PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Pasākumi, kas pieņemti Eiropā un citur uzreiz pēc finanšu krīzes, galvenokārt bija vērsti uz neatliekamo vajadzību stabilizēt finanšu sistēmu. Lai gan daudzos gadījumos tika apšaubīta un padziļināti analizēta banku, riska ieguldījumu fondu, kredītreitinga aģentūru, uzraudzītāju vai centrālo banku loma, līdz šim pārāk maz vai nemaz uzmanības netika pievērsta revīzijas lomai krīzes laikā, vai pareizāk, lomai, kuru tai vajadzēja uzņemties. Ņemot vērā, ka daudzas bankas 2007.-2009. gadā atklāja milzīgus zaudējumus savas bilances posteņos un ārpus tās, daudziem iedzīvotājiem un investoriem ir grūti saprast, kā revidenti šajos periodos varēja savu klientu (jo īpaši banku) revīzijas ziņojumos apstiprināt, ka viss ir kārtībā.

Ir svarīgi atzīmēt, ka krīzes laikā no 2008. gada oktobra līdz 2009. gada oktobrim EUR 4 588,9 miljardi nodokļu maksātāju naudas tika izmantoti, lai atbalstītu bankas, un šis atbalsts bija 39 % no ES-27 2009. gada IKP[1], tāpēc visas finanšu sistēmas daļas ir jāuzlabo.

Pamatīga revīzija ir pamats, lai atjaunotu uzticību un paļāvību tirgum. Tā veicina investoru aizsardzību, nodrošinot viegli pieejamu, izmaksu efektīvu un uzticamu informāciju par uzņēmumu finanšu pārskatiem. Tā arī potenciāli samazina revidēto uzņēmumu kapitāla izmaksas, nodrošinot lielāku pārredzamību un uzticamību finanšu pārskatiem.

Tāpat ir svarīgi uzsvērt, ka revidentiem ar likumu ir uzticēts veikt obligāto revīziju. Šī uzticēšana atsaucas uz sabiedriska pienākuma izpildi, piedāvājot atzinumu par revidēto struktūru finanšu pārskatu patiesību un skaidrību. Tai savukārt ir iespējams izmantot ierobežotu atbildību un/vai iespēju sniegt pakalpojumus finanšu nozarē.

Kopš 1984. gada ES noteikumi daļēji regulēja obligāto revīziju, kad ar direktīvu (Direktīva 1984/253/EEK) tika saskaņotas revidentu apstiprināšanas procedūras. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (turpmāk — Direktīva 2006/43/EK), ko pieņēma 2006. gadā, ievērojami paplašināja iepriekšējās direktīvas darbības jomu. Augsta koncentrācija revīzijas tirgū un dažādās apstiprināšanas procedūras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu pārrobežu obligātās revīzijas, neļauj maziem un vidējiem revīzijas uzņēmumiem gūt labumu no iekšējā tirgus. Saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020"[2], kas aicina uzlabot uzņēmējdarbības vidi, priekšlikuma mērķis ir uzlabot obligātās revīzijas iekšējo tirgu, lai ļautu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem attīstīties un veicināt jaunu dalībnieku ienākšanu.

Komisijas pašreizējais priekšlikums direktīvas par obligāto revīziju grozījumiem pastāvēs līdzās regulas priekšlikumam par īpašām prasībām sabiedriskas nozīmes struktūru obligātajai revīzijai[3]. Abi priekšlikumi ir daļa no pašlaik notiekošās regulatīvās reformas finanšu nozares dažādās jomās. Tā kā revīzija sniedz drošības sajūtu par finanšu pārskatu ticamību, tā ir viena no finanšu stabilitātes pamatsastāvdaļām. Citas vispārējās iniciatīvas, ar kurām pašlaik strādā, piemēram, korporatīvā vadība, grāmatvedība un kredītreitingi, papildina šo priekšlikumu. Tās nedublējas un savstarpēji nepārklājas.

Priekšlikumā ietverti grozījumi noteikumos par revidentu un revīzijas uzņēmumu apstiprināšanu un reģistrāciju, direktīvas par obligāto revīziju pašreizējos principos attiecībā uz profesionālo ētiku, profesionālo noslēpumu, neatkarību un ziņošanu, kā arī saistītajos pārraudzības noteikumos, ko joprojām piemēro struktūru bez sabiedriskas nozīmes revīzijai.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM

Komisija organizēja apspriešanos no 2010. gada 13. oktobra līdz 8. decembrim[4].

Pavisam tika saņemtas gandrīz 700 atbildes no dažādām ieinteresētajām personām, tostarp no profesijas pārstāvjiem, pārraudzītājiem, investoriem, akadēmiskajām aprindām, uzņēmumiem, valdības iestādēm, profesionālām apvienībām un privātpersonām.

Apspriešanās parādīja, ka pārmaiņas tiek gan gaidītas, gan tām pretojas. Ieinteresētās personas, kas pašlaik ir labi nostabilizējušās, jo īpaši pretojas pārmaiņām. No otras puses, īpaši mazi un vidēji praktizējoši revidenti, kā arī investori secināja, ka nesenā finanšu krīze spilgti parādījusi nopietnus trūkumus. Iesniegto atzinumu apkopojums atrodams šeit:

http://ec.europa.eu/internal_market/consultations/docs/2010/audit/summary_responses_en.pdf

Turklāt Komisija 2011. gada 10. februārī organizēja augsta līmeņa konferenci revīzijas jautājumos[5], kurā varēja turpināt viedokļu apmaiņu.

Eiropas Parlaments 2011. gada 13. septembrī pēc savas iniciatīvas pieņēma ziņojumu par šo jautājumu, reaģējot uz Komisijas zaļo grāmatu, un mudināja Komisiju revīzijas tirgū nodrošināt lielāku pārskatāmību un konkurenci[6]. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 2011. gada 16. jūnijā pieņēma līdzīgu ziņojumu[7].

Šiem jautājumiem dalībvalstu uzmanību pievērsa Finanšu pakalpojumu komitejas 2011. gada 16. maija sanāksmē un Revīziju regulatīvās komitejas 2011. gada 24. jūnija sanāksmē.

3.           IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

Komisija veica dažādu politisko risinājumu ietekmes novērtējumu saskaņā ar labāka regulējuma politiku. Dažādo izskatīto jautājumu starpā daži attiecās tikai uz struktūru bez sabiedriskas nozīmes obligāto revīziju, bet citi attiecās uz obligāto revīziju kopumā. Tika secināts, ka vajadzīgi detalizētāki noteikumi par sabiedriskas nozīmes struktūru revīzijām un atsevišķs juridiskais instruments. Direktīva par obligāto revīziju saglabās šo vispārējo mērogu.

Attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst minētajā jomā, tika aplūkotas šādas problēmas:

– smaga administratīvā nasta, ko rada sadrumstalota valstu regulācija;

– pārrobežu obligātās revīzijas nodrošināšana atļauta tikai tad, ja revidents nokārto piemērotības pārbaudi un to apstiprina un reģistrē visās dalībvalstīs;

– kopēju tādu visas ES standartu trūkums, kuri attiecas uz revīzijas praksi, neatkarību, iekšējo kontroli un revīzijas uzņēmumiem;

– revīzijas standartos nav ņemts vērā revidējamo uzņēmumu izmērs, jo īpaši MVU;

– saistītās problēmas attiecībā uz struktūru bez sabiedriskas nozīmes pārraudzību.

Bez papildus izmaksām saistībā ar atbilstības nodrošināšanu prasībām, tas rada arī nevienādas iespējas revīzijas uzņēmumiem un pilnvarotajiem revidentiem visā Savienībā, kā arī mazina uzņēmējdarbības iespējas maziem un vidējiem praktizējošiem revidentiem.

Ietekmes novērtējumā secināts, ka labākais risinājums, lai uzlabotu pašreizējo situāciju, būtu:

– revīzijas sniedzēju kompetences pārrobežu atzīšanas atvieglošana: revīzijas uzņēmumu un pilnvaroto revidentu savstarpēja atzīšana visā Savienībā;

– revīzijas prakses standartu racionalizēšana, revīzijas uzņēmumu neatkarība un iekšējā kontrole visā Savienībā, ieviešot starptautiskos revīzijas standartus, lai nodrošinātu, ka revīzijas standarti ir vienādi visā Savienībā; vajadzības gadījumā ir pieņemami valsts mēroga papildinājumi;

– revīzijas standartu piemērošana revidējamās struktūras izmēram, pieprasot dalībvalstīm nodrošināt, ka ir iespējama proporcionāla un vienkāršota MVU revīzija.

Šie jautājumi attiecas uz visiem pilnvarotajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, kuri veic obligātās revīzijas struktūrām bez sabiedriskas nozīmes. Papildus šiem jautājumiem ietekmes novērtējumā aplūkotas citas jomas, kas attiecas tikai uz struktūru bez sabiedriskas nozīmes obligāto revīziju.

Dažādie politikas risinājumi un to ietekme uz ieinteresētajām personām tika plaši apspriesta ietekmes novērtējumā, kas pieejams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/internal_market/auditing/index_en.htm.

4.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

4.1.      Juridiskais pamats

Grozījumu direktīvai ir tāds pat juridiskais pamats kā Direktīvai par obligāto revīziju. Priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par ES darbību 50. pants, kurā paredzēta direktīvas pieņemšana par jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību (piemēram, kuri attiecas uz profesionālo kvalifikāciju). Grozītā direktīva attiecas uz EEZ.

Jaunā grozītā direktīva pastāvēs līdzās regulai par īpašām prasībām, kas attiecas uz sabiedriski nozīmīgu struktūru obligāto revīziju.

4.2.      Subsidiaritātes un proporcionalitātes princips

Saskaņā ar LES 5. pantā izklāstītajiem subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt šā priekšlikuma mērķus, un tādēļ tos labāk var panākt Savienības līmenī. Konkrēti, pilnvaroto revidentu un revīzijas uzņēmumu pārrobežu mobilitātes atvieglošanu visā Savienībā nevar sasniegt bez Savienības līmeņa rīcības. Tādējādi Komisijas priekšlikumā ir ievērots subsidiaritātes princips, jo tā mērķis ir pārvarēt šķēršļus obligātās revīzijas pakalpojumu vienotā tirgus attīstībai, kā arī tos, ko identificēja ieinteresēto personu atklātās apspriešanās laikā. Turklāt grozītā direktīva atstāj dalībvalstu ziņā izlemt, kā pielāgot revīzijas standartus revidējamās struktūras izmēram, kas ļaus sniegt labākus revīzijas pakalpojumus attiecīgajiem MVU. Turklāt priekšlikumā ievērots proporcionalitātes princips, jo visi risinājumi ir izstrādāti, ņemot vērā izmaksu lietderību. Priekšlikums nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu nospraustos mērķus.

4.3.      Sīkāks priekšlikuma skaidrojums

Direktīvas par obligāto revīziju galvenie grozījumi ir šādi.

1) Precizētas attiecības starp direktīvu par obligāto revīziju un papildu juridisko instrumentu par īpašajām prasībām sabiedriskas nozīmes struktūru obligātajai revīzijai (1. pants).

Komisija ierosina grozīto direktīvu par obligāto revīziju izmantot līdzās regulai par īpašām prasībām sabiedriskas nozīmes struktūru nekonsolidētā un konsolidētā gada finanšu pārskata obligātajai revīzijai. Tādējādi vajadzīgs skaidri precizēt abu juridisko tekstu attiecības. Direktīvas par obligāto revīziju pašreizējie noteikumi, kas attiecas tikai uz sabiedriskas nozīmes struktūru nekonsolidētā un konsolidētā gada finanšu pārskata obligātās revīzijas veikšanu, tiks integrēti un pienācīgi grozīts regulas priekšlikums par īpašām prasībām sabiedriskas nozīmes struktūru nekonsolidētā un konsolidētā gada finanšu pārskata obligātajai revīzijai. Sekojoši in fine būtu jāsvītro 39. līdz 44. pants un 22. panta 2. punkts.

Turklāt 1. pants attiecas uz grozītās direktīvas piemērošanu sabiedriskas nozīmes struktūru obligātajai revīzijai. Direktīvas 3. līdz 20. pants (par piekļuvi revīziju tirgum) attiecas uz pilnvarotajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem neatkarīgi no tā, kāda tipa struktūras tiek revidētas. Tomēr attiecībā uz pārējiem direktīvas pantiem stāvoklis ir cits: direktīvas 22. pants par neatkarību un objektivitāti, 25. pants par revīzijas izmaksām, 27. un 28. pants par revīzijas ziņojumiem, kā arī 29. līdz 31. pants par kvalitātes nodrošināšanu, izmeklēšanu un sodiem neattiecas uz sabiedriskas nozīmes struktūru obligāto revīziju. Par šiem jautājumiem regulā tiks paredzēti detalizētāki noteikumi. Direktīvas 32. līdz 36. pants par pārraudzību attiecas tikai uz sabiedriskas nozīmes struktūru obligāto revīziju attiecībā uz atbilstības 3. līdz 20. pantam pārraudzību. Beidzot citi panti attiecas uz sabiedriskas nozīmes struktūru revīzijām un tos papildina regula par īpašajām prasībām (21., 23., 24., 26., 37. un 38. pants).

2) "Obligātās revīzijas" definīcija, ņemot vērā jauno grāmatvedības direktīvu (2. pants).

Komisija ierosina arī mainīt "obligātās revīzijas" definīciju. Pirmkārt, obligātā revīzija arī turpmāk aptvers gadījumus, kad dažādi Savienības tiesību akti dažiem uzņēmumiem uzliek pienākumu veikt finanšu pārskatu revīziju atkarībā no to juridiskās formas un darbības. Lai garantētu revīzijas vienotību, "obligātās revīzijas" definīcijai jāaptver arī gadījumi, kad dalībvalstis nolemj uzlikt pienākumu maziem uzņēmumiem revidēt savus finanšu pārskatus[8]. Beidzot, ja mazais uzņēmums brīvprātīgi nolemj veikt savu finanšu pārskatu revīziju, tad šādu revīziju arī būtu jāuzskata par obligāto revīziju.

3) Īpašumtiesību noteikumu grozīšana (3. pants un 22. panta 2. punkts).

Vēl direktīvas par obligāto revīziju izmaiņas attiecas uz revīzijas uzņēmumu īpašumtiesību liberalizāciju. Pašlaik direktīva par obligāto revīziju pieprasa, lai revīzijas uzņēmuma balsošanas tiesību lielākā daļa piederētu licencētiem grāmatvedības praktiķiem. Šī prasība grozījumu priekšlikumā vairs nepaliek un dalībvalstīm ir aizliegts pieprasīt, lai revīzijas uzņēmumā minimālā kapitāla vai balsstiesību turētāji būtu pilnvarotie revidenti vai revīzijas uzņēmumi. Tomēr jaunajā 3. panta 4. punktā ir saglabāta pašreizējā prasība, lai revīzijas uzņēmuma lielākā daļa administratīvās un vadības struktūras būtu revīzijas uzņēmumi vai pilnvarotie revidenti.

Atļauja paplašināt īpašumtiesības atvieglos revīzijas uzņēmumiem piekļuvi kapitālam, kura rezultātā var palielināt revīzijas sniedzēju skaitu un rosināt jaunus uzņēmumus ienākt tirgū, tostarp plašu kapitāla piesaistīšanu atklātā tirgū.

4) Revīzijas uzņēmumu pase (3.b, 15. un 17. pants)

Grozītās direktīvas priekšlikums ļaus revīzijas uzņēmumiem sniegt obligāto revīziju dalībvalstīs, kas nav tā dalībvalsts, kurā tie ir tikuši apstiprināti, ar noteikumu, ka galvenais revīzijas partneris, kurš vada revīziju, apstiprināts kā revidents attiecīgajā dalībvalstī. Tā rezultātā tiktu samazināts slogs, ko rada daudzās apstiprināšanas procedūras, un vienlaikus tas ļautu rasties patiesiem visas Eiropas revīzijas uzņēmumiem. Šī automātiskā uzņēmumu atzīšana nemazinās pārraudzības kvalitāti, jo pārraudzītāji joprojām būtu vajadzīgi, lai uzraudzītu revīzijas darbu, ko veic viņu attiecīgajā dalībvalstī.

Tomēr, kad apstiprinājums ir iegūts piederības dalībvalstī, uzņēmēja dalībvalsts revīzijas uzņēmumiem no citām dalībvalstīm var pieprasīt kāda veida reģistrāciju. Šī reģistrācija jāveic saskaņā ar 15. un 17. pantu, kas attiecas arī uz jebkura vietējā revīzijas uzņēmuma reģistrāciju.

5) Pilnvaroto revidentu pase (3.a pants) un nosacījumu "atvieglošana" pilnvarotajam revidentam, kuru apstiprina citā dalībvalstī (14. pants)

Ierosinātie grozījumi, kas attiecas uz pilnvaroto revidentu no citām dalībvalstīm apstiprināšanu, ir saskaņoti ar Direktīvas 2005/36 par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (Profesionālo kvalifikāciju direktīva)[9] noteikumiem.

3.a pants ļautu pilnvarotajiem revidentiem sniegt īslaicīgus vai gadījuma rakstura pārrobežu obligāto revīziju pakalpojumus. Būtu piemērojami Profesionālo kvalifikāciju direktīvas 5.-9. panta noteikumi, jo īpaši attiecībā uz pienākumu paziņot attiecīgajai kompetentajai iestādei par nodomu sniegt konkrētos pakalpojumus.

Grozītais 14. pants sniedz dalībvalstīm iespēju piedāvāt pilnvarotajiem revidentiem, kas ir apstiprināti citā dalībvalstī, izvēlēties starp adaptācijas periodu un kvalifikācijas atbilstības pārbaudi, ja šāds revidents vēlas uzsākt pastāvīgu darbību šajā dalībvalstī.

Attiecībā uz kvalifikācijas atbilstības pārbaudes prasībām nav ieviestas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā 14. panta iepriekšējo projektu. Tests jāveic ar mērķi novērtēt pilnvarotā revidenta zināšanas par minētās dalībvalsts likumiem un noteikumiem, kas ir būtiski, veicot obligāto revīziju.

Adaptācijas perioda laikā, kas būtu jāpiedāvā pieteikuma iesniedzējam kā alternatīva kvalifikācijas atbilstības pārbaudei, pilnvarotajam revidentam būs atļauts vietējā revidenta pārraudzībā veikt obligāto revīziju dalībvalstī, kas nav tā, kurā viņš vai viņa ir apstiprināts(-a). Adaptācijas perioda ilgums ir trīs gadi.

Attiecībā uz pilnvaroto revidentu no citas dalībvalsts pārraudzību valsts iestāde, kas būtu atbildīga par pilnvaroto revidentu statusu un par adaptācijas periodā iegūtās apmācības novērtējumu, ir uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde, jo tā ir vispiemērotākā.

6) Prasības kompetentajām iestādēm sadarboties attiecībā uz izglītības prasībām un kvalifikācijas atbilstības pārbaudi (6. un 14. pants)

Lai nodrošinātu revidentu izglītības kvalifikācijas lielāku konverģenci Savienības līmenī, jāsadarbojas kompetentajām valsts iestādēm, kuras atbild par pilnvaroto revidentu publisko pārraudzību. Sadarbība Eiropas Savienības līmenī ir nepieciešama arī, lai saskaņotu prasības par pilnvaroto revidentu kvalifikācijas atbilstības pārbaudi nolūkā padarīt to paredzamāku un pārredzamāku.

7) Revīzijas standarti un revīzijas ziņojumi (26. pants)

Lai uzlabotu Savienībā veiktās obligātās revīzijas kvalitāti, priekšlikumā paredzēts, ka dalībvalstis nodrošina, ka pilnvarotie revidenti un revīzijas uzņēmumi veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Tā kā regulas priekšlikumā par īpašām prasībām attiecībā uz obligāto revīziju sabiedriskas nozīmes struktūrās ir ietverti sīki izstrādāti noteikumi par revīzijas ziņojumu, tad 28. panta 2. punktu svītro.

8) Jauni noteikumi par kompetentajām iestādēm (32. un 32.a pants)

Pašlaik Direktīva par obligāto revīziju liek dalībvalstīm organizēt pilnvaroto revidentu un revīzijas uzņēmumu publiskās pārraudzības sistēmu. Praksē tas ļauj profesionālajām organizācijām, cita starpā atbildēt par pilnvaroto revidentu un revīzijas uzņēmumu apstiprināšanu un reģistrāciju un to ārējās kvalitātes nodrošināšanu, izmeklēšanu un disciplinārajiem pasākumiem. Jaunais grozījums nosaka, ka kompetentā iestāde, kas būs atbildīga par publisko pārraudzību, būs valsts iestāde, kas būs atbildīga arī par apstiprināšanu (3. un 32. pants), reģistrāciju (15. pants) un kvalitātes nodrošināšanu (29. pants).

Lai nodrošinātu, ka revidentu pārraudzības publiskās iestādes savas funkcijas veic neatkarīgi un efektīvi, tām jābūt arī ir atbilstošām pilnvarām un resursiem veikt izmeklēšanu un piekļūt attiecīgajiem dokumentiem, kuru turētāji ir pilnvarotie revidenti vai revīzijas uzņēmumi (32. panta 5. punkts). Lai gan vairs nevajadzētu būt iespējamam, ka profesionāla organizācija ir atbildīga par uzdevumiem, kas uzskaitīti 32. pantā, kompetentā iestāde, kas atbild par publisko pārraudzību var deleģēt dažus no saviem uzdevumiem citai iestādei vai struktūrai attiecībā uz pilnvaroto revidentu un revīzijas uzņēmumu apstiprinājumu un reģistrāciju (32.a pants). Šādai deleģēšanai jābūt saskaņā ar vairākiem nosacījumiem, un struktūra, kas uzņemas galīgo atbildību, ir kompetentā iestāde, kā minēts 32. panta pirmajā daļā. Dalībvalstis informē viena otru par deleģētajām pilnvarām.

9) Tādu līguma nosacījumu aizliegums, kas ietekmē pilnvaroto revidentu vai revīzijas uzņēmumu iecelšanu (37. panta 3. punkts)

Saistībā ar pilnvaroto revidentu un revīzijas uzņēmumu iecelšanu 37. pantā ir aizliegti tādi nosacījumi, saskaņā ar kuriem trešā persona norāda, iesaka vai pieprasa revidējamajai struktūrai iecelt konkrētu pilnvaroto revidentu vai revīzijas uzņēmumu.

10) Īpaši noteikumi par mazo un vidējo uzņēmumu obligāto revīziju (43.a un 43.b pants)

Saskaņā ar neseno Komisijas priekšlikumu, mazajiem uzņēmumiem ES tiesību aktos vairs nebūs prasīta to finanšu pārskatu revīzija[10], bet dalībvalstis var joprojām to pieprasīt. Tomēr prasību turpinās piemērot vidējiem uzņēmumiem.

Kad vidējā uzņēmumā veic revīziju saskaņā ar ES tiesību aktiem, grozītā direktīva prasa dalībvalstīm nodrošināt, ka veids, kādā tiek piemēroti revīzijas standarti, ir pielāgots šo uzņēmumu izmēram un mērogam. Turklāt, mazajiem uzņēmumiem, kuru pārskatiem tiek veikta revīzija vai nu tāpēc, ka to pieprasa valsts tiesību akti, vai brīvprātīgi, arī vajadzētu gūt labumu no šādas standartu samērīgas piemērošanas. Revīzijas samērošanai ar revidējamās struktūras izmēru būtu jāsniedz labāki revīzijas pakalpojumi maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī, iespējams, zemākas izmaksas. Ierosinātais pasākums sīkāk nenosaka, kā ir jāveic standartu samērīgu piemērošanu, piemērojot subsidiaritātes principu, tas ir atstāts dalībvalstu ziņā.

Ir svarīgi uzsvērt, ka gadījumā, ja maza vai vidēja lieluma uzņēmums ir sabiedriskas nozīmes struktūra, tad uz to attiecas noteikumi, kas ietverti regulas projektā par īpašām prasībām sabiedriskas nozīmes struktūru obligātajai revīzijai.

11) Īpaši noteikumi attiecībā uz deleģētajām un īstenošanas pilnvarām pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā (48.a, 48.b, 48.c pants)

Ar 8. panta 3. punktu, 22. panta 4. punktu, 29. panta 2. punktu, 36. panta 7. punktu, 45. panta 6. punktu, 46. panta 2. punktu, 47. panta 3. punktu un 47. panta 5. punktu (par deleģētiem un īstenošanas aktiem) saskaņo komitejas procedūras ar LESD 290. un 291. pantu, kuros izklāstīta jaunā Komisijas pilnvaru īstenošanas sistēma. Attiecībā uz Komisijas pilnvarām pieņemt īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu, šādas pilnvaras reglamentē ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[11].

Šī saskaņošana ir jāveic katrā gadījumā atsevišķi, lai varētu pārskatīt likumdevēju piešķirtās pilnvaras Komisijai. Komisijai īstenošanas pilnvaras tādējādi ir pārskatītas, lai ļautu precizēt, atjaunināt dažus direktīvas elementus un lai ļautu Komisijai veikt pasākumus, lai atvieglotu sadarbību, no vienas puses, starp revidentu un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, un, no otras puses, starp šīm iestādēm un trešām valstīm vairākās jomās, uz ko attiecas direktīva.

Jaunie 48.a, 48.b un 48.c panti precizē veidu, kādā Komisija īsteno deleģētās pilnvaras, gadījumos, kad likumdevēji deleģēšanu var atsaukt un gadījumos, kuros Eiropas Parlaments vai Padome var iebilst pret deleģēto aktu.

5.           IETEKME UZ BUDŽETU

Komisijas priekšlikumam nav tiešas vai netiešas ietekmes uz Eiropas Savienības budžetu.

2011/0389 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

ar ko groza Direktīvu 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 50. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[12],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīvu 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK, paredz nosacījumus to personu apstiprināšanai un reģistrācijai, kuras veic obligāto revīziju, noteikumus par neatkarību, objektivitāti un profesionālo ētiku, kas uz tām attiecas, kā arī to publiskās pārraudzības sistēmu. Tomēr ir nepieciešams turpināt saskaņot šos noteikumus Savienības līmenī, lai nodrošinātu to prasību lielāku pārredzamību un paredzamību, ko piemēro šādām personām, un palielinātu viņu neatkarību un objektivitāti, veicot savus uzdevumus. Turklāt, lai pastiprinātu ieguldītāju aizsardzību, ir svarīgi stiprināt pilnvaroto revidentu un revīzijas uzņēmumu publisko pārraudzību, uzlabojot Savienības publiskās pārraudzības iestāžu neatkarību un uzticot tām atbilstošas pilnvaras.

(2) Sakarā ar sabiedriskas nozīmes struktūru būtisko sabiedrisko nozīmi, kas izriet no to uzņēmējdarbības mēroga un apjoma vai no to uzņēmējdarbības rakstura, jāstiprina sabiedriskas nozīmes struktūru revidēto finanšu pārskatu uzticamība. Tāpēc īpašie noteikumi par sabiedriskas nozīmes struktūru obligāto revīziju, kas paredzēti Direktīvā 2006/43/EK, ir turpmāk jāattīsta [XXX] Regulā (ES) Nr. [XXX] par īpašām prasībām sabiedriskas nozīmes struktūru obligātajai revīzijai. Tā rezultātā Direktīvas 2006/43/EK noteikumi par sabiedriskas nozīmes struktūru obligāto revīziju ir jāsvītro no minētās direktīvas un sabiedriskas nozīmes struktūru obligātā revīzija jāregulē ar [XXX] Regulu (ES) Nr. [XXX].

(3) Lai ļautu revīzijas uzņēmumiem augt, dalībvalstīm jāļauj tiem piekļūt ārējam kapitālam. Tādējādi dalībvalstīm vairs nevajadzētu prasīt, lai revīzijas uzņēmumā minimālo kapitāla apjomu vai balsošanas tiesības turētu pilnvarotie revidenti vai revīzijas uzņēmumi, ar nosacījumu, ka administratīvās struktūras locekļu vairākums ir revīzijas uzņēmumi, kas apstiprināti jebkurā dalībvalstī, vai revidenti ar labu reputāciju.

(4) Saskaņā ar Līgumu iekšējais tirgus ir teritorija bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču un pakalpojumu brīva aprite, un brīvība veikt uzņēmējdarbību. Nepieciešams pilnvarotajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem dot iespējas attīstīt savus obligātās revīzijas pakalpojumus Savienībā, piedāvājot viņiem iespēju sniegt šādus pakalpojumus citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā tie tika apstiprināti. Dodot iespējas pilnvarotajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem nodrošināt obligāto revīziju, izmantojot savas mītnes valsts profesionālo nosaukumu uzņēmējā dalībvalstī, jo īpaši tiek risinātas tādu uzņēmumu problēmas, kuri sakarā ar pieaugošo tirdzniecības plūsmu, kas izriet no iekšējā tirgus, izveido finanšu pārskatus vairākās dalībvalstīs, un tiem vajadzīga revīzija saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Šķēršļu atcelšana obligātās revīzijas veikšanas attīstībai starp dalībvalstīm veicinās integrāciju Savienības revīzijas tirgū.

(5) Obligātā revīzija prasa atbilstošas zināšanas tādās jomās kā uzņēmējdarbības tiesības, nodokļu tiesības un sociālās tiesības, kas dažādās dalībvalstīs var atšķirties. Tādēļ, lai nodrošinātu kvalitatīvus obligātās revīzijas pakalpojumus savā teritorijā, dalībvalstij būtu jādod iespēja piemērot kompensācijas pasākumu, ja revidents, kas apstiprināts citā dalībvalstī, vēlas tikt apstiprināts arī minētās dalībvalsts teritorijā, lai uzsāktu pastāvīgu darbību. Šādos pasākumos būtu jāņem vērā revidenta profesionālā pieredze. Tā nedrīkst radīt neproporcionālu slogu attiecīgajam pilnvarotajam revidentam, ne arī kavēt vai padarīt mazāk pievilcīgu obligātās revīzijas pakalpojumu sniegšanu. Attiecīgajam pilnvarotajam revidentam būtu jāļauj izvēlēties starp kvalifikācijas atbilstības pārbaudi un adaptācijas periodu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvā 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu[13]. Beidzoties adaptācijas periodam, pilnvarotajam revidentam būtu jāspēj integrēties profesijā uzņēmējā dalībvalstī pēc pierādījumu sniegšanas par to, ka viņam ir profesionālā pieredze minētajā dalībvalstī.

(6) Lai uzlabotu obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu neatkarību no revidējamās struktūras, veicot obligāto revīziju, jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kam ir tiesības revīzijas uzņēmumā, jābūt neatkarīgai no revidējamās struktūras un tā nevar būt iesaistīta lēmumu pieņemšanas procesā par revidējamo struktūru.

(7) Ir svarīgi Savienībā nodrošināt augstas kvalitātes obligāto revīziju. Visas obligātās revīzijas tādēļ būtu jāveic, pamatojoties uz starptautiskajiem revīzijas standartiem, kas ir daļa no "Skaidrības projekta", ko 2009. gadā izdevusi Starptautiskā grāmatvežu federācija (IFAC), ciktāl tie attiecas uz obligātajām revīzijām. Dalībvalstīm būtu jāļauj piemērot papildu valsts revīzijas procedūras vai prasības tikai tad, ja tās izriet no īpašām valsts tiesiskām prasībām attiecībā uz gada pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu obligātās revīzijas apjomu, kas nozīmē, ka šīs prasības nav ietvertas pieņemtajos starptautiskajos revīzijas standartos, un tikai gadījumā, ja tās gada finanšu pārskatiem un konsolidētajiem finanšu pārskatiem pievieno ticamību un kvalitāti un palielinās labums Savienības sabiedrībai. Komisijai būtu jāturpina iesaistīties IFAC starptautisko revīzijas standartu satura pārraudzībā un pieņemšanas procesā.

(8) Lai uzlabotu kvalitātes nodrošināšanas pārbaužu, ko veic Savienībā, ticamību un pārskatāmību, kompetentajām iestādēm, ko izraudzījušās dalībvalstis, jāreglamentē dalībvalstu kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, lai nodrošinātu pilnvaroto revidentu un revīzijas uzņēmumu publisko pārraudzību. Kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes mērķis ir novērst vai risināt iespējamās nepilnības veidā, kādā tiek veiktas obligātās revīzijas. Lai nodrošinātu, ka kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes atbilst to apjomam, veicot vērtējumus, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu darbības mērogi un izmēri.

(9) Pilnvaroto revidentu un revīzijas uzņēmumu publiskā pārraudzība ietver pilnvaroto revidentu un revīzijas uzņēmumu apstiprināšanu, reģistrāciju, standartu pieņemšanu saistībā ar profesionālo ētiku un revīzijas uzņēmumu iekšējo kvalitātes kontroli, tālākizglītību, kā arī kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, izmeklēšanu un sodus pilnvarotajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem. Lai palielinātu revidenta pārraudzības pārredzamību un nodrošinātu lielāku atbildību, katrai dalībvalstij būtu jāizraugās tikai viena iestāde, kas atbild par pilnvaroto revidentu un revīzijas uzņēmumu publisko pārraudzību. Šādu publiskās pārraudzības iestāžu neatkarība no revīzijas profesijas ir galvenais priekšnoteikums integritātei, efektivitātei un pilnvaroto revidentu un revīzijas uzņēmumu publiskās pārraudzības pienācīgai darbībai. Tāpēc publiskās pārraudzības iestādes būtu jāvada personām, kas nav praktizējoši revidenti, un dalībvalstīm būtu jāizveido neatkarīgas un pārredzamas procedūras nepraktizējoša revidenta izvēlei.

(10) Lai nodrošinātu, ka publiskās pārraudzības iestādes pilda savus uzdevumus efektīvi, tām vajadzētu būt pietiekamām pilnvarām to darīt. Jo īpaši dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka publiskās pārraudzības iestādes ir pilnvarotas ierosināt un veikt izmeklēšanu, un piekļūt attiecīgajiem dokumentiem, kuru turētāji ir pilnvarotie revidenti vai revīzijas uzņēmumi. Turklāt publiskās pārraudzības iestādēm vajadzētu būt pietiekamiem finanšu un cilvēkresursiem, lai veiktu savus uzdevumus.

(11) Atbilstoša to pilnvaroto revidentu un revīzijas uzņēmumu pārraudzība, kuri veic pārrobežu darbības vai ir daļa no tīkla, prasa dalībvalstu publiskās pārraudzības iestādēm apmainīties ar informāciju. Lai aizsargātu tās informācijas konfidencialitāti, ar kuru var šādi apmainīties, dalībvalstīm būtu jānosaka pienākums glabāt dienesta noslēpumu ne tikai publiskās pārraudzības iestāžu darbiniekiem, bet arī visām personām, kurām publiskās pārraudzības iestādes ir deleģējušas pienākumus. Kompetentajai iestādei būtu jābūt iespējai deleģēt uzdevumus citām iestādēm vai struktūrām tikai attiecībā uz pilnvaroto revidentu apstiprināšanu un reģistrāciju. Šādai deleģēšanai būtu jābūt atkarīgai no vairākiem nosacījumiem, un kompetentajai iestādei būtu jāuzņemas galīgā atbildība par to.

(12) "Mazās uzņēmējdarbības aktā"[14], ko pieņēma 2008. gada jūnijā un pārskatīja 2011. gada februārī[15], ir atzīta mazo un vidējo uzņēmumu centrālā loma Savienības ekonomikā, un tā mērķis ir uzlabot vispārējo pieeju uzņēmējdarbībai, un nostiprināt "vispirms domāt par mazākajiem" principa ievērošanu politikas veidošanā. Stratēģijā "Eiropa 2020"[16], kas pieņemta 2010. gada martā, arī aicināts uzlabot uzņēmējdarbības vidi, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp samazinot darījumu izmaksas Savienībā. Eiropas Parlamenta un Padomes [XXX] Direktīvas [XXX] par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem [34.] pants neprasa mazo uzņēmumu finanšu pārskatu revīziju.

(13) Slogs, kas Savienībā gulstas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem saistībā ar finanšu pārskatu revīziju, ir jāpārskata līdz nepieciešamajam minimumam, neapdraudot ieguldītāju aizsardzību. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka revīzijas standartu piemērošana, saskaņā ar kuriem veic minēto uzņēmumu finanšu pārskatu obligāto revīziju, ir proporcionāla mazo un vidējo uzņēmumu mērogam.

(14) Dažas dalībvalstis mazajiem uzņēmumiem ir aizstājušas obligāto revīziju ar to finanšu pārskatu ierobežotu apskatu. Ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm saglabāt šo praksi, nevis noteikt proporcionālu revīzijas standartu piemērošanu maziem uzņēmumiem.

(15) Lai saglabātu attiecīgo pušu tiesības, kad dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbojas ar trešu valstu kompetentajām iestādēm par revīzijas darba dokumentu vai citu attiecīgo dokumentu apmaiņu, lai novērtētu veikto revīziju kvalitāti, dalībvalstīm jānodrošina, ka to kompetento iestāžu noslēgtajās darba vienošanās, uz kurām pamatojoties notiek katra šāda dokumentu apmaiņa, ietverti pietiekami drošības pasākumi, lai aizsargātu komercnoslēpumu, komerciālās intereses, tai skaitā revidējamās struktūras rūpnieciskā un intelektuālā īpašuma tiesības.

(16) Direktīvas 2006/43/EK 45. panta 1. punktā minētā EUR 50 000 robežvērtība tika saskaņota ar 3. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktu Direktīvā 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem[17]. Robežvērtība, kas noteikta Direktīvā 2003/71/EK, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/73/ES[18] 1. panta 3. punktu ir palielināta līdz EUR 100 000. Šā iemesla dēļ atbilstoši jāpielāgo robežvērtība, kas noteikta Direktīvas 2006/43/EK 45. panta 1. punktā.

(17) Lai pilnībā ieviestu jauno sistēmu, kas paredzēta Līgumā par Eiropas Savienības darbību, ir nepieciešams pielāgot un aizstāt īstenošanas pilnvaras, kas paredzētas saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 202. pantu, ar atbilstošiem noteikumiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu.

(18) Deleģēto un īstenošanas aktu pieņemšanas procedūru Komisijā saskaņošana ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 290. un 291. pantu būtu jāveic katrā gadījumā atsevišķi. Pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, ņemot vērā jaunākās tendences revīzijas veikšanā un revidenta profesijā un veicinot pilnvaroto revidentu un revīzijas uzņēmumu pārraudzību. Jo īpaši deleģēto aktu izmantošana ir nepieciešama, lai precizētu prasības attiecībā uz fizisku personu apstiprināšanu par revidentiem un neatkarības un objektivitātes principus, kuri ir jāievēro obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, un lai grozītu starptautisko revīzijas standartu definīciju. Revidentu pārraudzības jomā deleģēto aktu izmantošana ir nepieciešama, lai izstrādātu procedūras informācijas apmaiņai starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kārtību, kādā būtu jānotiek pārrobežu izmeklēšanai, un sadarbības kārtību starp dalībvalstu un trešo valstu atbildīgajām iestādēm. Sevišķi svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija pienācīgi apspriestos, tostarp speciālistu līmenī.

Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, laicīga un pienācīga dokumentu pārsūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(19) Lai nodrošinātu vienādus apstākļus deklarācijas par trešo valstu revidentu pārraudzības režīmu līdzvērtību īstenošanai vai trešo valstu kompetento iestāžu atbilstību, ciktāl tie attiecas uz atsevišķām trešām valstīm vai atsevišķām kompetentām trešo valstu iestādēm, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[19],

(20) Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, — proti, stiprināt investoru aizsardzību uzņēmumu publicētajos finanšu pārskatos, turpmāk veicinot tādas obligātās revīzijas kvalitāti, kuru veic Savienībā, — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga un ietekmes dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(21) Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīva 2006/43/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi

Direktīvu 2006/43/EK ar šo groza šādi.

1.           Direktīvas 1. pantu groza šādi:

a)      pievieno šādus punktus:

"Šīs direktīvas 22., 25. un 27. līdz 30. pants neattiecas uz sabiedriskas nozīmes struktūru gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligāto revīziju, ja vien nav norādīts Regulā (ES) Nr. [xxx].

Šīs direktīvas 32. līdz 36. pantu piemēro attiecībā uz sabiedriskas nozīmes struktūrām, ciktāl tas attiecas uz pārraudzību par atbilstību noteikumiem par pilnvaroto revidentu un revīzijas uzņēmumu apstiprināšanu un reģistrāciju, kas izklāstīti 3. līdz 20. pantā.".

2.           Direktīvas 2. pantu groza šādi:

a)      panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. "Obligātā revīzija" ir gada pārskatu vai konsolidēto pārskatu revīzija, ciktāl

a)       to pieprasa Savienības tiesību akti;

b)      to pieprasa valsts tiesību akti attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem;

c)       to brīvprātīgi veic mazie uzņēmumi;";

b)      panta 10. punktu aizstāj ar šādu:

"10. "Kompetentās iestādes" ir ar tiesību aktiem noteiktas iestādes, kas ir atbildīgas par pilnvaroto revidentu un revīzijas uzņēmumu reglamentēšanu un/vai pārraudzību vai par īpašiem aspektiem, kas ar to saistīti; atsauce uz "kompetento iestādi" konkrētā pantā nozīmē atsauci uz iestādi, kas ir atbildīga par attiecīgajā pantā minētajām darbībām;";

c)      svītro 11. punktu;

d)      panta 13. punktu aizstāj ar šādu:

"13. "Sabiedriskas nozīmes struktūras" ir:

a)       struktūras, ko regulē tiesību akti dalībvalstī, kuru pārvedamos vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū jebkurā dalībvalstī Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 14. apakšpunkta nozīmē;

b)      kredītiestādes, kā tās definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/48/EK(*) 4. panta 1. punktā;

c)       apdrošināšanas sabiedrības Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK(**) 13. panta nozīmē;

d)      iestādes, ko reglamentē dalībvalsts tiesību akti, kuras ir maksājumu iestādes, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/64/EK(***) 4. panta 4. punktā, izņemot, ja piemēro minētās direktīvas 15. panta 2. punktu;

e)       iestādes, ko reglamentē dalībvalsts tiesību akti, kuras ir elektroniskās naudas iestādes, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/110/EK(****) 2. panta 1. punktā, izņemot, ja piemēro Direktīvas 2007/64/EK 15. panta 2. punktu;

f)       ieguldījumu sabiedrības Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta nozīmē;

g)       ES alternatīvie ieguldījumu fondi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/EK(*****) 4. panta 1. punkta k) apakšpunktā;

h)       pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU), kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK(******) 1. panta 2. punktā;

i)        struktūras, ko reglamentē dalībvalsts tiesību akti, kuras ir centrālie vērtspapīru depozitāriji;

j)       centrālie darījumu starpnieki, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas X/XXXX (**) 2. panta 1. punktā [sk. priekšlikumu regulai par ārpusbiržas atvasinātajiem finanšu instrumentiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem, COM(2010) 484)];

(*) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

(**) OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.

(***) OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.

(****) OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.

(*****) OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.

(******) OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.

(*******) OV L …."

e)      iekļauj šādu 17. līdz 20. punktu:

"17. "vidējie uzņēmumi" ir uzņēmumi, kas minēti Direktīvas XX/XX 3. panta 2. punktā [direktīva aizstāj 4. un 7. uzņēmējdarbības tiesību direktīvu];

18. "mazie uzņēmumi" ir uzņēmumi, kas minēti Direktīvas XX/XX 3. panta 1. punktā [direktīva aizstāj 4. un 7. uzņēmējdarbības tiesību direktīvu];

19. "piederības dalībvalsts" ir dalībvalsts, kurā pilnvarotais revidents vai revīzijas uzņēmums ir apstiprināts saskaņā ar 3. panta 1. punktu;

20. "uzņēmēja dalībvalsts" ir dalībvalsts, kurā pilnvarotais revidents, kas ir apstiprināts savā dalībvalstī, arī vēlas tikt apstiprināts saskaņā ar 14. pantu, vai dalībvalsts, kurā pilnvarotais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas ir apstiprināts savā dalībvalstī, īslaicīgi vai neregulāri nodrošina obligātās revīzijas, vai dalībvalsts, kurā revīzijas uzņēmums, ko apstiprinājusi tā piederības dalībvalsts, prasa atzīt šādu apstiprinājumu saskaņā ar 3.b pantu.".

3.           Direktīvas 3. pantu groza šādi:

a)      panta 2. punktu groza šādi:

i) pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Katra dalībvalsts izraugās kompetento iestādi, kas 32. pantā minēta kā iestāde, kura ir atbildīga par pilnvaroto revidentu un revīzijas uzņēmumu apstiprināšanu.";

ii) otro daļu svītro;

b)      panta 4. punktu groza šādi:

i) pirmās daļas b) punktu svītro;

ii) pirmajā daļā c) punktu aizstāj ar šādu:

"c) uzņēmuma administratīvās vai pārvaldības struktūras locekļu vairākumam ir jābūt kādā dalībvalstī apstiprinātiem revīzijas uzņēmumiem vai fiziskajām personām, kas atbilst vismaz 4. pantā un 6. līdz 12. pantā paredzētajiem nosacījumiem. Ja šādā struktūrā nav vairāk kā divi locekļi, vienam no šiem locekļiem ir jāatbilst vismaz šajā apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.";

iii) otro daļu aizstāj ar šādu:

"Dalībvalstis nedrīkst paredzēt papildu nosacījumus saistībā ar šiem punktiem. Dalībvalstis nedrīkst pieprasīt, lai pilnvarotiem revidentiem vai revīzijas uzņēmumiem būtu minimālais kapitāls vai balsstiesības kādā revīzijas uzņēmumā.".

4.           Pievieno šādu 3.a un 3.b pantu:

"3.a pants

Pilnvaroto revidentu sniegtie pārrobežu pakalpojumi

Atkāpjoties no šīs direktīvas 3. panta 1. punkta, pilnvarotajam revidentam, kurš ir apstiprināts kādā dalībvalstī, ir tiesības īslaicīgi vai neregulāri veikt obligāto revīziju citā dalībvalstī. Piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/36/EK* 5. panta 9. punktu.

3.b pants

Revīzijas uzņēmumu atzīšana

1.       Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta, revīzijas uzņēmumam, kas ir apstiprināts kādā dalībvalstī, ir tiesības veikt obligāto revīziju citā dalībvalstī īslaicīgi, neregulāri vai pastāvīgi, ar noteikumu, ka ievērotas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta prasības.

2.       Revīzijas uzņēmumam, kas vēlas veikt obligāto revīziju citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā tas ir apstiprināts, jāreģistrējas uzņēmējas dalībvalsts kompetentajā iestādē saskaņā ar 15. un 17. pantu.

3.       Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde reģistrē revīzijas uzņēmumu, kad tas ir uzrādījis sertifikātu, kurš apliecina tā reģistrāciju savas mītnes valsts kompetentajā iestādē. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var pieprasīt, ka sertifikāts, ko izsniegusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, nevar būt vecāks par trim mēnešiem. Tā informē mītnes valsts kompetento iestādi par reģistrāciju.

* OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp."

5.           Direktīvas 6. pantā pievieno šādu daļu:

Kompetentās iestādes, kas minētas 32. pantā, sadarbojas, lai sasniegtu šajā pantā izklāstīto prasību konverģenci. Tās sadarbojas ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) un kompetentajām iestādēm, kas minētas [XXX] Regulas [XXX] X. pantā, ciktāl šāda konverģence attiecas uz sabiedriskas nozīmes struktūru obligāto revīziju.

6.           Direktīvas 8. pantu groza šādi:

a)      minētā panta 1. punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"i)      starptautiskie revīzijas standarti, kā minēts 26. pantā;"

b)      3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 48.a pantu, lai pielāgotu to disciplīnu sarakstu, kas jāiekļauj teorētisko zināšanu pārbaudē, kas minēta šā panta 1. punktā. Izmantojot šādas pilnvaras, Komisija ņem vērā attīstību revīzijas un revidenta profesijas jomā."

7.           Direktīvas 14. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"14. pants

Citu dalībvalstu pilnvaroto revidentu apstiprināšana

1.       Kompetentās iestādes, kas minētas 32. pantā, nosaka procedūras, lai apstiprinātu pilnvarotos revidentus, kas apstiprināti citās dalībvalstīs. Šīs procedūras atbilst Direktīvas 2005/36/EK 11. un 12. pantam un nepārsniedz prasības, kas ietvertas minētās direktīvas 13. un 14. pantā.

2.       Dalībvalstis pieteikuma iesniedzējam ļauj izvēlēties starp adaptācijas periodu, kā noteikts Direktīvas 2005/36/EK 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā, un zināšanu pārbaudi, kā noteikts minētā panta h) apakšpunktā. Šā panta mērķiem nepiemēro Direktīvas 2005/36/EK 14. panta 3. punktu.

Adaptācijas periods nepārsniedz trīs gadus un ir pakļauts novērtējumam.

Kvalifikācijas atbilstības pārbaudes veic kādā no valodām, kuras pieļauj attiecīgajā dalībvalstī piemērojamie noteikumi par valodu. Tās ietver vienīgi pilnvarotā revidenta pietiekamas zināšanas par attiecīgās dalībvalsts likumiem un noteikumiem, ciktāl tie attiecas uz obligātajām revīzijām.

3.       Kompetentās iestādes, kas minētas 32. pantā, sadarbojas, lai sasniegtu adaptācijas perioda un kvalifikācijas atbilstības pārbaudes prasību konverģenci. Tās uzlabo prasību pārredzamību un paredzamību. Tās sadarbojas ar EVTI un kompetentajām iestādēm, kas minētas [XXX] Regulas [XXX] [XXX]. pantā, tiktāl, cik šāda konverģence attiecas uz sabiedriskas nozīmes struktūru obligāto revīziju.".

8.           Direktīvas 15. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

"Publisko reģistru veido kompetentā iestāde, kas minēta 32. pantā.".

9.           Direktīvas 17. panta 1. punktam pievieno šādu j) apakšpunktu:

"attiecīgā gadījumā — vai revīzijas uzņēmums ir reģistrēts saskaņā ar 3.a un 3.b pantu.".

10.         Direktīvas 21. panta 2. punktu svītro.

11.         Direktīvas 22. pantu groza šādi:

a)      panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Dalībvalstis nodrošina, ka obligātās revīzijas laikā pilnvarotais revidents un/vai revīzijas uzņēmums un jebkurš balsstiesīgais revīzijas uzņēmumā ir neatkarīgs no revidējamās struktūras un nav saistīts ar lēmumu pieņemšanu revidējamajā struktūrā.

b)      panta 2. punkta otro daļu svītro;

c)      panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"4. Saskaņā ar šīs direktīvas 48.a pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus nolūkā precizēt:

a)       šā panta 2. punktā minētos draudus un aizsardzības pasākumus;

b)      situācijas, kurās šā panta 2. punktā minēto draudu nozīmība ir tāda, ka pilnvarotā revidenta vai revīzijas uzņēmuma neatkarība ir apdraudēta."

12.         Direktīvas 26. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"26. pants

Revīzijas standarti

1.       Dalībvalstis nodrošina, ka pilnvarotie revidenti un revīzijas uzņēmumi, veicot obligātās revīzijas, ievēro starptautiskos revīzijas standartus, ja vien šie standarti atbilst šīs direktīvas un Regulas XX/XX prasībām.

Dalībvalstis var paredzēt revīzijas procedūras vai prasības papildus starptautiskajiem revīzijas standartiem vienīgi tad, ja šādas procedūras vai prasības izriet no attiecīgās valsts specifiskām tiesību aktu prasībām attiecībā uz obligāto revīziju jomu. Dalībvalstis nodrošina, ka šīs revīzijas procedūras vai prasības atbilst šādiem nosacījumiem:

a)      tās veicina gada pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu augsta līmeņa ticamību un kvalitāti saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Direktīvas [XXXX] par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem 4. panta 3). punktā.

b)      tās atbilst Savienības sabiedrības interesēm.

Dalībvalstis paziņo šīs revīzijas procedūras vai prasības Komisijai, EVTI un citām dalībvalstīm.

2.       Saistībā ar 1. punkta vajadzībām "starptautiskie revīzijas standarti" ir Starptautiskie revīzijas standarti (SRS) un saistītie pārskati un standarti, kas ir daļa no "Skaidrības projekta", ko 2009. gadā izdevusi Starptautiskā grāmatvežu federācija (IFAC), ciktāl tie attiecas uz obligātajām revīzijām.

3.       Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 48.a pantu nolūkā grozīt starptautisko revīzijas standartu definīcijas šā panta 2. punktā. Izmantojot šādas pilnvaras, Komisija ņem vērā jebkurus grozījumus, ko SRS izdarījusi IFAC, un Sabiedrības interešu pārraudzības padomes atzinumu par šādiem grozījumiem, kā arī jebkurus citus jaunumus revīzijas un revidenta profesijas jomā.".

13.         28. panta 2. punktu svītro.

14.         Direktīvas 29. pantu groza šādi:

a)      panta 1. punktu groza šādi:

i)        panta a) punktu aizstāj ar šādu:

"a) kvalitātes nodrošināšanas sistēmu vada tā kompetentā iestāde, kas minēta 32. pantā un organizēta tādā veidā, ka tā ir neatkarīga no pilnvarotajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem.";

ii)       pievieno šādu k) apakšpunktu:

"k) kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes ir atbilstīgas un samērīgas, ņemot vērā vērtējamā revīzijas uzņēmuma vai pilnvarotā revidenta darbības mērogu un apjomu.";

iii)      pēc k) apakšpunkta ievieto šādu daļu:

"Kompetentā iestāde, kas minēta 32. pantā, dara pieejamu ieinteresētajām pusēm pēc to pieprasījuma, ziņojumu, kas minēts pirmās daļas g) apakšpunktā. Kompetentā iestāde pārliecinās, ka ziņojuma publicēšana neapdraud revidējamās struktūras, uz kuru attiecas pārskatīšana, komerciālās intereses, tostarp tās rūpniecisko un intelektuālo īpašumu.";

b)      panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 48.a pantu nolūkā turpmāk precizēt prasības attiecībā uz 1. punkta pirmās daļas a), b) un e) līdz j) apakšpunktu."

15.         Direktīvas 32. pantu groza šādi:

a)      panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Dalībvalstis norāda kompetento iestādi, kas ir atbildīga par pilnvaroto revidentu un revīzijas uzņēmumu darba pārraudzību, ņemot vērā 2. līdz 7. punktā noteiktos principus.";

b)      panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"3. Kompetentā iestāde var atļaut nepraktizējošiem revidentiem, kuri ir kompetenti jomās, kas saistītas ar obligāto revīziju, iesaistīties publiskās pārraudzības sistēmas vadībā, ar nosacījumu, ka tie ir izvēlēti saskaņā ar neatkarīgu un atklātu izvirzīšanas procedūru. Praktizējošiem revidentiem nav atļauts iesaistīties publiskās pārraudzības sistēmas vadībā.";

c)      panta 4. punktā ievadteikumu aizstāj ar šādu:

"Kompetentajai iestādei ir jābūt galīgajai atbildībai par šādu darbību pārraudzību:";

d)      panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

"5. Kompetentā iestāde ir tiesīga vajadzības gadījumā uzsākt un veikt izmeklēšanu attiecībā uz pilnvarotajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem un atbilstīgi rīkoties. Tai ir pietiekami resursi, lai uzsāktu un veiktu šādu izmeklēšanu.

Lai veiktu savus uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu, kompetentā iestāde var piekļūt jebkuram dokumentam jebkādā formātā, kuru turētāji ir pilnvarotie revidenti vai revīzijas uzņēmumi, un saņemt un paturēt to kopijas. Tai ir arī tiesības pieprasīt informāciju no jebkuras personas un vajadzības gadījumā izsaukt un nopratināt personu, lai gūtu informāciju.";

e)      panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

"6. kompetentā iestāde ir pārredzama. Te ietverta ikgadējās darba programmas un darbības pārskatu publicēšana."

16.         Direktīvā iekļauj šādu 32.a pantu:

"32.a pants

Uzdevumu deleģēšana

Dalībvalstis var atļaut kompetentajai iestādei, kas minēta 32. pantā, deleģēt uzdevumus citām iestādēm vai struktūrām, ko paredz tiesību akti, tikai attiecībā uz pilnvaroto revidentu un revīzijas uzņēmumu apstiprināšanu un reģistrāciju. Jebkuru uzdevumu, ko veic citas iestādes vai struktūras, kompetentā iestāde ir skaidri deleģējusi. Deleģējot norāda deleģētos uzdevumus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem tie jāveic. Kompetento iestāžu darbību organizē tā, lai izvairītos no interešu konfliktiem. Galīgo atbildību par atbilstības šai direktīvai pārraudzību un īstenošanas pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar to, uzņemas deleģējošā kompetentā iestāde.

Dalībvalstis informē Komisiju un citu dalībvalstu kompetentās iestādes par jebkādu vienošanos, ko tās ir noslēgušas attiecībā uz uzdevumu deleģēšanu, tostarp par precīziem nosacījumiem, ar ko reglamentē uzdevumu deleģēšanu.

17.         Direktīvas 36. pantu groza šādi:

a)      panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"3. Šā panta 2. punkts neliedz kompetentajām iestādēm apmainīties ar konfidenciālu informāciju. Uz šādi sniegtu informāciju attiecas dienesta noslēpuma pienākums, ko piemēro kompetento iestāžu darbiniekiem un bijušajiem darbiniekiem. Dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums attiecas arī uz jebkuru citu personu, kurai kompetentā iestāde ir deleģējusi uzdevumus saistībā ar mērķiem, kas izklāstīti šajā direktīvā.";

b)      panta 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"7. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 48.a pantu nolūkā precizēt informācijas apmaiņas procedūras un pārrobežu izmeklēšanas kārtību, kas paredzēta šā panta 2. un 4. punktā.".

18.         Direktīvas 37. pantā pievieno šādu 3. punktu:

"3. Nav spēkā jebkurš tāda starp pārbaudāmo uzņēmumu un trešo personu noslēgta līguma noteikums, kas ierobežo akcionāru vai struktūras dalībnieku pilnsapulces izvēli saskaņā ar 1. punktu līdz noteiktām obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu kategorijām vai sarakstiem attiecībā uz iecelšanu vai ierobežo konkrētā pilnvarotā revidenta vai revīzijas uzņēmuma izvēli, lai veiktu attiecīgā uzņēmuma obligāto revīziju."

19.         Svītro X nodaļu.

20.         Tiek iekļauta šāda "Xa nodaļa, kura ietver 43.a un 43.b pantu:

"Xa NODAĻA

MAZO UN VIDĒJO UZŅĒMUMU obligātĀs revīzijAS ĪPAŠI NOTEIKUMI

43a. pants

Vidējo uzņēmumu vienkāršota revīzija

Dalībvalstis nodrošina, lai vidējo uzņēmumu gada finanšu pārskatu, konsolidēto finanšu pārskatu obligātās revīzijas standartu piemērošana būtu samērīga ar šo uzņēmumu apjomu un uzņēmējdarbības sarežģītību.

Veicot kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes, kompetentās iestādes ņem vērā revīzijas standartu samērīgu piemērošanu.

Dalībvalstis var pieprasīt profesionālām struktūrām sniegt norādījumus par samērīgu revīzijas standartu piemērošanu vidējiem uzņēmumiem.

43.b pants

Mazie uzņēmumi

Ja dalībvalsts pieprasa mazo uzņēmumu obligāto revīziju pārskatu vai konsolidēto pārskatu, tad mutatis mutandis piemēro 43.a pantu.

Ja dalībvalsts ir izstrādājusi noteikumus par mazo uzņēmumu ierobežotu pārskatu veikšanu kā alternatīvu obligātajai revīzijai, šai dalībvalstij nav pienākuma pielāgot šo uzņēmumu revīzijas standartus obligātajai revīzijai.

Šā panta nolūkā "ierobežots pārskats" nozīmē procedūru, ko veic pilnvarotais revidents vai revīzijas uzņēmums nolūkā atklāt nepareizus apgalvojumus, ko radījusi kļūda vai krāpšana uzņēmuma finanšu pārskatos, un kura nodrošina mazāku ticamības līmeni nekā obligātā revīzija.".

21.         Direktīvas 45. pantu groza šādi:

a)      panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1.        Dalībvalsts Kompetentās iestādes saskaņā ar 15., 16. un 17. pantu reģistrē ikvienu trešās valsts revidentu un revīzijas struktūru, kas sniedz revīzijas ziņojumu par tāda uzņēmuma gada pārskatu un konsolidēto pārskatu, kurš reģistrēts ārpus Savienības un kura pārvedamos vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū šajā dalībvalstī Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 14. apakšpunkta nozīmē, izņemot gadījumus, kad uzņēmums emitē vienīgi neapmaksātus parāda vērtspapīrus, uz kuriem attiecas viens no šādiem nosacījumiem:

a)       tos atļauts tirgot regulētā tirgū dalībvalstī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK(*) 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē pirms 2010. gada 31. decembra, vienības nominālvērtība ir vismaz EUR 50 000 vai, ja parāda vērtspapīrus denominē citā valūtā, emisijas datumā līdzvērtīga vismaz EUR 50 000.

b)      tos atļauts tirgot regulētā tirgū dalībvalstī Direktīvas 2004/109/EK(*) 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē pirms 2010. gada 31. decembra, vienības nominālvērtība ir vismaz EUR 100 000 vai, ja parāda vērtspapīrus denominē citā valūtā, emisijas datumā līdzvērtīga vismaz EUR 100 000.

(*)     OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.";

b)      panta 5. punktu groza šādi:

i)        e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"e) tā publicē savā tīmekļa vietnē pārskatāmības ziņojumu, kurā ietverta [XXX] Regulas [XXX] X. pantā minētā informācija, vai arī izpilda līdzvērtīgas informācijas sniegšanas prasības.";

ii)       pievieno šādu daļu:

"Dalībvalsts var reģistrēt trešās valsts revidentu tikai tad, ja viņš vai viņa atbilst prasībām, kas izklāstītas pirmās daļas a), d) un e) apakšpunktā.";

d)      panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

"6. Lai nodrošinātu vienotu šā panta 5. punkta d) apakšpunkta noteikumu piemērošanu, Komisija ir pilnvarota lemt par līdzvērtību, kas tajā minēta, izmantojot īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Kamēr Komisija nav pieņēmusi šādu lēmumu, dalībvalstis var novērtēt šā panta 5. punkta d) apakšpunktā minēto līdzvērtību.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 48.a pantu nolūkā noteikt vispārējus atbilstības kritērijus, kas jāizmanto, novērtējot, vai finanšu pārskatu, kas minēti šā panta 1. punktā, revīzijas veic saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem, kā minēts 26. pantā, un prasībām, kas noteiktas 22., 24. un 25. pantā. Šos kritērijus, kas piemērojami visām trešām valstīm, dalībvalstis izmanto, novērtējot līdzvērtību valsts līmenī.".

22.         Direktīvas 46. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Lai nodrošinātu vienotu šī panta 1. punkta noteikumu piemērošanu, Komisija ir pilnvarota lemt par līdzvērtību, kas tajā minēta, izmantojot īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Kad Komisija ir atzinusi minēto līdzvērtību, kas minēta šā panta 1. punktā, dalībvalstis var pieņemt lēmumu balstīties uz šādu līdzvērtību daļēji vai pilnībā, un tādējādi, daļēji vai pilnībā nepiemērot vai pārveidot 45. panta 1. un 3. punkta prasības. Kamēr Komisija nav pieņēmusi šādu lēmumu, dalībvalstis var novērtēt šā panta 1. punktā minēto līdzvērtību vai paļauties uz citu dalībvalstu vērtējumiem. Ja Komisija nolemj, ka 1. punktā minētā līdzvērtības prasība nav ievērota, tā var atļaut attiecīgajiem revidentiem un revīzijas struktūrām atbilstošā pārejas periodā turpināt revīziju saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts prasībām.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 48.a pantu nolūkā noteikt vispārīgus atbilstības kritērijus, pamatojoties uz prasībām, kas noteiktas 29., 30. un 32. pantā, kas jāizmanto, novērtējot, vai publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas trešā valstī ir līdzvērtīgas Savienības sistēmām. Šādus vispārējus kritērijus dalībvalstis izmanto, novērtējot līdzvērtību valsts līmenī, kamēr Komisija nav pieņēmusi lēmumu attiecībā uz attiecīgo trešo valsti.".

23.         Direktīvas 47. pantu groza šādi:

a)      panta 2. punktā iekļauj šādu ba) apakšpunktu:

"ba) revidējamās struktūras komerciālo interešu, tostarp rūpnieciskā un intelektuālā īpašuma, aizsardzība netiek apdraudēta;";

b)      panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3. Lai veicinātu sadarbību, Komisija ir pilnvarota lemt par atbilstību, kas minēta šā panta 1. punkta c) apakšpunktā, izmantojot īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Komisijas lēmumam.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 48.a pantu nolūkā noteikt vispārējo atbilstību kritērijiem, saskaņā ar kuriem Komisija izvērtē, vai kompetentās iestādes trešās valstīs var atzīt par atbilstīgām sadarbībai ar kompetentajām iestādēm dalībvalstīs, lai apmainītos ar revīzijas darba dokumentiem vai citiem dokumentiem, kuru turētāji ir pilnvarotie revidenti vai revīzijas uzņēmumi. Vispārējos atbilstības kritērijus nosaka, pamatojoties uz 36. panta prasībām vai pēc būtības līdzvērtīgiem tiešas tādu revīzijas darba dokumentu vai citu dokumentu apmaiņas rezultātiem, kuru turētāji ir pilnvarotie revidenti vai revīzijas uzņēmumi.";

c)      panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

"5. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 48.a pantu nolūkā noteikt izņēmuma gadījumus, kas minēti šā panta 4. punktā, lai veicinātu sadarbību starp kompetentajām iestādēm.".

24.         Direktīvas 48. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

"1. Komisijai palīdz komiteja (turpmāk "komiteja"). Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011(*) nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

(*) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.";

25.         Direktīvā iekļauj šādu 48.a pantu:

"48.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.       Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.       Uz neierobežotu laiku pēc [šīs regulas stāšanās spēkā datums] Komisiju pilnvaro pieņemt 8. panta 3. punktā, 22. panta 4. punktā, 26. panta 3. punktā, 29. panta 2. punktā, 36. panta 7. punktā, 45. panta 6. punktā, 46. panta 2. punktā, 47. panta 3. punktā un 47. panta 5. punktā minētos deleģētos tiesību aktus.

3.       Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 8. panta 3. punktā, 22. panta 4. punktā, 26. panta 3. punktā, 29. panta 2. punktā, 36. panta 7. punktā, 45. panta 6. punktā, 46. panta 2. punktā, 47. panta 3. punktā un 47. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc šāda lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai tajā norādītā vēlākā datumā. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.       Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto tiesību aktu, Komisija to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.       Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 8. panta 3. punktu, 22. panta 4. punktu, 26. panta 3. punktu, 29. panta 2. punktu, 36. panta 7. punktu, 45. panta 6. punktu, 46. panta 2. punktu, 47. panta 3. punktu un 47. panta 5. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome [divu mēnešu] laikā pēc informācijas saņemšanas nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir paziņojuši Komisijai, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto termiņu pagarina par [diviem mēnešiem].".

2. pants

Transponēšana

1.           Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz [xxx]. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai šo noteikumu tekstu kopā ar atbilstības tabulu, kur atspoguļota atbilstība starp minētajiem noteikumiem un šo direktīvu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.           Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Spēkā stāšanās

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

[1]               Lielās atbalsta summas, kas apstiprinātas kā shēmas, var izskaidrot ar faktu, ka dažas dalībvalstis pieņēma lielas vispārējo garantiju shēmas, kas sedza visu to banku parādus. Dalībvalstis galvenokārt paļāvās uz garantijas pasākumiem. EUR 546,08 miljardi (4,5 % IKP) tika apstiprināti kā rekapitalizācijas pasākumi, kuriem dalībvalstis 2009. gadā faktiski izlietoja apmēram EUR 141,5 miljardus. Periodā no 2008. gada oktobra līdz 2010. gada oktobrim Komisija apstiprināja finanšu krīzes pasākumus valsts atbalsta jomā 22 dalībvalstīs, t.i. visās dalībvalstīs, izņemot Bulgāriju, Čehiju, Igauniju, Maltu un Rumāniju.

[2]               Komisijas paziņojums „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM(2010) 2020, galīgā redakcija, 3.3.2010.

[3]               Komisijas priekšlikums regulai par sabiedriskas nozīmes struktūru gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligāto revīziju. COM(2011)X, X.X.2011.

[4]               Eiropas Komisija, Zaļā grāmata Revīzijas politika — no krīzes gūtā pieredze, COM(2010) 561, 13.10.2010. Publicēts:

                http://ec.europa.eu/internal_market/consultations/docs/2010/audit/green_paper_audit_en.pdf.

[5]               http://ec.europa.eu/internal_market/accounting/conferenc_20110209_en.htm.

[6]               http://www.europarl.europa.eu/oeil/FindByProcnum.do?lang=en&procnum=INI/2011/2037.

[7]               COM(2010)561 galīgā redakcija, OV C 248, 25.8.2011., 92. lpp.

[8]               Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu par 4. uzņēmējdarbības tiesību direktīvu 78/660/EEK un 7. Padomes Direktīvu 83/349/EEK, ES tiesību aktos vairs nav nepieprasīta mazo uzņēmumu pārskatu revīzija.

[9]               OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.

[10]             Komisijas Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, COM(2011)684 galīgā redakcija, 25.10.2011.

[11]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[12]               OV C , . lpp.

[13]               OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.

[14]               Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Eiropas "Mazās uzņēmējdarbības akts" {SEC(2008) 2102}.

[15]               Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai — Pārskats par “Eiropas mazās uzņēmējdarbības aktu” COM(2011) 78 galīgā redakcija.

[16]               Komisijas paziņojums "Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei", COM(2010) 2020, galīgā redakcija.

[17]               OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.

[18]               OV L 327, 11.12.2010., 1. lpp.

[19]               OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.