PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu saistīto politiku nozīme pēdējo gadu laikā ir pastāvīgi palielinājusies. Šīs politikas veido kodolu Eiropas projektā, kas paredz izveidot telpu bez iekšējām robežām, kurā ES pilsoņi un trešo valstu valstspiederīgie var ieceļot, pārvietoties, dzīvot un strādāt, līdznesot jaunas idejas, kapitālu, zināšanas un inovāciju vai aizpildot trūkumus valstu darba tirgū, pārliecināti, ka tiks pilnībā ievērotas viņu tiesības un garantēta viņu drošība. Iekšlietu politiku pieaugošo nozīmi apliecināja 2009. gada Stokholmas programma[1], un tā ir arī viena no jomām, kas pieredzēja būtiskas izmaiņas saskaņā ar Lisabonas līgumu.

Iekšējās drošības jomā tādi nozīmīgi dokumenti kā Komisijas Paziņojums par iekšējās drošības stratēģiju[2] ir snieguši nepārprotamus norādījumus par darbības virzieniem turpmākajos gados. Iekšējā drošība ir joma, kurā Savienība saskarsies ar būtiskām problēmām. Terorisms un organizētā noziedzība, narkotiku pārvadāšana, korupcija, kibernoziegumi, cilvēku un ieroču tirdzniecība turpinās radīt smagas nopietnus draudus. Paredzams, ka kopējais noziedzības līmenis būs stabils, taču noziegumu veids mainīsies un noziedznieki šim nolūkam sāks izmantot jaunās tehnoloģijas. Paredzams, ka var palielināties pārrobežu un organizētā noziedzība, un tā kļūs sarežģīta un starptautiska. Daži noziegumu veidi, piemēram, krāpšana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un kibernoziegumi, var pieaugt. Būs jāveic arī papildu pasākumi, lai efektīvāk aizsargātu Savienības kritisko infrastruktūru jo īpaši pret teroristu uzbrukumiem, un izstrādātu integrētu Savienības pieeju riska un krīzes pārvaldībai. Lai risinātu visas šīs nākotnes problēmas, ir būtiski Savienības līmenī turpināt pastiprinātas darbības, lai aizsargātu pilsoņus no augošajiem transnacionālajiem draudiem un atbalstītu operatīvo darbu, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes, tostarp piešķirot atbilstošu Savienības finansējumu. Saistībā ar to Stokholmas programma nepārprotami aicināja izveidot fondu, lai veicinātu Iekšējās drošības stratēģijas īstenošanu un saskaņotu un visaptverošu pieeju tiesībaizsardzības iestāžu sadarbībai, tostarp Savienības ārējo robežu pārvaldībā.

Šajā saistībā Komisija 2011. gada 29. jūnija priekšlikumā par nākamo daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[3] ierosināja izveidot Iekšējās drošības fondu, iekļaujot to vienkāršotā divu fondu struktūrā, kas paredzēta turpmākajiem izdevumiem iekšlietu jomā, ietverot arī Patvēruma un migrācijas fondu. Iekšējās drošības fonda kopējais budžets būs EUR 4 648 miljoni (pašreizējās cenās), lai sekmētu piecu Iekšējās drošības stratēģijā noteikto stratēģisko mērķu sasniegšanu, proti, starptautisko noziedznieku tīklu sagraušanu; terorisma novēršanu un jautājumu risināšanu saistībā ar vardarbīgu radikalizēšanos un vervēšanu; pilsoņu un uzņēmumu drošības uzlabošanu kibertelpā; drošības stiprināšanu, izmantojot robežu pārvaldību; un Eiropas izturētspējas uzlabošanu krīzes un katastrofu gadījumos.

Tā kā dažādajiem stratēģiskajiem mērķiem, kurus paredzēts sasniegt, ir atšķirīgs pamats Līgumā, juridiski nav iespējams izveidot Iekšējās drošības fondu kā vienotu finanšu instrumentu. Tādēļ tiek rosināts veidot šo fondu kā visaptverošu finansēšanas sistēmu, kura ietver divus konkrētām nozarēm paredzētus priekšlikumus, no kuriem viens ir šis priekšlikums, ko papildina horizontāls instruments, kas paredz kopīgus noteikumus. .

Tiesiskā struktūra ir sīkāk raksturota 3. iedaļā.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM REZULTĀTI UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

Ņemot vērā to, ka lielāks uzsvars tiek likts uz novērtēšanu kā pamatotas politikas veidošanas līdzekli, šajā priekšlikumā ir ņemti vērā vērtējumu rezultāti, apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums.

Darbs pie paredzēto finanšu instrumentu sagatavošanas iekšlietu jomā sākās 2010. gadā un turpinājās 2011. gadā. Šā sagatavošanās darba ietvaros 2010. gada decembrī tika uzsākts vērtēšanas/ietekmes novērtējuma pētījums ar ārēja apakšuzņēmēja palīdzību. Minēto pētījumu pabeidza 2011. gada jūlijā, apkopojot esošo finanšu instrumentu pieejamos vērtēšanas rezultātus, un to izmantoja, formulējot ietekmes novērtējumā aplūkotās problēmas, mērķus un politikas izvēles un to iespējamo ietekmi. Pamatojoties uz šo pētījumu, Komisija sagatavoja ietekmes novērtējuma ziņojumu, par kuru 2011. gada 9. septembrī atzinumu sniedza Ietekmes novērtējuma padome.

Tā kā vairāk tika uzsvērta vērtēšana kā politikas veidotāju informēšanas rīks, šajā tiesību akta priekšlikumā ir pilnībā ņemts vērā arī oficiāls starpposma novērtējums par vispārējo drošības un brīvību garantēšanas programmu[4], apskatot ISEC (Noziedzības novēršana un apkarošana) un CIPS (Terorisma un citu ar drošību saistītu risku novēršana, gatavība un seku pārvaldība) programmu īstenošanu laikā no 2007. līdz 2009. gadam. Komisija 2011. gada 16. jūnija ziņojumā novērtēja šo programmu īstenošanas kvantitatīvos un kvalitatīvos aspektus un iegūtos rezultātus, tostarp veicot šīs programmas pasākumu precīzu kartēšanu, analizējot finansēto projektu darbību un pārskatot instrumentus un īstenošanas mehānismus, lai apzinātu iespējamos korekcijas pasākumus.

Šā priekšlikuma sagatavošanā ņēma vērā arī rezultātus, ko deva īpašā tiešsaistē sarīkotā sabiedriskā apspriešana par iekšlietu nozares finansēšanu nākotnē[5], kura notika laikā no 2011. gada 5. janvāra līdz 20. martam un kurā varēja piedalīties ieinteresētās personas no Savienības un trešām valstīm. Pavisam tika saņemtas 115 atbildes no fiziskām personām un organizāciju vārdā, tostarp astoņi nostājas izklāsti. Apspriešanā piedalījās respondenti no visām dalībvalstīm, kā arī dažām trešām valstīm.

2011. gada aprīlī konferencē „Turpmākais ES finansējums iekšlietu jomā – svaigs redzējums” pulcējās galvenās ieinteresētās personas (dalībvalstu, starptautisko organizāciju, pilsoniskās sabiedrības organizāciju u. c. pārstāvji), un tā deva iespēju apmainīties ar viedokļiem par Savienības finansējuma nākotni iekšlietu jomā. Šī konference deva arī iespēju apstiprināt situācijas izvērtējuma un sabiedriskās apspriešanas rezultātus.

ES finansējuma nākotne iekšlietu jomā daudzkārt tika izskatīta un apspriesta ar iesaistītajām iestādēm, tostarp neformālā pusdienu diskusijā TI Padomes laikā 2011. gada 21. janvārī, neformālās brokastīs ar Eiropas Parlamenta politiskajiem koordinatoriem 2011. gada 26. janvārī, komisāres Malmstrēmas uzstāšanās laikā Parlamenta SURE komitejas sēdē 2011. gada 10. martā un viedokļu apmaiņas laikā starp Iekšlietu ģenerāldirektorāta ģenerāldirektoru un Parlamenta LIBE komiteju 2011. gada 17. martā.

Konkrēti ekspertu ieteikumi par nākotnes finanšu instrumentiem iekšējās drošības jomā tika sniegti apspriedēs, kas notika COSI sanāksmes laikā 2010. gada 5. oktobrī, kur notika provizoriska viedokļu apmaiņa ar dalībvalstu un aģentūru (Eurojust, Eiropola, CEPOL un Frontex) pārstāvjiem, un EOS konferences laikā par rūpniecības un drošības jautājumiem 2011. gada 9. februārī. Turklāt tehniskie aspekti, kas saistīti ar nākotnes finanšu instrumentu ieviešanu iekšējās drošības jomā, tika apspriesti ar dalībvalstu ekspertiem vispārējās drošības un brīvību garantēšanas programmas divu komiteju (ISEC un CIPS) 2011. gada 15. februāra un 18. jūlija sanāksmēs.

Šīs apspriedes, konferences un ekspertu diskusijas apliecināja, ka starp galvenajām ieinteresētajām personām valda vispārēja vienprātība par nepieciešamību paplašināt Savienības finansējuma piemērošanas jomu iekšējās drošības nozarē, tostarp attiecībā uz ārējo dimensiju, un par turpmāka darba nepieciešamību, lai vēl vairāk vienkāršotu izpildes mehānismus un panāktu lielāku elastību, jo īpaši ārkārtas situāciju risināšanā. Lai nodrošinātu pievienotu vērtību, Savienības izdevumiem ir labāk jāatspoguļo Savienības līmeņa prioritātes un stratēģiskās apņemšanās, kā arī jāatbalsta Savienības iekšlietu acquis ieviešana. Ieinteresētās personas uzskatīja, ka vispārējās tematiskās prioritātes iekšējās drošības jomā jau ir noteiktas 2009. gada Stokholmas programmā un 2010. gada Iekšējās drošības stratēģijā. Tādēļ finansēšanas mehānisms nākotnē ir jānosaka plašāks, ietverot tiesībaizsardzības, robežsardzes un muitas nozares. Par svarīgu tika atzīta arī nepieciešamība vairāk izmantot attiecīgās Savienības aģentūras, piemēram, Eiropolu un Frontex. Kopumā tika atbalstīta finanšu instrumentu skaita samazināšana, izveidojot divu fondu struktūru, ar nosacījumu, ka tas veicinās vienkāršošanu. Ieinteresētās personas arī piekrita, ka ir vajadzīgs elastīgs reaģēšanas mehānisms ārkārtas situācijām. Dalītas pārvaldības sistēma, virzoties uz daudzgadu plānošanu, kopumā tika atzīta par piemērotu pārvaldības veidu attiecībā uz izdevumiem iekšlietu jomā. Tomēr nevalstiskās organizācijas uzskatīja, ka ir jāturpina arī tiešā pārvaldība.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Tiesības rīkoties izriet no Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 2. punkta, kurā noteikts: „Savienība piedāvā saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām, kur personu brīva pārvietošanās ir nodrošināta saistībā ar piemērotiem pasākumiem, kas attiecas uz ārējo robežu kontroli, patvēruma meklētājiem, imigrāciju un noziedzības novēršanu un apkarošanu.”

Savienības rīcības pamatojums ir mērķi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD, turpmāk „Līgums”) 67. pantā, kurā paredzēti līdzekļi brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidei.

Regulai ir vairāki juridiskie pamati Līguma V sadaļā par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu (LESD 82. panta 1. punkts, 84. pants un 87. panta 2. punkts). Šie panti veido savienojamus juridiskos pamatus, ņemot vērā juridiskās īpatnības, kuras attiecas uz lēmumu pieņemšanu saskaņā ar šo sadaļu.

Tā kā Padomē ir paredzēti atšķirīgi balsošanas noteikumi, kas izriet no 19. protokola (par Šengenas acquis), 21. protokola (Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāja attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu), un 22. protokola (Dānijas nostāja, tostarp par Līguma trešās daļas V sadaļu) dažādajiem nosacījumiem, juridiski nav iespējams izstrādāt vienu visaptverošu tiesību akta priekšlikumu par Iekšējās drošības fondu, kaut arī izvirzītie politiskie mērķi ir saskanīgi.

Tādēļ Iekšējo drošības fondu veido kā visaptverošu finansēšanas sistēmu, ko veido divi atsevišķi akti, ar kuriem izveido konkrētos fonda elementus un nosaka to mērķus, atbilstīgos pasākumus un katra elementa finansējumu:

· - regula, ar ko fonda ietvaros izveido elementu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai;

· - regula, ar ko fonda ietvaros izveido robežu pārvaldības un kopējas vīzu politikas elementu.

Iekšējās drošības fonda vispārējā sistēmā šai regulai jānodrošina finanšu atbalsts policijas sadarbībai, informācijai apmaiņai un piekļuvei pie informācijas, noziedzības novēršanai un pārrobežu, kā arī smagu noziegumu un organizētās noziedzības, tostarp terorisma apkarošanai, cilvēku un kritiskās infrastruktūras aizsardzībai pret negadījumiem, kas saistīti ar drošību, un efektīvai ar drošību saistītu risku un krīžu pārvaldībai, ņemot vērā kopīgās Savienības politikas (stratēģijas, programmas un rīcības plānus), tiesību aktus, praktisko sadarbību un apdraudējuma un risku novērtējumus. Tātad divas programmas, kas pašlaik nodrošina finanšu atbalstu šai politikas jomai (ISEC, CIPS), no 2014. gada 1. janvāra būtu jāatceļ saskaņā ar pārejas noteikumiem. Attiecībā uz CIPS programmu (Padomes Lēmums 2007/124/EK, EURATOM) to nav iespējams izdarīt šajā regulā, jo atšķirīgo balsošanas tiesību dēļ saskaņā ar šo divējādo juridisko pamatu (EK/Euratom) tam nepieciešams atsevišķs tiesību akts.

Kopumā šī ir joma, kurā Savienības līdzdalības pasākumiem ir nepārprotama pievienotā vērtība, salīdzinot ar to, ja dalībvalstis rīkotos vienas pašas. Eiropas Savienība labāk nekā dalībvalstis spēj reaģēt pārrobežu situācijās un nodrošināt platformu kopīgām metodēm, ar šo regulu nodrošinātais finanšu atbalsts jo īpaši stiprina valstu un Eiropas spējas, kā arī pārrobežu sadarbību un koordināciju, atvieglotu un drošu saziņu, tīklu veidošanu, savstarpēju uzticību un informācijas un paraugprakses apmaiņu. Tomēr pilnībā tiek atzīts, ka šiem pasākumiem ir jānotiek piemērotā līmenī un Savienība nedrīkst pārsniegt nepieciešamā robežas. Kā uzsvērts Budžeta pārskatīšanas paziņojumā, „ES budžets būtu jāizmanto, lai finansētu ES sabiedrisko labumu, pasākumus, ko dalībvalstis un reģioni nevar finansēt paši, vai kad tas var dot labākus rezultātus”[6].

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Komisijas priekšlikums nākamajai daudzgadu shēmai ietver priekšlikumu Iekšējās drošības fondam 2014.–2020. gadā atvēlēt 4 648 miljonus euro (pašreizējās cenās). Šajā kopējā finansējumā līdzekļi, kas pieejami šīs konkrētās regulas īstenošanai, orientējoši ir EUR 1 128 miljoni. Orientējoši 50 % no šīs summas (564 miljonus euro) būtu jāizmanto dalībvalstu programmām, bet pārējie 50 % (564 miljonu euro) būtu jāpārvalda centralizēti, lai finansētu Savienības pasākumus, ārkārtas pasākumus un tehnisko palīdzību.

Miljonos EUR

Iekšējās drošības fonds, tostarp jaunās IT sistēmas || || 4 648

- Policijas sadarbības instruments || || 1 128

- Robežu instruments || || 3 520

5.           PRIEKŠLIKUMA GALVENIE ELEMENTI

· Viennozīmīga pievēršanās stratēģiskajām prioritātēm

Lai nodrošinātu pietiekamu un pierādāmu ietekmi, šī regula piedāvā 2014.–2020. gadā koncentrēt Savienības finansiālo atbalstu uz piecām galvenajām stratēģiskajām prioritātēm (kas norādītas Savienības Iekšējās drošības stratēģijā):

– novērst un apkarot pārrobežu un smagus noziegumus un organizēto noziedzību;

– iedzīvotājiem un uzņēmumiem paaugstināt drošības līmeni kibertelpā;

– novērst terorismu un vērsties pret radikalizāciju un teroristu vervēšanu;

– palielināt spēju aizsargāt kritiskās infrastruktūras visās ekonomikas nozarēs; un

– uzlabot Eiropas izturētspēju krīzes un katastrofu gadījumos.

Šīs stratēģiskās prioritātes, kas sīkāk izklāstītas šīs regulas pielikumā, dalībvalstīm ir jāņem vērā, gatavojot valstu daudzgadu programmas. Tās jebkurā brīdī var grozīt vienkāršotā kārtībā, pieņemot deleģētu tiesību aktu, ja rodas jauni riski vai apdraudējumi. Turklāt, lai nodrošinātu papildu stimulus, ES līdzfinansējuma līmeni valstu pasākumiem, kas īsteno jebkuru no šīm Savienības stratēģiskajām prioritātēm, 75 % vietā saskaņā ar Horizontālo regulu var palielināt līdz 90 %.

Konkrētie pasākumi, kurus atbalsta šī regula, galvenokārt attiecas uz pasākumiem dalībvalstu operatīvo spēju palielināšanai, piemēram, pārrobežu operācijām, paraugprakses apmaiņu, jaunu metožu un tehnoloģiju testēšanu un validēšanu (lai novērstu Savienības finansētu pētījumu trūkumu drošības jomā), tehniskā aprīkojuma un infrastruktūras iegādi, personāla mācības un apmaiņu, analītiskiem pasākumiem, piemēram, risku un apdraudējumu novērtējumu un tīklu veidošanu.

Lai iekšlietu jomā efektīvāk izmantotu attiecīgo Savienības aģentūru kompetenci un zināšanas, Komisija paredz izmantot arī Finanšu regulas[7] dotās iespējas, lai šīm aģentūrām to pamatuzdevuma ietvaros un savienojami ar to darba programmām uzticētu konkrētu uzdevumu īstenošanu ar resursiem, kas pieejami saskaņā ar šo regulu. Saistībā ar uzdevumiem, kas tiek finansēti no šā Instrumenta, tas jo īpaši attiecas uz Eiropas Policijas biroju (Eiropolu), piemēram, kopīgu izmeklēšanas grupu organizēšanai vai Prīmes palīdzības dienesta darbību, un Eiropas Policijas akadēmiju (Cepol), piemēram, Eiropas mācību sistēmu, kopēju tematisku mācību programmu un moduļu izstrādei un īstenošanai, tostarp atbilstošu trešo valstu tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem.

· Pieejamo resursu sadale

Šim Instrumentam paredzēto kopējo summa 2014.–2020. gadam veido divas daļas – Savienības budžeta līdzekļi (1 128 miljoni euro pašreizējās cenās) un (vēl nezināmas) iemaksas, ko veic valstis, kas saistītas ar Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu (Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina), kurām jāpiedalās šajā Instrumentā. No dalībvalstīm Dānija nepiedalīsies šajā regulā, un Islande un Apvienotā Karaliste var izlemt tajā piedalīties saskaņā ar attiecīgajiem to Protokoliem.

Kopējā summa 1 128 miljoni euro ir sadalīta vienādās daļās (attiecībā 50/50) – dalībvalstis saņems orientējoši 564 miljonus euro (pašreizējās cenās) savām valsts programmām (dalītā pārvaldībā), bet Savienības pasākumiem, ārkārtas palīdzībai un tehniskajai palīdzībai Komisija izmantos orientējoši tādu pašu summu tiešā un netiešā pārvaldībā.

Kritēriji, kas izvēlēti pieejamo līdzekļu piešķiršanai dalībvalstīm, attiecas uz galveno, kas dalībvalstīm jāaizsargā – iedzīvotāji, teritorija, cilvēki un kravas, kas tiek pārvadātas caur to lidostām un ostām, un Eiropas kritiskā infrastruktūra, kas noteikta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Tā kā saistībā ar minēto ir jāņem vērā arī dalībvalstu atšķirīgās finansiālās iespējas, kā piektais piešķiršanas kritērijs ir pievienots šo valstu iekšzemes kopprodukts (apgriezti proporcionālā izteiksmē).

· Ārkārtas palīdzība un pasākumi trešās valstīs un saistībā ar tām

Šajā regulā un Horizontālajā regulā ir iekļauti īpaši noteikumi, lai Savienība varētu ātri veikt efektīvus pasākumus, ja notiek kāds ar drošību saistīts negadījums vai rodas jauns apdraudējums, kas būtiski nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt cilvēku drošību vienā vai vairākās dalībvalstīs (ārkārtas situācija). Lēmumu par šādu ārkārtas palīdzību vienmēr pieņem Komisija, bet to var ierosināt arī dalībvalstis, Savienības aģentūras, starptautiskās organizācijas vai 71. panta komiteja (COSI), kuru pārstāv dalībvalsts, kas prezidē Padomē. Ārkārtas palīdzība neaprobežojas ar Savienības teritoriju – tā var ietvert arī pasākumus trešās valstīs vai saistībā ar tām.

Kopumā šīs regulas prasībām atbilstīgo pasākumu saraksts trešās valstīs vai saistībā ar tām ir vērsts uz īslaicīgiem operatīviem pasākumiem, kas tieši ietekmē Savienības iekšējo drošību, piemēram, kopīgām pārrobežu operācijām, tehniskā aprīkojuma iegādi, apmaiņas un mācību pasākumiem, apdraudējuma un riska novērtējumiem, kā arī finansiālu atbalstu informēšanas un komunikācijas darbībām. Pasākumus trešās valstīs galvenokārt īsteno Komisija tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulu. Šādi pasākumi nedrīkt būt orientāti tieši uz attīstību, un vajadzības gadījumā tiem jāpapildina finansiālā palīdzība, ko sniedz no Savienības ārējās palīdzības instrumentiem, kas paliek kā galvenais finansējuma avots, lai trešām valstīm palīdzētu izveidot attiecīgās spējas. Īstenojot šādus pasākumus, uzmanība tiks pievērsta pilnīgai atbilstībai ar Savienības ārējās darbības un ārlietu politikas principiem un vispārīgajiem mērķiem saistībā ar attiecīgo valsti vai reģionu. Papildināmība tiks nodrošināta ar uzlabotu sadarbību ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un attiecīgajiem Komisijas dienestiem.

2011/0368 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 1. punktu, 84. pantu un 87. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[8],

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[9],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[10],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Savienības mērķi nodrošināt augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (Līguma par Eiropas Savienības darbību 67. panta 3. punkts) būtu jāsasniedz inter alia, veicot pasākumus noziedzības novēršanai un apkarošanai, kā arī veicot pasākumus dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu koordinācijai un sadarbībai, un ar attiecīgām trešām valstīm.

(2)       Lai sasniegtu šo mērķi, Savienības līmenī būtu jāveic pastiprinātas darbības, lai aizsargātu cilvēkus un preces no augošajiem transnacionālajiem draudiem un atbalstītu darbu, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes. Terorisms un organizētā noziedzība, narkotiku pārvadāšana, korupcija, kibernoziegumi, cilvēku un ieroču tirdzniecība inter alia turpina apdraudēt Savienības iekšējo drošību.

(3)       Eiropas Savienības Iekšējās drošības stratēģija, ko Padome pieņēma 2010. gada februārī[11], ir kopīga darba kārtība šo kopīgo drošības problēmu risināšanai. Komisijas 2010. gada novembra Paziņojums „ES iekšējās drošības stratēģija darbībā”[12] izsaka šīs stratēģijas principus un pamatnostādnes konkrētās darbībās, izvirzot piecus stratēģiskus mērķus – sagraut starptautisko noziedznieku tīklus; novērst terorismu un risināt jautājumus saistībā ar vardarbīgu radikalizēšanos un vervēšanu; uzlabot pilsoņu un uzņēmumu drošību kibertelpā; stiprināt drošību, izmantojot robežu pārvaldību;

(4)       un uzlabot Eiropas izturētspēju krīzes un katastrofu gadījumos. Dalībvalstu solidaritātei, skaidrībai par uzdevumu sadali, pamattiesību ievērošanai un tiesiskumam, kā arī stingrai virzībai uz globālo perspektīvu un nesaraujamajai saiknei ar ārējo drošību vajadzētu būt galvenajiem principiem, kas dod ievirzi Iekšējās drošības stratēģijas īstenošanā.

(5)       Lai veicinātu Iekšējās drošības stratēģijas īstenošanu un nodrošinātu, ka tā kļūst par ikdienas darba realitāti, dalībvalstīm būtu jānodrošina atbilstīgs Savienības finansiālais atbalsts, izveidojot Iekšējās drošības fondu.

(6)       Līguma V sadaļas juridisko īpatnību dēļ nav iespējams Iekšējās drošības fondu izveidot kā vienotu finanšu instrumentu.

(7)       Tādēļ šis fonds būtu jāveido kā visaptveroša ES finansiālā atbalsta sistēma iekšējās drošības jomā, ietverot šajā regulā paredzēto instrumentu, kā arī instrumentu, kas paredzēts Regulā (ES) Nr. XXX/2012, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiālā atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām[13]. Visaptverošā sistēma būtu jāpapildina ar Regulu (ES) Nr. XXX/2012[14], ar ko paredz vispārīgus noteikumus patvēruma un migrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai.

(8)       Vispārējie resursi, kas atvēlēti šai regulai un Regulai (ES) Nr. XXX/2012, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiālā atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, kopā būtu jāveido finansējums visam fonda darbības periodam, un tai vajadzētu būt galvenajai atsaucei budžeta lēmējinstitūcijai, kad tā īsteno gada budžeta procedūru saskaņā ar Iestāžu nolīguma 17. punktu.

(9)       Iekšējās drošības fonda vispārējā sistēmā finansiālajai palīdzībai, ko sniedz saskaņā ar šo Instrumentu, būtu jāatbalsta policijas sadarbība, informācijas apmaiņa un piekļuve informācijai, kas vajadzīga noziedzības novēršanai, pārrobežu noziegumu un smagu noziegumu, tostarp terorisma apkarošanai, un cilvēku un kritiskās infrastruktūras aizsardzībai pret negadījumiem, kas saistīti ar drošību, kā arī efektīvai ar drošību saistītu risku un krīžu pārvaldībai, ņemot vērā kopīgās Savienības politikas (stratēģijas, programmas un rīcības plānus), tiesību aktus un praktisko sadarbību.

(10)     Finanšu palīdzībai šajās jomās jo īpaši būtu jāatbalsta pasākumi, kas veicina kopīgas pārrobežu operācijas, piekļuvi informācijai un informācijas apmaiņu, paraugprakses apmaiņu, vieglāku un drošu saziņu un koordināciju, darbinieku mācības un apmaiņas, analītiskas, uzraudzības un novērtēšanas darbības, vispusīgus draudu un riska novērtējumus, informētības paaugstināšanas darbības, jaunu tehnoloģiju testēšanu un validāciju, kriminālistikas pētījumus, kā arī savstarpēji savietojama aprīkojuma iegādi.

(11)     Pasākumi trešās valstīs un saistībā ar tām, kurus atbalsta no šā Instrumenta, būtu jāveic sinerģijā un saskaņā ar citām darbībām ārpus Savienības, kuras atbalsta no Savienības ģeogrāfiskajiem un tematiskajiem ārējās palīdzības instrumentiem. Īstenojot šādas darbības, jo īpaši būtu jācenšas panākt pilnīgu atbilstību Savienības ārējās darbības un ārlietu politikas principiem un vispārīgajiem mērķiem saistībā ar attiecīgo valsti vai reģionu. Tie nedrīkstētu būt paredzēti, lai atbalstītu darbības, kas orientētas tieši uz attīstību, un vajadzības gadījumā tiem būtu jāpapildina finansiālā palīdzība, kas sniegta no ārējās palīdzības instrumentiem. Tiks mēģināts rast sakanīgumu arī ar Savienības humānās palīdzības politiku, jo īpaši saistībā ar ārkārtas pasākumu īstenošanu.

(12)     Šis instruments būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot tiesības un principus, kas paredzēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(13)     Lai garantētu iekšējās drošības fonda vienotu īstenošanu, Savienības budžeta līdzekļi, kas piešķirti šim finanšu instrumentam, būtu jāizmanto dalītā pārvaldībā, izņemot pasākumus, kas Savienībai ir īpaši svarīgi (Savienības pasākumus), ārkārtas palīdzību un tehnisko palīdzību, ko īsteno tiešā un netiešā pārvaldībā.

(14)     Resursi, kas piešķirti dalībvalstīm izmantošanai valstu programmu ietvaros, būtu jāsadala, pamatojoties uz skaidriem un objektīviem kritērijiem, kuri attiecas uz sabiedrisko labumu, kas dalībvalstīm jāizsargā, un valstu finansiālo spēju līmeni, lai varētu nodrošināt augsta līmeņa iekšējo drošību, piemēram, tādiem kritērijiem kā iedzīvotāju skaits valstī, teritorijas lielums, caur starptautiskām lidostām un ostām pārvadāto pasažieru skaits un kravas apjoms, Eiropas kritiskās infrastruktūras daudzums, un šo valstu iekšzemes kopprodukts.

(15)     Lai stiprinātu solidaritāti un kopīgo atbildību par kopīgajām Savienības politikām, stratēģijām un programmām, dalībvalstis ir jāmudina izmantot daļu no kopējiem resursiem, kas pieejami valstu programmām, lai risinātu šīs regulas pielikumā minētās stratēģiskās Savienības prioritātes. Projektiem, kas palīdz īstenot šīs prioritātes, Savienības finansējums kopējām atbilstīgajām izmaksām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/2012 [horizontālā regula] būtu jāpalielina līdz 90 %.

(16)     Maksimālajam resursu apjomam, kas paliek Savienības rīcībā, vajadzētu būt vienādam ar to resursu apjomu, kas piešķirti dalībvalstīm valsts programmu īstenošanai. Tas nodrošinātu to, ka Savienība attiecīgajā budžeta gadā varētu atbalstīt pasākumus, kas Savienībai ir īpaši svarīgi, piemēram, pētījumus, jaunu tehnoloģiju testēšanu un validēšanu, transnacionālus projektus, tīklu veidošanu un paraugprakses apmaiņu, attiecīgo Savienības tiesību aktu un Savienības politiku īstenošanas uzraudzību, kā arī pasākumus trešās valstīs un saistībā ar tām. Atbalstītajiem pasākumiem būtu jāatbilst prioritātēm, kas noteiktas attiecīgās Savienības stratēģijās, programmās, rīcības plānos un riska un apdraudējuma novērtējumos.

(17)     Vajadzētu būt iespējamam sniegt ārkārtas palīdzību saskaņā ar ātrās reaģēšanas mehānismu, kas paredzēts Regulā (ES) Nr. XXX/2012 [horizontālā regula], lai stiprinātu ES spējas tūlītēji reaģēt uz negadījumiem, kas saistīti ar drošību vai jauniem apdraudējumiem Savienībai.

(18)     Savienības budžeta finansējums būtu jākoncentrē uz pasākumiem, kur Savienības iejaukšanās var nodrošināt pievienotu vērtību, salīdzinot ar dalībvalstu atsevišķo rīcību. Tā kā Savienība labāk nekā dalībvalstis spēj rīkoties pārrobežu situācijās un nodrošināt platformu kopīgām metodēm, saskaņā ar šo regulu atbilstīgiem pasākumiem jo īpaši būtu jāstiprina valstu un Savienības spējas, kā arī pārrobežu sadarbība un koordinācija, tīklu veidošana, savstarpēja uzticība un informācijas un paraugprakses apmaiņa.

(19)     Lai papildinātu vai grozītu šā Instrumenta noteikumus par stratēģisko Savienības prioritāšu noteikšanu, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, kurai būtu jāveic atbilstošas apspriedes sagatavošanas darba laikā, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos tiesību aktus, būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(20)     Lai nodrošinātu šīs regulas noteikumu vienotu un efektīvu piemērošanu, nekavējot termiņus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

(21)     Padomes 2007. gada 12. februāra Lēmums 2007/125/TI, ar ko laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam kā daļu no Vispārējās programmas „Drošība un brīvību garantēšana” izveido īpašu programmu „Noziedzības profilakse un apkarošana”[15] būtu jāatceļ saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem pārejas noteikumiem.

(22)     Tā kā šīs regulas mērķi, proti, tiesībaizsardzības iestāžu koordinācijas un sadarbības pastiprināšana, noziedzības novēršana un apkarošana, cilvēku un kritisko infrastruktūru aizsardzība pret negadījumiem, kas saistīti ar drošību, un dalībvalstu un Savienības spējas palielināšana efektīvi pārvaldīt ar drošību saistītus riskus un krīzes, nav pienācīgi sasniedzami, dalībvalstīm rīkojoties atsevišķi, un ir labāk sasniedzami Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar tajā pašā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai.

(23)     Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta H punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai[16].

(25)     Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmumā 1999/437/EK 1. panta H punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK 3. pantu[17].

(26)     Attiecībā uz Lihtenšteinu ‑ saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 1. panta H punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/349/ES 3. pantu[18].

(27)     Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.

(28)     Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija [nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro/ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā].

(29)     Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Apvienotā Karaliste [nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro/ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis un piemērošanas joma

1.         Ar šo regulu izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai (turpmāk „Instruments”) Iekšējās drošības fonda ietvaros (turpmāk „Fonds”).

Kopā ar Regulu (ES) Nr. XXX/2012, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiālā atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, ar šo regulu laika posmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim izveido Iekšējās drošības fondu.

2.         Šī regula nosaka:

a)      mērķus, atbilstīgos pasākumus un stratēģiskās prioritātes finansiālā atbalsta saņemšanai saskaņā ar šo Instrumentu;

b)      vispārīgo sistēmu atbilstīgo pasākumu īstenošanai;

c)      resursus, kas saskaņā ar šo instrumentu pieejami no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, un to sadales kārtību;

3.         Ar šo regulu paredz Regulas (ES) Nr. XXX/2012 [horizontālā regula] noteikumu piemērošanas kārtību.

4.         Instrumentu nepiemēro jautājumiem, uz kuriem attiecas Tiesiskuma programma, kā izklāstīts Regulā (ES) Nr. XXX/2012[19]. Tomēr šis Instruments var attiekties uz pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt sadarbību starp tiesu iestādēm un tiesībaizsardzības iestādēm.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)      „policijas sadarbība” ir konkrēti sadarbības pasākumi un veidi, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 87. pantā;

b)      „piekļuve informācijai un informācijas apmaiņa” ir tādas informācijas vākšana, glabāšana, apstrāde, analīze un apmaiņa, kas ir svarīga tiesībaizsardzības iestādēm noziedzīgu nodarījumu, jo īpaši pārrobežu un smagu noziegumu un organizētās noziedzības novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem;

c)      „noziedzības novēršana” ir visi pasākumi, kuru mērķis ir samazināt vai citādi sekmēt to, ka mazinās noziedzība un iedzīvotāju nedrošības sajūta, kā norādīts Padomes 2009. gada 30. novembra Lēmumā 2009/902/TI, ar ko izveido Eiropas Noziedzības novēršanas tīklu (EUCPN)[20];

d)      „organizētā noziedzība” ir sodāma darbība, ko izdarījusi strukturēta grupa, kurā apvienojušās trīs vai vairāk personas un kura kādu laiku pastāv un darbojas kopā ar mērķi tieši vai netieši gūt finansiālu vai citu mantisku labumu;

e)      „terorisms” ir jebkādas tīšas darbības un noziedzīgi nodarījumi, kā noteikts 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmumā 2002/475/TI par terorisma apkarošanu[21], kas grozīts ar 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumu 2008/919/TI[22];

f)       „riska un krīzes pārvaldība” ir jebkurš pasākums, kas attiecas uz terorisma un citu ar drošību saistītu risku novērtēšanu un novēršanu, gatavību tiem un seku pārvaldību;

g)      „novēršana un gatavība” ir jebkurš pasākums ar mērķi novērst un/vai samazināt riskus saistībā ar iespējamiem teroristu uzbrukumiem vai citiem ar drošību saistītiem negadījumiem;

h)      „seku pārvaldība” ir pasākumu efektīva koordinācija, reaģējot uz teroristu uzbrukumiem vai citiem ar drošību saistītiem negadījumiem vai mazinot seku radīto ietekmi, lai nodrošinātu pasākumu efektīvu koordināciju valsts un/vai ES līmenī;

i)       „kritiskā infrastruktūra” ir jebkuri fiziskie resursi, pakalpojumi, informācijas tehnoloģiju iekārtas, tīkli un infrastruktūras objekti, kuru sagraušana vai iznīcināšana smagi ietekmētu būtiskas sabiedriskās funkcijas, tostarp apgādes ķēdi, cilvēku veselības aizsardzību, drošību, ekonomisko vai sociālo labklājību vai Savienības vai dalībvalstu funkciju izpildi;

j)       „ārkārtas situācija” ir jebkurš ar drošību saistīts negadījums vai jauns apdraudējums, kam ir vai var būt būtiska nelabvēlīga ietekme uz cilvēku drošību vienā vai vairākās dalībvalstīs.

3. pants

Mērķi

1.         Instrumenta vispārīgais mērķis ir veicināt augsta drošības līmeņa nodrošināšanu Eiropas Savienībā.

2.         Ievērojot 1. punktā norādīto vispārīgo mērķi, saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas attiecīgajās Savienības stratēģijās, programmās un apdraudējumu un risku novērtējumos, ar Instrumentu veicina šādu konkrēto mērķu sasniegšanu:

a)         novērst un apkarot pārrobežu un smagus noziegumus un organizēto noziedzību, tostarp terorismu, un pastiprināt koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ar attiecīgām trešām valstīm.

Šā mērķa sasniegšanu novērtē, izmantojot tādus rādītājus kā, piemēram, kopīgu pārrobežu operāciju skaits un paraugprakses dokumentu un organizēto pasākumu skaits;

b)         palielināt dalībvalstu un Savienības spēju efektīvi pārvaldīt ar drošību saistītus riskus un krīzes un sagatavoties cilvēku un kritiskās infrastruktūras aizsardzībai pret teroristu uzbrukumiem un citiem ar drošību saistītiem negadījumiem.

Šā mērķa sasniegšanu novērtē, izmantojot tādus rādītājus kā, piemēram, rīku skaits, ko dalībvalstis ieviesušas un/vai uzlabojušas, lai sekmētu kritiskās infrastruktūras aizsardzību visās ekonomikas nozarēs, un Savienības līmenī veikto apdraudējuma vai riska novērtējumu skaits.

3.         Lai sasniegtu šos mērķus, ar Instrumentu palīdz īstenot šādus darbības mērķus, veicinot un attīstot:

a)      pasākumus (metodikas, rīkus un struktūras), kas palielina dalībvalstu spēju novērst un apkarot pārrobežu un smagus noziegumus un organizēto noziedzību, tostarp terorismu, jo īpaši, izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības, informācijas un paraugprakses apmaiņu, piekļuvi informācijai, savstarpēji savietojamas tehnoloģijas, salīdzināmu statistiku, lietišķo kriminālistiku, saziņu ar sabiedrību un informētības palielināšanu;

b)      administratīvo un operatīvo koordināciju, sadarbību, savstarpēju sapratni un informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, citām valsts iestādēm, attiecīgām Savienības iestādēm un vajadzības gadījumā ar trešām valstīm;

c)      mācību programmas, lai īstenotu Eiropas izglītības un mācību politiku, tostarp, izmantojot īpašas Savienības apmaiņas programmas tiesību aizsardzības jomā, lai veicinātu patiesu Eiropas juridisko un tiesībaizsardzības iestāžu kultūru;

d)      pasākumus un paraugprakses noziedzīgu nodarījumu liecinieku un cietušo aizsardzībai un atbalstam;

e)      pasākumus, kas pastiprina dalībvalstu administratīvo un operatīvo spēju aizsargāt kritisko infrastruktūru visās saimnieciskās darbības nozarēs, arī ar publiskā un privātā sektora partnerības palīdzību un uzlabotu koordināciju, sadarbību, kompetences un pieredzes apmaiņu un izplatīšanu Savienībā un ar attiecīgām trešām valstīm;

f)       drošas saites un efektīvu koordināciju starp esošajiem nozares dalībniekiem agrīnās brīdināšanas un krīzes sadarbības jomā Savienības un valstu līmenī, tostarp situāciju centriem, lai varētu ātri sagatavot visaptverošus un precīzus pārskatus par krīzes situācijām, koordinēt risinājuma pasākumus un dalīties ar atklātu, privileģētu un klasificētu informāciju.

g)      pasākumus (metodikas, rīkus un struktūras), kas stiprina dalībvalstu un Savienības administratīvo un operatīvo spēju sagatavot visaptverošus apdraudējuma un riska novērtējumus, lai Savienība varētu izstrādāt integrētas metodes, pamatojoties uz kopīgiem un vienādiem novērtējumiem krīzes situācijās un sekmētu savstarpēju izpratni par dalībvalstu un partnervalstu dažādām apdraudējuma līmeņu definīcijām.

4.         Ar Instrumentu veicina arī tehniskās palīdzības finansēšanu pēc dalībvalstu un Komisijas iniciatīvas.

4. pants

Atbilstīgie pasākumi

1.         Ievērojot 3. pantā noteiktos mērķus un ņemot vērā saskaņotos secinājumus pēc politiskā dialoga, kā noteikts Regulas (ES) Nr. .../2012 [horizontālā regula] 13. pantā, ar Instrumentu atbalsta pasākumus dalībvalstīs vai dalībvalstu veiktos pasākumus un jo īpaši turpmāk minēto:

a)      darbības, kas uzlabo policijas sadarbību un koordināciju starp tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp kopīgas izmeklēšanas grupas un jebkura cita veida kopīgas pārrobežu darbības, piekļuvi pie informācijai un informācijas apmaiņu, un savietojamas tehnoloģijas;

b)      tīklu veidošanu, savstarpēju uzticēšanos, sapratni un mācīšanos, ekspertīzes, pieredzes un paraugprakses apzināšanu, apmaiņu un izplatīšanu, informācijas apmaiņu, kopīgu situācijas izpratni un prognozēšanu, ārkārtas rīcības plānošanu un savietojamību;

c)      analītiskas, uzraudzības un novērtēšanas darbības, tostarp pētījumus un apdraudējuma, riska un ietekmes novērtējumus;

d)      informēšanas, izplatīšanas un komunikācijas pasākumus;

e)      tehniskā aprīkojuma iegādi un/vai turpmāku atjaunināšanu, drošas iekārtas, infrastruktūras, ar tām saistītas ēkas un sistēmas, jo īpaši IST sistēmas un to komponentes, tostarp Eiropas līmeņa sadarbībai kibernoziedzības jomā jo īpaši ar Eiropas kibernoziegumu centru;

f)       attiecīgo iestāžu darbinieku un ekspertu apmaiņu, mācības un izglītošanu, tostarp valodas mācības un kopīgus vingrinājumus vai programmas.

g)      pasākumus, kas izvērš, pārsūta, pārbauda un apstiprina jaunu metodiku vai tehnoloģiju, tostarp izmēģinājuma projektus un turpmākos pasākumus Eiropas Savienības finansētajiem izpētes projektiem drošības jomā.

2.         Ievērojot 3. pantā noteiktos mērķus, ar Instrumentu atbalsta pasākumus, kas attiecas uz trešām valstīm un notiek trešās valstīs, un jo īpaši turpmāk minēto:

a)      darbības, kas uzlabo policijas sadarbību un koordināciju starp tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp kopīgas izmeklēšanas grupas un jebkura cita veida kopīgas pārrobežu darbības, piekļuvi pie informācijai un informācijas apmaiņu, un savietojamas tehnoloģijas;

b)      tīklu veidošanu, savstarpēju uzticēšanos, sapratni un mācīšanos, ekspertīzes, pieredzes un paraugprakses apzināšanu, apmaiņu un izplatīšanu, informācijas apmaiņu, kopīgu situācijas izpratni un prognozēšanu, ārkārtas rīcības plānošanu un savietojamību;

c)      tehniskā aprīkojuma iegādi un/vai turpmāku atjaunināšanu, tostarp IST sistēmas un to komponentes;

d)      attiecīgo iestāžu darbinieku un ekspertu apmaiņu, mācības un izglītošanu, tostarp valodas mācības;

e)      informēšanas, izplatīšanas un komunikācijas pasākumus;

f)       apdraudējuma, riska un ietekmes novērtējumus;

g)      pētījumus un pilotprojektus.

5. pants

Kopējie resursi un to izmantošana

1.         Kopējie resursi šīs regulas īstenošanai ir 1 128 miljoni euro.

2.         Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, ņemot vērā finanšu shēmas ierobežojumus.

3.         Kopējos resursus izmanto šādiem pasākumiem:

a)      valstu programmām saskaņā ar 6. pantu;

b)      Savienības pasākumiem saskaņā ar 7. pantu;

c)      tehniskajai palīdzībai saskaņā ar 8. pantu.

d)      ārkārtas palīdzībai saskaņā ar 9. pantu;

4.         Instrumentam piešķirtā budžeta izpildi pārvalda dalīti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/2012 [jaunā Finanšu regula][23] 55. panta 1. punkta b) apakšpunktu, izņemot Savienības pasākumus, kas minēti 7. pantā, tehnisko palīdzību, kas minēta 8. panta 1. punktā, un ārkārtas palīdzību, kas minēta 9. pantā.

5.         Kopējos resursus orientējoši izmanto šādi:

a)      564 miljoni euro valstu programmām dalībvalstīs;

b)      564 miljoni euro Savienības pasākumiem, ārkārtas palīdzībai un tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas.

6.         Kopā ar kopējiem resursiem, kas atvēlēti Regulai (ES) Nr. XXX/2012, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finanšu atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, kopējie resursi, kas saskaņā ar 1. punktu ir pieejami šai regulai, veido Iekšējās drošības fonda finansējumu un ir galvenā atsauce budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 17. punkta izpratnē[24].

7.         Valstis, kas iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, piedalās Instrumentā saskaņā ar šo regulu.

8.         Noslēdz vienošanās par minēto valstu finansiālajām iemaksām šajā Instrumentā un papildu noteikumiem, kas nepieciešami šādai līdzdalībai, tostarp par noteikumiem, kas nodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzību un Revīzijas palātas tiesības veikt revīziju.

Minēto valstu finansiālās iemaksas pievieno kopējiem resursiem, kas pieejami no Savienības budžeta, kā norādīts 1. punktā.

6. pants

Valstu programmas

1.         Valsts programmu, kas jāsagatavo saskaņā ar šo Instrumentu, un tās programmas, kas jāsagatavo saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/2012, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, dalībvalstis izstrādā kopā un piedāvā Komisijai kā vienu vienotu valsts programmu attiecībā uz Fondu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/2012 [horizontālā regula] 14. pantu.

2.         Valstu programmās, kuras jāizvērtē un jāapstiprina Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/2012 [horizontālā regula] 14. pantu, dalībvalstis īpaši koncentrējas uz projektiem, kas atbilst šīs regulas pielikumā uzskaitītajām Savienības stratēģiskajām prioritātēm.

3.         Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 11. pantu pieņemt deleģētos tiesību aktus, lai grozītu 2. punktā minēto pielikumu, grozot, pievienojot vai svītrojot Savienības stratēģiskās prioritātes.

7. pants

Savienības pasākumi

1.         Pēc Komisijas iniciatīvas Instrumentu var izmantot, lai finansētu transnacionālus pasākumus vai tādus pasākumus, kas īpaši interesē Savienību („Savienības pasākumus”) saistībā ar vispārīgajiem, konkrētajiem un darbības mērķiem, kas minēti 3. pantā.

2.         Lai Savienības pasākumi būtu atbilstīgi finansēšanai, tiem ir jāsaskan ar prioritātēm, kas norādītas attiecīgās Savienības stratēģijās, programmās, apdraudējuma un riska novērtējumos, un jo īpaši jāatbalsta:

a)      sagatavošanas, uzraudzības, administratīvais un tehniskais atbalsts un novērtēšanas mehānisma izveide, kas nepieciešams policijas sadarbības, noziedzības novēršanas un apkarošanas un krīžu pārvarēšanas politiku īstenošanai;

b)      transnacionāli projekti, kuros piedalās divas vai vairākas dalībvalstis vai vismaz viena dalībvalsts un viena trešā valsts;

c)      analītiskas, uzraudzības un novērtēšanas darbības, tostarp apdraudējuma, riska un ietekmes novērtējumi un projekti, kas paredz uzraudzīt Savienības tiesību aktu un Savienības politisko mērķu īstenošanu dalībvalstīs;

d)      projekti, kas Savienības līmenī veicina tīklu veidošanu, savstarpēju uzticību, izpratni un mācības, paraugprakses un inovatīvu metožu apzināšanu un izplatīšanu, kā arī mācību un apmaiņas programmas;

e)      projekti, kas atbalsta metodoloģisku, jo īpaši statistikas rīku un metožu, kā arī kopīgu rādītāju izstrādi;

f)       tehniskā aprīkojuma iegāde un/vai turpmāka atjaunināšana, drošas iekārtas, infrastruktūras, ar tām saistītas ēkas un sistēmas, jo īpaši IST sistēmas un to komponentes Savienības līmenī, tostarp Eiropas līmeņa sadarbībai kibernoziedzības jomā jo īpaši ar Eiropas kibernoziegumu centru;

g)      projekti, kas uzlabo ieinteresēto personu un plašas sabiedrības informētību par Savienības politikām un mērķiem, tostarp dienestu iekšējo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm;

h)      īpaši inovatīvi projekti, kas izstrādā jaunas metodes un/vai ievieš jaunas tehnoloģijas, kuras var nodot citām dalībvalstīm, jo īpaši projekti ar mērķi testēt un validēt Savienības finansētu izpētes projektu rezultātus drošības jomā;

i)       pētījumi un izmēģinājuma projekti;

j)       pasākumi saistībā ar trešām valstīm un trešās valstīs, kā minēts 4. panta 2. punktā.

3.         Savienības pasākumus īsteno saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/2012 [horizontālā regula] 7. pantu.

8. pants

Tehniskā palīdzība

1.         Pēc Komisijas iniciatīvas un/vai tās vārdā no Instrumenta var atvēlēt līdz EUR 800 000 gadā tehniskajai palīdzībai Iekšējās drošības fondam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/2012 [horizontālā regula] 10. pantu.

2.         Pēc dalībvalsts iniciatīvas līdz 5 % no dalībvalstij piešķirtās kopējās summas no Instrumenta var atvēlēt tehniskajai palīdzībai saskaņā ar šīs valsts programmu, ievērojot Regulas (ES) Nr. XXX/2012 [horizontālā regula] 20. pantu.

9. pants

Ārkārtas palīdzība

1.         Ar Instrumentu nodrošina finansiālu atbalstu, lai risinātu steidzamas un konkrētas vajadzības ārkārtas situācijās, kas definētas 2. panta j) apakšpunktā.

2.         Ārkārtas palīdzību īsteno saskaņā ar mehānismu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. XXX/2012 [horizontālā regula] 8. pantā.

10. pants

Resursi atbilstīgiem pasākumiem dalībvalstīs

1.         564 miljonus euro dalībvalstīm orientējoši piešķir šādi:

a)      30 % proporcionāli valsts kopējam iedzīvotāju skaitam;

b)      10 % proporcionāli valsts teritorijas lielumam;

c)      10% proporcionāli pasažieru skaitam un kravas tonnām, kas pārvadātas caur valsts starptautiskajām lidostām un ostām;

d)      10 % proporcionāli Eiropas kritiskās infrastruktūras daudzumam valstī, kas noteikts saskaņā ar Direktīvu 2008/114/EK;

e)      40 % apgriezti proporcionāli valsts iekšzemes kopproduktam (pirktspējas standartam uz vienu iedzīvotāju).

2.         Kontrolskaitļi par 1. punktā minētiem datiem ir jaunākā statistika, ko apkopojusi Komisija (Eurostat), pamatojoties uz datiem, kurus iesniegušas dalībvalstis saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī datiem, kurus dalībvalstis Komisijai iesniegušas saskaņā ar Direktīvu 2008/114/EK. Atsauces datums ir 2013. gada 30. jūnijs.

11. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.         Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.         Šajā regulā minētās deleģēšanas pilnvaras Komisijai piešķir uz septiņiem gadiem, sākot [no regulas spēkā stāšanās dienas]. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome vēlākais trīs mēnešus pirms attiecīgā laikposma beigām neiebilst pret šādu pagarināšanu.

3.         Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt šajā regulā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz attiecīgajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai lēmumā norādītā vēlākā datumā. Tas neskar jau spēkā esošu deleģēto tiesību aktu spēkā esamību.

4.         Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģētu tiesību aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.         Deleģēts tiesību akts, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu, stājas spēkā tikai tad, ja Eiropas Parlaments vai Padome neizsaka pret to iebildumus divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei vai ja Eiropas Parlaments un Padome pirms šā laikposma beigām abi ir informējuši Komisiju, ka tiem nav iebildumu. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu var pagarināt vēl uz diviem mēnešiem.

12. pants

Komitejas procedūra

1.         Komisijai palīdz kopīgā komiteja „Patvērums, migrācija un drošība”, kas izveidota ar Regulas ES Nr. XXX/2012 [horizontālā regula] 55. panta 1. punktu.

2.         Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

13. pants

Regulas (ES) Nr. XXX/2012 piemērojamība

            Šim Instrumentam piemēro Regulas (ES) Nr. XXX/2012 [horizontālā regula] noteikumus.

14. pants

Atcelšana

Padomes lēmums 2007/125/TI ir atcelts no 2014. gada 1. janvāra.

15. pants

Pārejas noteikumi

1.         Šī regula neietekmē iespēju turpināt vai pārveidot, tostarp pilnīgi vai daļēji atcelt, attiecīgos projektus un gada programmas līdz to slēgšanai vai finansiālo atbalstu, ko Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Padomes Lēmumu Nr. 2007/125/TI vai jebkuru citu tiesību aktu, kurš 2013. gada 31. decembrī piemērojams minētajam atbalstam.

2.         Pieņemot lēmumus par līdzfinansējumu saskaņā ar šo instrumentu, Komisija ņem vērā pasākumus, kas, pamatojoties uz Padomes Lēmumu 2007/125/TI, apstiprināti līdz [publicēšanas datums Oficiālajā Vēstnesī] un kuriem ir finansiālas sekas laikā, uz ko attiecas konkrētais līdzfinansējums.

3.         Atvēlētās līdzfinansējuma summas, kuras Komisija ir apstiprinājusi laikposmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim un par kurām līdz noslēguma ziņojuma iesniegšanas termiņam Komisijai nav nosūtīti darbību slēgšanai vajadzīgie dokumenti, Komisija automātiski atceļ līdz 2017. gada 31. decembrim, prasot atmaksāt nepamatoti izmaksātās summas.

Aprēķinot summu, uz ko attiecas automātiska saistību atcelšana, neņem vērā summas, kas attiecas uz darbībām, kuras ir apturētas saistībā ar tiesvedību vai administratīvu pārsūdzību, kam ir apturoša iedarbība.

4.         Dalībvalstis līdz 2015. gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai novērtējuma ziņojumu par to darbību rezultātiem un ietekmi, kuras no 2011. līdz 2013. gadam līdzfinansētas saskaņā ar Padomes Lēmumu 2007/125/TI.

5.         Komisija līdz 2015. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par Padomes Lēmuma 2007/125/TI īstenošanas rezultātiem laika posmā no 2011. līdz 2013. gadam, kā arī par kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem.

16. pants

Pārskatīšana

            Pēc Komisijas priekšlikuma Eiropas Parlaments un Padome šo regulu pārskata vēlākais līdz 2020. gada 30. jūnijam.

17. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

            Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā                            Padomes vārdā

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Savienības stratēģisko prioritāšu saraksts (6. panta 2. punkts)

· Pasākumi, kas paredzēti pārrobežu un smagu noziegumu un organizētās noziedzības, jo īpaši narkotiku nelikumīgas tirdzniecības, cilvēku tirdzniecības, bērnu seksuālas izmantošanas novēršanai un apkarošanai, un projekti, kas apzina un likvidē noziedznieku tīklus, aizsargā ekonomiku pret noziedznieku iefiltrēšanos un samazina finansiālos stimulus, arestējot, iesaldējot un konfiscējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus.

· Pasākumi, kas paaugstina drošības līmeni iedzīvotājiem un uzņēmumiem kibertelpā, jo īpaši projekti, kas palielina tiesībaizsardzības un tiesu spējas, projekti, kas nodrošina darbu ar nozari, lai pilsoņiem dotu lielākas iespējas un tos aizsargātu, un projekti, kas nodrošina spēju uzlabošanu darbam ar kiberuzbrukumiem.

· Pasākumi, kas novērš terorismu un risina jautājumus saistībā ar radikalizēšanos un teroristu vervēšanu, jo īpaši projekti, kas dod kopienām iespējas attīstīt vietējas pieejas un novēršanas politikas, projekti, kas ļauj kompetentajām iestādēm pārtraukt teroristu piekļuvi finansējumam un materiāliem un sekot saviem darījumiem, projekti, kas aizsargā pasažieru un kravu pārvadāšanu, un projektiem, kas pastiprina drošību attiecībā uz sprāgstvielām un CBRN materiāliem.

· Pasākumi, kas paredzēti dalībvalstu administratīvo un operatīvo spēju uzlabošanai, lai aizsargātu kritisko infrastruktūru visās ekonomikas nozarēs, tostarp tajās, uz kurām attiecas Direktīva 2008/114, jo īpaši projekti, kas veicina valsts un privāto partnerību, lai veidotu uzticību un atvieglotu sadarbību, koordināciju, ārkārtas rīcības plānošanu, kā arī informācijas un paraugprakses apmaiņu un izplatīšanu starp valsts un privātajiem dalībniekiem.

· Pasākumi, kas palielina Eiropas izturētspēju krīzes un katastrofu gadījumos, jo īpaši projekti, kas veicina saskaņotas Savienības riska pārvaldības politikas izveidi, sasaistot apdraudējuma un riska novērtējumus ar lēmumu pieņemšanu, kā arī projekti, kas atbalsta efektīvu un koordinētu reakciju uz krīzi, sasaistot esošās (nozarei raksturīgās) spējas, zināšanas un situācijas apzināšanās centrus, tostarp attiecībā uz veselību, civilo aizsardzību un terorismu.

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Paziņojums “Veidojot atvērtu un drošu Eiropu – iekšlietu budžets 2014.–2020. gadam”;

Priekšlikums regulai, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma un migrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai;

Priekšlikums regulai, ar ko izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai;

Priekšlikums regulai, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiālā atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām.

1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[25]

Pašreiz: 3. izdevumu kategorija, 18. sadaļa – Iekšlietas

Nākotnes daudzgadu finanšu plāni: 3. izdevumu kategorija (Drošība un pilsoniskums) – “Iekšējā drošība”

Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

þ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību (iekšlietu jomas finansējums 2014.–2020. gadam)

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/ sagatavošanas darbību[26]

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.3. Mērķi 1.3.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Iekšlietu jomas politikas virzienu galīgais mērķis ir izveidot telpu bez iekšējam robežām, kurā ES pilsoņi un trešo valstu valstspiederīgie var ieceļot, pārvietoties, dzīvot un strādāt, līdznesot jaunas idejas, kapitālu, zināšanas un inovāciju vai aizpildot trūkumus valstu darba tirgū, pārliecināti, ka tiks pilnībā ievērotas viņu tiesības un garantēta viņu drošība. Šā mērķa sasniegšanā būtiska ir sadarbība ar ārpussavienības valstīm un starptautiskajām organizācijām.

Iekšlietu jomas politikas virzienu arvien pieaugošā nozīme ir apliecināta Stokholmas programmā un tās rīcības plānā, kuru īstenošana ir viena no Savienības stratēģiskajām prioritātēm un aptver tādas jomas kā migrācija (legālā migrācija un integrācija, patvērums, nelegālā migrācija un atgriešana), drošība (terorisma un organizētās noziedzības novēršana un cīņa pret to, policijas sadarbība) un ārējo robežu pārvaldība (tostarp vīzu politika), kā arī šo politikas virzienu ārējo dimensiju. Lisabonas līgums arī ļauj Savienībai izrādīt lielāku apņēmību atbildēt uz pilsoņu ikdienas bažām brīvības, drošības un tiesiskuma jomā. Iekšlietu politikas prioritātes, jo īpaši trešo valstu valstspiederīgo integrācija, būtu jāskata arī saistībā ar septiņām pamatiniciatīvām, kas izklāstītas stratēģijā “Eiropa 2020”, kuras mērķis ir palīdzēt ES pārvarēt pašreizējo finanšu un ekonomikas krīzi un panākt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi.

Iekšējās drošības fonds sniegs finansiālu palīdzību, kas nepieciešama, lai Savienības mērķus iekšlietu jomā pārvērstu uzskatāmos rezultātos.

1.3.2. Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

IEKŠĒJĀS DROŠĪBAS FONDS

Finansiālā atbalsta instruments policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai

Saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas attiecīgās Savienības stratēģijās, programmās, riska un apdraudējuma novērtējumos, instruments palīdzēs sasniegt šādus konkrētos mērķus:

a)         novērst un apkarot pārrobežu un smagus noziegumus un organizēto noziedzību, tostarp terorismu, un pastiprināt koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ar attiecīgām trešām valstīm.;

b)         palielināt dalībvalstu un Savienības spēju efektīvi pārvaldīt ar drošību saistītus riskus un krīzes un sagatavoties cilvēku un kritiskās infrastruktūras aizsardzībai pret teroristu uzbrukumiem un citiem ar drošību saistītiem negadījumiem.

Pašreizējā attiecīgā ABB darbība: 18.05

Finansiālā atbalsta instruments ārējām robežām un vīzām

Saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas attiecīgās ES stratēģijās, programmās, riska un apdraudējuma novērtējumos, instruments palīdzēs sasniegt šādus konkrētos mērķus:

a)         atbalstīt kopējo vīzu politiku, lai atvieglotu likumīgu ceļošanu, nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret trešo valstu valstspiederīgajiem un novērstu nelegālu migrāciju;

b)         atbalstīt robežu pārvaldību, lai nodrošinātu ārējo robežu augsta līmeņa aizsardzību, no vienas puses, un ārējo robežu raitu šķērsošanu saskaņā ar Šengenas acquis, no otras puses.

Pašreizējā attiecīgā ABB darbība: 18.02 (attiecībā uz Ārējo robežu fondu).

1.3.3. Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Priekšlikuma ietekme uz saņēmējiem/mērķgrupām ir sīkāk aprakstīta ietekmes novērtējuma 4.1.2. nodaļā.

Kopumā visos finansēšanas procesa līmeņos un katrā pārvaldības veidā veiktajai vienkāršošanai būs acīmredzama labvēlīga ietekme uz finansiālā atbalsta pārvaldības procesiem.

Policijas sadarbība, noziedzības novēršana un apkarošana un krīžu pārvarēšana

Galvenie finansiālā atbalsta saņēmēji būs dalībvalstis un to tiesībaizsardzības iestādes, kā arī citas iestādes, kas specializējas kritiskās infrastruktūras aizsardzībā un krīžu pārvarēšanā, un citas attiecīgas starptautiskās un nevalstiskās organizācijas atbilstošos gadījumos (piemēram, noziedzības, radikalizācijas un cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas politikas jomā).

Mērķgrupa, kas gūs labumu no pārmaiņām, būs visa sabiedrība.

Galvenie sasniegumi: 1) uzlabosies dalībvalstu administratīvās un operatīvās spējas atklāt un saukt pie atbildības par pārrobežu un smagiem noziegumiem un organizēto noziedzību, tostarp terorismu, lai samazinātu šāda veida noziedzības radītos draudus drošībai, un 2) Eiropas izturētspēja krīžu un katastrofu gadījumos kļūs spēcīgāka, pateicoties saskaņotākai ES riska pārvaldības politikai, kurā politikas izstrāde būs sasaistīta ar apdraudējuma un riska novērtējumu, no vienas puses, un efektīvākai un labāk koordinētai ES reakcijai krīzes gadījumā, sasaistot esošās spējas un zināšanas, no otras puses. Nozīmīgs sasniegums būs dalībvalstu uzlabotās spējas novērst teroristu uzbrukumus un citus nopietnus ar drošību saistītus draudus, sagatavoties tiem un aizsargāt cilvēkus un kritisko infrastruktūru .

Ārējās robežas un vīzas

Galvenie finansiālā atbalsta saņēmēji robežu un vīzu jomā būs dienesti, kas dalībvalstīs īsteno ES aquis, Šengenas robežu kodeksu un Vīzu kodeksu – robežsardze, policija un konsulārie dienesti. Mērķgrupa, kas gūs labumu no pārmaiņām, būs ceļotāji – visas personas, kas šķērso ES ārējās robežas. Rezultātu vidū būs uzlabotas šo dienestu spējas 1) veikt robežu uzraudzību un sadarboties ar citiem tiesībaizsardzības dienestiem Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR) ietvaros, 2) pārvaldīt migrācijas plūsmas konsulātos (vīzu pieteikumi) un 3) uzlabot pasažieru plūsmu pārvaldi robežu šķērsošanas vietās, nodrošinot, pirmkārt, augstu un vienādu aizsardzības līmeni sadarbībā ar citiem tiesībaizsardzības dienestiem un, otrkārt, raitu robežu šķērsošanas norisi saskaņā ar aquis un godpilnas attieksmes un cieņas principiem. Svarīgs īpašais rezultāts būs divu ES IT sistēmu izveidošana saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo pārvietošanos pāri robežām (ES ieceļošanas un izceļošanas sistēma un ES reģistrēto ceļotāju programma).

1.3.4. Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Tā kā pirms valstu programmu noteikšanas nepieciešams politiskais dialogs, šajā posmā nav iespējams noteikt galīgo rādītāju sarakstu, kuri tiks izmantoti, lai novērtētu sasniegumus saistībā ar minētajiem konkrētajiem mērķiem. Tomēr

- attiecībā uz policijas sadarbību un noziedzības novēršanu un apkarošanu rādītāji cita starpā būtu kopīgu pārrobežu operāciju skaits un paraugprakses dokumentu un rīkoto pasākumu skaits. Rādītāji krīžu pārvarēšanai un kritiskās infrastruktūras aizsardzībai cita starpā būtu to rīku skaits, ko dalībvalstis ieviesušas un/vai uzlabojušas, lai sekmētu kritiskās infrastruktūras aizsardzību visās ekonomikas nozarēs, un Savienības līmenī veikto apdraudējuma vai riska novērtējumu skaits;

- robežu un vīzu jomā rādītāji cita starpā būtu aprīkoto, nodrošināto un/vai uzlaboto konsulātu skaits, lai nodrošinātu vīzu pieteikumu efektīvu apstrādi un sniegtu kvalitatīvus pakalpojumus vīzu pieteikumu iesniedzējiem un robežkontrolei paredzētā aprīkojuma attīstība un nelegālu trešo valstu valstspiederīgo aizturēšana pie ārējām robežām atbilstoši ārējās robežas attiecīgā posma riska līmenim. Ietekmes rādītāji mērīs robežu drošības un vīzu izsniegšanas kapacitātes palielināšanos, kā arī spēju pieaugumu droši un raiti pārvaldīt ceļotāju plūsmas pāri robežām.

1.4. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 1.4.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Arī laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam ES saskarsies ar būtiskiem pārbaudījumiem iekšlietu jomā.

Droša vide ir nepieciešama un labvēlīgi ietekmēs ES ekonomikas, kultūras un sociālo izaugsmi. ES ir jāspēlē izšķiroša loma, gan piedāvājot risinājumu smagu noziegumu un organizētas noziedzības, kibernoziedzības un terorisma radītajiem draudiem un nodrošinot ES ārējo robežu pārvaldību, gan bez kavēšanās reaģējot uz krīzi cilvēka izraisītas vai dabas katastrofas gadījumā. Globalizācijas laikmetā, kad draudi kļūst aizvien nopietnāki un aizvien biežāk ir starptautiski pēc savas būtības, neviena dalībvalsts nevar efektīvi reaģēt viena pati. Saskaņota un visaptveroša Eiropas pieeja ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka tiesībaizsardzības iestādes var strādāt efektīvi arī pāri valstu un jurisdikciju robežām.

Šo mērķu sasniegšanā būtiska ir sadarbība ar ārpussavienības valstīm un starptautiskajām organizācijām. Nesenie notikumi Ziemeļāfrikā ir pierādījuši, cik svarīgi ir tas, lai ES būtu visaptveroša un koordinēta pieeja migrācijai, robežām un drošībai. Tādēļ jāstiprina arvien svarīgākā ES iekšlietu politikas virzienu ārējā dimensija, to pilnīgi saskaņojot ar Savienības ārpolitiku.

1.4.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Migrācijas plūsmu pārvaldība un drošības apdraudējumi ir problēmas, kuras dalībvalstis nespēj atrisināt, rīkojoties atsevišķi. Šīs ir jomas, kurā ES budžeta izmantošanai ir acīmredzama pievienotā vērtība.

Uz dažām dalībvalstīm gulstas smags slogs to īpašā ģeogrāfiskā izvietojuma un to pārvaldībā esošo Savienības ārējo robežu garuma dēļ. Iekšējo robežu atcelšanai ir jābūt sasaistītai ar kopīgiem pasākumiem, kas nodrošina efektīvu Savienības ārējo robežu kontroli un uzraudzību. Tādēļ kopīgās politikas pamatā patvēruma, imigrācijas un ārējo robežu jomā ir dalībvalstu solidaritātes un atbildības taisnīgas sadales princips. ES budžetā ir paredzēti līdzekļi, lai risinātu jautājumu par šā principa finansiālo ietekmi. Drošības jomā smagi noziegumi un organizētā noziedzība, terorisms un citi ar drošību saistītie apdraudējumi aizvien biežāk ir starptautiska rakstura. Starpvalstu sadarbība un koordinācija starp tiesībaizsardzības iestādēm ir īpaši svarīgas, lai veiksmīgi novērstu un apkarotu šo noziedzību, piemēram, ar informācijas apmaiņas palīdzību, kopīgām izmeklēšanām, savietojamām tehnoloģijām un kopīgiem apdraudējuma un riska novērtējumiem.

Saskaroties ar migrācijas plūsmām, ES ārējo robežu pārvaldība un ES drošība no dalībvalstīm prasa ievērojamus resursus un iespējas. Uzlabota operatīvā sadarbība un koordinācija, apvienojot pieejamos resursus tādās jomās kā mācības un aprīkojums, rada apjomradītus ietaupījumus un sinerģiju, tādējādi nodrošinot optimālāku valsts līdzekļu izlietojumu un stiprinot solidaritāti, savstarpējo uzticību un atbildības par kopīgo ES politiku sadali starp dalībvalstīm. Tas ir jo īpaši svarīgi drošības jomā, kur finansiālais atbalsts visa veida pārobežu kopīgajām operācijām ir ļoti būtisks, lai uzlabotu sadarbību starp policiju, muitu, robežsardzi un tiesu iestādēm.

Attiecībā uz iekšlietu ārējo dimensiju, skaidrs, ka pasākumu pieņemšana un resursu apvienošana ES līmenī būtiski vairos ES rīcības efektivitāti, kas nepieciešama, lai pārliecinātu trešās valstis kopā ar ES iesaistīties šo migrācijas un drošības jautājumu risināšanā, kuri pamatā ir ES un dalībvalstu interesēs.

ES tiesības rīkoties iekšlietu jomā izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) V sadaļas “Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa”, jo īpaši no LESD 77. panta 2. punkta, 78. panta 2. punkta, 79. panta 2. un 4. punkta, 82. panta 1. punkta, 84. panta un 87. panta 2. punkta. Uz sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām attiecas LESD 212. panta 3. punkts. Priekšlikumos tiek ievērots subsidiaritātes princips, jo lielākā finansējuma daļa tiks īstenota saskaņā ar dalītas pārvaldības principu un ievērojot dalībvalstu iestāžu kompetenci.

1.4.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Kaut arī kopumā tiek atzīts, ka pašreizējie iekšlietu jomas finanšu instrumenti sasniedz savus mērķus un darbojas efektīvi, starpposma pārskatīšanā un apspriedēs ar ieinteresētajām personām gūtās atziņas liecina, ka nepieciešams:

– vienkāršot un racionalizēt turpmākos iekšlietu jomas instrumentus, samazinot finanšu programmu skaitu līdz divām, šajā nolūkā izveidojot Patvēruma un migrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu. Tas ļaus ES stratēģiskāk izmantot savus instrumentus tā, lai tie labāk atbilstu ES politiskajām prioritātēm un vajadzībām;

– stiprināt ES globālo procesu dalībnieces lomu, turpmākajos fondos ietverot ārējās dimensijas komponentu, lai stiprinātu ES rīcības efektivitāti attiecībā uz ārējās politikas dimensiju iekšpolitikas virzienos;

– tur, kur tas iespējams, priekšroku dot dalītai pārvaldībai, nevis centralizētai, tādējādi samazinot nevajadzīgu birokrātisko slogu;

– veidot vairāk uz rezultātiem vērstu pieeju dalītai pārvaldībai, pārejot uz daudzgadu plānošanu, kas ietver augstākā līmeņa politisko dialogu, tādējādi panākot, ka dalībvalstu valsts programmas ir pilnībā saskaņotas ar ES politikas mērķiem un prioritātēm un tajās galvenā uzmanība ir vērsta uz rezultātu gūšanu;

– uzlabot centralizēto pārvaldību, lai radītu līdzekļu klāstu politikas rosinātiem pasākumiem, tostarp atbalstu starptautiskām darbībām, īpaši inovatīvām darbībām un darbībām trešās valstīs vai saistībā ar tām (ārējā dimensija), kā arī ārkārtas darbībām, pētījumiem un pasākumiem;

– izveidot kopīgu regulējumu ar kopīgu noteikumu kopumu par plānošanu, ziņošanu, finanšu pārvaldību un kontroli, kas ir, cik iespējams, līdzīgs citu dalītas pārvaldības kārtībā pārvaldītu ES fondu regulējumam, lai panāktu, ka visas ieinteresētās personas labāk izprot noteikumus, un nodrošinātu augstu saskanīgumu un konsekvenci;

– nodrošināt ātru un efektīvu reaģēšanu ārkārtas situācijās, veidojot fondus tā, lai ES var atbilstīgi reaģēt strauji mainīgās situācijās;

– stiprināt iekšlietu jomas aģentūru lomu, lai veicinātu praktisku sadarbību starp dalībvalstīm un uzticot tām konkrētu darbību īstenošanu, vienlaikus nodrošinot pienācīgu politisko kontroli pār aģentūru darbībām.

Sīkāku ieskatu var gūt katras regulas ietekmes novērtējumā un paskaidrojuma rakstā.

1.4.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Vairāki citi ES instrumenti sniegs atbalstu pasākumiem, kas papildina pasākumus, kuri tiks finansēti no Iekšējās drošības fonda.

Galvenā iezīme, kas ļauj nošķirt Iekšējās drošības fondu un civilās aizsardzības finanšu instrumentu, joprojām būs pašreizējās CIPS programmas 3. pantā teiktais, proti, dabas katastrofas un cilvēka nejauši izraisītas katastrofas ietilpst civilās aizsardzības jomā (nelaimes gadījumi), bet tīši cilvēka izraisītas katastrofas attiecas uz drošību un tāpēc ietilps Iekšējās drošības fonda piemērošanas jomā.

Teroristu uzbrukumi vai citi ar drošību saistīti starpgadījumi neietilps arī ES Solidaritātes fonda piemērošanas jomā. Precīza piemērošanas joma un apjoms, kādā LESD 222. pantu (solidaritātes klauzula) varētu izmantot, lai atbalstītu dalībvalstis, kas kļuvušas par teroristu uzbrukuma objektu vai cieš no dabas vai cilvēka izraisītas katastrofas, nav pilnīgi skaidra, jo tam ir nepieciešams pieņemt īstenošanas kārtības noteikumus, kas vēl nav ierosināti. Ārkārtas finansēšanas pasākumus liela apmēra teroristu uzbrukuma vai citu ar drošību saistītu notikumu gadījumā tādējādi atbalstīs Iekšējās drošības fonds.

Plaisa, kas izveidojusies starp pētniecību drošības jomā programmas Apvārsnis 2020 ietvaros un šādas pētniecības rezultātu praktisko piemērošanu, tiks novērsta, jo Iekšējās drošības fondā būs paredzēti īpaši mērķi un atbilstīgie pasākumi, kas ļaus finansēt zinātniskās pētniecības rezultātu (prototipu) testēšanu un validēšanu ar mērķi tos sērijveidā piemērot praksē (publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā).

Nākotnes Tiesiskuma programma būs cieši saistīta ar Iekšējās drošības fondu un papildinās to, jo īpaši tā krimināltiesību komponentus, taču tā ir vairāk vērsta uz tiesu iestāžu sadarbību, procedūru saskaņošanu un savstarpēju atzīšanu, kas praksē novērš ievērojamu darbības pārklāšanos.

Iekšējās drošības fonda ārējās dimensijas elementi atbalstīs pasākumus trešās valstīs un saistībā ar trešām valstīm, kuri vistiešāk kalpo ES interesēm un mērķiem, kuriem ir tieša ietekme uz ES un tās dalībvalstīm un kuri nodrošina ES teritorijā īstenoto darbību turpināmību. Šis finansējums tiks plānots un īstenots saskaņā ar ES ārējo darbību un ārpolitiku. Tas nav paredzēts tādu darbību atbalstam, kuras ir vērstas uz attīstību, un attiecīgā gadījumā papildinās finansiālo palīdzību, kas tiek sniegta, izmantojot ārējās palīdzības instrumentus. Šajā kontekstā iekšlietu jomai īpaši nozīmīgi būs Tematiskās programmas migrācijas un patvēruma jomā un Stabilitātes instrumenta pēcteči. Ārējās palīdzības instrumenti vai nu atbalsta saņēmēju valstu vajadzības attīstības jomā, vai atbalsta ES vispārējās politiskās intereses ar stratēģiskiem partneriem, toties iekšlietu fondi atbalstīs īpašas darbības trešās valstīs ES iekšējās drošības mērķu interesēs. Tādējādi tie aizpildīs īpašu robu un dos ieguldījumu ES rīcībā esošā līdzekļu klāsta pilnīgā izveidē.

1.5. Ilgums un finansiālā ietekme

þ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– þ    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: no 1.1.2014. līdz 31.12.2020.

– þ    Finansiālā ietekme no 2014. gada līdz 2023. gadam

¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

– pēc kura turpinās normāla darbība.

1.6. Paredzētie pārvaldības veidi[27]

þKomisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

þ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– þ    izpildaģentūrām

– þ    Kopienu izveidotām struktūrām[28]

– þ    valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨    personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

þ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

þDecentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

þ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

Priekšlikumi tiks galvenokārt īstenoti ar dalītu pārvaldību, izmantojot daudzgadu valstu programmas.

Valstu programmās sasniedzamos mērķus papildinās “Savienības darbības” un ātrās reaģēšanas mehānisms ārkārtas situāciju risināšanai. Tās galvenokārt būs dotācijas un iepirkums saskaņā ar centralizētu tiešu pārvaldību un ietvers darbības trešās valstīs un saistībā ar tām.

Tiks izmantoti visi pieejamie līdzekļi, lai nepieļautu sadrumstalošanos, koncentrējot resursus uz neliela skaita ES mērķu sasniegšanu un attiecīgā gadījumā izmantojot galveno ieinteresēto personu speciālās zināšanas, pamatojoties uz partnerattiecību nolīgumiem un pamatnolīgumiem.

Pēc Komisijas iniciatīvas sniegtā tehniskā palīdzība tiks īstenota, izmantojot centralizētu tiešu pārvaldību.

Valstis, kas asociētas Šengenas aquis piemērošanā, īstenošanā un izstrādē, arī piedalīsies abos Iekšējās drošības fonda instrumentos, kas papildina Šengenas aquis (robežu un vīzu instruments un policijas sadarbības instruments), dalībvalstu statusā saskaņā ar Šengenas asociēšanas nolīgumiem. Tās piedalīsies instrumentos saskaņā ar regulas noteikumiem, īstenojot savas daudzgadu valstu programmas, un varēs pieteikties finansējumam Savienības darbību ietvaros utml. Tāpat kā Ārējo robežu fonda gadījumā, tiks paredzēti īpaši kārtības noteikumi, lai precizētu papildnoteikumus, kas nepieciešami viņu dalībai (noteikumi, kas izriet no Finanšu regulas, tās īstenošanas noteikumiem un Līgumiem, ietverot Revīzijas palātas tiesības veikt revīziju). Tā kā šīs valstis veiks iemaksas ES budžetā par šiem diviem instrumentiem proporcionāli savam IKP, kārtības noteikumiem būs arī jānosaka, kādas iemaksas šīm valstīm jāveic saistībā ar atbildības sadali par Šengenas pārvaldību, turklāt neatkarīgi no tā, cik lieli būs viņu piešķīrumi saskaņā ar Instrumentiem. Pašlaik asociētās valstis ir Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina.

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Dalītai pārvaldībai tiek ierosināta saskanīga un efektīva ziņošanas, uzraudzības un izvērtēšanas sistēma. Attiecībā uz katru valsts programmu dalībvalstīm tiks prasīts izveidot Uzraudzības komiteju, kurā var piedalīties Komisija.

Ik gadu dalībvalstis ziņos par daudzgadu programmas īstenošanu. Šie ziņojumi ir priekšnoteikums gada maksājumiem. Saistībā ar starpposma pārskata sagatavošanu dalībvalstīm 2017. gadā tiks lūgts sniegt papildu informāciju par mērķu īstenošanā gūtajiem panākumiem. Līdzīgs pasākums tiks veikts 2019. gadā, lai attiecīgā gadījumā varētu veikt pielāgojumus pēdējā finanšu gada (2020. gada) laikā.

Atbalstot uz izvērtēšanu balstītas darba vides izveidi iekšlietu jomā, fondiem būs kopīga izvērtēšanas un uzraudzības sistēma ar plašu politikā pamatotu rādītāju klāstu, kuri uzsvērs fondiem piemītošo uz rezultātiem vērsto pieeju un būtisko lomu, kāda tiem varētu būt politisko virzienu kopumā, lai sasniegtu mērķi – izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Šie rādītāji attiecas uz ietekmi, kāda varētu būt fondiem: kopīgas darba vides izveide robežu drošības, policijas sadarbības un krīžu pārvarēšanas jomā; migrācijas plūsmu uz ES efektīva pārvaldība; taisnīga un vienlīdzīga attieksme pret trešo valstu valstspiederīgajiem; solidaritāte un sadarbība dalībvalstu starpā, risinot migrācijas un iekšējās drošības jautājumus, un kopīga ES pieeja attiecībā uz trešām valstīm gan migrācijas, gan drošības jomā;

Lai nodrošinātu, ka izvērtēšanā tiek piemēroti adekvāti principi, un paturot prātā praktisko pieredzi, kāda izvērtēšanā gūta dalībvalstīs pašreizējā ES finansējuma ietvaros iekšlietu jomā, Komisija un dalībvalstis darbosies kopīgi, lai izstrādātu kopīgu izvērtēšanas un uzraudzības sistēmu, cita starpā nosakot paraugus un kopīgos rezultatīvos rādītājus.

Visi pasākumi tiks izveidoti plānošanas perioda sākumā, tādējādi ļaujot dalībvalstīm izveidot savas ziņošanas un izvērtēšanas sistēmas, pamatojoties uz kopīgiem noteiktiem principiem un prasībām.

Lai mazinātu administratīvo slogu un panāktu sinerģiju starp ziņošanu un izvērtēšanu, izvērtēšanas ziņojumos sniedzamā informācija pamatosies uz informāciju, ko sniedz dalībvalstis savu valsts programmu gada īstenošanas pārskatos, un papildinās to.

Komisija 2018. gadā arī iesniegs ziņojumu par starpposma pārskatīšanu, kas tiks veikta attiecībā uz valstu programmām.

Plašākā tvērumā Komisija līdz 30.06.2018. iesniegs starpziņojumu par fondu īstenošanu, bet līdz 30.6.2024. – ex post novērtējuma ziņojumu, aptverot visu īstenošanu (t.i., ne tikai valstu programmas dalītas pārvaldības ietvaros).

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma 2.2.1. Apzinātie riski

HOME ĢD nav saskāries ar būtisku kļūdu risku savās izdevumu programmās. To apliecina tas, ka Revīzijas palātas gada pārskatos vairākkārtīgi nav bijis būtisku konstatējumu, kā arī HOME ĢD (un iepriekš JLS ĢD) gada darbības pārskatos iepriekšējo gadu laikā atlikušo kļūdu biežums virs 2 % nav konstatēts.

Dalītā pārvaldībā vispārīgie riski saistībā ar pašreizējo programmu īstenošanu galvenokārt ietilpst trīs kategorijās:

– risks, ka līdzekļi netiek izmantoti efektīvi vai pietiekami mērķtiecīgi;

– kļūdas, kuru pamatā ir noteikumu sarežģītība un trūkumi pārvaldības un kontroles sistēmās,

– administratīvo resursu neefektīva izmantošana (prasību ierobežots samērīgums).

Vērts pieminēt arī konkrētus elementus attiecībā uz četriem fondiem vispārējās programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība" ietvaros.

– Gada programmu sistēma nodrošina, ka galīgie maksājumi tiek veikti regulāri, pamatojoties uz apstiprinātiem un revidētiem izdevumiem. Tomēr gada programmu atbilstības periods nav piesaistīts ES finanšu gadam, tāpēc, neraugoties uz ļoti izvērsto sistēmu, ticamības apstiprināšanas ķēde nav pilnībā apmierinoša.

– Sīki izstrādātus atbilstības noteikumus nosaka Komisija. Tādējādi principā tiek nodrošināts finansēto izdevumu viendabīgums. Tomēr tas rada arī nevajadzīgu darba slodzi valstu iestādēm un Komisijai un palielina kļūdu iespējamību no saņēmēju un/vai dalībvalstu puses ES noteikumu nepareizas interpretācijas dēļ.

– Pašreizējās pārvaldības un kontroles sistēmas ir ļoti tuvas tām, kas tiek izmantotas attiecībā uz struktūrfondiem. Tomēr tajās ir vērojamas nelielas atšķirības, konkrēti, atbildības ķēdē starp sertifikācijas iestādēm un revīzijas iestādēm. Tas vieš neskaidrību dalībvalstīs, īpaši, ja iestādes rīkojas attiecībā uz abu veidu fondiem. Tas arī palielina kļūdu iespējamību un prasa intensīvāku uzraudzību.

Šajā priekšlikumā šie elementi tiks būtiski mainīti:

– Pārvaldības un kontroles sistēmas atbildīs VSS fondos noteiktajām vispārējām prasībām un pilnībā ievēros jaunās prasības, kas noteiktas jaunajā Finanšu regulā: esošās trīs iestādes tiks aizstātas ar divām iestādēm (atbildīgā iestāde un revīzijas iestāde), kuru lomas ir precizētas nolūkā panākt lielāku ticamību.

– Daudzgadu plānošana kopā ar grāmatojumu ikgadēju noskaidrošanu, pamatojoties uz maksājumiem, ko veikusi atbildīgā iestāde, saskaņos atbilstības periodus ar Komisijas gada pārskatiem, nepalielinot administratīvo slogu salīdzinājumā ar pašreizējo sistēmu.

– Pirmā līmeņa kontroles ietvaros atbildīgā iestāde veiks pārbaudes uz vietas, kas tiks izmantotas tās ikgadējā vadības ticamības deklarācijā.

– Atbilstības noteikumu precizēšana un vienkāršošana, kā arī to saskaņošana ar citiem ES finansiālā atbalsta instrumentiem, tādējādi mazinot kļūdas, ko pieļauj atbalsta saņēmēji, kuri izmanto palīdzību no dažādiem avotiem. Šie atbilstības noteikumi tiks noteikti valsts līmenī, izņemot dažus pamatprincipus, kas ir līdzīgi tiem, kurus izmanto VSS fondi.

– Tiek rosināts izmantot vienkāršotu izmaksu iespējas, īpaši attiecībā uz mazām dotācijām.

Centralizētā pārvaldībā galvenie riski ir šādi:

– risks, ka saņemtajiem projektiem būs vāja saistība ar HOME ĢD politiskajām prioritātēm;

– risks, ka izraudzītajiem projektiem būs slikta kvalitāte un projekts tehniski tiks slikti īstenots, mazinot programmu ietekmi; šis risks ir neadekvātu atlases procedūru, speciālo zināšanu trūkuma vai nepietiekamas uzraudzības dēļ;

– risks, ka piešķirtos līdzekļus izmantos neefektīvi vai neekonomiski, – gan attiecībā uz dotācijām (faktisko attiecināmo izmaksu sarežģīta atmaksāšana un turklāt ierobežotas iespējas dokumentāri pārbaudīt attaisnojamās izmaksas), gan attiecībā uz iepirkumu (dažkārt trūkst tādu piegādātāju, kuriem ir vajadzīgās speciālās zināšanas, un tādēļ nav pietiekamu iespēju salīdzināt cenu piedāvājumus);

– risks, kas saistīts (īpaši) ar mazāku organizāciju spēju efektīvi kontrolēt izdevumus un nodrošināt īstenoto darbību pārredzamību;

– reputācijas risks Komisijai, ja atklājas krāpšana vai noziedzīgas darbības; no trešo personu iekšējām kontroles sistēmām ir gūstamas tikai daļējas garantijas, jo ir diezgan daudz dažādu līgumslēdzēju un saņēmēju, kuri katrs strādā ar savu kontroles sistēmu, kam bieži vien ir šaurs tvērums.

Paredzēts, ka lielākā daļa minēto risku tiks mazināti, pateicoties priekšlikumu lielākai mērķtiecībai un vienkāršotu elementu izmantošanai, kas iekļauti jaunajā Finanšu regulā.

2.2.2. Paredzētās kontroles metodes

Dalīta pārvaldība

Dalībvalstu līmenī ierosinātā pārvaldes un kontroles sistēmu uzbūve ir izstrādāta, balstoties uz 2007.─2013. gadā izmantoto struktūru, un tajā ir saglabāta lielākā daļa funkciju, ko veic pašreizējā periodā, tostarp administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas, pārvaldības un kontroles sistēmu revīzijas un projektu revīzijas. Tomēr ir mainīta šo funkciju secība, nosakot, ka pārbaudes uz vietas nepārprotami ir atbildīgās iestādes pienākums saistībā ar gada grāmatojumu noskaidrošanu.

Lai pastiprinātu pārskatatbildību, atbildīgās iestādes akreditēs valsts akreditācijas struktūra, kas ir atbildīga par šo iestāžu pastāvīgu uzraudzību. Ar iestāžu skaita samazināšanu, vairs neparedzot sertificējošo iestādi, un fondu skaita samazināšanu ir paredzēts mazināt administratīvo slogu un veicināt iespēju attīstīt spēcīgākas administratīvās spējas, kā arī radīt iespēju skaidrāk nodalīt pienākumus.

Pašlaik nav pieejamas ticamas aplēses par dalīti pārvaldīto fondu kontroles izmaksām iekšlietu jomā. Vienīgā pieejamā aplēse attiecas uz ERAF un Kohēzijas fondu, kur ar kontroli saistīto uzdevumu izmaksas (valsts līmenī, izņemot Komisijas izmaksas) tiek lēstas aptuveni 2 % apmērā no 2007.─2013. gadā pārvaldītā kopējā finansējuma. Šīs izmaksas ir saistītas ar šādām kontroles jomām: 1 % saistīts ar valsts koordināciju un programmu sagatavošanu, 82 % attiecas uz programmu pārvaldību, 4 % uz sertifikāciju un 13 % uz revīziju.

Kontroles izmaksas palielinās šādi priekšlikumi:

– akreditācijas struktūras izveide un darbība un sistēmas nomaiņa kopumā;

– pārvaldības deklarācijas iesniegšana kopā ar gada pārskatiem;

– pārbaudes uz vietas, kas jāveic atbildīgajai iestādei;

– nepieciešamība pēc papildu revīzijas darba, ko veic revīzijas iestādes, revidējot pārvaldības deklarāciju.

Tomēr ir arī šādi priekšlikumi, kas samazinās kontroles izmaksas:

– vairs nepastāvēs sertifikācijas iestāde. Kaut arī tās funkcijas tiks daļēji nodotas atbildīgajai iestādei, tas ļaus dalībvalstij ietaupīt ievērojamu daļu no izmaksām saistībā ar sertifikāciju, pateicoties lielākai administratīvajai efektivitātei, mazākai vajadzībai pēc koordinācijas un mazākam revīzijas apjomam;

– kontrole, ko paredzēts veikt revīzijas iestādei, būs vairāk vērsta uz atbildīgās iestādes veikto administratīvo pārbaužu un pārbaužu uz vietas (izlases) atkārtotu veikšanu. Tas paātrinās savstarpējo procedūru un nodrošinās, ka pirms gada pārskatu iesniegšanas tiek veiktas visas nepieciešamās pārbaudes;

– vienkāršotu izmaksu izmantošana samazinās administratīvās izmaksas un slogu visos līmeņos gan pārvaldes iestādēm, gan saņēmējiem;

– gada slēgšana un grāmatojumu atbilstības noskaidrošanas perioda ierobežojums līdz 36 mēnešiem samazinās periodu, cik ilgi publiskajām iestādēm un saņēmējiem dokumenti jāglabā kontroles nolūkā;

– elektroniskās komunikācijas plūsmas izveide starp Komisiju un dalībvalstīm būs obligāta.

Minētajam jāpievieno 2.2.1. nodaļā uzskaitītie vienkāršošanas elementi, kas arī palīdzēs samazināt saņēmēju administratīvo slogu un tādējādi ir uzskatāmi par paralēlu kļūdu rašanās riska un administratīvā sloga samazināšanas līdzekli.

Tādējādi kopumā sagaidāms, ka šo priekšlikumu rezultātā kontroles izmaksas tiks drīzāk pārdalītas nekā palielinātas vai samazinātas. Tomēr gaidāms, ka šī izmaksu pārdalīšana (visās funkcijās un, pateicoties samērīgām kontroles procedūrām, arī visās dalībvalstīs un programmās) ļaus efektīvāk samazināt riskus un panākt labāku un ātrāku ticamības apstiprināšanas ķēdi.

Komisijas līmenī nav paredzams, ka plānošanas perioda pirmajā pusē samazināsies pārvaldības un kontroles izmaksas dalītajai pārvaldībai. Tas tā pirmkārt ir tāpēc, ka summas un politikas jomas, uz kurām attiecas dalītā pārvaldība, ievērojami pieaugs un paplašināsies salīdzinājumā ar pašreizējo periodu. Tādēļ, lai saglabātu tādus pašus resursus vien, jau būs nepieciešama lielāka efektivitāte. Turklāt pirmais gads būs raksturīgs ar to, ka būs vienlaikus jāveic daudzi svarīgi uzdevumi: jānoslēdz 2007.-2013. gada programmas (pēdējie noslēgšanas ziņojumi jāiesniedz līdz 2016. gada 31. martam), jārisina politiskie dialogi un jāapstiprina daudzgadu valstu programmas laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam, jāizveido jauna grāmatojumu noskaidrošanas sistēma. Perioda otrajā pusē pieejamie potenciālie resursi tiks izmantoti, lai uzlabotu vērtēšanu un uzraudzību.  

Centralizēta pārvaldība

Attiecībā uz centralizētu pārvaldību Komisija arī turpmāk piemēros savu pašreizējo kontroles sistēmu, kas sastāv no šādiem pamatelementiem: darbību pārraudzība, ko veic darbības direktorāti, ex-ante kontrole, ko veic Budžeta un kontroles nodaļa, Iekšējā iepirkuma komiteja (JPS/HPC), dotāciju ex-post kontrole vai iekšējās revīzijas struktūrvienības un/vai iekšējās revīzijas dienesta revīzijas. Ex-post kontroles sektors piemēro “atklāšanas stratēģiju”, kuras mērķis ir atklāt pēc iespējas lielāku skaitu no neatbilstībām, lai atgūtu nepareizi izmaksātās summas. Pamatojoties uz šo stratēģiju, tiek veikta projektu izlases pārbaude, kuri tiek atlasīti, gandrīz pilnīgi balstoties uz riska analīzi.

Pateicoties šādam ex-ante un ex-post kontroles apvienojumam, kā arī dokumentārām pārbaudēm un revīzijām uz vietas, iepriekšējos gados skaitliski izsakāmais vidējais atlikušo kļūdu biežums bija mazāks par 2 %. Tāpēc uzskatāms, ka HOME ĢD iekšējās kontroles sistēma, kā arī tās izmaksas ir adekvātas, lai sasniegtu mērķi – zemāku kļūdu procentuālo rādītāju.

Tomēr šīs sistēmas ietvaros HOME ĢD turpinās izskatīt iespējas stiprināt pārvaldību un panākt lielāku vienkāršību. Konkrēti, cik vien iespējams, tiks izmantotas visas vienkāršotās iespējas, kādas sniedz jaunā Finanšu regula, jo sagaidāms, ka tās palīdzēs samazināt administratīvo slogu saņēmējiem un tādējādi vienlaikus mazinās kļūdu risku un administratīvo slogu Komisijai.

Jaunas jomas

Priekšlikumos ir paredzētas jaunas jomas ES finansējumam iekšlietu jomā, piemēram, ES aģentūrās esošo speciālo zināšanu labāka izmantošana, ārējās dimensijas attīstīšana un ārkārtas mehānismu stiprināšana.     Šajā sakarā HOME ĢD būs nepieciešamas jaunas pārvaldības un kontroles metodes.    Šīm jaunajām jomām atvēlamās summas vēl nav noteiktas, tomēr nav paredzams, ka tās būs ievērojamas salīdzinājumā ar kopējo budžetu iekšlietu jomā. Tomēr būs ļoti svarīgi cik iespējams agri šajā periodā izveidot iekšējos līdzekļus un darba kārtību šo jauno uzdevumu īstenošanai, pilnībā ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principus.

Sniegtā analīze skaidri parāda, ka, neraugoties uz visiem ieviestajiem vienkāršojumiem, cilvēkresursi, kas nepieciešami HOME ĢD palielinātā budžeta īstenošanai, būs jāpastiprina.      Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Papildus visu regulatīvo kontroles mehānismu piemērošanai HOME ĢD izstrādās krāpšanas apkarošanas stratēģiju saskaņā ar Komisijas jauno krāpšanas apkarošanas stratēģiju (CAFS), kuru pieņēma 2011. gada 24. jūnijā, lai cita starpā nodrošinātu, ka tā iekšējās kontroles saistībā ar krāpšanas apkarošanu pilnībā saskan ar CAFS un ka tā krāpšanas riska pārvaldības pieeja ir vērsta uz to, lai noteiktu jomas, kurās pastāv krāpšanas risks, un izstrādātu atbilstošu rīcību. Vajadzības gadījumā tiks izveidotas kontaktu grupas un attiecīgi IT rīki, lai analizētu krāpšanas gadījumus saistībā ar fondiem.

Attiecībā uz dalīto pārvaldību CAFS ir skaidri noteikta nepieciešamība Komisijas priekšlikumos 2014.-2020. gada regulām prasīt dalībvalstīm ieviest krāpšanas novēršanas pasākumus, kas ir efektīvi un samērīgi ar apzinātajiem krāpšanas riskiem. Šā priekšlikuma 5. pantā ir skaidri noteikta prasība dalībvalstīm novērst, atklāt un labot pārkāpumus un ziņot Komisijai. Sīkāk šie pienākumi tiks izklāstīti detalizētajos noteikumos par atbildīgās iestādes funkcijām, kā paredzēts 24. panta 5. punkta c) apakšpunktā.

Turklāt 41. pantā ir nepārprotami norādīts, ka atkārtoti izmanto līdzekļus, kas tiek iegūti finanšu korekciju rezultātā, balstoties uz Komisijas vai Revīzijas palātas konstatējumiem.

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs || Dif.[29] || no EBTA valstīm[30] || no kandidātvalstīm[31] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

3 ||   || Dif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs 3. kategorija || Nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

3 || 18 01 04 bb – Iekšējās drošības fonds – Policija un noziedzība – Tehniskā palīdzība || Nedif. || NĒ || NĒ || JĀ || NĒ

3 || 18 02 bb – Iekšējās drošības fonds – Policija un noziedzība || Dif. || NĒ || NĒ || JĀ || NĒ

3 || 18 01 04 cc – Iekšējās drošības fonds – Robežas un vīzas – Tehniskā palīdzība || Nedif. || NĒ || NĒ || JĀ || NĒ

3 || 18 02 cc – Iekšējās drošības fonds – Robežas un vīzas || Dif. || NĒ || NĒ || JĀ || NĒ

Trešo valstu iemaksas attiecas uz abām Iekšējās drošības fonda daļām.

ES un asociētajām valstīm atsevišķas procedūras ietvaros jāvienojas par šo iemaksu aprēķina kritērijiem un metodi. Pieņemot, ka procentuālā attiecība būs līdzīga tai, ko pašlaik izmanto ĀRF, asociētās valstis varētu iemaksāt aptuveni 210 miljonus euro Robežu un vīzu daļā un aptuveni 50 miljonus euro Policijas sadarbības daļā.

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

miljonos euro (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Nr. 3 || Drošība un pilsoniskums

HOME ĢD || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || pēc 2020. gada || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas (pašreizējās cenās) || || || || || || || || ||

18 02 bb Iekšējās drošības fonds – Policija un noziedzība || Saistības || (1a) || 135,076 || 143,047 || 151,283 || 159,791 || 168,578 || 177,653 || 187,022 || || 1 122,450

Maksājumi || (2a) || 15,714 || 43,881 || 71,419 || 111,709 || 147,854 || 156,248 || 164,918 || 410,707 || 1 122,450

18 02 cc  Iekšējās drošības fonds – Robežas un vīzas || Saistības || (1a) || 422,310 || 447,186 || 472,886 || 499,435 || 526,856 || 555,173 || 584,412 || - || 3 508,258

Maksājumi || (2a) || 59,999 || 120,794 || 223,204 || 350,813 || 461,098 || 487,256 || 514,275 || 1 290,818 || 3 508,258

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[32] || || || || || || || || ||

18 01 04 bb            Iekšējās drošības fonds – Policija un noziedzība || || || 0,800 || 0,800 || 0,800 || 0,800 || 0,800 || 0,800 || 0,800 || || 5,600

18 01 04 cc             Iekšējās drošības fonds – Robežas un vīzas || || || 1,700 || 1,700 || 1,700 || 1,700 || 1,700 || 1,700 || 1,700 || || 11,900

KOPĀ HOME ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 559,886 || 592,733 || 626,669 || 661,726 || 697,934 || 735,326 || 773,934 || || 4 648,208

Maksājumi || =2+2a +3 || 78,213 || 167,174 || 297,123 || 465,023 || 611,452 || 646,004 || 681,693 || 1 701,525 || 4 648,208

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || „Administratīvie izdevumi”

Tā kā Patvēruma un migrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda īstenošanai ir kopīgi elementi, piemēram, politisks dialogs ar katru dalībvalsti un, paredzot, ka HOME ĢD iekšējā struktūra varētu mainīties, lai nodrošinātu jauno fondu pārvaldību (kā arī pašlaik pārvaldīto programmu noslēgšanu), nav iespējams nošķirt Patvēruma un migrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda administratīvos izdevumus.

Tādēļ uz 5. izdevumu kategoriju attiecīgie skaitļi atbilst kopējiem administratīvajiem izdevumiem, kas tiek uzskatīti par nepieciešamiem, lai nodrošinātu, ka ĢD pārvalda abus fondus, un apropriāciju kopā nav.

miljonos euro (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || pēc 2020. gada || KOPĀ

HOME ĢD ||

Ÿ Cilvēkresursi || 20,841 || 20,841 || 20,841 || 20,841 || 20,841 || 20,841 || 20,841 || || 145,887

Ÿ Citi administratīvie izdevumi || 0,156 || 0,159 || 0,162 || 0,165 || 0,168 || 0,172 || 0,175 || || 1,157

Kopā HOME ĢD || Apropriācijas || 20,997 || 21,000 || 21,003 || 21,006 || 21,009 || 21,013 || 21,016 || || 147,044

KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa kopā) || 20,997 || 21,000 || 21,003 || 21,006 || 21,009 || 21,013 || 21,016 || || 147,044

miljonos euro (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || || KOPĀ

KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 1. – 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro ||

Maksājumi || || || || || || || || ||

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– þ  Priekšlikums paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:        Iekšlietu politika tiek īstenota galvenokārt ar dalīto pārvaldību. Lai gan izdevumu prioritātes ir noteiktas ES līmenī, faktiskā ikdienas pārvaldība ir uzticēta atbildīgajām iestādēm valsts līmenī. Kopīgos rezultatīvos rādītājus un mērķus kopā noteiks Komisija un atbildīgā iestāde savas valsts programmas ietvaros, un tos apstiprinās Komisija. Tāpēc ir sarežģīti norādīt sasniedzamos gala mērķus, kamēr programmas nav izstrādātas, apspriestas un apstiprinātas, kas notiks 2013./2014. gadā.       Arī attiecībā uz centralizētu pārvaldību HOME ĢD nevar sniegt visu to rezultātu izsmeļošu sarakstu, kurus paredzēts sasniegt ar finansiālu intervenci fondu ietvaros, to vidējām izmaksām un skaitu, kā prasīts šajā sadaļā. Pašlaik nav statistikas rīku, kas ļautu jēgpilni aprēķināt vidējās izmaksas, pamatojoties uz pašreizējām programmām, un šāda precīza noteikšana būtu pretrunā principam, ka turpmākajām programmām būtu jābūt pietiekami elastīgām, lai pielāgotos politiskajām prioritātēm laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam. Tas jo īpaši attiecas uz ārkārtas palīdzību un darbībām trešās valstīs un saistībā ar tām.

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids[33] || Rezultātu vidējās izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1[34]… || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — 1. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || || ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2… || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — 2. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || || ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || || || || || || || || || || || || || || ||

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– þ Priekšlikums paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Tā kā Patvēruma un migrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda īstenošanai ir kopīgi elementi, piemēram, politisks dialogs ar katru dalībvalsti un, paredzot, ka HOME ĢD iekšējā struktūra varētu mainīties, lai nodrošinātu jauno fondu pārvaldību (kā arī pašlaik pārvaldīto programmu noslēgšanu), nav iespējams nošķirt Patvēruma un migrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda administratīvos izdevumus.

Tādēļ uz 5. izdevumu kategoriju attiecīgie skaitļi atbilst kopējiem administratīvajiem izdevumiem, kas tiek uzskatīti par nepieciešamiem, lai nodrošinātu, ka ĢD pārvalda abus fondus, un apropriāciju kopā nav.

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) HOME

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA[35] || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

Cilvēkresursi HOME || 20,841 || 20,841 || 20,841 || 20,841 || 20,841 || 20,841 || 20,841 || 145,887

Citi administratīvie izdevumi || 0,156 || 0,159 || 0,162 || 0,165 || 0,168 || 0,172 || 0,175 || 1,157

Starpsumma — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 20,997 || 21,000 || 21,003 || 21,006 || 21,009 || 21,013 || 21,016 || 147,044

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas[36] 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[37] || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

Cilvēkresursi HOME || 0,640 || 0,640 || 0,640 || 0,640 || 0,640 || 0,640 || 0,640 || 4,480

Citi administratīvi izdevumi || 1,860 || 1,860 || 1,860 || 1,860 || 1,860 || 1,860 || 1,860 || 13,020

Starpsumma — Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 2,500 || 2,500 || 2,500 || 2,500 || 2,500 || 2,500 || 2,500 || 17,500

KOPĀ || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– þ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu turpmāk tabulā norādītajā veidā. Skaitļi, kas norādīti par “n” gadu, ir skaitļi, kas attiecas uz 2011. gadu.

Tā kā Patvēruma un migrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda īstenošanai ir kopīgi elementi, piemēram, politisks dialogs ar katru dalībvalsti un, paredzot, ka HOME ĢD iekšējā struktūra varētu mainīties, lai nodrošinātu jauno fondu pārvaldību (kā arī pašlaik pārvaldīto programmu noslēgšanu), nav iespējams nošķirt Patvēruma un migrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda administratīvos izdevumus.

Tādēļ uz 5. izdevumu kategoriju attiecīgie skaitļi atbilst kopējiem administratīvajiem izdevumiem, kas tiek uzskatīti par nepieciešamiem, lai nodrošinātu, ka ĢD pārvalda abus fondus, un apropriāciju kopā nav.

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| || N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || N+4 gads || N+5 gads || N+6 gads

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) HOME ||

|| 18 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 136 || 136 || 136 || 136 || 136 || 136 || 136

|| XX 01 01 02 (Delegācijas) || 15 || 15 || 15 || 15 || 15 || 15 || 15

|| 18 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE)[38] ||

|| 18 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 16 || 16 || 16 || 16 || 16 || 16 || 16

|| XX 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || 10 || 10 || 10 || 10 || 10 || 10 || 10

|| 18 01 04 bb[39] || - galvenajā mītnē[40] || 4 || 4 || 4 || 4 || 4 || 4 || 4

|| - delegācijās || * || * || * || * || * || * || *

|| 18 01 04 cc[41] || - galvenajā  mītnē[42] || 6 || 6 || 6 || 6 || 6 || 6 || 6

|| - delegācijās || * || * || * || * || * || * || *

|| XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| 10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| Citi 13 01 04 02) || || || || || || ||

|| KOPĀ || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Ārpakalpojumu procesa gadījumā, iesaistot izpildaģentūru, summas un aprēķinus koriģē.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki galvenajā mītnē || Veicamie uzdevumi ietver visus uzdevumus, kas nepieciešami finanšu programmas pārvaldībai, piemēram: - sniegt ieguldījumu budžeta procedūrā;          - risināt politiskos dialogus ar dalībvalstīm;    - sagatavot gada darba programmas/finansēšanas lēmumus, noteikt gada prioritātes, apstiprināt valstu programmas;         - pārvaldīt valstu programmas, uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus un tiem sekojošās atlases procedūras;    - sazināties ar ieinteresētajām personām (potenciālajiem/faktiskajiem saņēmējiem, dalībvalstīm, utt.); - izstrādāt norādes dalībvalstīm;        - pārvaldīt projektus no darbības un finanšu viedokļa; - veikt iepriekš aprakstīto kontroli (ex ante pārbaude, iepirkuma komiteja, ex post revīzija, iekšējā revīzija, grāmatojumu noskaidrošana);  - veikt uzskaiti;     - izstrādāt un pārvaldīt dotāciju un valsts programmu pārvaldības IT rīkus;             - uzraudzīt un ziņot par mērķu sasniegšanu, tostarp gada darbības pārskatos un kredītrīkotāja pastarpinātās deleģēšanas ziņojumos

Ārštata darbinieki || Uzdevumi ir līdzīgi ierēdņu un pagaidu darbinieku uzdevumiem, izņemot tos uzdevumus, kurus ārštata darbinieki nevar veikt.

Darbinieki delegācijās || Lai piedalītos politikas īstenošanā iekšlietu jomā un jo īpaši tās ārējā dimensijā, ES delegācijām būs nepieciešamas pietiekamas speciālās zināšanas iekšlietu jomā. Tās varētu nodrošināt Eiropas Komisijas un/vai Eiropas Ārējās darbības dienesta darbinieki.

3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– þ  Priekšlikums/iniciatīva atbilst nākamajai daudzgadu finanšu shēmai.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[43].

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5. Trešo personu iemaksas

– Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– þ Priekšlikums paredz, ka Eiropas finansējumu ir nepieciešams līdzfinansēt. Precīzu summu nevar aprēķināt. Regula nosaka maksimālās līdzfinansējuma likmes, kas diferencētas atbilstoši darbību veidiem:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || DV || DV || DV || DV || DV || DV || DV ||

KOPĀ — līdzfinansējuma apropriācijas || jānosaka || jānosaka || jānosaka || jānosaka || jānosaka || jānosaka || jānosaka ||

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– þ  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– ¨         pašu resursus

– ¨         dažādus ieņēmumus

miljonos euro (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[44]

N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (skat. 1.6. punktu)

….pants || || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

[1]               OV C 115, 4.5.2010., 1. lpp.

[2]               COM(2010) 673 galīgā redakcija.

[3]               COM(2011) 500 galīgā redakcija.

[4]               COM(2011) 318 galīgā versija, 2011. gada 16. jūnijs. Paziņojums par pamatprogrammas “Drošība un brīvību garantēšana” starpposma novērtējumu (2007.–2013. g.).

[5]               Šīs apspriešanas dokumenti un ziņojums par apspriešanas rezultātiem ir pieejams Iekšlietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/home-affairs/news/consulting_public/consulting_0020_en.htm

[6]               “ES budžeta pārskatīšana”, COM (2010) 700, 19.10.2010.

[7]               Komisijas priekšlikums – Regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam (COM(2010)815 galīgā redakcija, 22.12.2010). Ar minēto priekšlikumu Komisija oficiāli atsauc iepriekšējos likumdošanas priekšlikumus – COM(2010)71 gadīgā redakcija un COM(2010)260 galīgā redakcija.

[8]               OV C …

[9]               OV C …

[10]             OV C …

[11]             Padomes dokuments 7120/10.

[12]             COM(2010) 673 galīgā redakcija.

[13]             OV L …

[14]             OV L …

[15]             OV L 58, 24.2.2007., 7. lpp.

[16]             OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

[17]             OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.

[18]             OV L 160, 18.6.2011., 1. lpp.

[19]             OV L ….

[20]             OV L 321, 8.12.2009., 44. lpp.

[21]             OV L 64, 22.6.2002., 3. lpp.

[22]             OV L 330, 9.12.2008., 21. lpp.

[23]             OV L …

[24]             COM(2011) 403 galīgā redakcija.

[25]             ABM — budžeta vadība pa darbības jomām; ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[26]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) vai b) apakšpunktā.

[27]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[28]             Kā minēts Finanšu regulas 185. pantā.

[29]             Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[30]             EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[31]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[32]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[33]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.)

[34]             Kā aprakstīts 1.4.2. punktā "Konkrētie mērķi…"

[35]             Kopējais finansējums, pamatojoties uz 2011. gada galīgo piešķīrumu cilvēkresursiem, ietverot ierēdņus un ārējo personālu.

[36]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[37]             Ārējais personāls, ko finansē no kādreizējām BA pozīcijām, pamatojoties uz 2011. gada galīgo piešķīrumu cilvēkresursiem, tostarp ārējais personāls galvenajā mītnē un delegācijās.

[38]             CA — līgumdarbinieks; INT — pagaidu darbinieki („Intérimaire”); JED — Jeune Expert en Délégation (jaunākie eksperti delegācijās); LA — vietējie darbinieki; SNE — valstu norīkotie eksperti.

[39]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

[40]             Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[41]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

[42]             Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[43]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[44]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.