PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikumu kopums, kas attiecas uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, pilnībā atbalsta stratēģiju “Eiropa 2020”, kurā pētniecībai un inovācijai piešķirta galvenā nozīme gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķu sasniegšanā. Minēto kopumu veido šādi priekšlikumi: pamatprogramma “Apvārsnis 2020”, vienots Dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumu kopums, ierobežots skaits īpašu programmu “Apvārsnis 2020” īstenošanai, kā arī atsevišķs priekšlikums par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” daļām, kas atbilst Euratom līgumam.

Pamatprincips pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” un minētajiem noteikumiem, kas paredzēti, lai atbalstītu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvu “Inovācijas savienība”[1], ir pieņemt vēl stratēģiskāku pieeju pētniecībai un inovācijai. Visi politikas instrumenti un pasākumi tiek strukturēti tā, lai veicinātu pētniecību un inovāciju, un turpināt attīstīt Eiropas Pētniecības telpu, kurā notiek zināšanu, pētnieku un tehnoloģiju brīva aprite, kā arī paātrināt inovācijas komercializāciju un izkliedi pa visu vienoto tirgu.

Ierosinātie notikumi tika izstrādāti ar divkāršu mērķi:

– nodrošināt vienotu un pietiekami elastīgu tiesisko regulējumu, kas atvieglos dalību, radīs saskaņotāku instrumentu kopumu, kurš attiecas gan uz pētniecību, gan inovāciju, un palielinās zinātnes un ekonomisko ietekmi, vienlaikus novēršot dublēšanos un sadrumstalotību;

– vienkāršot noteikumus un procedūras no dalībnieku viedokļa un nodrošināt pēc iespējas efektīvāku īstenošanu, ņemot vērā visu dalībnieku vajadzību pēc vienkāršas piekļuves.

Lai piemērotu minētos principus un pielāgotu noteikumus jaunās pamatprogrammas īpatnībām un mērķiem, dalības un izplatīšanas noteikumos tika ieviesti šādi jauni aspekti:

– noteikumi būs piemērojami visiem “Apvāršņa 2020” komponentiem, tostarp iniciatīvām saskaņā ar LESD 185. un 187. pantu, darbībām, uz kurām pašlaik attiecas Konkurētspējas un inovāciju programmas darbības joma, kā arī EIT darbībām. Vajadzīgais elastīgums, kas atbilst pētniecības un inovācijas darbību daudzveidīgajam raksturam, tiek nodrošināts, paredzot attiecīgas atkāpes un ļaujot sīki izklāstīt īpašus dalības nosacījumus darba programmās vai uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus;

– ar Savienības finansējumu saistīto dalības noteikumu pamatā ir pārskatītā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par finanšu noteikumiem, kas piemērojami Savienības gada budžetam[2], kura ir racionalizējusi un padarījusi efektīvākus iespējamos Savienības politikas īstenošanas veidus;

– ir precizēti un vienkāršoti finanšu noteikumi, kas attiecas uz Savienības finansējumu dotāciju veidā. Tādējādi šie noteikumi tagad paredz vienotu finansējuma likmi visiem dalībniekiem jebkurā saskaņā ar “Apvārsni 2020” finansētā darbībā. Tiek ierosināts arī plašāk izmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas;

– attiecībā uz tiešajām izmaksām šie noteikumi paredz plaši akceptēt dotāciju saņēmēju parasto grāmatvedības praksi, ievērojot minimālu skaitu robežnosacījumu. Dotācijas līgumā ietilps tālākas vienkāršošanas noteikumi, kas ļaus saņēmējiem iegūt juridisku noteiktību par to izmaksu pamatotību, kuras tiek uzliktas darbībām saskaņā ar "Apvārsni 2020". Šo vienkāršošanas noteikumu vidū cita starpā būs laika reģistrācijas prasību skaidra definīcija un objektīvas atsauces attiecībā uz gada produktīvo darba laiku.

– attiecībā uz netiešajām izmaksām ir būtiski vienkāršots to aprēķins, atlīdzība paredz vienotu likmi, pamatojoties uz dalībnieku tiešajām izmaksām, ar iespēju deklarēt faktiski radušās izmaksas, kuru var izmantot tikai bezpeļņas juridiskas vienības;

– noteikumi, kas piemērojami jaunajām finansēšanas shēmām un paredz lielāku elastību, piemēram, noteikumi, kas attiecas uz balvām, kuras piešķiramas par iepriekš noteiktu mērķu sasniegšanu, vai noteikumi, kas attiecas uz publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, kā arī novatorisku risinājumu iepirkumu;

– ņemot vērā to, ka ir pierādījies, ka dalībnieku Garantijas fonds ir efektīvs aizsardzības mehānisms, ar 7. pamatprogrammu izveidotais dalībnieku Garantijas fonds tiks atjaunots uz visu "Apvāršņa 2020" darbības laiku un tiks ieviesti skaidrāki noteikumi un iespēja to attiecināt arī uz riskiem, ko rada darbības saskaņā ar EURATOM pamatprogrammu;

– noteikumi attiecībā uz intelektuālo īpašumu, izmantošanu un izplatīšanu ir izstrādāti, pamatojoties uz vispāratzītajiem 7. pamatprogrammas noteikumiem, tos vēl vairāk uzlabojot un precizējot. Īpašs jauns uzsvars ir likts uz brīvu piekļuvi zinātniskajām publikācijām, un eksperimentālā kārtā tika piešķirta atvērtā piekļuve citiem rezultātiem. Paplašinātā darbības joma un jaunas finansēšanas shēmas, kā arī vajadzība nodrošināt elastīgumu šajā jomā ir ņemta vērā, paredzot iespēju vajadzības gadījumā noteikt papildu vai īpašus noteikumus; ir paredzētas piekļuves tiesības Eiropas Savienībai un — drošības pētījumu jomā — arī dalībvalstīm.

Turklāt tiks racionalizēta un stimulēta trešās valstīs reģistrētu juridisku vienību un starptautisku organizāciju dalība darbībās saskaņā ar "Apvārsni 2020", atbilstīgi Līgumā noteiktajiem starptautiskās sadarbības mērķiem, balstoties uz abpusēju izdevīgumu un ņemot vērā nosacījumus Eiropas Savienības vienību dalībai trešu valstu programmās.

Ieviešot skaidru un stabilu regulējumu, dalībnieki varēs brīvi noteikt visatbilstošāko iekšējo kārtību to darbību īstenošanai. Tam vajadzētu veicināt un rosināt visu pētniecībā iesaistīto ieinteresēto personu, tostarp mazo pētniecības struktūru un jo īpaši MVU, līdzdalību.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Priekšlikuma sagatavošanā tika pilnībā ņemtas vērā atbildes uz plašo sabiedrisko apspriešanu, kas veikta, pamatojoties uz Zaļo grāmatu “No problēmām uz iespējām: virzība uz vienotu stratēģisko satvaru Savienības pētniecības un inovāciju finansējumam” (COM(2011) 48). Savu viedokli pauda Eiropadome, dalībvalstis un vairākas ieinteresētās personas no rūpniecības nozares, akadēmiskajām aprindām un pilsoniskās sabiedrības.

Veiktajās apspriedēs tika apzināti turpmāk izklāstītie šķēršļi.

– No dalībnieku viedokļa visbūtiskākais šķērslis ir administratīvo procedūru sarežģītība apvienojumā ar administratīvo slogu.

– Dalībniekiem ir arī ļoti apgrūtinoši piemērot atšķirīgus noteikumu kopumus atkarībā no Savienības pētniecības un inovācijas programmas, un tie norādīja uz nepieciešamību ciešāk saskaņot dažādu instrumentu noteikumus.

– Pēdējais aktuālais jautājums ir vajadzība ieviest riska/uzticēšanās līdzsvaru. Pašlaik šķiet, ka pārāk daudzas programmas, jo īpaši attiecībā uz finanšu kontroli, ir paredzētas vienīgi tam, lai nodrošinātu ļoti zemu kļūdu risku, bet rezultātā tās rada arī kontroles mehānismus, kurus uzskata par stingriem un pārmērīgiem.

Ar šiem noteikumiem paredzētie pamatprincipi ir pārskatīti oficiālā ietekmes novērtējumā.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

1.1. Juridiskais pamats

“Apvāršņa 2020” tiesību aktu kopums vienmērīgi integrē pētniecības un inovācijas pasākumus, lai sasniegtu politikas mērķus.

Dalības un izplatīšanas noteikumi tiks balstīti uz LESD sadaļām “Rūpniecība” un “Pētniecība, tehnoloģijas attīstība un kosmoss” (173., 183. un 188. pants).

1.2. Subsidiaritātes un proporcionalitātes principi

“Apvāršņa 2020” pakete ir izstrādāta, lai maksimāli palielinātu ES pievienoto vērtību un ietekmi, koncentrējoties uz mērķiem un darbībām, ko nevar efektīvi īstenot dalībvalstis vienas pašas. Dalības un izplatīšanas noteikumi ir paredzēti, lai veicinātu “Apvāršņa 2020” priekšlikuma īstenošanu, un tāpēc ir piemērojama tajā noteiktā subsidiaritātes analīze.

Proporcionalitātes princips ir ievērots tiktāl, ciktāl ierosinātā vienkāršošana un racionalizācija nodrošina, ka ES rīcība nepārsniedz minimumu, kas vajadzīgs pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas mērķu sasniegšanai.

2011/0399 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

kurā izklāstīti dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumi attiecībā uz pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 173., 183. pantu un 188. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta iesniegšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu[4],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gadam) tika pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes [X] Regulu [X] par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” izveidi[5]. Minētā regula ir jāpapildina ar dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem.

(2) Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” būtu jāīsteno, lai tieši radītu industriālo līderību, izaugsmi un nodarbinātību Eiropā, un tai būtu jāatspoguļo stratēģiskais redzējums, kas noteikts Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Inovācijas savienība””[6], kurā Komisija apņemas būtiski vienkāršot dalībnieku piekļuvi.

(3) Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāatbalsta tādas Eiropas Pētniecības telpas nodrošināšana un darbība, kurā notiek pētnieku, zinātniskās pieredzes un tehnoloģiju brīva aprite, nostiprinot sadarbību starp Savienību un tās dalībvalstīm, jo īpaši piemērojot saskaņotu noteikumu kopumu.

(4) Dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumos būtu pienācīgi jāatspoguļo Eiropas Parlamenta ieteikumi, kas apkopoti Ziņojumā par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu[7], un Padomes ieteikumi attiecībā uz pētniecības pamatprogrammu administratīvo un finansiālo prasību vienkāršošanu. Noteikumiem būtu jānodrošina to vienkāršošanas pasākumu nepārtrauktība, kuri jau tiek īstenoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas 7. pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007.–2013. gads)[8], un jāturpina mazināt administratīvo slogu dalībniekiem un finansiālo noteikumu sarežģītību, lai mazinātu finanšu kļūdas. Noteikumos būtu arī pienācīgi jāņem vērā zinātnieku aprindu paustās bažas un ieteikumi, kas atspoguļoti diskusijās, kuras aizsāktas ar Komisijas 2010. gada 29. aprīļa Paziņojumu Eiropas Parlamentam, padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošana”[9] un vēlāk pieņemto 2011. gada 9. februāra Zaļo grāmatu “No problēmām uz iespējām: virzība uz vienotu stratēģisko satvaru ES pētniecības un inovāciju finansējumam”[10].

(5) Lai nodrošinātu saskanību ar citām Savienības finansēšanas programmām, pamatprogramma “Apvārsnis 2020” būtu īstenojama saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes [X] Regulu (ES) Nr. XX/XX par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam[11], un Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. XX/XX par grozījumiem Finanšu regulas īstenošanas kārtībā[12].

(6) Integrēta pieeja, apvienojot 7. pētniecības pamatprogrammu, Konkurētspējas un inovāciju programmu un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, lai atvieglotu dalību, rada saskaņotāku instrumentu kopumu un palielina zinātnes un ekonomisko ietekmi, novēršot dublēšanos un sadrumstalotību. Lai nodrošinātu saskaņotu satvaru, kas varētu veicināt Eiropas struktūrvienību dalību programmās, kuras saņem ES finansiālo ieguldījumu no “Apvārsnis 2020” budžeta, tostarp dalību programmās, ko pārvalda EIT, kopuzņēmumi vai jebkuras citas struktūrvienības atbilstoši LESD 187. pantam, vai dalību programmās, ko uzņēmušās dalībvalstis atbilstoši LESD 185. pantam, ir jāpiemēro kopēji noteikumi. Tomēr jānodrošina brīva iespēja ar Komisijas piekrišanu pieņemt īpašus noteikumus, ja to pamato attiecīgo darbību konkrētās vajadzības.

(7) Darbībās, uz kurām attiecas šās regulas darbības joma, būtu jāievēro pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Šādām darbībām būtu jābūt saskaņā ar juridiskiem pienākumiem un ētiskiem principiem, kas aptver arī izvairīšanos no jebkāda plaģiātisma.

(8) Atbilstoši LESD 180. un 186. pantā noteiktajiem starptautiskās sadarbības mērķiem jāparedz trešās valstīs reģistrētu juridisku vienību un starptautisku organizāciju dalība. Noteikumu īstenošanai jānotiek saskaņā ar pasākumiem, kas noteikti atbilstoši LESD 75. un 215. pantam, un jāatbilst starptautiskajiem tiesību aktiem. Turklāt noteikumu īstenošanā ir pienācīgi jāņem vērā nosacījumi Savienības vienību dalībai trešo valstu programmās.

(9) Dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumiem būtu jārada saskaņots, visaptverošs un pārredzams satvars, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku īstenošanu, ņemot vērā visu dalībnieku un jo īpaši MVU vieglas piekļuves nepieciešamību, izmantojot vienkāršotas procedūras. ES finansiālo ieguldījumu varētu nodrošināt dažādos veidos.

(10) Konfidenciālu datu un klasificētas informācijas apstrāde būtu jāreglamentē visiem attiecīgajiem ES tiesību aktiem, tostarp iestāžu iekšējiem noteikumiem, piemēram, Komisijas 2001. gada 29. novembra Lēmumam 2001/844/EK, EOTK, Euratom, ar ko groza tās Iekšējo reglamentu[13] attiecībā uz drošības noteikumiem.

(11) Ir jānosaka dalības nosacījumu minimums gan kā vispārīgs noteikums, gan attiecībā uz darbību specifiku atbilstoši “Apvārsnim 2020”. Jo īpaši jāparedz noteikumi par dalībnieku skaitu un to reģistrācijas vietu. Ja darbība notiek bez dalībvalstī reģistrētas vienības līdzdalības, jānodrošina 173. un 179. pantā noteikto mērķu sasniegšana.

(12) Jāparedz noteikumi un nosacījumi par ES finansējuma nodrošināšanu dalībniekiem darbībās, ko veic atbilstoši “Apvārsnim 2020”. Lai mazinātu pastāvošo finansēšanas noteikumu sarežģītību un iegūtu augstāku elastību projektu īstenošanā, būtu jāpieņem vienkāršota izmaksu atlīdzināšanas sistēma, vairāk izmantojot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas. Vienkāršošanas nolūkos ir jāpiemēro vienota atlīdzināšanas likme katram darbības veidam, to nediferencējot pēc atbalsta saņēmēja veida.

(13) Konkrētas problēmas pētniecības un inovāciju jomā būtu jārisina ar jaunām finansēšanas formām, kā balvas, publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā un novatorisku risinājumu publiskais iepirkums, kam ir vajadzīgi īpaši noteikumi. Jaunām finansēšanas shēmām, tostarp prēmijām un jauniem publiskā iepirkuma veidiem, kas vērsti uz īpašu sabiedrības problēmu risināšanu pētniecības un inovācijas jomā, piemēram, publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā un novatorisku risinājumu publisko iepirkumu, ir vajadzīgi īpaši noteikumi.

(14) Skaidri jānosaka, ka Savienības valsts atbalsta noteikumi nav piemērojami finansējumam, ko Savienības struktūras nodrošina darbībām atbilstoši “Apvārsnim 2020”.

(15) Ir jāaizsargā Eiropas Savienības finanšu intereses, veicot samērīgus pasākumus visā izdevumu ciklā.

(16) Dalībnieku garantiju fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1906/2006, ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai 7. pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007.–2013. gads)[14] un ko pārvalda Komisija, ir svarīgs aizsardzības mehānisms, kam būtu jāsedz ar tām summām saistītie riski, kuras ir parādā un nav samaksājuši saistības neizpildījušie dalībnieki. Tādēļ būtu jānodibina jauns dalībnieku Garantiju fonds ('Fonds"). Lai panāktu dalībnieku riska efektīvāku pārvaldību un labāku aptvērumu, Fondam būtu jāaptver darbības saskaņā ar programmu, kas izveidota ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK, saskaņā ar programmu, kas izveidota ar Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu par Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) 7. pamatprogrammu pētniecības un mācību darbībām kodolenerģijas jomā (2007.–2011. gads)[15], saskaņā ar programmu, kas izveidota ar Padomes 2011. gada X Lēmumu […] par Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammu (2012–2013), kā arī darbībām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XX/XX ["Apvārsnis 2020"] un Padomes Regulu (Euratom) Nr. XX/XX par Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu (2014–2018), kas papildina Pētniecības un inovāciju pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" ["Euratom H2020"][16]. Garantiju fondu nevajadzētu attiecināt uz programmām, ko pārvalda iestādes, kas nav Savienības iestādes.

(17) Lai vairotu pārredzamību, būtu jāpublicē to ekspertu vārdi, kuri ir palīdzējuši Komisijai vai attiecīgām finansēšanas struktūrām piemērot šo regulu. Ja vārda publikācija apdraudētu neatkarīgā eksperta drošību vai cieņu vai pārkāptu viņa privātumu, Komisijai vai finansēšanas struktūrām ir jābūt iespējai atturēties no šādu vārdu publicēšanas.

(18) Personu dati, kas attiecas uz ekspertiem, būtu apstrādājami saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[17].

(19) Ir jāpieņem noteikumi par rezultātu izmantošanu un izplatīšanu, lai nodrošinātu, ka dalībnieki pienācīgi aizsargā, izmanto un izplata šos rezultātus, it sevišķi iespēju noteikt izmantošanas papildu nosacījumus Eiropas stratēģiskajās interesēs.

(20) Juridiskas noteiktības un skaidrības labad būtu jāatceļ Regula (EK) Nr. 1906/2006,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I sadaļa IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šajā regulā izklāstīti noteikumi par dalību netiešajās darbībās, kas tiek veiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. XX/XX [pamatprogramma “Apvārsnis 2020”], tostarp par dalību netiešajās darbībās, ko finansē finansēšanas struktūras saskaņā ar minētās regulas 9. panta 2. punktu.

Šajā regulā izklāstīti arī noteikumi, kas reglamentē rezultātu izplatīšanu.

2. Ievērojot šajā regulā paredzētos īpašos noteikumus, piemēro attiecīgos noteikumus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. XX/2012 [Finanšu regula] un Komisijas Regulā (ES) Nr. XX/2012 [tās Deleģētā regula].

3. Finansēšanas struktūra var paredzēt noteikumus, kas pieļauj atkāpes no šajā regulā vai Regulā (ES) Nr. XX/2012 [Finanšu regula] ietvertajiem noteikumiem, ja to paredz pamatakts vai — ar Komisijas piekrišanu — ja šādu nepieciešamu nosaka tās īpašās vajadzības.

4. Šī regula nav piemērojama tiešajām darbībām, ko veic Kopīgais pētniecības centrs (JRC).

2. pants

Definīcijas

1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) “piekļuves tiesības” ir tiesības izmantot rezultātus vai iepriekš uzkrātas zināšanas atbilstoši noteikumiem un nosacījumiem, kas paredzēti saskaņā ar šo regulu;

2) “saistīta juridiska vienība” ir jebkura juridiska vienība, kas ir dalībnieka tiešā vai netiešā kontrolē vai tādā pašā tiešā vai netiešā kontrolē kā dalībnieks, vai kas tieši vai netieši kontrolē dalībnieku;

3) “asociētā valsts” ir trešā valsts, kas ir noslēgusi starptautisku nolīgumu ar Savienību, kā noteikts Regulas (ES) Nr. XX/XX [pamatprogramma “Apvārsnis 2020”] 7. pantā;

4) “iepriekš uzkrātas zināšanas” ir jebkuri dati, zinātība un/vai informācija jebkādā formā vai veidā, kā arī jebkuras tiesības, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesības, kas ir i) dalībnieku rīcībā pirms to iesaistīšanās darbībā un ko ii) dalībnieki ir identificējuši saskaņā ar 42. pantu;

5) “pamatakts” ir Savienības iestāžu pieņemts tiesību akts regulas, direktīvas vai lēmuma veidā LESD 288. panta nozīmē, kas veido darbības juridisko pamatu;

6) “koordinācijas un atbalsta darbība” ir darbība, kas sastāv galvenokārt no papildpasākumiem, tādiem kā izplatīšana, izpratnes vairošana un paziņošana, tīklu veidošana, koordinācijas vai atbalsta pakalpojumi, politiskie dialogi un savstarpējas mācības un pētījumi, tostarp projektēšanas pētījumi jaunām infrastruktūrām;

7) “izplatīšana” ir rezultātu publiskošana ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem (izņemot publiskošanu, kas izriet no rezultātu aizsardzības vai izmantošanas), tostarp tos publicējot jebkurā plašsaziņas līdzeklī;

8) “finansēšanas struktūra” ir iestāde vai struktūra, izņemot Komisiju, kam Komisija uzticējusi budžeta izpildes uzdevumus saskaņā ar Regulas (ES) XX/XX [pamatprogramma “Apvārsnis 2020”] 9. panta 2. punktu;

9) “starptautiska Eiropas interešu organizācija” ir starptautiska organizācija, kuras locekļu lielākā daļa ir dalībvalstis vai asociētās valstis un kuras galvenais mērķis ir veicināt sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā Eiropā;

10) “juridiska vienība” ir uzņēmums, pētniecības centrs vai universitāte, kas ietver jebkādu fizisku personu, vai jebkura juridiska persona, kas izveidota atbilstoši valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kam ir juridiskas personas statuss, un kas, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības un kam var būt saistoši pienākumi;

11) “dalībnieks” ir jebkura juridiska vienība, kas veic darbību vai darbības daļu atbilstoši Regulai (ES) Nr. XX/XX [pamatprogramma “Apvārsnis 2020”] un kam ir tiesības un pienākumi attiecībā pret Savienību vai citu finansēšanas struktūru saskaņā ar šās regulas nosacījumiem;

12) “programmas kopfonda darbība” ir darbība, ko finansē, izmantojot dotāciju, kuras galvenais nolūks ir papildināt atsevišķus uzaicinājumus vai programmas, ko finansē vienības, kas nav Savienības struktūras pārvaldot pētniecības un inovācijas programmas;

13) “iepirkums pirmskomercializācijas posmā” ir tādu pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkums, kuri ietver riska/ieguvumu dalīšanu atbilstoši tirgus nosacījumiem un konkurētspējīgu attīstību pa posmiem, ja pētniecības un izstrādes posms ir nošķirts no gatavo izstrādājumu izmantošanas komerciālos apjomos;

14) “novatorisku risinājumu publiskais iepirkums” ir iepirkums, kurā līgumslēdzējas iestādes rīkojas kā sākuma klients attiecībā uz novatoriskām precēm vai pakalpojumiem, kas vēl nav pieejami plašā komerciālā mērogā, un var ietvert atbilstības pārbaudi;

15) “rezultāti” ir jebkuri dati, zināšanas un informācija jebkādā formā vai veidā, neatkarīgi no tā, vai tos var aizsargāt, kas tiek radīti darbībā, kā arī jebkuras piesaistītas tiesības, tostarp intelektuālā īpašuma tiesības;

16) “darba programma” ir Komisijas pieņemtais dokuments īpašās programmas īstenošanai saskaņā ar Padomes Lēmuma Nr. XX/XX/ES [īpašā programma H2020] 5. pantu;

17) “darba plāns” ir Komisijas darba programmai līdzīgs dokuments, ko pieņem finansēšanas struktūras, kurām uzticēts izpildīt daļu no pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XX/XX 9. panta 2. punktu [pamatprogramma “Apvārsnis 2020”].

2. Panta 1. punkta 2. apakšpunkta izpildei kontrole var būt vienā no 7. pantā noteiktajām formām.

3. Šajā regulā vienību, kam saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem nav juridiskas personas statusa, pielīdzina juridiskai vienībai, ja ir ievēroti Regulā (ES) Nr. XX/2012 (Finanšu regula) paredzētie nosacījumi.

4. Šajā regulā dotāciju saņēmēji netiek uzskatīti par finansēšanas struktūrām.

5. Panta 1. punkta 12. apakšpunkta izpildei šajās darbībās var ietilpt papildu pasākumi — tīklošana un programmu koordinēšana dažādās valstīs.

3. pants

Konfidencialitāte

Ievērojot nosacījumus, kas paredzēti īstenošanas nolīgumos, lēmumos vai līgumos, jebkurus datus, zināšanas un informāciju, ko saistībā ar darbību paziņo kā konfidenciālus, uzskata par konfidenciāliem, pienācīgi ņemot vērā visus noteikumus attiecībā uz klasificētas informācijas aizsardzību.

4. pants

Informācija, kas jādara pieejama

1. Neskarot 3. pantu, Komisija pēc pieprasījuma dara pieejamu Savienības iestādēm un struktūrām, jebkurai dalībvalstij vai asociētai valstij visu tās rīcībā esošo noderīgo informāciju par tāda dalībnieka rezultātiem, kas ir saņēmis Savienības finansējumu, ja vien ir izpildīti šādi divi nosacījumi:

(a) attiecīgā informācija attiecas uz valsts sektora iestādi;

(b) dalībnieki nav norādījuši pamatotus un pietiekamus iemeslus, kāpēc attiecīgā informācija nav sniedzama.

Darbībās, ko veic atbilstoši pasākumam “Droša sabiedrība” konkrētā mērķa “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietvaros, Komisija var darīt pieejamu Savienības iestādēm un struktūrām vai dalībvalstu valsts iestādēm visu tās rīcībā esošo noderīgo informāciju par tāda dalībnieka rezultātiem, kas ir saņēmis Savienības finansējumu.

2.           Informācijas sniegšanu atbilstoši 1. punktam neuzskata par Komisijas vai dalībnieku tiesību vai pienākumu tālāknodošanu saņēmējam. Tomēr saņēmējs ievēro jebkuras šādas informācijas konfidencialitāti, izņemot, ja tā kļūst publiska vai to dara publiski pieejamu dalībnieki vai ja tā ir paziņota Komisijai bez konfidencialitātes ierobežojumiem. Attiecībā uz klasificētu informāciju piemēro Komisijas noteikumus par drošību.

II sadaļa DALĪBAS NOTEIKUMI

I nodaļa VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

5. pants

Finansējuma veidi

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XX/2012 [pamatprogramma “Apvārsnis 2020”] 10. pantu finansējumu var piešķirt vienā vai vairākos no veidiem, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. XX/2012 [Finanšu regula], jo īpaši kā dotācijas, prēmijas, iepirkumu un finanšu instrumentus.

6. pants

Juridiskas vienības, kas var piedalīties darbībās

1. Darbībā var piedalīties ikviena juridiska vienība neatkarīgi no tās reģistrācijas vietas un starptautiskas organizācijas, ar nosacījumu, ka ir izpildīti šajā regulā paredzētie nosacījumi, kā arī jebkuri nosacījumi, kas paredzēti atbilstošajā darba programmā vai darba plānā.

2. Attiecīgā darba programma var ierobežot trešās valstīs reģistrētu juridisku vienību dalību pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” vai tās daļās, ja nosacījumus par dalībvalstu juridisku vienību piedalīšanos konkrētās trešās valsts pētniecības un inovācijas programmās uzskata par kaitējošiem Savienības interesēm.

3.           Attiecīgā darba programma vai darba plāns var liegt dalību vienībām, kas nespēj sniegt pietiekamas drošības garantijas, tostarp attiecībā uz personāla drošības pielaidi, ja tas ir pamatots ar drošības apsvērumiem.

4.           JRC var piedalīties darbībās ar tādām pašām tiesībām un pienākumiem kā dalībvalstī reģistrēta juridiska vienība.

7. pants

Neatkarība

1. Divas juridiskas vienības uzskata par savstarpēji neatkarīgām, ja neviena no tām nav pakļauta tiešai vai netiešai otras vienības kontrolei, vai arī tai pašai tiešai vai netiešai kontrolei, kam pakļauta otra vienība.

2.           Šā panta 1. punkta nolūkā kontrole var izpausties šādi:

(a) tiešā vai netiešā veidā turot īpašumā vairāk nekā 50 % no attiecīgās juridiskās vienības izlaistā pamatkapitāla nominālvērtības vai pārvaldot šīs vienības dalībnieku vai asociēto partneru balsstiesību vairākumu;

(b) tiešā vai netiešā veidā faktiski vai juridiski pārvaldot attiecīgās juridiskās vienības lēmumu pieņemšanas pilnvaras.

3.           Tomēr par kontroles attiecībām neuzskata šādas attiecības starp juridiskām vienībām:

(a) tā pati atklāta ieguldījumu sabiedrība, ieguldītājinstitūcija vai riska kapitāla sabiedrība tieši vai netieši pārvalda vairāk nekā 50 % no katras attiecīgās juridiskās vienības izlaistā pamatkapitāla nominālvērtības vai tās dalībnieku vai asociēto partneru balsstiesību vairākumu;

(b) attiecīgās juridiskās vienības ir tās pašas sabiedriskās iestādes īpašumā vai pārraudzībā.

II nodaļa DOTĀCIJAS

I IEDAĻA PIEŠĶIRŠANAS PROCEDŪRA

8. pants

Dalības nosacījumi

1. Ievēro vismaz šādus minimālos nosacījumus:

(a) darbībā piedalās vismaz trīs juridiskas vienības.

(b) katra no trim juridiskajām vienībām ir reģistrēta dalībvalstī vai asociētā valstī;

(c) no trijām nedrīkst būt divas tādas juridiskas vienības, kas reģistrētas vienā un tajā pašā dalībvalstī vai asociētā valstī;

(d) visas trīs juridiskās vienības ir savstarpēji neatkarīgas 7. panta nozīmē.

2.           Šā panta 1. punkta nolūkā, ja viens no dalībniekiem ir JRC vai starptautiska Eiropas interešu organizācija, vai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem izveidota vienība, to uzskata par reģistrētu dalībvalstī vai asociētajā valstī, izņemot jebkuru dalībvalsti vai asociēto valsti, kurā nodibināts cits dalībnieks, kas piedalās tajā pašā darbībā.

3.           Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz Eiropas Pētniecības padomes (ERC) progresīvās pētniecības darbībām, MVU instrumentu, programmas kopfonda darbībām, kā arī pamatotos gadījumos, kas paredzēti darba programmā vai darba plānā, minimālais nosacījums ir vienas dalībvalstī vai asociētā valstī reģistrētas juridiskas vienības dalība.

4.           Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz koordinācijas un atbalsta darbībām un apmācības un mobilitātes darbībām obligāts nosacījums ir vienas juridiskas vienības dalība.

5.           Darba programmās vai darba plānos var paredzēt papildu nosacījumus atbilstoši konkrētām politikas prasībām vai darbības veidam un mērķiem, iekļaujot citas starpā nosacījumus attiecībā uz dalībnieku skaitu, dalībnieka veidu un reģistrācijas vietu.

9. pants

Tiesības saņemt finansējumu

1. Tiesības saņemt finansējumu no Savienības ir šādiem dalībniekiem:

(a) juridiskai vienībai, kas reģistrēta dalībvalstī vai asociētā valstī vai izveidota saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

(b) starptautiskai Eiropas interešu organizācijai;

(c) juridiskai vienībai, kas reģistrēta trešā valstī, kura noteikta darba programmā.

2.           Ja darbībā piedalās starptautiska organizācija vai juridiska vienība, kas reģistrēta trešā valstī, un neviena no tām nav tiesīga saņemt finansējumu saskaņā ar 1. punktu, Savienības finansējumu var piešķirt, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

(a) dalība tiek uzskatīta par būtiski nepieciešamu Komisijas vai attiecīgās finansēšanas struktūras darbības veikšanai;

(b) šāds finansējums ir paredzēts divpusējā zinātnes un tehnoloģiju nolīgumā vai kādā citā nolīgumā, kas noslēgts starp Savienību un starptautisko organizāciju vai — trešās valstīs reģistrētu juridisku vienību gadījumā — valsti, kurā reģistrēta attiecīgā juridiskā vienība.

10. pants

Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus

Neskarot pārējos gadījumus, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. XX/2012 [Finanšu regula] un Regulā (ES) Nr. XX/2012 [Deleģētā regula], uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus neizsludina par koordinācijas un atbalsta darbībām un programmas kopfonda darbībām, kas jāveic darba programmās norādītām juridiskām vienībām, ja uz darbību neattiecas uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus darbības joma.

11. pants

Kopīgi uzaicinājumi ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām

1. Lai kopīgi finansētu darbības, uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus var organizēt kopīgi ar trešām valstīm vai to zinātnes un tehnoloģiju organizācijām un aģentūrām vai ar starptautiskām organizācijām. Priekšlikumus izvērtē un atlasa kopīgās izvērtēšanas un atlases procedūrās, par kurām jāvienojas. Šādas novērtēšanas un atlases procedūras nodrošina atbilstību Regulas (ES) Nr. XX/2012 [Finanšu regula] VI sadaļā noteiktajiem principiem, un tajās iesaistās proporcionāla katras puses ieceltu neatkarīgu ekspertu grupa.

2.           Juridiskas personas, kas saņem finansējumu no Savienības, noslēdz dotācijas nolīgumu ar Savienību vai attiecīgo finansēšanas struktūru. Tādā dotācijas nolīgumā iekļauj tā darba aprakstu, kas jāveic minētajiem dalībniekiem un juridiskajām vienībām no iesaistītajām trešām valstīm.

3.           Juridiskas vienības, kas saņem Savienības finansējumu, noslēdz koordinācijas nolīgumu ar iesaistītajām juridiskajām vienībām, kas saņem finansējumu no attiecīgajām trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām.

12. pants

Priekšlikumi

1. Attiecīgā gadījumā priekšlikumos iekļauj rezultātu izmantošanas un izplatīšanas plāna projektu.

2.           Jebkurā priekšlikumā, kas attiecas uz cilvēka embriju cilmes šūnu pētniecību, ir attiecīgi jāiekļauj sīka informācija par licencēšanas un kontroles pasākumiem, ko veiks dalībvalstu kompetentās iestādes, kā arī sīka informācija par ētiskajiem apstiprinājumiem, kas tiks sniegti. Cilvēka embrija cilmes šūnu pētniecības jomā uz iestādēm, organizācijām un pētniekiem attiecas stingra licencēšana un kontrole atbilstīgi iesaistīto dalībvalstu tiesiskajam regulējumam.

3.           No novērtēšanas, atlases vai piešķiršanas procedūrām jebkurā laikā var izslēgt priekšlikumu, kas ir pretrunā ētikas principiem vai piemērojamiem tiesību aktiem vai kas neatbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Lēmumā Nr. XX/XX/ES [īpašajā programmā], darba programmā vai darba plānā.

13. pants

Ētikas izvērtēšana

Komisija sistemātiski veic to priekšlikumu ētikas izvērtēšanu, kuri rada ar ētiku saistītus jautājumus. Šādā izvērtēšanā pārbauda ētikas principu un tiesību aktu ievērošanu un — attiecībā uz pētniecību, ko veic ārpus Savienības, — to, vai tāda pati pētniecība būtu bijusi atļauta kādā dalībvalstī.

14. pants

Atlases un piešķiršanas kritēriji

1. Iesniegtos priekšlikumus vērtē pēc šādiem piešķiršanas kritērijiem:

(a) izcilība;

(b) ietekme;

(c) īstenošanas kvalitāte un efektivitāte.

2.           Vienīgo izcilības kritēriju piemēro priekšlikumiem par ERC progresīvās pētniecības darbībām.

3.           Darba programmā vai darba plānā iekļauj sīkāku informāciju par 1. punktā noteikto piešķiršanas kritēriju piemērošanu un norāda svērumus un sliekšņa vērtības.

4.           Priekšlikumus sarindo saskaņā ar izvērtēšanas rezultātiem. Atlasi veic, pamatojoties uz šo sarindojumu.

5.           Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra iepriekš pārbauda finansiālās iespējas tikai attiecībā uz koordinatoriem, ja prasītais Savienības finansējums darbībai ir EUR 500 000 vai lielāks, ja vien, ņemot vērā pieejamo informāciju, nav pamatota iemesla apšaubīt koordinatora vai citu dalībnieku finansiālās iespējas.

6.           Finansiālās iespējas nepārbauda tām juridiskajām vienībām, kuru dzīvotspēju garantē dalībvalsts vai asociēta valsts, un augstākās un vidējās izglītības iestādēm.

15. pants

Novērtējuma pārskatīšanas procedūra

1. Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra nodrošina novērtējuma pārskatīšanas procedūru attiecībā uz tiem dalībniekiem, kuri uzskata, ka to priekšlikumu novērtējums nav veikts saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas šajos noteikumos, attiecīgajā darba programmā vai darba plānā un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

2.           Pārskatīšanas pieprasījumam jāattiecas uz konkrētu priekšlikumu, un priekšlikuma koordinators to iesniedz 30 dienu laikā no dienas, kad Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra informē koordinatoru par novērtējuma rezultātiem.

3.           Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra atbild par šāda pieprasījuma aizskatīšanu. Šādu izskatīšanu attiecina tikai uz novērtējuma procesuālajiem aspektiem, nevis uz priekšlikuma būtību.

4.           Novērtējuma pārskatīšanas komiteja, kas sastāv no Komisijas vai attiecīgās finansēšanas struktūras darbiniekiem, sniedz atzinumu par novērtēšanas procesa procesuālajiem aspektiem. To vada Komisijas vai attiecīgās finansēšanas struktūras ierēdnis no cita dienesta, nevis tā, kas ir atbildīgs par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Komisija var ieteikt vienu no šādām darbībām:

(a) pārskatīt priekšlikumu;

(b) apstiprināt sākotnējo atzinumu.

5.           Pamatojoties uz minēto ieteikumu, Komisija vai attiecīgā finansēšanas iestāde pieņem lēmumu un paziņo to priekšlikuma koordinatoram.

6.           Pārskatīšanas procedūra nekavē to priekšlikumu atlases procedūru, uz kuriem neattiecas pārskatīšanas pieprasījumi.

7.           Pārskatīšanas procedūra neliedz īstenot citas darbības, ko dalībnieks var veikt saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

16. pants

Dotācijas nolīgums

1. Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra noslēdz dotācijas nolīgumu ar dalībniekiem.

2.           Dotācijas nolīgumā nosaka dalībnieku, Komisijas vai attiecīgo finansēšanas struktūru tiesības un pienākumus. Tajā arī nosaka to juridisko vienību tiesības un pienākumus, kuras kļūst par dalībniekiem darbības īstenošanas laikā.

3.           Dotācijas nolīgumā var noteikt dalībnieku tiesības un pienākumus attiecībā uz piekļuves tiesībām, izmantošanu un izplatīšanu papildus tiesībām un pienākumiem, kas noteikti šajā regulā.

4.           Dotācijas nolīgumā attiecīgā gadījumā atspoguļo vispārējos principus, kas noteikti Komisijas ieteikumā par Eiropas Pētnieku hartu un Uzvedības kodeksu pētnieku pieņemšanai darbā[18].

5.           Attiecīgā gadījumā dotācijas nolīgumā ietver noteikumus, kas nodrošina ētikas principu ievērošanu, tostarp norāda neatkarīgas ētikas padomes sastāvu un Komisijas tiesības veikt ētikas izvērtēšanu.

6. Īpašas dotācijas par darbībām var veidot daļu no partnerības pamatlīguma saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XX/2012 [Finanšu regula] un Regulas (ES) Nr. [Deleģētā regula] noteikumiem.

17. pants

Lēmumi par dotāciju piešķiršanu

Attiecīgā gadījumā Komisija saskaņā ar Regulas Nr. XX/2012 [Finanšu regula] X. pantu vai attiecīgā finansēšanas struktūra var pieņemt lēmumus par dotāciju piešķiršanu, nevis parakstīt dotācijas nolīgumu. Tādā gadījumā pēc analoģijas piemēro šās regulas noteikumus, kas attiecas uz dotācijas nolīgumiem.

18. pants

Droša elektroniskā sistēma

Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra var ieviest drošu elektronisko sistēmu informācijas apmaiņai ar dalībniekiem. Dokumentu, ko iesniedz, izmantojot šādu sistēmu, tostarp dotācijas nolīgumus, uzskata par attiecīgo dokumentu oriģināleksemplāriem, ja ir izmantota lietotāja identifikācija un dalībnieka pārstāvja parole. Šādu identifikāciju uzskata par attiecīgā dokumenta parakstīšanu.

II IEDAĻA ĪSTENOŠANA

19. pants

Darbības īstenošana

1. Dalībnieki īsteno darbību atbilstoši visiem nosacījumiem un saistībām, kas izklāstītas šajā regulā, Regulā (ES) Nr. XX/2012 [Finanšu regulā], Regulā (ES) Nr. [Deleģētā regula], Lēmumā (ES) Nr. XX/XX [īpašajā programmā], darba programmā vai darba plānā, uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus un dotācijas nolīgumā.

2. Dalībnieki neuzņemas saistības, kas nav saderīgas ar dotācijas nolīgumu. Ja dalībnieks neizpilda savus pienākumus attiecībā uz darbības tehnisko īstenošanu, pārējie darbinieki izpilda pienākumus bez Savienības papildu finansējuma, ja vien Komisija vai finansēšanas struktūra tos skaidri neatbrīvo no šāda pienākuma. Katra dalībnieka finansiālā atbildība ir ierobežota līdz tā parādam, ievērojot ar Fondu saistītos noteikumus. Dalībnieki nodrošina, lai Komisija vai finansēšanas struktūra būtu informēta par jebkuru notikumu, kas varētu ietekmēt darbības īstenošanu vai Savienības intereses.

3. Dalībnieki īsteno darbību un veic visus vajadzīgos un pamatotos pasākumus šajā nolūkā. To rīcībā ir atbilstoši resursi, kas vajadzīgi darbības īstenošanai. Ja tas nepieciešams darbības īstenošanai, dalībnieki var pieaicināt trešās personas, tostarp apakšuzņēmējus, konkrētu darbības elementu izpildei vai izmantot resursus, ko nodrošina trešās personas, izmantojot ieguldījumu natūrā atbilstoši dotācijas nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem. Dalībnieks vienīgais ir atbildīgs pret Komisiju vai attiecīgo finansēšanas struktūru un pret pārējiem dalībniekiem par veikto darbu.

4. Apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas tiesības konkrētu darbības elementu izpildei drīkst piešķirt tikai dotācijas nolīgumā noteiktajos gadījumos.

5. Trešas personas, kas nav apakšuzņēmēji, var veikt daļu no dalībnieka darba darbības īstenošanā, ja vien konkrētā trešā persona un tās veicamais darbs ir norādīti dotācijas nolīgumā.

Izmaksas, kas rodas šādām trešām personām, var uzskatīt par attiecināmām, ja trešā persona atbilst visiem no šiem nosacījumiem:

(a) tā ir tiesīga saņemt finansējumu, ja tā būtu dalībnieks;

(b) tā ir saistīta juridiska vienība, vai tai ir saikne ar dalībnieku atbilstoši juridiskai struktūrai, kas attiecas uz sadarbību, kura nav ierobežota līdz projektam;

(c) tā ir norādīta dotācijas nolīgumā;

(d) tā ievēro noteikumus, kas ir piemērojami dalībniekam atbilstoši dotācijas nolīgumam attiecībā uz izmaksu atbilstību un izdevumu kontroli.

6. Trešās personas var arī nodrošināt resursu pieejamību dalībniekam, sniedzot ieguldījumu natūrā darbības īstenošanā. Par izmaksām, kas trešām personām radušās saistībā ar to ieguldījumu natūrā, kurš tiek sniegts bez maksas, ir tiesības saņemt finansējumu, ja tās atbilst dotācijas nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem.

7. Darbība var ietvert finansiālu atbalstu trešām personām saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. XX/2012 [Finanšu regula] un Regulā (ES) Nr. XX/2012 [Deleģētajā regulā]. Regulas (ES) XX/2012 [Finanšu regula] 127. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētās summas var pārsniegt, ja tas vajadzīgs darbības mērķu sasniegšanai.

8. Darbībā, ko veic dalībnieki, kuri ir līgumslēdzējas iestādes Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/17/EK[19], 2004/18/EK[20] un 2009/81/EK[21] nozīmē, var iesaistīt vai par galveno mērķi var izvirzīt iepirkumu pirmskomercializācijas posmā un novatorisku risinājumu iepirkumu, ja tas ir paredzēts darba programmā vai darba plānā un ir vajadzīgs tā īstenošanai. Tādā gadījumā dalībnieku īstenotajām iepirkuma procedūrām piemēro noteikumus, kas izklāstīti 35. panta 2. punktā un 49. panta 2. un 3. punktā.

9. Dalībnieki ievēro to valstu tiesību aktus, noteikumus un ētikas normas, kurās tiks īstenota darbība. Attiecīgā gadījumā dalībnieki pirms darbības uzsākšanas prasa apstiprinājumu no attiecīgajām valsts vai vietējām ētikas komitejām.

10. Darbu, kurā izmanto dzīvniekus, veic saskaņā ar LESD 13. pantu un ievērojot prasību aizstāt, samazināt un pilnveidot dzīvnieku izmantošanu zinātniskiem mērķiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību[22].

20. pants

Konsorcijs

1. Jebkura tāda konsorcija dalībnieki, kas vēlas piedalīties darbībā, ieceļ vienu dalībnieku no sava vidus par koordinatoru, ko norāda dotācijas nolīgumā.

2. Tāda konsorcija dalībnieki, kas piedalās darbībā, noslēdz iekšēju nolīgumu (“konsorcija nolīgums”), izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, kas paredzēti darba programmā vai darba plānā, vai uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus

3. Konsorcijs var ierosināt iekļaut vai izslēgt dalībnieku saskaņā ar attiecīgajiem dotācijas nolīguma noteikumiem, ja vien šādas izmaiņas atbilst dalības nosacījumiem, nerada nelabvēlīgu ietekmi uz darbības īstenošanu un nav pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam.

III IEDAĻA DOTĀCIJU VEIDI UN FINANSĒŠANAS NOTEIKUMI

21. pants

Dotāciju veidi

Dotācijas var piešķirt jebkurā no veidiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. XX/2012 [Finanšu regula] [116]. pantā.

22. pants

Darbības finansēšana

1. Finansējums darbībai nepārsniedz kopējās attiecināmās izmaksas, no kurām atskaitīti darbības ieņēmumi.

2. Par darbības ieņēmumiem uzskata:

(a) resursus, kuru pieejamību dalībniekiem nodrošinājušas trešās personas, izmantojot finanšu pārvedumus vai ieguldījumus natūrā bez maksas, ja vien trešā persona tos ieguldījusi konkrēti izmantošanai darbībā;

(b) darbības radītus ienākumus, izņemot ienākumus, kas gūti no darbības rezultātu izmantošanas;

(c) ienākumus, kas gūti, pārdodot aktīvus, kuri iegādāti saskaņā ar dotācijas nolīgumu, un kā vērtība nepārsniedz to izmaksas, kuras dalībnieks sākotnēji norādījis kā darbības attiecināmās izmaksas.

3. Attiecībā uz visām finansētajām darbībām piemēro vienotu attiecināmo izmaksu atlīdzināšanas likmi par katru darbību. Maksimālo likmi nosaka darba programmā vai darba plānā.

4. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dotācija var sasniegt ne vairāk kā 100 % no kopējām attiecināmajām izmaksām, neskarot kopfinansēšanas principu.

5. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dotācija ir ierobežota līdz maksimāli 70 % no kopējām attiecināmajām izmaksām šādām darbībām:

(a) darbības, kas galvenokārt sastāv no, piemēram, prototipu izstrādes, testēšanas, demonstrējumiem, eksperimentālas izstrādes, izmēģinājumiem, pavairošanas tirgū;

(b) programmas kopfonda darbības.

6. Šajā pantā noteiktās atmaksas likmes piemēro arī attiecībā uz darbībām, kurām pilnībā vai par kādu to daļu tiek noteikts vienotas likmes, vienības izmaksas vai vienreizēja maksājuma finansējums.

23. pants

Izmaksu attiecināmība

1. Nosacījumi attiecībā uz izmaksu attiecināmību ir paredzēti Regulas (ES) Nr. xx [Finanšu regula/deleģētā regula] X. pantā. Izmaksas, kas radušās trešām personām saskaņā ar darbību, var būt attiecināmas izmaksas saskaņā ar šīs regulas un dotācijas nolīguma noteikumiem.

2. Neattiecināmas izmaksas ir izmaksas, kas neatbilst minētajiem nosacījumiem, jo īpaši ietaupījumi iespējamiem zaudējumiem vai maksājumiem nākotnē, valūtas maiņas radīti zaudējumi, izmaksas, kas saistītas ar kapitāla peļņu, izmaksas, kas atlīdzinātas saistībā ar citu Savienības darbību vai programmu, parāds un parāda apkalpošanas maksa un pārmērīgi vai nepārdomāti izdevumi.

24. pants

Netiešās izmaksas

1. Netiešās attiecināmās izmaksas nosaka pēc vienotas likmes, kas ir 20 % no kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, izņemot tiešās attiecināmās izmaksas saistībā ar apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu un izmaksas saistībā ar resursiem, ko nodrošinājušas trešās valstis un kas netiek izmantoti atbalsta saņēmēja telpās, kā arī finansiālu atbalstu trešām personām.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, netiešās izmaksas var deklarēt kā vienreizēju maksājumu vai vienības izmaksas, ja tas ir paredzēts darba programmā vai darba plānā.

25. pants

Gada produktīvais darba laiks

1. Attiecināmās personāla izmaksas attiecas tikai uz faktisko darba laiku, ko nostrādājušas personas, kuras tieši veic darbu saskaņā ar darbību. Pierādījumus par faktiskajām nostrādāto darba laiku iesniedz dalībnieks, parasti izmantojot laika reģistrācijas sistēmu.

2. Par personām, kas strādā tikai darbības vajadzībām, laika reģistrācija netiek prasīta. Šādos gadījumos dalībnieks paraksta deklarāciju, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir strādājusi vienīgi darbības vajadzībām.

3. Dotācijas nolīgumā iekļauj prasību minimumu attiecībā uz laika reģistrācijas sistēmu, kā arī gada produktīvo darba stundu skaitu, kas izmantojams personāla stundas likmju aprēķinam.

26. pants

Mazu un vidēju uzņēmumu īpašnieku personāla izmaksas un juridiskas personas, kas nesaņem algu

Mazu un vidēju uzņēmumu īpašnieki, kas nesaņem algu, un citas juridiskas personas, kas nesaņem algu, var deklarēt personāla izmaksas, pamatojoties uz vienības izmaksām.

27. pants

Vienības izmaksas

1. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XX/XX [Finanšu regula] X. pantu Komisija var noteikt metodes vienības izmaksu noteikšanai, pamatojoties uz:

(a) statistikas datiem vai tamlīdzīgiem objektīviem līdzekļiem;

(b) revidējamiem dalībnieka vēsturiskiem datiem.

2. Tiešās attiecināmās personāla izmaksas var finansēt, pamatojoties uz vienības izmaksām, kas noteiktas saskaņā ar dalībnieka ierasto izmaksu uzskaites praksi, ar nosacījumu, ka tās atbilst šādam nosacījumu kopumam:

(a) tās ir aprēķinātas, pamatojoties uz kopējām faktiskajām personāla izmaksām, kas iegrāmatotas dalībnieka vispārējos pārskatos un ko var pamatot ar budžetā iekļautiem vai aplēstiem elementiem saskaņā ar Komisijas paredzētiem nosacījumiem;

(b) tās atbilst 23. pantā paredzētajiem nosacījumiem;

(c) tās nodrošina atbilstību prasībai par peļņas negūšanu un izmaksu divkāršas finansēšanas novēršanu;

(d) tās ir aprēķinātas, pienācīgi ņemot vērā 25. panta noteikumus par produktīvo darba laiku.

28. pants

Atzinums par finanšu pārskatiem

Atzinums par finanšu pārskatiem aptver kopējo summu, ko pieprasa dalībnieks saskaņā ar faktisko izmaksu atmaksas formu un 27. panta 2. punktā minēto vienības izmaksu formu. Atzinumu par finanšu pārskatiem iesniedz tikai tad, ja brīdī, kad pieprasa dotācijas atlikuma izmaksu, minētā summa ir vismaz EUR 325 000.

29. pants

Atzinumi par metodiku

1. Dalībnieki, kas aprēķina un pieprasa segt tiešās personāla izmaksas, pamatojoties uz vienības izmaksām, var iesniegt Komisijai atzinumu par metodiku. Minētā metodika atbilst 27. panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem un dotācijas nolīguma prasībām.

2. Ja Komisija atzīst metodikas apliecinājumu, tas ir derīgs visām darbībām, kas finansētas atbilstoši Regulai (ES) Nr. XX/XX [pamatprogramma “Apvārsnis 2020”], un dalībnieks aprēķina un deklarē izmaksas, pamatojoties uz šādu metodiku.

30. pants

Revidenti, kas sniedz atzinumus

1. Šās regulas 28. un 29. pantā minētos atzinumus par finanšu pārskatiem un metodiku sniedz neatkarīgs revidents, kas ir kvalificēts veikt likumā noteiktās grāmatvedības dokumentu revīzijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK[23] vai tamlīdzīgiem valsts noteikumiem, vai kompetents un neatkarīgs valsts ierēdnis, kuram attiecīgās valsts iestādes ir noteikušas tiesībspēju revidēt dalībnieku un kurš nav bijis iesaistīts finanšu pārskatu sagatavošanā.

2. Pēc Komisijas, Revīzijas palātas vai Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) pieprasījuma revidents, kurš sniedz atzinumu par finanšu pārskatiem un metodiku, piešķir piekļuvi apliecinošajiem dokumentiem un revīzijas darba dokumentiem, pamatojoties uz kuriem izsniegts atzinums par finanšu pārskatiem.

31. pants

Kumulatīvā finansēšana

Darbībai, kam piešķirta dotācija no Savienības budžeta, var arī piešķirt dotāciju, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. XX/XX [pamatprogramma “Apvārsnis 2020”], ar nosacījumu, ka ar dotācijām netiek segtas vienas un tās pašas izmaksu pozīcijas.

IV IEDAĻA GARANTIJAS

32. pants

Dalībnieku garantiju fonds

1. Ar šo tiek izveidots Dalībnieku garantiju fonds (“Fonds”), kas sedz risku, kurš saistīts ar to summu neatgūšanu, kuras maksājamas Savienībai to darbību ietvaros, ko ar dotācijām finansē Komisija atbilstīgi Lēmumam Nr. 1982/2006/EK un Komisija vai Savienības iestādes pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem. Fonds aizstāj ar Regulu (EK) Nr. 1906/2006 izveidoto Dalībnieku garantiju fondu un turpina tā darbu.

2. Fondu vada saskaņā ar 33. pantu. Fonda radītos finanšu procentus pieskaita Fondam un izmanto vienīgi 33. panta 3. punktā noteiktajiem mērķiem.

3. Ja ar procentiem nepietiek, lai segtu 33. panta 3. punktā izklāstīto darbību izmaksas, Fonds neiejaucas, un Komisija vai attiecīgā Savienības finansēšanas struktūra jebkuras nesamaksātās summas atgūst tieši no dotācijas saņēmējiem.

4. Fondu uzskata par pietiekamu garantiju saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XX/XX [Finanšu regula]. No dalībniekiem nedrīkst pieņemt un tiem nedrīkst piemērot papildu garantiju vai nodrošinājumu, izņemot 3. punktā izklāstīto gadījumu.

5. Dalībnieki, kas atbilstoši pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” piedalās darbībās, kuru risku sedz Fonds, veic iemaksu, kas ir 5 % no Savienības finansējuma darbībai. Darbības beigās Fondā ieguldīto summu atmaksā dalībniekiem ar koordinatora starpniecību.

33. pants

Fonda darbība

1. Fondu pārvalda Savienība, ko pārstāv Komisija, kura darbojas kā izpildītājs dalībnieku vārdā saskaņā ar dotācijas nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem.

Komisija var pārvaldīt Fondu tieši vai uzticēt Fonda finanšu pārvaldību Eiropas Investīciju bankai vai atbilstošai finanšu iestādei (“depozītbanka”). Depozītbanka pārvalda Fondu saskaņā ar Komisijas norādījumiem.

2. Dalībnieku ieguldījumu Fondā var kompensēt no sākotnējā priekšfinansējuma, un to var iemaksāt Fondā dalībnieku vārdā.

3. Ja dalībnieks ir parādā summas Savienībai, Komisija, neskarot sodus, kas var tikt piemēroti dalībniekam, kurš nepilda savas saistības, var veikt kādu no šādām darbībām:

(a) tieši pārskaitīt vai pieprasīt depozītbankai tieši pārskaitīt attiecīgo parādsummu no Fonda darbības koordinatora. Tādu pārskaitījumu izdara pēc saistību nepildītāja dalībnieka dalības izbeigšanas vai atsaukšanas, ja darbība joprojām notiek un ja atlikušie dalībnieki piekrīt to īstenot atbilstoši tādiem pašiem mērķiem. No Fonda pārskaitītās summas uzskata par Savienības finansējumu, vai

(b) faktiski piedzīt minēto summu no Fonda.

Komisija izsniedz Fondam piedziņas rīkojumu pret attiecīgo dalībnieku. Komisija šajā saistībā var pieņemt lēmumu par piedziņu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XX/XX [Finanšu regula].

4. Piedzītās summas veido ieņēmumus, kas Fondam piešķirti Regulas (ES) Nr. XX/2012 [Finanšu regula] X. panta nozīmē. Kad ir piešķirtas visas dotācijas, kuru risku sedz Fonds, visas atlikušās summas piedzen Komisija un iekļauj Savienības budžetā atbilstīgi likumdevējas iestādes lēmumiem.

IV nodaļa BALVAS, IEPIRKUMS UN FINANŠU INSTRUMENTI

34. pants

Balvas

Savienības finansējumu var piešķirt balvu veidā, kā definēts Regulas (ES) Nr. XX/XX [Finanšu regula] VII sadaļā.

35. pants

Iepirkums, iepirkums pirmskomercializācijas posmā un novatorisku risinājumu publiskais iepirkums

1. Jebkuram iepirkumam, ko Komisija veic savā vārdā vai kopā ar dalībvalstīm, piemēro publiskā iepirkuma noteikumus, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. XX/2012 [Finanšu regula] un Regulā (ES) Nr. XX/XX [Deleģētā regula].

2. Savienības finansējums var izpausties kā iepirkums pirmskomercializācijas posmā vai novatorisku risinājumu iepirkums, ko veic Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra savā vārdā vai kopā ar līgumslēdzējām iestādēm no dalībvalstīm vai asociētām valstīm.

Iepirkuma procedūrās:

(a) ievēro pārredzamības, nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes, pareizas finanšu pārvaldības, proporcionalitātes principus un konkurences noteikumus, kā arī Direktīvas 2004/17/EK, 2004/18/EK un 2009/81/EK, ja tās ir piemērojamas, vai, ja Komisija rīkojas savā vārdā, Regulu (ES) Nr. XX/2012 [Finanšu regula];

(b) var paredzēt īpašus nosacījumus, piemēram, iepirkto darbību izpildes vietu iepirkumā pirmskomercializācijas posmā ierobežot ar dalībvalstu un to valstu teritoriju, kas asociētas ar "Apvārsni 2020", ja to pienācīgi attaisno darbības mērķi;

(c) var atļaut vairāku līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu vienā un tajā pašā procedūrā (“daudzkārtēji ārpakalpojumi”);

(d) paredz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu tam pretendentam vai pretendentiem, kas piedāvā visizdevīgāko cenu.

36. pants

Finanšu instrumenti

1. Finanšu instrumenti var būt jebkurā no veidiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. XX/XX [Finanšu regula] [VIII sadaļā], un tos īsteno saskaņā ar tiem, un tos var kombinēt ar dotācijām, ko finansē no Savienības budžeta, tostarp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”.

2. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XX/XX [Finanšu regula] [18.] panta [2.] punktu ieņēmumi un atmaksājumi, ko rada finanšu instruments, kas izveidots atbilstīgi Regulai (ES) Nr. XX/XX [pamatprogramma “Apvārsnis 2020”], piešķirami minētajam finanšu instrumentam.

3. Ieņēmumi un atmaksājumi, ko rada riska dalīšanas finanšu instruments, kas izveidots ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK, un Strauji augošu un novatorisku MVU instrumenta agrīnā posma daļu (GIF1), kas izveidota atbilstīgi Lēmumam Nr. 1639/2006/EK[24], ir piešķirami nākamajiem finanšu instrumentiem atbilstīgi Regulai (ES) Nr. XX/XX [pamatprogramma “Apvārsnis 2020”].

VII nodaļa EKSPERTI

37. pants

Neatkarīgu ekspertu iecelšana

1. Komisija un — attiecīgā gadījumā — finansēšanas struktūras var iecelt neatkarīgus ekspertus priekšlikumu novērtēšanai vai konsultāciju vai palīdzības sniegšanai šādos jautājumos:

(a) priekšlikumu novērtēšana;

(b) to darbību īstenošanas uzraudzība, kuras veic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XX/XX [pamatprogramma “Apvārsnis 2020”], kā arī iepriekšējo pētniecības un/vai inovācijas programmu īstenošanas uzraudzība;

(c) Savienības pētniecības un inovācijas politikas vai programmu, tostarp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, īstenošana, kā arī Eiropas Pētniecības telpas izveide un darbība;

(d) pētniecības un inovācijas programmu novērtēšana;

(e) Savienības pētniecības un inovācijas politikas izstrāde, tostarp nākotnes programmu sagatavošana.

2. Neatkarīgus ekspertus izvēlas, ņemot vērā viņu prasmju, pieredzes un zināšanu atbilstību uzticētajiem uzdevumiem. Ja neatkarīgiem ekspertiem jāstrādā ar klasificētu informāciju, iecelšanai nepieciešama attiecīgas pakāpes drošības pielaide.

Lai izveidotu kandidātu datubāzi, neatkarīgus ekspertus izraugās un atlasa, izsludinot fiziskām personām adresētus uzaicinājumus iesniegt pieteikumus un uzaicinājumus attiecīgām organizācijām, piemēram, kā valsts pētniecības aģentūrām, pētniecības iestādēm, standartizācijas organizācijām vai uzņēmumiem.

Ja to uzskata par lietderīgu un pienācīgi pamatotos gadījumos, Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra izraugās tādu fizisku personu ar atbilstošām prasmēm, kas nav iekļauta datubāzē.

Veic attiecīgus pasākumus, lai neatkarīgu ekspertu iecelšanā censtos ieviest dzimumu līdzsvaru un ģeogrāfisko daudzveidību.

Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra var prasīt padomdevējas struktūras padomu neatkarīgu ekspertu iecelšanai. Attiecībā uz Eiropas Pētniecības padomes pirmrindas pētījumu darbībām Komisija ekspertus ieceļ, pamatojoties uz Eiropas Pētniecības padomes Zinātniskās padomes priekšlikumu.

3. Komisijai vai attiecīgā finansēšanas struktūra veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka eksperts nenonāk interešu konfliktā saistībā ar jautājumu, par kuru tiek prasīts eksperta atzinums.

4. Ekspertus var iecelt, izmantojot pamatrīkojumu, kas ir derīgs visu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbības laiku, nosakot konkrētus uzdevumus.

5. To ekspertu vārdus, kuri iecelti privātpersonas statusā un kuri ir palīdzējuši Komisijai vai finansēšanas struktūrām Regulas (ES) Nr. XX/XX [pamatprogramma “Apvārsnis 2020”] un Lēmuma Nr. XX/XX/ES [īpašā programma] īstenošanā, vismaz reizi gadā publicē Komisijas vai finansēšanas struktūras tīmekļa vietnē. Ekspertu vārdus apkopo, apstrādā un publicē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

III sadaļa NOTEIKUMI, KAS REGLAMENTĒ REZULTĀTU IZPLATĪŠANU

I nodaļa DOTĀCIJAS

I IEDAĻA REZULTĀTI

38. pants

Īpašumtiesības uz rezultātiem

1. Īpašumtiesības uz rezultātiem pieder dalībniekam, kurš radījis rezultātus.

2. Ja kādas darbības dalībnieki ir kopīgi radījuši rezultātus un ja to attiecīgā ieguldījuma daļu darbā nav iespējams noskaidrot, tiem ir kopīgas īpašumtiesības uz šādiem rezultātiem. Kopīpašnieki noslēdz nolīgumu par attiecīgo kopīgo īpašumtiesību sadalījumu un izmantošanas nosacījumiem atbilstoši to pienākumiem saskaņā ar dotācijas nolīgumu.

Ja kopīgajā īpašumtiesību nolīgumā nav paredzēts citādi, katrs kopīpašnieks ir tiesīgs piešķirt neekskluzīvas licences trešām personām kopīgā īpašumā esošo rezultātu izmantošanai bez tiesībām piešķirt apakšlicences, ievērojot šādus nosacījumus:

(a) par to iepriekš brīdina pārējos kopīpašniekus;

(b) pārējiem kopīpašniekiem piešķir taisnīgu un pamatotu kompensāciju.

3. Ja darbiniekiem vai jebkurai personai, kas strādā dalībnieka labā, ir tiesības pieprasīt īpašumtiesības uz radītajiem rezultātiem, attiecīgais dalībnieks nodrošina, lai būtu iespējams šādas tiesības īstenot atbilstoši pienākumiem, ko paredz dotācijas nolīgums.

39. pants

Rezultātu aizsardzība

1. Ja rezultātus var izmantot komerciāliem vai rūpnieciskiem mērķiem, dalībnieks, kam pieder šādi rezultāti, izvērtē iespēju tos aizsargāt un, ja tas ir iespējams un ir pamatoti, ņemot vērā apstākļus, pienācīgi aizsargā tos uz atbilstošu laikposmu un ar atbilstošu teritoriālo segumu, pienācīgi ņemot vērā savas likumīgās intereses un pārējo darbības dalībnieku likumīgās un jo īpaši komerciālās intereses.

2. Ja dalībnieks, kas saņēmis Savienības finansējumu, ir paredzējis neaizsargāt rezultātus, ko tas radījis, tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar neiespējamību atbilstīgi Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem vai komerciālas izmantošanas neiespējamību, un ja vien dalībnieks nav iecerējis tos nodot tālāk citai dalībvalstī vai asociētā valstī reģistrētai juridiskai vienībai, lai tās aizsargātu, tas informē Komisiju vai finansēšanas struktūru pirms jebkuras šādu rezultātu izplatīšanas. Komisija Savienības vai finansēšanas struktūra vārdā var pārņemt īpašumtiesības uz šādiem rezultātiem un veikt pasākumus, kas vajadzīgi to atbilstošai aizsardzībai.

Dalībnieks var nepiekrist tikai tad, ja tas pierāda, ka tādējādi tiktu nodarīts būtisks kaitējums tā likumīgajām interesēm. Šos rezultātus nedrīkst nekādā veidā izplatīt, kamēr Komisija vai finansēšanas struktūra nav pieņēmusi lēmumu vai nolēmusi, ka tā pārņems īpašumtiesības, un nav veikusi pasākumus, kas vajadzīgi aizsardzības nodrošināšanai. Dotācijas nolīgumā nosaka termiņus šajā saistībā.

3. Ja dalībnieks, kas saņēmis Savienības finansējumu, ir paredzējis nepiemērot rezultātu aizsardzību vai nepieprasīt šādas aizsardzības pagarinājumu tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar komerciālas izmantošanas neiespējamību, tas informē Komisiju vai finansēšanas struktūru, kas var turpināt vai pagarināt aizsardzību, pārņemot īpašumtiesības uz attiecīgajiem rezultātiem. Dalībnieks var nepiekrist tikai tad, ja tas pierāda, ka tādējādi tiktu nodarīts būtisks kaitējums tā likumīgajām interesēm. Dotācijas nolīgumā nosaka termiņus šajā saistībā.

40. pants

Rezultātu izmantošana un izplatīšana

1. Katrs dalībnieks, kas ir saņēmis Savienības finansējumu, dara visu iespējamo, lai izmantotu tam piederošos rezultātus turpmākā pētniecībā vai komerciālos nolūkos, nodrošina, lai tos izmantotu cita juridiska vienība šādiem nolūkiem, jo īpaši veicot rezultātu tālāknodošanu un licencēšanu saskaņā ar 41. pantu.

Dotācijas nolīgumā var paredzēt papildu izmantošanas pienākumus. Visus šādus papildu pienākumus norāda darba programmā vai darba plānā.

2. Ievērojot visus ierobežojumus, ko piemēro intelektuālā īpašuma, drošības noteikumu vai likumīgu komerciālo interešu aizsardzības dēļ, katrs dalībnieks, izmantojot atbilstošus līdzekļus, izplata sev piederošos rezultātus pēc iespējas drīzāk. Dotācijas nolīgumā var noteikt termiņus šajā saistībā.

Dotācijas nolīgumā var paredzēt papildu izplatīšanas pienākumus.

Attiecībā uz izplatīšanu ar zinātnisko publikāciju starpniecību piemēro atvērtu piekļuvi atbilstoši dotācijas nolīgumā paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem. Attiecībā uz citu rezultātu, tostarp zinātnisko datu, izplatīšanu dotācijas nolīgumā var paredzēt noteikumus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem piešķirama atvērta piekļuve šādiem rezultātiem, jo īpaši ERC progresīvās pētniecības vai citās atbilstošās jomās.

Par jebkuru izplatīšanas darbību iepriekš brīdina pārējos dalībniekus. Pēc brīdinājuma saņemšanas dalībnieks var iebilst, ja tas pierāda, ka iecerētā izplatīšana būtiski kaitētu tā likumīgajām interesēm saistībā ar tā rezultātiem vai iepriekš uzkrātajām zināšanām. Šādos gadījumos izplatīšanas darbību nedrīkst veikt, ja vien netiek veikti atbilstoši pasākumi šādu likumīgo interešu aizsardzībai. Dotācijas nolīgumā var noteikt termiņus šajā saistībā.

3. Katrs dalībnieks ziņo Komisijai vai finansēšanas struktūrai par savām ar izmantošanu un izplatīšanu saistītajām darbībām. Komisijas vai finansēšanas struktūras veiktās uzraudzības un izplatīšanas nolūkos dalībnieki iesniedz jebkādu noderīgu informāciju un dokumentus saskaņā ar dotācijas nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem.

4. Visos patenta pieteikumos, standartos, publikācijās vai jebkuros citos izplatīšanas līdzekļos (arī elektroniskajos) iekļauj apliecinājumu, kas var ietvert vizuālus līdzekļus, par to, ka darbībai ir piešķirts Savienības finansiāls atbalsts. Šāda apliecinājuma nosacījumus paredz dotācijas nolīgumā.

41. pants

Rezultātu tālāknodošana un licencēšana

1. Ja dalībnieks īpašumtiesības uz rezultātiem nodod tālāk, tas nodod tiesību pārņēmējam arī savus dotācijas nolīgumā paredzētos pienākumus saistībā ar minētajiem rezultātiem, tostarp pienākumu veikt rezultātu vēlāku tālāknodošanu.

Neskarot konfidencialitātes pienākumus, kas izriet no tiesību aktiem uzņēmumu apvienošanas un pārņemšanas gadījumā, ja citiem dalībniekiem joprojām ir tiesības piekļūt nododamajiem rezultātiem, dalībnieks, kurš ir iecerējis veikt rezultātu tālāknodošanu, iepriekš brīdina šādus citus dalībniekus, sniedzot arī pietiekamu informāciju par paredzamo jauno rezultātu īpašnieku, lai pārējie dalībnieki varētu izanalizēt iecerētās tālāknodošanas ietekmi uz to piekļuves tiesību iespējamo izmantošanu.

Pēc brīdinājuma saņemšanas dalībnieks var iebilst pret īpašumtiesību tālāknodošanu, ja tas pierāda, ka iecerētā tālāknodošana nelabvēlīgi ietekmētu tā piekļuves tiesību izmantošanu. Tādā gadījumā tālāknodošanu nedrīkst veikt, kamēr nav panākta vienošanās starp attiecīgajiem dalībniekiem. Dotācijas nolīgumā var noteikt termiņus.

Neatkarīgi no iepriekšminētā, pārējie dalībnieki pēc iepriekšējas rakstiskas vienošanās var atteikties no savām tiesībām saņemt iepriekšēju brīdinājumu un tiesībām iebilst pret īpašumtiesību tālāknodošanu no vien dalībnieka konkrēti norādītai trešai personai.

2. Ja vien var īstenot jebkuras tiesības piekļūt rezultātiem un ja vien tiek izpildītas visas papildu izmantošanas saistības, dalībnieks, kam pieder rezultāti, var piešķirt licences vai citādi piešķirt to izmantošanas tiesības jebkurai juridiskai vienībai, tostarp uz ekskluzīva pamata.

3. Attiecībā uz rezultātiem, ko rada dalībnieki, kuri ir saņēmuši Savienības finansējumu, Komisija vai finansēšanas struktūra var iebilst pret īpašumtiesību tālāknodošanu vai ekskluzīvas licences piešķiršanu trešām personām, kas reģistrētas trešā valstī, kura nav saistīta ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, ja tā uzskata, ka šāda piešķiršana vai tālāknodošana neatbilst Savienības konkurētspējas palielināšanas interesēm vai nav saderīga ar ētikas principiem vai drošības apsvērumiem.

Šādos gadījumos īpašumtiesību tālāknodošanu vai ekskluzīvas licences piešķiršanu neveic, ja vien Komisija vai finansēšanas struktūra nepārliecinās, ka tiks veikti atbilstoši drošības pasākumi.

Attiecīgā gadījumā dotācijas nolīgumā paredz, ka Komisija vai finansēšanas struktūra ir iepriekš jābrīdina par jebkuru šādu īpašumtiesību tālāknodošanu vai ekskluzīvas licences piešķiršanu. Dotācijas nolīgumā nosaka termiņus.

II IEDAĻA TIESĪBAS PIEKĻŪT IEPRIEKŠ UZKRĀTĀM ZINĀŠANĀM UN REZULTĀTIEM

42. pants

Vispārīga informācija

Dalībnieki jebkādā veidā rakstveida nolīgumā norāda iepriekš uzkrātās zināšanas attiecībā uz savu darbību.

43. pants

Piekļuves tiesību principi

1. Jebkuru pieprasījumu atļaut piekļuves tiesību izmantošanu vai pieteikumu par atteikšanos no šādām tiesībām iesniedz rakstveidā.

2. Ja vien to rezultātu vai iepriekš uzkrāto zināšanu īpašnieks, attiecībā uz kuru tiek prasītas piekļuves tiesības, iepriekš nav vienojies citādi, piekļuves tiesības neietver tiesības piešķirt apakšlicenci.

3. Dalībnieki, kas piedalās vienā un tajā pašā darbībā, pirms to pievienošanās dotācijas nolīgumam informē cits citu par visiem tiesiskajiem ierobežojumiem, ko piemēro, piešķirot piekļuvi to iepriekš uzkrātajām zināšanām. Jebkurš nolīgums, ko dalībnieks noslēdz vēlāk saistībā ar iepriekš uzkrātām zināšanām, nodrošina iespēju izmantot jebkuras piekļuves tiesības.

4. Piekļuves tiesību nolūkā taisnīgi un pamatoti nosacījumi var būt nosacījumi, kam nepiemēro autoratlīdzību.

5. Dalības pārtraukšana darbībā neietekmē šāda dalībnieka pienākumu piešķirt piekļuvi saskaņā ar dotācijas nolīgumā paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem.

6. Ja dalībnieks nepilda savus pienākumus un ja šāda neizpilde netiek novērsta, konsorcija nolīgumā var noteikt, ka šādam dalībniekam vairs nav piekļuves tiesību.

44. pants

Piekļuves tiesības īstenošanas mērķiem

1. Dalībniekam ir tiesības piekļūt cita tās pašas darbības dalībnieka rezultātiem, ja šāda piekļuve dalībniekam ir vajadzīga, lai tas varētu veikt savu darbu atbilstoši darbībai.

Šādu piekļuvi piešķir, nepieprasot autoratlīdzību.

2. Dalībniekam ir tiesības piekļūt cita tās pašas darbības dalībnieka iepriekš uzkrātajām zināšanām, ja šāda piekļuve dalībniekam ir vajadzīga, lai tas varētu veikt savu darbu atbilstoši darbībai, un ievērojot jebkurus ierobežojumus atbilstoši 43. panta 3. punktam.

Šādu piekļuvi piešķir, nepieprasot autoratlīdzību, ja vien dalībnieki pirms pievienošanās dotācijas nolīgumam nav vienojušies citādi.

45. pants

Piekļuves tiesības izmantošanas mērķiem

1. Dalībniekam ir tiesības piekļūt cita tās pašas darbības dalībnieka rezultātiem, ja šāda piekļuve dalībniekam ir vajadzīga, lai tas varētu izmantot savus rezultātus.

Pēc vienošanās šādu piekļuvi piešķir ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem.

2. Dalībniekam ir tiesības piekļūt cita tās pašas darbības dalībnieka iepriekš uzkrātajām zināšanām, ja šāda piekļuve dalībniekam ir vajadzīga, lai tas varētu izmantot savus rezultātus, un ievērojot jebkurus ierobežojumus atbilstoši 43. panta 3. punktam.

Pēc vienošanās šādu piekļuvi piešķir ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem.

3. Arī saistītai juridiskai vienībai, kas reģistrēta dalībvalstī vai asociētā valstī, ir tiesības piekļūt rezultātiem vai iepriekš uzkrātām zināšanām ar tādiem pašiem nosacījumiem, ja vien konsorcija nolīgumā nav paredzēts citādi un ja šāda piekļuve ir vajadzīga, lai izmantotu rezultātus, ko radījis dalībnieks, ar kuru šāda vienība ir saistīta.

4. Prasību piešķirt piekļuvi saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu var iesniegt ne vēlāk kā viena gada laikā pēc darbības beigām. Tomēr dalībnieki var vienoties par citu termiņu.

46. pants

Savienības un dalībvalstu piekļuves tiesības

1. Savienības iestādēm un struktūrām Savienības politikas vai programmu izstrādes, īstenošanas un uzraudzības nolūkos ir tiesības piekļūt tāda dalībnieka rezultātiem, kas ir saņēmis Savienības finansējumu. Šādas piekļuves tiesības ir ierobežotas līdz nekomerciālai un ar konkurenci nesaistītai izmantošanai.

Šādu piekļuvi piešķir, nepieprasot autoratlīdzību.

2. Attiecībā uz darbībām pasākuma “Droša sabiedrība” ar īpašo mērķi “Visiem atvērta, inovatīva un droša sabiedrība” ietvaros Savienības iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu valsts iestādēm savas ar šo jomu saistītās politikas vai programmu izstrādes, īstenošanas un uzraudzības nolūkos ir tiesības piekļūt tāda dalībnieka rezultātiem, kas ir saņēmis Savienības finansējumu. Neatkarīgi no 43. panta 2. punkta šādas piekļuves tiesības ietver tiesības atļaut trešām personām izmantot rezultātus publiskā iepirkumā spēju attīstīšanas gadījumā jomās, kurās ir ļoti ierobežots tirgus lielums un pastāv tirgus neveiksmes risks, un ja pastāv dominējošas sabiedrības intereses.

Šādu piekļuvi piešķir bez autoratlīdzības, izņemot izmantošanai publiskā iepirkumā, ja to piešķir ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem, par kuriem jāvienojas. Nosakot taisnīgus un pamatotus nosacījumus, pilnībā ņem vērā Savienības finansējumu, kas saņemts rezultātu radīšanā. Attiecībā uz klasificētu informāciju piemēro Komisijas noteikumus par drošību.

III IEDAĻA ĪPAŠI GADĪJUMI

47. pants

Īpaši noteikumi

1. Attiecībā uz darbībām, kas ietver ar drošību saistītus pasākumus, dotācijas nolīgumā var paredzēt īpašus noteikumus, it sevišķi par izmaiņām konsorcija sastāvā, klasificētu informāciju, rezultātu izmantošanu, izplatīšanu, nodošanu un licencēm.

2. Attiecībā uz darbībām, ar kurām atbalsta esošas vai jaunas pētniecības infrastruktūras, dotācijas nolīgumā var paredzēt īpašus noteikumus par infrastruktūras lietotājiem.

3. ERA progresīvās pētniecības darbību gadījumā dotācijas nolīgumā var paredzēt īpašus noteikumus, jo īpaši par piekļuves tiesībām, pārnesamību un izplatīšanu attiecībā uz dalībniekiem, pētniekiem un jebkuru personu, kas saistīta ar darbību.

4. Apmācības un mobilitātes darbību gadījumā dotācijas nolīgumā var paredzēt īpašus noteikumus par saistībām, kas attiecas uz pētniekiem, kuri gūst labumu no darbības, īpašumtiesībām, piekļuves tiesībām un pārvedamības.

5. Koordinācijas un atbalsta darbību gadījumā dotācijas nolīgumā var paredzēt īpašus noteikumus, it sevišķi par īpašumtiesībām, piekļuves tiesībām, izmantošanu un izplatīšanu.

6. Attiecībā uz MVU instrumentu un dotācijām, ko finansēšanas struktūras piešķir MVU, dotācijas nolīgumā var paredzēt īpašus noteikumus, it sevišķi par īpašumtiesībām, piekļuves tiesībām, izmantošanu un izplatīšanu.

7. Attiecībā uz EIT zināšanu un inovācijas kopienām dotācijas nolīgumā var iekļaut īpašus noteikumus, it sevišķi par īpašumtiesībām, piekļuves tiesībām, izmantošanu un izplatīšanu.

II NODAĻA PRĒMIJAS UN IEPIRKUMS

48. pants

Prēmijas

Jebkuru prēmiju piešķir ar nosacījumu, ka dalībnieks uzņemas attiecīgos publicitātes pienākumus. Darba programmā vai darba plānā var noteikt īpašus pienākumus attiecībā uz pētījumu rezultātu izmantošanu un izplatīšanu.

49. pants

Iepirkums, iepirkums pirmskomercializācijas posmā un novatorisku risinājumu publiskais iepirkums

1. Rezultāti, kas radīti Komisijas veiktā iepirkumā, ir Savienības īpašums, ja vien uzaicinājumā iesniegt pieteikumus nav paredzēts citādi.

2. Lai nodrošinātu rezultātu maksimālu izmantošanu un novērstu netaisnīgu priekšrocību radīšanu, attiecībā uz iepirkumu pirmskomercializācijas posmā līgumos paredz īpašus noteikumus par īpašumtiesībām, piekļuves tiesībām un licencēšanu. Līgumslēdzējam, kas rada rezultātus iepirkumā pirmskomercializācijas posmā, pieder vismaz piesaistītās intelektuālā īpašuma tiesības. Līgumslēdzējām iestādēm ir vismaz tiesības bez autoratlīdzības piekļūt rezultātiem izmantošanai savām vajadzībām, kā arī tiesības piešķirt vai pieprasīt, lai iesaistītie līgumslēdzēji piešķir neekskluzīvas licences trešām personām rezultātu izmantošanai ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem, bez tiesībām piešķirt apakšlicences. Ja līgumslēdzējs neveic rezultātu komerciālu izmantošanu noteiktajā termiņā pēc iepirkuma pirmskomercializācijas posmā, kā noteikts līgumā, tas nodod tālāk visas īpašumtiesības uz rezultātiem līgumslēdzējām iestādēm.

3. Lai nodrošinātu rezultātu maksimālu izmantošanu un novērstu netaisnīgu priekšrocību radīšanu, attiecībā uz novatorisku risinājumu publisko iepirkumu līgumos var paredzēt īpašus noteikumus par īpašumtiesībām, piekļuves tiesībām un licencēšanu.

V SADAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI

50. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

1. Regula (EK) Nr. 1906/2006 tiek atcelta no 2014. gada 1. janvāra.

2. Neskarot 1. punktu, šī regula neietekmē attiecīgo darbību turpināšanu vai pārveidošanu, tostarp to pilnīgu vai daļēju izbeigšanu, līdz to slēgšanai vai finansiālā atbalsta piešķiršanu, ko veic Komisija vai finansēšanas struktūras saskaņā ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK vai jebkuriem citiem tiesību aktiem, kas piemērojami šādam atbalstam 2013. gada 31. decembrī, — tos turpina piemērot attiecīgajām darbībām līdz to slēgšanai.

3. Visas summas no Dalībnieku garantiju fonda, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 1906/2006, kā arī visas tā tiesības un pienākumus pārskaita Fondam uz 2013. gada 31. decembri. Dalībnieki, kas piedalās darbībās atbilstoši Septītajai pamatprogrammai un paraksta dotācijas nolīgumus pēc 2013. gada 31. decembra, veic savas iemaksas Fondā.

51. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

[1]               COM(2010) 546 galīgā redakcija, 6.10.2010.

[2]               OV L, , . lpp.

[3]               OV C , , . lpp.

[4]               OV C , , . lpp.

[5]               OV C , , . lpp.

[6]               COM(2010) 546 galīgā redakcija, 6.10.2010.

[7]               Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas 2010. gada 6. oktobra ziņojums; ziņotāja: Maria da Graça Carvalho, P7_TA(2010)0401.

[8]               OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

[9]               COM(2010) 187.

[10]               COM(2011) 48.

[11]               OV L, , . lpp.

[12]             OV L, , . lpp.

[13]             OV L 317, 3.12.2001., kas grozīts ar Lēmumu Nr. 2006/548/EK, Euratom (OV L 215, 5.8.2006.).

[14]             OV L 391, 30.12.2006., 1. lpp.

[15]             OV L 54, 22.2.2007., 21. lpp.

[16]             OV L…

[17]             OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[18]             C(2005) 576 galīgā redakcija, 11.3.2005.

[19]             OV L 134, 30.4.2004, 1. lpp.

[20]             OV L 134, 30.4.2004, 114. lpp.

[21]             OV L 216, 20.8.2009, 76. lpp.

[22]             OV L 276, 20.10.2010, 33. lpp.

[23]             OV L 157, 09.06.2006., 87. lpp.

[24]             OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.