PASKAIDROJUMA RAKSTS PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS 2011. gada 29. jūnijā Komisija pieņēma priekšlikumu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam[1]: budžetu stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanai, iesakot cita starpā jaunas paaudzes muitas un Fiscalis programmas. Atbilstoši Komisijas vienkāršošanas politikai un ņemot vērā pastāvošās paralēles starp pašreizējām muitas un Fiscalis programmām, tiek ierosināta viena nākotnes programma ( FISCUS ), tajā saglabājot muitas un nodokļu sistēmas īpatnības. Šī programma veicinās „Eiropa 2020” — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei[2] īstenošanu, pastiprinot Savienības vienotā tirgus un tā muitas savienības darbību. Virzot tehnisko progresu un inovācijas valstu nodokļu pārvaldes iestādēs uz nodokļu e-pārvaldi, jaunā programma veicina arī digitālā vienotā tirgus izveidi („Digitālā programma Eiropai” jeb „Eiropas digitalizācijas programma”). Muitas savienība aizsargā Savienības un tās dalībvalstu finanšu intereses, iekasējot nodevas, maksas un nodokļus[3]. Tā pieprasa, lai preces, kuru izcelsmes valstis ir trešās valstis, atbilstu Savienības tiesību aktiem, pirms tās drīkst brīvi pārvietot Savienībā. Tas ietver lielu tirdzniecības apjomu pārvaldību ik dienas — ik sekundi tiek apstrādātas 7 muitas deklarācijas —, liekot muitai rast līdzsvaru starp tirdzniecības uzņēmējdarbības vajadzību virzīšanu un pilsoņu aizsardzību pret risku, ka tiks apdraudēts viņu drošums un drošība. To var sasniegt, tikai intensīvi sadarbojoties dalībvalstu muitas pārvaldes iestādēm un šīm pārvaldes iestādēm sadarbojoties ar citām iestādēm, ar tirdzniecībā iesaistītajām un citām trešām personām. Nodokļu sistēmu vienmērīga darbība iekšējā tirgū ir atkarīga no efektīvas un iedarbīgas valstu nodokļu pārvaldes iestāžu veiktas pārrobežu darījumu apstrādes, krāpšanas nodokļu jomā novēršanas un apkarošanas un nodokļu ieņēmumu aizsardzības. Tas nozīmē liela daudzuma informācijas apmaiņu starp nodokļu pārvaldes iestādēm, liekot tām darboties lietderīgi, bet vienlaikus samazinot administratīvo, ekonomisko un laika slogu nodokļu maksātājiem, kas iesaistīti pārrobežu darbībās. To iespējams sasniegt, tikai intensīvi sadarbojoties dalībvalstu nodokļu pārvaldes iestādēm un trešām personām. Ierosinātā programma atbalstīs sadarbību starp muitas un nodokļu iestādēm un citām ieinteresētajām personām. Tā ir nākamā programma , kas turpinās programmas „Muita 2013” un „ Fiscalis 2013”, kuru darbība beigsies 2013. gada 31. decembrī. Ierosinātā programma FISCUS atbalstīs sadarbību muitas un nodokļu jomā Savienībā, veicinot speciālistu tīklu izveidi un kompetenču uzlabošanu, no vienas puses, un IT kapacitātes stiprināšanu, no otras puses. Pirmais ļauj veikt labo prakšu un darbības zināšanu apmaiņu starp dalībvalstīm un citām valstīm, kas piedalās programmā. Otrais ļauj programmai finansēt novatoriskas IT infrastruktūras un sistēmas, kas ļauj muitas un nodokļu pārvaldes iestādēm Savienībā pārtapt par pilntiesīgām e-pārvaldēm. Programmas galvenā pievienotā vērtība ir dalībvalstu spēju pastiprināšana palielināt ienākumus un pārvaldīt tirdzniecības plūsmu, kas kļūst aizvien sarežģītāka, vienlaikus samazinot šim nolūkam nepieciešamo instrumentu izveides izmaksas. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI Apspriešanās un speciālās zināšanas Pašreizējo programmu starpposma izvērtējuma kontekstā uz līguma pamata tika analizēta pašreizējo programmu[4] „Muita 2013” un „ Fiscalis 2013 ” efektivitāte, lietderība, būtiskums un pievienotā vērtība. Tika izmantoti uzraudzības dati, kas pieejami no dažādām darbībām. Veicot programmas „Muita 2013” starpposma izvērtējumu, notika apspriešanās ar nozares pārstāvjiem. Cits līgumslēdzējs veica pētījumu par iespējamo nākotnes muitas un Fiscalis programmas[5] veidolu: tās uzdevumiem, mērķiem un iespējamiem politikas risinājumiem, tostarp veica visaptverošu analīzi par nākotnes uzdevumiem, strukturālajām problēmām un iespējamiem muitas savienības darbības uzlabojumiem. Attiecībā uz beidzamo aspektu tika veikta apspriešanās ar dažādu līmeņu muitas ekspertiem. Ņemot vērā darbību, kas saistītas ar informācijas apmaiņu, nozīmību, tika veikts atsevišķs pētījums par informācijas apmaiņas īstenošanas stratēģiju nākotnē. Šo pētījumu prezentēja nodokļu un muitas pārvaldes iestāžu informācijas direktoru semināros 2011. gada jūnijā. Pētījuma secinājumi par nākotnes programmām tika apspriesti ar iesaistīto valstu pārstāvjiem semināros, kas tika organizēti 2011. gada jūnijā un jūlijā. Gatavojot semināru, 2011. gada pavasarī attiecīgo programmu komiteju[6] sanāksmēs notika apaļā galda apspriedes, kurās iesaistīto valstu pārstāvjiem tika lūgts noteikt galvenos programmas plusus un kā būtu iespējams uzlabot programmas efektivitāti. Tika sagatavoti ietekmes novērtējumi, kuros analizēts muitas un Fiscalis programmu turpinājums. Ietekmes novērtējumus apstiprināja Ietekmes novērtējuma padome. Izstrādājot priekšlikumu nākotnes programmai, tika ņemti vērā daudzi ieteikumi attiecībā uz programmas ieceri un turpmākiem uzlabojumiem, jo īpaši attiecībā uz programmas aktivitāšu ieceri un programmas mērķu formulēšanu. Galvenie ieteikumi attiecās uz jaunu konkrētu mērķu ieviešanu vai pašreizējo mērķu apstiprināšanu. Nodokļu nozarē priekšlikumi bija vērsti uz administratīvo slogu samazināšanu nodokļu pārvaldes iestādēm un nodokļu maksātājiem, sadarbības uzlabošanu ar trešām valstīm un trešām personām un krāpšanas apkarošanas pastiprināšanu. Muitas nozarē programma vairāk uzsvaru liks uz sadarbību ar trešām valstīm, uzņēmējdarbības un tirdzniecības asociācijām, kā arī uz tirdzniecības veicināšanu. Turklāt starpposma izvērtējumos tika ieteikts ieviest jaunus rīkus jaunu izaicinājumu risināšanai, jo īpaši sadarbību konkrētu darbības uzdevumu veikšanā, programmas aktivitāšu rezultātu izplatīšanas uzlabošanu, izmantojot tiešsaistes sadarbības iespējas un definējot regulējumu labākai programmas rezultātu uzraudzībai. Ietekmes novērtējums Ņemot vērā vispārējo politikas kontekstu un problēmas, ar kurām saskarsies muita un nodokļu sistēma nākamajā desmitgadē, katras pašreizējās programmas ietekmes novērtējumā tika analizēti un salīdzināti vairāki iespējami politikas risinājumi. Kopējās politikas iespējamie risinājumi 1. Bāzes scenārijs : programmu turpināšana ar to pašreizējiem mērķiem un iecerēm. 2. Programmas neturpināšana : abas programmas tiktu pārtrauktas un ES finansējums IT instrumentiem, kopīgām darbībām vai apmācībām, kas atbalsta sadarbību muitas un nodokļu jomā, vairs piešķirts netiktu. Konkrēti politikas risinājumi muitas jomā: 3. Lielāks atbalsts ES tiesiskajiem pienākumiem, piemēram, modernizētais muitas kodekss (MMK) . Šis politikas risinājums paplašinātu bāzes scenāriju, un pielāgo programmu no jaunās ES muitas vides izrietošām jaunām vajadzībām. Šis risinājums paredz jaunu IT sistēmu izmantošanu, kā definēts ES muitas tiesību aktos, pakāpeniski ieviešot kopīgu attīstības modeli IT sistēmām un modernizējot pamatpārvaldību, arhitektūru un tehnoloģijas. 4. Lielāks atbalsts ES tiesiskajiem pienākumiem un finansiāls atbalsts tehniskās kapacitātes veidošanai : Papildus elementiem iepriekšējā risinājumā šajā risinājumā tiktu ietverta finansiālā atbalsta shēma, kas ļauj dalībvalstīm lūgt atbalstu iegādāties aprīkojumu, lai kontrolētu zemes, jūras vai gaisa robežas, piemēram, skenerus vai laboratorijas aprīkojumu. Tas ļautu dalībvalstīm apmierināt pieprasījumu paātrināt un optimizēt kontroli jauno tehnoloģiju kontekstā. 5. Palielināts atbalsts ES tiesiskajiem pienākumiem ar maksimāli lielu kopējo IT vidi : Papildus 3. risinājuma elementiem šis risinājums paredz ES muitai izmantot iespēju pilnīgi kopīgi attīstīt un izmantot Eiropas IT sistēmas, lai ieviestu ES muitas tiesību aktus, piemēram, MMK un citus ar muitu saistītus tiesību aktus. Šis risinājums nodrošinātu pastiprinātu atbalstu, palīdzot valsts iestādēm attīstīt un izvērst sistēmas Eiropas mēroga elektroniskās muitas videi un uzņēmumiem pievienoties šīm sistēmām. Konkrēti politikas risinājumi nodokļu jomā: 6. Uzlabot bāzes scenāriju : Šis risinājums ietvertu bāzes scenāriju un pielāgotu konkrētus mērķus nākotnes uzdevumiem. Tas vērš papildu uzmanību uz cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu salīdzinājumā ar pašreizējo programmu, mazinot lielo administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un nodokļu pārvaldes iestādēm un apsverot sadarbību ar trešām valstīm un trešām personām. Šim politikas risinājumam nepieciešamais budžets būtu tikai nedaudz lielāks par pašreizējās Fiscalis programmas budžetu. 7. Jauno politiku uzlabošana un veicināšana : Papildus risinājumā „uzlabot bāzes scenāriju” minēto problēmu novēršanai šis politikas risinājums piedāvātu līdzekļus, lai paplašinātu sadarbību, ietverot jaunas jomas, kas varētu rasties, politikai attīstoties, un jo īpaši ļautu programmām iegūt līdzekļus, lai veicinātu saskaņotu šo jauno tiesību aktu piemērošanu un ieviešanu un īstenotu ar to saistītās informācijas apmaiņu un administratīvo sadarbību. Ietekmes novērtēšanas rezultātā izveidots šāds ieteikums: Muitai 3. risinājums „ Lielāks atbalsts ES tiesiskajiem pienākumiem, piemēram, modernizētais muitas kodekss (MMK) ” ir vēlamākais risinājums, bet nodokļu jomā vēlamākais ir 6. risinājums — „ Uzlabot bāzes scenāriju ”. Abi politikas risinājumi atbilst stratēģijas „Eiropa 2020” jaunā budžeta priekšlikumam, un tie saņēmuši vislielāko dalībvalstu atbalstu. Risinājumu „Lielāks atbalsts ES tiesiskajiem pienākumiem un finansiāls atbalsts tehniskās kapacitātes veidošanai” muita neatbalstīja, jo aprīkojuma iegādi, kas izteikta kā tehniskās kapacitātes veidošanas elements, varētu līdzfinansēt, izmantojot citas programmas, tostarp reģionālos struktūrfondus, nodrošinot saskaņotību ar ieteiktās programmas FISCUS konkrētajiem mērķiem. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI Juridiskais pamats Programmas FISCUS priekšlikumam ir divi juridiskie pamatojumi. Ar muitu saistīto priekšlikuma aspektu pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 33. pants , kurš aicina Eiropas Savienību rīkoties attiecībā uz sadarbību muitas jomā un ES muitas savienību. Daudzi nodokļu politikas īstenošanas aspekti pārsvarā paliek valstu kompetencē. Tomēr ieteikto programmu nevar uzskatīt par nodokļu politikas pasākumu, kas ir valstu kompetencē. Patiesi, programmas mērķis ir uzlabot sadarbību starp nodokļu pārvaldes iestādēm, nodrošinot mehānismus un līdzekļus, kā arī nepieciešamo finansējumu. Pēc tam, kad Komisija būs īstenojusi programmu, valstu nodokļu sistēmas nebūs vēl vairāk saskaņotas, bet programmas ietekmē būs iespējams samazināt negatīvo ietekmi saistībā ar 27 dažādu nodokļu sistēmu pastāvēšanu, piemēram, novērst konkurences kropļojumu, administratīvo slogu pārvaldes iestādēm un nodokļu maksātājiem, novērst to, ka tiek meklēta izdevīgākā vieta, kur maksāt nodokļus, utt. Ieteiktais pasākums tāpēc ir iekšējā tirgus atbalsta pasākums, kas ļauj uzlabot dažādo iekšējā tirgū esošo nodokļu sistēmu darbību. Tādēļ ieteiktajā programmā ar nodokļiem saistīto aspektu juridiskais pamats ir LESD 114. pants . Subsidiaritāte un proporcionalitāte Rīcība Savienības, nevis valstu līmenī ir nepieciešama turpmāk minēto iemeslu dēļ. - Muitas savienība ir ekskluzīvā Savienības kompetencē . Nododot savas pilnvaras Savienībai, dalībvalstis ipso facto vienojušās, ka darbības muitas jomā var labāk īstenot Savienības līmenī. Tomēr Savienības tiesiskais regulējums pats par sevi pietiekoši nenodrošina pienācīgu muitas savienības darbību. Tas jāpapildina ar atbalsta pasākumiem, kā noteikts muitas programmā, lai nodrošinātu ES muitas tiesību aktu konverģenci un saskaņotu piemērošanu. - Daudzas darbības muitas jomā ir pārrobežu darbības , kurās iesaistītas un kuras ietekmē visas 27 dalībvalstis, un tādēļ atsevišķas dalībvalstis tās nevar efektīvi veikt. ES rīcība ir nepieciešama, lai uzsvērtu muitas darba Eiropas dimensiju, lai izvairītos no iekšējā tirgus kropļojumiem un atbalstītu efektīvu ES ārējo robežu aizsardzību. - Tāpēc ES rīcība ir pamatota, lai nodrošinātu muitas savienības pienācīgu darbību un turpmāku attīstību, un tās kopējos reglamentējošos noteikumus, jo ir pierādīts, ka tā ir pati iedarbīgākā un efektīvākā ES reakcija uz ES muitas savienības un muitas sadarbības īstenošanas trūkumiem un problēmām. - Attiecībā uz nodokļu jomu nav pietiekami pieņemt tiesību aktus Eiropas mērogā, kā pašu par sevi pieņemot, ka šādi tiesību akti tiks īstenoti raiti un pretējā gadījumā pietiks ar pārkāpumu procedūru. Lai iedarbīgi īstenotu ES un valstu nodokļu tiesību aktus, ir nepieciešama sadarbība un koordinēšana Eiropas līmenī. - Problēmas, kas konstatētas nodokļu jomā , var risināt, ja Komisija īsteno vadību un dalībvalstis tiek aicinātas skatīties tālāk par savām administratīvo teritoriju robežām. Ja nebūs ciešas sadarbības un koordinācijas starp dalībvalstīm, palielināsies negodīga nodokļu konkurence un negodīgi tirgotāji arvien biežāk meklēs labāko nodokļu valsti, jo viņi izmantos to, ka valstu iestādes nesadarbojas. - No ekonomiskā viedokļa rīcība ES līmenī ir daudz iedarbīgāka. Pamats sadarbībai muitas un nodokļu jomā ir augstas drošības sakaru tīkls. Tas savieno valstu muitas un nodokļu pārvaldes iestādes apmēram 5000 savienošanas punktos. Šāds kopējais IT tīkls nodrošina to, ka nolūkā apmainīties ar jebkāda veida informāciju valsts pārvaldes iestādei jāpieslēdzas šai kopējai infrastruktūrai tikai vienreiz. Ja šāda infrastruktūra nebūtu pieejama, dalībvalstīm 26 reizes būtu jāveic pieslēgšanās, lai sazinātos ar katras dalībvalsts iekšējo sistēmu. Atbilstīgi LES 17. pantam un kā noteikts Līgumos, Komisija veic saskaņošanas, izpildvaras un vadības funkcijas. Ņemot vērā Savienības esošos un nākotnē paredzamos izaicinājumus muitas un nodokļu jomā, Komisijai jāuzņemas valstu muitas un nodokļu iestāžu un specializēto pārstāvju koordinēšana darbības līmenī un uz ilgtermiņa sadarbības pamata. Dažādie programmas forumi un rīki nodrošina pienācīgu regulējumu, Komisijai uzņemoties koordinējošo lomu muitas un nodokļu jomā. Tādēļ programma FISCUS ir atbilstoša subsidiaritātes un proporcionalitātes principam (kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā). Juridiskais instruments Atbilstoši attiecīgo ietekmes novērtējumu secinājumiem ir piemēroti īstenot ES intervenci , izmantojot finansēšanas programmu. Ņemot vērā pozitīvās atsauksmes, kas saņemtas programmu „Muita 2013” un „ Fiscalis 2013” starpposma izvērtēšanas laikā, Komisija iesaka nākamo programmu — FISCUS . Lai gan jaunā programma joprojām primāri tiek adresēta dalībvalstīm un to iestādēm, ir paredzēts, ka nākotnes programmas darbībās vairāk nekā iepriekš tiks iesaistītas ārējās ieinteresētās personas. Ņemot vērā šo pavērsienu, pats piemērotākais juridiskais instruments programmas izveidei ir regula, nevis lēmums, kā tas bija iepriekšējās programmās. IETEKME UZ BUDŽETU Kā paredzēts Komisijas darba programmā, ES finansējuma programmu pārskatīšanas grafiks ir saistīts ar jaunās daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumu. Saskaņā ar šo priekšlikumu šī regula par programmu FISCUS ietver budžeta regulējumu EUR 777 600 000 (pašreizējās cenās) apmērā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam . Programma FISCUS tiks ieviesta, īstenojot tiešas centralizētas pārvaldības režīmu un prioritārā kārtā. Kopā ar ieinteresētajām personām tiek veidotas darba programmas, kurās nosaka prioritātes konkrētam laikposmam. NEOBLIGĀTI ELEMENTI Piezīmes par īpašiem tiesiskiem nosacījumiem I nodaļa. Vispārīgi noteikumi Attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar muitu, programmas darbības joma ir īpaši vērsta uz ES muitas savienības darbību. Attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar nodokļu jomu, programma ir sastādīta atbilstoši jaunākajiem Savienības nodokļu tiesību aktiem, kas nozīmē, ka tā ne tikai ietver PVN, akcīzes nodokļus un nodevas ienākumiem un kapitālam, bet arī citus nodokļus, kuriem piemēro ES nodokļu tiesību aktus. Programma FISCUS būs pieejama dalībai dalībvalstīm, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm. Atbilstoši vispārējai Savienības politikai šajā jautājumā Eiropas kaimiņattiecību politikas valstis saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem arī varēs piedalīties šajā programmā. Visbeidzot, „ārējie eksperti” (piemēram, citu iestāžu pārstāvji, tirdzniecības, valstu un starptautisku organizāciju pārstāvji un, iespējams, citi eksperti) arī varēs piedalīties konkrētās darbībās. Programmas FISCUS mērķi ir pārorientēti, lai nākamajā desmitgadē risinātu problēmas un izaicinājumus, kas identificēti un paredzami muitas un nodokļu politikai un muitas un nodokļu pārvaldes iestādēm. Programmas vispārējais mērķis ir atbalstīt muitas savienības darbību un stiprināt iekšējo tirgu, uzlabojot nodokļu sistēmu darbību, šī mērķa sasniegšanai īstenojot iesaistīto valstu, to muitas un nodokļu pārvaldes iestāžu, to ierēdņu un ārējo ekspertu sadarbību. Lai sniegtu pienācīgu atbildi uz nākotnes izaicinājumiem muitas un nodokļu jomā Savienībā, programmai noteikti šādi konkrēti mērķi: 8. atbalstīt Savienības tiesību aktu sagatavošanu, saskaņotu piemērošanu un efektīvu īstenošanu muitas un nodokļu jomā; 9. sekmēt muitas un nodokļu pārvaldes iestāžu efektīvu darbību, uzlabojot to administratīvo jaudu un samazinot administratīvo slogu; 10. novērst krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un veicināt konkurētspēju, drošumu un drošību, veicinot sadarbību ar starptautiskām organizācijām, citām valsts iestādēm, trešām valstīm, komersantiem un to organizācijām; 11. stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, veicinot tirdzniecību un samazinot izmaksas atbilstības nodrošināšanai; 12. aizsargāt Eiropas Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomiskās intereses, apkarojot krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; 13. (muitas nozarei) atbalstīt muitu un aizsargāt iedzīvotājus un ekonomiku drošuma un drošības jomā, kā arī aizsargāt vidi. Ir pievienoti darbības mērķi, kuru uzmanība koncentrēta uz programmas sasniedzamajiem rezultātiem un kuri pieejami regulas 1. pielikumā. II nodaļa. Atbalstāmās darbības Darbību veidi , kas uzskatāmi par atbalstāmiem programmas finansējuma saņemšanai, ir līdzīgi pašreizējo programmu darbības veidiem, tas ir: - kopīgas darbības zināšanu un labās prakses apmaiņai starp iesaistīto valstu muitas un nodokļu jomas ierēdņiem; - Eiropas informācijas sistēmas[7], kas veicina informācijas apmaiņu un piekļuvi kopīgiem datiem, un visbeidzot; - apmācības ar mērķi vairot muitas un nodokļu jomā strādājošo ierēdņu kompetenci visā Eiropā. Konkrētu kategoriju darbībās ir ieviestas izmaiņas. - Programma FISCUS ietvers dažus jaunus kopīgo darbību rīkus: - vadības grupas (jaunums tikai nodokļu jomā) veiks koordinējošas darbības, un to sastāvā parasti būs visas iesaistītās valstis. Tās atšķiras no projektu grupām, kurās parasti ir ierobežots skaits iesaistīto valstu un kuras darbojas ierobežotu laiku un īsteno kādu iepriekš definētu mērķi ar skaidri noteiktu rezultātu; - ekspertu komandas ir strukturēta sadarbības forma, kurā apvieno speciālas zināšanas un/vai risina konkrētus darbības jautājumus. Tās var būt izveidotas kā pastāvīgas vai nepastāvīgas komandas, un tām iespējams saņemt atbalstu, piemēram, tiešsaistes sadarbības pakalpojumus, administratīvo palīdzību un infrastruktūras un aprīkojuma sistēmas, rīcības realizācijas un veiksmīga iznākuma atbalstīšanai; - darbības valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšanai atbalstīs muitas un nodokļu iestādes, kas saskaras ar īpašām grūtībām, vai nu tas būtu zināšanu trūkums, speciālu zināšanu, organizatoriski vai citi trūkumi, kurus iespējams pārvarēt ar īpaši pielāgotām atbalsta darbībām, kuras sniedz pārējās valstis un/vai Komisijas ierēdņi. - Attiecībā uz Eiropas informācijas sistēmām jaunā programma definē „Savienības elementus”, piemēram, IT aktīvus un pakalpojumus, kuri attiecas uz dažām vai visām dalībvalstīm un kuri pieder Komisijai vai kurus tā iegādājusies. Šie Savienības elementi ir aprakstīti ierosinātā tiesību akta 2. pielikuma 4. punktā. „Valstu elementi” ir visi elementi, kuri nav „Savienības elementi”. Tos izstrādā, ievieš un darbina dalībvalstis, un tādējādi uz tiem attiecas dalībvalstu finansējums un atbildība. Savienības komponenšu pārdefinēšana apskatāma, ņemot vērā IT sistēmu attīstības mainīgo praksi. Šobrīd katra dalībvalsts ir atbildīga par nacionālo sistēmu ieviešanu atbilstoši kopējām specifikācijām, tādējādi katrai sistēmai pastāv 27 izstrādes, 27 tirgotāju saskarnes, 27 attīstības grafiki, 27 ar projektu saistīti vai darbības grūtību kopumi utt. Jo īpaši ņemot vērā finanšu krīzi, Komisija uzskata, ka IT sistēmu izstrāde jāveic efektīvāk, izmantojot lielāku daudzumu centrālo resursu un lielāku dalībvalstu iesaistību kopīgos projektos. Šī vienkāršojuma mērķis ir samazināt vispārējās IT izmaksas un uzlabot datu konsekvenci un noteikumu lietojumu, pakāpeniski virzoties uz kopīgu IT attīstību (zināšanas, dati, IT elementi). Tādējādi tiks iegūtas uzlabotas darba metodes, piemēram, izmantojot uzņēmējdarbības procesu modelēšanu, labākas kvalitātes specifikācijas, un arī tiks iegūta lielāka standartizācija, piemēram, saskaņojot saskarnes tirgotājiem. Jaunā pieeja Savienības elementam ierobežos neviendabīgas attīstības un izvietošanas plānu riskus. Tas arī nodrošinās papildu līdzekļus projekta noslēguma kontrolei, jo kopējie plāni nodrošina to, ka vājākais attīstības ķēdes posms nenosaka visa projekta darbības uzsākšanu. Lai īstenotu palielināto Komisijas atbildību, Komisijas līmenī būs nepieciešams specializētāks atbalsts un personāls. IV nodaļa. Īstenošana Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Gada darba programma kā tāda tiks pieņemta saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 5. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[8]. Vienkāršošana Kā priekšlikums veicināja vienkāršošanu? 14. Saskaņotība ar Finanšu regulu Programmas priekšlikums ir pilnīgi saderīgs ar Finanšu regulu un tās īstenošanas nosacījumiem. Programmas īstenošanas galvenie finanšu instrumenti ir dotācijas un publiskais iepirkums. Programmā iestrādāti Komisijas priekšlikumā ieteiktie vienkāršošanas pasākumi Finanšu regulas pārskatīšanai, jo īpaši vienreizēju maksājumu, vienotu likmju un vienības izmaksu piešķiršana. Ņemot vērā programmas ietvarā maksātās dienas naudas un ceļa izdevumu apstrādes svarīgumu, programma šajā jomā ieviesīs jaunajā Finanšu regulā piedāvātos vienkāršošanas pasākumus. 15. Atbilstība starp programmām „Muita 2013” un „ Fiscalis 2013” Iepriekšējo muitas un Fiscalis programmu pārvaldība bija pilnībā saskaņota, par pamatu ņemot identiskus iepirkuma noteikumus un dotāciju modeļus, kopīgus pārvaldības norādījumus un uz IT balstītas sistēmas. Pārvaldības modelis ietver skaidras un vienkāršas procedūras programmas darbību organizēšanai. Komisijas programmas pārvaldības komandai palīdz programmas pārvaldības komandas dažādās muitas un nodokļu pārvaldes iestādēs, kuras dalībvalstīs darbojas kā koordinatori un pirmais kontaktpunkts attiecīgi muitas vai nodokļu jomas ierēdņiem. Šāds pārvaldības modelis ļauj īsā — ne vairāk kā dažu nedēļu — laikā īstenot darbības, reaģējot uz aktuālām vajadzībām , tajā pašā laikā saglabājot dažādu darbību saskaņotību. Starpposma izvērtējumā[9] dalībvalstis ir izteikušas apmierinātību ar programmas pārvaldības modeli. Ņemot vērā jau pastāvošo ciešo muitas un Fiscalis programmu saistību, kā arī Komisijas vienkāršošanas politiku, 2014.–2020. daudzgadu finanšu shēmas ietvarā ir nolemts ieteikt vienotu programmu FISCUS . 16. Vai programma ņēma vērā ārpakalpojumu izmantošanu? Tika izskatīta iespēja īstenot nākotnes programmu, izmantojot izpildaģentūru . Aģentūru varētu pilnvarot veikt uzdevumus, piemēram, izvēlēties programmas darbības, administratīvi sagatavot un uzraudzīt darbības, pārraudzīt pasākumus, dotācijas un IT sistēmu iepirkumu. Tomēr šāda izpildaģentūra nozīmētu papildu līmeni pārvaldības struktūrā, palielinot koordinēšanas un pārbaudes izmaksas, sarežģījot un pagarinot lēmumu pieņemšanu, jo tiktu papildinātas administratīvās procedūras. Tāpat tam būtu negatīva ietekme uz zinātības līmeni Komisijā un tas palielinātu risku, ka saturs tiktu sadrumstalots administratīvo aspektu ietekmē. Šis risinājums nedotu vēlamos ieguvumus uzņēmējdarbībai, un tāpēc no tā ir jāatsakās. Alternatīvajā scenārijā tika arī izskatīts jautājums par visu attiecīgo IT darbību , izņemot CCN/CSI tīkla un ar to saistīto pakalpojumu, nodošanu valsts pārvaldes iestādēm . Šajā risinājumā pastāv ļoti augsts risks, ka pakāpeniski radīsies vajadzība un iniciatīva veidot centralizētākas pārvaldības struktūras. Ietekme, kas rastos šī risinājuma rezultātā, būtu līdzīga programmas neturpināšanai, tādējādi tiktu apdraudēta muitas un nodokļu pārvaldes iestāžu darbības efektivitāte un lietderība, tiktu apdraudēta muitas savienības vienotība un tādējādi apiešanās ar tirgotājiem un samazinātos spēja novērst un noteikt krāpšanu. Ņemot vērā negatīvo ietekmi uz rezultātiem un rādītājiem, arī no šī scenārija ir jāatsakās. 17. Vai programma izmanto vispārējos IT rīkus administratīvā sloga samazināšanai finansējuma saņēmējiem un līgumslēdzējiem? Programmas „Muita 2013” un „ Fiscalis 2013” jau izmanto rīkus, lai veicinātu dotāciju pārvaldību, izmantojot kopējo pasākumu paziņošanas rīku ( ART ). Priekšlikuma darbības novērtējums Programmas darbība tiks vērtēta, izmantojot darbības, ietekmes un rezultātu rādītāju kopumu, kas tiks saistīti ar programmas vispārīgajiem, konkrētajiem un darbības mērķiem, un veidojot saikni ar Komisijas pārvaldības plānu. Detalizēts ietekmes un darbības rezultātu rādītāju saraksts ir pieejams attiecīgo programmu ietekmes novērtējumos. Komisija ir noteikusi sasniedzamos rezultātus dažiem programmas darbības mērķiem, citi tiks papildināti, izmantojot pašreizējo programmu pasākumus. Visu darbības mērķu sasniedzamos rezultātus Komisija noteiks pirms 2020. gada programmas sākuma un darīs tos zināmus programmas komitejai apstiprināšanai gada darba programmas procedūras ietvarā. Vai programmas priekšlikums ir saderīgs ar vispārējo Komisijas politiku? Programma veicinās stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, stiprinot vienoto tirgu, uzlabojot publiskā sektora ražīgumu, uzturot tehnisko progresu un inovācijas pārvaldes iestādēs un veicinot nodarbinātību. Programma atbalstīs pamatiniciatīvu par digitālo programmu Eiropai[10], pamatiniciatīvu par inovācijas savienību[11], pamatiniciatīvu "Jaunu prasmju un darbvietu programma"[12] un pamatiniciatīvu par rūpniecības politiku globalizācijas laikmetam[13]. Programma atbalstīs arī Aktu par vienoto tirgu[14] un veicinās izaugsmi un inovācijas, īstenojot intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT) pie robežas atbilstoši pašreizējai IĪT stratēģijai[15]. Attiecībā uz Savienības un dalībvalstu finanšu interešu aizsardzību programma atbalstīs nodevu un dažādu maksu un nodokļu iekasēšanu no tirdzniecības un kopīgus pūliņus apkarot krāpšanu. Muitas savienība ir ES tirdzniecības politikas darbības atzars, un tāpēc programma palīdzēs īstenot divpusējos un daudzpusējos tirdzniecības nolīgumus, iekasēt nodevas, piemērot tirdzniecības pasākumus (piemēram, izcelsmes noteikumus), embargo un citus ierobežojumus atbilstoši ES tirdzniecības stratēģijai[16]. Pavisam nesen muitai tika iesaistīta arī vides aizsardzībā (konkrētāk, saistībā ar atkritumu nelegālu eksportu, ķīmijas produktu un ozona slāni noārdošām, vielām, mežu nelegālu apsaimniekošanu un CITES konvenciju. Visbeidzot, muitas rīcība un muitas, policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība dod aizvien lielāku ieguldījumu ES iekšējā drošībā, kā tas atspoguļots iekšējās drošības stratēģijā[17] un Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā[18]. 2011/0341 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA ar ko izveido rīcības programmu muitas un nodokļu nozarei Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (FISCUS) un atceļ Lēmumu Nr. 1482/2007/EK un Lēmumu Nr. 624/2007/EK EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 33. pantu un 114. pantu, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[19], saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, tā kā: 18. Muitas un nodokļu daudzgadu rīcības programmas, kuras ir spēkā līdz 2014. gadam, ir devušas ievērojamu ieguldījumu attiecīgi muitas un nodokļu iestāžu sadarbības veicināšanā un uzlabošanā Savienībā. Tāpēc ir jānodrošina šo programmu turpināšana, izveidojot jaunu programmu šajā pašā jomā. 19. Ņemot vērā sinerģijas starp programmām, ko piemēro līdz 2014. gadam, un atbilstoši Komisijas apņēmībai samazināt programmu skaitu, kā noteikts dokumentā „Budžets stratēģijai „Eiropa 2020””[20], programmas, kas attiecas uz sadarbību muitas un nodokļu jomā, ir jāaizstāj ar vienu programmu. Turklāt kopējas programmas izveide ļauj veikt lielāku vienkāršošanu un nodrošināt saskaņotību, saglabājot iespēju organizēt darbības atsevišķi muitas un nodokļu jomā. 20. Paredzams, ka programmas darbības, t. i., Eiropas informācijas sistēmas, kopīgas darbības muitas un nodokļu jomas ierēdņiem un kopīgas apmācību iniciatīvas, veicinās stratēģijas „Eiropa 2020” — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei[21] īstenošanu. Nodrošinot regulējumu darbībām, kuru mērķis ir padarīt efektīvākas muitas un nodokļu iestādes, stiprināt uzņēmumu konkurētspēju, sekmēt nodarbinātību un veicināt Savienības finanšu un ekonomisko interešu aizsardzību, programma aktīvi stiprinās muitas savienības un iekšējā tirgus darbību. 21. Programmas nodokļu nozare jāveido atbilstoši esošajiem un gaidāmajiem Savienības tiesību aktiem tā, lai ļautu atbalstīt darbības potenciāli jaunajiem Savienības nodokļiem vai tiesību aktiem. Šajā programmā nodokļi ir ne tikai PVN, kā noteikts Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu[22], akcīzes nodokļi alkoholam, kā noteikts Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvā 92/83/EEK par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem[23], tabakas izstrādājumiem, kā noteikts Padomes 2011. gada 21. jūnija Direktīvā 2011/64/ES par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm[24], energoproduktiem un elektroenerģijai, kā noteikts Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvā 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai[25], bet arī citi nodokļi, kas ietilpst Savienības nodokļu tiesību aktu darbības jomā Padomes 2010. gada 16. marta Direktīvas 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem[26] izpratnē. 22. Lai atbalstītu trešo valstu pievienošanās un apvienošanās procesu, dalība programmā ir iespējama pievienošanās valstīm un kandidātvalstīm, kā arī potenciālajām kandidātvalstīm un Eiropas kaimiņattiecību politikas[27] partnervalstīm, ja tiek izpildīti konkrēti nosacījumi. Turklāt, ņemot vērā aizvien pieaugošo pasaules ekonomikas savstarpējo saderību, ir lietderīgi nodrošināt iespēju konkrētās darbībās iesaistīt arī ārējos ekspertus, piemēram, trešo valstu ierēdņus, starptautisku organizāciju pārstāvjus vai komersantus. 23. Ņemot vērā problēmas un izaicinājumus, kuri paredzami nākamajā desmitgadē, iepriekšējo programmu mērķi, kuri tiek piemēroti līdz 2014. gadam, ir jākoriģē. Ar šo regulu izveidotajai programmai jādarbojas tādās svarīgās jomās kā Savienības tiesību aktu saskaņota īstenošana, Savienības finanšu un ekonomisko interešu aizsardzība, drošības un drošuma aizsardzība un muitas un nodokļu iestāžu administratīvās jaudas palielināšana. Tomēr, ņemot vērā jauno identificēto izaicinājumu problēmu dinamiku, papildu uzsvars ir jāliek uz krāpšanas apkarošanu, administratīvā sloga samazināšanu un tirdzniecības veicināšanu. 24. Ir pierādīts, ka programmās, kuras ir spēkā līdz 2014. gadam, izmantotie rīki ir bijuši piemēroti, un tāpēc tie ir saglabāti. Tomēr, ņemot vērā nepieciešamību pēc rīkiem, kas ļautu īstenot strukturētāku sadarbību, ir pievienoti papildu rīki, piemēram, ekspertu komandas, ko veido Savienības un valstu eksperti kopīgai uzdevumu veikšanai konkrētos domēnos. Turklāt, ņemot vērā jaunākās attīstības tendences, ir atbilstoši nodrošināt iespēju programmas ietvarā izveidot pasākumus, kas veicina administratīvās jaudas stiprināšanu, lai nodrošinātu specializētu palīdzību tām valstīm, kam tā nepieciešama. 25. Eiropas informācijas sistēmām ir svarīga loma muitas un nodokļu sistēmu pastiprināšanai Savienībā, un tādēļ tās arī turpmāk tiks finansētas programmas ietvarā. Turklāt būtu jābūt iespējamam programmā ietvert jaunas ar muitu un nodokļiem saistītas informācijas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Lai uzlabotu muitas un nodokļu pārvaldes iestāžu elastīgumu un efektivitāti, tām jābūt veidotām, balstoties uz kopīgiem attīstības modeļiem un modernu IT arhitektūru. 26. Cilvēku kompetenci veidojoši pasākumi, ko organizē kopēju apmācību veidā, arī ir jāīsteno, izmantojot programmu. Muitas un nodokļu jomas ierēdņiem nepieciešams radīt un uzlabot savas zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai darbotos Savienības vajadzību labā. Programmai jābūt būtiskai cilvēku spējas stiprināšanai efektīvā veidā, īstenojot pastiprinātu apmācību atbalstu muitas un nodokļu jomas ierēdņiem, kā arī komersantiem. Šajā nolūkā pašreizējā Savienības kopējo apmācību pieeja, kuras pamatā galvenokārt bija centrālās e-mācīšanās attīstība, jāattīsta par daudzšķautņainu nodokļu apmācības atbalsta programmu Savienībai. 27. Programmas darbības laiks jānosaka uz septiņiem gadiem, lai tās ilgumu pielāgotu daudzgadu finanšu shēmas ilgumam, kas noteikts Padomes xxx Regulā (ES) Nr. xxx, ar kuru nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[28]. 28. Visam programmas laikam jāparedz finansējums, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts [17.] punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas iestāžu XX/YY/201Z nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos un finanšu pareizu pārvaldību. 29. Atbilstoši Komisijas apņēmībai, kas pausta tās paziņojumā par 2010. gada budžeta pārskatīšanu [29], saskaņot un vienkāršot finansēšanas programmas, resursi jāizmanto kopā ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, ja paredzētās programmas darbības atbilst mērķiem, kas ir kopīgi dažādiem finansēšanas instrumentiem, tomēr novēršot divkāršu finansēšanu. Programmas darbībām jānodrošina Savienības resursu izmantošanas saskaņotība, atbalstot muitas savienības darbību. 30. Pasākumus, kas nepieciešami šīs regulas finanšu īstenošanai, pieņem saskaņā ar Padomes xxx Regulu (EK, Euratom ) Nr. xxx/20xx par Finanšu regulu, kas piemērojama vispārējam Eiropas Kopienu budžetam, un ar Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. xxx/20xx, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. xxx/20xx īstenošanai ( jāpievieno atsauces uz jauno Finanšu regulu un īstenošanas aktu). 31. Savienības finanšu intereses jāaizstāv, izmantojot atbilstošus pasākumus visā izdevumu ciklā, cita starpā īstenojot nelikumību novēršanu, noteikšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepareizi izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un nepieciešamības gadījumā piemērojot sodus. 32. Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[30]. 33. Tā kā veicamo pasākumu mērķus — izveidot daudzgadu programmu nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai iekšējā tirgū un muitas savienības darbības uzlabošanai — dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt, jo tās nevar efektīvi īstenot sadarbību un koordinēšanu, kas nepieciešama programmas īstenošanai, bet, ņemot vērā programmas ietekmi, tos var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. 34. Programmas īstenošanā Komisijai palīdz FISCUS komiteja. Galvenā komitejas kompetence attiecas uz gada darba programmām. 35. Ar šo regula aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Lēmumu Nr. 1482/2007/EK, ar ko izveido Kopienas programmu ( Fiscalis 2013) nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai iekšējā tirgū un ar kuru atceļ Lēmumu Nr. 225/2002/EK[31], un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Lēmumu Nr. 624/2007/EK, ar ko izveido muitas rīcības programmu Kopienā (Muita 2013)[32]. Tāpēc šie lēmumi ir jāatceļ, IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. I nodaļa Vispārīgi noteikumi 1. pants Priekšmets 36. Ar šo tiek izveidota daudzgadu rīcības programma FISCUS (turpmāk „programma”) nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai iekšējā tirgū un muitas savienības darbības uzlabošanai. 37. Programmā ir divas daļas — muitas daļa un nodokļu daļa. 38. Programma ir spēkā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. 2. pantsDefinīcijas Šajā regulā izmantotās definīcijas ir šādas: 39. „muitas vai nodokļu iestādes” ir iestādes, kas atbildīgas par muitas un nodokļu noteikumu piemērošanu; 40. „ārējie eksperti” ir 41. valdības iestāžu pārstāvji, tostarp no valstīm, kas nepiedalās programmā saskaņā ar 3. panta 1. punktu un 3. panta 2. punktu; 42. komersanti un to organizācijas; 43. starptautisku un citu attiecīgu organizāciju pārstāvji; 44. „nodokļi” ir šādi nodokļi: 45. Direktīvā 2006/112/EK noteiktais pievienotās vērtības nodoklis; 46. Direktīvā 92/83/EEK noteiktais akcīzes nodoklis alkoholam; 47. Direktīvā 2011/64/ES noteiktais akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem; 48. Direktīvā 2003/96/EK noteiktie nodokļi energoproduktiem un elektroenerģijai; 49. visi citi nodokļi atbilstoši Direktīvas 2010/24/ES 2. panta 1. punkta a) apakšpunktam. 3. pantsDalība programmā 50. Iesaistītās valstis ir dalībvalstis un 2. punktā minētās valstis, ar nosacījumu, ka konstatējama atbilstība 2. un 3. punktā uzskaitītajiem nosacījumiem. 51. Dalība programmā ir iespējama šādām valstīm: a) pievienošanās valstis, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kas pakļaujas pirmsiestāšanās stratēģijai saskaņā ar galvenajiem principiem, noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz šo valstu piedalīšanos Savienības programmās, kuri noteikti attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos; b) Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstis, ar nosacījumu, ka šīs valstis ir sasniegušas pietiekamu līmeni attiecīgo tiesību aktu un administratīvo metožu tuvināšanā Savienības līmenim. Attiecīgās partnervalstis piedalās programmā saskaņā ar noteikumiem, kas jānosaka ar šīm valstīm, ņemot vērā pamatnolīgumus, kas attiecas uz to piedalīšanos Savienības programmās. 52. Ārējie eksperti var piedalīties programmas organizētajās darbībās, kad vien tas ir lietderīgi 4. un 5. pantā minēto mērķu sasniegšanai. Šos ekspertus izvēlas, ņemot vērā viņu prasmes, pieredzi un zināšanas, kas atbilst konkrētajām darbībām. 4. pants Vispārīgais mērķis Programmas vispārīgais mērķis ir atbalstīt muitas savienības darbību un stiprināt iekšējo tirgu, uzlabojot nodokļu sistēmu darbību, šī mērķa sasniegšanai īstenojot iesaistīto valstu, to muitas un nodokļu iestāžu, to ierēdņu un ārējo ekspertu sadarbību. Šo mērķi cita starpā vērtēs, izmantojot šādu rādītāju: programmas ieinteresēto personu uzskatu maiņa par programmas devumu muitas savienības darbībā un iekšējā tirgus stiprināšanā. 5. pantsKonkrētie mērķi 53. Programmas konkrētie mērķi ir šādi: 54. atbalstīt Savienības tiesību aktu sagatavošanu, saskaņotu piemērošanu un efektīvu īstenošanu muitas un nodokļu jomā; 55. sekmēt muitas un nodokļu iestāžu efektīvu darbību, uzlabojot to administratīvo jaudu un samazinot administratīvo slogu; 56. novērst krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un veicināt konkurētspēju, drošumu un drošību, veicinot sadarbību ar starptautiskām organizācijām, citām valsts iestādēm, trešām valstīm, komersantiem un to organizācijām; 57. stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, veicinot tirdzniecību un samazinot izmaksas atbilstības nodrošināšanai; 58. aizsargāt Eiropas Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomiskās intereses, apkarojot krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; 59. muitas nozarei: atbalstīt muitu un aizsargāt iedzīvotājus un ekonomiku drošuma un drošības jomā, kā arī aizsargāt vidi. 60. Katru iepriekš minēto konkrēto mērķi novērtē, izmantojot rādītāju, kura pamatā ir programmas ieinteresēto personu uzskati par programmas devumu konkrēto mērķu īstenošanā. II nodaļa Atbalstāmās darbības 6. pants Atbalstāmās darbības Saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 13. pantā minētajā gada darba programmā, programma sniedz finansiālu atbalstu šādiem darbības veidiem: 61. kopīgas darbības operatīvai sadarbībai un koordinēšanai: 62. semināri un darbsemināri; 63. vadības grupas to kompetencē esošu darbību vadīšanai un koordinēšanai; 64. projektu grupas, ko veido ierobežots skaits valstu; tās darbojas ierobežotu laiku, lai sasniegtu kādu iepriekš definētu mērķi ar skaidri noteiktu rezultātu; 65. darba vizītes, ko organizē iesaistītās valstis vai trešā valsts, lai ļautu tās ierēdņiem iegūt vai uzlabot savu kompetenci vai zināšanas attiecīgi muitas vai nodokļu jautājumos; darba vizītēm, ko organizē trešās valstis, programmas attiecināmās izmaksas ir tikai ceļa izdevumi un dienas nauda (uzturēšanās un dienas nauda); 66. ekspertu komandas, kuras ir strukturēta sadarbības forma, ir izveidotas kā pastāvīgas vai nepastāvīgas komandas, kurās apkopo speciālas zināšanas uzdevumu veikšanai konkrētos domēnos vai operatīvu darbību veikšanai, iespējams, saņemot tiešsaistes sadarbības, administratīvās palīdzības un infrastruktūras un aprīkojuma sistēmu atbalsta pakalpojumus; 67. valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšana un atbalstošās darbības; 68. pētījumi; 69. komunikācijas projekti; 70. citi pasākumi 4. un 5. pantā izklāstīto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanas atbalstam; 71. konkrētas kopīgas darbības muitas nozarē, tostarp: uzraudzības pasākumi, ko īsteno Komisijas un iesaistīto valstu ierēdņu kopīgās komandas, lai analizētu muitas prakses, noteiktu grūtības īstenošanas noteikumos un, nepieciešamības gadījumā, izteiktu ieteikumus savienības noteikumu un darba metožu pieņemšanai; 72. konkrētas kopīgas darbības nodokļu nozarē, tostarp: daudzpusējas kontroles, ko organizē divas vai vairākas iesaistītās valstis, tostarp vismaz viena dalībvalsts, lai veiktu koordinētu vienas vai vairāku saistītu ar nodokli apliekamu personu maksājamo nodokļu kontroli; 73. II pielikuma 4. punktā izklāstīto sistēmu Savienības komponenšu IT kapacitātes stiprināšana, tas ir, izstrāde, uzturēšana, darbība un kvalitātes kontrole: 74. Eiropas informācijas sistēmas, kā noteikts II pielikuma 1., 2. un 3. punktā un 75. jaunas Eiropas informācijas sistēmas, kas izveidotas atbilstīgi Savienības tiesību aktiem; 76. cilvēku kompetences veidošana: kopīgas apmācību darbības, lai atbalstītu nepieciešamās profesionālās prasmes un zināšanas attiecībā uz muitu un nodokļiem. 7. pantsĪpaši īstenošanas nosacījumi kopīgām darbībām 77. Iesaistītās valstis nodrošina, ka dalībai kopīgās darbībās tiek izvirzīti ierēdņi ar atbilstošu profilu un kvalifikāciju. 78. Iesaistītās valstis veic visus nepieciešamos pasākumus kopīgo darbību īstenošanai, jo īpaši, uzlabojot informētību to muitas vai nodokļu iestādēs par šīm darbībām un nodrošinot optimālu to radīto rezultātu izmantošanu. 8. pants Īpaši īstenošanas nosacījumi Eiropas informācijas sistēmām 79. Komisija un iesaistītās valstis nodrošina II pielikuma 1., 2. un 3. punktā minēto Eiropas informācijas sistēmu izstrādi, darbību un pienācīgu uzturēšanu. 80. Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm koordinē šo II pielikuma 1., 2. un 3. punktā minēto sistēmu Savienības un ārpussavienības elementu un infrastruktūras izveides un darbības aspektus, lai nodrošinātu to darbību, savstarpēju saderību un pastāvīgus uzlabojumus. 9. pants Īpaši īstenošanas nosacījumi kopējām apmācībām 81. Iesaistītās valstis savās valstu apmācības programmās integrē kopīgi izstrādāto apmācību saturu, tostarp e-apmācības moduli, apmācību programmas un standartus, par kuriem panākta kopīga vienošanās. 82. Iesaistītās valstis nodrošina saviem ierēdņiem sākotnējas un turpmākas apmācības, kas vajadzīgas, lai iegūtu vispārējas profesionālās prasmes un zināšanas saskaņā ar apmācību programmām. 83. Iesaistītās valstis atbalsta valodu mācības, kas šiem ierēdņiem vajadzīgas, lai sasniegtu pietiekamu valodu zināšanu līmeni dalībai programmā. III nodaļa Finanšu shēma 10. pantsFinanšu shēma 84. Finansējums programmas īstenošanai ir EUR 777 600 000 (pašreizējās cenās). 85. No programmas finansējuma piešķīruma var segt arī izdevumus, kas attiecas uz sagatavošanas pasākumiem, pārraudzību, kontroli, revīziju un izvērtēšanu, kas nepieciešami programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informēšanas un komunikācijas darbībām, tostarp Eiropas Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes ir saistītas ar šīs regulas vispārīgo mērķi, izdevumus, kas saistīti ar IT tīkliem, kuros uzsvars likts uz informācijas apstrādi un apmaiņu, kā arī visus citus tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumus, kādi rodas Komisijai programmas pārvaldīšanas laikā. 11. pants Intervences veidi 86. Komisija programmu īsteno saskaņā ar Finanšu regulu. 87. Savienības finansiāls atbalsts saskaņā ar 6. pantā izklāstītajām darbībām tiek īstenots kā: 88. dotācijas; 89. publiskā iepirkuma līgumi; 90. regulas 3. panta 3. punktā minēto ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšana. 91. Līdzfinansējuma likme dotācijām ir līdz 100 % no attaisnotajiem izdevumiem, ja tie ir ceļa un uzturēšanās izdevumi, izdevumi, kas saistīti ar pasākumu organizēšanu, un dienas naudas. Likmi piemēro visām atbalstāmajām darbībām, bet to nepiemēro ekspertu komandām. Ja šīm darbībām nepieciešama dotāciju piešķiršana, šai atbalstāmo darbību kategorijai piemērojamo līdzfinansēšanas likmi nosaka gada darba programmās. 12. pants Savienības finanšu interešu aizsardzība 92. Komisija veic atbilstošus pasākumus, nodrošinot, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, tiek aizsargātas Eiropas Savienības finanšu intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklātas nelikumības, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas, kā arī vajadzības gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus. 93. Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības veikt revīziju, izmantojot dokumentus un veicot pārbaudes un apskates uz vietas, attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, līgumslēdzējiem un apakšlīgumu slēdzējiem, kas ir saņēmuši Savienības finansējumu. 94. Lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Eiropas Savienības finanšu intereses saistībā ar dotāciju līgumu vai lēmumu par dotāciju piešķiršanu vai līgumu attiecībā uz Savienības finansējumu, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvarots veikt pārbaudes uz vietas un apskates pie komersantiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums atbilstoši kārtībai, kāda noteikta Padomes 1996. gada 11. novembra Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienas finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām[33]. 95. Neskarot 1., 2. un 3. punktu, pamatnolīgumi, Asociācijas padomes lēmumi vai līdzīgi nolīgumi ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, dotāciju līgumi un lēmumi par dotāciju piešķiršanu un līgumi, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, Komisijai, Revīzijas palātai un OLAF paredz tiesības veikt šādas revīzijas, pārbaudes uz vietas un apskates. IV nodaļa Īstenošanas pilnvaras 13. pants Darba programma 96. Komisija īsteno programmu, pieņemot gada darba programmu katrai programmas nozarei, tostarp nosakot programmas prioritātes, budžeta sadalījumu un vērtēšanas kritērijus dotāciju piešķiršanai darbībām. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru un Finanšu regulu. 97. Sagatavojot gada darba programmu muitas nozarei, Komisija ņem vērā kopējo nostāju attiecībā uz muitas politiku, kuru nepārtraukti pielāgo Komisijas un dalībvalstu partnerattiecību attīstībai muitas politikas grupā, kuras sastāvā ir Komisijas un dalībvalstu muitas pārvaldes iestāžu vadītāji vai to pārstāvji. Komisija regulāri informē muitas politikas grupu par pasākumiem, kas attiecas uz programmas īstenošanu saistībā ar muitas nozari. 14. pants Komitejas procedūra 98. Komisijai palīdz programmas FISCUS komiteja. Komiteja var tikties divos atsevišķos sastāvos, viena daļa — tie, kas strādā ar jautājumiem, kas skar muitas jautājumiem, un otra — tie, kas strādā ar nodokļu jautājumiem. Komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. 99. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. V NODAļA UZRAUDZīBA UN NOVēRTēšANA 15. pants Programmas darbību uzraudzība 100. Sadarbojoties ar iesaistītajām valstīm, Komisija uzrauga programmu un tās darbības, lai uzraudzītu darbību īstenošanu. 101. Programmas ietekmes novērtēšanai cita starpā izmanto 5. panta 2. punktā noteikto galveno darbības rādītāju kopumu. Tos novērtē, izmantojot iepriekš definētus atsauces rādītājus, kas atspoguļo situāciju pirms programmas īstenošanas. 16. pants Novērtēšana 102. Komisija nodrošina programmas starpposma un noslēguma novērtēšanu, uzmanību vēršot uz atbilstīgajiem novērtējuma jautājumiem un tā, lai novērtējumu varētu izmantot lēmumu pieņemšanas procesā. Rezultātus iestrādā lēmumos par iespējamiem nākamo programmu atjauninājumiem, grozījumiem vai apturēšanu. Šos novērtējumus veic neatkarīgs ārējs vērtētājs. 103. Komisija sagatavo starpposma novērtēšanas ziņojumu par programmas darbību mērķu sasniegšanu, resursu izmantošanas efektivitāti un programmas pievienoto vērtību Eiropai ne vēlāk kā 2018. gada vidū. Turklāt ziņojumā ietver informāciju par vienkāršošanu, turpmāku programmas mērķu būtiskumu, kā arī programmas devumu Savienības prioritāšu labā, īstenojot gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. 104. Ne vēlāk kā līdzz 2021. gada beigām Komisija sagatavo noslēguma novērtēšanas ziņojumu par programmas ilgtermiņa ietekmi un ilgtspēju. 105. Iesaistītās valstis pēc Komisijas pieprasījuma iesniedz visus datus un informāciju, kas nepieciešama Komisijas starpposma un noslēguma novērtēšanas ziņojumu sagatavošanai. VI NODAļA NOBEIGUMA NOTEIKUMI 17. pants Atcelšana Lēmumu Nr. 1482/2007/EK un Lēmumu Nr. 624/2007/EK atceļ no 2014. gada 1. janvāra. Tomēr minētie lēmumi turpina reglamentēt finanšu saistības, kas attiecas uz pasākumiem, kuri veikti saskaņā ar minētajiem lēmumiem, līdz to izpildīšanai. 18. pantsStāšanās spēkā Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2014. gada 1. janvāra. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs PIELIKUMS I. Programmas darbības mērķi Darbības mērķi šīs regulas 5. pantā noteiktā viena vai vairāku konkrēto mērķu īstenošanai un uzraudzībai ir šādi: 106. izstrādāt pasākumus, kas vairo kopējo izpratni par Savienības tiesību aktiem muitas un nodokļu jomā un to īstenošanu; 107. atbalstīt un veicināt kopīgas muitas un nodokļu darbības; 108. izstrādāt un uzturēt Eiropas informācijas sistēmas muitas un nodokļu jomā; 109. pastiprināt muitas un nodokļu jomas ierēdņu un ārējo ekspertu prasmes un zināšanas muitas un nodokļu jomā; 110. atbalstīt e-pārvaldības izveidi muitas un nodokļu iestādēm un ārējām ieinteresētajām personām; 111. izveidot pasākumus attiecībā uz muitu un nodokļiem, iesaistot trešās valstis un ārējos ekspertus; 112. atbalstīt labāko prakšu noteikšanu un apmaiņu ar tām; 113. izveidot ekspertu komandas konkrētu kopīgu darbības uzdevumu veikšanai. II. Eiropas informācijas sistēmas un to Savienības elementi Minēts 6. panta d) punktā. 114. Kopējās Eiropas informācijas sistēmas ir šādas: 115. kopējais sakaru tīkls/ kopējā sistēmu saskarne ( CCN / CSI ), CCN mail3 , CSI tilts, http tilts, CCN LDAP un saistītie rīki, CCN tīmekļa portāls, CCN uzraudzība; 116. atbalsta sistēmas, konkrēti — lietojumkonfigurācijas rīks CNN , rīks automātiskas piegādes pārvaldībai ( TASMAN ), pasākumu paziņošanas rīks ( ART2 ), Taxud tiešsaistes projektu elektroniskā pārvaldība ( TEMPO ), pakalpojumu pārvaldības rīks ( SMT ), lietotāju pārvaldības sistēma (UM), BPM sistēma, pieejamības infopanelis un AvDB , IT pakalpojumu pārvaldības portāls, direktorijs un lietotāju piekļuves pārvaldība; 117. muitas un nodokļu programmas informācijas un sakaru telpa ( PICS ). 118. Eiropas informācijas sistēmas muitas nozarē ir šādas: 119. muitas pārvadājumu sistēmas, jo īpaši (jaunā) datorizētā tranzīta sistēma (( N)CTS ), NCTS TIR Krievijai, eksporta kontroles sistēma (EKS) un importa kontroles sistēma (IKS); šīs sistēmas atbalsta šādas lietojumprogrammas/elementus: sistēma datu apmaiņai ar trešām valstīm ( SPEED tilts), SPEED Edifact Converter Node (SPEED-ECN ), standarta SPEED testa lietojumprogramma ( SSTA ), standarta tranzīta testa lietojumprogramma ( STTA ), tranzīta testa lietojumprogramma ( TTA ), centrālie pakalpojumu/atsauces dati ( CSRD ), centrālā pakalpojumu/pārvaldības informācijas sistēma ( CS/MIS ); 120. Kopienas riska pārvaldības sistēma ( CRMS ), kas aptver riska informācijas formas ( RIF ) un kopējo profilu CPCA funkcionālos domēnus; 121. komersantu sistēma ( EOS) , kurā ietverta komersantu reģistrācija un identifikācija ( EORI ), atzītie komersanti (AK), regulārie kravas pārvadājumu pakalpojumi ( RSS ) un savstarpējā atzīšana ar partnervalstu funkcionālajiem domēniem. Šīs sistēmas atbalsta elements ir vispārējais tīkla dienests ( Generic Web Service ); 122. tarifu sistēma ( TARIC3 ), kas ir atsauces datu sistēma citām lietojumprogrammām, piemēram, kvotu pārvaldības sistēmai ( QUOTA2 ), uzraudzības pārvaldības un monitoringa sistēma (SURV2), Eiropas saistošā tarifa informācijas sistēma ( EBTI3 ), Eiropas Ķīmisko vielu saraksts muitas vajadzībām ( ECICS2 ). Kombinētā nomenklatūra (KN) un informācijas sistēma par atliktajiem nodokļu maksājumiem ( Suspensions ) apstrādā juridisko informāciju ar tiešu saikni uz tarifu sistēmu; 123. lietojumprogrammas kontroles nolūkos, jo īpaši zīmogu un veidlapu paraugu datubāze ( SMS ) un pārstrādes procedūru informācijas sistēma ( ISPP ); 124. viltošanas un pirātisma apkarošanas sistēma ( COPIS ); 125. Datu izplatīšanas sistēma ( DDS2 ), ar ko pārvalda visu informāciju, kas ir publiski pieejama, izmantojot internetu. 126. Eiropas informācijas sistēmas nodokļu nozarē ir šādas: 127. ar PVN saistītās sistēmas, jo īpaši PVN informācijas apmaiņas sistēma ( VIES ) un PVN kompensācijas, tostarp VIES sākotnējā piemērošana, VIES uzraudzības rīks, nodokļu statistikas sistēma, VIES-tiešsaistē, VIES-tiešsaistē konfigurācijas rīks, VIES un PVN kompensācijas testa rīki, PVN skaitļu algoritmi, PVN apmaiņas e-veidlapas, PVN e-pakalpojumiem ( VoeS) , VoeS testa rīks, PVN e-veidlapu testa rīks; 128. ar piedziņu saistītas sistēmas, it īpaši e-veidlapas prasījumu atgūšanai, e-veidlapas vienotam instrumentam likuma izpildei ( UIPE ) un vienotam paziņojumu veidam ( UNF ); 129. ar tiešajiem nodokļiem saistītas sistēmas, jo īpaši uzkrājumu nodokļu sistēma, uzkrājumu nodokļu testa rīks, e-veidlapas tiešajiem nodokļiem, nodokļu identifikācijas numura TIN -tiešsaistē, Direktīvas 2011/16/ES 8. pantā minētās informācijas apmaiņas un ar to saistītie testa rīki; 130. citas ar nodokļiem saistītas sistēmas, jo īpaši nodokļi Eiropas datubāzē ( TEDB ), CNN/Mail ESAO valstīm; 131. akcīzes preču sistēmas, jo īpaši sistēma akcīzes datu apmaiņai ( SEED ), akcīzes preču aprites un kontroles sistēma ( EMCS ), MVS e-veidlapas, testa lietojumprogramma ( TA ); 132. citas centrālās sistēmas, jo īpaši dalībvalstu paziņojumu un informācijas lietojumprogramma ( MSCIA ), pašapkalpošanās testēšanas sistēma ( SSTS ), ar nodokļiem saistīta statistikas sistēma, centrālais pieteikums tīmekļa veidlapām, centrālo pakalpojumu/ pārvaldes informācijas sistēma akcīzes precēm ( CS/MISE ). 133. Eiropas informācijas sistēmas Savienības elementi ir: 134. IT aktīvi, piemēram, 6. panta 4. punktā noteikto sistēmu tehniskais nodrošinājums, programmnodrošinājums un tīkla savienojumi, tostarp ar tiem saistīto datu infrastruktūra; 135. IT pakalpojumi, kas nepieciešami 6. panta 4. punktā minēto sistēmu izstrādes, uzturēšanas, atjaunināšanas un darbības atbalstam; 136. jebkurš cits elements, kuru efektivitātes, drošības un racionalizācijas nolūkā Komisija nosaka par kopīgu iesaistītajām valstīm. TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums 1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība 1.4. Mērķi 1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 1.6. Ilgums un finansiālā ietekme 1.7. Paredzētie pārvaldības veidi PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi 2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma 2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums 3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām 3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu 3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā 3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido rīcības programmu muitas un nodokļu nozarei Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ( FISCUS ) un atceļ Lēmumu Nr. 1482/2007/EK un Lēmumu Nr. 624/2007/EK. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[34] 1404 Muitas politika 1405 Nodokļu politika Priekšlikuma/iniciatīvas būtība ( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību ( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/ sagatavošanas darbību[35] X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu ( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā Mērķi Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu Ieteiktā programma FISCUS veicinās „Eiropa 2020” — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei[36] īstenošanu, 1) stiprinot vienotā tirgus darbību, 2) nodrošinot regulējumu atbalsta darbībām, kas uzlabo publiskā sektora ražīgumu, un 3) veicinot tehnisko progresu un inovācijas valstu un Eiropas muitas un nodokļu pārvaldes iestādēs. Nodokļu daļa Programma jo īpaši atbalstīs pamatiniciatīvu par digitālo programmu Eiropai[37], pamatiniciatīvu par inovācijas savienību[38] un pamatiniciatīvu par rūpniecības politiku globalizācijas laikmetam[39]. Tā atbalstīs valstu nodokļu pārvaldes iestādes, lai tās kļūtu pilntiesīgas nodokļu e-pārvaldes un dotu vienādu ieguldījumu administratīvā sloga samazināšanā nodokļu maksātājiem, padarot Savienības nodokļu tiesību aktu piemērošanu gudrāku. Programma atbalstīs arī Aktu par vienoto tirgu [40], jo īpaši dažas galvenās nodokļu politikas jomas, kas uzsvērtas šajā tiesību aktā, un tās, kas attiecas uz sloga samazināšanu nodokļu maksātājiem. Kad tiks pieņemtas gaidāmās politikas iniciatīvas, kuras programma atbalstīs un palīdzēs īstenot, piemēram, ieteiktā enerģijas nodokļa direktīva, jaunā PVN stratēģija un kopējā konsolidētā korporatīvā nodokļa bāze uzņēmumiem, un tās, uz ko attiecas pārrobežu nodokļu šķēršļu novēršana iedzīvotājiem, tās būs ievērojams ieguldījums Akta par vienoto tirgu mērķu sasniegšanā. Muitas daļa Muitas savienība ir iekšējā tirgus pamatā. Preču iekšējais tirgus bez robežām attiecībā uz precēm, kuru izcelsmes valstis ir trešās valstis, pieprasa, lai, ievedot Savienībā vai laižot brīvā apgrozībā, tās atbilstu formalitātēm un citām prasībām, pēc tam tās var brīvi pārvietot ES robežās. Muita atbalsta godīgu, konkurētspējīgu iekšējā tirgus nosacījumu attīstību, piemērojot vienotus noteikumus un regulējumu. Tā atbalsta izaugsmi un inovācijas iekšējā tirgū, piemēram, īstenojot intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT) pie robežas (skatīt arī Eiropas mēroga plānu cīņai pret viltošanu un pirātismu [41] un jauno IĪT stratēģiju vienotajā tirgū , ko nesen pieņēmusi Komisija). Atsauksmes uz neseno sabiedrisko apspriešanu[42] par iekšējā tirgus nākotni atspoguļo ražošanas apvienību lielās cerības attiecībā uz turpmāku ES rīcību krāpšanas un pirātisma apkarošanas jomā. Kā apstiprina statistika par muitas darbībām attiecībā uz IĪT[43], muitai ir fundamentāla loma IĪT efektivitātes nostiprināšanā. Turklāt programma atbalstīs daudzus un dažādus politikas pasākumus muitas savienības regulējumā. Piemēram, ES un dalībvalstu finanšu interešu aizsardzība, iekasējot nodevas un dažādas maksas un nodokļus no tirdzniecības un sadarbojoties krāpšanas apkarošanā. 2010. gadā apmēram 12,3 % (EUR 15,7 miljardi) no ES budžeta atbilda tradicionālajiem pašu resursiem[44].Muitas savienība ir ES tirdzniecības politikas darbības atzars, ar kuru īsteno divpusējos un daudzpusējos tirdzniecības nolīgumus, iekasē nodevas, piemēro tirdzniecības pasākumus (piemēram, izcelsmes noteikumus), embargo un citus ierobežojumus. 2010. gada novembrī publicētais paziņojums Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises — Tirdzniecības politika kā stratēģijas „Eiropa 2020” galvenā sastāvdaļa [45] izceļ muitas starptautiskās sadarbības nozīmi saskaņā ar divpusējiem līgumiem un Pasaules Muitas organizācijā. Paziņojumā uzsvērts, ka efektīvas muitas procedūras samazina izmaksas atbilstības nodrošināšanai, atvieglina likumīgu tirdzniecību un palīdz novērst arvien pieaugošos drošības un drošuma riskus un IĪT pārkāpumus. Muitas savienības loma ES iekšējās drošības veicināšanā ir kļuvusi aizvien svarīgāka, un tā turpinās palielināties, kā parādīts iekšējās drošības stratēģijas rīcības plānā[46] un Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā [47]. Turklāt muitas rīcība un muitas, policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība sekmē globālos drošības mērķus, piemēram, cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, organizētu pārrobežu noziedzību un terorismu. Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības Attiecīgās ABB darbības ir muitas politika (1404) un nodokļu politika (1405). Programmas konkrētie mērķi būs šādi: 137. atbalstīt Savienības tiesību aktu sagatavošanu, saskaņotu piemērošanu un efektīvu īstenošanu muitas un nodokļu jomā; 138. sekmēt muitas un nodokļu iestāžu efektīvu darbību, uzlabojot to administratīvo jaudu un samazinot administratīvo slogu; 139. novērst krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un veicināt konkurētspēju, drošumu un drošību, veicinot sadarbību ar starptautiskām organizācijām, citām valsts iestādēm, trešām valstīm, komersantiem un to organizācijām; 140. stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, veicinot tirdzniecību un samazinot izmaksas atbilstības nodrošināšanai; 141. aizsargāt Eiropas Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomiskās intereses, apkarojot krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; 142. atbalstīt muitu un aizsargāt iedzīvotājus un ekonomiku drošuma un drošības jomā, kā arī aizsargāt vidi. Paredzamie rezultāti un ietekme Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām No muitas viedokļa dalībvalstis, uzticot pilnvaras ES — muitas savienība ir ekskluzīva ES kompetence —, ipso facto piekrita, ka darbības muitas jomā var labāk īstenot ES līmenī . Tomēr ES tiesiskais regulējums pats par sevi nenodrošina pienācīgu muitas savienības darbību. Lai nodrošinātu ES muitas tiesību aktu konverģenci un saskaņotu piemērošanu, saskaņā ar muitas programmu ir nepieciešami papildu atbalsta pasākumi, lai attiecībā uz tirgotājiem, krāpšanas novēršanu un tiesiskām saistībām pieeja būtu vienāda. Turklāt daudzas darbības muitas jomā ir pārrobežu darbības, kurās iesaistītas un kuras ietekmē visas 27 dalībvalstis , un tādēļ atsevišķās dalībvalstis tās nevar efektīvi īstenot. ES rīcība ir nepieciešama, lai uzsvērtu muitas darba Eiropas dimensiju, lai izvairītos no iekšējā tirgus kropļojumiem un atbalstītu efektīvu ES robežu aizsardzību. Solidaritāte un kopīga atbildība ir muitas savienības finansēšanas pamatprincipi. Situācijas, kurās nepieciešamība veikt efektīvus pasākumus pārsniedz konkrētās dalībvalsts spēju nodrošināt šos pasākumus, ir kaitējošas savienībai kopumā. ES intervence ir nepieciešama ES publiskā labuma saglabāšanai, ja ES „pieprasījumu” (piemēram, attiecībā uz drošību) nevar atbilstīgi apmierināt ar noteiktas dalībvalsts „piedāvājumu”. Šādos gadījumos ES darbība izpaužas kā kopīgs finansējums tehniskās kapacitātes stiprināšanai, lai īstenotu efektīvas kontroles „pieprasījumu”, neskatoties uz konkrēto dalībvalstu ierobežoto „piedāvājumu”. Ieteiktās programmas mērķis ir uzlabot sadarbību starp nodokļu pārvaldes iestādēm, izveidot mehānismus un nodrošināt līdzekļus šādas sadarbības uzlabošanai, kā arī nepieciešamo finansējumu šo mērķu sasniegšanai. Pēc tam, kad Komisija būs īstenojusi programmu, valstu nodokļu sistēmas nebūs vēl vairāk saskaņotas, bet programmas ietekmē būs iespējams samazināt negatīvo ietekmi saistībā ar 27 dažādu nodokļu sistēmu pastāvēšanu, piemēram, novērst krāpšanu, konkurences kropļojumu, administratīvo slogu pārvaldes iestādēm un komersantiem, novērst to, ka tiek meklēta izdevīgākā vieta, kur maksāt nodokļus, utt. Ieteiktais pasākums tāpēc ir iekšējā tirgus atbalsta pasākums, kas ļauj uzlabot dažādo iekšējā tirgū esošo nodokļu sistēmu darbību. Tā kā dalībvalstis ir atbildīgas par valstu nodokļu sistēmu darbības pārvaldību, no priekšlikuma ietekmes novērtējumā identificētajām problēmām ir skaidrs, ka ir nepieciešama vēl lielāka — nekā esošā — administratīvā sadarbība starp nodokļu iestādēm. Sadarbība ES mērogā ļauj nodokļu iestādēm izveidot sinerģijas, izvairīties no funkciju dubultošanas un mainīties labās prakses piemēriem visās jomās, kas saistītas ar nodokļiem, piemēram, uzņēmējdarbības inženierija, IT, starptautiskā sadarbība utt. Pašreizējās programmas „ Fiscalis 2013” atbalsts sadarbībai nodokļu jomā ir izrādījies vērtīgs, un šī pieredze būs ļoti noderīga, reaģējot uz nākotnes izaicinājumiem, jo īpaši novecojušo tehnoloģisko arhitektūru, grūtībām, strādājot kopā operatīvā līmenī, attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem, nevienādiem finanšu līdzekļiem nodokļu iestāžu atbalstam un grūtībām, izveidojot strukturālu sadarbību ar nodokļu iestāžu galvenajām ieinteresētajām personām. Rezultātu un ietekmes rādītāji Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus Programmas aktivitāšu uzraudzība tiks veikta, lai nodrošinātu, ka programmas īstenošanas noteikumi un kārtība tiek piemēroti pienācīgi, un pārbaudītu, vai programma veiksmīgi sasniedz tai paredzētos mērķus. Tiks īstenota uzraudzības kārtība, tostarp: intervences loģika, visaptverošs rādītāju kopums, vērtēšanas metodes, datu vākšanas plāns, skaidrs un strukturēts ziņošanas un uzraudzības process un starpposma un noslēguma novērtējums. Programmas darbība tiks vērtēta, izmantojot darbības, ietekmes un rezultātu rādītāju kopumu, kas tiks saistīti ar programmas vispārīgajiem, konkrētajiem un darbības mērķiem, un veidojot saikni ar Komisijas pārvaldības plānu. Detalizēts ietekmes, rezultātu un darbības rezultātu rādītāju saraksts ir pieejams attiecīgo programmu ietekmes novērtējumos. TAXUD ĢD ir noteicis sasniedzamos rezultātus dažiem programmas darbības mērķiem. Dažiem citiem tas šajā brīdī nav lietderīgi. Šo darbības mērķu sasniedzamos rezultātus TAXUD ĢD noteiks pirms 2020. gada programmas sākuma un darīs tos zināmus programmas komitejai apstiprināšanai gada darba programmas procedūras ietvarā. Vispārīgais mērķis tiks vērtēts kā visu attiecīgo programmas ieinteresēto personu uzskatu maiņa par programmas devumu muitas savienības darbības atbalstam un iekšējā tirgus stiprināšanai, uzlabojot nodokļu sistēmu darbību, un tā nolūks būs stabilizēt vai uzlabot pozitīvā virzienā ieinteresēto personu uzskatus par programmas devumu šī mērķa īstenošanai. Rādītāji, ar kuriem tiks vērtēti konkrētie mērķi , ir norādīti priekšlikuma 5. panta 2. punktā. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības Priekšlikums veicina stratēģijas „Eiropa 2020” un dažādu citu Savienības tiesību aktu īstenošanu, kā noteikts 1.4.1. nodaļā. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība Ir izdevīgāk uzsākt darbības Savienības līmenī, nevis 27 dalībvalstu līmenī, kā sīkāk aprakstīts paskaidrojuma raksta 3.2. nodaļā. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas No ekonomiskā viedokļa rīcība ES līmenī ir daudz iedarbīgāka. Pamats sadarbībai muitas un nodokļu jomā ir augstas drošības sakaru tīkli, kuri darbojas kopš pirmās muitas un nodokļu sadarbības programmas 90. gadu sākumā. Tie savieno valstu muitas un nodokļu pārvaldes iestādes apmēram 5000 savienošanas punktos. Šāds kopējais IT tīkls nodrošina to, ka nolūkā apmainīties ar jebkāda veida informāciju valsts pārvaldes iestādei jāpieslēdzas šai kopējai infrastruktūrai tikai vienreiz. Ja šāda infrastruktūra nebūtu pieejama, dalībvalstīm 26 reizes jāveic pieslēgšanās, lai sazinātos ar katras dalībvalsts iekšējo sistēmu. Citi programmas stūrakmeņi ir pasākumi, kas apvieno attiecīgi muitas vai nodokļu jomas ierēdņus labāko prakšu apmaiņas nolūkā, lai mācītos cits no cita, analizētu problēmu vai, piemēram, sagatavotu vadlīnijas. Ja dalībvalstīm būtu bijis jāmācās citai no citas, izstrādājot pašām savas darbības ārpus programmas ietvara, tās visas būtu izstrādājušas katra savu rīku kopumu un darbības veidus. Aktivitāšu sinerģija būtu zaudēta, un kopējās darbības netiktu sistemātiski īstenotas 27 dalībvalstu līmenī. Daudz efektīvāk ir darboties, ja Komisija ar programmas atbalstu rīkojas kā darbību starpnieks starp iesaistītajām valstīm. Vēl viena svarīga pievienotā vērtība ir netaustāma rakstura. Programma ir bijusi noderīga, radot starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un Komisiju kopīgas intereses sajūtu , veicinot savstarpējo uzticēšanos un radot sadarbības garu muitas un nodokļu jomā. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem Viens no politikas scenārijiem, kas izstrādāts muitas jomā, paredz finansiāli atbalstīt dalībvalstu muitas iestādes, iegādājoties aprīkojumu un stiprinot to tehnisko kapacitāti. Tā vietā, lai šim nolūkam programmas FISCUS ietvarā izstrādātu finanšu shēmu, dalībvalstis šīs vajadzības atbalsta saņemšanai var vērsties citās programmās, tostarp reģionālajos struktūrfondos. Iekšlietu ģenerāldirektorāta programmu „Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību” ( ISEC ) un „Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to un citu ar drošību saistītu risku seku pārvarēšana” ( CIPS) [48] starpposma novērtējumā norādīts, ka programmas „Muita un Fiscalis ” pārvaldības modelis „piedāvā vispievilcīgāko perspektīvu ISEC/CIPS pārvaldībai, jo tā ļauj tieši un elastīgi reaģēt uz darbības nepieciešamību”[49]. Eiropas IT sistēmu pamatā ir CCN/CSI tīkls , kuru informācijas apmaiņai (un uzglabāšanai) par nelikumībām un krāpšanu izmanto arī OLAF. Šajā nolūkā abi ĢD iegūst no apjomradītiem ietaupījumiem. Ilgums un finansiālā ietekme X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva - ( Priekšlikums/iniciatīva spēkā no 1.1.2014. līdz 31.12.2020. - ( Finanšu ietekme 2014.–2023. gadā (no 2021. līdz 2023. gadam — tikai maksājumu apropriācijām). ( Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva - Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG., - pēc kura turpinās normāla darbība Paredzētie pārvaldības veidi[50] X Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība ( Centralizēta netieša pārvaldība , izpildes uzdevumus deleģējot ( izpildaģentūrām; ( Kopienu izveidotām struktūrām[51]; ( valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus; ( personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē. ( Kopīga pārvaldība kopā ar dalībvalstīm ( Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm ( Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt ) Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”. Piezīmes / PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI Uzraudzības un ziņošanas noteikumi Norādīt periodiskumu un nosacījumus Programmas aktivitāšu uzraudzība tiks veikta, lai nodrošinātu, ka programmas īstenošanas noteikumi un kārtība tiek piemēroti pienācīgi. Kopīgu darbību priekšlikumi tiek pastāvīgi uzraudzīti, izmantojot tiešsaistes datubāzi, pasākumu paziņošanas rīku ( ART ), kurš ietver priekšlikumus un to atbilstīgos pasākumus. Tas pats rīks ļauj šīs programmas ietvaros izsniegto dotāciju saņēmējiem, tas ir, dalībvalstu muitas/nodokļu pārvaldes iestādēm, tiešsaistē ziņot par izdevumiem, kas finansēti no dotācijām, lai piedalītos kopīgajās darbībās. Katru gadu dalībvalstīm jāsūta Komisijai finanšu ziņojums, izmantojot pasākumu paziņošanas rīku. Attiecībā uz IT un apmācību kapacitātes stiprināšanas darbībām, kuras tiek finansētas, izmantojot iepirkumu, piemēro standarta ziņošanas un uzraudzības noteikumus. Programma tiks vērtēta divreiz. Starpposma novērtējuma rezultāti būs pieejami ap 2018. gada vidu, bet programmas noslēguma novērtējums — ap 2021. gada beigām. Dalībvalstis kā galvenās programmas atbalsta saņēmējas veiks svarīgu datu apkopošanas daļu, vai nu nodrošinot informāciju atsevišķo rīku līmenī (galvenokārt izmantojot ART ), vai plašākā programmas ietekmes mērogā (vai nu piedaloties uztveres vērtēšanas pasākumos, vai sagatavojot ziņojumus). Līdz šim esošo programmu izvērtēšanā galvenā uzmanība tika pievērsta galvenajām programmā iesaistītajām personām, tas ir, muitas/nodokļu iestādēm un to ekspertiem, kuri ir programmas mērķauditorija. Ņemot vērā nozīmību konsultācijām par programmas ietekmi uz ieinteresētajām personām, kas programmai ir „ārējas” (piemēram, komersanti), un to, kādā mērā šīs personas ir ieguvējas, piemēram, no labākas muitas/nodokļu pārvaldes iestāžu sadarbības, šī netiešās ietekmes dimensija tiks iekļauta turpmākajos programmas novērtējumos. Pārvaldības un kontroles sistēma Apzinātie riski Potenciālie programmas īstenošanas riski ir saistīti ar: - dotāciju līguma, kas parakstīts ar dalībvalstu un kandidātvalstu konsorciju, īstenošanu; Riska līmenis tiek uzskatīts par zemu, jo programmas atbalsta saņēmēji ir iesaistīto valstu valsts pārvaldes iestādes. Iepirkuma līgumu, kas noslēgti programmas ietvarā, īstenošana. Šādi riski var būt, piemēram: - dalībvalstis deklarē izdevumus par darbībām, kas programmā nav apstiprinātas; - dalībvalstis deklarē vienus un tos pašus izdevumus divreiz; - netiek ievēroti iepirkuma noteikumi; - tiek apmaksāti rēķini par neesošu rezultātu. Paredzētās kontroles metodes Piemērotās kontroles stratēģijas galvenie elementi ir šādi: Iepirkuma līgumiem: Piemēro Finanšu regulā definēto publiskā iepirkuma kontroles procedūras. Ikviens valsts iepirkuma līgums tiek noslēgts, ievērojot Komisijas dienestu noteiktu pārbaudes procedūru attiecībā uz maksājumiem, ņemot vērā līgumiskās saistības un pareizu finanšu un vispārīgo pārvaldību. Visos starp Komisiju un saņēmējiem noslēgtajos līgumos ir paredzēti pasākumi krāpšanas apkarošanai (pārbaudes, ziņojumi utt.). Tiek izstrādāti sīki atsauces nosacījumi, un tie veido katra konkrētā līguma pamatu. Pieņemšanas process notiek, strikti ievērojot TAXUD TEMPO metodoloģiju: tiek izskatīti sasniedzamie rezultāti, nepieciešamības gadījumā — koriģēti un visbeidzot pilnībā apstiprināti (vai noraidīti). Nevienu rēķinu nevar apmaksāt, ja tam nav „apstiprinājuma vēstules”. Publiskā iepirkuma tehniskā pārbaude TAXUD ĢD veic sasniedzamo rezultātu kontroli un uzrauga līgumslēdzēju darbību un sniegtos pakalpojumus. Tas regulāri veic arī savu līgumslēdzēju kvalitātes un drošības pārbaudes. Kvalitātes pārbaudē tiek pārbaudīta līgumslēdzēja reālo procesu atbilstība to kvalitātes plānos definētajiem noteikumiem un procedūrām. Drošības pārbaužu uzmanība tiek vērsta uz konkrētiem procesiem, procedūrām un struktūru. Attiecībā uz dotācijām: Programmas atbalsta saņēmēju (muitas pārvaldes iestādes dalībvalstīs un kandidātvalstīs) parakstītajos dotāciju līgumos definē nosacījumus, ko piemēro tādu pasākumu finansēšanai, uz ko attiecas dotācija, tostarp nodaļu par kontroles metodēm. Visas iesaistīto valstu pārvaldes iestādes ir apņēmušās ievērot Komisijas finanšu un administratīvos noteikumus attiecībā uz izdevumiem. Pasākumi, kuru dalību dotāciju saņēmēji var finansēt no dotācijām, ir noteikti tiešsaistes datubāzē ( ART — pasākumu paziņošanas rīks). Dalībvalstis ziņo par saviem tēriņiem tajā pašā datubāzē, kurā ir liels skaits iestrādātu kontroļu kļūdu skaita samazināšanai. Piemēram, dalībvalstis var ziņot tikai par izdevumiem tādām darbībām, uz kurām tās bijušas aicinātas, un to var darīt tikai vienreiz. Papildus kontrolēm, kas ir iestrādātas ziņošanas sistēmā, TAXUD ĢD veic dokumentu paraugu kontroli un pārbaudes uz vietas. Šī kontroles stratēģija ļauj iespējami ierobežot dotāciju saņēmēju administratīvo slogu, un tas notiek proporcionāli piešķirtajam budžetam un saskatāmajiem riskiem. Papildus iepriekš minētajām kontrolēm TAXUD ĢD veic tradicionālo finanšu kontroli: Ex-ante saistību pārbaude Visu saistību TAXUD ĢD pārbaudi veic Cilvēkresursu un finanšu nodaļas vadītājs. Līdz ar to ex-ante pārbaude tiek veikta 100 % piešķirtajām summām. Šī procedūra nodrošina augsta līmeņa pārliecību par darījumu legalitāti un likumību. Ex-ante maksājumu pārbaude Vismaz viens maksājums (no visām izdevumu kategorijām) nedēļā tiek izlases kārtā izvēlēts ex-ante pārbaudei, kuru veic cilvēkresursu un finanšu nodaļas vadītājs. Attiecība uz segumu nav noteikts mērķis, jo šādas pārbaudes mērķis ir pārbaudīt maksājumus „izlases veidā”, lai pārbaudītu, vai visi maksājumi tiek sagatavoti atbilstīgi prasībām. Atlikušie maksājumi katru dienu tiek apstrādāti saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem. Kredītrīkotāju ar pastarpināti deleģētām pilnvarām deklarācijas Visi kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām paraksta deklarāciju, apstiprinot gada pasākumu ziņojumu par konkrēto gadu. Šīs deklarācijas attiecas uz darbībām programmas ietvarā. Kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām deklarē, ka darbības, kas saistītas ar budžeta izpildi, ir veiktas saskaņā ar labas finanšu pārvaldības principiem, ka spēkā esošās pārvaldības un kontroles sistēmas sniedz pietiekamu pārliecību par darījumu legalitāti un likumību, ka ar šīm darbībām saistītie riski ir pienācīgi identificēti, paziņoti un ka ir īstenoti to novēršanas pasākumi. Izveidotās kontroles ļauj TAXUD ĢD būt pietiekami pārliecinātam par izdevumu kvalitāti un likumību un samazināt neatbilstības risku. Novērtējums tiek veikts trešajā līmenī[52] kopīgām darbībām un ceturtajā līmenī[53] publiskā iepirkuma līgumiem. Iepriekšminētie kontroles stratēģijas pasākumi samazina potenciālos riskus praktiski līdz nullei, un tiek kontrolēti visi atbalsta saņēmēji. Citu papildu pasākumu izmantošana turpmākai risku samazināšanai radītu neproporcionāli augstas izmaksas, un tāpēc tie nav paredzēti. TAXUD ĢD uzskata, ka no kontroles viedokļa starp pašreizējo un esošo programmu nav atšķirības, un tāpēc 2020. gada programmai piemēros šo pašu kontroles stratēģiju. Izmaksas, kas saistītas ar iepriekšminētās kontroles stratēģijas īstenošanu, ir noteiktas 2,60 % apmērā no budžeta, un paredzams, ka tās paliks šajā pašā līmenī. Programmas kontroles stratēģija ir uzskatāma par efektīvu neatbilstības riska novēršanai praktiski līdz nullei, un tā ir proporcionāla iespējamiem riskiem. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus Papildus visu reglamentējošo kontroles mehānismu piemērošanai ĢD izstrādās krāpšanas apkarošanas stratēģiju atbilstoši Komisijas jaunajai krāpšanas apkarošanas stratēģijai ( CAF S), kas tika pieņemta 2011. gada 24. jūnijā, lai cita starpā nodrošinātu, ka tās iekšējā kontrole saistībā ar krāpšanas apkarošanu, ir pilnībā atbilstoša CAFS un ka tās krāpšanas riska pārvaldības pieeja ir virzīta uz krāpšanas risku noteikšanu un adekvātu reakciju. Ja nepieciešams, tiks izveidotas tīklošanas grupas un adekvāti IT rīki, kas veltīti krāpšanas gadījumu analizēšanai saistībā ar programmu FISCUS . PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas - Esošās budžeta izdevumu pozīcijas Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija | Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Iemaksas | Daudzums [Apraksts…] | Dif./nedif.[54] | No EBTA[55] valstīm | No kandidātvalstīm[56] | No trešām valstīm | Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē | - No jauna veidojamās budžeta pozīcijas Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija | Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Iemaksas | Daudzums [Apraksts…] | Dif./nedif. | No EBTA valstīm | No kandidātvalstīm | No trešām valstīm | Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē | 1 | 14.04.03 — FISCUS (muita) | Dif. | Nē | Jā | Nē | Nē | 1 | 14.04.04 — FISCUS (nodokļi) | Dif. | Nē | Jā | Nē | Nē | 1 | 14.01.04.05 FISCUS — administratīvās pārvaldības izdevumi | Nedif. | Nē | Nē | Nē | Nē | Paredzamā ietekme uz izdevumiem[57] Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums Ņemot vērā priekšlikuma par finanšu darījumu nodokli (FDN) agrīno stadiju, izmaksas, kas saistītas ar iespējamo Eiropas jaunās IT sistēmas ieviešanu, ja tas būs nepieciešams, īstenojot priekšlikumu par FDN, nav ietvertas programmas FISCUS budžetā. Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija | 1 | Gudra un iekļaujoša izaugsme | Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) Paredzamās cilvēkresursu vajadzības - X Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā: Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata) 2014. gads | 2015. gads | 2016. gads | 2017. gads | 2018. gads | 2019. gads | 2020. gads | ( Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) | 14 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) | 97 | 97 | 97 | 97 | 97 | 97 | 97 | 14 01 01 02 (Delegācijas) | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | 14 01 05 01 (Netiešā pētniecība) | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | ( Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[61] | 14 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) | 26 | 26 | 26 | 26 | 26 | 26 | 26 | 14 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | 10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | Citas budžeta pozīcijas (precizēt) | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | KOPĀ | 123 | 123 | 123 | 123 | 123 | 123 | 123 | 14 ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Veicamo uzdevumu apraksts Ierēdņi un pagaidu darbinieki | Programmas pārvaldības darbības, šaurākā nozīmē[64], un programmas īstenošanas darbības, piemēram, pētījumi, Eiropas IT sistēmu izstrāde, uzturēšana un darbība. | Ārštata darbinieki | Palīdzība programmas īstenošanas darbībās, piemēram, pētījumos, Eiropas IT sistēmu izstrādē, uzturēšanā un darbībā. | Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu - X Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai Trešo personu iemaksas - Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem - X Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus [1] COM(2011) 500 galīgā redakcija, 2011. gada 29. jūnijs, Budžets stratēģijai „Eiropa 2020”. [2] COM(2010) 2020 galīgā redakcija, 2010. gada 3. marts: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. [3] 2010. gadā aptuveni 12,3 % (15,7 miljardus euro) no ES budžeta veidoja tradicionālie pašu resursi. Budžeta ģenerāldirektorāts, Tematisks ziņojums par muitas kontroles stratēģiju dalībvalstīs. Tradicionālo pašu resursu kontrole, 3. lpp. [4] „ Fiscalis 2013” starpposma izvērtējums: http://ec.europa.eu/taxation_customs/resources/documents/common/publications/studies/fiscalis2013_mid_term_report_en.pdf„Muita 2013” starpposma izvērtējums: http://ec.europa.eu/taxation_customs/resources/documents/common/publications/studies/customs2013_mid_term_report_en.pdf [5] DELOITTE, Nākotnes darbības struktūra muitas savienībai un sadarbības modelis nodokļu jomā Eiropā. [6] Fiscalis komitejas 9. sanāksmes 2011. gada 3. maijā protokolsMuitas komitejas 9. sanāksmes 2011. gada 11. aprīlī protokols. [7] Iepriekš tās tika dēvētas par Eiropas IT sistēmām. [8] OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. [9] Izvērtējuma partnerība, programmas „Muita 2013” starpposma izvērtējums, 72.–80. lpp.,RAMBOLL, programmas „ Fiscalis 2013” starpposma izvērtējums, 268.–305. punkts. [10] COM(2010) 245 galīgā redakcija/2, Digitālā programma Eiropai. [11] COM(2010) 546, 2010. gada 6. oktobris, Stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Inovācijas savienība”. [12] COM(2010) 682, 2010. gada 23. novembris, Jaunu prasmju un darbavietu programma. [13] COM(2010) 614, Stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Integrēta rūpniecības politika”. [14] COM(2011) 206 galīgā redakcija. [15] COM(2011) 287, Intelektuālā īpašuma tiesību vienotais tirgus — Radošuma un inovācijas veicināšana, lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi, kvalitatīvas darbavietas un augstas kvalitātes produktus un pakalpojumus Eiropā. [16] COM(2010) 612. Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises: Tirdzniecības politika kā stratēģijas „Eiropa 2020” galvenā sastāvdaļa. [17] COM(2010) 673 galīgā redakcija, 22.11.2010. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei — ES iekšējās drošības stratēģija darbībā — pieci soļi pretim drošākai Eiropai. [18] COM(2010) 171 galīgā redakcija, Brisele, 20.4.2010., Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nodrošināšana Eiropas pilsoņiem — Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plāns. [19] OV C, .. lpp. [20] COM(2011) 500 galīgā redakcija, I daļa. [21] COM(2010) 2020. [22] OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp. [23] OV L 316, 31.10.1992., 21. lpp. [24] OV L 176, 5.7.2011., 24. lpp. [25] OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp. [26] OV L 84, 31.3.2010., 1. lpp. [27] COM(2004) 373. [28] Tiks papildināts . [29] COM(2010) 700. [30] OV L 55, 28.2.2011, 13. lpp. [31] OV L 330, 15.12.2007., 1. lpp. [32] OV L 154, 14.6.2007., 25. lpp. [33] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp. [34] ABM: uz darbību balstīta pārvaldība – ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām. [35] Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) un b) apakšpunktā. [36] COM(2010) 2020 galīgā redakcija, 2010. gada 3. marts: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. [37] COM(2010) 245 galīgā redakcija/2, Digitālā programma Eiropai. [38] COM(2010) 546, 2010. gada 6. oktobris, Stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Inovācijas savienība”. [39] COM(2010) 614, Stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Integrēta rūpniecības politika” [40] COM(2011) 206, galīgā redakcija. [41] Padome pieņēmusi 2008. gadā (2008/C 253/01). [42] SEC(2011) 467 galīgā redakcija, 13.4.2011., Pārskats par paziņojuma „Virzība uz vienotu tirgu” sabiedriskās apspriešanas atsauksmēm. [43] http://ec.europa.eu/taxation_customs/resources/documents/customs/customs_controls/counterfeit_piracy/statistics/statistics_2010.pdf. [44] Budžeta ģenerāldirektorāts. Tematiskais ziņojums par muitas kontroles stratēģiju dalībvalstīs — tradicionālo pašu resursu kontrole, 3. lpp. [45] COM(2010) 612. Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises, 12. lpp. [46] COM(2010) 673 galīgā redakcija, 22.11.2010., Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei — ES iekšējās drošības stratēģija darbībā — pieci soļi pretim drošākai Eiropai. [47] COM(2010) 171 galīgā redakcija, Brisele, 20.4.2010., Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nodrošināšana Eiropas pilsoņiem — Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plāns. [48] COM(2005) 124, 2005. gada 6. aprīlis, 2007.–2013. gada finanšu shēmā paredzētais budžets ir EUR 745 miljoni. [49] Economisti Associati, programmu "Noziedzības novēršana un apkarošana" un "Terora aktu un citu ar drošību saistītu risku profilakse, gatavība tiem un to seku pārvarēšana". Programmas, 2010. gada 2. decembris, 89. lpp. [50] Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html [51] Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā. [52] Trešais kontroles līmenis: kontrole ar atsauci uz pilnīgi neatkarīgu sadarbības informāciju. [53] Ceturtais kontroles līmenis: kontrole ar atsauci uz un ietverot piekļuvi pamatojošiem dokumentiem, kas ir pieejami konkrētā procesa stadijā. [54] Dif. — diferencētas apropriācijas, nedif. — nediferencētas apropriācijas. [55] EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija [56] Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem [57] Izdevumi ir izteikti pašreizējās cenās [58] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība. [59] Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.). [60] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība. [61] CA — līgumdarbinieki, INT — pagaidu darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās, LA — vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti [62] Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām „ BA ” pozīcijām). [63] Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF). [64] Programmas pārvaldībā — tās šaurākajā nozīmē — iesaistīto amatu vietas ir ierobežotas līdz 18.