PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts

Vispārējais konteksts, priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis priekšlikums tiek iesniegts, īstenojot 2008. gadā pieņemto “preču tiesību aktu kopumu”. Tas ietilpst to priekšlikumu kopumā, ar kuriem desmit produktu direktīvas pielāgo Lēmumam Nr. 768/2008/EK, ar ko izveido produktu tirdzniecības vienotu sistēmu.

Savienības (ES) saskaņošanas tiesību akti, kas nodrošina produktu brīvu apriti, ir devuši ievērojamu ieguldījumu vienotā tirgus izveidē un darbībā. To pamatā ir augsta aizsardzības pakāpe, un tie nodrošina uzņēmējiem līdzekļus, kuri ļauj pierādīt atbilstību, tā nodrošinot brīvu apriti un attiecīgi uzticību produktiem.

Direktīva 94/9/EK (ATEX direktīva) ir to Savienības saskaņošanas tiesību aktu piemērs, kuri nodrošina produktu brīvu aprit. Tajā ir izklāstītas veselības un drošības pamatprasības, kurām produktiem jāatbilst, lai tos varētu darīt pieejamus ES tirgū. Ražotājiem ir jāpierāda, ka produkts ir projektēts un ražots atbilstīgi veselības un drošības pamatprasībām, un jāuzliek CE zīme.

Pieredze, kas gūta, īstenojot Savienības saskaņošanas tiesību aktus dažādās nozarēs, liecina, ka, īstenojot un izpildot šos tiesību aktus, ir daži trūkumi un neatbilstības, kas izraisa:

– neatbilstīgu vai bīstamu produktu klātbūtni tirgū un tādējādi zināmu uzticības trūkumu CE zīmei,

– neizdevīgus konkurences apstākļus uzņēmējiem, kuri ievēro tiesību aktus, pretstatā tiem, kuri minētos noteikumus apiet,

– nevienlīdzīgu attieksmi pret neatbilstīgajiem produktiem un konkurences traucējumus uzņēmējiem atšķirīgas izpildes prakses dēļ,

– atšķirīgu praksi, kā valsts iestādes izraugās atbilstības novērtēšanas struktūras,

– problēmas, kas saistītas ar konkrētu paziņoto struktūru kvalitāti.

Turklāt normatīvā vide kļuvusi aizvien sarežģītāka, jo bieži vien uz vienu un to pašu produktu vienlaikus attiecas vairāki tiesību akti. Šo tiesību aktu savstarpējas neatbilstības dēļ uzņēmējiem un iestādēm kļūst aizvien sarežģītāk pareizi interpretēt un piemērot minētos tiesību aktus.

Lai Savienības saskaņošanas tiesību aktos novērstu šos horizontālos trūkumus, kuri konstatēti vairākās rūpniecības nozarēs, 2008. gadā, pieņemot preču tiesību aktu kopumu, tika pieņemts jaunais tiesiskais regulējums. Tā mērķis ir nostiprināt un pabeigt spēkā esošos noteikumus un uzlabot to piemērošanas un izpildes praktiskos aspektus. Jaunajā tiesiskajā regulējumā (JTR) ietilpst divi savstarpēji papildinoši instrumenti: Regula (EK) Nr. 765/2008 par akreditāciju un tirgus uzraudzību un Lēmums Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotas sistēmas izveidi.

JTR regula ieviesa noteikumus par akreditāciju (instrumentu, ar ko novērtēt atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci) un prasības attiecībā uz trešo valstu produktu tirgus uzraudzības un kontroles organizēšanu un veikšanu. No 2010. gada 1. janvāra šos noteikumus tieši piemēro visās dalībvalstīs.

JTR lēmums izveido kopēju ES satvaru saskaņošanas tiesību aktiem par produktiem. Šajā satvarā ietilpst noteikumi, kurus parasti izmanto ES tiesību aktos par produktiem (piem., definīcijas, uzņēmēju pienākumi, paziņotās struktūras, drošības mehānismi u. c.). Minētie kopējie noteikumi ir pastiprināti, lai nodrošinātu direktīvu efektīvāku piemērošanu un izpildi praksē. Ieviesti jauni elementi, kā, piemēram, importētāju pienākumi, kas ļauj ievērojami uzlabot produktu drošumu tirgū.

JTR lēmuma un JTR regulas noteikumi vieni otrus papildina, un tie ir cieši saistīti. JTR lēmumā noteikti attiecīgie uzņēmēju un paziņoto struktūru pienākumi, atļaujot tirgus uzraudzības iestādēm un iestādēm, kas atbild par paziņotajām struktūrām, pienācīgi veikt uzdevumus, kas tām noteikti ar JTR regulu, un nodrošināt to, lai tiktu efektīvi un saskaņoti īstenoti ES tiesību akti par produktiem.

Tomēr pretēji JTR regulai JTR lēmuma noteikumi nav tieši piemērojami. Lai nodrošinātu, ka visas ekonomikas nozares, uz kurām attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, iegūst no JTR uzlabojumiem, JTR lēmuma noteikumi jāintegrē spēkā esošajos tiesību aktos par produktiem.

Pētījums, kas tika veikts pēc preču tiesību aktu kopuma pieņemšanas 2008. gadā, liecina, ka lielākā daļa Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem ir jāpārskata nākamo triju gadu laikā ne tikai tādēļ, lai risinātu problēmas, kas novērotas visās nozarēs, bet arī ar atsevišķām nozarēm saistītu iemeslu dēļ. Ikvienā šādā pārskatīšanā tiktu automātiski iekļauta to tiesību aktu pielāgošana, kas skar JTR lēmumu, jo Parlaments, Padome un Komisija ir apņēmušies cik vien iespējams izmantot tā noteikumus turpmākajos tiesību aktos par produktiem, lai veicinātu iespējami lielu regulējuma saskanību.

Vairākām citām Savienības saskaņošanas direktīvām, tostarp Direktīvai 94/9/EK, minētajā periodā nav paredzēta pārskatīšana atsevišķas nozares problēmu dēļ. Lai nodrošinātu, ka šajās nozarēs tomēr tiek risinātas problēmas, kas saistītas ar neatbilstību un paziņotajām struktūrām, un kopējās produktu normatīvās vides saskanības labad tika nolemts pielāgotās direktīvas apvienot JTR lēmuma noteikumu kopumā.

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Šī iniciatīva atbilst Vienotā tirgus aktam[1], kurā uzsvērta nepieciešamība atjaunot uzticību produktu kvalitātei tirgū un pastiprinātas tirgus uzraudzības svarīgums.

Turklāt tā atbalsta Komisijas politiku labāka regulējuma un normatīvās vides vienkāršošanas jomā.

2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

ATEX Direktīvas 94/9/EK pielāgošana JTR lēmumam ir apspriesta ar nacionālajiem ekspertiem, kuri atbild par šīs direktīvas īstenošanu, ar paziņoto struktūru grupu, administratīvās sadarbības grupu, kā arī ar attiecīgajā ekspertu darba grupā esošajiem nozares apvienību pārstāvjiem.

No 2010. gada jūnija līdz oktobrim tika rīkota sabiedriska apspriešana, kas aptvēra visas nozares, kuras skar minētā iniciatīva. Tajā izmantoja četras konkrētai mērķauditorijai adresētas anketas: uzņēmējiem, iestādēm, paziņotajām struktūrām un lietotājiem. Komisijas dienesti saņēma 300 aizpildītu anketu. Rezultāti publicēti http://ec.europa.eu/enterprise/policies/single-market-goods/regulatory-policies-common-rules-for-products/new-legislative-framework/index_en.htm.

Papildus vispārējai apspriešanai īpaši apspriedās ar MVU. 2010. gada maijā un jūnijā Eiropas biznesa atbalsta tīklā notika apspriešanās ar 603 MVU. Rezultāti pieejami http://ec.europa.eu/enterprise/policies/single-market-goods/files/new-legislative-framework/smes_statistics_en.pdf.

Apspriešanā iniciatīvai tika plaši pausts atbalsts. Vienprātīgi atzīts, ka jāuzlabo tirgus uzraudzība un paziņoto struktūru novērtēšanas un uzraudzības sistēma. Iestādes to pilnībā atbalsta, jo tādējādi tiktu stiprināta pašreizējā sistēma un uzlabota sadarbība ES līmenī. Nozare gaida vienlīdzīgākus konkurences noteikumus, kas panākami, efektīvāk vēršoties pret produktiem, kuri neatbilst tiesību aktiem, kā arī saskaņojot un tādējādi vienkāršojot tiesību aktus. Par dažiem pienākumiem, kas tomēr ir nepieciešami, lai efektivizētu tirgus uzraudzību, izteiktas zināmas bažas. Šie pasākumi nozarei neradīs būtiskas izmaksas, turklāt labākas tirgus uzraudzības radītie ieguvumi daudzkārt atsvērs izmaksas.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Šim tiesību aktu kopumam paredzētais ietekmes novērtējums lielākoties pamatojas uz jaunajam tiesiskajam regulējumam veikto ietekmes novērtējumu. Papildus ekspertu atzinumu pieprasīšanai un analīzei šajā kontekstā, notika arī apspriešanās ar nozaru ekspertiem un ieinteresēto personu grupām, kā arī horizontālajiem ekspertiem, kas darbojas tehniskās saskaņošanas, atbilstības novērtēšanas, akreditācijas un tirgus uzraudzības jomā.

Tika izmantoti ārējo ekspertu atzinumi, lai iegūtu pamatdatus par konkrētām nozarēm: attiecībā uz ATEX nozari tika veikts pētījums “Tirgus apraksts un konkurences analīze tādu produktu un aizsardzības sistēmu jomā, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē”, kas pieejams http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/mechanical/files/atex/atexcomp_finalreport_en.pdf,

Ietekmes novērtējums

Pamatojoties uz savākto informāciju, Komisija veica ietekmes novērtējumu, kurā izskatīja un salīdzināja trīs variantus.

1. variants — līdzšinējā situācija bez pārmaiņām

Šis variants neparedz pārmaiņas pašlaik spēkā esošajā direktīvā, un tā pamatā ir tikai konkrēti uzlabojumi, ko varētu gaidīt no JTR regulas.

2. variants — saskaņošana ar JTR lēmumu, izmantojot neleģislatīvus pasākumus

2. variants izvērtē iespējamību veicināt brīvprātīgu JTR lēmuma noteikumu saskaņošanu, piemēram, noformējot tos kā labāko praksi vadlīniju dokumentos.

3. variants – saskaņošana ar JTR lēmumu, izmantojot leģislatīvus pasākumus

Šis variants nozīmē integrēt JTR lēmuma noteikumus spēkā esošajās direktīvās.

Tika konstatēts, ka vislabākais ir 3. variants, jo:

– tas vecinās tādu uzņēmumu un paziņoto struktūru konkurētspēju, kuri godprātīgi pilda pienākumus, pretstatā tiem, kas sistēmu izmanto krāpnieciski,

– tādējādi, nodrošinot vienādu attieksmi pret visiem uzņēmējiem, proti, importētājiem, izplatītājiem un paziņotajām struktūrām, tiks uzlabota iekšējā tirgus darbība,

– tas nerada ievērojamas izmaksas uzņēmējiem un paziņotajām struktūrām, paredzams, ka tiem, kuri jau darbojas atbildīgi, neradīsies papildu izmaksas vai arī tās būs nelielas,

– tas uzskatāms par efektīvāku nekā 2. variants, tā kā 2. variants nav realizējams, tad reāla pozitīva ietekme ir maz ticama,

– 1. un 2. variants nerisina problēmu, kas saistīta ar regulējuma nekonsekvenci, tāpēc normatīvā vide netiktu vienkāršota.

3. Priekšlikuma galvenie elementi 3.1. Horizontālas definīcijas

Ar šo priekšlikumu tiek ieviestas saskaņotas definīcijas terminiem, kurus parasti izmanto visos Savienības saskaņošanas tiesību aktos, tāpēc tie būtu konsekventi jālieto konkrētajā nozīmē visos minētajos tiesību aktos.

3.2. Uzņēmēju pienākumi un izsekojamības prasības

Ar šo priekšlikumu tiek skaidrāk noteikti ražotāju un pilnvaroto pārstāvju pienākumi un tiek ieviesti pienākumi importētājiem un izplatītājiem. Importētājiem jāpārbauda, vai ražotājs ir veicis piemērojamo atbilstības novērtēšanas procedūru un ir sagatavojis tehnisko dokumentāciju. Viņiem arī jāpārliecinās, vai ražotājs šo tehnisko dokumentāciju pēc pieprasījuma var darīt pieejamu iestādēm. Turklāt importētājiem jāpārbauda, vai produkti ir pareizi marķēti un tiem ir pievienoti vajadzīgie dokumenti, instrukcijas un drošības informācija. Viņiem jāglabā atbilstības deklarācijas kopija un jānorāda savs nosaukums un adrese uz produkta, vai, ja tas nav iespējams, uz iepakojuma vai pievienotajā dokumentācijā. Izplatītājiem jāpārbauda, vai produktam ir CE zīme, vai uz tā ir norādīts ražotāja un — attiecīgā gadījumā — importētāja nosaukums un vai tam ir vajadzīgā dokumentācija un instrukcijas.

Importētājiem un izplatītājiem jāsadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm un attiecīgi jārīkojas, ja tie ir piegādājuši neatbilstīgus produktus.

Visiem uzņēmējiem tiek noteikti pastiprināti pienākumi saistībā ar izsekojamību. Uz produktiem jābūt ražotāja nosaukumam, adresei un numuram, kas ļauj identificēt un saistīt produktu ar tā tehnisko dokumentāciju. Uz produkta, ko importē, jānorāda arī importētāja nosaukums un adrese. Turklāt katram uzņēmējam jāspēj iestādēm konkrēti norādīt, kurš uzņēmējs tam ir piegādājis vai kuram uzņēmējam tas ir piegādājis produktu.

3.3. Saskaņotie standarti

Nodrošinot atbilstību saskaņotajiem standartiem, tiek izdarīts pieņēmums par atbilstību pamatprasībām. Komisija 2011. gada 1. jūnijā pieņēma priekšlikumu regulai par Eiropas standartizāciju[2], kurā izklāstīts horizontālais Eiropas standartizācijas tiesiskais regulējums. Turklāt minētās regulas priekšlikumā cita starpā ir iekļauti noteikumi par Komisijas sagatavotajiem standartizācijas pieprasījumiem Eiropas standartizācijas organizācijām, par procedūru, kā celt iebildumus pret saskaņotajiem standartiem, un par ieinteresēto personu līdzdalību standartizācijas procesā. Tāpēc tiesiskās noteiktības labad Direktīvas 94/9/EK noteikumi, kuri attiecas uz šiem pašiem jautājumiem, no šā priekšlikuma ir svītroti.

Noteikumi, ar kuriem paredz pieņēmumu par atbilstību saskaņotajiem standartiem, ir grozīti, lai precizētu pieņēmuma par atbilstību apjomu gadījumos, kad standarti tikai daļēji aptver pamatprasības.

3.4. Atbilstības novērtēšana un CE zīme

Direktīvā 94/9/EK ir atlasītas pienācīgas atbilstības novērtēšanas procedūras, kuras ražotājiem jāpiemēro, lai pierādītu, ka viņu produkti atbilst veselības un drošības pamatprasībām. Ar šo priekšlikumu procedūras pielāgo to atjauninātajām redakcijām, kas izklāstītas JTR lēmumā. Ir saglabāti konkrēti elementi attiecībā uz procedūrām atsevišķās nozarēs.

CE zīmes vispārējie principi ir izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā, turpretim sīki izstrādāti noteikumi par CE zīmes uzlikšanu un īpašo sprādziendrošības marķējumu produktiem ir ietverti šajā priekšlikumā.

3.5. Paziņotās struktūras

Ar šo priekšlikumu tiek izvirzīti stingrāki paziņoto struktūru paziņošanas kritēriji. Tajā precizēts, ka arī filiālēm vai apakšlīgumu slēdzējiem jāievēro paziņošanas prasības. Tiek ieviestas konkrētas prasības paziņojošām iestādēm, un tiek pārskatīta paziņoto struktūru paziņošanas procedūra. Paziņotās struktūras kompetence jāpierāda ar akreditācijas sertifikātu. Ja, novērtējot paziņotās struktūras kompetenci, nav izmantota akreditācija, paziņojumā jāietver dokumentācija, kurā izklāstīts, kā ir notikusi minētās struktūras kompetences novērtēšana. Dalībvalstīm būs iespēja iebilst pret paziņošanu.

3.6. Tirgus uzraudzība un drošības klauzulas procedūra

Ar šo priekšlikumu tiek pārskatīta spēkā esošā drošības klauzulas procedūra. Ar to tiek ieviests informācijas apmaiņas posms starp dalībvalstīm un noteikti pasākumi, kas attiecīgajām iestādēm jāveic, ja tiek konstatēts neatbilstīgs produkts. Īsta drošības klauzulas procedūra, kuras rezultātā Komisijas līmenī tiek pieņemts lēmums, vai pasākums ir vai nav pamatots, tiek sākta tikai tad, ja kāda cita dalībvalsts iebilst pret pasākumu, kas veikts pret produktu. Ja domstarpību par veikto ierobežojošo pasākumu nav, visām dalībvalstīm attiecīgi jārīkojas savā teritorijā.

3.7. Komitoloģija un deleģētie akti

Noteikumi par pastāvīgo komiteju darbību ir jāpielāgo jaunajiem noteikumiem par deleģētajiem aktiem, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantā, un jaunajiem noteikumi par īstenošanas aktiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[3].

Direktīvā 94/9/EK ir paredzēta pastāvīgā komiteja. Šī komiteja nav iesaistīta Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantā paredzēto īstenošanas aktu pieņemšanā, tāpēc šis noteikums priekšlikumā ir svītrots.

Komisija saskaņā ar priekšsēdētāja paziņojumu Komisijai “Framework for Commission expert groups: horizontal rules and public register” (C(2010) 7649 galīgā redakcija), kas veiks pastāvīgās komitejas uzdevumus, kas paredzēti Direktīvā 94/9/EK, lai izpētītu visus jautājumus, kuri attiecas uz direktīvas piemērošanu.

4. Priekšlikuma juridiskie elementi

Juridiskais pamats

Priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants.

Subsidiaritātes princips

Iekšējais tirgus ir Savienības un dalībvalstu kopējā kompetencē. Subsidiaritātes principu ņem vērā jo īpaši saistībā ar jaunpievienotajiem noteikumiem, kuru mērķis ir efektīvāk izpildīt Direktīvu 94/9/EK, proti, saistībā ar importētāja un izplatītāja pienākumiem, izsekojamības noteikumiem, paziņoto struktūru novērtēšanas un paziņošanas noteikumiem, un ciešākas sadarbības pienākumiem pārskatītās tirgus uzraudzības un drošības procedūru kontekstā.

Pieredze, kas gūta, izpildot tiesību aktus, rāda, ka dalībvalstu līmenī veikto pasākumu rezultātā ir radušās atšķirīgas pieejas un atšķirīga attieksme pret uzņēmējiem ES, un tas apdraud šīs direktīvas mērķa sasniegšanu. Ja pasākumi problēmu risināšanai tiek veikti dalībvalstu līmenī, tas var apgrūtināt preču brīvu apriti. Turklāt rīcība dalībvalstu līmenī attiecas uz kompetenci tikai attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Tā kā starptautiskā tirdzniecība arvien paplašinās, pastāvīgi pieaug pārrobežu darījumu skaits. Ar saskaņotu darbību ES līmenī iespējams daudz labāk sasniegt izvirzītos mērķus, un tā jo īpaši padarīs efektīvāku tirgus uzraudzību. Tātad ir jārīkojas ES līmenī.

Direktīvu nekonsekvenci var atrisināt vienīgi ES likumdevējs.

Proporcionalitāte

Saskaņā ar proporcionalitātes principu ierosinātie grozījumi paredz vienīgi to, kas ir nepieciešams izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Jaunie vai grozītie pienākumi nozarei (proti, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, vai pārvaldes iestādēm) neradīs nevajadzīgu slogu un izmaksas. Ja tika konstatēts, ka grozījumiem ir negatīva ietekme, attiecīgā varianta ietekmes analīze palīdzēja rast visproporcionālāko risinājumu konstatētajām problēmām. Virkne grozījumu vērsti uz to, lai uzlabotu spēkā esošās direktīvas skaidrību, neieviešot jaunas prasības, kuras radītu papildu izmaksas.

Izmantotā likumdošanas metode

Veicot pielāgošanu JTR lēmumam, vairāki Direktīvas 94/9/EK noteikumi ir būtiski jāgroza. Lai nodrošinātu grozītā teksta lasāmību, ir izvēlēta tāda pārstrādāšanas metode, kas atbilst 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumam par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu[4].

Direktīvā 94/9/EK izdarītie grozījumi skar definīcijas, uzņēmēju pienākumus, pieņēmumu par atbilstību, ko nodrošina saskaņotie standarti, atbilstības deklarāciju, CE zīmi, paziņotās struktūras, drošības klauzulas procedūru un atbilstības novērtēšanas procedūras.

Šis priekšlikums nemaina direktīvas darbības jomu un veselības un drošības pamatprasības.

5. Ietekme uz budžetu

Šis priekšlikums neietekmē ES budžetu.

6. Papildu informācija

Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana

Pieņemot šo priekšlikumu, tiks atcelta Direktīva 94/9/EK.

Eiropas Ekonomikas zona

Priekšlikums attiecas uz EEZ, tāpēc tā piemērošanas jomā jāiekļauj arī Eiropas Ekonomikas zona.

ê 94/9/EK (pielāgots)

2011/0356 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu Ö saskaņošanu Õ attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē

(Pārstrādātā redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu Ö Līgumu par Eiropas Savienības darbību Õ un jo īpaši tā 100.a Ö 114. Õ pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[5],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

ò jauns

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/9/EK (1994. gada 23. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē[6], ir būtiski grozīta. Skaidrības labad tā būtu jāpārstrādā, jo ir veicami turpmāki grozījumi.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93[7], nosaka atbilstības novērtēšanas struktūru akreditācijas noteikumus, paredz tirgus uzraudzības sistēmu produktiem un trešo valstu produktu kontrolei un nosaka vispārīgus principus attiecībā uz CE zīmi.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK[8] nosaka vispārējo principu un atsauces noteikumu vienoto sistēmu, kuru paredzēts piemērot, tiesību aktos saskaņojot produktu tirdzniecības nosacījumus, lai nodrošinātu saskaņotu pamatu minēto tiesību aktu pārskatīšanai vai pārstrādāšanai. Tādēļ Direktīva 94/9/EK būtu jāpielāgo minētajam lēmumam.

ê94/9/EK 1. apsvērums (pielāgots)

(4) tā kā Ddalībvalstu pienākums ir aizsargāt savā teritorijā cilvēku drošību un veselību, kā arī, vajadzības gadījumā, mājdzīvniekus un mantu; tas pirmām kārtām attiecas uz darba ņēmējiem, jo īpaši ņemot vērā apdraudējumu, kas rodas, lietojot iekārtas un sistēmas, kuras nodrošina aizsardzību sprādzienbīstamā vidē;.

ê 94/9/EK 2. apsvērums (pielāgots)

tā kā sprādzienbīstamā vidē izmantojamo aizsardzības iekārtu un sistēmu nepieciešamo drošības līmeni dalībvalstīs reglamentē obligāti noteikumi; tā kā tie parasti aptver elektrotehnisko un citu specifikāciju, kas ietekmē sprādzienbīstamā vidē izmantojamo iekārtu konstrukciju un uzbūvi;

ê 94/9/EK 3. apsvērums (pielāgots)

tā kā prasības, ko katrā dalībvalstī izvirza attiecībā uz šādām iekārtām, atšķiras gan pēc piemērojuma jomas, gan pēc pārbaudes procedūrām; tā kā tāpēc šīs atšķirības var radīt šķēršļus tirdzniecībai Kopienas iekšienē;

ê 94/9/EK 4. apsvērums (pielāgots)

tā kā valsts tiesību aktu saskaņošana ir vienīgais līdzeklis šādu brīvas tirdzniecības šķēršļu novēršanai; tā kā atsevišķas dalībvalstis vienas pašas nevar veiksmīgi sasniegt šo mērķi; tā kā šajā direktīvā ir tikai izklāstītas prasības, kas būtiski ietekmē attiecīgo iekārtu brīvu apriti;

ê 94/9/EK 5. apsvērums (pielāgots)

tā kā noteikumiem, kam būtu jānovērš tehniski tirdzniecības šķēršļi, ir jābūt saskaņā ar Padomes 1985. gada 7. maija Rezolūcijā izklāstīto jauno pieeju[9], kas paredz noteikt drošības būtiskās prasības un citas prasības sabiedrības labā, nepazeminot jau esošo pamatoti reglamentēto aizsardzības līmeni dalībvalstīs; tā kā minētā rezolūcija paredz vienā direktīvā apkopot noteikumus, kas attiecas uz daudziem ražojumiem, lai novērstu biežus grozījumus un direktīvu skaita palielināšanos;

ê 94/9/EK 6. un 8. apsvērums (pielāgots)

(5) tā kā pašreizējās Ddirektīvas Ö 94/9/EK Õ par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz elektroiekārtām, kas izmantojamas sprādzienbīstamā vidē, ir veicinājusišas Ö efektīvu Õ sprādziendrošību, paredzot noteikumus, kuri reglamentē šādu iekārtu uzbūvi, un palīdzējušas novērst tirdzniecības šķēršļus šajā jomā; tā kā vienlaikus ir jāpārskata un jāpaplašina pašreizējās direktīvas, jo, skatot lietas kopsakarībā, pirmām kārtām ir jānodrošinās pret šādu iekārtu radīto potenciālo apdraudējumu. Tas pirmām kārtām nozīmē, ka pasākumi, kam jānodrošina lietotāju un trešo personu aizsardzība, ir jāņem vērā jau projektēšanas un ražošanas gaitā; Ö attiecībā gan uz kalnrūpniecības, gan virszemes iekārtām. Õ tā kā Aabas iepriekš minētās iekārtu grupas izmanto daudzās saimniecības un rūpniecības nozarēs un tām ir visai ievērojama nozīme tautsaimniecībā.

ê 94/9/EK 7. apsvērums (pielāgots)

tā kā apdraudējuma veidi attiecībā gan uz kalnrūpniecības, gan virszemes iekārtām, aizsardzības pasākumi un pārbaudes metodes bieži vien ir ļoti līdzīgi vai pat vienādi; tā kā tādēļ vienā direktīvā ir obligāti jāiekļauj noteikumi, kas skar abas šīs aizsardzības iekārtu un sistēmu grupas;

ê 94/9/EK 9. apsvērums (pielāgots)

(6) tā kā Ö Lai nodrošinātu Õ aizsardzības iekārtu un sistēmu drošību, var garantēt tikai tad, ja svarīga ir panākta atbilstība drošības un veselības Ö un drošības Õ aizsardzības būtiskajām prasībām.; tā kā Mminētās prasības, kas ir jāievēro attiecībā uz aizsardzības iekārtām un sistēmām, ietver Ö būtu sīkāk jāsadala Õ vispārējāas un papildu prasībāas; tā kā Ppapildu prasības pirmām kārtām Ö būtu jāattiecina Õ attiecas gan uz faktisko, gan iespējamo apdraudējumu.; tā kā Ttāpēc aizsardzības iekārtām un sistēmām Ö būtu Õ ir jāatbilst vismaz vienai no šīm prasībām, ciktāl tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu to atbilstīgu darbību vai paredzēto izmantošanu.; tā kā Iizmantošana paredzētiem mērķiem ir galvenais aizsardzības iekārtu un sistēmu sprādziendrošības priekšnosacījums; tā kā izgatavotājiem Ö Ražotājiem Õ ir obligāti jānodrošina izsmeļoša informācija.; tā kā Tturklāt ir jābūt īpašam un skaidram marķējumam, kas norāda, ka minētās iekārtas ir izmantojamas sprādzienbīstamā vidē.;

ê 94/9/EK 10. apsvērums (pielāgots)

tā kā, pamatojoties uz Līguma 118.a pantu, ir paredzēts sagatavot direktīvu par darbībām sprādzienbīstamā vidē; tā kā minētā papildu direktīva pirmām kārtām attieksies uz sprādzienbīstamību, kas rodas iekārtu izmantošanas gaitā un/vai ir atkarīga no to uzstādīšanas veida un paņēmieniem;

ê 94/9/EK 11. apsvērums (pielāgots)

(7) tā kā, Llai panāktu iekārtu drošību, ir obligāti jāievēro veselības aizsardzības un drošības būtiskās Ö pamat Õ prasības.; tā kā, Īīstenojot minētās prasības, ir jābalstās uz veselo saprātu, ņemot Ö būtu jāņem Õ vērā gan tehnikas attīstības līmenis ražošanas brīdī, gan noteicošieos tehniskieos un saimnieciskieos apsvērumius.

ê 94/9/EK 12. apsvērums (pielāgots)

tā kā tāpēc šajā direktīvā ir izklāstītas tikai būtiskās prasības; tā kā, lai varētu vieglāk pārliecināties, ka būtiskās prasības ir izpildītas, ir jābūt saskaņotiem Eiropas standartiem, kas pirmām kārtām attiecas uz sprādziendrošības aspektiem, kuri nav saistīti ar elektrību – šie standarti aptver iekārtu projektēšanu, izgatavošanu un testēšanu, un to ievērošana ļauj uzskatīt, ka ražojums atbilst minētajām pamatprasībām; tā kā saskaņotos Eiropas standartus izstrādā privātas organizācijas, un tie nedrīkst būt juridiski saistoši; tā kā šajā sakarā Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (Cenelec) ir atzītas kā organizācijas, kas kompetentas noteikt saskaņotos standartus, kuri balstās uz Komisijas un šo divu organizāciju 1984. gada 13. novembrī pieņemtajām vispārīgajām sadarbības pamatnostādnēm; tā kā saskaņotie standarti šajā direktīvā aptver tehniskās specifikācijas (Eiropas standarti jeb saskaņošanas dokumenti), ko pēc Komisijas pamudinājuma ir apstiprinājusi viena vai abas šīs organizācijas, saskaņā ar Padomes Direktīvu 83/189/EEK (1983. gada 28. marts), ar ko nosaka procedūru informācijas sniegšanai tehnisko standartu un noteikumu jomā[10], un ievērojot iepriekš minētās vispārīgās pamatnostādnes;

ê 94/9/EK 13. apsvērums (pielāgots)

tā kā, lai panāktu, ka darba devēji un darba ņēmēji sniedz efektīvu un atbilstīgu ieguldījumu standartizācijas gaitā, ir jāuzlabo tās likumiskais pamats; tā kā tas jāpaveic līdz šīs direktīvas ieviešanas brīdim;

ê 94/9/EK 14. apsvērums (pielāgots)

tā kā, ņemot vērā riska veidus, kas saistīti ar iekārtu lietošanu sprādzienbīstamā vidē, ir jāizstrādā procedūras, kuras jāievēro, novērtējot atbilstību direktīvu pamatprasībām; tā kā, izstrādājot šīs procedūras, ir jāņem vērā bīstamības pakāpe, kas raksturo iekārtas un/vai pret kuru sistēmām ir jāpasargā tuvējā apkārtne; tā kā tāpēc visas iekārtu atbilstības kategorijas ir jāpapildina ar adekvātu procedūru vai ir jānodrošina izvēle starp vairākām līdzvērtīgām procedūrām; tā kā apstiprinātās procedūras pilnībā atbilst Padomes Lēmumam 93/465/EEK (1993. gada 22. jūlijs) par atbilstības novērtējuma procedūru dažādu posmu moduļiem un noteikumiem par to, kā piestiprināt un izmantot CE atbilstības zīmi, ko paredzēts izmantot tehniskas saskaņošanas direktīvās[11];

ê 94/9/EK 15. apsvērums (pielāgots)

tā kā Padome paredz, ka CE zīmi nodrošina ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā; tā kā minētā zīme apliecina, ka ražojums atbilst visām Kopienas tiesību aktos šim produktam paredzētajām pamatprasībām un novērtēšanas procedūrām;

ê 94/9/EK 16. apsvērums (pielāgots)

tā kā ir ieteicams paredzēt, ka dalībvalstis saskaņā ar Līguma 100.a pantu var veikt pagaidu pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu laist tirgū un lietot iekārtas un aizsardzības sistēmas, ja tās rada īpašus draudus cilvēku drošībai, kā arī mājdzīvniekiem vai īpašumam, ar noteikumu, ka uz šiem pasākumiem attiecas Kopienas uzraudzības procedūra;

ê 94/9/EK 17. apsvērums (pielāgots)

tā kā jebkura saskaņā ar šo direktīvu pieņemta lēmuma adresāts ir jāinformē par lēmuma pieņemšanas motīviem un pieejamiem pārsūdzības līdzekļiem;

ê 94/9/EK 18. apsvērums (pielāgots)

tā kā 1985. gada 18. decembrī Padome ir pieņēmusi Pamatdirektīvu 76/117/EEK par elektroiekārtām, kas izmantojamas sprādzienbīstamā vidē[12], bet 1982. gada 15. februārī – Direktīvu 82/130/EEK par elektroiekārtām, kas izmantojamas raktuvēs sprādzienbīstamā vidē, kur iespējama raktuvju gāzes klātbūtne[13]; tā kā jau saskaņošanas pirmsākumos bija paredzēts saskaņošanu pēc izvēles un daļēju saskaņošanu, kas ir minēto direktīvu pamatā, aizstāt ar pilnīgu saskaņošanu; tā kā šī direktīva pilnībā aptver iepriekš minēto direktīvu darbības jomu, un tā kā tāpēc minētās direktīvas ir jāatceļ;

ê 94/9/EK 19. apsvērums (pielāgots)

tā kā iekšējais tirgus ir telpa bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite;

ê 94/9/EK 20. apsvērums (pielāgots)

tā kā ir jāparedz pārejas pasākumi, kas ļauj tirgot un nodot ekspluatācijā iekārtas, kuras ražotas saskaņā ar valsts noteikumiem, kas bijuši spēkā šīs direktīvas pieņemšanas dienā,

ò jauns

(8) Lai nodrošinātu augstu sabiedrības interešu, piemēram, veselības un drošības, aizsardzības līmeni, tiešo patērētāju un vides aizsardzību, kā arī lai garantētu taisnīgu konkurenci Savienības tirgū, uzņēmējiem būtu jāatbild par produktu atbilstību, ņemot vērā viņu attiecīgos uzdevumus piegādes ķēdē.

(9) Visiem uzņēmējiem, kas veido piegādes un izplatīšanas ķēdi, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tie dara pieejamus tirgū tikai tādus produktus, kas atbilst šai direktīvai. Jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra uzņēmēja uzdevumiem piegādes un izplatīšanas procesā.

(10) Ražotājs sīki pārzina produkta projektēšanas un ražošanas procesu, tāpēc viņš var vislabāk veikt pilnīgu atbilstības novērtēšanas procedūru. Tādēļ atbilstības novērtēšanai arī turpmāk vajadzētu būt vienīgi ražotāja pienākumam.

(11) Jānodrošina, lai trešo valstu produkti, kuri tiek ievesti Savienības tirgū, atbilstu šīs direktīvas prasībām un jo īpaši lai ražotāji minētajiem produktiem būtu veikuši atbilstīgas novērtēšanas procedūras. Tādēļ būtu jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, vai produkti, ko viņi laiž tirgū, atbilst šīs direktīvas prasībām, un ka tie nelaiž tirgū produktus, kuri šādām prasībām neatbilst vai kuri rada apdraudējumu. Būtu arī jāparedz, ka importētāji pārliecinās, vai ir veiktas atbilstības novērtēšanas procedūras un vai produkta marķējums un ražotāju sagatavotā dokumentācija ir pieejama uzraudzības iestādēm pārbaudes veikšanai.

(12) Izplatītājs dara produktu pieejamu tirgū pēc tam, kad ražotājs vai importētājs to ir laidis tirgū, un izplatītājam būtu jārīkojas pietiekami piesardzīgi, lai nodrošinātu, ka viņa apiešanās ar produktu nelabvēlīgi neietekmē produkta atbilstību.

(13) Laižot produktu tirgū, katram importētājam uz produkta būtu jānorāda savs nosaukums un adrese saziņai. Gadījumos, kad produkta izmērs vai raksturs to neatļauj, būtu jāparedz izņēmumi. Tas ietver arī gadījumus, kad importētājam būtu jāatver iepakojums, lai uz produkta norādītu savu nosaukumu un adresi.

(14) Ikviens uzņēmējs, kurš laiž tirgū kādu produktu ar savu vārdu vai preču zīmi, vai izmaina produktu tā, ka izmaiņas varētu ietekmēt atbilstību šīs direktīvas prasībām, būtu jāuzskata par ražotāju, un viņam būtu jāuzņemas ražotāja pienākumi.

(15) Izplatītāji un importētāji darbojas tirgus vidē, tāpēc tiem būtu jāiesaistās tirgus uzraudzības uzdevumos, ko veic kompetentās valsts iestādes, un tiem vajadzētu būt sagatavotiem aktīvai rīcībai, lai sniegtu kompetentajām iestādēm visu vajadzīgo informāciju par attiecīgo produktu.

(16) Nodrošinot produkta izsekojamību visā piegādes ķēdē, tirgus uzraudzība kļūst vienkāršāka un efektīvāka. Efektīva izsekojamības sistēma atvieglina tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumu atrast uzņēmējus, kas neatbilstīgus produktus darījuši pieejamus tirgū.

(17) Šajā direktīvā būtu jāparedz noteikt vienīgi veselības un drošības pamatprasības. Lai būtu vieglāk novērtēt atbilstību minētajām prasībām, jāparedz pieņēmums par to produktu atbilstību, kuri atbilst saskaņotajiem standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. [../..] [..] (…..) par Eiropas standartizāciju un grozījumiem Padomes Direktīvās 89/686/EEK un 93/15/EEK, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/105/EK un 2009/23/EK[14], ar mērķi formulēt sīki izstrādātas minēto prasību tehniskās specifikācijas.

(18) Regula (ES) Nr. [../..] par Eiropas standartizāciju] paredz procedūru, kā celt iebildumus pret saskaņotajiem standartiem, ja minētie standarti tikai daļēji atbilst šīs direktīvas prasībām.

(19) Lai uzņēmēji varētu demonstrēt un kompetentās iestādes nodrošināt, ka produkti, kas darīti pieejami tirgū, atbilst veselības un drošības pamatprasībām, ir jāparedz atbilstības novērtēšanas procedūras. Lēmumā Nr. 768/2008/EK paredzēti atbilstības novērtēšanas procedūru moduļi, kas ietver procedūras pieaugošā stingrības pakāpē, kuras ir proporcionālas iesaistītā apdraudējuma līmenim un nepieciešamajam drošības līmenim. Lai nodrošinātu saskaņotību starp nozarēm un izvairītos no ad hoc gadījumiem, atbilstības novērtēšanas procedūras būtu jāizvēlas no minētajiem moduļiem.

(20) Ražotājam būtu jāsagatavo ES atbilstības deklarācija, kurā tiktu sniegta sīka informācija par produkta atbilstību šīs direktīvas prasībām.

(21) CE zīme, kas norāda produkta atbilstību, ir redzamais rezultāts veselam procesam, kas plašākā nozīmē ietver arī atbilstības novērtēšanu. Vispārīgie principi, kas reglamentē CE zīmi, ir izklāstīti Regulā (EK) Nr. 765/2008. CE zīmes uzlikšanas noteikumi būtu jānosaka šajā direktīvā.

(22) Šajā direktīvā izklāstītās atbilstības novērtēšanas procedūras noteic to atbilstības novērtēšanas struktūru iesaistīšanos, kuras dalībvalstis ir paziņojušas Komisijai.

(23) Pieredze liecina, ka Direktīvā 94/9/EK noteiktie kritēriji, kuriem atbilstības novērtēšanas struktūrām jāatbilst, lai tās paziņotu Komisijai, nav pietiekami, lai nodrošinātu paziņoto struktūru vienlīdz augsta līmeņa darbību visā Savienībā. Tomēr ir svarīgi, lai visas paziņotās struktūras veiktu savas funkcijas vienādā līmenī un taisnīgas konkurences apstākļos. Tādēļ jānosaka obligātās prasības atbilstības novērtēšanas struktūrām, kuras vēlas tikt paziņotas, lai varētu sniegt atbilstības novērtēšanas pakalpojumus.

(24) Lai nodrošinātu saskaņotu atbilstības novērtēšanas kvalitātes līmeni, ir arī svarīgi noteikt prasības paziņojošām iestādēm un citām struktūrām, kas piedalās paziņoto struktūru novērtēšanā, paziņošanā un uzraudzībā.

(25) Ja atbilstības novērtēšanas struktūra demonstrē atbilstību kritērijiem, kas noteikti saskaņotajos standartos, būtu jāpieņem, ka tā atbilst atbilstīgajām prasībām, kuras noteiktas šajā direktīvā.

(26) Šajā direktīvā izveidotā sistēma būtu jāpapildina ar akreditācijas sistēmu, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 765/2008. Akreditācija ir svarīgs līdzeklis, kā verificēt atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, tāpēc tā arī būtu jāizmanto paziņošanā.

(27) Regulā (EK) Nr. 765/2008 paredzētā pārredzamā akreditācija, kas nodrošina atbilstības sertifikātu vajadzīgo uzticamību, valsts publiskā sektora iestādēm visā Savienībā būtu jāuzskata par vēlamāko līdzekli, kā demonstrēt atbilstības novērtēšanas struktūru tehnisko kompetenci. Tomēr valstu iestādes var uzskatīt, ka tām ir piemēroti līdzekļi, ar ko pašām veikt novērtēšanu. Šādos gadījumos, lai nodrošinātu citu valsts iestāžu veiktās novērtēšanas pienācīgu ticamības līmeni, valsts iestādēm būtu jāiesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm vajadzīgie dokumentārie pierādījumi, ka izvērtētās atbilstības novērtēšanas struktūras atbilst attiecīgajām normatīvajām prasībām.

(28) Atbilstības novērtēšanas struktūras bieži piešķir apakšlīgumus par kādām to darbības daļām saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto filiāles. Lai nodrošinātu aizsardzības līmeni, kāds nepieciešams Savienības tirgū laižamajiem produktiem, ir ļoti svarīgi, lai atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanai apakšlīgumu slēdzēji un filiāles atbilstu tādām pašām prasībām, kādām paziņotās struktūras. Tādēļ ir svarīgi, lai paziņojamo struktūru kompetences un snieguma novērtēšana un jau paziņoto struktūru uzraudzība attiektos arī uz darbībām, kuras veic apakšlīgumu slēdzēji un filiāles.

(29) Jāpalielina paziņošanas procedūras efektivitāte un pārredzamība, un jo īpaši tā jāpielāgo jaunajām tehnoloģijām, lai paziņošanu varētu veikt elektroniski.

(30) Paziņotās struktūras var piedāvāt savus pakalpojumus visā Savienībā, tāpēc ir lietderīgi dot pārējām dalībvalstīm un Komisijai iespēju iebilst pret paziņoto struktūru. Tādēļ ir svarīgi noteikt laikposmu, kurā var novērst visas šaubas vai bažas par atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, pirms tās sāk darboties kā paziņotās struktūras.

(31) Konkurētspējai ir svarīgi, lai paziņotās struktūras piemērotu atbilstības novērtēšanas procedūras, neradot lieku apgrūtinājumu uzņēmējiem. Tā paša iemesla dēļ un lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret uzņēmējiem, jānodrošina konsekventa atbilstības novērtēšanas procedūru tehniskā piemērošana. Vislabāk to var panākt ar atbilstīgu koordinēšanu un sadarbību starp paziņotajām struktūrām.

(32) Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, jāprecizē, ka Regulas (EK) Nr. 765/2008 noteikumi par Savienības tirgus uzraudzību un kontroli attiecībā uz produktiem, kuri tiek ievesti Savienības tirgū, attiecas uz produktiem, uz kuriem attiecas šī direktīva. Šai direktīvai nevajadzētu kavēt dalībvalstis no kompetento iestāžu izvēles šo uzdevumu veikšanai.

(33) Direktīvā 94/9/EK jau ir paredzēta drošības procedūra. Lai uzlabotu pārredzamību un samazinātu procedūras laiku, jāuzlabo esošā drošības klauzulas procedūra, lai padarītu to efektīvāku un lai tajā izmantotu dalībvalstīs pieejamās zināšanas;

(34) Pašreizējā sistēma būtu jāpapildina ar procedūru, kas ļauj ieinteresētajām personām saņemt informāciju par pasākumiem, kurus paredzēts veikt attiecībā uz produktiem, kas apdraud cilvēku veselību un drošību vai citus sabiedrības interešu aizsardzības aspektus. Tai būtu arī jāļauj tirgus uzraudzības iestādēm sadarbībā ar attiecīgajiem uzņēmējiem savlaicīgāk rīkoties saistībā ar šādiem produktiem.

(35) Ja dalībvalstis un Komisija vienojas par kādas dalībvalsts veiktā pasākuma pamatotību, Komisijai turpmāk nebūtu jāiesaistās, izņemot gadījumus, kad neatbilstības iemesls var būt saskaņotā standarta trūkumi.

(36) Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas saskaņā ar šo direktīvu pieņemto valsts noteikumu pārkāpumu gadījumos, un būtu jānodrošina to īstenošana. Minētajām sankcijām vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

(37) Jāparedz pārejas pasākumi, kas ļautu darīt pieejamus tirgū un laist ekspluatācijā produktus, kas jau ir laisti tirgū saskaņā ar Direktīvu 94/9/EK.

(38) Dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt šīs direktīvas mērķi, proti, nodrošināt, lai produkti tirgū atbilstu prasībām, kas paredz augstu veselības aizsardzības un drošības un citu sabiedrības interešu aizsardzības līmeni, garantējot iekšējā tirgus darbību, un tā vēriena un seku dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(39) Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos būtu jāattiecina tikai uz tiem noteikumiem, kuri, salīdzinot ar Direktīvu 94/9/EK, paredz būtiskus grozījumus. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav grozīti, izriet no Direktīvas 94/9/EK.

(40) Šī direktīva nedrīkstētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz X pielikuma B daļā noteiktajiem termiņiem Direktīvas 94/9/EK transponēšanai valsts tiesību aktos un tās piemērošanai,

ê 94/9/EK

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1.I NODAĻA

ê 94/9/EK (pielāgots)

Darbības joma, preču laišana tirgū un preču brīva aprite Ö Vispārīgi noteikumi Õ

1. pants

ÖDarbības joma Õ

1. Šoī direktīvua attiecas uz Ö piemēro šādiem produktiem: Õ

ê 94/9/EK

(a) iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas izmantojamas sprādzienbīstamā vidē;.

ê 94/9/EK (pielāgots)

(b) 2. Šīs direktīvas darbības joma aptver arī drošības ierīcēmes, kontrolierīcēmes un regulēšanas ierīcēmes, kas paredzētas izmantošanai ārpus sprādzienbīstamas vides, bet nodrošina vai veicina iekārtu un aizsardzības sistēmu drošu darbību sprādzienbīstamos apstākļos.

4.2. Ö Šo direktīvu nepiemēro Õ Šī direktīva neattiecas uz Ö šādiem produktiem Õ :

ê 94/9/EK

– medicīnas iekārtām, kas paredzētas izmantošanai medicīnas nozarē,

– iekārtām un aizsardzības sistēmām, ja sprādzienbīstamību izraisa vienīgi sprādzienbīstamu vielu vai nestabilu ķīmisku vielu klātbūtne,

– iekārtām, kas paredzētas izmantošanai mājas apstākļos un nekomerciālā vidē, kur sprādzienbīstama vide rodas ļoti reti, un vienīgi tad, ja ir nejauši notikusi gāzveida kurināmā noplūde,

– individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kas minēti Padomes Direktīvā 89/686/EEK[15],

– jūras kuģiem un pārvietojamām iekārtām atklātā jūrā, kā arī uz aprīkojumu, kas atrodas uz tādiem kuģiem vai iekārtām,

– transporta līdzekļiem, t. i., transportlīdzekļiem un to piekabēm, ko izmanto vienīgi pasažieru pārvadāšanai pa gaisu vai izmantojot autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļu tīklu, kā arī uz transporta līdzekļiem, ja vien tie paredzēti kravu pārvadāšanai pa gaisu, izmantojot koplietošanas ceļu vai dzelzceļu tīklu, vai ūdensceļus. Šeit neietilpst transportlīdzekļi, kas paredzēti izmantošanai sprādzienbīstamā vidē,

– iekārtām, kas minētas Līguma 346223. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

ê 94/9/EK (pielāgots)

2. pants

Ö Definīcijas Õ

3. Šajā direktīvā izmanto turpmāk norādītās definīcijas:.

Iekārtas un aizsardzības sistēmas, kas izmantojamas sprādzienbīstamā vidē

ê 94/9/EK

è1 Corrigendum, OJ L 21, 26.1.2000, p. 42

(1) a) “iIekārtas” ir mehānismi, aparatūra, stacionāras vai pārvietojamas ierīces, vadības sistēmas elementi un to aprīkojums, kā arī signālierīces un avārijas novēršanas sistēmas, kas katra atsevišķi vai visas kopā ir paredzētas enerģijas ražošanai, pārraidei, glabāšanai, mērīšanai, è1 regulēšanai un pārveidošanai un/vai materiālu pārstrādei ç un kas var izraisīt sprādzienu, jo tās satur potenciālus aizdegšanās avotus;.

ê 94/9/EK

è1 Labojums, OV L 21, 26.1.2000., 42. lpp.

ð jauns

(2) b) è1 “aAizsardzības sistēmas” ir ierīces, kam jāaptur sākotnējs sprādziens un/vai jāierobežo sprādziena darbības diapazons un ko atsevišķi laiž ð dara pieejamas ï tirgū izmantošanai kā autonomas sistēmas; tajās neietilpst iepriekš aplūkotie iekārtu komponenti ç ;.

ê 94/9/EK (pielāgots)

(3) c) “kKomponents” ir jebkura detaļa, kas būtiski ietekmē iekārtu un aizsardzības sistēmu drošu darbību, bet kurai nepiemīt autonoma funkcija.;

Eksplozīva vide

(4) Ö “eksplozīva vide” ir Õ vViegli uzliesmojošu vielu un gaisa maisījums gāzes, tvaika, miglas vai putekļu veidā, kurā degšanas process pēc aizdegšanās atmosfēras apstākļos aptver visu atlikušo maisījuma daļu;.

Sprādzienbīstama vide

(5) Ö “sprādzienbīstama vide” ir Õ vVide, kas var kļūt sprādzienbīstama vietējo un ražošanas apstākļu dēļ;.

Iekārtu grupas un kategorijas

ê 94/9/EK (pielāgots)

è1 Labojums, OV L 304, 5.12.2000., 19. lpp.

(6) “I iekārtu grupā” ir ietvertas iekārtas, kas paredzētas izmantošanai è1 raktuvju apakšzemes daļā un tādos ç raktuvju virszemes objektos, ko var apdraudēt raktuvju gāze un/vai viegli uzliesmojoši putekļi. Ö , un kas ietver M1 un M2 kategoriju, kā izklāstīts I pielikumā; Õ

ê 94/9/EK (pielāgots)

(7) “II iekārtu grupā” ir ietvertas iekārtas, kas paredzētas izmantošanai citās vietās, ko var apdraudēt sprādzienbīstama vide. Ö , un kas ietver 1., 2. un 3. kategoriju, kā izklāstīts I pielikumā; Õ

(8) Ö “iekārtu kategorija” definē vajadzīgos aizsardzības līmeņus, kā minēts Õ Iekārtu kategorijas, kas atbilst noteiktam aizsardzības līmenim, ir raksturotas I pielikumā;.

Dažas iekārtas un aizsardzības sistēmas ir projektētas izmantošanai konkrētā sprādzienbīstamā vidē. Šajā gadījumā tām ir attiecīgs marķējums.

Paredzamā izmantošana

(9) Ö “paredzamā izmantošana” Õ Direktīvas 1. panta 2. punktā minēto iekārtu, aizsardzības sistēmu un ierīču Ö Produktu Õ izmantošana atbilstīgi iekārtu grupai un kategorijai, un ņemot vērā visu ražotāja norādīto informāciju, kas ir nepieciešama Ö produktu Õ iekārtu, aizsardzības sistēmu un ierīču drošai darbībai;.

ò jauns

[Lēmuma Nr. 768/2008/EK R1. pants]

(10) “darīt pieejamu tirgū” nozīmē par samaksu vai bez maksas piegādāt produktu izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū, veicot komercdarbību;

(11) “laist tirgū” nozīmē produktu pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

(12) “ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo produktu vai liek produktu projektēt vai ražot un tirgo minēto produktu ar savu vārdu vai preču zīmi;

(13) “pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

(14) “importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un laiž Savienības tirgū kādas trešās valsts produktu;

(15) “izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas dara produktu pieejamu tirgū;

(16) “uzņēmēji” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;

(17) “tehniskā specifikācija” ir dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kurām produktam, procesam vai pakalpojumam ir jāatbilst;

(18) “saskaņotais standarts” ir saskaņotais standarts, kā definēts 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā Regulā (ES) Nr. [../..] [par Eiropas standartizāciju];

(19) “akreditācija” ir akreditācija, kas definēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā;

(20) “valsts akreditācijas struktūra” ir valsts akreditācijas struktūra, kas definēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;

(21) “atbilstības novērtēšana” ir process, kurā demonstrē, vai ir ievērotas veselības un drošības pamatprasības, kuras attiecas uz produktu, procesu, pakalpojumu vai sistēmu;

(22) “atbilstības novērtēšanas struktūra” ir struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspekciju;

(23) “atsaukšana” ir ikviens pasākums, kura mērķis ir saņemt atpakaļ produktu, kas jau ir bijis pieejams tiešajam patērētajam;

(24) “izņemšana” ir ikviens pasākums, kas paredzēts, lai novērstu, ka produkts no piegādes ķēdes tiek darīts pieejams tirgū;

(25) “CE zīme” ir zīme, ar ko ražotājs norāda, ka produkts atbilst piemērojamajām prasībām, kuras izklāstītas Savienības saskaņošanas tiesību aktos attiecībā uz tās uzlikšanu;

(26) “Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir visi Savienības tiesību akti, ar ko saskaņo produktu tirdzniecības nosacījumus.

ê 94/9/EK (pielāgots)

ð jauns

32. pants

Ö Pieejamība tirgū Õ

1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. panta 2. punktā minētās iekārtas, aizsardzības sistēmas un ierīces, uz kurām attiecas šī direktīva, Ö produktus Õ laiž ð dara pieejamus ï tirgū un nodod ekspluatācijā tikai tad, ja, tās Ö tos Õ pareizi uzstādot un uzturot kārtībā, kā arī lietojot Ö saskaņā ar Õ paredzētoajiem mērķiem, tās Ö tie Õ neapdraud cilvēku veselību un drošību, kā arī mājdzīvniekus vai īpašumu Ö atbilst šai direktīvai Õ .

2. Šīs direktīvas noteikumi neskar dalībvalstu tiesības pēc saviem ieskatiem, attiecīgi ievērojot Līguma noteikumus, noteikt nepieciešamās prasības, lai nodrošinātu cilvēku un jo īpaši darba ņēmēju aizsardzību laikā, kad viņi lieto 1. panta 2. punktā minētās iekārtas, aizsardzības sistēmas un ierīces, Ö attiecīgos produktus Õ ar noteikumu, ka šīs iekārtas, aizsardzības sistēmas vai ierīces Ö šie produkti Õ nav pārveidotias pretēji šīs direktīvas noteikumiem.

3. Dalībvalstis neliedz izstādīt gadatirgos, izstādēs, Ö un Õ skatēs un citur 1. panta 2. punktā minētās iekārtas, aizsardzības sistēmas vai ierīces Ö produktus Õ , kas neatbilst šaiīs direktīvais noteikumiem, ja vien labi redzama zīme skaidri norāda uz to, ka šīs iekārtas, aizsardzības sistēmas un ierīces, kas minētas 1. panta 2. punktā, Ö šie produkti Õ neatbilst prasībām un nav paredzētias pārdošanai, kamēr ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis, kurš reģistrēts Kopienā Ö Savienībā Õ , nav nodrošinājis šo atbilstību. Demonstrējumu laikā ir jāveic atbilstoši drošības pasākumus, kas nodrošina cilvēku aizsardzību.

ê 94/9/EK (pielāgots)

43. pants

ÖVeselības un drošības pamatprasības Õ

Direktīvas 1. panta 2. punktā minētajām iekārtām, aizsardzības sistēmām un ierīcēm, uz kurām attiecas šī direktīva, Ö Produkti atbilst Õ ir jāatbilst attiecīgajām veselības aizsardzības un drošības būtiskajām Ö pamat Õ prasībām, kas izklāstītas II pielikumā, ņemot vērā to paredzamo izmantošanu.

ê 94/9/EK (pielāgots)

è1 Labojums, OV L 21, 26.1.2000., 42. lpp.

ð jauns

54. pants

Ö Brīva aprite Õ

1. Dalībvalstis nedrīkst savā teritorijā aizliegt, ierobežot vai kavēt 1. panta 2. punktā minēto iekārtu, aizsardzības sistēmu vai ierīču Ö produktu Õ laišanu ð pieejamību ï tirgū un to nodošanu ekspluatācijā, ja tās atbilst šīs direktīvas prasībām.

2. Dalībvalstis nedrīkst aizliegt, ierobežot vai kavēt tādu komponentu laišanu ð pieejamību ï tirgū, ko paredzēts iebūvēt šajā direktīvā minētajoās iekārtās vai aizsardzības sistēmās Ö produktos Õ , è1 ja tiem ir pievienots rakstisks atbilstības apliecinājums saskaņā ar 138. panta 3. punktu ç .

ê 94/9/EK

5. pants

1. Dalībvalstis uzskata, ka visiem šīs direktīvas noteikumiem, to skaitā II nodaļā noteiktajām atbilstības novērtēšanas procedūrām, atbilst:

– 1. panta 2. punktā minētās iekārtas, aizsardzības sistēmas un ierīces, ja tām ir pievienota X pielikumā minētā EK atbilstības deklarācija un ir nodrošināts 10. pantā paredzētā CE zīme,

– 4. panta 2. punktā minētie komponenti, ja tiem ir pievienots 8. panta 3. punktā minētais atbilstības sertifikāts.

Ja saskaņoto standartu nav, dalībvalstis pēc saviem ieskatiem veic visus vajadzīgos pasākumus, lai informētu ieinteresētās puses par valstī spēkā esošajiem tehniskajiem standartiem un specifikācijām, kurus tās uzskata par svarīgiem vai saistītiem ar II pielikumā minēto veselības aizsardzības un drošības būtisko prasību atbilstīgu izpildi.

2. Ja valsts standarts, kas transponē saskaņoto standartu, attiecībā uz kuru Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī ir publicēta norāde, attiecas uz vienu vai vairākām veselības aizsardzības un drošības būtiskajām prasībām, uzskata, ka 1. panta 2. punktā minētās iekārtas, aizsardzības sistēmas un ierīces vai 4. panta 2. punktā minētie komponenti, kas izgatavoti saskaņā ar minēto standartu, atbilst attiecīgajām veselības aizsardzības un drošības prasībām.

Dalībvalstis publicē norādes uz valsts standartiem, kuri transponē saskaņotos standartus.

3. Dalībvalstis veic attiecīgos pasākumus, lai valsts mērogā nodrošinātu darba devējiem un darbiniekiem iespēju ietekmēt saskaņoto standartu izstrādāšanu un uzraudzību.

6. pants

1. Ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka 5. panta 2. punktā minētie saskaņotie standarti tikai daļēji atbilst 3. pantā minētajām veselības aizsardzības un drošības būtiskajām prasībām, tad Komisija vai attiecīgā dalībvalsts ierosina šo jautājumu izskatīt komitejā, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 83/189/EEK, turpmāk tekstā "komiteja", pamatojot savu rīcību. Komiteja nekavējoties sniedz savu atzinumu.

Saņemot komitejas atzinumu, Komisija informē dalībvalstis par to, vai ir jāsvītro norādes uz šiem standartiem, kas iekļautas 5. panta 2. punktā minētajās publikācijās.

2. Komisija var paredzēt jebkādus piemērotus pasākumus, kas praktiski nodrošina šīs direktīvas vienādu piemērošanu saskaņā ar 3. punktā noteikto procedūru.

ê Regula (EK) Nr. 1882/2003

3. Komisijai palīdz pastāvīgā komiteja (turpmāk tekstā - "Komiteja").

Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/486/EK[16] 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Komiteja pieņem savu reglamentu.

ê 94/9/EK

4. Pastāvīgā komiteja var turklāt izskatīt jebkuru jautājumu saistībā ar šīs direktīvas piemērošanu, ko priekšsēdētājs izvirzījis pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma.

7. pants

ê 94/9/EK

1. Ja dalībvalsts konstatē, ka 1. panta 2. punktā minētās iekārtas, aizsardzības sistēmas vai ierīces ar CE atbilstības zīmi, ko lieto atbilstīgi paredzētajam mērķim, var apdraudēt cilvēku drošību, kā arī mājdzīvniekus vai īpašumu, tā veic visus vajadzīgos pasākumus, lai šādas iekārtas vai aizsardzības sistēmas izņemtu no tirgus, aizliegtu to laišanu tirgū, nodošanu ekspluatācijā un izmantošanu vai ierobežotu to brīvu apriti.

Dalībvalsts uzreiz informē Komisiju par visiem šiem pasākumiem, pamatojot savu lēmumu un īpaši norādot, vai neatbilstību rada:

a)           3. pantā minēto būtisko prasību neievērošana;

b)           5. panta 2. punktā minēto standartu nepareiza piemērošana;

c)           5. panta 2. punktā minēto standartu nepilnības.

2. Komisija nekavējoties konsultējas ar ieinteresētajām pusēm. Ja pēc šīm konsultācijām Komisija uzskata, ka pasākumi ir pamatoti, tā tūlīt par to informē dalībvalsti, kas ierosinājusi šos pasākumus, kā arī pārējās dalībvalstis. Ja pēc šīm konsultācijām Komisija uzskata, ka šāda rīcība ir nepamatota, tā tūlīt par to informē dalībvalsti, kura ierosinājusi šos pasākumus, kā arī ražotāju vai viņa Kopienā reģistrētu pilnvaroto pārstāvi. Ja 1. punktā minētais lēmums ir izskaidrojams ar standartu nepilnībām, Komisija nekavējoties informē komiteju, lai ierosinātu 6. panta 1. punktā minētās procedūras, ja dalībvalsts, kas ir ierosinājusi šo lēmumu, nemaina savu nostāju.

3. 3. Ja iekārtai vai aizsardzības sistēmai, kas neatbilst prasībām, ir CE zīme, tad kompetentā dalībvalsts attiecīgi vēršas pret personu(-ām), kura(-s) ir atbildīga(-s) par šo zīmi, un dara to zināmu Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

4. Komisija gādā par to, lai dalībvalstis tiktu pastāvīgi informētas par šīs procedūras norisi un rezultātiem.

ò jauns

2. NODAĻA

Uzņēmēju pienākumi

6. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R2. pants]

Ražotāju pienākumi

1. Laižot savus produktus tirgū, ražotāji nodrošina, lai tie būtu projektēti un ražoti saskaņā ar II pielikumā izklāstītajām veselības un drošības pamatprasībām.

2. Ražotāji sagatavo II pielikumā minēto tehnisko dokumentāciju un veic 13. pantā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru vai nodrošina tās veikšanu.

Ja minētā procedūra ir demonstrējusi, ka produkts atbilst piemērojamajām prasībām, ražotāji sagatavo ES atbilstības deklarāciju, uzliek CE zīmi un īpašo sprādziendrošības marķējumu.

3. Ražotāji glabā tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju vismaz 10 gadus pēc produkta laišanas tirgū.

4. Ražotāji nodrošina, lai būtu procedūras, kā nodrošināt pastāvīgu atbilstību sērijveida ražošanā. Pienācīgi ņem vērā produkta projekta vai raksturlielumu izmaiņas, kā arī izmaiņas saskaņotajos standartos vai tehniskajās specifikācijās, atsaucoties uz kurām deklarēta produkta atbilstība.

5. Ražotāji nodrošina, lai uz to produkta būtu tipa, partijas vai sērijas numurs vai cits to identifikācijas elements vai, ja produkta izmērs vai raksturs to neļauj, ka vajadzīgā informācija ir sniegta uz iepakojuma vai produktam pievienotajā dokumentā.

6. Ražotāji uz produkta norāda savu nosaukumu un adresi, kur ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz produkta iepakojuma vai produktam pievienotajā dokumentā. Norādītā adrese ir vienīgais kontaktpunkts, ko var izmantot saziņai ar ražotāju.

7. Ražotāji nodrošina, lai produktam būtu pievienotas instrukcijas un drošības informācija tiešajiem patērētājiem saprotamā valodā, kuras lietojumu nosaka attiecīgā dalībvalsts.

8. Ražotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka produkts, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai direktīvai, nekavējoties veic koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu minētā produkta atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai to izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja produkts rada apdraudējumu, ražotāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi produktu ir darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju jo īpaši par neatbilstību un visiem veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

9. Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma ražotāji tai saprotamā valodā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai demonstrētu produkta atbilstību. Viņi pēc minētās iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko var radīt produkti, kurus viņi ir laiduši tirgū.

7. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R3. pants]

Pilnvarotie pārstāvji

1. Ražotājs ar rakstisku pilnvaru var iecelt pilnvaroto pārstāvi.

Pilnvarotā pārstāvja pilnvarās neietilpst 6. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un tehniskās dokumentācijas sagatavošana.

2. Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarā. Ar pilnvaru pilnvarotajam pārstāvim atļauj veikt vismaz šādus pienākumus:

(a) vismaz 10 gadus pēc produkta laišanas tirgū glabāt valsts uzraudzības iestādēm pieejamu ES atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju;

(b) pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma sniegt tai visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai demonstrētu produkta atbilstību;

(c) pēc kompetento valsts iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām visos pasākumos, kas tiek veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko var radīt produkti, uz kuriem attiecas viņa pilnvaras.

8. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R4. pants]

Importētāju pienākumi

1. Importētāji laiž Savienības tirgū tikai atbilstīgus produktus.

2. Pirms produkta laišanas tirgū importētāji nodrošina, lai ražotājs būtu veicis pienācīgo atbilstības novērtēšanas procedūru. Viņi nodrošina, lai ražotājs būtu sagatavojis tehnisko dokumentāciju, lai produktam būtu CE zīme un īpašais sprādziendrošības marķējums, lai tam būtu pievienoti vajadzīgie dokumenti un lai ražotājs būtu izpildījis 6. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības.

Ja importētājs uzskata vai viņam ir iemesls uzskatīt, ka produkts neatbilst II pielikumā izklāstītajām veselības un drošības pamatprasībām, viņš nelaiž produktu tirgū, līdz nav panākta atbilstība. Turklāt, ja produkts rada apdraudējumu, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

3. Importētāji uz produkta norāda savu nosaukumu un adresi, kur ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz produkta iepakojuma vai produktam pievienotajā dokumentā.

4. Importētāji nodrošina, lai produktam būtu pievienotas instrukcijas un drošības informācija tiešajiem patērētājiem saprotamā valodā, kuras lietojumu nosaka attiecīgā dalībvalsts.

5. Importētāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par produktu, tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmētu tā atbilstību II pielikumā izklāstītajām veselības un drošības pamatprasībām.

6. Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka produkts, kuru tie laiduši tirgū, neatbilst šīs direktīvas prasībām, nekavējoties veic koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu produkta atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai to izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja produkts rada apdraudējumu, importētāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi produktu ir darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju jo īpaši par neatbilstību un visiem veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

7. Importētāji vismaz 10 gadus pēc produkta laišanas tirgū glabā tirgus uzraudzības iestādēm pieejamu ES atbilstības deklarācijas kopiju un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

8. Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma importētāji tai saprotamā valodā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai demonstrētu produkta atbilstību. Viņi pēc minētās iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko var radīt produkti, kurus viņi ir laiduši tirgū.

9. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R5. pants]

Izplatītāju pienākumi

1. Darot produktu pieejamu tirgū, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro šīs direktīvas prasības.

2. Pirms produkts tiek darīts pieejams tirgū vai laists ekspluatācijā, izplatītāji pārliecinās, vai produktam ir CE zīme, īpašais sprādziendrošības marķējums, vai tam ir pievienoti vajadzīgie dokumenti un instrukcijas tās dalībvalsts tiešajiem patērētājiem saprotamā valodā, kurā produkts tiks darīts pieejams tirgū un vai ražotājs un importētājs ir izpildījuši 6. panta 5. un 6. punktā un 8. panta 3. punktā noteiktās prasības.

Ja izplatītājs uzskata vai viņam ir iemesls uzskatīt, ka produkts neatbilst II pielikumā izklāstītajām veselības un drošības pamatprasībām, viņš nedara produktu pieejamu tirgū, līdz nav panākta atbilstība. Turklāt, ja produkts rada apdraudējumu, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes.

3. Izplatītāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par produktu, tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmētu tā atbilstību II pielikumā izklāstītajām veselības un drošības pamatprasībām.

4. Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka produkts, kuru tie darījuši pieejamu tirgū, neatbilst šīs direktīvas prasībām, pārliecinās, vai ir veikti koriģējošie pasākumi, kas nepieciešami, lai panāktu produkta atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai to izņemtu vai atsauktu. Turklāt, ja produkts rada apdraudējumu, izplatītāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi produktu ir darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju jo īpaši par neatbilstību un visiem veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

5. Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma izplatītāji sniedz tai visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai demonstrētu produkta atbilstību. Viņi pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada produkti, kurus viņi darījuši pieejamus tirgū.

10. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R6. pants]

Gadījumi, kad ražotāju pienākumus piemēro importētājiem un izplatītājiem

Importētāju vai izplatītāju šajā direktīvā uzskata par ražotāju, un viņam ir tādi paši pienākumi kā ražotājam, uz kuru attiecas 6. pants, ja viņš laiž tirgū kādu produktu ar savu vārdu vai preču zīmi vai maina jau tirgū laistu produktu tā, ka izmaiņas var ietekmēt atbilstību šīs direktīvas prasībām.

11. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R7. pants]

Uzņēmēju identifikācija

Uzņēmēji pēc pieprasījuma vismaz 10 gadus pēc produkta laišanas tirgū identificē tirgus uzraudzības iestādēm:

(d) ikvienu uzņēmēju, kas tiem ir piegādājis produktu;

(e) ikvienu uzņēmēju, kuram tie ir piegādājuši produktu.

Uzņēmēji spēj uzrādīt pirmajā daļā minēto informāciju 10 gadus pēc tam, kad produkts tiem piegādāts, un 10 gadus pēc tam, kad tie ir piegādājuši produktu.

3. NODAĻA

Produkta atbilstība

12. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R8. pants]

Pieņēmums par atbilstību

1. Produktus, kas atbilst tiem saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstīgiem II pielikumā izklāstītajām veselības un drošības pamatprasībām, uz kurām attiecas minētie standarti vai to daļas.

[Ja saskaņotais standarts atbilst prasībām, uz kurām tas attiecas un kuras ir izklāstītas 21. pantā vai II pielikumā, Komisija publicē atsauces uz minētajiem standartiem Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.]

ê 94/9/EK (pielāgots)

2. Ja saskaņoto standartu nav, dalībvalstis pēc saviem ieskatiem veic visus vajadzīgos pasākumus, lai informētu ieinteresētās puses par valstī spēkā esošajiem tehniskajiem standartiem un specifikācijām, kurus tās uzskata par svarīgiem vai saistītiem ar II pielikumā minēto Ö izklāstīto Õ veselības aizsardzības un drošības būtisko Ö pamat Õ prasību atbilstīgu izpildi.

ê 94/9/EK (pielāgots)

ð jauns

138. pants

Ö Atbilstības novērtēšanas procedūras Õ

1. Novērtējot Ö produktu Õ iekārtu, tostarp vajadzības gadījumā arī 1. panta 2. punktā minēto ierīču, atbilstību, izmanto Ö jāievēro Õ šādas procedūras:

a)           Ö attiecībā uz Õ I un II iekārtu grupua, M 1 un 1. iekārtu kategorijua Nodrošinot CE zīmi, ražotājam vai viņa Kopienā reģistrētam pilnvarotajam pārstāvim ir jāievēro III pielikumā minētā CE modeļa pārbaudes ð ES tipa pārbaudes ï procedūra, kā arī Ö kāda no turpmāk minētajām procedūrām Õ :

– IV pielikumā minētā ražošanas kvalitātes nodrošināšanas procedūra Ö , kas nodrošina Õ ð atbilstību tipam, pamatojoties uz ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšanu ï , vai

– V pielikumā minētā iekārtu verifikācijas procedūra Ö , kas nodrošina Õ ð atbilstību tipam, pamatojoties uz produkta verificēšanu ï;

b)           Ö attiecībā uz Õ I un II iekārtu grupua, M 2 un 2. iekārtu kategorijua:

(i)      Nodrošinot CE zīmi attiecībā uz šo grupu un kategoriju iekšdedzes dzinējiem un elektroiekārtām, ražotājam vai viņa Kopienā reģistrētam pilnvarotajam pārstāvim ir jāievēro III pielikumā minētā CE modeļa pārbaudes ð ES tipa pārbaudes ï procedūra, kā arī Ö kāda no turpmāk minētajām procedūrām Õ :

– VI pielikumā minētā procedūra, kas nodrošina atbilstību modelim ð - atbilstību tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli un uzraudzītu produkta testēšanu ï, vai

– VII pielikumā minētā iekārtu kvalitātes nodrošināšanas procedūra Ö , kas nodrošina Õ ð atbilstību tipam, pamatojoties uz produkta kvalitātes nodrošināšanu ï;

(ii)     nodrošinot CE zīmi Ö attiecībā uz citām Õ šo grupu un kategoriju iekārtām, ražotājam vai viņa Kopienā reģistrētam pilnvarotajam pārstāvim ir jāievēro VIII pielikumā minētā ražošanas iekšējās kontroles ð iekšējās ražošanas kontroles ï procedūra

unjānodod VIII pielikuma 23. punktā paredzētā dokumentācija pilnvarotajai iestādei Ö paziņotajai struktūrai Õ , kas, cik drīz vien iespējams, apstiprina tās saņemšanu un patur dokumentāciju sev;

(c)          Ö attiecībā uz Õ II iekārtu grupua, 3. iekārtu kategorijua Nodrošinot CE zīmi, ražotājam vai viņa Kopienā reģistrētam pilnvarotajam pārstāvim ir jāievēro VIII pielikumā minētā ražošanas iekšējās kontroles ð iekšējās ražošanas kontroles ï procedūra;

(d)          Ö attiecībā uz Õ I un II iekārtu grupua Nodrošinot CE zīmi, ražotājs vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis papildus Ö šā punkta Õ 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām procedūrām var arī ievērot IX pielikumā minēto CE eksemplāra verifikācijas procedūru Ö , kas nodrošina Õ ð atbilstību tipam, pamatojoties uz vienības verificēšanu ï .

2. Autonomu aizsardzības sistēmu atbilstības novērtēšanai izmanto 1. punkta a) vai d) apakšpunktāa Ö minēto procedūru Õ noteikumus.

ê 94/9/EK (pielāgots)

è1 Labojums, OV L 21, 26.1.2000., 42. lpp.

ð jauns

3. Komponentiem piemēro 1. punktā minētās procedūras saskaņā ar 54. panta 2. punktu, izņemot CE zīmes nodrošināšanas Ö uzlikšanas Õ procedūru. è1 Ražotājs vai viņa Kopienā Ö Savienībā Õ reģistrēts pilnvarotais pārstāvis izsniedz sertifikātu Ö rakstisku Õ ð atbilstības ï Ö apliecinājumu Õ ç, Ö paziņojot par Õ apliecinot komponentu atbilstību attiecīgajiem šaiīs direktīvais noteikumiem un norādot to īpašības, kā arī to, kādā veidā tie iebūvējami iekārtās vai aizsardzības sistēmās Ö produktos Õ , lai nodrošinātu atbilstību būtiskajām Ö veselības un drošības Õ Ö pamat Õ prasībām, ko piemēro gatavieām iekārtām vai aizsardzības sistēmām Ö produktiem Õ .

ê 94/9/EK (pielāgots)

ð jauns

4. Nodrošinot CE zīmi, ražotājs vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis var Tturklāt Ö var Õ ievērot VIII pielikumā minēto ražošanas iekšējās kontroles ð iekšējās ražošanas kontroles ï procedūru, kas attiecas uz II pielikuma 1.2.7. punktā minētajiem drošības jautājumiem.

5. Neatkarīgi no iepriekšējiem punktiem Ö Atkāpjoties no 1. līdz 4. punkta, Õ kompetentās iestādes, balstoties uz attiecīgi pamatotu prasību, var atļaut konkrētas dalībvalsts teritorijā laist tirgū un nodot ekspluatācijā 1. panta 2. punktā minētās iekārtas, aizsardzības sistēmas un atsevišķas ierīces Ö produktus Õ , uz kurieām neattiecina iepriekšējos Ö 1. līdz 4. Õ punktāos minētās procedūras un kuras izmanto drošības nolūkā.

6. Dokumentu sastādīšanu un saraksti saistībā ar iepriekšējos Ö 1. līdz 4. Õ punktāos minētajām procedūrām veic tās dalībvalsts valsts valodā, kurā šīs procedūras tiek piemērotas, vai pilnvarotās iestādes noteiktā Ö tiešajiem patērētājiem saprotamā Õ valodā Ö , ko nosaka attiecīgā dalībvalsts Õ .

ê 94/9/EK

7.

(a)          7. Ja uz iekārtām un aizsardzības sistēmām attiecas citas Kopienas direktīvas, kas reglamentē citus jautājumus, un tās arī paredz, ka ir jānodrošina 10. pantā minētā CE zīme, šī zīme norāda uz to, ka šīm iekārtām un aizsardzības sistēmām jāatbilst arī minēto direktīvu noteikumiem.

b)           Tomēr ja viena vai vairākas no šīm direktīvām ļauj ražotājam pārejas laikā izvēlēties, kurus noteikumus piemērot, CE zīme norāda tikai uz atbilstību ražotāja piemērotajām direktīvām. Šajā gadījumā iekārtām un aizsardzības sistēmām pievienotajos dokumentos, aprakstos vai pamācībās, kas noteikti direktīvās, ir jānorāda minēto direktīvu numuri atbilstīgi publikācijām Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

ò jauns

14. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R10. pants]

ES atbilstības deklarācija

1. ES atbilstības deklarācija norāda, ka ir demonstrēta atbilstība II pielikumā izklāstītajām veselības un drošības pamatprasībām.

2. ES atbilstības deklarācijā ir Lēmuma Nr. 768/2008/EK III pielikumā iekļautā parauga struktūra un elementi, kas norādīti attiecīgajās šīs direktīvas III līdz IX pielikumā izklāstītajās atbilstības novērtēšanas procedūrās, un tā tiek pastāvīgi atjaunināta. Tā tiek tulkota valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kurā produktu dara pieejamu tirgū.

3. Ja uz produktu attiecas vairāk nekā viens Savienības akts, kurš prasa ES atbilstības deklarāciju, tiek sagatavota vienota ES atbilstības deklarācija attiecība uz visiem šādiem Savienības aktiem. Minētajā deklarācijā ir norādīti attiecīgie akti ar publikāciju atsaucēm.

4. Sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, ražotājs uzņemas pilnu atbildību par produkta atbilstību.

15. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R11. pants]

CE zīmes vispārējie principi

Uz CE zīmi attiecas vispārējie principi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

16. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R12. pants]

CE zīmes un īpašā sprādziendrošības marķējuma uzlikšanas noteikumi un nosacījumi

1. CE zīmi redzami, salasāmi un neizdzēšami uzliek produktam vai iekļauj tā datu plāksnē. Ja produkta īpatnību dēļ tas nav iespējams vai pamatots, to uzliek uz iepakojuma un norāda pavaddokumentos.

2. CE zīmi uzliek pirms produkta laišanas tirgū. Tai pievieno arī īpašo sprādziendrošības marķējumu , aiz kura norāda iekārtu grupas un kategorijas simbolu, kā noteikts II pielikuma 1.0.5. punktā.

3. CE zīmei un 2. punktā minētajam īpašajam marķējumam un simbolam seko paziņotās struktūras identifikācijas numurs, ja minētā struktūra piedalās ražošanas kontroles posmā.

Paziņotās struktūras identifikācijas numuru uzliek pati struktūra vai pēc tās norādījuma to uzliek ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis.

4. Aiz CE zīmes, 2. punktā minētā īpašā marķējuma un simbola un vajadzības gadījumā 3. punktā minētā identifikācijas numura var sekot piktogramma vai cita zīme, kas norāda uz kādu īpašu apdraudējumu vai izmantojumu.

5. Piktogrammas vai citu šajā direktīvā minēto zīmi drīkst izmantot tikai kopā ar CE zīmi.

6.

ê 94/9/EK (pielāgots)

Dažas iekārtas un aizsardzības sistēmas Ö Produktus, kas Õ ir projektētias izmantošanai konkrētā sprādzienbīstamā vidē,. Šajā gadījumā tām ir attiecīgis marķējums.

ò jauns

4. NODAĻA

Atbilstības novērtēšanas struktūru paziņošana

17. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R13. pants]

Paziņošana

Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm struktūras, kas pilnvarotas veikt trešo personu atbilstības novērtēšanas uzdevumus, uz kuriem attiecas šī direktīva.

18. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R14. pants]

Paziņojošās iestādes

1. Dalībvalstis izraugās paziņojošo iestādi, kas ir atbildīga par to procedūru izveidi un veikšanu, kuras nepieciešamas, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas struktūras un uzraudzītu paziņotās struktūras, tostarp atbilstību 23. panta noteikumiem.

2. Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtēšanu un uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

3. Ja paziņojošā iestāde deleģē vai kā citādi uztic veikt 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai uzraudzīšanu struktūrai, kura nav valsts iestāde, šī struktūra ir juridiska persona un mutatis mutandis atbilst 19. panta 1. līdz 6. punktā noteiktajām prasībām. Turklāt minētā struktūra ir spējīga uzņemties saistības, kas izriet no tās darbībām.

4. Paziņojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 3. punktā minētās struktūras veiktajiem uzdevumiem.

19. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R15. pants]

Prasības paziņojošajām iestādēm

1. Paziņojošo iestādi izveido tā, lai nebūtu nekādu interešu konfliktu ar atbilstības novērtēšanas struktūrām.

2. Paziņojošā iestāde ir veidota un darbojas tā, lai nodrošinātu tās darbību objektivitāti un taisnīgumu.

3. Paziņojošā iestāde ir veidota tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtēšanas struktūras paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtēšanu.

4. Paziņojošā iestāde nepiedāvā un neveic nekādas darbības, ko veic atbilstības novērtēšanas struktūras, kā arī nesniedz konsultāciju pakalpojumus komerciālā nolūkā vai par konkurētspējīgu samaksu.

5. Paziņojošā iestāde nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti.

6. Paziņojošajai iestādei ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku tās uzdevumu pienācīgai izpildei.

20. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R16. pants]

Paziņojošo iestāžu informēšanas pienākums

Dalībvalstis informē Komisiju par atbilstības novērtēšanas struktūru novērtēšanas un paziņošanas procedūrām un paziņoto struktūru uzraudzības procedūrām savās valstīs, kā arī par visām izmaiņām šajā informācijā.

Komisija dara šo informāciju publiski pieejamu.

21. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R17. pants]

Prasības paziņotajām struktūrām

1. Paziņošanas nolūkā atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 2. līdz 11. punktā noteiktajām prasībām.

2. Atbilstības novērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

3. Atbilstības novērtēšanas struktūra ir trešā persona, kas ir neatkarīga no organizācijas vai produkta, kuru tā novērtē.

Struktūru, kas pieder uzņēmumu apvienībai vai profesionālai federācijai, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti novērtējamo produktu projektēšanā, ražošanā, piegādē, uzstādīšanā, lietošanā vai apkopē, var uzskatīt par šādu struktūru, ja ir pierādīta tās neatkarība un interešu konflikta neesība.

4. Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav vērtējamo produktu projektētāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkopes veicēji, ne arī to pilnvarotie pārstāvji. Tas neliedz izmantot novērtētos produktus, kas ir nepieciešami atbilstības novērtēšanas struktūras darbībai, vai izmantot šādus produktus personīgām vajadzībām.

Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumiem, nav tieši saistīti ar šo produktu projektēšanu, ražošanu vai konstruēšanu, tirdzniecību, uzstādīšanu, lietošanu vai apkopi, kā arī nepārstāv šajās darbībās iesaistītās personas. Tās neiesaistās darbībās, kas var būt pretrunā viņu lēmuma neatkarībai un integritātei attiecībā uz tām atbilstības novērtēšanas darbībām, par kurām tās ir paziņotas. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, lai to filiāļu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmētu atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu.

5. Atbilstības novērtēšanas struktūras un to darbinieki veic atbilstības novērtēšanas darbības ar visaugstāko profesionālo integritāti un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, īpaši attiecībā uz personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

6. Atbilstības novērtēšanas struktūra ir spējīga veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kuri tai noteikti III līdz IX pielikumā un saistībā ar kuriem tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības novērtēšanas struktūra, vai tie tiek veikti tās vārdā un uz tās atbildību.

Atbilstības novērtēšanas struktūras rīcībā vienmēr un par visām atbilstības novērtēšanas procedūrām un produktu veidiem vai kategorijām, ar ko saistībā tā ir paziņota, ir nepieciešamie:

(f) darbinieki ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai veiktu atbilstības novērtēšanas uzdevumus;

(g) to procedūru apraksti, ar kurām saskaņā veic atbilstības novērtēšanu, nodrošinot pārredzamību un šo procedūru reproducējamības iespējamību. Tai ir izstrādāta pienācīga politika un procedūras, ar ko uzdevumi, ko tā veic kā paziņotā struktūra, ir nodalīti no pārējām darbībām;

(h) procedūras to darbību veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās produktu tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai attiecīgie uzņēmumi ražo sērijveida produktus vai ne.

Tai ir līdzekļi, kas nepieciešami, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus, kas saistīti ar atbilstības novērtēšanas darbībām, un piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam vai iekārtām.

7. Darbiniekiem, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas darbību veikšanu, ir:

(i) pamatīga tehniskā un profesionālā apmācība, kas aptver visas atbilstības novērtēšanas darbības, par ko atbilstības novērtēšanas struktūra ir tikusi paziņota;

(j) pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamo novērtēšanu un atbilstīgas pilnvaras veikt šo novērtēšanu;

(k) atbilstīgas zināšanas un sapratne par II pielikumā izklāstītajām veselības un drošības pamatprasībām, piemērojamajiem saskaņotajiem standartiem un attiecīgajiem noteikumiem Savienības saskaņošanas tiesību aktos un valstu tiesību aktos;

(l) spēja sagatavot sertifikātus, dokumentāciju un ziņojumus, kas demonstrē, ka novērtēšana ir veikta.

8. Tiek garantēta atbilstības novērtēšanas struktūru, to augstākā līmeņa vadības un novērtēšanas darbinieku taisnīgums.

Atalgojums, ko saņem atbilstības novērtēšanas struktūras augstākā līmeņa vadība un novērtēšanas darbinieki, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

9. Atbilstības novērtēšanas struktūras nokārto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ja vien atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

10. Atbilstības novērtēšanas struktūras darbinieki glabā dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kura iegūta, veicot savus pienākumus, uz kuriem attiecas III līdz IX pielikums vai valstu tiesību aktu noteikumi, kuri to īsteno, izņemot attiecībā uz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

11. Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, lai darbinieki, kas veic novērtēšanu, būtu informēti par attiecīgajām standartizācijas darbībām un saskaņā ar attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem izveidotās paziņoto struktūru koordinācijas grupas darbībām, vai pašas piedalās šo darbību veikšanā un piemēro kā pamatnostādnes šīs darba grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

22. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R18. pants]

Pieņēmums par atbilstību

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra demonstrē savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai to daļās, uz kuriem atsauces publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, to uzskata par atbilstīgu 24. panta prasībām, ciktāl piemērojamie saskaņotie standarti attiecas uz šīm prasībām.

23. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R20. pants]

Paziņoto struktūru filiāles un apakšlīgumu slēgšana

1. Ja paziņotā struktūra slēdz apakšlīgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto filiāli, tā nodrošina, ka apakšlīguma slēdzējs vai filiāle atbilst 21. panta prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.

2. Paziņotās struktūras uzņemas pilnu atbildību par apakšlīgumu slēdzēju vai filiāļu darbību neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

3. Par darbībām var slēgt apakšlīgumu vai tās var veikt filiāle tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4. Paziņotās struktūras glabā paziņojošajai iestādei pieejamus attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai filiāles kvalifikāciju novērtēšanu un to veikto darbu atbilstīgi III līdz IX pielikumam.

24. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R22. pants]

Paziņošanas pieteikums

1. Atbilstības novērtēšanas struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu paziņojošajai iestādei tajā dalībvalstī, kur tā veic uzņēmējdarbību.

2. Pieteikumam pievieno atbilstības novērtēšanas darbību aprakstu, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļus un produktu vai produktus, par ko struktūra paziņo sevi par kompetentu, kā arī akreditācijas sertifikātu, ja tāds ir, ko izdevusi valsts akreditācijas struktūra, apliecinot, ka atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 21. panta prasībām.

3. Ja attiecīgajai atbilstības novērtēšanas struktūrai nav akreditācijas sertifikāta, tā paziņojošajai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas nepieciešami, lai verificētu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 21. panta prasībām.

25. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R23. pants]

Paziņošanas procedūra

1. Paziņojošās iestādes var paziņot tikai tās atbilstības novērtēšanas struktūras, kas atbilst 21. panta prasībām.

2. Tās Komisiju un pārējās dalībvalstis informē, izmantojot Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

3. Paziņojumā iekļauj sīku informāciju par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem, attiecīgo produktu vai produktiem un attiecīgo kompetences apliecinājumu.

4. Ja paziņošana ir veikta, neizmantojot 24. pantā minēto akreditācijas sertifikātu, paziņojošā iestāde iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm dokumentārus pierādījumus, kuri apliecina atbilstības novērtēšanas struktūras kompetenci un veiktos pasākumus, tādējādi nodrošinot, ka minētā struktūra tiek regulāri uzraudzīta un ka tā joprojām atbilst 21. panta prasībām.

5. Attiecīgā struktūra drīkst veikt paziņotās struktūras darbības tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav cēlušas iebildumus divu nedēļu laikā no paziņošanas, ja izmanto akreditācijas sertifikātu, vai divu mēnešu laikā no paziņošanas, ja neizmanto akreditācijas procedūru.

Šajā direktīvā tikai šādu struktūru uzskata par paziņoto struktūru.

6. Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo par attiecīgām turpmākām izmaiņām paziņojumā.

26. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R24. pants]

Paziņoto struktūru identifikācijas numuri un saraksti

1. Katrai paziņotajai struktūrai Komisija piešķir identifikācijas numuru.

Tā piešķir tikai vienu šādu numuru arī tad, ja struktūra ir paziņota atbilstīgi vairākiem Savienības tiesību aktiem.

2. Komisija dara publiski pieejamu to struktūru sarakstu, kas paziņotas saskaņā ar šo direktīvu, tostarp tām piešķirtos identifikācijas numurus un darbības, attiecībā uz kurām tās ir paziņotas.

Komisija nodrošina minētā saraksta atjaunināšanu.

27. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R25. pants]

Izmaiņas paziņojumos

1. Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 21. panta prasībām vai nepilda savus pienākumus, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē paziņojumu, ņemot vērā to, kādā mērā attiecīgā struktūra nav spējusi nodrošināt atbilstību minētajām prasībām vai pildīt minētos pienākumus. Tā nekavējoties par to attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2. Ja paziņojums ir ierobežots, apturēts vai anulēts vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darbību, paziņotāja dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās struktūras dokumentus apstrādā cita paziņotā struktūra vai arī tie pēc pieprasījuma ir pieejami atbildīgajām paziņojošajām un tirgus uzraudzības iestādēm.

28. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R26. pants]

Paziņoto struktūru kompetences apšaubīšana

1. Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās struktūras kompetenci vai tās atbilstību prasībām, vai spēju joprojām izpildīt tai uzticētos uzdevumus.

2. Paziņotāja dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgās struktūras paziņojuma pamatojumu vai tās kompetences saglabāšanu.

3. Komisija nodrošina, lai visa aizsargājamā informācija, kas saņemta izmeklēšanas gaitā, tiktu apstrādāta kā konfidenciāla informācija.

4. Ja Komisija noskaidro, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst paziņošanas prasībām, tā par to informē paziņotāju dalībvalsti un lūdz tai veikt nepieciešamos koriģējošos pasākumus, vajadzības gadījumā arī paziņojuma atsaukšanu.

29. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R27. pants]

Paziņoto struktūru pienākumi to darbības laikā

1. Paziņotās struktūras veic atbilstības novērtēšanu saskaņā ar III līdz IX pielikumā paredzētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2. Atbilstības novērtēšanu veic samērīgi, izvairoties no liekiem apgrūtinājumiem uzņēmējiem. Atbilstības novērtēšanas struktūras īsteno savu darbību, pienācīgi ņemot vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, uzbūvi, attiecīgās produkta tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveidīgs vai sērijveida.

To darot, tās tomēr ievēro tādu stingrību un aizsardzības līmeni, kas ir vajadzīgs, lai produkts atbilstu šīs direktīvas prasībām.

3. Ja paziņotā struktūra atklāj, ka ražotājs nav izpildījis II pielikumā vai atbilstīgajos saskaņotajos standartos vai tehniskajās specifikācijās izklāstītās veselības un drošības pamatprasības, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus koriģējošos pasākumus, un neizdod atbilstības sertifikātu.

4. Ja, uzraugot atbilstību pēc sertifikāta izdošanas, paziņotā struktūra atklāj, ka kāds produkts vairs neatbilst šīs direktīvas prasībām, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus koriģējošos pasākumus, un vajadzības gadījumā aptur vai anulē sertifikātu.

5. Ja koriģējošie pasākumi netiek veikti vai tie nedod vēlamo rezultātu, paziņotā struktūra attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē sertifikātus.

30. pants

Paziņoto struktūru lēmumu pārsūdzība

Dalībvalstis nodrošina, lai būtu pieejama pārsūdzības procedūra attiecībā uz paziņoto struktūru lēmumiem.

31. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R28. pants]

Paziņoto struktūru pienākums sniegt informāciju

1. Paziņotās struktūras informē paziņojošo iestādi par:

(m) sertifikātu atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai anulēšanu;

(n) apstākļiem, kas ietekmē paziņojuma darbības jomu un nosacījumus;

(o) informācijas pieprasījumiem par atbilstības novērtēšanas darbībām, ko tās saņēmušas no tirgus uzraudzības iestādēm;

(p) pēc pieprasījuma – atbilstības novērtēšanas darbībām, kas veiktas to paziņojuma darbības jomā, un visām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšuzņēmēja līgumu slēgšanu.

2. Paziņotās struktūras sniedz pārējām struktūrām, kas paziņotas atbilstīgi šai direktīvai un kas veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kuras aptver tos pašus produktus, attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un – pēc pieprasījuma – arī pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem.

32. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R29. pants]

Pieredzes apmaiņa

Komisija organizē pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku.

33. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R30. pants]

Paziņoto struktūru koordinācija

Komisija nodrošina, lai tiktu izveidota attiecīga koordinācija un sadarbība starp struktūrām, kas paziņotas saskaņā ar šo direktīvu, un lai tā pienācīgi tiktu īstenota nozares paziņoto struktūru grupas veidā.

Dalībvalstis nodrošina, lai to paziņotās struktūras tieši vai ar ieceltu pārstāvju palīdzību piedalītos minētās grupas darbā.

5. NODAĻA

Savienības tirgus uzraudzība, to produktu kontrole, kuri tiek ievesti Savienības tirgū, un drošības procedūra

34. pants

Savienības tirgus uzraudzība un to produktu kontrole, kuri tiek ievesti Savienības tirgū

Produktiem piemēro Regulas (EK) Nr. 765/2008 15. panta 3. punktu un 16. līdz 29. pantu.

35. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R31. pants]

Procedūra darbībām ar produktiem, kuri rada apdraudējumu valsts līmenī

1. Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes ir veikušas pasākumus atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. pantam vai ja tām ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka produkts apdraud cilvēku veselību vai drošību vai citus sabiedrības interešu aizsardzības aspektus, kas noteikti šajā direktīvā, tās veic attiecīgā produkta novērtējumu, aptverot visas šajā direktīvā noteiktās prasības. Attiecīgie uzņēmēji pēc vajadzības sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

Ja šajā novērtēšanā tirgus uzraudzības iestādes atklāj, ka produkts neatbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām, tās nekavējoties lūdz attiecīgo uzņēmēju veikt visus koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu produkta atbilstību minētajām prasībām vai lai proporcionāli apdraudējumam to izņemtu no tirgus vai atsauktu šo iestāžu noteiktajā pienācīgajā termiņā.

Tirgus uzraudzības iestādes par to informē attiecīgo paziņoto struktūru.

Uz otrajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.

2. Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar valsts teritoriju, tās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par novērtējuma rezultātiem un par pasākumiem, ko tās lūgušas veikt uzņēmējam.

3. Uzņēmējs nodrošina, lai tiktu veikti visi piemērotie koriģējošie pasākumi saistībā ar visiem attiecīgajiem produktiem, kurus tas darījis pieejamus tirgū visā Savienībā.

4. Ja attiecīgais uzņēmējs 1. punkta otrajā daļā noteiktajā laikposmā neveic pienācīgus koriģējošos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka produkts tiek darīts pieejams to valsts tirgū, izņemts no minētā tirgus vai atsaukts.

Par šiem pasākumiem tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

5. Šā panta 4. punktā minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus neatbilstīgā produkta identificēšanai, datus par produkta izcelsmi, paziņotās neatbilstības veidu un ar to saistīto apdraudējumu, veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu, kā arī attiecīgā uzņēmēja viedokli. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistīta ar kādu no šiem iemesliem:

(q) produkta neatbilstība šajā direktīvā noteiktajām prasībām, kas saistītas ar cilvēku veselību vai drošību vai citiem sabiedrības interešu aizsardzības aspektiem;

(r) trūkumi II pielikumā minētajos saskaņotajos standartos, kurus ievērojot, var pieņemt, ka ir nodrošināta atbilstība.

6. Citas dalībvalstis, izņemot to dalībvalsti, kura procedūru uzsākusi, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par pieņemtajiem pasākumiem un sniedz to rīcībā esošu papildu informāciju saistībā ar attiecīgā produkta neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt paziņotajam valsts pasākumam, informē par saviem iebildumiem.

7. Ja 2 mēnešu laikā pēc 4. punktā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav cēlusi iebildumus pret kādas dalībvalsts veiktu pagaidu pasākumu, šo pasākumu uzskata par pamatotu.

8. Dalībvalstis nodrošina, lai saistībā ar attiecīgo produktu nekavējoties tiktu veikti atbilstīgi ierobežojošie pasākumi.

36. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R32. pants]

Savienības drošības procedūra

1. Ja, pabeidzot 35. panta 3. un 4. punktā noteikto procedūru, tiek celti iebildumi pret kādas dalībvalsts veiktu pasākumu vai ja Komisija uzskata valsts pasākumu par tādu, kas ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un novērtē valsts pasākumu. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem lēmumu par to, vai valsts pasākums ir pamatots.

Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to tām un attiecīgajam uzņēmējam vai uzņēmējiem.

2. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgā produkta izņemšanu no to tirgus, un par to informē Komisiju. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts anulē šo pasākumu.

3. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu un produkta neatbilstība ir saistāma ar šīs direktīvas 35. panta 5. punkta b) apakšpunktā minētajiem trūkumiem saskaņotajos standartos, Komisija piemēro Regulas (ES) Nr. [../..] [par Eiropas standartizāciju] 8. pantā paredzēto procedūru.

37. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R33. pants]

Atbilstīgi produkti, kas apdraud veselību un drošību

1. Ja dalībvalsts pēc novērtējuma veikšanas saskaņā ar 35. panta 1. punktu konstatē, ka, lai gan produkts atbilst šai direktīvai, tas apdraud cilvēku veselību un drošību vai citus sabiedrības interešu aizsardzības aspektus, kas minēti šajā direktīvā, tā lūdz attiecīgajam uzņēmējam veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgais produkts, kad tas tiek laists tirgū, vairs nerada šo apdraudējumu, vai lai proporcionāli apdraudējumam to izņemtu no tirgus vai atsauktu šīs dalībvalsts noteiktā pienācīgā termiņā.

2. Uzņēmējs nodrošina, lai tiktu veikti koriģējošie pasākumi saistībā ar visiem attiecīgajiem produktiem, kurus tas ir darījis pieejamus tirgū visā Savienībā.

3. Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus attiecīgā produkta identificēšanai, datus par produkta izcelsmi un piegādes ķēdi, ar to saistīto apdraudējumu, veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu.

4. Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un novērtē veiktos valsts pasākumus. Pamatojoties uz šā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem lēmumu par to, vai pasākums ir pamatots, un vajadzības gadījumā ierosina atbilstīgus pasākumus.

5. Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to tām un attiecīgajam uzņēmējam vai uzņēmējiem.

38. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R34. pants]

Formāla neatbilstība

1. Neskarot 35. pantu, ja dalībvalsts konstatē kādu no turpmāk norādītajām problēmām, tā lūdz attiecīgo uzņēmēju novērst attiecīgo neatbilstību:

(s) CE zīme vai īpašais sprādziendrošības marķējums ir uzlikti, pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantu vai šīs direktīvas 16. pantu;

(t) CE zīme vai īpašais sprādziendrošības marķējums nav uzlikts;

(u) nav sagatavota ES atbilstības deklarācija;

(v) ES atbilstības deklarācija ir sagatavota nepareizi;

(w) tehniskā dokumentācija nav pieejama vai ir nepilnīga.

2. Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, attiecīgā dalībvalsts veic visus atbilstīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu produktu darīt pieejamu tirgū vai nodrošinātu tā atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus.

ê 94/9/EK

9. pants

1. Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, kurām iestādēm tās uzticējušas veikt 8. pantā minētās procedūras un kādi konkrēti uzdevumi tām jāveic, kā arī identifikācijas numurus, ko Komisija iepriekš piešķīrusi šīm iestādēm.

Komisija Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī publicē pilnvaroto iestāžu sarakstu, norādot to identifikācijas numurus, kā arī uzdevumus, ko tās pilnvarotas veikt. Komisija gādā par šā saraksta atjaunināšanu.

2. Vērtējot šajā paziņojumā iekļaujamās iestādes, dalībvalstis ievēro XI pielikumā noteiktos kritērijus. Uzskata, ka šiem kritērijiem atbilst iestādes, kas ievēro novērtēšanas kritērijus, kuri ietverti attiecīgajos saskaņotajos standartos.

3. Dalībvalstij, kas apstiprinājusi iestādi, šis pilnvarojums ir jāatsauc, ja atklājas, ka iestāde vairs neatbilst XI pielikumā minētajiem kritērijiem. Dalībvalsts tūlīt par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

III NODAĻA

CE atbilstības zīme

10. pants

1. CE atbilstības zīmi veido lielie sākumburti "CE". Izmantojamās zīmes paraugs ir sniegts X pielikumā. Blakus CE zīmei atrodas pilnvarotās iestādes identifikācijas numurs, ja šī iestāde piedalās ražošanas uzraudzībā.

2. Papildus tam, ka ir jāievēro II pielikuma 1.0.5. punkta noteikumi, iekārtu un aizsardzības sistēmu CE zīmei jābūt skaidri saredzamai, salasāmai un neizdzēšamai.

3. Iekārtām vai aizsardzības sistēmām nedrīkst būt tādas zīmes, kas var trešām personām radīt maldīgu priekšstatu par CE zīmes jēgu un grafisko atveidojumu. Iekārtām, aizsardzības sistēmām vai ierīcēm, kas minētas 1. panta 2. punktā, drīkst izmantot jebkuru citu marķējumu, ja tas netraucē ieraudzīt un izlasīt CE zīmi.

11. pants

Neierobežojot 7. panta noteikumus:

a)           ja dalībvalsts konstatē, ka CE zīme ir nepareizi piestiprināta, ražotāja vai viņa Kopienā reģistrēta pilnvarotā pārstāvja pienākums ir nodrošināt iekārtas atbilstību CE zīmes izmantošanas noteikumiem un novērst šo pārkāpumu, ievērojot dalībvalsts izvirzītos nosacījumus;

b)           ja neatbilstība netiek novērsta, dalībvalstij jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai ierobežotu vai aizliegtu attiecīgās iekārtas laišanu tirgū, vai jānodrošina tās izņemšana no tirgus saskaņā ar 7. pantā noteikto procedūru.

6IV NODAĻA

ê 94/9/EK (pielāgots)

Ö Pārejas un Õ nNobeiguma noteikumi

ê 94/9/EK

12. pants

Ikviens lēmums, ko pieņem saskaņā ar šo direktīvu un kurš ierobežo vai aizliedz laist tirgū un/vai nodot ekspluatācijā 1. panta 2. punktā minētās iekārtas, aizsardzības sistēmas vai ierīces vai paredz to izņemšanu no tirgus, ir skaidri jāpamato. Šo lēmumu tūlīt paziņo ieinteresētajai pusei, vienlaicīgi informējot to par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas ir pieejami saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, un par šo aizsardzības līdzekļu izmantošanas termiņiem.

13. pants

Dalībvalstis gādā par to, ka visas puses, kas ir iesaistītas šīs direktīvas īstenošanā, apņemas neizpaust to informāciju, ko tās ieguvušas, pildot savus pienākumus. Tas neattiecas uz dalībvalstu un pilnvaroto iestāžu pienākumu savstarpēji apmainīties ar informāciju un izplatīt brīdinājumus.

ò jauns

39. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šādu sankciju piemērošanu.

Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un preventīvas.

Dalībvalstis līdz [40. panta 1. punkta otrajā daļā noteiktajai dienai] paziņo Komisijai minētos valsts noteikumus un nekavējoties paziņo tai visus turpmākos grozījumus tajos.

ê 94/9/EK (pielāgots)

ð jauns

4014. pants

Ö Pārejas noteikumi Õ

1. Direktīvas 76/117/EEK, 79/196/EEK[17] un 82/130/EEK tiek atceltas no 2003. gada 1. jūlija.

ð 1. Dalībvalstis nekavē darīt pieejamus tirgū vai nodot ekspluatācijā produktus, uz kuriem attiecas Direktīva 94/9/EK un kuri atbilst minētajai direktīvai, un kurus laida tirgū pirms [datums, kas norādīts 41. panta 1. punkta otrajā daļā). ï

2. EK Ö Atbilstības Õ sertifikāti, kas apliecina atbilstību saskaņotajiem standartiem un ir piešķirti, ievērojot procedūras, kuras noteiktas 1. pantā minētajās direktīvās Ö izdoti saskaņā ar Direktīvas 94/9/EK 8. pantu Õ , ir derīgi Ö atbilstīgi šai direktīvai Õ līdz 2003. gada 30. jūnijam, ja to derīguma termiņš nav beidzies pirms šīs dienas. Tie ir derīgi tikai attiecībā uz saskaņotajiem standartiem, kas norādīti iepriekšminētajās direktīvās.

3. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pilnvarotās iestādes Ö paziņotās struktūras Õ , kas saskaņā ar 138. panta 1. līdz 4. punktu atbild par tādu elektroiekārtu Ö produktu Õ atbilstības novērtēšanu, kurias laistias tirgū līdz 2003. gada 1. jūlijam ð [datums] ï , ņem vērā jau iepriekš saskaņā ar 1. punktā minētajām direktīvuām Ö 94/9/EK Õ veikto testēšanu un verifikāciju rezultātus.

ê 94/9/EK (pielāgots)

ð jauns

4115. pants

Ö Transponēšana Õ

1. Dalībvalstis pieņem un publicē vajadzīgos normatīvos un administratīvos aktus Ö vēlākais līdz Õ ð [ierakstīt datumu: 2 gadus pēc pieņemšanas] ï , lai līdz 1995. gada 1. septembrim izpildītu šīs direktīvas 2. panta 2. un 10. līdz 26. punkta, 3. panta, 5. līdz 40. panta un III līdz IX pielikuma prasības. Par to Ddalībvalstis tūlīt Ö dara Õ informē Komisijaiu Ö zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu Õ .

Šos tiesību aktus Ö Minētos noteikumus Õ dalībvalstis piemēro no 1996. gada 1. marta Ö [nākamās dienas, kas seko pirmajā daļā minētajai dienai] Õ .

Dalībvalstīm pieņemot pirmajā daļā minētos Ö noteikumus Õ tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Ö Tajos ietver arī paziņojumu, ka atsauces spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uz direktīvu 94/9/EK, kas atcelta ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Õ Dalībvalstiīs nosaka, kādā veidā izdarāmas šādas atsauces Ö un kā formulējama minētā norāde Õ .

ê 94/9/EK

2. Tomēr katra dalībvalsts līdz 2003. gada 30. jūnijam ļauj laist tirgū un nodot ekspluatācijā iekārtas un aizsardzības sistēmas, kas atbilst valsts tiesību aktiem, kuri ir spēkā tās teritorijā šīs direktīvas pieņemšanas dienā.

ò jauns

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

ê

42. pants

Atcelšana

Direktīva 94/9/EK, kas grozīta ar X pielikuma A daļā minēto regulu, tiek atcelta no [datums, kas norādīts 41. panta 1. punkta otrajā daļā], neierobežojot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz II pielikuma B daļā noteiktajiem termiņiem Direktīvas 94/9/EK transponēšanai valsts tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XI pielikumā.

43. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs direktīvas 1. pantu, 2. panta 1. un 3. līdz 9. punktu, 4. pantu, 41. līdz 44. pantu, I, II, X un XI pielikumu piemēro no [datums, kas norādīts 41. panta 1. punkta otrajā daļā].

ê 94/9/EK (pielāgots)

4416. pants

Ö Adresāti Õ

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

[Vietas nosaukums],

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

ê 94/9/EK

I PIELIKUMS

KRITĒRIJI, KAS JĀIEVĒRO, IEDALOT IEKĀRTU GRUPAS KATEGORIJĀS

1. I iekārtu grupa

a)           M 1 kategorija aptver iekārtas, kas projektētas un, vajadzības gadījumā, papildus aprīkotas ar īpašiem aizsardzības līdzekļiem, lai nodrošinātu to darbību saskaņā ar ražotāja izstrādātajiem ekspluatācijas parametriem un panāktu ļoti augstu aizsardzības līmeni.

              Šīs kategorijas iekārtas ir paredzētas izmantošanai raktuvju pazemes daļā un tādos raktuvju virszemes objektos, ko apdraud raktuvju gāze un/vai viegli uzliesmojoši putekļi.

              Šīs kategorijas iekārtām jāturpina darboties sprādzienbīstamā vidē pat tad, ja reizēm atgadās traucējumi iekārtu darbā, un ir jānodrošina tāda aizsardzība, lai:

– iestājoties traucējumiem aizsardzības līdzekļa darbībā, nepieciešamo aizsardzības līmeni nodrošinātu cits autonoms aizsardzības līdzeklis,

– vai, iestājoties divām savstarpēji nesaistītām kļūmēm, būtu nodrošināts nepieciešamais aizsardzības līmenis.

              Šīs kategorijas iekārtām jāatbilst II pielikuma 2.0.1. punktā minētajām papildprasībām.

b)           M 2 kategorija aptver iekārtas, kas projektētas tā, lai nodrošinātu to darbību saskaņā ar ražotāja izstrādātajiem ekspluatācijas parametriem un panāktu augstu aizsardzības līmeni.

              Šīs kategorijas iekārtas ir paredzētas izmantošanai raktuvju pazemes daļā un tādos raktuvju virszemes objektos, ko var apdraudēt raktuvju gāze un/vai viegli uzliesmojoši putekļi.

              Rodoties sprādzienbīstamai videi, ir jāparedz iespēja šīs iekārtas atslēgt no strāvas avota.

              Šīs kategorijas iekārtu aizsardzības līdzekļi nodrošina nepieciešamo aizsardzības līmeni ierastos ekspluatācijas apstākļos, kā arī nelabvēlīgākos apstākļos, jo īpaši, darbinot iekārtas pastiprinātā režīmā vai mainīgos apkārtējos apstākļos.

              Šīs kategorijas iekārtām ir jāatbilst II pielikuma 2.0.2. punktā minētajām papildprasībām.

2. II iekārtu grupa

a)           1. kategorija aptver iekārtas, kas projektētas tā, lai nodrošinātu to darbību saskaņā ar ražotāja izstrādātajiem ekspluatācijas parametriem un panāktu ļoti augstu aizsardzības līmeni.

              Šīs kategorijas iekārtas ir paredzētas izmantošanai eksplozīvā vidē, kas pastāvīgi, ilglaicīgi vai bieži rodas, gaisam sajaucoties ar gāzēm, tvaikiem, miglu vai putekļiem.

              Šīs kategorijas iekārtām ir jānodrošina nepieciešamais aizsardzības līmenis pat tad, ja reizēm atgadās traucējumi iekārtu darbā, un to aizsardzības līdzekļiem jābūt tādiem, lai:

– iestājoties traucējumiem aizsardzības līdzekļa darbībā, nepieciešamo aizsardzības līmeni nodrošinātu cits autonoms aizsardzības līdzeklis,

– vai, iestājoties divām savstarpēji nesaistītām kļūmēm, būtu nodrošināts nepieciešamais aizsardzības līmenis.

              Šīs kategorijas iekārtām jāatbilst II pielikuma 2.1. punktā minētajām papildprasībām.

b)           2. kategorija aptver iekārtas, kas projektētas tā, lai nodrošinātu to darbību saskaņā ar ražotāja izstrādātajiem ekspluatācijas parametriem un panāktu augstu aizsardzības līmeni.

ê 94/9/EK

è1 Labojums, OV L 21, 26.1.2000., 42. lpp.

              Šīs kategorijas iekārtas ir paredzētas izmantošanai tur, kur gāzes, tvaiki, migla vai gaisa un putekļu maisījumi è1 var radīt eksplozīvu vidi ç .

ê 94/9/EK

              Šīs kategorijas iekārtu aizsardzības līdzekļi nodrošina nepieciešamo aizsardzības līmeni pat tad, ja iekārtu darbā bieži atgadās traucējumi vai defekti, ar ko parasti jārēķinās.

              Šīs kategorijas iekārtām jāatbilst II pielikuma 2.2. punktā minētajām papildprasībām.

(c)          3. kategorija aptver iekārtas, kas projektētas tā, lai nodrošinātu to darbību saskaņā ar ražotāja izstrādātajiem ekspluatācijas parametriem un panāktu ierasto aizsardzības līmeni.

              Šīs kategorijas iekārtas ir paredzētas izmantošanai tur, kur gāzes, tvaiki, migla vai gaisa un putekļu maisījumi parasti nerada eksplozīvu vidi, bet ja tas tomēr atgadās, tas notiek visai reti un tikai uz īsu brīdi.

              Šīs kategorijas iekārtas nodrošina nepieciešamo aizsardzības līmeni parastos ekspluatācijas apstākļos.

              Šīs kategorijas iekārtām jāatbilst II pielikuma 2.3. punktā minētajām papildprasībām.

ê 94/9/EK

II PIELIKUMS

VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS UN DROŠĪBAS BŪTISKĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ TĀDU IEKĀRTU UN AIZSARDZĪBAS SISTĒMU PROJEKTĒŠANU UN UZBŪVI, KURAS IR PAREDZĒTAS IZMANTOŠANAI SPRĀDZIENBĪSTAMĀ VIDĒ

Ievadpiezīmes

A. Cik vien iespējams, jāņem vērā un uzreiz jāizmanto jaunākie tehnikas atzinumi, kuri var strauji mainīties.

ê 94/9/EK (pielāgots)

B. Uz ierīcēm, kas minētas 1. panta 2. punktā Ö 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā, Õ , būtiskās Ö veselības un drošības pamat Õ prasības attiecas tikai tiktāl, ciktāl tās nepieciešamas, lai panāktu šo ierīču drošu un stabilu darbu un ekspluatāciju, ņemot vērā sprādziena risku.

ê 94/9/EK

1. KOPĒJĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IEKĀRTĀM UN AIZSARDZĪBAS SISTĒMĀM

1.0. Vispārīgas prasības

1.0.1. Integrētās sprādziendrošības principi

Projektējot iekārtas un aizsardzības sistēmas, kas paredzētas izmantošanai sprādzienbīstamā vidē, ir jāievēro integrētās sprādziendrošības principi.

Šajā sakarā ražotājam ir jāveic pasākumi, lai:

– pirmām kārtām, ja tas ir iespējams, nodrošinātos pret to, ka pašas iekārtas un aizsardzības sistēmas rada eksplozīvu vidi vai aktivizē to,

– nepieļautu aizdegšanos eksplozīvā vidē, ņemot vērā katra elektriska un neelektriska aizdegšanās avota īpatnības,

– uzreiz apslāpētu un/vai ierobežotu līdz pietiekami drošiem apmēriem sprādziena radītas liesmas un spiedienu, ja sprādzienu tomēr neizdodas novērst un tas var tieši vai netieši apdraudēt cilvēkus un, atkarībā no apstākļiem, mājdzīvniekus vai īpašumu.

1.0.2. Pirms projektēt un ražot iekārtas un aizsardzības sistēmas, rūpīgi jāizanalizē varbūtējas ekspluatācijas kļūmes, lai, ciktāl iespējams, nepieļautu bīstamu situāciju rašanos.

Jāizvērtē visi paredzamie ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi.

1.0.3. Īpaši apsekošanas un apkopes nosacījumi

Projektējot un ražojot iekārtas un aizsardzības sistēmas, ir jāņem vērā īpaši apsekošanas un apkopes nosacījumi.

1.0.4. Apkārtējie apstākļi

Projektējot un ražojot iekārtas un aizsardzības sistēmas, ir jāņem vērā faktiskie vai paredzamie apkārtējie apstākļi.

1.0.5. Marķējums

Jebkuru iekārtu un aizsardzības sistēmu marķējumam jābūt salasāmam un neizdzēšamam, tajā norādot vismaz šādus datus:

– ražotāju un ražotāja adresi,

ê 94/9/EK (pielāgots)

– CE zīmi (skat. Ö Regulas (EK) Nr. 765/2008 II pielikumu Õ X pielikuma A punktu),

ê 94/9/EK (pielāgots)

– sērijas vai modeļa Ö tipa Õ apzīmējumu,

– sērijas numuru, ja tāds ir,

– izlaides gadu,

– īpašo sprādziendrošības marķējumu, aiz  kura norāda iekārtu grupas un kategorijas simbolu,

– II iekārtu grupai – burtu “G” (kas norāda uz gāzes, tvaiku vai miglas radītu eksplozīvu vidi)

              un/vai

              burtu “D” (kas norāda uz putekļu radītu eksplozīvu vidi).

Turklāt vajadzības gadījumā ir jānorāda visa būtiskā informācija, kas attiecas uz lietošanas drošību.

1.0.6. Lietošanas instrukcija

(a)          Visām iekārtām un aizsardzības sistēmām jābūt ar lietošanas instrukciju, tajā iekļaujot vismaz šādus datus:

– tos pašus datus, kas norādīti iekārtas vai aizsardzības sistēmas marķējumā, izņemot sērijas numuru (skat. 1.0.5. punktu), kā arī jebkādu noderīgu papildinformāciju, kas var atvieglot apkalpošanu (piemēram, importētāja un remontdarbnīcu adrese utml.);

– instrukcijas, kas garantē drošu:

– nodošanu ekspluatācijā,

– lietošanu,

– montāžu un demontāžu,

– apkalpošanu (tehnisko apkopi un tehnisko palīdzību),

– uzstādīšanu,

– regulēšanu;

– vajadzības gadījumā pie spiediena samazināšanas ierīcēm norāda bīstamās zonas;

– vajadzības gadījumā iekļauj lietošanas instrukciju iesācējiem;

– norādes, kas ļauj nekļūdīgi pieņemt lēmumu par to, vai konkrētas kategorijas iekārtu un aizsardzības sistēmu var droši izmantot paredzētajā vietā zināmos ekspluatācijas apstākļos;

– elektrības un spiediena parametrus, maksimālo virsmas temperatūru un citus robežlielumus;

– vajadzības gadījumā norāda īpašus izmantošanas nosacījumus, minot iespējamos nepareizas izmantošanas piemērus;

– vajadzības gadījumā norāda galvenos raksturlielumus instrumentiem, kas ir savietojami ar iekārtu vai aizsardzības sistēmu.

ê 94/9/EK (pielāgots)

(b)          Lietošanas instrukciju vienā no Kopienas valodām Ö tiešajiem patērētājiem viegli saprotamā valodā, ko noteikusi attiecīgā dalībvalsts, Õ sastāda ražotājs vai viņa Kopienā Ö Savienībā Õ reģistrēts pilnvarotais pārstāvis.

              Nododot jebkuras iekārtas un aizsardzības sistēmas ekspluatācijā, tām jāpievieno lietošanas instrukcija, kas tulkota tās valsts valodā vai valodās, kurā šo iekārtu vai aizsardzības sistēmu paredzēts izmantot, kā arī pamācība oriģinālvalodā.

              Šo tulkojumu nodrošina ražotājs vai viņa Kopienā Ö Savienībā Õ reģistrēts pilnvarotais pārstāvis, vai persona, kas ieved šo iekārtu vai aizsardzības sistēmu attiecīgās valodas izplatības areālā.

              Atkāpjoties no šīs prasības, apkalpošanas pamācību, kas paredzēta ražotāja vai viņa Kopienā Ö Savienībā Õ reģistrēta pilnvarotā pārstāvja nodarbināta specializētā personāla lietošanai, drīkst sastādīt tikai vienā Kopienas Ö Savienības Õ valodā, ja to saprot attiecīgais personāls.

ê 94/9/EK

(c)          Lietošanas instrukcijā jāietver zīmējumi un diagrammas, kas nepieciešami iekārtas vai aizsardzības sistēmas nodošanai ekspluatācijā, to apkopei, pārbaudei, pareizas ekspluatācijas nodrošināšanai un, vajadzības gadījumā, remontam, kā arī citi noderīgi norādījumi, jo īpaši attiecībā uz drošību.

(d)          Iekārtu vai aizsardzības sistēmu tehniskie apraksti nedrīkst būt pretrunā ar pamācībā iekļautajām drošības instrukcijām.

1.1. Materiālu izvēle

1.1.1. Materiāli, ko izmanto iekārtu un aizsardzības sistēmu izgatavošanai, nedrīkst izraisīt sprādzienu, ņemot vērā paredzamo slodzi ekspluatācijas laikā.

1.1.2. Ražotāja noteikto ekspluatācijas apstākļu robežās nav pieļaujama reakcija starp izmantojamiem materiāliem un sprādzienbīstamās vides komponentiem, kas varētu pasliktināt sprādziendrošību.

ê 94/9/EK

è1 Labojums, OV L 21, 26.1.2000., 42. lpp.

1.1.3. Jāizvēlas tādi materiāli, lai savienojumā ar citiem materiāliem to īpašību un saderības paredzamās izmaiņas nepasliktinātu sasniegto sprādziendrošību; jo īpaši jāņem vērā materiālu izturība pret koroziju un nodilumu, è1 to elektrovadītspēja, triecienizturība, izturība pret novecošanu ç , kā arī temperatūras svārstību ietekme.

ê 94/9/EK

1.2. Projektēšana un uzbūve

1.2.1. Projektējot un ražojot iekārtas un aizsardzības sistēmas, ir atbilstīgi jāizvērtē tehnikas jomā gūtās atziņas par sprādziendrošību, lai tās varētu droši kalpot visu paredzamo mūžu.

1.2.2. Projektējot un izgatavojot komponentus, kas iebūvējami vai izmantojami iekārtās un aizsardzības sistēmās kā rezerves daļas, ir jāpanāk, lai tie droši kalpotu paredzētajiem sprādziendrošības mērķiem, ja tos uzstāda saskaņā ar ražotāja norādījumiem.

1.2.3. Slēgtas konstrukcijas un hermetizācija

Iekārtas, kas izdala viegli uzliesmojošas gāzes vai putekļus, ja vien iespējams, obligāti jāietver slēgtās konstrukcijās.

ê 94/9/EK

è1 Labojums, OV L 21, 26.1.2000, 42. lpp.

Ja iekārtām ir atveres vai nehermētiski savienojumi, to konstrukcijai jābūt è1 tādai, lai gāzu vai putekļu izdalīšana ç nevarētu radīt eksplozīvu vidi ārpus iekārtām.

Vietas, caur kurām notiek vielu uzpilde vai noliešana, pēc iespējas jāprojektē tā, lai, veicot uzpildi vai iztukšošanu, è1 ierobežotu viegli uzliesmojošu materiālu noplūdi ç .

ê 94/9/EK (pielāgots)

1.2.4. Putekļu nosēdumi

Ja iekārtas un aizsardzības sistēmas ir paredzētas izmantošanai putekļainā vidē, to konstrukcijai jābūt tādai, kas nepieļauj putekļu nosēdumu aizdegšanos uz to virsmas.

Vienmēr jācenšas iespēju robežās samazināt putekļu nosēdumus. Iekārtām un aizsardzības sistēmām jābūt viegli tīrāmām.

Iekārtu detaļu virsma nedrīkst sasniegt tādu temperatūru, kurā putekļu nosēdumi sāk gruzdēt.

Jāņem vērā putekļu nosēdumu biezums un vajadzības gadījumā jāmēģina samazināt temperatūru, lai nepieļautu siltuma uzkrāšanos.

1.2.5. Papildu aizsardzības līdzekļi

Iekārtas un aizsardzības sistēmas, kas var būt pakļautas īpašai ārējai slodzei, vajadzības gadījumā jāaprīko ar papildu aizsardzības līdzekļiem.

Iekārtām jābūt izturīgām pret attiecīgo slodzi, saglabājot vajadzīgo sprādziendrošību.

1.2.6. Droša atvēršana

Ja iekārtām un aizsardzības sistēmām ir korpuss vai slēgts apvalks, kas pats par sevi daļēji garantē sprādziendrošību, šim korpusam vai slēgtajam apvalkam jābūt atveramam tikai ar īpašu instrumentu vai pēc atbilstīgu drošības pasākumu veikšanas.

1.2.7. Aizsardzība pret citiem riska faktoriem Ö apdraudējumiem Õ

Projektējot un izgatavojot iekārtas un aizsardzības sistēmas, ir jāgādā par to, lai:

(a)          tām nenodarītu fiziskus bojājumus vai citu kaitējumu tiešas vai netiešas saskares rezultātā;

(b)          vaļējo detaļu virsmas temperatūra vai to radītais starojums neradītu apdraudējumu;

(c)          nepieļautu neelektriska rakstura apdraudējumu, kas ir zināms no pieredzes;

ê 94/9/EK

è1 Labojums, OV L 21, 26.1.2000., 42. lpp.

(d)          è1 paredzamā pārslodze neradītu ç bīstamus apstākļus.

ê 94/9/EK (pielāgots)

Ja uz šajā punktā minētajiem riska faktoriem saistībā ar iekārtām vai aizsardzības sistēmām pilnīgi vai daļēji attiecas citas Kopienas Ö Savienības Õ direktīvas, šo direktīvu nepiemēro vai pārstāj to piemērot attiecībā uz šīm iekārtām un aizsardzības sistēmām, kā arī šiem riska faktoriem no minēto īpašo direktīvu piemērošanas brīža.

ê 94/9/EK

1.2.8. Iekārtu pārslodze

Iekārtu pārslodzes draudi ir jānovērš projektēšanas posmā, izmantojot integrētās mērierīces, regulēšanas un vadības ierīces, piemēram, strāvas pārslodzes slēdžus, temperatūras ierobežotājus, diferenciālspiediena slēdžus, caurplūdes mērītājus, laika relejus, tahometrus un/vai tamlīdzīgas kontrolierīces.

1.2.9. Ugunsdrošas apvalksistēmas

Nodrošinot ar apvalku detaļas, kas var izraisīt aizdegšanos eksplozīvā vidē, apvalkam jābūt drošam pret iekšējo spiedienu, kas rodas eksplodējot sprādzienbīstamam maisījumam, un jānovērš sprādziena izplatīšanās eksplozīvā vidē ap apvalku.

1.3. Potenciāli aizdegšanās avoti

1.3.1. Apdraudējums, ko izraisa dažādi aizdegšanās avoti

Jānodrošinās pret tādiem potenciāliem aizdegšanās avotiem kā dzirksteles, liesmas, lokizlāde, augsta virsmas temperatūra, akustiskā enerģija, starojums redzamās gaismas diapazonā, elektromagnētiskie viļņi un citi.

1.3.2. Apdraudējums, ko izraisa statiskā elektrība

Jāveic attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātos pret elektrostatiskajiem lādiņiem, kas var izraisīt bīstamu izlādi.

1.3.3. Apdraudējums, ko izraisa klejojošā strāva un noplūdes strāva

Jānodrošinās pret klejojošo strāvu un noplūdes strāvu iekārtu vadītspējīgās detaļās, kas var, piemēram, izraisīt bīstamu koroziju, virsmas pārkaršanu vai dzirksteļošanu, kā arī aizdegšanos.

1.3.4. Apdraudējums, ko izraisa pārkaršana

Projektēšanas posmā, cik vien iespējams, ir jānodrošinās pret berzes vai trieciena radītu pārkaršanu, kas, piemēram, rodas materiālu un detaļu savstarpējas saskares rezultātā rotācijas laikā vai pēc svešķermeņu iekļūšanas sistēmā.

1.3.5. Apdraudējums spiediena izlīdzināšanas gaitā

Iekārtu un aizsardzības sistēmu konstrukcijai jābūt tādai, lai nodrošinātos pret triecienviļņiem un kompresiju, kas rodas spiediena izlīdzināšanas gaitā un var izraisīt aizdegšanos, vai tās jāaprīko ar integrētajām mērierīcēm, regulēšanas un vadības ierīcēm.

1.4. Apdraudējums, ko izraisa ārēji faktori

1.4.1. Projektējot un izgatavojot iekārtas un aizsardzības sistēmas, ir jāpanāk, ka tās pilnīgi droši veic paredzēto funkciju pat tad, ja mainās apkārtējie apstākļi, kā arī parazītiskā sprieguma, mitruma, vibrāciju, piesārņojuma un citu ārējo faktoru ietekmē, ņemot vērā ražotāja noteiktos ekspluatācijas apstākļu ierobežojumus.

1.4.2. Iekārtu detaļām jābūt samērojamām ar paredzēto mehānisko un termisko slodzi un tām jābūt izturīgām pret esošo un varbūtējo agresīvo vielu iedarbību.

1.5. Prasības attiecībā uz drošības ierīcēm

ê 94/9/EK

è1 Labojums, OV L 21, 26.1.2000., 42. lpp.

1.5.1. Drošības ierīcēm jādarbojas è1 neatkarīgi no mērierīcēm un/vai kontrolierīcēm, kas nepieciešamas ç darbības nodrošināšanai.

Kļūmes drošības ierīču darbā, cik vien iespējams, jāatklāj pietiekami ātri, izmantojot atbilstošus tehniskos līdzekļus, lai panāktu, ka bīstami atgadījumi var notikt ar ļoti nelielu varbūtību.

è1 Elektriskajām ķēdēm kopumā jāpiemēro bezatteices (fail-safe) princips ç.

ê 94/9/EK

Pārslēgšanās drošības nolūkā parasti nepastarpināti iedarbina attiecīgās kontrolierīces bez programmatūras komandas izmantošanas.

1.5.2. Ja drošības ierīces darbs ir traucēts, iespēju robežās ir jānodrošina iekārtu un/vai aizsardzības sistēmu darbība.

1.5.3. Drošības ierīču avārijas slēdzim, ja vien iespējams, jābūt aprīkotam ar atkārtotas palaišanas bloķētājiem. Jauna komanda iedarbināšanai normālā režīmā ir iespējama tikai tad, ja iepriekš šim nolūkam tiek pārstatīti atkārtotās palaišanas bloķētāji.

1.5.4. Vadības un indikācijas ierīces

Ja izmanto vadības un indikācijas ierīces, to konstrukcijai jābūt saskaņā ar ergonomikas principiem, lai panāktu maksimāli iespējamo ekspluatācijas drošības līmeni attiecībā uz sprādzienbīstamību.

1.5.5. Prasības attiecībā uz sprādziendrošības ierīcēm, ar kurām veic mērījumus

Ja ierīces, ar kurām veic mērījumus, ir saistītas ar eksplozīvā vidē izmantojamām iekārtām, tās jāprojektē un jāizgatavo tā, lai tās atbilstu varbūtējām ekspluatācijas prasībām un īpašiem lietošanas apstākļiem.

1.5.6. Vajadzības gadījumā ir jānodrošina iespēja pārbaudīt tādu ierīču nolasījuma precizitāti un ekspluatācijas jaudu, ar kurām veic mērījumus.

1.5.7. Projektējot ierīces, ar kurām veic mērījumus, tajās jāiestrādā drošības rezerve, kas paredz, ka trauksmes slieksnis nedrīkst pietuvoties uzraugāmās vides sprādzienbīstamības un/vai aizdegšanās robežai, jo īpaši, ņemot vērā objekta ekspluatācijas apstākļus un iespējamās novirzes mērsistēmā.

1.5.8. Riska faktori, kas saistīti ar programmatūru

Projektējot programmvadītas iekārtas, aizsardzības sistēmas un drošības ierīces, īpaša uzmanība jāpievērš riska faktoriem, kas saistīti ar kļūmēm programmā.

1.6. Sistēmdrošības prasību iestrādāšana

1.6.1. Jāparedz iespēja manuālajā režīmā izslēgt automātiski darbināmas iekārtas un aizsardzības sistēmas, kas novirzās no paredzētajiem ekspluatācijas nosacījumiem, ja vien tas neapdraud drošību.

1.6.2. Pēc avārijas atslēgšanas ierīces iedarbināšanas pēc iespējas ātri un nekaitīgi jāizkliedē vai jānorobežo uzkrājusies enerģija, lai tā turpmāk neradītu apdraudējumu.

Tas neattiecas uz elektroķīmiski uzkrātu enerģiju.

1.6.3. Apdraudējums, ko rada enerģijas padeves zudumi

Ja iekārtas un aizsardzības sistēmas var radīt papildu apdraudējumu, pārtrūkstot enerģijas padevei, ir jānodrošina iespēja tās uzturēt bezriska ekspluatācijas režīmā neatkarīgi no pārējām iekārtām.

1.6.4. Apdraudējums, ko rada vadu savienojumi

Iekārtas un aizsardzības sistēmas jāaprīko ar piemērotiem kabeļievadiem un kabeļkanālu ievadiem.

Ja iekārtas un aizsardzības sistēmas ir paredzētas izmantošanai kopā ar citām iekārtām un aizsardzības sistēmām, jābūt drošam pieslēgumam.

1.6.5. Iekārtu aprīkošana ar brīdinājuma ierīcēm

Ja iekārtas vai aizsardzības sistēmas ir aprīkotas ar detektoriem vai trauksmes ierīcēm eksplozīvas vides noteikšanai, ir jābūt atbilstošai lietošanas instrukcijai, kas nodrošina to uzstādīšanu piemērotās vietās.

2. PAPILDPRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IEKĀRTĀM

2.0. Prasības, ko piemēro I iekārtu grupas M kategorijas iekārtām

2.0.1. Prasības, ko piemēro I iekārtu grupas M 1 kategorijas iekārtām

2.0.1.1. Projektējot un izgatavojot iekārtas, ir jānodrošinās pret aizdegšanās avotu aktivizēšanos pat tad, ja reizēm atgadās traucējumi iekārtu darbā.

Iekārtas jāaprīko ar tādiem aizsardzības līdzekļiem, lai:

– iestājoties traucējumiem aizsardzības līdzekļa darbībā, nepieciešamo aizsardzības līmeni nodrošinātu cits autonoms aizsardzības līdzeklis,

– vai, iestājoties divām savstarpēji nesaistītām kļūmēm, būtu nodrošināts nepieciešamais aizsardzības līmenis.

Vajadzības gadījumā šīs iekārtas papildus jāaprīko ar īpašiem aizsardzības līdzekļiem.

Tām jābūt lietojamām arī eksplozīvā vidē.

2.0.1.2. Vajadzības gadījumā iekārtu konstrukcijai jābūt putekļu necaurlaidīgai.

2.0.1.3. Iekārtu detaļu virsmas temperatūrai jābūt krietni zemākai par varbūtējo gaisa un putekļu maisījumu aizdegšanās temperatūru, lai nepieļautu suspendētu putekļu aizdegšanos.

2.0.1.4. Iekārtu konstrukcijai jābūt tādai, lai to daļu, kas var būt aizdegšanās avoti, atvēršana būtu iespējama tikai bezstrāvas stāvoklī vai iekšēji drošā stāvoklī. Ja iekārtas nav iespējams atslēgt no strāvas, ražotājam ir jānodrošina brīdinājuma marķējums uz atveramām iekārtu daļām.

Vajadzības gadījumā iekārtas papildus jāaprīko ar piemērotām bloķēšanas sistēmām.

2.0.2. Prasības, ko piemēro I iekārtu grupas M 2 kategorijas iekārtām

2.0.2.1. Iekārtas jāaprīko ar aizsardzības līdzekļiem, kas nepieļauj aizdegšanās avotu aktivizēšanos normālā darba režīmā, pat ja ekspluatācijas apstākļi ir apgrūtināti, jo īpaši nesaudzīgas apiešanās un mainīgu apkārtējo apstākļu dēļ.

Jāparedz iespēja šīs iekārtas atslēgt no strāvas, ja vide kļūst eksplozīva.

2.0.2.2. Iekārtu konstrukcijai jābūt tādai, lai to daļu, kas var būt aizdegšanās avoti, atvēršana būtu iespējama tikai bezstrāvas stāvoklī vai izmantojot attiecīgās bloķēšanas sistēmas. Ja iekārtas nav iespējams atslēgt no strāvas, ražotājam ir jānodrošina brīdinājuma marķējums uz atveramām iekārtu daļām.

2.0.2.3. Attiecībā uz putekļu radītu sprādzienbīstamību ir jāievēro prasības, ko piemēro M 1 kategorijas iekārtām.

2.1. Prasības, ko piemēro II iekārtu grupas 1. kategorijas iekārtām

ê 94/9/EK

è1 Labojums, OV L 21, 26.1.2000., 42. lpp.

2.1.1. è1 Eksplozīva vide, ko rada gāzes, tvaiki vai dūmaka ç

ê 94/9/EK

2.1.1.1. Projektējot un izgatavojot iekārtas, ir jānodrošinās pret aizdegšanās avotu aktivizēšanos pat tad, ja reizēm atgadās traucējumi iekārtu darbā.

Tās jāaprīko ar tādiem aizsardzības līdzekļiem, lai:

– iestājoties traucējumiem aizsardzības līdzekļa darbībā, nepieciešamo aizsardzības līmeni nodrošinātu cits autonoms aizsardzības līdzeklis,

– vai, iestājoties divām savstarpēji nesaistītām kļūmēm, būtu nodrošināts nepieciešamais aizsardzības līmenis.

2.1.1.2. Attiecībā uz iekārtām, kuru virsma var sakarst, ir jāpanāk, lai pat visnelabvēlīgākajos apstākļos netiktu pārsniegta noteiktā maksimāli pieļaujamā temperatūra.

Tāpat jāņem vērā temperatūras paaugstināšanās siltuma uzkrāšanās un ķīmisko reakciju ietekmē.

2.1.1.3. Iekārtu konstrukcijai jābūt tādai, lai to daļu, kas var būt aizdegšanās avoti, atvēršana būtu iespējama tikai bezstrāvas stāvoklī vai iekšēji drošā stāvoklī. Ja iekārtas nav iespējams atslēgt no strāvas, ražotājam ir jānodrošina brīdinājuma marķējums uz atveramām iekārtu daļām.

Vajadzības gadījumā iekārtas papildus jāaprīko ar piemērotām bloķēšanas sistēmām.

2.1.2. Eksplozīva vide, ko rada gaisa un putekļu maisījumi

2.1.2.1. Projektējot un izgatavojot iekārtas, ir jānodrošinās pret putekļu maisījumu aizdegšanos pat tad, ja reizēm atgadās traucējumi iekārtu darbā.

Tās jāaprīko ar tādiem aizsardzības līdzekļiem, lai:

– iestājoties traucējumiem aizsardzības līdzekļa darbībā, nepieciešamo aizsardzības līmeni nodrošinātu cits autonoms aizsardzības līdzeklis,

– vai, iestājoties divām savstarpēji nesaistītām kļūmēm, būtu nodrošināts nepieciešamais aizsardzības līmenis.

2.1.2.2. Vajadzības gadījumā iekārtu konstrukcijai jābūt tādai, kurā putekļu iekļūšana vai izkļūšana ir iespējama tikai īpaši paredzētās vietās.

Šī prasība attiecas arī uz kabeļievadiem un savienojumiem.

2.1.2.3. Iekārtu detaļu virsmas temperatūrai jābūt krietni zemākai par varbūtējo gaisa un putekļu maisījumu aizdegšanās temperatūru, lai nepieļautu suspendētu putekļu aizdegšanos.

2.1.2.4. Attiecībā uz iekārtu daļu atvēršanu ir jāievēro 2.1.1.3. punkta prasības.

2.2. Prasības attiecībā uz II iekārtu grupas 2. kategorijas iekārtām

2.2.1. Eksplozīva vide, ko rada gāzes, tvaiki vai migla

2.2.1.1. Projektējot un izgatavojot iekārtas, ir jānodrošinās pret aizdegšanās avotu veidošanos pat tad, ja bieži iestājas traucējumi iekārtu darbā vai notiek ekspluatācijas kļūmes, ar ko parasti ir jārēķinās.

2.2.1.2. Projektējot un izgatavojot iekārtas, ir jāpanāk, lai noteiktā virsmas temperatūra netiktu pārsniegta pat tad, ja apdraudējumu rada neierasti ekspluatācijas apstākļi, ko paredzējis ražotājs.

2.2.1.3. Iekārtu konstrukcijai jābūt tādai, lai to daļu, kas var būt aizdegšanās avoti, atvēršana būtu iespējama tikai bezstrāvas stāvoklī vai, izmantojot atbilstošas bloķēšanas sistēmas. Ja iekārtas nav iespējams atslēgt no strāvas, ražotājam ir jānodrošina brīdinājuma marķējums uz atveramām iekārtu daļām.

2.2.2. Eksplozīva vide, ko rada gaisa un putekļu maisījumi

2.2.2.1. Projektējot un izgatavojot iekārtas, ir jānodrošinās pret gaisa un putekļu maisījumu aizdegšanos pat tad, ja bieži iestājas traucējumi iekārtu darbā vai notiek ekspluatācijas kļūmes, ar ko parasti ir jārēķinās.

2.2.2.2. Attiecībā uz virsmas temperatūru ir jāievēro 2.1.2.3. punkta prasības.

2.2.2.3. Attiecībā uz aizsardzību pret putekļiem ir jāievēro 2.1.2.2. punkta prasības.

2.2.2.4. Attiecībā uz iekārtu daļu atvēršanu ir jāievēro 2.2.1.3. punkta prasības.

2.3. Prasības, ko piemēro II iekārtu grupas 3. kategorijas iekārtām

2.3.1. Eksplozīva vide, ko rada gāzes, tvaiki vai migla

2.3.1.1. Projektējot un izgatavojot iekārtas, ir jānodrošinās pret potenciāliem aizdegšanās avotiem, kas var rasties normālā darba režīmā.

2.3.1.2. Paredzētos ekspluatācijas apstākļos virsmas temperatūra nedrīkst pārsniegt noteikto maksimāli pieļaujamo temperatūru. Izņēmuma kārtā augstāka temperatūra ir pieļaujama tikai tad, ja ražotājs papildus veic īpašus aizsardzības pasākumus.

2.3.2. Eksplozīva vide, ko rada gaisa un putekļu maisījumi

2.3.2.1. Projektējot un izgatavojot iekārtas, ir jānodrošinās pret gaisa un putekļu maisījumu aizdegšanos, ko veicina potenciāli aizdegšanās avoti, kas var veidoties normālā darba režīmā.

2.3.2.2. Attiecībā uz virsmas temperatūru ir jāievēro 2.1.2.3. punkta prasības.

2.3.2.3. Projektējot iekārtas, kabeļievadus un savienojumus, ir jāņem vērā putekļu daļiņu izmēri, lai putekļi nevarētu veidot eksplozīvus maisījumus ar gaisu vai sasniegt bīstamu koncentrāciju iekārtu iekšpusē.

3. PAPILDPRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ AIZSARDZĪBAS SISTĒMĀM

3.0. Vispārīgas prasības

3.0.1. Aizsardzības sistēmu izmēriem jābūt tādiem, lai ierobežotu sprādziena sekas līdz pietiekamam drošības līmenim.

ê 94/9/EK

è1 Labojums, OV L 21, 26.1.2000., 42. lpp.

3.0.2. Aizsardzības sistēmu konstrukcijai un è1 izvietojumam jābūt tādam ç , lai nepieļautu sprādziena izplatīšanos ķēdes reakciju vai dzirksteļpārklāšanās rezultātā un lai nepieļautu sākotnēja sprādziena tālāku detonēšanu.

ê 94/9/EK

3.0.3. Pārtrūkstot enerģijas padevei, aizsardzības sistēmām pietiekami ilgi jāsaglabā savas funkcijas, lai nepieļautu bīstamas situācijas rašanos.

3.0.4. Aizsardzības sistēmas nedrīkst pārstāt funkcionēt ārēju traucējumu ietekmē.

3.1. Plānošana un projektēšana

3.1.1. Materiālu īpašības

Attiecībā uz materiālu īpašībām, nosakot maksimāli pieļaujamo spiedienu un temperatūru plānošanas posmā, ir jāņem vērā paredzamais spiediens sprādziena laikā ekstremālos ekspluatācijas apstākļos un iespējamā liesmu termiskā iedarbība.

3.1.2. Aizsardzības sistēmām, kas projektētas tā, lai nepieļautu vai ierobežotu sprādzienu, jāiztur radītais triecienvilnis, saglabājot sistēmas darba spēju.

3.1.3. Aizsardzības sistēmu palīgierīcēm jāiztur paredzamais maksimālais sprādziena radītais spiediens, saglabājot savas funkcionālās spējas.

3.1.4. Plānojot un projektējot aizsardzības sistēmas, ir jāņem vērā reakcijas, ko perifērajās iekārtās un ar tām saistītajā cauruļu sistēmā izraisa spiediens.

3.1.5. Spiediena samazināšanas sistēmas

Ja ir sagaidāms, ka slodze pārsniegs aizsardzības sistēmu izturību, to konstrukcijā jāparedz piemērotas spiediena samazināšanas ierīces, kas neapdraud tuvumā esošos cilvēkus.

3.1.6. Sprādzienslāpēšanas sistēmas

ê 94/9/EK

è1 Labojums, OV L 21, 26.1.2000., 42. lpp.

Plānojot un projektējot sprādzienslāpēšanas sistēmas, ir jāpanāk, ka tās jau pašā avārijas sākumstadijā reaģē uz sākotnējo sprādzienu un è1 efektīvi to neitralizē, attiecīgi ņemot vērā ç maksimālo spiediena palielināšanās ātrumu un maksimālo sprādziena radīto spiedienu.

ê 94/9/EK

3.1.7. Pretsprādziena atvienotājsistēmas

Plānojot un projektējot pretsprādziena atvienotājsistēmas, kam sākotnēju sprādzienu gadījumā pēc iespējas ātrāk jānodrošina atsevišķu iekārtu atvienošana, ir jāpanāk, ka tās nezaudē izturību pret sākotnējo liesmu izplatīšanos un saglabā mehānisko izturību ekspluatācijas apstākļos.

3.1.8. Aizsardzības sistēmām jābūt integrējamām vienotā shēmā ar piemērotu trauksmes slieksni, lai vajadzības gadījumā tiktu pārtraukta produktu padeve un izvade, kā arī atslēgtas tās iekārtu daļas, kuras vairs nespēj droši funkcionēt.

ê 94/9/EK

III PIELIKUMS

MODULIS – EK MODEĻA PĀRBAUDE

1. 1.Šajā modulī ir aplūkota tā procedūras daļa, ko ievēro pilnvarotā iestāde, nosakot un apliecinot, ka tipisks plānotās produkcijas paraugs atbilst attiecīgajiem šīs direktīvas noteikumiem.

2. EK modeļa pārbaudes pieteikumu ražotājs vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis iesniedz pilnvarotajai iestādei pēc paša izvēles.

Šajā pieteikumā:

– jānorāda ražotājs un viņa adrese, bet, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, jānorāda arī šis pārstāvis un viņa adrese;

– jābūt rakstveida apliecinājumam, ka šāds pieteikums nav iesniegts nevienai citai pilnvarotajai iestādei,

– jāiekļauj tehniskā dokumentācija, kas norādīta 3. punktā.

Pieteikuma iesniedzējs nodod pilnvarotās iestādes rīcībā reprezentatīvu plānotās produkcijas paraugu, turpmāk tekstā - “modelis”. Pilnvarotā iestāde var pieprasīt papildu paraugus, ja tie vajadzīgi, lai veiktu testu programmu.

3. Tehniskā dokumentācija dod iespēju novērtēt izstrādājuma atbilstību šīs direktīvas prasībām. Tajā, ciktāl tas nepieciešams novērtēšanai, aplūko izstrādājuma konstrukciju, ražošanu un ekspluatāciju un attiecīgi ietver:

– vispārēju modeļa aprakstu;

– detaļu, mezglu, strāvas slēgumu utml. projektēšanas un izgatavošanas rasējumus un shēmas;

– aprakstus un paskaidrojumus, kas vajadzīgi, lai gūtu izpratni par minētajiem rasējumiem, shēmām un izstrādājuma ekspluatāciju;

– to pilnīgi vai daļēji piemēroto 5. pantā minēto standartu sarakstu un tādu risinājumu aprakstu, kas izraudzīti, ievērojot direktīvas būtiskās prasības, ja 5. pantā minētie standarti nav piemēroti;

– veikto projektēšanas aprēķinu, pārbaužu rezultātus utt.;

– pārbaudes ziņojumus.

4. Paziņotā iestāde

4.1. pārbauda tehnisko dokumentāciju, pārliecinās, ka modelis ir ražots atbilstīgi tehniskajai dokumentācijai, un noskaidro, kuras detaļas projektētas saskaņā ar šīs direktīvas 5. pantā minēto standartu attiecīgajiem noteikumiem un kuras projektētas, nepiemērojot šo standartu attiecīgos noteikumus;

4.2. veic vai uztic citiem veikt attiecīgās pārbaudes un vajadzīgos testus, lai pārliecinātos, ka ražotāja izvēlētie risinājumi atbilst direktīvas būtiskajām prasībām, ja nav piemēroti 5. pantā minētie standarti;

4.3. veic vai uztic citiem veikt attiecīgās pārbaudes un vajadzīgos testus, lai pārliecinātos, ka attiecīgie standarti patiešām ir ievēroti, ja ražotājs ir nolēmis piemērot attiecīgos standartus;

4.4. vienojas ar pieteikuma iesniedzēju par vietu, kur pārbaudes un vajadzīgie testi tiks veikti.

5. Ja modelis atbilst direktīvas noteikumiem, pilnvarotā iestāde pieteikuma iesniedzējam piešķir EK modeļa pārbaudes sertifikātu. Šajā sertifikātā norāda ražotāju un viņa adresi, pārbaudes slēdzienu un datus, kas nepieciešami apstiprinātā modeļa atpazīšanai.

Sertifikātam pievieno tehniskās dokumentācijas vajadzīgo daļu sarakstu, un tā kopiju patur pilnvarotā iestāde.

Ja ražotājam vai viņa Kopienā reģistrētam pilnvarotajam pārstāvim atsaka izsniegt modeļa sertifikātu, pilnvarotā iestāde sīki pamato savu atteikumu.

Jāparedz pārsūdzības kārtība.

6. Pieteikuma iesniedzējs informē pilnvaroto iestādi, kurā glabājas tehniskā dokumentācija saistībā ar EK modeļa pārbaudes sertifikātu, par visām apstiprināto iekārtu vai aizsardzības sistēmu modifikācijām, kam vajadzīgs papildu apstiprinājums, ja šīs izmaiņas var ietekmēt ražojuma atbilstību būtiskajām prasībām vai paredzētajiem ražojuma izmantošanas nosacījumiem. Šo jauno apstiprinājumu piešķir kā papildinājumu sākotnējam EK modeļa pārbaudes sertifikātam.

7. Katra pilnvarotā iestāde sniedz pārējām pilnvarotajām iestādēm vajadzīgo informāciju par piešķirtajiem un atsauktajiem EK modeļa pārbaudes sertifikātiem un to papildinājumiem.

8. Pārējām pilnvarotajām iestādēm ir tiesības saņemt EK modeļa pārbaudes sertifikātu un/vai to papildinājumu kopijas. Sertifikātu pielikumiem jābūt pieejamiem pārējām pilnvarotajām iestādēm.

9. Vismaz 10 gadus pēc pēdējās iekārtas vai aizsardzības sistēmas izgatavošanas ražotājs vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis kopā ar tehnisko dokumentāciju glabā EK modeļa pārbaudes sertifikātu un to papildinājumu kopijas.

Ja nedz ražotājs, nedz viņa pilnvarotais pārstāvis nav reģistrēts Kopienā, par tehniskās dokumentācijas pieejamības nodrošināšanu atbildīga ir persona, kura laiž ražojumu Kopienas tirgū.

ò jauns

MODULIS – ES TIPA PĀRBAUDE

1. ES tipa pārbaude ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru paziņotā struktūra pārbauda produkta tehnisko projektu un verificē un apliecina, ka produkta tehniskais projekts atbilst šīs direktīvas prasībām, kas uz to attiecas.

2. ES tipa pārbaudi veic, pārbaudot pabeigtu produktu (produkcijas tipu), kas ir reprezentatīvs paredzamās produkcijas paraugs.

3. Ražotājs iesniedz ES tipa pārbaudes pieteikumu vienotajai paziņotajai struktūrai pēc paša izvēles.

Pieteikumā iekļauj:

– ražotāja nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, norāda arī šā pārstāvja vārdu, uzvārdu/nosaukumu un adresi,

– rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienai citai paziņotajai struktūrai,

– tehnisko dokumentāciju. Tehniskā dokumentācija dara iespējamu novērtēt produkta atbilstību piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, un tā ietver apdraudējuma(-u) atbilstīgu analīzi un novērtēšanu. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas ir nepieciešams novērtēšanai, tā aptver produkta projektēšanu, ražošanu un darbību. Tehniskajā dokumentācijā, ja vien tas iespējams, ir vismaz šādi elementi:

– produkta vispārīgs apraksts,

– projekta skices, ražošanas rasējumi un detaļu, montāžas mezglu, strāvas slēgumu u. tml. shēmas,

– apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi minēto rasējumu, shēmu un produkta darbības izpratnei,

– to pilnībā vai daļēji piemēroto saskaņoto standartu un/vai citu attiecīgo tehnisko specifikāciju saraksts, uz kurām ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un, ja minētie saskaņotie standarti nav piemēroti, to risinājumu apraksti, kas pieņemti šajā direktīvā noteikto veselības un drošības pamatprasību izpildei. Ja saskaņotie standarti tiek piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda piemērotās standartu daļas,

– veikto projektēšanas aprēķinu, veikto pārbaužu u. c. rezultāti un

– testu ziņojumi,

– paraugi, kas ir reprezentatīvi paredzamās produkcijas paraugi. Paziņotā struktūra var pieprasīt papildu paraugus, ja tie vajadzīgi, lai veiktu testa programmu,

– pierādījumus, kas apstiprina tehniskā projekta risinājuma atbilstību. Šajos pierādījumos norāda visus izmantotos dokumentus, jo īpaši ja nav pilnībā piemēroti attiecīgie saskaņotie standarti un/vai tehniskās specifikācijas. Pierādījumos vajadzības gadījumā iekļauj to testu rezultātus, kurus ir veikusi ražotāja atbilstīgā laboratorija vai cita testēšanas laboratorija ražotāja vārdā un uz ražotāja atbildību.

4. Paziņotā struktūra:

4.1. pārliecinās, ka paraugs(-i) ir ražots(-i) atbilstīgi tehniskajai dokumentācijai, un noskaidro, kuras detaļas ir projektētas saskaņā ar piemērojamajiem atbilstīgo saskaņoto standartu un/vai tehnisko specifikāciju noteikumiem un kuras projektētas, neievērojot šo standartu attiecīgos noteikumus;

4.2. veic attiecīgās pārbaudes un testus vai uztic to veikšanu citiem, lai pārliecinātos, ka ražotājs ir izvēlējies risinājumus, kas piedāvāti attiecīgajos saskaņotajos standartos un/vai tehniskajās specifikācijās, un ka tie ir piemēroti pareizi;

4.3. veic attiecīgās pārbaudes un testus vai uztic to veikšanu citiem, lai pārliecinātos, ka gadījumos, kad nav tikuši piemēroti attiecīgajos saskaņotajos standartos un/vai tehniskajās specifikācijās paredzētie risinājumi, ražotāja pieņemtie risinājumi atbilst attiecīgajām šīs direktīvas veselības un drošības pamatprasībām;

4.4. vienojas ar ražotāju par vietu, kur tiks veiktas šīs pārbaudes un testi.

5. Paziņotā struktūra sagatavo novērtējuma ziņojumu, kurā norāda pasākumus, kas veikti saskaņā ar 4. punktu, un šo pasākumu rezultātus. Neskarot savus pienākumus pret paziņojošajām iestādēm, paziņotā struktūra pilnīgi vai daļēji izpauž minētā ziņojuma saturu tikai ar ražotāja piekrišanu.

6. Ja tips atbilst šīs direktīvas prasībām attiecībā uz konkrēto produktu, paziņotā struktūra izdod ražotājam ES tipa pārbaudes sertifikātu. Sertifikātā iekļauj ražotāja nosaukumu un adresi, pārbaudes secinājumus, derīguma nosacījumus (ja tādi ir) un datus, kas vajadzīgi apstiprinātā tipa identifikācijai. Sertifikātam var būt viens vai vairāki pielikumi.

Sertifikātā un tā pielikumos ir visa attiecīgā informācija, kas ļauj novērtēt ražoto produktu atbilstību pārbaudītajam tipam un kas ļauj veikt pārbaudi ekspluatācijas laikā.

Ja tips neatbilst piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, paziņotā struktūra atsaka izdot ES tipa pārbaudes sertifikātu un attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju par šo lēmumu, sniedzot sīku atteikuma pamatojumu.

7. Paziņotā struktūra seko līdzi vispārpieņemto standartu pārmaiņām, kas norāda, ka apstiprinātais tips varētu neatbilst piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, un nosaka, vai šādu pārmaiņu rezultātā ir nepieciešama sīkāka izpēte. Ja šāda izpēte ir nepieciešama, paziņotā struktūra par to informē ražotāju.

Ražotājs informē paziņoto struktūru, kurā glabājas tehniskā dokumentācija par ES tipa pārbaudes sertifikātu, par visām apstiprinātā tipa pārmaiņām, kas var ietekmēt produkta atbilstību šajā direktīvā noteiktajām veselības un drošības pamatprasībām vai sertifikāta derīguma nosacījumus. Šādas pārmaiņas paredz papildu apstiprinājumu, ko pievieno kā papildinājumu sākotnējam ES tipa pārbaudes sertifikātam.

8. Katra paziņotā struktūra informē savas paziņojošās iestādes par izdotajiem un anulētajiem ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai to papildinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma dara tām pieejamu to sertifikātu un/vai to papildinājumu sarakstu, kuri ir atteikti, apturēti vai citādi ierobežoti.

Katra paziņotā struktūra informē pārējās paziņotās struktūras par tiem ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai to papildinājumiem, kurus šī struktūra ir atteikusi, anulējusi, apturējusi vai citādi ierobežojusi, un pēc pieprasījuma arī par tiem sertifikātiem un/vai to papildinājumiem, kurus tā ir izdevusi.

Komisija, dalībvalstis un pārējās paziņotās struktūras, iesniedzot pieprasījumu, var saņemt ES tipa pārbaudes sertifikātu un/vai to papildinājumu kopijas. Pēc pieprasījuma Komisija un dalībvalstis var saņemt tehniskās dokumentācijas un paziņotās struktūras veikto pārbaužu rezultātu kopijas. Paziņotā struktūra uzglabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu, kā arī tehniskās dokumentācijas, arī ražotāja iesniegtās dokumentācijas, kopijas līdz sertifikāta derīguma termiņa beigām.

9. Ražotājs glabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu kopiju kopā ar tehnisko dokumentāciju pieejamus valsts iestādēm 10 gadus pēc produkta laišanas tirgū.

10. Ražotāja pilnvarotais pārstāvis var iesniegt 3. punktā minēto pieteikumu un pildīt 7. un 9. punktā izklāstītos pienākumus ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.

ê 94/9/EK

IV PIELIKUMS

MODULIS – RAŽOŠANAS KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA

1. Šajā modulī ir aplūkota procedūra, ko ievēro ražotājs, kas pilda 2. punktā noteiktos pienākumus, nodrošinot un apliecinot konkrētā ražojuma atbilstību EK modeļa pārbaudes sertifikātā norādītajam modelim un attiecīgajām šīs direktīvas prasībām. Ražotājs vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis nodrošina katrai iekārtai CE zīmi un sagatavo rakstisku atbilstības deklarāciju. CE zīmei pievieno tās pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru, kas atbild par 4. iedaļā noteikto EK uzraudzību.

2. Veicot ražošanu, iekārtu galīgo pārbaudi un testēšanu, ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu atbilstīgi 3. iedaļai, un uz viņu attiecas 4. iedaļā noteiktā uzraudzība.

3. Kvalitātes nodrošinājuma sistēma

3.1. Ražotājs iesniedz paša izraudzītai pilnvarotajai iestādei pieteikumu novērtēt attiecīgo iekārtu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

Pieteikumā norāda:

– visas vajadzīgās ziņas par paredzamo produktu kategoriju; -

– kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju; -

– apstiprinātā modeļa tehnisko dokumentāciju un EK modeļa pārbaudes sertifikāta kopiju.

3.2. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmai jāgarantē iekārtu atbilstība EK modeļa pārbaudes sertifikātā norādītajam modelim un attiecīgajām direktīvas prasībām.

Visi ražotāja ieviestie principi, prasības un noteikumi sistemātiski un kārtīgi jādokumentē rakstveida darbības plānu, procedūru un norādījumu veidā. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācijai jārada vienota izpratne par kvalitātes programmām, plāniem, rokasgrāmatām un uzskaites datiem.

Tajā jo īpaši atbilstīgi jāaplūko:

– administrācijas mērķi un organizatoriskā struktūra, kā arī pienākumi un pilnvaras saistībā ar iekārtu kvalitāti;

– izmantojamās ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas metodes, procedūras un sistemātiskas darbības;

– pārbaudes un testi, kas tiks veikti pirms un pēc ražošanas, kā arī tās laikā, un to biežums,

– kvalitātes nodrošināšanas uzskaites dati, piemēram, pārbaužu protokoli un testēšanas dati, kalibrēšanas dati, ziņojumi par attiecīgā personāla kvalifikāciju utml.;

– paņēmieni, ar kuriem uzrauga, lai būtu panākta vajadzīgā iekārtu kvalitāte un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektivitāte.

3.3. Pilnvarotā iestāde novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām. Tā uzskata, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēmas atbilst šīm prasībām, ja tiek ievērots attiecīgais saskaņotais standarts. Vismaz vienam pārbaudes grupas dalībniekam jābūt ar pieredzi attiecīgās iekārtu ražošanas tehnoloģijas novērtēšanā. Novērtēšanas procedūra paredz arī ražotnes apmeklējumu pārbaudes nolūkā. Lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj pārbaudes secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

3.4. Ražotājs apņemas pildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kā arī uzturēt tās atbilstīgu un efektīvu darbību.

Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis informē pilnvaroto iestādi, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visiem paredzamiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas precizējumiem.

Pilnvarotā iestāde novērtē ierosinātās izmaiņas un izlemj par to, vai mainītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām, vai tā ir atkārtoti jānovērtē.

Par savu lēmumu tai jāpaziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj pārbaudes secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

4. Uzraudzība, par kuru atbild paziņotā iestāde

4.1. Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošinājuma sistēmas.

4.2. Ražotājs nodrošina pilnvarotās iestādes pārstāvjiem pieeju ražošanas, pārbaužu, testēšanas un noliktavu telpām pārbaudes nolūkā un sniedz visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši:

– kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

– kvalitātes nodrošināšanas uzskaites datus, piemēram, pārbaužu protokolus un testēšanas datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju utml.

4.3. Pilnvarotā iestāde periodiski veic auditus, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur spēkā un piemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kā arī iesniedz audita ziņojumu ražotājam.

4.4. Turklāt pilnvarotās iestādes pārstāvji var apmeklēt ražotāju bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā pilnvarotā iestāde var veikt vai uzticēt citiem veikt pārbaudes, lai vajadzības gadījumā pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Pilnvarotā iestāde iesniedz ražotājam ziņojumu par apmeklējumu, kā arī pārbaudes protokolu, ja tā ir veikta.

5. Ražotājs vismaz 10 gadus pēc pēdējās iekārtas izgatavošanas glabā valsts iestāžu vajadzībām:

– dokumentāciju, kas minēta 3.1. iedaļas otrajā ievilkumā;

– papildinājumus, kas minēti 3.4. iedaļas otrajā daļā;

– pilnvarotās iestādes lēmumus un ziņojumus, kas minēti 3.4. iedaļas pēdējā daļā, 4.3. un 4.4. iedaļā.

6. Katra pilnvarotā iestāde sniedz pārējām pilnvarotajām iestādēm vajadzīgo informāciju par izsniegtajiem un atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem.

ò jauns

MODULIS – ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ RAŽOŠANAS PROCESA KVALITĀTES NODROŠINĀŠANU

1. Atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 2. un 5. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina un paziņo uz savu atbildību, ka attiecīgie produkti atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

2. Ražošana

Ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attiecīgo produktu ražošanai, galīgā produkta pārbaudei un testēšanai, kā noteikts 3. punktā, un tas ir pakļauts uzraudzībai, kā noteikts 4. punktā.

3. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

3.1. Ražotājs iesniedz paša izvēlētajai paziņotajai struktūrai pieteikumu novērtēt attiecīgo produktu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

Pieteikumā iekļauj:

– ražotāja nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, norāda arī šā pārstāvja vārdu, uzvārdu/nosaukumu un adresi,

– rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienai citai paziņotajai struktūrai,

– visu attiecīgo informāciju par paredzamo produktu kategoriju,

– kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju,

– apstiprinātā tipa tehnisko dokumentāciju un ES tipa pārbaudes sertifikāta kopiju.

3.2. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma nodrošina produktu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

Visi elementi, prasības un noteikumi, ko pieņēmis ražotājs, tiek sistemātiski un organizēti dokumentēti rakstisku politiku, procedūru un instrukciju veidā. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija rada iespēju konsekventi interpretēt kvalitātes programmas, plānus, rokasgrāmatas un dokumentāciju.

Tajā jo īpaši atbilstoši apraksta:

– kvalitātes nodrošināšanas mērķus un vadības organizatorisko struktūru, pienākumus un pilnvaras saistībā ar produktu kvalitātes nodrošināšanu,

– attiecīgos ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas paņēmienus, procesus un sistemātiski veicamus pasākumus,

– pārbaudes un testus, kas veicami pirms un pēc ražošanas, kā arī tās gaitā, un to biežumu,

– datus par kvalitāti, tādus kā pārbaudes ziņojumi un testu dati, kalibrēšanas dati, ziņojumi par attiecīgā personāla kvalifikāciju utt.,

– produkta vajadzīgās kvalitātes sasniegšanas un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīvas darbības uzraudzības līdzekļus.

3.3. Paziņotā struktūra novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punkta prasībām.

Tā pieņem, ka šīm prasībām atbilst tie kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām valsts standarta specifikācijām, ar kurām īstenots attiecīgais saskaņotais standarts un/vai tehniskās specifikācijas.

Līdztekus pieredzei kvalitātes nodrošināšanas sistēmās vismaz vienam revīzijas grupas loceklim ir pieredze attiecīgās produktu jomas un produkcijas tehnoloģijas vērtēšanā un zināšanas par piemērojamajām šīs direktīvas prasībām. Revīzijā ietilpst atzinuma sniegšana par ražotāja telpu apmeklējumu. Revīzijas grupa izskata 3.1. punkta piektajā ievilkumā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt šīs direktīvas atbilstīgās prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes ar nolūku nodrošināt produkta atbilstību šādām prasībām.

Lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj revīzijas secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

3.4. Ražotājs apņemas pildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un nodrošināt tās atbilstīgu un efektīvu darbu.

3.5. Ražotājs informē paziņoto struktūru, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pārmaiņām.

Paziņotā struktūra novērtē visas ierosinātās pārmaiņas un izlemj, vai grozītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām būs atbilstīga 3.2. punktā minētajām prasībām vai arī ir vajadzīga pārvērtēšana.

Tā savu lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj pārbaudes secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

4. Uzraudzība, par kuru atbild paziņotā struktūra

4.1. Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

4.2. Ražotājs nodrošina paziņotajai struktūrai pieeju ražošanas, pārbaužu, testēšanas un noliktavu telpām novērtēšanas nolūkos un sniedz tai visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši:

– kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju,

– datus par kvalitāti, tādus kā pārbaudes ziņojumi un testu dati, kalibrēšanas dati, ziņojumi par attiecīgā personāla kvalifikāciju utt.

4.3. Paziņotā struktūra periodiski veic revīziju, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un izmanto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam revīzijas ziņojumu.

4.4. Turklāt paziņotās iestādes pārstāvji var ierasties pie ražotāja bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā paziņotā struktūra vajadzības gadījumā var veikt produktu testus vai uzdot to veikšanu citiem, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Paziņotā iestāde iesniedz ražotājam ziņojumu par apmeklējumu un, ja ir veikti testi, arī testēšanas ziņojumu.

5. Atbilstības zīme un atbilstības deklarācija

5.1. Ražotājs uzliek šīs direktīvā prasītās atbilstības zīmes un uz 3.1. punktā minētās paziņotās struktūras atbildību arī šīs struktūras identifikācijas numuru katram atsevišķam produktam, kurš atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

5.2. Ražotājs rakstiski sagatavo katra produkta modeļa atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc produkta laišanas tirgū. Atbilstības deklarācijā identificē produkta modeli, kam šī deklarācija ir sagatavota.

Atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

6. Ražotājs vismaz desmit gadus pēc produkta laišanas tirgū glabā pieejamu valsts iestādēm:

– 3.1. punktā minēto dokumentāciju,

– 3.5. punktā minētās apstiprinātās pārmaiņas,

– 3.5., 4.3. un 4.4. punktā minētos paziņotās iestādes lēmumus un ziņojumus.

7. Katra paziņotā struktūra informē to paziņojošās iestādes par izdotajiem vai atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma dara pieejamu to paziņojošajām iestādēm tādu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti, kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

Katra paziņotā struktūra informē pārējās paziņotās struktūras par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir atteikusi, apturējusi, anulējusi vai citādi ierobežojusi, un pēc pieprasījuma arī par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir izdevusi.

8. Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja saistības, kā noteikts 3.1., 3.5., 5. un 6. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šīs saistības ir precizētas pilnvarā.

ê 94/9/EK

V PIELIKUMS

MODULIS – IEKĀRTU VERIFIKĀCIJA

1. 1.Šajā modulī ir aplūkota procedūra, ko ievēro ražotājs vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis, pārbaudot un apliecinot, ka iekārtas, uz kurām attiecas 3. punkta noteikumi, atbilst EK modeļa pārbaudes sertifikātā norādītajam modelim un attiecīgajām direktīvas prasībām.

2. 2.Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process spētu nodrošināt iekārtu atbilstību modelim, kas norādīts EK modeļa pārbaudes sertifikātā, un attiecīgajām direktīvas prasībām. Ražotājas vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis nodrošina katrai iekārtai CE zīmi un sagatavo atbilstības deklarāciju.

3. Pilnvarotā iestāde veic atbilstošās pārbaudes un testus, lai pārliecinātos par 1. panta 2. punktā minētās iekārtas, aizsardzības sistēmas vai ierīces atbilstību attiecīgajām direktīvas prasībām, pārbaudot un testējot katru ražojumu saskaņā ar 4. iedaļas prasībām.

Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis vismaz 10 gadus pēc pēdējās iekārtu vienības izgatavošanas glabā atbilstības deklarācijas kopiju.

4. Atbilstības pārbaude, pārbaudot un testējot katru iekārtu.

4.1. Katru iekārtu pārbauda atsevišķi un veic atbilstošus testus saskaņā ar attiecīgo standartu (-iem), kas minēts (-i) 5. pantā, vai veic līdzvērtīgus testus, lai pārliecinātos par to atbilstību EK modeļa pārbaudes sertifikātā norādītajam modelim un attiecīgajām direktīvas prasībām.

4.2. Pilnvarotā iestāde piestiprina savu identifikācijas numuru katrai iekārtai vai uztic šo darbu citiem un sagatavo rakstisku atbilstības sertifikātu, pamatojoties uz veiktajiem testiem.

4.3. Ražotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim jābūt gatavam pēc pieprasījuma uzrādīt pilnvarotās iestādes sertifikātu.

ò jauns

MODULIS – ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ PRODUKTA VERIFICĒŠANU

1. Atbilstība tipam, pamatojoties uz produkta verificēšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 2., 5.1. un 6. punktā norādītos pienakumus un nodrošina un paziņo, ka attiecīgie produkti, uz kuriem attiecas 3. punkta noteikumi, atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

2. Ražošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process un tā uzraudzība nodrošinātu saražoto produktu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam apstiprinātajam tipam un šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

3. Verificēšana

Ražotāja izraudzīta paziņotā struktūra veic attiecīgās pārbaudes un testus, lai pārbaudītu produktu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam apstiprinātajam tipam un attiecīgajām šīs direktīvas prasībām.

Pārbaudes un testus, lai pārbaudītu produktu atbilstību attiecīgajām prasībām, veic, pārbaudot un testējot katru produktu, kā norādīts 4. punktā.

4. Atbilstības verificēšana, pārbaudot un testējot katru produktu

4.1. Pārbauda katru produktu un veic atbilstīgos testus, kas norādīti attiecīgajā(-os) saskaņotajā(-os) standartā(-os) un/vai tehniskajās specifikācijās, vai līdzvērtīgus testus, lai verificētu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam apstiprinātajam tipam un atbilstīgajām šīs direktīvas prasībām.

Ja nav šāda saskaņotā standarta, attiecīgā paziņotā struktūra lemj par to, kādi testi jāveic.

4.2. Paziņotā struktūra izsniedz atbilstības sertifikātu par veiktajām pārbaudēm un testiem un uzliek savu identifikācijas numuru katram apstiprinātajam produktam vai kontrolē tā uzlikšanu.

Ražotājs glabā atbilstības sertifikātus pieejamus valsts iestādēm pārbaudei 10 gadus pēc produkta laišanas tirgū.

5. Atbilstības zīme un atbilstības deklarācija

5.1. Ražotājs uzliek šajā direktīvā prasītās atbilstības zīmes un uz 3. punktā minētās paziņotās struktūras atbildību arī šīs struktūras identifikācijas numuru katram atsevišķam produktam, kurš atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam apstiprinātajam tipam un piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

5.2. Ražotājs rakstiski sagatavo katra produkta modeļa atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc produkta laišanas tirgū. Atbilstības deklarācijā identificē produkta modeli, kam šī deklarācija ir sagatavota.

Atbilstības deklarācijas kopija pēc pieprasījuma ir pieejama attiecīgajām iestādēm.

Ja 3. punktā minētā paziņotā struktūra tam piekrīt un uzņemas par to atbildību, ražotājs produktiem var uzlikt arī paziņotās struktūras identifikācijas numuru.

6. Ja paziņotā struktūra tam piekrīt un uzņemas par to atbildību, ražotājs var uzlikt produktiem paziņotās struktūras identifikācijas numuru ražošanas gaitā.

7. Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja saistības viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šīs saistības ir precizētas pilnvarā. Pilnvarotais pārstāvis var nepildīt 2. punktā noteiktos ražotāja pienākumus.

ê 94/9/EK

VI PIELIKUMS

MODULIS – ATBILSTĪBA MODELIM

1. Šajā modulī ir aplūkota tā procedūras daļa, ko ievēro ražotājs vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis, nodrošinot un apliecinot konkrētas iekārtas atbilstību EK modeļa pārbaudes sertifikātā norādītajam modelim un attiecīgajām direktīvas prasībām. Ražotājs vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis nodrošina katrai iekārtai CE zīmi un sagatavo rakstisku atbilstības deklarāciju.

2. Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process spētu nodrošināt ražojamo iekārtu vai aizsardzības sistēmu atbilstību EK modeļa pārbaudes sertifikātā norādītajam modelim un attiecīgajām direktīvas prasībām.

3. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis vismaz 10 gadus pēc pēdējās iekārtu vienības izgatavošanas glabā atbilstības deklarācijas kopiju. Ja nedz ražotājs, nedz viņa pilnvarotais pārstāvis nav reģistrēts Kopienā, par tehniskās dokumentācijas pieejamības nodrošināšanu atbildīga ir persona, kas laiž iekārtu vai aizsardzības sistēmu Kopienas tirgū.

Ražotājs veic pats vai uztic citiem veikt katras izgatavotās iekārtas pārbaudes saistībā ar ražojuma sprādziendrošību. Šīs pārbaudes veic ražotāja izraudzītas pilnvarotās iestādes pārraudzībā.

Pilnvarotā iestāde ir atbildīga par to, lai ražotājs ražošanas gaitā piestiprinātu tās identifikācijas numuru.

ò jauns

MODULIS – ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ IEKŠĒJO RAŽOŠANAS KONTROLI UN UZRAUDZĪTU PRODUKTA TESTĒŠANU

1. Atbilstība tipam, balstoties uz iekšējo ražošanas kontroli un uzraudzītu produkta testēšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 2., 3. un 4. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina un deklarē uz savu atbildību, ka attiecīgie produkti atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

2. Ražošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process un tā uzraudzība nodrošinātu saražoto produktu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

3. Produkta pārbaudes

Ražotājs vai cita persona, kura rīkojas ražotāja vārdā, katra atsevišķa izgatavota produkta vienu vai vairākus konkrētus aspektus pakļauj vienam vai vairākiem testiem, lai pārliecinātos par atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un attiecīgajām šīs direktīvas prasībām. Šīs pārbaudes veic ražotāja izraudzītas paziņotās struktūras uzraudzībā.

Ražotājs uz šīs paziņotās struktūras atbildību ražošanas procesā uzliek paziņotās struktūras identifikācijas numuru.

4. Atbilstības zīme un atbilstības deklarācija

4.1. Ražotājs uzliek šajā direktīvā prasītās atbilstības zīmes katram atsevišķam produktam, kurš atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

4.2. Ražotājs rakstiski sagatavo produkta modeļa atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc produkta laišanas tirgū. Atbilstības deklarācijā identificē produkta modeli, kuram tā sagatavota.

Atbilstības deklarācijas kopija pēc pieprasījuma ir pieejama attiecīgajām iestādēm.

5. Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas izklāstīti 4. punktā, viņa uzdevumā un atbildībā var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.

ê 94/9/EK

VII PIELIKUMS

MODULIS – RAŽOJUMU KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA

1. Šajā modulī ir aplūkota procedūra, ko ievēro ražotājs, kas pilda 2. iedaļā noteiktos pienākumus, nodrošinot un apliecinot iekārtu atbilstību EK modeļa pārbaudes sertifikātā norādītajam modelim. Ražotājs vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis katram ražojumam nodrošina CE zīmi un sagatavo rakstisku atbilstības deklarāciju. CE zīmei pievieno tās pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru, kas atbild par 4. iedaļā noteikto uzraudzību.

2. Ražotājs, veicot iekārtu galīgo pārbaudi un testēšanu, izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu atbilstīgi 3. iedaļai, un uz viņu attiecas 4. iedaļā noteiktā uzraudzība.

3. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

3.1. Ražotājs iesniedz pieteikumu iekārtu un aizsardzības sistēmu kvalitātes nodrošināšanas sistēmas novērtēšanai pilnvarotajai iestādei pēc savas izvēles.

Šajā pieteikumā ietver:

– visas vajadzīgās ziņas par paredzamo ražojumu kategoriju;

– kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

– apstiprinātā modeļa tehnisko dokumentāciju un EK modeļa pārbaudes sertifikāta kopiju.

3.2. Piemērojot kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, katru iekārtu pārbauda un veic attiecīgus testus, kā noteikts 5. pantā minētajā standartā(-os), vai veic līdzvērtīgus testus, lai nodrošinātu to atbilstību attiecīgajām direktīvas prasībām. Visus principus, prasības un noteikumus, ko ievēro ražotājs, sistemātiski un mērķtiecīgi apkopo rakstisku darbības plānu, procedūru un instrukciju veidā. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācijai ir jārada vienota izpratne par kvalitātes programmām, plāniem, rokasgrāmatām un uzskaites datiem.

Tajā jo īpaši atbilstīgi jāaplūko:

– kvalitātes nodrošināšanas mērķi, kā arī vadības organizatoriskā struktūra, pienākumi un pilnvaras saistībā ar ražojumu kvalitāti;

– pārbaudes un testi, ko veiks pēc produkcijas izgatavošanas;

– paņēmieni, ar kādiem uzrauga kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektivitāti;

– kvalitātes nodrošināšanas uzskaites dati, piemēram, pārbaužu protokoli un testēšanas dati, kalibrēšanas dati, ziņojumi par attiecīgā personāla kvalifikāciju utml.

3.3. Pilnvarotā iestāde novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām. Tā uzskata, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēmas atbilst šīm prasībām, ja tiek ievērots attiecīgais saskaņotais standarts.

Vismaz viens revīzijas grupas dalībnieks ir ar pieredzi attiecīgā izstrādājuma tehnoloģijas novērtēšanā. Novērtēšanas procedūra paredz arī ražotnes telpu apskati.

Lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj pārbaudes secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

3.4. Ražotājs apņemas pildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un atbilstīgi un efektīvi uzturēt tās darbību.

Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis informē pilnvaroto iestādi, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visiem paredzamiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas precizējumiem.

Pilnvarotā iestāde novērtē ierosinātās izmaiņas un lemj par to, vai pēc šo izmaiņu izdarīšanas kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām atbildīs 3.2. iedaļā minētajām prasībām, vai arī būs jāveic tās atkārtota novērtēšana.

Par savu lēmumu tai jāpaziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj pārbaudes secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

4. Uzraudzība, par kuru atbild paziņotā iestāde

4.1. Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs atbilstīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

4.2. Ražotājs nodrošina pilnvarotās iestādes pārstāvjiem pieeju pārbaužu, testēšanas un noliktavu telpām pārbaudes nolūkā un sniedz visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši:

– kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

– tehnisko dokumentāciju;

– kvalitātes nodrošināšanas uzskaites dati, piemēram, pārbaužu protokoli un testēšanas dati, kalibrēšanas dati, ziņojumi par attiecīgā personāla kvalifikāciju utml.

4.3. Pilnvarotā iestāde periodiski veic auditus, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur spēkā un piemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kā arī iesniedz audita ziņojumu ražotājam.

4.4. Turklāt pilnvarotās iestādes pārstāvji var apmeklēt ražotāju bez brīdinājuma. Šo apmeklējumu laikā pilnvarotā iestāde var veikt vai uzticēt citiem veikt pārbaudes, lai vajadzības gadījumā pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma atbilstīgi darbojas; tā iesniedz ražotājam apmeklējuma protokolu un, ja ir veikta pārbaude, - pārbaudes protokolu.

5. Ražotājs vismaz 10 gadus pēc pēdējās iekārtas izgatavošanas glabā valsts iestāžu vajadzībām:

– dokumentāciju, kas minēta 3.1. iedaļas otrajā ievilkumā;

– papildinājumus, kas minēti 3.4. iedaļas otrajā daļā;

– pilnvarotās iestādes lēmumus un ziņojumus, kas minēti 3.4. iedaļas pēdējā daļā, 4.3. un 4.4. iedaļā.

6. Katra pilnvarotā iestāde sniedz pārējām pilnvarotajām iestādēm attiecīgo informāciju par izsniegtajiem un atsauktajiem kvalitātes nodrošinājuma sistēmas apstiprinājumiem.

ò jauns

MODULIS – ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ PRODUKTA KVALITĀTES NODROŠINĀŠANU

1. Atbilstība tipam, pamatojoties uz produkta kvalitātes nodrošināšanu, ir tā atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 2. un 5. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina un paziņo uz savu atbildību, ka attiecīgie produkti atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

2. Ražošana

Ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu galīgā produkta pārbaudei un attiecīgo produktu testēšanai, kā noteikts 3. punktā, un tas ir pakļauts uzraudzībai, kā noteikts 4. punktā.

3. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

3.1. Ražotājs iesniedz paša izvēlētajai paziņotajai struktūrai pieteikumu novērtēt attiecīgo produktu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

Pieteikumā iekļauj:

– ražotāja nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, norāda arī šā pārstāvja vārdu, uzvārdu/nosaukumu un adresi,

– rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts citai paziņotajai struktūrai,

– visas vajadzīgās ziņas par paredzamo produktu kategoriju,

– kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju un

– apstiprinātā tipa tehnisko dokumentāciju un ES tipa pārbaudes sertifikāta kopiju.

3.2. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma garantē produktu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam, un piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

Visi ražotāja ieviestie principi, prasības un noteikumi sistemātiski un kārtīgi jādokumentē rakstveida darbības plānu, procedūru un norādījumu veidā. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācijai jārada iespēja vienoti interpretēt kvalitātes programmas, plānus, rokasgrāmatas un dokumentāciju.

Tajā jo īpaši ietver atbilstīgu aprakstu par:

– mērķi kvalitātes jomā un organizatoriskā struktūra, vadības personāla pienākumi un viņu pilnvaras attiecībā uz ražojuma kvalitāti,

– ekspertīzes un pārbaudes, ko veic pēc ražošanas,

– datiem par kvalitāti, tādiem kā pārbaudes ziņojumi un testu dati, kalibrēšanas dati, ziņojumi par attiecīgā personāla kvalifikāciju utt.,

– uzraudzības līdzekļiem, kas ļauj kontrolēt kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīvu darbību.

3.3. Paziņotā struktūra novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punkta prasībām.

Tā pieņem, ka šīm prasībām atbilst tie kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām valsts standarta specifikācijām, ar kurām īstenots attiecīgais piemērojamais standarts un/vai tehniskā specifikācija.

Līdztekus pieredzei kvalitātes nodrošināšanas sistēmās vismaz vienam revīzijas grupas loceklim ir pieredze attiecīgās produktu jomas un produkcijas tehnoloģijas vērtēšanā un zināšanas par piemērojamajām šīs direktīvas prasībām. Revīzijā ietilpst atzinuma sniegšana par ražotāja telpu apmeklējumu. Revīzijas grupa izskata 3.1. punkta piektajā ievilkumā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt šīs direktīvas atbilstīgās prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes ar nolūku nodrošināt produkta atbilstību šādām prasībām.

Lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj revīzijas secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

3.4. Ražotājs apņemas pildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un nodrošināt tās atbilstīgu un efektīvu darbu.

3.5. Ražotājs informē paziņoto struktūru, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pārmaiņām.

Paziņotā struktūra novērtē visas ierosinātās pārmaiņas un izlemj, vai grozītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām būs atbilstīga 3.2. punktā minētajām prasībām vai arī ir vajadzīga pārvērtēšana.

Tā savu lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj pārbaudes secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

4. Uzraudzība, par kuru atbild paziņotā struktūra

4.1. Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošinājuma sistēmas.

4.2. Ražotājs nodrošina paziņotajai struktūrai pieeju ražošanas, pārbaužu, testēšanas un noliktavu telpām novērtēšanas nolūkos un sniedz tai visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši:

– kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju,

– datus par kvalitāti, tādus kā pārbaudes ziņojumi un testu dati, kalibrēšanas dati, ziņojumi par attiecīgā personāla kvalifikāciju utt.

4.3. Paziņotā struktūra periodiski veic revīziju, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un izmanto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam revīzijas ziņojumu.

4.4. Turklāt paziņotās iestādes pārstāvji var ierasties pie ražotāja bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā paziņotā struktūra vajadzības gadījumā var veikt produktu testus vai uzdot to veikšanu citiem, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Paziņotā iestāde iesniedz ražotājam ziņojumu par apmeklējumu un, ja ir veikti testi, arī testēšanas ziņojumu.

5. Atbilstības zīme un atbilstības deklarācija

5.1. Ražotājs uzliek šīs direktīvā prasīto atbilstības zīmi un uz 3.1. punktā minētās paziņotās struktūras atbildību arī šīs struktūras identifikācijas numuru katram atsevišķam produktam, kurš atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

5.2. Ražotājs rakstiski sagatavo katra produkta modeļa atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc produkta laišanas tirgū. Atbilstības deklarācijā identificē produkta modeli, kuram tā sagatavota.

Atbilstības deklarācijas kopija pēc pieprasījuma ir pieejama attiecīgajām iestādēm.

6. Ražotājs vismaz desmit gadus pēc produkta laišanas tirgū glabā pieejamu valsts iestādēm:

– 3.1. punktā minēto dokumentāciju,

– 3.5. punktā minētās apstiprinātās pārmaiņas,

– 3.5., 4.3. un 4.4. punktā minētos paziņotās iestādes lēmumus un ziņojumus.

7. Katra paziņotā struktūra informē to paziņojošās iestādes par izdotajiem vai atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma dara pieejamu to paziņojošajām iestādēm tādu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti, kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

Katra paziņotā struktūra informē pārējās paziņotās struktūras par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir atteikusi, apturējusi vai anulējusi, un pēc pieprasījuma arī par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir izdevusi.

8. Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja saistības, kā noteikts 3.1., 3.5., 5. un 6. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šīs saistības ir precizētas pilnvarā.

ê 94/9/EK

VIII PIELIKUMS

MODULIS – RAŽOŠANAS IEKŠĒJĀ KONTROLE

1. Šajā modulī ir aplūkota procedūra, ko izmanto ražotājs vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis, kas veic 2. iedaļā noteiktos pienākumus, nodrošinot un apliecinot iekārtu atbilstību attiecīgajām direktīvas prasībām. Ražotājs vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis nodrošina katrai iekārtai CE zīmi un sagatavo rakstisku atbilstības deklarāciju.

2. Ražotājs sagatavo 3. iedaļā minēto tehnisko dokumentāciju, un viņš vai viņa Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis nodrošina tās pieejamību attiecīgajām valsts iestādēm pārbaudes nolūkā vismaz 10 gadus pēc pēdējās iekārtas izgatavošanas.

Ja nedz ražotājs, nedz viņa pilnvarotais pārstāvis nav reģistrēts Kopienā, par tehniskās dokumentācijas pieejamības nodrošināšanu atbildīga ir persona, kas laiž iekārtas Kopienas tirgū.

3. Tehniskajai dokumentācijai jānodrošina iespēja novērtēt iekārtu atbilstību attiecīgajām direktīvas prasībām. Tajā aplūko ražojuma konstrukciju, ražošanu un ekspluatāciju, ciktāl tas ir vajadzīgs šādam novērtējumam. Tajā ietver:

– iekārtu vispārēju aprakstu,

– konceptuāli projekta un izgatavošanas zīmējumi un detaļu, detaļu bloku, ķēžu u.c. shēmas,

– aprakstus un paskaidrojumus, kas vajadzīgi, lai gūtu izpratni par minētajiem rasējumiem un shēmām, kā arī iekārtu darbību,

– pilnīgi vai daļēji piemēroto standartu sarakstu un tādu risinājumu aprakstu, kas izraudzīti, ievērojot direktīvas drošības prasības, ja nav piemēroti minētie standarti,

– veikto projektēšanas aprēķinu, pārbaužu iznākumiem utt.,

– pārbaudes ziņojumus.

4. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis kopā ar tehnisko dokumentāciju glabā atbilstības deklarācijas kopiju.

5. Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas gaitā nodrošinātu izgatavojamo iekārtu atbilstību 2. iedaļā minētajai tehniskajai dokumentācijai un direktīvas prasībām, kas attiecas uz šīm iekārtām.

ò jauns

MODULIS – IEKŠĒJĀ RAŽOŠANAS KONTROLE

1. Iekšējā ražošanas kontrole ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 2., 3. un 4. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina un paziņo uz savu atbildību, ka attiecīgie produkti atbilst šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

2. Tehniskā dokumentācija

Ražotājs izstrādā tehnisko dokumentāciju. Dokumentācija dara iespējamu produkta atbilstības attiecīgajām prasībām novērtēšanu un ietver atbilstīgu apdraudējuma(-u) analīzi un novērtējumu.

Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas ir nepieciešams novērtēšanai, tā aptver produkta projektu, ražošanu un lietošanu. Tehniskajā dokumentācijā ir vismaz šādi elementi:

– produkta vispārīgs apraksts,

– projekta skices, ražošanas rasējumi un detaļu, montāžas mezglu, strāvas slēgumu u. tml. shēmas,

– apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi minēto rasējumu un shēmu un produkta darbības izpratnei,

– to pilnībā vai daļēji piemēroto saskaņoto standartu un/vai citu attiecīgo tehnisko specifikāciju saraksts, uz kurām ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un, ja minētie saskaņotie standarti nav piemēroti, to risinājumu apraksti, kas pieņemti, lai atbilstu šīs direktīvas veselības un drošības pamatprasībām. Ja saskaņotie standarti tiek piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda piemērotās standartu daļas,

– veikto konstrukcijas aprēķinu, veikto pārbaužu utt. rezultāti un

– testu ziņojumi.

3. Ražošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process un tā uzraudzība nodrošinātu saražoto produktu atbilstību 2. punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai un šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

4. Atbilstības zīme un atbilstības deklarācija

4.1. Ražotājs uzliek šajā direktīvā prasītās atbilstības zīmes katram atsevišķam produktam, kurš atbilst piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

4.2. Ražotājs rakstiski sastāda produkta modeļa atbilstības deklarāciju un glabā to kopā ar tehnisko dokumentāciju pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc produkta laišanas tirgū. Atbilstības deklarācijā identificē produktu, kam šī deklarācija ir sagatavota.

Atbilstības deklarācijas kopija pēc pieprasījuma ir pieejama attiecīgajām iestādēm.

5. Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas izklāstīti 4. punktā, viņa uzdevumā un atbildībā var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.

ê 94/9/EK

IX PIELIKUMS

MODULIS – VIENĪBAS VERIFIKĀCIJA

1. 1.Šajā modulī ir aplūkota procedūra, ko ievēro ražotājs, nodrošinot un apliecinot, ka iekārta vai aizsardzības sistēma, par kuru izsniegts 2. iedaļā minētais sertifikāts, atbilst attiecīgajām direktīvas prasībām. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā nodrošina iekārtai vai aizsardzības sistēmai CE zīmi un sagatavo atbilstības deklarāciju.

2. Pilnvarotā iestāde pārbauda konkrēto iekārtu vai aizsardzības sistēmu, kā arī veic vajadzīgos testus saskaņā ar attiecīgo standartu (-iem), kas minēti 5. pantā, vai līdzvērtīgus testus, lai pārliecinātos par tās atbilstību attiecīgajām direktīvas prasībām.

Pilnvarotā iestāde piestiprina savu identifikācijas numuru apstiprinātajai iekārtai vai aizsardzības sistēmai vai uztic šo darbu citiem un sagatavo atbilstības sertifikātu, pamatojoties uz veiktajiem testiem.

3. Tehniskās dokumentācijas mērķis ir dot iespēju novērtēt atbilstību šīs direktīvas prasībām un izprast iekārtas vai aizsardzības sistēmas konstrukciju, ražošanu un darbību.

Dokumentācijā ietver:

– vispārīgu preces aprakstu;

– detaļu, mezglu, strāvas slēgumu u.c. projekta skices un ražošanas rasējumus;

– aprakstus un paskaidrojumus, kas vajadzīgi, lai gūtu izpratni par minētajiem rasējumiem, shēmām un iekārtas vai aizsardzības sistēmas darbību;

– to pilnīgi vai daļēji piemēroto 5. pantā minēto standartu sarakstu un tādu risinājumu aprakstu, kas izraudzīti, ievērojot direktīvas būtiskās prasības, ja 5. pantā minētie standarti nav piemēroti;

– veikto projektēšanas aprēķinu, pārbaužu rezultātus utt.;

– pārbaudes ziņojumus.

ò jauns

MODULIS: ATBILSTĪBA, PAMATOJOTIES UZ VIENĪBAS VERIFICĒŠANU

1. Atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 2., 3. un 5. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina un paziņo uz savu atbildību, ka attiecīgie produkti, uz kuriem attiecas 4. punkta noteikumi, atbilst šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

2. Tehniskā dokumentācija

Ražotājs izstrādā tehnisko dokumentāciju un dara to pieejamu 4. punktā minētajai paziņotajai struktūrai. Dokumentācija dara iespējamu produkta atbilstības attiecīgajām prasībām novērtēšanu un ietver atbilstīgu apdraudējuma(-u) analīzi un novērtējumu. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas ir nepieciešams novērtēšanai, tā aptver produkta projektu, ražošanu un lietošanu. Tehniskajā dokumentācijā ir vismaz šādi elementi:

– produkta vispārīgs apraksts,

– projekta skices, ražošanas rasējumi un detaļu, montāžas mezglu, strāvas slēgumu u. tml. shēmas,

– apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi minēto rasējumu un shēmu un produkta darbības izpratnei,

– to pilnībā vai daļēji piemēroto saskaņoto standartu un/vai citu attiecīgo tehnisko specifikāciju saraksts, uz kurām ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un, ja minētie saskaņotie standarti nav piemēroti, to risinājumu apraksti, kas pieņemti, lai atbilstu šīs direktīvas veselības un drošības pamatprasībām. Ja saskaņotie standarti tiek piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda piemērotās standartu daļas,

– veikto konstrukcijas aprēķinu, veikto pārbaužu utt. rezultāti un

– testu ziņojumi.

Ražotājs desmit gadus pēc produkta laišanas tirgū nodrošina valsts iestādēm pieeju tehniskajai dokumentācijai.

3. Ražošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process un tā uzraudzība nodrošinātu izgatavotā produkta atbilstību piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

4. Verificēšana

Ražotāja izraudzīta paziņotā struktūra veic attiecīgās pārbaudes un testus, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos un/vai tehniskajās specifikācijās, vai līdzvērtīgus testus, lai pārbaudītu produkta atbilstību piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, vai uztic to veikšanu citiem. Ja nav šāda saskaņotā standarta un/vai tehniskās specifikācijas, attiecīgā paziņotā struktūra lemj par to, kādi testi jāveic.

Paziņotā struktūra, pamatojoties uz veiktajām pārbaudēm un testiem, izsniedz atbilstības sertifikātu un uzliek savu identifikācijas numuru apstiprinātajam izstrādājumam vai kontrolē tā uzlikšanu.

Ražotājs desmit gadus pēc produkta laišanas tirgū nodrošina valsts iestādēm iespēju pārbaudīt atbilstības sertifikātus.

5. Atbilstības zīme un atbilstības deklarācija

5.1. Ražotājs uzliek šajā direktīvā prasītās atbilstības zīmes un uz 4. punktā minētās paziņotās struktūras atbildību arī šīs struktūras identifikācijas numuru katram produktam, kurš atbilst piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

5.2. Ražotājs rakstiski sastāda atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc produkta laišanas tirgū. Atbilstības deklarācijā identificē produktu, kam šī deklarācija ir sagatavota.

Atbilstības deklarācijas kopija pēc pieprasījuma ir pieejama attiecīgajām iestādēm.

6. Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kā noteikts 2. un 5. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šīs saistības ir precizētas pilnvarā.

ê 94/9/EK (jauns)

X PIELIKUMS

A. CE zīme

CE atbilstības zīmi veido sākumburti CE, kuriem ir šāda forma:

Samazinot vai palielinot CE zīmi, ir jāsaglabā iepriekš redzamā zīmējuma proporcijas.

CE zīmes komponentiem jābūt vienāda augstuma, un tā nedrīkst būt mazāks par 5 mm.

Šo minimālo augstumu var neievērot attiecībā uz nelielām iekārtām, aizsardzības sistēmām vai ierīcēm, kas minētas 1. panta 2. punktā.

B. EK atbilstības deklarācijas saturs

EK atbilstības deklarācijā jābūt šādiem elementiem:

– ražotāja vai viņa Kopienā reģistrēta pilnvarotā pārstāvja vārds vai pazīšanas zīme un adrese;

– 1. panta 2. punktā minētās iekārtas, aizsardzības sistēmas vai ierīces apraksts;

– visi attiecīgie noteikumi, kuriem atbilst 1. panta 2. punktā minētā iekārta, aizsardzības sistēma vai ierīce;

– vajadzības gadījumā, pilnvarotās iestādes nosaukums, identifikācijas numurs un adrese, kā arī EK modeļa pārbaudes sertifikāta numurs;

– vajadzības gadījumā, norāde uz harmonizētajiem standartiem;

– vajadzības gadījumā, izmantotie standarti un tehniskās specifikācijas;

– vajadzības gadījumā, norādes uz citām piemērotajām Kopienās direktīvām;

– ziņas par personu, kam ir paraksta tiesības un kura ir tiesīga uzņemties saistības ražotāja vai viņa Kopienā reģistrēta pilnvarotā pārstāvja vietā.

XI PIELIKUMS

IESTĀŽU PILNVAROŠANAS OBLIGĀTIE KRITĒRIJI, KAS DALĪBVALSTĪM JĀIEVĒRO

1. Iestāde, tās direktors un darbinieki, kas atbild par atbilstības pārbaudēm, nedrīkst būt 1. panta 2. punktā minēto pārbaudāmo iekārtu, aizsardzības sistēmu vai ierīču projektētāji, ražotāji, piegādātāji vai uzstādītāji, ne arī šo personu pilnvaroti pārstāvji. Viņi nedrīkst iesaistīties tieši vai kā pilnvarotie pārstāvji 1. panta 2. punktā minēto iekārtu, aizsardzības sistēmu vai ierīču projektēšana, izgatavošanā, realizācijā vai apkopē. Tas neizslēdz tehniskas informācijas apmaiņu starp ražotāju un iestādi.

2. Pilnvarotā iestāde un tās inspektori veic atbilstības pārbaudes ar visaugstāko profesionālo godīgumu un tehnisko kompetenci, nepieļaujot nekādu ietekmēšanos, jo īpaši finansiālu apsvērumu dēļ, kas var iespaidot lēmumu vai pārbaužu rezultātus, it sevišķi no to personu vai personu grupu puses, kuras ir ieinteresētas atbilstības pārbaudes iznākumā.

3. Iestādes rīcībā ir vajadzīgais personāls un materiāli tehniskā bāze, kas ļauj pienācīgi veikt administratīvos un tehniskos uzdevumus saistībā ar verifikācijas veikšanu; tai jābūt pieejamām arī iekārtām, kas vajadzīgas īpašu pārbaužu veikšanai.

4. Par inspicēšanu atbildīgajiem darbiniekiem ir:

– atbilstošu tehnisko un profesionālo sagatavotību;

– pietiekamai izpratnei par veicamās testēšanas prasībām un atbilstošai pieredzei tās veikšanā;

– prasmi sastādīt sertifikātus, protokolus un ziņojumus, kas ir nepieciešami veikto testu apstiprināšanai.

5. Pilnvarotā iestāde garantē inspicēšanas neatkarību. Darbinieku atalgojums nav atkarīgs no izdarīto pārbaužu skaita vai to rezultātiem.

6. Pilnvarotajai iestādei jāveic civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, ja to neveic valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai pati dalībvalsts neuzņemas tiešo atbildību par testiem.

7. Pilnvarotās iestādes darbiniekiem ir pienākums saskaņā ar šo direktīvu vai jebkuru valsts tiesību aktu, kas nosaka tās piemērošanu, glabāt dienesta noslēpumus attiecībā uz informāciju, ko viņi iegūst, pildot savus uzdevumus (tas neattiecas uz tās valsts kompetentajām administratīvajām iestādēm, kurā viņi veic savu darbu).

é

X PIELIKUMS

A daļa

Atceltā direktīva un tās secīgais grozījums (minēti 42. pantā)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/9/EK (OV L 100, 19.4.1994., 1. lpp.) || ||

|| Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.) || tikai 6. panta 3. punkts

B daļa

Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanai (minēti 41. pantā)

Direktīva || Termiņš transponēšanai || Piemērošanas datums

94/9/EK || 1995. gada 1. septembris || 1996. gada 1. marts

|| ||

_____________

XI PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 94/9/EK || Šī direktīva

1. panta 1. punkts || 1. panta 1. punkta a) apakšpunkts

1. panta 2. punkts || 1. panta 1. punkta b) apakšpunkts

1. panta 3. punkts, izņemot ceturtajā daļā minēto “Iekārtu grupu un kategoriju” definīciju || 2. panta 1. līdz 9. punkts

– || 2. panta 10. līdz 26. punkts

1. panta 3. punkts, izņemot ceturtajā daļā minēto “Iekārtu grupu un kategoriju” definīciju || 16. panta 6. punkts

1. panta 4. punkts || 1. panta 2. punkts

2. pants || 3. pants

3. pants || 4. pants

4. pants || 5. pants

5. panta 1. punkta pirmā daļa || –

5. panta 1. punkta otrā daļa || 12. panta 2. punkts

5. pants, 2. un 3. punkts ||  –

– || 6., 12., 13., 14. un 11. pants

­­– || 12. panta 1. punkts

6. pants || –

7. pants || –

8. panta 1. līdz 6. punkts || 13. panta 1. līdz 6. punkts

8. panta 7. punkts || –

– || 14., 15. pants

– || 16. panta 1. līdz 5. punkts

– || 17., 12., 13., 14. un 39. pants

– || 40. panta 1. punkts

9., 12., 13., 14. un 13. pants || –

14. panta 1. punkts || –

14. pants, 2. un 3. punkts || 40. pants, 2. un 3. punkts

15. panta 1. punkts || 41. panta 1. punkts

15. panta 2. punkts || –

– || 41. panta 2. punkts

– || 42. pants

– || 43. pants

16. pants || 44. pants

I līdz IX pielikums || I līdz IX pielikums

X pielikums || –

XI pielikums || –

– || X pielikums

– || XI pielikums

[1]               Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, COM (2011) 206 galīgā redakcija.

[2]               COM(2011) 315 galīgā redakcija.

[3]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011, 13. lpp.).

[4]               OV C 77, 28.3.2002.

[5]               OV C […], […], […]. lpp.

[6]               OV L 100, 19.4.1994., 1. lpp.

[7]               OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

[8]               OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.

[9]               OV C 136, 4.6.1985., 1. lpp.

[10]             OV L 109, 26. 4. 1983., 8. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 88/182/EEK (OV L 81, 26.3.1988., 75. lpp.).

[11]             OV L 220, 30.8.1993., 23. lpp.

[12]             OV L 24, 31.1.1976., 1. lpp. 45. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/487/EEK (OV L 270, 2.10.1990., 23. lpp.).

[13]             OV L 59, 2.3.1982, 10. lpp.

[14]             OV L […], [datums], […]. lpp.

[15]             OV L 399, 30.12.1989., 18. lpp.

[16]             Padomes Lēmums 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.).

[17]             OV L 43, 20. 2. 1979., 20. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/487/EEK (OV L 270, 2.10.1990., 23. lpp.).