Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu /* COM/2011/0665 galīgā redakcija - 2011/0302 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Komisija
2011. gada 29. jūnijā pieņēma priekšlikumu par nākamo daudzgadu
finanšu shēmu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam[1] — “Budžets stratēģijai
“Eiropa 2020””. Savā priekšlikumā Komisija nolēma ierosināt, lai tiek
izveidots jauns integrēts instruments ieguldījumiem ES infrastruktūras
prioritātēs transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomā, —
"Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments" (turpmāk —
ESI). Eiropas vienotā
tirgus izveides pabeigšanas priekšnosacījums ir viedi, ilgtspējīgi un pilnībā
savstarpēji savienoti transporta, enerģētikas un digitālie tīkli. Turklāt
ieguldījumi pamatinfrastruktūrā ar lielu ES pievienoto vērtību var uzlabot
Eiropas konkurētspēju sarežģītos ekonomiskos apstākļos, kam raksturīga lēna
izaugsme un ierobežots valsts budžets. Visbeidzot, šādi ieguldījumi
infrastruktūrā ir svarīgi arī tādējādi, ka tie ļauj ES sasniegt tās
ilgtspējīgas izaugsmes mērķus, kas izklāstīti stratēģijā
“Eiropa 2020", un ES “20–20–20” mērķus enerģētikas un klimata
politikas jomā[2]. Šī regula paredz
noteikumus, kas reglamentē ESI. Tās pamatā ir darbs, kas veikts, lai
sagatavotos politikas sistēmas pārskatīšanai visās trīs nozarēs (transports,
enerģētika un telekomunikācijas) attiecībā uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu
(2014.–2020. gadam). Saskaņā ar LESD 170. pantu tiek ierosinātas
jaunas vadlīnijas katrā nozarē atbilstīgi ESI. Tāpēc pārskatītās Transporta,
enerģētikas un telekomunikāciju vadlīnijas, no vienas puses, un ESI, no otras
puses, veido vienu saskaņotu regulējuma paketi. Pēdējā desmitgadē tēriņi infrastruktūrai
Eiropā kopumā ir samazinājušies. Tomēr ekonomiskā un finanšu krīze ir raisījusi
jaunu interesi par nepieciešamību ieguldīt infrastruktūrā. Ekonomiskās krīzes
laikā mērķtiecīgi ieguldījumi infrastruktūras atjaunošanā vai izbūvē ir bijuši
svarīga daļa no stimuliem un atveseļošanas plāniem ES un dalībvalstu līmenī kā
kopējā pieprasījuma atbalstīšanas veids, vienlaikus nodrošinot ilgtermiņa
atdevi no iztērētās naudas. Vēl svarīgāk ir tas, ka krīze ir pierādījusi, ka
infrastruktūra ir ļoti svarīga Eiropas ekonomikas nākotnei. Kā norādīts Montī ziņojumā[3], patiesi integrēts vienotais
tirgus nebūtu iespējams bez nevainojamām saiknēm starp visiem tā komponentiem. Transporta
savienojumi, elektrotīkli un platjoslas tīkli ir svarīgi funkcionējošai,
integrētai ekonomikas zonai un tās sociālajai un teritoriālajai kohēzijai. Tomēr,
lai gan regulējuma integrācija ES attīstās un tirgi ir kļuvuši integrētāki,
īpaši nesenā pagātnē — enerģētikas nozarē, kurā tika pieņemta un stājās
spēkā trešā liberalizācijas pakete, pārrobežu fizisko starpsavienojumu joma
joprojām atpaliek. Pastāv trūkstošie posmi, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs, kas
rada dalījumu starp Eiropas Savienības centrālo daļu un perifēriju un kavē
Savienības iekšējās apmaiņas turpmāko attīstību vai jaunu ekonomikas nozaru,
piemēram, e-komercijas, izaugsmi. Ir apzinātas
ievērojamas ieguldījumu vajadzības. Enerģētikas nozarē ierosinātajā regulā
attiecībā uz Eiropas energoinfrastruktūras prioritāšu īstenošanas vadlīnijas
(turpmāk — Enerģētikas prioritāšu vadlīnijas) ir noteikti
12 infrastruktūras prioritārie koridori un jomas — pa četrām katram
no šādiem virzieniem: elektroenerģijas un gāzes pārvade, kā arī viedtīklu
izmantošana, elektromaģistrāles un oglekļa dioksīda pārrobežu tīkls. Tajā pašā
laikā Eiropas enerģētikas sistēmai līdz 2020. gadam ir vajadzīgi
ieguldījumi apmēram viena triljona euro apmērā, no kuriem saskaņā ar aplēsēm
apmēram EUR 200 miljardi ir jāiegulda Eiropas nozīmes elektrotīklos
un gāzes pārvades tīklos vien. EUR 100 miljardi
no šā kopējā ieguldījuma būtu jānodrošina tirgum bez jebkāda papildu atbalsta,
savukārt atlikušo EUR 100 miljardu sagādāšanā būs jāiesaistās
publiskajam sektoram, lai piesaistītu vajadzīgos ieguldījumus. Transporta nozarē
ir definēts Eiropas mēroga pamattīkls, izmantojot Eiropas mēroga plānošanas
metodoloģiju. Šis pamattīkls ar koridoriem, kurā notiek kravu un pasažieru
pārvadājumi ar augstu efektivitāti un zemu emisiju līmeni, plaši izmanto esošo
infrastruktūru. Tīklā tiks izveidoti trūkstošie posmi un novērstas šaurās
vietas, kā arī izmantoti efektīvāki pakalpojumi multimodālo pārvadājumu
kombinācijās, līdz ar to tas uzņems lielāko daļu transporta plūsmu vienotajā
tirgū. Aplēsts, ka izmaksas, kas vajadzīgas ES infrastruktūras attīstīšanai,
lai apmierinātu pieprasījumu pēc transporta, pārsniedz EUR 1,5 triljonus
laikposmam no 2010. līdz 2030. gadam visiem ES dalībvalstu transporta
tīkliem. Lai pabeigtu Eiropas transporta tīklus, līdz 2020. gadam ir
nepieciešami aptuveni EUR 500 miljardi, no kuriem
EUR 250 miljardi būtu vajadzīgi, lai izveidotu trūkstošos posmus un
novērstu šaurās vietas pamattīklā. Attiecībā uz telekomunikāciju
tīkliem galvenais mērķis ir likvidēt (digitālās) šaurās vietas, kas kavē
digitālā vienotā tirgus pabeigšanu. Tas nozīmē, ka ir jāveic visa platjoslas
tīkla vispārēja uzlabošana un jāizveido digitālo pakalpojumu infrastruktūras
platformas, kas ļauj saskaņoti un digitāli izmantot Eiropas sabiedriskos
pakalpojumus. Patiešām, šie tīkli — gan fiziskie, gan uz pakalpojumiem
balstītie — ir galvenie gudru izaugsmi veicinošie faktori. Digitalizācijas programmā iestrādāts mērķis līdz 2013. gadam
nodrošināt, ka visiem Eiropas iedzīvotājiem ir pieejami platjoslas sakaru
pamatpakalpojumi, un līdz 2020. gadam — īpaši ātrdarbīgi platjoslas
sakari. Komisija 2010. gada septembrī ieskicēja vajadzīgos pasākumus, lai
sagādātu EUR 270 miljardu ieguldījumu, kurš vajadzīgs īpaši ātras
platjoslas pakalpojumu ieviešanai visās Eiropas mājsaimniecībās un uzņēmumos līdz
2020. gadam. Pašreizējos apstākļos daļu no šā vajadzīgā finansējuma segs
privātais sektors. Aprēķinātie vajadzīgie ieguldījumi šo mērķu sasniegšanai ir
līdz EUR 270 miljardiem. Tomēr,
paredzams, ka gadījumā, ja Savienība neiesaistīsies, tad privātā sektora
ieguldījums nepārsniegs EUR 50 miljardus laikposmam līdz
2020. gadam. Tas nozīmē, ka trūkstošā
ieguldījuma summa ir līdz EUR 220 miljardiem.
Tā kā sociālais ieguvums no ieguldījumiem digitālajā infrastruktūrā ir
daudz lielāks nekā stimuli privātajiem ieguldījumiem, tirgus stimulēšanai ir
nepieciešama mērķtiecīga valsts intervence. Analīze, ko veica
Komisijas dienesti, sagatavojot šo regulu, ir pierādījusi, ka, lai gan ir
paredzams, ka tirgum un valstu budžetiem būs svarīga nozīme vajadzīgās
infrastruktūras izveidē ar atbilstošu ieguldījumu un cenu noteikšanas mehānismu
starpniecību, gadījumā, ja ES nerīkosies, atsevišķi ieguldījumi infrastruktūrā
netiks veikti vai tiks aizkavēti līdz daudz vēlākam laikam nekā
2020. gads. Tāpēc nākamajā daudzgadu finanšu shēmā ir jāparedz būtisks ES
budžeta ieguldījums, lai nodrošinātu ES infrastruktūras prioritāšu faktisku
īstenošanu. Lai palielinātu ES budžeta līdzekļu ietekmi,
Komisija ierosina sistemātiskāk izmantot inovatīvus finanšu instrumentus, lai
piedāvātu alternatīvu tradicionālajam piešķīrumu finansējumam un sagādātu
trūkstošo finansējumu stratēģiskiem ieguldījumiem. Svarīga inovatīvo finanšu
instrumentu iezīme ir tāda, ka tiem ir lielāka daudzkāršošanas efekts attiecībā
uz ES budžetu nekā tradicionālajiem instrumentiem, jo tie veicina un piesaista
citu publisko un privāto finansējumu ES nozīmes projektiem. Attiecībā uz
ieguldījumiem tiem ir sviras efekts uz ieguldījumiem, un tādējādi tie
pastiprina ES budžeta ietekmi. Ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar finanšu
instrumentiem pašreizējā finanšu shēmā, kas ieviesti sadarbībā ar Eiropas
Investīciju banku, piemēram, Aizdevumu garantijas instrumentu Eiropas
transporta tīklu projektam (turpmāk — LGTT), Komisija ierosina īstenot
ievērojamu tās intervences pasākumu daļu ESI, izmantojot finanšu instrumentus. Jo
īpaši stratēģijas “Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīva[4] tiks izmantota kā līdzeklis,
lai nodrošinātu ieguldījumu līdzekļus Eiropai stratēģiski svarīgiem
infrastruktūras projektiem. 2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM
UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI 2.1 Apspriešanās
un ekspertu konsultācijas Šīs regulas
izstrādē notika plašas apspriedes ar ieinteresētajām personām, ES iestādēm un
struktūrām, dalībvalstīm, reģionālām vai vietējām iestādēm, sociālajiem un
ekonomiskajiem partneriem, akadēmiskajiem ekspertiem un starptautiskām
iestādēm. Kā ievaddati tika izmantoti 2007.–2013. gada programmu termiņa
vidusposma izvērtējumu rezultāti un vairāki pētījumi un ekspertu konsultācijas. Attiecībā uz šīm trim nozarēm ieinteresēto
personu viedoklis ļāva inter alia izdarīt šādus secinājumus. No apspriedēm var
secināt, ka pastāv plaša vienprātība par to, ka tādas infrastruktūras
attīstības paātrināšanai, kurai ir Eiropas pievienotā vērtība, ir vajadzīgs
lielāks ES atbalsts. Ieinteresētās
personas norādīja, ka ir vajadzīgs lielāks ES finansējuma īpatsvars Eiropas
komunikāciju tīklu politikas mērķu sasniegšanai, nodrošinot, piemēram, ciešāku
koordināciju starp dažādiem finanšu instrumentiem, proti, Kohēzijas fondu un
Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas tīklu programmām un EIB
intervenci. Pieejamo finanšu
instrumentu portfeļa paplašināšanu ieinteresētās personas uzskata par līdzekli,
kas izmantojams, lai atbalstu efektīvāk pielāgotu projekta konkrētajām
vajadzībām, tādējādi nodrošinot projektu efektīvu strukturēšanu un jaunu
ieguldītāju piesaistīšanu. Plānotā projektu obligāciju iniciatīva ir īpaši
piemērota lielākiem ieguldījumiem atbilstīgi ESI. 2.2 Ietekmes
novērtējums Attiecībā uz
ierosināto regulu ir veikts ietekmes novērtējums par ESI kā politikas
iniciatīvas īstenošanas variantiem, t. i., par ESI darbības noteikumu
definīcijas variantiem. Ietekmes novērtējums tika sākts ar ESI pamatmērķi, kas
ierosināts Paziņojumā par daudzgadu finanšu shēmu “Budžets stratēģijai
“Eiropa 2020””[5],
proti, paātrināt infrastruktūras attīstību, kas ES ir vajadzīga, lai sasniegtu
stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un stratēģijas “20–20–20” mērķus
enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā. Novērtējumā tika izmantota apspriedēs
paustie ieinteresēto personu viedokļi un to pašreizējo ES programmu
izvērtējumi, kuras nodrošina finansiālu atbalstu TEN attīstībai. Iespējamo
politikas variantu ietekmes novērtējums galvenokārt tika vērsts uz šādu divu
konkrētu mērķu pēc iespējas efektīvāku, lietderīgāku un saskaņotāku
sasniegšanu: 1) palielināt ES
līdzekļu īpatsvaru, nosakot finansējuma veidus, metodes un noteikumus, kas var
nodrošināt maksimālu sviras efektu publiskā un privātā finansējuma
piesaistīšanā Eiropas un vienotā tirgus nozīmes projektiem, jo īpaši
prioritārajiem tīkliem, kas jāīsteno līdz 2020. gadam, un gadījumiem, kad
Eiropas pievienotā vērtība ir noteikti sagaidāma, attiecīgā gadījumā — arī
projektiem, kas var tikt īstenoti trešās valstīs; 2) veicināt ES
līdzfinansētu projektu savlaicīgu īstenošanu, nosakot uzraudzības un
izvērtēšanas mehānismus, kas paredz atlīdzību par apmierinošu izpildi un
sankcijas par ES līdzekļu neefektīvu izlietojumu. Tajā pašā laikā
politikas variantu novērtējumā bija jāņem vērā divi savstarpēji saistīti
Savienības politikas pamatmērķi: no vienas puses — ar nozari saistītu
konkrēto mērķu sasniegšana infrastruktūru jomā, kā definēts LESD 170. un
171. pantā, un — no otras puses — ES finansējuma noteikumu
vienkāršošana, izmantojot sinerģijas nozarēs un starp nozarēm, ko Komisija ir
cieši apņēmusies[6].
Tā kā šie divi politikas mērķi tomēr nav pilnībā saderīgi, galvenais princips,
izvērtējot variantus ESI darbības noteikumus definēšanai, bija rast atbilstošu
līdzsvaru starp saskaņotību ar nozares politikas mērķiem un sinerģiju maksimālu
palielināšanu. Sākotnēji tika apsvērtas deviņas galvenās
politikas alternatīvas, sākot no galvenā loģiskā pamatojuma, uz kuru balstīts
Komisijas lēmums ierosināt Eiropas savienošanas instrumenta izveidi, proti,
esošā ES finansējuma regulējuma vienkāršošana, izmantojot nozaru sinerģijas. Politikas
alternatīvas tika veidotas, kombinējot scenārijus atbilstoši trim galvenajām
finanšu noteikumu vienkāršošanas iespējām — minimāla, maksimāla un mainīga
(jeb à la carte) nozares noteikumu saskaņošana — abās politikas
intervences jomās atbilstoši abiem iepriekš noteiktajiem galvenajiem
konkrētajiem mērķiem, proti, ieguldījumu līdzsvarošana un programmu īstenošana.
Tādējādi iespēju
klāsts bija starp diviem galējiem risinājumiem. Viens no šādiem risinājumiem
bija ieguldījumu līdzsvarošanas un programmu īstenošanas minimāla saskaņošana
un attiecās uz situāciju, kad tiek paredzēti pilnīgi atšķirīgi, īpaši noteikumi
un regulējumi ES finansējuma atbalsta piešķiršanai atbilstoši ESI katrā nozarē.
Pretējais galējais risinājums bija politikas iespēja, kam raksturīga gan
ieguldījumu līdzsvarošanas, gan programmu īstenošanas noteikumu maksimāla
saskaņošana, un attiecās uz situāciju, kad visām trim nozarēm ir pilnībā kopēji
finanšu noteikumi un programmu pārvaldības regulējumi līdzekļu izmantošanai
atbilstoši ESI. Starp šiem galējiem risinājumiem pārējās iespējas paredzēja
situācijas, kad nozarēm ir konkrēti kopēji noteikumi un regulējumi, bet citi
noteikumi un regulējumi ir atšķirīgi un tikai konkrētajai nozarei piemērojami,
t. i., noteikumu maksimālas vai mainīgas saskaņošanas vienā politikas jomā
kombinācijas ar nozares noteikumu mainīgu vai minimālu saskaņošanu citā jomā. Veicot šo politikas
iespēju ietekmes novērtējumu, attiecībā uz iepriekš uzsvērto mērķu sasniegšanu
tika secināts, ka to, ka ESI, izmantojot tā darbības noteikumus, atbalsta ES
nozīmes infrastruktūras paātrinātu attīstību, varētu vislabāk nodrošināt divas
no aplūkotajām iespējām: - politikas iespēja,
kas paredz, ka noteikumu saskaņošana ir mainīga, t. i., vairāki noteikumi
ir kopēji un vairāki citi ir tikai konkrētajai nozarei piemērojami, gan
ieguldījumu līdzsvarošanas, gan programmu īstenošanas jomā, būtu vislabākā
iespēja tādā ziņā, ka tā nodrošinātu saskaņotību ar visiem atbilstošajiem ES
politikas mērķiem; - savukārt politikas
iespēja, kad tiek izvēlēta mainīga saskaņošana ieguldījumu līdzsvarošanas
noteikumu līmenī ar noteikumu maksimālu saskaņošanu programmu īstenošanas
līmenī, varētu izrādīties efektīvāka no izmaksu viedokļa. Tomēr otrajai
iespējai ilgākā termiņā varētu būt negatīva ietekme uz spēju reaģēt uz īpašām
nozares situācijām, jo īpaši saistībā ar līdzekļu plānošanu, un ilgtermiņā tas
varētu dzēst sākotnējos izmaksu ietaupījumus. Tāpēc galu galā tika secināts, ka
vislabākā iespēja ESI mērķu sasniegšanas nodrošināšanai būtu zināma nozaru
elastības pakāpe, arī paredzot ESI noteikumus programmu īstenošanas jomā. Šajā regulā ietvertie noteikumi par līdzekļu
izlietojumu atbilstīgi ESI ir izstrādāti, pamatojoties uz minētajā ietekmes
novērtējumā uzsvērtajiem apsvērumiem un secinājumiem. 2.3 ES
pievienotā vērtība, ko rada ESI Apspriežoties ar ieinteresētajām personām un
veicot analīzi ietekmes novērtējumā, kļuva skaidrs, ka ESI kā kopējas
finansēšanas sistēmas pievienotā vērtība būtu četrkārša: (1)
kopēja sistēma ļautu vienkāršot ES tiesisko
regulējumu attiecībā uz TEN infrastruktūru finansēšanu. Tā arī nodrošinātu
saskaņotu pieeju ES projektu finansēšanai starp visām trim nozarēm; (2)
tajā pašā laikā vienots ES infrastruktūru fonds un
finanšu shēma nodrošinātu saskaņotu un pārredzamu pieeju ES finansējumam,
tādējādi piedāvājot zināmu noteiktību un radot ievērojamu potenciālu piesaistīt
lielāku privātā sektora ieguldījumu. Finanšu instrumenti būtu pieejami
centralizēti un koordinēti, piesaistot privātos ieguldītājus un finanšu
partneriestādes un uzlabojot attiecības ar tiem; (3)
turklāt ekonomiskās infrastruktūras projektu
savstarpējās mijatkarības pakāpeniska palielināšana ļautu gūt apjomradītus
ietaupījumus. Integrēta ES infrastruktūru finansēšanas sistēma varētu ļaut
izmantot nozaru savstarpējās sinerģijas projektu izstrādes un īstenošanas
līmenī, dodot iespēju ietaupīt izmaksas un/vai efektīvāk izmantot līdzekļus un
gūt lielākus ieņēmumus; (4)
visbeidzot – kas ir ne mazāk svarīgi – kopēja
sistēma rosina izmantot gūto pieredzi un veikt labākās prakses apmaiņu starp
nozarēm, tādējādi ļaujot palielināt ES finansējuma efektivitāti un lietderību
visās nozarēs. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI Uz Eiropas
komunikāciju tīkliem attiecas LESD 170. pants, kas nosaka: “Savienība
palīdz izveidot un attīstīt Eiropas komunikāciju tīklus transporta,
telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūru jomā”. ES tiesības rīkoties
infrastruktūru finansēšanas jomā ir noteiktas 171. pantā, kurā paredzēts,
ka Savienība “var atbalstīt [..] projektus, [..] kas rada kopēju ieinteresētību
un ko finansiāli atbalsta dalībvalstis, jo īpaši ar priekšizpētes pasākumiem,
aizdevumu garantijām vai procentu likmju subsīdijām”. LESD 172. pants
nosaka: “Šā Līguma 171. panta 1. punktā minētās pamatnostādnes un
citus pasākumus pieņem Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto
likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju
un Reģionu komiteju.” Budžeta
pārskatīšanas paziņojumā Komisija īpaši uzsvēra ES budžeta izmantošanu, “lai
novērstu valstu politikas veidošanas dinamikas radītās nepilnības, risinot
acīmredzami svarīgos pārrobežu jautājumus tādās jomās kā infrastruktūra,
mobilitāte, teritoriālā kohēzija [..] — nepilnības, kas citādi kaitētu ES interesēm
kopumā.”[7]
Dalībvalstīm, plānojot un finansējot infrastruktūru, ir tendence piešķirt
prioritāti projektiem, kam galvenokārt ir valstiska nozīme, un tie var ne
vienmēr būt tādi paši kā pārrobežu projekti, kas nodrošina lielāku pievienoto
vērtību pilsoņiem vispārējā ES līmenī[8].
ES un dalībvalstu kopējiem izdevumiem būtu jābūt efektīviem, jānodrošina
atbilstošs ieguldījumu apjoms un jāveicina sinerģijas. Gan likumdošanas
instruments, gan pasākuma veids (t. i., finansējums) ir definēti LESD,
kurā ir noteikts ESI juridiskais pamats un paredzēts, ka Eiropas komunikāciju
tīklu uzdevumus, prioritāros mērķus un uzbūvi var definēt regulās. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Komisijas priekšlikums par nākamo
daudzgadu finanšu shēmu paredz EUR 50 miljardu finansējumu[9] laikposmam no 2014. līdz
2020. gadam, no kuriem EUR 10 miljardi paredzēti Kohēzijas fondā
transporta infrastruktūrai. ESI || EUR 40 miljardi · Enerģētika || EUR 9,1 miljards · Transports || EUR 21,7 miljardi · Telekomunikācijas/digitālie pakalpojumi || EUR 9,2 miljardi Summas, kas Kohēzijas fondā atliktas transporta infrastruktūrām || EUR 10 miljardi Kopā || €50 miljardi Pieredze, kas gūta saistībā ar pašreizējo
finanšu shēmu, liecina, ka daudzām dalībvalstīm, kas ir tiesīgas saņemt
finansējumu no Kohēzijas fonda, ir grūtības izstrādāt un īstenot sarežģītus
pārrobežu transporta infrastruktūras projektus. Tāpēc
attiecībā uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu Komisija, neraugoties uz to, ka
Kohēzijas fonds turpina atbalstīt dalībvalstis, kurās nacionālais kopienākums
(NKI) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 90 % no vidējā
ES–27 valstīs, veicot ieguldījumus Eiropas transporta tīklos un vidē,
ierosina daļu no Kohēzijas fonda piešķīruma (EUR 10 miljardi)
izmantot, lai finansētu transporta projektus transporta pamattīklā tajās
dalībvalstīs, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda atbilstīgi
Eiropas savienošanas instrumentam. 5. REGULAS SATURA KOPSAVILKUMS 5.1 Kopēja
sistēma ieguldījumiem ES infrastruktūras prioritātēs Līdzšinējā pieredze, kas gūta infrastruktūru
finansēšanā, izmantojot TEN shēmas, EEAP, Kohēzijas fondu un struktūrfondus,
liecina, ka ES var piešķirt infrastruktūrām pievienoto vērtību. Starp
ieinteresētajām personām pastāv vienprātība par to, ka, izmantojot ierastās
darbības scenāriju, Eiropa varētu nespēt savlaicīgi mobilizēt ieguldījumus, kas
vajadzīgi, lai modernizētu tās infrastruktūru tīklus un aizpildītu trūkstošos
posmus. Finanšu krīzes rezultātā dalībvalstis
saspringti cenšas savos budžetos ieviest fiskālo konsolidāciju. Kapitāla
aizdevumi bieži ir tikuši būtiski samazināti, līdz ar to tēriņi infrastruktūru
ieguldījumu projektiem ir apturēti vai atlikti. Tajā pašā laikā izredzes
palielināt ieguldījumus no privātiem avotiem ir neskaidras. Papildus
finansējuma ierobežojumiem arī reglamentējoši šķēršļi kavē vai traucē vajadzīgo
infrastruktūras projektu īstenošanu. Šādos apstākļos pašreizējais ES regulējums
attiecībā uz infrastruktūru finansēšanu nešķiet atbilstošs, lai nodrošinātu
efektīvu reaģēšanu. Finansējums ir sadrumstalots starp pārāk daudzām programmām
un liedz pilnībā izmantot sinerģijas starp programmām un nozarēm. Atkārtoti izstrādājot savu infrastruktūru
finansēšanas stratēģiju, Komisija ir izvirzījusi šādus mērķus: ·
nodrošināt prioritāro tīklu infrastruktūras
rentablu un savlaicīgu īstenošanu enerģētikas, transporta un IKT nozarē, kā
noteikts energoinfrastruktūras tiesību aktu kopumā, Baltajā grāmatā par
konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu[10] un Eiropas digitalizācijas
programmā; ·
maksimāli palielināt sinerģijas starp enerģētikas,
transporta un IKT programmām, lai finansējums atbilstu saskaņotai politikas
stratēģijai un projekti tiktu atlasīti pēc skaidriem un saskaņotiem
kritērijiem; ·
uzlabot ES līdzekļu spēju piesaistīt citus valsts
vai privātus līdzekļus, lai mobilizēto līdzekļu kopējais apjoms būtu pietiekams
paredzamo ieguldījumu vajadzību apmierināšanai līdz 2020. gadam; ·
nodrošināt projektu optimālu atlasi, turpmāko
rīcību un uzraudzību, lai ES finansējums būtu mērķtiecīgi strukturēts, radītu
maksimālu ietekmi un tiktu izlietots pēc iespējas efektīvāk. Motivācija kopējam juridiskajam pamatam, lai
sniegtu finansiālu atbalstu trīs atšķirīgās nozarēs ar dažādu politikas
sistēmu, ir iespēja izpētīt sinerģijas starp sektoriem, kas izriet no kopējiem
jautājumiem attiecībā uz citādā ziņā ļoti mainīgu politikas mērķu īstenošanas
finansēšanu. Kopējas sistēmas pievienotā vērtība būtu trīskārša. Kopēja sistēma ļautu vienkāršot ES tiesisko
regulējumu attiecībā uz TEN infrastruktūru finansēšanu. Tā arī nodrošinātu
saskaņotu pieeju ES projektu finansēšanai starp visām trim nozarēm; Kā uzsvērts
iepriekš, ES infrastruktūras finanšu shēma pašlaik ir diezgan sarežģīta,
galvenokārt spēkā esošo ES tiesību aktu lielā skaita un neviendabīguma dēļ. Noteikumu
vienkāršošana ir viens no pamataspektiem jaunajā pieejā, ko Komisija ierosina
attiecībā uz ES budžeta tēriņiem. Tajā pašā laikā vienota ES infrastruktūru
finanšu shēma un fonds nodrošinātu saskaņotu un pārredzamu pieeju ES
finansējumam, tādējādi piedāvājot zināmu noteiktību un radot ievērojamu
potenciālu piesaistīt lielāku privātā sektora ieguldījumu. Finanšu instrumenti
būtu pieejami centralizēti un koordinēti, piesaistot privātos ieguldītājus un
finanšu partneriestādes un uzlabojot attiecības ar tiem; turklāt ekonomiskās infrastruktūras projektu
savstarpējās mijatkarības pakāpeniska palielināšana ļautu gūt apjomradītus
ietaupījumus. Integrēta ES infrastruktūru finansēšanas sistēma ļautu izmantot
nozaru savstarpējās sinerģijas projektu izstrādes un īstenošanas līmenī, dodot
iespēju ietaupīt izmaksas un/vai efektīvāk izmantot līdzekļus un gūt lielākus
ieņēmumus. Visbeidzot — kas ir ne mazāk
svarīgi — kopēja sistēma ļautu veikt pieredzes un labākās prakses apmaiņu
starp nozarēm, tādējādi ļaujot palielināt ES finansējuma efektivitāti un
lietderību visās nozarēs. 5.2 Vienkāršošanas
pasākumi un saskaņotība ar spēkā esošajiem noteikumiem Noteikumu vienkāršošana ir viens no
pamataspektiem jaunajā pieejā, ko Komisija ierosina attiecībā uz ES budžeta
tēriņiem. Kopēja ESI sistēma ļauj vienkāršot ES tiesisko regulējumu
attiecībā uz TEN infrastruktūru finansēšanu. Unikāls tiesību akts ir
attiecināms uz ES projektu finansēšanu transporta, enerģētikas un digitālajos
tīklos. Lai gan attiecīgās nozares ir atšķirīgas
tehnoloģiskajā/finansiālajā/regulējuma ziņā, tām ir pietiekami daudz kopīgu
iezīmju, lai ierosinātu reālus uzlabojumus attiecībā uz esošajiem dažādajiem
instrumentiem. Tajā pašā laikā priekšlikumā ir izskaidroti īpaši noteikumi, ko
ir nepieciešams saglabāt, lai sasniegtu ESI vispārējo mērķi, proti, paātrināt
un mērķtiecīgāk strukturēt ES publisko līdzekļu plūsmu svarīgiem ES nozīmes
infrastruktūru projektiem. Pašreizējais teksta formulējums paredz ieviest
vienkāršošanu, jo īpaši pievēršoties šādiem jautājumiem: ·
rādītāju pielāgošana stratēģijas “Eiropa 2020”
mērķiem; ·
elastīgums budžeta piešķīrumos; ·
centralizēta pārvaldība visām trim nozarēm,
iespējams, veicot īstenošanu ar izpildaģentūras starpniecību; ·
kopēji finansējuma instrumenti; ·
kopēji piešķiršanas kritēriji; ·
kopēji nosacījumi finansiālajam atbalstam; ·
centralizēta pārredzamība, izmantojot kopējas gada
darba programmas — kas ir svarīgi nozarei — un kopēju komiteju —
kas ir svarīgi dalībvalstīm. Turklāt ir nodrošināta pilnīga saskaņotība ar
pašreizējo un turpmāko Finanšu regulu. Paredzētie izņēmumi ir vai nu attiecīgi
atļauti saistītajos tiesību aktos, vai arī ir pastāvējuši jau iepriekš. 5.3 Lielāks
uzsvars uz finanšu instrumentiem ESI papildinās
tiešo ES atbalstu ar finanšu instrumentiem, lai optimizētu finansējuma ietekmi.
Izmantojot finanšu instrumentu radīto daudzkāršošanas efektu (kas varētu būt
pat tik augsts kā 1:15–1:20), tiks veicināta piekļuve kapitālam, lai
apmierinātu ievērojamās ieguldījumu vajadzības. Apvienojumā ar tiešā ES
atbalsta veiksmīgu absorbēšanu (kā tas pieredzēts Eiropas enerģētikas
atveseļošanas plānā (EEAP) un TEN-T programmā) arvien lielāka paļaušanās uz
finanšu instrumentiem būtiski veicinās riska mazināšanu projektu virzītājiem un
vēlāk nodrošinās tādu projektu īstenošanu, kas ir vispārējās interesēs. Izvirzīts arī
uzdevums veidot privātajām investīcijām labvēlīgu vidi un izstrādāt
instrumentus, kas spētu piesaistīt specializētos infrastruktūras investorus. Lai
šādi instrumenti būtu maksimāli efektīvi, tie ir jākoncentrē uz riska
mazināšanu, dažādojot potenciālo projektu portfeli. Maksimālu daudzveidību var
sasniegt, pievēršoties vairākām nozarēm daudzās valstīs. Šo mērķi var
visveiksmīgāk sasniegt Eiropas līmenī, pamatojoties uz skaidri noteiktiem
koridoriem un mērķtiecīgām ieguldījumu jomām. Tāpēc
lielākajai daļai finanšu instrumentu jābūt kopējiem visām nozarēm. Tomēr nav izslēgts, ka var tikt izstrādāti
atsevišķi finanšu instrumenti, lai izpildītu individuālas nozares konkrētās
vajadzības. Pamatojoties uz
šīs regulas sagatavošanas posmā veikto analīzi, Komisijas dienesti prognozē,
ka, lai gan finansiālais atbalsts platjoslas ieviešanai būs balstīts
galvenokārt uz finanšu instrumentiem, attiecībā uz transportu un enerģētiku ES
budžeta līdzekļu apjoms, kas vajadzīgs finanšu instrumentiem, nedrīkstētu
pārsniegt vairāk kā attiecīgi EUR 2 miljardus un
EUR 1 miljardu. Šīs prognozes nav
jāuzskata par saistošām sliekšņa vērtībām, jo finanšu instrumentiem piešķirtā
ES finansējuma apjoms tiks koriģēts katru gadu, pamatojoties uz projektu
novērtējumu, ko veic finanšu starpnieki (piemēram, projektu obligāciju
gadījumā — EIB). 5.4 Eiropas
savienošanas instruments nākamās daudzgadu finanšu shēmas kontekstā Eiropas savienošanas instruments būs svarīgs
elements ES izaugsmes programmā, kas vērsta uz ES ilgtermiņa izaugsmes
potenciāla palielināšanu. Šis instruments tiks koordinēts ar pārējiem
intervences pasākumiem, ko finansē no ES budžeta, piemēram, stratēģiju
“Horizonts 2020” un Kohēzijas fondu un struktūrfondiem. Attiecībā uz koordināciju ar stratēģiju
“Horizonts 2020” ir nepieciešams nodrošināt papildināmību, vienlaikus
novēršot iespējamo pārklāšanos. Svarīgi ir arī, lai koordinācija starp ESI un
stratēģiju “Horizonts 2020” nodrošinātu, ka pētniecības un inovāciju ķēde,
kas noved pie infrastruktūras izmantošanas, netiek pārtraukta. Tam būs īpaši
svarīga nozīme laikā, kad transporta, enerģētikas un IKT nozarēs būs vajadzīgi
ievērojami tehnoloģiski uzlabojumi, lai palīdzētu ES sasniegt tās augstos
stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītos mērķus. Jebkurš atbalsts pētniecības
un inovāciju darbībām, ko piešķir ar finanšu instrumentu starpniecību, tiks
papildināts, izmantojot ar stratēģiju “Horizonts 2020” saistītus finanšu
instrumentus. Attiecībā uz Kohēzijas fondu un
struktūrfondiem jānorāda, ka kohēzijas politikas vienotais stratēģiskais
satvars, kā arī partnerības nolīgumi ar dalībvalstīm tiks cieši koordinēti ar
politikas struktūru transporta, enerģētikas un telekomunikāciju nozarēs. Attiecīgās
pamatnostādnes paļausies uz Kohēzijas fondu un struktūrfondiem, lai īstenotu
vietējās un reģionālās infrastruktūras un to saikni ar ES prioritārajām
infrastruktūrām, savienojot visus pilsoņus visā ES. Turklāt Eiropas
savienošanas instruments būs centralizēti pārvaldīts instruments, kam tiks
izmantotas transportam atliktās summas Kohēzijas fondā
(EUR 10 miljardi 2011. gada cenās). Piešķirot minētos
EUR 10 miljardus, vislielākā prioritāte tiks piešķirta projektiem,
kuros būs ievēroti Kohēzijas fonda piešķīrumi valstīm. Turklāt šie
EUR 10 miljardi tiks rezervēti dalībvalstīm, kas būs tiesīgas uz
atbalstu no Kohēzijas fonda, un Savienības budžeta līdzfinansējuma likmes tiks
noteiktas tādā pašā līmenī kā Kohēzijas fondam. 2011/0302 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA ar ko izveido Eiropas infrastruktūras
savienošanas instrumentu EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības
darbību un jo īpaši tā 172. pantu, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[11], pēc priekšlikuma nosūtīšanas valstu
parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu
komitejas atzinumu[12], ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[13], rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas
procedūru , tā kā: (1)
Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta
izveidei varētu būtiski palielināt izaugsmes potenciālu, jo veidosies sinerģija
starp transporta, enerģētikas un telekomunikāciju politiku un tās īstenošanu,
tādējādi vairojot Savienības iesaistīšanās efektivitāti. (2)
Pilnībā funkcionējošs vienotais tirgus ir atkarīgs
no mūsdienīgas, augstefektīvas infrastruktūras, kas savieno Eiropu, jo īpaši
transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomās. Šie
izaugsmi veicinošie savienojumi nodrošinātu labāku piekļuvi iekšējam tirgum un
tādējādi vairos konkurenci tirgus ekonomikā atbilstīgi stratēģijas
"Eiropa 2020"[14]
mērķiem un uzdevumiem. (3)
Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta
izveides mērķis ir paātrināt investīcijas Eiropas komunikāciju tīklos un
piesaistīt publiskā un privātā sektora finansējumu. (4)
Efektīvu transporta tīklu un energotīklu izveide ir
viens no 12 pamatpasākumiem, ko Komisija norādījusi paziņojumā par Vienotā
tirgus aktu[15]. (5)
Komisija ir apņēmusies klimata pārmaiņu jautājumus
iestrādāt Savienības izdevumu programmās un vismaz 20 % no Savienības
budžeta novirzīt ar klimatu saistītiem mērķiem. Ir
svarīgi nodrošināt, ka, sagatavojot, izstrādājot un īstenojot kopējas
ieinteresētības projektus, tiek sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana,
pielāgošanās klimata pārmaiņām, risku novēršana un vadība. Šajā regulā iztirzātajiem ieguldījumiem
infrastruktūrā būtu jāveicina pāreja uz tādu ekonomiku un sabiedrību, kas rada
zemas CO2 emisijas un ir noturīga pret klimata pārmaiņām un
katastrofām. (6)
Eiropas Parlaments 2011. gada 8. jūnija
rezolūcijā par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS)
konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai — uzsvēra, cik
svarīgi ir nodrošināt ātru Savienības Digitalizācijas programmas izpildi un
turpināt centienus, kas vērsti uz liela ātruma piekļuves nodrošināšanu, kas
būtu pieejama visiem ES pilsoņiem līdz 2020. gadam, tostarp mazāk attīstītajos
reģionos[16]. Parlaments arīdzan uzsvēra, ka, lai aizsargātu
Eiropas konkurētspēju un nodrošinātu ilglaicīgu ekonomikas izaugsmi pēc krīzes,
svarīga nozīme ir ieguldījumiem efektīvā transporta infrastruktūrā un ka
Eiropas transporta tīklam (TEN-T) ir liela nozīme kā iekšējā tirgus darbības
nodrošinātājam un būtiskas Eiropas pievienotās vērtības sniedzējam. Parlaments pauda, ka tas ir cieši pārliecināts, ka
TEN-T vajadzētu attiecīgi būt galvenajai prioritātei nākamajā DFS, un ka ir
vajadzīgs lielāks TEN-T finansējums nākamajā DFS. Turklāt
Parlaments uzsvēra nepieciešamību maksimāli palielināt ES finansējuma ietekmi
un to, ka valstu un Eiropas prioritāro energoinfrastruktūras galveno projektu
finansēšanā jāizmanto Kohēzijas fonda, struktūrfondu un finanšu instrumentu
piedāvātās iespējas, kā arī uzsvēra, ka būtisks piešķīrums no ES budžeta ir
vajadzīgs finanšu instrumentiem šajā jomā. (7)
Komisija 2011. gada 28. martā pieņēma
balto grāmatu "Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz
konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu"[17]. Baltajā
grāmatā minēts mērķis līdz 2050.gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas
transporta nozarē par vismaz 60% salīdzinājumā ar 1990. gadu. Ciktāl tas attiecas uz infrastruktūru, baltajā
grāmatā iecerēts līdz 2030. gadam izveidot pilnībā funkcionējošu
Savienības mēroga multimodālu TEN-T "pamattīklu". Baltajā grāmatā iecerēta arī multimodālo loģistikas
ķēžu veiktspējas optimizēšana, tostarp plašāk izmantojot energoefektīvākus
transporta veidus. Tāpēc TEN-T politikai ir
izvirzīti šādi būtiski mērķi: līdz
2030. gadam 30 % no tādiem kravu autopārvadājumiem, kur pārvadāšanas
attālums pārsniedz 300 km, būtu jānovirza uz citiem transporta veidiem, un
vairāk nekā 50 % — līdz 2050. gadam; līdz 2030. gadam trīskārt jāpagarina esošā
ātrgaitas dzelzceļa tīkla garums, līdz 2050. gadam lielākajai daļai vidēja
attāluma pasažieru pārvadājumiem būtu jānotiek pa dzelzceļu; līdz 2050. gadam būtu jāsavieno visas pamattīkla
lidostas ar dzelzceļa tīklu; visas galvenās
jūras ostas būtu pietiekami jāsavieno ar dzelzceļa kravu pārvadājumu sistēmu
un, kur iespējams, ar iekšzemes ūdensceļu sistēmu. (8)
Eiropas Parlaments savā 2010. gada
6. jūlija rezolūcijā par ilgtspējīgu nākotni transportam[18] uzsvēra, ka efektīvai
transporta politikai ir nepieciešams finansiālais satvars, kas atbilst
gaidāmajiem uzdevumiem, tālab transportam un mobilitātei jāatvēl vairāk
resursu; bez tam tika atzīts, ka nepieciešams
izveidot mehānismu, lai koordinētu dažādus transporta finansējuma avotus un
līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar kohēzijas politiku, publiskā un privātā
sektora partnerību (PPP) piešķirtos līdzekļus vai citus finanšu instrumentus,
piemēram, garantijas. (9)
Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas (TTE)
padome 2009. gada 11. jūnija secinājumos par TEN-T politikas pārskatīšanu[19] no jauna apliecināja, ka ir
jāturpina ieguldīt transporta infrastruktūrā, lai nodrošinātu pienācīgu TEN-T
attīstību visos transporta veidos kā pamatam iekšējam tirgum un konkurētspējai,
Savienības ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai un
savienojumiem ar kaimiņvalstīm, galveno uzmanību pievēršot Eiropas
pievienotajai vērtībai. Padome uzsvēra
vajadzību Kopienai nodrošināt pieeju finanšu resursiem, kas vajadzīgi, lai
stimulētu investīcijas TEN-T projektos, un jo īpaši vajadzību saskaņot
atbilstīgu finansējuma atbalstu no TEN-T budžeta prioritāriem projektiem, kuros
ietverti attiecīgi pārrobežu posmi un kuru īstenošana turpināsies pēc 2013.
gada, un finanšu plānošanas sistēmas ar iestādēm saistītus ierobežojumus. Padome uzskata, ka šajā sakarā jāpilnveido un
jāatbalsta attiecīgā gadījumā valsts un privātā sektora partnerības struktūru
pieejas. (10)
Pamatojoties uz baltajā grāmatā nospraustajiem
mērķiem, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. XXX/2012[20] noteiktajās TEN-T vadlīnijās
apzināta Eiropas transporta tīklu infrastruktūra, noteikts, kādām prasībām tai
jāatbilst un paredzēti pasākumi to īstenošanai. Vadlīnijās
iecerēts, ka pamattīkla izveide tiks pabeigta līdz 2030. gadam. (11)
Pamatojoties uz dalībvalstu transporta
infrastruktūras plānu analīzi, Komisija lēš, ka 2014.–20. gada periodā
transporta nozarē, t.i., visā TEN-T tīklā vajadzētu ieguldīt 500 miljardus
euro, no kuriem 250 miljardi būtu jāiegulda TEN-T pamattīklā. Ņemot vērā
Savienības līmenī pieejamos resursus, ir jākoncentrējas uz pašu svarīgāko daļu
ar lielāko Eiropas pievienoto vērtību, lai panāktu vēlamo ietekmi. Tāpēc
atbalsts būtu galvenokārt jāpiešķir pamattīklam (konkrētāk, pamattīkla
koridoriem) un kopējas ieinteresētības projektiem satiksmes vadības sistēmu
jomā (jo īpaši gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas, kas balstās uz SESAR un
kam nepieciešami Savienības budžeta līdzekļi aptuveni 3 miljardu euro
apjomā). (12)
TEN-T politikas pārskatīšana aizsākās
2009. gada februārī, un šajā sakarā tika izveidota īpaša ekspertu grupa, lai
sniegtu atbalstu Komisijai un iedziļinātos jautājumā par TEN-T finansēšanas
stratēģiju un perspektīvām. Ekspertu grupa Nr. 5 izmantoja arī dažādu
nozaru ārējo ekspertu pieredzi: to starpā var
minēt infrastruktūras apsaimniekotājus un plānotājus, valstu, reģionu un
pašvaldību pārstāvjus, vides ekspertus, akadēmiskās aprindas un privātā sektora
pārstāvjus. Ekspertu grupa Nr. 5 galīgo
ziņojumu[21]
ar 40 ieteikumiem pieņēma 2010. gada jūlijā, un vairāki ieteikumi
tika ņemti vērā, sagatavojot priekšlikumu. (13)
Pieredze ar pašreizējo finanšu shēmu liecina, ka
daudzām dalībvalstīm, kas ir tiesīgas uz atbalstu no Kohēzijas fonda, ir
ievērojamas grūtības laikā īstenot kompleksus pārrobežu transporta
infrastruktūras projektus ar lielu ES pievienoto vērtību. Tālab,
lai uzlabotu tādu transporta projektu (īpaši pārrobežu projektu) īstenošanu,
kam ir liela Eiropas pievienotā vērtība, daļa no Kohēzijas fonda līdzekļiem
(EUR 10 mljrd.[22])
būtu jānovirza, lai ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu
finansētu transporta projektus transporta pamattīklā tajās dalībvalstīs, kas ir
tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda. Komisijai būtu jāpalīdz
dalībvalstīm, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda, sagatavot
projektus, lai vislielākā prioritāte tiktu piešķirta valsts piešķīrumiem
saskaņā ar Kohēzijas fondu. (14)
2010. gada novembrī pieņemtajā paziņojumā
"Enerģētikas infrastruktūras prioritātes 2020. gadam un pēc tam.
Projekts integrētam Eiropas enerģētikas tīklam"[23] Komisija nosauca prioritāros
koridorus, kas ir jāizveido, lai Savienība līdz 2020. gadam varētu
sasniegt vērienīgos enerģētikas un klimata jomas mērķus, proti, pabeigt iekšējā
enerģijas tirgus izveidi, panākt apgādes drošību, pavērt ceļu atjaunojamo
enerģijas avotu integrācijai un sagatavot tīklus turpmākai energosistēmas
dekarbonizācijai pēc 2020. gada. (15)
Lai izmaksu ziņā efektīvi modernizētu un
paplašinātu Eiropas energoinfrastruktūru, savstarpēji savienotu atsevišķu
dalībvalstu tīklus un tādējādi sasniegtu Savienības svarīgākos enerģētikas un
klimata politikas mērķus — konkurētspēju, ilgtspēju un apgādes drošību —, ir
nepieciešami lieli ieguldījumi. Līdz
2020. gadam energoinfrastruktūrā būtu jāiegulda aptuveni 1 triljons
euro, no kuriem aptuveni 200 miljardi euro jāatvēl Eiropas nozīmes
elektroenerģijas un gāzes pārvades un glabāšanas infrastruktūrā. Runājot par Eiropas nozīmes projektiem, pastāv
bažas, ka aptuveni ieguldījumi aptuveno 100 miljardu euro apmērā tā arī
netiks veikti, jo pastāv šķēršļi saistībā ar atļauju piešķiršanu, regulējumu un
finansējumu. (16)
Nākotnes energoinfrastruktūra ir jāizbūvē
nekavējoties, turklāt ieguldījumu apjomi ir ievērojami palielinājušies,
salīdzinot ar pagātnes tendencēm, tāpēc ir krasi jāmaina energoinfrastruktūras
atbalsta modelis ES līmenī. Transporta,
telekomunikāciju un enerģētikas (TTE) padome 2011. gada 28. februāra
secinājumos[24]
atzina, ka enerģētikas koridori ir Eiropas prioritāte. (17)
Eiropadome[25]
2011. gada 4. februārī aicināja Komisiju racionalizēt un uzlabot
atļauju piešķiršanas procedūras un veicināt tiesisku regulējumu, kas būtu
pievilcīgs investīcijām. Eiropadome uzsvēra,
ka lielu daļu no ieguldījumiem infrastruktūrā būs jāsedz tirgus dalībniekiem,
un izmaksas būs jāatgūst, piemērojot attiecīgus tarifus. Eiropadome atzina, ka atsevišķiem projektiem, kas ir lietderīgi no
apgādes drošības vai solidaritātes viedokļa, bet nevar piesaistīt finansējumu
no tirgus, jāpiešķir publiskais finansējums. (18)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā XXX/2012
[Energoinfrastruktūras vadlīnijas][26]
noteiktas Eiropas energoinfrastruktūras prioritātes, kas jāīsteno līdz
2020. gadam, lai sasniegtu Savienības enerģētikas un klimata politikas
mērķus, paredzēti noteikumi, lai apzinātu
kopējas ieinteresētības projektus, kuri nepieciešami, lai īstenotu šīs
prioritātes, izklāstīti pasākumi atļauju piešķiršanas, sabiedrības
iesaistīšanas un regulējuma jomā, lai paātrinātu un/vai atvieglotu šādu
projektu īstenošanu, tostarp noteikti kritēriji, saskaņā ar kuriem šādi
projekti ir tiesīgi saņemt Savienības finansiālo atbalstu. (19)
Telekomunikācijas aizvien vairāk balstās uz
interneta infrastruktūru, kur pastāv cieša savstarpēja saistība starp
platjoslas tīkliem un digitālajiem pakalpojumiem. Internets
kļūst par visizplatītāko platformu saziņai, pakalpojumu piedāvāšanai un
darījumiem. Tāpēc viens no ekonomiskās izaugsmes
un vienotā tirgus darbības nosacījumiem ir piekļuve ātrdarbīgam internetam un
digitālo pakalpojumu pieejamība visā Eiropā. (20)
Moderni optisko šķiedru tīkli ir nākotnei kritiski
svarīga infrastruktūra, jo no tās atkarīgs, vai tiks nodrošināti pietiekami pieslēgumi
tiem Eiropas uzņēmumiem, īpaši MVU, kas vēlas izmantot mākoņdatošanu, lai
uzlabotu rentabilitāti. (21)
Stratēģijā "Eiropa 2020"[27] aicināts īstenot Eiropas
Digitalizācijas programmu[28],
ar kuru izveidots stabils tiesiskais regulējums, lai stimulētu investīcijas
atklātā un konkurētspējīgā ātrdarbīga interneta infrastruktūrā un saistītos
pakalpojumos. Eiropadome 2010. gada
jūnijā apstiprināja Eiropas Digitalizācijas programmu un aicināja visas
iestādes iesaistīties tās īstenošanā pilnā mērā[29]. (22)
Padome 2010. gada 31. maijā secināja, ka
Eiropai būtu jāvelta vajadzīgie līdzekļi digitāla vienota tirgus attīstībā,
kurš balstītos uz ātru un īpaši ātru interneta tīklu un savstarpēji
izmantojamām programmām, un atzina, ka efektīvas un uz konkurenci balstītas investīcijas
nākamās paaudzes platjoslas tīklos būs svarīgas novatorismam, patērētāju
izvēlei un Savienības konkurētspējai un ka tas var nodrošināt labāku dzīves
kvalitāti, piemēram, piedāvājot labāku veselības aprūpi, drošāku transportu,
jaunas plašsaziņas līdzekļu iespējas un vienkāršāku piekļuvi precēm un
pakalpojumiem, īpaši pāri robežām[30]. (23)
Šķiet, ka privātā sektora motivācija ieguldīt
sevišķi ātrdarbīgos platjoslas tīklos ir mazāka nekā plašas sabiedrības
ieguvumi. Lēš, ka, lai sasniegtu
Digitalizācijas programmas mērķi — visiem Eiropas iedzīvotājiem un
uzņēmumiem nodrošināt piekļuvi ātrdarbīgam internetam — būs nepieciešami
ieguldījumi līdz 270 miljardu euro apmērā. Tomēr
paredzams, ka bez Savienības iesaistīšanās privātā sektora ieguldījumi līdz
2020. gadam nepārsniegs 50 miljardus euro. Šāda
ieguldījumu nepietiekamība ir liels šķērslis infrastruktūras nodrošināšanai,
lai gan digitālais vienotais tirgus ir atkarīgs no tā, vai visiem iedzīvotājiem
ir pieejams interneta pieslēgums, kura pamatā ir moderna infrastruktūra. (24)
Ir jāizveido stabili un saderīgi ES mēroga tīkli,
lai digitālā vidē varētu sniegt sabiedriskā labuma pakalpojumus, iesaistot gan
publisko pārvaldi, gan pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus valstu un reģionālā
līmenī, tālab ir ļoti svarīgi nodrošināt strukturētu ES finansējumu, kas
paredzēts sistēmas un programmatūras izmaksu segšanai, kā arī šādu tīklu
noturīgu mezglu uzturēšanai, lai no nacionālo operatoru budžeta būtu jāsedz
tikai iekšzemes izmaksas. (25)
Ir nepieciešamas vairākas īstenošanas metodes, kam
savukārt vajadzīgas atšķirīgas finansēšanas likmes, lai kāpinātu Savienības
finansiālā atbalsta izmantošanas lietderību un ietekmi, sekmētu privātā sektora
ieguldījumus un ievērotu atsevišķu projektu specifiskās vajadzības. (26)
Telekomunikāciju jomā atsevišķām pamatpakalpojumu
platformām, kas nodrošina sadarbspēju Eiropas mērogā, būs nepieciešams lielāks
Savienības finansējums, īpaši sākumposmā, tajā pašā laikā ievērojot
līdzfinansēšanas principu. (27)
Lai, realizējot plaša mēroga infrastruktūras
projektus, nodrošinātu pārrobežu sadarbspēju, jo īpaši pamatpakalpojumu līmenī,
var būt nepieciešams, ka iekārtu iepirkumu un uzstādīšanu vienlaikus veic
Komisija, dalībvalsts un/vai saņēmēji. Tādos
gadījumos var būt nepieciešams Savienības finansiālo atbalstu piešķirt iepirkumiem,
ko īsteno infrastruktūras nodrošinātāji dalībvalstīs vai nu savā vārdā, vai
sadarbībā ar Komisiju. Noteikumi arī pieļauj
iepirkumu no vairākiem piegādātājiem, kas var būt vajadzīgs, inter alia,
lai nodrošinātu daudzvalodīgu sistēmu, nodrošinātu apgādes drošību un/vai tīkla
redundanci, kas ir nepieciešama, lai samazinātu infrastruktūras tīkla dīkstāvi,
ko var izraisīt atteice vienā punktā. (28)
Vispārējus sabiedriski nozīmīgus pakalpojumus
(pamatpakalpojumus) bieži skar ievērojamas tirgus nepilnības. Finansējamās jomas ir saistītas ar sabiedrisku
pakalpojumu sniegšanu (e-veselības, e-identitātes, e-iepirkuma plaša ieviešana
un sadarbspēja), tāpēc jau pašā sākumā pēc būtības nav komerciālas. Turklāt, ja finansēti tiek tikai pamatpakalpojumi,
grūts uzdevums būtu radīt pienācīgus stimulus dalībvalstu un reģionālā līmenī,
lai faktiski ieviestu sabiedriski nozīmīgus pakalpojumus: tas daļēji skaidrojams ar to, ka trūkst stimulu
valsts līmenī sasaistīt valstu sistēmas ar pamatsistēmām (tātad radīt
nosacījumus sadarbspējai un pārrobežu pakalpojumiem), kā arī ar to, ka privātie
ieguldītāji vieni paši nevar nodrošināt pakalpojuma ieviešanu sadarbspējīgā
sistēmā. (29)
Digitalizācijas vadlīnijās, kas noteiktas Eiropas
Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. XXX/2012[31]
[INFSO vadlīnijas] izklāstīts finansēšanas process un kritēriji, kā arī dažādas
ieguldījumu kategorijas. (30)
"Apvārsnis 2020" (nākamā pētniecības un
inovāciju pamatprogramma) cita starpā pievērsīsies sabiedrisku problēmu
risināšanai (piem., vieds, videi nekaitīgs un integrēts transports, droša, tīra
un efektīva enerģija, IKT izmantošana veselības aprūpē, pārvaldībā un
ilgtspējīgā attīstībā), lai nepastarpināti risinātu stratēģijā "Eiropa
2020" apzinātās problēmas, atbalstot pasākumus, kas aptver visu ciklu,
sākot ar pētniecību un beidzot ar tirgu. "Apvārsnis
2020" nodrošinās atbalstu visos inovācijas ķēdes posmos, jo īpaši
pasākumiem, kas ciešāk saistīti ar tirgu, ieskaitot inovatīvus finanšu
instrumentus. Lai panāktu lielāku Savienības
finansējuma ietekmi un nodrošinātu saskanību, Eiropas infrastruktūras
savienošanas instruments veidos ciešu sinerģiju ar programmu "Apvārsnis
2020". (31)
Eiropas Savienība un vairums tās dalībvalstu ir
pievienojušās ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, un pārējās
dalībvalstīs pašlaik notiek konvencijas ratifikācija.
Īstenojot attiecīgos projektus, projekta specifikācijā ir jāņem vērā
invalīdu piekļuves iespējas, kā minēts konvencijas 9. pantā. (32)
Saskaņā ar šo regulu ieviešamajiem finanšu
instrumentiem būtu jāatspoguļo Regulas (ES) Nr. XXX/2012 [Jaunā finanšu regula]
VIII sadaļā un deleģētajā aktā paredzētie noteikumi, kā arī finanšu
instrumentiem piemērojamie paraugprakses noteikumi[32]. (33)
Fiskālie pasākumi daudzās dalībvalstīs liks vai jau
liek publiskā sektora iestādēm pārvērtēt ieguldījumiem infrastruktūrā veltītās
programmas. Šajā sakarā PPP tiek uzskatītas
par lietderīgu līdzekli, kā īstenot infrastruktūras projektus, kas
nepieciešami, lai sasniegtu politikas mērķus, piemēram, cīņā ar klimata
pārmaiņām, veicinātu alternatīvo enerģijas
avotu izmantošanu, kā arī energoefektivitāti un resursefektivitāti, atbalstītu
ilgtspējīgu transportu un izveidotu platjoslas tīklus.
Komisija 2009. gada 19. novembra PPP paziņojumā[33] apņēmās uzlabot PPP piekļuvi
finansējumam, proti, paplašināt esošo finanšu instrumentu tvērumu. (34)
Lai gan lielāko daļu ieguldījumu, kas nepieciešami
saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020", var nodrošināt tirgi un
regulatīvie pasākumi, finansējuma rašana ir tik sarežģīts uzdevums, ka būs
nepieciešama publiskā sektora iesaistīšanās un Savienības atbalsts, kas
izpaudīsies kā piešķīrumi un inovatīvi finanšu instrumenti. Finanšu instrumenti būtu jāizmanto atbilstīgi
specifiskām tirgus vajadzībām saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas
instrumenta mērķiem, un ar tiem nedrīkstētu izspiest no tirgus privāto
finansējumu. Pirms lēmuma pieņemšanas par
finanšu instrumentu izmantošanu Komisijai būtu jāveic ex-ante
novērtējums par šiem instrumentiem. (35)
Paziņojumā "ES budžeta pārskatīšana"[34] uzsvērts: kā prasību
projektiem ar ilgtermiņa komerciālu potenciālu vajadzētu noteikt, ka Savienības
līdzekļus izmanto partnerībā ar privāto un banku sektoru, jo īpaši Eiropas
Investīciju banku (EIB) un dalībvalstu publiskajām finanšu iestādēm, taču
sadarbojoties arī ar citām starptautiskām finanšu iestādēm un privāto finanšu
sektoru. (36)
Stratēģijā "Eiropa 2020" Komisija apņēmās
Savienības finanšu instrumentus izmantot saskaņotas finansēšanas stratēģijas
ietvaros, kas apvieno Savienības un valstu publisko un privāto finansējumu
infrastruktūrai. Pamatā ir doma, ka daudzos
gadījumos neapmierinošu stāvokli ieguldījumu jomā un tirgus nepilnības var
efektīvāk novērst ar finanšu instrumentiem, nevis piešķīrumiem. (37)
Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments
piedāvātu finanšu instrumentus, lai veicinātu privātā sektora ieguldītāju un
finanšu iestāžu ilgtspējīgu piedalīšanos ieguldījumos infrastruktūrā. Lai finanšu instrumenti būtu pietiekami pievilcīgi
privātajam sektoram, tie jāveido un jāievieš, pienācīgi ņemot vērā
vienkāršošanas un administratīvā sloga samazināšanas vajadzības, tajā pašā
laikā ir jāparedz pietiekama elastība, lai elastīgi varētu reaģēt uz
apzinātajām vajadzībām pēc finansējuma. Veidojot
šos instrumentus, būtu jāņem vērā pieredze, kas gūta, ieviešot finanšu
instrumentus 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas ietveros, piem.,
aizdevumu garantiju instrumentu TEN-T projektiem (LGTT), riska dalīšanas
finanšu mehānismu (RSFF) un 2020. gada Eiropas Fondu enerģētikai, klimata
pārmaiņām un infrastruktūrai (fonds „Marguerite”). (38)
Lai gan vairums finanšu instrumentu būtu kopēji
visām nozarēm, ir iespējams, ka daži instrumenti būs domāti atsevišķām nozarēm. Komisijas dienesti lēš, ka finanšu atbalsts
platjoslai lielākoties balstīsies uz finanšu instrumentiem, savukārt transporta
un enerģētikas nozarē Savienības budžeta līdzekļi, kas nepieciešami finanšu
instrumentiem, nepārsniegs attiecīgi 2 miljardus un 1 miljardu euro. (39)
Lai veicinātu to saņēmēju diversifikāciju nozaru
griezumā, kas saņem atbalstu ar finanšu instrumentiem, un lai sekmētu
pakāpenisku ģeogrāfisku diversifikāciju dalībvalstīs, Komisija partnerībā ar
EIB iesaistīsies kopīgās iniciatīvās (piem., Eiropas PPP konsultāciju centrs
(EPEC) un "Jaspers"), ar kuru starpniecību palīdzēs dalībvalstīm
sagatavot to projektu sarakstu, kam varētu piešķirt finansējumu. (40)
Kas attiecas uz finanšu instrumentu nosacījumiem,
darba programmas vajadzētu papildināt ar papildu prasībām, piemēram, lai
nodrošinātu konkurenci tirgos, ņemot vērā Savienības rīcībpolitiku attīstību,
tehnikas attīstību un citus potenciāli nozīmīgus faktorus. (41)
Mehānisma nodrošinātā atbalsta daudzgadu plānošanai
būtu jātiecas uz Savienības prioritāšu atbalstīšanu, nodrošinot vajadzīgo
finanšu līdzekļu pieejamību un Savienības un dalībvalstu kopīgās rīcības
saskaņotību un nepārtrauktību. Par priekšlikumiem,
kas iesniegti pēc tam, kad īstenota pirmā daudzgadu darba programma transporta
jomā, atbalstu par izmaksām varētu saņemt no 2014. gada 1. janvāra,
lai nodrošinātu to projektu nepārtrauktību, uz kuriem attiecas Eiropas
Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula (EK)
Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā
atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā[35]. (42)
Tā kā dažu infrastruktūras projektu realizēšanai
nepieciešams liels budžets, būtu jāparedz iespēja, ka budžeta saistības, kas
attiecas uz finansiālo atbalstu dažām darbībām, var sadalīt ikgadējos
maksājumos. (43)
Komisijai būtu jāveic termiņa vidusposma un ex post
novērtējumi, lai izvērtētu finansējuma efektivitāti, izmantošanas lietderību un
to, kā tas ietekmē mehānisma vispārīgo mērķu un stratēģijas "Eiropa
2020" prioritāšu sasniegšanu. (44)
Pamatojoties uz nozarspecifiskajām vadlīnijām, kas
izklāstītas atsevišķās regulās, ir sagatavots prioritāro jomu saraksts, kam
piemērojama šī regula, un šis saraksts būtu jāiekļauj pielikumā. Lai ņemtu vērā iespējamo politikas prioritāšu un
tehnisko iespēju maiņu, kā arī iespējamās izmaiņas satiksmes plūsmās, pilnvaras
pieņemt aktus attiecībā uz pielikumu grozījumiem saskaņā ar Līguma par Eiropas
Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas
darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu
jānodrošina vienlaicīga, laicīga un pienācīga dokumentu pārsūtīšana Eiropas
Parlamentam un Padomei. (45)
Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas
īstenošanai, Komisijai jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz daudzgadu
un gada darba programmām. Šīs pilnvaras būtu
jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada
16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un
vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz
Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[36]. (46)
Līdz ar būtu jāatceļ Eiropas Parlamenta un Padomes
1995. gada 18.septembra Regula (EK) Nr. 2236/95[37], ar ko paredz vispārējus
noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu
jomā, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 680/2007. (47)
Visā izdevumu ciklā būtu jāaizsargā Savienības
finanšu intereses ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pārkāpumu novēršanu,
konstatēšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepareizi izmaksāto vai nepareizi
izlietoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — sodiem. (48)
Dažiem no infrastruktūras projektiem, kas ir
Savienības interesēs, būtu jāveido savienojumi ar kaimiņvalstīm,
pirmspievienošanās valstīm un citām trešām valstīm, vai jāšķērso tās. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam
būtu jāpiedāvā vienkāršoti līdzekļi infrastruktūras sasaistīšanai un
finansēšanai, lai nodrošinātu konsekvenci starp ES budžeta iekšējiem un ārējiem
instrumentiem. (49)
Ņemot vērā to, ka veicamās darbības mērķus — proti,
koordinēti attīstīt un finansēt Eiropas tīklus, — nevar pietiekami labi
sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ, ņemot vērā vajadzību
saskaņot šos mērķus, tos labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var
pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā
noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā
noteikts minētajā pantā, šī regula nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs šo mērķu
sasniegšanai, IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. I SADAĻA
KOPĪGI NOTEIKUMI I NODAĻA
EIROPAS INFRASTRUKTŪRAS SAVIENOŠANAS INSTRUMENTS 1. pants
Priekšmets Ar šo regulu izveido Eiropas infrastruktūras
savienošanas instrumentu un paredz nosacījumus, metodes un procedūras, kā
sniegt Savienības finansiālo atbalstu Eiropas tīkliem, lai atbalstītu
transporta, enerģētikas un telekomunikāciju infrastruktūras projektus. 2. pants
Definīcijas Šajā regulā piemēro šādas definīcijas: (2)
"kopējas ieinteresētības projekts" ir
projekts, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES)
Nr. XXXX/2012 [pēc pieņemšanas tiks aizpildīts, t.sk. ar pieņemšanas
datumu un pilnu nosaukumu] [TEN-T vadlīnijas][38],
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. XXXX/2012 [pēc pieņemšanas
tiks aizpildīts, t.sk. ar pieņemšanas datumu un pilnu nosaukumu] [Eiropas
energoinfrastruktūras vadlīnijas][39]
vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. XXXX/2012 [pēc pieņemšanas
tiks aizpildīts, t.sk. ar pieņemšanas datumu un pilnu nosaukumu] [INFSO
vadlīnijas][40]; (3)
"pārrobežas posms" ir posms, kas
nodrošina kopējas ieinteresētības projekta turpināmību starp vismaz divām
dalībvalstīm vai starp dalībvalsti un kaimiņvalsti; (4)
"darbi" ir attiecīgi komponenšu, sistēmu
un pakalpojumu, tostarp programmatūras, iegāde, piegāde un ieviešana,
izstrādes, būvniecības un uzstādīšanas darbi saistībā ar projektu, iekārtu
pieņemšana un projekta sākšana; (5)
"pētījumi" ir darbības, kas
nepieciešamas, lai sagatavotu projekta īstenošanu, tostarp sagatavošanās,
priekšizpētes, izvērtējuma, testēšanas un validācijas pētījumi, tostarp
programmatūras veidā, un citi tehniskā atbalsta pasākumi, tostarp priekšdarbi,
kuri vajadzīgi, lai definētu un izstrādātu projektu un pieņemtu lēmumu par tā
finansēšanu, piemēram, izpētes darbi attiecīgajos objektos un finansējuma
paketes sagatavošana; (6)
"programmas atbalsta darbības" ir
papildpasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu Eiropas infrastruktūras
savienošanas instrumentu un vadlīnijas atsevišķām nozarēm, piemēram,
pakalpojumi (īpaši tehniskā palīdzība), kā arī sagatavošanās, priekšizpētes,
koordinācijas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbības, kas
ir tieši nepieciešamas šī instrumenta pārvaldībai, un jo īpaši pētījumi,
sanāksmes, informācija, infrastruktūras kartēšana, mērķsadarbība, izplatīšanas,
informētības vairošanas un komunikācijas darbības, izdevumi par informācijas
apmaiņai paredzētiem IT tīkliem un visi citi tehniskā un administratīvā
atbalsta pasākumi, kas var būt nepieciešami šī instrumenta pārvaldībai vai
nozaru vadlīniju īstenošanai; (7)
"darbība" ir visas darbības, kas ir
nepieciešamas kopīgas ieinteresētības projekta īstenošanai un ir finansiāli,
tehniski vai laikā neatkarīgas; (8)
„attiecinātās izmaksas” — nozīme definēta
Regulā (ES) Nr. XXXX/2012 [jaunā finanšu regula]; (9)
"saņēmējs" ir dalībvalsts, starptautiska
organizācija, publiskā vai privātā sektora uzņēmums vai struktūra, kas
izraudzīta finansiālā atbalsta saņemšanai saskaņā ar šo regulu un atbilstīgi
katrā darba programmā noteiktajai kārtībai; (10)
"īstenošanas struktūra" ir publiskā vai
privātā sektora uzņēmums vai struktūra, kuru saņēmējs, ja tas ir dalībvalsts
vai starptautiska organizācija, ir iecēlis darbības īstenošanai. Par šādu
iecelšanu lēmumu pieņem saņēmējs uz savu atbildību un, ja nepieciešams piešķirt
iepirkuma līgumu, ievērojot piemērojamos noteikumus par publisko iepirkumu; (11)
"pamattīkls" ir transporta
infrastruktūra, kas identificēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012
[TEN-T vadlīnijas] III nodaļu; (12)
"pamattīkla koridori" ir instruments, lai
atvieglinātu pamattīkla koridoru koordinētu īstenošanu, kā paredzēts Regulas
(ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas] IV nodaļā un uzskaitīts minētās
regulas I pielikumā; (13)
"šaurā vieta" ir fiziski šķēršļi, kas
izraisa sistēmas pārrāvumu, kurš ietekmē tālsatiksmes plūsmas. Šādu šķērsli var
kompensēt ar jauniem infrastruktūras objektiem, piemēram, tiltiem vai tuneļiem,
kas palīdz novērst tādas problēmas kā kāpumi, līknes liekuma rādiuss, platums.
Nepieciešamību modernizēt esošo infrastruktūru neuzskata par šauro vietu; (14)
"prioritāte" ir jebkura
energoinfrastruktūras prioritāte Nr. 1 līdz 8 un Nr. 10 līdz 12, kā noteikts
Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijas] I
pielikumā; (15)
"energoinfrastruktūra" ir infrastruktūra,
kas definēta Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [Eiropas energoinfrastruktūras
vadlīnijas] 2. pantā; (16)
"platjoslas tīkli" ir vadu un bezvadu
(ieskaitot satelītu) piekļuves tīkli, palīginfrastruktūra un pamattīkli, kas
spēj nodrošināt sevišķi ātrdarbīgus pieslēgumus, kā definēts Regulas (ES)
Nr. XXXX/2012 [INFSO vadlīnijas] 3. pantā; (17)
"digitālo pakalpojumu infrastruktūra" ir
elektroniski sniegti pakalpojumi tīklā, parasti internetā, kas nodrošina
Eiropas mēroga sadarbspējīgus pakalpojumus sabiedrības interesēs un kas vairo
iedzīvotāju, uzņēmumu un/vai valdību iespējas, kā definēts Regulas (ES)
Nr. XXXX/2012 [INFSO vadlīnijas] 3. pantā; (18)
"pamatpakalpojumu platformas" ir
pakalpojumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [INFSO vadlīnijas] pielikumā; (19)
"vispārējie pakalpojumi" ir pakalpojumi,
kas minēti Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [INFSO vadlīnijas] pielikumā; (20)
"pakalpojumu nodrošināšana un uzturēšana"
nozīmē nodrošināt to konkrēto digitālo pakalpojumu infrastruktūras objektu
nepārtrauktu darbību, kas sīkāk definēti Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [INFSO
vadlīnijas] pielikumā; (21)
"valsts regulatīvās iestādes" ir
struktūras, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada
7. marta Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem
attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem
(pamatdirektīva)[41].
3. pants
Vispārējie mērķi Eiropas infrastruktūras savienošanas
instruments dod iespēju sagatavot un īstenot kopējas ieinteresētības projektus
saskaņā ar Eiropas tīklu politiku enerģētikas, transporta un telekomunikāciju
nozarē. Konkrētāk, Eiropas infrastruktūras
savienošanas instruments ir atbalsts, īstenojot kopējas projektus, kuru mērķis
ir jaunas infrastruktūras attīstīšana un būve vai esošās infrastruktūras
modernizēšana enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē. Tālab Eiropas
infrastruktūras savienošanas instrumentam ir šādi mērķi: (a)
sekmēt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi,
izveidojot modernus un efektīvus Eiropas tīklus, kas nāks par labu visai
Eiropas Savienībai, proti, tās konkurētspējai un ekonomiskajai, sociālai un
teritoriālajai kohēzijai vienotajā tirgū, radot privātā un publiskā sektora
ieguldījumiem labvēlīgākus apstākļus ar finanšu instrumentiem un Savienības
tiešo atbalstu, un izmantojot sinerģiju starp nozarēm. To, kā izdodas sasniegt
šo mērķi, mērīs pēc tā, cik lieli ir publiskā un privātā sektora ieguldījumi
kopējas ieinteresētības projektos un jo īpaši pēc tā, cik lieli publiskā un
privātā sektora ieguldījumi kopējas ieinteresētības projektos izdarīti,
izmantojot finanšu instrumentus saskaņā ar šo regulu; (b)
dot iespēju Savienībai sasniegt izvirzītos
mērķus — līdz 2020. gadam par 20 % samazināt siltumnīcefekta
gāzu emisijas[42],
par 20 % palielināt energoefektivitāti un par 20 % palielināt
atjaunojamās enerģijas īpatsvaru energoavotu struktūrā —, tajā pašā laikā
nodrošinot lielāku dalībvalstu solidaritāti. 4. pants
Nozarspecifiski mērķi 1. Līdztekus 2. pantā
izklāstītajiem vispārīgajiem mērķiem Eiropas infrastruktūras savienošanas
instrumentam jāsekmē šādu specifisku nozaru mērķu sasniegšana: (a)
Transporta nozarē Eiropas infrastruktūras
savienošanas instruments atbalsta kopējas ieinteresētības projektus, kas tiecas
sasniegt tālāk izklāstītos mērķus, kā sīkāk norādīts Regulas (ES)
Nr. XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas] 4. pantā: i) novērst šaurās vietas un iztrūkstošos
posmus, kā rezultativitāti mēra pēc jaunu un uzlabotu pārrobežu savienojumu
skaita un novērstu šauro vietu skaita transporta maršrutos, kas saņēmuši
Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta atbalstu; ii) nodrošināt ilgtspējīgu un efektīvu
transportu ilgtermiņā, kā rezultativitāti mērīs pēc parastā dzelzceļa tīkla
garuma ES-27 valstīs un pēc ātrgaitas dzelzceļa tīkla garuma ES-27 valstīs; iii) optimizēt transporta veidu integrāciju
un starpsavienojumus un uzlabot transporta pakalpojumu sadarbspēju. Šī mērķa
sasniegšanu mērīs pēc ostu un lidostu skaita, kas savienotas ar dzelzceļa
tīklu. (b)
Enerģētikas nozarē Eiropas infrastruktūras
savienošanas instruments atbalsta kopējas ieinteresētības projektus, kas tiecas
sasniegt šādus mērķus, kā sīkāk norādīts Regulā (ES) Nr. XXXX/2012: i) veicināt turpmāku iekšējā enerģijas
tirgus integrāciju un elektrotīklu un gāzes tīklu sadarbspēju pāri robežām,
tostarp nodrošināt, ka neviena dalībvalsts nav izolēta no Eiropas tīkla, kā
rezultativitāti mērīs pēc to projektu skaita, ar kuriem efektīvi tiek savienoti
dalībvalstu tīkli un novērstas iekšējās šaurās vietas; ii) uzlabot Savienības apgādes drošību, kā
rezultativitāti mērīs pēc sistēmas noturības un sistēmas operāciju drošības
attīstības, kā arī pēc to projektu skaita, kas dod iespēju diversificēt piegāžu
avotus, piegāžu partnerus un maršrutus; iii) sekmēt ilgtspējīgu attīstību un vides
aizsardzību, jo īpaši veicinot no atjaunojamiem energoavotiem ražotas enerģijas
integrēšanu pārvades tīklā un izveidojot CO2 tīklus, kā
rezultativitāti mērīs pēc atjaunojamās enerģijas pārvades no ražošanas vietām
uz lielākajiem patēriņa centriem un uzglabāšanas vietām un pēc CO2
emisiju summas, kas novērstas, izbūvējot projektus, kuri saņēmuši atbalstu no
Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta. (c)
Telekomunikāciju tīklu nozarē Eiropas
infrastruktūras savienošanas instruments atbalsta kopējas ieinteresētības
projektus, kas tiecas sasniegt šādus mērķus, kā sīkāk norādīts Regulā (ES)
Nr. XXXX/2012 [INFSO vadlīnijas]: i) paātrināt ātrdarbīgu un sevišķi
ātrdarbīgu platjoslas tīklu laišanu ekspluatācijā un plašāku izmantošanu,
tostarp mazos un vidējos uzņēmumos (MVU), kā rezultativitāti mēra pēc
platjoslas un sevišķi ātrdarbīgu platjoslas tīklu pārklājuma un pēc
mājsaimniecību skaita, kam ir platjoslas pieslēgums ar ātrumu, kas pārsniedz
100 Mbps; ii) sekmēt valstu publisko tiešsaistes
pakalpojumu starpsavienojumus un sadarbspēju, kā arī piekļuvi šādiem tīkliem,
kā rezultativitāti mēris pēc iedzīvotāju un uzņēmumu procentuālā skaita, kuri
izmanto publiskos tiešsaistes pakalpojumus, un pēc šādu pakalpojumu pieejamības
pāri robežām. 5. pants
Budžets 1.
Finansējums Eiropas infrastruktūras savienošanas
instrumenta īstenošanai no 2014. līdz 2020. gadam ir
EUR 50 000 000 000[43].
Summu starp 3. pantā minētajām nozarēm sadala šādi: a) transports: EUR
31 694 000 000, no kuriem EUR 10 000 000 000
pārnes no Kohēzijas fonda, lai izmantotu saskaņā ar šo regulu dalībvalstīs,
kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda; b) enerģētika: EUR 9 121 000 000; c) telekomunikācijas: EUR
9 185 000 000. 2.
Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta
finansējums var segt izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, pārraudzības,
kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kas vajadzīgas programmas
pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši par pētījumiem, ekspertu
sanāksmēm, ciktāl tās saistītas ar šīs regulas vispārējiem mērķiem, par
izdevumiem par informācijas apmaiņai paredzētiem IT tīkliem un par visiem
citiem tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumiem, kas radušies Komisijai,
pārvaldot programmu. Finanšu piešķīrumi var segt arī tehniskās un
administratīvās palīdzības izdevumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pāreju no
pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 680/2007[44],
uz šo programmu. Vajadzības gadījumā apropriācijas var iekļaut budžetā pēc
2020. gada līdzīgu izdevumu segšanai, lai būtu iespējams pārvaldīt
darbības, kas 2020. gada 31. decembrī vēl nav pabeigtas. 3.
Pēc termiņa vidusposma novērtēšanas saskaņā ar
26. panta 1. punktu Komisija var apropriācijas pārnest starp
1. punktā minētajiem piešķiršanas sektoriem, izņemot EUR
10 000 000 000, kas pārnesti no Kohēzijas fonda, lai finansētu
transporta nozares projektus dalībvalstīs, kas tiesības saņemt atbalstu no
Kohēzijas fonda. II NODAĻA
FINANSĒJUMA VEIDI UN FINANŠU NOTEIKUMI 6. pants
Finansiālā atbalsta veidi 1. Eiropas infrastruktūras
savienošanas instrumenta īstenošana izpaužas kā viens vai vairāki finansiālā
atbalsta veidi, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. XXX/2012 [Jaunā finanšu
regula], konkrētāk, kā piešķīrumi, iepirkumi un finanšu instrumenti. 2. Daļu Eiropas infrastruktūras
savienošanas instrumenta īstenošanas Komisija var uzticēt Regulas (ES)
Nr. XXX/2012 [Jaunā finanšu regula] 55. panta 1. punkta c)
apakšpunktā minētajām struktūrām. 7. pants
Tiesības uz finansiālo atbalstu un nosacījumi tā saņemšanai 1. Tikai darbības, kas sekmē
kopējas ieinteresētības projektus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXXX/2012
[TEN-T vadlīnijas], Regulu (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-E vadlīnijas] un Regulu
(ES) Nr. XXXX/2012 [INFSO vadlīnijas], kā arī programmas atbalsta darbības
ir tiesīgas saņemt atbalstu kā ES finansiālo atbalstu dotāciju, finanšu
instrumentu un iepirkuma veidā. 2. Transporta nozarē tikai darbības,
kas sekmē kopējas ieinteresētības projektus saskaņā ar Regulu (ES) Nr.
XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas], un programmas atbalsta darbības ir tiesīgas uz
atbalstu kā ES finansiālo atbalstu iepirkumu un finanšu instrumentu veidā
saskaņā ar šo regulu. Savienības finansiālo atbalstu dotāciju veidā ir tiesīgas
saņemt tikai šādas darbības: (a)
darbības, ar kurām īsteno pamattīklu saskaņā ar
Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas] III nodaļu, tostarp jaunu
tehnoloģiju un inovāciju ieviešana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T
vadlīnijas] 39. pantu; (b)
pētījumi kopējas ieinteresētības projektiem, kā
definēts Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas] 8. panta
1. punkta b) un c) apakšpunktā; (c)
darbības kopējas ieinteresētības projektu
atbalstam, kā definēts Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas]
8. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā; (d)
darbības satiksmes pārvaldības sistēmu atbalstam
saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas] 37. pantu; (e)
darbības kravu pārvadājumu pakalpojumu atbalstam
saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas] 38. pantu; (f)
darbības dzelzceļa kravu pārvadājumu trokšņa
samazināšanai, modernizējot pašreizējo ritošo sastāvu; (g)
programmas atbalsta darbības. Transporta nozares darbības, kas saistītas ar
pārrobežu posmu vai šāda posma daļu, var saņemt Savienības finansiālo atbalstu,
ja ir rakstiska vienošanās starp attiecīgajām dalībvalstīm vai starp
attiecīgajām dalībvalstīm un trešām valstīm par pārrobežu posmu pabeigšanu. Izņēmuma
kārtā iepriekšminētā rakstiskā vienošanās netiek prasīta, ja projekts ir
vajadzīgs, lai nodrošinātu savienojumu ar kaimiņu dalībvalsts vai trešās valsts
tīklu, bet faktiski nešķērso robežu. Dotāciju finansējums projektiem, kuru būtisks
ieņēmumu avots ir lietotāji, pirmām kārtām ir pieejams projekta sagatavošanai,
jo īpaši PPP novērtēšanai. 3. Enerģētikas nozarē specifiski
nosacījumi, ar kādiem darbības, ar kurām īsteno kopējas ieinteresētības
projektus, ir atbilstīgas Savienības finansiālā atbalsta saņemšanai finanšu
instrumentu un dotāciju veidā saskaņā ar šo regulu, ir izklāstīti Regulas (ES)
Nr. XXXX/2012 [Energoinfrastruktūras vadlīnijas] 15. pantā. 4. Telekomunikāciju nozarē visas
darbības, ar kurām īsteno kopējas ieinteresētības projektus, un programmas
atbalsta darbības, kas minētas Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [INFSO vadlīnijas]
pielikumā ir tiesīgas saņemt Savienības finansiālo atbalstu dotāciju, iepirkumu
un finanšu instrumentu veidā saskaņā ar šo regulu. III NODAĻA
DOTĀCIJAS 8. pants
Dotāciju veids un attiecināmās izmaksas 1. Dotācijas saskaņā ar šo
regulu var būt kādā no veidiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [Jaunā
finanšu regula] XXX. pantā. Darba programmās nosaka dotāciju veidu, ko var
izmantot, lai finansētu attiecīgās darbības. 2. Izdevumi var būt attiecināmi no
dienas, kad iesniegts atbalsta pieteikums. [Izdevumi par projektiem, kas
iekļauti pirmajā daudzgadu programmā, var būt attiecināmi no 2014. gada 1.
janvāra, ja šī regula stājas spēkā pēc minētās dienas]. 3. Attiecināmi var būt tikai
dalībvalstīs radušies izdevumi, izņemot gadījumus, kad kopējas ieinteresētības
projekts skar trešo valstu teritoriju un kad darbība ir obligāti nepieciešama,
lai sasniegtu konkrētā projekta mērķus. 4. Iekārtu un infrastruktūras
izmaksas, ko saņēmējs uzskata par kapitālizdevumiem, var būt attiecināmas līdz
pilnam apjomam. 5. Attiecināmi var būt izdevumi
saistībā ar vides pētījumiem par vides aizsardzību un par atbilstību Savienības
acquis. 6. Izdevumi, kas saistīti ar
zemes iegādi, nav attiecināmas izmaksas. 7. PVN nav attiecināmas
izmaksas. 8. Noteikumus par saņēmējam
radušos izmaksu attiecināmību mutatis mutandis piemēro izmaksām, kas
radušās īstenošanas struktūrām. 9. pants
Līdzdalības nosacījumi 1. Priekšlikumus var iesniegt
viena vai vairākas dalībvalstis, starptautiskas organizācijas, kopuzņēmumi vai
dalībvalstīs reģistrēti publiski vai privāti uzņēmumi vai struktūras. 2. Šajā nolūkā pieteikumus var
iesniegt subjekti, kas nav juridiskas personas saskaņā ar piemērojamiem valsts
tiesību aktiem, ar nosacījumu, ka to pārstāvjiem ir tiesības uzņemties
juridiskas saistības to vārdā un pārstāvji piedāvā tādas pašas Savienības
finansiālo interešu aizstāvības garantijas kā juridiskas personas. 3. Fizisku personu iesniegti
priekšlikumi nav atbilstīgi. 4. Ja tas nepieciešams, lai sasniegtu
konkrētā kopējas ieinteresētības projekta mērķus, trešās valstis un trešās
valstīs reģistrēti subjekti var piedalīties darbībās, kas sekmē kopējas
ieinteresētības projektus. Tie nevar saņemt finansējumu saskaņā ar šo regulu,
izņemot gadījumus, kad tas obligāti nepieciešams, lai sasniegtu konkrētā
kopējas ieinteresētības projekta mērķus. Ja tas ir nepieciešams, lai efektīvāk īstenotu
attiecīgās darbības, kas sekmē kopējas ieinteresētības projektus trešās valstīs
saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas], Regulu (ES)
Nr. XXXX/2012 [TEN-E vadlīnijas] un Regulu (ES) Nr. XXXX/2012 [INFSO
vadlīnijas], saskaņā ar šo regulu pieejamo finansējumu var apvienot ar
finansējumu, uz ko attiecas citas attiecīgas Savienības regulas. Tādā gadījumā
Komisija var ar īstenošanas aktu nolemt par vienotiem noteikumiem, kas
piemērojami īstenošanai. 5. Visiem dotāciju
priekšlikumiem pievieno attiecīgo dalībvalstu piekrišanu, izņemot pieteikumus
telekomunikāciju nozarē un pieteikumus transporta nozarē attiecībā uz gaisa
satiksmes pārvaldību. 6. Daudzgadu un ikgadējās darba
programmās var paredzēt papildu specifiskus noteikumus par priekšlikumu
iesniegšanu. 10. pants
Finansējuma apmēri 1. Izņemot gadījumus, kad minēti
Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [Jaunā finanšu regula] XXX. pantā, priekšlikumu
atlase notiek, izsludinot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saskaņā ar
17. pantā minētajām darba programmām. 2. Transporta nozarē: (a)
dotācijas pētījumiem — Savienības finansiālais
atbalsts nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām; (b)
dotācijas par darbiem — i) dzelzceļš un iekšzemes ūdensceļi: Savienības
finansiālais atbalsts nepārsniedz 20% no attiecināmajām izmaksām; finansējuma
apmēru var palielināt līdz 30 % projektiem, kas paredzēti šauro vietu
novēršanai; finansējuma apmēru var palielināt līdz 40% projektiem, kas attiecas
uz pārrobežu posmiem; ii) iekšzemes transporta savienojumi ar
ostām un lidostām, darbības dzelzceļa kravu pārvadājumu trokšņa samazināšanai,
modernizējot pašreizējo ritošo sastāvu, kā arī ostu un multimodālu platformu
attīstīšana: Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 20% no attiecināmajām
izmaksām. (c)
dotācijas satiksmes pārvaldības sistēmām un
pakalpojumiem — i) Eiropas Dzelzceļa satiksmes pārvaldības
sistēma (ERTMS): Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 50% no
attiecināmajām izmaksām; ii) satiksmes pārvaldības sistēmas, kravas
transporta pakalpojumi, drošas stāvvietas autoceļu pamattīklā, kā arī darbības,
lai atbalstītu jūras transporta maģistrāļu attīstīšanu: Savienības finansiālais
atbalsts nepārsniedz 20% no attiecināmajām izmaksām. 3. Enerģētikas nozarē: (a)
Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 50% no
pētījumu un/vai darbu attiecināmajām izmaksām; (b)
līdzfinansējuma apjomu var palielināt līdz ne
vairāk kā 80% darbībām, kas, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. XXXX/2012
[Energoinfrastruktūras vadlīnijas] 15. panta 2. punkta a) apakšpunktā
minētajiem pierādījumiem, nodrošina lielu energoapgādes drošību reģionālā vai
Savienības mērogā vai stiprina Savienības solidaritāti, vai ietver ļoti inovatīvus
risinājumus. 4. Telekomunikāciju nozarē: (a)
darbības platjoslas tīklu jomā — Savienības
finansiālais atbalsts nepārsniedz 50% no attiecināmajām izmaksām; (b)
darbības vispārējo pakalpojumu jomā — Savienības
finansiālais atbalsts nepārsniedz 75% no attiecināmajām izmaksām; (c)
pamatpakalpojumu platformas parasti finansē,
izmantojot iepirkumu. Izņēmuma gadījumos tās var finansēt ar dotāciju, kas sedz
līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām, neskarot līdzfinansējuma principu; (d)
programmas atbalsta darbības, ieskaitot
infrastruktūras kartēšanu, mērķsadarbību un tehnisko palīdzību — Savienības
finansiālais atbalsts nepārsniedz 75% no attiecināmajām izmaksām. 5. Iepriekš minēto
līdzfinansējumu var palielināt par ne vairāk kā 10 procentpunktiem
darbībām, kam raksturīgas starpnozariskas sinerģijas, kas palīdz sasniegt
klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus, kas palielina noturību pret klimata
pārmaiņām vai samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šo palielinājumu
nepiemēro 11. pantā minētajiem līdzfinansējuma apmēriem. 6. Finansiālā atbalsta apjomu,
kas piešķirams izraudzītajām darbībām, noteiks, pamatojoties uz katra projekta
izmaksu un ieguvumu analīzi, budžeta līdzekļu pieejamību un nepieciešamību
maksimāli palielināt ES finansējuma sviras efektu. 11. pants
Īpaši uzaicinājumi attiecībā uz līdzekļiem, kas pārnesti no Kohēzijas fonda
transporta nozarē 1. Kas attiecas uz EUR
10 000 000 000, kas pārnesti no Kohēzijas fonda [Regulas XXX XX
pants] un ko paredzēt tērēt dalībvalstīs, kas tiesīgas saņemt finansējumu no
Kohēzijas fonda, izsludina īpašus uzaicinājumus attiecībā uz projektiem, ar
kuriem īsteno pamattīklu tikai un vienīgi dalībvalstīs, kas ir tiesīgas saņemt
atbalstu no Kohēzijas fonda. 2. Šiem īpašajiem uzaicinājumiem
piemēro transporta nozarei piemērojamos noteikumus saskaņā ar šo regulu. Īstenojot
šos uzaicinājumus, pēc iespējas lielāku prioritāti piešķir projektiem, kuros
ievēroti valsts piešķīrumi saskaņā ar Kohēzijas fondu. 3. Atkāpjoties no 10. panta
un attiecībā uz EUR 10 000 000 000, kas pārnesti no Kohēzijas fonda un ko
paredzēts tērēt dalībvalstīs, kas tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas
fonda, maksimālie finansēšanas apjomi ir tie, kas piemērojami Kohēzijas fondam
un minēti 22. pantā un 110. panta 3. punktā Regulā (ES) Nr. XXX/2012
[ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu,
Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku
attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas
vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas
Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ
Regulu (EK) Nr. 1083/2006][45],
attiecībā uz šādām darbībām: (a)
dotācijas pētījumiem; (b)
dotācijas par darbiem — i) dzelzceļš un iekšzemes ūdensceļi; ii) darbības pārrobežu ceļu posmu izveides
atbalstam; iii) iekšzemes transporta savienojumi ar
ostām un lidostām, multimodālu platformu un ostu attīstīšana; (c)
dotācijas satiksmes pārvaldības sistēmām un
pakalpojumiem — i) Eiropas Dzelzceļa satiksmes pārvaldības
sistēma (ERTMS); ii) satiksmes pārvaldības sistēmas. 12. pants
Dotācijas atcelšana, samazināšana, apturēšana un izbeigšana 1. Izņemot pienācīgi pamatotus
gadījumus, Komisija atceļ finansiālo atbalstu, kas piešķirts darbībām, kuras
nav sāktas viena gada laikā pēc atbalsta piešķiršanas nosacījumos paredzētās
darbības sākšanas dienas. 2. Komisija var apturēt,
samazināt, atgūt vai izbeigt finansiālo atbalstu saskaņā ar nosacījumiem, kas
izklāstīti Regulā (ES) Nr. XXX/2012 [Jaunā finanšu regula], jo īpaši: (a)
ja, darbību īstenojot, ir izdarīti Kopienas tiesību
aktu noteikumu pārkāpumi; (b)
ja nav ievēroti dotācijas piešķiršanas nosacījumi,
jo īpaši, ja bez Komisijas apstiprinājuma ir veiktas nozīmīgas izmaiņas, kas
ietekmē projekta vai darbības būtību; (c)
pēc projekta virzības novērtēšanas, jo īpaši, ja
minētās darbības īstenošana ir ievērojami aizkavējusies. 3. Komisija var pieprasīt
atmaksāt piešķirto finansiālo atbalstu, ja divos gados pēc atbalsta
piešķiršanas nosacījumos paredzētās pabeigšanas dienas vēl nav pabeigta tās
darbības īstenošana, kam saņemts finansiālais atbalsts. 4. Pirms Komisija pieņem kādu no
1., 2. un 3. punktā paredzētajiem lēmumiem, tā izvērtē attiecīgo gadījumu
un informē attiecīgos saņēmējus, lai tie noteiktā termiņā varētu iesniegt savus
apsvērumus. IV NODAĻA Iepirkumi 13. pants
Iepirkumi 1. Publiskā iepirkuma
procedūras, ko veic Komisija vai kāda no 6. panta 2. punktā minētajām
struktūrām vai nu savā vārdā, vai kopā ar dalībvalstīm: (a)
var paredzēt specifiskus nosacījumus, piemēram,
vietu, kur jāveic iepirktās darbības, ja to pienācīgi pamato darbību mērķi un
ja šādi nosacījumi nepārkāpj publiskā iepirkuma principus; (b)
var atļaut piešķirt vairākus līgumus vienā
procedūrā ("iepirkums no vairākiem piegādātājiem"). 2. Pienācīgi pamatotos
gadījumos, kad tas nepieciešams darbību īstenošanai, 1. punktu var
piemērot arī iepirkuma procedūrām, ko rīko dotāciju saņēmēji. V NODAĻA
FINANŠU INSTRUMENTI 14. pants
Finanšu instrumentu veidi 1. Finanšu instrumentus, kas
izveidoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXXX/2012 [Jaunā finanšu regula]
VIII sadaļu, var izmantot, lai atvieglinātu piekļuvi finansējumam tām
struktūrām, kuras īsteno darbības, kas palīdz īstenot kopējas ieinteresētības
projektu, kā definēts Regulā (ES) Nr. XXXX/2012, Regulā (ES)
Nr. XXXX/2012 un Regulā (ES) Nr. XXXX/2012, un sasniegt to mērķus. Finanšu
instrumenti balstās uz ex-ante novērtējumiem par tirgus nepilnībām vai
neapmierinošu stāvokli ieguldījumu jomā un nepieciešamajiem ieguldījumiem. 2. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr.
680/2007 izveidotos finanšu instrumentus attiecīgā gadījumā var apvienot ar
finanšu instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar Eiropas infrastruktūras
savienošanas instrumentu. 3. Var izmantot šādus finanšu
instrumentus: a) kapitāla instrumenti, piemēram,
ieguldījumu fondi, kas orientējas uz riska kapitāla nodrošināšanu darbībām, kas
sekmē kopējas ieinteresētības projektus; b) aizdevumi un/vai garantijas, ko realizē
ar riska dalīšanas instrumentiem, tostarp projektu obligāciju kvalitātes
uzlabošanas mehānismu, kurus emitē finanšu iestāde no saviem līdzekļiem, bet
kam Savienība paredz piešķīrumu uzkrājumiem un/vai kapitāla sadalei; c) jebkādi citi finanšu instrumenti. 15. pants
Nosacījumi finansiāla atbalsta piešķiršanai, izmantojot finanšu instrumentus 1. Pasākumus, ko atbalsta,
izmantojot finanšu instrumentus, izraugās pieteikumu iesniegšanas kārtībā un
ievērojot nozariskas diversifikācijas principu atbilstīgi 3. un 4. pantam,
kā arī pakāpenisku ģeogrāfisku diversifikāciju starp dalībvalstīm. 2. Savienība, ikviena
dalībvalsts un citi ieguldītāji var sniegt finansiālu atbalstu papildus
piešķīrumiem, kas saņemti, izmantojot finanšu instrumentus, ar nosacījumu, ka
Komisija piekrīt jebkādām izmaiņām darbību atbilstības kritērijos un/vai
instrumenta ieguldījumu stratēģijā, kas var būt nepieciešama papildu piešķīruma
dēļ. 3. Finanšu instrumenti tiecas
saglabāt Savienības budžeta nodrošināto aktīvu vērtību. Tie var nest saprātīgu
peļņu, lai sasniegtu citu partneru vai ieguldītāju mērķus. 4. Finanšu instrumentus var
kombinēt ar dotācijām, kas finansētas no Savienības budžeta, tostarp saskaņā ar
šo regulu. 5. Darba programmās var paredzēt
papildu nosacījumus atbilstīgi nozaru specifiskajām vajadzībām. 6. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr.
XXXX/2012 [Jaunā finanšu regula] 18. panta 2. punktu viena finanšu
instrumenta radītos ieņēmumus un atmaksājumus piesaista minētajam finanšu
instrumentam. Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas jau izveidoto 2007.–2013.
gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, ieņēmumus un atmaksājumus no minētajā
periodā uzsāktajām operācijām 2014.–2020. gadā piesaista finanšu
instrumentam. 16. pants
Darbības trešās valstīs Darbības trešās valstīs var atbalstīt ar
finanšu instrumentiem, ja tas nepieciešams kopējas ieinteresētības projekta
īstenošanai. VI NODAĻA
PLĀNOŠANA, ĪSTENOŠANA UN KONTROLE 17. pants
Daudzgadu un/vai gada darba programmas 1. Komisija pieņem daudzgadu un
gada darba programmas katrai nozarei. Komisija var pieņemt arī daudzgadu un
gada darba programmas, kas aptver vairākas nozares. Šos īstenošanas aktus
pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. panta
2. punktā. 2. Daudzgadu darba programmu
izvērtē vismaz termiņa vidusposmā. Ja vajadzīgs, Komisija ar īstenošanas aktu
daudzgadu īstenošanas programmu pārstrādā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā
ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā. 3. Pieņem daudzgadu īstenošanas
programmu transporta jomā attiecībā uz kopējas ieinteresētības projektiem, kas
uzskaitīti šīs regulas pielikuma I daļā. Finansējuma apjoms ir 80–85 % no 5. panta
1. punkta a) apakšpunktā minētajiem budžeta līdzekļiem. 4. Daudzgadu darba programmas
enerģētikas un telekomunikāciju jomā nosaka stratēģisku ievirzi kopējas
ieinteresētības projektu jomā, un tajās var iekļaut konkrētus kopējas
ieinteresētības projektus. 5. Nozaru gada darba programmas
transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomā pieņem kopējas ieinteresētības
projektiem, kas nav iekļauti daudzgadu darba programmā. 6. Rīkodamās saskaņā ar
1. punktā minēto procedūru, Komisija, izveidojot daudzgadu un gada darba
programmas, nosaka atlases un piešķiršanas kritērijus atbilstīgi mērķiem un
prioritātēm, kas noteikti: a) transportam — Regulā (ES) Nr.
XXXX/2012 [TEN-T vadlīnijas]; b) enerģētikai — Regulā (ES) Nr.
XXXX/2012 [Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijas]; c) telekomunikācijām — Regulā (ES) Nr.
XXXX/2012 [INFSO vadlīnijas]. 7. Darba programmas koordinē,
lai izmantotu sinerģiju starp transporta, elektroenerģijas un telekomunikāciju
nozarēm, jo sevišķi tādās jomās kā viedie elektrotīkli, elektriskais
transports, intelektiskas un ilgtspējīgas transporta sistēmas vai kopīgas
piekļuves tiesības. Var pieņemt daudznozariskus uzaicinājumus iesniegt
priekšlikumus. 18. pants
Gada maksājumi Budžeta saistības var sadalīt gada maksājumos.
Tādā gadījumā Komisija katru gadu uzņemas saistības par gada maksājumiem, ņemot
vērā to darbību attīstības gaitu, kuras saņem finansiālo atbalstu, kā arī
paredzamās vajadzības un pieejamo budžetu. Atsevišķo gada maksājumu indikatīvo grafiku
paziņo attiecīgajiem dotāciju saņēmējiem un, ja tas attiecināms uz finanšu instrumentiem,
attiecīgajām finanšu iestādēm. 19. pants
Gada apropriāciju pārnešana Apropriācijas, kas nav izlietotas līdz tā
finanšu gada beigām, par kuru tās bijušas iekļautas, automātiski pārnes uz
vienu gadu. [20. pants
Deleģētie akti Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus
saskaņā ar 25. pantu par pielikumā iekļauto sarakstu papildināšanu vai
grozīšanu. 21. pants
Saņēmēju un dalībvalstu atbildība Savā atbildības jomā un neskarot pienākumus,
kas saņēmējiem jāpilda saskaņā ar nosacījumiem, kas reglamentē dotācijas,
saņēmēji un dalībvalstis dara visu, lai īstenotu kopējas ieinteresētības
projektus, kuri saņem saskaņā ar šo regulu piešķirtu Savienības finansiālo
atbalstu. Dalībvalstis attiecībā uz transporta un
enerģētikas nozaru projektiem veic darbību tehnisko uzraudzību un finanšu
kontroli, cieši sadarbojoties ar Komisiju, un apliecina to izdevumu patiesumu
un atbilstību, kuri radušies saistībā ar projektiem vai projektu daļām. Dalībvalstis
var lūgt Komisiju piedalīties pārbaudēs uz vietas. Telekomunikāciju nozarē valstu regulatīvās
iestādes veic visu iespējamo, lai nodrošinātu vajadzīgo tiesisko noteiktību un
tādu investīciju vidu, lai atvieglināto to projektu īstenošanu, kas saņem
Savienības finansiālo atbalstu saskaņā ar šo regulu. Izmantojot Eiropas transporta tīkla
interaktīvo ģeogrāfiskās un tehniskās informācijas sistēmu (TENtec),
dalībvalstis regulāri informē Komisiju par rezultātiem, kas sasniegti kopējas
ieinteresētības projektu īstenošanā un par šajā nolūkā veiktajiem
ieguldījumiem, tostarp par to, cik daudz atbalsta izlietots, lai sasniegtu
klimata pārmaiņu mērķus. 22. pants
Atbilstība Savienības politikas virzieniem un Savienības tiesībām Saskaņā ar šo regulu finansē tikai darbības,
kas ir saskaņā ar Savienības tiesībām un atbilst attiecīgajai Savienības
politikai. 23. pants
Savienības finansiālo interešu aizsardzība 1. Komisija veic pienācīgus
pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas
darbības, tiek aizsargātas Savienības finansiālās intereses, piemērojot aizsargpasākumus
pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot
efektīvas pārbaudes un, ja ir atklātas nelikumības, atgūstot nepamatoti
izmaksātās summas un vajadzības gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un
preventīvus sodus. 2. Komisijai vai tās pārstāvjiem
un Revīzijas palātai ir tiesības veikt revīzijas gan dokumentos, gan uz vietas
attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, īstenošanas struktūrām, uzņēmējiem un
apakšuzņēmējiem, kas saņēmuši Kopienas līdzekļus. 3. Eiropas Birojs krāpšanas
apkarošanai (OLAF) ir pilnvarots veikt inspekcijas uz vietas pie uzņēmējiem, uz
kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums saskaņā ar procedūrām, kas
paredzētas Padomes 1996. gada 11. novembra Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par
pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas
Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām[46], lai noteiktu, ka notikusi
krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības
finansiālās intereses saistībā ar dotācijas nolīgumu vai lēmumu, vai līgumu,
kas saistīts ar Savienības finansējumu. 4. Neskarot iepriekšējos
punktus, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām
organizācijām, kā arī dotāciju nolīgumos, lēmumos un līgumos, kas izriet no šīs
regulas īstenošanas, Komisijai, Revīzijas palātai un OLAF nepārprotami dotas
tiesības veikt šādas revīzijas, pārbaudes uz vietas un inspekcijas. II SADAĻA
VISPĀRĒJI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI 24. pants
Komitejas 1. Komisijai palīdz Instrumenta
koordinēšanas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011
nozīmē. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu,
piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. 3. Komiteja nodrošina
horizontālu pārskatu pār 18. pantā minētajām darba programmām, lai nodrošinātu
konsekvenci un starpnozaru sinerģiju apzināšanu un izmantošanu. 25. pants
Deleģēšanas izmantošana 1. Pilnvaras pieņemt deleģētos
aktus Komisijai ir piešķirtas, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti šajā pantā. 2. Pilnvaras pieņemt deleģētos
aktus, kas minētas 20. pantā, Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikposmu,
sākot no dienas, kad šī regula stājas spēkā. 3. Eiropas Parlaments vai Padome
jebkurā brīdī var atsaukt 20. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar
atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums
stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības
Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē
neviena jau spēkā esoša deleģētā tiesību akta derīgumu. 4. Līdzko Komisija pieņem
deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. 5. Deleģētais akts, kas pieņemts
saskaņā ar 20. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc
Eiropas Parlamenta un Padomes informēšanas par šo aktu nav saņemti iebildumi no
Eiropas Parlamenta vai Padomes vai ja līdz minētā termiņa beigām Komisija ir
saņēmusi informāciju gan no Eiropas Parlamenta, gan no Padomes par to, ka
iebildumi netiks celti. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo
periodu pagarina par diviem mēnešiem. 26. pants
Novērtēšana 1. Ne vēlāk kā līdz
2018. gada vidum Komisija sagatavo novērtējuma ziņojumu par to, kā
sasniegti visu pasākumu mērķi (rezultātu un ietekmes līmenī), cik efektīvi
izmantoti resursi un kāda ir Eiropas pievienotā vērtība, ņemot vērā iespējamo
lēmumu par pasākumu atjaunošanu, grozīšanu vai apturēšanu. Bez tam novērtējumā
aplūko arī vienkāršošanas iespējas, iekšējo un ārējo konsekvenci, to, vai visi
mērķi vēl aizvien ir būtiski, kā arī to, kā pasākumi nāk par labu Savienības prioritātēm —
gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Tajā ņem vērā rezultātus
novērtējumiem par iepriekšējo pasākumu ilgtermiņa ietekmi. 2. Komisija ciešā sadarbībā ar
dalībvalsti un saņēmējiem veic ex-post novērtējumu. Ex-post
novērtējumā aplūko Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta
efektivitāti un lietderību, tā ietekmi uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo
kohēziju, to, kā tas sekmē Savienības prioritāšu — gudras, ilgtspējīgas un
iekļaujošas izaugsmes — sasniegšanu un to, cik liels un cik rezultatīvs
bijis atbalsts mērķu sasniegšanai klimata pārmaiņu jomā. Ex-post
novērtējumu ņem vērā, pieņemot lēmumu par turpmāku pasākumu atjaunošanu,
grozīšanu vai apturēšanu. 3. Novērtējumos ņem vērā gūtās
sekmes pēc rezultativitātes rādītājiem, kas minēti 3. un 4. pantā. 4. Komisija šo novērtējumu
secinājumus paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo
lietu komitejai un Reģionu komitejai. 5. Komisija un dalībvalstis ar
citu iespējamo saņēmēju palīdzību var novērtēt projektu īstenošanas metodes, kā
arī attiecībā projektu īstenošanas ietekmi, lai noskaidrotu, vai ir sasniegti
mērķi, tostarp mērķi saistībā ar vides aizsardzību. 6. Komisija var pieprasīt, lai
saņēmēja dalībvalsts, uz ko attiecas kopējas ieinteresētības projekts, iesniedz
īpašu izvērtējumu par darbībām un saistītajiem projektiem, kas finansēti
saskaņā ar šo regulu, vai attiecīgā gadījumā sniedz Komisijai informāciju un
palīdzību, kas vajadzīga šādu projektu izvērtēšanai. 27. pants
Informācija, komunikācija un publiskošana 1. Saņēmēji un attiecīgā
gadījumā attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar šo regulu piešķirtais
atbalsts tiek pienācīgi publiskots, lai sabiedrību informētu par Savienības
lomu projektu īstenošanā. 2. Komisija īsteno informācijas
un komunikācijas pasākumus par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta
projektiem un rezultātiem. Turklāt no budžeta, kas saskaņā ar šo regulu
piešķirts komunikācijai, sedz arī korporatīvo komunikāciju par Savienības
politiskajām prioritātēm[47]. 28. pants
Pārejas noteikumi Šī regula neliedz turpināt vai grozīt –
tostarp pilnīgi vai daļēji atcelt – attiecīgos projektus līdz to pabeigšanai
vai finansiālo atbalstu, ko Komisija piešķīrusi, pamatojoties uz Regulām (EK)
Nr. 2236/95 un (EK) Nr. 680/2007 vai uz jebkuriem citiem tiesību aktiem,
kas 2013. gada 31. decembrī piemērojami minētajam atbalstam un kurus pēc šā
termiņa turpina piemērot minētajām darbībām līdz to pabeigšanai. 29. pants
Atcelšana Neskarot šīs regulas 28. pantā paredzētos
noteikumus, ar šo Regulu (EK) Nr. 680/2007 atceļ no 2014. gada 1. janvāra. 30. pants
Stāšanās spēkā Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc
tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2014. gada 1. janvāra. Šī regula uzliek saistības kopumā un
ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, […] Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes
vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs PIELIKUMS I DAĻA:
SARAKSTS AR IEPRIEKŠ DEFINĒTIEM PROJEKTIEM PAMATTĪKLĀ TRANSPORTA NOZARĒ a) Horizontālās prioritātes Inovatīva pārvaldība & pakalpojumi || Vienotā Eiropas gaisa telpa (SESAR) Inovatīva pārvaldība & pakalpojumi || Satiksmes pārvaldības sistēmas autoceļiem, dzelzceļam un iekšējiem ūdensceļiem (ITS, ERTMS, RIS) Inovatīva pārvaldība & pakalpojumi || Pamattīkla ostas un lidostas Pamattīkla koridori 1.
Baltijas – Adrijas koridors
Helsinki – Tallinn – Riga –
Kaunas – Warszawa – Katowice
Gdynia – Katowice
Katowice – Ostrava – Brno – Wien
Katowice – Žilina – Bratislava – Wien
Wien – Graz – Klagenfurt – Villach – Udine – Venezia – Bologna – Ravenna
Iepriekš definēti posmi || Veids || Apraksts/grafiks Helsinki - Tallinn || Ostas, jūras maģistrāles || ostu starpsavienojumi, (tālāka) multimodālo platformu un to starpsavienojumu attīstīšana, jūras maģistrāles (tostarp ledlaušanas jaudas) Tallinn - Riga - Kaunas - Warszawa || Dzelzceļš || (sīka) izpēte par jaunu, ar UIC sliežu platumu pilnībā sadarbspējīgu līniju; darbi pie jaunās līnijas sāksies pirms 2020. g.; dzelzceļa — lidostu/ostu starpsavienojumi Gdynia - Katowice || Dzelzceļš || modernizācija Gdynia, Gdansk || Ostas || ostu starpsavienojumi, (tālāka) multimodālo platformu attīstīšana Warszawa - Katowice || Dzelzceļš || modernizācija Katowice - Ostrava - Brno - Wien & Katowice - Žilina - Bratislava - Wien || Dzelzceļš || modernizācija, jo īpaši pārobežu posmos PL-CZ, PL-SK un SK-AT; (tālāka) multimodālo platformu attīstīšana Wien - Graz - Klagenfurt - Udine - Venezia - Ravenna || Dzelzceļš || notiek modernizācija un darbi, (tālāka) multimodālo platformu un attīstīšana Trieste, Venice, Ravenna || Ostas || ostu starpsavienojumi, (tālāka) multimodālo platformu attīstīšana 2.
Warszawa – Berlin – Amsterdam/Rotterdam – Felixstowe – Midlands
BY robeža – Warzsawa – Poznań
– Frankfurt/Oder – Berlin – Hannover – Osnabrück – Enschede – Utrecht –
Amsterdam/Rotterdam – Felixstowe – Birmingham/Manchester – Liverpool
Iepriekš definēti posmi || Veids || Apraksts/grafiks BY robeža - Warszawa - Poznań - DE robeža || Dzelzceļš || esošo līniju modernizācija, izpēte par ātrgaitas dzelzceļu PL robeža - Berlin - Hannover – Amsterdam/Rotterdam || Dzelzceļš || vairāku posmu modernizācija (Amsterdam – Utrecht – Arnhem; Hannover – Berlin) Rietumvāciajs kanāli, Mittellandkanal, Hannover – Magdeburg - Berlin || Iekšējie ūdensceļi || modernizācija Amsterdamas slūžas || Iekšējie ūdensceļi || notiek izpēte Felixstowe – Midlands || Dzelzceļš, osta, multimodālas platformas || starpsavienojumi, osta, multimodālas platformas 3.
Vidusjūras koridors
Algeciras – Madrid –
Tarragona
Sevilla – Valencia – Tarragona
Tarragona – Barcelona – Perpignan – Lyon – Torino – Milano – Venezia – Ljubljana
– Budapest – UA border
Iepriekš definēti posmi || Veids || Apraksts/grafiks Algeciras - Madrid || Dzelzceļš || notiek izpēte, būvdarbi jāuzsāk līdz 2015. gadam, jāpabeidz līdz 2020. gadam Sevilla - Antequera - Granada - Almería - Cartagena - Murcia - Alicante - Valencia || Dzelzceļš || notiek izpēte un darbi Valencia - Tarragona - Barcelona || Dzelzceļš || celtniecība 2014.-2020. g. laikposmā Barcelona || Osta || dzelzceļa starpsavienojumi ar ostu un lidostu Barcelona - Perpignan || Dzelzceļš || pārrobežu posms, notiek darbi, jauna līnija pabeigta līdz 2015. g., esošās līnijas modernizācija Perpignan - Montpellier || Dzelzceļš || apvadam Nîmes – Montpellier jābūt ekspluatācijā 2017. g., Montpellier – Perpignan 2020. g. Lyon - Torino || Dzelzceļš || pārrobežu posms, darbi pie tuneļa klintīs jāuzsāk pirms 2020. g., pievadceļu izpēte Milano - Brescia || Dzelzceļš || daļēji modernizācija, daļēji jaunas ātrgaitas līnijas būve Brescia - Venezia - Trieste || Dzelzceļš || darbi vairākos posmos jāuzsāk līdz 2014. gadam Milano - Mantova - Venezia - Trieste || Iekšējie ūdensceļi || izpēte, modernizācija, darbi Trieste - Divača || Dzelzceļš || notiek izpēte un daļēja modernizācija; pārrobežu posms jāizveido pēc 2020. g. Koper - Divača - Ljubljana - Maribor || Dzelzceļš || izpēte un esošās līnijas modernizācija/ daļēji jaunas līnijas būve Ljubljana mezgls || Dzelzceļš || dzelzceļa mezgls Ljubljana, ieskaitot multimodālu platformu; dzelzceļa un lidostas starpsavienojums Maribor - Zalalövö || Dzelzceļš || pārrobežu posms: izpēti, darbiem jāsākas pirms 2020. g. Boba- Szekesferhervar || Dzelzceļš || modernizācija Budapest-Miskolc-UA border || Dzelzceļš || modernizācija 4.
Hamburg – Rostock – Burgas/TR robeža – Piraeus – Lefkosia
Hamburg / Rostock – Berlin –
Praha – Brno – Bratislava – Budapest – Arad – Timişoara – Sofia
Sofia – Burgas/TR robeža
Sofia – Thessaloniki – Piraeus – Limassol – Lefkosia Iepriekš definēti posmi || Veids || Apraksts/grafiks Dresden - Praha || Dzelzceļš || izpēte par ātrgaitas dzelzceļu Prague || Dzelzceļš || modernizācija, kravas pārvadājumu apvedceļš; dzelzceļa savienojums ar lidostu Hamburg - Dresden - Praha - Pardubice || Iekšējie ūdensceļi || Elbes upes infrastruktūras modernizācija Děčín slūžas || Iekšējie ūdensceļi || izpēte Breclav - Bratislava || Dzelzceļš || pārrobežu posms, modernizācija Bratislava - Hegyeshalom || Dzelzceļš || pārrobežu posms, modernizācija Budapest - Arad - Timişoara - Calafat || Dzelzceļš || modernizācija HU gandrīz pabeigta, vēl notiek RO Vidin - Sofia - Burgas/TR border Sofia - Thessaloniki - Athens/Piraeus || Dzelzceļš || izpēte un darbi Vidin – Sofia – Thessaloniki; modernizācija posmā Sofia – Burgas/TR robeža Athens/Piraeus - Limassol || Jūras maģistrāles || ostas jauda un savienojumi ar iekšzemi Limassol - Lefkosia || Ostas, multimodālas platformas || modālā starpsavienojuma modernizācija 5.
Helsinki – Valletta
Helsinki – Turku – Stockholm
– Malmö – København – Fehmarn – Hamburg – Hannover
Bremen – Hannover – Nürnberg – München – Brenner – Verona – Bologna – Roma –
Napoli – Bari
Napoli – Palermo – Valletta
Iepriekš definēti posmi || Veids || Apraksts/grafiks Kotka/Hamina - Helsinki || Osta, dzelzceļš || ostas iekšzemes savienojumi, dzelzceļa modernizācija Helsinki || Dzelzceļš || lidostas – dzelzceļa savienojums RU robeža - Helsinki || Dzelzceļš || notiek darbi Turku - Stockholm || Ostas, jūras maģistrāles || ostas iekšzemes savienojumi, ledlaušanas jauda Stockholm – Malmö (Ziemeļu trīsstūris) || Dzelzceļš || konkrētos posmos notiek darbi Fehmarn || Dzelzceļš || notiek izpēte, Fērmarnas šaurumā fiksēta savienojuma celtniecības darbi laikposmā no 2014. līdz 2020. g. København - Hamburg via Fehmarn: pievedceļi || Dzelzceļš || pievedceļi DK jāpabeidz līdz 2020. gadam, pievadceļi Vācijā jāpabeidz 2 posmos (2020.-2027.) Hamburg/Bremen - Hannover || Dzelzceļš || darbi jāuzsāk pirms 2020. gada München - Wörgl || Dzelzceļš || piekļuve Brenner klinšu tunelim un pārrobežu posms izpēte Brenner Base Tunnel || Dzelzceļš || izpēte un darbi Fortezza - Verona || Dzelzceļš || izpēte un darbi Napoli - Bari || Dzelzceļš || izpēte un darbi Napoli – Reggio Calabria || Dzelzceļš || modernizācija Messina - Palermo || Dzelzceļš || modernizācija (atlikušie posmi) Palermo - Valletta || Ostas, jūras maģistrāles || ostas iekšzemes savienojumi Valletta - Marsaxlokk || Osta, lidosta || jāizvērš satiksmes pārvaldības sistēmas, modālā starpsavienojuma modernizācija 6.
Genova – Rotterdam
Genova – Milano/Novara –
Simplon/Lötschberg/Gotthard – Basel – Mannheim – Köln
Köln– Düsseldorf – Rotterdam/Amsterdam
Köln– Liège – Bruxelles/Brussel– Zeebrugge
Iepriekš definēti posmi || Veids || Apraksts/grafiks Genova - Milano/Novara - CH robeža || Dzelzceļš || izpēte; darbi sāksies pirms 2020. g. Basel - Rotterdam/Amsterdam/Antwerpen || Iekšējie ūdensceļi || modernizācija Karlsruhe - Basel || Dzelzceļš || darbi jāpabeidz līdz 2020. gada beigām Frankfurt - Mannheim || Dzelzceļš || notiek izpēte Zevenaar - Emmerich - Oberhausen || Dzelzceļš || darbi jāpabeidz līdz 2017. gadam Zeebrugge || Ostas || slūžas: notiek izpēte 7.
Lisboa - Strasbourg
Sines / Lisboa – Madrid –
Valladolid
Lisboa – Aveiro – Oporto
Aveiro – Valladolid – Vitoria – Bordeaux – Paris – Mannheim/Strasbourg
Iepriekš definēti posmi || Veids || Apraksts/grafiks Ātrgaitas dzelzceļš Sines/Lisboa - Madrid || Dzelzceļš, ostas || notiek izpēte un būvdarbi, modālā starpsavienojuma modernizācija Sines/Lisboa ostās Ātrgaitas dzelzceļš Porto - Lisboa || Dzelzceļš || notiek izpēte Dzelzceļa savienojums Aveiro - ES || Dzelzceļš || pārrobežu posms: notiek darbi Dzelzceļa savienojums Bergara - San Sebastián - Bayonne || Dzelzceļš || paredzams, ka tiks pabeigts ES 2016. gadā un FR 2020. gadā Bayonne - Bordeaux || Dzelzceļš || notiek sabiedriskā apspriešana Tours - Bordeaux || Dzelzceļš || notiek darbi Paris || Dzelzceļš || dienvidu ātrgaitas apvedceļš Baudrecourt - Mannheim || Dzelzceļš || modernizācija Baudrecourt - Strasbourg || Dzelzceļš || darbi turpinās, jāpabeidz līdz 2016. gadam 8.
Dublin – London – Paris – Brussel/Bruxelles
Belfast – Dublin – Holyhead –
Birmingham Glasgow/Edinburgh – Birmingham Birmingham – London – Lille – Brussel/Bruxelles
Dublin/Cork/Southampton – Le Havre – Paris
London – Dover – Calais – Paris Iepriekš definēti posmi || Veids || Apraksts/grafiks Dublin - Belfast || Dzelzceļš || modernizācija; Dublinas starpsavienojumi (DART) Glasgow - Edinburgh || Dzelzceļš || modernizācija Ātrgaitas līnija 2 || Dzelzceļš || izpēte Swansea - Cardiff - Bristol - London || Dzelzceļš || modernizācija Dublin, Cork, Southampton, Le Havre || Ostas || ostas iekšzemes savienojumi Le Havre - Paris || Iekšējie ūdensceļi || modernizācija Le Havre - Paris || Dzelzceļš || izpēte Calais - Paris || Dzelzceļš || priekšizpēte 9.
Amsterdam – Basel/Lyon – Marseille
Amsterdam – Rotterdam –
Antwerp – Brussel/Bruxelles – Luxembourg
Luxembourg – Dijon – Lyon
Luxembourg – Strasbourg – Basel
Iepriekš definēti posmi || Veids || Apraksts/grafiks Maas || Iekšējie ūdensceļi || modernizācija Albertkanaal || Iekšējie ūdensceļi || modernizācija Terneuzen || Jūra || slūžas: notiek izpēte Terneuzen - Gent || Iekšējie ūdensceļi || izpēte, modernizācija Antwerp || Jūras osta || slūžas: notiek izpēte, ostas iekšzemes savienojumi Canal Seine - Escaut || Iekšējie ūdensceļi || projektēšana pabeigta, uzsākts konkursa dialogs, kopumā jāpabeidz līdz 2018. gadam Ūdensceļu modernizācija Wallonia || Iekšējie ūdensceļi || izpēte, modernizācija Brussel/Bruxelles - Luxembourg - Strasbourg || Dzelzceļš || notiek darbi Strasbourg - Mulhouse - Basel || Dzelzceļš || modernizācija Dzelzceļa savienojumi Luxembourg- Dijon- Lyon (TGV Rhin - Rhône) || Dzelzceļš || izpēte un darbi Lyon || Dzelzceļš || austrumu apvedceļš: izpēte un darbi Kanāls Saône – Moselle/Rhin || Iekšējie ūdensceļi || notiek priekšizpēte Rhône || Iekšējie ūdensceļi || modernizācija 10.
Strasbūras – Donavas koridors
Strasbourg – Stuttgart –
München – Wels/Linz
Strasbourg – Mannheim – Frankfurt – Würzburg – Nürnberg – Regensburg – Passau –
Wels/Linz
Wels/Linz – Wien – Budapest – Arad – Brašov – Bucurešti – Constanta - Sulina
Iepriekš definēti posmi || Veids || Apraksts/grafiks Dzelzceļa savienojums Strasbourg - Kehl Appenweier || Dzelzceļš || darbi Appenweier starpsavienojumā Karlsruhe - Stuttgart - München || Dzelzceļš || notiek izpēte un darbi München - Mühldorf - Freilassing - Salzburg || Dzelzceļš || notiek izpēte un darbi Salzburg - Wels || Dzelzceļš || izpēte Nürnberg - Regensburg - Passau - Wels || Dzelzceļš || izpēte; daļēji notiek darbi Dzelzceļa savienojums Wels - Wien || Dzelzceļš || paredzēts pabeigt līdz 2017. gadam Wien - Budapest || Dzelzceļš || izpēte par ātrgaitas dzelzceļu HU Arad - Brašov - Bucurešti - Constanta || Dzelzceļš || konkrētu posmu modernizācija; izpēte par ātrgaitas dzelzceļu Main – Main-Donau-Canal – Danube || Iekšējie ūdensceļi || izpēte un darbi pie vairākiem posmiem un šaurajām vietām; iekšējo ūdensceļu ostas: iekšzemes savienojumi Constanta || Ostas || iekšzemes savienojumi b)
Citi pamattīkla posmi Sofia — FYROM robeža || Pārrobežu posms || Dzelzceļš || notiek izpēte Sofia — Serbijas robeža || Pārrobežu posms || Dzelzceļš || notiek izpēte Timişoara – Serbijas robeža || Pārrobežu posms || Dzelzceļš || notiek izpēte München – Praha || Pārrobežu posms || Dzelzceļš || izpēte Nürnberg – Praha || Pārrobežu posms || Dzelzceļš || izpēte Wrocław – Dresden || Pārrobežu posms || Dzelzceļš || modernizācija Wroclaw – Praha || Pārrobežu posms || Dzelzceļš || izpēte Graz – Maribor – Pragersko || Pārrobežu posms || Dzelzceļš || izpēte Botnijas koridors: Lulea – Oulu || Pārrobežu posms || Dzelzceļš || izpēte un darbi Spānijas ziemeļrietumi un Portugāle || Šaurā vieta || Dzelzceļš || notiek darbi Frankfurt – Fulda – Erfurt – Berlin || Šaurā vieta || Dzelzceļš || izpēte Halle – Leipzig – Nürnberg || Šaurā vieta || Dzelzceļš || notiek darbi, jāpabeidz līdz 2017. gadam Rail Egnathia || Šaurā vieta || Dzelzceļš || notiek izpēte Iekšējie ūdensceļi Dunkerque - Lille || Šaurā vieta || Iekšējie ūdensceļi || notiek izpēte Paralēla ātrgaitas dzelzceļa līnija Paris- Lyon || Šaurā vieta || Dzelzceļš || notiek priekšizpēte Sundsvall – Umea – Lulea || Šaurā vieta || Dzelzceļš || izpēte un darbi Malmö - Göteborg || Pārējais pamattīkls || Dzelzceļš || darbi Bothnian – Kiruna – NO robeža || Pārējais pamattīkls || Dzelzceļš || izpēte un darbi Dzelzceļa savienojums Shannon - Cork - Dublin || Pārējais pamattīkls || Dzelzceļš || notiek izpēte Dzelzceļa savienojums uz Wilhelmshaven un Bremerhaven || Pārējais pamattīkls || Dzelzceļš || notiek izpēte Zilina – UA robeža || Pārējais pamattīkls || Dzelzceļš || modernizācija Ventspils – Rīga – RU robeža || Pārējais pamattīkls || Dzelzceļš || modernizācija Klaipeda – Kaunas – Vilnius – BY robeža || Pārējais pamattīkls || Dzelzceļš || modernizācija, lidostu starpsavienojumi Katowice – Wroclaw – DE robeža || Pārējais pamattīkls || Dzelzceļš || modernizācija Marseille – Toulon – Nice – IT robeža || Pārējais pamattīkls || Dzelzceļš || izpēte par ātrgaitas dzelzceļu Bordeaux – Toulouse || Pārējais pamattīkls || Dzelzceļš || izpēte par ātrgaitas dzelzceļu Tampere – Oulu || Pārējais pamattīkls || Dzelzceļš || posmu modernizācija Pamplona – Zaragoza - Sagunto || Pārējais pamattīkls || Dzelzceļš || izpēte un darbi II DAĻA:
SARAKSTS AR INFRASTRUKTŪRAS PRIORITĀRAJIEM KORIDORIEM UN JOMĀM ENERĢĒTIKAS NOZARĒ
a) Prioritārie koridori || Mērķis || Attiecīgās dalībvalstis 1. Jūras elektrotīkli ziemeļu jūrās (“NSOG”) || Izveidot integrētu jūras elektrotīklu Ziemeļu jūrā, Īrijas jūrā, Lamanšā, Baltijas jūrās un kaimiņu ūdeņos, lai pārvadītu elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamiem jūras energoavotiem, uz patēriņa centriem un krātuvēm un palielinātu pārrobežu elektroenerģijas apmaiņu || Beļģija, Dānija, Francija, Vācija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Zviedrija, Apvienotā Karaliste 2. Ziemeļu-dienvidu elektrotīklu starpsavienojumi Eiropas dienvidrietumos (“NSI West Electricity”) || Izveidot starpsavienojumus starp reģiona dalībvalstīm un trešām valstīm Vidusjūras reģionā, jo īpaši, lai integrētu no atjaunojamiem energoavotiem iegūtu elektroenerģiju || Beļģija, Francija, Vācija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Malta, Portugāle, Spānija, Apvienotā Karaliste 3. Ziemeļu-dienvidu gāzes starpsavienojumi Eiropas dienvidrietumos (“NSI West Gas”) || Palielināt starpsavienojumu jaudu ziemeļu-dienvidu gāzes plūsmām Rietumeiropā, lai vēl vairāk diversificētu piegādes maršrutus un palielinātu gāzes piegādājamību īstermiņā || Beļģija, Īrija, Luksemburga, Francija, Vācija, Itālija, Malta, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Apvienotā Karaliste 4. Ziemeļu-dienvidu elektroenerģijas starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos ("NSI East Electricity") || Nostiprināt starpsavienojumus un iekšējās līnijas ziemeļu-dienvidu un austrumu-rietumu virzienā, lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi un integrētu no atjaunojamiem energoavotiem saražoto enerģiju || Austrija, Bulgārija, Čehija, Kipra, Vācija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija 5. Ziemeļu-dienvidu gāzes starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos ("NSI East Gas") || Nostiprināt reģionālos gāzes savienojumus starp Baltijas jūras reģionu un Adrijas un Egejas jūru un tālāk līdz Melnajai jūrai, jo īpaši, lai palielinātu piegādes drošību un piegādes avotu diversifikāciju || Austrija, Bulgārija, Čehija, Kipra, Vācija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija 6. Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāns elektroenerģijas jomā ("BEMIP Electricity") || Izveidot starpsavienojumus starp dalībvalstīm Baltijas reģionā un attiecīgi nostiprināt iekšējā tīkla infrastruktūru, lai novērstu Baltijas valstu izolētību un veicinātu tirgus integrāciju reģionā || Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Latvija, Lietuva, Polija, Zviedrija 7. Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāns gāzes jomā ("BEMIP Gas") || Novērst trīs Baltijas valstu un Somijas izolētību, likvidējot atkarību no viena piegādātāja un palielinot piegādes diversifikāciju Baltijas jūras reģionā || Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Latvija, Lietuva, Polija, Zviedrija 8. Dienvidu gāzes koridors ("SGC") || Gāzes pārvadīšana no Kaspijas baseina, Vidusāzijas, Tuvajiem austrumiem un Vidusjūras baseina austrumiem uz Savienību, lai palielinātu gāzes piegāžu diversifikāciju || Austrija, Bulgārija, Čehija, Kipra, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija b) Prioritārās jomas || Mērķis || Attiecīgās dalībvalstis Viedo tīklu ieviešana || Paātrināt viedo tīklu tehnoloģiju ieviešanu visā Savienībā, lai efektīvi integrētu visam elektrotīklam pieslēgto lietotāju paradumus un rīcību || visas Elektromaģistrāles || Līdz 2020. gadam izveidot pirmās elektromaģistrāles ar mērķi izveidot elektromaģistrāļu sistēmu visā Savienībā || visas Oglekļa dioksīda pārrobežu tīkls || Sagatavoties infrastruktūras būvei, kas domāta oglekļa dioksīda transportēšanai starp dalībvalstīm, ņemot vērā gaidāmo oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas ieviešanu || visas III DAĻA: SARAKSTS AR IEPRIEKŠ
DEFINĒTĀM PRIORITĀTĒM UN IEJAUKŠANĀS JOMĀM TELEKOMUNIKĀCIJU
NOZARĒ a)
Horizontālās prioritātes Inovatīva pārvaldība, kartēšana & pakalpojumi || Tehniskā palīdzība un projektu atkārtošanas pasākumi, ja tas nepieciešams ieviešanai un pārvaldībai, tostarp projektu un ieguldījumu plānošana un priekšizpēte Eiropas platjoslas infrastruktūras kartēšana, lai attīstītu attiecīgo teritoriju nepārtrauktu un detalizētu fizisko apsekošanu un dokumentēšanu, piekļuves tiesību analīze, esošā aprīkojuma modernizācijas potenciāla izvērtēšana u.c. Ietekmes uz vidi analīze, ņemot vērā vajadzības pielāgoties klimata pārmaiņām, mazināt klimata pārmaiņas un uzlabot noturību katastrofu gadījumā Atbalsta darbības un citi tehniskā atbalsta pasākumi || Darbības, kas nepieciešamas, lai sagatavotos kopējas ieinteresētības projektu īstenošanai vai darbības, kas sekmē šī uzdevuma izpildi, tostarp sagatavošanās pētījumi, priekšizpēte, novērtēšanas un validēšanas pētījumi, kā arī jebkādi citi tehniskā atbalsta pasākumi, tostarp pirms darbības, lai pilnībā definētu un izstrādātu darbību. b)
Platjoslas tīkli Iesaistoties platjoslas jomā, tiks sekmēta gudra
un iekļaujoša izaugsme, proti, tiks izveidots sabalansēts un ģeogrāfiski
diversificēts platjoslas projektu portfelis, tostarp gan 30Mbps un 100Mbps plus
projekti, gan pilsētu, priekšpilsētu un lauku apvidu projekti, lai sasniegtu
apmierinošu pieslēgumu līmeni visās dalībvalstīs. Iesaistes veids || Apraksts Iesaistīšanās platjoslas tīklu jomā ietver: || Ieguldījumi platjoslas tīklos, kas spēj sasniegt Digitalizācijas programmā 2020. gadam izvirzīto mērķi — vispārēju aptvērumu ar 30 Mbps tīkliem, vai Ieguldījumi platjoslas tīklos, kas spēj sasniegt Digitalizācijas programmā 2020. gadam izvirzīto mērķi — vismaz 50% mājsaimniecību ir pieslēgums internetam ar ātrumu, kas lielāks par 100 mbps. Iesaiste platjoslas tīklu jomā sastāv no viena vai vairākiem šādiem elementiem: || Pasīvas materiālās infrastruktūras izvēršana vai kombinētas pasīvas un aktīvas materiālās infrastruktūras un palīginfrastruktūras elementu izvēršana, ko papildina šādas infrastruktūras ekspluatācijai nepieciešamie pasākumi; Saistīti objekti un saistīti pakalpojumi, piemēram, kabeļinstalācijas ēkās, antenas, torņi un citas palīgbūves, cauruļvadi, kanāli, masti, akas, skapji; Potenciālo sinerģiju izmantošana, kas rodas starp platjoslas tīklu plašu ieviešanu un citiem komunālajiem tīkliem (enerģētika, transports, ūdensapgāde, kanalizācija utt.), jo īpaši saistībā ar viedo elektroenerģijas sadali. c)
Digitālo pakalpojumu infrastruktūra Digitālo pakalpojumu infrastruktūras nozarē
atbalsta iesaistīšanos šādās jomās. Digitālais pakalpojums || Apraksts Eiropas mēroga ātrdarbīgi pamatsavienojumi valsts pārvaldei || Sabiedriska Eiropas mēroga pamatpakalpojumu infrastruktūra, kas nodrošina ātrdarbīgus pieslēgumus valsts iestādēm tādās jomās kā valsts pārvalde, kultūra, izglītība un veselība. E-pārvaldes pakalpojumu pārrobežu sniegšana || Standartizētas, pārrobežu un lietotājdraudzīgas saziņas platformas, kas rada apjomradītus ietaupījumus visā ekonomikā un publiskajā sektorā un nāk par labu vienotajam tirgum. Šādas platformas paver iespējas elektroniskajam iepirkumam, tiešsaistes veselības aprūpes pakalpojumiem, standartizētai uzņēmumu ziņošanai, apmaiņai ar tiesu informāciju, uzņēmumu reģistrēšanai tiešsaistē visā Eiropā, e-pārvaldības pakalpojumiem uzņēmumiem, ieskaitot uzņēmumu reģistrēšanu tiešsaistē visā Eiropā. Piekļuve publiskā sektora informācijai un daudzvalodu pakalpojumiem || Eiropas kultūras resursu lielu kolekciju digitalizācija un trešo personu iespējas šos resursus izmantot. Pilnīga piekļuve atkalizmantošanas nolūkā visai nekonfidenciālajai informācijai, kas ES ir publiskā sektora rīcībā, līdz 2020. gadam. Iespējas ikvienam uzņēmumam ES piedāvāt tiešsaistes pakalpojumus savā valodā, kuriem var bez grūtībām piekļūt un tos izmantot ikvienā ES valodā. Drošība un drošums || Kopīgas skaitļošanas iekārtas, datubāzes un programmatūra Drošāka interneta centros dalībvalstīs, kā arī atbalsta operācijas, kas apstrādā ziņojumus par seksuāli nepieņemamu saturu. Kritiski svarīga pakalpojumu infrastruktūra, ieskaitot saziņas kanālus un platformas, kas izstrādāta un ieviesta, lai ES mērogā uzlabotu gatavību, informācijas apmaiņu, koordināciju un reaģēšanu. Informācijas un komunikāciju tehnoloģisko risinājumu ieviešana intelektiskiem energotīkliem un viedo energopakalpojumu sniegšanai || Modernas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas viedo energopakalpojumu jomā, kas atbilst iedzīvotāju (kas var būt gan enerģijas ražotāji, gan patērētāji), enerģijas ražotāju un publiskās pārvaldes iestāžu vajadzībām. TIESĪBU
AKTA FINANŠU PĀRSKATS
1.
PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.
Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Eiropas
Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras
savienošanas instrumentu
1.2.
Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[48]
06 Mobilitāte
un transports 32 Enerģētika 09 Informācijas
sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi 13 Reģionālā
politika
1.3.
Priekšlikuma/iniciatīvas būtība
X Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz jaunu darbību ¨ Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/
sagatavošanas darbību[49] ¨ Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz esošas darbības pagarināšanu ¨ Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā
1.4.
Mērķi
1.4.1.
Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, ko plānots
sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu
1. pozīcija Gudra
un iekļaujoša izaugsme Eiropas
infrastruktūras savienošanas instruments būs veltīts šādiem vispārīgiem mērķiem
enerģētikas, transporta un telekomunikāciju jomā: a)
sekmēt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, izveidojot modernus un
efektīvus Eiropas tīklus, kas nāks par labu visai Eiropas Savienībai, proti,
tās konkurētspējai un ekonomiskajai, sociālai un teritoriālajai kohēzijai
vienotajā tirgū, radot privātā un publiskā sektora ieguldījumiem labvēlīgākus
apstākļus ar finanšu instrumentiem un Savienības tiešo atbalstu, un izmantojot
sinerģiju starp nozarēm; b)
dot iespēju Eiropas Savienībai sasniegt izvirzītos mērķus — līdz
2020. gadam par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, par
20 % palielināt energoefektivitāti un par 20 % palielināt
atjaunojamās enerģijas īpatsvaru energoavotu struktūrā —, tajā pašā laikā
nodrošinot lielāku dalībvalstu solidaritāti.
1.4.2.
Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības
Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments tiecas
sasniegt šādus konkrētus mērķus enerģētikas, transporta un telekomunikāciju
jomā. 1. Transporta nozarē: a) novērst šaurās vietas un izveidot trūkstošos
posmus; b) nodrošināt ilgtspējīgu un efektīvu transportu
ilgtermiņā; c) optimizēt transporta veidu integrāciju un
starpsavienojumus un uzlabot transporta pakalpojumu sadarbspēju, drošību un
drošumu. 2. Enerģētikas nozarē: a) veicināt turpmāku iekšējā enerģijas tirgus
integrāciju un elektrotīklu un gāzes tīklu sadarbspēju pāri robežām, tostarp
nodrošināt, ka neviena dalībvalsts nav izolēta no Eiropas tīkla; b) uzlabot Savienības apgādes drošību; c) sekmēt ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību,
jo īpaši veicinot no atjaunojamiem energoavotiem ražotas enerģijas integrēšanu
pārvades tīklā un izveidojot oglekļa dioksīda tīklu. 3. Telekomunikāciju nozarē: a) paātrināt ātrdarbīgu un sevišķi ātrdarbīgu
platjoslas tīklu laišanu ekspluatācijā un plašāku izmantošanu, tostarp mazos un
vidējos uzņēmumos (MVU); b) sekmēt valstu publisko tiešsaistes pakalpojumu
starpsavienojumus un sadarbspēju, kā arī piekļuvi šādiem tīkliem. Attiecīgās ABM/ABB darbības 06 03 32 03 09 03 13 14
1.4.3.
Paredzamie rezultāti un ietekme
Norādīt, kāda ir
priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām. Vispārējā
sociālekonomiskā un vides ietekme Sekmīga
Eiropas infrastruktūras savienošanas mehānisma īstenošana paātrinās efektīvas
infrastruktūras ieviešanu ES transporta, enerģētikas un informācijas un
komunikācijas tehnoloģijas nozarēs, un tādējādi palīdzēs sasniegt ar stratēģiju
"Eiropa 2020” saistītos mērķus enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā un
panākt ES ilgtspējīgu konkurētspēju. Eiropas
infrastruktūras savienošanas mehānisma īstenošanas noteikumi sekmēs darbību
īstenošanu un palielinās ES budžeta līdzekļu sviras efektu, piesaistot
projektiem publiskā un privātā sektora ieguldījumus. Turklāt, izmantojot
finanšu instrumentus, kas tiks izveidoti ar ES resursiem, Eiropas nozīmes
infrastruktūras objekti kļūs par pievilcīgu ieguldījumu aktīvu gan Eiropas, gan
aizrobežu institucionālajiem ieguldītājiem. Nozarspecifiska
ietekme Transports Straujāka
Eiropas transporta pamattīkla koridoru ieviešana nāks par labu adekvātākam
transporta infrastruktūras pārklājumam Savienībā, pārejai uz citiem transporta
veidiem un komodalitātei. Inovatīvas informācijas un pārvaldības sistēmas, kas
būs daļa no tīkla, nodrošinās atbalstu loģistikas funkcijām, starpmodālai
integrācijai un ilgtspējīgai ekspluatācijai, lai izveidotu konkurējošas
transporta ķēdes atbilstīgi lietotāju vajadzībām. Uzlabosies transporta
sistēmas efektivitāte, būtiski samazināsies sastrēgumi un braucienu ilgums. Enerģētika Energoinfrastruktūras
prioritāro koridoru un jomu attīstība un būve, kas cita starpā veicina: - atjaunojamās
enerģijas izmantošanu plašā mērogā, - pārvades
optimizāciju ES līmenī, - apgādes
drošību. Telekomunikācijas - lielākam
skaitam iedzīvotāju ir pieejams platjoslas internets, - ir
pieejami sadarbspējīga digitālo pakalpojumu infrastruktūra, jo īpaši viedi
elektrosadales pakalpojumi, - privātā
sektora līdzekļu un publiskā sektora papildu līdzekļu mobilizācija ieguldīšanai
digitālajā infrastruktūrā. ESAO
pētījums par IKT liecina, ka 10% lielāka platjoslas izplatība tirgū jebkurā
gadā korelē ar darbaspēka ražīguma pieaugumu par 1,5 % nākamajos 5 gados[50]. Eiropas
Komisijas metapētījumā lēsts, ka, ja visur Eiropā būtu pieslēgums moderniem
ātrgaitas platjoslas pakalpojumiem, tas 27 dalībvalstīs radītu aptuveni
3,99 miljonus darbavietu. Analīze arī liecina, ka ieguldījumi platjoslā
dod vidēji 7,03 % IKP pieaugumu. Tas nozīmē, ka ES 27 valstīs IKP
palielinātos par 862,47 miljardiem euro. Bez tam ESAO pētījumā[51] minēts, ka valdības 10 gadu
laikā var atpelnīt pilnībā finansētu valsts mēroga punkta-punkta atklātas
piekļuves FTTH tīklu.
1.4.4.
Pārskats
par starprezultātiem un mērķiem
Transports Vispārīgais mērķis Nr. 1 || Sekmēt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi Rādītājs || Pašreizējais stāvoklis || Starprezultāts 2017 || Ilgtermiņa mērķis, 2020 Publiskā un privātā sektora ieguldījumu apjoms kopējas ieinteresētības projektos || || EUR 280 miljardu lieli ieguldījumi visā TEN-T tīklā, no kuriem EUR 140 miljardi pamattīklā || EUR 500 miljardu lieli ieguldījumi visā TEN-T tīklā, no kuriem EUR 250 miljardi pamattīklā Publiskā un privātā sektora ieguldījumu apjoms kopējas ieinteresētības projektos, izmantojot finanšu instrumentus saskaņā ar šo regulu || || EUR 15 miljardu lieli privātā sektora ieguldījumi visā TEN-T tīklā || EUR 40 miljardu lieli privātā sektora ieguldījumi visā TEN-T tīklā Vispārīgais mērķis Nr. 2 || Palīdzēt ES sasniegt 20-20-20 mērķus Rādītājs || Pašreizējais stāvoklis || Starprezultāts 2017 || Ilgtermiņa mērķis Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana || (*) || (*) || (*) Energoefektivitātes palielināšana || (*) || (*) || (*) Atjaunojamās enerģijas īpatsvars || (*) || (*) || (*) (*) Dati
vēl nav pieejami, jo vēl jāizstrādā metodoloģija. Īpašais mērķis Nr. 1 - transports || Novērst šaurās vietas un izveidot trūkstošos posmus Rādītājs || Pēdējais zināmais rezultāts || Starprezultāts 2017 || Mērķis Jaunu un uzlabotu pārrobežu savienojumu skaits || Dzelzceļi: 36 (jāuzlabo) || 6 || 14 Novērstās šaurās vietas transporta maršrutos || Dzelzceļi: 30 (jānovērš) Iekšējie ūdensceļi: 14 || 4 1 || 10 3 Īpašais mērķis Nr. 2 - transports || Nodrošināt ilgtspējīgu un efektīvu transportu ilgtermiņā Rādītājs || Pēdējais zināmais rezultāts || Starprezultāts 2017 || Mērķis 2020 Parastā dzelzceļa garums TEN-T tīklā ES-27 (km) || 81230 (2005) || 74071 || 71490 Ātrgaitas dzelzceļa garums TEN-T tīklā ES-27 (km) || 10733 (2010) || 20022 || 23198 Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana || (*) || (*) || (*) Energoefektivitātes palielināšana || (*) || (*) || (*) (*) Dati
vēl nav pieejami, jo vēl jāizstrādā metodoloģija. Īpašais mērķis Nr. 3 - transports || Optimizēt transporta veidu integrāciju un starpsavienojumus un uzlabot transporta pakalpojumu sadarbspēju Rādītājs || Pēdējais zināmais rezultāts (jau esošie savienojumi) || Starprezultāts 2017 || Mērķis Ar dzelzceļa tīklu savienoto ostu skaits (no 82 ostām) || 27 || 41 || 54 Ar dzelzceļa tīklu savienoto lidostu skaits (no 37 lidostām) || 12 || 18 || 24 Enerģētika Vispārīgais mērķis Nr. 1 || Sekmēt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi Rādītājs || Pašreizējais stāvoklis || Starprezultāts 2017 || Ilgtermiņa mērķis Publiskā un privātā sektora ieguldījumu apjoms kopējas ieinteresētības projektos || 0 || 200 mljrd. || 200 mljrd. Publiskā un privātā sektora ieguldījumu apjoms kopējas ieinteresētības projektos, kas finansēti no EISM || 0 || 30-60 mljrd. || 30-60 mljrd. Vispārīgais mērķis Nr. 2 || Palīdzēt ES sasniegt 20-20-20 mērķus Rādītājs || Pašreizējais stāvoklis || Starprezultāts 2017 || Ilgtermiņa mērķis Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana || (*) || (*) || (*) Energoefektivitātes palielināšana || Enerģijas ietaupījums par aptuveni 6 %, salīdzinot ar status quo scenāriju || Enerģijas ietaupījums par 14%, salīdzinot ar status quo scenāriju || Enerģijas ietaupījums par 20 % Atjaunojamās enerģijas īpatsvars || Atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā ir 10 % || Atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā ir 15% || Atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā ir 20% (*) Dati būs pieejami, kad tiks ieviesta energoinfrastruktūras
vadlīnijās izklāstītā metodoloģija. Īpašais mērķis Nr. 1 - enerģētika || Veicināt turpmāku iekšējā enerģijas tirgus integrāciju un elektrotīklu un gāzes tīklu sadarbspēju pāri robežām Rādītājs || Pēdējais zināmais rezultāts || Starprezultāts || Mērķis To projektu skaits, ar kuriem efektīvi tiek savienoti dalībvalstu tīkli un novērstas iekšējās šaurās vietas || (*) || (*) || (*) (*) Dati būs pieejami, kad tiks ieviesta
energoinfrastruktūras vadlīnijās izklāstītā metodoloģija. Īpašais mērķis Nr. 2 - enerģētika || Uzlabot Savienības apgādes drošību Rādītājs || Pēdējais zināmais rezultāts || Starprezultāts 2017 || Mērķis Sistēmas noturības attīstība || Gāze N-1 (9 DV nav sasniegušas N-1) || Gāze N-1 ir sasniegušas visas ES-27 DV || Gāze N-1 ir simtprocentīgi sasniegušas visas ES-27 DV Sistēmu ekspluatācijas drošība || (*) || (*) || (*) To projektu skaits, kas dod iespēju diversificēt piegāžu avotus, piegāžu partnerus un maršrutus || 3 nozīmīgi gāzes piegāžu avoti ES papildus sašķidrinātai dabasgāzei || || vismaz 5 nozīmīgi gāzes piegāžu avoti ES papildus sašķidrinātai dabasgāzei (*) Dati būs pieejami, kad tiks ieviesta
energoinfrastruktūras vadlīnijās izklāstītā metodoloģija. Īpašais mērķis Nr. 3 - enerģētika || Sekmēt ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību Rādītājs || Pēdējais zināmais rezultāts || Starprezultāts 2017 || Mērķis Atjaunojamās enerģijas pārvade no ražošanas vietām uz lielākajiem patēriņa centriem un uzglabāšanas vietām || (*) || (*) || (*) To CO2 emisiju summa, kas novērstas, izbūvējot projektus, kuri saņēmuši atbalstu no EISI || (*) || (*) || (*) (*) Dati būs pieejami, kad tiks ieviesta
energoinfrastruktūras vadlīnijās izklāstītā metodoloģija. Telekomunikācijas Vispārīgais mērķis Nr. 1 || Sekmēt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi Rādītājs || Pašreizējais stāvoklis || Starprezultāts 2017 || Ilgtermiņa mērķis Privātā sektora ieguldījumu apjoms ātrdarbīgā un sevišķi ātrdarbīgā platjoslas internetā[52] || || || Prognoze par privātajiem ieguldījumiem 2011.–2020. g.: līdz EUR 50 miljrd. (Līdz 2020. g. nepieciešamie ieguldījumi: EUR 270 miljrd.) Publiskā un privātā sektora ieguldījumu apjoms kopējas ieinteresētības projektos, kas veltīti ātrdarbīgam un sevišķi ātrdarbīgam internetam un finansēti no EISM[53] || 0 || EUR 1,4 mljrd. || 2020: EUR 45,5 miljrd[54] Īpašais mērķis Nr. 1 - IKT || Paātrināt ātrdarbīgu un sevišķi ātrdarbīgu platjoslas tīklu laišanu ekspluatācijā un plašāku izmantošanu Rādītājs || Pēdējais zināmais rezultāts || Starprezultāts 2017 || Mērķis Ātrdarbīgas platjoslas (≥30 Mbs) aptvērums || 2010. g. decembris: 28,7 % mājsaimniecību || 2017: 60% || 2020: 100% Pieslēgumu īpatsvars platjoslai ar ātrumu virs 100 Mbs || 2010. g. decembris: <1% || 2017: 20% || 2020: 50% Īpašais mērķis Nr. 2 - IKT || Valstu publisko tiešsaistes pakalpojumu starpsavienojumi un sadarbspēja, kā arī piekļuve šādiem tīkliem Rādītājs || Pēdējais zināmais rezultāts || Starprezultāts 2017 || Mērķis Iedzīvotāji un uzņēmumi, kas izmanto publiskā sektora pakalpojumus tiešsaistē[55] || 2010: 41,2% iedzīvotāju un 75,7% uzņēmumu || 2017: 50% iedzīvotāju un 85% uzņēmumu || 2020: 60% iedzīvotāju un 100% uzņēmumu Pārrobežu publiskā sektora pakalpojumu pieejamība[56] || nav || 80% || 2020: 100%
1.4.5.
Rezultātu un ietekmes rādītāji
Norādīt
priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus. EISI
rezultativitāti mērīs pēc šādiem vispārējiem rezultativitātes rādītājiem. a) To,
kā izdevies sasniegt vispārīgo mērķi a), mērīs pēc tā, cik lieli ir publiskā un
privātā sektora ieguldījumi kopējas ieinteresētības projektos un jo īpaši pēc
tā, cik lieli publiskā un privātā sektora ieguldījumi kopējas ieinteresētības
projektos izdarīti, izmantojot finanšu instrumentus saskaņā ar EISI regulu. b) To,
kā izdevies sasniegt vispārīgo mērķi b), mērīs pēc siltumnīcefekta gāzu
samazinājuma, energoefektivitātes palielinājuma un atjaunojamās enerģijas
īpatsvara līdz 2020. gadam. EISI rezultativitāti mērīs arī pēc šādiem nozariskiem
rezultativitātes rādītājiem. 1. Transporta
nozarē: a) To,
kā izdevies sasniegt īpašo mērķi a), mērīs pēc jaunu un uzlabotu pārrobežu
savienojumu skaita un novērstu šauro vietu skaita TEN-T dzelzceļos un iekšējos
ūdensceļos, kam saņemts EISI atbalsts; b) To,
kā izdevies sasniegt īpašo mērķi b), mērīs pēc parastā dzelzceļa tīkla garuma
ES-27 valstīs un pēc ātrgaitas dzelzceļa tīkla garuma ES-27 valstīs; c) To,
kā izdevies sasniegt īpašo mērķi c), mērīs pēc ostu un lidostu skaita, kas
savienotas ar dzelzceļa tīklu. 2. Enerģētikas
nozarē: a) To,
kā izdevies sasniegt īpašo mērķi a), mērīs pēc mērīs pēc to projektu skaita, ar
kuriem efektīvi tiek savienoti dalībvalstu tīkli un novērstas iekšējās šaurās
vietas; b) To,
kā izdevies sasniegt īpašo mērķi b), mērīs pēc sistēmas noturības un sistēmas
operāciju drošības attīstības, kā arī pēc to projektu skaita, kas dod iespēju
diversificēt piegāžu avotus, piegāžu partnerus un maršrutus; c) To,
kā izdevies sasniegt īpašo mērķi c), mērīs pēc atjaunojamās enerģijas pārvades
no ražošanas vietām uz lielākajiem patēriņa centriem un uzglabāšanas vietām un
pēc CO2 emisiju summas, kas novērstas, izbūvējot projektus, kuri
saņēmuši atbalstu no EISI. 3. Telekomunikāciju
nozarē: a) To,
kā izdevies sasniegt īpašo mērķi a), mērīs pēc platjoslas un sevišķi ātrdarbīgu
platjoslas tīklu pārklājuma un pēc mājsaimniecību skaita, kam ir platjoslas
pieslēgums ar ātrumu, kas pārsniedz 100 Mbps; ii) To,
kā izdevies sasniegt īpašo mērķi b), mērīs pēc iedzīvotāju un uzņēmumu
procentuālā skaita, kuri izmanto publiskos tiešsaistes pakalpojumus, un pēc
šādu pakalpojumu pieejamības pāri robežām.
1.5.
Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.
Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības
Par
vajadzībām sk. paskaidrojuma rakstu. Mērķauditorija:
visa ES.
1.5.2.
ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (sk. arī
paskaidrojuma raksta 2.3. punktu).
2011.
gada 29. jūnijā Komisija pieņēma paziņojumu „Budžets stratēģijai „Eiropa 2020””
(Paziņojums par daudzgadu finanšu shēmu jeb DFS), kurā izklāstīta tās
principiālā nostāja Savienības finanšu lietās 2014.-20. gadā. Tajā galvenā
uzmanība veltīta prioritārajam finansējumam ES līmenī, kas ES iedzīvotājiem
piedāvā patiesu pievienoto vērtību. Programmas un instrumenti, kas ir ietverti
šajā DFS, ir pārveidoti, lai nodrošinātu, ka to rezultāti un ietekme veicina
galveno ES politikas prioritāšu sasniegšanu. Konkrētāk, DFS ir modernizēta,
pārdalot resursus prioritārajām jomām, un viena no tām ir Eiropas mēroga
infrastruktūra. DFS
paziņojumā uzsvērts, ka pilnībā funkcionējošs vienotais tirgus ir atkarīgs no
mūsdienīgas, augstefektīvas infrastruktūras, kas savieno Eiropu, jo īpaši
transporta, enerģētikas un IKT jomās. Tam ir vajadzīgi ievērojami publiskā un
privātā sektora ieguldījumi. Tiek lēsts, ka ir nepieciešami apmēram 200 miljardi
euro, lai pabeigtu Eiropas enerģētikas tīklus tikai pārvades līmenī vien, un
540 miljardi euro ir jāiegulda Eiropas transporta tīklā, kā arī vairāk
nekā 250 miljardi euro ir jāiegulda IKT laikposmā no 2014. –
2020. gadam. Atzīstot,
ka lielāko daļu no nepieciešamajiem ieguldījumiem var segt tirgus un ir jāsedz
tirgum, DFS paziņojumā uzsvērts, ka Savienībai ir liela pievienotā vērtība, lai
piesaistītu finansējumu Eiropas mēroga pārrobežu projektiem, kas savieno centru
ar perifēriju visu labā. Pieredze rāda, ka valstis savā plānošanā nekad
nepiešķirs pietiekami augstu prioritāti daudzvalstu, pārrobežu ieguldījumiem,
lai nodrošinātu vienoto tirgu ar nepieciešamo infrastruktūru. Turklāt
ekonomikas un finanšu krīzes dēļ privātā un publiskā sektora finansējuma avoti
ir ierobežoti, kas liek šaubīties, kādā mērā izdosies panākt vajadzīgos
ieguldījumus. Domājams, ka vissmagāk cietīs Eiropas nozīmes projekti, kam
nepieciešami sevišķi lieli un ilgstoši ieguldījumi, jo tie ir tehniski
sarežģītāki, turklāt ir nepieciešama pārrobežu koordinācija. Lai rastu
trūkstošo finansējumu, ir jārod citi risinājumi, kā piesaistīt privāto kapitālu
un atjaunotu stabilu finansējuma plūsmu ar kapitāla un banku tirgus
starpniecību. ES finansējumam ir jāatbilst tirgus dinamikai, proti, jārada
stimuli, nevis jāaizstāj tirgus iesaistīšanās infrastruktūras finansēšanā.
Konkrētāk, kā uzsvērts arī paziņojumā par budžeta pārskatīšanu, ES budžets būtu
vislabāk izlietojams kā papildinājums dalībvalstu trūkstošajam finansējumam. Tālab
Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments nodrošinās ES līdzekļus
projektiem, kas rada patiesu ES pievienoto vērtību, proti, pārrobežu
projektiem, projektiem šauro vietu novēršanai vai projektiem, kas nāk par labu
visai ES. Ņemot
vērā nepieciešamo ieguldījumu apjomu, ES finansēšanas instrumenti, jo īpaši
inovatīvi finanšu instrumenti, palīdzēs panākt nepieciešamo privātā sektora
iesaistīšanos, lai paātrinātu Eiropas mēroga infrastruktūras attīstību.
1.5.3.
Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās
atziņas
Saskaņā
ar 2007.–13. gada daudzgadu finanšu shēmu vairākas programmas paredzēja
finansējumu infrastruktūrai transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomā,
cita starpā TEN-T programma, TEN-E programma, CIP ICT PSP, Kohēzijas fonds,
ERAF, Eiropas enerģētikas programma ekonomikas atveseļošanai, Marco Polo. Šo
programmu ex-post novērtējumi liecina, ka visās trijās nozarēs ES
finansiālajam atbalstam bijusi liela nozīme, proti, tas stimulējis
infrastruktūras attīstību. Tomēr atklājās arī, ka agrākās TEN finansēšanas
programmas nav bijušas pietiekamas, lai novērstu tirgus/regulatīvās nepilnības,
kas nosaka pašreizējo situāciju, un lai panāktu optimālāku līdzekļu
izlietojumu. Infrastruktūras
attīstībai par ļaunu nākusi programmu un finansēšanas instrumentu sadrumstalotība,
kā arī pašreizējo finansējuma nosacījumu ievērojamā dažādība, kas vērojama gan
visās trijās infrastruktūras nozarēs kopumā, gan katrā atsevišķi un noved pie
pārklāšanās, finansējuma nepietiekamības un sinerģijas nepietiekamas
izmantošanas. Dažādi noteikumi par atbalsttiesīgumu un pārvaldību, mērķi, kas
savstarpēji pārklājas, bet vāji koordinētas vai vispār nekoordinētas
prioritātes sarežģī īstenošanu un samazina finansiālā atbalsta efektivitāti.
Tas, ka vienā un tajā pašā nozarē ir pieejami dažādi finansējuma avoti, ir par
cēloni situācijai, kad viens un tas pats projekta pieteikums tiek iesniegts
vairākām programmām, lai gan ne vienmēr tiek akceptēts. Bez
tam atbalstu ES mēroga infrastruktūrai attiecīgajās nozarēs varētu uzlabot ar
šādiem paņēmieniem: -
koncentrēties uz projektiem ar patiesu ES pievienoto vērtību, proti, pārrobežu
projektiem, projektiem, kas novērš šaurās vietas, vai projektiem ar ES mēroga
ieguvumiem, izmantojot sinerģiju starp divām vai trim nozarēm; -
palielināt ES finansējuma sviras efektu: pašreizējais līdzfinansējuma apjoms
bieži vien ir pārāk mazs, lai rosinātu projektu attīstību; -
veicināt privātā sektora aktīvāku iesaistīšanos, papildus dotācijām izmantojot
finanšu instrumentus, kas, piemēram, izrādījās ļoti efektīvi un lietderīgi RSFF
gadījumā; -
vienkāršot finansēšanas noteikumus un procedūras. EISI
sakopoti finansēšanas instrumenti trim nozarēm, kas dod iespēju labāk novērst
iepriekšminētos sadrumstalotības trūkumus, skaidri definē finansēšanas
prioritātes, paredz mērķtiecīgākus finansēšanas apjomus un paplašina
finansēšanas instrumentu klāstu, jo tiek ieviesti jauni finanšu instrumenti,
lai palielinātu finansējumu no privātā sektora.
1.5.4.
Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem
attiecīgajiem instrumentiem
EISI
iekšējā saderība EISI
regula tiecas rast līdzsvaru starp nepieciešamību vienkāršot un salāgot
finansēšanas noteikumus, no vienas puses, un nozarspecifiskajiem politikas
mērķiem. EISI
regulā definēti nosacījumi, metodes un procedūras, kā sniegt Savienības
finansiālo atbalstu Eiropas tīkliem, bet vadlīnijas trim nozarēm tiks pieņemtas
atsevišķi kā Eiropas Parlamenta un Padomes regulas. Regula
ir pilnā mērā saderīga gan ar pašreizējo, gan gaidāmo finanšu regulu. Jebkādi
izņēmumi ir pienācīgi paredzēti juridiskajos dokumentos. Sinerģija
ar citiem attiecīgajiem instrumentiem Ierosinātā
iniciatīva ir pilnā mērā saderīga ar 2011. gada DFS paziņojumu un tā
pavaddokumentu. Stratēģija „Eiropa 2020”, ES budžeta pārskatīšana, Vienotā
tirgus akts un DFS paziņojums ir konteksts ierosinātajai iniciatīvai, kuras
mērķi atbilst iepriekšminēto horizontālo rīcībpolitiku mērķiem. Kohēzijas fonds
un ERAF arī turpmāk būs pieejami, lai finansētu transporta pamattīklu un
visaptverošu transporta infrastruktūru, IKT un energosadales tīklus saskaņā ar
decentralizētas pārvaldības principiem.
1.6.
Ilgums un finansiālā ietekme
X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva
· X Priekšlikums/iniciatīva spēkā no 01.01.2014. līdz 31.12.2020. · X Finansiālā ietekme no 2011. gada līdz 2014. gadam ¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva · Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG., · pēc kura turpinās normāla darbība
1.7.
Paredzētie pārvaldības veidi[57]
X Komisijas īstenota centralizēta tieša
pārvaldība X Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes
uzdevumus deleģējot: · X izpildaģentūrām · X Kopienu izveidotām struktūrām[58]
· X valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts
pārvaldes uzdevumus · ¨ personām, kurām
ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību
V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas
49. panta nozīmē ¨ Dalīta pārvaldība
kopā ar dalībvalstīm ¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm X Pārvaldība kopā
ar starptautiskām organizācijām (precizēt) Ja norādīti vairāki
pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”. Piezīmes Dotācijas
(visām vai dažām nozarēm, par ko vēl jāpieņem lēmumi) piešķirs esošas vai
jaunizveidotas izpildaģentūras. Vēl citus
uzdevumus var uzticēt EIB, EIF vai citām finanšu iestādēm, starptautiskām
organizācijām (piem., Eirokontrole), struktūrām, kas sniedz sabiedriskus
pakalpojumus, vai struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 185. pantā
(piem., ACER) (pārskatītās FR 200. un 201. pants).
2.
PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.
Uzraudzības un ziņošanas noteikumi
Norādīt periodiskumu
un nosacījumus. Īstenošanas
laikā programmas uzraudzība izpaudīsies kā Eiropas infrastruktūras savienošanas
instrumenta regulas starpposma novērtēšana. Bez tam tiks veikti arī daudzgadu
darba programmu termiņa vidusposma novērtējumi. Ex-post novērtējumā, ko veiks ciešā sadarbībā
ar dalībvalstīm un saņēmējiem, tiks izvērtēta Eiropas infrastruktūras
savienošanas instrumenta efektivitāte un lietderība, ietekme uz ekonomisko,
sociālo un teritoriālo kohēziju un tas, kā tiek sekmētas Savienības
prioritātes — gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme. EISI
priekšlikumā paredzēta arī iespēja izvērtēt projektu izpildes metodes un to
īstenošanas ietekmi, lai novērtētu, vai ir sasniegti mērķi, ieskaitot mērķus,
kas skar vides aizsardzību. Pasākuma
līmenī saņēmēji regulāri un saskaņā ar nolīgumiem/lēmumiem ziņos par
īstenojamiem pasākumiem. Bez tam EISI regula paredz iespēju pieprasīt, lai
dalībvalstis veic konkrētus novērtējumus par darbībām un saistītajiem
projektiem.
2.2.
Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.
Apzinātie riski
-
projektu īstenošana aizkavējas -
saņēmēji var nepareizi izlietot ES finansiālo atbalstu -
finanšu instrumenti nepietiekama ieviešanās tirgū -
tirgus apstākļu maiņa laika gaitā
2.2.2.
Paredzētās kontroles metodes
Eiropas
infrastruktūras savienošanas instrumentu galvenokārt īstenos ar Komisijas tiešu
un netiešu centralizētu pārvaldību. Var paredzēt kopīgas pārvaldības gadījumus.
Attiecībā uz dotācijām būtiskākie iekšējās kontroles sistēmas elementi ir
dotāciju priekšlikumu izraudzīšanās un novērtēšanas procedūras (ex-ante
kontrole), tehniskās un finanšu darījumu kontroles projektu vadības laikā,
pamatojoties uz saņēmēju ziņojumiem un ex-post revīzijām. Attiecībā
uz dotāciju kontroles metodēm lielas pārmaiņas nav paredzētas. Tiek lēsts, ka
EISI būs līdzīgas riska pazīmes un ka tiks piemērota līdzīga kontroles
stratēģija. Tātad tiek lēsts, ka paredzamais neatbilstības līmenis būs līdzīgs
TEN-TEA gūtajai pieredzei TEN-T projektu vadībā, proti: Revīzijās
izmantotā atlases metode ir balstīta uz daļēji randomizētu, daļēji
riskorientētu pieeju. Konstatētais kļūdu daudzums (ieteiktās finansiālās
korekcijas, izsakot % no veiktajiem maksājumiem) 2009. un 2010. gadā
nepārsniedza 1 %. Tas zināmā mērā skaidrojams ar pieredzi, kas gūta no ex-ante
finanšu plūsmām (informēšana par pieredzi, kas gūta 2008. un 2009. gada
revīzijās, un par krāpšanas apkarošanas paņēmieniem). Tā kā revīziju paraugkopa
bija salīdzinoši maza un tika izmantota kombinētā randomizācijas/riska pieeja,
šo kļūdu daudzumu tomēr nevar ekstrapolēt uz visiem TEN-TEA vadītajiem
projektiem. Nolīgumos
un lēmumos, ar ko īsteno darbības saskaņā ar ESI, tiks paredzēta uzraudzība un
finanšu kontrole, ko veic Komisija vai Komisijas pilnvarots pārstāvis, kā arī
revīzijas, ko veic Revīzijas palāta, pārbaudes uz vietas, ko veic Eiropas
Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) saskaņā ar kārtību, kas noteikta Padomes
1996. gada 11. novembra Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par
pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas
Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām, un Eiropas
Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulā (EK) Nr. 1073/1999par
izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF). Kas
attiecas uz finanšu instrumentu ieviešanu, ikvienā nolīgumā ar struktūru, kurai
uzticēts veikt kādas funkcijas, vai citām iesaistītām finanšu iestādēm, tiks
skaidri noteikts, ka Komisija un Revīzijas palāta īsteno savas kontroles
pilnvaras – veicot dokumentu kontroli un kontroli uz vietas un pārbaudot informāciju
(arī elektroniskajos nesējos uzglabāto) – attiecībā uz visām trešām personām ,
kas ir saņēmušas Savienības līdzekļus.
2.2.3.
Kontroles būtība un intensitāte
Kopsavilkums par kontroles pasākumiem || Summa MEUR || Saņēmēju skaits: darījumi (% no kopējā) || Kontroles intensitāte * (novērtējums 1-4) || Aptvērums (% no vērtības) Darbību vadība, sākot ar novērtēšanu un beidzot ar ex-post revīzijām || 371** || 1) visu projektu vispārēja uzraudzība 100% || 1 || 100% 2) atsevišķu projektu revīzija 5% || 4 || 10% (**) aproksimācija balstīta uz šādiem
elementiem: 9,9 MEUR x 7 x 6, kur: ·
9,9 MEUR atbilst TEN-TEA gada administratīvajām
izmaksām uz 8 000 MEUR darbības apropriāciju ·
7 ir DFS gadu skaits ·
6 ir reizinātājs, lai sasniegtu EISI budžetu
50 000 MERU apmērā
2.3.
Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi
Norādīt esošos vai
plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus. Kad
tiek veiktas saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Komisija nodrošina, lai
tiktu aizsargātas Kopienas finansiālās intereses, piemērojot preventīvus
pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām prettiesiskām darbībām, veicot
efektīvas pārbaudes un atgūstot prettiesiski samaksātās summas un, ja ir
atklāts pārkāpums, piemērojot efektīvus, proporcionālus un preventīvus sodus
saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un Padomes Regulu
(Euratom, EK) Nr. 2185/96, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK)
Nr. 1073/1999. Komisijai
vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai būs tiesības veikt revīzijas gan
dokumentos, gan uz vietas attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, uzņēmējiem
un apakšuzņēmējiem, kas saņēmuši Kopienas līdzekļus. Eiropas
Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvarots veikt inspekcijas uz vietas
pie uzņēmējiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums saskaņā
ar procedūrām, kas paredzētas Padomes 1996. gada 11. novembra Regulā (Euratom,
EK) Nr. 2185/96, lai noteiktu, ka notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita
nelikumīga darbība, kas skar Eiropas Savienības finansiālās intereses saistībā
ar dotācijas nolīgumu vai lēmumu, vai līgumu, kas saistīts ar Savienības
finansējumu. INFSO.
MOVE un ENER ĢD ir pieņēmuši vai līdz 2013. gadam pieņems krāpšanas
apkarošanas stratēģijas un saistītos rīcības plānus ĢD līmenī, kas aptver visu
izdevumu ciklu, ņemot vērā īstenojamo pasākumu samērīgumu un izmaksas/ieguvumus,
kas ļaus veikt programmas riska novērtējumu. Visi
trīs ĢD nodrošinās, ka to krāpšanas risku vadības pieeja ir orientēta uz
krāpšanas riska apdraudētām jomām, ņemot vērā ĢD izmaksu un ieguvumu analīzi
par konkrēto nozari un izmantojot arī OLAF veikumu krāpšanas apkarošanā un
risku analīzē. Dotāciju
un iepirkumu līgumu pamatā būs standarta modelis, kurā būs izklāstīti
vispārpiemērojamie krāpšanas apkarošanas pasākumi. Darbiniekus,
kas strādā ar projektiem, apmācīs dotāciju pārvaldībā. Kas
attiecas uz finanšu instrumentiem, finanšu iestādēm, kas izpilda finanšu
operācijas saistībā ar finanšu instrumentu, būs jāievēro attiecīgie standarti
par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un cīņu pret terorismu. Tās
nedrīkst būt reģistrētas teritorijās, kuru jurisdikcijas nesadarbojas ar
Savienību saistībā ar starptautiski saskaņotu nodokļu standartu piemērošanu.
3.
PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
(pašreizējās cenās)
3.1.
Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
·
Esošās budžeta izdevumu pozīcijas Sarindotas pa
daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām. Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas Numurs Apraksts Eiropas transporta tīkli || Dif./nedif. ([59]) || no EBTA valstīm[60] || no kandidātvalstīm[61] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē 1 || 06 03 03 || Dif./ || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ 1 || 06 01 04 31 || nedif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas Numurs Apraksts Eiropas enerģētikas tīkli || Dif./nedif. ([62]) || no EBTA valstīm[63] || no kandidātvalstīm[64] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē 1 || 32 03 02 (TEN-E) || Dif./ || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ 1 || 32 01 04 XX || nedif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas Numurs Apraksts Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma – ICT-PSP || Dif./nedif. ([65]) || no EBTA valstīm[66] || no kandidātvalstīm[67] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē 1 || 09 03 XX || Dif./ || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ 1 || 09 01 04 XX || Nedif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas Numurs Apraksts Kohēzijas fonds || Dif./nedif. ([68]) || no EBTA valstīm[69] || no kandidātvalstīm[70] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē 1 || 13 04 02 || Dif./ || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ 1 || 13 01 04 XX || Nedif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ · No jauna veidojamās budžeta pozīcijas Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorijām un budžeta pozīcijām. Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas Numurs [Pozīcija……………………………………..] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidāt-valstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē || [XX.YY.YY.YY.] || || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ Nodomāts Eiropas infrastruktūras
savienošanas instrumentam paredzēt vienu budžeta pozīciju, bet par to lems
vēlāk.
3.2.
Paredzamā ietekme uz izdevumiem
3.2.1.
Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums
Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata) Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Numurs 1 || Kategorija – Gudra un iekļaujoša izaugsme ĢD: MOVE || || || 2019. gads N[71] 2014 || Gads N+1 2015 || Gads N+2 2016 || Gads N+3 2017 || Gads N+4 2018 || Gads N+5 2019 || Gads N+6 2020 || > 2020 || KOPĀ Darbības apropriācijas || || || || || || || || || Budžeta pozīcijas numurs – 06 03 03 || Saistības || (1) || 2427,3 || 2687,5 || 3183,2 || 3471,8 || 4000,5 || 4315,2 || 4401,9 || || 24487,4 Maksājumi || (2) || 0 || 2099,7 || 2299,7 || 2449,7 || 2599,7 || 2799,7 || 2999,7 || 9239,2 || 24487,4 Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[72] || || || || || || || || || Budžeta pozīcijas numurs 06.01.04.31(*) || || (3) || 12,7 || 17,5 || 17,8 || 18,2 || 18,5 || 18,8 || 19,1 || || 122,6 Apropriācijas KOPĀ — ĢD MOVE || Saistības || =1+1.a +3 || 2440,0 || 2705,0 || 3201,0 || 3490,0 || 4019,0 || 4334,0 || 4421,0 || 0,0 || 24610,0 Maksājumi || =2+2.a +3 || 12,7 || 2117,2 || 2317,5 || 2467,9 || 2618,2 || 2818,5 || 3018,8 || 9239,2 || 24610,0 (*) Šie skaitļi attiecas uz subsīdiju TEN-T
izpildaģentūrai un aptver Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta
transportam veltītās daļas pārvaldību un finansiālā atbalsta noslēgšanu kopējas
ieinteresētības projektiem Eiropas transporta tīklā no iepriekšējām programmām.
To pamatā ir pieņēmums par 500 projektu portfeli. ĢD: REGIO || || || Gads N[73] 2014 || Gads N+1 2015 || Gads N+2 2016 || Gads N+3 2017 || Gads N+4 2018 || Gads N+5 2019 || Gads N+6 2020 || > 2020 || KOPĀ Darbības apropriācijas || || || || || || || || || Budžeta pozīcijas numurs – 13 04 02 || Saistības || (1) || 1477,9 || 1511,9 || 1544,3 || 1587,4 || 1648,9 || 1693,9 || 1774 || || 11238,3 Maksājumi || (2) || 0,0 || 972,9 || 1102,6 || 1236,5 || 1291,7 || 1373,2 || 1551,3 || 3710,1 || 11238,3 Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[74] || || || || || || || || || Budžeta pozīcijas numurs – 13 01 04 XX (**) || || (3) || 5,1 || 5,4 || 5,6 || 5,9 || 6,2 || 6,6 || 6,6 || || 41,4 Apropriācijas KOPĀ — REGIO ĢD || Saistības || =1+1.a +3 || 1483,0 || 1517,4 || 1549,9 || 1593,3 || 1655,1 || 1700,4 || 1780,6 || || 11279,7 Maksājumi || =2+2.a +3 || 5,1 || 978,3 || 1108,3 || 1242,4 || 1297,9 || 1379,7 || 1557,9 || 3710,1 || 11279,7 (**) Papildu summa, lai segtu
subsīdiju TEN-T izpildaģentūrai (tiks izveidota jauna budžeta pozīcija),
pieņemot, ka šīs summas tiks piešķirtas TEN-T izpildaģentūrai. Piemēro
noteikumus saskaņā ar šo regulu par Eiropas transporta tīkliem. Tie izsludināti
īpašus uzaicinājumi attiecībā uz projektiem, ar kuriem īsteno pamattīklu tikai
un vienīgi dalībvalstīs, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda. Pamatā
ir pieņēmums par aptuveni 160 projektu portfeli. ĢD: ENER || || || Gads N[75] 2014 || Gads N+1 2015 || Gads N+2 2016 || Gads N+3 2017 || Gads N+4 2018 || Gads N+5 2019 || Gads N+6 2020 || > 2020 || KOPĀ Darbības apropriācijas || || || || || || || || || Budžeta pozīcijas numurs – 32 03 02 || Saistības || (1) || 1029,522 || 1333,022 || 1139,022 || 1319,022 || 1495,022 || 1759,022 || 2271,022 || 0 || 10345,654 Maksājumi || (2) || 452,542 || 915,785 || 1174,822 || 1264,782 || 1353,262 || 1568,942 || 1921,382 || 1694,137 || 10345,654 Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[76] || Budžeta pozīcijas numurs 3201XX (***) || || (3) || 3,478 || 1,978 || 1,978 || 1,978 || 1,978 || 1,978 || 1,978 || 0 || 15,346 || || || || || || || || || || || Apropriācijas KOPĀ — ĢD || Saistības || =1+1.a +3 || 1033 || 1335 || 1141 || 1321 || 1497 || 1761 || 2273 || 0 || 10361 Maksājumi || =2+2.a +3 || 456,02 || 917,763 || 1176,8 || 1266,76 || 1355,24 || 1570,92 || 1923,36 || 1694,137 || 10361 (***) Šīs apropriācijas ietver izdevumus ES
koordinatoriem. Bez tam, kamēr nav pieņemts cits lēmums, pastāv iespēja
vērsties pie ACER, lai izpildītu uzdevumus, kas minēti Regulā 'par Eiropas
energoinfrastruktūras prioritātēm. ĢD: INFSO || || || Gads N[77] 2014 || Gads N+1 2015 || Gads N+2 2016 || Gads N+3 2017 || Gads N+4 2018 || Gads N+5 2019 || Gads N+6 2020 || > 2020 || KOPĀ Darbības apropriācijas || || || || || || || || || Budžeta pozīcijas numurs 0903XX || Saistības || (1) || 679,000 || 843,800 || 1302,600 || 1621,400 || 1734,200 || 2003,000 || 2284,000 || 0 || 10468,000 Maksājumi || (2) || 454,000 || 683,800 || 1262,600 || 1581,400 || 1719,200 || 2003,000 || 2258,000 || 506,000 || 10468,000 Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[78] || || || || || || || || || Budžeta pozīcijas numurs 090104XX || || (3) || 2,000 || 2,200 || 2,400 || 2,600 || 2,800 || 3,000 || 3,000 || 0 || 18,000 Apropriācijas KOPĀ — INFSO ĢD || Saistības || =1+1.a +3 || 681,000 || 846,000 || 1305,000 || 1624,000 || 1737,000 || 2006,000 || 2287,000 || 0 || 10486,000 Maksājumi || =2+2.a +3 || 456,000 || 686,000 || 1265,000 || 1584,000 || 1722,000 || 2006,000 || 2261,000 || 506,000 || 10486,000 KOPĀ — Darbības apropriācijas (*) || Saistības || (4) || 4135,822 || 4864,322 || 5624,822 || 6412,222 || 7229,722 || 8077,222 || 8956,922 || 0,000 || 45301,054 Maksājumi || (5) || 906,542 || 3699,285 || 4737,122 || 5295,882 || 5672,162 || 6371,642 || 7179,082 || 11439,34 || 45301,054 KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (*) || (6) || 18,178 || 21,678 || 22,178 || 22,778 || 23,278 || 23,778 || 24,078 || 0 || 155,946 Apropriācijas KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1. IZDEVUMU KATEGORIJA (*) || Saistības || =4+ 6 || 4154,000 || 4886,000 || 5647,000 || 6435,000 || 7253,000 || 8101,000 || 8981,000 || 0,000 || 45457,000 Maksājumi || =5+ 6 || 924,720 || 3720,963 || 4759,300 || 5318,660 || 5695,440 || 6395,420 || 7203,160 || 11439,337 || 45457,000 (*) izņemot summas no ĢD REGIO (Kohēzijas fonds) KOPĀ — Darbības apropriācijas (**) || Saistības || (4) || 5613,722 || 6376,222 || 7169,122 || 7999,622 || 8878,622 || 9771,122 || 10730,922 || 0,000 || 56539,354 Maksājumi || (5) || 906,542 || 4672,185 || 5839,722 || 6532,382 || 6963,862 || 7744,842 || 8730,382 || 15149,44 || 56539,354 KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (**) || (6) || 23,278 || 27,078 || 27,778 || 28,678 || 29,478 || 30,378 || 30,678 || 0 || 197,346 Apropriācijas KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1. IZDEVUMU KATEGORIJA (**) || Saistības || =4+ 6 || 5637,000 || 6403,300 || 7196,900 || 8028,300 || 8908,100 || 9801,500 || 10761,600 || 0,000 || 56736,700 Maksājumi || =5+ 6 || 929,820 || 4699,263 || 5867,500 || 6561,060 || 6993,340 || 7775,220 || 8761,060 || 15149,437 || 56736,700 (**) ieskaitot summas no ĢD REGIO (Kohēzijas fonds) Gadījumā, ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas
izdevumu kategorijas: (neattiecas) KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || || || || Maksājumi || (5) || || || || || || || || || KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || || || Apropriācijas KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1.-4. IZDEVUMU KATEGORIJA (Pamatsumma) || Saistības || =4+ 6 || || || || || || || || || Maksājumi || =5+ 6 || || || || || || || || || Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || „Administratīvie izdevumi” Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata) || || || Gads 2014 || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Gads 2019 || Gads 2020 || KOPĀ ĢD: MOVE || Cilvēkresursi || 4,198 || 4,516 || 4,771 || 5,089 || 5,280 || 5,280 || 5,280 || 34,414 Pārējie administratīvie izdevumi || 1,100 || 1,110 || 1,120 || 1,230 || 1,240 || 1,250 || 1,260 || 8,310 KOPĀ — ĢD MOVE || Apropriācijas || 5,298 || 5,626 || 5,891 || 6,319 || 6,520 || 6,530 || 42,724 || 42,724 ĢD: ENER (*) || Cilvēkresursi || 5,406 || 6,233 || 7,123 || 7,315 || 7,315 || 7,506 || 7,506 || 48,404 Pārējie administratīvie izdevumi || 0,171 || 0,171 || 0,171 || 0,471 || 0,171 || 0,171 || 0,471 || 1,797 KOPĀ — ENER ĢD || || 5,577 || 6,404 || 7,294 || 7,786 || 7,486 || 7,677 || 7,977 || 50,201 ĢD: INFSO (*) || Cilvēkresursi || 11,117 || 12,451 || 14,484 || 15,310 || 16,263 || 17,025 || 17,279 || 103,929 Pārējie administratīvie izdevumi || 0,200 || 0,210 || 0,220 || 0,230 || 0,240 || 0,250 || 0,260 || 1,610 KOPĀ — INFSO ĢD || Apropriācijas || 11,317 || 12,661 || 14,704 || 15,540 || 16,503 || 17,275 || 17,539 || 105,539 (*) ĢD ENER un ĢD INFSO arī paredz Eiropas
infrastruktūras savienošanas instrumenta īstenošanu (daļēji) uzticēt aģentūrām.
Summas un aprēķinus vajadzības gadījumā koriģēs atkarībā no šī procesa
rezultātiem. Apropriācijas KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || (Saistību summa kopā = maksājumu summa kopā) || 22,192 || 24,691 || 27,889 || 29,645 || 30,509 || 31,482 || 32,056 || 198,464 Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata) || || || Gads 2014[79] || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Gads 2019 || Gads 2020 || > 2020 || KOPĀ Apropriācijas KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1.-5.(*) IZDEVUMU KATEGORIJA || Saistības || 4176,192 || 4910,691 || 5674,889 || 6464,645 || 7283,509 || 8132,482 || 9013,056 || 0,000 || 45655,464 Maksājumi || 946,912 || 3745,654 || 4787,189 || 5348,305 || 5725,949 || 6426,902 || 7235,216 || 11439,337 || 45655,464 (*) izņemot summas no ĢD REGIO (Kohēzijas
fonds) || || || Gads 2014[80] || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Gads 2019 || Gads 2020 || > 2020 || KOPĀ Apropriācijas KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1.-5.(**) IZDEVUMU KATEGORIJA || Saistības || 5659,192 || 6427,991 || 2327,889 || 8057,945 || 8057,945 || 9832,982 || 10793,656 || 0,000 || 56935,164 Maksājumi || 952,012 || 4723,954 || 5895,389 || 6590,705 || 7023,849 || 7806,702 || 8793,116 || 15149,437 || 56935,164 (**) ieskaitot summas no ĢD REGIO (Kohēzijas
fonds)
3.2.2.
Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām
· ¨ Priekšlikums/iniciatīva
neparedz darbības apropriāciju izmantošanu · X Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu
šādā veidā: Saistību apropriācijas miljonos EUR (līdz 3 zīmēm
aiz komata) Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || Gads 2014 || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || … Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ || REZULTĀTI || Rezultāta veids[81] || Rezultāta vidējās izmaksas || Numurs daudzums || Izmaksas || Numurs daudzums || Izmaksas || Numurs daudzums || Izmaksas || Numurs daudzums || Izmaksas || Numurs daudzums || Izmaksas || Numurs daudzums || Izmaksas || Numurs daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopā izmaksas || KONKRĒTIE MĒRĶI[82] transporta tīkli || - Rezultāts || Paredzams, ka tas dos ieguldījumus EUR 150 mljrd. apmērā no kopējiem ieguldījumiem EUR 237.618,21 miljonu apmērā, kā paredzēts iepriekšnoteiktu transporta infrastruktūras projektu sarakstā, kas iekļauts EISI regulas pielikuma 1. daļā. || || - EUR 2 256,9 miljoni ES finansējuma finanšu instrumentu veidā piesaistīs ieguldījumus EUR 40 mljrd. apmērā, - EUR 11 238,3 miljoni ES finansējuma no Kohēzijas fonda piesaistīs ieguldījumus EUR 11,5 mljrd. apmērā, - atlikušie EUR 22 230,5 miljoni ES finansējuma piesaistīs ieguldījumus €98,5 mljrd. apmērā (vidējā līdzfinansējuma likme 20%). || Miljonos euro || Aplēses par ieguldījumiem iepriekšnoteiktos projektos, kas minēti EISI regulas pielikuma 1. daļā Horizontālās prioritātes || 47.500,00 tajā skaitā SESAR || 30.000,00 1. Baltijas – Adrijas koridors || 13.353,20 2. Warszawa – Berlin – Amsterdam/Rotterdam – Felixstowe – Midlands || 5.673,00 3. Vidusjūras koridors || 37.690,00 4. Hamburg – Rostock – Burgas/TR robeža – Piraeus – Lefkosia || 8.037,60 5. Helsinki – Valletta || 31.936,00 6. Genova – Rotterdam || 15.622,50 7. Lisboa - Strasbourg || 17.170,00 8. Dublin – London – Paris – Brussel/Bruxelles || 4.582,00 9. Amsterdam – Basel/Lyon – Marseille || 12.551,30 10. Strasbourg - Donavas koridors || 15.939,40 Citi pamattīkla posmi || 27.563,21 Kopā || 237.618,21 Detalizēti skaitļi
par koridoru būs pieejami programmas plānošanas un īstenošanas gaitā. || KONKRĒTIE MĒRĶI energotīkli - Rezultāts || Īstenoti 11 prioritārie koridori un jomas, vidēji EUR 940,514 miljoni par koridoru || || KONKRĒTIE MĒRĶI telekomunikāciju tīkli[83] - Rezultāts || Visā Eiropā izstrādāta un ieviesta digitālo pakalpojumu infrastruktūra || Paredzams, ka saskaņā ar EISI tiks atbalstīta šāda digitālā infrastruktūra: · Savstarpēji izmantojama elektroniskā identifikācija un autentifikācija visā Eiropā; · Eiropas Centrālā platforma Eiropas uzņēmumu reģistru savienošanai · Elektroniskas procedūras uzņēmējdarbības uzsākšanai un veikšanai citā Eiropas valstī · Sadarbspējīgi pārrobežu elektroniskā iepirkuma pakalpojumi · Sadarbspējīgi pārrobežu e-tiesiskuma pakalpojumi · Sadarbspējīgi pārrobežu e-veselības pakalpojumi · Drošāku interneta pakalpojumu infrastruktūra · Kritiskā informācijas infrastruktūra · Piekļuve Eiropas mantojuma digitālajiem resursiem · Piekļuve atkalizmantojamai publiskā sektora informācijai · Daudzvalodu piekļuve tiešsaistes pakalpojumiem · Eiropas mēroga ātrdarbīgi pamatsavienojumi valsts pārvaldei · Informācijas un komunikāciju tehnoloģisko risinājumu ieviešana intelektiskiem energotīkliem un viedo energopakalpojumu sniegšanai || 2446,000 - Rezultāts || Tūkstošos mājsaimniecību, kas pieslēgtas platjoslas internetam. || 0.18 || 1827 || 321,000 || 3573 || 627,800 || 5547 || 974,600 || 6269 || 1101,400 || 8031 || 1411,200 || 9276 || 1630,000 || 11126 || 1955,000 || 45649 || 8021,000 || Starpsumma — konkrētais mērķis "Telekomunikācijas" || || 679,000 || || 843,800 || || 1 302,600 || || 1 621,400 || || 1 734,200 || || 2 003,000 || || 2 284,000 || || 10 468,000 || KOPĀ – IZMAKSAS || || || || || || || || || || || || || || || || 56 539,354 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||
3.2.3.
Paredzamā ietekme uz administratīvajam
apropriācijām
3.2.3.1.
Kopsavilkums
· ¨ Priekšlikums/iniciatīva
neparedz darbības apropriāciju izmantošanu · X Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju
izmantošanu šādā veidā: Miljonos EUR (līdz
3 zīmēm aiz komata) ĢD MOVE || Gads 2014 || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Gads 2019 || Gads 2020 || KOPĀ Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || || Cilvēkresursi || 4,198 || 4,516 || 4,771 || 5,089 || 5,280 || 5,280 || 5,280 || 34,414 Pārējie administratīvie izdevumi || 1,100 || 1,110 || 1,120 || 1,230 || 1,240 || 1,250 || 1,260 || 8,310 Starpsumma — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 5,298 || 5,626 || 5,891 || 6,319 || 6,520 || 6,530 || 6.54 || 42,724 Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS [84](*) || || || || || || || || Cilvēkresursi || || || || || || || || Citi administratīvie izdevumi 06 01 04 31 || 12,7 || 17,5 || 17,8 || 18,2 || 18,5 || 18,8 || 19,1 || 122,6 Citi administratīvie izdevumi 13 01 04 XX || 5,1 || 5,4 || 5,6 || 5,9 || 6,2 || 6,6 || 6,6 || 41,4 Starpsumma —Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS (**) || 12,7 || 17,5 || 17,8 || 18,2 || 18,5 || 18,8 || 19,1 || 122,6 Starpsumma —Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 17,8 || 22,9 || 23,4 || 24,1 || 24,7 || 25,4 || 25,7 || 164,0 KOPĀ — ĢD MOVE (**) || 17,998 || 23,126 || 23,691 || 24,519 || 25,02 || 25,33 || 25,64 || 165,324 KOPĀ — ĢD MOVE || 23,098 || 28,526 || 29,291 || 30,419 || 31,22 || 31,93 || 32,24 || 206,724 (*) Pieņemot, ka transporta un kohēzijas fonda
daļas EISI tiks uzticētas TEN-T izpildaģentūrai. (**) izņemot 13 01 04
XX Kohēzijas fonds Miljonos EUR (līdz
3 zīmēm aiz komata) ĢD ENER || Gads 2014 || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Gads 2019 || Gads 2020 || KOPĀ Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA (*) || || || || || || || || Cilvēkresursi || 5,406 || 6,233 || 7,123 || 7,315 || 7,315 || 7,506 || 7,506 || 48,404 Pārējie administratīvie izdevumi || 0,171 || 0,171 || 0,171 || 0,471 || 0,171 || 0,171 || 0,471 || 1,797 Starpsumma — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 5,577 || 6,404 || 7,294 || 7,786 || 7,486 || 7,677 || 7,977 || 50,201 Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS [85]( || || || || || || || || Cilvēkresursi || || || || || || || || Citi administratīvie izdevumi (**) || 3,478 || 1,978 || 1,978 || 1,978 || 1,978 || 1,978 || 1,978 || 15,346 Starpsumma —Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 3,478 || 1,978 || 1,978 || 1,978 || 1,978 || 1,978 || 1,978 || 15,346 KOPĀ ĢD ENER || 9,055 || 8,382 || 9,272 || 9,764 || 9,464 || 9,655 || 9,955 || 65,547 (*) ĢD ENER paredz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta
īstenošanu (daļēji) uzticēt aģentūrām. Summas un aprēķinus vajadzības gadījumā
koriģēs atkarībā no šī procesa rezultātiem. (**) Šīs apropriācijas ietver izdevumus
ES koordinatoriem. Bez tam, kamēr nav pieņemts cits lēmums, pastāv iespēja
vērsties pie ACER, lai izpildītu uzdevumus, kas minēti Regulā 'par Eiropas
energoinfrastruktūras prioritātēm. Miljonos EUR (līdz
3 zīmēm aiz komata) ĢD INFSO || Gads 2014 || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Gads 2019 || Gads 2020 || KOPĀ Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA (*) || || || || || || || || Cilvēkresursi || 11,117 || 12,451 || 14,484 || 15,310 || 16,263 || 17,025 || 17,279 || 103,929 Citi administratīvie izdevumi || 0,2 || 0,21 || 0,22 || 0,23 || 0,24 || 0,25 || 0,26 || 1,61 Starpsumma — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 11,317 || 12,661 || 14,704 || 15,540 || 16,503 || 17,275 || 17,539 || 105,539 Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS [86]( || || || || || || || || Cilvēkresursi || || || || || || || || Citi administratīvie izdevumi || 2 || 2,2 || 2,4 || 2,6 || 2,8 || 3 || 3 || 18 Starpsumma —Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 2 || 2,2 || 2,4 || 2,6 || 2,8 || 3 || 3 || 18 KOPĀ INFSO || 13,317 || 14,861 || 17,104 || 18,140 || 19,303 || 20,275 || 20,539 || 123,539 (*) (*) ĢD INFSO paredz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta
īstenošanu (daļēji) uzticēt aģentūrām. Summas un aprēķinus vajadzības gadījumā
koriģēs atkarībā no šī procesa rezultātiem. KOPĀ administratīvās apropriācijas DFS 5. kategorijā || 22,192 || 24,691 || 27,889 || 29,645 || 30,509 || 31,482 || 32,056 || 198,464 KOPĀ administratīvās apropriācijas ārpus DFS 5. kategorijas (*) || 18,178 || 21,678 || 22,178 || 22,778 || 23,278 || 23,778 || 24,078 || 155,946 KOPĀ administratīvās apropriācijas ārpus DFS 5. kategorijas || 23,278 || 27,078 || 27,778 || 28,678 || 29,478 || 30,378 || 30,678 || 197,346 KOPĀ — Administratīvās apropriācijas (*) || 40,37 || 46,369 || 50,067 || 52,423 || 53,787 || 55,26 || 56,134 || 354,410 KOPĀ — Administratīvās apropriācijas || 45,47 || 51,769 || 55,667 || 58,323 || 59,987 || 61,86 || 62,734 || 395,810 (**) izņemot 13 01 04 XX Kohēzijas fonds
3.2.3.2.
Paredzamās cilvēkresursu vajadzības
· ¨ Priekšlikums/iniciatīva
neparedz cilvēkresursu izmantošanu · X Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā: Aplēsi izsaka ar pilnslodzes ekvivalentu || ĢD MOVE || Gads 2014 || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Gads 2019 || Gads 2020 Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) || || 06 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 26 || 28 || 29 || 31 || 32 || 32 || 32 || XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || || || 06 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || || || 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || || || Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu FTE)[87] || || 06 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 14 || 15 || 17 || 18 || 19 || 19 || 19 || XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || || || XX 01 04 yy [88] || || || || || || || || || || || || || || || || || 06 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || || || 10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || || || Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || KOPĀ — ĢD MOVE || 40 || 43 || 46 || 49 || 51 || 51 || 51 XX ir attiecīgā
politikas joma vai budžeta sadaļa. Cilvēkresursu vajadzības
tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti
konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā
ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta
sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta
ierobežojumus. Summas un aprēķinus vajadzības gadījumā koriģēs atkarībā no
ārpakalpojumu procesa rezultātiem. Veicamo uzdevumu
apraksts Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Politikas un stratēģijas veidošana. programmu vadība un kontrole, projektu atlase, koordinācija un sakaru uzturēšana ar visām ieinteresētajām aprindām programmas līmenī (ministrijas, citi ĢD, Eiropas iestādes, starptautiskās bankas (Piem., EIB)), saistīto aģentūru uzraudzība un kontrole (ārštata darbinieki) Ārštata darbinieki || TENtec informācijas sistēmas pārvaldība: tehnisko, finansiālo un ģeogrāfisko datu vākšana, kas nepieciešami analīzei, pārvaldībai un politisku lēmumu pieņemšanai programmas ietvaros. Aplēsi izsaka ar pilnslodzes ekvivalentu || ĢD ENER || Gads 2014 || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Gads 2019 || Gads 2020 Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) || || 32 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 34 || 39 || 45 || 45 || 45 || 46 || 46 || XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || || || XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || || || 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || || || Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu FTE)[89] || || 32 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 17 || 20 || 22 || 25 || 25 || 26 || 26 || XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || || || XX 01 04 yy [90] || - galvenajā mītnē[91] || || || || || || || || - delegācijās || || || || || || || || XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || || || 10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || || || Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || KOPĀ ĢD ENER || 51 || 59 || 67 || 70 || 70 || 72 || 72 XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta
sadaļa. Cilvēkresursu vajadzības
tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti
darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā
izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu
resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Summas un aprēķinus vajadzības
gadījumā koriģēs atkarībā no ārpakalpojumu procesa rezultātiem. Veicamo uzdevumu
apraksts Ierēdņi un pagaidu darbinieki || - Atbalsts reģionāliem un tematiskiem forumiem kopējas ieinteresētības projektu apzināšanai - atlases process - ikgadējo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus pārvaldība un projektu atlases ES finansiālajam atbalstam - finansiālā un projektu vadība - novērtēšana Ārštata darbinieki || - Atbalsts reģionāliem un tematiskiem forumiem kopējas ieinteresētības projektu apzināšanai - atlases process - ikgadējo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus pārvaldība un projektu atlases ES finansiālajam atbalstam - finansiālā un projektu vadība - novērtēšana Aplēsi izsaka ar pilnslodzes ekvivalentu || ĢD INFSO || Gads 2014 || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Gads 2019 || Gads 2020 Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) || || 09 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 83 || 93 || 108 || 114 || 121 || 127 || 129 || XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || || || XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || || || 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || || || Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu FTE)[92] || || 09 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 9 || 10 || 12 || 13 || 14 || 14 || 14 || XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || || || XX 01 04 yy [93] || - galvenajā mītnē[94] || || || || || || || || - delegācijās || || || || || || || || XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || || || 10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || || || Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || KOPĀ || 92 || 103 || 120 || 127 || 135 || 141 || 143 XX ir attiecīgā
politikas joma vai budžeta sadaļa. Cilvēkresursu vajadzības
tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti
darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā
izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu
resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Summas un aprēķinus vajadzības
gadījumā koriģēs atkarībā no ārpakalpojumu procesa rezultātiem. Veicamo uzdevumu
apraksts Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Politikas un stratēģijas koordinācija, programmu pavadība, projektu un dotāciju vadība Ārštata darbinieki || Projektu un dotāciju vadība Kopā paredzamās cilvēkresursu vajadzības || 183 || 205 || 233 || 246 || 256 || 264 || 266
3.2.4.
Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu
2014.–2020. gadam
· X Priekšlikums/iniciatīva atbilst daudzgadu finanšu shēmai
2014.–2020. gadam · ¨ Pieņemot
priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu
finanšu shēmā. Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta
pozīcijas un atbilstošās summas. nepiemēro · ¨ Pieņemot
priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata
daudzgadu finanšu shēma[95]. Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu
kategorijas, budžeta pozīcijas un atbilstošās summas. nepiemēro
3.2.5.
Trešo personu iemaksas
· X Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu · Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu: Apropriācijas miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz
komata) || Gads N || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || … Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (sk. 1.6. punktu) || Kopā Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || || Līdzfinansējuma apropriācijas KOPĀ || || || || || || || ||
3.3.
Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem
· ¨ Priekšlikums/iniciatīva
finansiāli neietekmē ieņēmumus. · X Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē: –
¨ pašu resursus –
X dažādus ieņēmumus Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata) Budžeta ieņēmumu pozīcija: || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[96] Gads N || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || … Iekļaut ietekmes ilguma norādīšanai vajadzīgo aiļu skaitu (sk. 1.6. punktu) Pants …………. || || || || || || || || Attiecībā uz īpaši
novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu
pozīciju(-as). tiks
noteikts vēlāk (Finanšu instrumentu radītos ieņēmumus izmanto programmas
darbības laikā un programmas beigās iekasē kā ieņēmumus kopā ar pamatsummu) Norādīt ietekmes uz
ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi. TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATA 1. PIELIKUMS Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums: Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido
Eiropas infrastruktūras savienošanas
instrumentu…-MOVE…………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………… 1.
PAR VAJADZĪGIEM UZSKATĪTO CILVĒKRESURSU SKAITS UN
IZMAKSAS 2.
CITU ADMINISTRATĪVA RAKSTURA IZDEVUMU IZMAKSAS 3.
IZMAKSU APRĒĶINĀŠANĀ izmantotās METODES 3.1.
Attiecībā uz cilvēkresursiem 3.2.
Attiecībā uz citiem administratīviem izdevumiem Šo pielikumu pievienos tiesību akta finanšu
pārskatam starpdienestu konsultāciju laikā. Pielikumā iekļautās tabulas domātas, lai
aizpildītu tabulas tiesību akta finanšu pārskatā Šis ielikums ir Komisijas dienestu iekšējais dokuments 1.
Par vajadzīgiem uzskatīto cilvēkresursu skaits un
izmaksas ¨ Priekšlikums/iniciatīva
neparedz cilvēkresursu izmantošanu X Priekšlikums/iniciatīva
paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā: Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata) Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || KOPĀ FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas Štatu saraksta amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) 06 01 01 01 (galvenajā mītnē un Komisijas pārstāvniecībās dalībvalstīs) || AD || 26 || 3302 || 28 || 3556 || 29 || 3683 || 31 || 3937 || 32 || 4064 || || AST || || || || || || || || || || || || XX 01 01 02 (delegācijās) || AD || || || || || || || || || || || || AST || || || || || || || || || || || || Ārštata darbinieki[97] 06 01 05 01 (kopējais budžets) || CA || 14 || 896 || 15 || 960 || 17 || 1088 || 18 || 1152 || 19 || 1216 || || INT || || || || || || || || || || || || SNE || || || || || || || || || || || || XX 01 02 02 (delegācijās) || CA || || || || || || || || || || || || INT || || || || || || || || || || || || JED || || || || || || || || || || || || LA || || || || || || || || || || || || SNE || || || || || || || || || || || || Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || || || || || || Starpsumma — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || 40 || 4198 || 43 || 4516 || 46 || 4771 || 49 || 5089 || 51 || 5280 || || 34,414 XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta
sadaļa. 2019. gads FTE: 51
Apropriācijas 5,280 2020. gads FTE: 51
Apropriācijas 5,280 Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata) Ārpus Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu || KOPĀ FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas Štatu saraksta amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || AD || || || || || || || || || || || || AST || || || || || || || || || || || || 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || AD || || || || || || || || || || || || AST || || || || || || || || || || || || Ārštata darbinieki[98] XX 01 04 yy Apropriācijas ārštata darbiniekiem, atļautas saskaņā ar kādreizējām “BA” pozīcijām || Galvenajā mītnē || CA || || || || || || || || || || || || INT || || || || || || || || || || || || SNE || || || || || || || || || || || || Delegācijās || CA || || || || || || || || || || || || INT || || || || || || || || || || || || JED || || || || || || || || || || || || LA || || || || || || || || || || || || SNE || || || || || || || || || || || || XX 01 05 02 (Netiešā pētniecība) || CA || || || || || || || || || || || || INT || || || || || || || || || || || || SNE || || || || || || || || || || || || 10 01 05 02 (Tiešā pētniecība) || CA || || || || || || || || || || || || INT || || || || || || || || || || || || SNE || || || || || || || || || || || || Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || || || || || || Starpsumma — Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || || || || || || || KOPĀ Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA un ārpus 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || || || || || || || Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas,
izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti darbības pārvaldībā
un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam
ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā
budžeta ierobežojumus. Summas un aprēķinus vajadzības gadījumā koriģēs atkarībā
no ārpakalpojumu procesa rezultātiem. 2.
Citu administratīva rakstura izdevumu izmaksas ¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīva rakstura
apropriāciju izmantošanu X Priekšlikums/iniciatīva paredz
administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā: miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata) || Gads 2014 || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Gads 2019 || Gads 2020 || KOPĀ Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || || Galvenajā mītnē || || || || || || || || 06 01 02 11 01 — Misijas un reprezentācijas izmaksas || 0,2 || 0,21 || 0,22 || 0,23 || 0,24 || 0,25 || 0,26 || 1,61 06 01 02 11 02 – Konferences un sanāksmes || 0,5 || 0,5 || 0,5 || 0,5 || 0,5 || 0,5 || 0,5 || 3,5 XX 01 02 11 03 – Komiteju sanāksmes [99] || || || || || || || || 06 01 02 11 04 — Pētījumi un konsultācijas || 0,4 || 0,4 || 0,4 || 0,5 || 0,5 || 0,5 || 0,5 || 3,2 XX 01 02 11 05 – Vadības un informācijas IT sistēmas || || || || || || || || XX 01 02 11 06 — Turpmāka apmācība || || || || || || || || XX 01 03 01 03 – Aprīkojums un mēbeles || || || || || || || || XX 01 03 01 04 – Pakalpojumi un citi darbības izdevumi || || || || || || || || Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || Delegācijās || || || || || || || || XX 01 02 12 01 — Misijas, konferences un reprezentācijas izmaksas || || || || || || || || XX 01 02 12 02 — Turpmāka personāla apmācība || || || || || || || || XX 01 03 02 01 – Iepirkumi, noma un saistīti izdevumi || || || || || || || || XX 01 03 02 02 – Aprīkojums, mēles, materiāli un pakalpojumi || || || || || || || || Starpsumma — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA (*) || 1,1 || 1,11 || 1,12 || 1,23 || 1,24 || 1,25 || 1,26 || 8,31 XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta
sadaļa. Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata) || Gads 2014 || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Gads 2019 || Gads 2020 || KOPĀ Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || || 06 01 04 31 – Administratīvā un tehniskā palīdzība (izņemot ārštata darbiniekus), ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām „BA” pozīcijām) || 12,7 || 17,5 || 17,8 || 18,2 || 18,5 || 18,8 || 19,1 || 122,6 - galvenajā mītnē || || || || || || || || - delegācijās || || || || || || || || XX 01 05 03 Citi pārvaldības izdevumi netiešajai pētniecībai || || || || || || || || 10 01 05 03 Citi pārvaldības izdevumi tiešajai pētniecībai || || || || || || || || Cita budžeta pozīcija – 13 01 04 XX || 5,1 || 5,4 || 5,6 || 5,9 || 6,2 || 6,6 || 6,6 || 41,4 Starpsumma — Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS (*) || 12,7 || 17,5 || 17,8 || 18,2 || 18,5 || 18,8 || 19,1 || 122,6 Starpsumma — Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 17,8 || 22,9 || 23,4 || 24,1 || 24,7 || 25,4 || 25,7 || 164,0 XX ir
attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa. KOPĀ Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA un ārpus 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS (*) || 13,8 || 18,61 || 18,92 || 19,43 || 19,74 || 20,05 || 20,36 || 130,91 KOPĀ Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA un ārpus 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 18,9 || 24,01 || 24,52 || 25,33 || 25,94 || 26,65 || 26,96 || 172,31 (*) izņemot Kohēzijas fondu Nepieciešamās administratīvās apropriācijas
tiks nodrošinātas, izmantojot apropriācijas, kuras jau piešķirtas darbības
pārvaldībai un/vai tiks pārgrupētas, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam
ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā
budžeta ierobežojumus. 3.
Izmaksu aplēšanā izmantotās aprēķinu metodes 3.1.
Attiecībā uz cilvēkresursiem Norādīt aprēķinu metodi, kas izmantota katrai
personāla kategorijai (pieņēmumi, vidējās izmaksas utt.) Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA Atgādinājums: Vidējās izmaksas katrai personāla kategorijai atrodamas BudgWeb vietnē http://www.cc.cec/budg/pre/legalbasis/pre-040-020_preparation_en.html#forms Attiecībā uz štatu sarakstā ietvertajām amata vietām (ierēdņi un pagaidu darbinieki) Pieņēmumi par personāla izmaksām ir balstīti uz pašreizējām vajadzībām un reālistisku novērtējumu par nākamajiem gadiem Attiecībā uz ārštata darbiniekiem Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS Attiecībā uz štatu sarakstā ietvertajām amata vietām (pētnieki ierēdņi un pagaidu darbinieki) Attiecībā uz ārštata darbiniekiem 3.2.
Attiecībā uz cietiem administratīviem izdevumiem Norādīt aprēķinu metodi, kas izmantota katrai
budžeta pozīcijai un attiecīgos pieņēmumus (piem., sanāksmju
skaits gadā, vidējās izmaksas utt.) Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA Aprēķinu pamatā ir pašreizējās situācijas ekstrapolācija, ciktāl tas attiecas uz misijām (personāls un Eiropas koordinatori), sanāksmēm un konferencēm (piem., TEN-T vadlīniju cttee, ikgadējā TENT-T konference un nepieciešamība pēc dažādiem pētījumiem) Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS Aprēķinu pamatā ir TEN-TEA pašreizējās izmaksas. Tas ietver izdevumus par IT aprīkojumu (TENtec) par gada summu EUR 300 000. TENtec ir informācijas sistēma, ko pašlaik izmanto ĢD MOVE TEN-T programmai. Šī sistēma ir pilnībā pielāgota programmas vajadzībām un saskaņota ar EK procedūrām. Tajā glabā un ar to pārvalda tehniskos, finansiālos un vēsturiskos datus, kas nepieciešami analīzei, pārvaldībai un politisku lēmumu attiecībā uz TEN-T programmām. Tā pārvalda nepieciešamo darbplūsmu, izdod Komisijas lēmumus, pilnu jaunu projektu atlases ciklu, ieskaitot priekšlikumu iesniegšanu un saņemšanu un vajadzīgās tīmekļa saskarnes. Tā palīdz TEN-T izpildaģentūrai pildīt programmas īstenošanas uzdevumus (priekšlikumu saņemšana, nov;ertēšana, sarunas, darbs pēc tam). Tā kā sistēma aizvien vairāk orientējas uz politikas veidošanu un kontroli, to nevar eksternalizēt saskaņā ar KOmisjas tiesību aktiem. Piemēram, tehniskos un ģeogrāfiskos datus jaunajām TEN-T vadlīnijām sistēma tieši ievāc no transporta ministrijām. Pec tam integrētā GIS apakšsistēma sagatavoja iekļaušanai vadlīnijās gatavas kartes. Tas ir efektīvs rīks, kas jau ir izstrādāts iekšējai lietošanai, un to datu vākšanai un apmaiņai var lietot ari valstu ministrijas. Sistēmu lieto arī ĢD REGIO un ĢD ENV ierēdņi, kā arī Eiropas kaimiņa'ttiecību politikas A direktorāts. Tā ir pilnībā funkcionāla sistēma, kas var bez grūtībām apmierināt ĢD MOVE vajadzībaspēc Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta pieņemšanas. Tā nodrošina apjomradītus ietaupījumus, jo nav vajadzīgi ārpakalpojumu sniedzēji, lai izpildītu prasības par datiem, plānošanu un ziņošanu. Bez tam sistēmu var paplašināt, lai tā atbilstu citām no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta izrietošām vajadzībām. Tā pilnībā atbilst ģenerālsekretariāta pieejai samazināt Komisijā izmantoto programmatūru skaitu. Budžetā paredzētās summas ir nepieciešamas rīka izstrādei un uzturēšanai, kā arī IT aprīkojuma iegādei. ĢD ENER neplāno izmantot TENtec informācijas sistēmu, bet tā vajadzībām tiks izveidots atseviškš IT rīks. TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATA 2. PIELIKUMS Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums: Eiropas Parlamenta un Padomes
regula, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas
instrumentu…-ENER…………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………… 1.
PAR VAJADZĪGIEM UZSKATĪTO CILVĒKRESURSU SKAITS UN
IZMAKSAS 2.
CITU ADMINISTRATĪVA RAKSTURA IZDEVUMU IZMAKSAS 3.
IZMAKSU APRĒĶINĀŠANĀ izmantotās METODES 3.1.
Attiecībā uz cilvēkresursiem 3.2.
Attiecībā uz citiem administratīviem izdevumiem Šo pielikumu pievienos tiesību akta finanšu pārskatam
starpdienestu konsultāciju laikā. Pielikumā iekļautās tabulas domātas, lai
aizpildītu tabulas tiesību akta finanšu pārskatā Šis pielikums ir Komisijas dienestu iekšējais
dokuments 1.
Par vajadzīgiem uzskatīto cilvēkresursu skaits un
izmaksas ¨ Priekšlikums/iniciatīva
neparedz cilvēkresursu izmantošanu X Priekšlikums/iniciatīva
paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā: Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata) Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || Gads 2014 || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Gads 2019 FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas Štatu saraksta amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) 32 01 01 01 (galvenajā mītnē un Komisijas pārstāvniecībās dalībvalstīs) || AD || 34 || 4,318 || 39 || 4,953 || 45 || 5,715 || 45 || 5,715 || 45 || 5,715 || 46 || 5,842 AST || || || || || || || || || || || || XX 01 01 02 (delegācijās) || AD || || || || || || || || || || || || AST || || || || || || || || || || || || Ārštata darbinieki[100] 32 01 02 01 (kopējais budžets) || CA || 17 || 1,088 || 20 || 1,280 || 22 || 1,408 || 25 || 1,600 || 25 || 1,600 || 26 || 1,664 INT || || || || || || || || || || || || SNE || || || || || || || || || || || || XX 01 02 02 (delegācijās) || CA || || || || || || || || || || || || INT || || || || || || || || || || || || JED || || || || || || || || || || || || LA || || || || || || || || || || || || SNE || || || || || || || || || || || || Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || || || || || || Starpsumma — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || 51 || 5,406 || 59 || 6,233 || 67 || 7,123 || 70 || 7,315 || 70 || 7,315 || 72 || 7,506 XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta
sadaļa. Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || Gads 2020 || Kopā || || || || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas Štatu saraksta amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) 32 01 01 01 (galvenajā mītnē un Komisijas pārstāvniecībās dalībvalstīs) || AD || 46 || 5,842 || 300 || 38,10 || || || || || || || || AST || || || || || || || || || || || || XX 01 01 02 (delegācijās) || AD || || || || || || || || || || || || AST || || || || || || || || || || || || Ārštata darbinieki[101] 32 01 02 01 (kopējais budžets) || CA || 26 || 1,664 || 161 || 10,304 || || || || || || || || INT || || || || || || || || || || || || SNE || || || || || || || || || || || || XX 01 02 02 (delegācijās) || CA || || || || || || || || || || || || INT || || || || || || || || || || || || JED || || || || || || || || || || || || LA || || || || || || || || || || || || SNE || || || || || || || || || || || || Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || || || || || || Starpsumma — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || 72 || 7,506 || 461 || 48,404 || || || || || || || || Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata) Ārpus Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu || KOPĀ FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas Štatu saraksta amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || AD || || || || || || || || || || || || AST || || || || || || || || || || || || 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || AD || || || || || || || || || || || || AST || || || || || || || || || || || || Ārštata darbinieki[102] XX 01 04 yy Apropriācijas ārštata darbiniekiem, atļautas saskaņā ar kādreizējām “BA” pozīcijām || Galvenajā mītnē || CA || || || || || || || || || || || || INT || || || || || || || || || || || || SNE || || || || || || || || || || || || Delegācijās || CA || || || || || || || || || || || || INT || || || || || || || || || || || || JED || || || || || || || || || || || || LA || || || || || || || || || || || || SNE || || || || || || || || || || || || XX 01 05 02 (Netiešā pētniecība) || CA || || || || || || || || || || || || INT || || || || || || || || || || || || SNE || || || || || || || || || || || || 10 01 05 02 (Tiešā pētniecība) || CA || || || || || || || || || || || || INT || || || || || || || || || || || || SNE || || || || || || || || || || || || Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || || || || || || Starpsumma — Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || || || || || || 0 || 0 || || N gads 2014 || N+1 gads 2015 || N+2 gads 2016 || N+3 gads 2017 || N+4 gads 2018 || N+5 gads 2019 KOPĀ Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA un ārpus 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || 51 || 5,406 || 59 || 6,233 || 67 || 7,123 || 70 || 7,315 || 70 || 7,315 || 72 || 7,506 || || N+6 gads 2020 || Kopā || || || || || || || || KOPĀ Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA un ārpus 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || 72 || 7,506 || 461 || 48,404 || || || || || || || || Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas,
izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti darbības pārvaldībā
un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam
ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā
budžeta ierobežojumus. Summas un aprēķinus vajadzības gadījumā koriģēs atkarībā
no ārpakalpojumu procesa rezultātiem. 2.
Citu administratīva rakstura izdevumu izmaksas ¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīva rakstura
apropriāciju izmantošanu X Priekšlikums/iniciatīva paredz
administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā: Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata) || Gads N 2014 || Gads N+1 2015 || Gads N+2 2016 || Gads N+3 2017 || Gads N+4 2018 || Gads N+5 2019 || Gads N+6 2020 || KOPĀ Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || || Galvenajā mītnē || || || || || || || || 32 01 02 11 01 — Misijas un reprezentācijas izmaksas || 0,144 || 0,144 || 0,144 || 0,144 || 0,144 || 0,144 || 0,144 || 1,008 XX 01 02 11 02 - – Konferences un sanāksmes || || || || || || || || 32 01 02 11 03 – Komiteju sanāksmes [103] || 0,027 || 0,027 || 0,027 || 0,027 || 0,027 || 0,027 || 0,027 || 0,189 XX 01 02 11 04 – Pētījumi un apspriedes || || || || 0,3 || || || 0,3 || XX 01 02 11 05 – Vadības un informācijas IT sistēmas || || || || || || || || XX 01 02 11 06 — Turpmāka apmācība || || || || || || || || XX 01 03 01 03 – Aprīkojums un mēbeles || || || || || || || || XX 01 03 01 04 – Pakalpojumi un citi darbības izdevumi || || || || || || || || Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || Delegācijās || || || || || || || || XX 01 02 12 01 — Misijas, konferences un reprezentācijas izmaksas || || || || || || || || XX 01 02 12 02 — Turpmāka personāla apmācība || || || || || || || || XX 01 03 02 01 – Iepirkumi, noma un saistīti izdevumi || || || || || || || || XX 01 03 02 02 – Aprīkojums, mēbes, materiāli un pakalpojumi || || || || || || || || Starpsumma — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 0,171 || 0,171 || 0,171 || 0,471 || 0,171 || 0,171 || 0,471 || 1,797 XX ir attiecīgā
politikas joma vai budžeta sadaļa. Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata) || Gads N || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || Gads N+4 || Gads N+5 || Gads N+6 || KOPĀ Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || || 32 01 04 XX – Administratīvā un tehniskā palīdzība (izņemot ārštata darbiniekus), ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām „BA” pozīcijām) || 3,478 || 1,978 || 1,978 || 1,978 || 1,978 || 1,978 || 1,978 || 15,346 || || || || || || || || - galvenajā mītnē || || || || || || || || - delegācijās || || || || || || || || XX 01 05 03 Citi pārvaldības izdevumi netiešajai pētniecībai || || || || || || || || 10 01 05 03 Citi pārvaldības izdevumi tiešajai pētniecībai || || || || || || || || Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || Starpsumma — Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS (*) || 3,478 || 1,978 || 1,978 || 1,978 || 1,978 || 1,978 || 1,978 || 15,346 XX ir
attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa. KOPĀ Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA un ārpus 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS (*) || 3,649 || 2,149 || 2,149 || 2,449 || 2,149 || 2,149 || 2,449 || 17,143 (*) Šīs apropriācijas
ietver izdevumus ES koordinatoriem. Bez tam, kamēr nav pieņemts cits lēmums,
pastāv iespēja vērsties pie ACER, lai izpildītu uzdevumus, kas minēti Regulā
'par Eiropas energoinfrastruktūras prioritātēm. Nepieciešamās administratīvās apropriācijas tiks nodrošinātas,
izmantojot apropriācijas, kuras jau piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai tiks
pārgrupētas, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales
procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus. 3.
Izmaksu aplēšanā izmantotās aprēķinu metodes 3.1.
Attiecībā uz cilvēkresursiem Norādīt aprēķinu metodi, kas izmantota katrai
personāla kategorijai (pieņēmumi, vidējās izmaksas utt.) Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA Atgādinājums: Vidējās izmaksas katrai personāla kategorijai atrodamas BudgWeb vietnē http://www.cc.cec/budg/pre/legalbasis/pre-040-020_preparation_en.html#forms Attiecībā uz štatu sarakstā ietvertajām amata vietām (ierēdņi un pagaidu darbinieki) Aprēķini par personālu balstās uz pieredzi un datiem, kas pieejemi no a) Eiropas ekonomikas atveseļošanas programmas pārvaldības; b) izveidotu reģionālo un tematisko grupu pārval'dibas un pārraudzības; C) agrākām Eiropas koordinatoru darbībā. a) EEPR programmas elektroenerģijai un gāzei kopējais budžets ir 2,3 miljrd., un to pārvalda 15 FTE 3-5 gadu perioda. ♠Saskaņā ar jauno sistēmu katru gadu tiks piešķirts budžets 1-2 miljrd, apmērā, un tiek lēsts, ka katru gadu būs nepieciešami vidēji 8 projektu vadītāji, kas katrs nodarbināts 3 gadus (vidējais projekta ilgums), pieņemot, ka laika gai'tā var izmantot sinerģiju starp projektiem un pieredzi. Bet aprēķināti 2 FTE finansiālajai vadībai un juridiskām konsultācijām. No 2012. gada būs vajadz°igi darbinieki, lai vadītu atlikušos projektus līdz 2023. gadam. B) pieredze liecina, ka uz katru izvedoto reģionālo vai tematisko grupu efektīvai pārvaldībai vajadzīgas vismaz 3 personas. Tā kā būs 11 forumi, katru gadu vajadzēs 33 FTE. Politikas formulēšanai un horizontālajm atbalstam vajadzīgi 3 papildu FTE, tātat kopā 36 FTE. c) Eiropas koordinatori darbosies 3,5 gadus uz katru projektu. Katru koordinatoru atbalstīs 1FTE no Komisijas personāla, tātad 5 FTE uz ES koordinatoru gadā. (Koordinatori (2500 mēneša pabalsts) un to administratīvie izdevumi iekļauti administrat°ivajos izdevumus ārpus 5. kategorijas). Vidējās izmaksas katrai personāla kategorijai aplēstas saskaņā ar Budg vietni, piemēro vidējo vērtību 1/3 līgumdarbiniekiem uz 2/3 ierēdņiem. Attiecībā uz ārštata darbiniekiem Sk. paskaidrojumu iepriekš Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS Attiecībā uz štatu sarakstā ietvertajām amata vietām (pētnieki ierēdņi un pagaidu darbinieki) Attiecībā uz ārštata darbiniekiem 3.2.
Attiecībā uz cietiem administratīviem izdevumiem Norādīt aprēķinu metodi, kas izmantota katrai
budžeta pozīcijai un attiecīgos pieņēmumus (piem., sanāksmju skaits
gadā, vidējās izmaksas utt.) Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA Komandējumi* 3x gadā vizītes uz vietas 150 projektiem/lēmumiem x 2 personas uz septiņiem gadiem + 4 reģionālo/tematisko grupu sanāksmes ārpus Briseles x 4 personas gadā = (3*2*150+4*4*7)*EUR 1000= EUR 1.012.000/7 gadi ≈ 144.000 EUR gadā. Komitejas: Katras dalībvalsts enerģētikas pārstāvis, apmeklē komiteju 1x gadā. 27xEUR 1000 = EUR 27.000 gadā Pētījumi: Viens uzraudzības pētījums vidusposma novērtējumam un viens galīgajam novērtējumam, katrs at EUR 300.000 2*300.000=600.000 * Misijas izmaksas uz personu lēš EUR 1000 ekonomiskajā klasē un EUR 2000 biznesa klasē Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS Pārvaldības un informācijas IT sistēmas Lēš, ka būs vajadzīgi GIS pakalpojumi, ja tos nodot ārpakalpojumu sniedzējioem, tad izmaksas 'būs EUR 500.000 gadā. °Sos uzdevumus var pildīt arī štata darbinieki. Vēl paredzams, ka vajadzīgi IT pakalpojumu projektu vadības programmām, izmaksas EUR 300.00 gadā. ĢD ENER nevar izmantot ĢD MOVE IT sistēmu, jo energoprojektu dotācijas pārvalda citādi nekā transporta projektu dotācijas. Piemēram, atšķirībā no transporta nozares, saņēmēji ir privātas, nevis publiskas struktūras, tāpēc atšķiras riski un tāpēc vajadzīgi citi pārvaldības rīki. Jaunās TEN-E programmas pārvaldībā ĢD ENER izmantos GIS datus no esošajiem avotiem,: Komisijas, ENTSO-e, ENTSO-g, projektu virzītājiem. Tomēr būs vajadzīgi līdzekļi, lai veiktu datu integrāciju, kas nepieciešama visaptverošai tīkla plānošanai. Uzdevumi saistībā ar lēmumu par projektu izmaksu sadalījumu un izmaksu un ieguvumu analīzēm Kamēr nav pieņemts cits lēmums, atsevišķus uzdevumus saistībā ar lēmumu par projektu izmaksu sadalījumu un izmaksu un ieguvumu analīzēm var veikt Eneegoregulatoru sadarbības aģentūra vai ENTSO saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem. Komandējumi: - reģiona saraksta pieņemšanai 4 sanāksmes Briselē ar ENTSO un Komisiju gadā x 2 personas = 4*2* EUR 1000 = EUR 8000 gadā - dalība reģionālajos forumos 2 sanāksmes gadā uz reģionālo forumu (lēš 8), 2 personas= 2*2*8x1000 EUR = EUR 32000 gadā Kop[ejie komandējumi gadā EUR 8.000 + EUR 32.000 = 40.000 EUR gadā Pētījumi: Tīkla modeļa izstrādāsāna izmaksu sadalīšanas vajadzībām = EUR 1.5 mio. in 2014 Es koordinatoru izmaksas 10 Eiropas koordinatori darbosies 3,5 gadus uz katru projektu, tātad gadā aktīvi būs 5 koordinatori, alga EUR 2500 mēnesī 5*EUR 2500*12 = 150,000 EUR gadā. Komandējumi Koordinatora un asistenta komandējumi 2 komandējumi mēnesī, biznesa klase = 2*2*12*2000=EUR 96.000* 5 koordinatori=EUR 480.000 gadā Kopā EUR 150.000 + 480.000 = EUR 630.000 gadā TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATA 3. PIELIKUMS Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums: Eiropas Parlamenta un Padomes
regula, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas
instrumentu…-INFSO…………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………… 1.
PAR VAJADZĪGIEM UZSKATĪTO CILVĒKRESURSU SKAITS UN
IZMAKSAS 2.
CITU ADMINISTRATĪVA RAKSTURA IZDEVUMU IZMAKSAS 3.
IZMAKSU APRĒĶINĀŠANĀ izmantotās METODES 3.1.
Attiecībā uz cilvēkresursiem 3.2.
Attiecībā uz citiem administratīviem izdevumiem Šo pielikumu pievienos tiesību akta finanšu
pārskatam starpdienestu konsultāciju laikā. Pielikumā iekļautās tabulas domātas, lai
aizpildītu tabulas tiesību akta finanšu pārskatā Šis pielikums ir Komisijas dienestu iekšējais
dokuments 1.
Par vajadzīgiem uzskatīto cilvēkresursu skaits un
izmaksas ¨ Priekšlikums/iniciatīva
neparedz cilvēkresursu izmantošanu X Priekšlikums/iniciatīva
paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā: Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata) Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || Gads 2014 || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Gads 2019 FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas Štatu saraksta amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) 09 01 01 01 (galvenajā mītnē un Komisijas pārstāvniecībās dalībvalstīs) || AD || 55 || 6,985 || 62 || 7,874 || 72 || 9,144 || 76 || 9,652 || 81 || 10,287 || 85 || 10,795 AST || 28 || 3,556 || 31 || 3,937 || 36 || 4,572 || 38 || 4,826 || 40 || 5,080 || 42 || 5,334 XX 01 01 02 (delegācijās) || AD || || || || || || || || || || || || AST || || || || || || || || || || || || Ārštata darbinieki[104] 09 01 02 01 (kopējais budžets) || CA || 9 || 0,576 || 10 || 0,640 || 12 || 0,768 || 13 || 0,832 || 14 || 0,896 || 14 || 0,896 INT || || || || || || || || || || || || SNE || || || || || || || || || || || || XX 01 02 02 (delegācijās) || CA || || || || || || || || || || || || INT || || || || || || || || || || || || JED || || || || || || || || || || || || LA || || || || || || || || || || || || SNE || || || || || || || || || || || || Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || || || || || || Starpsumma — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || 92 || 11,117 || 103 || 12,451 || 120 || 14,484 || 127 || 15,310 || 135 || 16,263 || 141 || 17,025 Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || Gads 2020 || KOPĀ || || || || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || || || || || || || || Štatu saraksta amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) 09 01 01 01 (galvenajā mītnē un Komisijas pārstāvniecībās dalībvalstīs) || AD || 86 || 10,922 || 517 || 65,617 || || || || || || || || AST || 43 || 5,461 || 258 || 32,808 || || || || || || || || XX 01 01 02 (delegācijās) || AD || || || || || || || || || || || || AST || || || || || || || || || || || || Ārštata darbinieki[105] 09 01 02 01 (kopējais budžets) || CA || 14 || 0,896 || 86 || 5,504 || || || || || || || || INT || || || || || || || || || || || || SNE || || || || || || || || || || || || XX 01 02 02 (delegācijās) || CA || || || || || || || || || || || || INT || || || || || || || || || || || || JED || || || || || || || || || || || || LA || || || || || || || || || || || || SNE || || || || || || || || || || || || Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || || || || || || Starpsumma — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || 143 || 17,279 || 861 || 103,929 || || || || || || || || Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata) Ārpus Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || Gads N || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || insert as many columns as necessary to reflect the duration of the impact || KOPĀ FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas Štatu saraksta amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || AD || || || || || || || || || || || || AST || || || || || || || || || || || || 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || AD || || || || || || || || || || || || AST || || || || || || || || || || || || Ārštata darbinieki[106] XX 01 04 yy Apropriācijas ārštata darbiniekiem, atļautas saskaņā ar kādreizējām “BA” pozīcijām || Galvenajā mītnē || CA || || || || || || || || || || || || INT || || || || || || || || || || || || SNE || || || || || || || || || || || || Delegācijās || CA || || || || || || || || || || || || INT || || || || || || || || || || || || JED || || || || || || || || || || || || LA || || || || || || || || || || || || SNE || || || || || || || || || || || || XX 01 05 02 (Netiešā pētniecība) || CA || || || || || || || || || || || || INT || || || || || || || || || || || || SNE || || || || || || || || || || || || 10 01 05 02 (Tiešā pētniecība) || CA || || || || || || || || || || || || INT || || || || || || || || || || || || SNE || || || || || || || || || || || || Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || || || || || || Starpsumma — Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || || || || || || || KOPĀ Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA un ārpus 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || || || || || || || Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas,
izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti darbības pārvaldībā
un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam
ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā
budžeta ierobežojumus. Summas un aprēķinus vajadzības gadījumā koriģēs atkarībā
no ārpakalpojumu procesa rezultātiem. 2.
Citu administratīva rakstura izdevumu izmaksas ¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīva rakstura
apropriāciju izmantošanu X Priekšlikums/iniciatīva paredz
administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā: Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata) || Gads 2014 || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Gads 2019 || Gads 2020 || KOPĀ Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || || Galvenajā mītnē || || || || || || || || 09 01 02 11 01 — Misijas un reprezentācijas izmaksas || 0,050 || 0,055 || 0,060 || 0,060 || 0,065 || 0,070 || 0,070 || 0,430 09 01 02 11 02 – Konferences un sanāksmes || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,110 || 0,110 || 0,110 || 0,120 || 0,750 09 01 02 11 03 – Komiteju sanāksmes [107] || 0,050 || 0,055 || 0,060 || 0,060 || 0,065 || 0,070 || 0,070 || 0,430 09 01 02 11 04 — Pētījumi un konsultācijas || || || || || || || || 09 01 02 11 05 – Vadības un informācijas IT sistēmas || || || || || || || || 09 01 02 11 06 — Turpmāka apmācība || || || || || || || || XX 01 03 01 03 – Aprīkojums un mēbeles || || || || || || || || XX 01 03 01 04 – Pakalpojumi un citi darbības izdevumi || || || || || || || || Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || Delegācijās || || || || || || || || XX 01 02 12 01 — Misijas, konferences un reprezentācijas izmaksas || || || || || || || || XX 01 02 12 02 — Turpmāka personāla apmācība || || || || || || || || XX 01 03 02 01 – Iepirkumi, noma un saistīti izdevumi || || || || || || || || XX 01 03 02 02 – Aprīkojums, mēbes, materiāli un pakalpojumi || || || || || || || || Starpsumma — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 0,200 || 0,210 || 0,220 || 0,230 || 0,240 || 0,250 || 0,260 || 1,610 Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata) || Gads 2014 || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Gads 2019 || Gads 2020 || KOPĀ Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || || 09 01 04 yy – Administratīvā un tehniskā palīdzība (izņemot ārštata darbiniekus), ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām „BA” pozīcijām) || || || || || || || || - galvenajā mītnē || 2,000 || 2,200 || 2,400 || 2,600 || 2,800 || 3,000 || 3,000 || 18,000 - delegācijās || || || || || || || || XX 01 05 03 Citi pārvaldības izdevumi netiešajai pētniecībai || || || || || || || || 10 01 05 03 Citi pārvaldības izdevumi tiešajai pētniecībai || || || || || || || || Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || Starpsumma — Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 2,000 || 2,200 || 2,400 || 2,600 || 2,800 || 3,000 || 3,000 || 18,000 XX ir
attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa. KOPĀ Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA un ārpus 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 2,200 || 2,410 || 2,620 || 2,830 || 3,040 || 3,250 || 3,260 || 19,610 Nepieciešamās administratīvās apropriācijas
tiks nodrošinātas, izmantojot apropriācijas, kuras jau piešķirtas darbības
pārvaldībai un/vai tiks pārgrupētas, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam
ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā
budžeta ierobežojumus. 3.
Izmaksu aplēšanā izmantotās aprēķinu metodes 3.1.
Attiecībā uz cilvēkresursiem Norādīt aprēķinu metodi, kas izmantota katrai
personāla kategorijai (pieņēmumi, vidējās izmaksas utt.) Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA Atgādinājums: Vidējās izmaksas katrai personāla kategorijai atrodamas BudgWeb vietnē http://www.cc.cec/budg/pre/legalbasis/pre-040-020_preparation_en.html#forms Attiecībā uz štatu sarakstā ietvertajām amata vietām (ierēdņi un pagaidu darbinieki) Skaitļi balstīti uz prognozēm par nepieciešamajiem darbiniekiem, pamatojoties uz ilglaicīgu pieredzi ar programmu, piem., pamatprogrammu un KIP, īstenošanu. Skaitļi atbilst nesenai iekšējai novērtēšanai ĢD INFSO: Spriežot pēc pieredzes, 1,5 darbinieks trīs gadu laikā pārvalda 40 miljonus subsīdijās. Tam pieskaitīti darbinieki, kas vajadzīgi politikai/stratēģijai, horizontālajam atbalstam un finanšu instrumentu pārvaldībai sadarbībā ar finanšu iestādēm, piem., EIB. Attiecībā uz ārštata darbiniekiem INFSO vajadzība pēc darbiniekiem aprēķinātas šādi: 90 % štata amatvietu un 10 % ārštata darbinieku. Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS Attiecībā uz štatu sarakstā ietvertajām amata vietām (pētnieki ierēdņi un pagaidu darbinieki) Attiecībā uz ārštata darbiniekiem 3.2.
Attiecībā uz cietiem administratīviem izdevumiem Norādīt aprēķinu metodi, kas izmantota katrai
budžeta pozīcijai un attiecīgos pieņēmumus (piem., sanāksmju
skaits gadā, vidējās izmaksas utt.) Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA Komandējumi: Vidēji 650 euro par komandējumu, pieņemot 6,5 komandējumus mēnesī un pakāpenisku palielinājumu programmas laikā. Komitejas: Aplēsts: 3 komiteju sanāksmes gadā ar 27 valstu pārstāvjiem, vidējās izmaksas 600 euro uz pārstāvi, pakāpenisks un mērens palielinājums programmas laikā. Sanāksmes un konferences Sākuma aplēse: 100 eksperti gadā, vidējās izmaksas 600 euro uz ekspertu + vienreizēja summa ad hoc konferencēm ES, pakāpenisks un mērens palielinājums programmas laikā. Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS Aplēsts: 50 eksperti-vērtētāji, vidējās izmaksas 4000 euro uz ekspertu-vērtētāju programmas sākumā, pakāpenisks pieaugums programmas laikā līdz ar darbības budžeta pieaugumu. [1] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei,
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Budžets
stratēģijai “Eiropa 2020””, 29.6.2011., COM(2011)500 galīgā redakcija. [2] Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums par
20 %, 20 % atjaunojamās enerģijas avotu īpatsvars ES enerģijas
galapatēriņā un 20 % energoefektivitātes uzlabojums līdz 2020. gadam. [3] “Jauna stratēģija vienotajam tirgum — Eiropas
ekonomikas un sabiedrības rīcībā”. Mario Monti ziņojums Eiropas Komisijas
priekšsēdētājam, 2010. gada 9. maijs, 64. un 65. lpp. [4] COM(2011)xxx par stratēģijas “Eiropa 2020” projektu
obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posma uzsākšanu. [5] COM(2011) 500. [6] Komisijas paziņojumi par budžeta pārskatīšanu
(COM(2010) 700), par lietpratīgu regulējumu (COM (2010) 543) un par
budžetu stratēģijai “Eiropa 2020” (COM(2011) 500). [7] COM(2010) 700, 5. lpp. [8] Sk. ietekmes novērtējuma ziņojumus par pārskatītajām
TEN-T pamatnostādnēm (SEC(2011)xxx), par pārskatītajām TEN-E pamatnostādnēm
(SEC(2011)xxx) un e-TEN pamatnostādnēm (SEC(20111)xxx). [9] Visi skaitļi nemainīgās 2011. gada cenās Atbilstošās
summas, izteiktas pašreizējās cenās, ir norādītas tiesību akta finanšu
pārskatā. [10] COM(2011) 144. [11] OV C […], […],
[...]. lpp. [12] OV C […], […],
[...]. lpp. [13] OV C […], […], [...]. lpp. [14] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas
Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā programma
Eiropai”, 26.8.2010., COM(2011)245 galīgā redakcija/2. [15] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas
Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Akts par
vienoto tirgu - Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot
uzticēšanos „Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi”, 13.4.2011.,
COM(2011)206 galīgā redakcija. [16] Eiropas Parlamenta rezolūcija (2010/2211/INI). [17] Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu (COM(2011)
144). [18] Eiropas Parlamenta rezolūcija (2009/2096/INI). [19] Padomes dokuments 10850/09 [20] OV L … ., …. lpp. [21] http://ec.europa.eu/transport/infrastructure/ten-t-policy/review/doc/expert-groups/expert_group_5_final_report.pdf. [22] 2011. gada cenās. [23] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas
Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Enerģētikas
infrastruktūras prioritātes 2020. gadam un pēc tam. Projekts integrētam Eiropas
enerģētikas tīklam”, 17.11.2010., COM(2010) 667 galīgā redakcija. [24] Padomes dokuments 6950/11. [25] EUCO 2/1/11. [26] OV L … ., …. lpp. [27] COM(2010) 2020 galīgā redakcija, 03.03.2010. [28] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas
un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā programma Eiropai”,
26.8.2010., COM(2010) 245 galīgā redakcija/2. [29] Eiropadomes secinājumi par jaunu Eiropas nodarbinātības un izaugsmes
stratēģiju — Stratēģijas "Eiropa 2020" izstrāde galīgā redakcijā
un īstenošana, 2010. gada 17. jūnijs. [30] Padomes secinājumi par Eiropas Digitalizācijas programmu, 3017.
Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padomes sanāksme, Briselē,
2010. gada 31. maijā. [31] OV L … ., …. lpp. [32] COM(2011)xxx, Satvars nākamās paaudzes finanšu
instrumentiem. [33] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas
Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai - Privātā un
publiskā sektora ieguldījumu mobilizēšana ekonomikas atveseļošanai un
ilgtermiņa strukturālo pārmaiņu nodrošināšanai: publiskā un privātā sektora
partnerību veidošana”, COM(2009) 615 galīgā redakcija. [34] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas
Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un valstu Parlamentiem
“ES budžeta pārskatīšana”, 19.10.2010., COM(2010) 700 galīgā
redakcija. [35] OV L 162, 22.6.2007., 1. lpp. [36] OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. [37] OV L 228, 23.9.1995., 1. lpp. [38] OV L … ., …. lpp. [39] OV L … ., …. lpp. [40] OV L … ., …. lpp. [41] OV L 108, 24.4.2002.., 33. lpp. [42] Attiecīgos apstākļos pat par 30 %. [43] Visi skaitļi nemainīgās
2011. gada cenās Attiecīgās summas, kas izteiktas pašreizējās cenās,
atrodamas tiesību akta finanšu pārskatā. [44] Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula
(EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā
atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā,
OV L 162, 22.6.2007., 1. lpp. [45] COM(2011) 615 galīgā redakcija. [46] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp. [47] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas
Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Budžets stratēģijai
“Eiropa 2020”” II daļa (politikas dokumenti), COM(2011)500 galīgā
redakcija, 29.6.2011., 7. lpp. [48] ABM — ABM — darbībās balstīta pārvaldība; budžeta
līdzekļu sadale pa darbības jomām. [49] Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta
a) vai b) apakšpunktā. [50] Roman Friedrich, Karim
Sabbagh, Bahjat El-Darwiche, and Milind Singh (2009): Digital Highways. The
Role of Government in 21st Century Infrastructure. Booz &
Company. [51] ESAO (2010), OECD Information Technology Outlook 2010,
OECD Publishing. Pieejams http://dx.doi.org/10.1787/it_outlook-2010-en,
skatīts 2011. gada 17. maijā. [52] Prognoze par ieguldījumiem, kas veikti neatkarīgi no EISI
un tā piesaistīšanas. [53] Prognoze, ko iespējams sasniegt bez EISI. [54] Pieņemot, ka EISI līdzekļi EUR 6,5 mljrd. apmērā ļaus
piesaistīt 7 reizes lielākus privātā sektora ieguldījumus un (citus) publiskā
sektora ieguldījumus. [55] Mēra pēc iedzīvotāju un uzņēmumu skaita, kas izmanto
e-pārvaldības pakalpojumus. [56] Pārrobežu publiskā sektora pakalpojumi: vēl nav iespējams
izmērīt, jo dalībvalstis vēl nav definējušas pakalpojumu sarakstu
(Digitalizācijas programmas 91. pasākums, kas jāpabeidz līdz
2011. gada beigām). [57] Skaidrojums par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu
regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html [58] Kā minēts Finanšu regulas 185. pantā. [59] Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās
apropriācijas. [60] EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija. [61] Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās
kandidātvalstis no Rietumbalkāniem. [62] Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās
apropriācijas. [63] EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija. [64] Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās
kandidātvalstis no Rietumbalkāniem. [65] Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās
apropriācijas. [66] EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija. [67] Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās
kandidātvalstis no Rietumbalkāniem. [68] Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās
apropriācijas. [69] EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija. [70] Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās
kandidātvalstis no Rietumbalkāniem. [71] N gads ir gads, kurā sāk īstenot
priekšlikumu/iniciatīvu. [72] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu
un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas),
netiešā pētniecība, tiešā pētniecība. [73] N gads ir gads, kurā sāk īstenot
priekšlikumu/iniciatīvu. [74] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES
programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA”
pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība. [75] N gads ir gads, kurā sāk īstenot
priekšlikumu/iniciatīvu. [76] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES
programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA”
pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība. [77] N gads ir gads, kurā sāk īstenot
priekšlikumu/iniciatīvu. [78] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES
programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA”
pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība. [79] N gads ir gads, kurā sāk īstenot
priekšlikumu/iniciatīvu. [80] N gads ir gads, kurā sāk īstenot
priekšlikumu/iniciatīvu. [81] Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi
(piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros
utt.). [82] Kā norādīts 1.4.2. punktā “Konkrētie mērķi...” [83] Galīgais sadalījums starp budžetu finanšu instrumentiem un
budžetu dotācijām būs atkarīgs no tā, kā tirgū ieviesīsies finanšu instrumenti. [84] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES
programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA”
pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība. [85] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES
programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA”
pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība. [86] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES
programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA”
pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība. [87] CA — līgumdarbinieks; INT — aģentūras personāls
(Intérimaire); JED — Jeune Expert en Délégation (Jaunākie eksperti
delegācijās); LA — vietējais darbinieks; SNE — norīkots valsts eksperts; [88] Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata
darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA”
pozīcijām). [89] CA — līgumdarbinieks; INT — aģentūras personāls
(Intérimaire); JED — Jeune Expert en Délégation (Jaunākie eksperti
delegācijās); LA — vietējais darbinieks; SNE — norīkots valsts eksperts; [90] Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata
darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA”
pozīcijām). [91] Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds
lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF). [92] CA — līgumdarbinieks; INT — aģentūras personāls
(Intérimaire); JED — Jeune Expert en Délégation (Jaunākie eksperti
delegācijās); LA — vietējais darbinieks; SNE — norīkots valsts eksperts; [93] Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata
darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA”
pozīcijām). [94] Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds
lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF). [95] Sk. Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu. [96] Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi,
cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām
atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā. [97] CA — līgumdarbinieks; INT — aģentūras personāls
(Intérimaire); JED — Jeune Expert en Délégation (Jaunākie eksperti
delegācijās); LA — vietējais darbinieks; SNE — norīkots valsts eksperts; [98] CA — līgumdarbinieks; INT — aģentūras personāls
(Intérimaire); JED — Jeune Expert en Délégation (Jaunākie eksperti
delegācijās); LA — vietējais darbinieks; SNE — norīkots valsts eksperts; [99] Precizēt komitejas veidu un attiecīgo grupu. [100] CA — līgumdarbinieks; INT — aģentūras personāls
(Intérimaire); JED — Jeune Expert en Délégation (Jaunākie eksperti
delegācijās); LA — vietējais darbinieks; SNE — norīkots valsts eksperts; [101] CA — līgumdarbinieks; INT — aģentūras personāls
(Intérimaire); JED — Jeune Expert en Délégation (Jaunākie eksperti
delegācijās); LA — vietējais darbinieks; SNE — norīkots valsts eksperts; [102] CA — līgumdarbinieks; INT — aģentūras personāls (Intérimaire);
JED — Jeune Expert en Délégation (Jaunākie eksperti delegācijās); LA —
vietējais darbinieks; SNE — norīkots valsts eksperts; [103] Precizēt komitejas veidu un attiecīgo grupu. [104] CA — līgumdarbinieks; INT — aģentūras personāls
(Intérimaire); JED — Jeune Expert en Délégation (Jaunākie eksperti
delegācijās); LA — vietējais darbinieks; SNE — norīkots valsts eksperts; [105] CA — līgumdarbinieks; INT — aģentūras personāls
(Intérimaire); JED — Jeune Expert en Délégation (Jaunākie eksperti
delegācijās); LA — vietējais darbinieks; SNE — norīkots valsts eksperts; [106] CA — līgumdarbinieks; INT — aģentūras personāls
(Intérimaire); JED — Jeune Expert en Délégation (Jaunākie eksperti
delegācijās); LA — vietējais darbinieks; SNE — norīkots valsts eksperts; [107] Precizēt komitejas veidu un attiecīgo grupu.