PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts

Vispārējais konteksts, priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis priekšlikums tiek iesniegts, īstenojot 2008. gadā pieņemto “preču tiesību aktu kopumu”. Tas ir daļa no to priekšlikumu kopuma, ar kuriem desmit produktu direktīvas pielāgo Lēmumam Nr. 768/2008/EK, ar ko izveido produktu tirdzniecības vienotu sistēmu.

Savienības (ES) saskaņošanas tiesību akti, kas nodrošina produktu brīvu apriti, ir devuši ievērojamu ieguldījumu vienotā tirgus izveidē un darbībā. To pamatā ir augsta aizsardzības pakāpe, un tie nodrošina uzņēmējiem līdzekļus, kuri ļauj pierādīt atbilstību, tā nodrošinot brīvu apriti un attiecīgi uzticību produktiem.

Direktīva 2004/22/EK ir minēto Savienības saskaņošanas tiesību aktu piemērs, un tā nodrošina mērinstrumentu brīvu apriti. Tajā ir izklāstītas pamatprasības, kurām mērinstrumentiem ir jāatbilst, lai tos darītu pieejamus ES tirgū. Ražotājiem ir jāpierāda, ka mērinstruments ir projektēts un ražots atbilstīgi pamatprasībām, un jāuzliek CE zīme un M metroloģiskais papildmarķējums.

Pieredze, kas gūta, īstenojot Savienības saskaņošanas tiesību aktus dažādās nozarēs, liecina, ka, īstenojot un izpildot šos tiesību aktus, ir daži trūkumi un neatbilstības, kas izraisa:

1)           neatbilstīgu vai bīstamu produktu klātbūtni tirgū un tādējādi zināmu uzticības trūkumu CE zīmei;

2)           neizdevīgus konkurences apstākļus uzņēmējiem, kas ievēro tiesību aktus, pretstatā tiem, kuri minētos noteikumus apiet;

3)           nevienlīdzīgu attieksmi pret neatbilstīgajiem produktiem un konkurences traucējumus uzņēmējiem atšķirīgas izpildes prakses dēļ;

4)           atšķirīgu praksi, kā valsts iestādes izraugās atbilstības novērtēšanas struktūras;

5)           problēmas, kas saistītas ar konkrētu paziņoto struktūru kvalitāti.

Turklāt normatīvā vide kļūst aizvien sarežģītāka, jo bieži vairāki tiesību akti vienlaikus attiecas uz vienu produktu. Šo tiesību aktu savstarpējas neatbilstības dēļ uzņēmējiem un iestādēm kļūst aizvien sarežģītāk pareizi interpretēt un piemērot minētos tiesību aktus.

Lai Savienības saskaņošanas tiesību aktos novērstu šos horizontālos trūkumus, kuri konstatēti vairākās rūpniecības nozarēs, 2008. gadā, pieņemot preču tiesību aktu kopumu, tika pieņemts jaunais tiesiskais regulējums. Tā mērķis ir nostiprināt un pabeigt spēkā esošos noteikumus un uzlabot to piemērošanas un izpildes praktiskos aspektus. Jaunajā tiesiskajā regulējumā (JTR) ietilpst divi savstarpēji papildinoši instrumenti: Regula (EK) Nr. 765/2008 par akreditāciju un tirgus uzraudzību un Lēmums Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotas sistēmas izveidi.

JTR regula ieviesa noteikumus par akreditāciju (instrumentu, ar ko novērtēt atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci) un prasības attiecībā uz trešo valstu produktu tirgus uzraudzības un kontroles organizēšanu un veikšanu. No 2010. gada 1. janvāra šos noteikumus tieši piemēro visās dalībvalstīs.

JTR lēmums izveido kopēju ES satvaru saskaņošanas tiesību aktiem par produktiem. Šajā satvarā ietilpst noteikumi, kurus parasti izmanto ES tiesību aktos par produktiem (piem., definīcijas, uzņēmēju pienākumi, paziņotās struktūras, drošības mehānismi u. c.). Minētie kopējie noteikumi ir pastiprināti, lai nodrošinātu direktīvu efektīvāku piemērošanu un izpildi praksē. Ieviesti jauni elementi, kā, piemēram, importētāju pienākumi, kas ļauj ievērojami uzlabot produktu drošumu tirgū.

JTR lēmuma un JTR regulas noteikumi vieni otrus papildina, un tie ir cieši saistīti. JTR lēmumā noteikti attiecīgie uzņēmēju un paziņoto struktūru pienākumi, atļaujot tirgus uzraudzības iestādēm un iestādēm, kas atbild par paziņotajām struktūrām, pienācīgi veikt uzdevumus, kas tām noteikti ar JTR regulu, un nodrošināt to, lai tiktu efektīvi un saskaņoti īstenoti ES tiesību akti par produktiem.

Tomēr pretēji JTR regulai JTR lēmuma noteikumi nav tieši piemērojami. Lai nodrošinātu, ka visas ekonomikas nozares, uz kurām attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, iegūst no JTR uzlabojumiem, JTR lēmuma noteikumi jāintegrē spēkā esošajos tiesību aktos par produktiem.

Pētījums, kas tika veikts pēc preču tiesību aktu kopuma pieņemšanas 2008. gadā, liecina, ka lielākā daļa Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem, ir jāpārskata nākamo triju gadu laikā ne tikai tādēļ, lai risinātu problēmas, kas novērotas visās nozarēs, bet arī ar atsevišķām nozarēm saistītu iemeslu dēļ. Ikvienā šādā pārskatīšanā tiktu automātiski iekļauta to tiesību aktu pielāgošana, kas skar JTR lēmumu, jo Parlaments, Padome un Komisija ir apņēmušies izmantot tā noteikumus, cik iespējams turpmākajos tiesību aktos par produktiem, lai veicinātu iespējami lielu regulējuma saskanību.

Vairākām citām Savienības saskaņošanas direktīvām, tostarp Direktīvai 2004/22/EK, minētajā periodā nav paredzēta pārskatīšana atsevišķas nozares problēmu dēļ. Lai nodrošinātu, ka šajās nozarēs tomēr tiek risinātas problēmas, kas saistītas ar neatbilstību un paziņotajām struktūrām, un kopējās produktu normatīvās vides saskanības labad tika nolemts pielāgotās direktīvas apvienot JTR lēmuma noteikumu kopumā.

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Šī iniciatīva atbilst Vienotā tirgus aktam[1], kurā uzsvērta nepieciešamība atjaunot uzticību produktu kvalitātei tirgū un pastiprinātas tirgus uzraudzības svarīgums.

Turklāt tā atbalsta Komisijas politiku labāka regulējuma un normatīvās vides vienkāršošanas jomā.

2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Direktīvas 2004/22/EK pielāgošana JTR lēmumam tika apspriesta ar dalībvalstu ekspertiem, kuri atbild par šīs direktīvas īstenošanu, un ar citām ieinteresētajām pusēm, kā arī divpusējās sanāksmēs ar nozaru asociācijām.

No 2010. gada jūnija līdz oktobrim tika rīkota sabiedriska apspriešana, kas aptvēra visas nozares, kuras skar minētā iniciatīva. Tajā izmantoja četras konkrētai mērķauditorijai adresētas anketas: uzņēmējiem, iestādēm, paziņotajām struktūrām un lietotājiem. Komisijas dienesti saņēma 300 aizpildītu anketu. Rezultāti publicēti

http://ec.europa.eu/enterprise/policies/single-market-goods/regulatory-policies-common-rules-for-products/new-legislative-framework/index_en.htm

Papildus vispārējai apspriešanai īpaši apspriedās ar MVU. 2010. gada maijā un jūnijā Eiropas biznesa atbalsta tīklā notika apspriešanās ar 603 MVU. Rezultāti pieejami http://ec.europa.eu/enterprise/policies/single-market-goods/files/new-legislative-framework/smes_statistics_en.pdf

Apspriešanā iniciatīvai tika plaši pausts atbalsts. Vienprātīgi atzīts, ka jāuzlabo tirgus uzraudzība un paziņoto struktūru novērtēšanas un uzraudzības sistēma. Iestādes to pilnībā atbalsta, jo tādējādi tiktu stiprināta pašreizējā sistēma un uzlabota sadarbība ES līmenī. Nozare gaida vienlīdzīgākus konkurences noteikumus, kas panākami, efektīvāk vēršoties pret produktiem, kuri neatbilst tiesību aktiem, kā arī saskaņojot un tādējādi vienkāršojot tiesību aktus. Par dažiem pienākumiem, kas tomēr ir nepieciešami, lai tirgus uzraudzību padarītu efektīvāku, izteiktas zināmas bažas. Šie pasākumi nozarei neradīs būtiskas izmaksas, turklāt labākas tirgus uzraudzības radītie ieguvumi daudzkārt atsvērs izmaksas.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Šim tiesību aktu kopumam paredzētais ietekmes novērtējums lielākoties pamatojas uz jaunajam tiesiskajam regulējumam veikto ietekmes novērtējumu. Papildus ekspertu atzinumu pieprasīšanai un analīzei šajā kontekstā, notika arī apspriešanās ar nozaru ekspertiem un ieinteresēto personu grupām, kā arī horizontālajiem ekspertiem, kas darbojas tehniskās saskaņošanas, atbilstības novērtēšanas, akreditācijas un tirgus uzraudzības jomā.

Tika izmantoti arī neatkarīgi ārējie eksperti, lai iegūtu pamatdatus par mērinstrumentu nozari. Šie ārējie eksperti novērtējuma ziņojumā[2] ir aplēsuši, ka Direktīva 2004/22/EK attiecas uz aptuveni 345 miljoniem mērinstrumentu (MI) vienību, kuras katru gadu pārdod Eiropas tirgū ar kopējo pārdošanas rezultātā iegūto apgrozījumu EUR 3,25 miljardi. Novērtējums liecina, ka tirgus uzraudzības kvalitāte šai nozarei ir svarīgs aspekts un ka tā ir joma, kurā iestādēm pēc pašu iestāžu atzinuma vēl nesen ir bijusi ierobežota nozīme. Turklāt paziņoto struktūru starpā ir konstatētas nekonsekvences saistībā ar minētās direktīvas prasību un citu norādījumu interpretēšanu, ka arī atšķirīgas darba iespējas. Vēlāk veiktā sabiedriskā apspriešana[3] liecināja, ka Direktīvas 2004/22/EK novērtēšanu var uzskatīt par pabeigtu attiecībā uz novērtēšanas daļu un ka ieinteresētās personas tās analīzi kopumā atbalsta.

Ar tirgus uzraudzību un paziņoto struktūru kvalitāti saistītie trūkumi daļēji tiks novērsti, veicot Direktīvas 2004/22/EK pielāgošanu JTR lēmumam.

Ietekmes novērtējums

Pamatojoties uz savākto informāciju, Komisija veica ietekmes novērtējumu, kurā izskatīja un salīdzināja trīs variantus.

1. variants — līdzšinējā situācija bez pārmaiņām

Šis variants neparedz pārmaiņas pašlaik spēkā esošajās direktīvās, un tā pamatā ir tikai konkrēti uzlabojumi, ko varētu gaidīt no JTR regulas.

2. variants — saskaņošana ar JTR lēmumu, izmantojot neleģislatīvus pasākumus

2. variants izvērtē iespējamību veicināt brīvprātīgu JTR lēmuma noteikumu saskaņošanu, piemēram, noformējot tos kā labāko praksi vadlīniju dokumentos.

3. variants – saskaņošana ar JTR lēmumu, izmantojot leģislatīvus pasākumus

Šis variants nozīmē integrēt JTR lēmuma noteikumus spēkā esošajās direktīvās.

Tika konstatēts, ka vislabākais ir 3. variants, jo:

– tas vecinās tādu uzņēmumu un paziņoto struktūru konkurētspēju, kuri godprātīgi pilda pienākumus, pretstatā tiem, kas sistēmu izmanto krāpnieciski,

– tādējādi, nodrošinot vienādu attieksmi pret visiem uzņēmējiem, proti, importētājiem, izplatītājiem un paziņotajām struktūrām, tiks uzlabota iekšējā tirgus darbība,

– tas nerada ievērojamas izmaksas uzņēmējiem un paziņotajām struktūrām, paredzams, ka tiem, kuri jau darbojas atbildīgi, neradīsies papildu izmaksas vai arī tās būs nelielas,

– tas uzskatāms par efektīvāku nekā 2. variants, tā kā 2. variants nav realizējams, tad reāla pozitīva ietekme ir maz ticama,

– 1. un 2. variants nerisina problēmu, kas saistīta ar regulējuma nekonsekvenci, tāpēc normatīvā vide netiktu vienkāršota.

3. Priekšlikuma galvenie elementi 3.1. Horizontālas definīcijas

Ar šo priekšlikumu tiek izmainītas vairākas saskaņotas definīcijas terminiem, kurus parasti izmanto visos Savienības saskaņošanas tiesību aktos, lai saskaņotu to nozīmi visos tiesību aktos minētajā jomā.

3.2. Uzņēmēju pienākumi un izsekojamības prasības

Ar šo priekšlikumu tiek skaidrāk noteikti ražotāju un pilnvaroto pārstāvju pienākumi un tiek ieviesti pienākumi importētājiem un izplatītājiem. Importētājiem jāpārbauda, vai ražotājs ir veicis piemērojamo atbilstības novērtēšanas procedūru un ir sagatavojos tehnisko dokumentāciju. Viņiem arī jāpārliecinās, vai ražotājs šo tehnisko dokumentāciju pēc pieprasījuma var darīt pieejamu iestādēm. Turklāt importētājiem jāpārbauda, vai mērinstrumenti ir pareizi marķēti un tiem pievienotas instrukcijas un attiecīgā informācija. Viņiem jāglabā atbilstības deklarācijas kopija un jānorāda savs nosaukums un adrese uz produkta, vai, ja tas nav iespējams, uz iepakojuma vai pievienotajā dokumentācijā. Izplatītājiem jāpārbauda, vai mērinstrumentiem ir uzlikta CE zīme, vai uz tā ir norādīts ražotāja un – attiecīgā gadījumā – importētāja nosaukums un vai tam ir pievienota vajadzīgā dokumentācija un instrukcijas.

Importētājiem un izplatītājiem jāsadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm un attiecīgi jārīkojas, ja tie ir piegādājuši neatbilstīgus mērinstrumentus.

Visiem uzņēmējiem tiek noteikti pastiprināti pienākumi saistībā ar izsekojamību. Uz mērinstrumentiem jānorāda ražotāja nosaukums, adrese un numurs, kas ļauj identificēt un saistīt mērinstrumentu ar tā tehnisko dokumentāciju. Uz mērinstrumenta, to importējot, jānorāda arī importētāja nosaukums un adrese. Turklāt katram uzņēmējam jāspēj iestādēm konkrēti norādīt, kurš uzņēmējs tam ir piegādājis vai kuram uzņēmējam tas ir piegādājis mērinstrumentu.

3.3. Saskaņotie standarti

Nodrošinot atbilstību saskaņotajiem standartiem, tiek izdarīts pieņēmums par atbilstību pamatprasībām. Komisija 2011. gada 1. jūnijā pieņēma priekšlikumu regulai par Eiropas standartizāciju[4], kurā izklāstīts horizontālais Eiropas standartizācijas tiesiskais regulējums. Turklāt minētās regulas priekšlikumā cita starpā ir iekļauti noteikumi par Komisijas sagatavotajiem standartizācijas pieprasījumiem Eiropas standartizācijas organizācijām, par procedūru, kā celt iebildumus pret saskaņotajiem standartiem, un par ieinteresēto personu līdzdalību standartizācijas procesā. Tāpēc tiesiskās noteiktības labad Direktīvas 2004/22/EK noteikumi, kuri attiecas uz šiem pašiem jautājumiem, no šā priekšlikuma ir svītroti. Noteikums, ar kuru paredz atbilstību saskaņotajiem standartiem, ir grozīts, lai precizētu pieņēmuma par atbilstību apjomu gadījumos, kad standarti tikai daļēji aptver pamatprasības.

3.4. Atbilstības novērtēšana un CE zīme

Direktīvā 2004/22/EK ir atlasītas pienācīgas atbilstības novērtēšanas procedūras, kuras ražotājiem jāpiemēro, lai pierādītu, ka viņu mērinstrumenti atbilst pamatprasībām. Ar šo priekšlikumu procedūras pielāgo to atjauninātajām redakcijām, kas izklāstītas JTR lēmumā. Tajā tiek saglabāti arī konkrēti nozarei raksturīgi elementi, kas jau ir paredzēti Direktīvā 2004/22/EK, piemēram, obligātā metroloģiskā M zīme, ko uzliek papildus CE zīmei.

CE zīmes vispārējie principi ir izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā, turpretim sīki izstrādāti noteikumi par CE zīmes un M zīmes uzlikšanu mērinstrumentiem ir ietverti šajā priekšlikumā.

3.5. Paziņotās struktūras

Ar šo priekšlikumu tiek izvirzīti stingrāki paziņošanas kritēriji paziņotajām struktūrām. Tajā precizēts, ka arī filiālēm vai apakšlīgumu slēdzējiem jāievēro paziņošanas prasības. Tiek ieviestas konkrētas prasības paziņojošām iestādēm, un tiek pārskatīta paziņoto struktūru paziņošanas procedūra. Paziņotās struktūras kompetence jāpierāda ar akreditācijas sertifikātu. Ja, novērtējot paziņotās struktūras kompetenci, nav izmantota akreditācija, paziņojumā jāietver dokumentācija, kurā izklāstīts, kā ir notikusi minētās struktūras kompetences novērtēšana. Dalībvalstīm būs iespēja iebilst pret paziņošanu.

3.6. Tirgus uzraudzība un drošības klauzulas procedūra

Ar šo priekšlikumu tiek pārskatīta spēkā esošā drošības klauzulas procedūra. Ar to tiek ieviests informācijas apmaiņas posms starp dalībvalstīm un noteikti pasākumi, kas attiecīgajām iestādēm jāveic, ja tiek konstatēts neatbilstīgs mērinstruments. Īsta drošības klauzulas procedūra, kuras rezultātā Komisijas līmenī tiek pieņemts lēmums, vai pasākums ir vai nav pamatots, tiek sākta tikai tad, ja kāda dalībvalsts iebilst pret pasākumu, kas veikts attiecībā uz kādu mērinstrumentu. Ja domstarpību par veikto ierobežojošo pasākumu nav, visām dalībvalstīm savā teritorijā attiecīgi jārīkojas.

3.7. Komitoloģija un deleģētie akti

Noteikumi par Mērinstrumentu komitejas darbību ir pielāgoti jaunajiem noteikumiem par deleģētajiem aktiem, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantā, un jaunajiem noteikumi par īstenošanas aktiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[5].

4. Priekšlikuma juridiskie elementi

Juridiskais pamats

Priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants.

Subsidiaritātes princips

Iekšējais tirgus ir Savienības un dalībvalstu kopējā kompetencē. Subsidiaritātes principu ņem vērā jo īpaši saistībā ar jaunpievienotajiem noteikumiem, kuru mērķis ir efektīvāk izpildīt Direktīvu 2004/22/EK, proti, saistībā ar importētāja un izplatītāja pienākumiem, izsekojamības noteikumiem, paziņoto struktūru novērtēšanas un paziņošanas noteikumiem, un ciešākas sadarbības pienākumiem pārskatītās tirgus uzraudzības un drošības procedūru kontekstā.

Pieredze, kas gūta, izpildot tiesību aktus, rāda, ka dalībvalstu līmenī veikto pasākumu rezultātā ir radušās atšķirīgas pieejas un atšķirīga attieksme pret uzņēmējiem ES, un tas apdraud šīs direktīvas mērķa sasniegšanu. Ja pasākumi problēmu risināšanai tiek veikti dalībvalstu līmenī, tas var apgrūtināt preču brīvu apriti. Turklāt rīcība dalībvalstu līmenī attiecas uz kompetenci tikai attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Tā kā starptautiskā tirdzniecība arvien paplašinās, pastāvīgi pieaug pārrobežu darījumu skaits. Ar saskaņotu darbību ES līmenī iespējams daudz labāk sasniegt izvirzītos mērķus, un tā jo īpaši padarīs efektīvāku tirgus uzraudzību. Tātad ir jārīkojas ES līmenī.

Direktīvu nekonsekvenci var atrisināt vienīgi ES likumdevējs.

Proporcionalitāte

Saskaņā ar proporcionalitātes principu ierosinātie grozījumi paredz vienīgi to, kas ir nepieciešams izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Jaunie vai grozītie pienākumi nozarei (proti, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, vai pārvaldes iestādēm) neradīs nevajadzīgu slogu un izmaksas. Ja tika konstatēts, ka grozījumiem ir negatīva ietekme, attiecīgā varianta ietekmes analīze palīdzēja rast visproporcionālāko risinājumu konstatētajām problēmām. Virkne grozījumu vērsti uz to, lai uzlabotu spēkā esošās direktīvas skaidrību, neieviešot jaunas prasības, kuras radītu papildu izmaksas.

Izmantotā likumdošanas metode

Veicot pielāgošanu JTR lēmumam, vairāki Direktīvas 2004/22/EK noteikumi ir būtiski jāgroza. Lai nodrošinātu grozītā teksta lasāmību, ir izvēlēta tāda pārstrādāšanas metode, kas atbilst 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumam par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu[6].

Direktīvā 2004/22/EK ir izdarīti grozījumi saistībā ar definīcijas, uzņēmēju pienākumus, pieņēmumu par atbilstību, ko nodrošina saskaņotie standarti, atbilstības deklarāciju, CE zīmi, paziņotās struktūras, drošības klauzulas procedūru un atbilstības novērtēšanas procedūras.

Šis priekšlikums neizmaina Direktīvas 2004/22/EK darbības jomu un pamatprasības.

5. Ietekme uz budžetu

Šis priekšlikums neietekmē ES budžetu.

6. Papildu informācija

Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana

Pieņemot šo priekšlikumu, tiks atcelta Direktīva 2004/22/EK.

Eiropas Ekonomikas zona

Priekšlikums attiecas uz EEZ, tāpēc tā piemērošanas jomā jāiekļauj Eiropas Ekonomikas zona.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

2011/0353 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz mērinstrumentu pieejamību tirgū

(Pārstrādātā redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas Llīgumu Ö par Eiropas Savienības darbību Õ un jo īpaši tā 95 Ö 114. Õ pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[7],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

ê 2004/22/EK 1. apsvērums (pielāgots)

Uz dažiem mērinstrumentiem attiecas īpašās direktīvas, kas pieņemtas, pamatojoties uz Padomes 1971. gada 26. jūlija Direktīvu 71/316/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kopīgiem noteikumiem, ko piemēro metroloģiskās kontroles mērinstrumentiem un metodēm[8]. Tehniski novecojušās īpašās direktīvas ir jāatceļ un jāaizstāj ar atsevišķu direktīvu, kas atbilst Padomes 1985. gada 7. maija Rezolūcijai par jaunu pieeju tehniskai saskaņošanai un standartiem[9].

ò jauns

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/22/EK par mērinstrumentiem[10] ir vairākkārt būtiski grozīta. Skaidrības labad tā ir jāpārstrādā, jo ir paredzēts izdarīt vēl citus grozījumus.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 765/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93[11], nosaka atbilstības novērtēšanas struktūru akreditācijas noteikumus, paredz tirgus uzraudzības sistēmu produktiem un trešo valstu produktu kontrolei un nosaka vispārīgus principus attiecībā uz CE zīmi.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Lēmumā Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK[12] nosaka vispārējo principu un atsauces noteikumu kopīgo sistēmu, kuru paredzēts piemērot, tiesību aktos saskaņojot produktu tirdzniecības nosacījumus, lai nodrošinātu saskaņotu pamatu šo tiesību aktu pārskatīšanai vai pārstrādāšanai. Tāpēc Direktīva 2004/22/EK būtu jāpielāgo šim lēmumam.

ê 2004/22/EK 2. apsvērums

(4) Precīzus un viegli pārbaudāmus mērinstrumentus var izmantot dažādu mērījumu veikšanai. Ja šie mērījumi skar sabiedrības intereses, sabiedrības veselības aizsardzību, valsts drošību un sabiedrisko kārtību, vides aizsardzību, patērētāju tiesību aizsardzību, nodokļu un nodevu iekasēšanu, kā arī godīgu tirdzniecību, kas daudzējādā ziņā tieši vai netieši ietekmē pilsoņu ikdienas dzīvi, var paredzēt, ka ir jāizmanto reglamentēti mērinstrumenti.

ê 2004/22/EK 3. apsvērums (pielāgots)

(5) Reglamentētā metroloģiskā kontrole nedrīkst radīt šķēršļus brīvai mērinstrumentu apritei. Atbilstošajiem noteikumiem jābūt vienādiem visās dalībvalstīs, un atbilstības pierādījumiem jābūt atzītiem visā Kopienā Ö Savienībā Õ.

ê 2004/22/EK 4. apsvērums

(6) Reglamentētā metroloģiskā kontrole paredz atbilstību noteiktām mērīšanas veiktspējas prasībām. Mērinstrumentiem piemērojamām mērīšanas veiktspējas prasībām ir jānodrošina augsts aizsardzības līmenis. Atbilstības novērtēšanas mērķis ir panākt augstu ticamības līmeni.

ê 2004/22/EK 5. apsvērums

(7) Reglamentētā metroloģiskā kontrole parasti jāievieš dalībvalstīm. Ja reglamentētā metroloģiskā kontrole ir noteikta, drīkst izmantot tikai tos mērinstrumentus, kas atbilst kopīgām mērīšanas veiktspējas prasībām.

ê 2004/22/EK 6. apsvērums (pielāgots)

(8) Ar šo Ddirektīvu Ö 2004/22/EK Õ ieviestais brīvās izvēles princips kas ļauj dalībvalstīm izmantot savas izvēles tiesības, lemjot par to, vai reglamentēt Ö paredzēt Õ šīs direktīvās darbības jomā iekļauto ierīču izmantošanu, ir piemērojams tikai tiktāl, ciktāl tas neveicina negodīgu konkurenci.

ê 2004/22/EK 7. apsvērums

Īpaši jānorāda ražotāju pienākumi saistībā ar šīs direktīvas prasību izpildi.

ê 2004/22/EK 8. apsvērums (pielāgots)

(9) Mērinstrumentu mērīšanas veiktspēja ir īpaši jutīga pret vidi, jo īpaši pret elektromagnētisko vidi. Mērinstrumentu noturībai pret elektromagnētiskajiem traucējumiem Ö vajadzētu būt Õ ir šīs direktīvas neatņemamai daļai, tādēļ turpmāk nav piemērojamas prasības attiecībā uz noturību, kas iekļautas Padomes 1989. gada 3. maija Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvā 89/336/EEK 2004/108/EK par to, kā tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz elektromagnētisko savietojamību, un par Direktīvas 89/336/EEK[13] atcelšanu.

ê 2004/22/EK 17. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(10) ð Lai nodrošinātu mērinstrumentu brīvu apriti Savienībā, ï Dalībvalstis nedrīkst kavēt tādu mērinstrumentu laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā, kam ir CE atbilstības marķējums Ö zīme Õ un metroloģiskais papildmarķējums saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.

ê 22/2004 18. apsvērums (pielāgots)

(11) Dalībvalstīm būtu jāveic attiecīgie pasākumi, lai nepieļautu prasībām neatbilstošu mērinstrumentu laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā. Tāpēc, lai sasniegtu šo mērķi visā Kopienā Ö Savienībā Õ, ir vajadzīga atbilstoša sadarbība starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

ò jauns

(12) Lai nodrošinātu augstu sabiedrības interešu aizsardzības līmeni, piemēram, lietotāju veselību, drošību un aizsardzību, kā arī lai garantētu taisnīgu konkurenci Savienības tirgū, uzņēmējiem būtu jāatbild par mērinstrumentu atbilstību, ņemot vērā viņu attiecīgos uzdevumus piegādes ķēdē.

(13) Visiem uzņēmējiem, kas veido piegādes un izplatīšanas ķēdi, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tirgū tiek darīti pieejami tikai tādi mērinstrumenti, kas atbilst šai direktīvai. Jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra uzņēmēja lomai piegādes un izplatīšanas procesā.

(14) Ražotājs sīki pārzina produkta izstrādes un ražošanas procesu, tāpēc viņš var vislabāk veikt pilnīgu atbilstības novērtēšanas procedūru. Tādēļ atbilstības novērtēšanai arī turpmāk vajadzētu būt vienīgi ražotāja pienākumam.

(15) Jānodrošina, lai mērinstrumenti no trešām valstīm, kuri nokļūst Savienības tirgū, atbilstu visām šīs direktīvas prasībām un jo īpaši lai ražotāji šiem mērinstrumentiem būtu veikuši atbilstīgas novērtēšanas procedūras. Tādēļ būtu jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, vai mērinstrumenti, ko viņi laiž tirgū, atbilst šīs direktīvas prasībām, un ka tie nelaiž tirgū mērinstrumentus, kuri šādām prasībām neatbilst vai kuri rada apdraudējumu. Būtu arī jāparedz, ka importētāji pārliecinās, vai ir veiktas atbilstības novērtēšanas procedūras un vai produkta marķējums un ražotāja sagatavotā dokumentācija ir pieejama uzraudzības iestādēm pārbaudes veikšanai.

(16) Izplatītājs dara mērinstrumentu pieejamu tirgū pēc tam, kad ražotājs vai importētājs ir šo mērinstrumentu laidis tirgū, un izplatītājam būtu jārīkojas pietiekami piesardzīgi, lai nodrošinātu, ka viņa apiešanās ar mērinstrumentu nelabvēlīgi neietekmē mērinstrumenta atbilstību.

(17) Laižot mērinstrumentu tirgū, katram importētājam uz mērinstrumenta būtu jānorāda savs nosaukums un adrese saziņai. Gadījumos, kad produkta izmērs vai raksturs to neatļauj, būtu jāparedz izņēmumi. Tas ietver arī gadījumu, kad importētājam būtu jāatver iepakojums, lai uz produkta norādītu savu nosaukumu un adresi.

(18) Ikviens uzņēmējs, kurš vai nu laiž tirgū kādu mērinstrumentu ar savu vārdu vai preču zīmi, vai izmaina mērinstrumentu tā, ka izmaiņas varētu ietekmēt atbilstību šīs direktīvas prasībām, būtu jāuzskata par ražotāju, un viņam būtu jāuzņemas ražotāja pienākumi.

(19) Tā kā izplatītāji un importētāji darbojas tirgus vidē, tiem būtu jāiesaistās tirgus uzraudzības uzdevumos, ko veic kompetentās valsts iestādes, un tiem vajadzētu būt gataviem aktīvi līdzdarboties, sniedzot minētajām iestādēm visu vajadzīgo informāciju par attiecīgo mērinstrumentu.

(20) Nodrošinot mērinstrumenta izsekojamību visā piegādes ķēdē, tirgus uzraudzība kļūst vienkāršāka un efektīvāka. Efektīva izsekojamības sistēma atvieglina tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumu atrast uzņēmējus, kas neatbilstīgus mērinstrumentus darījuši pieejamus tirgū.

ê 2004/22/EK 9. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(21) Kopienas tiesību aktos ir jānosaka Ö Šajā direktīvā būtu jāparedz tikai Õ tādas pamatprasības, vēlams, mērīšanas veiktspējas prasības, kas nekavē tehnikas attīstību. Noteikumiem par tehnisku šķēršļu novēršanu tirdzniecībā ir jāpamatojas uz Padomes 1985. gada 7. maija Rezolūciju par jaunu pieeju tehniskai saskaņošanai un standartiem. ðLai būtu vieglāk novērtēt atbilstību minētajām prasībām, jāparedz pieņēmums par to mērinstrumentu atbilstību, kuri atbilst saskaņotajiem standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. [../..] (…..) par Eiropas standartizāciju un grozījumiem Padomes Direktīvās 89/686/EEK un 93/15/EEK, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/105/EK un 2009/23/EK[14], ar mērķi formulēt sīki izstrādātas šo prasību tehniskās specifikācijas. ï

ò jauns

(22) Regulā (ES) Nr. […/…] [par Eiropas standartizāciju] paredz procedūru, kā celt iebildumus pret saskaņotajiem standartiem, ja standarti tikai daļēji atbilst šīs direktīvas prasībām.

ê 2004/22/EK 12. apsvērums (pielāgots)

(23) Tehniskās un mērīšanas veiktspējas specifikācijas starptautiski saskaņotajos normatīvajos dokumentos var daļēji vai pilnībā atbilst šajā direktīvā noteiktajām pamatprasībām. Šādos gadījumos šos starptautiski saskaņotos normatīvos dokumentus var Ö būtu jāatļauj Õ izmantot saskaņoto standartu vietā, kas noteiktos apstākļos nodrošina atbilstības prezumpciju.

ê 2004/22/EK 13. apsvērums

(24) Atbilstību šajā direktīvā noteiktajām pamatprasībām var nodrošināt arī specifikācijas, kas nav iekļautas kādā Eiropas tehniskajā standartā vai starptautiski saskaņotajā normatīvajā dokumentā. Tāpēc Eiropas tehnisko standartu vai starptautiski saskaņotu normatīvo dokumentu izmantošanai nav jābūt obligātai.

ò jauns

(25) Lai uzņēmēji varētu pierādīt un kompetentās iestādes nodrošināt, ka mērinstrumenti, kas ir darīti pieejami tirgū, atbilst pamatprasībām, jāparedz atbilstības novērtēšanas procedūras. Lēmumā Nr. 768/2008/EK paredzēti atbilstības novērtēšanas procedūru moduļi, kas ietver procedūras pieaugošā stingrības pakāpē, kuras ir proporcionālas apdraudējuma līmenim un nepieciešamajam drošuma līmenim. Lai nodrošinātu saskaņotību starp nozarēm un izvairītos no ad hoc gadījumiem, atbilstības novērtēšanas procedūras būtu jāizvēlas no minētajiem moduļiem; Tomēr šie moduļi ir jāpielāgo, lai atspoguļotu konkrētus metodoloģiskās kontroles aspektus.

ê 2004/22/EK 14. apsvērums (pielāgots)

(26) Veicot kompleksa daļu atbilstības novērtēšanu, ir Ö būtu Õ jāievēro šī direktīvas noteikumi. Ja kompleksa daļas pārdod atsevišķi un neatkarīgi no mērinstrumenta, atbilstības novērtēšana jāveic neatkarīgi no atbilstošā mērinstrumenta novērtēšanas.

ê 2004/22/EK 15. apsvērums

(27) Metroloģijā notiek nepārtraukta attīstība, kas var radīt jaunas prasības attiecībā uz atbilstības novērtēšanu. Tāpēc katrai mērījumu un, ja vajag, kompleksa daļas kategorijai ir jāparedz attiecīga procedūra vai iespēja izvēlēties starp vairākām vienlīdz stingrām procedūrām. Noteiktās procedūras atbilst Padomes 1993. gada 22. jūlija Lēmumam 93/465/EEK par atbilstības novērtēšanas procedūru dažādo posmu moduļiem, ko paredzēts izmantot tehniskas saskaņošanas direktīvās, un noteikumiem par to, kā piestiprināt un izmantot CE atbilstības marķējumu. Var gadīties, ka šiem moduļiem tomēr jāparedz izņēmumi, pielāgojoties konkrētām metroloģiskās kontroles īpatnībām. Jānodrošina iespēja piestiprināt CE atbilstības marķējumu ražošanas gaitā.

ò jauns

(28) Ražotājiem būtu jāsagatavo ES atbilstības deklarācija, kur sniedz sīki izstrādātu informāciju par mērinstrumenta atbilstību šīs direktīvas un citu attiecīgo Savienības saskaņoto tiesību aktu prasībām.

(29) CE zīme un metroloģiskais papildmarķējums, kas norāda mērinstrumenta atbilstību, ir redzamais rezultāts veselam procesam, kas plašākā nozīmē ietver arī atbilstības novērtēšanu. Vispārīgie principi, kas reglamentē CE zīmi un tās saistību ar citiem marķējumiem, ir noteikti Regulā (EK) Nr. 765/2008. CE zīmes un metroloģiskā papildmarķējuma uzlikšanas noteikumi būtu jānosaka šajā direktīvā.

ê 2004/22/EK 10. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(30) Ņemot vērā atšķirīgos klimatiskos apstākļus un patērētāju tiesību aizsardzības līmeņa atšķirības, kādas ir katrā valstī, pamatprasības var izraisīt vides vai precizitātes klases noteikšanu Ö ir jānosaka Õ ð kā pamatprasības ï.

ê 2004/22/EK 11. apsvērums

Lai varētu vieglāk pierādīt atbilstību pamatprasībām un veicināt atbilstības pārbaudi, būtu vēlams izstrādāt saskaņotus standartus. Šādus saskaņotus standartus izstrādā privāto tiesību subjekti, un tiem jābūt juridiski nesaistošās redakcijās. Šajā nolūkā Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN), Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteja (CENELEC) un Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts (ETSI) ir atzīti par tām kompetentajām struktūrām, kas pieņem saskaņotus standartus saskaņā ar 1984. gada 13. novembrī parakstītajām vispārējām pamatnostādnēm Komisijas un Eiropas standartizācijas struktūru sadarbībai.

ò jauns

(31) Šajā direktīvā noteiktās atbilstības novērtēšanas procedūras paredz to atbilstības novērtēšanas struktūru iesaistīšanos, kuras dalībvalstis paziņojušas Komisijai.

ê 2004/22/EK 16. apsvērums (pielāgots)

Nemitīgā metroloģijas attīstība un ieinteresēto personu bažas sakarā ar sertifikāciju aktualizē vajadzību nodrošināt vienotas atbilstības novērtēšanas procedūras rūpniecības ražojumiem, kā to paredz Padomes 2003. gada 10. novembrī pieņemtā rezolūcija[15].

ò jauns

(32) Pieredze liecina, ka Direktīvā 2004/22/EK noteiktie kritēriji, kuriem atbilstības novērtēšanas struktūrām jāatbilst, lai tās paziņotu Komisijai, nav pietiekami, lai nodrošinātu paziņoto struktūru vienlīdz augsta līmeņa darbību visā Savienībā. Tomēr ir svarīgi, lai visas paziņotās struktūras veiktu savas funkcijas vienādā līmenī un taisnīgas konkurences apstākļos. Tādēļ jānosaka obligātās prasības atbilstības novērtēšanas struktūrām, kuras vēlas tikt paziņotas, lai varētu sniegt atbilstības novērtēšanas pakalpojumus. Šajās prasībās ir jāņem vērā pastāvīgā metroloģijas tehnoloģiju attīstība.

(33) Lai nodrošinātu saskaņotu mērinstrumentu atbilstības novērtēšanas kvalitātes līmeni, ir arī svarīgi noteikt prasības paziņojošajām iestādēm un citām struktūrām, kas piedalās paziņoto struktūru novērtēšanā, paziņošanā un uzraudzībā.

(34) Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda atbilstību kritērijiem, kas noteikti saskaņotajos standartos, būtu jāpieņem, ka tā atbilst atbilstīgajām prasībām, kuras noteiktas šajā direktīvā.

(35) Šajā direktīvā izveidotā sistēma jāpapildina ar akreditācijas sistēmu, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 765/2008. Akreditācija ir svarīgs līdzeklis, kā verificēt atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, tāpēc tā arī būtu jāizmanto paziņošanā.

(36) Regulā (EK) Nr. 765/2008 paredzētā pārredzamā akreditācija, kas nodrošina atbilstības sertifikātu vajadzīgo uzticamību, valsts publiskā sektora iestādēm visā Savienībā būtu jāuzskata par vēlamāko līdzekli, kā pierādīt atbilstības novērtēšanas struktūru tehnisko kompetenci. Tomēr valstu iestādes var uzskatīt, ka tām ir piemēroti līdzekļi, ar ko pašām veikt novērtēšanu. Šādos gadījumos, lai nodrošinātu citu valsts iestāžu veiktās novērtēšanas pienācīgu ticamības līmeni, valsts iestādēm būtu jāiesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm vajadzīgie dokumentārie pierādījumi, ka izvērtētās atbilstības novērtēšanas struktūras atbilst attiecīgajām normatīvajām prasībām.

(37) Atbilstības novērtēšanas struktūras bieži piešķir apakšlīgumus par kādām to darbības daļām saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto filiāles. Lai nodrošinātu aizsardzības līmeni, kāds nepieciešams Savienības tirgū laižamajiem mērinstrumentiem, ir ļoti svarīgi, lai atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanai apakšlīgumu slēdzēji un filiāles atbilstu tādām pašām prasībām, kādām paziņotās struktūras. Tādēļ ir svarīgi, lai paziņojamo struktūru kompetences un snieguma novērtēšana un jau paziņoto struktūru uzraudzība attiektos arī uz darbībām, kuras veic apakšlīgumu slēdzēji un filiāles.

(38) Jāpalielina paziņošanas procedūras efektivitāte un pārredzamība, un jo īpaši tā jāpielāgo jaunajām tehnoloģijām, lai paziņošanu varētu veikt elektroniski.

(39)             Paziņotās struktūras var piedāvāt savus pakalpojumus visā Savienībā, tāpēc ir lietderīgi dot dalībvalstīm un Komisijai iespēju iebilst pret paziņoto struktūru. Tādēļ ir svarīgi noteikt laikposmu, kurā var novērst visas šaubas vai bažas par atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, pirms tās sāk darboties kā paziņotās struktūras.

ê 22/2004 17. apsvērums (pielāgots)

            Dalībvalstis nedrīkst kavēt tādu mērinstrumentu laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā, kam ir CE atbilstības marķējums un metroloģiskais papildmarķējums saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.

ê 22/2004 18. apsvērums

            Dalībvalstīm būtu jāveic attiecīgie pasākumi, lai nepieļautu prasībām neatbilstošu mērinstrumentu laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā. Tālab, lai sasniegtu šo mērķi visā Kopienā, ir vajadzīga atbilstoša sadarbība starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

ò jauns

(40) Konkurētspējai ir svarīgi, lai paziņotās struktūras piemērotu atbilstības novērtēšanas procedūras, neradot lieku apgrūtinājumu uzņēmējiem. Tā paša iemesla dēļ un lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret uzņēmējiem, jānodrošina konsekventa atbilstības novērtēšanas procedūru tehniskā piemērošana. Vislabāk to var panākt ar atbilstīgu koordinēšanu un sadarbību starp paziņotajām struktūrām.

(41) Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, jāprecizē, ka Regulas (EK) Nr. 765/2008 noteikumi par Savienības tirgus uzraudzību un kontroli attiecībā uz produktiem, kas nokļūst Savienības tirgū, attiecas uz mērinstrumentiem.

(42) Direktīvā 2004/22/EK jau ir paredzēta drošības procedūra, kas ļauj Komisijai pārbaudīt, vai ir pamatots dalībvalsts veiktais pasākums attiecībā uz mērinstrumentu, kurus tā uzskata par neatbilstīgiem. Lai uzlabotu pārredzamību un samazinātu procedūras laiku, jāuzlabo esošā drošības klauzulas procedūra, lai padarītu to efektīvāku un lai tajā izmantotu dalībvalstīm pieejamās zināšanas.

(43) Pašreizējā sistēma būtu jāpapildina ar procedūru, kas ļauj ieinteresētajām personām saņemt informāciju par pasākumiem, kurus paredzēts veikt attiecībā uz mērinstrumentiem, kas rada apdraudējumu sabiedrības interešu aizsardzības aspektiem, uz kuriem attiecas šī direktīva. Tai būtu arī jāļauj tirgus uzraudzības iestādēm sadarbībā ar attiecīgajiem uzņēmējiem savlaicīgāk rīkoties saistībā ar šādiem mērinstrumentiem.

(44) Ja dalībvalstis un Komisija vienojas par kādas dalībvalsts veiktā drošības pasākuma pamatotību, Komisijai turpmāk nebūtu jāiesaistās, izņemot gadījumus, kad neatbilstības iemesls var būt saskaņotā standarta trūkumi.

ê 2004/22/EK 19. apsvērums

Ražotāji jāinformē par to, kāpēc ir pieņemts nelabvēlīgs lēmums par viņu ražojumiem, un par pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

ê 2004/22/EK 20. apsvērums

Jāparedz pieņemams pārejas laiks, kurā ražotājiem ir iespēja izmantot savas tiesības, kas tika piešķirtas pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā.

ê 2004/22/EK 21. apsvērums

(45) Valsts specifikācijas saistībā ar attiecīgajām spēkā esošajām valsts prasībām nedrīkst būt pretrunā šīs direktīvas noteikumiem par “nodošanu ekspluatācijā”.

ê 2004/22/EK 22. apsvērums (pielāgots)

Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi ir jānosaka saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, kurā noteiktas procedūras Komisijai piešķirto izpildpilnvaru īstenošanai[16].

ê 2004/22/EK 23. apsvērums

Mērinstrumentu komitejas darbībā jāparedz arī apspriedes ar ieinteresēto personu pārstāvjiem.

ê 2004/22/EK 24. apsvērums (pielāgots)

Tādēļ ir jāatceļ Direktīva 71/318/EEK, 71/319/EEK, 71/348/EEK, 73/362/EEK, 75/33/EEK, ciktāl tās attiecas uz šīs direktīvas MI-001 pielikumā minētajiem skaitītājiem, kā arī Direktīva 75/410/EEK, 76/891/EEK, 77/95/EEK, 77/313/EEK, 78/1031/EEK un 79/830/EEK,

ò jauns

(46) Jāparedz pārejas pasākumi, kas ļautu darīt pieejamus tirgū un nodot ekspluatācijā mērinstrumentus, kas jau ir laisti tirgū saskaņā ar Direktīvu 2004/22/EK.

(47) Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas valsts noteikumu, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, pārkāpumiem, un jānodrošina to īstenošana. Sankcijām vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

(48) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[17].

(49) Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto attiecībā uz īstenošanas lēmumiem par iebildumiem pret starptautiski saskaņotiem normatīviem dokumentiem, uz kuriem atsauces jau ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja Komisija šos iebildumus uzskata par pamatotiem, ņemot vērā, ka šādi lēmumi var ietekmēt pieņēmumu par atbilstību piemērojamajām pamatprasībām.

(50) Lai ņemtu vērā metroloģijas tehnoloģiju attīstību, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz grozījumiem īpašajos mērinstrumentu pielikumos. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija savā sagatavošanas darbā rīkotu attiecīgas apspriedes, tostarp apspriedes ar ekspertiem.

(51) Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, vajadzētu nodrošināt, ka attiecīgos dokumentus vienlaikus, bez kavēšanās un pienācīgā veidā nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

(52) Tā kā šīs direktīvas mērķi — proti, nodrošināt, ka tirgū pieejamie mērinstrumenti atbilst prasībām, kuras nodrošina augstu veselības un drošības aizsardzības līmeni un citas sabiedrības intereses, uz kurām attiecas šī direktīva, garantējot iekšējā tirgus darbību, — nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstu līmenī, un tādējādi rīcības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva nepārsniedz minētā mērķa sasniegšanai vajadzīgo.

(53) Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos būtu jāattiecina tikai uz tiem noteikumiem, kuri, salīdzinot ar iepriekšējām direktīvām, paredz būtiskus grozījumus. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav grozīti, izriet no iepriekšējām direktīvām.

(54) Šī direktīva nedrīkstētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz XIII pielikuma B daļā noteiktajiem termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un tās piemērošanai,

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. NODAĻA

Ö VISPĀRĪGI NOTEIKUMI Õ

31. pants

Mērķis Ö Priekšmets Õ

Šajā direktīvā ir noteiktas prasības, kurām Ö mērinstrumentiem Õ jāatbilst 1. pantā minētajām ierīcēm un sistēmām, lai tos varētu laist ð darīt pieejamus ï tirgū un/vai nodot ekspluatācijā 23. panta 1. punktā minēto Ö mērīšanas Õ uzdevumu veikšanai.

12. pants

Darbības joma

1.         Šī direktīva attiecas uz Ö mērinstrumentiem Õ ierīcēm un sistēmām, kuri mērfunkcija ir noteikta Ö definēti Õ īpašajā mērinstrumentu III līdz XII pielikumāos Ö (še turpmāk “īpašie mērinstrumentu pielikumi”) Õ, proti, uz ūdens skaitītājiem (MI-001), gāzes skaitītājiem un tilpuma korektoriem (MI-002), aktīvās elektroenerģijas skaitītājiem (MI-003), siltumenerģijas skaitītājiem (MI-004), mērsistēmām nepārtrauktai un dinamiskai šķidrumu daudzuma mērīšanai, kas nav ūdens (MI-005), automātiskajiem svariem (MI-006), taksometriem (MI-007), materiālajiem mēriem (MI-008), dimensiālo mērījumu mērinstrumentiem (MI-009) un izplūdes gāzu analizatoriem (MI-010).

ê 2004/22/EK (pielāgots)

2.         Šī ir īpašā direktīva, kurā noteiktas prasības attiecībā uz elektromagnētisko noturību Direktīvas 2004/108/EK 89/336/EEK 21. panta 24. punkta izpratnē. Paliek spēkā Direktīvas 2004/108/EK 89/336/EEK prasības attiecībā uz Ö emisijām Õ elektromagnētisko starojumu.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

23. pants

Ö Brīvās izvēles princips Õ

1.         Dalībvalstis var noteikt 1. pantā minēto mērinstrumentu izmantošanu mērījumiem, kas skar sabiedrības intereses, sabiedrības veselības aizsardzību, valsts drošību un sabiedrisko kārtību, vides aizsardzību, patērētāju tiesību aizsardzību, nodokļu un nodevu iekasēšanu un godīgu tirdzniecību, ja tās uzskata to par pamatotu.

ê 2004/22/EK

2.         Ja dalībvalstis neparedz šādu izmantošanu, tās sniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm savas rīcības pamatojumu.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

4. pants

Definīcijas

Šajā Direktīvā Ö lieto šādas definīcijas Õ:

ê 2004/22/EK (pielāgots)

1a)    “mērinstruments” ir jebkura ierīce vai sistēma, kuras mērfunkcija ir minēta 1. un 32. panta 1. punktā;

2b)    “kompleksa daļa” ir specializētajos pielikumos atsevišķi minēta tehniskā ierīce, kas funkcionē patstāvīgi un ir ietverta mērinstrumentā kopā ar citām kompleksa daļām, kas ir saderīgas ar to, vai kopā ar mērinstrumentu, kas ir saderīgs ar to;

3c)    “reglamentētā metroloģiskā kontrole” ir tādu mērinstrumenta izmantošanas jomā paredzēto mērījumu kontrole, kas skar sabiedrības intereses, sabiedrības veselības aizsardzību, valsts drošību un sabiedrisko kārtību, vides aizsardzību, nodokļu un nodevu iekasēšanu, patērētāju tiesību aizsardzību un godīgu tirdzniecību;

ê 2004/22/EK (pielāgots)

4i)     “normatīvais dokuments” ir dokuments, kurā ir tehniskās specifikācijas, ko apstiprinājusi Ö Starptautiskā reglamentētās metroloģijas organizācija (še turpmāk “OIML”) Õ Organisation Internationale de Métrologie Légale (OIML), ievērojot 16. panta 1. punktā izvirzīto kārtību;

5e)    “laist tirgū” nozīmē Ö mērinstrumentu Õ Ö pirmo Õ reizi darīt pieejamu Kopienā Ö Savienības tirgū Õ tiešajam lietotājam paredzētas ierīces pirmreizēja nogādāšana Kopienā, saņemot par to atlīdzību, vai bez maksas;

ò jauns

6)      “darīt pieejamu tirgū” ir par samaksu vai bez maksas piegādāt kādu mērinstrumentu izplatīšanai vai izmantošanai Savienības tirgū, veicot komercdarbību;

ê 2004/22/EK

7f)“nodošana ekspluatācijā” ir tiešajam lietotājam paredzētas ierīces pirmreizēja izmantošana tai paredzētajiem mērķiem;

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

8d)    “ražotājs” ir Ö jebkura Õ fiziska vai juridiska persona, ð kas ražo mērinstrumentu vai liek ï kas atbild par mērinstrumentu ð izgatavot vai ražot un ï atbilstību šīs direktīvas prasībām ð tirgo minēto mērinstrumentu ï ar savu vārdu vai preču zīmi laižot to tirgū un/vai Ö nodod Õ to nododot ekspluatācijā saviem mērķiem;

ê 2004/22/EK (pielāgots)

9g)“pilnvarotais pārstāvis” ir Ö jebkura Savienībā Õ Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, Ö kura ir saņēmusi rakstisku Õ ražotāja Ö pilnvaru Õ rakstveidā pilnvarojis, lai rīkoties tā vārdā Ö attiecībā uz Õ noteiktiem uzdevumiem šīs direktīvas izpratnē;

ò jauns

10)    “importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un laiž Savienības tirgū kādas trešās valsts mērinstrumentus;

11)    “izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas dara mērinstrumentu pieejamu tirgū;

12)    “uzņēmēji” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;

13)    “tehniskās specifikācijas” ir dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kurām mērinstrumentiem ir jāatbilst;

ê 2004/22/EK

ð jauns

14h)  “saskaņots standarts” ir ð saskaņotais standarts, kas definēts 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā Regulā (ES) Nr. [../..] [par Eiropas standartizāciju] ï tehniskā specifikācija, ko pēc Komisijas pieprasījuma ir pieņēmusi CEN, CENELEC vai ETSI, vai arī divas vai visas šīs organizācijas kopā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, kā arī informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā[18], un kas sagatavota, ievērojot Komisijas un Eiropas standartizācijas organizāciju apstiprinātās vispārējās pamatnostādnes;

ò jauns

15)    “akreditācija” ir akreditācija, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā;

16)    “valsts akreditācijas struktūra” ir valsts akreditācijas struktūra, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;

17)    “atbilstības novērtēšana” ir process, kurā pierāda, vai ir ievērotas ar mērinstrumentu saistītās prasības;

18)    “atbilstības novērtēšanas struktūra” ir struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspekciju;

19)    “atsaukšana” ir ikviens pasākums, kura mērķis ir saņemt atpakaļ mērinstrumentu, kas jau ir bijis pieejams tiešajam patērētajam;

20)    “izņemšana” ir ikviens pasākums, kas paredzēts, lai novērstu, ka mērinstruments no piegādes ķēdes tiek darītas pieejamas tirgū;

21)    “CE zīme” ir zīme, ar ko ražotājs norāda, ka mērinstruments atbilst piemērojamajām prasībām, kuras izklāstītas Savienības saskaņošanas tiesību aktos attiecībā uz tās uzlikšanu;

22)    “Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir visi Savienības tiesību akti, ar ko saskaņo produktu tirdzniecības nosacījumus.

ê 2004/22/EK

5. pants

Piemērojamība kompleksa daļām

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Ja ir īpaši pielikumi, kuros noteiktas pamatprasības attiecībā uz kompleksa daļām, šādām kompleksa daļām šo direktīvu noteikumus piemēro ar attiecīgajām izmaiņām.

ê 2004/22/EK

Nosakot kompleksa daļu un mērinstrumentu atbilstību prasībām, tos var novērtēt atsevišķi un neatkarīgi vienu no otra.

6. pants

Pamatprasības un atbilstības novērtēšana

ê 2004/22/EK (pielāgots)

1. Mērinstruments atbilst I pielikumā un attiecīgajā īpašajā mērinstrumentu pielikumā noteiktajām Ö izklāstītajām Õ pamatprasībām.

ê 2004/22/EK

ð jauns

Ja tas ir vajadzīgs pareizai mērinstrumenta lietošanai, dalībvalstis var paredzēt, ka I pielikuma 9. punktā vai attiecīgajos īpašajos mērinstrumentu pielikumos minētā informācija ir jānodrošina tās dalībvalsts valsts valodā(-s), kurā šis mērinstruments laists ð tiek darīts pieejams ï tirgū.

2. Mērinstrumenta atbilstību pamatprasībām novērtē saskaņā ar 9. pantu.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

87. pants

Laišana Ö Darīt pieejamu Õ tirgū un nodošana ekspluatācijā

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

1. Dalībvalstis, atsaucoties uz šo direktīvu, nedrīkst kavēt tādu mērinstrumentu laišanu ð pieejamību ï tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā, ja tie ir nodrošināti ar CE Ö zīmi Õ atbilstības marķējumu un metroloģisko papildmarķējumu saskaņā ar 723. pantu.

2. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tirgū laiž ð dara pieejamus ï un/vai ekspluatācijā nodod tikai tādus mērinstrumentus, kas atbilst šīs direktīvas prasībām.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

3. Dalībvalsts var pieprasīt, ka mērinstrumentam ir jāatbilst tādiem ekspluatācijā nodošanas noteikumiem, kas izriet no vietējiem klimatiskajiem apstākļiem. Šajā gadījumā dalībvalsts izraugās augšējo un apakšējo temperatūras robežu pēc I pielikuma 1. tabulas un turklāt var norādīt nosacījumus attiecībā uz mitrumu (mitruma kondensācija ir pieļaujama vai nav), kā arī paredzēto atrašanās vietu (ārpus telpas vai telpā).

ê 2004/22/EK

4. Ja mērinstrumentam ir noteiktas vairākas precizitātes klases:

              a) īpašajoso mērinstrumentu pielikumos sadaļā “Nodošana ekspluatācijā” var norādīt, kādai jābūt precizitātes klasei konkrētiem pielietojumiem;

              b) pārējos gadījumos dalībvalsts var noteikt, kura no paredzētajām precizitātes klasēm der katram konkrētam pielietojumam, ja tās teritorijā ir atļautas visas precizitātes klases.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

Gan a), gan b) apakšpunktā minētajos gadījumos saimnieks Ö īpašnieks Õ var pēc savas izvēles izmantot augstākas precizitātes klases mērinstrumentu.

5. Dalībvalstis neliedz tirdzniecības izstādēs, citās izstādēs, skatēs u.tml. Ö vai līdzīgos pasākumos Õ izstādīt mērinstrumentus, kas neatbilst šīs direktīvas prasībām, ja vien ir par to neatbilstību skaidri informē redzama zīme, kura norāda, ka tos nedrīkst laist ð darīt pieejamus ï tirgū un/vai nodot ekspluatācijā, kamēr netiks panākta to atbilstība prasībām.

ò jauns

2. NODAĻA

UZŅĒMĒJU PIENĀKUMI

8. pants [Lēmuma 768/2008/EK R2. pants]

Ražotāju pienākumi

1.           Laižot savus mērinstrumentus tirgū un/vai laižot tos ekspluatācijā, ražotāji nodrošina, lai tie būtu izstrādāti un ražoti saskaņā ar I pielikumā un īpašajos mērinstrumentu pielikumos izklāstītajām pamatprasībām.

2.           Ražotāji sagatavo 19. pantā minēto nepieciešamo tehnisko dokumentāciju un veic 18. pantā minēto attiecīgo atbilstības novērtēšanas procedūru vai nodrošina tās veikšanu.

Ja šajā procedūrā ir pierādīts, ka mērinstruments atbilst piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, ražotāji sagatavo ES atbilstības deklarāciju un uzliek CE zīmi un metroloģisko papildmarķējumu.

3.           Ražotāji 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū glabā tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju.

4.           Ražotāji nodrošina, lai būtu procedūras, kā nodrošināt pastāvīgu atbilstību sērijveida ražošanā. Pienācīgi ņem vērā mērinstrumenta izstrādes vai raksturlielumu izmaiņas, kā arī izmaiņas saskaņotajos standartos, normatīvajos dokumentos vai tehniskajās specifikācijās, atsaucoties uz kurām deklarēta mērinstrumenta atbilstība.

Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar mērinstrumenta darbību, ražotāji veic tirgū pieejamo mērinstrumentu paraugu testēšanu, izmeklē un, ja vajadzīgs, veic sūdzību, neatbilstīgu mērinstrumentu un atsauktu mērinstrumentu reģistrāciju, kā arī pastāvīgi informē par šo uzraudzību izplatītājus.

5.           Ražotāji nodrošina, lai uz to mērinstrumenta būtu modeļa, partijas vai sērijas numurs vai cits identifikācijas elements vai, ja mērinstrumenta izmērs vai raksturs to neļauj, ka vajadzīgā informācija ir sniegta uz iepakojuma vai mērinstrumentam pievienotajā dokumentā.

6.           Ražotāji uz mērinstrumentiem norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi, kur ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz iepakojuma vai mērinstrumentam pievienotajā dokumentā. Norādītā adrese ir vienīgais kontaktpunkts, ko var izmantot saziņai ar ražotāju.

7.           Ražotāji nodrošina, lai to mērinstrumentiem saskaņā ar I pielikuma 9.3. punktu ir pievienotas instrukcijas un informācija tiešajiem patērētājiem saprotamā valodā, par ko lemj attiecīgā dalībvalsts.

8.           Ražotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka mērinstruments, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šīs direktīvas prasībām, nekavējoties veic koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu mērinstrumenta atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai to izņemtu no tirgus vai atsauktu to. Turklāt, ja mērinstruments rada apdraudējumu, ražotāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi mērinstrumentu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

9.           Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma ražotāji tai saprotamā valodā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu mērinstrumenta atbilstību. Viņi pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko var radīt mērinstrumenti, kurus viņi laiduši tirgū.

9. pants [Lēmuma 768/2008/EK R3. pants]

Pilnvarotie pārstāvji

1.         Ražotājs ar rakstisku pilnvaru var iecelt pilnvaroto pārstāvi.

Pilnvarotā pārstāvja pilnvarās neietilpst 8. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un tehniskās dokumentācijas sagatavošana.

2.         Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarā. Ar pilnvaru pilnvarotajam pārstāvim atļauj veikt vismaz šādus pienākumus:

a)      10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū glabāt valsts uzraudzības iestādēm pieejamu ES atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju;

b)      pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma sniegt šai iestādei visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu mērinstrumenta atbilstību;

c)      pēc kompetento valsts iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām visos pasākumos, kas tiek veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko var radīt mērinstrumenti, uz kuriem attiecas viņu pilnvaras.

10. pants [Lēmuma 768/2008/EK R4. pants]

Importētāju pienākumi

1.           Importētāji laiž Savienības tirgū tikai atbilstīgus mērinstrumentus.

2.           Pirms mērinstrumenta laišanas tirgū un/vai nodošanas ekspluatācijā importētāji nodrošina, lai ražotājs būtu veicis pienācīgo atbilstības novērtēšanas procedūru. Viņi nodrošina, lai ražotājs būtu sagatavojis tehnisko dokumentāciju, lai mērinstrumentam būtu CE zīme un metroloģiskais papildmarķējums un tam būtu pievienoti vajadzīgie dokumenti, un lai ražotājs būtu izpildījis 8. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības.

Ja importētājs uzskata vai viņam ir iemesls uzskatīt, ka mērinstruments neatbilst I pielikumā un īpašajos mērinstrumentu pielikumos izklāstītajām pamatprasībām, viņš nelaiž mērinstrumentu tirgū, līdz nav panākta atbilstība. Turklāt, ja mērinstruments rada apdraudējumu, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

3.           Importētāji uz mērinstrumentiem norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi, kur ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz iepakojuma vai mērinstrumentam pievienotajā dokumentā saskaņā ar I pielikuma 9.2. punktu.

4.           Importētāji nodrošina, lai to mērinstrumentiem saskaņā ar I pielikuma 9.3. punktu ir pievienotas instrukcijas un informācija tiešajiem patērētājiem saprotamā valodā, par ko lemj attiecīgā dalībvalsts.

5.           Importētāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par mērinstrumentu, tā uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmētu tā atbilstību I pielikumā un attiecīgajos īpašajos mērinstrumentu pielikumos izklāstītajām prasībām.

6.           Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar mērinstrumenta darbību, importētāji veic tirgū laisto mērinstrumentu paraugu testēšanu, izmeklē un, ja vajadzīgs, veic sūdzību, neatbilstīgu mērinstrumentu un atsauktu mērinstrumentu reģistrāciju, kā arī pastāvīgi informē par šo uzraudzību izplatītājus.

7.           Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka mērinstruments, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šīs direktīvas prasībām, nekavējoties veic koriģējošos pasākumus, lai panāktu mērinstrumenta atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai to izņemtu no tirgus vai atsauktu to. Turklāt, ja mērinstruments rada apdraudējumu, importētāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi mērinstrumentu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

8.           Importētāji 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū glabā tirgus uzraudzības iestādēm pieejamu ES atbilstības deklarācijas kopiju un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

9.           Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma importētāji tai saprotamā valodā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu mērinstrumenta atbilstību. Viņi pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko var radīt mērinstrumenti, kurus viņi laiduši tirgū.

11. pants [Lēmuma 768/2008/EK R5. pants]

Izplatītāju pienākumi

1.           Darot mērinstrumentu pieejamu tirgū un/vai nododot to ekspluatācijā, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro šīs direktīvas prasības.

2.           Pirms mērinstruments tiek darīts pieejams tirgū un/vai nodots ekspluatācijā, izplatītāji pārliecinās, vai aparātam ir CE zīme un metroloģiskais papildmarķējums un vai tam ir pievienoti vajadzīgie dokumenti, instrukcijas un cita I. pielikuma 9.3. punktā minētā informācija tās dalībvalsts tiešajiem patērētājiem saprotamā valodā, kurā mērinstruments tiks darīts pieejams tirgū un/vai nodots ekspluatācijā, un vai ražotājs un importētājs ir izpildījis 8. panta 5. un 6. punktā un 10. panta 3. punktā noteiktās prasības.

Ja izplatītājs uzskata vai viņam ir iemesls uzskatīt, ka mērinstruments neatbilst I pielikumā un īpašajos mērinstrumentu pielikumos izklāstītajām pamatprasībām, viņš nedara mērinstrumentu pieejamu tirgū vai nenodod to ekspluatācijā, līdz nav panākta atbilstība. Turklāt, ja mērinstruments rada apdraudējumu, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes.

3.           Izplatītāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par mērinstrumentu, tā uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmētu tā atbilstību I pielikumā un attiecīgajos īpašajos mērinstrumentu pielikumos izklāstītajām pamatprasībām.

4.           Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka mērinstruments, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū vai nodevuši ekspluatācijai, neatbilst šīs direktīvas prasībām, pārliecinās, vai ir veikti koriģējošie pasākumi, kas nepieciešami, lai panāktu mērinstrumentu atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai to izņemtu no tirgus vai atsauktu to. Turklāt, ja mērinstruments rada apdraudējumu, izplatītāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi mērinstrumentu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

5.           Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma izplatītāji sniedz tai visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu mērinstrumenta atbilstību. Viņi pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada mērinstrumenti, kurus viņi darījuši pieejamus tirgū.

12. pants [Lēmuma 768/2008/EK R6. pants]

Gadījumi, kad ražotāju pienākumus piemēro importētājiem un izplatītājiem

Importētāju vai izplatītāju šajā direktīvā uzskata par ražotāju, un viņam ir tādi paši pienākumi kā ražotājam, uz kuru attiecas 8. pants, ja viņš laiž tirgū kādu mērinstrumentu ar savu vārdu vai preču zīmi vai maina jau tirgū laistu mērinstrumentu tā, ka izmaiņas var ietekmēt atbilstību šīs direktīvas prasībām.

13. pants [Lēmuma 768/2008/EK R7. pants]

Uzņēmēju identifikācija

Pēc pieprasījuma uzņēmēji tirgus uzraudzības iestādēm 10 gadus sniedz šādu informāciju:

a)      informāciju par ikvienu uzņēmēju, kas tiem piegādājis mērinstrumentu;

b)      informāciju par ikvienu uzņēmēju, kuram tie piegādājuši mērinstrumentu.

Uzņēmēji spēj uzrādīt pirmajā daļā minēto informāciju 10 gadus pēc tam, kad mērinstruments tiem piegādāts, un 10 gadus pēc tam, kad tie piegādājuši attiecīgo mērinstrumentu.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

3. NODAĻA

Ö MĒRINSTRUMENTU ATBILSTĪBA Õ

1314. pants [Lēmuma 768/2008/EK R8. pants]

Saskaņotie standarti un normatīvie dokumenti Ö Pieņēmums par atbilstību Õ

ê 2004/22/EK

1. Dalībvalstis uzskata, ka mērinstruments atbilst I pielikumā un attiecīgajos īpašajos–mērinstrumentu pielikumos minētajām pamatprasībām, ja tas atbilst tādu valsts standartu normām, kurās ir īstenots šim mērinstrumentam paredzētais Eiropas saskaņotais standarts, un šīs normas atbilst saskaņotajām Eiropas standarta normām, norādes uz kuru ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

Ja mērinstruments tikai daļēji atbilst pirmajā daļā minēto valsts standartu normām, dalībvalstis uzskata, ka ir izpildītas pamatprasības, kas ir atbilstošas tādu valsts standartu normām, kurām atbilst šis mērinstruments.

Dalībvalstis publicē norādes uz valsts standartiem, kas minēti pirmajā daļā.

2. Dalībvalstis uzskata, ka mērinstruments atbilst I pielikumā un attiecīgajos īpašajos–instrumentu pielikumos minētajām pamatprasībām, ja tas atbilst tādu 16. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto normatīvo dokumentu un sarakstu attiecīgajām daļām, norādes uz kurām ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

Ja mērinstruments tikai daļēji atbilst pirmajā daļā minētajam normatīvajam dokumentam, dalībvalstis uzskata, ka ir izpildītas pamatprasības, kas atbilst tādām normatīvajām sastāvdaļām, kurām atbilst šis mērinstruments.

Dalībvalstis publicē norādes uz normatīvajiem dokumentiem, kas minēti pirmajā daļā.

ò jauns

1.           Tiek pieņemts, ka mērinstrumenti, kuri atbilst saskaņotajiem standartiem vai to daļām, atsauces uz kuriem ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilst I pielikumā un attiecīgajos īpašajos mērinstrumentu pielikumos izklāstītajām pamatprasībām, uz kurām attiecas minētie standarti vai to daļas.

2.           Tiek pieņemts, ka mērinstrumenti, kuri atbilst normatīvajiem dokumentiem vai to daļām, atsauces uz kuriem ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilst I pielikumā un attiecīgajos īpašajos mērinstrumentu pielikumos izklāstītajām pamatprasībām, uz kurām attiecas minētie normatīvie dokumenti vai to daļas.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

3.           Ražotājs var izvēlēties jebkuru tehnisku risinājumu, kas atbilst I pielikumā un attiecīgajā īpašajā mērinstrumentu III—XII pielikumā (MI-001 līdz MI-010) minētajām pamatprasībām. Lai nodrošinātu Ö pieņēmumu par atbilstību Õ atbilstības prezumpciju, ražotājam turklāt pareizi jāizmanto risinājumi, kas norādīti attiecīgajos saskaņotajos Eiropas standartos vai 1. un 2. punktā minētajos normatīvajos dokumentos un sarakstu atbilstīgajās daļās.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

4.           Dalībvalstis uzskata, ka ir veiktas attiecīgās pārbaudes saskaņā ar 1019. panta 3. punkta i) punktu, ja attiecīgā pārbaužu Ö testēšanas Õ programma ir izpildīta saskaņā ar attiecīgajiem 1., 2. unlīdz 3. punktā minētajiem dokumentiem un pārbaužu Ö testēšanas Õ rezultāti nodrošina pamatprasību izpildi.

ò jauns

[15. pants]

[Ja saskaņotais standarts atbilst prasībām, uz kurām tas attiecas un kuras ir izklāstītas I pielikumā un attiecīgajos īpašajos mērinstrumentu pielikumos vai 28. pantā, Komisija publicē atsauces uz minēto standartu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.]

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

16. pants

Mērinstrumentu komitejas funkcijas Ö Normatīvo dokumentu norāžu publicēšana Õ

1.         ð Ja normatīvais dokuments atbilst prasībām, uz kurām tas attiecas un kuras ir izklāstītas I pielikumā un attiecīgajos īpašajos mērinstrumentu pielikumos, Komisija var ï Pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Komisija, ievērojot 15. panta 2. punktā minēto procedūru, var veikt jebkurus atbilstošus pasākumus, lai:

a)           apzinātu OIML izstrādātos normatīvos dokumentus un atsevišķā sarakstā norādītu šo dokumentu daļas, kuru ievērošana ļauj pieņemt, ka ir izpildītas attiecīgās šīs direktīvas pamatprasības;

b)           publicēt norādes uz Ö minēto Õ normatīvo dokumentu Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā a) apakšpunktā un sarakstu.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

17. pants

Ö Normatīvo dokumentu publicēto norāžu atsaukšana Õ

3. Ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka normatīvais dokuments, norādes uz kuru saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī C sērijā, pilnībā neatbilst I pielikumā vai attiecīgajos īpašajos mērinstrumentu pielikumos Ö izklāstītajām Õ minētajām pamatprasībām Ö , uz kurām attiecīgais normatīvais dokuments attiecas, Õ šī dalībvalsts vai Komisija Ö pieņem lēmumu par to, Õ nodod šo jautājumu izskatīšanai Mērinstrumentu komitejā, pamatojot savu rīcību.

Komisija saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru informē dalībvalstis par to, vai ir jāsauc vai nav norādes uz attiecīgo normatīvo dokumentu Ö no Õ , kuras publicētas Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša ir jāatsauc.

ò jauns

Minētos lēmumus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 46. panta 2. punktā.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

918. pants

Atbilstības novērtēšanas Ö procedūras Õ

ê 2004/22/EK

Pēc ražotāja izvēles mērinstrumenta atbilstību attiecīgajām pamatprasībām novērtē pēc vienas no atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas uzskaitītas īpašajā mērinstrumentu pielikumā. Vajadzības gadījumā ražotājs nodrošina tehnisko dokumentāciju konkrētiem mērinstrumentiem vai mērinstrumentu grupām atbilstoši 10. pantā noteiktajam.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Atbilstības novērtēšanas procedūras moduļi ir aprakstīti Ö izklāstītas Õ A līdz H1 II pielikumā.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Dokumentu sagatavošanu un saraksti saistībāsakarā ar atbilstības novērtēšanu veic tās dalībvalsts valsts valodā(-ās), kurā atrodas Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde, kas veic atbilstības novērtēšanu, vai šai iestādē noteiktā valodā.

1019. pants

Tehniskā dokumentācija

1. Tehniskajā dokumentācijā saprotamā veidā jāizskaidro mērinstrumenta konstrukcija, ražošana un darbība, lai ir iespējams novērtēt tā atbilstību attiecīgajām šīs direktīvas prasībām.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

2. Tehniskā dokumentācija Ö ir Õ jābūt izstrādāta pietiekami sīki, lai Ö tā atbilstu šādām prasībām Õ:

ê 2004/22/EK

a)      tajā būtu metroloģisko raksturlielumu definīcija;,

ê 2004/22/EK (pielāgots)

b)      nodrošinātu ražoto mērinstrumentu metroloģisko rādītāju reproducējamību, ja tie ir pareizi noregulēti, izmantojot šim mērķim paredzētos līdzekļus, un;

c)      nodrošinātu mērinstrumentu integritāti.

3. Tehniskajā dokumentācijā, ciktāl tas attiecas uz mērinstrumenta un/vai tā Ö tipa Õ modeļa novērtējumu un identifikāciju, ietver Ö ir šāda informācija Õ:

ê 2004/22/EK

              a) mērinstrumenta vispārējs apraksts;

              b) projekta skices, ražošanas rasējumi un detaļu, komplektu daļu, strāvas slēgumu u.tml. shēmas;

              c) ražošanas procedūras, kas nodrošina atbilstīgu produkciju;

              d) vajadzības gadījumā, elektronisko ierīču apraksts kopā ar rasējumiem, diagrammām, plūsmkartēm, kas satur informāciju par loģisko un vispārējo programmatūru, to raksturlielumiem un darbībām;

              e) apraksti un paskaidrojumi, kas vajadzīgi labākai b), c) un d) apakšpunkta, kā arī mērinstrumenta darbības izpratnei;

              f) tādu pilnībā vai daļēji piemēroto standartu un/vai normatīvo dokumentu saraksts, kuri minēti 1314. pantā;

              g) to risinājumu apraksts, kas apstiprināti, lai panāktu pamatprasību izpildi, ja nepiemēro 1314. pantā minētos standartus un/vai normatīvus;

              h) izstrādes aprēķinu, pārbaužu u.tml. rezultāti;

ê 2004/22/EK (pielāgots)

              i) vajadzības gadījumā, attiecīgo Ö testu Õ pārbaužu rezultāti, kas apliecina, ka mērinstrumenti un/vai to Ö tips Õ modelis atbilst:

ê 2004/22/EK

– šīs direktīvas prasībām deklarētajos nominālajos darbības apstākļos un paredzētajos vides traucējumos,

– noturīguma specifikācijām, kas noteiktas gāzes, ūdens un siltumenerģijas skaitītājiem, kā arī citu šķidrumu, kas nav ūdens, skaitītājiem;

ê 2004/22/EK (pielāgots)

              j) tādu mērinstrumentu Ö ES Õ EK Ö tipa Õ modeļa pārbaudes sertifikāti vai Ö ES Õ EK Ö projekta Õ konstrukcijas pārbaudes sertifikāti, kuru daļas ir identiskas konstrukcijā izmantojamajām.

ê 2004/22/EK

4. Ražotājs ir jānorāda plombu un marķējumu atrašanās vietas.

5. Vajadzības gadījumā ražotājs ir jānorāda saskarņu un kompleksa daļu savietojamības nosacījumus.

ê 2004/22/EK

11. pants

Paziņošana

1. Dalībvalstis paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai savā jurisdikcijā esošās struktūras, kuras tās izraudzījušas veikt uzdevumus, kas attiecas uz 9. pantā minētajiem atbilstības novērtēšanas moduļiem, norādot identifikācijas numurus, ko tām piešķīrusi Komisija saskaņā ar šā panta 4. punktu, kādu mērinstrumentu veidu(-us) katra izraudzītā struktūra pārzina, kā arī, vajadzības gadījumā, mērinstrumentu precizitātes klasi, mērījumu diapazonu, mērīšanas tehnoloģiju un citus mērinstrumenta raksturlielumus, kas ierobežo paziņojumā noteikto jomu.

2. Dalībvalstis izraugās šādas struktūras, ievērojot 12. pantā noteiktos kritērijus. Uzskata, ka attiecīgajiem kritērijiem atbilst struktūras, kuras atbilst tādiem noteiktajiem kritērijiem valsts standartos, kas transponē atbilstošos saskaņotos standartus un norādes uz kuriem ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Dalībvalstis publicē norādes uz šiem valsts standartiem.

3. Dalībvalsts, kas ir paziņojusi par attiecīgu struktūru:

– nodrošina to, ka šī struktūra arī turpmāk atbilst 12. pantā norādītajiem kritērijiem,

– atsauc savu paziņojumu, ja atklājas, ka šī struktūra vairs neatbilst minētajiem kritērijiem.

Tā uzreiz informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par šādu paziņojuma atsaukšanu.

4. Katrai struktūrai pirms tās izziņošanas Komisija piešķir identifikācijas numuru. Komisija publicē pilnvaroto struktūru sarakstu Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un nodrošina saraksta pastāvīgu atjaunināšanu, tajā iekļaujot arī informāciju par 1. punktā minēto pilnvarojuma jomu.

12. pants

Izraudzīto struktūru atbilstības kritēriji

Dalībvalstis piemēro šādus kritērijus, izraugoties struktūras saskaņā ar 11. panta 1. punktu:

              1. Izraudzītā struktūra, tās direktors un darbinieki, kas iesaistīti atbilstības novērtēšanā, nedrīkst būt pārbaudāmo mērinstrumentu projektētāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji un lietotāji vai šo personu pilnvarotie pārstāvji. Viņi arī nedrīkst tieši iesaistīties mērinstrumentu projektēšanā, ražošanā, tirdzniecībā un apkopes pakalpojumos vai pārstāvēt šajās darbībās iesaistītās personas. Iepriekšējais kritērijs tomēr nekādā veidā neaizliedz tehniskas informācijas apmaiņas iespēju starp ražotāju un izraudzīto struktūru atbilstības novērtēšanas gaitā.

              2. Izraudzītā struktūra, tās direktors un darbinieki, kas iesaistīti atbilstības novērtēšanā, nedrīkst būt pakļauti nekādai ietekmei un pamudināšanai, jo īpaši materiālajai stimulēšanai, kas var ietekmēt viņu vērtējumus vai atbilstības novērtēšanas rezultātus, it sevišķi no tām personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas novērtēšanas rezultātos.

              3. Atbilstības novērtēšana jāveic ar visaugstāko profesionālo godīgumu un nepieciešamo kompetenci metroloģijas jomā. Ja izraudzītā struktūra slēdz apakšlīgumus par īpašu uzdevumu veikšanu, tai vispirms jāpārliecinās, ka apakšuzņēmējs atbilst šīs direktīvas un jo īpaši šā panta prasībām. Saskaņā ar šo direktīvu pilnvarotās iestādes rīcībā ir attiecīgie dokumenti, kas apliecina apakšuzņēmēja kvalifikāciju un kuros sniegts novērtējums viņa veiktajam darbam, un ko saglabā izraudzītā struktūra.

              4. Izraudzītajai struktūrai jānodrošina tai uzticēto atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšana neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus tā veic pati vai tos veic kāds cits tās uzdevumā, tai uzņemoties atbildību par šiem uzdevumiem. Tās rīcībā jābūt vajadzīgajiem darbiniekiem un vajadzīgajam aprīkojumam, kas ļauj pienācīgi veikt tehniskos un administratīvos uzdevumus atbilstības novērtēšanas gaitā.

              5. Izraudzītās struktūras personālam:

– jābūt ieguvušam labu tehnisko un arodizglītību, kas ļauj veikt visus izraudzītajai struktūrai uzticētos atbilstības novērtēšanas uzdevumus;

– nepieciešamas pietiekamas zināšanas par veicamajos uzdevumos piemērojamajiem noteikumiem un atbilstoša pieredze šādu uzdevumu veikšanā;

– nepieciešamas vajadzīgās prasmes, noformējot sertifikātus, protokolus un ziņojumus, kas apliecina, ka pārbaudes ir notikušas.

              6. Izraudzītās struktūras direktoram un personālam jābūt objektīvam. Izraudzītās struktūras saņemtā atlīdzība nedrīkst būt atkarīga no tās veicamo uzdevumu rezultātiem. Izraudzītās struktūras direktora un personāla saņemtā atlīdzība nedrīkst būt atkarīga no paveikto uzdevumu skaita un to rezultātiem.

              7. Izraudzītā struktūra veic civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem civiltiesisko atbildību neuzņemas attiecīgā dalībvalsts.

              8. Izraudzītās struktūras direktors un personāls ir pienākums ievērot dienesta noslēpumus saistībā ar informāciju, kas iegūta, pildot pienākumus saskaņā ar šo direktīvu; šī prasība neattiecas uz dalībvalsts pilnvarotāju iestādi.

14. pants

Pastāvīgā komiteja

Ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka 13. panta 1. punktā minētais saskaņotais Eiropas standarts pilnībā nenodrošina I pielikumā un attiecīgajos īpašajos–mērinstrumentu pielikumos minēto pamatprasību izpildi, dalībvalsts vai Komisija nodod šā jautājuma izskatīšanu Pastāvīgajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 98/34/EK 5. pantu, pamatojot savu rīcību. Komiteja nekavējoties sniedz savu atzinumu.

Pamatojoties uz komitejas atzinumu, Komisija informē dalībvalstis par to, vai ir jāatsauc tās publicētās norādes uz valsts standartiem, kas minētas 13. panta 1. punkta trešajā daļā.

ò jauns

20. pants [Lēmuma 768/2008/EK R10. pants]

ES atbilstības deklarācija

1.           ES atbilstības deklarācija norāda, ka ir pierādīta atbilstība I pielikumā un attiecīgajos īpašajos mērinstrumentu pielikumos izklāstītajām pamatprasībām.

2.           ES atbilstības deklarācija atbilst Lēmuma Nr. 768/2008/EK III pielikumā sniegtā parauga struktūrai, tajā ir elementi, kas norādīti šīs direktīvas II pielikumā dotajos attiecīgajos moduļos, un to pastāvīgi atjaunina. Tā tiek tulkota valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kurā mērinstrumentu laiž tirgū vai dara pieejamu.

3.           Ja uz mērinstrumentu attiecas vairāk nekā viens Savienības tiesību akts, kurš prasa ES atbilstības deklarāciju, tiek sagatavota vienota ES atbilstības deklarācija attiecībā uz visiem šādiem Savienības tiesību aktiem. Šajā deklarācijā ir norādīti attiecīgie akti ar publikāciju atsaucēm.

4.           Sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par mērinstrumenta atbilstību.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

721. pants

Atbilstības Ö zīme Õ marķējums

1. ParUz mērinstrumenta atbilstību visiem šīs direktīvas noteikumiem norāda tā CE atbilstības marķējums Ö zīme Õ un metroloģiskais papildmarķējums, kas norādīts 1722. pantā.

2. CE atbilstības marķējumu un metroloģisko papildmarķējumu piestiprina ražotājs vai to dara citi, viņam par to uzņemoties atbildību. Šos marķējumus var piestiprināt mērinstrumenta ražošanas gaitā, ja tam ir pamatojums.

ê 2004/22/EK

3. Mērinstrumentus aizliegts marķēt ar tāda satura un/vai formas marķējumu, ko trešās personas var sajaukt ar CE atbilstības marķējumu un metroloģisko papildmarķējumu. Mērinstrumentiem drīkst būt jebkurš cits marķējums, ja vien tas netraucē ieraudzīt un izlasīt CE atbilstības marķējumu un metroloģisko papildmarķējumu.

4. Ja uz mērinstrumentu attiecas pasākumi, ko veic saskaņā ar citām direktīvām, kuras citu iemeslu dēļ paredz tam piestiprināt CE atbilstības marķējumu, šajā marķējumā ir jānorāda, ka attiecīgais mērinstruments atbilst arī šo pārējo direktīvu prasībām. Šajā gadījumā direktīvās paredzētajos dokumentos, uzrakstos vai norādījumos, kas pievienoti mērinstrumentam, jābūt norādei uz minēto direktīvu publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

17. pants

Marķējums

1. CE atbilstības marķējums, kas minēts 7. pantā, ir “CE” simbols, kurš atveidots saskaņā ar Lēmuma 93/465/EEK pielikuma I.B daļas d) apakšpunktā iekļauto skici. CE atbilstības marķējuma augstumam jābūt vismaz 5 mm.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

2. Metroloģiskais papildmarķējums ir lielais burts “M” un marķējuma piestiprināšanas gada divi pēdējie cipari, kas atrodas taisnstūra iekšpusē. Taisnstūra augstums ir vienāds ar CE atbilstības marķējuma augstumu. Metroloģiskais papildmarķējums ir tūlīt aiz CE atbilstības marķējuma.

ê 2004/22/EK

3. Attiecīgās 11. pantā minētās pilnvarotās iestādes identifikācijas numurs, ja to paredz atbilstības novērtēšanas procedūra, ir tieši aiz CE atbilstības marķējuma un metroloģiskā papildmarķējuma.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

4. Ja mērinstrumentā ir vairākas ierīces, kas darbojas kopā, bet nav uzskatāmas par kompleksa daļām, marķējumi jāpiestiprina pie mērinstrumenta galvenās ierīces.

ê 2004/22/EK

Ja mērinstruments ir pārāk mazs vai pārāk jūtīgs, lai pie tā piestiprinātu CE atbilstības marķējumu un metroloģisko papildmarķējumu, tad marķējumam jābūt uz iepakojuma, ja tāds ir, vai šajā direktīvā paredzētajos pavaddokumentos.

5. CE atbilstības marķējumam un metroloģiskajam papildmarķējumam jābūt neizdzēšamam. Attiecīgās paziņotās struktūras identifikācijas numurs ir neizdzēšams vai tāds, ko nevar izmainīt, to nesabojājot. Visiem marķējumiem jābūt skaidri redzamiem vai viegli atrodamiem.

ò jauns

22. pants [Lēmuma 768/2008/EK R11. pants]

CE zīmes un metroloģiskā papildmarķējuma vispārējie principi

Uz CE zīmi attiecas vispārējie principi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

17.2.      Metroloģiskais papildmarķējums ir lielais burts “M” un marķējuma piestiprināšanas gada divi pēdējie cipari, kas atrodas taisnstūra iekšpusē. Taisnstūra augstums ir vienāds ar CE atbilstības marķējuma Ö zīmes Õ augstumu. Metroloģiskais papildmarķējums ir tūlīt aiz CE atbilstības marķējuma.

ò jauns

23. pants [Lēmuma 768/2008/EK R12. pants]

CE zīmes un metroloģiskā papildmarķējuma uzlikšanas noteikumi

1.           CE zīmi un metroloģisko papildmarķējumu redzami, salasāmi un neizdzēšami uzliek mērinstrumentam vai iekļauj tā datu plāksnē. Ja mērinstrumenta īpatnību dēļ tas nav iespējams vai pamatots, zīmi uzliek uz iepakojuma un norāda pavaddokumentos, ja attiecīgajos tiesību aktos šādi dokumenti ir paredzēti.

ê 2004/22/EK

4.2.        Ja mērinstrumentā ir vairākas ierīces, kas darbojas kopā, bet nav uzskatāmas par kompleksa daļām, marķējumus jāpiestiprina pie mērinstrumenta galvenās ierīces.

ò jauns

3.           CE zīmi un metroloģisko papildmarķējumu uzliek pirms mērinstrumenta laišanas tirgū.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

2.4.        CE atbilstības marķējumu Ö zīmi Õ un metroloģisko papildmarķējumu piestiprina ražotājs vai to dara citi, viņam par to uzņemoties atbildību. Šos marķējumus var Ö uzlikt Õ piestiprināt mērinstrumenta ražošanas gaitā, ja tam ir pamatojums.

5.           Metroloģiskais papildmarķējums ir tūlīt aiz CE Ö zīmes Õ atbilstības marķējuma.

ò jauns

CE zīmei un metroloģiskajam papildmarķējumam seko paziņotās struktūras identifikācijas numurs, ja šī struktūra piedalās ražošanas kontroles posmā.

Paziņotās struktūras identifikācijas numuru piestiprina pati struktūra, vai pēc tās norādījuma to piestiprina ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis.

6.           Aiz CE zīmes, metroloģiskā papildmarķējuma un vajadzības gadījumā aiz 5. punktā minētā identifikācijas numura var norādīt piktogrammu vai kādu citu zīmi par īpašu apdraudējumu vai izmantojumu.

Attiecīgās paziņotās struktūras identifikācijas numurs ir neizdzēšams vai tāds, ko nevar izmainīt, to nesabojājot.

4. NODAĻA

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS STRUKTŪRU PAZIŅOŠANA

24. pants [Lēmuma 768/2008/EK R13. pants]

Paziņošana

1.         Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm struktūras, kas pilnvarotas veikt trešo personu atbilstības novērtēšanas uzdevumus, uz kuriem attiecas šī direktīva. Šajā paziņojumā ir informācija par mērinstrumenta(-u) veidu(-iem), par kuriem katra struktūra ir paziņota, un attiecīgajā gadījumā mērinstrumentu precizitātes klasi, mērījumu diapazonu, mērīšanas tehnoloģiju un citus mērinstrumenta raksturlielumus, kas ierobežo paziņojumā noteikto jomu.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

2.         Ja dalībvalsts nav pieņēmusi attiecīgus tiesību aktus par 23. pantā minētajiem uzdevumiem, tā patur tiesības izraudzīties un paizziņot struktūru, kas veiks uzdevumus saistībā ar konkrētu mērinstrumentu.

ò jauns

25. pants [Lēmuma 768/2008/EK R14. pants]

Paziņojošās iestādes

1.           Dalībvalstis izraugās paziņojošo iestādi, kas ir atbildīga par to novērtēšanas procedūru izveidi un veikšanu, kuras nepieciešamas, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas struktūras un uzraudzītu paziņotās struktūras, tostarp to atbilstību 30. panta noteikumiem.

2.           Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtēšanu un uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

3.           Ja paziņojošā iestāde deleģē vai kā citādi uztic veikt 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai uzraudzīšanu struktūrai, kura nav valsts iestāde, šī struktūra ir juridiska persona un mutatis mutandis atbilst 26. panta 1. līdz 6. punktā noteiktajām prasībām. Turklāt minētā struktūra ir spējīga uzņemties saistības, kas izriet no tās darbībām.

4.           Paziņojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 3. punktā minētās struktūras darbību.

26. pants [Lēmuma 768/2008/EK R15. pants]

Prasības paziņojošajām iestādēm

1.           Paziņojošo iestādi izveido tā, lai nebūtu nekādu interešu konfliktu ar atbilstības novērtēšanas struktūrām.

2.           Paziņojošā iestāde ir veidota un darbojas tā, lai nodrošinātu tās darbības objektivitāti un taisnīgumu.

3.           Paziņojošā iestāde ir veidota tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtēšanas struktūras paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtēšanu.

4.           Paziņojošā iestāde nepiedāvā un neveic nekādas darbības, ko veic atbilstības novērtēšanas struktūras, kā arī nesniedz konsultāciju pakalpojumus komerciālā nolūkā vai par konkurētspējīgu samaksu.

5.           Paziņojošā iestāde nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti.

6.           Paziņojošajai iestādei ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku tās pienākumu pienācīgai izpildei.

27. pants [Lēmuma 768/2008/EK R16. pants]

Paziņojošo iestāžu informēšanas pienākums

Dalībvalstis informē Komisiju par atbilstības novērtēšanas struktūru novērtēšanas un paziņošanas procedūrām un paziņoto struktūru uzraudzības procedūrām savās valstīs, kā arī par visām izmaiņām šajā informācijā.

Komisija dara šo informāciju publiski pieejamu.

28. pants [Lēmuma 768/2008/EK R17. pants]

Prasības paziņotajām struktūrām

1.           Paziņošanas nolūkā atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 2. līdz 11. punktā noteiktajām prasībām.

2.           Atbilstības novērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

3.           Atbilstības novērtēšanas struktūra ir trešā persona, kas ir neatkarīga no organizācijas vai mērinstrumenta, kuru tā novērtē.

Struktūru, kas pieder uzņēmumu apvienībai vai profesionālai federācijai, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti novērtējamo mērinstrumentu izstrādē, ražošanā, piegādē, uzstādīšanā, lietošanā vai apkopē, var uzskatīt par šādu struktūru, ja ir pierādīta tās neatkarība un interešu konflikta neesība.

4.           Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav vērtējamo mērinstrumentu izstrādātāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkopes veicēji, ne arī to pilnvarotie pārstāvji. Tas neliedz izmantot novērtētos mērinstrumentus, kas ir nepieciešami atbilstības novērtēšanas struktūras darbībai, vai izmantot šādus mērinstrumentus personīgām vajadzībām.

Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumiem, nav tieši saistīti ar šo mērinstrumentu izstrādi, ražošanu vai konstruēšanu, tirdzniecību, uzstādīšanu, lietošanu vai apkopi, kā arī nepārstāv šajās darbībās iesaistītās personas. Tie neiesaistās darbībās, kas var būt pretrunā to lēmuma neatkarībai vai integritātei attiecībā uz tām novērtēšanas darbībām, par kurām tās ir paziņotas. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Tomēr ar otro daļu netiek izslēgta iespēja atbilstības novērtēšanas nolūkā veikt apmaiņu ar tehnisko informāciju starp ražotāju un attiecīgo struktūru.

Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, lai to filiāļu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmētu atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu.

5.           Atbilstības novērtēšanas struktūras un to darbinieki veic atbilstības novērtēšanas darbības ar visaugstāko profesionālo integritāti un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, īpaši attiecībā uz personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

6.           Atbilstības novērtēšanas struktūra ir spējīga veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kuri tai noteikti 24. pantā un saistībā ar kuriem tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības novērtēšanas struktūra, vai tie tiek veikti tās vārdā un uz tās atbildību.

Atbilstības novērtēšanas struktūras rīcībā vienmēr un par visām atbilstības novērtēšanas procedūrām un mērinstrumentu veidiem un kategorijām, ar ko saistībā tā ir paziņota, ir nepieciešamie:

a)      darbinieki ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai veiktu atbilstības novērtēšanas uzdevumus;

b)      to procedūru apraksti, ar kurām saskaņā veic atbilstības novērtēšanu, nodrošinot pārredzamību un šo procedūru reproducējamības iespēju. Tai ir izstrādāta pienācīga politika un procedūras, ar ko uzdevumi, ko tā veic kā paziņotā struktūra, ir nodalīti no pārējās darbības;

c)      procedūras to darbību veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās mērinstrumentu tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveidīgs vai sērijveida.

Tai ir līdzekļi, kas nepieciešami, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus, kas saistīti ar atbilstības novērtēšanas darbībām, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam un iekārtām.

7.           Darbiniekiem, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas darbību veikšanu, ir:

a)      pamatīga tehniskā un profesionālā apmācība, kas aptver visu atbilstības novērtēšanas darbību jomu, par ko atbilstības novērtēšanas struktūra ir tikusi paziņota;

b)      pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamo novērtēšanu un atbilstīgas pilnvaras veikt šo novērtēšanu;

c)      atbilstīgas zināšanas un sapratne par I pielikumā un attiecīgajos īpašajos mērinstrumentu pielikumos izklāstītajām pamatprasībām, piemērojamajiem saskaņotajiem standartiem un normatīvajiem dokumentiem un attiecīgajiem noteikumiem Savienības saskaņošanas tiesību aktos un valstu tiesību aktos;

d)      spēja sagatavot sertifikātus, dokumentāciju un ziņojumus, kuros ir pierādīts, ka novērtēšana ir veikta.

8.           Tiek garantēta atbilstības novērtēšanas struktūru, to augstākā līmeņa vadības un novērtēšanā iesaistīto darbinieku objektivitāte.

Atalgojums, ko saņem atbilstības novērtēšanas struktūras augstākā līmeņa vadība un novērtēšanā iesaistītie darbinieki, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

9.           Atbilstības novērtēšanas struktūras nokārto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ja vien atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

10.         Atbilstības novērtēšanas struktūras darbinieki neizpauž dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot savus pienākumus, uz kuriem attiecas 24. pants vai valstu tiesību aktu noteikumi, kuri to īsteno, izņemot attiecībā uz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

11.         Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, lai darbinieki, kas veic novērtēšanu, būtu informēti par attiecīgajām standartizācijas darbībām un saskaņā ar attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem izveidotās paziņoto struktūru koordinācijas grupas darbībām, vai pašas piedalās šo darbību veikšanā un piemēro kā pamatnostādnes šīs darba grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

29. pants [Lēmuma 768/2008/EK R18. pants]

Pieņēmums par atbilstību

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra demonstrē savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai to daļās, uz kuriem atsauces publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, to uzskata par atbilstīgu 28. pantā izklāstītajām prasībām, ciktāl piemērojamie saskaņotie standarti attiecas uz šīm prasībām.

30. pants [Lēmuma 768/2008/EK R20. pants]

Paziņoto struktūru filiāles un apakšlīgumu slēgšana

1.           Ja paziņotā struktūra slēdz apakšlīgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto filiāli, tā pārliecinās, ka apakšlīguma slēdzējs vai filiāle atbilst 28. panta prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.

2.           Paziņotās struktūras uzņemas pilnu atbildību par apakšlīgumu slēdzēju vai filiāļu darbību neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

3.           Par darbībām var slēgt apakšlīgumu vai tās var veikt filiāle tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4.           Paziņotās struktūras glabā paziņojošajai iestādei pieejamus attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai filiāles kvalifikāciju novērtēšanu un to veikto darbu atbilstīgi 24. pantam.

31. pants [Lēmuma 768/2008/EK R22. pants]

Paziņošanas pieteikums

1.           Atbilstības novērtēšanas struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu paziņojošajai iestādei tajā dalībvalstī, kur tā veic uzņēmējdarbību.

2.           Pieteikumam pievieno aprakstu par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem un mērinstrumentu vai mērinstrumentiem, par ko struktūra paziņo sevi par kompetentu, kā arī akreditācijas sertifikātu, ja tāds ir, ko izdevusi valsts akreditācijas struktūra, apliecinot, ka atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 28. pantā noteiktajām prasībām.

3.           Ja attiecīgajai atbilstības novērtēšanas struktūrai nav akreditācijas sertifikāta, tā paziņojošajai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas nepieciešami, lai apstiprinātu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 28. panta prasībām.

32. pants [Lēmuma 768/2008/EK R23. pants]

Paziņošanas procedūra

1.           Paziņojošās iestādes var paziņot tikai tās atbilstības novērtēšanas struktūras, kuras atbilst 28. panta prasībām.

2.           Tās paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, izmantojot Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

3.           Paziņojumā iekļauj sīku informāciju par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem, attiecīgo mērinstrumentu vai mērinstrumentiem un attiecīgo kompetences apliecinājumu.

4.           Ja paziņošana ir veikta, neizmantojot 31. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, paziņojošā iestāde iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm dokumentārus pierādījumus, kuri apliecina atbilstības novērtēšanas struktūras kompetenci un veiktos pasākumus, tādējādi nodrošinot, ka minētā struktūra tiek regulāri uzraudzīta un ka tā joprojām atbilst 28. panta prasībām.

5.           Attiecīgā struktūra drīkst veikt paziņotās struktūras darbības tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav cēlušas iebildumus divu nedēļu laikā no paziņošanas, ja izmanto akreditācijas sertifikātu, vai divu mēnešu laikā no paziņošanas, ja neizmanto akreditācijas procedūru.

Šajā direktīvā tikai šādu struktūru uzskata par paziņoto struktūru.

6.           Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo par attiecīgām turpmākām izmaiņām paziņojumā.

33. pants [Lēmuma 768/2008/EK R24. pants]

Paziņoto struktūru identifikācijas numuri un saraksti

1.           Komisija katrai paziņotajai struktūrai piešķir identifikācijas numuru.

Tā piešķir tikai vienu šādu numuru arī tad, ja struktūra ir paziņota atbilstīgi vairākiem Savienības tiesību aktiem.

2.           Komisija dara publiski pieejamu to struktūru sarakstu, kas paziņotas saskaņā ar šo direktīvu, tostarp tām piešķirtos identifikācijas numurus un darbības, attiecībā uz kurām tās ir paziņotas.

Komisija nodrošina minētā saraksta atjaunināšanu.

34. pants [Lēmuma 768/2008/EK R25. pants]

Izmaiņas paziņojumā

1.           Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 28. pantā noteiktajām prasībām vai nepilda savus pienākumus, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē paziņojumu, ņemot vērā to, kādā mērā attiecīgā struktūra nav spējusi nodrošināt atbilstību prasībām vai pildīt savus pienākumus. Tā nekavējoties par to attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.           Ja paziņojums ir ierobežots, apturēts vai anulēts vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darbību, paziņotāja dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās struktūras dokumentus vai nu apstrādā cita paziņotā struktūra, vai arī tie pēc pieprasījuma ir pieejami atbildīgajām paziņojošajām un tirgus uzraudzības iestādēm.

35. pants [Lēmuma 768/2008/EK R26. pants]

Paziņoto struktūru kompetences apšaubīšana

1.           Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās struktūras kompetenci vai tās spēju pastāvīgi izpildīt prasības un pienākumus, kuri uz to attiecas.

2.           Paziņotāja dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgās struktūras paziņojuma pamatojumu vai tās kompetences saglabāšanu.

3.           Komisija nodrošina, lai visa aizsargājamā informācija, kas saņemta izmeklēšanas gaitā, tiktu apstrādāta kā konfidenciāla informācija.

4.           Ja Komisija noskaidro, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst paziņošanas prasībām, tā par to informē paziņotāju dalībvalsti un lūdz tai veikt nepieciešamos koriģējošos pasākumus, vajadzības gadījumā arī paziņojuma atsaukšanu.

36. pants [Lēmuma 768/2008/EK R27. pants]

Paziņoto struktūru pienākumi to darbības laikā

1.           Paziņotās struktūras veic atbilstības novērtēšanu saskaņā ar II pielikumā paredzētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2.           Atbilstības novērtēšanu veic samērīgi, neradot lieku slogu uzņēmējiem. Atbilstības novērtēšanas struktūras īsteno savu darbību, pienācīgi ņemot vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās mērinstrumenta tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveidīgs vai sērijveida.

To darot, tās tomēr ievēro tādu stingrību un aizsardzības līmeni, kāds vajadzīgs, lai mērinstruments atbilstu šīs direktīvas noteikumiem.

3.           Ja paziņotā struktūra atklāj, ka ražotājs nav izpildījis I pielikumā un attiecīgajos īpašajos mērinstrumentu pielikumos vai atbilstīgajos saskaņotajos standartos, normatīvajos dokumentos vai tehniskajās specifikācijās izklāstītās prasības, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus koriģējošos pasākumus, un neizdod atbilstības sertifikātu.

4.           Ja, uzraugot atbilstību pēc sertifikāta izdošanas, paziņotā struktūra konstatē, ka kāds mērinstruments vairs nav atbilstīgs, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus koriģējošos pasākumus, un vajadzības gadījumā aptur vai anulē sertifikātu.

5.           Ja koriģējošie pasākumi netiek veikti vai nedod vēlamo rezultātu, paziņotā struktūra attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē sertifikātus.

37. pants

Paziņoto struktūru lēmumu pārsūdzība

Dalībvalstis nodrošina, lai būtu pieejama pārsūdzības procedūra attiecībā uz paziņotās struktūras lēmumiem.

38. pants [Lēmuma 768/2008/EK R28. pants]

Paziņoto struktūru pienākums sniegt informāciju

1.           Paziņotās struktūras informē paziņojošo iestādi par:

a)      sertifikātu atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai anulēšanu;

b)      apstākļiem, kas ietekmē paziņojuma darbības jomu un nosacījumus;

c)      informācijas pieprasījumiem par atbilstības novērtēšanas darbībām, ko tās saņēmušas no tirgus uzraudzības iestādēm;

d)      pēc pieprasījuma par atbilstības novērtēšanas darbībām, kas veiktas paziņošanas darbības jomā, un visām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšuzņēmēja līgumu slēgšanu — pēc pieprasījuma.

2.           Paziņotās struktūras sniedz pārējām struktūrām, kas paziņotas atbilstīgi šai direktīvai un kas veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kuras aptver tos pašus mērinstrumentus, attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un – pēc pieprasījuma – arī pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem.

39. pants [Lēmuma 768/2008/EK R29. pants]

Pieredzes apmaiņa

Komisija organizē pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku.

40. pants [Lēmuma 768/2008/EK R30. pants]

Paziņoto struktūru koordinācija

Komisija nodrošina, lai tiktu izveidota attiecīga koordinācija un sadarbība starp struktūrām, kas paziņotas saskaņā ar šo direktīvu, un lai tā pienācīgi tiktu īstenota nozares vai starpnozaru paziņoto struktūru grupas vai grupu veidā.

Dalībvalstis nodrošina, lai to paziņotās struktūras tieši vai ar ieceltu pārstāvju palīdzību piedalītos šīs grupas vai grupu darbā.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

5. NODAĻA

Ö SAVIENĪBAS TIRGUS UZRAUDZĪBA, SAVIENĪBAS TIRGŪ IEVASTO MĒRINSTRUMENTU KONTROLE UN DROŠĪBAS PROCEDŪRAS Õ

ê 2004/22/EK

18. pants

Tirgus uzraudzība un administratīvā sadarbība

1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka mērinstrumenti, uz kuriem attiecas reglamentētā metroloģiskā kontrole, bet kuri nav atbilstoši šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem, netiek laisti tirgū vai nodoti ekspluatācijā.

2. Dalībvalstu kompetentās iestādes savstarpēji palīdz cita citai veikt tirgus uzraudzības pienākumus.

Konkrēti kompetentās iestādes apmainās ar:

– informāciju par to, cik lielā mērā mērinstrumenti, ko tās pārbauda, un iegūtie pārbaužu rezultāti atbilst šīs direktīvas noteikumiem,

– pilnvaroto iestāžu izdotajiem EK modeļa pārbaudes un EK konstrukcijas pārbaudes sertifikātiem un pielikumiem, kā arī to papildinājumiem, grozījumiem un jau iepriekš izdoto sertifikātu atsaukumiem,

– pilnvaroto iestāžu izdotajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un ar informāciju par apstiprinājumu atteikšanas vai atsaukšanas gadījumiem,

– pilnvaroto iestāžu sagatavotajiem novērtējumiem, ja to pieprasa citas iestādes.

3. Dalībvalstis nodrošina to, ka pilnvarotajām iestādēm ir pieejama visa vajadzīgā informācija par šiem sertifikātiem un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem.

4. Katra dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par to, kura kompetentā iestāde ir izraudzīta šādai informācijas apmaiņai.

ò jauns

41. pants

Savienības tirgus uzraudzība un to mērinstrumentu kontrole, kuri nokļūst Savienības tirgū

Mērinstrumentiem piemēro Regulas (EK) Nr. 765/2008 15. panta 3. punktu un 16. līdz 29. pantu.

42. pants [Lēmuma 768/2008/EK R31. pants]

Procedūra darbībām ar mērinstrumentiem, kuri rada apdraudējumu valsts līmenī

1.           Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes ir veikušas pasākumus atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. pantam vai ja tām ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka mērinstruments, uz kuru attiecas šī direktīva, rada apdraudējumu sabiedrības interešu aizsardzības aspektiem, uz ko attiecas šīs direktīva, tās veic attiecīgā mērinstrumenta novērtējumu, aptverot visas šajā direktīvā noteiktās prasības. Attiecīgie uzņēmēji pēc vajadzības sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

Ja šajā novērtēšanā tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka mērinstruments neatbilst šīs direktīvas prasībām, tās nekavējoties lūdz attiecīgo uzņēmēju veikt visus atbilstīgos koriģējošos pasākumus, lai panāktu mērinstrumenta atbilstību minētajām prasībām vai lai proporcionāli apdraudējumam to izņemtu no tirgus vai atsauktu to šo iestāžu noteiktajā pienācīgajā termiņā.

Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgi informē attiecīgo paziņoto struktūru.

Uz otrajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.

2.           Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar valsts teritoriju, tās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par novērtējuma rezultātiem un par pasākumiem, ko tās lūgušas veikt uzņēmējam.

3.           Uzņēmējs nodrošina, lai tiktu veikti visi piemērotie koriģējošie pasākumi saistībā ar visiem attiecīgajiem mērinstrumentiem, kurus tas darījis pieejamas tirgū Savienībā.

4.           Ja attiecīgais uzņēmējs 1. punkta otrajā daļā noteiktajā laikposmā neveic pienācīgus koriģējošos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka mērinstruments tiek darīts pieejams valsts tirgū, izņemts no tirgus vai atsaukts.

Par šiem pasākumiem tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

5.           Šā panta 4. punktā minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus neatbilstīgā mērinstrumenta identificēšanai, datus par mērinstrumenta izcelsmi, paziņotās neatbilstības veidu un ar to saistīto apdraudējumu, veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu, kā arī attiecīgā uzņēmēja viedokli. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistīta ar kādu no šiem iemesliem:

a)      mērinstrumenta neatbilstību prasībām, kas saistītas ar sabiedrības interešu aizsardzības aspektiem un kas noteiktas šajā direktīvā;

b)      trūkumiem 14. pantā minētajos saskaņotajos standartos vai normatīvajos dokumentos, kurus ievērojot, var pieņemt, ka ir nodrošināta atbilstība.

6.           Citas dalībvalstis, izņemot to dalībvalsti, kura procedūru uzsākusi, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par pieņemtajiem pasākumiem un sniedz to rīcībā esošu papildu informāciju saistībā ar attiecīgā mērinstrumenta neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt paziņotajam valsts pasākumam, informē par saviem iebildumiem.

7.           Ja divu mēnešu laikā pēc 4. punktā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav cēlusi iebildumus pret kādas dalībvalsts veikto pagaidu pasākumu, šo pasākumu uzskata par pamatotu.

8.           Dalībvalstis nodrošina, lai saistībā ar attiecīgo mērinstrumentu nekavējoties tiktu veikti piemēroti ierobežojošie pasākumi.

43. pants [Lēmuma 768/2008/EK R32. pants]

Savienības drošības procedūra

1.           Ja, pabeidzot 42. panta 3. un 4. punktā noteikto procedūru, tiek celti iebildumi pret kādas dalībvalsts veiktu pasākumu vai ja Komisija uzskata valsts pasākumu par tādu, kas ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties uzsāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un novērtē valsts pasākumu. Pamatojoties uz šā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem lēmumu par to, vai valsts pasākums ir pamatots.

Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties to paziņo tām un attiecīgajam uzņēmējam vai uzņēmējiem.

2.           Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgā mērinstrumenta izņemšanu no to tirgus, un par to informē Komisiju. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts anulē šo pasākumu.

3.           Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu un mērinstrumenta neatbilstība ir saistāma ar trūkumiem saskaņotajos standartos, kā minēts 42. panta 5. punkta b) apakšpunktā, Komisija piemēro Regulas (ES) Nr. [../..] [par Eiropas standartizāciju] 8. pantā paredzēto procedūru.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

a)4.        Ja Komisija konstatē, ka Ö Ja valsts pasākumu Õ pasākumi, ko veikusi attiecīgā dalībvalsts, ir Ö uzskata par Õ pamatotu, tā tūlīt par to informē minēto dalībvalsti un arī pārējās dalībvalstis.

              Atbildīgā dalībvalsts attiecīgi vēršas pret jebkuru personu, kas piestiprinājusi marķējumu, un par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

              Ja prasību nepildīšanu Ö un mērinstrumenta neatbilstību Õ izskaidro ar standartu vai Ö 42. panta 5. punkta b) apakšpunktā minēto Õ normatīvo dokumentu trūkumiem, Komisija pēc apspriešanās ar iesaistītajām personām iespējami īsā laikā nodod šo jautājumu izskatīšanai attiecīgajā komitejā, kas minēta Ö piemēro procedūru, kas paredzēta Õ 14. vai 15 17. pantā.

ò jauns

44. pants [Lēmuma 768/2008/EK R33. pants]

Atbilstīgi mērinstrumenti, kas apdraud sabiedrības interešu aizsardzību

1.           Ja dalībvalsts pēc novērtējuma veikšanas saskaņā ar 42. panta 1. punktu konstatē, ka, lai gan mērinstruments atbilst šai direktīvai, tas apdraud sabiedrības interešu aizsardzības aspektus, tā lūdz attiecīgajam uzņēmējam veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgais mērinstruments, kad tas tiek laists tirgū, vairs nerada šo apdraudējumu, vai lai proporcionāli apdraudējumam to izņemtu no tirgus vai atsauktu šīs dalībvalsts noteiktā pienācīgā termiņā.

2.           Uzņēmējs nodrošina, lai tiktu veikti koriģējošie pasākumi saistībā ar visiem attiecīgajiem mērinstrumentiem, kurus tas darījis pieejamus Savienības tirgū.

3.           Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus attiecīgā mērinstrumenta identificēšanai, datus par tā izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā apdraudējuma veidu un veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu.

4.           Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un novērtē valsts veiktos pasākumus. Pamatojoties uz šā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem lēmumu, vai pasākums ir pamatots, un, ja vajadzīgs, ierosina atbilstīgus pasākumus.

5.           Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties to paziņo tām un attiecīgajam uzņēmējam vai uzņēmējiem.

45. pants [Lēmuma 768/2008/EK R34. pants]

Formāla neatbilstība

1.           Neskarot 42. pantu, ja dalībvalsts konstatē kādu no turpmāk norādītajām problēmām, tā lūdz attiecīgo uzņēmēju novērst attiecīgo neatbilstību:

a)      CE zīme, metroloģiskais papildmarķējums vai paziņotās struktūras identifikācijas numurs, ja minētā struktūra ir iesaistīta ražošanas kontroles posmā, ir uzlikts, pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantu vai šīs direktīvas 23. pantu;

b)      nav uzlikta CE zīme, metroloģiskais papildmarķējums vai paziņotās struktūras identifikācijas numurs, ja šī struktūra piedalās ražošanas kontroles posmā;

c)      nav sagatavota ES atbilstības deklarācija;

d)      ES atbilstības deklarācija ir sagatavota nepareizi;

e)      tehniskā dokumentācija nav pieejama vai ir nepilnīga.

2.         Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, attiecīgā dalībvalsts veic visus atbilstīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu mērinstrumentu darīt pieejamu tirgū vai nodrošinātu tā atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus.

ê 2004/22/EK

19. pants

Drošības klauzula

1. Ja dalībvalsts konstatē, ka visi vai daļa noteikta modeļa mērinstrumentu, kam ir CE atbilstības marķējums un metroloģiskais papildmarķējums, neatbilst šīs direktīvas pamatprasībām attiecībā uz metroloģisko mērīšanas veiktspēju, lai gan tie ir pareizi uzstādīti un tiek izmantoti saskaņā ar ražotāja norādījumiem, tā veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izņemtu šos mērinstrumentus no tirgus, aizliegtu vai ierobežotu to turpmāku laišanu tirgū vai aizliegtu vai ierobežotu to turpmāko izmantošanu.

Lemjot par iepriekš minētajiem pasākumiem, dalībvalsts ņem vērā to, vai šādu neatbilstību prasībām novēro sistemātiski vai tikai retos gadījumos. Ja dalībvalsts konstatē, ka neatbilstība prasībām ir novērojama sistemātiski, tā tūlīt informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem, pamatojot savu lēmumu.

2. Komisija, tiklīdz iespējams, apspriežas ar iesaistītajām personām.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

              a) Ja Komisija konstatē, ka pasākumi, ko veikusi attiecīgā dalībvalsts, ir pamatoti, tā tūlīt par to informē minēto dalībvalsti un arī pārējās dalībvalstis.

              Atbildīgā dalībvalsts attiecīgi vēršas pret jebkuru personu, kas piestiprinājusi marķējumu, un par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

              Ja prasību nepildīšanu izskaidro ar standartu vai normatīvo dokumentu trūkumiem, Komisija pēc apspriešanās ar iesaistītajām personām iespējami īsā laikā nodod šo jautājumu izskatīšanai attiecīgajā komitejā, kas minēta 14. vai 15. pantā.

ê 2004/22/EK

              b) Ja Komisija konstatē, ka pasākumi, ko veikusi attiecīgā dalībvalsts, nav pamatoti, tā tūlīt par to informē minēto dalībvalsti, kā arī attiecīgo ražotāju vai viņa pilnvaroto pārstāvi.

Komisija nodrošina to, ka dalībvalstis tiek pastāvīgi informētas par šīs procedūras norisi un rezultātiem.

20. pants

Nepareizi piestiprināti marķējumi

1. Ja dalībvalsts konstatē, ka CE atbilstības marķējums un metroloģiskais papildmarķējums nav pareizi piestiprināts, ražotāja vai viņa pilnvarotā pārstāvja pienākums ir:

– nodrošināt mērinstrumenta atbilstību noteikumiem par tādu CE atbilstības marķējumu un metroloģiskā papildmarķējumu, kas nav minēts 19. panta 1. punktā,

– novērst pārkāpumu, ievērojot dalībvalsts paredzētos nosacījumus.

2. Ja iepriekš minētais pārkāpums netiek novērsts, dalībvalstij jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai ierobežotu vai aizliegtu attiecīgā mērinstrumenta laišanu tirgū, nodrošinātu tās izņemšanu no tirgus, aizliegtu vai ierobežotu tā turpmāko izmantošanu saskaņā ar 19. pantā noteikto procedūru.

21. pants

Aizliedzoši vai ierobežojoši lēmumi

Saskaņā ar šo direktīvu precīzi jāpamato visi pieņemtie lēmumi par mērinstrumenta izņemšanu no tirgus, kā arī par mērinstrumenta aizliegšanu vai ierobežošanu laist tirgū vai to nodot ekspluatācijā. Šo lēmumu tūlīt dara zināmu attiecīgajai personai, vienlaikus informējot to par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas ir pieejami saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumiem, un par minēto aizsardzības līdzekļu izmantošanas termiņiem.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

6. NODAĻA

Ö KOMITEJA UN DELEĢĒTIE AKTI Õ

1546. pants

Measuring Instruments Committee Ö procedure Õ

1. Komisijai palīdz Mērinstrumentu komiteja. Ö Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. Õ

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. Ö Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. Õ pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

ò jauns

3. Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, tad minēto procedūru beidz bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanai noteiktajā termiņā tā ir lēmis komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu.

ê 1137/2008

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

ê 2004/22/EK

5. Komisija nodrošina to, ka vajadzīgā informācija par pasākumiem, kas paredzēti saskaņā ar 16. pantu, ir laikus pieejama ieinteresētajām personām.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

1647. pants

Mērinstrumentu komitejas funkcijas Ö Pielikumu grozījumi Õ

ò jauns

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus atbilstīgi 48. pantam attiecībā uz grozījumiem īpašajā mērinstrumentu III līdz XII pielikumā.

ê 1137/2008 (pielāgots)

(2.) Pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Komisija var īpašajos mērinstrumentu pielikumos (MI-001 līdz MI-010) izdarīt grozījumus Ssaistībā ar:

              a) maksimālajām pieļaujamām kļūdām (MPK) un precizitātes klasēm;

              b) nominālajiem darbības apstākļiem;

              c) kritiskajām robežnovirzēm;

              d) traucējumiem.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 15. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

ê 2004/22/EK

4. Dalībvalstis var veikt atbilstošus pasākumus, lai valsts līmenī informētu ieinteresētās personas par OIML darbu, kas saistīts ar šīs direktīvas darbības jomu.

ò jauns

48. pants

Deleģēšana

1.           Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2.           Šīs direktīvas 47. pantā minētās pilnvaras deleģē uz nenoteiktu laiku, sākot ar […] [datums, kas paredzēts 51. panta otrajā daļā].

3.           Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 47. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigts minētajā lēmumā norādītais pilnvaru deleģējums. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai tajā norādītajā vēlākā datumā. Tas neietekmē spēkā esošu deleģēto aktu spēkā esību.

4.           Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā vienlaikus par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

5.           Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 46. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Minēto laikposmu pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinājuma pagarina par diviem mēnešiem.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

7. NODAĻA

Ö PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI Õ

ê 2004/22/EK

23. pants

Pārejas noteikumi

Atkāpjoties no 8. panta 2. punkta, mērījumiem, kuru veikšanai dalībvalstis ir paredzējušas izmantot reglamentētus mērinstrumentus, tās atļauj laist tirgū un nodot ekspluatācijā mērinstrumentus, kas atbilst līdz 2006. gada 30. oktobrim spēkā esošajiem noteikumiem, kamēr nav beidzies minēto mērinstrumentu modeļa apstiprinājuma derīguma termiņš, bet, ja modeļa apstiprinājuma derīgums nav noteikts, – maksimāli desmit gadus no 2006. gada 30. oktobra.

ê 2006/96/EK

Šajā pārejas periodā Bulgārijas un Rumānijas naudas vērtību atbilstīgi Direktīvas 71/348/EEK Pielikuma IV nodaļas 4.8.1. punktam nosaka šādi:

1 стотинка (1 stotinka)

1 new leu.

ò jauns

49. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šādu sankciju piemērošanu.

Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un preventīvas.

Dalībvalstis ne vēlāk kā [51. panta otrajā daļā noteiktajā dienā] paziņo Komisijai minētos valsts noteikumus un nekavējoties paziņo tai visus turpmākos grozījumus tajos.

50. pants

Pārejas noteikumi

1.           Dalībvalstis nekavē tādu mērinstrumentu pieejamību tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijai, uz kuriem attiecas Direktīva 2004/22/EK un kuri atbilst minētajai direktīvai, un kuri tika laisti tirgū pirms [datuma, kas paredzēts 51. panta otrajā daļā].

Atbilstības sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar Direktīvu 2004/22/EK, paliek spēkā saskaņā ar šo direktīvu līdz [datumam, kas paredzēts 51. panta otrajā daļā], ja to derīgums nav beidzies pirms minētā datuma.

2.           Direktīvas 2004/22/EK 23. pants paliek spēkā līdz 2016. gada 30. oktobrim.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

24. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai līdz 2006. gada 30. aprīlim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Dalībvalstīm pieņemot šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kādā veidā ir izdarāmas šādas atsauces.

Dalībvalstis piemēro šos noteikumus no 2006. gada 30. oktobra.

ê

51. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis vēlākais līdz [ieraksta datumu (2 gadi pēc pieņemšanas)] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 4. panta 5. līdz 22. punktu, 8., 9., 10., 11., 13., 14., [15.], 20. un 22. pantu, 23. panta 1. punktu, 23. panta 3. punktu, 23. panta 5. punktu, 23. panta 6. punktu, 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45., 49. un 50. pantu un II pielikumu. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu. Tās piemēro minētos noteikumus no [dienas pēc datuma, kas minēts pirmajā daļā].

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Tās iekļauj arī norādi, ka atsauces uz direktīvu, kuru atceļ ar šo direktīvu, spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējama minētā norāde.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu Ö galvenos Õ noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

2252. pants

Atceltie tiesību akti Ö Atcelšana Õ

Neierobežojot 23. pantu, no 2006. gada 30. oktobra ir atceltas šādas direktīvas:

– Padomes 1971. gada 26. jūlija Direktīva 71/318/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz gāzes skaitītājiem[19],

– Padomes 1971. gada 26. jūlija Direktīva 71/319/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz šķidrumu skaitītājiem, izņemot ūdens skaitītājus[20],

– Padomes 1971. gada 12. oktobra Direktīva 71/348/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz šķidrumu skaitītāju, izņemot ūdens skaitītājus, palīgierīcēm[21],

– Padomes 1973. gada 19. novembra Direktīva 73/362/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz materiālajiem garuma mēriem[22],

– Padomes 1974. gada 17. decembra Direktīva 75/33/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aukstā ūdens skaitītājiem, ciktāl tā attiecas uz šīs direktīvas MI-001 pielikumā minētajiem skaitītājiem[23],

– Padomes 1975. gada 24. jūnija Direktīva 75/410/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz nepārtrauktas svēršanas summētājsvariem[24],

– Padomes 1976. gada 4. novembra Direktīva 76/891/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz elektroenerģijas skaitītājiem[25],

– Padomes 1976. gada 21. decembra Direktīva 77/95/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz taksometriem[26],

– Padomes 1977. gada 5. aprīļa Direktīva 77/313/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz šķidrumu, kas nav ūdens, mērīšanas sistēmām[27],

– Padomes 1978. gada 5. decembra Direktīva 78/1031/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz automātiskiem kontrolsvariem un šķirošanas svariem[28],

– Padomes 1979. gada 11. septembra Direktīva 79/830/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz karstā ūdens skaitītājiem[29].

ò jauns

Neskarot 50. pantu, Direktīvu 2004/22/EK, kas grozīta ar XIII pielikumā uzskaitītajiem aktiem, atceļ no [datuma, kas paredzēts 51. panta otrajā daļā], neskarot dalībvalstu pienākumus saistībā ar termiņiem XIII pielikuma B daļā izklāstīto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās jālasa saskaņā ar XIV pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

ê 2004/22/EK

25. pants

Pārskatīšanas klauzula

Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju līdz 2011. gada 30. aprīlim sagatavot ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu, cita starpā pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem ziņojumiem, un vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumu par grozījumiem.

Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju pārbaudīt, vai rūpniecības ražojumiem pareizi piemēro atbilstības novērtēšanas procedūru, un, ja vajag, ierosināt grozījumus, lai nodrošinātu atbilstošu sertifikāciju.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

2653. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā Ö divdesmitajā Õ dienā Ö pēc tās publicēšanas Õ , kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs direktīvas 1., 2., un 3. pants, 4. panta 1. līdz 4. punkts, 5., 6., 7., 16., 17., 18., 19., un 21. pants, 23. panta 2. punkts, 23. panta 4. punkts un I, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XI, XII pielikums stājas spēkā no [datuma, kas paredzēts 51. panta otrajā daļā].

ê 2004/22/EK

2754. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

[…],

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

ê 2004/22/EK

I PIELIKUMS

PAMATPRASĪBAS

Mērinstrumentam jānodrošina augsts metroloģiskās drošības līmenis, lai ieinteresētās personas varētu uzticēties mērījumu rezultātiem; tā konstrukcijai un ražošanai jāatbilst augstām kvalitātes prasībām, ņemot vērā mērīšanas tehnoloģiju un mērījumu datu drošumu.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Tālāk ir noteiktas Ö pamat Õprasības, kādām jāatbilst mērinstrumentiem; vajadzības gadījumā tās papildinātas ar īpašo mērinstrumentu prasībām, kas ietvertas MI-001 līdz MI-010 III līdz XII pielikumāos, kuros ir sīkāk aplūkoti daži vispārējo prasību aspekti.

Izvēloties risinājumus, kas izriet no šīm Ö pamat Õprasībām, ir jāņem vērā paredzētais mērinstrumenta izmantošanas veids un tā paredzamās nepareizas izmantošanas iespējas.

ê 2004/22/EK

DEFINĪCIJAS

Mērāmais lielums || || Mērāmais lielums ir konkrēts lielums, kas ir mērījumu objekts.

Ietekmes faktors || || Ietekmes faktors ir lielums, kas netiek mērīts, bet kurš var ietekmēt mērījumu rezultātus.

Nominālie darbības apstākļi || || Nominālie darbības apstākļi ir mērāmā lieluma un ietekmes faktora vērtības, kas ir mērinstrumenta normālie darba apstākļi.

Traucējumi || || Ietekmes faktors, kura vērtība nepārsniedz attiecīgajā prasībā paredzētās robežas, bet neiekļaujas mērinstrumentam noteiktajos nominālajos darbības apstākļos. Ietekmes faktors ir uzskatāms par traucējumu, ja šo faktoru neņem vērā, nosakot nominālos darbības apstākļus.

Kritiskā robežnovirze || || Kritiskā robežnovirze ir vērtība, sasniedzot kuru, mērījumu rezultātu izmaiņas ir uzskatāmas par nevēlamām.

Materiāls mērs || || Materiāls mērs ir ierīce, kas paredzēta viena vai vairāku konkrēto lielumu zināmo vērtību pastāvīgai reproducēšanai vai aizvietošanai tā lietošanas laikā.

Tiešā tirdzniecība || || Tirdzniecības darījums ir uzskatāms par tiešo tirdzniecību, ja: – pamatojoties uz mērījuma rezultātu, tiek noteikta cena, – vismaz viena no darījumā iesaistītajām personām saistībā ar šo mērījumu ir patērētājs vai kāda cita persona, kam nepieciešams līdzvērtīgs aizsardzības līmenis, – visas darījumā iesaistītās personas tajā laikā un vietā atzīst mērījuma rezultātu.

Klimatiskie apstākļi || || Klimatiskie apstākļi ir apstākļi, kādos drīkst izmantot mērinstrumentus. Ņemot vērā klimatiskās atšķirības starp dalībvalstīm, ir noteikts robežtemperatūru diapazons. Komunālo pakalpojumu uzņēmums

Komunālo pakalpojumu uzņēmums || || Komunālo pakalpojumu uzņēmums ir uzņēmums, kas piegādā elektroenerģiju, gāzi, siltumu vai ūdeni.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Ö PAMAT ÕPRASĪBAS

ê 2004/22/EK (pielāgots)

1. Pieļaujamās kļūdas

1.1. Nominālajos darbības apstākļos, ja nav traucējumu, mērījumu kļūdas nedrīkst pārsniegt maksimālās pieļaujamās kļūdas (MPK) vērtību, kas noteikta attiecīgajās īpašajās mērinstrumenta prasībās.

Ja īpašajos mērinstrumentu pielikumos nav noteikts citādi, MPK vērtību norāda kā divpusēju novirzi no mērījuma patiesās vērtības.

1.2. Nominālajos darbības apstākļos, ja novēro traucējumus, mērīšanas veiktspējas prasībai jāatbilst attiecīgajām īpašajām mērinstrumenta prasībām.

Ja mērinstruments ir paredzēts izmantošanai pastāvīgā un nemainīgā noteiktas intensitātes elektromagnētiskajā laukā, pieļaujamie mērījumu rezultāti, kas iegūti, veicot Ö testēšanu Õ pārbaudi modulētas amplitūdas elektromagnētiskajā laukā, nedrīkst pārsniegt MPK vērtību.

1.3. Ražotājam jānorāda klimatiskie, mehāniskie un elektromagnētiskie apstākļi, kādos paredzēts izmantot mērinstrumentu, kā arī enerģijas avots un citi ietekmes faktori, kas var ietekmēt tās precizitāti, ņemot vērā attiecīgos īpašajos mērinstrumentu pielikumos noteiktās prasības.

1.3.1. Klimatiskie apstākļi

Ražotājs norāda augšējo un apakšējo temperatūras robežu, izvēloties kādu no 1. tabulā ietvertajiem lielumiem, ja MI-001 līdz MI-010 III līdz XII pielikumā nav noteikts citādi, kā arī norāda gaisa mitrumu (kondensācija ir pieļaujama vai nav) un paredzēto mērinstrumenta atrašanās vietu (ārpus telpas vai telpā).

1. tabula

|| Temperatūras robežas

Augšējā temperatūras robeža || 30 °C || 40 °C || 55 °C || 70 °C

Apakšējā temperatūras robeža || 5 °C || – 10 °C || – 25 °C || – 40 °C

              1.3.2. a) Mehānisko vidi iedala M1 līdz M3 klasē, kā tas aprakstīts turpmāk.

M1 || || Šai klasei atbilst mērinstrumenti, ko izmanto vietās, kur novēro nenozīmīgu vibrāciju un triecienus, piem., mērinstrumenti, kas piestiprināti pie vieglas balsta konstrukcijas, kura pakļauta nelielām vibrācijām un triecieniem, kas rodas, tuvumā veicot spridzināšanas darbus vai pāļu dzīšanu, aizcērtot durvis u. tml.

M2 || || Šai klasei atbilst mērinstrumenti, ko izmanto vietās, kur novēro lielu vibrāciju un triecienus, kurus, piemēram, izraisa tuvumā esoši mehānismi un garām braucoši transportlīdzekļi vai blakus esoši smagie mehānismi, lentes transportieri u. tml.

M3 || || Šai klasei atbilst mērinstrumenti, ko izmanto vietās ar augstu vai ļoti augstu vibrācijas un triecienu līmeni, piemēram, mērinstrumenti, kas tieši uzstādīti uz mehānismiem, lentes transportieriem u. tml.

              b) sakarā ar mehānisko vidi ir jāņem vērā šādi ietekmes faktori:

– vibrācija;

– mehāniskie triecieni.

              1.3.3. a) Elektromagnētisko vidi iedala E1, E2 vai E3 klasē, kā tas aprakstīts turpmāk, ja vien attiecīgajos īpašajos mērinstrumentu pielikumos nav noteikts citādi.

E1 || || Šai klasei atbilst mērinstrumenti, ko izmanto vietās, kur novēro tādus elektromagnētiskos traucējumus, kādi parasti novērojami dzīvojamās ēkās, tirdzniecības un vieglās rūpniecības ēkās.

E2 || || Šai klasei atbilst mērinstrumenti, ko izmanto vietās, kur novēro tādus elektromagnētiskos traucējumus, kādi parasti novērojami citās rūpniecības ēkās.

E3 || || Šai klasei atbilst mērinstrumenti, kas saņem elektroenerģiju no transportlīdzekļa akumulatora. Šiem mērinstrumentiem jāatbilst E2 klases prasībām un turpmāk norādītajām papildprasībām attiecībā uz: – sprieguma pazemināšanos, ko izraisa iekšdedzes dzinēju startera strāvas ķēžu iedarbināšana, – īslaicīgiem slodzes kritumiem, ko novēro, kad atvieno izlādējušos akumulatoru, dzinējam turpinot strādāt.

              b) sakarā ar elektromagnētisko vidi ir jāņem vērā šādi ietekmes faktori:

– sprieguma pārtraukumi;,

– īslaicīgi sprieguma kritumi;,

– sprieguma pārejas elektroapgādes līnijās un/vai signālu pārraides līnijās;,

– elektrostatiskās izlādes;,

– elektromagnētiskie lauki radiofrekvenču diapazonā;,

– pārraidāmie radiofrekvenču diapazona elektromagnētiskie lauki elektroapgādes līnijās un/vai signālu pārraides līnijās;,

– pārsprieguma viļņi elektroapgādes līnijās un/vai signālu pārraides līnijās.

1.3.4. Attiecīgā gadījumā ir jāņem vērā arī šādi ietekmes faktori:

– sprieguma svārstības;,

– tīkla frekvences svārstības;,

– tīkla frekvences magnētiskie lauki;,

– visi citi faktori, kas var ievērojami ietekmēt mērinstrumenta precizitāti.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

1.4. Veicot šajā direktīvā paredzētosās Ö testus Õ pārbaudes, ievēro šādus noteikumus:

ê 2004/22/EK (pielāgots)

1.4.1. Pamatnoteikumi, kas jāievēro, veicot Ö testēšanu Õ pārbaudes un nosakot kļūdas

Jāpārbauda katrs būtisks ietekmes faktors, ņemot vērā 1.1. un 1.2. punktā noteiktās pamatprasības. Ja īpašajā mērinstrumentu pielikumā nav noteikts citādi, šīs pamatprasības ir piemēro, pārbaudot katru atsevišķu ietekmes faktoru un novērtējot tā ietekmes sekas, kamēr pārējie ietekmes faktori paliek samērā nemainīgi un atbilst to etalonvērtībai.

Metroloģiskosās Ö testus Õ pārbaudes veic pēc ietekmes faktora iedarbības vai iedarbības laikā, ievērojot to, kurš stāvoklis atbilst normāliem mērinstrumenta darbības apstākļiem, kad parasti iedarbojas ietekmes faktors.

1.4.2. Gaisa mitrums

a)           Atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem, kādos paredzēts izmantot mērinstrumentu, var veikt Ö testēšanu Õ pārbaudi mitrumā un nemainīgā temperatūrā (kondensācija nenotiek) vai mitrumā, cikliski mainoties temperatūrai (notiek kondensācija).

b)           Pārbaudi Ö Testēšanu Õ mitrumā, cikliski mainoties temperatūrai, veic tad, ja kondensācijai ir būtiska nozīme, vai tad, ja tvaika iekļūšanu veicina elpošana. Apstākļos, kad nenotiek mitruma kondensācija, ir ieteicams veikt Ö testēšanu Õ pārbaudi mitrumā un nemainīgā temperatūrā.

2. Reproducējamība

Piemērojot to pašu mērāmo lielumu citā vietā, vai ko veic cits lietotājs, visiem citiem apstākļiem paliekot nemainīgiem, ir jāiegūst tādi secīgo mērījumu rezultāti, kas būtiski neatšķiras viens no otra. Mērījumu rezultātu starpībām jābūt samērojamām ar MPK.

3. Atkārtojamība

Piemērojot to pašu mērāmo lielumu vienādos mērīšanas apstākļos ir jāiegūst tādi secīgo mērījumu rezultāti, kas būtiski neatšķiras viens no otra. Mērījumu rezultātu starpībām jābūt samērojamām ar MPK.

4. Izšķiršanas spēja un juūtība

Mērinstrumentam jābūt pietiekami juūtīgam un izšķiršanas spējas slieksnim jābūt pietiekami zemam paredzamo mērījumu veikšanai.

5. Mērījumu noturība

Mērinstrumenta konstrukcijai jābūt tādai, kas ražotāja aprēķinātajā laikā pietiekamā mērā tam nodrošina metroloģisko raksturlielumu noturīgumu, ja tas ir pareizi uzstādīts un to apkopj un izmanto saskaņā ar ražotāja norādījumiem tam paredzētajos vides apstākļos.

6. Uzticamība

Mērinstrumenta konstrukcijai jābūt tādai, kas pēc iespējas samazina bojājumu ietekmi uz mērījumu precizitāti, ja vien šāds bojājums nav acīmredzams.

7. Piemērotība

7.1. Mērinstrumentam nedrīkst būt pazīmes, kas veicina tā negodīgu izmantošanu, un, pēc iespējas, jāsamazina tā nepareizas izmantošanas iespējas aiz pārskatīšanās.

7.2. Mērinstrumentam jābūt piemērotam paredzētajiem mērķiem, ņemot vērā tā faktiskos darba apstākļus, un nedrīkst izvirzīt nepamatoti augstas prasības lietotājam, lai iegūtu pareizus mērījumu rezultātus.

7.3. Komunālo pakalpojumu mērinstrumentu kļūdas nedrīkst pārmērīgi nosvērties vienā pusē, ja plūsma vai strāva atrodas ārpus ierastā diapazona.

7.4. Ja mērinstruments ir paredzēts tāda mērāmā lieluma mērījumiem, kas laika gaitā paliek nemainīgs, mērinstrumentam jābūt nejūtīgam pret nelielām mērāmā lieluma svārstībām vai tam attiecīgi uz tām jāreaģē.

7.5. Mērinstrumentam jābūt izturīgam un izgatavotam no materiāliem, kas ir piemēroti apstākļiem, kādos to paredzēts izmantot.

7.6. Mērinstrumenta konstrukcijai jābūt tādai, kas ļauj kontrolēt mērījumu norisi pēc mērinstrumenta laišanas tirgū un nodošanas ekspluatācijā. Vajadzības gadījumā mērinstrumentu aprīko ar īpašu iekārtu vai programmatūru šādas kontroles veikšanai. Lietošanas pamācībā jābūt Ö testēšanas Õ pārbaudes procedūras aprakstam.

Ja mērinstruments ir aprīkots ar papildus programmatūru, kas bez mērījumu veikšanas tam nodrošina vēl citas funkcijas, programmatūrai, kas nosaka metroloģiskos raksturlielumus, jābūt viegli identificējamai un tā nedrīkst būt pārāk atkarīga no papildu programmatūras.

8. Aizsardzība pret bojājumiem

8.1. Mērinstrumenta metroloģiskos raksturlielumus nedrīkst pārmērīgi ietekmēt citas ierīces pieslēgšana vai pieslēgtās ierīces īpatnības, kā arī jebkura attāla ierīce, kas ir savienota ar mērinstrumentu.

8.2. Ja aparatūras sastāvdaļa būtiski ietekmē metroloģiskos raksturlielumus, tās konstrukcijai jābūt aizsargātai. Drošības pasākumiem jāgarantē, ka jebkura neatļauta iejaukšanās tiks pamanīta.

8.3. Programmatūru, kas būtiski ietekmē metroloģiskos raksturlielumus, attiecīgi marķē, un tai jābūt aizsargātai.

Mērinstrumenta programmatūrai jābūt viegli identificējamai.

Neatļautas iejaukšanās pierādījumiem jābūt pieejamiem pietiekami ilgi.

8.4. Mērījumu dati, programmatūra, kas būtiski ietekmē metroloģiskos raksturlielumus, un uzglabājamie vai pārraidāmie metroloģiski svarīgie parametri ir attiecīgi jāaizsargā pret netīšu vai tīšu iejaukšanos.

8.5. Komunālo pakalpojumu mērinstrumentu rādījumi, kas apliecina kopējo piegādāto daudzumu, vai rādījumi, pēc kuriem var noteikt kopējo piegādāto daudzumu un kas pilnībā vai daļēji kalpo kā maksājuma pamatojums, nedrīkst būt atiestatāmi.

9. Uz mērinstrumenta norādāmā un mērinstrumentam pievienojamā informācija

9.1. Uz mērinstrumenta ir jābūt šādām zīmēm:

a)           ražotāja zīme vai ražotāja vārds un uzvārds/nosaukums;

b)           dati par tā precizitāti;

ê 2004/22/EK (pielāgots)

kā arī, Ö un Õ vajadzības gadījumā:

ê 2004/22/EK

c)           informācija par lietošanas nosacījumiem;

d)           mērījumu intensitāte;

e)           mērījumu diapazons;

f)            identifikācijas marķējums;

ê 2004/22/EK (pielāgots)

g)           EK modeļa Ö ES tipa Õ pārbaudes sertifikāta vai Ö ES Õ EK Ö projekta Õ konstrukcijas pārbaudes sertifikāta numurs;

ê 2004/22/EK

h)           informācija par to, vai papildu ierīces, kas nodrošina metroloģiskos rezultātus, atbilst šīs direktīvas noteikumiem par reglamentēto metroloģisko kontroli.

9.2. Ja mērinstrumenta izmēri ir pārāk mazi vai tasā ir pārāk juūtīgsa, lai uz tās norādītu vajadzīgo informāciju, attiecīgajam marķējumam jābūt uz iepakojuma, ja tāds ir, vai šīs direktīvas noteikumos paredzētajos pavaddokumentos.

9.3. Mērinstrumentam obligāti jāpievieno informācija par tā darbību, ja vien mērinstruments nav tik vienkāršs, ka šāda informācija ir lieka. Informācijai jābūt viegli saprotamai, un vajadzības gadījumā tajā jānorāda:

a)           nominālie darbības apstākļi;

b)           mehāniskās un elektromagnētiskās vides klases;

c)           augšējā un apakšējā temperatūras robeža, kondensācija ir vai nav iespējama, atrašanās vieta (ārpus telpas vai telpā);

d)           uzstādīšanas, apkopes, remontdarbu veikšanas, pieļaujamās regulēšanas norādījumi;

e)           norādījumi par pareizu darbību un īpašie izmantošanas apstākļi;

f)            saskarņu, kompleksu daļu vai mērinstrumentu savietojamības nosacījumi.

9.4. Ja vienkopus vai komunālo pakalpojumu mērījumiem vienlaikus izmanto vairākus vienādus mērinstrumentus, katram no tiem nav obligāti jānodrošina atsevišķa lietošanas pamācība.

9.5. Ja īpašajā mērinstrumentu pielikumā nav noteikts citādi, skalas iedaļas vērtībai, mērot kādu lielumu, jābūt vienādai ar 1×10n, 2 ×10n vai 5 ×10n, kur n ir vesels skaitlis vai nulle. Mērvienību vai tās simbolu norāda blakus skaitliskajai vērtībai.

9.6. Materiālajam mēram norāda nominālvērtību vai skalu kopā ar izmantoto mērvienību.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

9.7. Izmantotajām mērvienībām un to simboliem jābūt saskaņā ar Ö Savienības Õ Kopienas tiesību aktu noteikumiem par mērvienībām un to simboliem.

ê 2004/22/EK

9.8. Visiem marķējumiem un uzrakstiem, kas paredzēti saskaņā ar kādu prasību, jābūt skaidriem, neizdzēšamiem, nepārprotamiem un nenomaināmiem.

10. Mērinstrumentu rādījumi

10.1. Mērījumu rezultātus nolasa no indikatora vai papīra izdrukas.

10.2. Mērinstrumentu rādījumiem jābūt skaidriem un nepārprotamiem, tiem jāpievieno atzīmes un uzraksti, kas vajadzīgi, lai lietotājam paskaidrotu rezultātu nozīmi. Normālos lietošanas apstākļos ir jānodrošina viegla rādījumu nolasīšana. Ir atļauti papildu rādījumi, ar nosacījumu, ka tos nevar sajaukt ar metroloģiski kontrolētajiem rādījumiem.

10.3. Ja rādījumi ir izdrukas veidā, šādai izdrukai jābūt viegli lasāmai un neizdzēšamai.

10.4. Mērinstrumentam, ko izmanto tiešās tirdzniecības darījumos, jābūt projektētam tā, lai pēc tā pareizas uzstādīšanas mērījumu rezultāti būtu pieejami abām darījuma pusēm. Ja tam ir būtiska nozīme tiešās tirdzniecības gadījumā, uz visām kvītīm, ko patērētājiem izsniedz palīgierīce, kas neatbilst attiecīgajām šīs direktīvas prasībām, jābūt attiecīgai ierobežojošai norādei.

10.5. Neatkarīgi no tā, vai komunālo pakalpojumu mērinstrumenta rādījumus var nolasīt no attāluma vai nevar, tam jebkurā gadījumā jābūt aprīkotam ar metroloģiski kontrolētu indikatoru, kas ir pieejams patērētājam bez palīglīdzekļu izmantošanas. Mērījumu rezultāts, ko nolasa no šāda indikatora, kalpo par pamatu maksas noteikšanai.

11. Datu turpmākā apstrāde pirms tirdzniecības darījuma noslēgšanas

11.1. Mērinstrumentam, kas nav komunālo pakalpojumu mērinstruments, ilgstoši jāuzglabā mērījumu rezultātu ieraksti kopā ar informāciju par konkrēto darījumu, uz kuru tie attiecas, ja:

a)           šo mērījumu nav iespējams atkārtot;

b)           mērinstrumentu parasti paredzēts lietot, klāt neesot vienai no darījuma pusēm.

11.2. Turklāt mērījuma pabeigšanas brīdī pēc pieprasījuma jābūt pieejamam paliekošam pierādījumam, kas apliecina mērījumu rezultātu, un datiem par to, ka tas attiecas un konkrētu darījumu.

12. Atbilstības novērtēšana

Mērinstrumenta konstrukcijai jābūt tādai, kas ļauj viegli novērtēt tā atbilstību attiecīgajām šīs direktīvas prasībām.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

AII PIELIKUMS

Ö 1. A MODULIS. Õ ATBILSTĪBAS APLIECINĀJUMS, KAS PAMATOJAS UZ IEKŠĒJĀ RAŽOŠANAS KONTROLE

1. “Atbilstības apliecinājums, kas pamatojas uz Iiekšējā ražošanas kontrole” ir atbilstības novērtēšanas procedūra, kuras gaitā ražotājs, kas izpilda 2., 3. un 4. punktā šajā pielikumā norādītās saistības, nodrošina un apliecina, ka minētie mērinstrumenti atbilst attiecīgajām šīs direktīvas prasībām.

2. Tehniskā dokumentācija

2. Ražotājam jāsagatavo 1019. pantā norādītā tehniskā dokumentācija. Šī dokumentācija Ö dara iespējamu Õ ļauj novērtēt mērinstrumenta atbilstības attiecīgajām šīs direktīvas prasībām Ö novērtēšanu un Õ ð ietver atbilstīgu apdraudējuma(-u) analīzi un novērtējumu. ï ð Tehniskajā dokumentācijā jānorāda piemērojamās prasības un ï Tajā jābūt informācijai par mērinstrumenta konstrukciju, ražošanu un darbību, ciktāl tas attiecas uz šādu novērtēšanu.

3. Ražotājam desmit gadu laikā pēc pēdējā mērinstrumenta izgatavošanas jānodrošina valsts iestādēm pieeja šādai tehniskajai dokumentācijai.

3. Ražošana

4. Ražotājs veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai Ö ražošanas process un tā pārraudzība Õ nodrošinātu izgatavoto mērinstrumentu atbilstību Ö 2. punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai Õ attiecīgajām šīs direktīvas prasībām Ö un to direktīvu prasībām, kas uz tiem attiecas Õ .

4. Rakstveida Ö Atbilstības marķējums un Õ atbilstības Ö deklarācija Õ apliecinājums

54.1. 45.1. Ražotājam jāpiestiprina CE Ö zīme Õ atbilstības marķējums un metroloģiskais papildmarķējums katram mērinstrumentam, kas atbilst attiecīgajām šīs direktīvas prasībām.

54.2. Ö Ražotājam rakstiski jāsagatavo Õ mērinstrumenta modeļa aAtbilstības Ö deklarācija Õ apliecinājums izstrādā , un Ö jāglabā tā kopā ar tehnisko dokumentāciju Õ tam jābūt pieejamam valsts iestāžu Ö vajadzībām Õ desmit gadus pēc pēdējā mērinstrumenta izgatavošanas ð laišanas tirgū ï. Tajā Ö Atbilstības deklarācijā Õ jānorāda mērinstruments, uz kuru Ö tā Õ apliecinājums attiecas.

ò jauns

Atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Šīsā Ö deklarācijas Õ apliecinājuma kopiju pievieno katram mērinstrumentam, ko laiž tirgū. Ja vienam lietotājam piegādā lielu skaitu mērinstrumentu, šo prasību tomēr var attiecināt uz mērinstrumentu partiju vai sūtījumu kopumā, nevis uz katru atsevišķu mērinstrumentu.

5. Pilnvarotais pārstāvis

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

6. Ražotāja saistības, Ö kā noteikts 4. punktā Õ kas noteiktas 3. un 5.2. punktā, viņa uzdevumā un atbildībā var uzņemties pildīt pilnvarotais pārstāvis ð ar noteikumu, ka šīs saistības ir paredzētas pilnvarā ï.

ê 2004/22/EK

Ja ražotājs nav reģistrēts Kopienā un ja viņam nav pilnvarotā pārstāvja, saistības, kas noteiktas 3. un 5,2. punktā, uzņemas persona, kura mērinstrumentu laiž tirgū.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

A1 PIELIKUMS

Ö 2. A2 MODULIS. Õ ATBILSTĪBAS APLIECINĀJUMS, KAS PAMATOJAS UZ IEKŠĒJĀ RAŽOŠANAS KONTROLE UN Ö UZRAUDZĪTAS MĒRINSTRUMENTU PĀRBAUDES PĒC NEJAUŠI IZVĒLĒTIEM INTERVĀLIEM Õ RAŽOJUMA PĀRBAUDĒM, KO VEIKUSI PILNVAROTĀ IESTĀDE

ê 2004/22/EK

1. “Atbilstības apliecinājums, kas pamatojas uz iekšējo ražošanas kontroli un ražojuma pārbaudēm, ko veikusi pilnvarotā iestāde” ir atbilstības novērtēšanas procedūra, kuras gaitā ražotājs, kas izpilda šajā pielikumā norādītās saistības, nodrošina un apliecina, ka minētie mērinstrumenti atbilst attiecīgajām šīs direktīvas prasībām.

ò jauns

1. Iekšējā ražošanas kontrole un uzraudzītas mērinstrumentu pārbaudes pēc nejauši izvēlētiem intervāliem ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 2., 3., 4. un 5. punktā paredzētos pienākumus un nodrošina un paziņo uz savu atbildību, ka attiecīgie mērinstrumenti atbilst šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

2. Tehniskā dokumentācija

2. Ražotājam jāsagatavo 1019. pantā norādītā tehniskā dokumentācija. Šī dokumentācija Ö dara iespējamu Õ ļauj novērtēt mērinstrumenta atbilstības attiecīgajām šīs direktīvas prasībām Ö novērtēšanu Õ ð un ietver atbilstīgu apdraudējuma(-u) analīzi un novērtējumu ï. Ö Tehniskajā dokumentācijā jānorāda piemērojamās prasības un Õ Tajā jābūt informācijai par mērinstrumenta Ö projektu Õ konstrukciju, ražošanu un darbību, ciktāl tas attiecas uz šādu novērtēšanu.

3. Ražotājam 10 gadu laikā pēc pēdējā mērinstrumenta izgatavošanas jānodrošina valsts iestādēm pieeja šādai tehniskajai dokumentācijai.

3. Ražošana

4. Ražotājs veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai Ö ražošanas process un tā pārraudzība Õ nodrošinātu izgatavoto mērinstrumentu atbilstību Ö 2. punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai Õ attiecīgajām šīs direktīvas prasībām Ö un to direktīvu prasībām, kas uz tiem attiecas Õ .

4. Produkta Ö Mērinstrumenta Õ pārbaudes

5. Ražotāja izraudzīta Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde veic Ö mērinstrumentu Õ ražojuma pārbaudes vai uztic to veikšanu citiem, ievērojot tās Ö struktūras Õ noteikto pārbaužu biežumu, lai pārliecinātos par Ö mērinstrumenta Õ ražojuma iekšējo pārbaužu kvalitāti, un cita starpā ņemot vērā mērinstrumentu tehnoloģisko sarežģītību un ražošanas apjomus. Lai pārbaudītu mērinstrumentu atbilstību attiecīgajām šīs direktīvas prasībām, ir jāpārbauda atbilstoši galaproduktu Ö izgatavotu mērinstrumentu Õ kontrolparaugi, kurus Ö ražošanas vietā Õ pirms to laišanas tirgū ņēmusi Ö attiecīgā struktūra Õ pilnvarotā iestāde, kā arī jāveic vajadzīgie testi, kas norādīti attiecīgajās dokumentā(-os), kuri minēti 13. pantā Ö saskaņotā standarta daļās, normatīvajos dokumentos un/vai tehniskajās specifikācijās Õ, vai līdzvērtīgi testi. Ja nav atbilstošu dokumentu, attiecīgā pilnvarotā iestāde lemj par to, kādi testi jāveic.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Ja atbilstošs mērinstrumentu skaits šajos kontrolparaugos neatbilst pieņemamam kvalitātes līmenim, Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde veic vajadzīgos pasākumus.

ò jauns

Ja pārbaudes veic paziņotā struktūra, ražotājs uz šīs paziņotās struktūras atbildību ražošanas procesā uzliek paziņotās struktūras identifikācijas numuru.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

5. Rakstveida Ö Atbilstības marķējums un Õ atbilstības Ö deklarācija Õ apliecinājums

65.1. Katram mērinstrumentam, kas atbilst šīs direktīvas attiecīgajām prasībām, ražotājs piestiprina CE Ö zīmi Õ atbilstības marķējumu, Ö un Õ metroloģisko papildmarķējumu Ö , kā paredzēts šajā direktīvā Õ un 5. punktā minētās pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru, tai uzņemoties par to atbildību.

65.2. Ö Ražotājam rakstiski jāsagatavo Õ mērinstrumenta modeļa aAtbilstības Ö deklarācija Õ apliecinājums izstrādā , Ö un jāglabā tas kopā ar tehnisko dokumentāciju Õ tam jābūt pieejamam valsts iestāžu Ö vajadzībām Õ desmit gadus pēc pēdējā mērinstrumenta izgatavošanas ð laišanas tirgū ï. Tajā Ö Atbilstības deklarācijā Õ jānorāda mērinstrumenta modelis, uz kuru Ö tā Õ apliecinājums attiecas.

ò jauns

Atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Šīsā Ö deklarācijas Õ apliecinājuma kopiju pievieno katram mērinstrumentam, ko laiž tirgū. Ja vienam lietotājam piegādā lielu skaitu mērinstrumentu, šo prasību tomēr var attiecināt uz mērinstrumentu partiju vai sūtījumu kopumā, nevis uz katru atsevišķu mērinstrumentu.

6. Pilnvarotais pārstāvis

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

7. Ražotāja saistības, Ö kā noteikts 5. punktā Õ kas noteiktas 3. un 6.2. punktā, viņa uzdevumā un atbildībā var uzņemties pildīt pilnvarotais pārstāvis ð ar noteikumu, ka šīs saistības ir paredzētas pilnvarā ï .

ê 2004/22/EK

Ja ražotājs nav reģistrēts Kopienā un ja viņam nav pilnvarotā pārstāvja, saistības, kas noteiktas 3. un 6.2. punktā, uzņemas persona, kura mērinstrumentu laiž tirgū.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

3. B Ö MODULIS Õ PIELIKUMS. Ö ES Õ TIPA PĀRBAUDE

1. ‘ Ö1. “ES tipa Õ Modeļa pārbaude” ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, kuras gaitā Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde pārbauda mērinstrumenta tehnisko projektu, kā arī Ö pārliecinās un apstiprina Õ nodrošina un apliecina, ka Ö attiecīgā mērinstrumenta Õ tehniskais projekts atbilst attiecīgajām šīs direktīvas prasībām Ö , kas uz to attiecas Õ .

2. Ö ES tipa Õ Modeļa pārbaudi var veikt divējādi Ö kādā no turpmāk aprakstītajiem veidiem Õ.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Pilnvarotā iestāde Ö Paziņotā struktūra Õ lemj par tās atbilstošo veidu un vajadzīgajiem paraugiem:

ê 2004/22/EK (pielāgots)

         a) pārbauda pilnīgi pabeigtu mērinstrumentu, kas ir tipisks paredzamās produkcijas paraugs Ö (produkcijas tips) Õ ;

         b) pārbauda vienu vai vairākas kritiskas mērinstrumenta daļas, kas ir tipiski paredzamās produkcijas paraugi, kā arī novērtē citu mērinstrumenta daļu atbilstību tehniskajam projektam, izmantojot 3. punktā minēto tehnisko dokumentāciju un papildu pierādījumus, Ö kā arī pārbauda vienu vai vairākas būtiskas produkta, kas ir reprezentatīvs paredzamās produkcijas paraugs, detaļas (produkcijas tipa un projekta tipa kombināciju) Õ ;

         c) novērtē mērinstrumenta atbilstību tehniskajam projektam, pārbaudot 3. punktā minēto tehnisko dokumentāciju un papildu pierādījumus bez paša parauga pārbaudes Ö (projekta tips) Õ .

3. Ražotājs iesniedz Ö ES tipa Õ modeļa pārbaudes pieteikumu Ö tikai vienai Õ Ö paziņotajai struktūrai Õ pilnvarotajai iestādei pēc paša izvēles.

ê 2004/22/EK

Šajā pieteikumā jāietver:

ê 2004/22/EK (pielāgots)

– ražotāja vārds un uzvārds/nosaukums un ražotāja adrese, bet ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, tajā papildus jānorāda arī šīis pārstāvja vārds un uzvārds/nosaukums un viņa adrese;,

ê 2004/22/EK (pielāgots)

– rakstveida Ö paziņojums Õ apliecinājumam, ka šāds pieteikums nav iesniegts nevienai citai Ö paziņotajai struktūrai Õ pilnvarotajai iestādei;

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

– jābūt tehniskajai dokumentācijai, kas norādīta 1019. pantā. Šai Ö tehniskajai Õ dokumentācijai jābūt tādai, kas Ö dara iespējamu Õ ļauj novērtēt mērinstrumenta atbilstībasu attiecīgajām šīs direktīvas prasībām Ö novērtēšanu, Õ Ö un tajā jābūt atbilstīgai apdraudējuma(-u) analīzei un novērtējumam. Õ Ö Tehniskajā dokumentācijā jānorāda piemērojamās prasības un Õ Tajā jābūt informācijai par mērinstrumenta Ö projektu Õ konstrukciju, ražošanu un darbību, ciktāl tas attiecas uz šādu novērtēšanu.

Ö Tehniskajā dokumentācijā, ja vien tas iespējams, jāiekļauj vismaz šādi elementi: Õ

– tipiski paredzamās produkcijas paraugi. saskaņā ar pilnvarotās iestādes prasībām Ö Paziņotā struktūra Õ ð var pieprasīt papildu paraugus, ja tie vajadzīgi, lai veiktu testa programmu ï ;

– papildu pierādījumi Ö , kas apliecina Õ mērinstrumenta daļu tehniskāajam projektam atbilstību , ja nav paredzēts pievienot to paraugus. Šādos papildu pierādījumos jānorāda visi šim nolūkam izmantotie dokumenti, jo īpaši tad, ja attiecīgie 13. pantā minētie Ö saskaņotie standarti, normatīvie Õ dokumenti Ö un/vai tehniskās specifikācijas Õ nav piemērotasi pilnībā., un, Ö Šajos papildi pierādījumos Õ vajadzības gadījumā jāiekļauj testu rezultāti, kas iegūti attiecīgajā ražotāja laboratorijā vai citā testu laboratorijā ražotāja uzdevumā, viņam uzņemoties par to atbildību.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

4. Ö Paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde

ò jauns

attiecībā uz mērinstrumentu:

4.1. pārbauda tehnisko dokumentāciju un pierādījumus, lai novērtētu mērinstrumenta tehniskā projekta atbilstību;

ê 2004/22/EK (pielāgots)

attiecībā uz paraugu(-iem):

4.12. pārbauda tehnisko dokumentāciju, pārliecinās, ka šie paraugs(-i) ir izgatavots(-i) atbilstīgi Ö tehniskajai dokumentācijai Õ tai, un nosaka sastāvdaļas, kas projektētas saskaņā ar attiecīgajiem 13. pantā minētajiem Ö saskaņoto standartu, normatīvo Õ dokumentuiem Ö un/vai tehnisko specifikāciju piemērojamajiem noteikumiem Õ, kā arī sastāvdaļas, kuras projektētas, neņemot vērā attiecīgos minēto dokumentu Ö standartu Õ noteikumus;

4.23. veic attiecīgas pārbaudes un testus vai uztic to veikšanu citiem, lai pārliecinātos, ka ražotājs ir izvēlējies risinājumus, kas piedāvāti attiecīgajos Ö saskaņotajos standartos, normatīvajos Õ 13. pantā minētajos dokumentos Ö un/vai tehniskajās specifikācijās Õ, un tie ir pareizi īstenoti;

4.34. veic attiecīgas pārbaudes un testus vai uztic to veikšanu citiem, lai pārliecinātos, ka tad, ja ražotājs nav nolēmis izvēlēties Ö nav izmantoti Õ risinājumi, kas piedāvāti attiecīgajos 13. pantā minētajos Ö saskaņotajos standartos, normatīvajos Õ dokumentos Ö un/vai tehniskajās specifikācijās Õ, ražotāja izvēlētie risinājumi atbilst šīs direktīvas pamatprasībām;

4.45. vienojas ar pieteikuma iesniedzēju Ö ražotāju Õ par vietu, kur tiks veiktas šīs pārbaudes un testi.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

attiecībāKas attiecas uz citām mērinstrumenta daļām:

4.56. pilnvarotā iestāde Ö paziņotā struktūra Õ pārbauda to tehnisko dokumentāciju un papildu pierādījumus, lai novērtētu citu mērinstrumenta daļu Ö tehniskā projekta Õ atbilstību tehniskajam projektam;

Kas attiecas uz ražošanas procesu:

4.6. pilnvarotā iestāde pārbauda tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos, ka ražotājs spēj paša spēkiem nodrošināt atbilstīgu produkciju.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

5.1. Pilnvarotā iestāde Ö Paziņotā struktūra Õ izstrādā novērtējuma ziņojumu, kurā uzskaita pasākumus, kas veikti saskaņā ar 4. punktu, un šo pasākumu rezultātus. Neierobežojot 12. panta 8. punktu Ö savus pienākumus pret paziņojošām iestādēm Õ , pilnvarotā iestāde Ö paziņotā struktūra Õ drīkst pilnīgi vai daļēji izpaust šā ziņojuma saturu tikai ar ražotāja piekrišanu.

5.26. Ja tehniskais projekts Ö tips Õ atbilst šīs direktīvas prasībām attiecībā uz mērinstrumentiem, pilnvarotā iestāde Ö paziņotā struktūra Õ izsniedz ražotājam EK modeļa Ö ES tipa Õ pārbaudes sertifikātu. Šajā sertifikātā jānorāda ražotāja vārds un uzvārds/nosaukums un ražotāja adrese un attiecīgā gadījumā arī viņa pilnvarotais pārstāvja vārds un uzvārds/nosaukums un adrese, pārbaudes secinājumi, tā derīguma nosacījumi (ja tādi ir) un dati, kas vajadzīgi mērinstrumenta Ö apstiprinātā tipa Õ identificēšanai. Sertifikātam var būt viens vai vairāki pielikumi.

Sertifikātā un tā pielikumos jābūt visai informācijai, kas Ö ļauj novērtēt izgatavoto mērinstrumentu Õ nepieciešama atbilstību novērtēšanai Ö pārbaudītajam tipam un ļauj veikt pārbaudi Õ ekspluatācijas kontrolei Ö laikā Õ. Lai būtu iespējams novērtēt izgatavoto mērinstrumentu atbilstību pārbaudītajam Ö tipam Õ modelim attiecībā uz metroloģisko rādījumu reproducējamību, ja tie ir pareizi noregulēti, pielietojot atbilstošus līdzekļus, jo īpaši jānorāda šāda informācija:

ê 2004/22/EK (pielāgots)

– mērinstrumenta Ö tipa Õ modeļa metroloģiskie raksturlielumi;

– pasākumi, kas vajadzīgi mērinstrumentu integritātes nodrošināšanai (plombēšana, programmatūras identifikācija u. tml.);

– informācija par citām sastāvdaļām, kas vajadzīgas, lai identificētu mērinstrumentus un pārbaudītu to ārējā izskata atbilstību Ö tipam Õ modelim;

– ja vajag, jebkura konkrēta informācija, kas nepieciešama izgatavoto mērinstrumentu raksturlielumu pārbaudei;

– ja tā ir kompleksa daļa, visa vajadzīgā informācija, kas ļauj pārliecināties par tā savietojamību ar citām kompleksa daļām vai mērinstrumentiem.

Sertifikāts ir derīgs desmit gadus no tās izsniegšanas dienas, un šo termiņu var vairākkārt pagarināt par desmit gadiem katru reizi.

ò jauns

Ja tips neatbilst piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, paziņotā struktūra atsaka izdot ES tipa pārbaudes sertifikātu un attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju par šo lēmumu, sniedzot sīku atteikuma pamatojumu.

7. Paziņotā struktūra seko līdzi vispārpieņemto standartu pārmaiņām, kas norāda, ka apstiprinātais tips varētu neatbilst piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, un nosaka, vai šādu pārmaiņu rezultātā ir nepieciešama sīkāka izpēte. Ja šāda izpēte ir nepieciešama, paziņotā struktūra par to informē ražotāju.

ê 2004/22/EK

5.3. Pilnvarotā iestāde šajā sakarā sagatavo novērtējuma ziņojumu, kam jābūt pieejamam izraudzītājai dalībvalstij.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

68. Ražotājam jāinformē Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde, kurā glabājas tehniskā dokumentācija par EK modeļa Ö ES tipa Õ pārbaudes sertifikātu, par visām Ö apstiprinātā tipa Õ izmaiņām, kas var ietekmēt mērinstrumenta atbilstību Ö šīs direktīvas Õ pamatprasībām vai sertifikāta derīguma nosacījumus. Šādas izmaiņas paredz papildu apstiprinājumu, ko pievieno kā papildinājumu sākotnējam EK modeļa Ö ES tipa Õ pārbaudes sertifikātam.

79. Ikvienai pilnvarotajai iestādei uzreiz jāinformē izraudzītāja dalībvalsts par: Ö iestādes, kas to paziņojušas par Õ

izsniegtajiem EK modeļa Ö ES tipa Õ pārbaudes sertifikātiem un Ö /vai Õ to pielikumiem,

Ö visiem to Õ iepriekš izsniegto sertifikātu papildinājumiem un grozījumiem Ö , ko tā ir izsniegusi Õ.

ò jauns

vai anulējusi, un periodiski vai pēc pieprasījuma iesniedz iestādēm, kas to paziņojušas, sertifikātu un/vai to papildinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti vai kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

Komisija, dalībvalstis un pārējās paziņotās struktūras, iesniedzot pieprasījumu, var saņemt ES tipa pārbaudes sertifikātu un/vai to papildinājumu kopijas. Pēc pieprasījuma Komisija un dalībvalstis var saņemt tehniskās dokumentācijas un paziņotās struktūras veikto pārbaužu rezultātu kopijas.

ê 2004/22/EK

Ikvienai pilnvarotajai iestādei uzreiz jāinformē izraudzītāja dalībvalsts par EK modeļa pārbaudes sertifikātu atsaukšanu.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

Pilnvarotā iestāde Ö Paziņotā struktūra Õ glabā Ö uzglabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu, kā arī Õ tehniskās dokumentācijas, tostarp ražotāja iesniegto dokumentu, Ö kopiju Õ kamēr nav beidzies Ö līdz Õ sertifikāta derīguma termiņa Ö beigām Õ.

89. Ražotājam 10 gadus pēc pēdējā mērinstrumenta izgatavošanas ð laišanas tirgū ï Ö valsts iestāžu vajadzībām Õ kopā ar tehnisko dokumentāciju jāglabā EK modeļa Ö ES tipa Õ pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu kopija.

910. Ražotāja pilnvarotais pārstāvis var iesniegt 3. punktā minēto pieteikumu un var uzņemties pildīt 6. un 8. punktā minētās saistības Ö , kā noteikts 7. un 9. punktā ar noteikumu, ka tās ir paredzētas pilnvarā Õ . Ja ražotājs nav reģistrēts Kopienā un ja viņam nav pilnvarotā pārstāvja, pienākumu nodrošināt pēc pieprasījuma pieeju tehniskajai dokumentācijai uzņemas ražotāja izraudzītā persona.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

4. C Ö MODULIS Õ PIELIKUMS.

APLIECINĀJUMS PAR ATBILSTĪB Ö TIPAM Õ MODELIM, PAMATOJOTIES UZ IEKŠĒJO RAŽOŠANAS KONTROLI

1. “Apliecinājums par Aatbilstība Ö tipam Õ modelim, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli”, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, kuras gaitā ražotājs izpilda šajā pielikumā 2. un 3. punktā norādītās saistības, kā arī nodrošina un apliecina, ka attiecīgais mērinstruments atbilst EK modeļa Ö ES tipa Õ pārbaudes sertifikātā aprakstītajam Ö tipam Õ modelim un atbilst attiecīgajām šīs direktīvas prasībām Ö , kas uz to attiecas Õ .

2. Ražošana

2. Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai Ö ražošanas process un tā pārraudzība Õ nodrošinātu izgatavoto mērinstrumentu atbilstību EK modeļa Ö ES tipa Õ pārbaudes sertifikātā aprakstītajam modelim Ö apstiprinātajam tipam Õ un attiecīgajām šīs direktīvas prasībām Ö , kas uz tiem attiecas Õ.

3. Rakstveida Ö Atbilstības marķējums un Õ atbilstības Ö deklarācija Õ apliecinājums

3.1. Ražotājam jāpiestiprina CE Ö zīme Õ atbilstības marķējums un metroloģiskais papildmarķējums Ö , kā paredzēts šajā direktīvā, Õ katram mērinstrumentam, kas atbilst EK modeļa Ö ES tipa Õ pārbaudes sertifikātā aprakstītajam modelim Ö tipam Õ un attiecīgajām Ö piemērojamām Õ šīs direktīvas prasībām.

3.2. Ö Ražotājam rakstiski jāsagatavo Õ mērinstrumenta modeļa aAtbilstības Ö deklarācija Õ apliecinājums izstrādā , Ö un jāglabā tā Õ tam jābūt pieejamam valsts iestāžu vajadzībām 10 gadus pēc pēdējā mērinstrumenta izgatavošanas ð laišanas tirgū ï . Tajā Ö Atbilstības deklarācijā Õ jānorāda mērinstrumenta modelis, uz kuru Ö tā Õ apliecinājums attiecas.

ò jauns

Atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Šīsā Ö deklarācijas Õ apliecinājuma kopiju pievieno katram mērinstrumentam, ko laiž tirgū. Ja vienam lietotājam piegādā lielu skaitu mērinstrumentu, šo prasību tomēr var attiecināt uz mērinstrumentu partiju vai sūtījumu kopumā, nevis uz katru atsevišķu mērinstrumentu.

4. Pilnvarotais pārstāvis

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

4. Ražotāja saistības, Ö kā noteikts 3. punktā Õ kas noteiktas 3.2. punktā, viņa uzdevumā un atbildībā var uzņemties pildīt pilnvarotais pārstāvis ð ar noteikumu, ka šīs saistības ir paredzētas pilnvarā ï .

ê 2004/22/EK

Ja ražotājs nav reģistrēts Kopienā un ja viņam nav pilnvarotā pārstāvja, 3.2. punktā minētās saistības uzņemas pildīt persona, kas mērinstrumentu laiž tirgū.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

5. C21 Ö MODULIS Õ PIELIKUMS.

APLIECINĀJUMS PAR ATBILSTĪBA Ö TIPAM Õ MODELIM, PAMATOJOTIES UZ IEKŠĒJO RAŽOŠANAS KONTROLI UN RAŽOJUMA PĀRBAUDĒM, KO VEIKUSI PILNVAROTĀ IESTĀDE Ö UZRAUDZĪTAS MĒRINSTRUMENTU PĀRBAUDES PĒC NEJAUŠI IZVĒLĒTIEM INTERVĀLIEM Õ

1. “Apliecinājums par Aatbilstību Ö tipam Õ modelim, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli un Ö uzraudzītas mērinstrumentu pārbaudes pēc nejauši izvēlētiem intervāliem Õ ražojuma pārbaudēm, ko veikusi pilnvarotā iestāde”, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, kuras gaitā ražotājs izpilda šajā pielikumā 2., 3. un 4. punktā norādītās saistības, kā arī Ö uz savu atbildību Õ nodrošina un apliecina, ka attiecīgais mērinstruments atbilst EK modeļa Ö ES tipa Õ pārbaudes sertifikātā aprakstītajam Ö tipam Õ modelim un atbilst attiecīgajām šīs direktīvas prasībām Ö , kas uz to attiecas Õ .

2. Ražošana

2. Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai Ö ražošanas process un tā uzraudzība Õ nodrošinātu izgatavoto mērinstrumentu atbilstību Ö ES tipa Õ EK modeļa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam Ö tipam Õ modelim un attiecīgajām šīs direktīvas prasībām.

3. Produkta Ö Mērinstrumenta Õ pārbaudes

3. Ražotāja izraudzīta Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde veic ražojuma Ö mērinstrumenta Õ pārbaudes vai uztic to veikšanu citiem, ievērojot tās Ö struktūras Õ noteikto pārbaužu biežumu, lai pārliecinātos par ražojuma Ö mērinstrumentu Õ iekšējo pārbaužu kvalitāti, un cita starpā ņemot vērā mērinstrumentu tehnoloģisko sarežģītību un ražošanas apjomus. Lai pārbaudītu ražojuma Ö mērinstrumenta Õ atbilstību Ö ES tipa Õ EK modeļa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam Ö tipam Õ modelim un attiecīgajām šīs direktīvas prasībām, ir jāpārbauda galaproduktu Ö izgatavotu mērinstrumentu Õ attiecīgie kontrolparaugi, kurus pirms to laišanas tirgū Ö ražošanas vietā Õ ņēmusi pilnvarotā iestāde, kā arī jāveic vajadzīgie testi, kas norādīti attiecīgajās 13. pantā minētajos Ö saskaņoto standartu daļās, normatīvajos Õ dokumentos Ö un/vai tehniskajās specifikācijās Õ, vai līdzvērtīgi testi. Ja nav atbilstošu dokumentu, attiecīgā pilnvarotā iestāde lemj par to, kādi testi jāveic.

Ja atbilstošs mērinstrumentu skaits šajos kontrolparaugos neatbilst pieņemamam kvalitātes līmenim, pilnvarotā iestāde Ö paziņotā struktūra Õ veic vajadzīgos pasākumus.

ò jauns

Piemērojamās paraugu ņemšanas procedūras nolūks ir noteikt, vai konkrētais mērinstrumenta ražošanas process notiek pieņemamās robežās, lai tādējādi nodrošinātu mērinstrumenta atbilstību.

Ja pārbaudes veic paziņotā struktūra, ražotājs uz šīs paziņotās struktūras atbildību ražošanas procesā uzliek paziņotās struktūras identifikācijas numuru.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

4. Ö Atbilstības marķējums un Õ Rakstveida atbilstības Ö deklarācija Õ apliecinājums

4.1. Katram mērinstrumentam, kas atbilst EK modeļa Ö ES tipa Õ pārbaudes sertifikātā aprakstītajam modelim Ö tipam Õ un attiecīgajām Ö piemērojamām Õ šīs direktīvas prasībām, ražotājs piestiprina CE Ö zīmi Õ atbilstības marķējumu, metroloģisko papildmarķējumu un 3. punktā minētās pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru, tai uzņemoties par to atbildību Ö , kā paredzēts šajā direktīvā Õ.

4.2. Ö Ražotājs Õ Katram mērinstrumenta Ö tipam Õ modelim izstrādā atbilstības Ö deklarāciju Õ apliecinājumu, un Ö uzglabā to Õ tam jābūt pieejamam valsts iestāžu Ö vajadzībām Õ 10 gadus pēc pēdējā mērinstrumenta izgatavošanas ð laišanas tirgū ï. Tajā Ö Atbilstības deklarācijā Õ jānorāda mērinstrumenta modelis, uz kuru Ö tā Õ tas attiecas.

ò jauns

Atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Šīsā Ö deklarācijas Õ apliecinājuma kopiju pievieno katram mērinstrumentam, ko laiž tirgū. Ja vienam lietotājam piegādā lielu skaitu mērinstrumentu, šo prasību tomēr var attiecināt uz mērinstrumentu partiju vai sūtījumu kopumā, nevis uz katru atsevišķu mērinstrumentu.

5. Pilnvarotais pārstāvis

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

5. Ražotāja saistības, Ö kā noteikts 4. punktā Õ kas noteiktas 4.2. punktā, viņa uzdevumā un atbildībā var uzņemties pildīt pilnvarotais pārstāvis ð ar noteikumu, ka šīs saistības ir paredzētas pilnvarā ï .

ê 2004/22/EK

Ja ražotājs nav reģistrēts Kopienā un ja viņam nav pilnvarotā pārstāvja, 4.2. punktā minētās saistības uzņemas pildīt persona, kas mērinstrumentu laiž tirgū.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

6. D Ö MODULIS Õ PIELIKUMS.

APLIECINĀJUMS PAR ATBILSTĪBA Ö TIPAM Õ MODELIM, PAMATOJOTIES UZ RAŽOŠANAS PROCESA KVALITĀTES NODROŠINĀŠANU

1. “Apliecinājums par Aatbilstība Ö tipam Õ modelim, pamatojoties uz ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšanu”, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, kuras gaitā ražotājs izpilda šajā pielikumā 2. un 5. punktā norādītās saistības, kā arī Ö uz savu atbildību Õ nodrošina un apliecina, ka attiecīgais mērinstruments atbilst Ö ES tipa Õ EK modeļa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam Ö tipam Õ modelim un atbilst attiecīgajām šīs direktīvas prasībām Ö , kas uz to attiecas Õ .

2. Ražošana

2. Ražotājam jāievieš apstiprināta kvalitātes nodrošināšanas sistēma saskaņā ar 3. punktu, veicot attiecīgo mērinstrumentu ražošanu, ražojumu Ö mērinstrumentu Õ galīgo pārbaudi un testēšanu, un jāveic tās uzraudzība, kā tas noteikts 4. punktā.

3. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

3.1. Ražotājam jāiesniedz Ö paziņotajai struktūrai Õ pilnvarotajai iestādei pēc paša izvēles pieteikums Ö attiecīgo mērinstrumentu Õ kvalitātes nodrošināšanas sistēmas novērtēšanai.

ê 2004/22/EK

Šajā pieteikumā jāietver:

ò jauns

– ražotāja nosaukums un adrese un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, jānorāda arī šā pārstāvja vārds, uzvārds/nosaukums un adrese;

– rakstisks paziņojums, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts citai paziņotajai struktūrai;

ê 2004/22/EK

– visa informācija, kas attiecas uz paredzēto mērinstrumentu kategoriju;

– kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija

ê 2004/22/EK (pielāgots)

– apstiprinātā modeļa tehniskā dokumentācija un Ö ES tipa Õ EK modeļa pārbaudes sertifikāta kopija.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

3.2. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas mērķis ir panākt mērinstrumentu atbilstību Ö ES tipa Õ EK modeļa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam Ö tipam Õ modelim un attiecīgajām šīs direktīvas prasībām Ö , kas uz tiem attiecas Õ.

Visi ražotāja ieviestie principi, prasības un noteikumi sistemātiski un kārtīgi jādokumentē rakstveida darbības plānu, procedūru un norādījumu veidā. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācijai ir jārada vienota izpratne par kvalitātes nodrošināšanas programmām, plāniem, rokasgrāmatām un uzskaites datiem.

Tajā cita starpā atbilstoši jāapraksta:

– kvalitātes nodrošināšanas mērķi un vadības organizatoriskā struktūra, pienākumi un pilnvaras saistībā ar ražojumu Ö mērinstrumenta Õ kvalitātes nodrošināšanu;

– Ö attiecīgie Õ izmantojamie ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas paņēmieni, procesi un regulāri veicamie pasākumi;

– pārbaudes un testi, kas veicami pirms un pēc ražošanas, kā arī tās gaitā, un to biežums;

– kvalitātes pārbaudes dati, piemēram, pārbaužu Ö ziņojumi Õ protokoli un testu dati, kalibrēšanas dati, ziņojumi par attiecīgā personāla kvalifikāciju u.tml.;

– paņēmieni, ar kādiem kontrolē Ö uzrauga Õ paredzēto ražojuma Ö mērinstrumentu Õ kvalitāti un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīvu darbību.

3.3. Pilnvarotajai iestādei Ö Paziņotajai struktūrai Õ jāizvērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēma, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām.

Tā pieņem, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma atbilst šīm Ö minētajām Õ prasībām, ja tā Ö atbilstības nodrošināšanas sistēmas elementi Õ atbilst attiecīgajām valsts standarta specifikācijām, ar kurām īstenots attiecīgais saskaņotais standarts, tiklīdz ir publicētas norādes uz šo standartu Ö un/vai tehniskās specifikācijas Õ .

Ö Vismaz vienam revīzijas grupas loceklim Õ Kontroles grupai jābūt pieredzei ne tikai kvalitātes vadības sistēmu novērtēšanā, bet arī attiecīgajā Ö mērinstrumenta Õ metroloģijas un mērinstrumentu tehnoloģijas Ö novērtēšanas Õ jomā, kā arī zināšanām par spēkā esošajām šīs direktīvas prasībām. Novērtēšanas procedūra Ö Revīzija Õ paredz arī ražotnes apmeklējumu Ö novērtēšanas Õ pārbaudes nolūkā.

ò jauns

Revīzijas grupa izskata 3.1. punkta piektajā ievilkumā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt šīs direktīvas atbilstīgās prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes ar nolūku nodrošināt mērinstrumenta atbilstību minētajām prasībām.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Par pieņemto lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā jāietver pārbaudes Ö revīzijas Õ secinājumi un sniegtā novērtējuma pamatojums.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

3.4. Ražotājam jāapņemas pildīt saistības attiecībā uz apstiprināto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kā arī jānodrošina tās atbilstošs un efektīvs darbs.

3.5. Ražotājam jāinformē Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izmaiņām.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Pilnvarotā iestāde Ö Paziņotā struktūra Õ novērtē Ö jebkuras Õ piedāvātās izmaiņas un lemj par to, vai Ö grozītā Õ kvalitātes nodrošināšanas sistēma pēc šīm izmaiņām joprojām atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām vai tai būs vajadzīga atkārtots novērtējums Ö pārvērtēšana Õ.

Par savu lēmumu tai jāpaziņo ražotājam. Paziņojumā jāietver pārbaudes secinājumi un sniegtā novērtējuma pamatojums.

4. Uzraudzība, par kuru atbild Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde

4.1. Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs Ö pienācīgi Õ pilda Ö pienākumus Õ savas saistības attiecībā uz apstiprināto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

4.2. Ražotājs Ö novērtēšanas nolūkā Õ nodrošina Ö paziņotās struktūras Õ pilnvarotās iestādes pārstāvjiem Ö pieeju Õ iekļūšanu ražošanas, pārbaužu un testēšanasu telpām, kā arī noliktavām pārbaudes nolūkā un iepazīstina viņus ar Ö sniedz Õ visu vajadzīgo informāciju, proti, par:

ê 2004/22/EK

– kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju,

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

– kvalitātes pārbaudes datiem, piemēram, pārbaužu Ö ziņojumiem Õ protokoliem un testu datiem, kalibrēšanas datiem, ziņojumiem par attiecīgo darbinieku kvalifikāciju u.tml.

4.3. Pilnvarotā iestāde Ö Paziņotā struktūra Õ periodiski veic Ö revīzijas Õ kontroles, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un izmanto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam ziņojumu par Ö revīziju Õ kontroli.

4.4. Pilnvarotās iestādes Ö Paziņotās struktūras Õ pārstāvji turklāt var apmeklēt ražotāju bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde vajadzības gadījumā var veikt ražojumu Ö mērinstrumentu Õ testus vai uzdot to veikšanu citiem, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Tai Ö Paziņotajai struktūrai Õ jāiesniedz ražotājam apmeklējuma Ö ziņojums Õ protokols un, ja ir veikti testi, arī testu Ö ziņojums Õ protokols.

5. Rakstveida Ö Atbilstības marķējums un Õ atbilstības Ö deklarācija Õ apliecinājums

5.1. Katram mērinstrumentam, kas atbilst Ö ES tipa Õ EK modeļa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam Ö tipam Õ modelim un attiecīgajām Ö piemērojamām Õ šīs direktīvas prasībām, ražotājs piestiprina CE Ö zīmi Õ atbilstības marķējumu, Ö un Õ metroloģisko papildmarķējumu Ö , kā paredzēts šajā direktīvā, Õ un 3.1. punktā minētās pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru, tai uzņemoties par to atbildību.

5.2. Ö Ražotājs Õ kKatram mērinstrumenta modelim Ö sagatavo rakstisku Õ izstrādā atbilstības Ö deklarāciju Õ apliecinājumu, un tam jābūt pieejamam Ö uzglabā to Õ valsts iestāžu Ö vajadzībām Õ 10 gadus pēc pēdējā mērinstrumenta izgatavošanas ð laišanas tirgū ï . Tajā Ö Atbilstības deklarācijā Õ jānorāda mērinstrumenta modelis, uz kuru Ö tā Õ tas attiecas.

ò jauns

Atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Šīsā Ö deklarācijas Õ apliecinājuma kopiju pievieno katram mērinstrumentam, ko laiž tirgū. Ja vienam lietotājam piegādā lielu skaitu mērinstrumentu, šo prasību tomēr var attiecināt uz mērinstrumentu partiju vai sūtījumu kopumā, nevis uz katru atsevišķu mērinstrumentu.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

6. Ražotājam Ö vismaz Õ 10 gadus pēc pēdējā mērinstrumenta izgatavošanas ð laišanas tirgū ï jānodrošina valsts iestādēm pieeja:

ê 2004/22/EK (pielāgots)

– dokumentācijai, kas minēta 3.1. punktāa otrajā ievilkumā;,

ê 2004/22/EK (pielāgots)

– apstiprinātajām izmaiņām, kas minētas 3.5. punktā;,

– pilnvarotās iestādes Ö paziņotās struktūras Õ lēmumiem un ziņojumiem, kas minēti 3.5., 4.3. un 4.4. punktā.

ê 2004/22/EK

7. Katra pilnvarotā iestāde periodiski iepazīstina izraudzītāju dalībvalsti ar sarakstu, kurā norādīti visi kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprināšanas vai noraidīšanas gadījumi un uzreiz ziņo dalībvalstij, kas to izraudzījusi, par kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājuma atsaukšanu.

ò jauns

7. Katra paziņotā struktūra nekavējoties informē to paziņojošās iestādes par visiem izdotajiem vai atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma dara pieejamu to paziņojošām iestādēm tādu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti, kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

8. Pilnvarotais pārstāvis

8. Ražotāja saistības, kas noteiktas 3.1., 3.5., 5.2. un 6. punktā, viņa uzdevumā un atbildībā var uzņemties pildīt pilnvarotais pārstāvis ð ar noteikumu, ka šīs saistības ir paredzētas pilnvarā ï .

7. D1 Ö MODULIS Õ PIELIKUMS.

ATBILSTĪBAS APLIECINĀJUMS, KAS PAMATOJAS UZ RAŽOŠANAS PROCESA KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAU

1. “Atbilstības apliecinājums, kas pamatojas uz Rražošanas procesa kvalitātes nodrošināšanau” ir atbilstības novērtēšanas procedūra, kuras gaitā ražotājs, kas izpilda šajā pielikumā 2., 4. un 7. punktā norādītās saistības, Ö uz savu atbildību Õ nodrošina un apliecina, ka minētie mērinstrumenti atbilst attiecīgajām šīs direktīvas prasībām Ö , kas uz tiem attiecas Õ.

2. Tehniskā dokumentācija

2. Ražotājam jāsagatavo 1019. pantā norādītā tehniskā dokumentācija. Šī dokumentācija ļauj novērtēt Ö dara iespējamu Õ mērinstrumenta atbilstībasu attiecīgajām šīs direktīvas prasībām. Ö novērtēšanu Õ Ö un tajā jābūt atbilstīgai apdraudējuma(-u) analīzei un novērtējumam. Tehniskajā dokumentācijā jānorāda piemērojamās prasības un Õ Tajā jābūt informācijai par mērinstrumenta Ö projektu Õ konstrukciju Ö , ražošanu Õ un darbību, ciktāl tas attiecas uz šādu novērtēšanu.

3. Ražotājam 10 gadus pēc pēdējā mērinstrumenta izgatavošanas ð laišanas tirgū ï jānodrošina valsts iestādēm pieeja šādai tehniskajai dokumentācijai.

4. Ražošana

4. Ražotājam jāievieš apstiprināta kvalitātes nodrošināšanas sistēma saskaņā ar 5. punktu, veicot attiecīgo mērinstrumentu ražošanu, ražojumu Ö mērinstrumentu Õ galīgo pārbaudi un testēšanu, un jāveic tās uzraudzība, kā tas noteikts 6. punktā.

5. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

5.1. Ražotājam jāiesniedz Ö paziņotajai struktūrai Õ pilnvarotajai iestādei pēc paša izvēles pieteikums Ö attiecīgo mērinstrumentu Õ kvalitātes nodrošināšanas sistēmas novērtēšanai.

ê 2004/22/EK

Šajā pieteikumā jāietver:

ò jauns

– ražotāja nosaukums un adrese un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, jānorāda arī šā pārstāvja vārds, uzvārds/nosaukums un adrese;

– rakstisks paziņojums, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts citai paziņotajai struktūrai;

ê 2004/22/EK

– visa informācija, kas attiecas uz paredzēto mērinstrumentu kategoriju;

– kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija

– tehniskā dokumentācija, kas minēta 2. punktā.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

5.2. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas mērķis ir panākt mērinstrumentu atbilstību attiecīgajām šīs direktīvas prasībām Ö , kas uz tiem attiecas Õ .

Visi ražotāja pieņemtie principi, prasības un noteikumi sistemātiski un kārtīgi jādokumentē rakstveida darbības plānu, procedūru un norādījumu veidā. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācijai ir jārada vienota izpratne par kvalitātes nodrošināšanas programmām, plāniem, rokasgrāmatām un uzskaites datiem.

Tajā cita starpā jāietver atbilstošs apraksts par:

– kvalitātes nodrošināšanas mērķiem un vadības organizatorisko struktūru, pienākumiem un pilnvarām saistībā ar ražojumu Ö mērinstrumentu Õ kvalitātes nodrošināšanu;

– Ö attiecīgajiem Õ izmantojamiem ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas paņēmieniem, procesiem un regulāri veicamajiem pasākumiem;

ê 2004/22/EK

– pārbaudēm un testiem, kas veicami pirms un pēc ražošanas, kā arī tās gaitā, un to biežums;

ê 2004/22/EK (pielāgots)

– kvalitātes pārbaudes datiem, piemēram, pārbaužu Ö ziņojumiem Õ protokoliem un testu datiem, kalibrēšanas datiem, ziņojumiem par attiecīgo darbinieku kvalifikāciju u. tml.;

– paņēmieniem, ar kādiem Ö uzrauga Õ kontrolē paredzēto ražojuma Ö mērinstrumentu Õ kvalitāti un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektivitāti.

5.3. Pilnvarotajai iestādei Ö Paziņotajai struktūrai Õ jāizvērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēma, lai noteiktu, vai tā atbilst 5.2. punktā minētajām prasībām.

Tā pieņem, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēmas Ö elementi Õ atbilst šīm Ö minētajām Õ prasībām, ja tā atbilst attiecīgajām valsts standarta specifikācijām, ar kurām īstenots attiecīgais saskaņotais standarts Ö un/vai tehniskās specifikācijas Õ , tiklīdz ir publicētas norādes uz šo standartu.

Ö Vismaz vienam revīzijas grupas loceklim Õ Kontroles grupai jābūt pieredzei ne tikai kvalitātes vadības sistēmu novērtēšanā, bet arī attiecīgajā Ö mērinstrumenta Õ metroloģijas un mērinstrumentu tehnoloģijas Ö novērtēšanas Õ jomā, kā arī zināšanām par spēkā esošajām šīs direktīvas prasībām. Novērtēšanas procedūra Ö Revīzija Õ paredz arī ražotnes apmeklējumu Ö novērtēšanas Õ pārbaudes nolūkā.

ò jauns

Revīzijas grupa izskata 2. punktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt šīs direktīvas atbilstīgās prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes ar nolūku nodrošināt mērinstrumenta atbilstību minētajām prasībām.

ê 2004/22/EK

Par pieņemto lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā jāietver pārbaudes secinājumi un sniegtā novērtējuma pamatojums.

5.4. Ražotājam jāapņemas pildīt saistības attiecībā uz apstiprināto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kā arī jānodrošina tās atbilstošs un efektīvs darbs.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

5.5. Ražotājam periodiski jāinformē Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izmaiņām.

Pilnvarotā iestāde Ö Paziņotā struktūra Õ izvērtē Ö jebkuras Õ piedāvātās izmaiņas un lemj par to, vai Ö grozītā Õ kvalitātes nodrošināšanas sistēma pēc šīm izmaiņām joprojām atbilst 5.2. punktā minētajām prasībām vai tai būs vajadzīga Ö pārvērtēšana Õ atkārtots novērtējums.

Par savu lēmumu tai jāpaziņo ražotājam. Paziņojumā jāietver pārbaudes secinājumi un sniegtā novērtējuma pamatojums.

6. Uzraudzība, par kuru atbild Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde

6.1. Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs Ö pienācīgi Õ pilda Ö pienākumus Õ savas saistības attiecībā uz apstiprināto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

6.2. Ražotājs Ö novērtēšanas nolūkā Õ nodrošina Ö paziņotās struktūras Õ pilnvarotās iestādes pārstāvjiem Ö pieeju Õ iekļūšanu ražošanas, pārbaužu un testēšanasu telpām, kā arī noliktavām pārbaudes nolūkā un iepazīstina viņus ar Ö sniedz Õ visu vajadzīgo informāciju, proti, par:

ê 2004/22/EK

– kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

– tehnisko dokumentāciju, kas minēta 2. punktā.

– kvalitātes pārbaudes datiem, piemēram, pārbaužu Ö ziņojumiem Õ protokoliem un testu datiem, kalibrēšanas datiem, ziņojumiem par attiecīgo darbinieku kvalifikāciju u. tml.

6.3. Pilnvarotā iestāde Ö Paziņotā struktūra Õ periodiski veic Ö revīzijas Õ kontroles, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un izmanto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam ziņojumu par Ö revīziju Õ kontroli.

6.4. Pilnvarotās iestādes Ö Paziņotās struktūras Õ pārstāvji turklāt var apmeklēt ražotāju bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde vajadzības gadījumā var veikt ražojumu Ö mērinstrumentu Õ testus vai uzdot to veikšanu citiem, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Tai Ö Paziņotajai struktūrai Õ jāiesniedz ražotājam apmeklējuma Ö ziņojums Õ protokols un, ja ir veikti testi, arī testu Ö ziņojums Õ protokols.

7. Rakstveida Ö Atbilstības marķējums un Õ atbilstības Ö deklarācija Õ apliecinājums

7.1. Katram mērinstrumentam, kas atbilst attiecīgajām Ö piemērojamām Õ šīs direktīvas prasībām, ražotājs piestiprina CE Ö zīmi Õ atbilstības marķējumu, metroloģisko papildmarķējumu Ö , kā paredzēts šajā direktīvā, Õ un 5.1. punktā minētās Ö paziņotās struktūras Õ pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru, tai uzņemoties par to atbildību.

7.2. Ö Ražotājs Õ kKatram mērinstrumenta modelim izstrādā Ö sagatavo Õ atbilstības Ö deklarāciju Õ apliecinājumu, un taim jābūt pieejamai valsts iestādēm 10 gadus pēc pēdējā mērinstrumenta izgatavošanas ð laišanas tirgū ï . Tajā Ö Atbilstības deklarācijā Õ jānorāda mērinstrumenta modelis, uz kuru Ö tā Õ apliecinājums attiecas.

ò jauns

Atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Šīsā Ö deklarācijas Õ apliecinājuma kopiju pievieno katram mērinstrumentam, ko laiž tirgū. Ja vienam lietotājam piegādā lielu skaitu mērinstrumentu, šo prasību tomēr var attiecināt uz mērinstrumentu partiju vai sūtījumu kopumā, nevis uz katru atsevišķu mērinstrumentu.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

8. Ražotājam Ö vismaz Õ 10 gadus pēc pēdējā mērinstrumenta izgatavošanas ð laišanas tirgū ï jānodrošina valsts iestādēm pieeja:

– dokumentācijai, kas minēta 5.1. punktāa otrajā ievilkumā;,

– apstiprinātajām izmaiņām, kas minētas 5.5. punktā;,

– pilnvarotās iestādes Ö paziņotās struktūras Õ lēmumiem un ziņojumiem, kas minēti 5.5., 6.3. un 6.4. punktā.

ê 2004/22/EK

9. Katra pilnvarotā iestāde periodiski iepazīstina izraudzītāju dalībvalsti ar sarakstu, kurā norādīti visi kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprināšanas vai noraidīšanas gadījumi un uzreiz ziņo dalībvalstij, kas to izraudzījusi, par kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājuma atsaukšanu.

ò jauns

9. Katra paziņotā struktūra nekavējoties informē to paziņojošās iestādes par visiem izdotajiem vai atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma dara pieejamu to paziņojošām iestādēm tādu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti, kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

10. Pilnvarotais pārstāvis

10. Ražotāja saistības, kas noteiktas 3., 5.1., 5.5., 7.2. un 8. punktā, viņa uzdevumā un atbildībā var uzņemties pildīt pilnvarotais pārstāvis ð ar noteikumu, ka šīs saistības ir paredzētas pilnvarā ï .

8. E Ö MODULIS Õ PIELIKUMS.

APLIECINĀJUMS PAR ATBILSTĪBAU Ö TIPAM Õ MODELIM, PAMATOJOTIES UZ Ö MĒRINSTRUMENTA Õ GALAPRODUKTA KVALITĀTES NODROŠINĀŠANU

1. “Apliecinājums par Aatbilstība Ö tipam Õ modelim, pamatojoties uz Ö mērinstrumenta Õ galaprodukta kvalitātes nodrošināšanu”, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, kuras gaitā ražotājs izpilda šajā pielikumā 2. un 5. punktā norādītās saistības, kā arī Ö uz savu atbildību Õ nodrošina un apliecina, ka attiecīgais mērinstruments atbilst EK modeļa Ö ES tipa Õ pārbaudes sertifikātā aprakstītajam Ö tipam Õ modelim un atbilst attiecīgajām šīs direktīvas prasībām Ö , kas uz to attiecas Õ .

2. Ražošana

2. Ražotājam jāievieš apstiprināta kvalitātes nodrošināšanas sistēma saskaņā ar 3. punktu, veicot attiecīgo mērinstrumentu ražošanu, ražojumu Ö mērinstrumentu Õ galīgo pārbaudi un testēšanu Ö saskaņā ar 3. punktu Õ, un jāveic tās uzraudzība, kā tas noteikts 4. punktā.

3. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

3.1. Ražotājam jāiesniedz Ö paziņotajai struktūrai Õ pilnvarotajai iestādei pēc paša izvēles pieteikums Ö attiecīgo mērinstrumentu Õ kvalitātes nodrošināšanas sistēmas novērtēšanai.

ê 2004/22/EK

Šajā pieteikumā jāietver:

ò jauns

– ražotāja nosaukums un adrese un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, jānorāda arī šā pārstāvja vārds, uzvārds/nosaukums un adrese;

– rakstisks paziņojums, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts citai paziņotajai struktūrai;

ê 2004/22/EK (pielāgots)

– visa informācija, kas attiecas uz paredzēto mērinstrumentu kategoriju;

– kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija;

– apstiprinātā modeļa Ö tipa Õ tehniskā dokumentācija un Ö ES tipa Õ EK modeļa pārbaudes sertifikāta kopija.

3.2. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas mērķis ir panākt mērinstrumentu atbilstību Ö ES tipa Õ EK modeļa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam Ö tipam Õ modelim un attiecīgajām Ö piemērojamām Õ šīs direktīvas prasībām.

Visi ražotāja pieņemtie principi, prasības un noteikumi sistemātiski un kārtīgi jādokumentē rakstveida darbības plānu, procedūru un norādījumu veidā. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācijai ir jārada vienota izpratne par kvalitātes nodrošināšanas programmām, plāniem, rokasgrāmatām un uzskaites datiem.

Tajā cita starpā jāietver atbilstošs apraksts par:

ê 2004/22/EK (pielāgots)

– kvalitātes nodrošināšanas mērķiem un vadības organizatorisko struktūru, pienākumiem un pilnvarām saistībā ar ražojumu Ö produktu Õ kvalitātes nodrošināšanu;

– pārbaudēm un testiem, kas tiks veikti pēc ražošanas;

ê 2004/22/EK (pielāgots)

– kvalitātes pārbaudes datiem, piemēram, pārbaužu Ö ziņojumiem Õ protokoliem un testu datiem, kalibrēšanas datiem, ziņojumiem par attiecīgo darbinieku kvalifikāciju u. tml.;

– paņēmieniem, ar kādiem uzrauga kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīvu darbību.

3.3. Pilnvarotajai iestādei Ö Paziņotajai struktūrai Õ jāizvērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēma, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām.

Tā pieņem, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēmas Ö elementi Õ atbilst šīm Ö minētajām Õ prasībām, ja tietā atbilst attiecīgajām valsts standarta specifikācijām, ar kurām īstenots attiecīgais saskaņotais standarts Ö un/vai tehniskā specifikācija Õ , tiklīdz ir publicētas norādes uz šo standartu.

Ö Vismaz vienam revīzijas grupas loceklim Õ Kontroles grupai jābūt pieredzei ne tikai kvalitātes vadības sistēmu novērtēšanā, bet arī attiecīgajā Ö mērinstrumenta Õ metroloģijas un mērinstrumentu tehnoloģijas Ö novērtēšanas Õ jomā, kā arī zināšanām par spēkā esošajām šīs direktīvas prasībām. Novērtēšanas procedūra Ö Revīzija Õ paredz arī ražotnes apmeklējumu Ö novērtēšanas Õ pārbaudes nolūkā.

ò jauns

Revīzijas grupa izskata 3.1. punkta piektajā ievilkumā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt šīs direktīvas atbilstīgās prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes ar nolūku nodrošināt mērinstrumenta atbilstību minētajām prasībām.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Par pieņemto lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā jāietver pārbaudes Ö revīzijas Õ secinājumi un sniegtā novērtējuma pamatojums.

ê 2004/22/EK

3.4. Ražotājam jāapņemas pildīt saistības attiecībā uz apstiprināto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kā arī jānodrošina tās atbilstošs un efektīvs darbs.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

3.5. Ražotājam jāinformē Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izmaiņām.

Pilnvarotā iestāde Ö Paziņotā struktūra Õ izvērtē piedāvātās izmaiņas un lemj par to, vai Ö grozītā Õ kvalitātes nodrošināšanas sistēma pēc šīm izmaiņām joprojām atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām vai tai būs vajadzīga Ö pārvērtēšana Õ atkārtots novērtējums.

Par savu lēmumu tai jāpaziņo ražotājam. Paziņojumā jāietver pārbaudes secinājumi un sniegtā novērtējuma pamatojums.

4. Uzraudzība, par kuru atbild Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde

4.1. Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs Ö pienācīgi Õ pilda Ö pienākumus Õ savas saistības attiecībā uz apstiprināto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

4.2. Ražotājs Ö novērtēšanas nolūkā Õ nodrošina Ö paziņotās struktūras Õ pilnvarotās iestādes pārstāvjiem iekļūšanu Ö pieeju ražošanas, Õ pārbaužu un testu telpāms, kā arī noliktavāms pārbaudes nolūkā un iepazīstina viņus ar Ö sniedz Õ visu vajadzīgo informāciju, proti, par:

ê 2004/22/EK

– kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

– kvalitātes pārbaudes datiem, piemēram, pārbaužu Ö ziņojumiem Õ protokoliem un testu datiem, kalibrēšanas datiem, ziņojumiem par attiecīgo darbinieku kvalifikāciju u. tml.

4.3. Pilnvarotā iestāde Ö Paziņotā struktūra Õ periodiski veic Ö revīzijas Õ kontroles, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un izmanto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam ziņojumu par Ö revīziju Õ kontroli.

4.4. Pilnvarotās iestādes Ö Paziņotās struktūras Õ pārstāvji turklāt var apmeklēt ražotāju bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde vajadzības gadījumā var veikt ražojumu Ö mērinstrumentu Õ testus vai uzdot to veikšanu citiem, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Tai Ö Paziņotajai struktūrai Õ jāiesniedz ražotājam apmeklējuma Ö ziņojums Õ protokols un, ja ir veikti testi, arī testu Ö ziņojums Õ protokols.

5. Rakstveida Ö Atbilstības marķējums un Õ atbilstības Ö deklarācija Õ apliecinājums

5.1. Katram mērinstrumentam, kas atbilst Ö ES tipa Õ EK modeļa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam Ö tipam Õ modelim un attiecīgajām Ö piemērojamām Õ šīs direktīvas prasībām, ražotājs piestiprina CE Ö zīmi Õ atbilstības marķējumu, metroloģisko papildmarķējumu Ö , kā paredzēts šajā direktīvā, Õ un 3.1. punktā minētās Ö paziņotās struktūras Õ pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru, tai uzņemoties par to atbildību.

5.2. Ö Ražotājs Õ kKatram mērinstrumenta modelim Ö sagatavo rakstisku Õ izstrādā atbilstības Ö deklarāciju Õ apliecinājumu, un tam jābūt pieejamam Ö uzglabā to Õ valsts iestāžu Ö vajadzībām Õ 10 gadus pēc pēdējā mērinstrumenta izgatavošanas ð laišanas tirgū ï . Tajā Ö Atbilstības deklarācijā Õ jānorāda mērinstrumenta modelis, uz kuru Ö tā Õ tas attiecas.

ò jauns

Atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Šīsā Ö deklarācijas Õ apliecinājuma kopiju pievieno katram mērinstrumentam, ko laiž tirgū. Ja vienam lietotājam piegādā lielu skaitu mērinstrumentu, šo prasību tomēr var attiecināt uz mērinstrumentu partiju vai sūtījumu kopumā, nevis uz katru atsevišķu mērinstrumentu.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

6. Ražotājam Ö vismaz Õ 10 gadus pēc pēdējā mērinstrumenta izgatavošanas ð laišanas tirgū ï jānodrošina valsts iestādēm pieeja:

– dokumentācijai, kas minēta 3.1. punkta otrajā ievilkumā;

– apstiprinātajām izmaiņām, kas minētas 3.5. punkta otrajā daļā;

– pilnvarotās iestādes Ö paziņotās struktūras Õ lēmumiem un ziņojumiem, kas minēti 3.5. punkta pēdējā daļā, 4.3. un 4.4. punktā.

ê 2004/22/EK

7. Katra pilnvarotā iestāde periodiski iepazīstina izraudzītāju dalībvalsti ar sarakstu, kurā norādīti visi kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprināšanas vai noraidīšanas gadījumi un uzreiz ziņo dalībvalstij, kas to izraudzījusi, par kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājuma atsaukšanu.

ò jauns

7. Katra paziņotā struktūra nekavējoties informē to paziņojošās iestādes par visiem izdotajiem vai atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma dara pieejamu to paziņojošām iestādēm tādu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti, kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

8. Pilnvarotais pārstāvis

8. Ražotāja saistības, kas noteiktas 3.1., 3.5., 5.2. un 6. punktā, viņa uzdevumā un atbildībā var uzņemties pildīt pilnvarotais pārstāvis ð ar noteikumu, ka šīs saistības ir paredzētas pilnvarā ï.

9. E1 Ö MODULIS Õ PIELIKUMS.

ATBILSTĪBAS APLIECINĀJUMS, KAS PAMATOJAS UZ Ö MĒRINSTRUMENTA Õ GALAPRODUKTA GALĪGĀ PĀRBAUDE UN TESTĒŠANA

1. “Atbilstības apliecinājums, kas pamatojas uz Ö Mērinstrumenta Õ galaprodukta galīgā pārbaude un testēšana” ir atbilstības novērtēšanas procedūra, kuras gaitā ražotājs, kas izpilda šajā pielikumā 2., 4. un 7. punktā norādītās saistības un Ö uz savu atbildību Õ nodrošina un apliecina, ka minētie mērinstrumenti atbilst attiecīgajām šīs direktīvas prasībām Ö , kas uz tiem attiecas Õ .

2. Tehniskā dokumentācija

2. Ražotājam jāsagatavo 1019. pantā norādītā tehniskā dokumentācija. Šī dokumentācija Ö dara iespējamu Õ ļauj novērtēt mērinstrumenta atbilstības attiecīgajām šīs direktīvas prasībām Ö novērtēšanu Õ Ö un ietver atbilstīgu apdraudējuma(-u) analīzi un novērtējumu Õ . Tajā Ö Tehniskajā dokumentācijā jānorāda piemērojamās prasības un Õ jābūt informācijai par mērinstrumenta Ö projektu Õ konstrukciju, Ö ražošanu Õ izgatavošanu un darbību, ciktāl tas attiecas uz šādu novērtēšanu.

3. Ražotājam 10 gadus pēc pēdējā mērinstrumenta izgatavošanas ð laišanas tirgū ï jānodrošina Ö attiecīgajām Õ valsts iestādēm pieeja šādai tehniskajai dokumentācijai.

4. Ražošana

4. Ražotājam jāievieš apstiprināta kvalitātes nodrošināšanas sistēma saskaņā ar 5. punktu, veicot attiecīgo mērinstrumentu galīgo pārbaudi un testus, un jāveic tās uzraudzība, kā tas noteikts 6. punktā.

5. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

5.1. Ražotājam jāiesniedz Ö paziņotajai struktūrai Õ pilnvarotajai iestādei pēc paša izvēles pieteikums Ö attiecīgā mērinstrumenta Õ kvalitātes nodrošināšanas sistēmas novērtēšanai.

ê 2004/22/EK

Šajā pieteikumā jāietver:

ò jauns

– ražotāja nosaukums un adrese un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, jānorāda arī šā pārstāvja vārds, uzvārds/nosaukums un adrese;

– rakstisks paziņojums, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts citai paziņotajai struktūrai;

ê 2004/22/EK

– visa informācija, kas attiecas uz paredzēto mērinstrumentu kategoriju;

– kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija;

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

– tehniskā dokumentācija, kas minēta 2. punktā.

5.2. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas mērķis ir panākt mērinstrumentu atbilstību attiecīgajām šīs direktīvas prasībām Ö , kas uz tiem attiecas Õ .

Visi ražotāja pieņemtie principi, prasības un noteikumi sistemātiski un kārtīgi jādokumentē rakstveida darbības plānu, procedūru un norādījumu veidā. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācijai ir jārada vienota izpratne par kvalitātes nodrošināšanas programmām, plāniem, rokasgrāmatām un uzskaites datiem.

Šajā dokumentācijā Ö Tajā Õ cita starpā jāietver atbilstošs apraksts par:

– kvalitātes nodrošināšanas mērķiem un vadības organizatorisko struktūru, pienākumiem un pilnvarām saistībā ar ražojumu Ö mērinstrumentu Õ kvalitātes nodrošināšanu;

– pārbaudēm un testiem, kas tiks veikti pēc ražošanas;

– kvalitātes pārbaudes dati, piemēram, pārbaužu Ö ziņojumi Õ protokoli un testu dati, kalibrēšanas dati, ziņojumi par attiecīgā personāla kvalifikāciju u.tml.;

– paņēmieniem, ar kādiem uzrauga kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīvu darbību.

5.3. Pilnvarotajai iestādei Ö Paziņotajai struktūrai Õ jāizvērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēma, lai noteiktu, vai tā atbilst 5.2. punktā minētajām prasībām.

Tā pieņem, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēmas Ö elementi Õ atbilst šīm Ö minētajām Õ prasībām, ja tietā atbilst attiecīgajām valsts standarta specifikācijām, ar kurām īstenots attiecīgais saskaņotais standarts Ö un/vai tehniskā specifikācija Õ , tiklīdz ir publicētas norādes uz šo standartu.

Ö Vismaz vienam revīzijas grupas loceklim Õ Kontroles grupai jābūt pieredzei ne tikai kvalitātes vadības sistēmu novērtēšanā, bet arī attiecīgajā Ö mērinstrumenta Õ metroloģijas un mērinstrumentu tehnoloģijas Ö novērtēšanas Õ jomā, kā arī zināšanām par spēkā esošajām šīs direktīvas prasībām. Novērtēšanas procedūra Ö Revīzija Õ paredz arī ražotnes apmeklējumu Ö novērtēšanas Õ pārbaudes nolūkā.

ò jauns

Revīzijas grupa izskata 2. punktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt šīs direktīvas atbilstīgās prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes ar nolūku nodrošināt mērinstrumenta atbilstību minētajām prasībām.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Par pieņemto lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā jāietver pārbaudes Ö revīzijas Õ secinājumi un sniegtā novērtējuma pamatojums.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

5.4. Ražotājam jāapņemas pildīt saistības attiecībā uz apstiprināto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kā arī jānodrošina tās atbilstošs un efektīvs darbs.

5.5. Ražotājam jāinformē Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izmaiņām.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Pilnvarotā iestāde Ö Paziņotā struktūra Õ izvērtē piedāvātās izmaiņas un lemj par to, vai Ö grozītā Õ kvalitātes nodrošināšanas sistēma pēc šīm izmaiņām joprojām atbilst 5.2. punktā minētajām prasībām vai tai būs vajadzīga atkārtots novērtējums Ö pārvērtēšana Õ .

Par savu lēmumu tai jāpaziņo ražotājam. Paziņojumā jāietver pārbaudes secinājumi un sniegtā novērtējuma pamatojums.

6. Uzraudzība, par kuru atbild Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde

6.1. Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs Ö pienācīgi Õ pilda Ö pienākumus Õ savas saistības attiecībā uz apstiprināto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu

6.2. Ražotājs Ö novērtēšanas nolūkā Õ nodrošina Ö paziņotās struktūras Õ pilnvarotās iestādes pārstāvjiem iekļūšanu Ö pieeju ražošanas, Õ pārbaužu un testu telpāms, kā arī noliktavāms pārbaudes nolūkā un iepazīstina viņus ar Ö sniedz Õ visu vajadzīgo informāciju, proti, par:

ê 2004/22/EK

– kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

– tehnisko dokumentāciju, kas minēta 2. punktā;

– kvalitātes pārbaudes datiem, piemēram, pārbaužu Ö ziņojumiem Õ protokoliem un testu datiem, kalibrēšanas datiem, ziņojumiem par attiecīgo darbinieku kvalifikāciju u. tml.

6.3. Pilnvarotā iestāde Ö Paziņotā struktūra Õ periodiski veic Ö revīzijas Õ kontroles, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un izmanto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam ziņojumu par Ö revīziju Õ kontroli.

6.4. Pilnvarotās iestādes Ö Paziņotās struktūras Õ pārstāvji turklāt var apmeklēt ražotāju bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā pilnvarotā iestāde Ö paziņotā struktūra Õ vajadzības gadījumā var veikt Ö mērinstrumentu Õ ražojumu testus vai uzdot to veikšanu citiem, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Tai Ö Paziņotajai struktūrai Õ jāiesniedz ražotājam apmeklējuma Ö ziņojums Õ protokols un, ja ir veikti testi, arī testu Ö ziņojums Õ protokols.

7. Rakstveida Ö Atbilstības marķējums un Õ atbilstības Ö deklarācija Õ apliecinājums

7.1. Katram mērinstrumentam, kas atbilst attiecīgajām Ö piemērojamām Õ šīs direktīvas prasībām, ražotājs piestiprina CE Ö zīmi Õ atbilstības marķējumu, metroloģisko papildmarķējumu Ö , kā paredzēts šajā direktīvā, Õ un 5.1. punktā minētās Ö paziņotās struktūras Õ pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru, tai uzņemoties par to atbildību.

7.2. Ö Ražotājs Õ kKatram mērinstrumenta modelim Ö sagatavo rakstisku Õ izstrādā atbilstības Ö deklarāciju Õ apliecinājumu, un tam jābūt pieejamam Ö uzglabā to Õ valsts iestāžu Ö vajadzībām Õ 10 gadus pēc pēdējā mērinstrumenta izgatavošanas ð laišanas tirgū ï . Tajā Ö Atbilstības deklarācijā Õ jānorāda mērinstrumenta modelis, uz kuru Ö tā Õ tas attiecas.

ò jauns

Atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Šīsā Ö deklarācijas Õ apliecinājuma kopiju pievieno katram mērinstrumentam, ko laiž tirgū. Ja vienam lietotājam piegādā lielu skaitu mērinstrumentu, šo prasību tomēr var attiecināt uz mērinstrumentu partiju vai sūtījumu kopumā, nevis uz katru atsevišķu mērinstrumentu.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

8. Ražotājam Ö vismaz Õ 10 gadus pēc pēdējā mērinstrumenta izgatavošanas ð laišanas tirgū ï jānodrošina valsts iestādēm pieeja:

– dokumentācijai, kas minēta 5.1. punktāa otrajā ievilkumā;,

– apstiprinātajām izmaiņām, kas minētas 5.5. punktā;,

– pilnvarotās iestādes Ö paziņotās struktūras Õ lēmumiem un ziņojumiem, kas minēti 5.5., 6.3. un 6.4. punktā.

ê 2004/22/EK

9. Katra pilnvarotā iestāde periodiski iepazīstina izraudzītāju dalībvalsti ar sarakstu, kurā norādīti visi kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprināšanas vai noraidīšanas gadījumi un uzreiz ziņo dalībvalstij, kas to izraudzījusi, par kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājuma atsaukšanu.

ò jauns

9. Katra paziņotā struktūra nekavējoties informē to paziņojošās iestādes par visiem izdotajiem vai atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma dara pieejamu to paziņojošām iestādēm tādu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti, kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

10. Pilnvarotais pārstāvis

10. Ražotāja saistības, kas noteiktas 3., 5.1., 5.5., 7.2. un 8. punktā, viņa uzdevumā un atbildībā var uzņemties pildīt pilnvarotais pārstāvis ð ar noteikumu, ka šīs saistības ir paredzētas pilnvarā ï .

10. F Ö MODULIS Õ PIELIKUMS.

APLIECINĀJUMS PAR ATBILSTĪBAU Ö TIPAM Õ MODELIM, PAMATOJOTIES UZ Ö PRODUKTA Õ RAŽOJUMA VERIFICĒŠANU

1. “Apliecinājums par Aatbilstība Ö tipam Õ modelim, pamatojoties uz Ö produkta Õ ražojuma verificēšanu”, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, kuras gaitā ražotājs izpilda šajā pielikumā 2., 5.1. un 6. punktā norādītās saistības, kā arī Ö uz savu atbildību Õ nodrošina un apliecina, ka Ö attiecīgie Õ mērinstrumenti, uz kuriem attiecas 3. punkta noteikumi, atbilst Ö ES tipa Õ EK modeļa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam Ö tipam Õ modelim un atbilst attiecīgajām šīs direktīvas prasībām Ö , kas uz tiem attiecas Õ .

2. Ražošana

2. Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai Ö ražošanas process un tā pārraudzība Õ nodrošinātu izgatavoto mērinstrumentu atbilstību apstiprinātajam Ö tipam Õ modelim, kas aprakstīts Ö ES tipa Õ EK modeļa pārbaudes sertifikātā, un attiecīgajām šīs direktīvas prasībām Ö , kas uz tiem attiecas Õ .

3. Verificēšana

3. Ražotāja izraudzīta Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde veic attiecīgās pārbaudes un testus vai uztic to veikšanu citiem, lai pārbaudītu mērinstrumentu atbilstību Ö ES tipa Õ EK modeļa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam Ö tipam Õ modelim un attiecīgajām šīs direktīvas prasībām.

Pārbaudes un testus, kas ļauj pārliecināties par mērinstrumentu atbilstību metroloģiskajām Ö attiecīgajām Õ prasībām, pēc ražotāja izvēles veic vai nu katram mērinstrumentam, kā norādīts 4. punktā, vai mērinstrumentus pārbauda un testē statistiski, kā norādīts 5. punktā.

4. Metroloģisko prasību ievērošanas Ö Atbilstības Õ verificēšana, pakļaujot katru mērinstrumentu pārbaudēm un testiem

4.1. Katru atsevišķu mērinstrumentu pārbauda un tam veic atbilstošos testus, kas norādīti attiecīgajā(-os)os 13. pantā minētajos Ö saskaņotajā(-os) standartā(-os), normatīvajos Õ dokumentos Ö un/vai tehniskajās specifikācijās Õ, vai līdzvērtīgus testus, kuri ļauj pārliecināties par to atbilstību Ö ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam apstiprinātajam tipam un Õ attiecīgajām metroloģiskajām Ö šīs direktīvas Õ prasībām.

Ja nav atbilstoša Ö saskaņota standarta vai normatīva Õ dokumenta, attiecīgā Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde lemj par to, kādi testi jāveic.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

4.2. Ö Paziņotā struktūra Õ Pilnvarotā iestāde, pamatojoties uz veiktajām pārbaudēm un testiem, izsniedz atbilstības sertifikātu un katram apstiprinātajam mērinstrumentam piestiprina savu identifikācijas numuru vai kontrolē tā piestiprināšanu.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

Ražotājam 10 gadus pēc mērinstrumenta sertificēšanas ð laišanas tirgū ï jānodrošina valsts iestādēm iespēja pārbaudīt atbilstības sertifikātus.

5. Metroloģisko prasību ievērošanas Ö Atbilstības Õ statistiskā verificēšana

5.1. Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai panāktu katrā ražošanas processā Ö un tā uzraudzība nodrošinātu Õ izgatavotās partijas vienveidīgumu, viņš nodrošina to, ka pārbaudei paredzētā mērinstrumentu partija ir vienveidīga.

5.2. No katras partijas ņem izlases paraugus saskaņā ar 5.3. punktā šajā direktīvā minētajām prasībām. Visus mērinstrumentu izlases paraugus pārbauda atsevišķi un veic atbilstošos testus, kas norādīti attiecīgajā(-os)os 13. pantā minētajos Ö saskaņotajā(-os) standartā(-os), normatīvajos Õ dokumentos Ö un/vai tehniskajās specifikācijās Õ, vai līdzvērtīgus testus, kuri ļauj pārliecināties par to atbilstību ð ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un nodrošināt atbilstību ï attiecīgajām metroloģiskajām Ö piemērojamām šīs direktīvas Õ prasībām, un pieņemt lēmumu par šīs partijas akceptēšanu vai izbrāķēšanu. Ja nav atbilstoša Ö saskaņota standarta vai normatīva Õ dokumenta, attiecīgā Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde lemj par to, kādi testi jāveic.

ê 2004/22/EK

5.3. Statistiskās procedūras gaitā ievēro šādas prasības.

Statistiskā kontrole pamatojas uz raksturīgām pazīmēm. Paraugu ņemšanas sistēmai ir jānodrošina:

– kvalitātes līmenis, kas atbilst 95 % atbilsmes varbūtībai, neatbilstošo mērinstrumentu īpatsvaram jābūt mazākam nekā 1 %;,

– kvalitātes robežlīmenis, kas atbilst 5 % atbilsmes varbūtībai, neatbilstošo mērinstrumentu īpatsvaram jābūt mazākam nekā 7 %.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

5.4. Ja ražojumu Ö mērinstrumentu Õ partija ir akceptēta, visi šīs partijas mērinstrumenti tiek uzskatīti par akceptētiem, izņemot tos izlases paraugu mērinstrumentus, kuri ir izbrāķēti testos.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Ö Paziņotā struktūra Õ Pilnvarotā iestāde, pamatojoties uz veiktajām pārbaudēm un testiem, izsniedz atbilstības sertifikātu un katram apstiprinātajam mērinstrumentam piestiprina savu identifikācijas numuru vai kontrolē tā piestiprināšanu.

ê 2004/22/EK

ð jauns

Ražotājam 10 gadus pēc mērinstrumenta sertificēšanas ð laišanas tirgū ï jānodrošina valsts iestādēm iespēja pārbaudīt atbilstības sertifikātus.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

5.5. Ja partiju izbrāķē, Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde veic attiecīgos pasākumus, lai nepieļautu šīs partijas laišanu tirgū. Ja partiju izbrāķēšana notiek bieži, Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde var apturēt statistisko verifikāciju un veic attiecīgos pasākumus.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

6. Rakstveida Ö Atbilstības marķējums un Õ atbilstības Ö deklarācija Õ apliecinājums

6.1. Ražotājam Ö , kā paredzēts šajā direktīvā Õ jāpiestiprina CE Ö zīme Õ atbilstības marķējums un metroloģiskais papildmarķējums Ö , un 3. punktā minētās pilnvarotās iestādes identifikācijas numurs, tai uzņemoties par to atbildību, Õ katram Ö atsevišķam Õ mērinstrumentam, kas atbilst Ö ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam Õ apstiprinātajam Ö tipam Õ modelim un attiecīgajām Ö piemērojamām Õ šīs direktīvas prasībām.

6.2. Ö Ražotājs Õ kKatram mērinstrumenta modelim izstrādā Ö sagatavo Õ atbilstības Ö deklarāciju Õ apliecinājumu, un taim jābūt pieejamai valsts iestādēm 10 gadus pēc pēdējā mērinstrumenta izgatavošanas ð laišanas tirgū ï . Tajā Ö Atbilstības deklarācijā Õ jānorāda mērinstrumenta modelis, uz kuru Ö tā Õ apliecinājums attiecas.

ò jauns

Atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Šīsā Ö deklarācijas Õ apliecinājuma kopiju pievieno katram mērinstrumentam, ko laiž tirgū. Ja vienam lietotājam piegādā lielu skaitu mērinstrumentu, šo prasību tomēr var attiecināt uz mērinstrumentu partiju vai sūtījumu kopumā, nevis uz katru atsevišķu mērinstrumentu.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

Ja 3. punktā minētā Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde tam piekrīt, ražotājs Ö uz tās atbildību Õ mērinstrumentiem piestiprina Ö var piestiprināt Õ arī Ö paziņotās struktūras Õ pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru, šai iestādei uzņemoties par to atbildību.

7. Ja ir panākta vienošanās ar pilnvaroto iestādi Ö paziņotā struktūra tam piekrīt Õ, ražotājs var piestiprināt mērinstrumentiem Ö paziņotās struktūras Õ pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru ražošanas gaitā, tai uzņemoties par to atbildību.

8. Pilnvarotais pārstāvis

8. Ražotāja saistības, izņemot saistības, kas noteiktas 2. un 5.1. punktā, viņa uzdevumā un atbildībā var uzņemties pildīt pilnvarotais pārstāvis ð ar noteikumu, ka šīs saistības ir paredzētas pilnvarā. ï Ö Pilnvarotais pārstāvis nedrīkst pildīt ražotāja saistības, kas noteiktas 2. un 5.1. punktā Õ.

11. F1 PIELIKUMS Ö MODULIS Õ

ATBILSTĪBAS APLIECINĀJUMS, KAS PAMATOJAS UZ RAŽOJUMA VERIFICĒŠANU

1. “Atbilstības apliecinājums, kas pamatojas uz ražojuma verificēšanu” ir atbilstības novērtēšanas procedūra, kuras gaitā ražotājs, kas izpilda šajā pielikumā 2., 3., 6.1. un 7. punktā norādītās saistības, Ö un uz savu atbildību Õ nodrošina un apliecina, ka Ö attiecīgie Õ mērinstrumenti, uz kuriem attiecas 45. punkta noteikumi, atbilst attiecīgajām šīs direktīvas prasībām Ö , kas uz tiem attiecas Õ .

2. Tehniskā dokumentācija

2. Ražotājam jāizstrādā 1910. pantā norādītā tehniskā dokumentācija. Šī dokumentācija Ö dara iespējamu Õ ļauj novērtēt mērinstrumenta atbilstības attiecīgajām šīs direktīvas prasībām Ö novērtēšanu un ietver atbilstīgu apdraudējuma(-u) analīzi un novērtējumu Õ . Tajā Ö Tehniskajā dokumentācijā jānorāda piemērojamās prasības un Õ jābūt informācijai par mērinstrumenta Ö projektu Õ konstrukciju, Ö ražošanu Õ izgatavošanu un darbību, ciktāl tas attiecas uz šādu novērtēšanu.

3. Ražotājam 10 gadus pēc pēdējā mērinstrumenta izgatavošanas ð laišanas tirgū ï jānodrošina Ö attiecīgajām Õ valsts iestādēm pieeja tehniskajai dokumentācijai.

3. Ražošana

4. Ražotājs veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai Ö ražošanas process un tā uzraudzība Õ nodrošinātu izgatavoto mērinstrumentu atbilstību attiecīgajām Ö piemērojamām Õ šīs direktīvas prasībām.

4. Verificēšana

5. Ražotāja izraudzīta Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde veic attiecīgās pārbaudes un testus vai uztic to veikšanu citiem, lai pārbaudītu mērinstrumentu atbilstību attiecīgajām Ö piemērojamām Õ šīs direktīvas prasībām.

Pārbaudes un testus, kas ļauj pārliecināties par mērinstrumentu atbilstību metroloģiskajām Ö minētajām Õ prasībām, pēc ražotāja izvēles veic vai nu katram mērinstrumentam, kā norādīts 56. punktā, vai mērinstrumentus pārbauda un testē statistiski, kā norādīts 67. punktā.

65. Metroloģisko prasību ievērošanas Ö Atbilstības Õ verificēšana, pakļaujot katru mērinstrumentu pārbaudēm un testiem.

65.1. Katru atsevišķu mērinstrumentu pārbauda un veic atbilstošos testus, kas norādīti attiecīgajos 13. pantā minētajos Ö saskaņotajos standartos, normatīvajos Õ dokumentos Ö un/vai tehniskajās specifikācijās Õ, vai līdzvērtīgus testus, kuri ļauj pārliecināties par to atbilstību attiecīgajām metroloģiskajām prasībām. Ja nav atbilstoša Ö saskaņota standarta vai normatīva Õ dokumenta, attiecīgā Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde lemj par to, kādi testi jāveic.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

65.2. Ö Paziņotā struktūra Õ Pilnvarotā iestāde, pamatojoties uz veiktajām pārbaudēm un testiem, izsniedz atbilstības sertifikātu un katram apstiprinātajam mērinstrumentam piestiprina savu identifikācijas numuru vai kontrolē tā piestiprināšanu.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

Ražotājam 10 gadus pēc mērinstrumenta sertificēšanas ð laišanas tirgū ï jānodrošina valsts iestādēm iespēja pārbaudīt atbilstības sertifikātus.

76. Metroloģisko prasību ievērošanas Ö Atbilstības Õ statistiskā verificēšana

76.1. Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai panāktu katras ražošanas gaitā izgatavotās partijas vienveidīgumu, viņš nodrošina to, ka pārbaudei paredzētā mērinstrumentu partija ir vienveidīga.

76.2. No katras partijas ņem izlases paraugus saskaņā ar 7.3. punktā minētajām prasībām.

6.3. Katru mērinstrumenta izlases paraugu pārbauda atsevišķi un veic atbilstošos testus, kas norādīti attiecīgajos 13. pantā minētajos Ö saskaņotajos standartos, normatīvajos Õ dokumentos Ö un/vai tehniskajās specifikācijās Õ, vai līdzvērtīgus testus, kuri ļauj pārliecināties par to atbilstību attiecīgajām metroloģiskajām prasībām un pieņemt lēmumu par šīs partijas akceptēšanu vai izbrāķēšanu. Ja nav atbilstoša Ö šāda saskaņota standarta, normatīva Õ dokumenta Ö un/vai tehnisko specifikāciju Õ, attiecīgā Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde lemj par to, kādi testi jāveic.

ê 2004/22/EK

7.36.4. Statistiskās procedūras gaitā ir jāievēro šādas prasības:

Statistiskā kontrole pamatojas uz raksturīgām pazīmēm. Paraugu ņemšanas sistēmai ir jānodrošina:

– kvalitātes līmenis, kas atbilst 95 % atbilsmes varbūtībai, neatbilstošo mērinstrumentu īpatsvaram jābūt mazākam nekā 1 %;,

– kvalitātes robežlīmenis, kas atbilst 5 % atbilsmes varbūtībai, neatbilstošo mērinstrumentu īpatsvaram jābūt mazākam nekā 7 %.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

7.46.5. Ja ražojumu Ö mērinstrumentu Õ partija ir akceptēta, visi šīs partijas mērinstrumenti tiek uzskatīti par akceptētiem, izņemot tos izlases paraugu mērinstrumentus, kuri ir izbrāķēti testos.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Ö Paziņotā struktūra Õ Pilnvarotā iestāde, pamatojoties uz veiktajām pārbaudēm un testiem, izsniedz atbilstības sertifikātu un katram apstiprinātajam mērinstrumentam piestiprina savu identifikācijas numuru vai kontrolē tā piestiprināšanu.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

Ražotājam 10 gadus pēc mērinstrumenta sertificēšanas ð laišanas tirgū ï jānodrošina valsts iestādēm iespēja pārbaudīt atbilstības sertifikātus.

7.5. Ja partiju izbrāķē, Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde veic attiecīgos pasākumus, lai nepieļautu šīs partijas laišanu tirgū. Ja partiju izbrāķēšana notiek bieži, Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde var apturēt statistisko verifikāciju un veic attiecīgos pasākumus.

7. Rakstveida Ö Atbilstības marķējums un Õ atbilstības Ö deklarācija Õ apliecinājums

87.1. Ražotājam jāpiestiprina CE Ö zīme Õ atbilstības marķējums un metroloģiskais papildmarķējums Ö , kā paredzēts šajā direktīvā, un 4. punktā minētās paziņotās struktūras identifikācijas numurs, tai uzņemoties par to atbildību, Õ katram mērinstrumentam, kas atbilst attiecīgajām Ö piemērojamām Õ šīs direktīvas prasībām.

87.2. Ö Ražotājs Õ kKatram mērinstrumenta modelim izstrādā Ö sagatavo Õ atbilstības Ö deklarāciju Õ apliecinājumu, un taim jābūt pieejamai valsts iestādēm 10 gadus pēc pēdējā mērinstrumenta izgatavošanas ð laišanas tirgū ï . Tajā Ö Atbilstības deklarācijā Õ jānorāda mērinstrumenta modelis, uz kuru Ö tā Õ apliecinājums attiecas.

ò jauns

Atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Šīsā Ö deklarācijas Õ apliecinājuma kopiju pievieno katram mērinstrumentam, ko laiž tirgū. Ja vienam lietotājam piegādā lielu skaitu mērinstrumentu, šo prasību tomēr var attiecināt uz mērinstrumentu partiju vai sūtījumu kopumā, nevis uz katru atsevišķu mērinstrumentu.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

Ja 5. punktā minētā Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde tam piekrīt, ražotājs Ö uz tās atbildību Õ mērinstrumentiem piestiprina Ö var piestiprināt Õ arī Ö paziņotās struktūras Õ pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru, šai iestādei uzņemoties par to atbildību.

98. Ja ir panākta vienošanās ar Ö paziņoto struktūru Õ pilnvaroto iestādi, ražotājs var piestiprināt mērinstrumentiem Ö paziņotās struktūras Õ pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru ražošanas gaitā, tai uzņemoties par to atbildību.

9. Pilnvarotais pārstāvis

10. Ražotāja saistības viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt Ö viņa Õ pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šīs saistības ir precizētas pilnvarā. Ö Pilnvarotais pārstāvis nedrīkst pildīt ražotāja saistības, kas ir paredzētas 3. un 6.1. punktā. Õ

12. G Ö MODULIS Õ PIELIKUMS.

ATBILSTĪBAS APLIECINĀJUMS, KAS PAMATOJAS UZ VIENĪBAS VERIFICĒŠANU

1. “Atbilstības apliecinājums, kas pamatojas uz vienības verificēšanu” ir atbilstības novērtēšanas procedūra, kuras gaitā ražotājs, kas izpilda šajā pielikumā 2., 3. un 5. punktā norādītās saistības, Ö uz savu atbildību Õ nodrošina un apliecina, ka Ö attiecīgais Õ mērinstruments, uz kuru attiecas 4. punkta noteikumi, atbilst attiecīgajām šīs direktīvas prasībām Ö , kas uz to attiecas Õ .

2. Tehniskā dokumentācija

Ražotājam jāizstrādā 1019. pantā norādītā tehniskā dokumentācija, un tai jābūt pieejamai 4. punktā minētajai Ö paziņotai struktūrai Õ pilnvarotajai iestādei. Tehniskā Ddokumentācija Ö dara iespējamu Õ ļauj novērtēt mērinstrumenta atbilstībasu attiecīgajām šīs direktīvas prasībām Ö novērtēšanu Õ Ö un ietver atbilstīgu apdraudējuma(-u) analīzi un novērtējumu. Tehniskajā dokumentācijā jānorāda piemērojamās prasības Õ un, ciktāl tas ir saistīts ar šo novērtējumu, tajā jāietver Ö informācija par Õ mērinstrumenta Ö izstrādi Õ konstrukcija, ražošanu un darbību.

Ražotājam 10 gadus ð pēc attiecīgā mērinstrumenta laišanas tirgū ï jānodrošina valsts iestādēm pieeja Ö attiecīgai Õ tehniskajai dokumentācijai.

3. Ražošana

3. Ražotājs veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai Ö ražošanas process un tā uzraudzība Õ nodrošinātu izgatavoto mērinstrumentu atbilstību attiecīgajām Ö piemērojamām Õ šīs direktīvas prasībām.

4. Verificēšana

4. Ražotāja izraudzīta Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde veic vajadzīgās pārbaudes un testus, kas noteikti attiecīgajos 13. pantā minētajos Ö saskaņotajos standartos, normatīvajos Õ dokumentos Ö un/vai tehniskajās specifikācijās Õ, vai līdzvērtīgus testus, kas ļauj pārliecināties par mērinstrumenta atbilstību attiecīgajām Ö piemērojamām Õ šīs direktīvas prasībām, vai uztic to veikšanu citiem. Ja nav atbilstoša Ö šāda saskaņota standarta, normatīva Õ dokumenta Ö un/vai tehnisko specifikāciju Õ, attiecīgā Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde lemj par to, kādi testi jāveic.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Ö Paziņotā struktūra Õ Pilnvarotā iestāde, pamatojoties uz veiktajām pārbaudēm un testiem, izsniedz atbilstības sertifikātu un piestiprina savu identifikācijas numuru apstiprinātajam mērinstrumentam vai kontrolē tā piestiprināšanu.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

Ražotājam 10 gadus pēc mērinstrumenta sertificēšanas ð laišanas tirgū ï jānodrošina valsts iestādēm iespēja pārbaudīt atbilstības sertifikātus.

5. Rakstveida Ö Atbilstības marķējums un Õ atbilstības Ö deklarācija Õ apliecinājums

5.1. Katram mērinstrumentam, kas atbilst attiecīgajām Ö piemērojamām Õ šīs direktīvas prasībām, ražotājs piestiprina CE Ö zīmi Õ atbilstības marķējumu, Ö un Õ metroloģisko papildmarķējumu Ö , kā paredzēts šajā direktīvā, Õ un 4. punktā minētās Ö paziņotās struktūras Õ pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru, tai uzņemoties par to atbildību.

5.2. Ö Ražotājs sagatavo Õ Tiek izstrādāts atbilstības Ö deklarāciju Õ apliecinājums, un Ö glabā to Õ tam jābūt pieejamam valsts iestāžudēm Ö vajadzībām Õ 10 gadus pēc mērinstrumenta izgatavošanas ð laišanas tirgū ï . Tajā Ö Atbilstības deklarācijā Õ jānorāda mērinstruments, uz kuru Ö tā Õ apliecinājums attiecas.

ò jauns

Atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

ê 2004/22/EK

Apliecinājuma kopija jāpievieno mērinstrumentam.

6. Pilnvarotais pārstāvis

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

6. Ražotāja saistības, kas noteiktas 2. un 54.2. punktā, viņa uzdevumā un atbildībā var uzņemties pildīt pilnvarotais pārstāvis ð ar noteikumu, ka šīs saistības ir paredzētas pilnvarā ï .

13. H Ö MODULIS Õ PIELIKUMS.

ATBILSTĪBAS APLIECINĀJUMS, KAS PAMATOJAS UZ PILNĪGU KVALITĀTES NODROŠINĀŠANU

1. “Atbilstības apliecinājums, kas pamatojas uz pilnīgu kvalitātes nodrošināšanu” ir atbilstības novērtēšanas procedūra, kuras gaitā ražotājs, kas izpilda šajā pielikumā 2. un 5. punktā norādītās saistības, Ö uz savu atbildību Õ nodrošina un apliecina, ka minētie mērinstrumenti atbilst attiecīgajām šīs direktīvas prasībām Ö , kas uz tiem attiecas Õ .

2. Ražošana

2. Ražotājam jāievieš apstiprināta kvalitātes nodrošināšanas sistēma saskaņā ar 3. punktu, veicot attiecīgo mērinstrumentu projektēšanu, ražošanu, Ö mērinstrumentu Õ ražojumu galīgo pārbaudi un testus, un jāveic tās uzraudzība, kā norādīts 4. punktā.

3. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

3.1. Ražotājam jāiesniedz Ö paziņotajai struktūrai Õ pilnvarotajai iestādei pēc paša izvēles pieteikums Ö attiecīgā mērinstrumenta Õ kvalitātes nodrošināšanas sistēmas novērtēšanai.

ê 2004/22/EK

Šajā pieteikumā jāietver:

visa informācija, kas attiecas uz paredzēto mērinstrumentu kategoriju;

ò jauns

– ražotāja nosaukums un adrese un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, norāda arī šā pārstāvja vārdu, uzvārdu/nosaukumu un adresi;

– tehniskā dokumentācija vienam modelim no katras ražošanai paredzētās mērinstrumentu kategorijas. Tehniskajā dokumentācijā, ja vien tas iespējams, ir vismaz šādi elementi:

– mērinstrumenta vispārīgs apraksts,

– projekta skices, ražošanas rasējumi un detaļu, montāžas mezglu, strāvas slēgumu u. tml. shēmas,

– apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi minēto rasējumu un shēmu, un mērinstrumenta darbības izpratnei,

– to pilnībā vai daļēji piemēroto saskaņoto standartu, normatīvo dokumentu un/vai attiecīgo tehnisko specifikāciju saraksts, uz kurām ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un, ja minētie standarti nav piemēroti, to risinājumu apraksti, kas pieņemti šīs direktīvas pamatprasību izpildei. Ja saskaņotie standarti tiek piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda piemērotās standartu daļas,

– veikto izstrādes aprēķinu, veikto pārbaužu u. c. rezultāti,

– testa ziņojumi,

ê 2004/22/EK (pielāgots)

– kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija Ö un Õ

ò jauns

– rakstisks paziņojums, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts citai paziņotajai struktūrai.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

3.2. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas mērķis ir panākt mērinstrumentu atbilstību attiecīgajām šīs direktīvas prasībām Ö , kas uz tiem attiecas Õ .

Visi ražotāja pieņemtie principi, prasības un noteikumi sistemātiski un kārtīgi jādokumentē rakstveida darbības plānu, procedūru un norādījumu veidā. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācijai ir jārada vienota izpratne par kvalitātes nodrošināšanas programmām, plāniem, rokasgrāmatām un uzskaites datiem.

Tajā cita starpā jāietver atbilstošs apraksts par:

– kvalitātes nodrošināšanas mērķiem, kā arī vadības organizatorisko struktūru, pienākumiem un pilnvarām saistībā ar Ö izstrādes Õ konstrukcijas un Ö mērinstrumenta Õ ražojuma kvalitāti;,

– konstrukcijas Ö izstrādes Õ tehniskajām specifikācijām, to skaitā izmantojamiem standartiem, un, ja 13. pantā minētie Ö saskaņotie standarti, normatīvie Õ dokumenti Ö un/vai tehniskās specifikācijas Õ netiks piemērotasi pilnībā, izmantojamiem paņēmieniem, ar kādiem tiks nodrošināta mērinstrumentu atbilstība attiecīgajām šīs direktīvas pamatprasībām;,

– projektēšanas Ö izstrādes Õ kontroles un verifikācijas paņēmieniem, procesiem un sistemātiskiem pasākumiem, kas tiks veikti, Ö izstrādājot Õ projektējot attiecīgās kategorijas mērinstrumentus;,

ê 2004/22/EK

– attiecīgajiem ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas paņēmieniem un procedūrām, kā arī citiem sistemātiski veicamajiem pasākumiem;,

ê 2004/22/EK (pielāgots)

– pirms un pēc ražošanas, kā arī tās gaitā veicamajām pārbaudēm un testiem un to biežumu;,

– kvalitātes pārbaudes datiem, piemēram, pārbaužu Ö ziņojumiem Õ protokoliem un testu datiem, kalibrēšanas datiem, ziņojumiem par attiecīgo darbinieku kvalifikāciju u. tml.;,

– paņēmieniem, ar kādiem uzrauga paredzēto Ö izstrādes Õ projektēšanas un Ö mērinstrumenta Õ ražojuma kvalitāti un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīvu darbību.

3.3. Pilnvarotajai iestādei Ö Paziņotajai struktūrai Õ jāizvērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēma, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām.

Tā pieņem, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēmas Ö elementi Õ atbilst šīm Ö minētajām Õ prasībām, ja tā atbilst attiecīgajām valsts standarta specifikācijām, ar kurām īstenots attiecīgais saskaņotais standarts Ö un/vai tehniskās specifikācijas Õ , tiklīdz ir publicētas norādes uz šo standartu.

Ö Vismaz vienam revīzijas grupas loceklim Õ Kontroles grupai jābūt pieredzei ne tikai kvalitātes vadības sistēmu novērtēšanā, bet arī attiecīgajā Ö mērinstrumenta Õ metroloģijas un mērinstrumentu tehnoloģijas Ö novērtēšanas Õ jomā, kā arī zināšanām par spēkā esošajām šīs direktīvas prasībām. Novērtēšanas procedūra Ö Revīzija Õ paredz arī ražotnes apmeklējumu Ö novērtēšanas Õ pārbaudes nolūkā.

ò jauns

Revīzijas grupa izskata 3.1. punkta otrajā ievilkumā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt šīs direktīvas atbilstīgās prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes ar nolūku nodrošināt mērinstrumenta atbilstību minētajām prasībām.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Par pieņemto lēmumu paziņo ražotājam Ö vai viņa pilnvarotajam pārstāvim Õ . Paziņojumā jāietver pārbaudes Ö revīzijas Õ secinājumi un sniegtā novērtējuma pamatojums.

ê 2004/22/EK

3.4. Ražotājam jāapņemas pildīt saistības attiecībā uz apstiprināto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kā arī jānodrošina tās atbilstošs un efektīvs darbs.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

3.5. Ražotājam jāinformē Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izmaiņām.

Pilnvarotā iestāde Ö Paziņotā struktūra Õ izvērtē piedāvātās izmaiņas un lemj par to, vai Ö grozītā Õ kvalitātes nodrošināšanas sistēma pēc šīm izmaiņām joprojām atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām vai tai būs vajadzīga Ö pārvērtēšana Õ atkārtots novērtējums.

Par savu lēmumu tai jāpaziņo ražotājam. Paziņojumā jāietver pārbaudes secinājumi un sniegtā novērtējuma pamatojums.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

4. Uzraudzība, par kuru atbild Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde

ê 2004/22/EK (pielāgots)

4.1. Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs Ö pienācīgi Õ pilda Ö pienākumus Õ savas saistības attiecībā uz apstiprināto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

4.2. Ražotājs Ö novērtēšanas nolūkā Õ nodrošina Ö paziņotās struktūras Õ pilnvarotās iestādes pārstāvjiem Ö pieeju Õ iekļūšanu ražošanas, pārbaužu un testēšanas telpām, kā arī noliktavām pārbaudes nolūkā un iepazīstina viņus ar Ö sniedz Õ visu vajadzīgo informāciju, proti, par:

ê 2004/22/EK

– kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;,

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

– kvalitātes pārbaudes datiem, piemēram, analīžu, aprēķinu, testu u. tml. rezultātiem, kā to paredz sistēma projektēšanas kvalitātes nodrošināšanai;,

– kvalitātes pārbaudes datiem, piemēram, pārbaužu protokoliem un testu datiem, kalibrēšanas datiem, ziņojumiem par attiecīgo darbinieku kvalifikāciju u. tml., kā to paredz sistēma ražošanas kvalitātes nodrošināšanai.

4.3. Pilnvarotā iestāde Ö Paziņotā struktūra Õ periodiski veic Ö revīzijas Õ kontroles, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un izmanto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam ziņojumu par Ö revīziju Õ kontroli.

4.4. Pilnvarotās iestādes Ö Paziņotās struktūras Õ pārstāvji turklāt var apmeklēt ražotāju bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde vajadzības gadījumā var veikt ražojumu Ö mērinstrumenta Õ testus vai uzdot to veikšanu citiem, uzņemoties par to atbildību, lai pārliecinātos, ka Ö pārbaudītu Õ kvalitātes nodrošināšanas sistēmua darbojas pareizi. Tai jāiesniedz ražotājam apmeklējuma Ö ziņojums Õ protokols un, ja ir veikti testi, arī testu Ö ziņojums Õ protokols.

5. Rakstveida Ö Atbilstības marķējums un Õ atbilstības Ö deklarācija Õ apliecinājums

5.1. Katram mērinstrumentam, kas atbilst attiecīgajām Ö piemērojamām Õ šīs direktīvas prasībām, ražotājs piestiprina CE Ö zīmi Õ atbilstības marķējumu, metroloģisko papildmarķējumu Ö , kā paredzēts šajā direktīvā, Õ un 3.1. punktā minētās Ö paziņotās struktūras Õ pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru, tai uzņemoties par to atbildību.

5.2. Ö Ražotājs Õ kKatram mērinstrumenta modelim izstrādā Ö sagatavo Õ atbilstības Ö deklarāciju Õ apliecinājumu, un taim jābūt pieejamai valsts iestādēm 10 gadus pēc pēdējā mērinstrumenta izgatavošanas ð laišanas tirgū ï. Tajā Ö Atbilstības deklarācijā Õ jānorāda mērinstrumenta modelis, uz kuru Ö tā Õ tas attiecas.

ò jauns

Atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Šīsā Ö deklarācijas Õ apliecinājuma kopiju pievieno katram mērinstrumentam, ko laiž tirgū. Ja vienam lietotājam piegādā lielu skaitu mērinstrumentu, šo prasību tomēr var attiecināt uz mērinstrumentu partiju vai sūtījumu kopumā, nevis uz katru atsevišķu mērinstrumentu.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

6. Ražotājam Ö vismaz Õ 10 gadus pēc pēdējā mērinstrumenta izgatavošanas ð laišanas tirgū ï jānodrošina valsts iestādēm pieeja:

ò jauns

– 3.1. punktā minētajai tehniskai dokumentācijai;

ê 2004/22/EK (pielāgots)

– dokumentācijai, kas attiecas uz 3.1. punktāa otrajā ievilkumā minēto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu;,

– apstiprinātajām izmaiņām, kas minētas 3.5. punktā;,

– pilnvarotās iestādes Ö paziņotās struktūras Õ lēmumiem un ziņojumiem, kas minēti 3.5., 4.3. un 4.4. punktā.

ê 2004/22/EK

7. Katra pilnvarotā iestāde periodiski iepazīstina izraudzītāju dalībvalsti ar sarakstu, kurā norādīti visi kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprināšanas vai noraidīšanas gadījumi un uzreiz ziņo dalībvalstij, kas to izraudzījusi, par kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājuma atsaukšanu.

ò jauns

7. Katra paziņotā struktūra nekavējoties informē to paziņojošās iestādes par visiem izdotajiem vai atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma dara pieejamu to paziņojošām iestādēm tādu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti, kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

ê 2004/22/EK

8. Pilnvarotais pārstāvis

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

8. Ražotāja saistības, kas noteiktas 3.1., 3.5., 5.2. un 6. punktā, viņa uzdevumā un atbildībā var uzņemties pildīt pilnvarotais pārstāvis ð ar noteikumu, ka šīs saistības ir paredzētas pilnvarā ï .

14. H1 Ö MODULIS Õ PIELIKUMS.

ATBILSTĪBAS APLIECINĀJUMS, KAS PAMATOJAS UZ PILNĪGU KVALITĀTES NODROŠINĀŠANU UN Ö izstrādes Õ KONSTRUKCIJAS PĀRBAUDI

1. “Atbilstības apliecinājums, kas pamatojas uz pilnīgu kvalitātes nodrošināšanu un Ö izstrādes Õ konstrukcijas pārbaudi” ir atbilstības novērtēšanas procedūra, kuras gaitā ražotājs, kas izpilda šajā pielikumā 2. un 6. punktā norādītās saistības, Ö uz savu atbildību Õ nodrošina un apliecina, ka minētie mērinstrumenti atbilst attiecīgajām šīs direktīvas prasībām Ö , kas uz tiem attiecas Õ .

2. Ražošana

2. Ražotājam jāievieš apstiprināta kvalitātes nodrošināšanas sistēma saskaņā ar 3. punktu, veicot attiecīgo mērinstrumentu Ö izstrādi Õ projektēšanu, ražošanu, Ö mērinstrumentu Õ ražojumu galīgo pārbaudi un testus, un jāveic tās uzraudzība, kā norādīts 5. punktā.

Mērinstrumenta tehniskā projekta atbilstību pārbauda saskaņā ar 4. punktua noteikumiem.

3. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

3.1. Ražotājam jāiesniedz Ö paziņotajai struktūrai Õ pilnvarotajai iestādei pēc paša izvēles pieteikums Ö attiecīgo mērinstrumentu Õ kvalitātes nodrošināšanas sistēmas novērtēšanai.

ê 2004/22/EK

Šajā pieteikumā jāietver:

ò jauns

– ražotāja nosaukums un adrese un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, norāda arī šā pārstāvja vārdu, uzvārdu/nosaukumu un adresi;

ê 2004/22/EK

– visa informācija, kas attiecas uz paredzēto mērinstrumentu kategoriju;,

– kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija;.

ò jauns

– rakstisks paziņojums, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts citai paziņotajai struktūrai.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

3.2. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas mērķis ir panākt mērinstrumentu atbilstību attiecīgajām šīs direktīvas prasībām Ö , kas uz tiem attiecas Õ .

Visi ražotāja pieņemtie principi, prasības un noteikumi sistemātiski un kārtīgi jādokumentē rakstveida darbības plānu, procedūru un norādījumu veidā. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācijai ir jārada vienota izpratne par kvalitātes nodrošināšanas programmām, plāniem, rokasgrāmatām un uzskaites datiem.

Tajā cita starpā jāietver atbilstošs apraksts par:

– kvalitātes nodrošināšanas mērķiem, kā arī vadības organizatorisko struktūru, pienākumiem un pilnvarām saistībā ar Ö izstrādes Õ konstrukcijas un Ö mērinstrumenta Õ ražojuma kvalitāti;,

– konstrukcijas Ö izstrādes Õ tehniskajām specifikācijām, to skaitā izmantojamiem standartiem, un, ja 13. pantā minētie dokumenti Ö saskaņotie standarti un/vai tehniskās specifikācijas Õ netiek piemērotasi pilnībā, izmantojamiem paņēmieniem, ar kādiem tiks nodrošināta mērinstrumentu atbilstība attiecīgajām šīs direktīvas pamatprasībām;,

– projektēšanas Ö izstrādes Õ kontroles un verifikācijas paņēmieniem, procesiem un sistemātiskiem pasākumiem, kas tiks veikti, Ö izstrādājot Õ projektējot attiecīgās kategorijas mērinstrumentus;,

ê 2004/22/EK

– attiecīgajiem ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas paņēmieniem un procedūrām, kā arī citiem sistemātiski veicamajiem pasākumiem;,

– pārbaudēm un testiem, kas veicami pirms un pēc ražošanas, kā arī tās gaitā, un to biežums;,

ê 2004/22/EK (pielāgots)

– kvalitātes pārbaudes datiem, piemēram, pārbaužu Ö ziņojumiem Õ protokoliem un testu datiem, kalibrēšanas datiem, ziņojumiem par attiecīgo darbinieku kvalifikāciju u. tml.;,

– paņēmieniem, ar kādiem uzrauga paredzēto Ö izstrādes Õ projektēšanas un Ö mērinstrumenta Õ ražojuma kvalitāti un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīvu darbību.

3.3. Pilnvarotajai iestādei Ö Paziņotajai struktūrai Õ jāizvērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēma, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām. Tā pieņem, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēmas Ö elementi Õ atbilst šīm Ö minētajām Õ prasībām, ja tā atbilst attiecīgajām valsts standarta specifikācijām, ar kurām īstenots attiecīgais saskaņotais standarts, Ö un/vai tehniskajām specifikācijām Õ tiklīdz Oficiālajā Vēstnesī ir publicētas norādes uz šo standartu.

Ö Vismaz vienam revīzijas grupas loceklim Õ Kontroles grupai jābūt pieredzei ne tikai kvalitātes vadības sistēmu novērtēšanā, bet arī attiecīgajā Ö mērinstrumenta Õ metroloģijas un mērinstrumentu tehnoloģijas jomā, kā arī zināšanām par spēkā esošajām šīs direktīvas prasībām. Novērtēšanas procedūra Ö Revīzija Õ paredz arī ražotnes apmeklējumu Ö novērtēšanas Õ pārbaudes nolūkā.

Par pieņemto lēmumu paziņo ražotājam Ö vai viņa pilnvarotajam pārstāvim Õ . Paziņojumā jāietver pārbaudes Ö revīzijas Õ secinājumi un sniegtā novērtējuma pamatojums.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

3.4. Ražotājam jāapņemas pildīt saistības attiecībā uz apstiprināto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kā arī jānodrošina tās atbilstošs un efektīvs darbs.

3.5. Ražotājam jāinformē Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izmaiņām.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

Pilnvarotā iestāde Ö Paziņotā struktūra Õ izvērtē piedāvātās izmaiņas un lemj par to, vai Ö grozītā Õ kvalitātes nodrošināšanas sistēma pēc šīm izmaiņām joprojām atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām vai tai būs vajadzīga Ö pārvērtēšana Õ atkārtots novērtējums.

Par savu lēmumu tā paziņo ražotājam. Paziņojumā jāietver pārbaudes secinājumi un sniegtā novērtējuma pamatojums.

3.6. Katra pilnvarotā iestāde Ö nekavējoties informē to paziņojošās iestādes par Õ periodiski iepazīstina izraudzītāju dalībvalsti ar sarakstu, kurā norādīti visiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprināšanas vai noraidīšanas ð atsaukšanas ï gadījumiem un Ö periodiski vai pēc pieprasījuma dara pieejamu to paziņojošām iestādēm tādu Õ uzreiz ziņo dalībvalstij, kas to izraudzījusi, par kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumua Ö sarakstu, Õ atsaukšanu ð kuri ir noraidīti vai kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota ï .

4. Ö Projekta Õ Konstrukcijas pārbaude

4.1. Ražotājam jāiesniedz 3.1. punktā minētajai Ö paziņotajai struktūrai Õ pilnvarotajai iestādei konstrukcijas Ö projekta Õ pārbaudes pieteikums.

4.2. Pieteikumam Ö jānodrošina Õ jārada skaidrs priekšstats par mērinstrumenta Ö projekta Õ konstrukciju, ražošanasu un darbībsu Ö izpratne Õ un Ö jārada iespēja Õ jāļauj novērtēt tā atbilstību attiecīgajām šīs direktīvas prasībām Ö , kas uz to attiecas Õ .

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Tajā:

– jānorāda ražotāja vārds un uzvārds/nosaukums un viņa adrese;,

– jābūt rakstveida Ö deklarācijai Õ apliecinājumam, ka šāds pieteikums nav iesniegts nevienai citai Ö paziņotajai struktūrai Õ pilnvarotajai iestādei;

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

– jābūt tehniskajai dokumentācijai, kas norādīta 1019. pantā. Šī dokumentācija Ö dara iespējamu Õ ļauj novērtēt mērinstrumenta atbilstības attiecīgajām šīs direktīvas prasībām Ö novērtēšanu Õ Ö un ietver atbilstīgu apdraudējuma(-u) analīzi un novērtējumu Õ. Tajā jābūt informācijai par mērinstrumenta Ö projektu Õ konstrukciju un darbību, ciktāl tas attiecas uz šādu novērtēšanu;,

– jābūt pierādījumiem, kas apstiprina tehniskā projekta atbilstību. Šādos pierādījumos jānorāda visi šim nolūkam izmantotie dokumenti, jo īpaši tad, ja attiecīgie 13. pantā minētie Ö saskaņotie standarti, normatīvie Õ dokumenti Ö un/vai tehniskās specifikācijas Õ nav izmantoti pilnībā, un vajadzības gadījumā jāiekļauj testu rezultāti, kas iegūti attiecīgajā ražotāja laboratorijā vai citā testu laboratorijā ražotāja uzdevumā, uzņemoties par to atbildību.

4.3. Pilnvarotā iestāde Ö Paziņotā struktūra Õ izskata pieteikumu un izsniedz ražotājam Ö ES Õ EK Ö projekta Õ konstrukcijas pārbaudes sertifikātu, ja mērinstrumenta Ö projekts Õ konstrukcija atbilst attiecīgajām direktīvas prasībām. Sertifikātā jānorāda ražotāja vārds un uzvārds/nosaukums un viņa adrese, jāiekļauj pārbaudē gūtie secinājumi, derīguma nosacījumi Ö (ja tādi ir) Õ un dati, kas nepieciešami apstiprinātā mērinstrumenta Ö projekta Õ identificēšanai. Ö Sertifikātam var būt viens vai vairāki pielikumi. Õ

4.3.1. Sertifikātam jāpievieno visas vajadzīgās tehniskās dokumentācijas daļas.

4.3.2. Sertifikātā vai ð un ï tā pielikumos jābūt visai informācijai, kas nepieciešama Ö , lai novērtētu izgatavoto mērinstrumentu Õ atbilstībuas novērtēšanai Ö pārbaudītajam projektam Õ un Ö veiktu Õ ekspluatācijas kontrolei. Lai būtu iespējams novērtēt izgatavoto mērinstrumentu atbilstību pārbaudītajai konstrukcijai attiecībā uz metroloģisko rādījumu reproducējamību, ja tie ir pienācīgi noregulēti, izmantojot atbilstošus līdzekļus, cita starpā jānorāda šāda informācija:

ê 2004/22/EK (pielāgots)

– mērinstrumenta Ö projekta Õ konstrukcijas metroloģiskie raksturlielumi;,

– pasākumi, kas vajadzīgi mērinstrumentu integritātes nodrošināšanai (plombēšana, programmatūras atpazīšana u.tml.);,

– informācija par citām sastāvdaļām, kas vajadzīga, lai identificētu mērinstrumentu un pārbaudītu tā ārējā izskata atbilstību Ö projektam Õ konstrukcijai;,

– ja vajag, jebkura konkrēta informācija, kas nepieciešama izgatavoto mērinstrumentu raksturlielumu pārbaudei;,

– ja tā ir kompleksa daļa, visa vajadzīgā informācija, kas ļauj pārliecināties par tā savietojamību ar citām kompleksa daļām vai mērinstrumentiem.

4.3.3. Pilnvarotā iestāde Ö Paziņotā struktūra Õ šajā sakarā sagatavo novērtējuma ziņojumu, kam jābūt pieejamam izraudzītājai dalībvalstij. Neierobežojot 2812. panta 108. punktu, Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde drīkst pilnīgi vai daļēji izpaust šā ziņojuma saturu tikai ar ražotāja piekrišanu.

Sertifikāts ir derīgs desmit gadus no tās izsniegšanas dienas, un šo termiņu var vairākkārt pagarināt par desmit gadiem katru reizi.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

Ja pilnvarotā iestāde atsakās izsniegt ražotājam Ö projekts neatbilst piemērojamām šīs direktīvas prasībām, paziņotā struktūra atsaka izdod projekta Õ konstrukcijas pārbaudes sertifikātu, Ö un attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju, sniedzot sīku pamatojumu Õ tai šāds atteikums sīki jāpamato.

4.4. ðPaziņotā struktūra seko līdzi visām vispārpieņemto standartu pārmaiņām, kuras norāda, ka apstiprinātais projekts varētu neatbilst tiesību akta atbilstīgajām prasībām, un nosaka, vai šādu pārmaiņu rezultātā nav nepieciešams veikt sīkāku izpēti. Ja šāda izpēte ir nepieciešama, paziņotā struktūra par to informē ražotāju. ï

Ražotājam jāinformē Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde, kas izsniegusi Ö ES projekta Õ EK konstrukcijas pārbaudes sertifikātu, par visām būtiskām apstiprinātās Ö projekta Õ konstrukcijas izmaiņām. Apstiprinātās konstrukcijas izmaiņas papildus jāapstiprina pilnvarotajai iestādei, kas izsniegusi EK konstrukcijas pārbaudes sertifikātu, ja šādas izmaiņas Ö , kuras Õ var Ö ietekmēt Õ skart tās atbilstību šīs direktīvas pamatprasībām, Ö vai Õ sertifikāta derīguma nosacījumus vai paredzētos mērinstrumenta lietošanas nosacījumus. Šo Ö Šādām izmaiņām vajadzīgs Õ papildu apstiprinājumsu Ö no paziņotās struktūras, kas izdevusi attiecīgo ES projekta pārbaudes sertifikātu, ko Õ izsniedz kā papildinājumu sākotnējam Ö ES projekta Õ EK konstrukcijas pārbaudes sertifikātam.

4.5. Katrai Ö paziņotajai struktūrai Õ pilnvarotajai iestādei regulāri jānodrošina izraudzītājai dalībvalstij pieeja Ö nekavējoties jāinformē iestāde, kas to paziņojusi, par Õ izsniegtajiem EK konstrukcijas Ö ES projekta Õ pārbaudes sertifikātiem un pielikumiem Ö un/vai jebkādiem Õ jau iepriekš izsniegto sertifikātu papildinājumiem un grozījumiem ð , ko tā ir izdevusi vai anulējusi, un periodiski vai pēc pieprasījuma iesniedz iestādēm, kas to paziņojušas, tādu sertifikātu un/vai to papildinājumu sarakstu, kas ir noraidīti vai kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota ï .

Katra pilnvarotā iestāde uzreiz informē izraudzītāju dalībvalsti par EK konstrukcijas pārbaudes sertifikāta atsaukšanu.

ò jauns

Komisija, dalībvalstis un pārējās paziņotās struktūras, iesniedzot pieprasījumu, var saņemt ES projekta pārbaudes sertifikātu un/vai to papildinājumu kopiju. Iesniedzot pieprasījumu, Komisija un dalībvalstis var saņemt tehniskās dokumentācijas un paziņotās struktūras veikto pārbaužu rezultātu kopijas.

Paziņotā struktūra uzglabā ES projekta pārbaudes sertifikātu, tā pielikumus un papildinājumus, kā arī tehnisko lietu, ieskaitot ražotāja iesniegto dokumentāciju, kopijas līdz sertifikāta derīguma termiņa beigām.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

4.6. Ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim 10 gadus pēc pēdējā mērinstrumenta izgatavošanas ð laišanas tirgū ï kopā ar tehnisko dokumentāciju Ö valsts iestāžu vajadzībām Õ jāglabā Ö ES projekta Õ EK konstrukcijas pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu kopija.

ê 2004/22/EK

Ja ražotājs un viņa pilnvarotais pārstāvis nav reģistrēts Kopienā, pienākums nodrošināt pēc pieprasījuma pieeju tehniskajai dokumentācijai ir jāuzņemas ražotāja izraudzītajai personai.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

5. Uzraudzība, par kuru atbild Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde

5.1. Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs Ö pienācīgi Õ pilda Ö pienākumus Õ savas saistības attiecībā uz apstiprināto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

5.2. Ražotājs Ö novērtēšanas nolūkā Õ nodrošina Ö paziņotās struktūras Õ pilnvarotās iestādes pārstāvjiem Ö pieeju Õ iekļūšanu projektēšanas, ražošanas, pārbaužu un testēšanasu telpām, kā arī noliktavām pārbaudes nolūkā un iepazīstina viņus ar Ö sniedz Õ visu vajadzīgo informāciju, proti, par:

– kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;,

– kvalitātes pārbaudes datiem, piemēram, analīžu, aprēķinu, testu u. tml. rezultātiem, kā to paredz sistēma projektēšanas kvalitātes nodrošināšanai;,

– kvalitātes pārbaudes datiem, piemēram, pārbaužu protokoliem un testu datiem, kalibrēšanas datiem, ziņojumiem par attiecīgo darbinieku kvalifikāciju u. tml., kā to paredz sistēma ražošanas kvalitātes nodrošināšanai.

5.3. Pilnvarotā iestāde Ö Paziņotā struktūra Õ periodiski veic Ö revīzijas Õ kontroles, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un izmanto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam ziņojumu par Ö revīziju Õ kontroli.

5.4. Pilnvarotās iestādes Ö Paziņotās struktūras Õ pārstāvji turklāt var apmeklēt ražotāju bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā Ö paziņotā struktūra Õ pilnvarotā iestāde vajadzības gadījumā var veikt ražojumu Ö mērinstrumenta Õ testus vai uzdot to veikšanu citiem, uzņemoties par to atbildību, lai pārliecinātos, ka Ö pārbaudītu Õ kvalitātes nodrošināšanas sistēmua darbojas pareizi. Tai jāiesniedz ražotājam apmeklējuma Ö ziņojums Õ protokols un, ja ir veikti testi, arī testu Ö ziņojums Õ protokols.

6. Rakstveida Ö Atbilstības marķējums un Õ atbilstības Ö deklarācija Õ apliecinājums

6.1. Katram mērinstrumentam, kas atbilst attiecīgajām Ö piemērojamām Õ šīs direktīvas prasībām, ražotājs piestiprina CE Ö zīmi Õ atbilstības marķējumu, un metroloģisko papildmarķējumu Ö , kā paredzēts šajā direktīvā, Õ un 3.1. punktā minētās Ö paziņotās struktūras Õ pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru, tai uzņemoties par to atbildību.

6.2. Ö Ražotājs Õ kKatram mērinstrumenta modelim izstrādā Ö sagatavo Õ atbilstības Ö deklarāciju Õ apliecinājumu, un taim jābūt pieejamai valsts iestādēm 10 gadus pēc pēdējā mērinstrumenta izgatavošanas ð laišanas tirgū ï . Tajā Ö Atbilstības deklarācijā Õ jānorāda mērinstrumenta modelis, uz kuru Ö tā Õ apliecinājums attiecas, kā arī Ö projekta Õ konstrukcijas pārbaudes sertifikāta numurs.

ò jauns

Atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Šīsā Ö deklarācijas Õ apliecinājuma kopiju pievieno katram mērinstrumentam, ko laiž tirgū. Ja vienam lietotājam piegādā lielu skaitu mērinstrumentu, šo prasību tomēr var attiecināt uz mērinstrumentu partiju vai sūtījumu kopumā, nevis uz katru atsevišķu mērinstrumentu.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

7. Ražotājam Ö vismaz Õ 10 gadus pēc pēdējā mērinstrumenta izgatavošanas ð laišanas tirgū ï jānodrošina valsts iestādēm pieeja:

– Ö kvalitātes nodrošināšanas sistēmas Õ dokumentācijai, kas minēta 3.1. punktā otrajā ievilkumā;,

ê 2004/22/EK (pielāgots)

– apstiprinātajām izmaiņām, kas minētas 3.5. punktā;,

– pilnvarotās iestādes Ö paziņotās struktūras Õ lēmumiem un ziņojumiem, kas minēti 3.5., 5.3. un 5.4. punktā.

8. Pilnvarotais pārstāvis

ê 2004/22/EK (pielāgots)

ð jauns

8. Ražotāja Ö pilnvarotais pārstāvis ražotāja uzdevumā un uz ražotāja atbildību var iesniegt 4.1. un 4.2. punktā minēto pieteikumu un pildīt Õ saistības, kas noteiktas 3.1., 3.5., 4.4., 4.6., 6.2. un 7. punktā, viņa uzdevumā un atbildībā var uzņemties pildīt pilnvarotais pārstāvis ð ar noteikumu, ka šīs saistības ir paredzētas pilnvarā ï .

ê 2004/22/EK (pielāgots)

MI-001 III PIELIKUMS

ŪDENS SKAITĪTĀJI Ö (MI-001) Õ

ê 2004/22/EK

Atbilstīgās prasības I pielikumā, īpašās prasības šajā pielikumā un atbilstības novērtēšanas procedūras, kas uzskaitītas šajā pielikumā, attiecas uz ūdens skaitītājiem, kuri paredzēti tīra aukstā vai siltā ūdens tilpuma mērījumiem, to izmantojot privātām, tirdzniecības un vieglās rūpniecības vajadzībām.

DEFINĪCIJAS

Ūdens skaitītājs || || Mērinstruments, kas paredzēts ūdens tilpuma mērījumiem, uzskaitei un rādījumiem, tam plūstot caur mērpārveidotāju mērījumu režīmā.

Minimālais caurplūdums (Q1) || || Minimālais caurplūdums, kas nodrošina ūdens skaitītāja rādījumus saskaņā ar prasībām attiecībā uz maksimālo pieļaujamo kļūdu (MPK).

Pārejas caurplūdums (Q2) || || Pārejas caurplūdums ir caurplūduma lielums, ko novēro starp pastāvīgo un minimālo caurplūdumu un kas sadala caurplūduma diapazonu divās zonās – “augšējā zonā” un “apakšējā zonā”. Katrai zonai ir sava MPK.

Pastāvīgais caurplūdums (Q3) || || Maksimālais caurplūdums, kas nodrošina apmierinošu ūdens skaitītāja darbu normālos lietošanas apstākļos, t.i., nemainīgos vai mainīgos caurplūdes apstākļos.

Pārslodzes caurplūdums (Q4) || || Pārslodzes caurplūdums ir maksimālais caurplūdums, kas īslaicīgi nodrošina apmierinošu ūdens skaitītāja darbu, neradot bojājumus.

ĪPAŠĀS PRASĪBAS

Nominālie darbības apstākļi

Ražotājam ir jānorāda mērinstrumenta nominālie darbības apstākļi, kas uzskaitīti turpmāk tekstā.

1. Ūdens caurplūduma diapazons

Caurplūduma diapazona vērtībām jāatbilst šādiem nosacījumiem:

Q3/Q1 ≥ 10

Q2/Q1 = 1,6

Q4/Q3 = 1,25

Piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā attiecība Q2:Q1 drīkst būt 1,5, 2,5, 4 vai 6,3.

2. Ūdens temperatūras diapazons

Temperatūras diapazona vērtībām jāatbilst šādiem nosacījumiem:

0,1 °C līdz vismaz 30 °C vai

30 °C līdz vismaz 90 °C.

Skaitītājs var būt projektēts darbībai abos diapazonos.

3. Ūdens relatīvā spiediena diapazons ir 0,3 bar līdz vismaz 10 bar (Q3).

4. Energoapgāde — maiņstrāvas sprieguma nominālvērtība un/vai līdzstrāvas robežvērtības.

MPK

5. Tilpuma MPK, pozitīva vai negatīva, kas piegādāts caurplūduma diapazonā starp pārejas caurplūdumu (Q2) (to ieskaitot) un pārslodzes caurplūdumu (Q4) ir:

2 %, ja ūdens temperatūra ≤ 30 °C,

3 %, ja ūdens temperatūra > 30 °C.

6. Tilpuma MPK, pozitīva vai negatīva, kas piegādāts caurplūduma diapazonā starp minimālo caurplūdumu (Q1) un pārejas caurplūdumu (Q2) (to neieskaitot) ir 5 % neatkarīgi no ūdens temperatūras.

ê 2009/137/EK

6.a Skaitītājam neizmanto MPK vai labumu sistemātiski negūst kāda persona.

ê 2004/22/EK

Pieļaujamā traucējumu ietekme

7.1. Elektromagnētiskā noturība

7.1.1. Elektromagnētisko traucējumu ietekme uz ūdens skaitītāju drīkst izpausties tiktāl, lai:

– mērījumu rezultātu izmaiņas nepārsniegtu 7.1.3.8.1.4. punktā noteikto kritisko robežnovirzi,

– iegūtais mērinstrumenta rādījums netiktu uztverts kā derīgs rādījums, jo šādas īslaicīgas svārstības nedrīkst tikt uztvertas, uzskaitītas vai pārraidītas kā mērījumu rezultāts.

7.1.2. Pēc elektromagnētisko traucējumu ietekmes ūdens skaitītājam:

– jāatsāk darboties pieļaujamo kļūdu robežās,

– būtu nodrošinātas visas mērfunkcijas,

– jānodrošina visu pirms traucējumu ietekmes iegūto mērījumu datu atjaunošana.

7.1.3. Kritiskā robežnovirze ir mazākais no šādiem diviem lielumiem:

– tilpums, kas atbilst pusei no MPK absolūtās vērtības tilpuma mērījumu augšējā zonā,

– tilpums, kas atbilst tāda tilpuma MPK, kurš izplūst minūtes laikā, ja caurplūduma vērtība ir Q3.

7.2. Mērījumu noturība

Pēc attiecīgā testa, ko veic, ņemot vērā ražotāja aprēķināto testa ilgumu, jābūt izpildītiem šādiem kritērijiem:

7.2.1. Mērījumu rezultāta svārstības pēc mērījumu noturības pārbaudes, salīdzinot ar sākotnējo mērījumu rezultātu, nedrīkst pārsniegt:

– 3 % no izmērītā tilpuma Q1 (to ieskaitot) līdz Q2 (to neieskaitot) caurplūduma diapazonā;

– 1,5 % no izmērītā tilpuma Q2 (to ieskaitot) līdz Q4 (to ieskaitot) caurplūduma diapazonā.

7.2.2. Tilpuma rādījumu kļūda pēc mērījumu noturības pārbaudes nedrīkst pārsniegt:

– ± 6 % no izmērītā tilpuma Q1 (to ieskaitot) līdz Q2 (to neieskaitot) caurplūduma diapazonā;

– ± 2,5 % no izmērītā tilpuma Q2 (to ieskaitot) līdz Q4 (to ieskaitot) caurplūduma diapazonā, ja ūdens skaitītāji paredzēti ūdenim, kura temperatūra ir no 0,1 °C līdz 30 °C;

– ± 3,5 % no izmērītā tilpuma Q2 (to ieskaitot) līdz Q4 (to ieskaitot) caurplūduma diapazonā, ja ūdens skaitītāji paredzēti ūdenim, kura temperatūra ir no 30 °C līdz 90 °C.

Piemērotība

8.1. Ja marķējumā nav skaidri norādīts citādi, skaitītājam jāstrādā neatkarīgi no tā, kādā stāvoklī to novieto uzstādot.

8.2. Ražotājam jānorāda, vai skaitītājs ir paredzēts pretējā virzienā plūstoša ūdens mērījumiem. Šajā gadījumā ūdens tilpumu, kas plūst pretējā virzienā, atņem no kopējā tilpuma vai to reģistrē atsevišķi. Ūdens plūsmas mērījumu MPK jābūt vienādai abos virzienos.

Ja ūdens skaitītāji nav paredzēti pretējā virzienā plūstoša ūdens mērījumiem, šāda plūsma ir jānovērš vai, ja ūdens nejauši aizplūst atpakaļgaitā, tas nedrīkst radīt bojājumus vai ietekmēt skaitītāja metroloģiskās īpašības.

Mērījumu mērvienības

9. Tilpuma rādījumiem jābūt kubikmetros.

Nodošana ekspluatācijā

ê 2004/22/EK (pielāgots)

10. Dalībvalsts nodrošina to, ka izplatītājs Ö komunālo pakalpojumu uzņēmums Õ vai persona, kas likumīgi izraudzīta uzstādīt skaitītāju, noteiktu 1., 2. un 3. punktā paredzētās prasības, kas nodrošina precīzus paredzētā vai paredzamā patēriņa mērījumus.

ê 2004/22/EK

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA

Ražotājs var izvēlēties šādas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas minētas 918. pantā:

B + F vai B + D vai H1.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

MI-002 IV PIELIKUMS

GĀZES SKAITĪTĀJI UN TILPUMA KOREKTORI Ö (MI-002) Õ

ê 2004/22/EK

Atbilstīgās prasības I pielikumā, īpašās prasības šajā pielikumā un atbilstības novērtēšanas procedūras, kas uzskaitītas šajā pielikumā, attiecas uz turpmāk minētajiem gāzes skaitītājiem un tilpuma korektoriem, kuri paredzēti izmantošanai privātām, tirdzniecības un vieglās rūpniecības vajadzībām.

DEFINĪCIJAS

Gāzes skaitītājs || || Mērinstruments, kas paredzēts gāzveida kurināmā daudzuma (tilpuma vai masas) mērījumiem, uzskaitei un rādījumiem, tam plūstot caur mērinstrumentu.

Tilpuma korektors || || Gāzes skaitītājam pievienota ierīce, kas automātiski pārrēķina mērījumu režīmā izmērīto daudzumu daudzumā, kas atbilst bāzes režīmam.

Minimālais caurplūdums (Qmin) || || Minimālais caurplūdums, kas nodrošina gāzes skaitītāja rādījumus saskaņā ar prasībām attiecībā uz maksimālo pieļaujamo kļūdu (MPK).

Maksimālais caurplūdums (Qmax) || || Maksimālais caurplūdums, kas nodrošina gāzes skaitītāja rādījumus saskaņā ar prasībām attiecībā uz MPK.

Pārejas caurplūdums (Qt) || || Pārejas caurplūdums ir caurplūdums, ko novēro diapazonā starp pastāvīgo un minimālo caurplūdumu un kas sadala caurplūduma diapazonu divās zonās – “augšējā zonā” un “apakšējā zonā”. Katrai zonai ir sava MPK.

Pārslodzes caurplūdums (Qr) || || Pārslodzes caurplūdums ir maksimālais caurplūdums, kas īslaicīgi nodrošina skaitītāja darbu bez bojājumiem.

Bāzes režīms || || Noteiktais stāvoklis, attiecībā uz kuru pārrēķina gāzveida kurināmā daudzuma mērījumus.

I DAĻA – ĪPAŠAS PRASĪBAS – GĀZES SKAITĪTĀJI

1. Nominālie darbības apstākļi

Ražotājam jānosaka gāzes skaitītāja nominālie darbības apstākļi, ņemot vērā šādus rādītājus:

1.1. Gāzes caurplūduma diapazonam jāatbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

Klase || Qmax/Qmin || Qmax/Qt || Qr/Qmax

1,5 || ≥150 || ≥10 || 1,2

1,0 || ≥20 || ≥5 || 1,2

1.2. Gāzes temperatūras diapazons; minimālais diapazons – 40 °C.

1.3. No degvielas/gāzes kurināmā atkarīgie nosacījumi

Gāzes skaitītājus projektē atkarībā no gāzes kategorijas un padeves spiediena galamērķa valstī. Ražotājam pirmām kārtām jānorāda:

– gāzes kategorija vai grupa,

– maksimālais darba spiediens.

1.4. Minimālais temperatūras diapazons, ko nosaka klimatiskie apstākļi, ir 50 °C.

1.5. Pievadītās maiņstrāvas sprieguma nominālvērtība un/vai pievadītās līdzstrāvas robežvērtības.

2. Maksimālā pieļaujamā kļūda (MPK)

2.1. Gāzes skaitītāji, kas uzrāda tilpumu mērījumu režīmā vai masu.

1. tabula

Klase || 1,5 || 1,0

Qmin ≤ Q < Qt || 3 % || 2 %

Qt ≤ Q ≤ Qmax || 1,5 % || 1 %

ê 2009/137/EK

Gāzes skaitītājam neizmanto MPK vai labumu sistemātiski negūst kāda persona.

ê 2004/22/EK

2.2. Gāzes skaitītājiem ar temperatūras korektoru, kas uzrāda tikai pārrēķinātu tilpumu, skaitītāja MPK palielina par 0,5 % 30 °C diapazonā, kurš simetriski aptver ražotāja norādīto temperatūru, kas ietilpst 15 °C līdz 25 °C intervālā. Ārpus šā diapazona ir pieļaujams papildu 0,5 % pieaugums uz katru 10 °C intervālu.

3. Pieļaujamā traucējumu ietekme

3.1. Elektromagnētiskā noturība

3.1.1. Elektromagnētisko traucējumu ietekme uz gāzes skaitītāju vai tilpuma korektoru drīkst izpausties tiktāl, lai:

– mērījumu rezultāta izmaiņas nepārsniegtu 3.1.3. punktā noteikto kritisko robežnovirzi,

– iegūtais mērinstrumenta rādījums netiktu uztverts kā derīgs rādījums, jo šādas īslaicīgas svārstības nedrīkst tikt uztvertas, uzskaitītas vai pārraidītas kā mērījumu rezultāts.

3.1.2. Pēc elektromagnētisko traucējumu ietekmes gāzes skaitītājam:

– jāatsāk darboties pieļaujamo kļūdu robežās,

– būtu nodrošinātas visas mērfunkcijas,

– jānodrošina visu pirms traucējumu ietekmes iegūto mērījumu datu atjaunošana.

3.1.3. Kritiskā robežnovirze ir mazākais no šādiem diviem lielumiem:

– daudzums, kas atbilst pusei no MPK absolūtās vērtības tilpuma mērījumu augšējā zonā;

– daudzums, kas atbilst tāda daudzuma MPK, kurš izplūst minūtes laikā, maksimālā caurplūduma apstākļos.

3.2. Augšpus un lejpus skaitītāja radušos plūsmas traucējumu ietekme

Ievērojot ražotāja noteiktos uzstādīšanas nosacījumus, plūsmas traucējumu ietekme nedrīkst būt lielāka par vienu trešdaļu no MPK.

4. Mērījumu noturība

Pēc attiecīgā testa, ko veic, ņemot vērā ražotāja aprēķināto testa ilgumu, jābūt izpildītiem šādiem kritērijiem:

4.1. 1,5 klases skaitītāji

4.1.1. Mērījumu rezultāta svārstības pēc mērījumu noturības testa, salīdzinot ar sākotnējo mērījumu rezultātu Qt līdz Qmax caurplūduma diapazonā, nedrīkst pārsniegt 2 % no mērījumu rezultāta.

4.1.2. Rādījuma kļūda pēc mērījumu noturības testa nedrīkst divreiz pārsniegt 2. punktā paredzēto MPK.

4.2. 1,0 klases skaitītāji

4.2.1. Mērījumu rezultāta svārstības pēc mērījumu noturības testa, salīdzinot ar sākotnējo rādījumu, nedrīkst pārsniegt vienu trešdaļu no 2. punktā paredzētās MPK.

4.2.2. Rādījuma kļūda pēc mērījumu noturības testa nedrīkst pārsniegt 2. punktā paredzēto MPK.

5. Piemērotība

5.1. Gāzes skaitītājs, kas pievienots maiņstrāvas vai līdzstrāvas tīklam, ir jāaprīko ar rezerves energoapgādes ierīci vai citiem līdzekļiem, kas nodrošina visas mērfunkcijas, ja rodas galvenā enerģijas avota bojājumi.

5.2. Šāda autonomā enerģijas avota kalpošanas laikam jābūt vismaz pieci gadi. Aizritot 90 % no tā kalpošanas laika, jāparādās attiecīgam brīdinājumam.

5.3. Indikācijas ierīcei rādījumā jābūt pietiekamam ciparu skaitam, lai tā neatgrieztos sākotnējā stāvoklī, gāzei plūstot 8000 stundu laikā (Qmax) caur skaitītāju.

5.4. Gāzes skaitītājam pēc uzstādīšanas jādarbojas jebkurā stāvoklī, ko ražotājs norādījis uzstādīšanas pamācībā.

5.5. Gāzes skaitītājam jābūt aprīkotam ar kontrolietaisi, lai pieņemamā laikā būtu iespējams to pārbaudīt.

5.6. Gāzes skaitītājam jāstrādā MPK robežās neatkarīgi no plūsmas virziena vai tikai vienā plūsmas virzienā, kas skaidri jānorāda marķējumā.

6. Mērvienības

Daudzuma rādījumiem jābūt kubikmetros vai kilogramos.

II DAĻA – ĪPAŠAS PRASĪBAS – TILPUMA KOREKTORI

ê 2004/22/EK (pielāgots)

Tilpuma korektors ir kompleksa daļa 4. panta b) punkta definīcijas otrā ievilkuma izpratnē Ö ja tas ir kopā ar mērinstrumentu, kas ir saderīgs ar to Õ .

ê 2004/22/EK

Uz tilpuma korektoru attiecas gāzes skaitītājiem paredzētās pamatprasības, ja tādas ir. Bez tam ir spēkā šādas prasības:

7. Bāzes režīms pārrēķinātiem daudzumiem

Ražotājam jānorāda bāzes režīms pārrēķinātiem daudzumiem.

8. MPK

– 0,5 % apkārtējā temperatūrā 20 °C ± 3 °C, gaisa mitrumā 60 % ± 15 %, ja ir ievērotas energoapgādes nominālvērtības,

– 0,7 %, ja temperatūras korektori darbojas nominālajā darba režīmā,

– 1 %, ja citi korektori darbojas nominālajā darba režīmā.

Piezīme:

              Gāzes skaitītāja kļūda netiek ņemta vērā.

ê 2009/137/EK

Tilpuma korektoram neizmanto MPK vai labumu sistemātiski negūst kāda persona.

ê 2004/22/EK

9. Piemērotība

9.1. Elektroniskajam tilpuma korektoram jāreaģē, ja tas strādā ārpus noteiktā diapazona(-iem), ko ražotājs norādījis parametriem, kas var ietekmēt mērījumu precizitāti. Šajā gadījumā tilpuma korektoram jāpārstāj integrēt pārrēķināto daudzumu, kuru tas var summēt atsevišķi, kamēr mērinstruments darbojas ārpus noteiktā diapazona(-iem).

9.2. Elektroniskajam tilpuma korektoram jāuzrāda visi vajadzīgie mērījumu dati bez papildu ierīču palīdzības.

III DAĻA – NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ UN ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA

Nodošana ekspluatācijā

              10. a) Ja dalībvalsts nosaka gāzes patēriņa mērījumus privātajai lietošanai, tai jāatļauj šos mērījumus veikt ar visiem 1,5 klases skaitītājiem un 1,0 klases skaitītājiem, kam Qmax/Qmin attiecība ir vienāda ar 150 vai lielāka par to;

              b) ja dalībvalsts nosaka gāzes patēriņa mērījumus tirdzniecības un/vai vieglās rūpniecības vajadzībām, tai jāatļauj šādu mērījumu veikšana ar visiem 1,5 klases skaitītājiem;

ê 2004/22/EK (pielāgots)

              c) kas attiecas uz 1.2. un 1.3. punktā paredzētajām prasībām, dalībvalsts nodrošina to, ka izplatītājs Ö komunālo pakalpojumu uzņēmums Õ vai persona, kas likumīgi izraudzīta uzstādīt skaitītāju, noteiktu tā īpašības tā, lai ar šo skaitītāju varētu precīzi noteikt paredzēto vai paredzamo patēriņu.

ê 2004/22/EK

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA

Ražotājs var izvēlēties šādas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas minētas 918. pantā:

ê 2004/22/EK (pielāgots)

B + F vai B + D, vai H1.

VMI-003 PIELIKUMS

AKTĪVĀS ELEKTROENERĢIJAS SKAITĪTĀJI Ö (MI-003) Õ

ê 2004/22/EK

Atbilstīgās prasības I pielikumā, īpašās prasības šajā pielikumā un atbilstības novērtēšanas procedūras, kas uzskaitītas šajā pielikumā, attiecas uz aktīvās elektroenerģijas skaitītājiem, kuri paredzēti izmantošanai privātām, tirdzniecības un vieglās rūpniecības vajadzībām.

Piezīme:

              Atkarībā no izvēlētās mērījumu metodes elektroenerģijas skaitītājus var izmantot kopā ar ārējo mērmaini. Šajā pielikumā ir aplūkoti tikai elektroenerģijas skaitītāji, bet mērmaiņi šeit nav aplūkoti.

DEFINĪCIJAS

Aktīvās elektroenerģijas skaitītājs ir ierīce, ar ko nosaka aktīvās elektroenerģijas patēriņu strāvas ķēdē.

I || = || elektriskā strāva, kas plūst caur skaitītāju;

In || = || norādītā standartstrāva, kādai paredzēts skaitītājs, kas savienots ar transformatoru;

Ist || = || minimālā norādītā I vērtība, kādā skaitītājs reģistrē aktīvo elektroenerģiju, jaudas koeficientam esot vienādam ar 1 (trīsfāžu skaitītājs ar simetrisku slodzi);

Imin || = || I vērtība, virs kuras kļūda nepārsniedz maksimālo MPK robežu (trīsfāžu skaitītājs ar simetrisku slodzi);

Itr || = || I vērtība, virs kuras kļūda nepārsniedz minimālo MPK robežu atbilstoši skaitītāja klasei;

Imax || = || I maksimālā vērtība, kuras svārstības nepārsniedz MPK robežas;

U || = || skaitītājam pievadītās elektrības spriegums;

Un || = || norādītais nominālais spriegums;

f || = || skaitītājam pievadītā sprieguma frekvence;

fn || = || norādītā nominālā frekvence;

PF || = || jaudas koeficients = cosφ = I un U fāžu nobīdes (φ) kosinuss.

ĪPAŠĀS PRASĪBAS

1. Precizitāte

Ražotājam jānorāda skaitītāja precizitātes klase. Precizitātes klases ir šādas: A, B un C klase.

2. Nominālie darbības apstākļi

Ražotājam ir jānorāda skaitītāja nominālie darbības apstākļi, kas uzskaitīti turpmāk.

Jānorāda attiecīgā skaitītāja fn, Un, In, Ist, Imin, Itr un Imax vērtība. Kas attiecas uz strāvai noteiktajām vērtībām, skaitītājam jāatbilst 1. tabulā norādītajiem nosacījumiem.

1. tabula

|| A klase || B klase || C klase

Tiešā pieslēguma skaitītājiem || || ||

Ist || ≤ 0,05 · Itr || ≤ 0,04 · Itr || ≤ 0,04 · Itr

Imin || ≤ 0,5 · Itr || ≤ 0,5 · Itr || ≤ 0,3 · Itr

Imax || ≥ 50 · Itr || ≥ 50 · Itr || ≥ 50 · Itr

Skaitītājiem, kas savienoti ar transformatoru || || ||

Ist || ≤ 0,06 · Itr || ≤ 0,04 · Itr || ≤ 0,02 · Itr

Imin || ≤ 0,4 · Itr || ≤ 0,2 · Itr[30] || ≤ 0,2 · Itr

In || = 20 · Itr || = 20 · Itr || = 20 · Itr

Imax || ≥ 1,2 · In || ≥ 1,2 · In || ≥ 1,2 · In

Šā pielikuma 2. tabulā ir norādīts, kādā sprieguma, frekvenču un jaudas koeficienta diapazonā skaitītājs nedrīkst pārsniegt prasības attiecībā uz MPK. Šos diapazonus nosaka, ņemot vērā elektroenerģijas raksturlielumus publiskajās sadales sistēmās.

Uz sprieguma un frekvenču diapazonu attiecas vismaz šādi nosacījumi:

0,9 · Un ≤ U ≤ 1,1 · Un

0,98 · fn ≤ f ≤ 1,02 · fn

Jaudas koeficients aptver diapazonu no cosφ = 0,5 (induktīvs) līdz cosφ = 0,8 (kapacitatīvs).

3. MPK

Dažādu mērāmo lielumu un ietekmes faktoru (a, b, c,…) ietekmi novērtē atsevišķi; citiem mērāmajiem lielumiem un ietekmes faktoriem jābūt samērā nemainīgiem un jāatbilst savai etalonvērtībai. Mērījuma kļūdu, kas nedrīkst pārsniegt 2. tabulā noteikto MPK, aprēķina šādi:

Mērījuma kļūda =(2√(a2 + b2 + c2 …))

Ja skaitītājs strādā mainīgos strāvas slodzes apstākļos, tā procentuālās svārstības nedrīkst pārsniegt 2. tabulā norādītās robežvērtības.

2. tabula

MPK (%), skaitītājam strādājot nominālajos darbības apstākļos noteiktas slodzes strāvā un noteiktā darbības temperatūrā

|| Darbības temperatūra || Darbības temperatūra || Darbības temperatūra || Darbības temperatūra

Skaitītāju klase || + 5 °C … + 30 °C || - 10 °C … + 5 °C vai + 30 °C … + 40 °C || - 25 °C … - 10 °C vai + 40 °C … + 55 °C || - 40 °C … - 25 °C vai + 55 °C … + 70 °C

A || B || C || A || B || C || A || B || C || A || B || C

Vienfāzes skaitītājs; trīsfāžu skaitītājs ar simetrisku slodzi || || || || || || || || || || || ||

Imin ≤ I < Itr || 3,5 || 2 || 1 || 5 || 2,5 || 1,3 || 7 || 3,5 || 1,7 || 9 || 4 || 2

Itr ≤ I ≤ Imax || 3,5 || 2 || 0,7 || 4,5 || 2,5 || 1 || 7 || 3,5 || 1,3 || 9 || 4 || 1,5

Trīsfāžu skaitītājs ar vienfāzes slodzi || || || || || || || || || || || ||

Itr ≤ I ≤ Imax, skat. izņēmumu turpmāk tekstā || 4 || 2,5 || 1 || 5 || 3 || 1,3 || 7 || 4 || 1,7 || 9 || 4,5 || 2

              Elektromehāniskajiem trīsfāžu skaitītājiem strāvas diapazons vienfāzes slodzei ir 5Itr ≤ I ≤ Imax.

Ja skaitītājs strādā dažādos temperatūras diapazonos, izmanto attiecīgās MPK vērtības.

ê 2009/137/EK

Skaitītājam neizmanto MPK vai labumu sistemātiski negūst kāda persona.

ê 2004/22/EK

4. Pieļaujamā traucējumu ietekme

4.1. Vispārīgi apsvērumi

Elektroenerģijas skaitītājus pievieno tieši strāvas tīklam, un tā kā tīkla strāva ir arī viens no mērāmajiem lielumiem, elektroenerģijas skaitītājiem paredzēta īpaša elektromagnētiskā vide.

Skaitītājam jāatbilst elektromagnētiskajai videi E2 un 4.2. un 4.3. punktā noteiktajām papildprasībām.

Elektromagnētiskā vide un pieļaujamā traucējumu ietekme liecina par to, ka ir ilglaicīgi traucējumi, kuru ietekme uz mērījumu precizitāti nepārsniedz kritiskās robežnovirzes, un ir pārejoši traucējumi, kas var izraisīt pagaidu bojājumus vai darbības un mērīšanas veiktspējas zudumu, lai gan skaitītājs tos spēj pārvarēt, un to ietekme uz mērījumu precizitāti nepārsniedz kritiskās robežnovirzes.

Ja paredz nopietnu apdraudējumu, ko var radīt zibens spēriens, vai ja energoapgādei galvenokārt izmanto virszemes energotīklus, skaitītāja metroloģiskajiem raksturlielumiem jābūt aizsargātiem.

4.2. Ilgstošas ietekmes traucējumi

3. tabula

Kritiskās robežnovirzes ilgstošas ietekmes traucējumiem

Traucējumi || Kritiskās robežnovirzes (%) katras klases skaitītājiem

A || B || C

Apgriezta fāžu secība || 1,5 || 1,5 || 0,3

Sprieguma nelīdzsvarotība (tikai trīsfāžu skaitītājiem) || 4 || 2 || 1

Harmoniku koeficienti strāvas ķēdēs[31] || 1 || 0,8 || 0,5

Līdzstrāva un harmonikas strāvas ķēdēs[32] || 6 || 3 || 1,5

Īslaicīgi strāvas pieplūdumi || 6 || 4 || 2

Magnētiskie lauki; augstfrekvences (izstarotas radio frekvences) elektromagnētiskais lauks; novadīti traucējumi, ko rada radio frekvences lauki; noturība pret svārstību viļņiem || 3 || 2 || 1

4.3. Pārejošu elektromagnētisko parādību pieļaujamā ietekme

4.3.1. Elektromagnētisko traucējumu ietekmei uz elektroenerģijas skaitītāju jābūt tādai, lai traucējumu ietekmes laikā un tūlīt pēc tam:

– skaitītāja precizitātes noteikšanai paredzētie testi neradītu izejošus impulsus vai signālus, kuru enerģija pārsniedz kritisko robežnovirzi,

un pēc pieņemama laika sprīža skaitītājs:

– atsāktu darbu MPK robežās,

– būtu nodrošinātas visas mērfunkcijas,

– būtu nodrošināta visu pirms traucējumiem iegūto mērījumu datu atjaunošana,

– reģistrētās enerģijas rādījumu kļūda nepārsniegtu kritisko robežnovirzi.

Kritiskā robežnovirze (kWh) ir m · Un · Imax · 10–6

(kur m ir skaitītāja mērelementu skaits; Un norāda voltos un Imax – ampēros).

4.3.2. Virsstrāvas kritiskā robežnovirze ir 1,5 %.

5. Piemērotība

5.1. Skaitītāja pozitīvā kļūda, darbojoties zem nominālā darba sprieguma, nedrīkst būt lielāka kā 10 %.

5.2. Kopējās enerģijas indikatoram jāuzrāda pietiekams ciparu skaits, lai nepieļautu, ka skaitītāja indikators pēc 4000 stundu darbības ar pilnu slodzi (I = Imax, U = Un un PF = 1) atgriežas sākotnējā stāvoklī; lietošanas laikā jāizslēdz iespēja atiestatīt indikatoru.

5.3. Pārtrūkstot elektrības padevei strāvas ķēdē, elektroenerģijas rādījumiem jāsaglabājas vismaz četrus mēnešus.

5.4. Ekspluatācija bez slodzes

Ja strāvas ķēdē zem sprieguma nav strāvas (pārtraukta strāvas ķēde), skaitītājs nedrīkst reģistrēt enerģiju sprieguma diapazonā 0,8 · Un – 1,1 · Un.

5.5. Palaišana

Skaitītājam jāsāk veikt nepārtrauktus mērījumus, ja Un, PF = 1 (trīsfāžu skaitītājs ar simetrisku slodzi) un strāvas stiprums ir vienāds ar Ist.

6. Mērvienības

Elektroenerģijas rādījumiem jābūt kilovatstundās vai megavatstundās.

7. Nodošana ekspluatācijā

              a) Ja dalībvalsts nosaka elektroenerģijas patēriņa mērījumus privātai lietošanai, tai jāatļauj šos mērījumus veikt ar visiem A klases skaitītājiem. Dalībvalstij ir tiesības pieprasīt noteiktiem mērķiem izmantot visus B klases skaitītājus.

              b) Ja dalībvalsts nosaka elektroenerģijas patēriņa mērījumus tirdzniecības un/vai vieglās rūpniecības vajadzībām, tai jāatļauj šos mērījumus veikt ar visiem B klases skaitītājiem. Dalībvalstij ir tiesības pieprasīt noteiktiem mērķiem izmantot visus C klases skaitītājus.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

              c) Dalībvalsts nodrošina to, ka izplatītājs Ö komunālo pakalpojumu uzņēmums Õ vai persona, kas likumīgi izraudzīta uzstādīt skaitītāju, noteiktu strāvas diapazonu, kurā ar skaitītāju var precīzi noteikt paredzēto vai paredzamo patēriņu.

ê 2004/22/EK

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA

Ražotājs var izvēlēties šādas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas minētas 918. pantā:

B + F vai B + D vai H1.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

VIMI-004 PIELIKUMS

SILTUMENERĢIJAS SKAITĪTĀJI Ö (MI-004) Õ

ê 2004/22/EK

Atbilstīgās prasības I pielikumā, īpašās prasības šajā pielikumā un atbilstības novērtēšanas procedūras, kas uzskaitītas šajā pielikumā, attiecas uz turpmāk minētajiem siltumenerģijas skaitītājiem, kuri paredzēti privātām, tirdzniecības un vieglās rūpniecības vajadzībām.

DEFINĪCIJAS

Siltumenerģijas skaitītājs ir mērinstruments, kas paredzēts tāda siltuma mērījumiem siltumapmaiņas ķēdē, kuru izdala šķidrums, ko dēvē par siltumvadītāju šķidrumu.

Siltumenerģijas skaitītājs var būt autonoms vai kombinēts mērinstruments, pēdējā gadījumā to veido kompleksa daļas (plūsmas devējs, termoelementu devējs un skaitļošanas ierīce), kas atbilst definīcijai 4. panta 2.b) punktā, vai to savienojums.

θ || = || siltumvadītāja šķidruma temperatūra;

θin || = || θ vērtība siltumapmaiņas ķēdes ieejā;

θout || = || θ vērtība siltumapmaiņas ķēdes izejā;

Δθ || = || temperatūras starpība θin – θout (Δθ ≥ 0);

θmax || = || θ augšējā robeža, kas nodrošina pareizu skaitītāja darbu MPK robežās;

θmin || = || θ apakšējā robeža, kas nodrošina pareizu skaitītāja darbu MPK robežās;

Δθmax || = || Δθ augšējā robeža, kas nodrošina pareizu skaitītāja darbu MPK robežās;

Δθmin || = || Δθ apakšējā robeža, kas nodrošina pareizu skaitītāja darbu MPK robežās;

q || = || siltumvadītāja šķidruma caurplūdums;

qs || = || pieļaujamā maksimālā q vērtība, kas īslaicīgi nodrošina pareizu siltumenerģijas skaitītāja darbību;

qp || = || pieļaujamā maksimālā q vērtība, kas pastāvīgi nodrošina pareizu siltumenerģijas skaitītāja darbību;

qi || = || pieļaujamā minimālā q vērtība, kas nodrošina pareizu siltumenerģijas skaitītāja darbību;

P || = || siltumapmaiņas siltumjauda;

Ps || = || pieļaujamā augšējā P robeža, kas nodrošina pareizu siltumenerģijas skaitītāja darbību.

ĪPAŠĀS PRASĪBAS

1. Nominālie darbības apstākļi

Ražotājam jānorāda šādi nominālie darbības apstākļi:

1.1. Šķidruma temperatūra – θmax, θmin,

– temperatūras starpība – Δθmax, Δθmin,

              ievērojot šādus ierobežojumus – Δθmax/Δθmin ≥ 10; Δθmin = 3 K vai 5 K vai 10 K.

1.2. Šķidruma spiediens: maksimālais pozitīvais iekšējais spiediens, kādu siltumenerģijas skaitītājs var ilgstoši izturēt, temperatūrai esot tuvu pie augšējās robežas.

1.3. Šķidruma caurplūdums – qs, qp, qi, ja uz qp un qi attiecas ierobežojums qp/qi ≥ 10.

1.4. Siltumjauda – Ps.

2. Precizitātes klase

Siltumenerģijas skaitītājiem ir noteiktas šādas precizitātes klases – 1., 2. un 3. klase.

3. Autonomo siltumenerģijas skaitītāju MPK

Katras precizitātes klases siltumenerģijas skaitītājam ir šādas relatīvās MPK, ko norāda procentos no patiesās vērtības:

– 1. klasei: E = Ef + Et + Ec, kur Ef, Et, Ec atbilst definīcijai 7.1. līdz 7.3. punktā.

– 2. klasei: E = Ef + Et + Ec, kur Ef, Et, Ec atbilst definīcijai 7.1. līdz 7.3. punktā.

– 3. klasei: E = Ef + Et + Ec, kur Ef, Et, Ec atbilst definīcijai 7.1. līdz 7.3. punktā.

ê 2009/137/EK

Siltumenerģijas skaitītājam neizmanto MPK vai labumu sistemātiski negūst kāda persona.

ê 2004/22/EK

4. Elektromagnētisko traucējumu pieļaujamā ietekme

4.1. Mērinstrumentam jābūt izturīgam pret statisko magnētisko lauku un elektromagnētisko lauku ietekmi tīkla frekvencē.

4.2. Elektromagnētisko traucējumu ietekme drīkst izpausties tiktāl, lai mērījumu rezultāta izmaiņas nepārsniegtu 4.3. punktā paredzēto kritisko robežnovirzi un lai šāds rādījums netiktu uztverts kā derīgs rezultāts.

4.3. Autonoma siltumenerģijas skaitītāja kritiskajai robežnovirzei jābūt vienādai ar attiecīgā siltumenerģijas skaitītāja absolūto MPK vērtību (skat. 3. punktu).

5. Mērījumu noturība

Pēc attiecīgā testa, ko veic, ņemot vērā ražotāja aprēķināto testa ilgumu, jābūt izpildītiem šādiem kritērijiem:

5.1. Plūsmas sensori. Mērījumu rezultāta svārstības pēc mērījumu noturības testa, salīdzinot ar sākotnējo mērījumu rezultātu, nedrīkst pārsniegt kritisko robežnovirzi.

5.2. Termosensori. Mērījumu rezultāta svārstības pēc mērījumu noturības testa, salīdzinot ar sākotnējo mērījumu rezultātu, nedrīkst pārsniegt 0,1 °C.

6. Uzraksti uz siltumenerģijas skaitītāja

– Precizitātes klase

– Caurplūduma robežas

– Temperatūras robežas

– Temperatūras starpības robežas,

– Plūsmas devēja uzstādīšanas vieta – pie ieejas vai pie izejas

– Plūsmas virziena norāde

7. Kompleksa daļas

Noteikumi kompleksa daļām var attiekties uz kompleksa daļām, ko izgatavojis viens vai dažādi ražotāji. Ja siltumenerģijas skaitītājs ir no kompleksa daļām, pamatprasības siltumenerģijas skaitītājam attiecīgā gadījumā skar arī kompleksa daļas. Bez tam ir jāievēro arī šādas prasības:

7.1. Plūsmas sensora relatīvā MPK (%) atkarībā no precizitātes klases:

– 1. klase: Ef = (1 + 0,01 qp/q), bet ne lielāka kā 5 %;

– 2. klase: Ef = (2 + 0,02 qp/q), bet ne lielāka kā 5 %;

– 3. klase: Ef = (3 + 0,05 qp/q), bet ne lielāka kā 5 %;

kur Ef ir uzrādītās vērtības kļūda salīdzinājumā ar patieso vērtību plūsmas sensora izejas signāla un masas vai tilpuma korelācijā.

7.2. Termoelementu sensora relatīvā MPK (%):

– Et = (0,5 + 3 · Δθmin/Δθ),

kur Ef ir uzrādītās vērtības kļūda salīdzinājumā ar patieso vērtību termoelementu sensora izejas signāla un temperatūras starpības korelācijā.

7.3. Skaitļošanas ierīces relatīvā MPK (%):

– Ec = (0,5 + Δθmin/Δθ),

kur Ec ir uzrādītās siltumenerģijas kļūda attiecībā pret siltumenerģijas patieso vērtību.

7.4. Siltumenerģijas kompleksa daļas kritiskajai robežnovirzei jābūt vienādai ar attiecīgās kompleksa daļas MPK absolūto vērtību (skat. 7.1., 7.2. vai 7.3. punktu).

7.5. Uzraksti uz kompleksa daļām

Plūsmas devējs: || Precizitātes klase

Caurplūduma robežas

Temperatūras robežas

Skaitītāja nominālais koeficients (piem., litri/impulss) vai atbilstošais izejas signāls

Plūsmas virziena norāde

Termoelementu devējs: || Modeļa marķējums (piem., Pt 100)

Temperatūras robežas

Temperatūras starpības robežas,

Skaitļošanas ierīce: || Termodevēju modelis – Temperatūras robežas – Temperatūras starpības robežas, – Paredzētais skaitītāja nominālais koeficients (piem., litri/impulss) vai atbilstošais ieejas signāls no plūsmas devēja – Plūsmas devēja uzstādīšanas vieta – pie ieejas vai pie izejas

NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ

              8. a) Ja dalībvalsts nosaka siltumenerģijas patēriņa mērījumus privātai lietošanai, tai jāatļauj šos mērījumus veikt ar visiem 3. klases skaitītājiem.

              b) Ja dalībvalsts nosaka siltumenerģijas patēriņa mērījumus tirdzniecības un/vai vieglās rūpniecības vajadzībām, tai ir tiesības pieprasīt šos mērījumus veikt ar visiem 2. klases skaitītājiem.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

              c) Kas attiecas uz 1.1. līdz 1.4. punktā paredzētajām prasībām, dalībvalsts nodrošina to, ka izplatītājs Ö komunālo pakalpojumu uzņēmums Õ vai persona, kas likumīgi izraudzīta uzstādīt skaitītāju, noteiktu tā īpašības tā, lai ar skaitītāju varētu precīzi noteikt paredzēto vai paredzamo patēriņu.

ê 2004/22/EK

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA

Ražotājs var izvēlēties šādas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas minētas 918. pantā:

B + F vai B + D vai H1.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

VIIMI-005 PIELIKUMS

MĒRSISTĒMAS NEPĀRTRAUKTAI UN DINAMISKAI ŠĶIDRUMU DAUDZUMA NOTEIKŠANAI, KAS NAV ŪDENS Ö (MI-005) Õ

ê 2004/22/EK

Atbilstīgās pamatprasības I pielikumā, īpašās prasības šajā pielikumā un atbilstības novērtēšanas procedūras, kas uzskaitītas šajā pielikumā, attiecas uz mērsistēmām, kuras paredzētas nepārtrauktai un dinamiskai šķidrumu daudzuma (tilpuma vai masas) noteikšanai, kas nav ūdens. Attiecīgos gadījumos termini “tilpums un litrs” šajā pielikumā atbilst terminiem “masa un kg”.

DEFINĪCIJAS

Skaitītājs || || Mērinstruments, kas paredzēts nepārtrauktiem šķidruma daudzuma mērījumiem, uzskaitei un rādījumiem mērījumu režīmā, tam plūstot caur mērpārveidotāju slēgtā un ar šķidrumu piepildītā cauruļvadā.

Skaitļošanas mērinstruments || || Skaitītāja daļa, kas uztver izejas signālus no mērpārveidotāja(-iem) un, iespējams, no palīgmērinstrumentiem un uzrāda mērījumu rezultātus.

Palīgmērinstruments || || Mērinstruments, kas savienots ar skaitļošanas mērinstrumentu, ar ko nosaka dažus šķidruma raksturlielumus nolūkā izdarīt to korekciju un/vai pārrēķinu.

Tilpuma korektors || || Skaitļošanas mērinstrumenta daļa, kas, pamatojoties uz šķidruma raksturlielumiem (temperatūru, blīvumu u.tml.), kas noteikti ar palīgmērinstrumentiem vai kuri glabājas atmiņā, automātiski pārrēķina: – mērījumu režīmā noteikto šķidruma tilpumu bāzes režīma un/vai masas tilpumā, vai – mērījumu režīmā noteikto šķidruma masu mērījumu režīma tilpumā un/vai bāzes režīma tilpumā. Piezīme:               Tilpuma korektors ietver attiecīgos palīgmērinstrumentus.

Bāzes režīms || || Noteiktais stāvoklis, kuru ņem vērā, pārrēķinot mērījumu režīmā noteikto šķidruma daudzumu.

Mērsistēma || || Sistēma, kas ietver pašu skaitītāju un visas nepieciešamās ierīces, kuras nodrošina pareizus mērījumus vai atvieglo mērīšanas darbības.

Degvielas uzpildes iekārta || || Mērsistēma, kas paredzēta mehānisko transportlīdzekļu, nelielu kuģu un nelielu lidaparātu uzpildīšanai.

Pašapkalpošanās iekārta || || Iekārta, kas ļauj pircējam izmantot mērsistēmu, iegādājoties šķidrumu savām vajadzībām.

Pašapkalpošanās ierīce || || Konkrēta ierīce, kas ir pašapkalpošanās iekārtas sastāvdaļa, kura nodrošina vienas vai vairāku mērsistēmu darbību šajā pašapkalpošanās iekārtā.

Minimālais mērāmais lielums (MML) || || Vismazākais šķidruma daudzums, kura mērījumus spēj metroloģiski nodrošināt mērsistēma.

Tiešais rādījums || || Tilpuma vai masas rādījums, kas atbilst mērāmajam daudzumam un kuru skaitītājs spēj fiziski izmērīt. Piezīme:               Tiešo rādījumu var pārvērst citā lielumā ar tilpuma korektora palīdzību.

Pārtraucama/nepārtraucama mērsistēma || || Mērsistēma ir uzskatāma par pārtraucamu/nepārtraucamu atkarībā no tā, vai tajā var/nevar viegli un ātri apstādināt šķidruma plūsmu.

Caurplūduma diapazons || || Diapazons starp minimālo (Qmin) un maksimālo (Qmax) caurplūdumu.

ĪPAŠĀS PRASĪBAS

1. Nominālie darbības apstākļi

Ražotājam ir jānorāda mērinstrumenta nominālie darbības apstākļi, kas uzskaitīti turpmāk tekstā.

1.1. Caurplūduma diapazons

Attiecībā uz caurplūduma diapazonu ir jāievēro šādi nosacījumi:

              i) mērsistēmas caurplūduma diapazonam jāsakrīt ar visu tās sastāvdaļu, jo īpaši skaitītāja, caurplūduma diapazonu;

              ii) skaitītājs un mērsistēma.

1. tabula

Konkrēta mērsistēma || Šķidruma raksturojums || Minimālā Qmax/Qmin attiecība

Degvielas uzpildes iekārtas || Nesašķidrinātas gāzes || 10 : 1

Sašķidrinātas gāzes || 5 : 1

Mērsistēma || Kriogēnie šķidrumi || 5 : 1

Cauruļvadu mērsistēmas un sistēmas kuģu iekraušanai || Visi šķidrumi || Lietošanai piemērota attiecība

Citas mērsistēmas || Visi šķidrumi || 4 : 1

1.2. Ar konkrētu mērinstrumentu mērāmā šķidruma īpašības, norādot šķidruma nosaukumu vai veidu, kā arī tā būtiskās īpatnības, piemēram:

– temperatūras diapazonu,

– spiediena diapazonu,

– blīvuma diapazonu,

– viskozitātes diapazonu.

1.3. Pievadītā maiņsprieguma nominālvērtība un/vai pievadītā līdzstrāvas sprieguma robežas.

1.4. Pārveidoto vērtību bāzes režīms.

Piezīme:

ê 2004/22/EK (pielāgots)

              Šā pielikuma 1.4. punkts neierobežo dalībvalstu pienākumu pieprasīt izmantot 15 °C temperatūru saskaņā ar 123. panta 21. punktu Padomes 2003. gada 27. oktobra1992. gada 19. oktobra Direktīvā 2003/96/EK92/81/EEK par minerāleļļu akcīzes nodokļa saskaņošanu Ö , kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai Õ[33] vai, kas attiecas uz smago dīzeļdegvielu, sašķidrinātu naftas gāzi un metānu, citu temperatūru saskaņā ar minētās direktīvas 3. panta 2. punktu.

ê 2004/22/EK

2. Precizitātes klases un maksimālās pieļaujamās kļūdas (MPK)

2.1. Ja daudzums ir 2 litri vai lielāks, rādījumiem ir noteiktas šādas MPK:

2. tabula

|| Precizitātes klase

|| 0,3 || 0,5 || 1,0 || 1,5 || 2,5

Mērsistēmas (A) || 0,3% || 0,5% || 1,0% || 1,5% || 2,5%

Skaitītāji (B) || 0,2% || 0,3% || 0,6% || 1,0% || 1,5%

2.2. Ja daudzums ir mazāks par 2 litriem, rādījumiem ir noteiktas šādas MPK:

3. tabula

Mērāmais tilpums (V) || MPK

V < 0,1 L || 4 × 2. tabulā norādītā vērtība attiecībā uz 0,1 l

0,1 L ≤ V < 0,2 L || 4 × 2. tabulā norādītā vērtība

0,2 L ≤ V < 0,4 L || 2 × 2. tabulā norādītā vērtība attiecībā uz 0,4 l

0,4 L ≤ V < 1 L || 2 × 2. tabulā norādītā vērtība

1 L ≤ V < 2 L || 2. tabulā norādītā vērtība attiecībā uz 2 l

2.3. Tomēr neatkarīgi no mērāmā daudzuma MPK absolūto lielumu norāda, izvēloties lielāko no divām vērtībām:

– MPK absolūtā vērtība, kas norādīta 2. vai 3. tabulā,

– MPK absolūtā vērtība, kas noteikta minimālajam mērāmajam daudzumam (Emin).

2.4.1. Uz minimālo mērāmo daudzumu, kas ir vismaz 2 litri vai lielāks, attiecas šādi nosacījumi:

1. nosacījums

Uz Emin attiecas nosacījums – Emin ≥ 2 R, kur R ir indikācijas ierīces vismazākā skalas iedaļas vērtība.

2. nosacījums

Emin aprēķina ar formulu – Emin = (2MMD) × (A/100), kur:

– MMD ir minimālais mērāmais daudzums,

– A ir 2. tabulas A rindā norādītā skaitliskā vērtība.

2.4.2. Uz minimālo mērāmo daudzumu, kas ir mazāks par 2 litriem, attiecas iepriekš minētais 1. nosacījums, bet Emin ir divreiz lielāks par 3. tabulā norādīto vērtību, kura saistīta ar 2. tabulas A rindu.

2.5. Pārveidotie rādījumi

Pārveidota rādījuma MPK ir norādīta 2. tabulas A rindā.

2.6. Tilpuma korektori

Tilpuma korektora pārveidoto rādījumu MPK ir vienādas ar ± (A – B), kur A un B ir 2. tabulā norādītās vērtības.

Tilpuma korektoru sastāvdaļas, kuras var testēt atsevišķi.

              a) Skaitļošanas mērinstruments

              Skaitļošanas mērinstrumenta pozitīvās vai negatīvās MPK, kas attiecas uz šķidruma daudzuma rādījumiem, ir vienādas ar vienu desmito daļu no 2. tabulas A rindā noteiktās MPK.

              b) Palīgmērinstrumenti

              Palīgmērinstrumentu precizitātei jāatbilst vismaz 4. tabulā norādītajai vērtībai.

4. tabula

Mērījumu MPK || Mērsistēmu precizitātes klases

0,3 || 0,5 || 1,0 || 1,5 || 2,5

Temperatūra || ± 0,3 °C || ± 0,5 °C || ± 1,0 °C

Spiediens || Līdz 1 MPa: ± 50 kPa No 1 līdz 4 MPa: ± 5 % Virs 4 MPa: ± 200 kPa

Blīvums || ± 1 kg/m3 || ± 2 kg/m3 || ± 5 kg/m3

              Šīs vērtības attiecas uz šķidruma raksturīgo daudzumu rādījumiem, ko iegūst ar tilpuma korektora palīdzību.

              c) Aprēķinu precizitāte

              Jebkura šķidruma raksturīgā lieluma aprēķinu pozitīvā vai negatīvā MPK ir vienāda ar divām piektdaļām no vērtības, kas noteikta b) apakšpunktā.

2.7. Prasība 2.6. punkta a) apakšpunktā attiecas ne tikai uz pārveidošanu, bet arī uz jebkuru aprēķinu.

ê 2009/137/EK

2.8. Mērsistēmai neizmanto MPK vai labumu sistemātiski negūst kāda persona.

ê 2004/22/EK

3. Maksimālā pieļaujamā traucējumu ietekme

3.1. Elektromagnētiskie traucējumi drīkst iedarboties uz mērsistēmu tiktāl, lai:

– mērījumu rezultāta izmaiņas nepārsniegtu 3.2. punktā noteikto kritisko robežnovirzi, un

– mērinstrumenta rādījuma īslaicīgās svārstības netiktu uztvertas, saglabātas atmiņā vai pārraidītas kā mērījumu rezultāts. Turklāt, ja tā ir pārtraucama sistēma, tas arī nozīmē, ka nav iespējams veikt nevienu mērījumu, vai

– ja mērījumu rezultāta izmaiņas pārsniedz kritisko robežnovirzi, mērsistēma ļauj atgūt mērījumu rezultātu, kas iegūts tieši pirms kritiskās robežnovirzes sasniegšanas, un plūsma tiek apstādināta.

3.2. Mērāmā daudzuma kritiskā robežnovirze ir lielākā no divām vērtībām – viena piektdaļa no MPK vai Emin.

4. Mērījumu noturība

Pēc attiecīgā testa, ko veic, ņemot vērā ražotāja noteikto pārbaudes ilgumu, jābūt izpildītam šādam kritērijam:

Mērījumu rezultāta svārstības pēc mērījumu noturības testa, salīdzinot ar sākotnējo mērījumu rezultātu, nedrīkst pārsniegt vērtību, kas noteikta skaitītājiem 2. tabulas B rindā.

5. Piemērotība

5.1. Veicot vienādus mērījumus, jebkura mērāmā lieluma rādījumi, kas iegūti ar dažādām ierīcēm, nedrīkst savstarpēji atšķirties par vairāk nekā vienu skalas iedaļas vērtību, ja šo ierīču skalas iedaļas vērtība sakrīt. Ja ierīcēm ir atšķirīga skalas iedaļas vērtība, šī novirze nedrīkst pārsniegt lielāko skalas iedaļas vērtību.

Pašapkalpošanās iekārtā mērsistēmas galvenās indikācijas ierīces skalas iedaļas vērtībai un pašapkalpošanās ierīces skalas iedaļas vērtībai tomēr jābūt vienādām, un mērījumu rezultāti nedrīkst savstarpēji atšķirties.

5.2. Normālos lietošanas apstākļos ir jāizslēdz iespēja novirzīt citur izmērīto lielumu, ja tas netiek skaidri uzrādīts.

5.3. Gaisa vai gāzes procentuālais saturs šķidrumā, ja to nevar viegli noteikt, nedrīkst radīt kļūdas, kas pārsniedz:

– 0,5 %, ja šķidrumi nav dzeramie šķidrumi un šķidrumu viskozitāte nepārsniedz 1 mPa.s, vai

– 1 %, ja tie ir dzeramie šķidrumi un šķidrumi, kuru viskozitāte pārsniedz 1 mPa.s.

Pieļaujamās svārstības tomēr nedrīkst būt mazākas par 1 % no MMD. Šī vērtība attiecas uz gaisa vai gāzes burbuļiem.

5.4. Mērinstrumenti tiešajai tirdzniecībai

5.4.1. Mērsistēmām tiešajai tirdzniecībai jābūt aprīkotām ar mērinstrumentu, kas veic indikatora atiestatīšanu nulles stāvoklī.

Jāizslēdz iespēja atsevišķi nodalīt izmērīto lielumu.

5.4.2. Daudzuma rādījumam, uz kuru pamatojas darījums, jāpaliek nemainītam, kamēr darījuma puses nav piekritušas mērījuma rezultātam.

5.4.3. Mērsistēmām tiešajai tirdzniecībai jābūt pārtraucamām.

5.4.4. Gaisa vai gāzes saturs šķidrumā nedrīkst radīt kļūdas svārstības, kas pārsniedz 5.3. punktā norādītās vērtības.

5.5. Degvielas uzpildes iekārtas

5.5.1. Degvielas uzpildes iekārtu rādījumu indikatori nedrīkst būt atiestatāmi nulles stāvoklī mērījuma laikā.

5.5.2. Jauna mērījuma uzsākšanai jābūt bloķētai, kamēr indikators nav atiestatīts nulles stāvoklī.

5.5.3. Ja mērsistēma ir aprīkota ar cenas indikatoru, cenu starpība starp uzrādīto cenu un cenu, kas aprēķināta, pamatojoties uz vienības cenu un uzrādīto daudzumu, nedrīkst pārsniegt cenu, kura atbilst Emin. Šai starpībai tomēr nav obligāti jābūt mazākai par sīkāko naudas vienību.

6. Energoapgādes traucējumi

Mērsistēma jāaprīko ar avārijas energoapgādes iekārtu, kas nodrošina visas mērfunkcijas, rodoties traucējumiem galvenajā energoapgādes iekārtā, vai jāaprīko ar ierīci, kas saglabā un nodrošina esošos rādījumus, kuri nepieciešami kārtējā darījuma noslēgšanai, kā arī ar ierīci, kas apstādina plūsmu, iestājoties traucējumiem galvenajā energoapgādes iekārtā.

7. Nodošana ekspluatācijā

5. tabula

Precizitātes klase || Mērsistēmas veids

0,3 || Cauruļvadu mērsistēmas

0,5 || Jebkura mērsistēma, kas nav atsevišķi norādīta citur šajā tabulā, proti: – degvielas uzpildes iekārtas (izņemot iekārtas sašķidrinātai gāzei), – mērsistēmas autocisternām, kas pārvadā zemas viskozitātes šķidrumus (< 20 mPa.s) – mērsistēmas, ko izmanto kuģu, dzelzceļa cisternu un autocisternu izkraušanai[34] – mērsistēmas pienam – mērsistēmas gaisa kuģu uzpildīšanai

1,0 || Mērsistēmas sašķidrinātai gāzei zem spiediena, ko mēra – 10 °C vai augstākā temperatūrā

Mērsistēmas, kas parasti pieder pie 0,3 vai 0,5 klases, bet ko izmanto šķidrumiem: – kuru temperatūra ir zemāka par – 10 °C vai augstāka par 50 °C – kuru dinamiskā viskozitāte ir lielāka par 1000 mPa.s – kuru maksimālais tilpuma caurplūdums nepārsniedz 20 l stundā Mērsistēmas sašķidrinātam oglekļa dioksīdam

1,5 || Mērsistēmas sašķidrinātai gāzei zem spiediena, ko mēra temperatūrā, kura ir zemāka par:

– 10 °C (kas nav kriogēnie šķidrumi)

2,5 || Kriogēno šķidrumu mērsistēmas (temperatūra zemāka par – 153 °C)

Piezīme:

              Ražotājs tomēr var noteikt augstāku precizitātes klasi kādam mērsistēmas veidam.

8. Mērvienības

Mērāmo daudzumu norāda mililitros, kubikcentimetros, litros, kubikmetros, gramos, kilogramos vai tonnās.

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA

Ražotājs var izvēlēties šādas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas minētas 918. pantā:

B + F vai B + D, vai H1, vai G.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

VIIIMI-006 PIELIKUMS

AUTOMĀTISKIE SVARI Ö (MI-006) Õ

ê 2004/22/EK

Atbilstīgās pamatprasības I pielikumā, īpašās prasības šajā pielikumā un atbilstības novērtēšanas procedūras, kas uzskaitītas šā pielikuma I nodaļā, attiecas uz turpmāk minētajiem automātiskajiem svariem, kuri paredzēti ķermeņa masas noteikšanai gravitācijas ietekmē.

DEFINĪCIJAS

Automātiskie svari || || Mērinstruments, kas nosaka ražojuma masu bez lietotāja iejaukšanās saskaņā ar iepriekš noteikto programmu, kurā ietvertas šim mērinstrumentam raksturīgās automātiskās darbības.

Automātiskie svari atsevišķu preču svēršanai || || Automātiskie svari, kas paredzēti atsevišķu iepriekš iepakotu kravu (piemēram, fasējumu) vai atsevišķu neiepakotu kravu masas noteikšanai.

Automātiskie kontrolsvari || || Automātiskie svari, kas šķiro dažādas masas izstrādājumus divās vai vairākās apakšgrupās atkarībā no to masas starpības un nominālā kontrolpunkta. Svara etiķetes izdrukas svari

Svara etiķetes izdrukas svari || || Automātiskie svari masas uzrādīšanai, kas atsevišķiem izstrādājumiem izdrukā etiķeti, kurā norādīts svars.

Svara/cenas etiķetes izdrukas svari || || Automātiskie svari masas uzrādīšanai, kas atsevišķiem izstrādājumiem izdrukā etiķeti, kurā norādīts svars un cena.

Automātiskie gravimetriskās iepildes svari || || Automātiskie svari, kas iepilda iepakojumā iepriekš noteiktas un faktiski nemainīgas masas produktus.

Pārtrauktas darbības summējošie svari (summējošie piltuves tipa svari) || || Automātiskie svari, kas nosaka neiesaiņota produkta svaru, sadalot to atsevišķās porcijās. Katras atsevišķas porcijas masu nosaka secīgi, tās summējot. Pēc tam katru atsevišķo porciju pievieno kopējam daudzumam.

Nepārtrauktas darbības summējošie svari || || Automātiskie svari, kas nepārtraukti nosaka neiesaiņota produkta masu uz transportiera lentes bez periodiskas produkta sadalīšanas porcijās, un nepārtraucot lentes transportiera kustību.

Dzelzceļa vagonu svari || || Automātiskie svari ar slodzes uztvērēju, ietverot sliedes dzelzceļa transportlīdzekļu pārvietošanai.

ĪPAŠĀS PRASĪBAS

I NODAĻA – Kopīgās prasības visiem automātisko svaru veidiem

1. Nominālie darbības apstākļi

Ražotājam ir jānorāda mērinstrumenta nominālie darbības apstākļi, kas uzskaitīti turpmāk:

1.1. Attiecībā uz mērāmo lielumu:

Mērījumu diapazons, ņemot vērā maksimālo un minimālo svērtspēju.

1.2. Attiecībā uz lielumiem, kas raksturo elektroapgādes ietekmi:

Maiņstrāvas gadījumā || : || piegādātais nominālais maiņspriegums vai maiņsprieguma robežas.

Līdzstrāvas gadījumā || : || piegādātās līdzstrāvas nominālais spriegums vai līdzstrāvas sprieguma robežas.

1.3. Attiecībā uz lielumiem, kas raksturo mehānisko un klimatisko faktoru ietekmi:

Maksimālais temperatūras diapazons ir 30 °C, ja šā pielikuma nākamajās nodaļās nav norādīts citādi.

Mehāniskās vides klases saskaņā ar I pielikuma 1.3.2. punktu neizmanto. Mērinstrumentiem, kas pakļauti īpašai mehāniskai slodzei, piemēram, transportlīdzekļos uzstādītiem mērinstrumentiem, ražotājs nosaka mehāniskos lietošanas noteikumus.

1.4. Attiecībā uz lielumiem, kas raksturo citus ietekmes faktorus (ja tādi ir):

Darbības ātrums(-i)

Sveramā(-o) produkta(-u) īpatnības.

2. Pieļaujamā traucējumu ietekme – elektromagnētiskā vide

Paredzētā svērtspēja un kritiskā robežnovirze ir norādīta katram mērinstrumenta veidam attiecīgajā šā pielikuma nodaļā.

3. Piemērotība

3.1. Jānodrošina līdzekļi, kas ierobežo slīpuma, noslodzes un darbības ātruma ietekmi tā, lai normālos darbības apstākļos netiktu pārsniegta maksimālā pieļaujamā kļūda (MPK).

3.2. Jānodrošina piemērotas izejvielu pārkraušanas iekārtas, lai normālos darbības apstākļos netiktu pārsniegta mērinstrumenta MPK.

3.3. Visām lietotāja vadības saskarnēm jābūt skaidri redzamām un efektīvām.

3.4. Jānodrošina iespēja lietotājam pārbaudīt indikatora (ja tāds ir) rādījumu pareizumu.

3.5. Jānodrošina piemērota atiestates ierīce, lai normālos ekspluatācijas apstākļos netiktu pārsniegts mērinstrumenta MPK.

3.6. Jebkurš rezultāts ārpus mērījumu diapazona ir jāidentificē, ja iespējams iegūt izdruku.

4. Atbilstības novērtēšana

Ražotājs var izvēlēties šādas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas minētas 918. pantā:

mehāniskajām sistēmām:

B + D vai B + E, vai B + F, vai D1, vai F1, vai G, vai H1.

elektromehāniskajiem mērinstrumentiem:

B + D vai B + E, vai B + F, vai G, vai H1.

elektroniskajām sistēmām vai sistēmām, kas izmanto programmatūru:

B + D vai B + F, vai G, vai H1.

II NODAĻA – Automātiskie svari atsevišķu preču svēršanai

1. Precizitātes klases

1.1. Mērinstrumenti pieder pie vienas no divām pamatkategorijām

X vai Y,

kas jānorāda ražotājam.

1.2. Šīs pamatkategorijas vēl tiek sadalītas četrās precizitātes klasēs:

XI, XII, XIII un XIV

vai

Y(I), Y(II), Y(a) un Y(b),

kas jānorāda ražotājam.

2. 2. X kategorijas mērinstrumenti

ê 2004/22/EK (pielāgots)

2.1. X kategorijas mērinstrumentus izmanto, lai pārbaudītu fasējumus, kas sagatavoti saskaņā ar fasējumiem piemērojamām prasībām Padomes 1974. gada 19. decembra Direktīvā 75/106/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu fasētu šķidrumu pildīšanu pēc tilpuma[35] un Padomes 1976. gada 20. janvāra Direktīvā 76/211/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu fasētu produktu iepildīšanu pēc svara vai tilpuma[36].

ê 2004/22/EK

2.2. Precizitātes klasi vēl papildina koeficients (x), kas reizināms ar 4.2. punktā norādīto maksimālo pieļaujamo standartnovirzi.

Ražotājam jānorāda koeficients (x), kur x ≤ 2 un atbilst izteiksmei 1 × 10k, 2 × 10k vai 5 × 10k, kur k ir vesels negatīvs skaitlis vai nulle.

3. Y kategorijas mērinstrumenti

Pie Y kategorijas pieder visi automātiskie svari atsevišķu preču svēršanai.

4. MPK

4.1. X kategorijas mērinstrumentu vidējā kļūda/Y kategorijas mērinstrumentu MPK

1. tabula

Neto svars (m), kas norādīta verifikācijas skalas iedaļas vērtībās (e) || Maksimālā pieļaujamā vidējā kļūda || Maksimālā pieļaujamā kļūda

XI || Y(I) || XII || Y(II) || XIII || Y(a) || XIV || Y(b) || X || Y

0 < m ≤ 50000 || 0 < m ≤ 5000 || 0 < m ≤ 500 || 0 < m ≤ 50 || ± 0,5 e || ± 1 e

50000 < m ≤ 200000 || 5000 < m ≤ 20000 || 500 < m ≤ 2000 || 50 < m ≤ 200 || ± 1,0 e || ± 1,5 e

200000 < m || 20000 < m ≤ 100000 || 2000 < m ≤ 10000 || 200 < m ≤ 1000 || ± 1,5 e || ± 2 e

4.2. Standartnovirze

X (x) klases mērinstrumentu standartnovirzes maksimālo pieļaujamo vērtību aprēķina, reizinot koeficientu (x) ar 2. tabulā norādīto vērtību.

2. tabula

Neto svars (m) || Maksimālā pieļaujamā standartnovirze X(1) klases mērinstrumentiem

m ≤ 50 g || 0,48 %

50 g < m ≤ 100 g || 0,24 g

100 g < m ≤ 200 g || 0,24 %

200 g < m ≤ 300 g || 0,48 g

300 g < m ≤ 500 g || 0,16 %

500 g < m ≤ 1 000 g || 0,8 g

1 000 g < m ≤ 10 000 g || 0,08 %

10 000 g < m ≤ 15 000 g || 8 g

15 000 g < m || 0,053 %

              XI un XII klasei (x) ir mazāks nekā 1.

              XIII klasei (x) nav lielāks kā 1.

              XIV klasei (x) ir lielāks nekā 1.

4.3. Verifikācijas skalas iedaļas vērtība – mērinstrumenti ar vienu skalas iedaļas vērtību

3. tabula

Precizitātes klase || Verifikācijas skalas iedaļas vērtība || Verifikācijas skalas iedaļas vērtību skaits n = max/e

|| || || minimālais || maksimālais

XI || Y(I) || 0,001 g ≤ e || 50 000 || —

XII || Y(II) || 0,001 g ≤ e ≤ 0,05 g || 100 || 100 000

0,1 g ≤ e || 5 000 || 100 000

XIII || Y(a) || 0,1 g ≤ e ≤ 2 g || 100 || 10 000

5 g ≤ e || 500 || 10 000

XIV || Y(b) || 5 g ≤ e || 100 || 1 000

4.4. Verifikācijas skalas iedaļas vērtības – mērinstrumenti ar vairākām skalas iedaļas vērtībām

4. tabula

Precizitātes klase || Verifikācijas skalas iedaļas vērtība || Verifikācijas skalas iedaļas vērtību skaits n = max/e

|| || || Minimālā vērtība[37] n = Maxi/e(i+1) || Maksimālā vērtība n = Maxi/ei

XI || Y(I) || 0,001 g ≤ ei || 50 000 || —

XII || Y(II) || 0,001 g ≤ ei ≤ 0,05 g || 5000 || 100 000

0,1 g ≤ ei || 5 000 || 100 000

XIII || Y(a) || 0,1 g ≤ ei || 500 || 10 000

XIV || Y(b) || 5 g ≤ ei || 50 || 1 000

              kur

i || = || 1, 2, … r

i || = || daļējais svēršanas diapazons

r || = || daļējo diapazonu kopējais skaits

5. Mērījumu diapazons

Norādot mērījumu diapazonu Y klases svariem, ražotājam jāņem vērā, ka to minimālā svērtspēja nedrīkst būt mazāka kā:

Y(I) klase || : || 100 e

Y(II) klase || : || 20 e (0,001 g) ≤ e ≤ (0,05 g) un 50 e (0,1 g) ≤ e

Y(a) klase || : || 20 e

Y(b) klase || : || 10 e

Šķirošanas svari, piem., pasta svari un atkritumu svari || : || 5 e

6. Dinamiskā iestatīšana

6.1. Dinamiskās iestatīšanas ierīcei jāstrādā ražotāja norādītajā svara diapazonā.

6.2. Dinamiskās iestatīšanas ierīci, kas izlīdzina kustībā esošu kravu dinamisko ietekmi, nedrīkst pēc uzstādīšanas izmantot ārpus noteiktā svara diapazona, un vajadzības gadījumā tai jābūt aizsargātai.

7. Svērtspēja ietekmes faktoru un elektromagnētisko traucējumu klātbūtnē

7.1. Ietekmes faktoru radītās MPK.

7.1.1. X kategorijas mērinstrumentiem:

– automātiskajā režīmā izmanto 1. un 2. tabulā norādītās vērtības;

– statiskai svēršanai neautomātiskajā režīmā izmanto 1. tabulā norādītās vērtības.

7.1.2. Y kategorijas mērinstrumentiem:

– katrai kravai, ko sver automātiskajā režīmā, izmanto 1. tabulā norādītās vērtības;

– statiskai svēršanai neautomātiskajā režīmā izmanto 1. tabulā X kategorijai norādītās vērtības.

7.2. Traucējumu radītā kritiskā robežnovirze atbilst vienai verifikācijas skalas iedaļas vērtībai.

7.3. Temperatūras diapazons:

– XI un Y(I) klasei minimālais temperatūras diapazons ir 5 °C;

– XII un Y(II) klasei minimālais temperatūras diapazons ir 15 °C.

III NODAĻA – Automātiskie gravimetriskās iepildes svari

1. Precizitātes klase

1.1. Ražotājam jānorāda gan precizitātes standartklase Ref(x), gan funkcionālās precizitātes klase(-es) X(x).

1.2. Mērinstrumenta veidam piešķir precizitātes standartklasi, Ref(x), kas atbilst šāda veida mērinstrumentu labākajai iespējamai precizitātei. Katram atsevišķam mērinstrumentam pēc uzstādīšanas piešķir vienu vai vairākas funkcionālās precizitātes klases, X(x), atkarībā no tā, kādu konkrētu produktu svēršanai tā paredzēta. Klasei piešķirtais koeficients (x) ir ≤ 2 un atbilst izteiksmei 1 × 10k, 2 × 10k vai 5 × 10k, kur k ir vesels negatīvs skaitlis vai nulle.

1.3. Precizitātes standartklasi, Ref(x), nosaka statiskām kravām.

1.4. Kas attiecas uz funkcionālo precizitātes klasi, X apzīmē precizitātes atkarību no kravas svara, bet (x) ir X(1) klasei 2.2. punktā norādīto kļūdas robežu reizinātājs.

2. MPK

2.1. Statiskās svēršanas kļūda

2.1.1. Sverot statiskās kravas nominālajos darbības apstākļos, precizitātes standartklases Ref(x,) MPK nosaka, reizinot ar 0,312 katra iepildījuma maksimālo pieļaujamo novirzi no 5. tabulā norādītā vidējā lieluma un ar klasei piešķirto koeficientu (x).

2.1.2. Mērinstrumentiem, kuru iepildījumu var veidot vairākas kravas (piem., kumulatīvi vai selektīvi kombinētie svari), statisko kravu MPK atbilst iepildījumam paredzētajai precizitātei, kas norādīta 2.2. punktā (nevis atsevišķo kravu maksimālo pieļaujamo noviržu summai).

2.2. Novirze no vidējā iepildījuma

5. tabula

Iepildījuma masa, m (g) || Katra iepildījuma maksimālā pieļaujamā novirze no vidējā lieluma X(1) klasei

m ≤ 50 || 7,2 %

50 < m ≤ 100 || 3,6 g

100 < m ≤ 200 || 3,6 %

200 < m ≤ 300 || 7,2 g

300 < m ≤ 500 || 2,4 %

500 < m ≤ 1 000 || 12 g

1 000 < m ≤ 10 000 || 1,2 %

10 000 < m ≤ 15 000 || 120 g

15 000 < m || 0,8 %

Piezīme:

              Katram iepildījumam aprēķināto novirzi var koriģēt atkarībā no vielas daļiņu lieluma.

2.3. Novirze no iepriekš noteiktās vērtības (iestatījuma kļūda)

Mērinstrumentiem, kuriem iespējams jau iepriekš noteikt iepildījuma svaru, maksimālā iepriekš noteiktās vērtības novirze no iepildījuma vidējās masas nedrīkst pārsniegt katram iepildījumam 5. tabulā norādīto maksimālo pieļaujamo novirzi no vidējās vērtības, kura sareizināta ar 0,312.

3. Svērtspēja ietekmes faktoru un elektromagnētisko traucējumu klātbūtnē

3.1. Ietekmes faktoru radītā MPK ir noteikta 2.1. punktā.

3.2. Traucējumu radītā kritiskā robežnovirze statiskā svara rādījumiem ir vienāda ar 2.1. punktā norādīto MPK, kas aprēķināta minimālajam nominālajam iepildījumam, vai ir vienāda ar izmaiņu, kurai ir līdzvērtīga ietekme uz iepildījumu, ja iepildījums ir no vairākām kravām. Aprēķināto kritisko robežnovirzi noapaļo līdz nākamai augstākajai skalas iedaļas vērtībai (d).

3.3. Ražotājam jānorāda nominālais minimālais iepildījums.

IV NODAĻA – Pārtrauktas darbības summējošie svari

1. Precizitātes klases

Mērinstrumenti tiek iedalīti šādās precizitātes klasēs: 0,2, 0,5, 1 un 2.

2. MPK

6. tabula

Precizitātes klase || Summārās slodzes MPK

0,2 || ± 0,10 %

0,5 || ± 0,25 %

1 || ± 0,50 %

2 || ± 1,00 %

3. Summēšanas skalas iedaļas vērtība

Summēšanas skalas iedaļas vērtībai (dt) jābūt šādā diapazonā:

0,01 % Max ≤ dt ≤ 0,2 % Max

4. Minimālā summārā slodze (Σmin)

Minimālā summārā slodze (Σmin) nedrīkst būt mazāka kā slodze, kuras MPK ir vienāda ar summēšanas skalas iedaļas vērtību (dt) un mazāka par ražotāja norādīto minimālo slodzi.

5. Nulles iestatīšana

Mērinstrumenti, kas nenosaka taras svaru pēc katras svēršanas, jāaprīko ar nulles iestatīšanas ierīci. Automātiskais darbības režīms jāpārtrauc, ja nulles iestatīšanas svārstības ir:

– 1 dt mērinstrumentiem ar automātisko nulles iestatīšanas ierīci,

– 0,5 dt mērinstrumentiem ar pusautomātisko vai neautomātisko nulles iestatīšanas ierīci.

6. Lietotāja vadības saskarne

Strādājot automātiskajā režīmā, regulēšanas un atiestatīšanas funkcijai jābūt bloķētai.

7. Izdruka

Mērinstrumentos, kas aprīkoti ar iespiedierīci, kopējā daudzuma rādījumam jāsaglabājas, kamēr tas nav izdrukāts. Kopējā daudzuma rādījums tiek izdrukāts, pārtraucot automātisko režīmu.

8. Svērtspēja ietekmes faktoru un elektromagnētisko traucējumu klātbūtnē

8.1. Ietekmes faktoru radītā MPK ir noteikta 7. tabulā.

7. tabula

Slodze (m), kas norādīta summēšanas skalas iedaļas vērtībās (dt) || MPK

0 < m ≤ 500 || ± 0,5 dt

500 < m ≤ 2 000 || ± 1,0 dt

2 000 < m ≤ 10 000 || ± 1,5 dt

8.2. Traucējumu radītā kritiskā robežnovirze ikvienam svara rādījumam un atmiņā saglabātam kopējam daudzumam atbilst vienas summēšanas skalas iedaļas vērtībai.

V NODAĻA – Nepārtrauktas darbības summējošie svari

1. Precizitātes klase

Mērinstrumenti tiek iedalīti trijās precizitātes klasēs 0,5, 1 un 2.

2. Mērījumu diapazons

2.1. Ražotājam jānorāda mērījumu diapazons, svēršanas agregāta minimālā neto svara un maksimālās svērtspējas attiecība, kā arī minimālā summārā slodze.

2.2. Minimālā summārā slodze Σmin nedrīkst būt mazāka kā:

800 d klasei 0,5;

400 d klasei 1;

200 d klasei 2.

kur d ir galvenās summēšanas ierīces summēšanas skalas iedaļas vērtība.

3. MPK

8. tabula

Precizitātes klase || Summārās slodzes MPK

0,5 || ± 0,25 %

1 || ± 0,5 %

2 || ± 1,0 %

4. Lentes ātrums

Lentes ātrums jānorāda ražotājam. Vienātruma transportiersvariem un mainīga ātruma transportiersvariem ar manuālo ātruma iestatīšanu ātrums nedrīkst pārsniegt 5 % no nominālvērtības. Produkta ātrums nedrīkst atšķirties no lentes ātruma.

5. Kopējā summēšanas ierīce

Jāizslēdz iespēja atiestatīt kopējo summēšanas ierīci nulles stāvoklī.

6. Svērtspēja ietekmes faktoru un elektromagnētisko traucējumu klātbūtnē

6.1. Ja slodze nav mazāka par Σmin, ietekmes faktora radītai MPK jābūt vienādai ar attiecīgo 8. tabulā noteikto vērtību reiz 0,7, noapaļojot to līdz tuvākajai summēšanas skalas iedaļas vērtībai (d).

6.2. Traucējumu rādītajai kritiskās robežnovirzes slodzei, kas vienāda ar Σmin, atbilst noteiktās transportiersvaru klases attiecīgajai vērtībai, kura norādīta 8. tabulā, to noapaļojot līdz nākamai augstākajai summēšanas skalas iedaļas vērtībai (d).

VI NODAĻA – Automātiskie dzelzceļa vagonu svari

1. Precizitātes klase

Mērinstrumenti tiek iedalīti šādās precizitātes klasēs:

0,2, 0,5, 1 un 2.

2. MPK

2.1. Svēršanas MPK, kustībā sverot atsevišķu vagonu vai visu vilcienu, ir norādītas 9. tabulā.

9. tabula

Precizitātes klase || MPK

0,2 || ± 0,1 %

0,5 || ± 0,25 %

1 || ± 0,5 %

2 || ± 1,0 %

2.2. Savienotu vai nesavienotu vagonu svara MPK, sverot tos kustībā, atbilst vienai no turpmāk norādītajām vērtībām, izvēloties lielāko no tām:

– saskaņā ar 9. tabulu aprēķinātā vērtība, kas noapaļota līdz tuvākajai skalas iedaļas vērtībai,

– saskaņā ar 9. tabulu aprēķinātā vērtība, kas noapaļota līdz tuvākajai skalas iedaļas vērtībai, ja svars ir vienāds ar 35 % no vagona maksimālā svara (norādīts specifikācijas zīmē),

– vienas skalas iedaļas vērtība (d).

2.3. Vilciena svara MPK, sverot to kustībā, atbilst vienai no turpmāk norādītajām vērtībām, izvēloties lielāko no tām:

– saskaņā ar 9. tabulu aprēķinātā vērtība, kas noapaļota līdz tuvākajai skalas iedaļas vērtībai,

– saskaņā ar 9. tabulu aprēķinātā vērtība, ja viena vagona svars ir vienāds ar 35 % no vagona maksimālā svara (norādīts specifikācijas zīmē), reiz standartvagonu skaits vilciena sastāvā (ne vairāk kā 10), noapaļojot to līdz tuvākajai skalas iedaļas vērtībai,

– vienas skalas vērtība (d) par katru vilciena vagonu, nepārsniedzot 10 d.

2.4. Sverot savienotus vagonus, kļūdas, kas nepārsniedz 10 % no svēršanas rezultātiem, kuri iegūti, vilcienam vienreiz vai vairākas reizes izbraucot cauri, drīkst pārsniegt attiecīgo 2.2. punktā norādīto MPK, bet tā nedrīkst būt divreiz lielāka par to.

3. Skalas iedaļas vērtība (d)

10. tabulā ir norādītas skalas iedaļas vērtības atkarībā no mērinstrumenta precizitātes klases.

10. tabula

Precizitātes klase || Skalas iedaļas vērtība (d)

0,2 || d ≤ 50 kg

0,5 || d ≤ 100 kg

1 || d ≤ 200 kg

2 || d ≤ 500 kg

4. Mērījumu diapazons

4.1. Minimālā svērtspēja nedrīkst būt mazāka kā 1 t un lielāka kā minimālais vagona svars, kas dalīts ar daļējo svērumu skaitu.

4.2. Minimālais vagona svars nedrīkst būt mazāks kā 50 d.

5. Svērtspēja ietekmes faktoru un elektromagnētisko traucējumu klātbūtnē

5.1. Ietekmes faktoru radītā MPK ir noteikta 11. tabulā.

11. tabula

Slodze (m), kas norādīta verifikācijas skalas iedaļas vērtībās (d) || MPK

0 < m ≤ 500 || ± 0,5 d

500 < m ≤ 2 000 || ± 1,0 d

2 000 < m ≤ 10 000 || ± 1,5 d

5.2. Traucējumu ietekmei noteiktā kritiskā robežnovirze atbilst vienai skalas iedaļas vērtībai.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

IXMI-007 PIELIKUMS

TAKSOMETRI Ö (MI-007) Õ

ê 2004/22/EK

Atbilstīgās I1. pielikuma prasības, īpašās prasības šajā pielikumā un atbilstības novērtēšanas procedūras, kas uzskaitītas šajā pielikumā, attiecas uz taksometriem.

DEFINĪCIJAS

Taksometrs

Mērinstruments, kas strādā kopā ar signālu ģeneratoru[38] un kopā ar to veido mērinstrumentu.

Šī ierīce nosaka brauciena ilgumu un aprēķina nobraukumu, pamatojoties uz distanciālā signālu ģeneratora pārraidīto signālu. Bez tam tā aprēķina un uzrāda maksu par braucienu, pamatojoties uz nobraukumu un/vai noteikto brauciena ilgumu.

Braukšanas maksa

Kopējā naudas summa, kurā ietverta noteikta nomas sākummaksa, kas jāmaksā par braucienu un/vai ir atkarīga no nobraukuma un/vai no brauciena ilguma. Braukšanas maksā nav ietverta piemaksa par papildu pakalpojumiem.

Pārslēgšanās ātrums

Tas ir ātrums, ko aprēķina, izdalot laika tarifu ar nobraukuma tarifu.

Normālais aprēķinu režīms S (vienkāršais tarifa aprēķins)

Braukšanas maksas aprēķināšana, pamatojoties uz laika tarifu, ja nav sasniegts pārslēgšanās ātrums, un pamatojoties uz nobraukuma tarifu, ja pārslēgšanās ātrums ir pārsniegts.

Normālais aprēķinu režīms D (divkāršais tarifa aprēķins)

Braukšanas maksas aprēķināšana, visa brauciena laikā vienlaicīgi piemērojot laika tarifu un nobraukuma tarifu.

Darbības režīms

Dažādi režīmi, kādos taksometrs veic dažādas funkcijas. Par dažādiem darbības režīmiem liecina šādas norādes:

“Brīvs” || : || darbības režīms, kurā netiek aprēķināta braukšanas maksa;

“Aizņemts” || : || darbības režīms, kurā tiek aprēķināta braukšanas maksa, pamatojoties uz eventuālo sākummaksu, kā arī uz nobraukuma tarifu un/vai uz brauciena ilgumu.

“Norēķins” || : || darbības režīms, kurā tiek uzrādīta maksa par braucienu un tiek pārtraukta vismaz no laika atkarīgās braukšanas maksas aprēķināšana.

KONSTRUKCIJAS PRASĪBAS

1. Taksometram jābūt konstruētam tā, lai aprēķinātu nobraukumu un noteiktu brauciena ilgumu.

2. Taksometram jābūt konstruētam tā, lai tas aprēķinātu un uzrādītu braukšanas maksu, veicot to pakāpeniski saskaņā ar dalībvalsts noteikto tarifu darbības režīmam “aizņemts”. Taksometram jābūt konstruētam tā, lai tas darbības režīmā “norēķins” uzrādītu galīgo braukšanas maksu.

3. Taksometram jānodrošina normālais aprēķinu režīms S un D. Viena vai otra aprēķinu režīma iestatīšanai jābūt aizsargātai.

4. Taksometram jānodrošina šāda informācija, izmantojot piemērotu un aizsargātu saskarni(-es):

– darbības režīms: “brīvs”, “aizņemts” vai “norēķins”,

– summatora dati saskaņā ar 15.1. punktu,

– vispārējā informācija: distanciālā signālu ģeneratora konstante, uzstādīšanas diena, taksometra pazīšanas zīme, reālais laiks, tarifa apzīmējums,

– informācija par brauciena maksu: kopējā iekasētā summa, braukšanas maksa, braukšanas maksas aprēķins, papildu maksa, datums, brauciena sākumlaiks, brauciena beigu laiks, nobraukums,

– informācija par tarifu(-iem): tarifa(-u) rādītāji.

Atsevišķu valstu tiesību akti var paredzēt, ka ar taksometra saskarni(-ēm) ir jāsavieno dažas ierīces. Šajā gadījumā ar drošības ierīces palīdzību ir iespējams panākt to, ka taksometra darbība tiek automātiski pārtraukta, ja tas nav aprīkots ar paredzēto ierīci vai šī ierīce strādā nepareizi.

5. Vajadzības gadījumā jāpastāv iespējai regulēt taksometru distanciālā signālu ģeneratora konstantei, kuram tas tiks pievienots, un nodrošināt regulējuma aizsardzību.

NOMINĀLIE DARBĪBAS APSTĀKĻI

6.1. Izmanto mehāniskās vides klasi M3.

6.2. Ražotājam ir jānorāda mērinstrumenta nominālie darbības apstākļi, kas uzskaitīti turpmāk.

– minimālais temperatūras diapazons sakarā ar klimatiskajiem apstākļiem – 80 °C,

– piegādātās līdzstrāvas robežas, kādām ir paredzēts šis mērinstruments.

MAKSIMĀLĀS PIEĻAUJAMĀS KĻŪDAS (MPK)

7. MPK, izņemot kļūdas, ko rada taksometra izmantošana transportlīdzeklī, ir šādas:

– patērētais laiks: ± 0,1 %

              minimālā MPK vērtība: 0,2s;

– nobraukums: ± 0,2 %

              minimālā MPK vērtība: 4 m;

– braukšanas maksas aprēķināšana: ± 0,1 %

              minimālā vērtība, ieskaitot noapaļošanu, atbilst braukšanas maksas rādījuma vismazākajam skaitlim.

PIEĻAUJAMĀ TRAUCĒJUMU IETEKME

8. Elektromagnētiskā noturība

8.1. Izmanto elektromagnētiskās vides klasi E3.

8.2. MPK, kas noteikta 7. punktā, ir jāievēro arī elektromagnētisko traucējumu gadījumā.

ENERGOAPGĀDES TRAUCĒJUMI

9. Pazeminoties barošanas avota spriegumam zem ražotāja norādītās apakšējās darbības robežas, taksometram:

– jāturpina pareizi strādāt vai jāatsāk pareiza darbība, nezaudējot pirms sprieguma krituma pieejamos datus, ja sprieguma kritums bijis īslaicīgs, t. i., ko radījusi dzinēja atkārtota iedarbināšana,

– jāpārtrauc kārtējais mērījums un jāatgriežas režīmā “brīvs”, ja sprieguma kritums bijis ilglaicīgs.

CITAS PRASĪBAS

10. Taksometra un distanciālā signālu ģeneratora savietojamības nosacījumus nosaka taksometra ražotājs.

11. Ja par papildu pakalpojumiem pienākas papildu maksa, ko vadītājs ievada manuālajā režīmā, tā netiek iekļauta uzrādītajā braukšanas maksā. Minētajā gadījumā taksometrs var tomēr īslaicīgi uzrādīt braukšanas maksu kopā ar papildu maksu.

12. Ja braukšanas maksu aprēķina pēc aprēķinu metodes D, taksometram var būt papildu indikācijas režīms, kad reālajā laikā tiek uzrādīts tikai kopējais nobraukums un brauciena ilgums.

13. Visiem pasažierim paredzētajiem rādījumiem jābūt viegli atpazīstamiem. Šiem rādījumiem un to apzīmējumiem jābūt viegli salasāmiem gan dienasgaismā, gan nakts apstākļos.

14.1. Ja braukšanas maksa vai pret negodīgu rīcību vērstie pasākumi ir atkarīgi no iepriekš ieprogrammētu funkciju izvēles vai no brīvi izvēlētu datu ievadīšanas, ir jānodrošina ievadīto iestatījumu un datu saglabāšana.

14.2. Nodrošinot taksometra datu saglabāšanu, jābūt iespējai saglabāt atsevišķus iestatījumus.

14.3. Noteikumi I. pielikuma 8.3. punktā attiecas arī uz tarifiem.

15.1. Taksometram jābūt aprīkotam ar neatiestatāmu summatoru šādiem rādījumiem:

– kopējais transportlīdzekļa nobraukums,

– kopējais nobraukums, vedot pasažierus,

– kopējais pasažieru uzņemšanas skaits,

– kopējā naudas summa, kas iekasēta, saņemot papildmaksu,

– kopējā naudas summa, kas iekasēta, saņemot braukšanas maksu.

Summārie rādījumi ietver arī rādījumus, kas saglabāti saskaņā ar 9. punktu, rodoties energoapgādes traucējumiem.

15.2. Ja taksometrs ir atvienots no elektroenerģijas avota, vienu gadu jānodrošina summāro rādījumu uzglabāšana, lai tos būtu iespējams nolasīt ar cita informācijas nesēja palīdzību.

15.3. Jāveic attiecīgie pasākumi, lai nepieļautu summāro rādījumu izmantošanu pasažieru krāpšanai.

16. Automātiska tarifu maiņa ir pieļaujama, pamatojoties uz:

– brauciena garumu,

– brauciena ilgumu,

– diennakts stundu,

– datumu,

– nedēļas dienu.

17. Ja taksometra pareiza darbība ir atkarīga no transportlīdzekļa īpatnībām, taksometrs jāaprīko ar ierīcēm, kas nodrošina taksometra savienojumu ar transportlīdzekli, kurā tas uzstādīts.

18. Pēc taksometra uzstādīšanas jāpastāv iespējai testēšanas nolūkā atsevišķi pārbaudīt laika un nobraukuma mērījumu precizitāti, kā arī aprēķinu pareizumu.

19. Taksometra konstrukcijai un ražotāja noteiktajiem uzstādīšanas norādījumiem jābūt tādiem, kas ļauj pietiekami labi nodrošināties pret krāpnieciskiem mēģinājumiem pārveidot signālu, pēc kura notiek nobraukuma mērījumi, ja taksometrs ir uzstādīts saskaņā ar ražotāja norādījumiem.

20. Vispārējās pamatprasības, kas vērstas pret taksometra negodīgu izmantošanu, jāievēro tā, lai tiktu aizsargātas patērētāju, vadītāja, vadītāja darba devēja un finanšu iestāžu intereses.

21. Taksometra konstrukcijai jānodrošina tā ekspluatācija MPK robežās viena gada laikā bez regulēšanas, ja tas strādā normālā lietošanas režīmā.

22. Taksometrs jāaprīko ar reālā laika pulksteni, kas rāda diennakts laiku un datumu, lai vienu vai abus šos rādījumus varētu izmantot automātiskai tarifu maiņai. Prasības attiecībā uz reālā laika pulksteni:

– hronometrāža jāveic ar precizitāti 0,02 %,

– pulksteņa rādījumu korekcija nedrīkst pārsniegt 2 minūtes nedēļā. Pārejai uz vasaras un ziemas laiku jānotiek automātiski,

– jāizslēdz iespēja automātiski vai manuāli veikt korekcijas brauciena laikā.

23. Nobraukuma un patērētā laika rādījumos vai izdrukās, kas iegūtas saskaņā ar šo direktīvu, jāizmanto šādas mērvienības:

Nobraukums

ê 2004/22/EK (pielāgots)

– Apvienotajā Karalistē un Īrijā: līdz dienai, kuru šīs dalībvalstis būs noteikušas saskaņā ar Direktīvas 80/81/EEK 1. panta b) apakšpunktu – kilometri vai jūdzes;

ê 2004/22/EK

– citās dalībvalstīs: kilometri.

Patērētais laiks

– sekundes, minūtes vai stundas, atkarībā no vajadzības un ņemot vērā vajadzīgo precizitāti, kā arī lai novērstu iespējamos pārpratumus.

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA

Ražotājs var izvēlēties šādas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas minētas 918. pantā:

B + F vai B + D vai H1.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

XMI-008 PIELIKUMS

MATERIĀLIE MĒRI Ö (MI-008) Õ

ê 2004/22/EK

I NODAĻA — Materiālie garuma mēri

Atbilstīgās I. pielikuma pamatprasības, īpašās prasības šajā pielikumā un atbilstības novērtēšanas procedūras, kas uzskaitītas šajā nodaļā, attiecas uz tālāk minētajiem materiālajiem garuma mēriem. Prasību nodrošināt atbilstības apliecinājumu kopijas tomēr var interpretēt tā, ka šī prasība ir attiecināma uz mērinstrumentu partiju vai sūtījumu, nevis uz atsevišķiem mērinstrumentiem.

DEFINĪCIJAS

Materiālie garuma mēri || || Mērinstruments ar iedaļu atzīmēm, kuru atstatums ir norādīts likumīgās garuma vienībās.

ĪPAŠĀS PRASĪBAS

Bāzes režīms

1.1. Mērlentēm, kuru garums ir pieci metri vai lielāks, jāiekļaujas maksimālo pieļaujamo kļūdu (MPK) robežās, uz tām iedarbojoties 50 ņūtonu vai citam ražotāja noteiktajam vilces spēkam, ko ražotājs attiecīgi norāda mērlentes marķējumā; ja mēri ir izgatavoti no cieta vai puscieta materiāla, vilces spēks nav jāpiemēro.

1.2. Standarta temperatūra ir 20 °C, ja mēra marķējumā nav norādīta cita, ražotāja noteikta temperatūra.

MPK

2. Pozitīvās vai negatīvās MPK (mm) starp divām iedaļu atzīmēm, kuras nav viena otrai blakus, nosaka ar formulu (a + bL), kur:

– L ir mērāmais garums, kas noapaļots līdz nākamajam veselam metram,

– a un b ir norādīti 1. tabulā.

Ja gala intervāls robežojas ar virsmu, jebkuram attālumam, kas sākas šajā punktā, MPK palielina par 1. tabulā norādīto c vērtību.

1. tabula

Precizitātes klase || a (mm) || b || c (mm)

I || 0,1 || 0,1 || 0,1

II || 0,3 || 0,2 || 0,2

III || 0,6 || 0,4 || 0,3

D – īpaša iegremdējamo mērlenšu klase[39] Garumā, kas nepārsniedz 30 m[40] || 1,5 || nulle || nulle

S – tvertņu kalibrēšanas mērlenšu īpašā klase Katriem garuma 30 m, ja mērlente atrodas uz plakanas virsmas || 1,5 || nulle || nulle

Var izmantot arī I vai II klases lotes; šajā gadījumā jebkuram garumam starp divām iedaļu atzīmēm, viena no kurām atrodas uz svērteņa, bet otrā – uz mērlentes, MPK ir ± 0,6 mm, ja tās vērtība, kas aprēķināta pēc formulas, ir mazāka nekā 0,6 mm.

MPK garumam starp divām secīgām iedaļu atzīmēm un divu secīgo posmu maksimālās pieļaujamās svārstības ir norādītas 2. tabulā.

2. tabula

Posma i garums || MPK jeb svārstības (mm) atkarībā no precizitātes klases

I || II || III

i ≤ 1 mm || 0,1 || 0,2 || 0,3

1 mm < i ≤ 1 cm || 0,2 || 0,4 || 0,6

Saliekamo lineālu kustīgie savienojumi papildus jau aplūkotajām kļūdām nedrīkst radīt kļūdas, kas lielākas nekā 0,3 mm (II klase) un 0,5 mm (III klase).

Materiāli

3.1. Materiālos mērus izgatavo no tādiem materiāliem, kuru garuma svārstības, temperatūrai par ± 8 °C novirzoties no standarta temperatūras, nepārsniedz MPK. Tas neattiecas uz S un D klases mēriem, ja vajadzības gadījumā ražotājs paredz novēroto rādījumu korekciju, ņemot vērā termisko izplešanos.

3.2. Garuma mēri, kas izgatavoti no materiāla, kura izmēri var mainīties atkarībā no relatīvā mitruma diapazona, ir iedalāmi tikai II vai III klasē.

Marķējums

4. Uz garuma mēra jānorāda tā nominālvērtība. Ja izmanto milimetru skalu, ir jānumurē katra centimetra iedaļa, bet ja skalas intervāls ir lielāks nekā 2 cm, ir jānumurē visas skalas iedaļas atzīmes.

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA

Ražotājs var izvēlēties šādas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas minētas 918. pantā:

F1 vai D1, vai B + D, vai H, vai G.

II NODAĻA — Tilpuma mēri

Atbilstīgās I. pielikuma pamatprasības, kā arī īpašās prasības un atbilstības novērtēšanas procedūras, kas uzskaitītas šajā nodaļā, attiecas uz turpmāk minētajiem tilpuma mēriem. Prasību nodrošināt atbilstības apliecinājumu kopijas tomēr var interpretēt tā, ka šī prasība ir attiecināma uz mērinstrumentu partiju vai sūtījumu, nevis uz atsevišķiem mērinstrumentiem. Nav jāievēro arī prasība, ka uz mērinstrumenta ir jānorāda informācija par tās precizitāti.

DEFINĪCIJAS

Tilpuma mērs || || Tilpuma mērs (piemēram, dzeramās glāzes vai kausa veidā), kas paredzēts konkrēta tilpuma nomērīšanai, pārdodot šķidrumus (kas nav farmaceitiskie produkti) tūlītējai lietošanai.

Svītras mērs || || Tilpuma mērs ar svītru, kas iezīmē nominālo ietilpību.

Tilpuma mērs “līdz augšējai malai” || || Tilpuma mērs, kura iekšējais tilpums atbilst nominālajai ietilpībai.

Pārliešanas mērs || || Tilpuma mērs, kas paredzēts šķidruma pārliešanai pirms tā patēriņa.

Ietilpība || || Ietilpība ir iekšējais tilpums, ja tie ir tilpuma mēri “līdz augšējai malai”, vai iekšējais tilpums līdz uzpildes atzīmei, ja tie ir svītras mēri.

ĪPAŠĀS PRASĪBAS

1. Bāzes režīms

1.1. Temperatūra – standarta temperatūra tilpuma mērījumiem ir 20 °C.

1.2. Pareizais novietojums – brīvi novietots uz līdzenas virsmas.

2. MPK

1. tabula

|| Svītras mērs || “Līdz augšējai malai”

Pārliešanas mēri || ||

< 100 ml || ± 2 ml || – 0 + 4 ml

≥ 100 ml || ± 3 % || – 0 + 6 %

Dzērienu pasniegšanai || ||

< 200 ml || ± 5 % || – 0 + 10 %

≥ 200 ml || ± (5 ml + 2,5 %) || – 0 + 10 ml + 5 %

3. Materiāli

Tilpuma mērus izgatavo no pietiekami izturīga materiāla, kas labi saglabā formu un kura tilpums iekļaujas MPK robežās.

4. Forma

4.1. Pārliešanas mēriem jābūt tādiem, lai satura izmaiņas, kas vienādas ar MPK, vismaz par 2 mm izmainītu šķidruma līmeni attiecībā pret augšējo malu vai uzpildes atzīmi.

4.2. Pārliešanas mēru formai jābūt tādai, kas netraucē pilnībā pārliet tajā nomērīto šķidrumu.

5. Marķējums

5.1. Uz tilpuma mēra skaidri un neizdzēšami jānorāda tam noteiktā nominālā ietilpība.

5.2. Tilpuma mēriem var būt pat līdz trim atzīmēm, kas norāda uz skaidri atšķirīgiem tilpumiem un nedrīkst radīt nekādus pārpratumus.

5.3. Visām uzpildes atzīmēm jābūt pietiekami skaidrām un izturīgām, lai izslēgtu MKP pārsniegšanu lietošanas laikā.

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA

Ražotājs var izvēlēties šādas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas minētas 918. pantā:

A2A1 vai F1, vai D1, vai E1, vai B + E, vai B + D, vai H.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

XIMI-009 PIELIKUMS

DIMENSIĀLO MĒRĪJUMU MĒRINSTRUMENTI Ö (MI-009) Õ

ê 2004/22/EK

Atbilstīgās I. pielikuma pamatprasības, īpašās prasības šajā pielikumā un atbilstības novērtēšanas procedūras, kas uzskaitītas šajā nodaļā, attiecas uz tālāk minētajiem dimensiālo mērījumu mērinstrumentu tipiem.

DEFINĪCIJAS

Garuma mērinstruments || || Garuma mērinstrumentu lieto garenu izstrādājumu (piem., tekstilmateriālu, slokšņu, kabeļu) garuma noteikšanai laikā, kad mērāmo izstrādājumu padod uz priekšu.

Laukuma mērinstrumenti || || Ar laukuma mērinstrumentu nosaka neregulāras formas priekšmetu, piem., ādas, laukumu.

Daudzdimensiju mērinstrumenti || || Ar daudzdimensiju mērinstrumentu nosaka ražojumu aptveroša vismazākā taisnstūra paralēlskaldņa šķautnes garumu (garumu, augstumu, platumu).

I NODAĻA — Prasības, kas attiecas uz visiem dimensiālo mērījumu mērinstrumentiem

Elektromagnētiskā noturība

1. Elektromagnētisko traucējumu ietekme uz dimensiālo mērījumu mērinstrumentiem drīkst izpausties tā, lai:

– mērījumu rezultāta izmaiņas nepārsniegtu 2.3. punktā noteikto kritisko robežnovirzi, un

– nebūtu iespējams veikt jebkādus mērījumus, vai

– mērījumu rezultāta īslaicīgās svārstības nevarētu uztvert, saglabāt atmiņā vai pārraidīt kā mērījuma rezultātu, vai

– mērījumu rezultāta svārstības būtu pietiekami izteiktas, lai tās pamanītu visi, kam rūp šis mērījumu rezultāts.

2. Kritiskajai robežnovirzei jābūt vienādai ar vienas skalas iedaļas vērtību.

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA

Ražotājs var izvēlēties šādas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas minētas 918. pantā:

Mehāniskajiem un elektromehāniskajiem mērinstrumentiem:

F1 vai E1, vai D1, vai B + F, vai B + E, vai B + D, vai H, vai H1, vai G.

Elektroniskajiem mērinstrumentiem vai mērinstrumentiem ar programmatūru:

B + F vai B + D, vai H1, vai G.

II NODAĻA — Garuma mērinstrumenti

Mērāmā izstrādājuma raksturojums

1. Tekstilizstrādājumiem piešķir raksturfaktoru K. Šis faktors raksturo mērāmā izstrādājuma stiepjamību un stiprumu, kas piemīt tā vienai laukuma vienībai, un to nosaka pēc šādas formulas:

K || = || ε · (GA + 2,2 N/m2), kur ε ir 1 m plata auduma parauga relatīvā stiepes deformācija, pielietojot tam 10 N stiepes spēku; GA ir auduma parauga stiprums, kas piemīt tā laukuma vienībai (N/m2).

Darbības apstākļi

2.1. Diapazons

Izmēri un vajadzības gadījumā K faktors šim mērinstrumentam ražotāja norādītajā diapazonā. K faktora diapazons ir aplūkojams 1. tabulā.

1. tabula

Grupa || K diapazons || Izstrādājums

I || 0 < K < 2 × 10-2 N/m2 || zema stiepjamība

II || 2 × 10-2 N/m2 < K < 8 × 10-2 N/m2 || vidēja stiepjamība

III || 8 × 10-2 N/m2 < K < 24 × 10-2 N/m2 || augsta stiepjamība

IV || 24 × 10-2 N/m2 < K || ļoti augsta stiepjamība

2.2. Ja mērinstruments pats nepārvieto uz priekšu mērāmo priekšmetu, tā ātrumam jābūt šim mērinstrumentam ražotāja noteiktajā diapazonā.

2.3. Ja mērījumu rezultāts ir atkarīgs no biezuma, virsmas īpatnībām un piegādes veida (t. i., liels rullis vai kaudze), attiecīgos ierobežojumus nosaka ražotājs.

MPK

3. Mērinstruments

2. tabula

Precizitātes klase || MPK

I || 0,125 %, bet ne mazāka kā 0,005 Lm

II || 0,25 %, bet ne mazāka kā 0,01 Lm

III || 0,5 %, bet ne mazāka kā 0,02 Lm

Kur Lm ir minimālais mērāmais garums, t. i., vismazākais garums, ko noteicis ražotājs mērījumu veikšanai ar mērinstrumentu.

Atšķirīgu materiālu faktiskais garums ir jāmēra ar piemērotu mērinstrumentu (piem., ar mērlenti). Turklāt mērāmais materiāls taisni jāizklāj uz piemērotas virsmas (piem., uz piemērota galda), nestiepjot to.

Citas prasības

4. Mērinstrumentiem jānodrošina izstrādājuma mērīšana, to nestiepjot un izmantojot mērinstrumentu, kas paredzēts vajadzīgajai materiāla stiepjamībai.

III NODAĻA — Laukuma mērinstrumenti

Darbības apstākļi

1.1. Diapazons

Mērinstrumenta izmēriem jābūt ražotāja noteiktajā diapazonā.

1.2. Izstrādājuma īpatnības

Ražotājam vajadzības gadījumā jānosaka, kādi ierobežojumi attiecas uz mērinstrumentu atkarībā no izstrādājuma kustības ātruma, tā biezuma un virsmas īpatnībām.

MPK

2. Mērinstruments

MPK ir 1,0 %, bet ne mazāka kā 1 dm2.

Citas prasības

3. Izstrādājuma noformējums

Pavelkot mērāmo izstrādājumu atpakaļ vai apstādinot tā kustību, mērinstruments nedrīkst reģistrēt kļūdu vai mērījuma rādījums ir jāizdzēš.

4. Skalas iedaļas vērtība

Mērinstrumentu skalai jābūt ar iedaļu vērtību 1,0 dm2. Turklāt testu veikšanai jāparedz skalas iedaļu vērtība ar 0,1 dm2.

IV NODAĻA — Daudzdimensiju mērinstrumenti

Darbības apstākļi

1.1. Diapazons

Mērinstrumenta izmēriem jābūt ražotāja noteiktajā diapazonā.

1.2. Minimālā dimensija

1. tabulā minimālā dimensija visām skalas iedaļu vērtībām.

1. tabula

Skalas iedaļas vērtība (d) || Minimālā dimensija (min) (apakšējā robeža)

d ≤ 2 cm || 10 d

2 cm < d ≤ 10 cm || 20 d

10 cm < d || 50 d

1.3. Izstrādājuma padeves ātrums

Ātrumam jābūt diapazonā, ko mērinstrumentam noteicis ražotājs.

MPK

2. Mērinstruments

MPK ir ± 1,0 d.

ê 2004/22/EK (pielāgots)

XIIMI-010 PIELIKUMS

IZPLŪDES GĀZU ANALIZATORI Ö (MI-010) Õ

ê 2004/22/EK

Atbilstīgās prasības I pielikumā, īpašās prasības šajā pielikumā un atbilstības novērtēšanas procedūras, kas uzskaitītas šajā pielikumā, attiecas uz tālāk minētajiem izplūdes gāzu analizatoriem, kuri paredzēti ekspluatācijā esošo mehānisko transportlīdzekļu apskatei un profesionālajai apkopei.

DEFINĪCIJAS

Izplūdes gāzu analizatori || || Izplūdes gāzu analizators ir mērinstruments, ar kuru nosaka noteiktu sastāvdaļu tilpumfrakcijas mehāniska transportlīdzekļa dzirksteļaizdedzes dzinēja izplūdes gāzē, saglabājoties analizējamā parauga mitruma līmenim. Šīs gāzes sastāvdaļas ir oglekļa oksīds (CO), oglekļa dioksīds (CO2), skābeklis (O2) un ogļūdeņraži (HC). Ogļūdeņražu saturu norāda kā n-heksāna (C6H14) koncentrāciju, kas noteikta, izmantojot infrasarkanās absorbcijas metodes. Gāzes sastāvdaļu CO, CO2 un O2 tilpumfrakcijas norāda procentos (tilp. %) un miljondaļās (tilp. ppm). Bez tam izplūdes gāzu analizators pēc izplūdes gāzes sastāvdaļu tilpumfrakcijām aprēķina lambda vērtību.

Lambda || || Lambda ir bezdimensijas vērtība, kas raksturo dzinēja degšanas efektivitāti atkarībā no gaisa/degvielas attiecības izplūdes gāzēs. To nosaka ar standartizētu standartformulu.

ĪPAŠĀS PRASĪBAS

Mērinstrumentu klases

1. Izplūdes gāzu analizatoriem ir noteiktas divas klases (0 un I klase). 1. tabulā ir norādīti attiecīgie minimālie mērījumu diapazoni abām klasēm.

1. tabula

Klases un mērījumu diapazons

Rādītājs || 0 un I klase

CO frakcija || no 0 līdz 5 tilp. %

CO2 frakcija || no 0 līdz 16 tilp. %

HC frakcija || no 0 līdz 2 000 tilp. ppm

O2 frakcija || no 0 līdz 21 tilp. %

λ || no 0,8 līdz 1,2

Nominālie darbības apstākļi

2. Ražotājam jānorāda šādi nominālie darbības apstākļi:

2.1. Attiecībā uz lielumiem, kas raksturo klimatisko un mehānisko faktoru ietekmi:

– minimālais temperatūras diapazons sakarā ar klimatiskajiem apstākļiem: 35 °C,

– izmanto mehāniskās vides klasi M1.

2.2. Attiecībā uz lielumiem, kas raksturo elektroenerģijas ietekmi:

– piegādātās maiņstrāvas sprieguma un frekvenču diapazons,

– piegādātās līdzstrāvas sprieguma robežas.

2.3. Attiecībā uz atmosfēras spiedienu

– atmosfēras spiediena minimālā un maksimālā vērtība abām klasēm ir pmin ≤ 860 hPa, pmax ≥ 1060 hPa.

Maksimālās pieļaujamās kļūdas (MPK)

3. Noteiktas šādas MPK:

3.1. Katrai analizējamai frakcijai pieļaujamā maksimālā kļūda nominālajos darbības apstākļos saskaņā ar I pielikuma 1.1. punktu atbilst lielākajai no divām 2. tabulā norādītajām vērtībām. Absolūtās vērtības norāda tilp. % vai ppm, procentuālo sastāvu norāda procentos no patiesās vērtības.

2. tabula

MPK

Rādītājs || 0 klase || I klase

CO frakcija || ± 0,03 tilp. % ± 5 % || ± 0,06 tilp. % ± 5 %

CO2 frakcija || ± 0,5 tilp. % ± 5 % || ± 0,5 tilp. % ± 5 %

HC frakcija || ± 10 tilp. ppm ± 5 % || ± 12 tilp. ppm ± 5 %

O2 frakcija || ± 0,1 tilp. % ± 5 % || ± 0,1 tilp. % ± 5 %

3.2. Lambda vērtības aprēķinos MPK ir 0,3 %. Nosacīto patieso vērtību aprēķina saskaņā ar formulu, kas noteikta 5.3.7.3. punktā I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 98/69/EK, kas attiecas uz veicamiem pasākumiem pret gaisa piesārņošanu, ko rada mehānisko transportlīdzekļu emisijas, un ar ko groza Padomes Direktīvu 70/220/EEK[41].

Šim nolūkam aprēķinos izmanto mērinstrumenta rādījumus.

Pieļaujamā traucējumu ietekme

4. Katras analizējamas tilpumfrakcijas kritiskajai robežnovirzei jābūt vienādai ar attiecīgā rādītāja MPK.

5. Elektromagnētisko traucējumu ietekme drīkst izpausties tādā mērā:

– lai mērījumu rezultāta izmaiņas nepārsniegtu 4. punktā noteikto kritisko robežnovirzi,

– un lai mērījuma rādījumu nevarētu uztvert kā derīgu rezultātu.

Citas prasības

6. Izšķirtspējai jābūt vienādā lielumu vērtībā ar 3. tabulā norādītajām vērtībām vai par vienu vērtību augstākai.

3. tabula

Izšķirtspēja

|| CO || CO2 || O2 || HC

0 un I klase || 0,01 tilp. % || 0,1 tilp. % || [42] || 1 tilp. ppm

Lambda vērtības rādījumiem jābūt ar 0,001 izšķirtspēju.

7. Standartnovirze 20 mērījumiem nedrīkst būt lielāka kā viena trešdaļa no absolūtās MPK vērtības attiecībā uz katras gāzes tilpumfrakciju.

8. Veicot CO, CO2 un HC mērījumus, mērinstrumentam, kam pievienota konkrētas gāzes apstrādes sistēma, 15 sekunžu laikā pēc pārslēgšanas no nulles gāzes, t. i., svaiga gaisa, mērījumiem, ir jāuzrāda 95 % no galīgās vērtības, kas noteikta ar kalibrēšanas gāzēm. Veicot O2 mērījumus, mērinstrumentam tādos pašos apstākļos 60 sekunžu laikā pēc pārslēgšanas no svaiga gaisa uz gāzi, kas nesatur skābekli, ir jāuzrāda vērtība, kas mazāk par 0,1 tilp. % atšķiras no nulles.

9. Izplūdes gāzes sastāvdaļas, kas nav mērāmās sastāvdaļas, ietekme uz mērījumu rezultātiem nedrīkst pārsniegt pusi no MPK absolūtās vērtības, ja šīm sastāvdaļām ir šādas maksimālās tilpumfrakcijas:

CO – 6 tilp. %,

CO2 – 16 tilp. %,

O2 – 10 tilp. %,

H2 – 5 tilp. %,

NO – 0,3 tilp. %,

HC (kā n-heksāns) – 2 000 tilp. ppm,

ūdens tvaiks – līdz piesātinājumam.

10. Izplūdes gāzu analizators jāaprīko ar regulēšanas ierīci, kas nodrošina nulles iestatīšanu, gāzu kalibrēšanu un iekšējo regulēšanu. Regulēšanas ierīcei nulles iestatīšanai un iekšējai regulēšanai jābūt automātiskai.

11. Mērinstruments, kas aprīkots ar automātisko vai pusautomātisko regulēšanas ierīci, nespēj veikt mērījumus, kamēr nav veikta vajadzīgā regulēšana.

12. Izplūdes gāzu analizators nosaka ogļūdeņražu atliekas gāzes apstrādes sistēmā. Mērījumu norise tiek bloķēta, ja ogļūdeņražu atlieku saturs pirms mērījuma pārsniedz 20 tilp. ppm.

13. Izplūdes gāzu analizatoram jābūt aprīkotam ar ierīci, kas automātiski konstatē traucējumus skābekļa kanāla sensora darbībā, kas radušies pievadlīnijas nodiluma vai plīsuma dēļ.

14. Ja izplūdes gāzu analizators ir darbināms ar dažādām degvielām (piem., benzīnu vai sašķidrinātu gāzi), jābūt iespējai izvēlēties piemērotus koeficientus lambda vērtības aprēķiniem, lai nerastos neskaidrības sakarā ar attiecīgās formulas piemērošanu.

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA

Ražotājs var izvēlēties šādas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas minētas 918. pantā:

B + F vai B + D vai H1.

é

XIII PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltā direktīva ar tās secīgo grozījumu sarakstu

(minēti 52. pantā)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/22/EK (OV L 135, 30.4.2004., 1. lpp.) ||

Padomes Direktīva 2006/96/EK (OV L 363, 20.12.2006., 81. lpp.) ||

Komisijas Direktīva 2009/137/EK (OV L 294, 11.11.2009., 7. lpp.) ||

B DAĻA

Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanai

(minēti 19. pantā)

Direktīva || Termiņš transponēšanai || Piemērošanas datums

2004/22/EK || 2006. gada 30. aprīlis || 2006. gada 30. oktobris

2006/96/EK || ||

2009/137/EK || 2010. gada 1. decembris || 2011. gada 1. jūnijs

é

XIV PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 2004/22/EK || Šī direktīva

||

1. pants || 2. panta 1. punkts

2. pants || 3. pants

3. panta pirmā daļa || 1. pants

3. panta otrā daļa || 2. panta 2. punkts

4. pants || 4. panta 1. līdz 5. punkts

___ || 4. panta 6. līdz 22. punkts

5. pants || 5. pants

6. panta 1. punkts || 6. pants

6. panta 2. punkts || ___

7. panta 1. punkts || 21. pants

7. panta 2. punkts || 23. panta 4. punkts

7. panta 3. punkts || ___

7. panta 4. punkts || ___

8. pants || 7. pants

___ || 8. pants

___ || 9. pants

___ || 10. pants

___ || 11. pants

___ || 12. pants

___ || 13. pants

___ || [15. pants]

9. pants || 18. pants

10. pants || 19. pants

11. panta 1. punkts || ___

11. panta 2. punkta pirmā daļa || ___

11. panta 2. punkta otrā daļa || 24. panta 2. punkts

12. pants || ___

13. panta 1. punkts || ___

13. panta 2. punkts || ___

___ || 14. panta 1. punkts

___ || 14. panta 2. punkts

13. panta 3. punkts || 14. panta 3. punkts

13. panta 4. punkts || 14. panta 4. punkts

14. pants || ___

15. panta 1. punkts || 46. panta 1. punkts

15. panta 2. punkts || 46. panta 2. punkts

15. panta 3. punkts || ___

15. panta 4. punkts || ___

15. panta 5. punkts || ___

16. panta 1. punkts || 16. pants

16. panta 2. punkts || 47. pants

16. panta 3. punkts || 17. pants

16. panta 4. punkts || ___

17. panta 1. punkts || ___

17. panta 2. punkts || 22. panta otrā daļa

17. panta 3. punkts ||

17. panta 4. punkta pirmā daļa || 23. panta 2. punkts

17. panta 4. punkta otrā daļa || ___

17. panta 5. punkts || ___

18. pants || ___

___ || 20. pants

___ || 22. panta pirmā daļa

___ || 23. panta 1. punkts

___ || 23. panta 3. punkts

___ || 23. panta 5. punkta otrā daļa

___ || 23. panta 5. punkta trešā daļa

___ || 23. panta 6. punkts

___ || 24. pants

___ || 25. pants

___ || 26. pants

___ || 27. pants

___ || 28. pants

___ || 29. pants

___ || 30. pants

___ || 31. pants

___ || 32. pants

___ || 33. pants

___ || 34. pants

___ || 35. pants

___ || 36. pants

___ || 37. pants

___ || 38. pants

___ || 39. pants

___ || 40. pants

19. panta 1. punkts || ___

19. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmā daļa || ___

19. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrā daļa || ___

19. panta 2. punkta a) apakšpunkta trešā daļa || 43. panta 4. punkts

19. panta 2. punkta b) apakšpunkts || ___

20. pants || ___

21. pants || ___

22. pants || ___

23. pants || ___

___ || 41. pants

___ || 42. pants

___ || 43. panta 1. punkts

___ || 43. panta 2. punkts

___ || 43. panta 3. punkts

___ || 44. pants

___ || 45. pants

___ || 48. pants

___ || 49. pants

___ || 50. pants

24. pants || ___

___ || 51. pants

25. pants || ___

___ || 52. pants

26. pants || 53. panta pirmā daļa

___ || 53. panta otrā daļa

27. pants || 54. pants

I pielikums || I pielikums

A pielikums || II pielikuma 1. punkts

A1 pielikums || II pielikuma 2. punkts

B pielikums || II pielikuma 3. punkts

C pielikums || II pielikuma 4. punkts

C1 pielikums || II pielikuma 5. punkts

D pielikums || II pielikuma 6. punkts

D1 pielikums || II pielikuma 7. punkts

E pielikums || II pielikuma 8. punkts

E1 pielikums || II pielikuma 9. punkts

F pielikums || II pielikuma 10. punkts

F1 pielikums || II pielikuma 11. punkts

G pielikums || II pielikuma 12. punkts

H pielikums || II pielikuma 13. punkts

H1 pielikums || II pielikuma 14. punkts

MI-001 pielikums || III pielikums

MI-002 pielikums || IV pielikums

MI-003 pielikums || V pielikums

MI-004 pielikums || VI pielikums

MI-005 pielikums || VII pielikums

MI-006 pielikums || VIII pielikums

MI-007 pielikums || IX pielikums

MI-008 pielikums || X pielikums

MI-009 pielikums || XI pielikums

MI-010 pielikums || XII pielikums

___ || XIII pielikums

___ || XIV pielikums

[1]               Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, COM (2011) 206 galīgā redakcija.

[2]               Stratēģijas un novērtēšanas pakalpojumu centrs (Centre for Strategic & Evaluation Services) (AK), Mērinstrumentu direktīvas starpposma novērtējums, 2010. gada jūlijs: http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/legal-metrology-and-prepack/public-consultation/public-consultation-files/evaluation_report_by_cses_en.pdf.

[3]               Sabiedriskā apspriešana līdz 2010. gada 1. novembrim: http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/legal-metrology-and-prepack/public-consultation/index_en.htm.

[4]               Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas standartizāciju un grozījumiem Padomes Direktīvās 89/686/EEK un 93/15/EEK, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/105/EK un 2009/23/EK. COM(2011) 315 galīgā redakcija

[5]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011, 13. lpp.).

[6]               OV C 77, 28.3.2002.

[7]               OV C […], […], […]. lpp.

[8]               OV L 202, 6.9.1971., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).           

[9]               OV C 136, 4.6.1985., 1. lpp.

[10]             OV L 135, 30.4.2004., 1. lpp.

[11]             OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

[12]             OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.

[13]             OV L 390, 31.12.2004., 24. lpp.

[14]             OV L […], […], […]. lpp.

[15]             OV C 282, 25.11.2003., 3. lpp.

[16]             OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[17]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[18]             OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp. Direktīva grozīta ar Direktīvu 98/48/EK (OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.).

[19]             OV L 202, 6.9.1971., 21. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 82/623/EEK (OV L 252, 27.8.1982., 5. lpp.).

[20]             OV L 202, 6.9.1971., 32. lpp.

[21]             OV L 239, 25.10.1971., 9. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

[22]             OV L 335, 5.12.1973., 56. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 85/146/EEK (OV L 54, 23.2.1985., 29. lpp.).

[23]             OV L 14, 20.1.1975., 1. lpp.

[24]             OV L 183, 14.7.1975., 25. lpp.

[25]             OV L 336, 4.12.1976., 30. lpp.

[26]             OV L 26, 31.1.1977., 59. lpp.

[27]             OV L 105, 28.4.1977., 18. lpp. Direktīva grozīta ar Komisijas Direktīvu 82/625/EEK (OV L 252, 27.8.1982., 10. lpp.).

[28]             OV L 364, 27.12.1978., 1. lpp.

[29]             OV L 259, 15.10.1979., 1. lpp.

[30]             B klases elektromehāniskajiem skaitītājiem Imin ≤ 0,4 Itr.

[31]             Ja tie ir elektromehāniskie elektroenerģijas skaitītāji, tiem netiek noteiktas kritiskās robežnovirzes attiecībā uz harmoniku koeficientiem strāvas ķēdēs, kā arī attiecībā uz līdzstrāvu un harmonikām strāvas ķēdē.

[32]             Ja tie ir elektromehāniskie elektroenerģijas skaitītāji, tiem netiek noteiktas kritiskās robežnovirzes attiecībā uz harmoniku koeficientiem strāvas ķēdēs, kā arī attiecībā uz līdzstrāvu un harmonikām strāvas ķēdē.

[33]             OV L 316, 31.10.1992., 12. lpp. Direktīva atcelta ar Direktīvu 2003/96/EK (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp).

[34]             Dalībvalstis var tomēr pieprasīt nodokļu iekasēšanai par minerāleļļām izmantot mērsistēmas, kuru precizitātes klase ir 0,3 vai 0,5, veicot kuģu, dzelzceļa cisternu un autocisternu iekraušanu (izkraušanu).

[35]             OV L 42, 15.2.1975., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 89/676/EEK (OV L 398, 30.12.1989., 18. lpp.).

[36]             OV L 46, 21.2.1976., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar EEZ līgumu.

[37]             Ja i = r, izmanto attiecīgo 3. tabulas sleju, aizstājot e ar er.

[38]             Distanciālais signālu ģenerators neietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

[39]             Attiecas uz mērlentes/iegremdējamo atsvaru savienojumiem.

[40]             Ja nominālais mērlentes garums pārsniedz 30 m, katriem 30 m mērlentes garuma paredz papildu MPK 0,75 mm apmērā.

[41]             OV L 350, 28.12.1998., 17. lpp.

[42]             Ja mērāmās vērtības nepārsniedz vai ir vienādas ar 4 tilp. % – 0,01 tilp. %, citādi – 0,1 tilp. %.