība, piemēro neatkarīgi no tā, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Ziņojumu saskaņā ar šā panta 3. punktu iesniedz reizi ceturksnī.

3.           Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts, kurai piemēro pastiprinātu uzraudzību,

(a) prasītajā biežumā paziņo Komisijai, ECB un Eiropas Banku iestādei (EBI) detalizētu informāciju par to finanšu iestāžu finansiālo stāvokli, kuras ir šīs valsts uzraudzības iestādes uzraudzībā;

(b) Eiropas Banku iestādes pārraudzībā veic Komisijas un ECB noteiktus stresa testus un jutīguma analīzes, un kas vajadzīgas, lai novērtētu banku sektora spēju pretoties dažādiem makroekonomiskajiem un finanšu satricinājumiem, un detalizēti informē Komisiju un ECB par rezultātiem;

(c) Eiropas Banku iestādes veiktā īpašā izvērtējuma ietvaros tiek regulāri novērtēta attiecībā uz tās iespējām īstenot banku sektora uzraudzību;

(d) paziņo visu informāciju, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. XXX par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību, vajadzīga, lai pārraudzītu makroekonomikas nelīdzsvarotību.

4.           Komisija saziņā ar ECB veic regulāras pārskata misijas dalībvalstī, kurai piemēro uzraudzību, lai pārbaudītu rezultātus, kas gūti, īstenojot 1., 2. un 3. punktā minētos pasākumus. Katru ceturksni tā paziņo savus secinājumus Ekonomikas un Finanšu komitejai (EFK) vai jebkurai apakškomitejai, ko tā šiem mērķiem norīkojusi, un jo īpaši novērtē, vai ir vajadzīgi turpmāki pasākumi. Šīs pārskatīšanas misijas aizstāj Regulas (EK) Nr. 1467/97 10.a panta 2. punktā paredzēto pārraudzību klātienē.

5.           Ja, pamatojoties uz 4. punktā paredzēto novērtējumu, ir nolemts, ka vajadzīgi turpmāki pasākumi un attiecīgās dalībvalsts finansiālā situācija būtiskā mērā nelabvēlīgi ietekmē finanšu stabilitāti eurozonā, Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, var ieteikt attiecīgajai dalībvalstij lūgt finansiālo palīdzību un sagatavot makroekonomikas korekciju programmu. Padome var nolemt publiskot šo ieteikumu.

6.           Ja ieteikums saskaņā ar 5. pantu tiek publiskots,

(a) attiecīgā Eiropas Parlamenta komiteja var uzaicināt attiecīgās dalībvalsts pārstāvjus piedalīties viedokļu apmaiņā;

(b) attiecīgās dalībvalsts parlaments var uzaicināt Komisijas pārstāvjus piedalīties viedokļu apmaiņā.

4. pants Informācija par plānotajiem finansiālās palīdzības pieprasījumiem

Dalībvalsts, kas vēlas saņemt finansiālu palīdzību no vienas vai vairākām citām valstīm, EFSI, ESM, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vai citas iestādes, kas nav Savienības iestāde, nekavējoties informē par šo nodomu Komisiju, Padomi un Eiropas Centrālo banku (ECB). Pēc tam, kad no Komisijas ir saņemts novērtējums, Ekonomikas un finanšu komitejā vai jebkurā apakškomitejā, ko tā šiem mērķiem norīkojusi, notiek pārrunas par šo plānoto pieprasījumu.

5. pants Novērtējums par valdības parāda atmaksājamību

Ja finansiālo palīdzību lūdz no EFSI vai ESM, Komisija saziņā ar ECB un, ja iespējams, ar SVF sagatavo analīzi par attiecīgās dalībvalsts valdības parāda atmaksājamību, tostarp par dalībvalsts iespējām atmaksāt paredzēto finansiālo palīdzību, un nosūta to Ekonomikas un finanšu komitejai vai jebkurai apakškomitejai, ko tā šiem mērķiem norīkojusi.

6. pants Makroekonomikas korekciju programma

1.           Dalībvalsts, kas saņem finansiālo palīdzību no vienas vai vairākām citām valstīm, SVF, EFSI vai ESM, vienojoties ar Komisiju, kas darbojas saziņā ar ECB, sagatavo projektu korekciju programmai, kuras mērķis ir atjaunot stabilu un ilgtspējīgu ekonomikas un finanšu situāciju un atjaunot tās spēju pilnībā finansēt pašai sevi finanšu tirgos. Korekciju programmas projektā pienācīgi ņem vērā spēkā esošos ieteikumus, kas adresēti attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar Līguma 121., 126. un/vai 148. pantu, un tās darbības šo ieteikumu īstenošanai, un izvirza mērķi paplašināt, nostiprināt un padziļināt prasītos politikas pasākumus.

2.           Padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, ar kvalificētu balsu vairākumu apstiprina korekciju programmu.

3.           Komisija saziņā ar ECB pārrauga panākumus, kas gūti, īstenojot korekciju programmu, un ik pēc trim mēnešiem informē Ekonomikas un finanšu komiteju vai jebkuru apakškomiteju, ko tā šiem mērķiem norīkojusi. Attiecīgā dalībvalsts pilnībā sadarbojas ar Komisiju. Tā jo īpaši sniedz Komisijai visu informāciju, ko Komisija uzskata par nepieciešamu programmas pārraudzībai. Piemēro 3. panta 3. punktu.

4.           Komisija — saziņā ar ECB — kopā ar attiecīgo dalībvalsti izskata izmaiņas, kas var būt vajadzīgas tās korekciju programmā. Padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, ar kvalificētu balsu vairākumu lemj par jebkādām izmaiņām, kas veicamas korekciju programmā.

5.           Ja, veicot 3. punktā minēto pārraudzību, tiek konstatētas būtiskas novirzes no makroekonomikas korekciju programmas, tad Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas ierosinājuma, var nolemt, ka attiecīgā dalībvalsts neatbilst korekciju programmā iekļautajām politikas prasībām.

6.           Dalībvalsts, uz kuru attiecas korekciju programma, bet kurai ir nepietiekamas administratīvās iespējas vai nopietnas grūtības īstenot korekciju programmu, vēršas pie Komisijas pēc tehniskās palīdzības.

7.           Attiecīgā Eiropas Parlamenta komiteja var uzaicināt attiecīgās dalībvalsts pārstāvjus piedalīties viedokļu apmaiņā par korekciju programmas izpildes gaitu.

8.           Attiecīgās dalībvalsts parlaments var uzaicināt Komisijas pārstāvjus piedalīties viedokļu apmaiņā par korekciju programmas izpildes gaitu.

7. pants Atbilstība pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai

1.           Uzskatāms, ka korekciju programma un izmaiņas tajā saskaņā ar šīs regulas 6. pantu aizstāj stabilitātes programmas iesniegšanu, kas paredzēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 4. pantā.

2.           Ja uz attiecīgo dalībvalsti attiecas ieteikums saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu vai paziņojums saskaņā ar Līguma 126. panta 9. punktu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanu:

(a) uzskatāms, ka šīs regulas 6. pantā paredzētā korekciju programma attiecīgā gadījumā aizstāj arī ziņojumus, kas paredzēti Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4.a punktā un 5. panta 1.a punktā;

(b) uzskatāms, ka korekciju programmas gada budžeta mērķi, kas paredzēti šīs regulas 6. panta 3. punktā, attiecīgā gadījumā aizstāj gada budžeta mērķus, kas paredzēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4. punktu un 5. panta 1. punktu minētajā ieteikumā un paziņojumā. Ja uz attiecīgo dalībvalsti attiecas paziņojums saskaņā ar Līguma 126. panta 9. punktu, uzskatāms, ka šīs regulas 6. panta 3. punktā paredzētā korekciju programma aizstāj arī norādes par pasākumiem, kas sekmē paziņojumā noteikto mērķu sasniegšanu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 5. panta 1. punktu.

(c) uzskatāms, ka šīs regulas 6. panta 3. punktā paredzētā pārraudzība aizstāj pārraudzību, kas paredzēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 10. panta 1. punktā un 10.a pantā, un pārraudzību, kas pamato jebkura Regulas (EK) Nr. 1467/97 4. panta 2. punktā un 6. panta 2. punktā paredzētā lēmuma pieņemšanu.

8. pants Atbilstība pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrai

Regulas (ES) Nr. XXX par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību, īstenošanu aptur attiecībā uz dalībvalstīm, kurām piemēro makroekonomikas korekciju programmu, ko apstiprinājusi Padome saskaņā ar šīs regulas 6. panta 2. punktu. Šo apturēšanu piemēro, kamēr ir spēkā makroekonomikas korekciju programma.

9. pants Atbilstība Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadam

Uzskatāms, ka šīs regulas 6. panta 3. punktā paredzētā pārraudzība aizstāj Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada uzraudzību un novērtēšanu atbilstīgi 2.a pantam Regulā (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu.

10. pants Atbilstība Regulai (ES) Nr. XXX par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu pārraudzībai un novērtēšanai, un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs

Regulas (ES) Nr. XXX par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu pārraudzībai un novērtēšanai, un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs īstenošanu aptur attiecībā uz dalībvalstīm, kurām piemēro makroekonomikas korekciju programmu, ko apstiprinājusi Padome saskaņā ar šīs regulas 6. panta 2. punktu. Šo apturēšanu piemēro, kamēr ir spēkā makroekonomikas korekciju programma.

11. pants Uzraudzība pēc programmas darbības beigām

1.           Dalībvalstij piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, kamēr nav atmaksāti vismaz 75 % no finansiālās palīdzības, ko tā saņēmusi no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm, EFSM, EFSI vai ESM. Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, drīkst pagarināt pēc programmas darbības beigām veicamās uzraudzības ilgumu.

2.           Piemēro 3. panta 3. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts arī sniedz informāciju, kas minēta 7. panta 3. punktā Regulā (ES) Nr. XXX par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu pārraudzībai un novērtēšanai, un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs.

3.           Komisija saziņā ar ECB regulāri pārskata misijas dalībvalstī, kurai piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, lai novērtētu tās ekonomisko, fiskālo un finansiālo stāvokli. Katru pusgadu tā paziņo savus secinājumus Ekonomikas un Finanšu komitejai vai jebkurai apakškomitejai, ko tā šiem mērķiem norīkojusi, un jo īpaši novērtē, vai ir vajadzīgi korektīvi pasākumi.

4.           Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, var ieteikt dalībvalstij, kurai piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, pieņemt korektīvus pasākumus.

12. pants Balsošana Padomē

Par 2. panta 1. punktā, 3. pantā, 6. panta 2. un 4. punktā un 11. panta 4. punktā minētajiem pasākumiem balso tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, un Padome rīkojas, neņemot vērā tā Padomes locekļa balsi, kurš pārstāv attiecīgo dalībvalsti.

Pirmajā daļā minēto Padomes locekļu kvalificēto balsu vairākumu aprēķina saskaņā ar Līguma 238. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

13. pants Palīdzības un aizdevumu veidi, kuriem nepiemēro 5. un 6. pantu

5. un 6. panta noteikumus nepiemēro finansiālajai palīdzībai, kas piešķirta piesardzības pasākumu veidā, un aizdevumiem, kas piešķirti finanšu iestāžu rekapitalizācijai.

14. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs