PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu saistīto politiku nozīme pēdējo gadu laikā ir pastāvīgi palielinājusies. Šīs politikas veido kodolu Eiropas projektā, kas paredz izveidot telpu bez iekšējām robežām, kurā Savienības pilsoņi un trešo valstu valstspiederīgie var ieceļot, pārvietoties, dzīvot un strādāt, līdznesot jaunas idejas, kapitālu, zināšanas un inovāciju vai aizpildot trūkumus valstu darba tirgū, pārliecināti, ka tiks pilnībā ievērotas viņu tiesības un garantēta viņu drošība. Iekšlietu politiku pieaugošo nozīmi apliecināja 2009. gada Stokholmas programma[1], un tā ir arī viena no jomām, kas pieredzēja būtiskas izmaiņas saskaņā ar Lisabonas līgumu.

Iekšējās drošības jomā tādi nozīmīgi dokumenti kā Komisijas Paziņojums par iekšējās drošības stratēģiju[2] ir snieguši nepārprotamus norādījumus par darbības virzieniem turpmākajos gados. Attiecībā uz robežu pārvaldību un vīzu politiku Paziņojums par migrāciju[3] sīkāk raksturoja gaidāmās problēmas saistībā ar robežu drošību un zonas izveidi bez iekšējām robežām. Paziņojums par Šengenas pārvaldību[4] sniedza priekšlikumus Šengenas acquis stiprināšanai, izmantojot pārvaldības sistēmu, kas spēj efektīvi, laikus un saskaņoti visā Savienībā risināt ārkārtas situācijas un problēmas, kuras varētu apdraudēt Šengenas līguma vispārējo darbību. Paziņojumā „Viedrobežas – risinājumi un turpmākā rīcība”[5] izklāstīts, kā jaunās IT sistēmas, piemēram, ieceļošanas/izceļošanas sistēma un reģistrēto ceļotāju programma var uzlabot migrācijas plūsmu pārvaldību Savienībā.

Kopējās integrētās robežu pārvaldības sistēmas būtisks elements ir Savienības solidaritātes mehānismu izveide, kas sekmē Savienības robežu pārvaldības un kopējās vīzu politikas standartu vienotu un kvalitatīvu piemērošanu. Dalībvalstu operatīvās sadarbības koordinācijas veicināšana robežkontroles jomā ar Frontex aģentūras palīdzību ir būtisks solis šīs sistēmas izveidē. Turklāt ar Ārējo robežu fondu Savienība apliecina solidaritāti, sniedzot finansiālu palīdzību tām dalībvalstīm, kuras piemēro Šengenas noteikumus par ārējām robežām un vīzām.

Stokholmas programma nepārprotami aicināja izveidot šo fondu, lai veicinātu Iekšējās drošības stratēģijas īstenošanu un saskaņotu un visaptverošu pieeju tiesībaizsardzības iestāžu sadarbībai, tostarp Savienības ārējo robežu pārvaldībā.

Šajā saistībā Komisija 2011. gada 29. jūnija priekšlikumā par nākamo daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[6] ierosināja izveidot Iekšējās drošības fondu, iekļaujot to vienkāršotā divu fondu struktūrā, kas paredzēta turpmākajiem izdevumiem iekšlietu jomā, kā otru veidojot Patvēruma un migrācijas fondu. Iekšējās drošības fonda kopējais budžets būs EUR 4648 miljoni (pašreizējās cenās), lai sekmētu piecu Iekšējās drošības stratēģijā noteikto stratēģisko mērķu sasniegšanu, proti, starptautisko noziedznieku tīklu sagraušanu; terorisma novēršanu un jautājumu risināšanu saistībā ar vardarbīgu radikalizēšanos un vervēšanu; pilsoņu un uzņēmumu drošības uzlabošanu kibertelpā; drošības stiprināšanu, izmantojot robežu pārvaldību; un Eiropas izturētspējas uzlabošanu krīzes un katastrofu gadījumos.

Tā kā dažādajiem stratēģiskajiem mērķiem, kurus paredzēts sasniegt, ir atšķirīgs pamats Līgumā, juridiski nav iespējams izveidot Iekšējās drošības fondu kā vienotu finanšu instrumentu. Tādēļ tiek rosināts veidot šo fondu kā visaptverošu finansēšanas sistēmu, kura ietver divus konkrētām nozarēm paredzētus priekšlikumus, no kuriem viens ir šis priekšlikums, ko papildina horizontāls instruments, kas paredz kopīgus noteikumus.

Tiesiskā struktūra ir sīkāk raksturota 3. iedaļā.

2.           REZULTĀTI, KURUS DEVA APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

Ņemot vērā to, ka lielāks uzsvars tiek likts uz novērtēšanu kā pamatotas politikas veidošanas līdzekli, šajā priekšlikumā ir ņemti vērā vērtējumu rezultāti, apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums.

Darbs pie paredzēto finanšu instrumentu sagatavošanas iekšlietu jomā sākās 2010. gadā un turpinājās 2011. gadā. Šā sagatavošanās darba ietvaros 2010. gada decembrī tika uzsākts vērtēšanas/ietekmes novērtējuma pētījums ar ārēja apakšuzņēmēja palīdzību. Minēto pētījumu pabeidza 2011. gada jūlijā, apkopojot esošo finanšu instrumentu pieejamos vērtēšanas rezultātus, un to izmantoja, formulējot ietekmes novērtējumā aplūkotās problēmas, mērķus un politikas izvēles un to iespējamo ietekmi. Pamatojoties uz šo pētījumu, Komisija sagatavoja ietekmes novērtējuma ziņojumu, par kuru 2011. gada 9. septembrī atzinumu sniedza Ietekmes novērtējuma padome.

Ņemot vērā to, ka lielāks uzsvars tiek likts uz novērtēšanu kā pamatotas politikas veidošanas līdzekli, šajā tiesību akta priekšlikumā pilnā mērā ņemts vērā arī Ārējo robežu fonda starpposma izvērtējums. Komisija [2011. gada … novembra] ziņojumā novērtēja šā fonda darbības kvantitatīvos un kvalitatīvos aspektus par 2007.–2009. gadu. Ziņojumā sniegts pārskats par konkrētām darbībām, kas fonda ietvaros veiktas dalībvalstīs, lai valstu līmenī uzlabotu Savienības ārējo robežu pārvaldību un vīzu izsniegšanu. Tajā īpaša uzmanība pievērsta dalībvalstu pasākumiem dokumentu drošības jomā, lielajām investīcijām, kas ieguldītas, lai stiprinātu robežu uzraudzības spējas Vidusjūras un Atlantijas reģionos, kā arī pilotprojektiem automatizētās robežkontroles un reģistrēto ceļotāju programmās.

Šā priekšlikuma sagatavošanā ņēma vērā arī rezultātus, ko deva īpašā tiešsaistē sarīkotā sabiedriskā apspriešana par iekšlietu nozares finansēšanu nākotnē[7], kura notika laikā no 2011. gada 5. janvāra līdz 20. martam un kurā varēja piedalīties ieinteresētās personas no Savienības un trešām valstīm. Pavisam tika saņemtas 115 atbildes no fiziskām personām un organizāciju vārdā, tostarp astoņi nostājas izklāsti. Apspriešanā piedalījās respondenti no visām dalībvalstīm, kā arī dažām trešām valstīm.

2011. gada aprīlī konferencē „Turpmākais ES finansējums iekšlietu jomā – svaigs redzējums” pulcējās galvenās ieinteresētās personas (dalībvalstu, starptautisko organizāciju, pilsoniskās sabiedrības organizāciju u. c. pārstāvji), un tā deva iespēju apmainīties ar viedokļiem par ES finansējuma nākotni iekšlietu jomā. Šī konference deva arī iespēju apstiprināt situācijas izvērtējuma un sabiedriskās apspriešanas rezultātus.

ES finansējuma nākotne iekšlietu jomā daudzkārt tika izskatīta un apspriesta ar iesaistītajām iestādēm, tostarp neformālā pusdienu diskusijā TI Padomes laikā 2011. gada 21. janvārī, neformālās brokastīs ar Eiropas Parlamenta politiskajiem koordinatoriem 2011. gada 26. janvārī, komisāres Malmström uzklausīšanā Parlamenta SURE komitejas sēdē 2011. gada 10. martā un viedokļu apmaiņas laikā starp Iekšlietu ģenerāldirektorāta ģenerāldirektoru un Parlamenta LIBE komiteju 2011. gada 17. martā.

Konkrēti ekspertu ieteikumi par nākotnes finanšu instrumentiem iekšējās drošības jomā tika sniegti apspriedēs, kas notika EOS konferences laikā par rūpniecības un drošības jautājumiem 2011. gada 9. februārī, kā arī Imigrācijas un patvēruma komitejas sēdē 2011. gada 22. februārī. Turklāt tehniskie aspekti, kas saistīti ar nākotnes finanšu instrumentu ieviešanu iekšējās drošības jomā, tika apspriesti arī 2011. gada aprīlī rakstveida apspriedē ar dalībvalstu ekspertiem vispārīgās programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” kopīgās komitejas („SOLID komitejas”) ietvaros.

Šīs apspriedes, konferences un ekspertu diskusijas apliecināja, ka starp galvenajām ieinteresētajām personām valda vispārēja vienprātība par nepieciešamību paplašināt Savienības finansējuma piemērošanas jomu iekšējās drošības nozarē, tostarp attiecībā uz ārējo dimensiju, un par turpmāka darba nepieciešamību, lai vēl vairāk vienkāršotu izpildes mehānismus un panāktu lielāku elastību, jo īpaši ārkārtas situāciju risināšanā. Lai nodrošinātu pievienotu vērtību, Savienības izdevumiem ir labāk jāatspoguļo Savienības līmeņa prioritātes un stratēģiskās apņemšanās, kā arī jāatbalsta Savienības iekšlietu acquis ieviešana. Ieinteresētās personas uzskatīja, ka vispārējās tematiskās prioritātes iekšējās drošības jomā jau ir noteiktas 2009. gada Stokholmas programmā un 2010. gada Iekšējās drošības stratēģijā. Tādēļ finansēšanas mehānisms nākotnē ir jānosaka plašāks, ietverot tiesībaizsardzības, robežsardzes un muitas nozares. Par svarīgu tika atzīta arī nepieciešamība vairāk izmantot attiecīgās Savienības aģentūras, piemēram, Eiropolu un Frontex. Kopumā tika atbalstīta finanšu instrumentu skaita samazināšana, izveidojot divu fondu struktūru, ar nosacījumu, ka tas veicinās vienkāršošanu. Ieinteresētās personas arī piekrita, ka ir vajadzīgs elastīgs reaģēšanas mehānisms ārkārtas situācijām. Dalītas pārvaldības sistēma, virzoties uz daudzgadu plānošanu, kopumā tika atzīta par piemērotu pārvaldības veidu attiecībā uz izdevumiem iekšlietu jomā. Tomēr nevalstiskās organizācijas uzskatīja, ka ir jāturpina arī tiešā pārvaldība.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Tiesības rīkoties izriet no Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 2. punkta, kurā noteikts: „Savienība piedāvā saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām, kur personu brīva pārvietošanās ir nodrošināta saistībā ar piemērotiem pasākumiem, kas attiecas uz ārējo robežu kontroli, patvēruma meklētājiem, imigrāciju un noziedzības novēršanu un apkarošanu.”

Savienības rīcības pamatojums ir mērķi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD, turpmāk „Līgums”) 67. pantā, kurā paredzēti līdzekļi brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidei. Vērā tiek ņemts arī Līguma 80. pants, kurā uzsvērts, ka uz šīm Savienības politikas jomām un to īstenošanu attiecas solidaritātes un atbildības, tostarp tās finansiālās ietekmes taisnīgas sadales princips starp dalībvalstīm.

Iekšējās drošības fonda izveidei nepieciešams pieņemt divus likumdošanas instrumentus, kas kopā veido minēto fondu. Šī kopējā struktūra tika izvēlēta, ņemot vērā Līgumā paredzētās saistības. Tā kā Padomē ir paredzēti atšķirīgi balsošanas noteikumi saskaņā ar 19. protokolu (par Šengenas acquis), 21. protokolu (Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāja attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu), un 22. protokolu (Dānijas nostāja, tostarp par Līguma trešās daļas V sadaļu), juridiski nav iespējams izstrādāt vienu visaptverošu tiesību akta priekšlikumu par Iekšējās drošības fondu, kaut arī izvirzītie politiskie mērķi ir saskanīgi.

Tādēļ Iekšējo drošības fondu veido kā visaptverošu finanšu sistēmu, ko veido divi atsevišķi akti, ar kuriem izveido konkrētos fonda elementus un nosaka to mērķus, atbilstīgās darbības un katra elementa finansējumu:

– regula, ar ko fonda ietvaros izveido elementu policijas sadarbībai, noziegumu novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai;

– regula, ar ko fonda ietvaros izveido robežu pārvaldības un kopējas vīzu politikas elementu.

Iekšējās drošības fonda visaptverošajā finansēšanas sistēmā šī regula attiecīgi nosaka finansiālo atbalstu robežu pārvaldībai un kopējai vīzu politikai.

Šīs regulas juridiskais pamats ir Līguma 77. pants.

Kopumā šī ir joma, kurā Savienības iejaukšanās pasākumiem ir nepārprotama pievienotā vērtība, salīdzinot ar to, ja dalībvalstis rīkotos vienas pašas. Savienība labāk nekā dalībvalstis spēj nodrošināt sistēmu, ar ko apliecina Savienības solidaritāti robežkontroles, vīzu politikas un migrācijas plūsmu pārvaldības jomā, un platformu, lai izstrādātu kopīgas IT sistēmas šo politiku atbalstam. Tādēļ saskaņā ar šo regulu sniegtais finansiālais atbalsts jo īpaši veicina valstu un Eiropas spēju nostiprināšanu attiecīgajās jomās. Šim nolūkam regulas mērķis inter alia ir sistemātiskāk atbalstīt pakalpojumus, ko atsevišķās dalībvalstis sniedz, lai uzlabotu bezrobežu zonas drošību („darbības atbalsta mehānisms”), sekmēt iestāžu sadarbību starp robežsardzes un citām tiesībaizsardzības iestādēm un paplašināt dalībvalstīs pieejamā specializētā aprīkojuma nodošanu Frontex aģentūras rīcībā, lai to izmantotu kopīgās operācijās, kas vērstas uz bezrobežu zonas aizsardzību. Tomēr pilnībā tiek atzīts, ka šiem pasākumiem ir jānotiek piemērotā līmenī un Savienības funkcijas nedrīkst pārsniegt nepieciešamās robežas. Kā uzsvērts Budžeta pārskatīšanas paziņojumā, „ES budžets būtu jāizmanto, lai finansētu ES sabiedrisko labumu, pasākumus, ko dalībvalstis un reģioni nevar finansēt paši, vai kad tas var dot labākus rezultātus”[8] .

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Komisijas priekšlikums nākamajai daudzgadu shēmai ietver priekšlikumu Iekšējās drošības fondam 2014.–2020. gadā atvēlēt 4648 miljonus euro (pašreizējās cenās). Šajā kopējā finansējumā līdzekļi, kas pieejami šīs konkrētās regulas īstenošanai, ir EUR 3520 miljoni. Orientējoši aptuveni 61 % šīs summas (EUR 2150 miljoni) būtu jāizmanto dalībvalstu programmām un Lietuvas īstenotās Īpašās tranzīta shēmas atbalstam, 31 % (1100 miljoni euro) būtu jāparedz viedrobežu sistēmas izstrādei, bet pārējie līdzekļi būtu jāatvēl Savienības pasākumiem, ārkārtas darbību un tehniskās palīdzības finansēšanai, ņemot vērā arī no Šengenas asociētajām valstīm paredzamās iemaksas, kas tiktu pievienotas šim kopējam finansējumam.

            Miljonos EUR

Iekšējās drošības fonds, tostarp jaunās IT sistēmas || 4648

- Policijas sadarbības instruments || 1128

- Robežu instruments || 3520

Turklāt saskaņā ar 2011. gada jūnija paziņojumu ārpus Iekšējās drošības fonda jomas atsevišķs finansējums EUR 822 miljonu apmērā (pašreizējās cenās) paredzēts esošo lielapjoma IT sistēmu pārvaldībai (Šengenas Informācijas sistēma II, Vīzu informācijas sistēma un Eurodac). Šo sistēmu pārvaldību Komisija pakāpeniski nodos plānotajai Eiropas Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā („IT aģentūra”) pēc tam, kad tā 2012. gada beigās tā būs sākusi darbu.

5.           PRIEKŠLIKUMA GALVENIE ELEMENTI

5.1.        Pievēršanās stratēģiskajām prioritātēm

Izveidojot instrumentu ārējo robežu pārvaldības un kopējās vīzu politikas finansiālam atbalstam 2014.–2020. gadā, Savienība spēs:

· atbalstīt un stiprināt valstu spējas robežkontroles un vīzu politikas jomā un tādējādi apliecināt finansiālu solidaritāti saistībā ar uzdevumiem, kas uzticēti atsevišķām dalībvalstīm pie ārējām robežām un konsulātos, lai veicinātu bezrobežu zonu kā sabiedrisku pakalpojumu, kas sniegts Savienībai (valstu programmas, tostarp „darbības atbalsts”);

· finansēt viedrobežu sistēmas izstrādi, t. i., izveidot ES ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (EES) un ES reģistrēto ceļotāju programmu (RTP);

· finansēt Eiropas robežu uzraudzības sistēmas EUROSUR ieviešanu un darbību, jo īpaši aprīkojuma iepirkšanu, infrastruktūru un sistēmas dalībvalstīs;

· nostiprināt Šengenas pārvaldību, kā arī vērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, a) finansējot šā mehānisma darbību tiešas pārvaldes ceļā; b) darbības atbalsta sniegšanai dalībvalstīm ieviešot priekšnosacījumus, pamatojoties uz atbilstību Šengenas acquis, un c) pieprasot dalībvalstīm piešķirt (vai pārdalīt) resursus, kas saņemti šā instrumenta programmām, prioritārā kārtā paredzot novērst trūkumus, ja tie apzināti šā mehānisma ietvaros;

· palielināt Frontex aģentūras operatīvo potenciālu, aicinot dalībvalstis savās programmās paredzēt papildu resursus specializētam aprīkojumam, ko iespējams nodot aģentūras rīcībā kopīgu operāciju veikšanai;

· atbalstīt attiecīgo Savienības politiku izstrādi un ieviešanu Eiropas Savienībā un ar trešām valstīm „Savienības pasākumu” ietvaros, uzlabojot migrācijas plūsmu vispārējo pārvaldību virzienā uz Savienību (projekti, ko vada tieši, piemēram, pētījumi vai izmēģinājuma projekti par sadarbības stiprināšanu ar trešām valstīm, vai netieši – saskaņā ar Finanšu regulu[9];

· nodrošināt atbilstīgus un uzreiz pieejamus resursus, lai sniegtu ārkārtas palīdzību situācijās, kad rodas steidzams vai ārkārtējs migrācijas spiediens;

· turpināt atbalstu Īpašās tranzīta shēmas darbībai Lietuvā saskaņā ar ES saistībām[10], nodrošinot atbalstu, lai kompensētu neiekasētās nodevas par tranzīta vīzām un papildu izmaksas, kas Lietuvai radušās, īstenojot vienkāršota tranzīta dokumenta (FTD) un vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumenta (FRTD) režīmu, piemēram, iekārtu nomaiņas un modernizācijas, IT sistēmu, mācību un darbības izmaksas.

Instruments ļaus visaptveroši atbalstīt četru pakāpju piekļuves kontroles modeli, kas ir integrētas robežu pārvaldības koncepcijas pamatā (pasākumi trešās valstīs, sadarbība ar kaimiņvalstīm, robežkontrole un pasākumi brīvas pārvietošanās telpā).

5.2. Resursi IT sistēmām un viedrobežu sistēmai

Dalībvalstis saskaņā ar valstu programmām varēs izmantot savus asignējumus, lai atbalstītu esošo lielapjoma IT sistēmu elementu pārvaldību un vajadzības gadījumā – to modernizāciju.

Turklāt šis instruments nodrošinās nākotnes IT sistēmu („viedrobežu sistēma”) izstrādi un uzturēšanu šajā jomā. Kā norādīts paziņojumā par viedrobežām, Komisija ir paredzējusi 2012. gada pirmajā pusē iesniegt priekšlikumu par Savienības ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (EES) un reģistrēto ceļotāju programmu (RTP). Tādējādi saskaņā ar šo instrumentu ir paredzēts izveidot īpašu izdevumu programmu tikai EES un RTP izstrādei.

Izmaksas ietvertu ne tikai šo IT sistēmu centrālos (Savienības līmeņa) elementus, bet arī dalībvalstu elementus pieejamo resursu ietvaros.

EES un RTP centrālo un valstu sistēmu izveides izmaksas tiek lēstas robežās no aptuveni viena līdz 1,3 miljardiem euro, atkarībā no izvēlētajiem variantiem. Līdzekļus varētu būtiski ietaupīt, ja izvēlētais EES variants tiktu veidots kopā (t. i., uz vienas tehniskās platformas) ar izvēlēto RTP variantu[11]. Pamatojoties uz šiem pieņēmumiem un ņemot vērā, ka izstrāde nesāktos agrāk kā 2015. gadā, ir ierosināts šajā priekšlikumā minētajām divām sistēmām paredzēt EUR 1,1 miljardu, neskarot Komisijas turpmākos priekšlikumus par viedrobežu sistēmu un Eiropas Parlamenta un Padomes turpmāko lēmumu.

Komisija paredz šīs programmas īstenošanas uzdevumus uzticēt Eiropas aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1077/2011[12]. Tādā gadījumā šī regula attiecīgajā brīdī tiktu grozīta, lai Aģentūras pamatuzdevumā iekļautu konkrētos uzdevumus, un attiecīgās subsīdiju summas Aģentūrai tiktu segtas no programmas darbības izdevumiem.

5.3.        Resursi dalībvalstu programmām

Attiecībā uz līdzekļiem, kas paredzēti vispārīgajai programmai „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, pašreizējā prakse perioda sākumā noteikt kritērijus piešķīrumiem, ko dalībvalstis saņems par visu septiņu gadu laikposmu, nodrošina nepārtrauktību un noteiktu prognozējamības līmeni. Tomēr tā būtībā ir statiska pieeja, kas nestimulē dalībvalstis īstenot pasākumus atbilstoši Savienības prioritātēm, un liedz Savienībai reaģēt situācijas un prioritāšu maiņas gadījumā, kad nepieciešams ievērojami un koncentrēti pārdalīt resursus. Tādēļ mehānismam, kas izvēlēts resursu sadalei un izmantošanai nākotnes fondos, būtu jāsalāgo vajadzība pēc nepārtrauktības un stabilitātes kā priekšnosacījuma pareizai daudzgadu plānošanai, no vienas puses, ar vajadzību pēc lielākas elastības un pielāgošanās izmaiņām, no otras puses.

Ņemot vērā iepriekš minēto, dalīti pārvaldītā finansējuma piešķiršana ir balstīta uz šādu sadalījumu:

– pamatsumma, ko piešķir dalībvalstīm nākamās daudzgadu finanšu shēmas (MFF) sākumā;

– mainīgā summa, ar ko papildina pamatsummu un ko piešķir divos posmos.

Pamatsummu piešķir dalībvalstīm nākamās MFF sākumā, un to aprēķina, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un vajadzībām. Tie ir 60 % no kopējā finansējuma, kas paredzēts valstu programmām un asignējumiem, kā katrai dalībvalstij norādīts šīs regulas I pielikumā. Šie aprēķini balstīti uz 2010.–2012. gada aprēķiniem par Ārējo robežu fondu, vienlaikus paredzot noteiktu minimālo summu katrai dalībvalstij. Tas nodrošinās zināmu nepārtrauktību saistībā ar pašreizējo MFF un radīs dalībvalstīm finansiālu stabilitāti, plānojot valstu daudzgadu programmas.

· Mainīgā summa papildinās pamatsummu atkarībā no katras dalībvalsts gatavības savas valsts programmas ietvaros finansēt pasākumus, kas atbilst konkrētām Savienības prioritātēm. Šie konkrētie pasākumi ir definēti II pielikumā, un tos var mainīt. Šie līdzekļi tiks piešķirti divos posmos – MFF sākumā, kad risināsies politiskais dialogs un sarunas par attiecīgo dalībvalstu valsts programmām, un starpposma pārskatīšanas laikā 2017. gadā.

Minētā starpposma pārskatīšana radīs iespēju atkārtoti izvērtēt situāciju dalībvalstīs un piešķirt jaunus līdzekļus pārējiem MFF gadiem (2018.–2020. gadam). Attiecībā uz šo regulu starpposma pārskatīšana tiks balstīta uz nākotnē vērstu risku novērtējumu un Savienības pārskatītajām prioritātēm. Tā kā pamatsummas dalībvalstīm tika noteiktas, balstoties uz vēsturiskiem datiem plānošanas perioda sākumā, tiks paredzēta atjaunināšana. Minētos risku/vajadzību novērtējumus varētu veikt ar Frontex aģentūras palīdzību. Dalībvalstis, kurām, pamatojoties uz šiem novērtējumiem, būs lielākas vajadzības vai kas saskarsies ar lielākiem riskiem, saņems papildu summas, tādējādi dodot reālu saturu solidaritātes un dalītās atbildības principam.

5.4.      Pasākumi trešās valstīs un saistībā ar tām

Šīs jomas ārējai dimensijai būtu vajadzīgs mērķtiecīgs atbalsts, lai uzlabotu sadarbību ar trešām valstīm un pastiprinātu šo valstu robežu uzraudzības un pārvaldības spēju svarīgākos aspektus jomās, kas ir nozīmīgas Savienības migrācijas politikai un Savienības iekšējās drošības mērķiem. Piemēram, EUROSUR ietvaros varētu darīt pieejamu finansējumu, lai savienotu trešo valstu un Savienības sistēmas un infrastruktūras, kas dotu iespēju regulāri apmainīties ar informāciju. Šādi pasākumi nedrīkst būt orientēti tieši uz attīstību, un vajadzības gadījumā tiem jāpapildina finansiālā palīdzība, ko sniedz no Savienības ārējās palīdzības instrumentiem, kas paliek kā galvenais finansējuma avots, lai trešām valstīm palīdzētu izveidot attiecīgās spējas. Īstenojot šo atbalstu, uzmanība tiks pievērsta pilnīgai atbilstībai ar Savienības ārējās darbības un ārlietu politikas principiem un vispārīgajiem mērķiem saistībā ar attiecīgo valsti vai reģionu. Papildināmība tiks nodrošināta ar uzlabotu sadarbību ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un attiecīgajiem Komisijas dienestiem.

Šīs darbības saskaņā ar Finanšu regulu pārvaldīs tieši Komisija vai netieši – organizācijas vai personas, kas nav dalībvalstis.

5.5.      Savienības aģentūras

Lai iekšlietu jomā efektīvāk izmantotu attiecīgo Savienības aģentūru kompetenci un zināšanas, Komisija paredz izmantot arī Finanšu regulas dotās iespējas, lai šīm aģentūrām to pamatuzdevuma ietvaros un savienojami ar to darba programmām uzticētu konkrētu uzdevumu īstenošanu ar resursiem, kas pieejami saskaņā ar šo regulu. Attiecībā uz šā instrumenta ietvaros paredzētajiem uzdevumiem tas jo īpaši attiecas uz:

– Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex aģentūra) tādām darbībām Savienībā un ārpus tās, kam nepieciešamas operatīvās zināšanas robežkontroles jautājumos;

– Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EPAB) tādām darbībām kā robežsardzes mācības par patvēruma jautājumiem;

– Eiropas Policijas biroju (Eiropols) un Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL) saistībā ar tiesībaizsardzības iestāžu un robežsardzes iestāžu sadarbību;

– Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (IT aģentūra) attiecībā uz jauno IT sistēmu izstrādi.

2011/0365 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām

Eiropas parlaments un eiropas savienības padome,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[13],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[14],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Savienības mērķis – nodrošināt augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (Līguma par Eiropas Savienības darbību 67. panta 3. punkts) – būtu jāsasniedz, inter alia veicot kopīgus pasākumus attiecībā uz personām, kuras šķērso iekšējās robežas, un īstenojot robežkontroli pie ārējām robežām un kopēju vīzu politiku daudzpakāpju sistēmas ietvaros nolūkā atvieglot likumīgu ceļošanu un risināt nelikumīgas imigrācijas jautājumus.

(2) ES Iekšējās drošības stratēģija, ko Padome pieņēma 2010. gada februārī[15], ir kopīga darba kārtība šo kopīgo drošības problēmu risināšanai. Komisijas 2010. gada novembra Paziņojums „ES iekšējās drošības stratēģija darbībā”[16] izsaka šīs stratēģijas principus un pamatnostādnes konkrētās darbībās, izvirzot piecus stratēģiskus mērķus – sagraut starptautisko noziedznieku tīklus; novērst terorismu un risināt jautājumus saistībā ar vardarbīgu radikalizēšanos un vervēšanu; uzlabot pilsoņu un uzņēmumu drošību kibertelpā; stiprināt drošību, izmantojot robežu pārvaldību; un uzlabot Eiropas izturētspēju krīzes un katastrofu gadījumos.

(3) Dalībvalstu solidaritātei, skaidrībai par uzdevumu sadali, pamattiesību ievērošanai un tiesiskumam, kā arī stingrai virzībai uz globālo perspektīvu un nesaraujamajai saiknei ar ārējo drošību vajadzētu būt galvenajiem principiem, kas dod ievirzi Iekšējās drošības stratēģijas īstenošanā.

(4) Lai veicinātu Iekšējās drošības stratēģijas īstenošanu un nodrošinātu, ka tā kļūst par ikdienas darba realitāti, dalībvalstīm būtu jānodrošina atbilstīgs Savienības finansiālais atbalsts, izveidojot Iekšējās drošības fondu.

(5) Līguma V sadaļas juridisko īpatnību dēļ juridiski nav iespējams Iekšējās drošības fondu izveidot kā vienotu finanšu instrumentu.

(6) Tādēļ šis fonds būtu jāveido kā visaptveroša ES finansiālā atbalsta sistēma iekšējās drošības jomā, ietverot šajā regulā paredzēto instrumentu, kā arī instrumentu, kas paredzēts Regulā Nr. …/2012/ES, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai. Šī vispārējā sistēma būtu jāpapildina ar Regulu Nr. …/2012/ES, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma un migrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai[17], uz ko šajā regulā būtu jāatsaucas attiecībā uz plānošanas, finanšu pārvaldības, vadības un kontroles, grāmatojumu noskaidrošanas, programmu slēgšanas, kā arī ziņošanas un vērtēšanas noteikumiem.

(7) Dalībvalstu un Savienības solidaritāte un dalītā atbildība ārējo robežu pārvaldībā ir viens no pieciem kopīgās ārējo robežu pārvaldības politikas elementiem.

(8) Iekšējās drošības fondam būtu jāapliecina solidaritāte, sniedzot finansiālu palīdzību tām dalībvalstīm, kuras pilnībā piemēro Šengenas noteikumus par ārējām robežām, kā arī tām, kuras gatavojas pilnvērtīgai dalībai Šengenas zonā.

(9) Dalībvalsts dalība nedrīkstētu sakrist laikā ar tās piedalīšanos ES pagaidu finanšu instrumentā, kas paredz atbalstu saņēmējām dalībvalstīm, lai tās varētu inter alia finansēt pasākumus pie jaunām ārējām Savienības robežām, īstenojot Šengenas acquis par robežām un vīzām, kā arī ārējo robežkontroli.

(10) Fonda daļa, kas attiecas uz ārējām robežām un vīzām (turpmāk „Instruments”), būtu jābalsta uz spēju attīstīšanas procesu, kurš izstrādāts ar Ārējo robežu fondu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 574/2007[18], un būtu jāpaplašina, ņemot vērā jaunākās norises.

(11) Pildot uzdevumus pie ārējām robežām un konsulātos saskaņā ar Šengenas acquis par robežām un vīzām, dalībvalstis veic pasākumus Šengenas zonā visu pārējo dalībvalstu interesēs un to vārdā un tādējādi sniedz Savienībai sabiedriskos pakalpojumus. Lai apliecinātu solidaritāti, Instrumentam būtu jāpalīdz segt darbības izmaksas, kas saistītas ar robežkontroli un vīzu politiku, un jānodrošina dalībvalstīm iespēja sistemātiski uzturēt spējas, kas šim vispārējam pakalpojumam ir visbūtiskākās. Minētais atbalsts izpaužas kā pilnīga izvēlēto izmaksu atlīdzināšana saistībā ar šā instrumenta mērķiem, un tas būs neatņemama valstu programmu sastāvdaļa.

(12) Instrumentam būtu jāpapildina un jāpastiprina pasākumi, kas veikti, lai izveidotu operatīvo sadarbību, ko pārrauga Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004 (turpmāk „Frontex aģentūra”)[19], tostarp jaunie pasākumi, kuri izriet no grozījumiem, kas ieviesti ar Regulu [...][20], un tādējādi papildus jānostiprina solidaritāte starp tām dalībvalstīm, kas kontrolē ārējās robežas visas Šengenas zonas interesēs un vārdā.

(13) Šis instruments būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot tiesības un principus, kas paredzēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(14) Lai nodrošinātu vienotu un kvalitatīvu ārējo robežu kontroli un atvieglotu likumīgu ceļošanu pār ārējām robežām ES iekšējās drošības stratēģijas ietvaros, Instrumentam būtu jāsekmē Eiropas kopīgās integrētās robežu pārvaldības sistēmas izveide, ietverot visus pasākumus saistībā ar politiku, tiesību aktiem, sistemātisku sadarbību, sloga sadali, personālu, aprīkojumu un tehnoloģijām, ko dažādos līmeņos veic dalībvalstu kompetentās iestādes, sadarbojoties ar Frontex aģentūru, trešām valstīm un vajadzības gadījumā – citiem dalībniekiem, izmantojot inter alia četru pakāpju robežas drošības modeli un veicot integrētu Eiropas Savienības risku analīzi.

(15) Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta Protokolu Nr. 5 [21] par sauszemes tranzītu starp Kaļiņingradas apgabalu un citām Krievijas Federācijas daļām ar Instrumentu būtu jāsedz visas papildu izmaksas, ko rada Savienības acquis īpašo noteikumu īstenošana attiecībā uz šādu tranzītu, t. i., Padomes 2003. gada 14. aprīļa Regula (EK) Nr. 693/2003, ar ko paredz īpašu vienkāršota tranzīta dokumentu (FTD), vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumentu (FRTD) un ar ko groza Kopīgo konsulāro instrukciju un Kopīgo rokasgrāmatu[22], un Padomes Regula (EK) Nr. 694/2003 par vienotu formu vienkāršota tranzīta dokumentam (FTD) un vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumentam (FRTD), kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 693/2003[23]. Tomēr vajadzībai pēc pastāvīga finansiāla atbalsta attiecībā uz neiekasētajām nodevām vajadzētu būt atkarīgai no spēkā esošā vīzu režīma starp Savienību un Krievijas Federāciju.

(16) Tajā būtu jāparedz atbalsts valstu pasākumiem un dalībvalstu sadarbībai vīzu politikas jomā, kā arī citām pirms robežas veicamām darbībām, kas notiek pirms ārējās robežkontroles. Dalībvalstu dienestu trešās valstīs organizēto pasākumu efektīva pārvaldība atbilst kopējās vīzu politikas interesēm, jo tā ir daļa no daudzpakāpju sistēmas ar mērķi atvieglot likumīgu ceļošanu un risināt nelikumīgas imigrācijas jautājumus Eiropas Savienībā, un tā ir arī kopīgās integrētās robežu pārvaldības sistēmas neatņemama sastāvdaļa.

(17) Turklāt būtu jāatbalsta Šengenas valstu teritorijā veiktie pasākumi, lai palīdzētu izstrādāt kopīgu integrētās robežu pārvaldības sistēmu, kas stiprina Šengenas zonas vispārējo darbību.

(18) Instrumentam būtu arī jāatbalsta Eiropas Savienības veidotās IT sistēmas, lai sniegtu dalībvalstīm rīkus, ar ko efektīvāk pārvaldīt trešo valstu valstspiederīgo pārvietošanos pāri robežām un nodrošināt ceļotāju labāku identifikāciju un pārbaudīšanu („viedrobežas”). Tādēļ būtu jāveido programma, kuras mērķis ir segt izmaksas, ko rada minēto sistēmu centrālo un valstu elementu izveide, nodrošinot tehnisko savietojamību, izmaksu ietaupījumus un netraucētu īstenošanu dalībvalstīs.

(19) Lai nekavējoties novērstu neparedzētu migrācijas spiedienu un draudus robežu drošībai, būtu jārada iespēja sniegt ārkārtas palīdzību saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Regulā Nr. …/2012/ES, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma un migrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai.

(20) Turklāt, lai veicinātu plašāku solidaritāti Šengenas zonā kopumā, ja kādā jomā ir atklāti trūkumi vai iespējams apdraudējums, jo īpaši pēc Šengenas novērtējuma, attiecīgai dalībvalstij uz to būtu atbilstoši jāreaģē, prioritārā secībā izmantojot tās programmā paredzētos resursus, vajadzības gadījumā papildinot ar ārkārtas palīdzības pasākumiem.

(21) Lai veicinātu solidaritāti un dalītu atbildību, dalībvalstis būtu jāmudina izmantot daļu programmās pieejamo resursu konkrētām Savienības noteiktām prioritātēm, piemēram, lai iegādātos tehnisko aprīkojumu, kas nepieciešams Frontex aģentūrai, un attīstītu konsulāro sadarbību visas Savienības labā.

(22) Lai nodrošinātu Šengenas acquis piemērošanu visā Šengenas zonā, kā būtisks rīks, lai papildinātu politikas, kas nodrošina, ka personām neveic nekādu kontroli, saskaņā ar šo regulu būtu jāatbalsta arī regulas par novērtēšanas un uzraudzības mehānisma izveidi, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu[24], īstenošana.

(23) Ņemot vērā pieredzi, ko devis Ārējo robežu fonds un SIS un VIS izveide, par piemērotu ir uzskatāma zināma elastība attiecībā uz resursu iespējamo pārdalīšanu starp dažādiem Instrumenta mērķu īstenošanas līdzekļiem, neskarot principu, ka jau no paša sākuma jānodrošina kritiskā masa un finanšu stabilitāte programmām un darbības atbalsts dalībvalstīm.

(24) Gluži tāpat būtu jāpalielina pasākumu apjoms un jāpaaugstina to resursu maksimālā robeža, kas paliek Savienības rīcībā („Savienības pasākumi”), lai veicinātu Savienības spēju attiecīgajā budžeta gadā veikt dažādas darbības ārējo robežu pārvaldības un kopējās vīzu politikas jomā Savienības kopējās interesēs, ja un ciktāl rodas tāda vajadzība. Šādi Savienības līmeņa pasākumi ietver pētījumus un izmēģinājuma projektus, kas veicina politiku izstrādi un piemērošanu, pasākumus vai mehānismus trešās valstīs, lai novērstu migrācijas spiedienu no šīm valstīm un varētu efektīvi pārvaldīt migrācijas plūsmas virzienā uz Savienību un efektīvi organizēt saistītos uzdevumus pie ārējām robežām un konsulātos.

(25) Pasākumi trešās valstīs un saistībā ar tām, kurus atbalsta no šā Instrumenta, būtu jāveic sinerģijā un saskaņā ar citām darbībām ārpus ES, kuras atbalsta no Savienības ģeogrāfiskajiem un tematiskajiem ārējās palīdzības instrumentiem. Īstenojot šādas darbības, jo īpaši būtu jācenšas panākt pilnīgu atbilstību Savienības ārējās darbības un ārlietu politikas principiem un vispārīgajiem mērķiem saistībā ar attiecīgo valsti vai reģionu. Tie nedrīkstētu būt paredzēti, lai atbalstītu darbības, kas orientētas tieši uz attīstību, un vajadzības gadījumā tiem būtu jāpapildina finansiālā palīdzība, kas sniegta no ārējās palīdzības instrumentiem. Tiks mēģināts rast saskanīgumu arī ar Savienības humānās palīdzības politiku, jo īpaši saistībā ar ārkārtas pasākumu īstenošanu.

(26) Savienības budžeta finansējums būtu jākoncentrē uz pasākumiem, kur Savienības iejaukšanās var nodrošināt pievienotu vērtību, salīdzinot ar dalībvalstu atsevišķo rīcību. Tā kā Eiropas Savienība labāk nekā dalībvalstis spēj nodrošināt sistēmu, kas izsaka Savienības solidaritāti robežkontroles, vīzu politikas un migrācijas plūsmu pārvaldības jomās, un platformu, lai izstrādātu kopīgas IT sistēmas šo politiku atbalstam, finansiālais atbalsts, kas paredzēts šajā regulā, jo īpaši stiprina valstu un Eiropas spējas minētajās jomās.

(27) Lai papildinātu vai grozītu šā instrumenta noteikumus par konkrētu darbību noteikšanu valstu programmās, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Jo īpaši svarīgi ir, lai Komisija rīkotu atbilstošas apspriedes sagatavošanas darba laikā, tostarp ekspertu līmenī.

(28) Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos tiesību aktus, būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(29) Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto darbības atbalsta sniegšanas noteikumu vienādu, efektīvu un savlaicīgu piemērošanu un izveidotu struktūru jauno IT sistēmu programmai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[25].

(30) Tā kā šīs regulas mērķis – nodrošināt solidaritāti un dalītu atbildību starp dalībvalstīm un Savienību ārējo robežu pārvaldībā un vīzu politikā – nav pienācīgi sasniedzams, dalībvalstīm rīkojoties atsevišķi, un ir labāk sasniedzams Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar tajā pašā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai.

(31) Būtu jāatceļ Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Lēmums Nr. 574/2007/EK, ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Ārējo robežu fondu[26].

(32) Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta A un B punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs)[27] par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(33) Attiecībā uz Šveici saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK[28] 3. pantu.

(34) Attiecībā uz Lihtenšteinu saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES[29] 3. pantu.

(35) Saskaņā ar Protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās tādu Padomes pasākumu noteikšanā, kas ierosināti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļu, izņemot pasākumus, kas „nosaka, kuru trešo valstu pilsoņiem vajadzīgas vīzas, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, vai pasākumiem, kas attiecas uz vīzu formu vienādību”. Šis priekšlikums papildina Šengenas acquis, un saskaņā ar 4. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par kādu priekšlikumu vai ierosinājumu, kura mērķis ir attīstīt Šengenas acquis saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļas noteikumiem, Dānija izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(36) Šī regula papildina Šengenas acquis noteikumus, kuri nav saistoši Apvienotajai Karalistei saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā un turpmāko Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmumu 2004/926/EK par to, kā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste piemēro daļu no Šengenas acquis noteikumiem. Tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.

(37) Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā; tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis un piemērošanas joma

1. Ar šo regulu izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējo robežu pārvaldībai un kopējai vīzu politikai (turpmāk „Instruments”) Iekšējās drošības fonda ietvaros (turpmāk „Fonds”).

Kopā ar Regulu Nr. .../2012/ES, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai, ar šo regulu laika posmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim izveido Iekšējās drošības fondu.

2. Šī regula nosaka:

a)      finansiālā atbalsta mērķus un atbilstīgos pasākumus;

b)      vispārīgo sistēmu atbilstīgo pasākumu īstenošanai;

c)      resursus, kas saskaņā ar šo instrumentu pieejami no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, un to sadales kārtību;

d)      dažādu konkrēto līdzekļu apjomu un mērķi, ar kuriem finansē ārējo robežu pārvaldības un kopējās vīzu politikas izdevumus.

3. Ar šo regulu paredz Regulas (ES) Nr. …/2012 [horizontālā regula] noteikumu piemērošanas kārtību.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)           „ārējās robežas” ir dalībvalstu sauszemes robežas, tostarp robežas uz upēm un ezeriem, jūras robežas un lidostas, upju ostas, jūras ostas un ezeru ostas, uz ko attiecas Savienības tiesiskais regulējums par ārējo robežu šķērsošanu neatkarīgi no tā, vai tās ir pagaidu robežas vai nav;

b)           „pagaidu ārējās robežas” ir:

– kopīgā robeža starp dalībvalsti, kura pilnībā piemēro Šengenas acquis, un dalībvalsti, kurai Šengenas acquis ir pilnībā saistošs saskaņā ar tās Pievienošanās aktu, bet attiecībā uz kuru vēl nav stājies spēkā Padomes lēmums, ar kuru to pilnvaro pilnībā piemērot minēto acquis;

– kopīgā robeža starp divām dalībvalstīm, kurām Šengenas acquis ir pilnībā saistošs saskaņā ar attiecīgajiem Pievienošanās aktiem, bet attiecībā uz kurām vēl nav stājies spēkā attiecīgais Padomes lēmums, ar kuru tās pilnvaro pilnībā piemērot minēto acquis;

c)           „robežšķērsošanas vieta” ir jebkura šķērsošanas vieta, ko kompetentās iestādes noteikušas ārējās robežas šķērsošanai un par ko paziņots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 562/2006 34. panta 2. punktu;

d)           „Šengenas novērtēšanas un uzraudzības mehānisms” ir Šengenas acquis pareizas piemērošanas pārbaudes, kā paredzēts Regulā Nr. .../2012/ES[30][X];

e)           „ārkārtas situācija” ir steidzama un ārkārtas spiediena situācija, kad liels vai nesamērīgs skaits trešo valstu valstspiederīgo šķērso vienas vai vairāku dalībvalstu ārējās robežas vai ir gaidāma šāda šķērsošana.

3. pants

Mērķi

1. Instrumenta vispārīgais mērķis ir veicināt augsta drošības līmeņa nodrošināšanu Eiropas Savienībā.

2. Ievērojot 1. punktā norādīto mērķi, saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas attiecīgās ES stratēģijās, programmās un apdraudējumu un risku novērtējumos, ar Instrumentu veicina šādu konkrēto mērķu sasniegšanu:

a)      atbalstīt kopējo vīzu politiku, lai atvieglotu likumīgu ceļošanu, nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret trešo valstu valstspiederīgajiem un novērstu nelikumīgu migrāciju;

Šā mērķa sasniegšanu vērtē pēc tādiem rādītājiem kā, cita starpā, aprīkoto, nodrošināto un/vai uzlaboto konsulātu skaits, lai nodrošinātu vīzu pieteikumu efektīvu apstrādi un sniegtu kvalitatīvus pakalpojumus vīzu pieteikumu iesniedzējiem.

b)      atbalstīt robežu pārvaldību, lai nodrošinātu ārējo robežu augsta līmeņa aizsardzību, no vienas puses, un ārējo robežu raitu šķērsošanu saskaņā ar Šengenas acquis, no otras puses;

Šā mērķa sasniegšanu vērtē pēc tādiem rādītājiem kā, cita starpā, robežkontrolei paredzēta aprīkojuma attīstība un nelikumīgi ieceļojošu trešo valstu valstspiederīgo aizturēšana pie ārējām robežām atbilstoši ārējās robežas attiecīgā posma riska līmenim.

3. Lai sasniegtu šos mērķus, ar Instrumentu palīdz īstenot šādus darbības mērķus:

a)      veicināt tādu politiku izstrādi un īstenošanu, kas nodrošina, ka neatkarīgi no valstspiederības nekādu kontroli neveic personām, kas šķērso iekšējās robežas, bet pie ārējām robežām veic personu pārbaudes un efektīvi uzrauga šo robežu šķērsošanu,

b)      pakāpeniski izveidot integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu, tostarp pastiprināt iestāžu sadarbību starp dalībvalstu migrācijas un tiesībaizsardzības iestādēm pie ārējām robežām un veikt pasākumus attiecīgā teritorijā, kā arī nepieciešamos papildpasākumus saistībā ar dokumentu drošību un identitātes pārvaldību;

c)      veicināt kopīgas politikas izstrādi un īstenošanu jautājumā par vīzām un citām īstermiņa uzturēšanās atļaujām, ietverot konsulāro sadarbību;

d)      izveidot un ekspluatēt IT sistēmas, sakaru infrastruktūru un aprīkojumu migrācijas plūsmu pārvaldībai pie Savienības ārējām robežām;

e)      nodrošināt Savienības acquis par robežām un vīzām efektīvu un vienotu piemērošanu, ieskaitot Šengenas novērtēšanas un uzraudzības mehānisma darbību;

f)       pastiprināt sadarbību starp dalībvalstīm, kas darbojas trešās valstīs, attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo plūsmām uz dalībvalstu teritoriju, kā arī sadarbību ar trešām valstīm šajā jautājumā.

4. Ar Instrumentu veicina arī tehniskās palīdzības finansēšanu pēc dalībvalstu un Komisijas iniciatīvas.

4. pants

Atbilstīgie pasākumi

1. Ievērojot 3. pantā noteiktos mērķus un ņemot vērā saskaņotos secinājumus pēc politiskā dialoga, kā noteikts Regulas (ES) Nr. .../2012 [horizontālā regula] 13. pantā, ar Instrumentu atbalsta pasākumus dalībvalstīs vai dalībvalstu veiktos pasākumus un jo īpaši turpmāk minēto:

a)      robežšķērsošanas infrastruktūra, ēkas un sistēmas, kas nepieciešamas robežšķērsošanas vietās un uzraudzībai starp robežšķērsošanas vietām, kā arī ārējo robežu nelikumīgas šķērsošanas efektīvai novēršanai;

b)      darbības aprīkojums, transportlīdzekļi un sakaru sistēmas, kas nepieciešamas efektīvai robežkontrolei un personu atklāšanai, piemēram, stacionārie VIS, SIS un Eiropas attēlu arhivēšanas sistēmas (FADO) termināļi, tostarp modernās tehnoloģijas;

c)      IT sistēmas migrācijas plūsmu pārvaldībai pāri robežām;

d)      infrastruktūra, ēkas un darbības aprīkojums, kas nepieciešams vīzu pieprasījumu apstrādei un konsulārajai sadarbībai;

e)      pētījumi, izmēģinājuma projekti un pasākumi, kuru mērķis ir sekmēt iestāžu sadarbību dalībvalstīs un starp dalībvalstīm, kā arī ieteikumu, darbības standartu un paraugprakses ieviešanu, kas izriet no operatīvās sadarbības starp dalībvalstīm un Savienības aģentūrām.

2. Ievērojot 3. pantā noteiktos mērķus, ar Instrumentu atbalsta pasākumus, kas attiecas uz trešām valstīm un notiek trešās valstīs, un jo īpaši turpmāk minēto:

a)      informācijas sistēmas, rīki vai aprīkojums informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un trešām valstīm;

b)      pasākumi, kuru mērķis ir veicināt operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm un trešām valstīm, tostarp kopīgās operācijas;

c)      pētījumi, pasākumi, mācības, aprīkojums un izmēģinājuma projekti, lai nodotu trešām valstīm ad hoc tehnisko un operatīvo kompetenci;

d)      pētījumi, pasākumi, mācības, aprīkojums un izmēģinājuma projekti, lai ieviestu konkrētus ieteikumus, darbības standartus un paraugpraksi, kas izriet no operatīvās sadarbības starp dalībvalstīm un Savienības aģentūrām trešās valstīs.

3. Pasākumi, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, nav atbalstāmi attiecībā uz pagaidu ārējām robežām.

4. Pasākumi, kas saistīti ar robežkontroles pagaidu ārkārtas atjaunošanu pie iekšējām robežām, kā norādīts Šengenas Robežu kodeksā, nav atbalstāmi.

II NODAĻA

FINANŠU UN ĪSTENOŠANAS SISTĒMA

5. pants

Kopējie resursi un to izmantošana

1. Kopējie resursi šīs regulas īstenošanai ir 3520 miljoni euro.

2. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, ņemot vērā finanšu shēmas ierobežojumus.

3. Kopējos resursus izmanto šādiem pasākumiem:

a)      valstu programmām saskaņā ar 9. un 12. pantu;

b)      darbības atbalstam valstu programmu ietvaros un saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 10. pantā;

c)      Īpašās tranzīta shēmas darbībai saskaņā ar 11. pantu;

d)      Savienības pasākumiem saskaņā ar 13. pantu;

e)      ārkārtas palīdzībai saskaņā ar 14. pantu;

f)       programmas īstenošanai, lai izveidotu jaunas IT sistēmas migrācijas plūsmu pārvaldībai pie Savienības ārējām robežām saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 15. pantā;

g)      tehniskajai palīdzībai saskaņā ar 16. pantu.

4. Instrumentam piešķirtā budžeta izpildi pārvalda dalīti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../2012 [jaunā Finanšu regula] 55. panta 1. punkta b) apakšpunktu, izņemot Savienības pasākumus, kas minēti 13. pantā, ārkārtas palīdzību, kas minēta 14. pantā, un tehnisko palīdzību, kas minēta 16. panta 1. punktā.

Budžeta izpildes metodi(-es) attiecībā uz jaunu IT sistēmu izstrādes programmu nosaka īstenošanas aktā, kas minēts 15. panta 2. punktā.

5. Kopējos resursus orientējoši izmanto šādi:

a)      2000 miljoni euro valstu programmām dalībvalstīs;

b)      1100 miljoni euro jaunu IT sistēmu izstrādei migrācijas plūsmu pārvaldībai pie Savienības ārējām robežām, kā norādīts 15. panta 2. punktā;

c)      150 miljoni euro Īpašajai tranzīta shēmai;

d)      270 miljoni euro Savienības pasākumiem, ārkārtas palīdzībai un tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas.

6. Kopā ar kopējiem resursiem, kas noteikti Regulai Nr. …/2012/ES, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai, kopējie šai regulai pieejamie resursi, kā paredzēts 1. punktā, veido Iekšējās drošības fonda finansējumu un ir galvenā atsauce budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 17. punkta izpratnē[31].

7. Valstis, kas iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, piedalās Instrumentā saskaņā ar šo regulu.

8. Noslēdz vienošanās par minēto valstu finansiālajām iemaksām šajā Instrumentā un papildu noteikumiem, kas nepieciešami šādai līdzdalībai, tostarp par noteikumiem, kas nodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzību un Revīzijas palātas tiesības veikt revīziju.

Minēto valstu finansiālās iemaksas pievieno kopējiem resursiem, kas pieejami no Savienības budžeta, kā norādīts 1. punktā.

6. pants

Resursi atbilstīgiem pasākumiem dalībvalstīs

1. 2000 miljonus euro dalībvalstīm orientējoši piešķir šādi:

a)      1200 miljonus euro, kā norādīts I pielikumā;

b)      450 miljonus euro, pamatojoties uz 7. pantā raksturotā mehānisma rezultātiem;

c)      starpposma pārskatīšanas ietvaros un attiecībā uz laikposmu no 2018. gada budžeta gada 350 miljonus euro, saskaņā ar šo pantu pieejamo apropriāciju atlikumu, vai citu summu, kas noteikta saskaņā ar 2. punktu, pamatojoties uz riska analīzes rezultātiem un mehānismu, kas paredzēts 8. pantā.

2. Lai pienācīgi sasniegtu šīs regulas mērķus neparedzētos vai jaunos apstākļos un/vai nodrošinātu saskaņā ar šo regulu pieejamā finansējuma efektīvu izmantošanu, Komisija ir tiesīga pieņemt deleģētus tiesību aktus saskaņā ar 17. pantu, lai koriģētu orientējošo summu, kas minēta 1. punkta c) apakšpunktā.

3. Dalībvalstis, kas pievienojas Savienībai laikposmā no 2012. gada līdz 2020. gadam, nesaņem piešķīrumus valstu programmām saskaņā ar šo Instrumentu, kamēr tās saņem līdzekļus no Savienības pagaidu instrumenta, kas atbalsta saņēmējas dalībvalstis, finansējot pasākumus pie jaunām Savienības ārējām robežām, lai īstenotu Šengenas acquis jautājumā par robežām un vīzām un ārējo robežkontroli.

7. pants

Resursi konkrētiem pasākumiem

1. Papildus piešķīrumiem, kas aprēķināti saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis var saņemt papildu summas ar nosacījumu, ka šīs summas kā tādas ir paredzētas programmā un tiks izmantotas konkrētiem pasākumiem, kas uzskaitīti II pielikumā.

2. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos tiesību aktus saskaņā ar 17. pantu, lai pārskatītu konkrētās darbības, kas norādītas II pielikumā, ja tas atzīts par nepieciešamu. Pamatojoties uz jauniem konkrētiem pasākumiem, dalībvalstis var saņemt papildu summas, kā paredzēts 1. punktā, ja ir pieejami resursi.

3. Papildu summas saskaņā ar šo pantu attiecīgajām dalībvalstīm piešķir ar atsevišķu finansēšanas lēmumu, ar ko apstiprina vai pārskata šo valstu programmas saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. .../2012 [horizontālā regula] 14. pantā.

8. pants

Resursi starpposma pārskatīšanas ietvaros

1. Lai piešķirtu summu, kas norādīta 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā, Komisija līdz 2017. gada 1. jūnijam, pamatojoties uz Frontex aģentūras sniegtajiem datiem un apspriežoties ar to, sagatavo ziņojumu, kas saskaņā ar Frontex veikto riska analīzi nosaka apdraudējuma līmeņus pie ārējām robežām 2017.–2020. gadam. Apdraudējuma līmeņi tiks balstīti uz noslogojumu robežu pārvaldībā un apdraudējumiem, kas ietekmējuši drošību pie dalībvalstu ārējām robežām 2014.–2016. gadā, un tajos inter alia ņems vērā migrācijas plūsmu iespējamās nākotnes tendences un nelikumīgās darbības pie ārējām robežām, ievērojot iespējamos politiskos, ekonomiskos un sociālos pavērsienus attiecīgajās trešās valstīs, jo īpaši kaimiņvalstīs.

Ziņojumā nosaka apdraudējuma līmeni katram ārējās robežas posmam, reizinot attiecīgā robežas posma garumu ar tam piesaistīto svērto koeficientu šādā veidā:

a)      ārējā sauszemes robeža:

i)        koeficients 1 parastam apdraudējumam;

ii)       koeficients 3 vidēja līmeņa apdraudējumam;

iii)      koeficients 5 lielam apdraudējumam;

b)      ārējā jūras robeža:

i)        koeficients 1 parastam apdraudējumam;

ii)       koeficients 3 vidēja līmeņa apdraudējumam;

iii)      koeficients 5 lielam apdraudējumam.

Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija nosaka, kuras dalībvalstis saņems papildu summas. Dalībvalstis, kurām būs augstāks apdraudējuma līmenis, salīdzinot ar to apdraudējuma līmeni, kas noteikts aprēķinu vajadzībām 2013. budžeta gadam saskaņā ar Lēmumu 574/2007/EK, proporcionāli saņems papildu resursus.

2. Lai sadalītu resursus saskaņā ar 1. punktu:

a)      robežlīniju starp rajoniem, kas minēti 1. pantā Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 866/2004 par režīmu saskaņā ar Pievienošanās akta 10. protokola 2. pantu, bet ne jūras robežu uz ziemeļiem no šīs robežlīnijas, ņem vērā, lai gan tā nav ārējā sauszemes robeža, kamēr vien tiek piemēroti 2003. gada Pievienošanās akta 10. protokola par Kipru 1. panta noteikumi;

b)      ārējās jūras robežas ir dalībvalstu teritoriālo jūras ūdeņu ārējās robežas, kā definēts saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvencijas 4.–16. pantu. Tomēr gadījumos, kad ir nepieciešamas regulāras tālās distances operācijas, lai novērstu nelikumīgu migrāciju/nelikumīgu ieceļošanu, tās ir liela apdraudējuma zonu ārējās robežas. Tās nosaka, ņemot vērā attiecīgus datus par šīm operācijām 2014.–2016. gadā, ko sniedz iesaistītās dalībvalstis.

3. Turklāt pēc Komisijas uzaicinājuma, kas izteikts līdz 2017. gada 1. jūnijam, dalībvalstis var saņemt papildu piešķīrumus, ja tie kā tādi ir paredzēti programmā un tiks izmantoti, lai īstenotu konkrētus pasākumus, kuri noteikti, ņemot vērā Savienības prioritātes attiecīgajā laikā.

Tādēļ Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 17. pantu pieņemt deleģētos tiesību aktus, lai pārskatītu konkrētos pasākumus, kas norādīti II pielikumā.

4. Papildu summas saskaņā ar šo pantu attiecīgajām dalībvalstīm piešķir ar atsevišķu finansēšanas lēmumu, ar ko apstiprina vai pārskata šo valstu programmas saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. .../2012 [horizontālā regula] 14. pantā.

9. pants

Valstu programmas

1. Valsts programmu, kas jāsagatavo saskaņā ar šo Instrumentu, un tās programmas, kas jāsagatavo saskaņā ar Regulu Nr. .../2012/ES, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai, dalībvalstis izstrādā kopā un piedāvā Komisijai kā vienu vienotu valsts programmu attiecībā uz Fondu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../2012 [horizontālā regula] 14. pantu.

2. Valstu programmās, kuras jāizvērtē un jāapstiprina Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../2012 [horizontālā regula] 14. pantu, dalībvalstis jo īpaši paredz šādus mērķus:

a)      Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR) attīstīšana saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un pamatnostādnēm;

b)      ārējo robežu pārvaldības esošo spēju atbalstīšana un paplašināšana valstu līmenī, ņemot vērā inter alia jaunās tehnoloģijas, sasniegumus un/vai standartus saistībā ar migrācijas plūsmu pārvaldību;

c)      migrācijas plūsmu pārvaldības turpmākās attīstības atbalstīšana dalībvalstu konsulārajos un citos dienestos trešās valstīs, lai atvieglotu likumīgu ceļošanu un novērstu nelikumīgu migrāciju uz Savienību;

d)      integrētās robežu pārvaldības nostiprināšana, testējot un ieviešot jaunus rīkus, savstarpēji savietojamas sistēmas un darba metodes, kuru mērķis ir veicināt informācijas apmaiņu dalībvalstī vai uzlabot iestāžu sadarbību;

e)      Savienības acquis par robežkontroli un vīzām pareizas un vienotas piemērošanas nodrošināšana, reaģējot uz trūkumiem, kas apzināti Eiropas līmenī un ko pierāda rezultāti, kuri iegūti Šengenas novērtējuma mehānisma ietvaros;

f)       spēju palielināšana risināt turpmākās problēmas, tostarp novērst pašreizējos un nākotnes apdraudējumus un spiedienu pie Savienības ārējām robežām, jo īpaši ņemot vērā Frontex veikto riska analīzi.

10. pants

Darbības atbalsts saskaņā ar dalībvalstu programmām

1. Dalībvalsts var izmantot līdz 50 % no summas, kas valsts programmai piešķirta no Instrumenta, lai finansētu darbības atbalstu valsts iestādēm, kuras atbildīgas par to uzdevumu izpildi un pakalpojumu sniegšanu, kas vērtējami kā sabiedriski pakalpojumi Savienībai. Šie uzdevumi un pakalpojumi attiecas uz vienu vai vairākiem mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta a), c) un d) apakšpunktā.

2. Darbības atbalstu sniedz tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts ir izpildījusi šādus nosacījumus:

a)      atbilstība Savienības acquis par robežām un vīzām;

b)      atbilstība Savienības standartiem un pamatnostādnēm par robežu un vīzu labu pārvaldību, jo īpaši Šengenas katalogam par ārējo robežkontroli, Robežsargu rokasgrāmatai un Vīzu rokasgrāmatai.

3. Šim nolūkam Komisija pirms valstu programmu apstiprināšanas novērtē bāzes situāciju dalībvalstīs, kas apliecinājušas vēlmi pieprasīt darbības atbalstu.

Par Komisijas secinājumiem rīko viedokļu apmaiņu ar attiecīgajām dalībvalstīm.

Pēc šīs viedokļu apmaiņas Komisijas apstiprinājumu budžeta atbalstam dalībvalsts programmas ietvaros var padarīt atkarīgu no vairāku konkrētu darbību plānošanas un īstenošanas ar mērķi nodrošināt, lai līdz budžeta atbalsta piešķiršanas brīdim būtu pilnībā izpildīti 2. punktā minētie nosacījumi.

4. Darbības atbalstu koncentrē konkrētiem uzdevumiem un/vai pakalpojumiem, lai sasniegtu III pielikumā minētos mērķus. Tas paredz pilnībā atlīdzināt izdevumus, kas radušies, pildot uzdevumus un/vai sniedzot pakalpojumus, kuri noteikti valsts programmā, ievērojot programmas finansiālos ierobežojumus un 1. punktā noteiktos griestus.

5. Darbības atbalstu uzrauga, un Komisija un attiecīgā dalībvalsts par to apmainās ar informāciju saistībā ar bāzes situāciju dalībvalstī, izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem, kā arī rādītājiem panākumu novērtēšanai.

6. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka ziņošanas procedūras par šā noteikuma piemērošanu un citus praktiskos mehānismus, kas jāizveido starp dalībvalstīm un Komisiju, lai nodrošinātu atbilstību šim pantam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

11. pants

Darbības atbalsts Īpašajai tranzīta shēmai

1. Ar Instrumentu sniedz atbalstu, lai kompensētu neiekasētās nodevas par vīzām, ko izsniedz tranzītam, un papildu izmaksas, kas rodas, īstenojot vienkāršota tranzīta dokumenta (FTD) un vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumenta (FRTD) shēmu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 693/2003 un Padomes Regulu (EK) Nr. 694/2003.

2. Līdzekļi, kurus šim nolūkam saskaņā ar 1. punktu piešķir Lietuvai, nedrīkst pārsniegt 150 miljonus euro par 2014.–2020. gadu, un tos nodod Lietuvai kā īpašu papildu darbības atbalstu.

3. Piemērojot 1. punktu, papildu izmaksas ir izmaksas, kas tieši rodas, izpildot konkrētas prasības, lai īstenotu Īpašo tranzīta shēmu, nevis izsniedzot vīzas tranzītam vai citiem mērķiem.

Finansējumu var piešķirt par šādiem papildu izmaksu veidiem:

a)      ieguldījumi infrastruktūrā;

b)      Īpašās tranzīta shēmas īstenošanā iesaistītā personāla mācības;

c)      papildu darbības izmaksas, tostarp algas darbiniekiem, kuri konkrēti īsteno Īpašo tranzīta shēmu.

4. Šā panta 1. punktā minētās neiekasētās nodevas aprēķina, pamatojoties uz vīzu nodevu līmeni un atbrīvojumiem no vīzu nodevas, kas paredzēti nolīgumā starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju par vīzu atvieglinātu izsniegšanu, ievērojot 2. punktā noteiktās finansējuma robežas.

5. Komisija un Lietuva pārskata šā panta piemērošanu, ja notiek izmaiņas, kas ietekmē Īpašās tranzīta shēmas pastāvēšanu un/vai darbību.

6. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka ziņošanas procedūras par šā noteikuma piemērošanu un citus finansiālos vai praktiskos mehānismus, kas jāizveido starp Lietuvu un Komisiju, lai panāktu atbilstību šā panta prasībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7. Lai nodrošinātu Īpašās tranzīta shēmas netraucētu darbību, Komisija var noteikt īpašu starpposma maksājumu kārtību, ar ko atkāpjas no Regulas (ES) Nr. .../2012 [horizontālā regula] noteikumiem.

12. pants

Plānošana saskaņā ar Šengenas novērtējuma un uzraudzības mehānisma rezultātiem

Saņemot Šengenas novērtējuma ziņojumu, kas pieņemts saskaņā ar regulu par novērtēšanas un uzraudzības mehānisma izveidi, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, attiecīgā dalībvalsts kopā ar Komisiju un Frontex aģentūru attiecīgā gadījumā izvērtē, kā savas valsts programmas ietvaros ievērot secinājumus un īstenot sniegtos ieteikumus.

Vajadzības gadījumā šī dalībvalsts pārskata valsts programmu, lai ņemtu vērā minētos secinājumus un ieteikumus.

Ja nepieciešams, apspriežoties ar Komisiju un Frontex aģentūru, dalībvalsts pārdala savas programmas resursus, tostarp vajadzības gadījumā arī tos, kas programmā paredzēti darbības atbalstam, un/vai ievieš vai maina pasākumus, kuru mērķis ir novērst trūkumus saskaņā ar Šengenas novērtējuma ziņojuma secinājumiem un ieteikumiem.

13. pants

Savienības pasākumi

1. Pēc Komisijas iniciatīvas Instrumentu var izmantot, lai finansētu transnacionālus pasākumus vai tādus pasākumus, kas īpaši interesē Savienību („Savienības pasākumus”) saistībā ar vispārīgajiem, konkrētajiem un darbības mērķiem, kas minēti 3. pantā.

2. Lai Savienības pasākumiem varētu piešķirt finansējumu, tiem jo īpaši jāparedz šādi mērķi:

a)      atbalstīt sagatavošanas, uzraudzības, administratīvos un tehniskā atbalsta pasākumus un novērtēšanas mehānismu izstrādi, kas nepieciešami ārējo robežu un vīzu politiku īstenošanai, tostarp Šengenas pārvaldības īstenošanai, kā noteikts Šengenas novērtējuma un uzraudzības mehānismā, kas paredzēts Regulā (ES) Nr. ... par novērtējuma un uzraudzības mehānisma izveidi, lai pārbaudītu Šengenas acquis un Šengenas Robežu kodeksa piemērošanu;

b)      uzlabot dalībvalstu situācijas pārzināšanu un izpratni, veicot analīzi, novērtēšanu un ciešu politikas uzraudzību;

c)      atbalstīt statistikas rīku un metožu, kā arī kopīgu rādītāju izstrādi;

d)      atbalstīt un uzraudzīt Savienības tiesību aktu un Savienības politikas mērķu īstenošanu dalībvalstīs, novērtēt to efektivitāti un ietekmi;

e)      Eiropas līmenī veicināt tīklu veidošanu, savstarpējas mācības, paraugprakses un novatorisku metožu apzināšanu un izplatīšanu;

f)       uzlabot iesaistīto personu un sabiedrības informētību par Savienības politikām un mērķiem, tostarp dienestu iekšējo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm;

g)      attīstīt Eiropas tīklu spējas veicināt, atbalstīt un tālāk attīstīt Savienības politikas un mērķus;

h)      atbalstīt īpaši inovatīvus projektus, kas izstrādā jaunas metodes un/vai tehnoloģijas, kuras var nodot citām dalībvalstīm, jo īpaši projektus ar mērķi testēt un validēt pētnieciskos projektus;

i)       atbalstīt pasākumus saistībā ar trešām valstīm un trešās valstīs, kā minēts 4. panta 2. punktā.

3. Savienības pasākumus īsteno saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../2012 [horizontālā regula] 7. pantu.

14. pants

Ārkārtas palīdzība

1. Ar Instrumentu nodrošina finansiālu atbalstu, lai risinātu steidzamas un konkrētas vajadzības ārkārtas situācijās, kas definētas 2. panta e) apakšpunktā.

2. Ārkārtas palīdzību īsteno saskaņā ar mehānismu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. .../2012 [horizontālā regula] 8. pantā.

15. pants

Programmas izveide jaunu IT sistēmu izstrādei

1. Orientējošā summa, kas piešķirta programmai par jaunu IT sistēmu izstrādi, lai pārvaldītu trešo valstu valstspiederīgo pārvietošanos pāri robežām, ir noteikta 1100 miljonu euro apmērā. Šo programmu īsteno saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kuros noteiktas jaunās IT sistēmas un to sakaru infrastruktūra, jo īpaši ar mērķi uzlabot robežšķērsošanas plūsmu pārvaldību un kontroli uz ārējām robežām, pastiprinot pārbaudes un vienlaicīgi paātrinot robežšķērsošanu regulāri ceļojošām personām.

2. Par šīs programmas vadību atbild Komisija. Tā pieņem daudzgadu stratēģisko shēmu, kurā paredz:

a)      galvenos veicamos pasākumus;

b)      budžeta sadalījumu pa budžeta gadiem;

c)      īstenošanas grafiku.

d)      pārvaldības metodes, ko izmanto galvenajiem veicamajiem pasākumiem. Pasākumus var īstenot: - tieši – Komisija vai ar izpildaģentūru starpniecību;        - netieši – organizācijas un personas, kas nav dalībvalstis, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../2012 [jaunā Finanšu regula] [57.] pantu.

Galvenajiem veicamajiem pasākumiem būtu jo īpaši jāietver centrālā komponenta un tādu lietojumprogrammu, kas kopīgas valstu sistēmu komponentiem, izstrāde un testēšana, sakaru infrastruktūras izveide starp centrālo un valstu komponentiem, koordinācija to nodošanai ekspluatācijā un sistēmu drošības pārvaldība.

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem stratēģisko shēmu un jebkādus pārskatītos variantus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

16. pants

Tehniskā palīdzība

1. Pēc Komisijas iniciatīvas un/vai tās vārdā no Instrumenta var atvēlēt līdz 1,7 miljoniem euro gadā tehniskajai palīdzībai Iekšējās drošības fondam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../2012 [horizontālā regula] 10. pantu.

2. Pēc dalībvalsts iniciatīvas līdz 5 % no dalībvalstij piešķirtās kopējās summas no Instrumenta var atvēlēt tehniskajai palīdzībai saskaņā ar šīs valsts programmu, ievērojot Regulas (ES) Nr. .../2012 [horizontālā regula] 20. pantu.

III NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

17. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Šajā regulā minētās deleģēšanas pilnvaras Komisijai piešķir uz septiņiem gadiem, sākot no regulas spēkā stāšanās dienas. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome vēlākais trīs mēnešus pirms attiecīgā laikposma beigām neiebilst pret šādu pagarināšanu.

3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt šajā regulā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz attiecīgajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai lēmumā norādītā vēlākā datumā. Tas neskar jau spēkā esošu deleģēto tiesību aktu spēkā esamību.

4. Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģētu tiesību aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Deleģēts tiesību akts, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu, stājas spēkā tikai tad, ja Eiropas Parlaments vai Padome neizsaka pret to iebildumus divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei vai ja Eiropas Parlaments un Padome pirms šā laikposma beigām abi ir informējuši Komisiju, ka tiem nav iebildumu. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu var pagarināt vēl uz diviem mēnešiem.

18. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz kopīgā komiteja „Patvērums, migrācija un drošība”, kas izveidota ar Regulas ES Nr. .../2012 [horizontālā regula] 55. panta 1. punktu.

2. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

19. pants

Regulas (ES) Nr. ..../2012 [horizontālā regula] piemērojamība

Šim Instrumentam piemēro Regulas (ES) Nr. …/2012 [horizontālā regula] noteikumus.

20. pants

Atcelšana

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Lēmumu Nr. 574/2007/EK, ar ko izveido Eiropas Ārējo robežu fondu, atceļ no 2014. gada 1. janvāra.

21. pants

Pārejas noteikumi

1. Šī regula neietekmē iespēju turpināt vai pārveidot, tostarp pilnīgi vai daļēji atcelt, attiecīgos projektus un gada programmas līdz to slēgšanai vai atbalstu, ko Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Lēmumu Nr. 574/2007/EK vai jebkuru citu tiesību aktu, kurš 2013. gada 31. decembrī attiecas uz minēto atbalstu.

2. Pieņemot lēmumus par līdzfinansējumu saskaņā ar šo instrumentu, Komisija ņem vērā pasākumus, kas, pamatojoties uz Lēmumu Nr. 574/2007//EK, apstiprināti līdz [publicēšanas datums Oficiālajā Vēstnesī] un kuriem ir finansiālas sekas laikā, uz ko attiecas konkrētais līdzfinansējums.

3. Atvēlētās līdzfinansējuma summas, kuras Komisija ir apstiprinājusi laikposmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim un par kurām līdz noslēguma ziņojuma iesniegšanas termiņam Komisijai nav nosūtīti darbību slēgšanai vajadzīgie dokumenti, Komisija automātiski atceļ līdz 2017. gada 31. decembrim, prasot atmaksāt nepamatoti izmaksātās summas.

4. Aprēķinot summu, uz ko attiecas automātiska saistību atcelšana, neņem vērā summas, kas attiecas uz darbībām, kuras ir apturētas saistībā ar tiesvedību vai administratīvu pārsūdzību, kam ir apturoša iedarbība.

21. pants

Pārskatīšana

Pēc Komisijas priekšlikuma Eiropas Parlaments un Padome šo regulu pārskata vēlākais līdz 2020. gada 30. jūnijam.

22. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā                            Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

I PIELIKUMS Valstu programmu bāzes summas dalībvalstīs

Dalībvalsts || Minimālā summa || Procentuālais īpatsvars 2010.–2012. gadā (vidējais) || Sadalījums, pamatojoties uz procentuālo īpatsvaru || Kopējā summa

Austrija || 5 000 000 || 0,82 % || 8 699 674 || 13 699 674

Beļģija || 5 000 000 || 1,13 % || 11 886 638 || 16 886 638

Bulgārija || 5 000 000 || 3,18 % || 33 578 849 || 38 578 849

Kipra || 5 000 000 || 1,76 % || 18 521 213 || 23 521 213

Čehija || 5 000 000 || 0,84 % || 8 907 377 || 13 907 377

Dānija || 5 000 000 || 0,48 % || 5 053 171 || 10 053 171

Igaunija || 5 000 000 || 1,51 % || 15 933 661 || 20 933 661

Somija || 5 000 000 || 2,87 % || 30 320 668 || 35 320 668

Francija || 5 000 000 || 7,20 % || 75 956 454 || 80 956 454

Vācija || 5 000 000 || 4,21 % || 44 390 681 || 49 390 681

Grieķija || 5 000 000 || 14,56 % || 153 636 854 || 158 636 854

Ungārija || 5 000 000 || 3,22 % || 34 018 515 || 39 018 515

Islande || 5 000 000 || 0,03 % || 310 455 || 5 310 455

Itālija || 5 000 000 || 13,62 % || 143 660 373 || 148 660 373

Latvija || 5 000 000 || 0,95 % || 9 989 974 || 14 989 974

Lietuva* || 5 000 000 || 1,77 % || 18 709 058 || 23 709 058

Luksemburga || 5 000 000 || 0,04 % || 379 909 || 5 379 909

Malta || 5 000 000 || 3,43 % || 36 173 227 || 41 173 227

Nīderlande || 5 000 000 || 2,30 % || 24 315 326 || 29 315 326

Norvēģija || 5 000 000 || 0,84 % || 8 846 929 || 13 846 929

Polija || 5 000 000 || 3,97 % || 41 883 809 || 46 883 809

Portugāle || 5 000 000 || 1,25 % || 13 197 565 || 18 197 565

Rumānija || 5 000 000 || 5,05 % || 53 313 864 || 58 313 864

Slovākija || 5 000 000 || 0,46 % || 4 835 168 || 9 835 168

Slovēnija || 5 000 000 || 2,31 % || 24 371 875 || 29 371 875

Spānija || 5 000 000 || 17,13 % || 180 746 396 || 185 746 396

Zviedrija || 5 000 000 || 0,59 % || 6 189 272 || 11 189 272

Šveice || 5 000 000 || 1,25 % || 13 216 801 || 18 216 801

Horvātija || 5 000 000 || 3,22 % || 33 956 244 || 38 956 244

Kopsumma || 145 000 000 || 100 % || 1 055 000 000 || 1 200 000 000

II pielikums Konkrēto pasākumu saraksts

1. Konsulārās sadarbības mehānismu izveide starp vismaz divām dalībvalstīm, nodrošinot apjomradītus ietaupījumus attiecībā uz pieteikumu iesniegšanu un vīzu izsniegšanu konsulātos, tostarp kopīgos vīzu pieteikumu centros, saskaņā ar Vīzu kodeksā paredzētajiem sadarbības principiem.

2. Transportlīdzekļu un operatīvā aprīkojuma iegāde, ko Frontex aģentūra atzīst par nepieciešamu kopīgo operāciju veikšanai, saskaņā ar šīs aģentūras norādījumiem.

III PIELIKUMS Darbības atbalsta mērķi valstu programmās

1. mērķis – veicināt tādu politiku izstrādi un īstenošanu, kas nodrošina, ka neatkarīgi no valstspiederības nekādu kontroli neveic personām, kas šķērso iekšējās robežas, bet pie ārējām robežām veic personu pārbaudes un efektīvi uzrauga šo robežu šķērsošanu:

- operācijas;

- personāla izmaksas;

- apkopes izmaksas, piemēram, uzturēšanas un remonta izmaksas;

- aprīkojuma modernizācija/nomaiņa;

- nekustamais īpašums (amortizācija, renovācija).

2. mērķis – veicināt kopīgas politikas izstrādi un īstenošanu jautājumā par vīzām un citām īstermiņa uzturēšanās atļaujām, ietverot konsulāro sadarbību:

- operācijas;

- personāla izmaksas;

- apkopes izmaksas, uzturēšana un remonts;

- aprīkojuma modernizācija/nomaiņa;

- nekustamais īpašums (amortizācija, renovācija).

3. mērķis – izveidot un ekspluatēt IT sistēmas, sakaru infrastruktūru un aprīkojumu migrācijas plūsmu pārvaldībai pie Savienības ārējām robežām:

- SIS, VIS un šajā laikā no jauna radīto sistēmu operatīvā vadība;

- personāla izmaksas;

- apkopes izmaksas, piemēram, uzturēšanas un remonta izmaksas;

- sakaru infrastruktūra un ar drošību saistītie jautājumi;

- aprīkojuma modernizācija/nomaiņa;

- drošu telpu noma un/vai renovācija.

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Paziņojums “Veidojot atvērtu un drošu Eiropu – iekšlietu budžets 2014.–2020. gadam”;

Priekšlikums regulai, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma un migrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziegumu novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai;

Priekšlikums regulai, ar ko izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai;

Priekšlikums regulai, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiālā atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām.

1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[32]

Pašreiz: 3. izdevumu kategorija, 18. sadaļa – Iekšlietas

Nākotnes daudzgadu finanšu plāni: 3. izdevumu kategorija (Drošība un pilsoniskums) – “Iekšējā drošība”

Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

þ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību (iekšlietu jomas finansējums 2014.–2020. gadam)

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/ sagatavošanas darbību[33]

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.3. Mērķi 1.3.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Iekšlietu jomas politikas virzienu galīgais mērķis ir izveidot telpu bez iekšējam robežām, kurā ES pilsoņi un trešo valstu valstspiederīgie var ieceļot, pārvietoties, dzīvot un strādāt, līdznesot jaunas idejas, kapitālu, zināšanas un inovāciju vai aizpildot trūkumus valstu darba tirgū, pārliecināti, ka tiks pilnībā ievērotas viņu tiesības un garantēta viņu drošība. Šā mērķa sasniegšanā būtiska ir sadarbība ar ārpussavienības valstīm un starptautiskajām organizācijām.

Iekšlietu jomas politikas virzienu arvien pieaugošā nozīme ir apliecināta Stokholmas programmā un tās rīcības plānā, kuru īstenošana ir viena no Savienības stratēģiskajām prioritātēm un aptver tādas jomas kā migrācija (legālā migrācija un integrācija, patvērums, nelikumīga migrācija un atgriešana), drošība (terorisma un organizētās noziedzības novēršana un cīņa pret to, policijas sadarbība) un ārējo robežu pārvaldība (tostarp vīzu politika), kā arī šo politikas virzienu ārējo dimensiju. Lisabonas līgums arī ļauj Savienībai izrādīt lielāku apņēmību atbildēt uz pilsoņu ikdienas bažām brīvības, drošības un tiesiskuma jomā. Iekšlietu politikas prioritātes, jo īpaši trešo valstu valstspiederīgo integrācija būtu jāskata arī saistībā ar septiņām pamatiniciatīvām, kas izklāstītas stratēģijā “Eiropa 2020”, kuras mērķis ir palīdzēt ES pārvarēt pašreizējo finansiālo un ekonomisko krīzi un panākt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi.

Iekšējās drošības fonds sniegs finansiālu palīdzību, kas nepieciešama, lai Savienības mērķus iekšlietu jomā pārvērstu uzskatāmos rezultātos.

1.3.2. Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

IEKŠĒJĀS DROŠĪBAS FONDS

Finansiālā atbalsta instruments policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai

Saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas attiecīgās Savienības stratēģijās, programmās, riska un apdraudējuma novērtējumos, instruments palīdzēs sasniegt šādus konkrētos mērķus:

a)         novērst un apkarot pārrobežu noziedzību, smagus noziegumus un organizēto noziedzību, tostarp terorismu, un stiprināt koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ar attiecīgām trešām valstīm;

b)         palielināt dalībvalstu un Savienības spēju efektīvi pārvaldīt ar drošību saistītus riskus un krīzes un sagatavoties cilvēku un kritiskās infrastruktūras aizsardzībai pret teroristu uzbrukumiem un citiem ar drošību saistītiem negadījumiem.

Pašreizējā attiecīgā ABB darbība: 18.05

Finansiālā atbalsta instruments ārējām robežām un vīzām

Saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas attiecīgās ES stratēģijās, programmās, riska un apdraudējuma novērtējumos, instruments palīdzēs sasniegt šādus konkrētos mērķus:

a)         atbalstīt kopējo vīzu politiku, lai atvieglotu likumīgu ceļošanu, nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret trešo valstu valstspiederīgajiem un novērstu nelikumīgu migrāciju;

b)         atbalstīt robežu pārvaldību, lai nodrošinātu ārējo robežu augsta līmeņa aizsardzību, no vienas puses, un ārējo robežu raitu šķērsošanu saskaņā ar Šengenas acquis, no otras puses.

Pašreizējā attiecīgā ABB darbība: 18.02 (attiecībā uz Ārējo robežu fondu).

1.3.3. Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Priekšlikuma ietekme uz saņēmējiem/mērķgrupām ir sīkāk aprakstīta ietekmes novērtējuma 4.1.2. nodaļā.

Kopumā visos finansēšanas procesa līmeņos un katrā pārvaldības veidā veiktajai vienkāršošanai būs acīmredzama labvēlīga ietekme uz finansiālā atbalsta pārvaldības procesiem.

Policijas sadarbība, noziedzības novēršana un apkarošana un krīžu pārvarēšana

Galvenie finansiālā atbalsta saņēmēji būs dalībvalstis un to tiesībaizsardzības iestādes, kā arī citas iestādes, kas specializējas kritiskās infrastruktūras aizsardzībā un krīžu pārvarēšanā, un citas attiecīgas starptautiskās un nevalstiskās organizācijas atbilstošos gadījumos (piemēram, noziedzības, radikalizācijas un cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas politikas).

Mērķgrupa, kas gūs labumu no pārmaiņām, būs visa sabiedrība.            Galvenie sasniegumi: 1) uzlabosies dalībvalstu administratīvās un operatīvās spējas atklāt un saukt pie atbildības par pārrobežu noziedzību, smagiem noziegumiem un organizēto noziedzību, tostarp terorismu, lai samazinātu šāda veida noziedzības radītos draudus drošībai, un 2) Eiropas izturētspēja krīžu un katastrofu gadījumos kļūs spēcīgāka, pateicoties saskaņotākai ES riska pārvaldības politikai, kurā politikas izstrāde būs sasaistīta ar apdraudējuma un riska novērtējumu, no vienas puses, un efektīvākai un labāk koordinētai ES reakcijai krīzes gadījumā, sasaistot esošās spējas un zināšanas, no otras puses. Nozīmīgs sasniegums būs dalībvalstu uzlabotās spējas novērst, sagatavoties un aizsargāt cilvēkus un kritisko infrastruktūru pret teroristu uzbrukumiem un citiem nopietniem ar drošību saistītiem draudiem.

Ārējās robežas un vīzas          Galvenie finansiālā atbalsta saņēmēji robežu un vīzu joma būs dienesti, kas dalībvalstīs īsteno ES aquis, Šengenas robežu kodeksu un Vīzu kodeksu – robežsardze, policija un konsulārie dienesti. Mērķgrupa, kas gūs labumu no izmaiņām, būs ceļotāji – visas personas, kas šķērso ES ārējās robežas. Rezultātu vidū būs uzlabotas šo dienestu spējas 1) veikt robežu uzraudzību un sadarboties ar citiem tiesībaizsardzības dienestiem Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR) ietvaros; 2) pārvaldīt migrācijas plūsmas konsulārajos dienestos (vīzu pieteikumi) un 3) uzlabot pasažieru plūsmu pārvaldi robežu šķērsošanas vietās, nodrošinot, pirmkārt, augstu un vienādu aizsardzības līmeni sadarbībā ar citiem tiesībaizsardzības dienestiem un, otrkārt, raitu robežu šķērsošanas norisi saskaņā ar aquis un godpilnas attieksmes un cieņas principiem. Svarīgs īpašais rezultāts būs divu ES IT sistēmu izveidošana saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo pārvietošanos pāri robežām (ES ieceļošanas un izceļošanas sistēma un ES reģistrēto ceļotāju programma).

1.3.4. Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Tā kā pirms valstu programmu noteikšanas nepieciešams politiskais dialogs, šajā posmā nav iespējams noteikt galīgo rādītāju sarakstu, kuri tiks izmantoti, lai novērtētu sasniegumus saistībā ar minētajiem konkrētajiem mērķiem. Tomēr

- attiecībā uz policijas sadarbību un noziedzības novēršanu un apkarošanu rādītāji cita starpā būtu kopīgu pārrobežu operāciju skaits un paraugprakses dokumentu un rīkoto pasākumu skaits. Rādītāji krīžu pārvarēšanai un kritiskās infrastruktūras aizsardzībai cita starpā būtu to rīku skaits, ko dalībvalstis ieviesušas un/vai uzlabojušas, lai sekmētu kritiskās infrastruktūras aizsardzību visās ekonomikas nozarēs, un Savienības līmenī veikto apdraudējuma vai riska novērtējumu skaits;

- robežu un vīzu jomā rādītāji cita starpā būtu aprīkoto, nodrošināto un/vai uzlaboto konsulātu skaits, lai nodrošinātu vīzu pieteikumu efektīvu apstrādi un sniegtu kvalitatīvus pakalpojumus vīzu pieteikumu iesniedzējiem, un robežkontrolei paredzētā aprīkojuma attīstība un nelikumīgi ieceļojošu trešo valstu valstspiederīgo aizturēšana pie ārējām robežām atbilstoši ārējās robežas attiecīgā posma riska līmenim. Ietekmes rādītāji mērīs robežu drošības un vīzu izsniegšanas kapacitātes palielināšanos, kā arī spēju pieaugumu droši un raiti pārvaldīt ceļotāju plūsmas pāri robežām.

1.4. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 1.4.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Arī laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam ES saskarsies ar būtiskiem pārbaudījumiem iekšlietu jomā.

Droša vide ir nepieciešama un labvēlīga ES ekonomikas, kultūras un sociālajai izaugsmei. ES ir jāspēlē izšķiroša loma, gan piedāvājot risinājumu smagu noziegumu un organizētas noziedzības, kibernoziedzības un terorisma radītajiem draudiem un nodrošinot ES ārējo robežu pārvaldību, gan bez kavēšanās reaģējot uz krīzēm cilvēka izraisītas vai dabas katastrofas gadījumā. Globalizācijas laikmetā, kad draudi kļūst aizvien nopietnāki un aizvien biežāk ir starptautiski pēc savas būtības, neviena dalībvalsts nevar efektīvi reaģēt viena pati. Saskaņota un visaptveroša Eiropas pieeja ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka tiesībaizsardzības iestādes var strādāt efektīvi arī pāri valstu un jurisdikciju robežām.

Šo mērķu sasniegšanā būtiska ir sadarbība ar ārpussavienības valstīm un starptautiskajām organizācijām. Nesenie notikumi Ziemeļāfrikā ir pierādījuši, cik svarīgi ir tas, lai ES būtu visaptveroša un koordinēta pieeja migrācijai, robežām un drošībai. Tādēļ jāstiprina arvien svarīgākā ES iekšlietu politikas virzienu ārējā dimensija, to pilnīgi saskaņojot ar Savienības ārpolitiku.

1.4.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Migrācijas plūsmu pārvaldība un drošības apdraudējumi ir problēmas, kuras dalībvalstis nespēj atrisināt, rīkojoties atsevišķi. Šīs ir jomas, kurās ES budžeta izmantošanai ir acīmredzama pievienotā vērtība.

Uz dažām dalībvalstīm gulstas smags slogs to īpašā ģeogrāfiskā izvietojuma un to pārvaldībā esošo Savienības ārējo robežu garuma dēļ. Iekšējo robežu atcelšanai ir jābūt sasaistītai ar kopīgiem pasākumiem, kas nodrošina efektīvu Savienības ārējo robežu kontroli un uzraudzību. Tādēļ kopīgās politikas pamatā patvēruma, imigrācijas un ārējo robežu jomā ir dalībvalstu solidaritātes un atbildības taisnīgas sadales princips. ES budžetā ir paredzēti līdzekļi, lai pievērstos šā principa finansiālajai ietekmei. Drošības jomā smagie noziegumi un organizētā noziedzība, terorisms un citi ar drošību saistītie apdraudējumi aizvien biežāk ir starptautiska rakstura. Starpvalstu sadarbība un koordinācija starp tiesībaizsardzības iestādēm ir īpaši svarīgas, lai veiksmīgi novērstu un apkarotu šo noziedzību, piemēram, ar informācijas apmaiņas palīdzību, kopīgām izmeklēšanām, savietojamām tehnoloģijām un kopīgiem apdraudējuma un riska novērtējumiem.

Saskaroties ar migrācijas plūsmām, ES ārējo robežu pārvaldība un ES drošība no dalībvalstīm prasa ievērojamus resursus un iespējas. Uzlabota operatīvā sadarbība un koordinācija, apvienojot pieejamos resursus tādās jomās kā mācības un aprīkojums, rada apjomradītus ietaupījumus un sinerģiju, tādējādi nodrošinot optimālāku valsts līdzekļu izlietojumu un stiprinot solidaritāti, savstarpējo uzticību un atbildības par kopīgo ES politiku sadali starp dalībvalstīm. Tas ir jo īpaši svarīgi drošības jomā, kur finansiālais atbalsts visa veida pārobežu kopīgajām operācijām ir ļoti būtisks, lai uzlabotu sadarbību starp policiju, muitu, robežsardzi un tiesu iestādēm.

Attiecībā uz iekšlietu ārējo dimensiju, skaidrs, ka pasākumu pieņemšana un resursu apvienošana ES līmenī būtiski vairos ES rīcības efektivitāti, kas nepieciešama, lai pārliecinātu trešās valstis kopā ar ES iesaistīties šo migrācijas un drošības jautājumu risināšanā, kuri pamatā ir ES un dalībvalstu interesēs.

ES tiesības rīkoties iekšlietu jomā izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) V sadaļas “Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa”, jo īpaši no LESD 77. panta 2. punkta, 78. panta 2. punkta, 79. panta 2. un 4. punkta, 82. panta 1. punkta, 84. panta un 87. panta 2. punkta. Uz sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām attiecas LESD 212. panta 3. punkts. Priekšlikumos tiek ievērots subsidiaritātes princips, jo lielākā finansējuma daļa tiks īstenota saskaņā ar dalītas pārvaldības principu un ievērojot dalībvalstu iestāžu kompetenci.

1.4.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Kaut arī kopumā tiek atzīts, ka pašreizējie iekšlietu jomas finanšu instrumenti sasniedz savus mērķus un darbojas efektīvi, starpposma pārskatīšanā un apspriedēs ar ieinteresētajām personām gūtās atziņas liecina, ka nepieciešams:

– vienkāršot un racionalizēt turpmākos iekšlietu jomas instrumentus, samazinot finanšu programmu skaitu līdz divām, šajā nolūkā izveidojot Patvēruma un migrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu. Tas ļaus ES stratēģiskāk izmantot savus instrumentus tā, lai tie labāk atbilstu ES politiskajām prioritātēm un vajadzībām;

– stiprināt ES globālo procesu dalībnieces lomu, turpmākajos fondos ietverot ārējās dimensijas komponentu, lai stiprinātu ES rīcības efektivitāti attiecībā uz ārējās politikas dimensiju iekšpolitikas virzienos;

– tur, kur tas iespējams, priekšroku dot dalītai pārvaldībai, nevis centralizētai, tādējādi samazinot nevajadzīgu birokrātisko slogu;

– veidot vairāk uz rezultātiem vērstu pieeju dalītai pārvaldībai, pārejot uz daudzgadu plānošanu, kas ietver augstākā līmeņa politisko dialogu, tādējādi panākot, ka dalībvalstu valsts programmas ir pilnībā saskaņotas ar ES politikas mērķiem un prioritātēm un tajās galvenā uzmanība ir vērsta uz rezultātu gūšanu;

– uzlabot centralizēto pārvaldību, lai radītu līdzekļu klāstu politikas rosinātiem pasākumiem, tostarp atbalstu starptautiskām darbībām, īpaši inovatīvām darbībām un darbībām trešās valstīs vai saistībā ar tām (ārējā dimensija), kā arī ārkārtas darbībām, pētījumiem un pasākumiem;

– izveidot kopīgu regulējumu ar kopīgu noteikumu kopumu par plānošanu, ziņošanu, finanšu pārvaldību un kontroli, kas ir, cik iespējams, līdzīgs citu dalītas pārvaldības kārtībā pārvaldītu ES fondu regulējumam, lai panāktu, ka visas ieinteresētās personas labāk izprot noteikumus, un nodrošinātu augstu saskanīgumu un konsekvenci;

– nodrošināt ātru un efektīvu reaģēšanu ārkārtas situācijās, veidojot fondus tā, lai ES var atbilstīgi reaģēt strauji mainīgās situācijās;

– stiprināt iekšlietu jomas aģentūru lomu, lai veicinātu praktisku sadarbību starp dalībvalstīm un uzticot tām konkrētu darbību īstenošanu, vienlaikus nodrošinot pienācīgu politisko kontroli pār aģentūru darbībām.

Sīkāku ieskatu var gūt katras regulas ietekmes novērtējumā un paskaidrojuma rakstā.

1.4.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Vairāki citi ES instrumenti sniegs atbalstu pasākumiem, kas papildina pasākumus, kuri tiks finansēti no Iekšējās drošības fonda:

Galvenā iezīme, kas ļauj nošķirt Iekšējās drošības fondu un civilās aizsardzības finanšu instrumentu, joprojām būs pašreizējās CIPS programmas 3. pantā teiktais, proti, dabas katastrofas un cilvēka nejauši izraisītas katastrofas ietilpst civilās aizsardzības jomā (nelaimes gadījumi), bet tīši cilvēka izraisītas katastrofas attiecas uz drošību un tāpēc ietilps Iekšējās drošības fonda piemērošanas jomā.

Teroristu uzbrukumi vai citi ar drošību saistīti starpgadījumi neietilps arī ES Solidaritātes fonda piemērošanas jomā. Precīza piemērošanas joma un apjoms, kādā LESD 222. pantu (solidaritātes klauzula) varētu izmantot, lai atbalstītu dalībvalstis, kas kļuvušas par terorisma uzbrukuma objektu vai cieš no dabas vai cilvēka izraisītas katastrofas, nav pilnīgi skaidra, jo tam ir nepieciešams pieņemt īstenošanas kārtības noteikumus, kas vēl nav ierosināti. Ārkārtas finansēšanas pasākumus liela apmēra teroristu uzbrukuma vai citu ar drošību saistītu notikumu gadījumā tādējādi atbalstīs Iekšējās drošības fonds.

Plaisa, kas izveidojusies starp pētniecību drošības jomā programmas Apvārsnis 2020 ietvaros un šādas pētniecības rezultātu praktisko piemērošanu, tiks novērsta, jo Iekšējās drošības fondā būs paredzēti īpaši mērķi un atbilstīgās darbības, kas ļaus finansēt zinātniskās pētniecības rezultātu (prototipu) testēšanu un validēšanu ar mērķi tos sērijveidā piemērot praksē (publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā).

Nākotnes Tiesiskuma programma būs cieši saistīta ar Iekšējās drošības fondu un papildinās to, jo īpaši tā krimināltiesību sastāvdaļas, taču tā ir vairāk vērsta uz tiesu iestāžu sadarbību, procedūru saskaņošanu un savstarpējo atzīšanu, kas praksē novērš ievērojamu darbības pārklāšanos.

Iekšējās drošības fonda ārējās dimensijas komponenti atbalstīs darbības trešās valstīs un attiecībā uz tām, kuras būs galvenokārt vērstas uz ES interesēm un mērķiem, kurām būs tieša ietekme uz ES un tās dalībvalstīm un kuras nodrošinās ES teritorijā īstenoto darbību turpināmību. Šis finansējums tiks plānots un īstenots saskaņā ar ES ārējo darbību un ārpolitiku. Tas nav paredzēts tādu darbību atbalstam, kuras ir vērstas uz attīstību, un attiecīgā gadījumā papildinās finansiālo palīdzību, kas tiek sniegta, izmantojot ārējās palīdzības instrumentus. Šajā kontekstā iekšlietu jomai īpaši nozīmīgi būs Tematiskās programmas migrācijas un patvēruma jomā un Stabilitātes instrumenta pēcteči. Ārējās palīdzības instrumenti vai nu atbalsta saņēmēju valstu vajadzības attīstības jomā, vai atbalsta ES vispārējās politiskās intereses ar stratēģiskiem partneriem, toties iekšlietu fondi atbalstīs īpašas darbības trešās valstīs ES migrācijas politikas un ES iekšējas drošības mērķu interesēs. Tādējādi tie aizpildīs specifisku robu un dos ieguldījumu ES rīcībā esošā līdzekļu klāsta pilnīgā izveidē.

1.5. Ilgums un finansiālā ietekme

þ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– þ    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: no 1.1.2014. līdz 31.12.2020.

– þ    Finansiālā ietekme no 2014. gada līdz 2023. gadam

¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

– pēc kura turpinās normāla darbība.

1.6. Paredzētie pārvaldības veidi[34]

þKomisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

þ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– þ    izpildaģentūrām

– þ    Kopienu izveidotām struktūrām[35]

– þ    valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨    personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

þ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

þDecentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

þ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

Priekšlikumi tiks galvenokārt īstenoti ar dalītu pārvaldību, izmantojot daudzgadu valstu programmas.

Valstu programmās sasniedzamos mērķus papildinās “Savienības darbības” un ātrās reaģēšanas mehānisms ārkārtas situāciju risināšanai. Tās galvenokārt būs dotācijas un iepirkums saskaņā ar centralizētu tiešu pārvaldību un ietvers darbības trešās valstīs un saistībā ar tām.

Tiks izmantoti visi pieejamie līdzekļi, lai nepieļautu sadrumstalošanos, koncentrējot resursus uz neliela skaita ES mērķu sasniegšanu un attiecīgā gadījumā izmantojot galveno ieinteresēto personu speciālās zināšanas, pamatojoties uz partnerattiecību nolīgumiem un pamatnolīgumiem.

Pēc Komisijas iniciatīvas sniegtā tehniskā palīdzība tiks īstenota, izmantojot centralizētu tiešu pārvaldību.

Valstis, kas asociētas Šengenas aquis piemērošanā, īstenošanā un izstrādē, arī piedalīsies abos Iekšējās drošības fonda instrumentos, kas papildina Šengenas aquis (robežu un vīzu instruments un policijas sadarbības instruments), dalībvalstu statusā saskaņā ar Šengenas asociēšanas nolīgumiem. Tās piedalīsies instrumentos saskaņā ar regulas noteikumiem, īstenojot savas daudzgadu valstu programmas, un varēs pieteikties finansējumam Savienības darbību ietvaros utml. Tāpat kā Ārējo robežu fonda gadījumā, tiks paredzēti īpaši kārtības noteikumi, lai precizētu papildnoteikumus, kas nepieciešami to dalībai (noteikumi, kas izriet no Finanšu regulas, tas īstenošanas noteikumiem un Līgumiem, tostarp Revīzijas palātas tiesības īstenot revīziju). Tā kā šīs valstis veiks iemaksas ES budžetā par šiem diviem instrumentiem proporcionāli savam IKP, kārtības noteikumiem būs arī jānosaka, kādas iemaksas šīm valstīm jāveic saistībā ar atbildības sadali par Šengenas pārvaldību, neatkarīgi no tā, cik lieli būs viņu piešķīrumi saskaņā ar instrumentiem. Pašlaik asociētās valstis ir Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina.

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Dalītai pārvaldībai tiek ierosināta saskanīga un efektīva ziņošanas, uzraudzības un izvērtēšanas sistēma. Attiecībā uz katru valsts programmu dalībvalstīm tiks prasīts izveidot Uzraudzības komiteju, kurā var piedalīties Komisija.

Ik gadu dalībvalstis ziņos par daudzgadu programmas īstenošanu. Šie ziņojumi ir priekšnoteikums gada maksājumiem. Saistībā ar starpposma pārskata sagatavošanu dalībvalstīm 2017. gadā tiks lūgts sniegt papildu informāciju par mērķu īstenošanā gūtajiem panākumiem. Līdzīgs pasākums tiks veikts 2019. gadā, lai attiecīgā gadījumā varētu veikt pielāgojumus pēdējā finanšu gada (2020. gada) laikā.

Atbalstot uz izvērtēšanu balstītas darba vides izveidi iekšlietu jomā, fondiem būs kopīga izvērtēšanas un uzraudzības sistēma ar plašu politikā pamatotu rādītāju klāstu, kuri uzsvērs fondiem piemītošo uz rezultātiem vērsto pieeju un būtisko lomu, kāda tiem varētu būt politisko virzienu kopumā, lai sasniegtu mērķi – izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Šie rādītāji attiecas uz ietekmi, kāda varētu būt fondiem: kopīgas darba vides izveide robežu drošības, policijas sadarbības un krīžu pārvarēšanas jomā; migrācijas plūsmu uz ES efektīva pārvaldība; taisnīga un vienlīdzīga attieksme pret trešo valstu valstspiederīgajiem; solidaritāte un sadarbība dalībvalstu starpā, risinot migrācijas un iekšējās drošības jautājumus, un kopīga ES pieeja attiecībā uz trešām valstīm gan migrācijas, gan drošības jomā;

Lai nodrošinātu, ka izvērtēšanā tiek piemēroti adekvāti principi, un paturot prātā praktisko pieredzi, kāda izvērtēšanā gūta dalībvalstīs pašreizējā ES finansējuma ietvaros iekšlietu jomā, Komisija un dalībvalstis darbosies kopīgi, lai izstrādātu kopīgu izvērtēšanas un uzraudzības sistēmu, cita starpā nosakot paraugus un kopīgos rezultatīvos rādītājus.

Visi pasākumi tiks izveidoti plānošanas perioda sākumā, tādējādi ļaujot dalībvalstīm izveidot savas ziņošanas un izvērtēšanas sistēmas, pamatojoties uz kopīgiem noteiktiem principiem un prasībām.

Lai mazinātu administratīvo slogu un panāktu sinerģiju starp ziņošanu un izvērtēšanu, izvērtēšanas ziņojumos sniedzamā informācija pamatosies uz informāciju, ko sniedz dalībvalstis savu valsts programmu gada īstenošanas pārskatos, un papildinās to.

Komisija 2018. gadā arī iesniegs ziņojumu par starpposma pārskatīšanu, kas tiks veikta attiecībā uz valstu programmām.

Plašākā tvērumā Komisija līdz 30.06.2024. iesniegs starpziņojumu par fondu īstenošanu, bet līdz 30.6.2024. – ex post novērtējuma ziņojumu, aptverot visu īstenošanu (t.i., ne tikai valstu programmas dalītas pārvaldības ietvaros).

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma 2.2.1. Apzinātie riski

HOME ĢD nav saskāries ar būtisku kļūdu risku savās izdevumu programmās. To apliecina tas, ka Revīzijas palātas gada pārskatos vairākkārtīgi nav bijis būtisku konstatējumu, kā arī HOME ĢD (un iepriekš JLS ĢD) gada darbības pārskatos iepriekšējo gadu laikā atlikušo kļūdu biežums virs 2 % nav konstatēts.

Dalītā pārvaldībā vispārīgie riski saistībā ar pašreizējo programmu īstenošanu galvenokārt ietilpst trīs kategorijās:

– risks, ka līdzekļi netiek izmantoti efektīvi vai pietiekami mērķtiecīgi;

– kļūdas, kuru pamatā ir noteikumu sarežģītība un trūkumi pārvaldības un kontroles sistēmās,

– administratīvo resursu neefektīva izmantošana (prasību ierobežots samērīgums).

Vērts pieminēt arī konkrētus elementus attiecībā uz četriem fondiem vispārējās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros.

– Gada programmu sistēma nodrošina, ka galīgie maksājumi tiek veikti regulāri, pamatojoties uz apstiprinātiem un revidētiem izdevumiem. Tomēr gada programmu atbilstības periods nav piesaistīts ES finanšu gadam, tāpēc, neraugoties uz ļoti izvērsto sistēmu, ticamības apstiprināšanas ķēde nav pilnībā apmierinoša.

– Sīki izstrādātus atbilstības noteikumus nosaka Komisija. Tādējādi principā tiek nodrošināts finansēto izdevumu viendabīgums. Tomēr tas rada arī nevajadzīgu darba slodzi valstu iestādēm un Komisijai un palielina kļūdu iespējamību no saņēmēju un/vai dalībvalstu puses ES noteikumu nepareizas interpretācijas dēļ.

– Pašreizējās pārvaldības un kontroles sistēmas ir ļoti tuvas tām, kas tiek izmantotas attiecībā uz struktūrfondiem. Tomēr tajās ir vērojamas nelielas atšķirības, konkrēti, atbildības ķēdē starp sertifikācijas iestādēm un revīzijas iestādēm. Tas vieš neskaidrību dalībvalstīs, īpaši, ja iestādes rīkojas attiecībā uz abu veidu fondiem. Tas arī palielina kļūdu iespējamību un prasa intensīvāku uzraudzību.

Šajā priekšlikumā šie elementi tiks būtiski mainīti:

– Pārvaldības un kontroles sistēmas atbildīs VSS fondos noteiktajām vispārējām prasībām un pilnībā ievēros jaunās prasības, kas noteiktas jaunajā Finanšu regulā: esošās trīs iestādes tiks aizstātas ar divām iestādēm (atbildīgā iestāde un revīzijas iestāde), kuru lomas ir precizētas nolūkā panākt lielāku ticamību.

– Daudzgadu plānošana kopā ar grāmatojumu ikgadēju noskaidrošanu, pamatojoties uz maksājumiem, ko veikusi atbildīgā iestāde, saskaņos atbilstības periodus ar Komisijas gada pārskatiem, nepalielinot administratīvo slogu salīdzinājumā ar pašreizējo sistēmu.

– Pirmā līmeņa kontroles ietvaros atbildīgā iestāde veiks pārbaudes uz vietas, kas tiks izmantotas tās ikgadējā vadības ticamības deklarācijā.

– Atbilstības noteikumu precizēšana un vienkāršošana, kā arī to saskaņošana ar citiem ES finansiālā atbalsta instrumentiem, tādējādi mazinot kļūdas, ko pieļauj atbalsta saņēmēji, kuri izmanto palīdzību no dažādiem avotiem. Šie atbilstības noteikumi tiks noteikti valsts līmenī, izņemot dažus pamatprincipus, kas ir līdzīgi tiem, kurus izmanto VSS fondi.

– Tiek rosināts izmantot vienkāršotu izmaksu iespējas, īpaši attiecībā uz mazām dotācijām.

Centralizētā pārvaldībā galvenie riski ir šādi:

– risks, ka saņemtajiem projektiem būs vāja saistība ar HOME ĢD politiskajām prioritātēm;

– risks, ka izraudzītajiem projektiem būs slikta kvalitāte un projekts tehniski tiks slikti īstenots, mazinot programmu ietekmi; šis risks ir neadekvātu atlases procedūru, speciālo zināšanu trūkuma vai nepietiekamas uzraudzības dēļ;

– risks, ka piešķirtos līdzekļus izmantos neefektīvi vai neekonomiski, – gan attiecībā uz dotācijām (faktisko attiecināmo izmaksu sarežģīta atmaksāšana un turklāt ierobežotas iespējas dokumentāri pārbaudīt attaisnojamās izmaksas), gan attiecībā uz iepirkumu (dažkārt trūkst tādu piegādātāju, kuriem ir vajadzīgās speciālās zināšanas, un tādēļ nav pietiekamu iespēju salīdzināt cenu piedāvājumus);

– risks, kas saistīts (īpaši) ar mazāku organizāciju spēju efektīvi kontrolēt izdevumus un nodrošināt īstenoto darbību pārredzamību;

– reputācijas risks Komisijai, ja atklājas krāpšana vai noziedzīgas darbības; no trešo personu iekšējām kontroles sistēmām ir gūstamas tikai daļējas garantijas, jo ir diezgan daudz dažādu līgumslēdzēju un saņēmēju, kuri katrs strādā ar savu kontroles sistēmu, kam bieži vien ir šaurs tvērums.

Paredzēts, ka lielākā daļa minēto risku tiks mazināti, pateicoties priekšlikumu lielākai mērķtiecībai un vienkāršotu elementu izmantošanai, kas iekļauti jaunajā Finanšu regulā.

2.2.2. Paredzētās kontroles metodes

Dalīta pārvaldība

Dalībvalstu līmenī ierosinātā pārvaldes un kontroles sistēmu uzbūve ir izstrādāta, balstoties uz 2007.–2013. gadā izmantoto struktūru, un tajā ir saglabāta lielākā daļa funkciju, ko veic pašreizējā periodā, tostarp administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas, pārvaldības un kontroles sistēmu revīzijas un projektu revīzijas. Tomēr ir mainīta šo funkciju secība, nosakot, ka pārbaudes uz vietas nepārprotami ir atbildīgās iestādes pienākums saistībā ar gada grāmatojumu noskaidrošanu.

Lai pastiprinātu pārskatatbildību, atbildīgās iestādes akreditēs valsts akreditācijas struktūra, kas ir atbildīga par šo iestāžu pastāvīgu uzraudzību. Ar iestāžu skaita samazināšanu, vairs neparedzot sertificējošo iestādi, un fondu skaita samazināšanu ir paredzēts mazināt administratīvo slogu un veicināt iespēju attīstīt spēcīgākas administratīvās spējas, kā arī radīt iespēju skaidrāk nodalīt pienākumus.

Pašlaik nav pieejamas ticamas aplēses par dalīti pārvaldīto fondu kontroles izmaksām iekšlietu jomā. Vienīgā pieejamā aplēse attiecas uz ERAF un Kohēzijas fondu, kur ar kontroli saistīto uzdevumu izmaksas (valsts līmenī, izņemot Komisijas izmaksas) tiek lēstas aptuveni 2 % apmērā no 2007.–2013. gadā pārvaldītā kopējā finansējuma. Šīs izmaksas ir saistītas ar šādām kontroles jomām: 1 % saistīts ar valsts koordināciju un programmu sagatavošanu, 82 % attiecas uz programmu pārvaldību, 4 % uz sertifikāciju un 13 % uz revīziju.

Kontroles izmaksas palielinās šādi priekšlikumi:

– akreditācijas struktūras izveide un darbība un sistēmas nomaiņa kopumā;

– pārvaldības deklarācijas iesniegšana kopā ar gada pārskatiem;

– pārbaudes uz vietas, kas jāveic atbildīgajai iestādei;

– nepieciešamība pēc papildu revīzijas darba, ko veic revīzijas iestādes, revidējot pārvaldības deklarāciju.

Tomēr ir arī šādi priekšlikumi, kas samazinās kontroles izmaksas:

– vairs nepastāvēs sertifikācijas iestāde. Kaut arī tās funkcijas tiks daļēji nodotas atbildīgajai iestādei, tas ļaus dalībvalstij ietaupīt ievērojamu daļu no izmaksām saistībā ar sertifikāciju, pateicoties lielākai administratīvajai efektivitātei, mazākai vajadzībai pēc koordinācijas un mazākam revīzijas apjomam;

– kontrole, ko paredzēts veikt revīzijas iestādei, būs vairāk vērsta uz atbildīgās iestādes veikto administratīvo pārbaužu un pārbaužu uz vietas (izlases) atkārtotu veikšanu. Tas paātrinās savstarpējo procedūru un nodrošinās, ka pirms gada pārskatu iesniegšanas tiek veiktas visas nepieciešamās pārbaudes;

– vienkāršotu izmaksu izmantošana samazinās administratīvās izmaksas un slogu visos līmeņos gan pārvaldes iestādēm, gan saņēmējiem;

– gada slēgšana un grāmatojumu atbilstības noskaidrošanas perioda ierobežojums līdz 36 mēnešiem samazinās periodu, cik ilgi publiskajām iestādēm un saņēmējiem dokumenti jāglabā kontroles nolūkā;

– elektroniskās komunikācijas plūsmas izveide starp Komisiju un dalībvalstīm būs obligāta.

Minētajam jāpievieno 2.2.1. nodaļā uzskaitītie vienkāršošanas elementi, kas arī palīdzēs samazināt saņēmēju administratīvo slogu un tādējādi ir uzskatāmi par paralēlu kļūdu rašanās riska un administratīvā sloga samazināšanas līdzekli.

Tādējādi kopumā sagaidāms, ka šo priekšlikumu rezultātā kontroles izmaksas tiks drīzāk pārdalītas nekā palielinātas vai samazinātas. Tomēr gaidāms, ka šī izmaksu pārdalīšana (visās funkcijās un, pateicoties samērīgām kontroles procedūrām, arī visās dalībvalstīs un programmās) ļaus efektīvāk samazināt riskus un panākt labāku un ātrāku ticamības apstiprināšanas ķēdi.

Komisijas līmenī nav paredzams, ka plānošanas perioda pirmajā pusē samazināsies pārvaldības un kontroles izmaksas dalītajai pārvaldībai. Tas tā pirmkārt ir tāpēc, ka summas un politikas jomas, uz kurām attiecas dalītā pārvaldība, ievērojami pieaugs un paplašināsies salīdzinājumā ar pašreizējo periodu. Tādēļ, lai saglabātu tādus pašus resursus vien, jau būs nepieciešama lielāka efektivitāte. Turklāt pirmais gads būs raksturīgs ar to, ka būs vienlaikus jāveic daudzi svarīgi uzdevumi: jānoslēdz 2007.–2013. gada programmas (pēdējie noslēgšanas ziņojumi jāiesniedz līdz 2016. gada 31. martam), jārisina politiskie dialogi un jāapstiprina daudzgadu valstu programmas laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam, jāizveido jauna grāmatojumu noskaidrošanas sistēma. Perioda otrajā pusē pieejamie potenciālie resursi tiks izmantoti, lai uzlabotu vērtēšanu un uzraudzību.  

Centralizēta pārvaldība

Attiecībā uz centralizētu pārvaldību Komisija arī turpmāk piemēros savu pašreizējo kontroles sistēmu, kas sastāv no šādiem pamatelementiem: darbību pārraudzība, ko veic darbības direktorāti, ex-ante kontrole, ko veic Budžeta un kontroles nodaļa, Iekšējā iepirkuma komiteja (JPS/HPC), dotāciju ex-post kontrole vai iekšējās revīzijas struktūrvienības un/vai iekšējās revīzijas dienesta revīzijas. Ex-post kontroles sektors piemēro “atklāšanas stratēģiju”, kuras mērķis ir atklāt pēc iespējas lielāku skaitu no neatbilstībām, lai atgūtu nepareizi izmaksātās summas. Pamatojoties uz šo stratēģiju, tiek veikta projektu izlases pārbaude, kuri tiek atlasīti, gandrīz pilnīgi balstoties uz riska analīzi.

Pateicoties šādam ex-ante un ex-post kontroles apvienojumam, kā arī dokumentārām pārbaudēm un revīzijām uz vietas, iepriekšējos gados skaitliski izsakāmais vidējais atlikušo kļūdu biežums bija mazāks par 2 %. Tāpēc uzskatāms, ka HOME ĢD iekšējās kontroles sistēma, kā arī tās izmaksas ir adekvātas, lai sasniegtu mērķi – zemāku kļūdu procentuālo rādītāju.

Tomēr šīs sistēmas ietvaros HOME ĢD turpinās izskatīt iespējas stiprināt pārvaldību un panākt lielāku vienkāršību. Konkrēti, cik vien iespējams, tiks izmantotas visas vienkāršotās iespējas, kādas sniedz jaunā Finanšu regula, jo sagaidāms, ka tās palīdzēs samazināt administratīvo slogu saņēmējiem un tādējādi vienlaikus mazinās kļūdu risku un administratīvo slogu Komisijai.

Jaunas jomas

Priekšlikumos ir paredzētas jaunas jomas ES finansējumam iekšlietu jomā, piemēram, ES aģentūrās esošo speciālo zināšanu labāka izmantošana, ārējās dimensijas attīstīšana un ārkārtas mehānismu stiprināšana.     Šajā sakarā HOME ĢD būs nepieciešamas jaunas pārvaldības un kontroles metodes.    Šīm jaunajām jomām atvēlamās summas vēl nav noteiktas, tomēr nav paredzams, ka tās būs ievērojamas salīdzinājumā ar kopējo budžetu iekšlietu jomā. Tomēr būs ļoti svarīgi cik iespējams agri šajā periodā izveidot iekšējos līdzekļus un darba kārtību šo jauno uzdevumu īstenošanai, pilnībā ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principus.

Sniegtā analīze skaidri parāda, ka, neraugoties uz visiem ieviestajiem vienkāršojumiem, cilvēkresursi, kas nepieciešami HOME ĢD palielinātā budžeta īstenošanai, būs jāpastiprina.      Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Papildus visu regulatīvo kontroles mehānismu piemērošanai HOME ĢD izstrādās krāpšanas apkarošanas stratēģiju saskaņā ar Komisijas jauno krāpšanas apkarošanas stratēģiju (CAFS), kuru pieņēma 2011. gada 24. jūnijā, lai cita starpā nodrošinātu, ka tā iekšējās kontroles saistībā ar krāpšanas apkarošanu pilnībā saskan ar CAFS un ka tā krāpšanas riska pārvaldības pieeja ir vērsta uz to, lai noteiktu jomas, kurās pastāv krāpšanas risks, un izstrādātu atbilstošu rīcību. Vajadzības gadījumā tiks izveidotas kontaktu grupas un attiecīgi IT rīki, lai analizētu krāpšanas gadījumus saistībā ar fondiem.

Attiecībā uz dalīto pārvaldību CAFS ir skaidri noteikta nepieciešamība Komisijas priekšlikumos 2014.–2020. gada regulām prasīt dalībvalstīm ieviest krāpšanas novēršanas pasākumus, kas ir efektīvi un samērīgi ar apzinātajiem krāpšanas riskiem. Šā priekšlikuma 5. pantā ir skaidri noteikta prasība dalībvalstīm novērst, atklāt un labot pārkāpumus un ziņot Komisijai. Sīkāk šie pienākumi tiks izklāstīti detalizētajos noteikumos par atbildīgās iestādes funkcijām, kā paredzēts 24. panta 5. punkta c) apakšpunktā.

Turklāt 41. pantā ir nepārprotami norādīts, ka atkārtoti izmanto līdzekļus, kas tiek iegūti finanšu korekciju rezultātā, balstoties uz Komisijas vai Revīzijas palātas konstatējumiem.

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs || Dif.[36] || no EBTA valstīm[37] || no kandidātvalstīm[38] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

3 ||   || Dif. || NAV || NAV || NAV || NAV

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs 3. izdevumu kategorija || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

3 || 18 01 04 bb – Iekšējās drošības fonds – Policija un noziedzība – Tehniskā palīdzība || Nedif. || NAV || NAV || JĀ || NAV

3 || 18 02 bb – Iekšējās drošības fonds – Policija un noziedzība || Dif. || NAV || NAV || JĀ || NAV

3 || 18 01 04 cc – Iekšējās drošības fonds – Robežas un vīzas – Tehniskā palīdzība || Nedif. || NAV || NAV || JĀ || NAV

3 || 18 02 cc – Iekšējās drošības fonds – Robežas un vīzas || Dif. || NAV || NAV || JĀ || NAV

|| || || || || ||

|| || || || || ||

|| || || || || ||

|| || || || || ||

Trešo valstu iemaksas attiecas uz abām Iekšējās drošības fonda daļām.

ES un asociētajām valstīm atsevišķas procedūras ietvaros ir jāvienojas par šo iemaksu aprēķina kritērijiem un metodi.

Pieņemot, ka procentuālā attiecība būs līdzīga tai, ko pašlaik izmanto ĀRF, asociētās valstis varētu iemaksāt aptuveni 210 miljonus euro Robežu un vīzu daļā un aptuveni 50 miljonus euro Policijas sadarbības daļā.

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

miljonos euro (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Nr. 3 || Drošība un pilsoniskums

Iekšlietu ĢD || || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || Pēc 2020. || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas (pašreizējās cenās) || || || || || || || || ||

18 02 bb Iekšējās drošības fonds – Policija un noziedzība || Saistības || (1a) || 135.076 || 143.047 || 151.283 || 159.791 || 168.578 || 177.653 || 187.022 || || 1,122.450

Maksājumi || (2a) || 15.714 || 43.881 || 71.419 || 111.709 || 147.854 || 156.248 || 164.918 || 410.707 || 1,122.450

18 02 cc  Iekšējās drošības fonds – Robežas un vīzas || Saistības || (1a) || 422.310 || 447.186 || 472.886 || 499.435 || 526.856 || 555.173 || 584.412 || - || 3,508.258

Maksājumi || (2a) || 59.999 || 120.794 || 223.204 || 350.813 || 461.098 || 487.256 || 514.275 || 1,290.818 || 3,508.258

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[39] || || || || || || || || ||

18 01 04 bb            Iekšējās drošības fonds – Policija un noziedzība || || || 0.800 || 0.800 || 0.800 || 0.800 || 0.800 || 0.800 || 0.800 || || 5.600

18 01 04 cc             Iekšējās drošības fonds – Robežas un vīzas || || || 1.700 || 1.700 || 1.700 || 1.700 || 1.700 || 1.700 || 1.700 || || 11.900

KOPĀ HOME ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 559,886 || 592,733 || 626,669 || 661,726 || 697,934 || 735,326 || 773,934 || || 4.648,208

Maksājumi || =2+2a +3 || 78,213 || 167,174 || 297,123 || 465,023 || 611,452 || 646,004 || 681,693 || 1.701,525 || 4.648,208

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || „Administratīvie izdevumi”

miljonos euro (3 zīmes aiz komata)

Tā kā Patvēruma un migrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda īstenošanai ir kopīgi elementi, piemēram, politisks dialogs ar katru dalībvalsti un, paredzot, ka HOME ĢD iekšējā struktūra varētu mainīties, lai nodrošinātu jauno fondu pārvaldību (kā arī pašlaik pārvaldīto programmu noslēgšanu), nav iespējams nošķirt Patvēruma un migrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda administratīvos izdevumus.

Tādēļ uz 5. izdevumu kategoriju attiecīgie skaitļi atbilst kopējiem administratīvajiem izdevumiem, kas tiek uzskatīti par nepieciešamiem, lai nodrošinātu, ka ĢD pārvalda abus fondus, un nav piešķīrumu kopā.

miljonos euro (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || Pēc 2020. g. || KOPĀ

HOME ĢD ||

Ÿ Cilvēkresursi || 20.841 || 20.841 || 20.841 || 20.841 || 20.841 || 20.841 || 20.841 || || 145.887

Ÿ Citi administratīvie izdevumi || 0,156 || 0,159 || 0,162 || 0,165 || 0,168 || 0,172 || 0,175 || || 1,157

KOPĀ HOME ĢD || Apropriācijas || 20.997 || 21.000 || 21.003 || 21.006 || 21.009 || 21.013 || 21.016 || || 147.044

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa kopā) || 20.997 || 21.000 || 21.003 || 21.006 || 21.009 || 21.013 || 21.016 || || 147.044

miljonos euro (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || || KOPĀ

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || n.p. || n.p. || n.p. || n.p. || n.p. || n.p. || n.p. || n.p. ||

Maksājumi || || || || || || || || ||

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– þ  Priekšlikums paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:        Iekšlietu politika tiek īstenota galvenokārt ar dalīto pārvaldību. Lai gan izdevumu prioritātes ir noteiktas ES līmenī, faktiskā ikdienas pārvaldība ir uzticēta atbildīgajām iestādēm valsts līmenī. Kopīgos rezultatīvos rādītājus un mērķus kopā noteiks Komisija un atbildīgā iestāde savas valsts programmas ietvaros, un tos apstiprinās Komisija. Tāpēc ir sarežģīti norādīt sasniedzamos gala mērķus, kamēr programmas nav izstrādātas, apspriestas un apstiprinātas, kas notiks 2013./2014. gadā.       Arī attiecībā uz centralizētu pārvaldību HOME ĢD nevar sniegt visu to rezultātu izsmeļošu sarakstu, kurus paredzēts sasniegt ar finansiālu intervenci fondu ietvaros, to vidējām izmaksām un skaitu, kā prasīts šajā sadaļā. Pašlaik nav statistikas rīku, kas ļautu jēgpilni aprēķināt vidējās izmaksas, pamatojoties uz pašreizējām programmām, un šāda precīza noteikšana būtu pretrunā principam, ka turpmākajām programmām būtu jābūt pietiekami elastīgām, lai pielāgotos politiskajām prioritātēm laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam. Tas jo īpaši attiecas uz ārkārtas palīdzību un darbībām trešās valstīs un saistībā ar tām.

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || gads N || gads N+1 || gads N+2 || gads N+3 || … iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids[40] || Rezultātu vidējās izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopā izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1[41]… || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — 1. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || || ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2… || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — 2. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || || ||

KOPĀ – IZMAKSAS || || || || || || || || || || || || || || || ||

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– þ Priekšlikumā paredzēts administratīvo apropriāciju izmantojums šādā veidā.

Tā kā Patvēruma un migrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda īstenošanai ir kopīgi elementi, piemēram, politisks dialogs ar katru dalībvalsti un, paredzot, ka HOME ĢD iekšējā struktūra varētu mainīties, lai nodrošinātu jauno fondu pārvaldību (kā arī pašlaik pārvaldīto programmu noslēgšanu), nav iespējams nošķirt Patvēruma un migrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda administratīvos izdevumus.

Tādēļ uz 5. izdevumu kategoriju attiecīgie skaitļi atbilst kopējiem administratīvajiem izdevumiem, kas tiek uzskatīti par nepieciešamiem, lai nodrošinātu, ka ĢD pārvalda abus fondus, un nav piešķīrumu kopā.

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) HOME

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas[42] || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

Cilvēkresursi HOME || 20.841 || 20.841 || 20.841 || 20.841 || 20.841 || 20.841 || 20.841 || 145,887

Citi administratīvie izdevumi || 0,156 || 0,159 || 0,162 || 0,165 || 0,168 || 0,172 || 0,175 || 1,157

Starpsumma — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || 20.997 || 21.000 || 21.003 || 21.006 || 21.009 || 21.013 || 21.016 || 147.044

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas[43] 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[44] || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

Cilvēkresursi HOME || 0.640 || 0.640 || 0.640 || 0.640 || 0.640 || 0.640 || 0.640 || 4.480

Citi administratīvi izdevumi || 1.860 || 1.860 || 1.860 || 1.860 || 1.860 || 1.860 || 1.860 || 13.020

Starpsumma — Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || 2.500 || 2.500 || 2.500 || 2.500 || 2.500 || 2.500 || 2.500 || 17.500

KOPĀ || n.p. || n.p. || n.p. || n.p. || n.p. || n.p. || n.p. || n.p.

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– þ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu turpmāk tabulā norādītajā veidā. Skaitļi, kas norādīti par “n” gadu, ir skaitļi, kas attiecas uz 2011. gadu.

Tā kā Patvēruma un migrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda īstenošanai ir kopīgi elementi, piemēram, politisks dialogs ar katru dalībvalsti un, paredzot, ka HOME ĢD iekšējā struktūra varētu mainīties, lai nodrošinātu jauno fondu pārvaldību (kā arī pašlaik pārvaldīto programmu noslēgšanu), nav iespējams nošķirt Patvēruma un migrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda administratīvos izdevumus.

Tādēļ uz 5. izdevumu kategoriju attiecīgie skaitļi atbilst kopējiem administratīvajiem izdevumiem, kas tiek uzskatīti par nepieciešamiem, lai nodrošinātu, ka ĢD pārvalda abus fondus, un nav piešķīrumu kopā.

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| || gads N || gads N+1 || gads N+2 || gads N+3 || gads N+4 || gads N+5 || gads N+6

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) HOME ||

|| 18 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 136 || 136 || 136 || 136 || 136 || 136 || 136

|| XX 01 01 02 (Delegācijas) || 15 || 15 || 15 || 15 || 15 || 15 || 15

|| 18 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu FTE)[45] ||

|| 18 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 16 || 16 || 16 || 16 || 16 || 16 || 16

|| XX 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || 10 || 10 || 10 || 10 || 10 || 10 || 10

|| 18 01 04 bb[46] || - galvenajā mītnē[47] || 4 || 4 || 4 || 4 || 4 || 4 || 4

|| - delegācijās || * || * || * || * || * || * || *

|| 18 01 04 cc[48] || - galvenajā mītnē[49] || 6 || 6 || 6 || 6 || 6 || 6 || 6

|| - delegācijās || * || * || * || * || * || * || *

|| XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| 10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| Citi 13 01 04 02 || || || || || || ||

|| KOPĀ || n.p. || n.p. || n.p. || n.p. || n.p. || n.p. || n.p.

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Ārpakalpojumu procesa gadījumā, iesaistot izpildaģentūru, summas un aprēķinus koriģē.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki galvenajā mītnē || Veicamie uzdevumi ietver visus uzdevumus, kas nepieciešami finanšu programmas pārvaldībai, piemēram: - sniegt ieguldījumu budžeta procedūrā;          - risināt politikas dialogus ar dalībvalstīm;      - sagatavot gada darba programmas/finansēšanas lēmumus, noteikt gada prioritātes, apstiprināt valstu programmas;         - pārvaldīt valstu programmas, uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus un tiem sekojošās atlases procedūras;    - sazināties ar ieinteresētajām personām (potenciālajiem/faktiskajiem saņēmējiem, dalībvalstīm, utt.); - izstrādāt norādes dalībvalstīm;        - pārvaldīt projektus no darbības un finanšu viedokļa; - veikt iepriekš aprakstīto kontroli (ex ante pārbaude, iepirkuma komiteja, ex post revīzija, iekšējā revīzija, grāmatojumu noskaidrošana);  - veikt uzskaiti;     - izstrādāt un pārvaldīt dotāciju un valsts programmu pārvaldības IT rīkus;             - uzraudzīt un ziņot par mērķu sasniegšanu, tostarp gada darbības pārskatos un kredītrīkotāja pastarpinātās deleģēšanas ziņojumos

Ārštata darbinieki || Uzdevumi ir līdzīgi ierēdņu un pagaidu darbinieku uzdevumiem, izņemot tos uzdevumus, kurus ārštata darbinieki nevar veikt.

Darbinieki delegācijās || Lai piedalītos politikas īstenošanā iekšlietu jomā un jo īpaši tās ārējā dimensijā, ES delegācijām būs nepieciešamas pietiekamas speciālās zināšanas iekšlietu jomā. Tās varētu nodrošināt Eiropas Komisijas un/vai Eiropas Ārējās darbības dienesta darbinieki.

3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– þ  Priekšlikums/iniciatīva atbilst nākamajai daudzgadu finanšu shēmai.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[50].

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5. Trešo personu iemaksas

– Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– þ Priekšlikums paredz, ka Eiropas finansējumu ir nepieciešams līdzfinansēt. Precīzu summu nevar aprēķināt. Regula nosaka maksimālās līdzfinansējuma likmes, kas diferencētas atbilstoši darbību veidiem:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || DV || DV || DV || DV || DV || DV || DV ||

KOPĀ — līdzfinansējuma apropriācijas || jānosaka || jānosaka || jānosaka || jānosaka || jānosaka || jānosaka || jānosaka ||

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– þ  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– ¨         pašu resursus

– ¨         dažādus ieņēmumus

miljonos euro (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[51]

gads N || gads N+1 || gads N+2 || gads N+3 || Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (skat. 1.6. punktu)

Pants …. || || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

[1]               OV C 115, 4.5.2010., 1. lpp.

[2]               COM (2010) 673 galīgā redakcija.

[3]               COM (2011) 248 galīgā redakcija.

[4]               COM (2011) 561 galīgā redakcija.

[5]               COM(2011)680 galīgā redakcija.

[6]               COM(2011) 500 galīgā redakcija.

[7]               Šīs apspriešanas dokumenti un ziņojums par apspriešanas rezultātiem ir pieejams Iekšlietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/home-affairs/news/consulting_public/consulting_0020_en.htm.

[8]               “ES budžeta pārskatīšana”, COM (2010) 700, 19.10.2010.

[9]               Komisijas priekšlikums – Regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam (COM(2010)815 galīgā redakcija, 22.12.2010). Ar minēto priekšlikumu Komisija oficiāli atsauc iepriekšējos likumdošanas priekšlikumus – COM(2010)71 gadīgā redakcija un COM(2010)260 galīgā redakcija.

[10]             Saskaņā ar Lietuvas Pievienošanās līguma 5. protokolu Eiropas Savienība attiecībā uz regulu īstenošanu par īpašu vienkāršota tranzīta dokumentu (FTD) un vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumentu (FRTD) (OV L 99, 17.4.2003., 8. lpp.; OV L 99, 17.4.2003., 15. lpp.) sedz šīs shēmas papildu izmaksas un kompensē Lietuvai nepieprasītās nodevas, izdodot attiecīgos dokumentus Krievijas pilsoņiem, kuri tranzītā caur ES dodas uz Kaļiņingradas reģionu un no tā.

[11]             Pielikums par aplēstajām sistēmu izmaksām – COM(2011)680 galīgā redakcija.

[12]             OV L 286, 1.11.2011., 1. lpp.

[13]             OV C , ... , lpp.

[14]             OV C , ... , lpp.

[15]             Padomes dokuments 7120/10.

[16]             COM(2010) 673 galīgā redakcija.

[17]             [OV L … aizpildīt].

[18]             OV L 144, 6.6.2007., 22. lpp.

[19]             OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.

[20]             OV – aizpildīt.

[21]             OV L 236, 23.9.2003., 946. lpp.

[22]             OV L 99, 17.4.2003., 8. lpp.

[23]             OV L 99, 17.4.2003., 15. lpp.

[24]             COM(2011) 559 galīgā redakcija.

[25]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[26]             OV L 144, 6.6.2007., 22. lpp.

[27]             OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

[28]             OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.

[29]             OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.

[30]             COM(2011) 559 galīgā redakcija.

[31]             COM(2011) 403 galīgā redakcija.

[32]             ABM — budžeta vadība pa darbības jomām; ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[33]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) vai b) apakšpunktā.

[34]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[35]             Kā minēts Finanšu regulas 185. pantā.

[36]             Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[37]             EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[38]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[39]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[40]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.)

[41]             Kā aprakstīts 1.4.2. punktā “Konkrētie mērķi…”.

[42]             Kopējais finansējums, pamatojoties uz 2011. gada galīgo piešķīrumu cilvēkresursiem, ietverot ierēdņus un ārējo personālu.

[43]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[44]             Ārējais personāls, ko finansē no kādreizējām BA pozīcijām, pamatojoties uz 2011. gada galīgo piešķīrumu cilvēkresursiem, tostarp ārējais personāls galvenajā mītnē un delegācijās.

[45]             CA — līgumdarbinieks; INT — pagaidu darbinieki („Intérimaire”); JED — Jeune Expert en Délégation (jaunākie eksperti delegācijās); LA — vietējais darbinieks; SNE — norīkots valsts eksperts.

[46]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

[47]             Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[48]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

[49]             Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[50]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[51]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.