Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par finanšu instrumentu tirgiem, ar kuru atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK(Pārstrādātā redakcija) /* COM/2011/0656 galīgā redakcija - 2011/0298 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.
Priekšlikuma konteksts
Finanšu instrumentu tirgus direktīva (FITD) ir spēkā kopš 2007. gada
novembra, un tā ir ES finanšu tirgus integrācijas pamatpīlārs. Direktīva
pieņemta saskaņā ar t. s. Lamfalisī procedūru[1], un to veido pamatdirektīva
(Direktīva 2004/39/EK)[2], īstenošanas direktīva
(Direktīva 2006/73/EK)[3] un īstenošanas regula
(Regula Nr. 1287/2006)[4]. FITD izveido tiesisko
regulējumu banku un ieguldījumu sabiedrību sniegtiem ieguldījumu pakalpojumiem
finanšu instrumentos (piem., brokeru pakalpojumiem, konsultācijām, darījumu
veikšanai, portfeļu pārvaldībai, parakstīšanai u. c.) un tirgus
organizētāju veiktai regulētu tirgu darbībai. Tā arī nosaka valstu kompetento
iestāžu pilnvaras un pienākumus saistībā ar šīm darbībām. Vispārīgs direktīvas mērķis ir veicināt ES
finanšu tirgu integrāciju, konkurētspēju un efektivitāti. Konkrēti direktīva
atcēla iespēju dalībvalstīm pieprasīt, ka visu veidu finanšu instrumentu
tirdzniecībai jānotiek tikai tradicionālajās biržās, un nodrošināja Eiropas
mēroga konkurenci starp šīm biržām un alternatīvām tirdzniecības vietām. Tā arī
pastiprināja prasības bankām un ieguldījumu sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu
pakalpojumus visā ES, nosakot nepieciešamību nodrošināt atbilstību gan
organizatoriskajām, gan pārskatu sniegšanas prasībām, kā arī vispārējiem
noteikumiem, kas izveidoti ieguldītāju aizsardzības nodrošināšanai. Direktīva ir spēkā trīsarpus gadus, un tās
ietekmē ir pieaugusi konkurence starp finanšu instrumentu tirdzniecības vietām,
palielinājusies iespēja ieguldītājiem izvēlēties pakalpojumu sniedzējus un
pieejamos finanšu instrumentus, turklāt direktīvas panākumus papildina
tehnoloģiju attīstība. Kopumā darījumu izmaksas ir samazinājušās un integrācija
ir palielinājusies[5]. Tomēr ir parādījušās arī dažas problēmas.
Pirmkārt, aktivizējoties konkurences videi, radušās jaunas iespējas. Lielākas
konkurences radītie ieguvumi nav sasnieguši visus tirgus dalībniekus vienādā
mērā, un tos ne vienmēr ir izjutuši galīgie ieguldītāji, neatkarīgi no tā, vai
tie ir privāti ieguldītāji vai liela apjoma ieguldītāji. Konkurences radītās
tirgus sadrumstalotības dēļ tirdzniecības vide kļuvusi sarežģītāka, īpaši no
tirdzniecības datu apkopošanas viedokļa. Otrkārt, tirgus un tehnoloģiju
attīstība apsteigusi vairākus FITD noteikumus. Pastāv risks, ka var tikt
apdraudētas kopējās intereses par pārredzamiem un vienlīdzīgiem darbības
nosacījumiem starp tirdzniecības vietām un ieguldījumu sabiedrībām. Treškārt,
finanšu krīze norādījusi vājās vietas tādu instrumentu regulējumā, kuri nav
akcijas un kurus tirgo galvenokārt profesionāli ieguldītāji. Vairs nedarbojas
kādreizējie pieņēmumi par to, ka tirgus efektivitāti drīzāk veicina ar šādu
tirdzniecību saistīts obligāti nepieciešamais pārredzamības, uzraudzības un
ieguldītāju aizsardzības līmenis. Visbeidzot, straujais finanšu instrumentu jauninājumu temps un arvien
pieaugošā instrumentu sarežģītība apliecina, ka ir svarīgi nodrošināt
ieguldītāju aizsardzību, lai tā būtu atbilstīga pašreizējiem apstākļiem un
augstā līmenī. Kaut gan finanšu krīzes pieredze parādīja, ka FITD noteikumi
kopumā bija pareizi, tomēr ir radusies nepieciešamība mērķtiecīgi un tajā pašā
laikā ambiciozi uzlabot direktīvu. Tādējādi FITD pārskatīšana ir neatņemama to
reformu daļa, kuru mērķis ir izveidot drošāku, stabilāku, pārredzamāku un
atbildīgāku finanšu sistēmu, kas pēc finanšu krīzes darbotos ekonomikas un
sabiedrības labā, kā arī nodrošināt integrētāku, efektīvāku un
konkurētspējīgāku ES finanšu tirgu.[6] Direktīva ir arī būtisks
instruments, īstenojot G–20[7]
apņemšanos pievērst uzmanību finanšu sistēmas mazāk regulētām un neskaidrām
daļām un uzlabot dažādu tirgus segmentu organizāciju, pārredzamību un
uzraudzību, īpaši saistībā ar instrumentiem, kurus lielākoties tirgo ārpus
biržas[8],
un papildināt tiesību akta priekšlikumu par ārpusbiržas atvasinātajiem finanšu
instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem[9]. Mērķtiecīgi uzlabojumi nepieciešami, arī lai
uzlabotu atvasināto preču instrumentu tirgu pārraudzību un pārredzamību,
nodrošinātu to cenu fiksēšanas un cenu atklāšanas funkciju, kā arī godīgu
konkurenci un efektīvus tirgus, ņemot vērā tirgus struktūru un tehnoloģiju
attīstību. Konkrētas izmaiņas jāizdara arī ieguldītāju aizsardzības sistēmā,
ņemot vērā jaunizveidotās prakses un lai veicinātu ieguldītāju uzticēšanos. Visbeidzot, atbilstīgi Delarosjē grupas
ieteikumiem un ECOFIN padomes secinājumiem[10] ES apņēmusies pēc iespējas
samazināt iespēju dalībvalstīm rīkoties pēc saviem ieskatiem attiecībā uz visām
ES finanšu pakalpojumu direktīvām. Šī nostāja tiek ievērota visās jomās, kuras
aptver FITD pārskatīšana, un tādējādi tiks dots ieguldījums vienoto noteikumu
kopuma izveidē par ES finanšu tirgiem, palīdzot tālāk attīstīt vienlīdzīgus
darbības nosacījumus dalībvalstīm un tirgus dalībniekiem, uzlabojot uzraudzību
un noteikumu piemērošanu, samazinot tirgus dalībnieku izmaksas, uzlabojot
piekļuves nosacījumus un veicinot ES finanšu nozares globālo konkurētspēju. Tādēļ priekšlikumam par FITD grozījumiem ir
divas daļas. Regulā noteiktas prasības attiecībā uz tirdzniecības pārredzamības
datu publisku atklāšanu un darījumu datu pārskatu nosūtīšanu kompetentajām
iestādēm, likvidējot šķēršļus nediskriminējošai piekļuvei klīringam, atvasinātu
finanšu instrumentu obligātu tirdzniecību regulētās tirdzniecības vietās,
īpašām uzraudzības darbībām saistībā ar finanšu instrumentiem un pozīcijām
atvasinātos finanšu instrumentos un
to trešo valstu uzņēmumu sniegtajiem
pakalpojumiem, kas nav izveidojuši
filiāli. Direktīva groza īpašas prasības saistībā ar ieguldījumu pakalpojumu
sniegšanu, pašreizējās direktīvas izņēmumu darbības jomu, organizatoriskās un
uzņēmējdarbības veikšanas prasības ieguldījumu sabiedrībām, organizatoriskās
prasības tirdzniecības vietām, atļauju izsniegšanu un pastāvīgās saistības datu pakalpojumu sniedzējiem, kompetento
iestāžu pilnvaras, sankcijas un noteikumus, ko piemēro trešo valstu uzņēmumiem,
kuri izveidojuši filiāli.
2.
Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējuma
rezultāti
Šīs iniciatīvas pamatā ir plašs un
nepārtraukts dialogs un apspriešanās ar visām galvenajām ieinteresētajām
personām, tostarp vērtspapīru regulatoriem, visu veidu tirgus dalībniekiem,
tostarp emitentiem un privātiem ieguldītājiem. Iniciatīvā tika ņemti vērā
viedokļi, kas tika pausti sabiedriskās apspriešanas laikā no 2010. gada
8. decembra līdz 2011. gada 2. februārim[11], plašā un labi apmeklētā divu
dienu ilgā atklātā izskatīšanā, kas notika 2010. gada
20.–21. septembrī[12],
un ieguldījums, ko deva sanāksmes ar visdažādākajām ieinteresēto personu
grupām, kuras tika rīkotas kopš 2009. gada decembra. Visbeidzot,
priekšlikumā tiek ņemti vērā apsvērumi un analīze, kas ietverti Eiropas
Vērtspapīru regulatoru komitejas (CESR), tagad Eiropas Vērtspapīru un
tirgu iestādes (EVTI)[13],
publicētos dokumentos un tehniskās konsultācijās. Turklāt, lai sagatavotos FITD pārskatīšanai,
ārējiem konsultantiem tika uzdots veikt divus pētījumus[14]. Pirmajā pētījumā, kuru
2010. gada 10. februārī lūdza veikt uzņēmumam PriceWaterhouseCoopers
un kurš tika saņemts 2010. gada 13. jūlijā, uzmanība tika pievērsta
datu apkopošanai par tirgus darbībām un citiem ar FITD saistītiem jautājumiem.
Otrais pētījums, kuru 2010. gada 21. jūlijā uzdeva veikt uzņēmumam Europe
Economics un kurš tika saņemts
2011. gada 23. maijā, bija veltīts dažādu politisko risinājumu
izmaksu un ieguvumu analīzei pārskatāmās FITD kontekstā. Komisija veica politisko risinājumu ietekmes
novērtējumu saskaņā ar tās labāka regulējuma politiku. Politiskie risinājumi
tika izvērtēti pēc dažādiem kritērijiem: tirgus darbību pārredzamība
regulatoriem un tirgus dalībniekiem, ieguldītāju aizsardzība un uzticēšanās,
vienlīdzīgi darbības nosacījumi tirdzniecības vietām un tirdzniecības sistēmām
ES, izmaksu efektivitāte, t. i., kādā mērā konkrēts risinājums sasniedz nepieciešamos
mērķus un veicina vērtspapīru tirgu darbību, lai tā būtu efektīva izmaksu ziņā
un lietderīga. Kopumā aplēses rāda, ka FITD pārskatīšanas
radītās vienreizējās izmaksas atbilstības nodrošināšanai būs no EUR 512
līdz EUR 732 miljoniem un pastāvīgās izmaksas — no EUR 312
līdz EUR 586 miljoniem. Tādējādi vienreizējo un pastāvīgo izmaksu
ietekme būs attiecīgi 0,10–0,15 % un 0,06–0,12 % no ES banku nozares
kopējiem pamatdarbības izdevumiem. Šīs izmaksas ir daudz mazākas nekā izmaksas,
kas radās FITD ieviešanas laikā. Saskaņā ar aplēsēm vienreizējo izmaksu ietekme
FITD ieviešanas laikā bija 0,56 % (maza apjoma darījumu bankām un
krājbankām) un 0,68 % (ieguldījumu bankām) no kopējiem pamatdarbības
izdevumiem, savukārt pastāvīgās izmaksas atbilstības nodrošināšanai bija
0,11 % (maza apjoma darījumu bankām un krājbankām) un 0,17 %
(ieguldījumu bankām) no kopējiem pamatdarbības izdevumiem.
3.
Priekšlikuma juridiskie aspekti
3.1.
Juridiskais pamats
Priekšlikuma pamatā ir LESD 53. panta
1. punkts. Šī direktīva aizstāj Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz
valstu noteikumu saskaņošanu par atļauju piešķiršanu ieguldījumu sabiedrībām
ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai un ieguldījumu darbību veikšanai, būtiskas
līdzdalības iegūšanu, brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas
brīvības īstenošanu, piederības un uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāžu
pilnvarām šajā jomā, kā arī atļauju piešķiršanu un darbības nosacījumus
regulētiem tirgiem un tirgus datu sniedzējiem. Šā priekšlikuma galvenais mērķis
un priekšmets ir saskaņot valstu noteikumus attiecībā uz piekļuvi ieguldījumu
sabiedrību, regulētu tirgu un datu pakalpojumu sniedzēju darbībai, to
pārvaldības kārtību un uzraudzības sistēmu. Tāpēc priekšlikuma pamatā ir LESD
53. panta 1. punkts. Šis priekšlikums papildina regulas
[FITR] priekšlikumu, izveidojot
vienotas un tieši piemērojamas
prasības, kas nepieciešamas vienotai finanšu instrumentu tirgus darbībai tādās
jomās kā tirdzniecības datu publicēšana, darījumu pārskatu nosūtīšana
kompetentām iestādēm un konkrētas kompetento iestāžu un EVTI pilnvaras.
3.2.
Subsidiaritāte un proporcionalitāte
Saskaņā ar subsidiaritātes principu (LESD
5. panta 3. punkts) rīkoties ES līmenī var tikai tad, kad
dalībvalstis vienas pašas nevar pietiekami sasniegt plānotos mērķus, un tādēļ,
ņemot vērā ieteiktās rīcības apmēru vai ietekmi, tos var labāk sasniegt ES. Vairums pārskatā ietverto jautājumu jau ir
aptverti pašreizējās FITD tiesiskajā regulējumā. Turklāt finanšu tirgiem jau
piemīt pārrobežu iezīmes, un tie arvien vairāk kļūst par pārrobežu tirgiem.
Nosacījumiem, saskaņā ar kuriem uzņēmumi un organizētāji var konkurēt šajā
kontekstā, neatkarīgi no tā, vai tie attiecas uz pirmstirdzniecības un
pēctirdzniecības pārredzamības noteikumiem, ieguldītāju aizsardzību vai tirgus
dalībnieku veiktu risku novērtējumu vai kontroli, jābūt kopīgiem visās valstīs,
un pašreizējās FITD pamatā jau ir šāda nostāja. Tagad nepieciešams rīkoties
Eiropas mērogā, atjauninot un grozot FITD noteikto tiesisko regulējumu, lai
ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību
pēc direktīvas ieviešanas. Tādējādi jau veiktajiem direktīvas uzlabojumiem
finanšu tirgu un pakalpojumu integrācijai un efektivitātei Eiropā tiks
pievienotas atbilstīgas korekcijas, lai nodrošinātu spēcīga vienotā tirgus
tiesiskā regulējuma mērķu sasniegšanu. Ja nebūtu integrācijas, atsevišķu valstu
veiktās intervences nebūtu tik efektīvas un sadrumstalotu tirgu, kā rezultātā
veidotos regulējuma arbitrāža un konkurences kropļojumi. Piemēram, dažādi
tirgus pārredzamības vai ieguldītāju aizsardzības līmeņi dalībvalstīs sadrumstalotu
tirgu, radītu likviditātes un efektivitātes problēmas un kaitējošu regulējuma
arbitrāžu. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI)
arī ir svarīga loma jauno ES tiesību aktu priekšlikumu īstenošanā. Jānosaka
konkrētas EVTI kompetences, lai uzlabotu vienotā vērtspapīru tirgus darbību. Priekšlikumā pilnībā ņemts vērā
proporcionalitātes princips, proti, ES rīcībai jābūt atbilstošai un vienīgi tādai, lai sasniegtu mērķus.
Priekšlikums ir saderīgs ar šo principu, ņemot vērā pareizo līdzsvaru starp
iesaistītajām sabiedrības interesēm un pasākuma izmaksu efektivitāti. Dažādām
pusēm noteiktās prasības ir rūpīgi pielāgotas. Šo prasību formulēšanā īpaši
svarīgi bija atrast pareizo līdzsvaru starp ieguldītāju aizsardzību, tirgus
efektivitāti un nozares izmaksām.
3.3.
Atbilstība LESD 290. un 291. pantam
Komisija 2009. gada 23. septembrī
pieņēma priekšlikumus regulām, ar ko izveido EBI, EAAPI un EVTI. Saistībā ar šo
Komisija vēlas atkārtot savus izteikumus par LESD 290. un 291. pantu
saistībā ar regulu par Eiropas uzraudzības iestādēm pieņemšanu: „Attiecībā uz
regulatīvo standartu pieņemšanas procesu Komisija akcentē finanšu pakalpojumu
nozares unikālo raksturu, kas izriet no Lamfalisī struktūras un ir nepārprotami
atzīts LESD pievienotajā 39. deklarācijā. Tomēr Komisija nopietni šaubās,
vai tās lomas ierobežojumi deleģēto aktu un īstenošanas pasākumu pieņemšanā
atbilst LESD 290. un 291. pantam.”
3.4.
Sīkāks priekšlikuma skaidrojums
3.4.1.
Vispārīgi — vienlīdzīgi darbības nosacījumi
Priekšlikuma galvenais mērķis ir nodrošināt, ka visa regulētā tirdzniecība
tiek veikta regulētās tirdzniecības vietās: regulētos tirgos, daudzpusējās
tirdzniecības sistēmās un regulētās tirdzniecības sistēmās. Visām minētajām
tirdzniecības vietām tiek piemērotas identiskas pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības
pārredzamības prasības. Arī prasības, kuras tiek piemērotas attiecībā uz triju
minēto tirdzniecības vietu organizatorisko struktūru un tirgus uzraudzību, ir
gandrīz identiskas. Tādējādi tiks nodrošināti vienlīdzīgi darbības nosacījumi
funkcionāli līdzīgām darbībām, savedot kopā trešo personu tirdzniecības
intereses. Tomēr ir svarīgi, ka pārredzamības prasības tiek pielāgotas dažādiem
instrumentu veidiem, īpaši kapitāla vērtspapīriem, obligācijām un atvasinātiem
finanšu instrumentiem, un dažādiem tirdzniecības veidiem, jo īpaši rīkojumu
reģistra un kotētu cenu virzītām sistēmām. Visās trijās tirdzniecības vietās platformas
organizētājs ir neitrāls. Regulētos tirgos un daudzpusējās tirdzniecības
sistēmās darījumi tiek veikti atbilstīgi nediskrecionāriem principiem. Tas
nozīmē, ka darījumi tiek veikti saskaņā ar iepriekš definētiem noteikumiem.
Visas minētās tirdzniecības vietas arī konkurē, piedāvājot plašus dalības
noteikumus, ja vien šādi noteikumi atbilst pārredzamam kritēriju kopumam. Pretstatā tam regulētas tirdzniecības sistēmas
organizētājs var diskrecionāri pieiet darījuma veikšanai. Tomēr šim
organizētājam jānodrošina, ka uz klientiem, kuri izmanto platformu, tiek
attiecinātas ieguldītāju aizsardzības, uzņēmējdarbības veikšanas un labākās
izpildes prasības. Kaut gan regulētā tirdzniecības sistēmā gan noteikumiem par
piekļuvi, gan darījumu izpildes metodoloģijai jābūt pārredzamiem un skaidriem,
šīs sistēmas organizētājs var nodrošināt tādu pakalpojumu klientiem, kurš
kvalitatīvi, ja ne funkcionāli, atšķiras no pakalpojumiem, kādus saviem
locekļiem un dalībniekiem sniedz regulētie tirgi un daudzpusējās tirdzniecības
sistēmas. Tādēļ, lai nodrošinātu gan regulētās tirdzniecības sistēmas
organizatora neitralitāti attiecībā uz jebkuru veikto darījumu, gan to, ka ar
klientiem saistīto pienākumu veikšana netiek pakļauta iespējai nopelnīt uz
klientu rēķina, regulētās tirdzniecības sistēmas organizatoram jāaizliedz veikt
tirdzniecību, izmantojot sev piederošu kapitālu. Visbeidzot, regulētu tirdzniecību var arī
veikt, izmantojot sistemātisku internalizāciju. Sistemātisks internalizētājs
var veikt klienta darījumus, izmantojot sev piederošu kapitālu. Tomēr
sistemātisks internalizētājs nedrīkst savest kopā trešo personu intereses pirkt
un pārdot, kā to dara regulēts tirgus, daudzpusēja tirdzniecības sistēma vai
regulēta tirdzniecības sistēma, tādēļ tas nav tirdzniecības vieta. Piemēro
noteikumus par labāko izpildi un citus uzņēmējdarbības veikšanas noteikumus, un
klients skaidri zina, kad tas veic tirdzniecību ar ieguldījumu sabiedrību un
kad — ar trešām personām. Uz sistemātiskiem internalizētājiem attiecas
īpašas pirmstirdzniecības pārredzamības prasības un prasības par piekļuvi.
Pārredzamības prasības tiek pielāgotas dažādiem instrumentu veidiem, konkrēti
kapitāla vērtspapīriem, obligācijām un atvasinātiem finanšu instrumentiem, un
tās tiek piemērotas apjomiem, kuri nesasniedz konkrētas robežvērtības. Tādējādi
tirdzniecību, ko ieguldījumu sabiedrības savā vārdā veic ar klientiem, tostarp
citām ieguldījumu sabiedrībām, uzskata par ārpusbiržas tirdzniecību. Tādas
ārpusbiržas tirdzniecības darbības, kas neatbildīs sistemātiska internalizētāja
definīcijai un tiks paplašinātas, grozot īstenošanas tiesību aktus, uzskatīs
par nesistemātiski un neregulāri veiktām darbībām.
3.4.2.
FITD noteikumu paplašināšana, tos attiecinot uz
produktiem un pakalpojumiem (1., 3., 4. pants)
Saistībā ar standartizētiem privāto
ieguldījumu produktiem[15]
Komisija ir palīdzējusi, balstoties uz FITD noteikumiem, nodrošināt saskaņotu
regulatīvo pieeju dažādu finanšu produktu izplatīšanai privātiem ieguldītājiem,
apmierinot līdzīgas ieguldītāju vajadzības un palielinot salīdzināmas
ieguldītāju aizsardzības iespējas. Otrkārt, ir radušās bažas par FITD
piemērojamību gadījumos, kad ieguldījumu sabiedrības vai kredītiestādes izlaiž
un pārdod pašas savus vērtspapīrus. FITD piemērošana ir skaidra gadījumos, kad
ieguldījumu konsultācija tiek sniegta saistībā ar pārdošanu, bet jāievieš
lielāka skaidrība attiecībā uz pakalpojumiem bez konsultācijām, kad varētu
uzskatīt, ka ieguldījumu sabiedrība vai banka nesniedz FITD pakalpojumu.
Visbeidzot, atšķirības dalībvalstu
noteikumos, ko piemēro vietējās darbības uzņēmumiem, kuri neietilpst FITD
darbības jomā un piedāvā ierobežotu ieguldījumu pakalpojumu klāstu, vairs nav
pieļaujamas, ņemot vērā finanšu krīzes mācību, finanšu tirgu un produktu
sarežģītību un ieguldītāju vajadzību pēc līdzīga aizsardzības līmeņa neatkarīgi
no pakalpojumu sniedzēju atrašanās vietas vai rakstura. Tāpēc priekšlikumā paplašinātas FITD prasības,
īpaši noteikumi par uzņēmējdarbības veikšanu un interešu konfliktiem attiecībā
uz kredītiestāžu strukturētu depozītu tirdzniecību ar konsultācijas sniegšanu
vai bez tās, norādot, ka FITD attiecas arī uz tām ieguldījumu sabiedrībām un
kredītiestādēm, kas pārdod pašas savus vērtspapīrus, nesniedzot nekādas
konsultācijas, un nosaka prasību dalībvalstīm valstu tiesību aktos, kuri
attiecas uz vietējiem uzņēmumiem, piemērot atļauju piešķiršanas un
uzņēmējdarbības prasības, kas ir līdzvērtīgas FITD prasībām.
3.4.3.
FITD izņēmumu pārskatīšana (2. pants)
FITD ietver tirdzniecību ar finanšu
instrumentiem savā vārdā starp ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām, kurām
nepieciešama atļauja. Tomēr tika ieviesti trīs galvenie izņēmumi, lai izslēgtu
personas, kas darbojas savā vārdā, un tā ir viņu vienīgā veiktā darbība vai
papildu darbība citai ar finansēm nesaistītai korporatīvai darbībai, vai daļa
no nefinanšu preču tirdzniecības darbības. Atbilstoši G–20 saistībām
jānodrošina atbilstoša FITD noteikumu piemērošana uzņēmumiem, kas profesionāli
sniedz klientiem ieguldījumu pakalpojumus un veic ieguldījumu darbības. Tāpēc
priekšlikumos skaidrāk definēti
izņēmumi attiecībā uz darbībām, kuras nav galvenās FITD darbības jomā un
galvenokārt ir īpašumtiesību vai komerciāla rakstura vai kurām neveic ļoti
biežus tirdzniecības darījumus.
3.4.4.
Tirgus struktūras sistēmas uzlabojumi (18., 19.,
20., 32., 33., 34., 53., 54. pants)
Tirgus attīstība pēc FITD izveidošanas ir
daļēji radījusi izaicinājumus pašreizējam tiesiskajam regulējumam, ko piemēro
dažādu veidu tirdzniecības vietām, liekot pamatu godīgai konkurencei,
vienlīdzīgiem darbības nosacījumiem un pārredzamiem un efektīviem tirgiem. Tā
funkcija un uzbūve, kas balstīta galvenokārt uz kapitāla vērtspapīru
tirdzniecību, nepieciešamība uzlabot pārredzamību un elastīgumu tirgos, kuri
nav saistīti ar kapitāla vērtspapīriem, un tas, ka ne visi regulētās
tirdzniecības veidi, kas radušies pēdējos gados, pilnībā atbilst FITD trīs
daļās paredzētajām definīcijām un prasībām — regulēti tirgi, daudzpusējas
tirdzniecības sistēmas un sistemātiski internalizētāji — nozīmē, ka ir
jāpārskata pašreizējais regulējums. Priekšlikumos izveidota jauna to regulēto tirdzniecības sistēmu kategorija,
kas neatbilst nevienai no esošajām
kategorijām, ko rada stingras organizatoriskās prasības un pārredzamības
noteikumi, uzlabotas galvenās prasības visām tirdzniecības vietām, ņemot vērā
lielāku konkurenci, un pārrobežu
tirdzniecība, ko radījusi tehnoloģiju attīstība un FITD.
3.4.5.
Korporatīvās pārvaldības uzlabojumi (9., 48. pants)
FITD noteikta prasība, ka personām, kas
efektīvi pārvalda ieguldījumu sabiedrības uzņēmējdarbību, jābūt pietiekami
labai reputācijai un pieredzei, lai nodrošinātu pienācīgu un apdomīgu
ieguldījumu sabiedrības pārvaldību. Saskaņā ar Komisijas darbu pie korporatīvās
pārvaldības finanšu nozarē[16]
tiek ieteikts stiprināt šos noteikumus attiecībā uz izpilddirektoru un
direktoru profilu, lomu un atbildību un līdzsvaru vadības struktūru sastāvā.
Īpaši priekšlikumos mēģināts
nodrošināt, lai vadības struktūras locekļiem būtu pietiekama kompetence un
prasmes, un sapratne par risku, kas saistīts ar uzņēmuma darbību, lai
garantētu, ka uzņēmums tiek pārvaldīts pienācīgi un apdomīgi ieguldītāju
interesēs un ņemot vērā tirgus integritāti.
3.4.6.
Augstākas organizatoriskās prasības, lai aizsargātu
tirgu efektīvu darbību un integritāti (16., 51. pants)
Finanšu instrumentu tirdzniecības tehnoloģiju attīstība rada gan iespējas, gan
grūtības. Lai gan parasti tiek uzskatīts, ka šī ietekme ir labvēlīga tirgus
likviditātei un ir uzlabojusi tirgu efektivitāti, nepieciešami konkrēti
regulatīvie un uzraudzības pasākumi, lai atbilstoši reaģētu uz iespējamiem draudiem pienācīgai tirgu darbībai, ko rada
algoritmiski un ļoti bieži tirdzniecības darījumi. Priekšlikumu mērķis ir jo
īpaši ietvert FITD visus uzņēmumus, kas veic ļoti biežus tirdzniecības
darījumus, pieprasīt atbilstošu organizatorisko uzraudzību no šiem uzņēmumiem
un tiem, kuri piedāvā piekļuvi tirgum citiem tirgotājiem, kas veic ļoti biežus
tirdzniecības darījumus, un izveidot prasību tirdzniecības vietām ieviest
atbilstošas riska kontroles, lai mazinātu nepienācīgu tirdzniecību un
nodrošinātu to platformu elastību. To mērķis ir arī palīdzēt kompetentajām
iestādēm pārraudzīt un uzraudzīt šīs darbības.
3.4.7.
Ieguldītāju aizsardzības sistēmas stiprināšana
(13., 24., 25., 27., 29. pants, I pielikuma A iedaļa)
Ir vispārīgi atzīts, ka FITD ir uzlabojusi gan
privāto, gan profesionālo ieguldītāju aizsardzību. Tomēr pieredze rāda, ka
grozījumi vairākās jomās palīdzētu mazināt akūtākos gadījumus, kuros iespējami
zaudējumi ieguldītājiem. Īpaši priekšlikumā nostiprināts tiesiskais regulējums
ieguldījumu konsultāciju sniegšanai un portfeļu pārvaldībai, un ieguldījumu
sabiedrību iespējai apstiprināt trešo
personu pamudinājumus (spiedienu), kā arī skaidrāk noteikti nosacījumi un
gadījumi, kad ieguldītāji var brīvi veikt darījumus tirgū ar konkrētiem
instrumentiem, kuri nav sarežģīti, ar minimāliem pienākumiem vai aizsardzību no
savas ieguldījumu sabiedrības puses. Turklāt tajā izveidota kombinētās pārdošanas
prakses sistēma, lai nodrošinātu ieguldītāju pienācīgu informētību un šīs
prakses neradītu tiem zaudējumus. Priekšlikumā noteiktas stingrākas prasības attiecībā uz darbībām ar
ieguldījumu sabiedrību un to aģentu klientu līdzekļiem vai instrumentiem un
finanšu instrumentu glabāšana klientu vārdā definēta kā ieguldījumu
pakalpojums. Priekšlikums palīdz
uzlabot klientiem sniegto informāciju saistībā ar tiem sniegtajiem
pakalpojumiem un to rīkojumu izpildi.
3.4.8.
Paaugstināta ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas aizsardzība liela apjoma ieguldītājiem
(30. pants, II pielikums)
FITD klientu klasifikācija privātos,
profesionālos ieguldītājos un tiesīgos darījumu partneros nodrošina atbilstošu un apmierinošu elastīgumu, tāpēc tai kopumā būtu jāpaliek nemainīgai. Tomēr daudzi
darījumu piemēri ar sarežģītiem instrumentiem, ko veic vietējās iestādes un
pašvaldības, ir pierādījuši, ka to klasifikācija FITD nav atbilstoši atspoguļota. Otrkārt, tā kā daudzas sīki
izstrādātas uzņēmējdarbības veikšanas prasības nav saprātīgas attiecībās starp
tiesīgiem darījumu partneriem to daudzveidīgajos ikdienas darījumos,
vispārējais augsta līmeņa princips rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli un
pienākums rīkoties patiesi, nepārprotami un nemaldinoši jāpiemēro neatkarīgi no klientu kategorijas. Visbeidzot tiek
ierosināts, ka tiesīgi darījumu partneri gūst labumu no labākas informācijas un
dokumentācijas par veiktajiem pakalpojumiem.
3.4.9.
Jaunas prasības attiecībā uz tirdzniecības vietām
(27., 59., 60. pants)
Novērtējot labāko izpildi, FITD šobrīd balstās uz pārredzamu pirmstirdzniecības un
pēctirdzniecības datu pieejamību. Tomēr arī cita informācija var būt svarīga,
piemēram, atcelto rīkojumu skaits pirms to izpildes vai izpildes ātrums. Tāpēc
priekšlikumā ieviesta prasība tirdzniecības vietām katru gadu publicēt datus
par izpildes kvalitāti. Otrkārt, tirdzniecības vietās tirgotie atvasināto preču
instrumentu līgumi bieži piesaista
plašāku lietotāju un ieguldītāju skaitu un bieži var noderēt tirdzniecības vietām, lai noteiktu atskaites cenu, ko
izmantot, piemēram, mazumtirdzniecības enerģijas un pārtikas cenu noteikšanai. Tāpēc tiek ieteikts, ka visām tirdzniecības
vietām, kuras tirgo atvasinātos preču instrumentu līgumus, jāpieņem atbilstoši ierobežojumi vai alternatīvi pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu tirgus darbību un maksājumu nosacījumus fiziski
piegādātām precēm, un jāsniedz sistemātiska, sīki izstrādāta un standartizēta
informācija par dažādu veidu finanšu
un komerctirgotāju un regulatoru (iekļaujot gala klienta kategoriju un identitāti)
un tirgus dalībnieku (iekļaujot tikai gala klientu kategoriju kopējās
pozīcijas) pozīcijām. Komisija šo
tirdzniecības vietu izveidotos ierobežojumus var saskaņot deleģētos aktos, un ne tie, ne alternatīvie pasākumi
neskar kompetento iestāžu un EVTI spēju vajadzības gadījumā izveidot papildu
pasākumus saskaņā ar šo direktīvu un FITR.
3.4.10. Uzlabots režīms MVU tirgiem (35. pants)
Papildinot dažādas ES pēdējā laika iniciatīvas
palīdzēt MVU iegūt finansējumu, tiek ieteikts izveidot jaunu tirgu apakškategoriju — MVU izaugsmes tirgi. Šāda
tirgus (kas parasti darbojas kā daudzpusēja tirdzniecības sistēma) organizētājs
var pieprasīt, lai daudzpusējā tirdzniecības sistēma tiktu reģistrēta kā MVU
izaugsmes tirgus, ja tā atbilst konkrētiem nosacījumiem. Šo tirgu reģistrācijai būtu jāpaaugstina to redzamība un profils un
jāpalīdz izveidot kopējus Eiropas regulatīvos standartus šiem tirgiem, kas
izveidoti, ņemot vērā emitentu un ieguldītāju vajadzības šajos tirgos, saglabājot pašreizējo augsto ieguldītāju aizsardzības līmeni.
3.4.11. Trešo valstu režīms (41.–50. pants)
Priekšlikumā izveidota saskaņota sistēma, kā trešo valstu uzņēmumiem un tirgus organizētājiem sniegt piekļuvi ES tirgiem,
lai novērstu pašreizējo trešo valstu
režīmu sadrumstalotību un visiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem ES teritorijā nodrošinātu vienlīdzīgus darbības nosacījumus. Priekšlikumā izveidots režīms, kas balstīts uz Komisijas iepriekšēju trešo valstu jurisdikciju līdzvērtības novērtējumu.
Trešo valstu uzņēmumi no tām trešām valstīm, attiecībā uz kurām ir pieņemts
lēmums par līdzvērtību, var iesniegt pieprasījumu pakalpojumu sniegšanai Savienībā. Lai sniegtu pakalpojumus
privātiem klientiem, ir jāizveido filiāle. Trešās valsts uzņēmumam vajadzētu
būt atļaujai tajā dalībvalstī, kurā ir izveidota filiāle, un filiālei jāievēro
ES prasības konkrētās jomās (organizatoriskās prasības, uzņēmējdarbības veikšanas noteikumi, interešu konflikti, pārredzamība un citas prasības). Lai sniegtu pakalpojumus
tiesīgiem darījumu partneriem, filiāle nav jāizveido. Trešo valstu uzņēmumi var
sniegt šos pakalpojumus, reģistrējoties EVTI. Šos uzņēmumus uzrauga to piederības valsts. Jābūt noslēgtam atbilstošam
sadarbības nolīgumam starp trešās valsts uzraudzītājiem un valsts kompetentajām
iestādēm un EVTI.
3.4.12. Labāka un efektīvāka datu konsolidēšana (61.–68. pants)
Tirgus dati to kvalitātes, formāta, izmaksu un
konsolidēšanas spējas ziņā ir svarīga joma, lai atbalstītu FITD vispārējo
principu attiecībā uz pārredzamību, konkurētspēju un ieguldītāju aizsardzību.
Šajā jomā priekšlikuma noteikumi regulā un direktīvā ievieš vairākas būtiskas
izmaiņas. Noteikumi uzlabos datu kvalitāti un
konsekvenci, pieprasot, lai visi uzņēmumi publicē savus tirdzniecības
pārskatus, izmantojot apstiprinātu publicēšanas struktūru. Noteikumos
izveidotas procedūras kompetentajai iestādei, lai izsniegtu atļauju
apstiprinātai publicēšanas struktūrai, un apstiprināto publicēšanas struktūru
organizatoriskās prasības. Ierosinātie noteikumi risinās vienu no
lielākajiem iebildumiem par FITD ieviešanas ietekmi — datu sadrumstalotību. Bez prasības, ka tirgus datiem
jābūt uzticamiem, savlaicīgiem un pieejamiem par saprātīgu samaksu,
ieguldītājiem ir svarīgi, lai tirgus datus varētu apkopot tā, lai varētu
efektīvi salīdzināt tirdzniecības vietu cenas un darījumus. Tirdzniecības vietu
skaita palielināšanās pēc FITD ieviešanas šo uzdevumu sarežģī.
Ierosinātajos noteikumos izveidoti nosacījumi konsolidētu datu lentes nodrošinātāju izveidošanai. Tajos izveidotas organizatoriskās prasības, kas būs jāievēro šiem
pakalpojumu sniedzējiem, lai varētu darboties šādā statusā.
3.4.13. Plašākas kompetento iestāžu pilnvaras attiecībā uz atvasināto finanšu instrumentu pozīcijām (61., 72.,
83. pants)
Atvasināto finanšu instrumentu tirgu būtiskas izaugsmes dēļ pēdējos gados priekšlikumos jārisina pašreizējā regulatoru pilnvaru sadrumstalotība, lai uzraudzītu un
pārraudzītu pozīcijas. Pienācīgas tirgus darbības un tirgus integritātes labā
tās būtu jāaizstāj ar skaidri noteiktām pilnvarām pieprasīt informāciju no
jebkuras personas par pozīcijām attiecīgajos atvasinātajos finanšu instrumentos, kā arī emisijas kvotās.
Uzraudzības iestādēm jāvar iejaukties jebkurā atvasinātā finanšu instrumenta
līguma darbības posmā un rīkoties, lai samazinātu pozīciju. Šādu labāku
pozīciju pārvaldību papildina iespēja iepriekš un nediskriminējošā veidā ierobežojot pozīcijas. Par visām darbībām jāziņo EVTI.
3.4.14. Efektīvas sankcijas (73.–78. pants)
Dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka ir
iespējams piemērot atbilstošas administratīvās sankcijas un pasākumus, kad ir
pārkāpta FITD. Šajā nolūkā direktīvā
nosaka prasību, ka tām jāizpilda šādi obligātie noteikumi. Pirmkārt, administratīvās sankcijas un
pasākumi jāpiemēro fiziskām vai juridiskām personām un ieguldījumu sabiedrībām,
kas veikušas pārkāpumus. Otrkārt, šīs direktīvas un regulas noteikumu
pārkāpumu gadījumā kompetento iestāžu rīcībā jābūt administratīvo sankciju un
pasākumu minimālajam kopumam. Tas ietver atļaujas anulēšanu, publisku
paziņojumu, vadības atlaišanu,
administratīvās finansiālās sankcijas. Treškārt, valsts tiesību aktos noteikto administratīvo finansiālo sankciju
maksimālajam līmenim jāpārsniedz ekonomiskie ieguvumi, kas izriet no pārkāpuma,
ja tos var noteikt, un jebkurā gadījumā tas nedrīkst būt zemāks par direktīvā
noteikto līmeni. Ceturtkārt, kritērijiem, kurus kompetentās
iestādes ņem vērā, nosakot piemērojamo sankciju veidu un līmeni konkrētā
gadījumā, jāietver vismaz tie kritēriji, kas noteikti šajā direktīvā (piemēram,
ieguvumi, kas izriet no pārkāpuma, vai zaudējumi, kuri radīti trešām personām,
atbildīgo personu uz sadarbību vērsta attieksme u. c.). Piektkārt, piemērotās sankcijas un pasākumi
jādara publiski pieejami, kā noteikts šajā direktīvā. Visbeidzot, jāizveido attiecīgs mehānisms, lai
veicinātu ziņošanu par pārkāpumiem
ieguldījumu sabiedrībās. Šis priekšlikums neattiecas uz kriminālsankcijām.
3.4.15. Emisiju kvotas (1. pants)
Pretēji atvasinātajiem finanšu instrumentiem ES emisiju kvotu sekundārie
aktuāltirgi lielākajā daļā nav regulēti. Aktuāltirgos ir novēroti daudzi
krāpnieciski darījumi, kas apdraud uzticēšanos emisiju kvotu tirdzniecības
sistēmai (ETS), kura izveidota ar ES ETS direktīvu[17]. Vienlaicīgi ar ES ETS
direktīvas pasākumiem stiprināt ES emisijas kvotu reģistru sistēmu un
nosacījumus konta atvēršanai, lai
tirgotu ES emisijas kvotas, priekšlikumā
noteikts, ka viss ES emisijas kvotu tirgus ir pakārtots finanšu tirgus regulējumam. Aktuāltirgiem un atvasināto
finanšu instrumentu tirgiem ir viens
uzraudzītājs. FITD un Direktīvas 2003/6/EK par tirgus ļaunprātīgu
izmantošanu piemērošana pilnībā
uzlabos tirgus drošību, nemainot tā mērķi, kas paliek emisijas samazināšana.
Turklāt tas nodrošinās saskaņotību ar noteikumiem, ko jau piemēro ES emisijas
kvotu atvasinātajiem finanšu instrumentiem, un izveidos lielāku drošību, jo
bankām, ieguldījumu sabiedrībām un uzņēmumiem, kas ir atbildīgi par
tirdzniecības uzraudzīšanu pret krāpšanu, ļaunprātīgu izmantošanu
vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, būs lielāka iespēja sīki pārbaudīt
iespējamos aktuāltirgotājus.
4.
Ietekme uz budžetu
Priekšlikuma konkrētā ietekme uz budžetu attiecas uz EVTI uzlikto pienākumu,
kā norādīts šim priekšlikumam pievienotajos leģislatīvajos finanšu pārskatos. Šim priekšlikumam pievienotajā finanšu pārskatā ir novērtētas arī izmaiņas
Komisijas budžetā. Priekšlikums ietekmē Kopienas budžetu. ê2004/39/EK ðjauns 2011/0298 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par finanšu instrumentu tirgiem, ar kuru
atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK
(Pārstrādātā redakcija)
(Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot
vērā ð Līgumu par Eiropas Savienības
darbību ï Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu
un jo īpaši tā 5347.
panta 12.
punktu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[18], ð pēc leģislatīvā akta projekta
nosūtīšanas valstu parlamentiem, ï ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu
komitejas atzinumu[19], ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu[20], ð apspriedusies ar Eiropas Datu
aizsardzības uzraudzītāju, ï saskaņā ar ð parasto likumdošanas ï Līguma 251. pantā[21] izklāstīto procedūru, tā kā: òjauns (1)
Eiropas Parlamenta un
Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā 2004/39/EK, kas attiecas
uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes
Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK[22], vairākas reizes ir izdarīti būtiski
grozījumi. Tā kā ir jāizdara arī citi turpmāki grozījumi, skaidrības ieviešanas
nolūkā tā ir jāpārskata. ê 2004/39/EK
1. apsvērums (2) Ar Padomes Direktīvu
93/22/EEK (1993. gada 10. maijs) par ieguldījumu pakalpojumiem
vērtspapīru jomā[23]
bija paredzēts izveidot nosacījumus, saskaņā ar kuriem pilnvarotas ieguldījumu
sabiedrības un bankas ar piederības valsts atļauju tās uzraudzībā varētu sniegt
konkrētus pakalpojumus vai veidot filiāles citās dalībvalstīs. Tālab minētās
direktīvas mērķis bija saskaņot atļaujas piešķiršanas un darbības sākotnējās
prasības attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, tostarp profesionālās ētikas
normas. Tā arī paredzēja saskaņot dažus nosacījumus, kas reglamentē regulētu
tirgu darbību. ê 2004/39/EK
2. apsvērums (pielāgots) (3) Pēdējo gadu laikā vairāk
ieguldītāju ir kļuvuši aktīvi finanšu tirgos, un tiem tiek piedāvāta arvien
kompleksāks un plašāks pakalpojumu un instrumentu klāsts. Ņemot vērā šo
attīstību, Kopienas
Ö Savienības Õ tiesiskajam regulējumam
jāaptver visa uz ieguldītājiem vērsto darbību joma. Tālab jāparedz saskaņošanas
pakāpe, kas vajadzīga, lai ieguldītājiem nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni
un ļautu ieguldījumu sabiedrībām sniegt pakalpojumus visā Kopienā
Ö Savienībā Õ, kura ir vienotais
tirgus, piederības valsts uzraudzībā. Paturot prātā iepriekš minēto, Direktīva
93/22/EEK tika aizstātajāaizvieto
ar jaunu
Ddirektīvu 2004/39/EK. òjauns (4) Finanšu
krīze norādījusi vājās vietas finanšu tirgu darbībā un pārredzamībā. Finanšu tirgu izaugsme ir radījusi vajadzību nostiprināt finanšu instrumentu tirgu regulēšanas sistēmu, lai palielinātu pārredzamību,
labāk aizsargātu ieguldītājus, stiprinātu uzticēšanos, samazinātu neregulēto
jomu skaitu un nodrošinātu, ka uzraudzītāji ir atbilstoši pilnvaroti, lai veiktu savus pienākumus. òjauns (5) Regulatīvās
iestādes starptautiskā līmenī ir atzinušas, ka trūkumi vairāku
finanšu iestāžu korporatīvajā pārvaldībā, tostarp efektīvu
pārbaužu un saskaņotības trūkums, ir palīdzējis radīt finanšu krīzi. Pārmērīga un neapdomīga riska uzņemšanās
var izraisīt konkrētās finanšu iestādes bankrotu un radīt sistēmiskas
problēmas dalībvalstīs un globālā mērogā. Nepareiza uzņēmumu rīcība, sniedzot
pakalpojumus klientiem, var radīt zaudējumus ieguldītājiem un mazināt
ieguldītāju uzticēšanos. Lai cīnītos ar negatīvo ietekmi, kas var rasties šo
korporatīvās pārvaldības pasākumu trūkumu dēļ, šīs direktīvas noteikumi
jāpapildina ar sīkāk izstrādātiem principiem un obligātajiem standartiem. Šie principi un standarti jāpiemēro, ņemot vērā ieguldījumu sabiedrību
raksturu, apjomu un sarežģītību. òjauns (6) Augsta
līmeņa grupa ES finanšu uzraudzības jautājumos aicināja Eiropas
Savienību izstrādāt saskaņotāku finanšu regulējuma kopumu.
Turpmākās Eiropas uzraudzības arhitektūras kontekstā Eiropadome 2009. gada
18. un 19. jūnijā arī uzsvēra nepieciešamību izveidot Eiropas vienoto
noteikumu kopumu, kas ir piemērojams visām vienotā tirgus finanšu iestādēm. òjauns (7) Ņemot
vērā iepriekš minēto, Direktīva 2004/39/EK tagad ir daļēji pārskatīta,
izveidojot šo jauno direktīvu, un daļēji aizstāta ar Regulu (ES) Nr. …/… (FITR). Šiem abiem juridiskajiem instrumentiem kopā
būtu jāveido tiesiskais regulējums, kurā noteiktas prasības, kas piemērojamas
ieguldījumu sabiedrībām, regulētiem tirgiem, datu pārskatu sniegšanas
pakalpojumu uzņēmumiem un trešo valstu uzņēmumiem, kas veic ieguldījumu
pakalpojumus vai darbības Savienībā. Tādējādi šī direktīva būtu jālasa kopā ar
regulu. Direktīvā būtu jāietver noteikumi par uzņēmējdarbības atļaujām,
būtiskas līdzdalības iegūšanu, brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu
sniegšanas brīvības īstenošanu,
ieguldījumu sabiedrību darbības nosacījumiem, lai nodrošinātu
ieguldītāju aizsardzību, piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts
uzraudzības iestāžu pilnvarām un sankciju režīmu. Tā kā šā priekšlikuma galvenais mērķis un priekšmets ir saskaņot valstu
noteikumus minētajās jomās, priekšlikums būtu jābalsta uz LESD 53. panta
1. punktu. Direktīvas forma ir piemērota, lai īstenošanas
noteikumus šīs direktīvas darbības jomās vajadzības gadījumā varētu mainīt,
piemērojot tos jebkādām konkrētā tirgus vajadzībām un katras dalībvalsts
tiesību sistēmai. ê2004/39/EK
3. apsvērums (3) Tādēļ, ka ieguldītāji arvien vairāk
kļūst atkarīgi no personiskiem ieteikumiem, ir lietderīgi ieguldījumu
konsultācijas noteikt par ieguldījumu pakalpojumu, kura sniegšanai vajadzīga
atļauja. ê2004/39/EK
4. apsvērums (8)(4) Finanšu
instrumentu sarakstā ir lietderīgi ietvert dažus atvasinātus preču instrumentus
un citus instrumentus, ko izveido un tirgo tā, lai tie atbilstoši
reglamentācijas aspektiem būtu salīdzināmi ar tradicionāliem finanšu
instrumentiem. òjauns (9) Sekundārajos
aktuāltirgos ir novēroti daudzi krāpnieciski darījumi ar ES emisiju kvotām, kas
var mazināt uzticēšanos emisiju tirdzniecības sistēmām, kuras izveidotas ar
Direktīvu 2003/87/EK, un ir veikti pasākumi, lai stiprinātu ES emisiju
kvotu reģistru sistēmu un nosacījumus konta atvēršanai,
lai tirgotu ES emisiju kvotas. Lai stiprinātu tirgu integritāti un uzraudzītu
to efektīvu darbību, veicot arī vispusīgu tirdzniecības darbības uzraudzību,
Direktīvā 2003/87/EK izveidotie pasākumi jāpapildina, pilnībā ietverot
emisiju kvotas šīs direktīvas un Regulas ----/-- [Regula par tirgus ļaunprātīgu
izmantošanu] darbības jomā ê2004/39/EK
7. apsvērums (pielāgots) (10)(7) Šīs direktīvas mērķis ir
aptvert uzņēmumus, kuru pastāvīgā darbība vai darbs ir profesionālu ieguldījumu
pakalpojumu sniegšana un/vai profesionālu ieguldījumu darbību veikšana. Tālab
tās darbības jomai nav jāattiecas uz personām, kas veic citādu profesionālu
darbību. ê2004/39/EK
5. apsvērums (11) Jāizveido visaptverošs regulatīvs režīms, kas reglamentē darījumu
izpildi attiecībā uz finanšu instrumentiem neatkarīgi no šo darījumu noslēgšanā
izmantotajām tirdzniecības metodēm, lai nodrošinātu ieguldītāju darījumu augstu
izpildes kvalitāti un atbalstītu finanšu sistēmas integritāti un vispārējo
efektivitāti. Jāparedz saskaņota un pret risku jutīga sistēma to pasūtījumu
izpildes procedūru galveno veidu reglamentēšanai, kuras pašreiz izmanto Eiropas
finanšu tirgū. Jāatzīst tas, ka radusies jaunas paaudzes organizēta
tirdzniecības sistēma līdztekus regulētiem tirgiem, uz kuriem jāattiecina
saistības, kas paredzētas, lai saglabātu finanšu tirgu efektīvu un sakārtotu
darbību. Lai
izveidotu samērīgus reglamentējošus noteikumus, jāparedz tāda jauna ieguldījumu
pakalpojuma iekļaušana, kas saistīts ar daudzpusēju tirdzniecības sistēmu. ê2004/39/EK
6. apsvērums (12)(6) Jāievieš regulēta tirgus un daudzpusējas
tirdzniecības sistēmas definīcijas, un tās savstarpēji cieši jāsaskaņo, lai
atspoguļotu faktu, ka tām ir vienāda organizētās tirdzniecības
funkcionalitāte. Definīcijās nav jāiekļauj divpusējās sistēmas, kurās
ieguldījumu sabiedrības iesaistās katrā darījumā savā vārdā ne kā bezriska
darījuma partneris, kas ir starpnieks starp pircēju un pārdevēju. Termins “sistēma” ietver visus tos tirgus, ko veido
noteikumu kopums un tirdzniecības platforma, kā arī tos, kas darbojas, tikai
pamatojoties uz noteikumu kopumu. Regulētos tirgos un daudzpusējās
tirdzniecības sistēmās nav obligāti jādarbojas “tehniskai” pasūtījumu
saskaņošanas sistēmai. Šajā direktīvā tirgus, ko veido to noteikumu kopums,
kuri reglamentē aspektus saistībā ar dalību, instrumentu tirgošanas atļaušanu,
tirdzniecību starp dalībniekiem, ziņošanas un attiecīgā gadījumā pārskatāmības
nodrošināšanu, ir regulēts tirgus vai
daudzpusēja tirdzniecības sistēma, un darījumus, kas noslēgti saskaņā ar
minētajiem noteikumiem, uzskata par noslēgtiem saskaņā ar regulēta tirgus
sistēmu vai daudzpusēju tirdzniecības sistēmu. Termins “pirkšanas un pārdošanas
intereses” jāsaprot plašā nozīmē, ietverot pasūtījumus, kotēšanu un interešu
izpausmes. Prasība apvienot intereses sistēmā, izmantojot nediskrecionārus
noteikumus, ko noteicis sistēmas dalībnieks, nozīmē to, ka tās ir jāapvieno
saskaņā ar sistēmas noteikumiem vai izmantojot
sistēmas protokolus vai iekšējās darbības procedūras (tostarp procedūras, kas
ietvertas datoru programmatūrā). Ar terminu “nediskrecionāri noteikumi” saprot,
ka šie noteikumi ieguldījumu sabiedrībai, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības
sistēmu, neparedz rīcības brīvību attiecībā uz to, kā intereses var
savstarpēji iedarboties. Definīcijas paredz, ka interešu apvienošana jāveic tā,
lai rezultātā būtu noslēgts līgums, kas nozīmē to, ka izpilde notiek, ievērojot
sistēmas noteikumus vai izmantojot sistēmas
protokolus vai iekšējās darbības procedūras. òjauns (12) Visām
tirdzniecības vietām, tas ir, regulētiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības
sistēmām un regulētām tirdzniecības sistēmām, būtu jāizveido pārredzami
noteikumi, ar kuriem nosaka piekļuvi sistēmai. Tomēr regulētiem tirgiem un
daudzpusējām tirdzniecības sistēmām būtu jāsaglabā ļoti līdzīgas prasības
attiecībā uz locekļu vai dalībnieku piekļuvi, bet regulētām tirdzniecības
sistēmām būtu jāvar noteikt un ierobežot piekļuvi, cita starpā
balstoties uz to organizētāju lomu un saistībām pret saviem klientiem. òjauns (13) Ieguldījumu
sabiedrība, kas izpilda klientu rīkojumus, izmantojot sev piederošu kapitālu,
būtu jāuzskata par sistemātisku internalizētāju, ja vien darījumi netiek veikti
ārpus regulēta tirgus, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas un regulētas
tirdzniecības sistēmas un šādi darījumi netiek veikti reti, pēc ad hoc
principa un neregulāri. Sistemātiski internalizētāji būtu jādefinē kā
ieguldījumu sabiedrības, kas regulēti, bieži un sistemātiski veic darījumus
savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus ārpus regulēta tirgus, daudzpusējas
tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas. Lai nodrošinātu
šīs definīcijas objektīvu un efektīvu piemērošanu ieguldījumu sabiedrībām,
jebkādai divpusējai tirdzniecībai ar klientiem vajadzētu būt atbilstošiem un kvantitatīviem kritērijiem, kas papildina kvalitatīvos kritērijus
to ieguldījumu sabiedrību identificēšanai, kuras jāreģistrē kā sistemātiski
internalizētāji, kā noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1287/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvu 2004/39/EK, 21. pantā. Lai arī regulētā
tirdzniecības sistēma ir jebkura sistēma, kurā daudzu trešo personu pirkšanas
un pārdošanas intereses mijiedarbojas sistēmā, sistemātisks internalizētājs
nedrīkstētu sasaistīt trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses. ê2004/39/EK
8. apsvērums (pielāgots) ðjauns (14)(8) Šīs direktīvas
darbības joma nav jāattiecina ð direktīvas darbības jomai nevajadzētu
attiekties ïuz personām, kas pārvalda savus aktīvus, un uzņēmumiem, kas nesniedz
ieguldījumu pakalpojumus un/vai neveic ieguldījumu darbības, kuras nav darījumu
veikšana savā vārdā, ja vien tās nav tirgus līderes ð , regulēta tirgus vai daudzpusējas
tirdzniecības sistēmas dalībnieces vai ja tās izpilda klientu pasūtījumus,
rīkojoties ï vai
ja tās organizēti, bieži un sistemātiski veic darījumus
savā vārdā ārpus
regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas, nodrošinot sistēmu,
kas ir pieejama trešām personām, lai iesaistītos darījumos ar tām. ð Izņēmuma kārtā personas, kas veic tirdzniecību ar finanšu instrumentiem savā vārdā kā regulēta tirgus vai daudzpusējas
tirdzniecības sistēmas locekļi vai dalībnieki, tostarp kā tirgus veidotāji
saistībā ar atvasinātiem preču instrumentiem, emisiju kvotām vai no tiem
atvasinātiem finanšu instrumentiem, kā papildu darbību savai
pamata uzņēmējdarbībai, kuri grupu līmenī nav ne ieguldījumu pakalpojumu
sniegšana šīs direktīvas nozīmē, ne banku pakalpojumi
Direktīvas 2006/48/EK nozīmē, nebūtu jāiekļauj šīs direktīvas darbības
jomā. Deleģētajos tiesību aktos būtu jānosaka tehniskie kritēriji, lai
noteiktu, vai darbība ir papildu darbība pamata uzņēmējdarbībai. Klientu
rīkojumu izpildē savā vārdā būtu jāietver uzņēmumi, kuri izpilda dažādu klientu
rīkojumus, pamatojoties uz saskaņotu pamatsummu (dienas kārtības tirdzniecība),
kas būtu jāuzskata par uzņēmumiem, kas rīkojas kā principāli, un tiem būtu
jāpiemēro šīs direktīvas noteikumi gan attiecībā uz klientu rīkojumu izpildi,
gan darbības veikšanu savā vārdā. Finanšu instrumentu rīkojumu
izpilde, ko veic kā papildu darbību starp divām personām, kuru pamata
uzņēmējdarbība grupu līmenī nav ne ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs
direktīvas nozīmē, ne banku pakalpojumi Direktīvas 2006/48/EK nozīmē,
nebūtu jāuzskata par tirdzniecības veikšanu savā vārdā,
izpildot klientu rīkojumus. ï ê2004/39/EK
9. apsvērums (15)(9) Atsauces tekstā
uz personām jāsaprot kā atsauces gan uz fiziskām, gan juridiskām personām. ê2004/39/EK
10. apsvērums (pielāgots) (16)(10) Nav
jāietver apdrošināšanas vai dzīvības apdrošināšanas uzņēmumi, uz kuru darbībām
attiecas attiecīga kompetento uzraudzības iestāžu uzraudzība un uz kuriem
attiecas Padomes Direktīva 64/225/EEK (1964. gada
25. februāris) par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz brīvību veikt
uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību pārapdrošināšanas un
retrocesijas jomā[24],
Padomes Pirmā direktīva 73/239/EEK (1973. gada 24. jūlijs) par
normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības
sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības
apdrošināšana[25],
un Padomes Direktīva 2002/83/EK (2002. gada 5. novembris) par
dzīvības apdrošināšanu[26]
Ö Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva
2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par
uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā
(Maksātspēja II)[27] Õ. ê2004/39/EK
11. apsvērums (17)(11) Šī
direktīva nav attiecināma uz personām, kas nesniedz pakalpojumus trešām
personām, bet kuru darbība ir saistīta ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu
tikai saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem savu
mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem. ê2004/39/EK
12. apsvērums (18)(12) Šīs
direktīvas darbības jomai nav jāattiecas arī uz personām, kas profesionālās
darbības gaitā sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai kā papildpakalpojumus, ja
šī darbība ir regulēta un attiecīgie noteikumi neliedz sniegt ieguldījumu
pakalpojumus kā papildpakalpojumus. ê2004/39/EK
13. apsvērums (19)(13) Šī
direktīva nav attiecināma uz personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus
vienīgi saistībā ar darbinieku līdzdalības sistēmām un tādējādi nesniedz
ieguldījumu pakalpojumus trešām personām. ê2004/39/EK
14. apsvērums (20)(14) Šī
direktīva nav jāattiecina uz centrālajām bankām un citām iestādēm, kas veic līdzīgas
funkcijas, kā arī valstu struktūrām, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu
vai iesaistīties tā pārvaldībā atkarībā no tā, kurš no jēdzieniem attiecas uz
ieguldījumu, izņemot daļēji vai pilnīgi valsts īpašumā esošas struktūras, kuru
darbība ir saistīta ar tirdzniecību vai kapitāldaļu iegūšanu. òjauns (21) Lai
skaidrāk definētu izņēmumu režīmu Eiropas Centrālo banku sistēmai, citām valstu
iestādēm, kas veic līdzīgas darbības, un iestādēm, kas daļēji veic valsts
parāda pārvaldību, ir lietderīgi noteikt ierobežojumus tikai tām iestādēm un
institūcijām, kas darbojas saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem vai
Savienības tiesību aktiem, kā arī starptautiskām iestādēm, kuru locekļi ir
viena vai vairākas dalībvalstis. ê2004/39/EK
15. apsvērums (pielāgots) (22)(15) Šī
direktīva nav jāattiecina uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un pensiju
fondiem neatkarīgi no tā, vai tie ir koordinēti Kopienas Ö Savienības Õ līmenī, un šādu
uzņēmumu depozitārijiem vai pārvaldītājiem, jo uz tiem attiecas īpaši
noteikumi, kas ir tieši pielāgoti to darbībai. ê2004/39/EK
16. apsvērums (23)(16) Lai
varētu izmantot priekšrocības, ko sniedz atbrīvojums no šīs direktīvas
noteikumu ievērošanas, attiecīgajai personai pastāvīgi jāatbilst nosacījumiem,
kas paredzēti attiecībā uz šādiem atbrīvojumiem. Jo īpaši, ja persona sniedz
ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības un ja uz viņu neattiecas
šī direktīva, jo šie pakalpojumi vai darbības ir papilddarbības šīs personas
pamatdarbībai uzņēmumu grupu līmenī, uz šādu personu vairs nav jāattiecina
atbrīvojums saistībā ar papildpakalpojumiem, ja šo pakalpojumu sniegšana vai
darbību veikšana vairs nav papilddarbības šīs personas pamatdarbībai. ê2004/39/EK
17. apsvērums (24)(17) Uz
personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības,
uz kurām attiecas šī direktīva, jāattiecina piederības dalībvalsts
pilnvarojums, lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību un finanšu sistēmas
stabilitāti. ê2004/39/EK
18. apsvērums (pielāgots) (25)(18) Kredītiestādēm, kam atļauja izsniegta saskaņā ar Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK Ö 2006/48/EK Õ (2000.
gada 20. marts Ö 2006. gada
14. jūnijs Õ) par kredītiestāžu
darbības sākšanu un veikšanu Ö (pārstrādāta
redakcija) Õ Ö [28] Õ, nav vajadzīga cita
atļauja saskaņā ar šo direktīvu, lai sniegtu ieguldījumu pakalpojumus vai
veiktu ieguldījumu darbības. Ja kredītiestāde nolemj sniegt ieguldījumu
pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības, kompetentajām iestādēm pirms
atļaujas piešķiršanas jāpārbauda, vai konkrētā iestāde atbilst attiecīgajiem
šīs direktīvas noteikumiem. òjauns (26) Strukturētie
noguldījumi ir radušies kā ieguldījumu produkta veids, bet tie nav
iekļauti nevienā tiesību aktā, kas attiecas uz ieguldītāju aizsardzību
Savienības līmenī, lai arī citi strukturētie ieguldījumi šādos tiesību aktos ir
iekļauti. Tāpēc ir lietderīgi stiprināt ieguldītāju uzticēšanos un veidot
vienotāku regulējumu attiecībā uz dažādu standartizētu privāto ieguldījumu
produktu izplatīšanu, lai ieguldītājiem nodrošinātu
atbilstošu aizsardzības līmenī visā Savienībā. Tāpēc ir
lietderīgi strukturētos noguldījumus iekļaut šīs direktīvas darbības jomā. Šajā saistībā ir jāprecizē, ka, tā kā strukturētie noguldījumi ir
ieguldījumu produktu veids, tie neietver tādus noguldījumus, kas ir saistīti
tikai ar procentu likmēm, piemēram Euribor vai Libor, neatkarīgi
no tā, vai procentu likmes ir iepriekš noteiktas, fiksētas vai
mainīgas. òjauns (27) Lai
stiprinātu ieguldītāju aizsardzību Savienībā, ir lietderīgi ierobežot
apstākļus, kādos dalībvalstis var nepiemērot šo direktīvu personām, kas sniedz
ieguldījumu pakalpojumus klientiem, kuri rezultātā nav aizsargāti ar šīs
direktīvas noteikumiem. Jo īpaši ir lietderīgi noteikt prasību dalībvalstīm
piemērot šīm personām vismaz līdzvērtīgas prasības tām, kas noteiktas šajā
direktīvā, konkrēti atļaujas pieprasījuma izskatīšanas laikā, novērtējot to
reputāciju un pieredzi, un jebkuru akcionāru atbilstību, pārskatot nosacījumus
sākotnējās atļaujas piešķiršanai un pastāvīgās uzraudzības veikšanai, kā arī
attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanas saistībām. ê2004/39/EK
19. apsvērums (28)(19) Ja
ieguldījumu sabiedrība neregulāri sniedz vienu vai vairākus ieguldījumu
pakalpojumus, uz kuriem neattiecas atļauja, vai neregulāri veic vienu vai
vairākas ieguldījumu darbības, uz kurām neattiecas atļauja, tai nav vajadzīga
papildu atļauja saskaņā ar šo direktīvu. ê 2004/39/EK
20. apsvērums (29)(20) Šajā
direktīvā pasūtījumu pieņemšanas un nodošanas darbībai jāietver arī divu vai
vairāku ieguldītāju apvienošana, kas tādējādi ļautu veikt darījumu starp šiem
ieguldītājiem. ò jauns (30) Uz
ieguldījumu sabiedrībām un kredītiestādēm, kas izplata finanšu instrumentus, kurus tās pašas emitē, attiecas
šīs direktīvas noteikumi, ja tās saviem klientiem sniedz ieguldījumu
konsultācijas. Lai novērstu nenoteiktību un stiprinātu ieguldītāju aizsardzību,
ir lietderīgi paredzēt šīs direktīvas piemērošanu, ja ieguldījumu sabiedrības
un kredītiestādes izplata pašu emitētos finanšu
instrumentus pamattirgū, nesniedzot nekādas konsultācijas. Tāpēc būtu jāpaplašina rīkojumu izpildes klientu vārdā pakalpojuma definējums. ê 2004/39/EK
21. apsvērums (pielāgots) (21) Saistībā ar gaidāmo kapitāla pietiekamības
noteikumu pārskatīšanu, ko veica Bāzelē II, dalībvalstis atzīst vajadzību no
jauna izvērtēt to, vai ieguldījumu sabiedrības, kas izpilda klientu
pasūtījumus, pamatojoties uz saskaņotu pamatsummu, jāuzskata par sabiedrībām,
kas rīkojas kā principāli, un vai tādējādi tām jāpiemēro papildu statūtkapitāla prasības. ê2004/39/EK
22. apsvērums (31)(22) Savstarpējās
atzīšanas princips un piederības dalībvalsts uzraudzības princips paredz, ka
dalībvalstu kompetentās iestādes nevar izsniegt atļauju vai tā jāatsauc, ja
tādi faktori kā darbības programmu saturs, ģeogrāfiskā izplatība vai faktiski
veiktās darbības skaidri liecina, ka ieguldījumu sabiedrība ir izvēlējusies
vienas dalībvalsts tiesību sistēmu, lai izvairītos no stingrākiem standartiem,
kas ir spēkā citā dalībvalstī, kuras teritorijā tā plāno veikt vai veic lielāko
daļu savu darbību. Ieguldījumu sabiedrībai, kas ir juridiska persona, atļaujai
jābūt izsniegtai dalībvalstī, kurā ir tās juridiskā adrese. Ieguldījumu
sabiedrībai, kas nav juridiska persona, atļaujai jābūt izsniegtai dalībvalstī,
kurā ir tās galvenais birojs. Turklāt dalībvalstīm ir jāpieprasa, lai
ieguldījumu sabiedrības galvenais birojs vienmēr atrastos un darbību faktiski
veiktu savā piederības dalībvalstī. òjauns (32) Eiropas
Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra
Direktīvā 2007/44/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/49/EEK un
Direktīvas 2002/83/EK, 2004/39/EK, 2005/68/EK un 2006/48/EK attiecībā uz
procedūras noteikumiem un vērtēšanas kritērijiem, kas piemērojami, veicot
piesardzīgu novērtējumu par līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē[29],
noteikti sīki izstrādāti kritēriji, lai piesardzīgi novērtētu plānotās
līdzdalības iegūšanu ieguldījumu sabiedrībā, un procedūra to piemērošanai. Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, skaidrību un paredzamību
attiecībā uz novērtēšanas procesu, kā arī uz tā rezultātu, ir lietderīgi
apstiprināt Direktīvā 2007/44/EK noteiktos kritērijus un piesardzīgas
novērtēšanas procesu. Jo īpaši, kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē
potenciālā līdzdalības ieguvēja atbilstība un plānotās līdzdalības iegūšanas
finanšu stabilitāte, izmantojot šādus kritērijus: potenciālā
līdzdalības ieguvēja reputācija; jebkuras personas, kas vadīs ieguldījumu
sabiedrības uzņēmējdarbību, reputācija un pieredze; potenciālā līdzdalības
ieguvēja finanšu stabilitāte; ieguldījumu sabiedrības spēja
ievērot piesardzības prasības, kas pamatojas uz šo un citām direktīvām, īpaši Direktīvu 2002/87/EK[30] un Direktīvā 2006/49/EK[31]; pamatotas aizdomas, ka notiek
vai ir notikusi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai teroristu
finansēšana vai tiek izdarīti šādu darbību mēģinājumi, vai arī plānotā
līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku Direktīvas 2005/60/EK
1. panta izpratnē[32]. ê2004/39/EK
23. apsvērums (pielāgots) (33)(23) Ieguldījumu
sabiedrībai, kas pilnvarota savā piederības dalībvalstī, jābūt tiesīgai sniegt
ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības visā Kopienā
Ö Savienībā Õ, lai nevajadzētu
lūgt atsevišķu atļauju no tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā tā vēlas
sniegt šādus pakalpojumus vai veikt šādas darbības. ê2004/39/EK
24. apsvērums (pielāgots) (34)(24) Ņemot
vērā to, ka uz dažām ieguldījumu sabiedrībām neattiecas daži pienākumi, kas
noteikti ar Ö Eiropas
Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Õ Padomes
Direktīvu 93/6/EEK (1993. gada 15. marts) Ö 2006/49/EK Õ par ieguldījumu
sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību Ö (pārstrādātā
redakcija) Õ Ö [33] Õ, šīm ieguldījumu
sabiedrībām obligāti jābūt noteiktam kapitāla minimālajam apjomam vai
profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai, vai abiem.
Koriģējot minētās apdrošināšanas summas, jāņem vērā korekcijas, kas veiktas
saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/92/EK (2002. gada
9. decembris) par apdrošināšanas starpniecību[34]. Šī īpašā pieeja kapitāla
pietiekamības vajadzībām nevar ierobežot lēmumus attiecībā uz atbilstošo pieeju
šādām sabiedrībām saskaņā ar turpmākajām izmaiņām Kopienas Ö Savienības Õ tiesību aktos par
kapitāla pietiekamību. ê2004/39/EK
25. apsvērums (35)(25) Ņemot
vērā to, ka uzraudzības noteikumu darbības joma jāierobežo tā, lai tie
attiektos tikai uz tām vienībām, kas atbilstīgi profesionālās darbības gaitā
veiktiem ierakstiem tirdzniecības grāmatā ir iemesls darījuma partneru riskam
attiecībā uz citiem tirgus dalībniekiem, šīs direktīvas darbības joma nav
jāattiecina uz vienībām, kas savā vārdā veic darījumus ar finanšu
instrumentiem, tostarp atvasinātiem preču instrumentiem, uz kuriem attiecas šī
direktīva, kā arī vienībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus saistībā ar
atvasinātiem preču instrumentiem kā papildpakalpojumus to pamatdarbības
klientiem uzņēmumu grupu līmenī, ja šī pamatdarbība nav ieguldījumu pakalpojumu
sniegšana šīs direktīvas nozīmē. ê2004/39/EK
26. apsvērums (36)(26) Lai
aizsargātu ieguldītāja īpašumtiesības un citas līdzīgas tiesības attiecībā uz
vērtspapīriem un tā tiesības attiecībā uz līdzekļiem, kas uzticēti uzņēmumam,
minētajām tiesībām jābūt nošķirtām no uzņēmuma tiesībām. Tomēr šim principam
nevajadzētu atturēt uzņēmumus no darbību veikšanas savā vārdā, izņemot, ja tie
šo darbību veic ieguldītāju interesēs, ja tas vajadzīgs darījuma specifikas dēļ
un ja ieguldītājs tam piekrīt, piemēram, naudas līdzekļu aizdošana. ê2004/39/EK
27. apsvērums (pielāgots) ðjauns (37)(27) Ja klients saskaņā ar
Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvu 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma
līgumiem[35], nodod visas finanšu
instrumentu vai līdzekļu īpašuma tiesības ieguldījumu sabiedrībai, lai nodrošinātu
vai citādi ietvertu pašreizējās vai turpmākās, faktiskās vai neparedzētās, vai
potenciālās saistības, šādi finanšu instrumenti vai līdzekļi turpmāk nav
jāuzskata par klientam piederošiem.ð Prasības attiecībā uz klientu aktīvu aizsardzību ir būtisks
instruments klientu aizsardzībai, sniedzot pakalpojumus un veicot darbības. Šīs
prasības var neievērot, ja pilnīgi visas līdzekļu un finanšu
instrumenta īpašumtiesības tiek nodotas ieguldījumu
sabiedrībai, lai segtu jebkādas pašreizējās un turpmākās, esošās, nosacītās vai
iespējamās saistības. Šī plašā iespēja var radīt nenoteiktību un apdraudēt
prasību efektivitāti attiecībā uz klientu aktīvu uzraudzību. Tāpēc vismaz
attiecībā uz privāto klientu aktīviem jāierobežo ieguldījumu sabiedrību spēja
noslēgt finanšu nodrošinājumu līgumus, kas paredz īpašumtiesību
nodošanu, kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes
2002. gada 6. jūnija Direktīvā 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem[36],
lai garantētu vai citādi aizsargātu viņu saistības. ï ê2004/39/EK 28.
apsvērums (28) To ieguldījumu sabiedrību filiāļu pilnvarošanas
procedūras Kopienā, kam atļaujas izsniegtas trešās valstīs, arī turpmāk
jāpiemēro šādām sabiedrībām. Šīm filiālēm jāliedz brīvi sniegt pakalpojumus,
kā paredzēts Līguma 49. panta otrajā daļā, vai izmantot tiesības veikt
uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kurās šīs filiāles nav reģistrētas. Ņemot vērā
gadījumus, kad Kopienai nav jāievēro divpusējas vai daudzpusējas saistības, ir
lietderīgi paredzēt procedūru, kas iecerēta,
lai nodrošinātu, ka Kopienas ieguldījumu sabiedrībām piemēro līdzvērtīgu režīmu
attiecīgajās trešās valstīs. òjauns (38) Jānostiprina
ieguldījumu sabiedrību vadības struktūru loma, lai nodrošinātu
pienācīgu un apdomīgu sabiedrību pārvaldību un veicinātu tirgus integritāti un
ieguldītāju interešu ievērošanu. Ieguldījumu
sabiedrības vadības struktūrai kopumā vienmēr jāvelta pietiekami daudz laika un
jābūt atbilstošai kompetencei, prasmēm un pieredzei, lai
spētu izprast ieguldījumu sabiedrības uzņēmējdarbību un tās galvenos riskus.
Lai izvairītos no domāšanas grupā un veicinātu lēmumu kritisku apstrīdēšanu,
pārstāvjiem ieguldījumu sabiedrību valdēs vajadzētu būt pietiekami dažāda
vecuma, dzimuma, ģeogrāfiskās izcelsmes, ar pietiekami dažādu izglītību un
profesionālo kvalifikāciju, lai būtu pārstāvēti dažādi uzskati un pieredze. Lai
nodrošinātu demogrāfiskās realitātes atbilstošu atspoguļojumu, īpaši liela nozīme ir arī dzimumu līdzsvaram. òjauns (39) Lai
nodrošinātu ieguldījumu sabiedrības darbību efektīvu pārraudzību un kontroli,
vadības struktūrai būtu jāpārzina ieguldījumu sabiedrības kopējā stratēģija un
vajadzētu būt atbildīgai par to, ņemot vērā ieguldījumu sabiedrības
uzņēmējdarbību un riska profilu. Vadības struktūrai būtu jāuzņemas skaidri
definēta atbildība par ieguldījumu sabiedrības uzņēmējdarbības ciklu šādās
jomās: uzņēmuma stratēģisko mērķu identificēšana un definēšana, savas iekšējās
organizācijas apstiprināšana, tostarp darbinieku atlases un apmācību kritēriji,
vispārējo pakalpojumu sniegšanas un darbību veikšanas politiku izveidošana, kā
arī tirdzniecības personāla atalgojums un jaunu produktu apstiprināšana
izplatīšanai klientiem. Ieguldījumu sabiedrību, to iekšējās organizācijas un
pakalpojumu sniegšanas un darbību veikšanas
politiku stratēģisko mērķu periodiskai uzraudzīšanai un novērtēšanai
jānodrošina pastāvīga spēja veikt pienācīgu un apdomīgu pārvaldību, veicinot
tirgu integritāti un ieguldītāju aizsardzību. ê2004/39/EK 29. apsvērums (40)(29) To
darbību apjoma palielināšanās, kuras vienlaikus veic daudzas ieguldījumu
sabiedrības, ir palielinājusi interešu konfliktu iespējamību starp šīm
dažādajām darbībām un sabiedrību klientu interesēm. Tādēļ jāparedz noteikumi,
lai nodrošinātu, ka šādi konflikti negatīvi neietekmē sabiedrību klientu
intereses. òjauns (41) Dalībvalstīm
būtu jānodrošina personas datu aizsardzības tiesību ievērošana
saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra
Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu
apstrādi un šādu datu brīvu apriti un Eiropas Parlamenta un Padomes
2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu
apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva
par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju)[37], ar kurām nosaka šīs
direktīvas piemērošanas nolūkā izmantoto personas datu apstrādi.
EVTI veikto personas datu apstrādi, piemērojot šo direktīvu, nosaka ar Eiropas
Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (ES)
Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu
apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[38]. òjauns (42) Komisijas
2006. gada 10. augusta Direktīva 2006/73/EK, ar ko īsteno
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz
ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un
terminu definīcijām minētās direktīvas mērķiem[39],
dalībvalstīm ļauj ieguldījumu sabiedrību organizatorisko prasību kontekstā
pieprasīt ierakstīt telefonsarunas vai elektronisko saziņu, kas ir saistīta ar
klientu rīkojumiem. To telefonsarunu vai elektroniskās saziņas reģistrēšana,
kas ir saistīta ar klientu rīkojumiem, ir atbilstīga Eiropas Savienības
Pamattiesību hartai un pamatota, lai stiprinātu ieguldītāju aizsardzību,
uzlabotu tirgus uzraudzību un palielinātu tiesisko noteiktību ieguldījumu
sabiedrību un to klientu interesēs. Šādas reģistrēšanas nozīme ir minēta arī
Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas 2010. gada 29. jūlijā
izdotajās tehniskajās konsultācijās Eiropas Komisijai. Šo iemeslu dēļ ir
lietderīgi šajā direktīvā paredzēt principus vispārējam režīmam attiecībā uz to
telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstīšanu, kas ir saistīti ar
klientu rīkojumiem. òjauns (43) Dalībvalstīm
būtu jānodrošina tiesības uz personas datu aizsardzību saskaņā ar Eiropas
Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK
par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu
apriti un Direktīvu 2002/58/EK. Šī aizsardzība būtu jo īpaši jāievēro,
reģistrējot telefonsarunas un elektronisko saziņu, kā paredzēts 13. pantā
nolūkos. òjauns (44) Pēdējos
desmit gados ievērojami attīstījušās tirdzniecības tehnoloģijas, un tagad
tirgus dalībnieki tās plaši izmanto. Daudzi tirgus dalībnieki tagad
izmanto algoritmisko tirdzniecību, kurā datora algoritms automātiski nosaka
rīkojuma aspektus ar minimālu cilvēka līdzdalību vai bez tās. Īpašs
algoritmiskās tirdzniecības paveids ir ļoti bieži tirdzniecības darījumi, kad
tirdzniecības sistēma ļoti ātri analizē tirgus datus vai signālus un pēc tam,
balstoties uz šo analīzi, ļoti īsā laikā nosūta vai atjaunina
lielu rīkojumu skaitu. Ļoti biežus tirdzniecības darījumus parasti izmanto
tirgotāji, kas veic tirdzniecību ar savu kapitālu, un būtībā tie ir nevis
atsevišķa stratēģija, bet sarežģītas tehnoloģijas izmantošana,
īstenojot tradicionālākas tirdzniecības stratēģijas, piemēram, tirgus veidošanu
vai arbitrāžu. òjauns (45) Saskaņā
ar Padomes 2009. gada jūnija secinājumiem par Savienības finanšu pārvaldības stiprināšanu un lai palīdzētu izveidot
vienoto noteikumu kopumu par ES finanšu tirgiem, tālāk
attīstītu vienlīdzīgus darbības nosacījumus dalībvalstīm un tirgus
dalībniekiem, palielinātu ieguldītāju aizsardzību un uzlabotu pārvaldību un
noteikumu piemērošanu, Savienība ir apņēmusies vajadzības
gadījumā līdz minimumam samazināt dalībvalstu rīcības brīvību Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktu īstenošanā. Šajā
direktīvā papildus kopēja režīma ieviešanai to telefonsarunu
vai elektroniskās saziņas reģistrēšanai, kas ir saistīti ar klientu rīkojumiem,
ir lietderīgi samazināt kompetento iestāžu spēja konkrētos gadījumos deleģēt
pārvaldības uzdevumus, lai ierobežotu rīcības brīvību prasībās, kuras piemēro
saistītiem aģentiem un filiāļu pārskatu sniegšanai. òjauns (46) Tirdzniecības
tehnoloģijas izmantošana ir palielinājusi ieguldītāju tirdzniecības
ātrumu, spējas un sarežģītību. Tāpat tā ļauj tirgus dalībniekiem atvieglot
saviem klientiem tiešu piekļuvi tirgiem, izmantojot to
tirdzniecības sistēmas, tiešu elektronisku piekļuvi vai garantētu un tiešu piekļuvi tirgum. Tirdzniecības tehnoloģija ir devusi ieguvumus
tirgum un tirgus dalībniekiem kopumā, piemēram, plašāku dalību tirgos, lielāku
likviditāti, cenu mazāku starpību, samazinātu īstermiņa svārstīgumu un
līdzekļus, lai labāk izpildītu klientu rīkojumus. Tomēr šī tirdzniecības
tehnoloģija rada arī vairākus potenciālus riskus, piemēram, lielāku tirdzniecības
vietu sistēmu pārslodzes risku lielāka rīkojumu apjoma dēļ, algoritmiskās
tirdzniecības riskus izveidot dubultus vai kļūdainus rīkojumus vai citus tās
darbības traucējumus, kas var apdraudēt pienācīgu tirgus darbību. Turklāt
pastāv risks, ka algoritmiskās tirdzniecības sistēmas pārmērīgi reaģē uz citiem
notikumiem tirgū, kas var palielināt svārstīgumu, ja tirgū jau pastāv kāda
problēma. Visbeidzot, algoritmiskā tirdzniecība vai ļoti bieža tirdzniecība
nepareizas tās izmantošanas gadījumā var pati radīt zināmas ļaunprātīgas
darbības formas. òjauns (47) Šos
potenciālos riskus, ko rada biežāka tehnoloģijas izmantošana,
vislabāk var mazināt, apvienojot konkrētas risku kontroles, lai kontrolētu
sabiedrības, kuras veic algoritmisko tirdzniecību vai ļoti biežus tirdzniecības
darījumus, ar citiem pasākumiem, kas vērsti uz tirdzniecības vietu
organizētājiem, kuriem piekļūs šādas sabiedrības. Būtu vēlams nodrošināt, lai uzņēmumiem, kas veic ļoti biežus tirdzniecības darījumus, būtu
atbilstoša atļauja, ja tie ir tirdzniecības vietas tieši locekļi. Tas nodrošinātu, ka uz tiem attiecas šīs
direktīvas organizatoriskās prasības un tie tiek pienācīgi uzraudzīti. òjauns (48) Uzņēmumiem
un tirdzniecības vietām būtu jāizveido spēcīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka automātiskā tirdzniecība neapdraud pienācīgu tirgus darbību un
to nevar izmantot ļaunprātīgos nolūkos. Tirdzniecības vietām būtu jānodrošina
arī, lai to tirdzniecības sistēmas būtu elastīgas un atbilstoši pārbaudītas
darbam ar lielāku rīkojumu plūsmu vai spriedzi tirgū un aprīkotas ar bloķēšanas
sistēmām, lai uz laiku pārtrauktu tirdzniecību pēkšņu un negaidītu cenu
svārstību gadījumā. òjauns (49) Papildus
pasākumiem attiecībā uz algoritmisko tirdzniecību un ļoti biežiem tirdzniecības
darījumiem ir lietderīgi izveidot kontroli tām ieguldījumu sabiedrībām, kas
klientiem nodrošina tiešu elektronisku piekļuvi tirgiem, jo šie uzņēmumi var veikt elektronisko tirdzniecību, dodot tālāku
elektronisku piekļuvi tirgum un radot daudzus līdzīgus riskus. Tāpat ir
lietderīgi, ka uzņēmumi, kas sniedz tiešu elektronisku
piekļuvi, nodrošina, lai personas, kas izmanto šo pakalpojumu, būtu atbilstoši kvalificētas un pakalpojuma izmantošanai tiktu veikta riska kontrole. Deleģētajos aktos būtu sīkāk
jāizstrādā organizatoriskās prasības attiecībā uz šīm
jaunajām tirdzniecības formām. Būtu jānodrošina,
lai šīs prasības vajadzības gadījumā var grozīt atbilstoši turpmākām inovācijām un attīstībai šajā
jomā. òjauns (50) Pašlaik ES darbojas liels skaits tirdzniecības vietu, no kurām daudzas
tirgo identiskus instrumentus. Lai novērstu potenciālus riskus ieguldītājiem,
jāformalizē un tālāk jāsaskaņo procesi attiecībā uz ietekmi uz citu
tirdzniecības vietu tirdzniecību, ja viena tirdzniecības vieta nolemj pārtraukt
vai atcelt kāda finanšu instrumenta tirdzniecību. Tiesiskās
noteiktības nolūkā un lai atbilstoši novērstu interešu
konfliktus, ja tiek izdarīts lēmums pārtraukt vai atcelt instrumentu
tirdzniecību, būtu jānodrošina, ka gadījumā, ja viens regulēts tirgus vai
daudzpusējā tirdzniecības sistēma pārtrauc tirdzniecību, lai neatklātu
informāciju par emitentu vai finanšu instrumentu, citi seko šim
lēmumam, ja vien tirdzniecības turpināšanu nevar attaisnot ar
ārkārtējiem apstākļiem. Turklāt jāformalizē un jāuzlabo informācijas apmaiņa un
sadarbība starp tirdzniecības vietām attiecībā uz konkrētu instrumentu, ko
tirgo vairākās tirdzniecības vietās, ārkārtēju apstākļu gadījumos. òjauns (51) Finanšu tirgos aktīvi darbojas vairāk ieguldītāju, un tiem tiek piedāvāts
sarežģītāks plaša spektra pakalpojumu un instrumentu kopums,
tāpēc, ņemot vērā šo attīstību, jāpaaugstina saskaņošanas līmenis, lai nodrošinātu ieguldītājiem augsta līmeņa aizsardzību
visā Savienībā. Kad tika pieņemta Direktīva 2004/39/EK, pieaugošas
ieguldītāju atkarības no personiskiem ieteikumiem dēļ tajā bija jāiekļauj
noteikums par ieguldījumu konsultācijām kā ieguldījumu pakalpojumu, kam
nepieciešama atļauja un konkrētas uzņēmējdarbības veikšanas
saistības. Personisko klientiem paredzēto ieteikumu paliekošās nozīmes un
pieaugošās pakalpojumu un instrumentu sarežģītības dēļ jāstiprina
uzņēmējdarbības veikšanas saistības, lai uzlabotu ieguldītāju
aizsardzību. òjauns (52) Lai
sniegtu ieguldītājiem visu nepieciešamo informāciju, ir lietderīgi noteikt prasību
ieguldījumu sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, precizēt to
sniegto konsultāciju pamatojumu, jo īpaši produktu klāstu, kuru
tās ņem vērā, sniedzot klientiem personiskus ieteikumus, neatkarīgi no tā, vai
tās sniedz klientiem atsevišķas ieguldījumu konsultācijas vai pastāvīgu
tiem ieteikto finanšu instrumentu atbilstības novērtējumu. Ir
lietderīgi arī pieprasīt ieguldījumu sabiedrībām paskaidrot klientiem tiem
sniegto konsultāciju iemeslus. Lai sīkāk izstrādātu tiesisko regulējumu
ieguldījumu konsultāciju sniegšanai, vienlaicīgi ļaujot ieguldījumu sabiedrībām
un klientiem izdarīt izvēli, ir lietderīgi noteikt nosacījumus šā
pakalpojuma sniegšanai gadījumā, ja uzņēmumi informē klientus, ka
pakalpojums tiek sniegts kā atsevišķa konsultācija. Lai uzlabotu ieguldītāju
aizsardzību un klientu sapratni par saņemto pakalpojumu, ir lietderīgi tālāk
ierobežot uzņēmumu iespēja pieņemt vai saņemt pamudinājumus no
trešām personām, īpaši no emitentiem vai produktu piegādātājiem,
sniedzot atsevišķas ieguldījumu konsultācijas pakalpojumu un veicot portfeļu
pārvaldību. Šādos gadījumos vajadzētu atļaut tikai ierobežotus nemonetārus labumus, piemēram, apmācības par produktu īpašībām, ja
tas neietekmē ieguldījumu sabiedrību spēju rīkoties klientu interesēs, kā tas
sīkāk paskaidrots Direktīvā 2006/73/EK. òjauns (53) Ieguldījumu
sabiedrības var sniegt ieguldījumu pakalpojumus, kas sastāv tikai no klientu
rīkojumu izpildes un/vai saņemšanas un pārsūtīšanas,
nesaņemot informāciju par klienta kompetenci un pieredzi, lai novērtētu
pakalpojuma vai instrumenta atbilstību klientam. Tā kā šie
pakalpojumi ir saistīti ar zināmu klientu aizsardzības samazināšanos, ir lietderīgi uzlabot šo pakalpojumu sniegšanas
nosacījumus. Jo īpaši ir lietderīgi izslēgt iespēju sniegt šos pakalpojumus kopā ar papildpakalpojumiem, kas ietver kredītu vai
aizdevumu piešķiršanu ieguldītājiem, lai
ļautu tiem veikt darījumu, kurā ir iesaistīta ieguldījumu sabiedrība, jo tas
papildus sarežģī darījumu un saistītā riska novērtēšanu. Ir
lietderīgi arī skaidrāk definēt kritērijus to finanšu
instrumentu izvēlei, ar kuriem šie pakalpojumi ir saistīti, lai izslēgtu tos
finanšu instrumentus, tostarp kolektīvo ieguldījumu
pārvedamos vērtspapīros, kas ietver atvasinātu finanšu
instrumentu vai ir struktūras sastāvā, apgrūtinot klientam izprast saistīto
risku. ò jauns (54) Kombinētās
pārdošanas prakse ir izplatīta privāto finanšu pakalpojumu uzņēmumu stratēģija visā Savienībā. Tā var dot ieguvumu
privātiem klientiem, bet var būt arī gadījumi, kad nav atbilstoši ņemtas vērā klienta intereses. Piemēram, dažas kombinētās pārdošanas
prakses formas, konkrēti saistītās prakses, kad divi vai vairāki finanšu
pakalpojumi tiek pārdoti kopā paketē un vismaz viens no šiem
pakalpojumiem nav pieejams atsevišķi, var kropļot konkurenci un negatīvi
ietekmēt klientu mobilitāti un spēju izdarīt uz informāciju balstītu izvēli.
Saistītās prakses piemērs var būt prasība atvērt norēķinu kontus, sniedzot ieguldījumu
pakalpojumu privātam klientam. Lai gan arī tāda pakalpojumu apkopošanas
prakse, kurā divus vai vairāk finanšu pakalpojumus pārdod kopā paketē, bet
katru pakalpojumu var iegādāties arī atsevišķi, var kropļot konkurenci un
negatīvi ietekmēt klientu mobilitāti un spēju izdarīt uz informāciju balstītu
izvēli, tā vismaz dod klientam izvēli un tādējādi rada mazāku risku, ka
ieguldījumu sabiedrības varētu neatbilst šajā direktīvā
noteiktajām saistībām. Šādas prakses izmantošana būtu rūpīgi jāizvērtē, lai
veicinātu konkurenci un patērētāja izvēles iespējas. ê 2004/39/EK
30. apsvērums (55)(30) Attiecībā
uz pakalpojumu jāuzskata, ka to sniedz pēc klienta iniciatīvas, ja vien klients
to nepieprasa kā atbildes pasākumu uz tādu personalizētu paziņojumu no uzņēmuma
vai uzņēmuma vārdā šim konkrētajam klientam, kurā ietverts aicinājums attiecībā
uz konkrētu finanšu instrumentu vai konkrētu darījumu vai kurš ir paredzēts,
lai ietekmētu klientu attiecībā uz konkrētu finanšu instrumentu vai konkrētu darījumu.
Attiecībā uz pakalpojumu var uzskatīt, ka tas ir sniegts pēc klienta
iniciatīvas neatkarīgi no tā, vai klients to pieprasa, pamatojoties uz jebkādu
paziņojumu, kurā ietverta finanšu instrumentu reklāma vai piedāvājums un kurš
sniegts, izmantojot jebkādus līdzekļus, kas būtībā ir vispārīgi, un kurš ir
adresēts sabiedrībai vai plašākai klientu vai potenciālo klientu grupai vai
kategorijai. ê 2004/39/EK
31. apsvērums ð jauns (56)(31) Viens
no šīs direktīvas mērķiem ir aizsargāt ieguldītājus. Pasākumi, ko veic, lai
aizsargātu ieguldītājus, jāpielāgo katras ieguldītāju kategorijas specifikai
(mazajiem ieguldītajiem, profesionāļiem un darījumu partneriem). ð Tomēr, lai uzlabotu tiesisko regulējumu, ko piemēro pakalpojumu
sniegšanai neatkarīgi no attiecīgo klientu kategorijas, ir lietderīgi skaidri
noteikt, ka principiem jādarbojas godīgi, taisnīgi un profesionāli un, ka
pienākums rīkoties patiesi, skaidri un nemaldinoši
attiecas uz attiecībām ar jebkuru klientu. ï ê2004/39/EK
32. apsvērums (57)(32) Atkāpjoties
no piederības valsts atļaujas piešķiršanas principa, saistību uzraudzības un
izpildes principa attiecībā uz filiāļu darbību, uzņēmējas dalībvalsts
kompetentajai iestādei ir lietderīgi uzņemties atbildību par dažu to pienākumu
izpildi, kuri noteikti šajā direktīvā attiecībā uz uzņēmējdarbību, ko veic ar
filiāles starpniecību teritorijā, kurā atrodas filiāle, jo minētā iestāde
atrodas vistuvāk filiālei un tās atrašanās vieta ir vairāk piemērota, lai
atklātu filiāles darbību reglamentējošo noteikumu pārkāpumus un iesaistītos to
novēršanā. ê2004/39/EK
33. apsvērums (58)(33) Jāievieš
efektīvs “labākās izpildes” pienākums, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu
sabiedrības klientu pasūtījumus izpilda saskaņā ar nosacījumiem, kas ir
visizdevīgākie klientam. Šim pienākumam jāattiecas uz sabiedrību, kam ir
līgumsaistības vai starpniecības saistības attiecībā pret klientu. òjauns (59) Lai uzlabotu nosacījumus, kas
ieguldījumu sabiedrībām jāievēro, veicot saistības izpildīt rīkojumus ar
vislabākajiem nosacījumiem klientam saskaņā ar šo
direktīvu, ir lietderīgi noteikt prasību tirdzniecības vietām darīt publiski
pieejamus datus par katras tirdzniecības vietas darījumu izpildes kvalitāti. òjauns (60) Ieguldījumu
sabiedrību sniegtā informācija klientiem saistībā ar to rīkojumu izpildes
politiku bieži ir vispārīga un standartizēta un neļauj
klientiem saprast, kā rīkojums tiks izpildīts, un pārbaudīt uzņēmumu atbilstību
saistībām izpildīt rīkojumus ar vislabākajiem nosacījumiem klientiem. Lai
uzlabotu ieguldītāju aizsardzību, ir lietderīgi precizēt principus attiecībā uz
ieguldījumu sabiedrību sniegto informāciju saviem klientiem par rīkojumu
izpildes politiku un noteikt prasību sabiedrībām katru gadu darīt publiski
pieejamu piecu labāko tirdzniecības vietu sarakstu katrā finanšu instrumentu kategorijā, kurās tās izpildījušas
klientu rīkojumus iepriekšējā gadā. ê2004/39/EK
34. apsvērums (34) Lai
nodrošinātu godīgu konkurenci, tirgus
dalībniekiem un ieguldītājiem jābūt spējīgiem salīdzināt cenas, kas
tirdzniecības vietām (t.i., regulētiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības
sistēmām un starpniekiem) ir jāpublicē. Tālab ir ieteicams, lai dalībvalstis atceltu
visus šķēršļus, kas liedz attiecīgo informāciju konsolidēt Eiropas līmenī un
publicēt. ê2004/39/EK
35. apsvērums (pielāgots) (61)(35) Veidojot
darījuma attiecības ar klientu, ieguldījumu sabiedrība var lūgt klienta vai
potenciālā klienta piekrišanu vienlaikus gan izpildes politikai, gan arī
iespējai, ka tā pasūtījumus var izpildīt ārpus regulēta tirgus vai daudzpusējas
tirdzniecības sistēmas Ö , regulētas
tirdzniecības sistēmas vai sistemātiska internalizētāja Õ. ê2004/39/EK
36. apsvērums (62)(36) Personas,
kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vairāk nekā vienas ieguldījumu sabiedrības
vārdā, nav jāuzskata par saistītiem aģentiem, bet gan par ieguldījumu
sabiedrībām, ja tās atbilst šajā direktīvā minētajai definīcijai, izņemot dažas
personas, uz kurām šis nosacījums neattiecas. ê2004/39/EK
37. apsvērums (63)(37) Šai
direktīvai nav jāierobežo saistīto aģentu tiesības veikt darbības, uz kurām
attiecas citas direktīvas, un saistītās darbības attiecībā uz finanšu
pakalpojumiem vai produktiem, uz kuriem neattiecas šī direktīva, tostarp
darbības, ko veic tās pašas finanšu grupas daļu vārdā. ê2004/39/EK
38. apsvērums (64)(38) Šī
direktīva nav jāattiecina uz nosacījumiem darbību veikšanai ārpus ieguldījumu
sabiedrības telpām (iznēsājumtirdzniecība). ê2004/39/EK
39. apsvērums (65)(39) Dalībvalstu
kompetentajām iestādēm nav jāveic reģistrācija vai tā ir jāatceļ, ja faktiski
veiktās darbības skaidri liecina par to, ka saistītais aģents ir izvēlējies
vienas dalībvalsts tiesību sistēmu, lai izvairītos no stingrākiem standartiem,
kas ir spēkā citā dalībvalstī, kuras teritorijā tas plāno veikt vai veic
lielāko daļu savu darbību. ê2004/39/EK
40. apsvērums (66)(40) Šajā
direktīvā attiecībā uz tiesīgiem darījumu partneriem jāuzskata, ka tie rīkojas
kā klienti. ê2004/39/EK
41. apsvērums (41) Lai
nodrošinātu, ka profesionālās ētikas normas (tostarp noteikumus par klientu
pasūtījumu labāko izpildi un apstrādi)
piemēro attiecībā uz tiem ieguldītājiem, kuriem visvairāk vajadzīga šāda
aizsardzība, un lai atspoguļotu vispāratzītu tirgus praksi visā Kopienā, ir
lietderīgi precizēt, ka var izdarīt atkāpes no profesionālās ētikas normām
attiecībā uz darījumiem, kas noslēgti vai uzsākti starp tiesīgiem darījumu
partneriem. òjauns (67) Finanšu
krīze ir pierādījusi, ka klientiem, kas nav privātie klienti, ir ierobežotas iespējas novērtēt savu ieguldījumu risku. Lai gan būtu
jāapstiprina, ka vajadzētu stiprināt uzņēmējdarbības veikšanas
noteikumus tiem ieguldītājiem, kam visvairāk nepieciešama aizsardzība, ir lietderīgi pielāgot dažādu kategoriju klientiem
piemērojamās prasības. Tāpēc dažās informācijas un pārskatu sniegšanas prasībās ir lietderīgi iekļaut attiecības ar tiesīgiem darījumu
partneriem. Jo īpaši vajadzētu būt atbilstošām
prasībām par klientu finanšu instrumentu un naudas uzraudzību, kā arī
informācijas un pārskatu sniegšanas prasībām attiecībā uz sarežģītākiem finanšu instrumentiem un darījumiem. Lai labāk definētu pašvaldību un vietējo
publiskā sektora iestāžu klasifikāciju, tās skaidri jāizslēdz no to
tiesīgo darījumu partneru un klientu saraksta, kas uzskatāmi par
profesionāļiem, tomēr ļaujot šiem klientiem pēc pieprasījuma saņemt tādu
pieeju, ko piemēro profesionāliem klientiem. ê2004/39/EK
42. apsvērums (68)(42) Attiecībā
uz darījumiem, kas veikti starp tiesīgiem darījumu partneriem, pienākums
izziņot klienta ierobežotos pasūtījumus jāpiemēro tikai tad, ja darījuma partneris
skaidri nosūta ierobežotu pasūtījumu ieguldījumu sabiedrībai tā izpildei. ê2004/39/EK
43. apsvērums (69)(43) Dalībvalstis
aizsargā fizisko personu tiesības uz privāto dzīvi attiecībā uz personas datu
apstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK
(1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz
personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[40]. ê2004/39/EK
44. apsvērums (44) Ņemot
vērā divkāršo mērķi – aizsargāt ieguldītājus un nodrošināt vērtspapīru tirgu nevainojamu darbību – jānodrošina darījumu
pārskatāmība un tas, ka šim mērķim paredzētos noteikumus piemēro ieguldījumu
sabiedrībām, kad tās darbojas tirgos. Lai ieguldītājiem vai tirgus dalībniekiem
ļautu jebkurā laikā novērtēt akciju darījuma nosacījumus, ko tie izskata, un
lai pēc tam pārbaudītu apstākļus, kādos konkrētais darījums veikts, jāizveido
kopīgi noteikumi attiecībā uz informācijas publicēšanu par pabeigtiem
darījumiem ar akcijām un informācijas atklāšanu par akciju tirdzniecības pašreizējām iespējām. Šie noteikumi ir
vajadzīgi, lai nodrošinātu dalībvalstu akciju tirgus efektīvu integrāciju, lai
tādējādi veicinātu vispārējā cenu veidošanās procesa efektivitāti attiecībā uz
pašu kapitāla instrumentiem un lai palīdzētu efektīvi īstenot “labākās
izpildes” pienākumus. Attiecībā uz šiem apsvērumiem vajadzīgs visaptverošs
pārskatāmības režīms, kas piemērojams visiem darījumiem ar akcijām neatkarīgi
no tā, vai tos veic ieguldījumu sabiedrība divpusēji vai ar regulētu tirgu vai
daudzpusēju tirdzniecības sistēmu
starpniecību. Šajā direktīvā paredzētie ieguldījumu sabiedrību pienākumi
noteikt pirkšanas un pārdošanas cenu un izpildīt pasūtījumu par noteikto cenu
neatbrīvo ieguldījumu sabiedrības no pienākuma nosūtīt pasūtījumu uz citu izpildes
vietu, ja šāda internalizācija var traucēt sabiedrībai ievērot “labākās
izpildes” pienākumus. ê2004/39/EK
45. apsvērums (45) Dalībvalstīm
jāspēj direktīvā minētos pienākumus, kas paredz ziņot par darījumu, piemērot
attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuru
tirdzniecība regulētā tirgū nav atļauta. ê2004/39/EK
46. apsvērums (46) Dalībvalsts
var nolemt šajā direktīvā noteiktās pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības
pārskatāmības prasības attiecināt uz finanšu instrumentiem, kas nav akcijas. Tādā gadījumā minētās prasības
jāpiemēro visām ieguldījumu sabiedrībām, kurām attiecīgā dalībvalsts ir
piederības dalībvalsts, attiecībā uz to darbībām šīs dalībvalsts teritorijā un
darbībām, ko veic citās dalībvalstīs, izmantojot brīvību sniegt
pakalpojumus. Šīs prasības jāpiemēro arī darbībām, ko minētās dalībvalsts
teritorijā veic tās teritorijā izveidotas to ieguldījumu sabiedrību filiāles,
kurām atļauja piešķirta citā dalībvalstī. ê2004/39/EK
47. apsvērums (pielāgots) (70)(47) Ieguldījumu
sabiedrībām jābūt vienādām iespējām pievienoties vai piekļūt regulētiem tirgiem
visā Kopienā
Ö Savienībā Õ. Neatkarīgi no tā,
kā darījumi pašreiz ir organizēti dalībvalstīs, ir būtiski atcelt tehniskos un
tiesiskos ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi regulētiem tirgiem. ê2004/39/EK
48. apsvērums (pielāgots) (71)(48) Lai
veicinātu pārrobežu darījumu pabeigšanu, ir lietderīgi paredzēt ieguldījumu
sabiedrību piekļuvi mijieskaita un maksājumu sistēmām visā Kopienā
Ö Savienībā Õ neatkarīgi no tā,
vai darījumi ir noslēgti regulētos tirgos attiecīgajā dalībvalstī. Ieguldījumu
sabiedrībām, kas vēlas tieši piedalīties citu dalībvalstu norēķinu sistēmās,
jāizpilda attiecīgās darbības un komercdarbības prasības attiecībā uz
līdzdalību, kā arī uzraudzības pasākumi, lai atbalstītu finanšu tirgu
nevainojamu un sakārtotu darbību. òjauns (72) Trešo valstu uzņēmumu pakalpojumu sniegšanu Savienībā
nosaka valstu režīmos un prasībās. Šie režīmi ir ļoti atšķirīgi, un uzņēmumiem,
kuriem saskaņā ar tiem ir piešķirtas atļaujas, nav tiesību sniegt pakalpojumus
un veikt darbību citās dalībvalstīs, kā tikai tajā, kurā tie ir izveidoti. Šajā
jomā ir lietderīgi izveidot kopēju tiesisko regulējumu Savienības līmenī.
Režīmam būtu jāsaskaņo esošā sadrumstalotā sistēma, jānodrošina noteiktība un
vienots regulējums attiecībā uz trešo valstu uzņēmumiem, kas gatavojas
darboties Savienībā, jānodrošina, ka Komisija ir veikusi trešo valstu regulatīvās
un uzraudzības sistēmas līdzvērtības novērtējumu, un jānodrošina tiem
ieguldītājiem ES, kas saņem pakalpojumus no trešo valstu uzņēmumiem,
salīdzināms aizsardzības līmenis.
òjauns (73) Sniedzot
pakalpojumus privātiem klientiem, vienmēr būtu jāizveido uzņēmuma filiāle
Savienībā. Savienībai jāizsniedz attiecīga atļauja un jāuzrauga filiāles
izveidošana. Starp attiecīgo kompetento iestādi un trešās valsts
kompetento iestādi vajadzētu būt atbilstošiem sadarbības
nolīgumiem. Filiālei vajadzētu būt brīvi pieejamam pietiekamam sākuma
kapitālam. Pēc atļaujas saņemšanas filiāli vajadzētu uzraudzīt dalībvalstī,
kurā tā ir izveidota. Trešās valsts uzņēmumam būtu jāspēj sniegt
pakalpojumus citās dalībvalstīs, izmantojot filiāli, kas saņēmusi atļauju un
tiek uzraudzīta, ar noteikumu ievērot ziņošanas
procedūru. Neizveidojot filiāli, pakalpojumi būtu sniedzami tikai tiesīgiem
darījumu partneriem. Uzņēmumam būtu jāreģistrējas EVTI, un tas būtu jāuzrauga
trešajā valstī. Starp EVTI un trešās
valsts kompetentajām iestādēm vajadzētu būt noslēgtiem atbilstošiem sadarbības nolīgumiem. òjauns (74) Šīs
direktīvas noteikumiem, ar kuriem regulē trešo
valstu uzņēmumu pakalpojumu sniegšanu Savienībā, nevajadzētu ietekmēt iespēju
Savienības personām saņemt trešās valsts uzņēmuma ieguldījumu pakalpojumus
tikai pēc savas iniciatīvas. Ja trešās valsts uzņēmums sniedz pakalpojumus
Savienības personai, kas tos pieprasa tikai pēc savas iniciatīvas, nebūtu
uzskatāms, ka pakalpojumi tiek sniegti Savienības teritorijā. Ja trešās
valsts uzņēmums pats piesaista klientus vai potenciālus klientus Savienībā vai
reklamē ieguldījumu pakalpojumus vai darbības kopā ar papildpakalpojumiem
Savienībā, tas nebūtu uzskatāms par pakalpojumu, kas sniegts pēc klienta paša iniciatīvas. ê2004/39/EK
49. apsvērums (pielāgots) ðjauns (75)(49) Atļaujai
darboties regulētā tirgū jāattiecas uz visām darbībām, kas ir tieši saistītas
ar pasūtījumu piedāvāšanu, apstrādi, izpildi, apstiprināšanu un ziņošanu no brīža,
kad šādus pasūtījumus saņēmis regulētais tirgus, līdz brīdim, kad tie ir
nosūtīti turpmākai pabeigšanai, un uz darbībām, kas saistītas ar finanšu
instrumentu tirdzniecības atļaušanu. Uz šādām darbībām jāattiecina arī
darījumi, kas noslēgti ar to izraudzīto tirgus līderu starpniecību, kurus
izraudzījis regulētais tirgus, un ko uzņemas veikt saskaņā ar regulētā tirgus
sistēmām un atbilstoši noteikumiem, kas reglamentē šīs sistēmas. Ne visi
darījumi, ko noslēguši regulētā tirgus vai daudzpusējās tirdzniecības
sistēmas ð vai regulētas tirdzniecības
sistēmas ï locekļi vai dalībnieki, ir uzskatāmi par darījumiem, kas noslēgti
regulēta tirgus vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmās ð vai regulētas tirdzniecības sistēmās ï. Darījumi, kurus divpusēji noslēdz locekļi vai dalībnieki un attiecībā
uz kuriem nav izpildīti visi pienākumi, kas saskaņā ar šo direktīvu noteikti
attiecībā uz regulētu tirgu vai daudzpusēju
tirdzniecības sistēmu ð vai regulētu tirdzniecības
sistēmu ï, sistemātiska internalizētāja definīcijā jāuzskata par darījumiem, kas
noslēgti ārpus regulēta tirgus vai daudzpusējas
tirdzniecības sistēmas ð vai regulētas tirdzniecības
sistēmas ï. Šādā gadījumā jāpiemēro ieguldījumu sabiedrību pienākums darīt
zināmas atklātībai uzņēmuma noteiktās cenas, ja ir izpildīti ar šo direktīvu
noteiktie nosacījumi. òjauns (76) Lai
sniegtu pakalpojumus saistībā ar tiem galvenajiem tirgus datiem, kas ir svarīgi
lietotājiem, lai iegūtu vēlamo pārskatu par tirdzniecības darbību Savienības
tirgos, un kompetentajām iestādēm, lai saņemtu precīzu un vispusīgu informāciju
par attiecīgajiem darījumiem, būtu nepieciešamas
atļaujas un regulējums, lai nodrošinātu atbilstošu
kvalitātes līmeni. òjauns (77) Apstiprinātu
publicēšanas struktūru ieviešana
uzlabotu tādas pārredzamas tirdzniecības informācijas kvalitāti, kas publiskota
ārpusbiržas tirdzniecības darījumiem un būtiski palīdzētu nodrošināt, ka šādi dati ir publiskoti tādā veidā, lai veicinātu
to konsolidēšanu ar tirdzniecības vietu publicētajiem
datiem. òjauns (78) Konsolidētu
datu sistēmas komercrisinājuma ieviešana kapitāla
vērtspapīriem palīdzētu izveidot integrētāku Eiropas tirgu un atvieglotu tirgus
dalībniekiem iegūt piekļuvi konsolidētam pārskatam par pieejamo tirdzniecības
informāciju. Paredzētā risinājuma pamatā ir to piegādātāju apstiprināta
atļauja, kas darbojas saskaņā ar iepriekš noteiktiem un
pārraudzītiem parametriem, kuri konkurē cits ar citu, lai iegūtu tehniski
sarežģītus un inovatīvus risinājumus, kas iespējami lielā mērā sniegtu
ieguldījumu tirgū. ê2004/39/EK
50. apsvērums (50) Sistemātiskie
internalizētāji var nolemt, ka tie ļauj piekļūt savām noteiktajām cenām tikai privātklientiem, tikai profesionāliem
klientiem, vai arī abu veidu klientiem. Tiem nevar ļaut veikt diskrimināciju
šajās klientu kategorijās. ê2004/39/EK
51. apsvērums (51) Šīs
direktīvas 27. pants sistemātiskiem
internalizētājiem neuzliek pienākumu publicēt sabiedrības noteiktās cenas
attiecībā uz darījumiem, kuru apjoms ir lielāks par standarta tirgus apjomu. ê2004/39/EK
52. apsvērums (52) Ja
ieguldījumu sabiedrība ir sistemātisks internalizētājs gan attiecībā uz akcijām, gan citiem finanšu instrumentiem, pienākums
noteikt cenas jāpiemēro tikai attiecībā uz akcijām, neskarot 46. apsvērumu. ê2004/39/EK 53.
apsvērums (53) Šīs
direktīvas mērķis nav paredzēt pirmstirdzniecības pārskatāmības noteikumu piemērošanu darījumiem, kurus veic,
pamatojoties uz ārpusbiržas atvasinājumiem, un uz kuru raksturīgajām pazīmēm ir
attiecināms fakts, ka tie ir ad–hoc darījumi un neregulāri darījumi un ka tos
veic ar vairumtirdzniecības partneriem, un ka tie ir daļa no darījumu
attiecībām, kas pašas par sevi ir raksturojamas kā darījumi, kuru apjoms ir
lielāks par standarta tirgus apjomu, kā arī gadījumos, kad darījumi ir veikti
ārpus sistēmām, ko attiecīgā sabiedrība parasti izmanto kā sistemātisku internalizētāju attiecībā uz savu darbību. ê2004/39/EK
54. apsvērums (54) Visu
akciju kategoriju standarta tirgus apjomam nav jābūt būtiski nesamērīgam ar
jebkuru akciju, kas ietverta attiecīgajā kategorijā. ê2004/39/EK
55. apsvērums (pielāgots) (79)(55) Pārskatot
Direktīvu 93/6/EEK Ö 2006/49/EK Õ, jānosaka obligātās
kapitāla prasības, kas jāievēro regulētajiem tirgiem, lai tiem piešķirtu
atļauju, un jāņem vērā to risku specifika, kas saistīti ar šādiem tirgiem. ê2004/39/EK
56. apsvērums (80)(56) Regulētā
tirgus dalībniekiem jāspēj arī darboties daudzpusējā tirdzniecības sistēmā
atbilstoši šīs direktīvas attiecīgajiem noteikumiem. ê2004/39/EK
57. apsvērums (81)(57) Šīs
direktīvas noteikumiem attiecībā uz instrumentu tirdzniecības atļaušanu saskaņā
ar noteikumiem, kuru izpildi nodrošina regulētais tirgus, nav jāierobežo veids,
kādā piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/34/EK
(2001. gada 28. maijs) par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas
oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem[41]. Nav jāliedz regulētam tirgum
piemērot tādas prasības attiecībā uz to vērtspapīru vai instrumentu emitentiem,
kuru tirdzniecības atļaušanu šis tirgus izskata, kas ir stingrākas nekā
prasības, kas ieviestas atbilstoši šai direktīvai. ê2004/39/EK
58. apsvērums (82)(58) Dalībvalstīm
jāspēj izraudzīties dažādas kompetentās iestādes, kurām jānodrošina šajā
direktīvā noteikto daudzveidīgo saistību izpilde. Šādām iestādēm jābūt valsts
iestādēm, kas garantē savu neatkarību no tirgus dalībniekiem un novērš interešu
konfliktus. Dalībvalstīm saskaņā ar tiesību aktiem jānodrošina kompetentās
iestādes atbilstīgs finansējums. Izraugoties valsts iestādes, jānosaka arī
funkciju deleģēšana, par kuru ir atbildīga kompetentā iestāde. òjauns (83) G–20
samitā Pitsburgā 2009. gada 25. septembrī tika nolemts uzlabot
finanšu un preču tirgu regulējumu, darbību un pārredzamību, lai cīnītos ar
pārmērīgām preču cenu svārstībām. Komisijas 2009. gada 28. oktobra
Paziņojumā par pārtikas piegādes ķēdes darbības uzlabošanu
Eiropā un 2011. gada 2. februāra Paziņojumā par aktuālo jautājumu
risināšanu preču tirgu un izejvielu jomā norādīti pasākumi, kas jāpieņem Direktīvas 2004/39/EK
pārskatīšanas kontekstā. òjauns (84) Kompetentajām
iestādēm piešķirtās pilnvaras būtu jāpapildina ar skaidri
noteiktām pilnvarām pieprasīt informāciju no jebkuras personas par pozīcijas
apjomu un mērķi atvasināto preču instrumentu līgumos un izveidot prasību
personai veikt pasākumus, lai samazinātu pozīcijas apjomu atvasināto finanšu instrumentu līgumos. òjauns (85) Kompetentajām
iestādēm būtu jāpiešķir skaidri noteiktas pilnvaras, lai ierobežotu jebkuras personas vai personu kategorijas spēju slēgt atvasināto
preču instrumentu līgumu. Šo ierobežojumu būtu jāspēj piemērot
individuāliem darījumiem, kā arī laika gaitā izveidotām pozīcijām. Jo īpaši otrajā gadījumā kompetentajai iestādei būtu jānodrošina, ka šie pozīciju ierobežojumi
būtu nediskriminējoši, skaidri definēti, lai tajos būtu pietiekami
ņemta vērā attiecīgā tirgus specifika un tie būtu nepieciešami,
lai nodrošinātu tirgus integritāti un pienācīgu darbību. òjauns (86) Visām
tirdzniecības vietām, kas piedāvā tirdzniecību ar atvasinātiem preču
instrumentiem, vajadzētu būt izveidotiem atbilstošiem
ierobežojumiem vai alternatīviem pasākumiem, lai atbalstītu
likviditāti, novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu
un nodrošinātu pienācīgus cenu un lēmumu pieņemšanas nosacījumus. EVTI būtu jāglabā un jāpublicē visu šādu spēkā esošo
pasākumu apkopojumu saraksts. Šie ierobežojumi un pasākumi būtu jāpiemēro
saskaņotā veidā, ņemot vērā attiecīgā tirgus raksturīgās īpašības.
Būtu skaidri jādefinē, uz ko tie attiecas, un jebkādi izņēmumi tajos, kā arī
attiecīgās kvantitatīvās robežvērtības, kas veido ierobežojumus
vai var likt ievērot citas saistības. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai
pieņemt deleģētos aktus, tostarp ar mērķi novērst jebkādu atšķirīgu
ierobežojumu vai pasākumu ietekmi, ja tos piemēro
salīdzināmiem līgumiem dažādās tirdzniecības vietās. òjauns (87) Tirdzniecības
vietām, kurās tirgo vislikvīdākos atvasinātos preču instrumentus, katru nedēļu
būtu jāpublicē dažādu kategoriju tirgus dalībnieku pozīciju sadalījuma
apkopojums, tostarp arī par klientiem, kas paši
neveic tirdzniecību. Pēc pieprasījuma kompetentai iestādei būtu jāiesniedz
vispusīgs un detalizēts apkopojums par tirgus dalībniekiem sadalījumā pa to
veidiem un identitātes. òjauns (88) Ņemot
vērā G–20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju
2011. gada 15. aprīļa Paziņojumu par to, ka jānodrošina atbilstošs regulējums un uzraudzība atvasināto preču instrumentu
tirgu dalībniekiem, būtu jāgroza izņēmumi Direktīvā 2004/39/EK attiecībā
uz dažādiem aktīviem dalībniekiem atvasināto preču
instrumentu tirgos, lai nodrošinātu to, ka izņēmumi attiecas uz to uzņēmumu
darbību, kas neietilpst finanšu grupā, kura nodrošinās
pret riskiem, kas saistīti ar ražošanu, un citiem riskiem, kā arī sniedz
ieguldījumu pakalpojumus attiecībā uz atvasinātiem preču instrumentiem vai īpašiem atvasinātiem finanšu instrumentiem saviem klientiem kā
papildpakalpojumu pamata uzņēmējdarbībai, kuriem jāsaglabā izņēmums, bet
uzņēmumi, kuri specializējas preču un atvasināto preču instrumentu
tirdzniecībā, jāietver šīs direktīvas darbības jomā. òjauns (89) Būtu
vēlams veicināt mazu un vidēju uzņēmumu piekļuvi kapitālam un turpmāku
specializēto tirgu attīstību ar mērķi rūpēties par mazu un vidēju emitentu
vajadzībām. Šie tirgi, kas saskaņā ar šo direktīvu parasti
darbojas kā daudzpusējās tirdzniecības sistēmas, ir plašāk
pazīstami kā MVU tirgi, izaugsmes tirgi vai jaunie tirgi. Jaunas
apakškategorijas — MVU izaugsmes tirgi — izveidošana
daudzpusējo tirdzniecības sistēmu kategorijā un šo
tirgu reģistrēšana palielinātu to redzamību un profilu un
palīdzētu ieviest kopējos Eiropas regulatīvos standartus šajos
tirgos. òjauns (90) Prasībām,
kas attiecas uz šo jauno tirgu kategoriju, vajadzētu būt
pietiekami elastīgām, lai ņemtu vērā pašreizējo veiksmīgo tirgus modeļu
paraugus visā Eiropā. Tām jābūt arī pareizi līdzsvarotām, lai saglabātu
ieguldītājiem augsta līmeņa aizsardzību, kas ir būtiska, lai veicinātu
ieguldītāju uzticēšanos emitentiem šajos
tirgos, vienlaicīgi samazinot nevajadzīgu administratīvo slogu emitentiem šajos tirgos. Priekšlikumā noteikts, ka deleģētos aktos vai
tehniskajos standartos sīkāk jādefinē tādas prasības attiecībā uz MVU tirgiem
kā pielaides kritēriji tirdzniecībai šādā tirgū. òjauns (91) Lai
nelabvēlīgi neietekmētu esošos veiksmīgos tirgus, tirgus organizētājiem, kas
darbojas ar maza un vidēja apjoma emitentiem, būtu jāsaglabā iespēja izvēlēties
turpināt darboties šajā tirgū saskaņā ar šīs direktīvas prasībām, nereģistrējot
MVU izaugsmes tirgu. ê2004/39/EK
59. apsvērums (92)(59) Jebkāda
konfidenciāla informācija, ko saņem kādas dalībvalsts kontaktpunkts ar citas
dalībvalsts kontaktpunkta starpniecību, nav jāuzskata par izteikti vietēju
informāciju. ê2004/39/EK
60. apsvērums (93)(60) Jāuzlabo
to pilnvaru konverģence, kas ir kompetentām iestādēm, lai radītu pamatu
līdzvērtīgai piemērošanas intensitātei integrētajā finanšu tirgū. Kopīgam
obligāto pilnvaru kopumam kopā ar atbilstošiem resursiem jāgarantē uzraudzības
efektivitāte. òjauns (94) Ņemot
vērā daudzu daudzpusējo tirdzniecības sistēmu būtisko ietekmi un tirgus daļu,
ir lietderīgi nodrošināt atbilstošu
sadarbības noteikumu izveidi starp daudzpusējās tirdzniecības sistēmas
kompetento iestādi un tās jurisdikcijas kompetento iestādi, kurā daudzpusējā
tirdzniecības sistēma sniedz pakalpojumus. Paredzot līdzīgu attīstību, šis noteikums būtu jāpiemēro arī regulētām tirdzniecības sistēmām. òjauns (95) Lai
nodrošinātu ieguldījumu sabiedrību un regulēto tirgu, to
uzņēmējdarbības efektīvo kontrolētāju un ieguldījumu sabiedrību un regulēto
tirgu vadības struktūras locekļu atbilstību šīs
direktīvas un regulas [ierakstu pievieno OP] saistībām un nodrošinātu tiem vienlīdzīgu attieksmi visā Savienībā, dalībvalstīm būtu
jānosaka prasība piemērot efektīvas un proporcionālas administratīvās
sankcijas, kas novērš atkārtotu pārkāpuma izdarīšanu. Tāpēc
dalībvalstu noteiktajām administratīvajām sankcijām un pasākumiem būtu
jāatbilst konkrētām būtiskām prasībām attiecībā uz adresātiem, sankcijas vai
pasākuma piemērošanas kritērijiem, publiskošanu, galvenajām sankciju uzlikšanas pilnvarām un
administratīvo finansiālo sankciju līmenim. òjauns (96) Kompetentajām
iestādēm jo īpaši vajadzētu būt pilnvarotām piemērot pietiekami augstas
finansiālās sankcijas, lai tās pārsniegtu ekonomiskos ieguvumus, kas izriet no
pārkāpuma, un lai tās atturētu arī lielas iestādes un to vadītājus izdarīt
pārkāpumus. òjauns (97) Lai
nodrošinātu sankciju saskaņotu piemērošanu
dalībvalstīs, nosakot administratīvo sankciju vai pasākumu veidu un
administratīvo finansiālo sankciju līmeni, dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, lai kompetentās iestādes ņemtu vērā visus attiecīgos apstākļus,
nosakot administratīvo sankciju vai pasākumu veidu un administratīvo finansiālo
sankciju līmeni. òjauns (98) Lai
nodrošinātu, ka sankcijas attur izdarīt pārkāpumus
sabiedrībā kopumā, informācija par uzliktajām sankcijām parasti būtu jāpublicē,
izņemot konkrētus skaidri noteiktus gadījumus. òjauns (99) Lai
atklātu potenciālus pārkāpumus, kompetentām iestādēm vajadzētu būt nepieciešamajām izmeklēšanas pilnvarām un tām būtu jāizveido efektīvi
mehānismi, lai veicinātu ziņošanu par potenciāliem vai faktiskiem
pārkāpumiem. Šie mehānismiem nevajadzētu skart atbilstošu
apsūdzēto personu uzraudzību. Būtu jāizveido atbilstošas procedūras, lai
personai, par kuru tiek ziņots, nodrošinātu aizsardzības tiesības un izteikšanās tiesības pirms galīgā lēmuma pieņemšanas,
kā arī tiesības iesniegt tiesā attaisnojumus pret viņu pieņemtajam lēmumam. òjauns (100) Direktīvai
būtu jāattiecas gan uz administratīvajām sankcijām, gan pasākumiem, lai
ietvertu visas piemērotās darbības pēc pārkāpuma izdarīšanas
un darbības, kuru mērķis ir novērst turpmākus pārkāpumus, neatkarīgi no to
iedalījuma sankcijās vai pasākumos saskaņā ar valstu tiesību aktiem. òjauns (101) Šai
direktīvai nevajadzētu skart nekādus dalībvalstu tiesību aktu noteikumus
attiecībā uz kriminālsankcjām. ê2004/39/EK
(pielāgots) ðjauns (102)(61) Lai
aizsargātu klientus, neierobežojot to tiesības iesniegt prasības tiesās,
dalībvalstīm ir lietderīgi nodrošināt
veicināt
to
valsts un privāto iestāžu Ö izveidošanu Õ strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā, lai tās
sadarbotos valsts un privāto iestāžu sadarbību, kas
izveidotas strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā,
pārrobežu strīdu atrisināšanā, ņemot vērā Komisijas 1998. gada
30. marta Ieteikumu 98/257/EK par principiem, kas piemērojami iestādēm,
kuras ir atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā[42], ð un Komisijas Ieteikumu 2001/310/EK par
principiem attiecībā uz ārpustiesas struktūrām, kas iesaistītas patērētāju
strīdu vienprātīgā atrisināšanā ï. Ieviešot noteikumus par sūdzību un prasību procedūrām, kas paredzētas
izšķiršanai ārpustiesas kārtībā, dalībvalstis jāiedrošina izmantot pašreizējos
pārrobežu sadarbības mehānismus, īpaši Sūdzību tīklu par finanšu pakalpojumiem
(FIN–Net). ê 2004/39/EK
62. apsvērums ð jauns (103)(62) Jebkāda
informācijas apmaiņa vai nosūtīšana starp kompetentajām iestādēm, citām iestādēm,
struktūrām vai personām jāveic saskaņā ar ð Eiropas Parlamenta un Padomes
1995. gada 24. oktobra ï Direktīvā 95/46/EK ð par personu aizsardzību attiecībā uz
personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[43]ï noteiktajiem noteikumiem attiecībā uz personas datu nosūtīšanu uz
trešām valstīm. ð Jebkāda personas datu apmaiņa ar trešām
valstīm vai to nosūtīšana trešām valstīm EVTI jāveic saskaņā ar Regulā (EK)
Nr. 45/2001 izklāstītajiem personas datu nosūtīšanas noteikumiem ï. ê2004/39/EK
63. apsvērums (104)(63) Jāpastiprina
noteikumi par informācijas apmaiņu starp valstu kompetentajām iestādēm un
jāstiprina palīdzības un sadarbības pienākumi, kas tām ir citai pret citu.
Pārrobežu darbību pieaugošās aktivitātes dēļ kompetentām iestādēm savstarpēji
jāsniedz attiecīgā informācija, kas vajadzīga to funkciju izpildei, lai
nodrošinātu šīs direktīvas efektīvo piemērošanu, tostarp piemērošanu situācijās,
kad pārkāpums vai aizdomas par pārkāpumu var attiekties uz iestādēm divās vai
vairākās dalībvalstīs. Apmainoties ar informāciju, ir stingri jāievēro dienesta
noslēpums, lai nodrošinātu nevainojamu minētās informācijas nosūtīšanu un īpašu
tiesību aizsardzību. ê2004/39/EK 64.
apsvērums (64) Padome 2000. gada 17. jūlija sanāksmē
izveidoja Viedo komiteju Eiropas vērtspapīru tirgu regulēšanai. Savā nobeiguma
ziņojumā Viedo komiteja ierosināja ieviest jaunas likumdošanas metodes, kas
pamatojas uz četrpakāpju pieeju, proti, pamata principiem, izpildes
pasākumiem, sadarbību un izpildi. Procesa 1. pakāpē, proti, direktīvā, būtu
izvirzāmi plaši vispārēji “pamata” principi, savukārt 2. pakāpē izstrādājami
tehniski īstenošanas pasākumi, kas ir jāpieņem
Komisijai ar komitejas palīdzību. ê2004/39/EK
65. apsvērums (65) Rezolūcijā, ko pieņēma Eiropadomes sanāksmē
2001. gada 23. martā Stokholmā, tika apstiprināts Viedo komitejas
nobeiguma ziņojums un ierosinātā četrpakāpju pieeja, lai regulatīvo procesu
attiecībā uz Kopienas tiesību aktiem vērtspapīru jomā padarītu efektīvāku un
pārskatāmāku. ê2004/39/EK
66. apsvērums (66) Saskaņā ar Eiropadomes sanāksmi Stokholmā 2.
pakāpes īstenošanas pasākumi biežāk jāizmato, lai nodrošinātu, ka tehniskos
noteikumus var atjaunināt atbilstoši tirgus un uzraudzības attīstībai, un
visiem 2. pakāpes darba posmiem jānosaka termiņi. ê2004/39/EK
67. apsvērums (67) Eiropas Parlaments ar 2002. gada
5. februāra Rezolūciju par finanšu pakalpojumu likumdošanas ieviešanu
apstiprināja arī Viedo komitejas ziņojumu, pamatojoties uz svinīgo deklarāciju,
ko Komisija izteica Parlamentam tajā pašā dienā, un vēstuli, ko 2001. gada
2. oktobrī iekšējā tirgus komisārs adresēja Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas priekšsēdētājam
attiecībā uz Eiropas Parlamenta nozīmīguma nodrošināšanu šajā procesā. ê2004/39/EK
68. apsvērums (pielāgots) (68) Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/486/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka
Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[44]. ê2006/31/EK
1. panta 1. punkts (105)(69) Pēc
grozījumu un īstenošanas pasākumu projekta pirmās iesniegšanas Eiropas
Parlamentam vajadzētu būt trīs mēnešiem, lai to izskatītu un sniegtu savu
atzinumu. Tomēr steidzamos un attiecīgi pamatotos gadījumos vajadzētu būt
iespējai šo termiņu saīsināt. Ja minētajā termiņā Eiropas Parlaments pieņem
rezolūciju, Komisijai būtu jāpārskata grozījumu vai pasākumu projekts. ê2004/39/EK
70. apsvērums (70) Lai
ņemtu vērā finanšu tirgu turpmāku attīstību, Komisijai jāiesniedz ziņojumi
Eiropas Parlamentam un Padomei par to noteikumu piemērošanu, kas attiecas uz
profesionālās darbības civiltiesisko
atbildības apdrošināšanu, pārskatāmības noteikumu darbības jomu un preču
instrumentu tirgotāju kā ieguldījumu sabiedrību iespējamo pilnvarošanu. òjauns (106) Lai
sasniegtu šīs direktīvas mērķus, Komisijai būtu jāpiešķir
pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz
izņēmumiem, definīciju skaidrojumiem, plānotās līdzdalības iegūšanas
ieguldījumu sabiedrībā novērtēšanas kritērijiem, ieguldījumu sabiedrību
organizatoriskajām prasībām, interešu konfliktu pārvaldību, ieguldījumu
pakalpojumu sniegšanas uzņēmējdarbības veikšanas saistībām,
rīkojumu izpildi ar vislabākajiem nosacījumiem klientam, klientu rīkojumu
apstrādi, darījumiem ar tiesīgiem darījumu partneriem, MVU izaugsmes tirgiem,
trešo valstu uzņēmumu sākuma kapitāla novērtēšanas
nosacījumiem, ar sistēmu elastīgumu, bloķēšanas sistēmām un ar elektronisko
tirdzniecību saistītiem pasākumiem, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai,
finanšu instrumentu tirgošanas
pārtraukšanu un atcelšanu, līmeņiem, kad
jāsniedz pārskati par tirgotāju kategoriju turētajām pozīcijām, un sadarbību
starp kompetentajām iestādēm. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija
sagatavošanas darbu laikā attiecīgi konsultētos, tostarp
ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša
attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. ò jauns (107) Lai
nodrošinātu vienotus šīs direktīvas piemērošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir
pilnvaras attiecībā uz tās piemērošanu. Šīs pilnvaras attiecas
uz līdzvērtīgu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz trešo
valstu tiesisko un uzraudzības regulējumu, lai trešo
valstu uzņēmumi varētu sniegt pakalpojumus, un tirgotāju kategoriju pārskatu
sniegšanu EVTI par savām pozīcijām, un šīs
pilnvaras būtu īstenojamas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka
normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri
attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[45]. ò jauns (108) Finanšu
pakalpojumu tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina konsekventa saskaņošana
un atbilstoša noguldītāju, ieguldītāju un patērētāju aizsardzība visā
Savienībā. Būtu efektīvi un atbilstoši uzticēt EVTI kā specializētas
kompetences iestādei izveidot iesniegšanai Komisijai to regulatīvo un
īstenošanas tehnisko standartu projektus, kas neietver politikas variantus
izvēles. ò jauns (109) Komisijai
būtu jāpieņem EVTI sagatavotie regulatīvo tehnisko standartu projekti saskaņā
ar 7. pantu attiecībā uz atļauju izsniegšanas
un noraidīšanas procedūrām ieguldījumu sabiedrībām,
saskaņā ar 9. un 48. pantu attiecībā uz vadības struktūru prasībām,
saskaņā ar 12. pantu attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu, saskaņā ar 27. pantu attiecībā uz pienākumu izpildīt rīkojumus
ar vislabākajiem nosacījumiem klientiem, saskaņā ar 34. un 54. pantu
attiecībā uz sadarbību un informācijas apmaiņu, saskaņā ar 36. pantu
attiecībā uz brīvību sniegt ieguldījumu pakalpojumus un veikt ieguldījumu
darbības, saskaņā ar 37. pantu attiecībā uz filiāles izveidošanu, saskaņā ar 44. pantu attiecībā uz trešo
valstu uzņēmumu pakalpojumu sniegšanu, saskaņā ar 63. pantu attiecībā uz
atļauju izsniegšanas un noraidīšanas
procedūrām datu pārskatu sniegšanas pakalpojumu uzņēmumiem, saskaņā ar 66. un
67. pantu attiecībā uz organizatoriskajām prasībām apstiprinātām publicēšanas struktūrām un konsolidētu datu sistēmas nodrošinātājiem
un saskaņā ar 84. pantu attiecībā uz sadarbību starp kompetentajām
iestādēm. Komisijai jāpieņem šie regulatīvo tehnisko standartu projekti ar
deleģētiem aktiem atbilstoši LESD 290. pantam un saskaņā ar Regulas
(ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu. ò jauns (110) Tāpat
Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt īstenošanas tehniskos standartus ar
īstenošanas tiesību aktiem atbilstoši LESD 291. pantam un saskaņā ar
Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. EVTI būtu jāuztic izveidot
īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniegšanai Komisijai saskaņā ar
7. pantu attiecībā uz atļauju izsniegšanas
un noraidīšanas procedūrām ieguldījumu sabiedrībām,
saskaņā ar 12. pantu attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu, saskaņā
ar 18. pantu attiecībā uz darījumu pabeigšanas tirdzniecības procesu
daudzpusējās tirdzniecības sistēmās un regulētās tirdzniecības sistēmās,
saskaņā ar 32., 33. un 53. pantu attiecībā uz instrumentu tirgošanas pārtraukšanu un atcelšanu,
saskaņā ar 36. pantu attiecībā uz brīvību veikt finanšu
pakalpojumus un darbības, saskaņā ar 37. pantu attiecībā uz filiāles
izveidošanu, saskaņā ar 44. pantu attiecībā uz trešo
valstu uzņēmumu pakalpojumu sniegšanu, saskaņā ar 60. pantu attiecībā uz
pārskatu sniegšanu par pozīcijām tirgotāju kategorijām,
saskaņā ar 78. pantu attiecībā uz informācijas nosūtīšanu
EVTI, saskaņā ar 83. pantu attiecībā uz saistībām sadarboties, saskaņā ar
84. pantu attiecībā uz sadarbību starp kompetentajām iestādēm, saskaņā ar
85. pantu attiecībā uz informācijas apmaiņu un saskaņā ar 88. pantu
attiecībā uz konsultācijām pirms atļaujas saņemšanas. òjauns (111) Komisijai
būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par regulēto
tirdzniecības sistēmu darbības novērtējumu, MVU izaugsmes tirgu režīma darbību,
prasību ietekmi attiecībā uz automātiskiem un ļoti biežiem tirdzniecības
darījumiem, pieredzi ar konkrētu produktu vai prakšu
aizliegšanas mehānismu un pasākumu ietekmi attiecībā uz
atvasināto preču instrumentu tirgiem. ê 2004/39/EK
(pielāgots) (112)(71) Lai
sasniegtu mērķi, kas paredz izveidot integrētu finanšu tirgu, kurā ieguldītāji
ir efektīvi aizsargāti un vispārējā tirgus efektivitāte un integritāte ir
nodrošināta, ir jāizveido kopīgas normatīvās prasības, kas attiecas uz
ieguldījumu sabiedrībām neatkarīgi no tā, kur Kopienā Ö Savienībā Õ tām ir izsniegta
atļauja, un ar ko reglamentē regulētu tirgu un citu tirdzniecības sistēmu
darbību, lai novērstu to, ka nepārskatāmība vai traucējumi grauj Eiropas
finanšu sistēmas efektīvo darbību kopumā. Tā kā šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas
Ö Savienības Õ līmenī, tā var
noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā norādīts Līguma 5.
pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī
direktīva paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai, òjauns (113) Tiek
uzskatīts, ka izveidot konsolidētu datu sistēmu instrumentiem, kuri nav
kapitāla vērtspapīri, ir grūtāk, nekā izveidot konsolidētu datu sistēmu
kapitāla vērtspapīru instrumentiem, tāpēc tās potenciālajiem nodrošinātājiem būtu jāspēj iegūt ar to saistītu pieredzi pirms tās izveidošanas. Tāpēc, lai atvieglotu konsolidētu datu sistēmas izveidošanu instrumentiem, kuri nav kapitāla vērtspapīri, ir lietderīgi paredzēt
garāku attiecīgo noteikumu piemērošanas termiņu. ò jauns (114) Šajā
direktīvā ievērotas pamattiesības un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas
principi, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību, brīvība veikt
uzņēmējdarbību, patērētāju aizsardzības tiesības, tiesības uz efektīviem
līdzekļiem un taisnīgu tiesas procesu, tiesības netikt apsūdzētam vai sodītam
divas reizes par vienu pārkāpumu, un tā jāpiemēro saskaņā ar šīm tiesībām un
principiem. ê 2004/39/EK
(pielāgots) IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU. I SADAĻA DEFINĪCIJAS UN DARBĪBAS JOMA 1. pants Darbības joma 1. Šī direktīva attiecas uz ieguldījumu
sabiedrībām,un
regulētiem tirgiem Ö, datu ziņošanas
pakalpojumu sniedzējiem un trešo valstu uzņēmumiem, kas sniedz ieguldījumu
pakalpojumus vai veic ieguldījumu pasākumus Savienībā Õ . òjauns 2. Šajā direktīvā
noteiktas prasības attiecībā uz: a) atļauju izsniegšanu ieguldījumu sabiedrībām un to darbības nosacījumiem; b) trešo valstu
uzņēmumu ieguldījumu pakalpojumu vai darbību veikšanu, izveidojot filiāli; c) atļauju izsniegšanu regulētiem tirgiem un to darbību; d) atļauju izsniegšanu datu pārskatu sniegšanas pakalpojumu uzņēmumiem un to darbību; un e) kompetento iestāžu veiktu pārvaldību, sadarbību un noteikumu piemērošanu. ê 2004/39/EK
(pielāgots) ðjauns 32.Turpmāk uzskaitītie noteikumi attiecas arī uz kredītiestādēm, kam
atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2000/12/EK Ö 2006/48/EK Õ , ja tās sniedz
vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības ð un ja tās klientiem pārdod vai sniedz
konsultācijas saistībā ar noguldījumiem, izņemot tādiem, kuru peļņas likme ir
noteikta saistībā ar procentu likmi ï: –
2. panta 2. punkts, ð 9. panta 6. punkts, ï 1411.,
16., 1713.
un 1814.
pants, –
II sadaļas 2. nodaļa, izņemot 23. panta
2. punkta Ö 29. panta
2. punkta Õ otro daļu, –
II sadaļas III nodaļa, izņemot 3631. panta 2. līdz
4. Ö , 3. un Õ 4. punktu un 3732. panta 2. līdz
Ö, 3., 4.,
5., Õ 6., 98. un 109. punktu, –
6948. līdz 8053.,
Ö un Õ 8457., 8961. un 9062. pants. –
71. panta 1. punkts. 2. pants Izņēmumi 1. Šī direktīva neattiecas uz: a) apdrošināšanas sabiedrībām,
kas definētas Direktīvas 73/239/EEK 1. pantā, vai dzīvības apdrošināšanas
uzņēmumiem, kas definēti Direktīvas 2002/83/EK 1. pantā,
vai uzņēmumiem, kas veic Direktīvā 64/225/EEK Ö 2009/138/EK Õ minētās
pārapdrošināšanas un retrocesijas darbības; b) personām, kas sniedz ieguldījumu
pakalpojumus tikai saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem
savu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem; c) personām, kas sniedz ieguldījumu
pakalpojumus, ja attiecīgo pakalpojumu sniedz dažreiz, veicot profesionālu
darbību, un ja šo darbību reglamentē tiesību akti vai noteikumi vai
profesionālās ētikas kodekss, kas ietver minētā pakalpojuma sniegšanu; d) personām, kas nesniedz citus
ieguldījumu pakalpojumus vai neveic citas darbības, izņemot darījumu veikšanu
savā vārdā, ja vien tās nav: (i) tirgus līderi; ð(ii) regulēta tirgus vai DTS locekļi vai
dalībnieki; ï vai (iii) ja vien tās bieži un regulāri neveic
darījumus savā vārdā ð , izpildot klientu pasūtījumus ï ārpus
regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas, nodrošinot sistēmu,
kas pieejama trešām personām, lai iesaistītos darījumos ar tām; ð Šis atbrīvojums neattiecas uz personām,
kurām piemēro atbrīvojumu saskaņā ar 2. panta 1. punkta i)
apakšpunktu, kuras veic darījumus ar finanšu instrumentiem savā vārdā kā
regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas locekles vai
dalībnieces, tostarp uz tirgus līderiem saistībā ar atvasinātajiem preču
instrumentiem, emisiju kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem; ï e) personām, kas sniedz ieguldījumu
pakalpojumus, kuri ir tikai darbinieku dalības sistēmu administrēšana; f) personām, kas sniedz ieguldījumu
pakalpojumus, kuri ir tikai darbinieku dalības sistēmas administrēšana un
ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vienīgi saviem mātesuzņēmumiem, saviem
meitasuzņēmumiem vai citiem savu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem; g) Eiropas Centrālo banku sistēmas
dalībniekiem un citām valsts iestādēm, kuru funkcijas ð Savienībā ï ir līdzīgas, kā arī citām valsts iestādēm, kuru pienākums ir
pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties šādā pārvaldīšanā ð Savienībā un starptautiskām iestādēm,
kuru dalībnieki ir viena vai vairākas dalībvalstis ï; h) kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem
un pensiju fondiem neatkarīgi no tā, vai tie ir koordinēti Kopienas Ö Savienības Õ līmenī, un šādu
uzņēmumu depozitārijiem un vadītājiem; i) personām, ð kas: ï -
veic darījumus ar finanšu instrumentiem savā vārdā ð , izņemot personas, kas veic darījumus
savā vārdā, izpildot klientu pasūtījumus, ï vai -
sniedz ieguldījumu pakalpojumus ð , kas nav darījumi savā vārdā, tikai
saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem savu mātesuzņēmumu
meitasuzņēmumiem, vai ï ð- sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kas nav
darījumi savā vārdā, ï attiecībā uz atvasinātiem preču instrumentiem vai atvasinātiem
līgumiem, kuri minēti I pielikuma C iedaļas 10. punktā, ð vai attiecībā uz emisiju kvotām vai to
atvasinātiem instrumentiem ï savas pamatdarbības klientiem, ja ð visos gadījumos tā ï ir papilddarbība to pamatdarbībai uzņēmumu grupu līmenī un ja
pamatdarbība nav ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē vai
banku pakalpojumu sniegšana Direktīvas 2000/12/EK Ö 2006/48/EK Õ nozīmē; j) personām, kas sniedz ieguldījumu
konsultācijas, veicot citas profesionālas darbības, uz kurām neattiecas šī
direktīva, ja šādu konsultāciju sniegšana nav atsevišķi apmaksāta; k) personām, kuru
pamatdarbība ir darījumu veikšana ar precēm un/vai atvasinātiem preču
instrumentiem savā vārdā. Šis izņēmums nav spēkā, ja personas, kas savā vārdā
veic darījumus ar precēm un/vai atvasinātiem preču instrumentiem,
ir daļa no grupas, kuras pamatdarbība ir citu ieguldījumu pakalpojumu
sniegšana šīs direktīvas nozīmē vai banku pakalpojumu sniegšana Direktīvas
2000/12/EK nozīmē; k)(l)
sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu
darbības, kuras ir tikai to darījumu veikšana savā vārdā standartizētu finanšu
nākotnes līgumu, iespēju līgumu vai citu atvasinātu instrumentu tirgos un
naudas tirgos, kuru vienīgais mērķis ir nodrošināt vietu atvasināto instrumentu
tirgū, vai kas veic darījumus citu šo tirgu dalībnieku vārdā vai veido tiem
cenas un ko garantē to pašu tirgu mijieskaita locekļi, ja atbildību par šādu
sabiedrību noslēgto līgumu izpildes nodrošināšanu uzņemas to pašu tirgu
mijieskaita locekļi; l)(m)
Dānijas un Somijas pensiju fondu izveidotām apvienībām, kuru vienīgais mērķis
ir pārvaldīt tos pensiju fondu līdzekļus, kas ir šo apvienību locekļi; m)(n)
“agenti di cambio”, kuru darbības un funkcijas reglamentē Itālijas
1998. gada 24. februāra Likumdošanas dekrētas Nr. 58 201. pants; ð n) pārvades sistēmas operatoriem, kā
definēts Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 4. punktā vai Direktīvas
2009/73/EK 2. panta 4. punktā, kad tie veic savus uzdevumus saskaņā
ar minētajām direktīvām vai Regulu (EK) 714/2009 vai Regulu (EK) 715/2009 vai
tīkla kodeksiem vai vadlīnijām, kas pieņemtas atbilstoši minētajām
regulām. ï 2. Ar šo direktīvu piešķirtās tiesības
neattiecas uz pakalpojumu sniegšanu partneriem darījumos, ko veic valsts
iestādes, kuras veic darījumus ar valsts parādu, vai Eiropas Centrālo banku
sistēmas dalībnieki, kuri pilda savus uzdevumus, kas paredzēti Līgumā un
Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtos, vai kuri
veic līdzvērtīgas funkcijas, kas paredzētas valstu tiesību aktos. 3. ð Komisija saskaņā ar 94. pantu
pieņem deleģētos aktus saistībā ar pasākumiem ï Lai ņemtu
vērā finanšu tirgu attīstību un nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu,
Komisija attiecībā uz c) Ö un Õ, i) un
k) apakšpunktā minētajiem izņēmumiem var
definēt kritērijus, lai Ö precizējot Õ noteiktu,
kad darbība ir uzskatāma par papilddarbību pamatdarbībai uzņēmumu grupas
līmenī, kā arī lai noteiktu, kad darbība ir veikta kā gadījuma darbība. ò jauns Kritērijos, lai
noteiktu, vai darbība ir pamatdarbības papilddarbība, ņem vēra vismaz šādus
elementus: - tas, cik lielā
mērā darbību var objektīvi izmērīt kā tādu, kas samazina riskus, kas tieši
saistīti ar komercdarbību vai finansēšanas darbību; - darbības veikšanai
izmantotais kapitāls. ê 2004/39/EK
(pielāgots) ð jauns 3. pants Izvēles izņēmumi 1. Dalībvalstis var izvēlēties nepiemērot šo
direktīvu attiecībā uz visām personām, kurām tās ir piederības dalībvalstis un –
kurām nav atļauts turēt klientu naudas līdzekļus
vai vērtspapīrus un tādēļ nekad nav atļauts būt savu klientu debitoriem, un –
kurām nav atļauts sniegt ieguldījumu pakalpojumus,
izņemot ð ieguldījumu konsultāciju sniegšanu, ar vai bez ï pasūtījumu pieņemšanasu
un nosūtīšanasu
attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un kolektīvo ieguldījumu sabiedrību
daļām un
ieguldījumu konsultācijām saistībā ar šādiem finanšu instrumentiem,
un –
kurām, sniedzot minēto pakalpojumu, ir atļauts
nosūtīt pasūtījumus tikai: i) ieguldījumu sabiedrībām, kam atļauja
izsniegta saskaņā ar šo direktīvu; ii) kredītiestādēm, kam atļauja
izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2000/12/EK Ö 2006/48/EK Õ; iii) ieguldījumu sabiedrību un
kredītiestāžu filiālēm, kam atļauja izsniegta trešā valstī un uz ko attiecas
uzraudzības noteikumi, kurus kompetentās iestādes uzskata par vismaz tikpat
stingriem kā noteikumus, kas noteikti šajā direktīvā, Direktīvā 2000/12/EK
Ö 2006/48/EK Õ vai 93/6/EEK
Ö 2006/49/EK Õ, un kas šos
noteikumus ievēro; iv) kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem,
kam saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ir atļauts daļas tirgot iedzīvotājiem
un šādu uzņēmumu vadītājiem; v) tām ieguldījumu sabiedrībām ar
pamatkapitālu, kas definētas 15. panta 4. punktā Padomes Otrajā
direktīvā 77/91/EEK (1976. gada 13. decembris) par to, kā
vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību
veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu[46] dalībvalstis prasa no
uzņēmējsabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu
uzņēmējsabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses, un kuru vērtspapīri ir
iekļauti regulēta tirgus sarakstos dalībvalstī vai ar kuru vērtspapīriem veic
darījumus regulētā tirgū, ja šo personu darbības ð pilnvaro un ï regulē valsts līmenī. ð Valstu sistēmām vajadzētu pakļaut šīs personas prasībām, kuras ir
vismaz analoģiskas šādām prasībām saskaņā ar šo direktīvu: ï ð i) atļaujas piešķiršanas un pastāvīgas
uzraudzības nosacījumiem un procedūrām, kā noteikts 5. panta 1. un
3. punktā un 7., 8., 9., 10., 21. un 22. pantā; ï ð ii) uzņēmējdarbības veikšanas pienākumiem,
kā noteikts 24. panta 1., 2., 3. un 5. punktā un 25. panta 1.,
4. un 5. punktā, un attiecīgajiem īstenošanas pasākumiem Direktīvā
2006/73/EK. ï ð Dalībvalstis pieprasa, lai uz personām, kas
izslēgtas no šīs direktīvas darbības jomas saskaņā ar 1. punktu, attiektos
ieguldītāju kompensācijas sistēma, kas atzīta saskaņā ar Direktīvu 97/9/EK, vai
sistēma, kas nodrošina to klientiem līdzvērtīgu aizsardzību. ï ê 2004/39/EK 2. Personas, kas nav ietvertas šīs direktīvas
darbības jomā saskaņā ar 1. punktu, nevar izmantot brīvību sniegt pakalpojumus
un/vai veikt darbības vai izveidot filiāles, kā paredzēts attiecīgi 36. un 37.31.
un 32. pantā. òjauns 3. Dalībvalstis
paziņo Eiropas Komisijai un EVTI, vai tās izmanto šajā pantā paredzēto iespēju,
un nodrošina, lai katrā atļaujā, kas piešķirta saskaņā ar 1. punktu, būtu
minēts, ka tā piešķirta saskaņā ar šo pantu. 4. Dalībvalstis paziņo
EVTI valsts tiesību aktu noteikumus, kas ir analoģiski 1. punktā norādītajām
šīs direktīvas prasībām. ê 2004/39/EK
(pielāgots) è1 2008/10/EK
1. panta 2. punkts ðjauns 4. pants Definīcijas ð 1. Šajā direktīvā piemēro definīcijas,
kas sniegtas Regulas (ES) Nr. …/… [FITD] 2. pantā. ï 21. Šajā direktīvā pPiemēro ð arī ï turpmāk sniegtās definīcijas.: 1)
"Ieguldījumu sabiedrība" ir jebkura juridiska persona, kuras
pastāvīgā nodarbošanās vai darbība ir profesionāla viena vai vairāku
ieguldījumu pakalpojumu sniegšana trešām personām un/vai profesionāla vienas
vai vairāku ieguldījumu darbību veikšana. Dalībvalstis var
ietvert ieguldījumu sabiedrību definīcijā uzņēmumus, kas nav juridiskas
personas, ja: a) to
juridiskais statuss trešo personu interesēm nodrošina aizsardzības līmeni, kas
ir līdzvērtīgs līmenim, ko nodrošina juridiskas personas, un b) uz
tiem attiecas līdzvērtīga piesardzīga uzraudzība, kas atbilst to
juridiskajai formai. Tomēr, ja fiziska
persona sniedz pakalpojumus, kas ir trešo personu kapitāla vai pārvedamu
vērtspapīru turējums, viņu var uzskatīt par ieguldījumu sabiedrību šīs
direktīvas nozīmē tikai tad, ja neatkarīgi no citām prasībām, ko paredz šī
direktīva un Direktīva 93/6/EEK, tā atbilst šādiem nosacījumiem: a)
jābūt aizsargātām trešo personu īpašuma tiesībām attiecībā uz instrumentiem un
līdzekļiem, jo īpaši sabiedrības vai tās īpašnieku maksātnespējas gadījumā,
apķīlāšanas, ieskaita vai sabiedrības kreditoru vai īpašnieku citas uzsāktas
darbības gadījumā; b) uz
sabiedrību jāattiecas noteikumiem, kas paredzēti, lai uzraudzītu sabiedrības un
tās īpašnieku maksātspēju; c)
sabiedrības gada pārskatu revīzija jāveic vienai vai vairākām personām, kas
saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir pilnvarotas veikt pārskatu
revīziju; d) ja
uzņēmumam ir tikai viens īpašnieks, viņam jāparedz ieguldītāju aizsardzība
gadījumā, kad uzņēmums pārtrauc darbību viņa nāves, darba nespējas vai citā līdzīgā
gadījumā. 12)
“Ieguldījumu pakalpojumi un darbības” ir jebkurš pakalpojums un darbība, kas
minēta I pielikuma A iedaļā un kas attiecas uz kādu I pielikuma
C iedaļā minēto instrumentu. Komisija nosaka è1 --- ç ð ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar
94. pantu pieņem pasākumus, nosakot ï : –
atvasinātos līgumus, kas minēti I pielikuma C
iedaļas 7. punktā un kam ir citu atvasinātu finanšu instrumentu pazīmes, ņemot
vērā, inter alia, vai par tiem ir veikts mijieskaits un norēķins ar
atzītas mijieskaita iestādes starpniecību vai uz tiem attiecas pastāvīgi
papildu seguma pieprasījumi, –
atvasinātos līgumus, kas minēti I pielikuma
C iedaļas 10. punktā un kam ir citu atvasinātu finanšu instrumentu
pazīmes, ņemot vērā, inter alia, vai tos tirgo regulētā tirgū vai
daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, vai par tiem ir veikts mijieskaits un
norēķins ar atzītas mijieskaita iestādes starpniecību un vai uz tiem attiecas
pastāvīgi papildu seguma pieprasījumi. 23)
“Papildpakalpojums” ir jebkurš I pielikuma B iedaļā minētais
pakalpojums. 34)
“Ieguldījumu konsultācijas” ir personisku ieteikumu sniegšana klientam pēc viņa
lūguma vai pēc ieguldījumu sabiedrības iniciatīvas attiecībā uz vienu vai
vairākiem darījumiem, kas saistīti ar finanšu instrumentiem. 45) “Pasūtījumu
izpilde klientu vārdā” ir darbība, ko veic, lai noslēgtu līgumu par viena vai
vairāku finanšu instrumentu pirkšanu vai pārdošanu klientu vārdā. ð . Pasūtījumu izpildē ietilpst līgumu
slēgšana, lai to emitēšanas brīdī pārdotu finanšu instrumentus, ko emitējusi
kredītiestāde vai ieguldījumu sabiedrība ï; 56)
“Darījumu veikšana savā vārdā” ir tirdzniecība, izmantojot pašu kapitālu, kuras
rezultātā ir veikti darījumi ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem. 7) “Sistemātisks
internalizētājs” ir ieguldījumu sabiedrība, kas organizēti, bieži un
sistemātiski veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu pasūtījumus ārpus
regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas. 68)
“Tirgus līderis” ir persona, kas finanšu tirgos pastāvīgi izrāda vēlmi veikt
darījumus savā vārdā, pērkot un pārdodot finanšu instrumentus, izmantojot pašu
kapitālu, par cenām, ko tā nosaka. 79)
“Ieguldījumu portfeļa pārvaldīšana” ir klientu ieguldījumu portfeļu
pārvaldīšana atbilstoši diskrecionārām katra klienta piešķirtām pilnvarām, ja
šādos ieguldījumu portfeļos ietverti viens vai vairāki finanšu instrumenti. 810)
“Klients” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kam ieguldījumu sabiedrība
sniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai papildpakalpojumus. 911)
“Profesionāls klients” ir klients, kas atbilst II pielikumā noteiktajiem
kritērijiem. 102)
“Privātais klients” ir klients, kas nav profesionāls klients. 13) "Tirgus
dalībnieks" ir persona vai personas, kas vada un/vai veic regulēta
tirgus uzņēmējdarbību. 14) “Regulēts
tirgus” ir daudzpusēja
sistēma, ko izmanto vai vada tirgus dalībnieks, kurš apvieno trešo personu
pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz finanšu instrumentiem vai
veicina šādu interešu apvienošanu – sistēmā un atbilstoši tās
nediskrecionāriem noteikumiem – tā, ka rezultātā tiek noslēgts līgums attiecībā
uz finanšu instrumentiem, kuru tirdzniecība ir atļauta saskaņā ar tā
noteikumiem un/vai sistēmām, un kam ir piešķirta atļauja, un kas pastāvīgi darbojas saskaņā ar III sadaļas
noteikumiem. 15) “Daudzpusēja
tirdzniecības sistēma” (MTF) ir daudzpusēja sistēma, kuru izmanto ieguldījumu
sabiedrība vai tirgus dalībnieks, kas apvieno trešo pušu pirkšanas un
pārdošanas intereses attiecībā uz finanšu instrumentiem – sistēmā un
atbilstoši nediskrecionāriem noteikumiem – tā, ka rezultātā tiek noslēgts
līgums saskaņā ar II sadaļas noteikumiem. òjauns 11) “MVU
izaugsmes tirgus” ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kas
reģistrēta kā MVU izaugsmes tirgus saskaņā ar 35. pantu. 12) “Mazs
vai vidējs uzņēmums” šajā direktīvā ir uzņēmums, kura vidējais tirgus kapitāls
ir mazāks nekā EUR 100 000 000, balstoties uz gada beigu
rādītājiem pēdējos trijos kalendārajos gados. ê 2004/39/EK
(pielāgots) ðjauns 1316)
“Ierobežots pasūtījums” ir pasūtījums pirkt vai pārdot finanšu instrumentu par
norādīto cenas ierobežojumu vai par labāku cenu noteiktā daudzumā. 1417)
“Finanšu instrumenti” ir instrumenti, kas noteikti I pielikuma
C iedaļā. 2118) "Pārvedami vērtspapīri" ir
vērtspapīri, kas ir tirgojami kapitāla tirgū un kas nav maksāšanas instrumenti,
piemēram: a)
uzņēmumu akcijas un citi vērtspapīri, kas ir līdzvērtīgi uzņēmumu,
personālsabiedrību vai citu vienību akcijām, un depozitārija kvītis
attiecībā uz akcijām; b)
obligācijas vai cita veida parāda vērtspapīri, tostarp depozitārija kvītis
attiecībā uz šādiem vērtspapīriem; c)
jebkādi citi vērtspapīri, kas dod tiesības iegādāties vai pārdot šādus
pārvedamus vērtspapīrus vai paredz norēķinu skaidrā naudā, ko nosaka,
atsaucoties uz pārvedamiem vērtspapīriem, valūtām, procentu likmēm vai
ienesīgumu, precēm vai citiem rādītājiem vai pasākumiem. 1519)
“Naudas tirgus instrumenti” ir tie finanšu instrumenti, kurus parasti tirgo
naudas tirgū, piemēram, valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes, noguldījumu
sertifikāti un īstermiņa parāda vērtspapīri, izņemot maksāšanas instrumentus. 1620)
“Piederības dalībvalsts” ir: a) attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām: i) ja ieguldījumu sabiedrība ir fiziska
persona, - dalībvalsts, kurā atrodas ieguldījumu sabiedrības galvenais birojs; ii) ja ieguldījumu sabiedrība ir juridiska
persona, - dalībvalsts, kurā ir ieguldījumu sabiedrības juridiskā adrese; iii) ja ieguldījumu sabiedrībai saskaņā ar
valsts tiesību aktiem nav juridiskas adreses, - dalībvalsts, kurā atrodas
ieguldījumu sabiedrības galvenais birojs; b) attiecībā uz regulētu tirgu -
dalībvalsts, kurā regulētais tirgus ir reģistrēts, vai, ja saskaņā ar
attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem tam nav juridiskas adreses, -
dalībvalsts, kurā atrodas regulētā tirgus galvenais birojs. 1721)
“Uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura nav piederības dalībvalsts un kurā
ieguldījumu sabiedrībai ir filiāle vai kurā ieguldījumu sabiedrība sniedz pakalpojumus
un/vai veic darbības, vai dalībvalsts, kurā regulēts tirgus nodrošina
attiecīgus pasākumus, lai veicinātu to attālo locekļu vai dalībnieku piekļuvi
tirdzniecībai tās sistēmā, kuri reģistrēti tajā pašā dalībvalstī. 1822)
“Kompetentā iestāde” ir iestāde, ko izraugās katra dalībvalsts saskaņā ar
48. pantu, ja šajā direktīvā nav norādīts citādi. 1923)
“Kredītiestāde” ir kredītiestāde, kas definēta Direktīvā Ö 2006/48/EK Õ 2000/12/EK. 2024)
“PVKIU pārvaldības sabiedrība” ir pārvaldības sabiedrība, kas definēta Ö Eiropas
Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/65/EK Õ Padomes
Direktīvā
85/611/EEK (1985. gada 20. decembris)
par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu
vērtspapīru kolektīvu ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) Ö [47] Õ. 2125)
“Saistītais aģents” ir fiziska vai juridiska persona, kas tikai vienas tās
ieguldījumu sabiedrības beznosacījumu pilnīgā pārziņā, kuras vārdā tā rīkojas,
sekmē ieguldījumu pakalpojumu un/vai papildpakalpojumu sniegšanu klientiem vai
iespējamiem klientiem, saņem un nosūta norādījumus un pasūtījumus no klientiem
attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumiem vai finanšu instrumentiem, izvieto
finanšu instrumentus un/vai sniedz konsultācijas klientiem vai iespējamiem
klientiem attiecībā uz minētajiem finanšu instrumentiem vai pakalpojumiem. 2226)
“Filiāle” ir uzņēmējdarbības vieta, kas nav galvenais birojs un kas ir
ieguldījumu sabiedrības daļa, un kam nav juridiskas personas statusa, un kas
sniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības, un kas var
arī sniegt papildpakalpojumus, attiecībā uz kuriem tai ir izsniegta atļauja;
visas uzņēmējdarbības vietas, ko vienā dalībvalstī ir izveidojusi ieguldījumu
sabiedrība, kuras mītne atrodas citā dalībvalstī, uzskata par vienu filiāli. ê2007/44/EK
3. panta 1. punkts 2327)
“Būtiska līdzdalība” ir tieša vai netieša līdzdalība ieguldījumu sabiedrībā
vismaz 10 % apmērā no kapitāla vai balsstiesībām, kā noteikts Direktīvas
2004/109/EK 9. un 10. pantā, ņemot vērā minētās direktīvas 12. panta
4. un 5. punktā noteiktos nosacījumus par balsstiesību summēšanu, vai kas
ļauj ievērojami ietekmēt tās ieguldījumu sabiedrības pārvaldību, kurā ir šī līdzdalība. ê 2004/39/EK
(pielāgots) 2428)
“Mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums, kas definēts 1. un 2. pantā Padomes
Septītajā direktīvā 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs), kas attiecas
uz konsolidētajiem pārskatiem[48]. 2529)
“Meitasuzņēmums” ir meitasuzņēmums, kas definēts Direktīvas 83/349/EEK 1. un
2. pantā, tostarp visi galvenā mātesuzņēmuma meitasuzņēmuma
meitasuzņēmumi. 30) “Kontrole” ir
kontrole, kas definēta Direktīvas 83/349/EEK 1. pantā. 2631)
“Cieša saistība” ir situācija, kad divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas
personas saista: (a)
“līdzdalība“, kas ir vismaz
20 % vai vairāk uzņēmuma balsstiesību vai kapitāla tiešs vai kontrolēts
turējums;, (b)
“kontrole“, kas ir
attiecības starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu visos gadījumos, kas minēti
Direktīvas 83/349/EEK 1. panta 1. un 2. punktā, vai līdzīgas
attiecības starp jebkādu fizisku vai juridisku personu un uzņēmumu, arī jebkādu
meitasuzņēmuma meitasuzņēmumu uzskatot par tā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumu, kas
pārvalda šos uzņēmumus.; (c)
c) Uuzskata, ka situācijā, kad viena vai vairākas
fiziskas vai juridiskas personas Ö tās Õ ir pastāvīgi
saistītas ar vienu un to pašu personu, proti, tām ir kontroles saistības, ir arī cieša saistība
starp šādām personām. òjauns 27) “Vadības struktūra” ir uzņēmuma vadošā
struktūra, kas aptver uzraudzības un pārvaldības darbības, ir pilnvarota
pieņemt galīgos lēmumus un tiesīga noteikt uzņēmuma stratēģiju, mērķus un
vispārējo virzību. Vadības struktūrā iekļautas personas, kuras faktiski virza
uzņēmuma darbību. 28) “Vadības struktūras uzraudzības funkcija” ir
vadības struktūras veikta uzraudzības darbība, lai pārraudzītu un uzraudzītu
vadības lēmumu pieņemšanas procesu. 29) “Augstākā līmeņa vadība” ir indivīdi, kuri uzņēmumā veic
izpildfunkcijas un sniedz pārskatus par uzņēmuma ikdienas pārvaldību un ir
atbildīgi par to, tostarp politikas īstenošanu
attiecībā uz pakalpojumu un produktu izplatīšanu
klientiem, ko īsteno uzņēmums un tā personāls. 30) “Algoritmiskā tirdzniecība” ir finanšu instrumentu tirdzniecība, kurā
datora algoritms automātiski nosaka rīkojumu individuālos parametrus, piemēram,
vai sākt izpildīt rīkojumu, rīkojuma izpildes termiņu, rīkojuma cenu vai apjomu vai rīkojuma pārvaldību pēc tā iesniegšanas, ar minimālu cilvēka līdzdalību vai bez tās. Definīcijā nav
ietvertas tās sistēmas, kas tiek izmantotas tikai, lai novirzītu rīkojumus uz
vienu vai vairākām tirdzniecības vietām vai apstiprinātu rīkojumus. 31) “Tieša elektroniska piekļuve” attiecībā uz tirdzniecības vietu ir
tirdzniecības vietas locekļa vai dalībnieka izsniegta atļauja kādai personai
izmantot tā tirdzniecības kodu, lai šī persona varētu
elektroniski nosūtīt rīkojumus attiecībā uz finanšu
instrumentu tieši tirdzniecības vietai. Šajā definīcijā ir ietverts
nosacījums, vai šai personai ir vai nav atļauts izmantot arī
tirdzniecības vietas locekļa vai dalībnieka infrastruktūru vai jebkuru citu
tirdzniecības vietas locekļa vai dalībnieka sakaru sistēmu, lai nosūtītu
rīkojumus. 32) “Regula par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu” ir
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. ../… par iekšējās
informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus
ļaunprātīgu izmantošanu). 33) “Kombinētās
pārdošanas prakse” ir viena ieguldījumu pakalpojuma piedāvāšana kopā ar citu
pakalpojumu vai produktu paketē vai ar vienotu nosacījumu nolīgumam vai
paketei. ê 2004/39/EK
(pielāgots) è1 2008/10/EK
1. panta 2. punkta b) apakšpunkts ð jauns 32. ðKomisija ir pilnvarota saskaņā ar
94. pantu pieņemt deleģētos aktus saistībā ar pasākumiem, lai ï Lai ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību un nodrošinātu šīs
direktīvas vienādu piemērošanu, Komisija è1 --- ç var precizēt ð precizētu dažus tehniskus elementus ï Ö šā panta
1. punktā noteiktajās
definīcijāas
Õ nolūkā pielāgot
tās tirgus attīstībai. ê2008/10/EK,
1. panta 2. punkta b) apakšpunkts Šajā pantā minētos
pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus,
to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto regulatīvo
kontroles procedūru. ê2004/39/EK ðjauns II SADAĻA ATĻAUJU PIEŠĶIRŠANA UN DARBĪBAS NOSACĪJUMI
IEGULDĪJUMU SABIEDRĪBĀM I NODAĻA ATĻAUJU PIEŠĶIRŠANAS NOSACĪJUMI UN PROCEDŪRAS 5. pants Prasība par atļaujas saņemšanu 1. Katra dalībvalsts pieprasa, lai uz
profesionālu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai ieguldījumu darbību veikšanu
kā pastāvīgu nodarbošanos vai uzņēmējdarbību attiektos iepriekšēja atļauja
atbilstoši šīs nodaļas noteikumiem. Šādu atļauju piešķir piederības dalībvalsts
kompetentā iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar 6948. pantu. 2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis
ļauj daudzpusējā tirdzniecības sistēmā ð vai regulētā tirdzniecības
sistēmā ï darboties jebkuram tirgus dalībniekam, uz kuru attiecas iepriekšēja
pārbaude attiecībā uz to atbilstību šīs nodaļas noteikumiem, izņemot 11. un
15. pantu. ê2010/78/EK
6. panta 1. punkts (pielāgots) 3. Dalībvalstis reģistrē visas ieguldījumu
sabiedrības. Reģistrs ir publiski pieejams, un tajā ir informācija par
pakalpojumiem un darbībām, attiecībā uz kurām ieguldījumu sabiedrībai ir izsniegta
atļauja. To regulāri atjaunina. Par visiem atļauju atsaukšanas gadījumiem
informē Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu
iestādi) (turpmāk “EVTI”),
kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010[49]. EVTI izveido visu Savienības ieguldījumu
sabiedrību sarakstu. Šajā reģistrā ir informācija par pakalpojumiem vai
darbībām, kādas Ö katrai Õ ieguldījumu
sabiedrībaiām
atļauts veikt, un to pastāvīgi atjaunina. EVTI publicē šo sarakstu un to
pastāvīgi atjaunina savā tīmekļa vietnē. Ja kompetentā iestāde atļauju ir atcēlusi
saskaņā ar 8. panta b) līdz d) apakšpunktu, šo atsaukumu publicē
reģistrā un to tajā saglabā piecus gadus. ê 2004/39/EK
(pielāgots) 4. Visas dalībvalstis pieprasa, lai –
visām ieguldījumu sabiedrībām, kas ir juridiskas
personas, to galvenais birojs būtu tajā pašā dalībvalstī, kurā ir to juridiskā
adrese, –
visām ieguldījumu sabiedrībām, kas nav juridiskas
personas, vai visām ieguldījumu sabiedrībām, kas ir juridiskas personas, bet
kam saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem nav juridiskās adreses, to
galvenais birojs būtu dalībvalstī, kurā tās faktiski veic savu uzņēmējdarbību. 5. Attiecībā uz
ieguldījumu sabiedrībām, kas sniedz tikai konsultācijas par ieguldījumiem
vai pasūtījumu pieņemšanas un nodošanas pakalpojumus saskaņā ar 3. pantā
noteiktajiem nosacījumiem, dalībvalstis var ļaut kompetentajām iestādēm deleģēt
administratīvus, sagatavošanās vai papildu uzdevumus, kas saistīti ar atļaujas
piešķiršanu, atbilstoši 48. panta
2. punktā noteiktajiem nosacījumiem. 6. pants Atļaujas darbības joma 1. Piederības dalībvalsts nodrošina, ka,
piešķirot atļauju, nosaka ieguldījumu pakalpojumus un darbības, ko ieguldījumu
sabiedrībai ir atļauts sniegt. Atļauja var attiekties uz vienu vai vairākiem
papildpakalpojumiem, kas norādīti I pielikuma B iedaļā. Atļauju
nekādā gadījumā neizsniedz tikai par papildpakalpojumu sniegšanu. 2. Ieguldījumu sabiedrība, kas vēlas saņemt
atļauju, lai paplašinātu savu darbību ar papildu ieguldījumu pakalpojumiem vai
darbībām vai papildpakalpojumiem, kas nav paredzēti sākotnējā atļaujā, iesniedz
pieprasījumu par atļaujas darbības jomas paplašināšanu. 3. Atļauja ir derīga visā Kopienā
Ö Savienībā Õ un tā ļauj ieguldījumu
sabiedrībām sniegt pakalpojumus vai veikt darbības, attiecībā uz kurām tai ir
piešķirta atļauja, visā Kopienā Ö Savienībā Õ, veidojot filiāles
vai izmantojot brīvību sniegt pakalpojumus. 7. pants Atļaujas piešķiršanas un pieprasījumu
atteikšanas procedūras 1. Kompetentā iestāde izsniedz atļauju tikai
tad, ja tā ir pilnīgi pārliecināta par to, ka pieprasījuma iesniedzējs atbilst
visām prasībām, ko paredz noteikumi, kuri pieņemti atbilstoši šai direktīvai. 2. Ieguldījumu sabiedrība sniedz visu to
informāciju, tostarp darbības programmu, kurā norāda, inter alia,
paredzētos darbības veidus un organizatorisko struktūru, kas vajadzīga, lai
kompetentā iestāde pārliecinātos, ka ieguldījumu sabiedrība sākotnējās atļaujas
piešķiršanas brīdī ir ieviesusi visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu
savus pienākumus, kas paredzēti šīs nodaļas noteikumos. 3. Pieteikuma iesniedzēju sešu mēnešu laikā
pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas informē, vai atļauja ir piešķirta. ê 2010/78/ES
6. panta 2. punkts (pielāgots) ð jauns 4. Lai nodrošinātu šā panta un 9. panta 2. līdz
4. punkta, 10. panta 1. un 2. punkta un 12. panta konsekventu saskaņošanu,
EVTI var izstrādāt ð izstrādā ï regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē: a) informāciju, kas jāsniedz kompetentajām
iestādēm saskaņā ar 7. panta 2. punktu, tostarp darbības programmu; ð b) 9. panta 2. punktā
noteikto iecelšanas komiteju uzdevumus; ï c)b) prasības,
kas piemērojamas ieguldījumu sabiedrību pārvaldībai saskaņā ar 9. panta 84. punktu, un
9. panta 52. punktā
noteikto paziņojamo informāciju; d)c) prasības, kas
piemērojamas akcionāriem un dalībniekiem, kam ir būtiska līdzdalība, kā arī
šķēršļus, kas var kavēt kompetentās iestādes tādu uzraudzības pienākumu
efektīvu izpildi, kas paredzēti 10. panta 1. un 2. punktā. ðEVTI līdz [2016. gada
31. decembrim] iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus
Komisijai. ï Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt
pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Ö procedūru, kas
noteikta Õ Regulas (ES)
Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā. Ö 5. Õ Lai nodrošinātu
vienādus 7. panta 2. punkta un 9. panta 2. punkta
piemērošanas nosacījumus, EVTI var izstrādāt ð izstrādā ï īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta
veidlapas, veidnes un procedūras šajos pantos Ö 7. panta
2. punktā un 9. panta 5. punktā Õ minēto ziņu
paziņošanai vai sniegšanai. ðEVTI līdz [2016. gada
31. decembrim] iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus
Komisijai. ï Komisija ir pilnvarota pieņemt trešajā
Ö pirmajā Õ daļā minētos
īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES)
Nr. 1095/2010 15. pantu. ê 2004/39/EK
(pielāgots) 8. pants Atļauju atsaukšana Kompetentā iestāde var atsaukt atļauju, kas
izsniegta ieguldījumu sabiedrībai, ja šāda ieguldījumu sabiedrība: a) 12 mēnešos neizmanto atļauju,
skaidri atsakās no atļaujas vai iepriekšējos sešus mēnešus nav sniegusi
ieguldījumu pakalpojumus vai veikusi ieguldījumu darbības, ja vien attiecīgā
dalībvalsts nav paredzējusi, ka šādos gadījumos atļauja zaudē spēku; b) ir saņēmis atļauju, iesniedzot nepatiesas
ziņas izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus; c) vairs atbilst nosacījumiem, saskaņā ar
kuriem ir izsniegta atļauja, piemēram, nosacījumiem, kas izklāstīti Direktīvā 93/6/EEK
Ö 2006/49/EK Õ ; d) ir nopietni un sistemātiski pārkāpusi
noteikumus, kas pieņemti atbilstoši šai direktīvai un kas reglamentē
ieguldījumu sabiedrību darbības nosacījumus; e) ir iesaistīta jebkurā no gadījumiem, kad
tiesību akti, kas attiecas uz jautājumiem, kuri nav ietverti šīs direktīvas
darbības jomā, paredz atsaukšanu. ê2010/78/EK
6. panta 3. punkts Visus atļaujas atcelšanas gadījumus dara
zināmus EVTI. ê2004/39/EK 9. pants Vadības
struktūraPersonas, kas faktiski
vada uzņēmējdarbību 1. Dalībvalstis
pieprasa, lai personām, kas faktiski vada ieguldījumu sabiedrības darbību, būtu
pietiekami laba reputācija un pietiekama pieredze, lai nodrošinātu ieguldījumu
sabiedrības pareizu un piesardzīgu pārvaldību. Ja tirgus
dalībnieks, kas vēlas iegūt atļauju darbībai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā,
un personas, kas faktiski vada daudzpusējās tirdzniecības sistēmas darbību, ir
tās pašas, kas faktiski vada regulētā tirgus darbību, uzskata, ka šīm
personām ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas pirmajā daļā. òjauns 1. Dalībvalstis
nosaka prasību, ka visiem ieguldījumu sabiedrības vadības struktūras locekļiem
kopumā vienmēr jābūt pietiekami labai reputācijai, pietiekamai kompetencei,
prasmēm un pieredzei un ka viņiem jāvelta pietiekami daudz laika savu pienākumu
veikšanai. Dalībvalstis nodrošina,
ka vadības struktūras locekļi jo īpaši atbilst šādām
prasībām: (a)
Vadības struktūras
locekļi velta pietiekami daudz laika savu darbību veikšanai
ieguldījumu sabiedrībā. Vienlaicīgi pieļaujama
ne vairāk kā viena no šādām amatu kombinācijām: i) viens izpilddirektora
amats un divi direktora bez izpildpilnvarām amati; ii) četri direktora bez
izpildpilnvarām amati. Izpilddirektora un
direktora bez izpildpilnvarām amats vienā grupā uzskatāms par vienu direktora
amatu. Kompetentās iestādes
drīkst atļaut ieguldījumu sabiedrības vadības struktūras loceklim apvienot
vairāk direktora amatu, nekā noteikts iepriekšējā
apakšpunktā, ņemot vērā konkrētus apstākļus un ieguldījumu sabiedrības darbību
veidu, apjomu un sarežģītību. (b)
Vadības struktūrai ir
atbilstoša kolektīvā kompetence, prasmes un pieredze, lai
varētu izprast ieguldījumu sabiedrības darbības, jo īpaši ar šīm
darbībām saistīto galveno risku. (c)
Katrs vadības struktūras
loceklis rīkojas godīgi, integrēti un neatkarīgi, lai efektīvi novērtētu un
apstrīdētu augstākā līmeņa vadības lēmumus. Dalībvalstis nosaka
prasību ieguldījumu sabiedrībām piešķirt atbilstošus
resursus vadības struktūras locekļus ievadītu un apmācītu veicamajos
pienākumos. Ja tirgus organizētājs,
kas iesniedz atļaujas pieprasījumu daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai
regulētas tirdzniecības sistēmas darbībai, un personas, kas efektīvi pārvalda
daudzpusējās tirdzniecības sistēmas vai regulētās tirdzniecības sistēmas
uzņēmējdarbību, ir vieni un tie paši regulētā tirgus vadības struktūras locekļi,
uzskata, ka šīs personas atbilst pirmajā apakšpunktā noteiktajām prasībām. 2. Dalībvalstis
vajadzības gadījumā nosaka prasību ieguldījumu sabiedrībām proporcionāli to
uzņēmējdarbības veidam, apjomam un sarežģītībai izveidot
iecelšanas komiteju, kas novērtē atbilstību pirmā punkta noteikumiem un
vajadzības gadījumā sagatavo ieteikumus, balstoties uz savu novērtējumu.
Iecelšanas komitejas sastāvā ir tie vadības struktūras locekļi, kas attiecīgajā
iestādē neveic nekādas izpildfunkcijas. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem
vadības struktūrai nav nekādas kompetences savu locekļu iecelšanas procesā, šo punktu nepiemēro. 3. Dalībvalstis
nosaka prasību ieguldījumu sabiedrībām ņemt vērā dažādību
kā vienu no vadības struktūras locekļu izvēles kritērijiem. Īpaši, ņemot vērā vadības struktūras lielumu, ieguldījumu sabiedrības īsteno
politiku, ar kuru veicina dzimuma, vecuma, izglītības, profesionālo un
ģeogrāfisko dažādību vadības struktūrā. 4. EVTI
izstrādā regulatīvo standartu priekšlikumu, lai noteiktu: (d)
pietiekama laika atvēlēšanas jēdzienu vadības struktūras locekļa pienākumiem veikt savas
darbības saistībā ar individuāliem apstākļiem un ieguldījumu sabiedrības
darbību veidu, apjomu un sarežģītību, kas kompetentajām iestādēm jāņem
vērā, piešķirot atļauju vadības struktūras loceklim apvienot
vairāk direktora amatu, nekā atļauts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu; (e)
atbilstošu vadības struktūras kolektīvās kompetences, prasmju un pieredzes
jēdzienu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā; (f)
vadības struktūras
locekļa godīguma, integritātes un neatkarīgu lēmumu pieņemšanas
jēdzienu, kas minēts 1. punkta c) apakšpunktā; (g)
jēdzienu par atbilstošiem cilvēkresursiem un finanšu
resursiem vadības struktūras locekļu ievadapmācībai un mācībām; (h)
jēdzienu par dažādību,
kas jāņem vērā, izraugoties vadības struktūras locekļus. Komisija ir
pilnvarota pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus
saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu. EVTI iesniedz šo
regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [2014. gada
31. decembrim]. ê2004/39/EK ð jauns 52. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrība
paziņo kompetentajai iestādei par ð visiem tās vadības struktūras locekļiem
un ï visām izmaiņām tās sastāvāpārvaldībā,
sniedzot visu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu, vai ð uzņēmums ievēro šā panta 1., 2. un
3. punktu ï jaunajam personālam, kas iecelts pārvaldīt
uzņēmumu, ir pietiekami laba reputācija un pietiekama pieredze. òjauns 6. Dalībvalstis
nosaka prasību ieguldījumu sabiedrības vadības struktūrai nodrošināt, ka uzņēmums tiek pārvaldīts pienācīgi un apdomīgi, veicinot tirgus
integritāti un tās klientu interesēs. Ņemot vērā iepriekšminēto,
vadības struktūra veic šādas darbības: (a)
nosaka, apstiprina un
pārrauga uzņēmuma stratēģiskos mērķus, (b)
nosaka, apstiprina un
pārrauga uzņēmuma organizāciju, tostarp darbinieku prasmes, zināšanas un
kompetenci, resursus, pakalpojumu sniegšanas un uzņēmuma darbības procedūras un
noteikumus, ņemot vērā savas uzņēmējdarbības veidu, apjomu un sarežģītību un
visas prasības, kurām jāatbilst uzņēmumam, (c)
nosaka, apstiprina un
pārrauga politiku attiecībā uz uzņēmuma pakalpojumiem, darbībām, produktiem un
operācijām, ņemot vērā uzņēmuma riska pielaidi un savu klientu raksturlielumus
un vajadzības, kuriem tie tiks piedāvāti vai sniegti, tostarp vajadzības
gadījumā veicot atbilstošu stresa testu, (d)
nodrošina efektīvu augstākā līmeņa vadības pārraudzību. Vadības struktūra
uzrauga un regulāri novērtē ieguldījumu sabiedrības organizācijas efektivitāti
un politikas atbilstību attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu
klientiem un veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu nepilnības. Vadības struktūras
locekļiem, veicot uzraudzības funkciju, ir atbilstoša
pieeja informācijai un dokumentiem, kas nepieciešami, lai pārraudzītu un
uzraudzītu vadības lēmumu pieņemšanu. ê 2004/39/EK
(pielāgots) ðjauns 73. Kompetentā
iestāde atsaka atļaujas izdošanu, ja tā nav pārliecināta, ka personām, kas
faktiski vada ieguldījumu sabiedrības darbību, ir pietiekami laba reputācija
vai pietiekama pieredze, vai ja ir objektīvs un pierādāms iemesls uzskatīt, ka Ö uzņēmuma
vadības struktūra var Õ ierosinātās izmaiņas
uzņēmuma pārvaldībā apdraudēt
tās Ö efektīvu, Õ pareizu un
piesardzīgu pārvaldību ð , kā arī adekvāti neņemt vērā savu
klientu intereses un tirgus integritāti ï . 84. Dalībvalstis
pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrību pārvaldību veic vismaz divas personas, kas
atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām. Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis var
piešķirt atļauju ieguldījumu sabiedrībām, kas ir fiziskas personas, vai
ieguldījumu sabiedrībām, kas ir juridiskas personas, kuras vada viena fiziska
persona, saskaņā ar saviem konstitucionālajiem noteikumiem un tiesību aktiem.
Dalībvalstis tomēr pieprasa, lai: (i) ir paredzēti alternatīvi pasākumi,
kas nodrošina šādu ieguldījumu sabiedrību pareizu un piesardzīgu pārvaldību.
ð , kā arī klientu interešu un tirgus
integritātes adekvātu ņemšanu vērā; ï (ii) ð attiecīgajām fiziskajām personām būtu
pietiekami laba reputācija, pietiekamas zināšanas, iemaņas un pieredze un lai
tās pietiekami daudz laika veltītu savu pienākumu izpildei. ï 10. pants Akcionāri un dalībnieki, kuriem ir
būtiska līdzdalība 1. Kompetentās iestādes ieguldījumu
sabiedrībai nepiešķir atļauju veikt ieguldījumu pakalpojumus vai darbības,
kamēr tās nav informētas par tiešu vai netiešu akcionāru vai dalībnieku
identitāti, fiziskām vai juridiskām personām, kurām ir kvalifikācijas
kapitāldaļas, un par šo kapitāldaļu apjomu. Kompetentās iestādes atsaka atļauju, ja, ņemot
vērā vajadzību nodrošināt ieguldījumu sabiedrības pareizu un piesardzīgu
pārvaldību, tās nav pārliecinātas par to akcionāru vai dalībnieku piemērotību,
kuriem ir kvalifikācijas kapitāldaļas. Ja ieguldījumu sabiedrībai ir cieša saikne ar
citām fiziskām vai juridiskām personām, kompetentā iestāde piešķir atļauju
tikai tad, ja šī saikne netraucē kompetentās iestādes uzraudzības funkciju
efektīvajai īstenošanai. 2. Kompetentā iestāde atsaka atļauju, ja
trešās valsts administratīvie un normatīvie akti, kas reglamentē vienu vai
vairākas fiziskas vai juridiskas personas, ar kurām sabiedrībai ir cieša
saikne, vai ja grūtības šo aktu izpildē traucē veikt tās efektīvās uzraudzības
funkcijas. òjauns 3. Dalībvalstis
nosaka prasību kompetentajai iestādei veikt atbilstošus pasākumus, lai novērstu
situāciju, kurā 1. punkta pirmajā daļā minēto personu ietekme varētu
negatīvi ietekmēt pienācīgu un apdomīgu ieguldījumu sabiedrības pārvaldību. Šie pasākumi var būt prasība par tiesas
rīkojumu vai sankciju uzlikšana direktoriem un par pārvaldību atbildīgām
personām vai balsstiesību anulēšana attiecīgajiem akcionāriem vai locekļiem
saistībā ar tiem piederošajām akcijām. ê 2007/44/EK
3. panta 2. punkts (pielāgots) Ö 11. pants Õ Ö Paziņojums
par iecerēto iegādi Õ 13. Dalībvalstis
pieprasa, lai jebkura fiziska vai juridiska persona vai šādas personas, kuras
rīkojas saskaņoti, (turpmāk "potenciālais līdzdalības
ieguvējs"), pieņemot lēmumu tieši vai netieši iegūt būtisku līdzdalību
kādā ieguldījumu sabiedrībā vai arī tieši vai netieši turpināt palielināt šādu
būtisku līdzdalību tiktāl, ka tām piederošā balsstiesību vai kapitāla daļa
sasniegtu vai pārsniegtu 20 %, 30 % vai 50 % vai ieguldījumu
sabiedrība kļūtu par to meitasuzņēmumu, (turpmāk "plānotā līdzdalības
iegūšana"), kompetentajām iestādēm vispirms rakstveidā paziņo to, kurā
ieguldījumu sabiedrībā tās vēlas iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību,
norādot plānotās līdzdalības apmēru un 13.10.b panta
4. punktā norādīto būtisko informāciju. Dalībvalstis pieprasa jebkurai fiziskai vai
juridiskai personai, kura pieņēmusi lēmumu tieši vai netieši piedāvāt pārdot
būtisku līdzdalību ieguldījumu sabiedrībā, vispirms rakstveidā paziņot par to
kompetentajām iestādēm, norādot tām savas plānotās līdzdalības apmēru. Šāda
persona paziņo kompetentajām iestādēm arī par to, vai tā pieņēmusi lēmumu
samazināt savu būtisko līdzdalību tā, ka tās īpašumā esošā balsstiesību vai
kapitāla daļa samazinātos līdz 20 %, 30 % vai 50 %, vai arī tā, ka ieguldījumu
sabiedrība vairs nebūtu tās meitasuzņēmums. Dalībvalstīm nav jāpiemēro 30 %
robežvērtība, ja tās saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 9. panta
3. punkta a) apakšpunktu piemēro vienas trešdaļas robežvērtību. Nosakot, vai ir izpildīti Ö 10. pantā
un Õ šajā pantā minētie
būtiskas līdzdalības kritēriji, dalībvalstis neņem vērā tādas balsstiesības vai
kapitāla daļas, kuras ieguldījumu sabiedrības vai kredītiestādes drīkst turēt,
jo ir parakstījušās uz emitētajiem finanšu instrumentiem un/vai to piedāvājumu,
stingri pildot I pielikuma A iedaļas 6. punktā paredzētās
saistības, ar noteikumu, ka balsstiesības netiek īstenotas vai citādi
izmantotas, lai iesaistītos emitenta pārvaldībā, un ka tās viena gada laikā pēc
līdzdalības iegūšanas tiek pārdotas. 24. Veicot 13.10.b panta
1. punktā paredzēto novērtējumu (turpmāk “novērtējums”), attiecīgās
kompetentās iestādes strādā, savstarpēji pilnībā konsultējoties, ja
potenciālais līdzdalības ieguvējs ir: (a)
citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto līdzdalības
iegūšanu nesaistītā nozarē licencēta kredītiestāde, dzīvības apdrošināšanas
uzņēmums, apdrošināšanas uzņēmums, pārapdrošināšanas uzņēmums, ieguldījumu
sabiedrība vai PVKIU pārvaldības sabiedrība; (b)
citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto līdzdalības
iegūšanu nesaistītā nozarē licencētas kredītiestādes, dzīvības apdrošināšanas
uzņēmuma, apdrošināšanas uzņēmuma, pārapdrošināšanas uzņēmuma, ieguldījumu
sabiedrības vai PVKIU pārvaldības sabiedrības mātesuzņēmums; vai (c)
citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto līdzdalības
iegūšanu nesaistītā nozarē licencēta fiziska vai juridiska persona, kura
kontrolē kredītiestādi, dzīvības apdrošināšanas uzņēmumu, apdrošināšanas
uzņēmumu, pārapdrošināšanas uzņēmumu, ieguldījumu sabiedrību vai PVKIU
pārvaldības sabiedrību. Kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās
sniedz cita citai jebkuru informāciju, kas ir būtiska vai noderīga
novērtēšanai. Šajā sakarā kompetentās iestādes cita citai pēc pieprasījuma
paziņo visu noderīgo informāciju un pēc savas ierosmes — visu būtisko
informāciju. Kompetentā iestāde, kas izsniegusi licenci ieguldījumu
sabiedrībai, kurā plānots iegūt līdzdalību, savā lēmumā norāda ikvienu par
potenciālo līdzdalības ieguvēju atbildīgās kompetentās iestādes pausto viedokli
vai atrunu. ê 2004/39/EK
(pielāgots) 35. Dalībvalstis
pieprasa, lai gadījumā, kad ieguldījumu sabiedrībai kļūst zināms par tās
kapitāldaļas iegūšanu vai atsavināšanu, kuras dēļ kapitāldaļa pārsniedz kādu no
13. punkta
pirmajā daļā minētajām robežvērtībām vai kļūst mazāka par tām, šī ieguldījumu
sabiedrība informē kompetento iestādi. Vismaz reizi gadā ieguldījumu sabiedrības
kompetentajai iestādei dara zināmus arī to akcionāru un dalībnieku vārdus,
kuriem ir kvalifikācijas kapitāldaļas, un šādu daļu apjomu, kas norādīts,
piemēram, informācijā, kuru saņem ikgadējā akcionāru un locekļu kopsapulcē vai
kura ir apliecinājums par atbilstību noteikumiem, ko piemēro
uzņēmējsabiedrībām, kuru pārvedamos vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū. 46. Ja 1. punkta pirmajā
daļā minēto personu ietekme var kaitēt ieguldījumu sabiedrības pareizai un
piesardzīgai pārvaldībai, dalībvalstis pieprasa, lai kompetentā iestāde
veiktu atbilstošus pasākumus stāvokļa labošanai. Šādi pasākumi var būt prasība par tiesas lēmumu
un/vai sankciju piemērošana direktoriem un tiem, kuri atbildīgi par pārvaldību,
vai ar attiecīgo akcionāru vai dalībnieku turētajām akcijām saistīto balsstiesību
atcelšana. Līdzīgus pasākumus Ö Dalībvalstis
pieprasa kompetentajām iestādēm veikt pasākumus, kas līdzīgi tiem, kas minēti
10. panta 3. punktā, Õ veic
attiecībā uz personām, kas neievēro pienākumu sniegt iepriekšēju informāciju
par kvalifikācijas kapitāldaļas iegūšanu vai palielināšanu. Ja kapitāldaļa ir
iegūta, neievērojot kompetento iestāžu iebildumu, dalībvalstis neatkarīgi no
citām sankcijām, kas jāpieņem, paredz attiecīgo balsstiesību atcelšanu,
balsojuma atzīšanu par nederīgu vai iespēju to anulēt. ê2007/44/EK
3. panta 3. punkts (pielāgots) 1210a. pants Vērtēšanas laikposms 1. Kompetentās iestādes nekavējoties un
jebkurā gadījumā divu darbdienu laikā pēc 11. panta 1)3). punkta
pirmajā daļā paredzētā paziņojuma saņemšanas, kā arī pēc šā panta 2. punktā
minētās informācijas iespējamas vēlākas saņemšanas rakstveidā apstiprina
saņemšanu potenciālajam līdzdalības ieguvējam. Pēc rakstveida apstiprinājuma datuma, kas
apliecina, ka ir saņemts gan paziņojums, gan visi dokumenti, kurus dalībvalstī
pieprasīts šim paziņojumam pievienot, pamatojoties uz 13.10b panta
4. punktā minēto sarakstu, kompetento iestāžu rīcībā ir ne vairāk kā
sešdesmit darbdienas (turpmāk “vērtēšanas periods”), lai veiktu 10.b panta
1. punktā paredzēto novērtējumu. Apstiprinot saņemšanu, kompetentās iestādes
potenciālajam līdzdalības ieguvējam dara zināmu vērtēšanas perioda beigu
datumu. 2. Vērtēšanas perioda laikā, bet ne pēc
vērtēšanas perioda piecdesmitās darbdienas, kompetentās iestādes vajadzības
gadījumā var pieprasīt papildu informāciju, kas vajadzīga, lai pabeigtu
novērtējumu. Šo pieprasījumu veic rakstveidā, konkrēti norādot, kāda papildu
informācija ir vajadzīga. Vērtēšanas periods tiek pārtraukts no dienas,
kad kompetentās iestādes pieprasa informāciju, līdz dienai, kad tiek saņemta
potenciālā līdzdalības ieguvēja atbilde. Pārtraukums nedrīkst pārsniegt
divdesmit darba dienas. Kompetentajām iestādēm ir tiesības atkārtoti pieprasīt
papildu vai precīzāku informāciju, taču šī iemesla dēļ vērtēšanas periodu
pārtraukt nedrīkst. 3. Kompetentās iestādes drīkst pagarināt
2. punkta otrajā daļā minēto pārtraukumu līdz trīsdesmit darbdienām, ja
potenciālais līdzdalības ieguvējs Ö ir kāda no
šādām personām Õ: (a)
Ö fiziska vai
juridiska persona, kas Õ atrodas vai tiek
regulētas ārpus Kopienas Ö Savienības Õ ; vai (b)
ir fiziska vai juridiska persona, kura nav
pakļauta uzraudzībai saskaņā ar šo direktīvu vai Direktīvu
85/611/EEK, Direktīvu 92/49/EEK[50],
Direktīvu 2002/83/EK Ö 2009/65/EK Õ, Direktīvu 2005/68/EK[51]
Ö 2009/138/EK Õ vai Direktīvu
2006/48/EK[52]. 4. Ja kompetentās iestādes pēc novērtējuma
pabeigšanas nolemj iebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu, tās divu
darbdienu laikā, nepārsniedzot vērtēšanas periodu, rakstveidā informē
potenciālo līdzdalības ieguvēju un dara zināmu minētā lēmuma pamatojumu. Ja to
paredz attiecīgās valsts tiesību akti, pēc potenciālā līdzdalības ieguvēja
pieprasījuma var publicēt attiecīgu atklātu paziņojumu par lēmuma pamatojumu.
Tas neliedz dalībvalstij ļaut kompetentajai iestādei nākt klajā ar šādu
paziņojumu arī tad, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs to nav pieprasījis. 5. Ja kompetentās iestādes vērtēšanas perioda
laikā rakstveidā neiebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu, tad to uzskata
par apstiprinātu. 6. Kompetentās iestādes var noteikt maksimālo
termiņu, kurā jāpabeidz plānotā līdzdalības iegūšana, un vajadzības gadījumā to
var pagarināt. 7. Attiecībā uz paziņojumu sniegšanu
kompetentajām iestādēm un šo iestāžu izsniegtām atļaujām balsstiesību vai
kapitāla tiešai vai netiešai iegūšanai dalībvalstis nedrīkst piemērot
stingrākas prasības par šajā direktīvā noteiktajām. ê2010/78/ES
6. panta 4. punkts (pielāgots) 8. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu,
EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai izveidotu izsmeļošu
informācijas sarakstu, kas minēts 4. punktā un kas ierosinātajiem
ieguvējiem ir jāiekļauj paziņojumā, neskarot 2. punktu. EVTI līdz 2014. gada 1. janvārim
iesniedz šos regulatīvu standartu projektus Komisijai. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt
pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Ö procedūru, kas
noteikta Õ Regulas (ES)
Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā. Lai nodrošinātu vienādus 10., 10.a un 10.b panta piemērošanas nosacījumus, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka
veidlapas, veidnes un 11. panta 210. panta
4. punktā minētā attiecīgo kompetento iestāžu
konsultāciju procesa veidu procedūras. EVTI līdz 2014. gada 1. janvārim
iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai. Komisija ir pilnvarota pieņemt ceturtajā daļā
minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES)
Nr. 1095/2010 15. pantu. ê2007/44/EK
3. panta 3. punkts ðjauns 1310b. pants Novērtējums 1. Izvērtējot 1110. panta
13. punktā
prasīto paziņojumu un 12.10.a panta
2. punktā minēto informāciju, kompetentās iestādes novērtē potenciālā
līdzdalības ieguvēja stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo
pamatotību, lai nodrošinātu ieguldījumu sabiedrības, kurā plānots iegūt
līdzdalību, noturīgu un rūpīgu pārvaldību un ņem vērā potenciālā līdzdalības
ieguvēja iespējamo ietekmi uz ieguldījumu sabiedrību un šādus kritērijus: (a)
potenciālā līdzdalības ieguvēja reputācija; (b)
jebkuras personas, kura plānotās līdzdalības
iegūšanas rezultātā vadīs ieguldījumu sabiedrības darbību, reputācija un
pieredze; (c)
potenciālā līdzdalības ieguvēja finanšu
stabilitāte, jo īpaši saistībā ar veiktās un plānotās uzņēmējdarbības veidu
ieguldījumu sabiedrībā, kurā plānots iegūt līdzdalību; (d)
vai ieguldījumu sabiedrība spēs pildīt un turpmāk
pildīs uzraudzības prasības, pamatojoties uz šo direktīvu un attiecīgā gadījumā
citām direktīvām, sevišķi Direktīvām 2002/87/EK un 2006/49/EK, un jo īpaši –
vai uzņēmumu grupas struktūra, kuras sastāvā tā iekļausies, ļauj īstenot
efektīvu uzraudzību, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu un noteikt
kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaru sadalījumu; (e)
vai nav pamats domāt, ka saistībā ar plānoto
līdzdalības iegūšanu ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un
terorisma finansēšana vai ir mēģināts veikt šādas darbības Direktīvas
2005/60/EK 1. panta nozīmē vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu
palielināt šādu risku. Lai ņemtu vērā nākotnes attīstību un
nodrošinātu šīs direktīvas vienveidīgu piemērošanu, Komisija saskaņā ar
64. panta 2. punktā minēto procedūru var noteikt īstenošanas ð Komisija ir pilnvarota ar deleģētajiem
aktiem saskaņā ar 94. pantu pieņemt ï pasākumus, lai precizētu šā punkta pirmajā daļā izklāstītos
novērtējuma kritērijus. 2. Kompetentās iestādes var iebilst pret
plānoto līdzdalības iegūšanu tikai tad, ja tām ir pamatots iemesls tā rīkoties,
jo nav izpildīti 1. punktā norādītie kritēriji, vai ja potenciālā līdzdalības
ieguvēja iesniegtā informācija ir nepilnīga. 3. Dalībvalstis nenosaka nekādus
priekšnoteikumus attiecībā uz iegūstamo līdzdalības līmeni un neļauj attiecīgās
valsts kompetentajām iestādēm izvērtēt plānoto līdzdalības iegūšanu saistībā ar
tirgus ekonomiskajām vajadzībām. 4. Dalībvalstis dara zināmu atklātībai
sarakstu ar informāciju, kas vajadzīga novērtējuma veikšanai un kas
kompetentajām iestādēm ir jāsaņem, kad tām iesniedz 1110. panta 13. punktā
minēto paziņojumu. Prasītā informācija ir samērīga un atbilst potenciālā
līdzdalības ieguvēja un plānotās līdzdalības iegūšanas veidam. Dalībvalstis
nepieprasa informāciju, kas nav būtiska konsultatīvas uzraudzības novērtējuma
veikšanai. 5. Neatkarīgi no 12.10.a. panta 1., 2.
un 3. punkta, ja kompetentajai iestādei ir paziņots par diviem vai vairākiem
priekšlikumiem iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību vienā un tai pašā
ieguldījumu sabiedrībā, tad kompetentā iestāde visu potenciālo līdzdalības
ieguvēju priekšlikumus izskata nediskriminējošā veidā. ê 2004/39/EK
(pielāgots) 1411. pants Dalība pilnvarotā ieguldītāju
kompensācijas sistēmā Kompetentā iestāde pārbauda, vai vienības, kas
vēlas saņemt atļauju kā ieguldījumu sabiedrības, atļaujas piešķiršanas brīdī ir
izpildījušas savus pienākumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvā 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas
sistēmām[53]. 1512. pants Sākotnējā kapitāla dotācija Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās
iestādes nepiešķir atļauju, ja ieguldījumu sabiedrībai nav pietiekams
sākotnējais kapitāls saskaņā ar Direktīvas 93/6/EEK Ö 2006/49/EK Õ prasībām, ņemot vērā
attiecīgā ieguldījumu pakalpojuma vai darbības veidu. Līdz Direktīvas
93/6/EEK pārskatīšanai uz ieguldījumu sabiedrībām, kas minētas 67. pantā,
attiecas kapitāla prasības, kas noteiktas minētajā pantā. 1613. pants Organizatoriskās prasības 1. Piederības dalībvalsts pieprasa, lai
ieguldījumu sabiedrības ievēro organizatoriskās prasības, kas noteiktas šā
panta 2. līdz 8. punktā Ö un
17. pantā Õ. 2. Ieguldījumu sabiedrība izveido atbilstošu
politiku un procedūras, kas ir pietiekamas, lai nodrošinātu to, ka uzņēmums,
tostarp tā vadītāji, darbinieki un saistītie aģenti, pilda savus pienākumus,
kas paredzēti šīs direktīvas noteikumos, kā arī attiecīgos noteikumos, kas
reglamentē šādu personu individuālos darījumus. 3. Ieguldījumu sabiedrība pastāvīgi piemēro
efektīvus organizatoriskus un administratīvus pasākumus, lai veiktu visus
pamatotās darbības, kas paredzētas, lai novērstu 2318. pantā
definēto interešu konfliktu negatīvu ietekmi uz tās klientu interesēm. 4. Ieguldījumu sabiedrība veic pamatotas
darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu tās ieguldījumu pakalpojumu un
darbību nepārtrauktību un regularitāti. Tālab ieguldījumu sabiedrība izmanto
atbilstošas un samērīgas sistēmas, resursus un procedūras. 5. Uzticoties trešai personai to darbības
funkciju izpildē, kam ir izšķiroša nozīme nepārtrauktu un regulāru pakalpojumu
sniegšanā klientiem un nepārtrauktā un apmierinošā ieguldījumu darbību izpildē,
ieguldījumu sabiedrība nodrošina, ka tā veic pareizas darbības, kas vajadzīgas,
lai novērstu lieku papildu darbības risku. Nozīmīgas darbības funkcijas,
piesaistot ārējās organizācijas, nevar veikt tā, lai būtiski pasliktinātos tās
iekšējās kontroles kvalitāte un kontroles vadītāja spēja uzraudzīt, vai uzņēmums
pilda visus pienākumus. Ieguldījumu sabiedrībai ir atbilstīgas
administratīvās un grāmatvedības procedūras, iekšējās kontroles mehānisms,
efektīvas riska novērtēšanas procedūras un efektīvi informācijas apstrādes
sistēmu kontroles un drošības pasākumi. ê2004/39/EK 6. Ieguldījumu sabiedrība nodrošina visu savu
veikto pakalpojumu un darījumu uzskaiti, kas ir pietiekama, lai ļautu
kompetentajai iestādei pārraudzīt atbilstību šajā direktīvā paredzētajām
prasībām un jo īpaši pārliecināties par to, ka ieguldījumu sabiedrība ir
izpildījusi visus pienākumus attiecībā uz klientiem un potenciāliem klientiem. òjauns 7. Uzskaites datos
ir iekļauti telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ieraksti, kas ietver vismaz
darījumus, kas veikti savā vārdā, un klientu rīkojumus, kad tiek veikti
rīkojumu saņemšanas un nosūtīšanas un rīkojumu izpildes
pakalpojumi klientu vārdā. Saskaņā ar panta
pirmo daļu telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstus pēc pieprasījuma
izsniedz iesaistītajiem klientiem un glabā trīs gadus. ê2004/39/EK 8. Ieguldījumu sabiedrība, glabājot klientiem
piederošus finanšu instrumentus, veic atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu
klientu īpašumtiesības, īpaši ieguldījumu sabiedrības maksātnespējas gadījumā,
un novērstu klientu instrumentu izmantošanu savā vārdā, izņemot gadījumus, kad
klients ir devis skaidru piekrišanu. 9. Ieguldījumu sabiedrība, glabājot klientam
piederošus līdzekļus, veic atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu klientu
tiesības un, izņemot attiecībā uz kredītiestādēm, novērstu klienta līdzekļu
izmantošanu savā vārdā. òjauns 10. Ieguldījumu
sabiedrība ar privātiem klientiem neslēdz līgumus par finanšu nodrošinājumu
īpašumtiesību nodošanas veidā nolūkā garantēt klienta pašreizējās
vai turpmākās, esošās, nosacītās vai iespējamās saistības. ê 2004/39/EK
(pielāgots) è1 2008/10/EK
1. panta 3. punkta a) apakšpunkts è2 2008/10/EK
1. panta 3. punkta b) apakšpunkts ð jauns 11. Attiecībā uz ieguldījumu sabiedrības
filiālēm tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas filiāle,
neierobežojot ieguldījumu sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentās
iestādes iespēju tieši piekļūt minētajai uzskaitei, nodrošina 6. Ö un 7. Õ punktā noteiktā
pienākuma izpildi attiecībā uz filiāles veiktajiem darījumiem. 12. Lai ņemtu vērā finanšu tirgu tehnisko
attīstību un nodrošinātu 2. līdz 9. punkta vienādu piemērošanu, Komisija
ð Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos
aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai ï è1 --- ç nosaka
īstenošanas pasākumus, ar kuriem precizētu konkrētas 2. līdz 9. punktā
noteiktas organizatoriskas prasības, kas jāievieš attiecībā uz ieguldījumu
sabiedrībām ð un saskaņā ar 43. pantu atļauju
saņēmušām trešo valstu uzņēmumu filiālēm ï, kuras veic dažādus ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības un
papildpakalpojumus, vai abus. è2Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu
nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta
2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. ç ò jauns 17. pants Algoritmiskā
tirdzniecība 1. Ieguldījumu
sabiedrībai, kas veic algoritmisko tirdzniecību, ir izveidotas efektīvas
sistēmas un riska kontroles pasākumi, lai nodrošinātu savas tirdzniecības
sistēmas izturētspēju un pietiekamu jaudu, tā piemēro atbilstošas tirdzniecības robežvērtības un ierobežojumus
un aizsardzību pret kļūdainu rīkojumu nosūtīšanu
vai citādu sistēmas darbību, kas var apdraudēt vai iespējami apdraudēt
pienācīgu tirgus darbību. Šādai ieguldījumu sabiedrībai ir arī efektīvas
sistēmas un riska kontroles, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības
sistēmas nevar izmantot jebkādā nolūkā, kas neatbilst Regulas (ES)
Nr. [TIR] noteikumiem vai ar to saistītās tirdzniecības vietas
noteikumiem. Ieguldījumu sabiedrība ir ieviesusi efektīvus uzņēmējdarbības
nepārtrauktības pasākumus, lai novērstu jebkādas neparedzētas savas
tirdzniecības sistēmas kļūmes, un nodrošina, ka tās sistēmas ir pilnībā
pārbaudītas un tiek atbilstoši uzraudzītas, lai nodrošinātu
to atbilstību šā punkta prasībām. 2. Ieguldījumu
sabiedrība, kas veic algoritmisko tirdzniecību, vismaz reizi gadā iesniedz
piederības valsts kompetentajai iestādei aprakstu par savas algoritmiskās
tirdzniecības stratēģiju veidu, detalizētiem tirdzniecības parametriem vai
sistēmas ierobežojumiem, galvenajām atbilstības un riska kontroles sistēmām,
kas nodrošina 1. punkta nosacījumu izpildi, un sistēmu pārbaudes
rezultātiem. Kompetentā iestāde jebkurā laikā drīkst pieprasīt ieguldījumu
sabiedrībai sīkāku informāciju par tās algoritmisko tirdzniecību un sistēmām,
kas tiek izmantotas, lai veiktu šādu tirdzniecību. 3. Algoritmiskās
tirdzniecības stratēģija pastāvīgi darbojas visu laiku, kamēr tirdzniecības
vieta, kurai tā nosūta rīkojumus vai kuras sistēmās tā izpilda darījumus, veic
aktīvu tirdzniecību. Algoritmiskās tirdzniecības stratēģijas tirdzniecības
parametri vai ierobežojumi nodrošina,
ka stratēģija uzrāda noteiktus kotējumus par konkurētspējīgām cenām, kā
rezultātā šīs tirdzniecības vietas regulāri un nepārtraukti visu
laiku nodrošina likviditāti, neatkarīgi no tirgus apstākļiem. 4. Ieguldījumu
sabiedrībai, kas nodrošina tiešu elektronisku piekļuvi tirdzniecības vietai, ir
efektīvas sistēmas un kontroles mehānismi, kas nodrošina atbilstošu to personu,
kas izmanto pakalpojumu, piemērotības novērtēšanu un pārskatu un aizsardzību,
lai tās nepārsniegtu attiecīgos iepriekšnoteiktās tirdzniecības
un kredīta robežvērtības, to veiktās tirdzniecības atbilstošu uzraudzību un atbilstošu
riska kontroli, kas nepieļauj
tirdzniecību, kura var radīt risku pašai ieguldījumu
sabiedrībai vai apdraudēt vai iespējami apdraudēt pienācīgu tirgus darbību vai
arī kura neatbilst Regulai (ES) Nr. [TIR] vai tirdzniecības vietas
noteikumiem. Ieguldījumu sabiedrība nodrošina, ka starp to un
attiecīgo personu pastāv saistošs rakstisks nolīgums attiecībā uz pamattiesībām
un pienākumiem, sniedzot pakalpojumu, un ka saskaņā ar šo
nolīgumu tā uzņemas atbildību nodrošināt tirdzniecību, izmantojot šo pakalpojumu, kas atbilst šīs direktīvas, Regulas (ES) Nr. [TIR] un
tirdzniecības vietas noteikumu prasībām. 5. Ieguldījumu
sabiedrībai, kas darbojas kā vispārējs klīringa veicējs citām personām, ir
efektīvas sistēmas un kontroles mehānismi, lai nodrošinātu,
ka klīringa pakalpojumi tiek piemēroti tikai atbilstošām
personām un atbilst skaidri noteiktiem kritērijiem un ka uz šīm
personām attiecas atbilstošas prasības, lai samazinātu riskus uzņēmumam
un tirgum. Ieguldījumu sabiedrība nodrošina, ka starp to un
attiecīgo personu ir noslēgts saistošs rakstisks nolīgums par pamattiesībām un
saistībām attiecībā uz šā pakalpojuma sniegšanu. 6. Komisija ir
pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz
pasākumiem, lai precizētu organizatoriskās prasības, kas noteiktas
1.–5. punktā, kuras jāpiemēro ieguldījumu sabiedrībām, kas veic dažādus
ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības un papildpakalpojumus vai to
kombinācijas. ê2004/39/EK ð jauns 1814. pants Tirdzniecības process un darījumu
pabeigšana daudzpusējā tirdzniecības sistēmā ð un regulētā tirdzniecības
sistēmā ï 1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu
sabiedrības vai tirgus dalībnieki, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības
sistēmu ð vai regulētu tirdzniecības
sistēmu ï , papildus to prasību izpildei, kas noteiktas 1613. pantā, izveido
pārskatāmus un
nediskrecionārus godīgas un sakārotas tirdzniecības
noteikumus un procedūras un nosaka pasūtījumu efektīvās izpildes objektīvus
kritērijus.
ð Tās veic pasākumus attiecībā uz sistēmas
tehnisko darbību atbilstīgu vadību, tostarp efektīvus ārkārtas pasākumus, lai
kontrolētu sistēmas traucējumu riskus. ï 2. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu
sabiedrības vai tirgus dalībnieki, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības
sistēmu ð vai regulētu tirdzniecības
sistēmu ï , izveido pārskatāmus noteikumus attiecībā uz to finanšu instrumentu
noteikšanas kritērijiem, kurus var tirgot tās sistēmās. Dalībvalstis pieprasa, lai attiecīgā gadījumā
ieguldījumu sabiedrības vai tirgus dalībnieki, kas izmanto daudzpusēju
tirdzniecības sistēmu ð vai regulētu tirdzniecības
sistēmu ï , nodrošina pietiekošu publiski pieejamu informāciju vai ir
pārliecināti, ka ir piekļuve šādai informācijai, lai ļautu tās izmantotājiem
izveidot ieguldījuma novērtējumu, ņemot vērā gan lietotāju īpašības, gan
tirgoto instrumentu veidus. 3. Dalībvalstis
nodrošina, ka 19., 21. un 22. pants nav piemērojams darījumiem, kas
saskaņā ar noteikumiem, kuri reglamentē daudzpusējas tirdzniecības sistēmas,
noslēgti starp tās locekļiem vai dalībniekiem vai starp daudzpusējo
tirdzniecības sistēmu un tās locekļiem vai dalībniekiem attiecībā uz
daudzpusējās tirdzniecības sistēmas izmantošanu. Tomēr daudzpusējās
tirdzniecības sistēmas locekļi vai dalībnieki izpilda pienākumus, kas paredzēti
19., 21. un 22. pantā attiecībā uz to
klientiem, ja, rīkojoties savu klientu vārdā, tie izpilda to pasūtījumus ar
daudzpusējās tirdzniecības sistēmu starpniecību.
Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības vai tirgus dalībnieki, kas
izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ð vai regulētu tirdzniecības
sistēmu ï , izveido ð , publicē ï un saglabā pārskatāmus, ar objektīviem kritērijiem pamatotus
noteikumus, kas reglamentē piekļuvi sistēmai. Šie noteikumi
atbilst 42. panta 3. punktā noteiktajiem nosacījumiem. 4. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu
sabiedrības vai tirgus dalībnieki, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības
sistēmu ð vai regulētu tirdzniecības
sistēmu ï, skaidri informē tās lietotājus par to attiecīgajiem pienākumiem
attiecībā uz norēķiniem par darījumiem, kas veikti minētajā sistēmā.
Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības vai tirgus dalībnieki, kas
izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ð vai regulētu tirdzniecības sistēmu ï , veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu efektīvo norēķināšanos
par darījumiem, kas noslēgti daudzpusējās tirdzniecības sistēmās ð vai regulētās tirdzniecības
sistēmās ï . 5. Ja arī pārvedamus vērtspapīrus, kuru
tirdzniecība regulētā tirgū ir atļauta, tirgo daudzpusējā tirdzniecības sistēmā
ð vai regulētā tirdzniecības sistēmā ï bez emitenta piekrišanas, uz emitentu neattiecas pienākumi attiecībā
uz sākotnējo, pašreizējo vai ad hoc finanšu informācijas atklāšanu attiecībā uz
šo daudzpusējo tirdzniecības sistēmu ð vai regulēto tirdzniecības sistēmu ï. 6. Dalībvalstis pieprasa, lai visas
ieguldījumu sabiedrības vai tirgus dalībnieki, kas izmanto daudzpusēju
tirdzniecības sistēmu ð vai regulētu tirdzniecības
sistēmu ï, tūlīt izpilda visus savas kompetentās iestādes norādījumus atbilstoši
7250. panta
1. punktam pārtraukt finanšu instrumenta tirdzniecību vai atsaukt to no
tirdzniecības. òjauns 8. Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu
sabiedrībām un tirgus organizētājiem, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, iesniegt kompetentajai iestādei sīki izstrādātu
daudzpusējās tirdzniecības
sistēmas vai regulētās tirdzniecības sistēmas darbības
aprakstu. Par jebkuru ieguldījumu sabiedrībai vai tirgus organizētājam piešķirto
atļauju darboties kā daudzpusējai tirdzniecības sistēmai un regulētai tirdzniecības
sistēmai jānosūta paziņojums EVTI. EVTI izveido visu Savienības daudzpusējo
tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības
sistēmu sarakstu. Sarakstā iekļauj informāciju
par daudzpusējo tirdzniecības
sistēmu un regulēto tirdzniecības
sistēmu sniegtajiem pakalpojumiem, un katrai daudzpusējai tirdzniecības sistēmai un regulētai
tirdzniecības sistēmai piešķir unikālu kodu, ko izmanto paziņojumos saskaņā ar 23. pantu un Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] un 5. un 9. pantu. Šo sarakstu regulāri atjaunina. EVTI šo sarakstu publicē un regulāri to atjaunina savā tīmekļa vietnē. 9. EVTI izstrādā
īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu 8. punktā minētā
apraksta un ziņojuma saturu un formātu. EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai
līdz [2016. gada 31. decembrim]. Komisija ir
pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu
pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus. 19. pants Īpašas prasības daudzpusējām tirdzniecības sistēmām 1. Dalībvalstis
nosaka prasību ieguldījumu sabiedrībām vai tirgus organizētājiem, kas izmanto
daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, papildus 16. un 18. pantā noteiktajām
prasībām noteikt nediskrecionārus noteikumus rīkojumu izpildei sistēmā. 2. Dalībvalstis
nosaka prasību, ka 18. panta 4. punktā minētajiem noteikumiem, ar
kuriem nosaka piekļuvi daudzpusējai tirdzniecības sistēmai, jāatbilst
55. panta 3. punktā minētajām prasībām. 3. Dalībvalstis
nosaka prasību ieguldījumu sabiedrībām un tirgus organizētājiem, kas izmanto
daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, veikt pasākumus, lai nepārprotami konstatētu
un pārvaldītu iespējamo negatīvo ietekmi, kas rodas daudzpusējai tirdzniecības
sistēmai vai tās dalībnieku darbībai no interešu
konflikta starp daudzpusējās tirdzniecības sistēmas, tās īpašnieku un operatora interesēm un pareizu daudzpusējās tirdzniecības
sistēmas darbību. 4. Dalībvalstis
nosaka prasību, ka daudzpusējai tirdzniecības sistēmai jābūt ieviestām
efektīvām sistēmām, procedūrām un noteikumiem saskaņā ar 51. panta
nosacījumiem. 5. Dalībvalstis
nodrošina, ka 24., 25., 27. un 28. pantu nepiemēro
darījumiem, kas saskaņā ar daudzpusējās tirdzniecības sistēmas noteikumiem
noslēgti starp tās locekļiem vai dalībniekiem vai starp daudzpusējās
tirdzniecības sistēmu un tās locekļiem vai dalībniekiem attiecībā uz
daudzpusējās tirdzniecības sistēmas izmantošanu.
Tomēr daudzpusējās tirdzniecības sistēmas locekļiem vai dalībniekiem jāievēro
24., 25., 27. un 28. pantā noteiktie pienākumi attiecībā uz saviem
klientiem, ja tie izpilda klientu rīkojumus, rīkojoties to vārdā, izmantojot
daudzpusējās tirdzniecības sistēmas. 20. pants Īpašas prasības regulētām tirdzniecības sistēmām 1. Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu sabiedrībām un tirgus
organizētājiem, kas izmanto regulētu tirdzniecības sistēmu, izveidot pasākumus,
kuri neļauj izpildīt klientu rīkojumus regulētās tirdzniecības sistēmās, izmantojot ieguldījumu sabiedrībai vai tirgus organizētājam, kas darbojas regulētā tirdzniecības sistēmā, piederošo kapitālu. Ieguldījumu sabiedrība
nedarbojas kā sistemātisks internalizētājs pašas
izmantotā regulētā tirdzniecības sistēmā. Regulētā tirdzniecības sistēma neizveido savienojumu ar citu regulēto
tirdzniecības sistēmu tā, ka dažādi
regulēto tirdzniecības sistēmu ražojumi mijiedarbojas. 2. Pieprasījumā par
regulētas tirdzniecības sistēmas atļauju ietver sīku paskaidrojumu, kāpēc
sistēma nav atbilstoša vai nevar darboties kā regulēts tirgus,
daudzpusēja tirdzniecības sistēma vai sistemātisks internalizētājs. 3. Dalībvalstis
nodrošina, ka 24., 25., 27. un 28. pantu piemēro
darījumiem, ko slēdz regulētā tirdzniecības sistēmā. 4. Dalībvalstis
nosaka prasību regulētām tirdzniecības sistēmām, kurās var veikt vai kuras ļauj
veikt algoritmisko tirdzniecību, ieviest efektīvas sistēmas, procedūras un
pasākumus, lai tās atbilstu 51. panta nosacījumiem. ê2004/39/EK 15. pants Attiecības ar
trešām valstīm ê2010/78/ES
6. panta 5. punkta a) apakšpunkts 1. Dalībvalstis
informē Komisiju un EVTI par visām vispārējām grūtībām, kādas ir to
ieguldījumu sabiedrībām, uzsākot darbību vai sniedzot ieguldījumu pakalpojumus
un/vai veicot ieguldījumus trešās valstīs. ê2010/78/ES,
6. panta 5. punkta b) apakšpunkts 2. Ja,
pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar 1. punktu, Komisija
konstatē, ka kāda trešā valsts Savienības ieguldījumu sabiedrībām nenodrošina
efektīvu pieeju tirgum, kas būtu līdzvērtīga pieejai, kādu Savienība piešķir
ieguldījumu sabiedrībām no šīs trešās valsts, Komisija, ievērojot EVTI pamatnostādnes, iesniedz Padomei priekšlikumus par
attiecīgu pilnvaru piešķiršanu sarunu veikšanai, lai Savienības ieguldījumu
sabiedrībām būtu līdzvērtīgas konkurences iespējas. Padome pieņem lēmumu ar
kvalificētu balsu vairākumu. Eiropas Parlamentu
nekavējoties pilnīgi informē visos procedūras posmos saskaņā ar Līguma par
Eiropas Savienības darbību (LESD) 217. pantu. EVTI palīdz
Komisijai, piemērojot šo pantu. ê2004/39/EK è1 2008/10/EK
1. panta 4. punkts 3. Ja,
pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar 1. punktu, Komisija
konstatē, ka Kopienas ieguldījumu sabiedrībām trešā valstī nepiešķir valsts
režīmu, kas nodrošina tādas pašas konkurences iespējas, kādas ir pieejamas
vietējām ieguldījumu sabiedrībām, un ka nav izpildīti nosacījumi efektīvai pieejai tirgum, Komisija var uzsākt sarunas, lai
uzlabotu situāciju. Pirmajā daļā
minētajos gadījumos Komisija è1 saskaņā ar regulatīvo procedūru, kas minēta 64.
panta 3. punktā ç jebkurā laikā un papildus sarunu uzsākšanai var
nolemt, ka attiecīgajām dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāierobežo vai
jāpārtrauc savi lēmumi attiecībā uz pieprasījumiem piešķirt atļauju, kas
iesniegti lēmuma pieņemšanas laikā vai vēlāk, un attiecībā uz kapitāldaļu
iegūšanu, ko veic tieši vai netieši
mātesuzņēmumi, kurus reglamentē attiecīgās trešās valsts tiesību akti. Šādus
ierobežojumus vai pārtraukšanu nevar piemērot attiecībā uz filiāļu izveidi, ko
veic ieguldījumu sabiedrības, kuras attiecīgi pilnvarotas Kopienā, vai to filiāles,
vai attiecībā uz kapitāldaļu iegūšanu, ko šādas sabiedrības vai filiāles veic
Kopienas ieguldījumu sabiedrībās. Šādu pasākumu ilgums nevar pārsniegt trīs
mēnešus. Pirms otrajā daļā
minētā trīs mēnešu perioda beigām, ņemot vērā sarunu rezultātus, Komisija è1 saskaņā ar regulatīvo procedūru, kas minēta 64.
panta 3. punktā ç var nolemt pagarināt šo pasākumu ilgumu. 4. Ja Komisija
konstatējusi vienu no 2. un 3. punktā minētajām situācijām, dalībvalstis
pēc tās lūguma to informē: a) par atļaujas
piešķiršanas pieteikumiem, ko iesniegušas sabiedrības, kas ir tāda
mātesuzņēmuma tieši vai netieši meitasuzņēmumi, kuru reglamentē attiecīgās
trešās valsts tiesību akti; b) ja tās saskaņā ar
10. panta 3. punktu ir informētas, ka šāds mātesuzņēmums ir
iecerējis iegūt kapitāldaļu Kopienas ieguldījumu sabiedrībā, lai tādējādi šī
sabiedrība kļūtu par tās meitasuzņēmumu. Minētais pienākums
sniegt informāciju nav spēkā, ja ir bijusi vienošanās ar attiecīgo trešo valsti
vai ja 3. punkta otrajā un trešajā daļā minētie pasākumi vairs nav
spēkā. 5. Veicot šajā
pantā paredzētos pasākumus, ievēro Kopienas saistības, ko paredz divpusēji vai
daudzpusēji starptautiski nolīgumi, kuri reglamentē ieguldījumu sabiedrību
darbības uzsākšanu vai norisi. II NODAĻA IEGULDĪJUMU SABIEDRĪBU DARBĪBAS NOSACĪJUMI 1. iedaļa Vispārēji noteikumi 2116. pants Sākotnējās atļaujas piešķiršanas
nosacījumu regulāra pārskatīšana 1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu
sabiedrība, kam piešķirta atļauja to teritorijā, vienmēr ievēro sākotnējās
atļaujas piešķiršanas nosacījumus, kas noteikti šīs sadaļas I nodaļā. 2. Dalībvalstis pieprasa, lai kompetentās
iestādes izveido atbilstošas metodes, lai pārraudzītu to, vai ieguldījumu
sabiedrības ievēro savas saistības, kas minētas 1. punktā. Tās pieprasa,
lai ieguldījumu sabiedrības paziņo kompetentajām iestādēm par visām būtiskajām
sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumu izmaiņām. ê2010/78/ES
6. panta 6. punkts EVTI var izstrādāt pamatnostādnes attiecībā uz
šajā punktā minētajām uzraudzības metodēm. ê 2004/39/EK
(pielāgots) è1 2008/10/EK
1. panta 5. punkta a) apakšpunkts ðjauns 3. Attiecībā uz
ieguldījumu sabiedrībām, kas sniedz tikai ieguldījumu konsultācijas,
dalībvalstis var atļaut kompetentajai iestādei deleģēt administratīvus,
sagatavošanās vai papildu uzdevumus, kas attiecas uz sākotnējās atļaujas
piešķiršanas nosacījumu pārskatīšanu, saskaņā ar 48. panta 2. punktā
noteiktajiem nosacījumiem. 2217. pants Vispārēja prasība attiecībā uz
pašreizēju uzraudzību 1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās
iestādes uzrauga ieguldījumu sabiedrību darbības, lai novērtētu atbilstību šajā
direktīvā paredzētajiem darbības nosacījumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka ir
noteikti attiecīgi pasākumi, lai ļautu kompetentajām iestādēm iegūt
informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu ieguldījumu sabiedrību atbilstību
minētajām saistībām. 2. Attiecībā uz
ieguldījumu sabiedrībām, kas sniedz tikai ieguldījumu konsultācijas,
dalībvalstis var ļaut kompetentajai iestādei deleģēt administratīvus,
sagatavošanās vai papildu uzdevumus, kas attiecas uz darbības prasību regulāro
uzraudzību, saskaņā ar 48. panta 2. punktā noteiktajiem nosacījumiem. 2318. pants Interešu konflikti 1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu
sabiedrības veic jebkādus Ö piemērotus Õ pamatotus
pasākumus, kas vajadzīgi, lai identificētu interešu konfliktus starp pašām
ieguldījumu sabiedrībām, tostarp to pārvaldītājiem, darbiniekiem un saistītiem
aģentiem vai personām, kam ir tieša vai netieša saikne ar tiem saistībā ar
kontroli, un to klientiem vai starp kādu klientu un citu klientu, kas rodas,
sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus, vai abus. 2. Ja organizatoriski vai administratīvi
pasākumi, ko ieguldījumu sabiedrība saskaņā ar 1613.
panta 3. punktu noteikusi interešu konfliktu pārvaldībai, nav pietiekami, lai
ar attiecīgu pārliecību nodrošinātu, ka klientu interešu kaitējuma risks būs
novērsts, ieguldījumu sabiedrība skaidri atklāj interešu konfliktu vispārējo
būtību un/vai avotus klientam pirms darbību uzsākšanas tā vārdā. 3. Lai ņemtu vērā finanšu tirgu tehnisko
attīstību un nodrošinātu 1. un 2. punkta vienādu piemērošanu, Komisija
è1 --- ç nosaka īstenošanas
ð Komisija ir pilnvarota ar deleģētajiem
aktiem saskaņā ar 94. pantu pieņemt ï pasākumus: (a)
lai noteiktu darbības, attiecībā uz kurām var
pamatoti sagaidīt, ka tās veiks ieguldījumu sabiedrības, lai identificētu,
novērstu, pārvaldītu un/vai atklātu interešu konfliktus, sniedzot dažādus
ieguldījumu pakalpojumus un papildpakalpojumus, un abus kopā; (b)
lai noteiktu atbilstošus kritērijus to interešu
konfliktu noteikšanai, kuru esamība var kaitēt ieguldījumu sabiedrības klientu
vai potenciālo klientu interesēm. ê2008/10/EK,
1. panta 5. punkta b) apakšpunkts Pirmajā daļā
minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas
elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto
regulatīvo kontroles procedūru. ê 2004/39/EK
(pielāgots) ðjauns 2. iedaļa Ieguldītāju aizsardzības nodrošināšanas noteikumi 2419. pants Profesionālās ētikas normu īstenošana, sniedzot
ieguldījumu pakalpojumus klientiem Ö Vispārīgie
principi un informācija klientiem Õ 1. Dalībvalstis pieprasa, lai, sniedzot
ieguldījumu pakalpojumus un/vai attiecīgā gadījumā papildpakalpojumus klientiem,
ieguldījumu sabiedrība rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši savu
klientu interesēm un jo īpaši ievēro 2. līdz 8. punktā Ö šajā pantā un
25. pantā Õ norādītos principus. 2. Visa informācija, tostarp tirgvedības
paziņojumi, ko klientiem vai potenciāliem klientiem adresējusi ieguldījumu
sabiedrība, ir patiesa, skaidra un nav maldinoša. Tirgvedības paziņojumi ir
skaidri identificējami kā tādi. 3. Klientiem vai potenciāliem klientiem saprotamā veidā
sniedz attiecīgu informāciju: –
par ieguldījumu sabiedrību un tās pakalpojumiem;, ð ja tiek sniegtas ieguldījumu
konsultācijas, informācijā norāda, vai konsultācijas sniedz neatkarīgā veidā un
vai tā pamatojas uz plašu vai ierobežotāku tirgu analīzi, un norāda, vai
ieguldījumu sabiedrība sniegs klientam pastāvīgu novērtējumu par klientam ieteikto
finanšu instrumentu piemērotību, ï –
par finanšu instrumentiem un ierosinātajām
ieguldījumu stratēģijām; šajā informācijā ietver attiecīgus norādījumus par
risku, kas saistīts ar ieguldījumiem šajos instrumentos vai konkrētām
ieguldījumu stratēģijām, un brīdinājumus par šādu risku, –
par izpildes vietām,, –
par izmaksām un saistītām maksām., Ö Pirmajā
apakšpunktā minētā informācija būtu sniedzama saprotamā formā tādā veidā Õ lai lai Ö klienti vai
potenciālie klienti Õ var atbilstīgi
izprast piedāvātā ieguldījumu pakalpojuma un konkrētā finanšu instrumenta veida
būtību un tādējādi pieņemt lēmumus par ieguldījumiem, pamatojoties uz saņemto
informāciju. Šo informāciju var sniegt standartizētā formātā. ê 2004/39/EK
(pielāgots) ð jauns 49. Ja ieguldījumu
pakalpojumu piedāvā kā daļu no finanšu produkta, uz kuru jau attiecas citi Kopienas
ð Savienības ï tiesību aktu noteikumi vai kopīgi Eiropas standarti, kas saistīti ar
kredītiestādēm un patēriņa kredītiem attiecībā uz klientu riska
novērtējumu un/vai prasībām sniegt informāciju, uz šo
pakalpojumu papildus neattiecas šajā pantā
ð 2. un 3. punktā ï norādītie pienākumi. òjauns 5. Kad ieguldījumu
sabiedrība informē klientu, ka ieguldījumu konsultācija tiek sniegta neatkarīgā
veidā, sabiedrība: i) novērtē
pietiekami lielu skaitu tirgū pieejamo finanšu instrumentu.
Finanšu instrumentiem jābūt dažādiem
attiecībā uz to veidu un emitentiem vai produktu piegādātājiem, un tiem
nevajadzētu būt tikai finanšu instrumentiem, ko emitē vai piegādā
uzņēmumi, kuriem ir cieša saikne ar ieguldījumu sabiedrību, ii) neakceptē un
nesaņem maksas, komisijas naudas un nekādus citus monetārus labumus, ko maksā
vai sniedz jebkura trešā persona vai persona, kas rīkojas tās vārdā,
attiecībā uz pakalpojuma sniegšanu klientiem. òjauns 6. Veicot portfeļu
pārvaldību, ieguldījumu sabiedrība neakceptē un nesaņem maksas, komisijas
naudas un nekādus citus monetārus labumus, ko maksā vai sniedz jebkura trešā
persona vai persona, kas rīkojas tās vārdā, attiecībā uz pakalpojuma sniegšanu klientiem. 7. Ja ieguldījumu
pakalpojumu piedāvā kopā ar citu pakalpojumu vai produktu kā daļu no paketes
vai kā nosacījumu tam pašam līgumam vai paketei, ieguldījumu sabiedrība informē
klientu, vai ir iespējams iegādāties dažādos komponentus atsevišķi, un sniedz
atsevišķas ziņas par katra komponenta izmaksām un maksām. EVTI vēlākais līdz
[] izstrādā un periodiski atjaunina kombinētas pārdošanas prakses novērtēšanas
un uzraudzības vadlīnijas, jo īpaši situācijām, kad kombinētās pārdošanas
prakse neatbilst 1. punktā noteiktajiem pienākumiem. òjauns 8. Komisija ir
pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz
pasākumiem, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu sabiedrības, sniedzot ieguldījumu
pakalpojumus vai papildpakalpojumus klientiem, atbilst še noteiktajiem
principiem. Minētajos deleģētajos aktos ņem vērā: (a)
klientam vai potenciālam
klientam piedāvātā(-o) vai sniegtā(-o) pakalpojuma(-u) veidu, ņemot vērā
darījumu tipu, priekšmetu, apjomu un biežumu; (b)
piedāvāto vai paredzēto
produktu, tostarp dažādu veidu 1. panta 2. punktā minēto
finanšu instrumentu un noguldījumu, raksturu; (c)
to, vai klients vai
potenciālie klienti ir privāti vai profesionāli klienti, vai arī 3. punktā
minētajā gadījumā, to klasificēšanu kā tiesīgus darījumu partnerus. ê 2004/39/EK
(pielāgots) Ö 25. pants Õ Ö Piemērotības
un atbilstības novērtēšana un ziņošana klientiem Õ 14. Sniedzot
konsultācijas par ieguldījumiem vai nodrošinot ieguldījumu portfeļa pārvaldi,
ieguldījumu sabiedrība iegūst vajadzīgo informāciju par klienta vai potenciālā
klienta zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā saistībā ar konkrētā veida
produktu vai pakalpojumu, tā finansiālo stāvokli un ieguldījumu mērķiem, lai
sabiedrība varētu ieteikt klientam vai potenciālajam klientam ieguldījumu
pakalpojumus un finanšu instrumentus, kas ir tam piemēroti. ê 2004/39/EK
(pielāgots) ðjauns 25. Dalībvalstis
nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, kas
nav 14. pantā
minētie, lūdz klientam vai potenciālajam klientam sniegt informāciju par viņa
zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā saistībā ar piedāvātā vai pieprasītā
pakalpojuma konkrētā veida produktu vai pakalpojumu, lai ieguldījumu sabiedrība
varētu novērtēt, vai paredzētais ieguldījumu pakalpojums vai produkts ir piemērots
klientam. Ja Ö Ja Õ ieguldījumu
sabiedrība, pamatojoties uz informāciju, kas gūta saskaņā ar iepriekšējo daļu,
uzskata, ka attiecīgais produkts vai pakalpojums nav piemērots klientam vai
potenciālajam klientam, ieguldījumu sabiedrība brīdina klientu vai potenciālo
klientu. Šo brīdinājumu var sniegt standarta formātā. Ja Ja klientis
vai potenciālieais
klientis
nolemj
nesniedzgt
informāciju, kas minēta pirmajā daļā, vai ja viņiš
sniedz nepietiekamu informāciju par savām zināšanām un pieredzi, ieguldījumu
sabiedrība brīdina klientu vai potenciālo klientu
viņus par to, ka šāds lēmums nedos iespēju
sabiedrībai Ö neļauj
sabiedrībai Õ noteikt, vai
paredzētais pakalpojums vai produkts ir viņieam
piemērots. Šo brīdinājumu var sniegt standarta formātā. 3. Dalībvalstis ļauj ieguldījumu sabiedrībām,
sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, kas ir tikai klientu pasūtījumu izpilde un/vai
pieņemšana un nodošana ar papildpakalpojumiem vai bez tiem ð , izņemot papildpakalpojumu, kas
konkretizēts 1. pielikuma B iedaļas 1. punktā ï , sniegt šādus ieguldījumu pakalpojumus saviem klientiem bez
vajadzības iegūt informāciju vai veikt novērtēšanu, kas minēta 25. punktā, ja
ir izpildīti visi šādi nosacījumi: ê2010/78/ES
6. panta 7. punkts (pielāgots) ð jauns a)- ievaddaļā minētie
pakalpojumi attiecas
uz ð jebkuriem šādiem finanšu instrumentiem:
ï i) akcijām, kas ir pielaistas tirdzniecībai
regulētā tirgū vai līdzvērtīgā trešās valsts tirgū, ð vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā,
ja tās ir uzņēmumu akcijas, un izņemot kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu, kuri nav
PVKIU, akcijas un akcijas, kurās ietverts atvasinātais instruments;
ï (ii) ð obligācijām vai cita veida parāda
vērtspapīriem, kas ir pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū vai līdzvērtīgā
trešās valsts tirgū, vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, izņemot tos, kuros
ietverts atvasinātais instruments vai struktūra, kas klientam apgrūtina
saistītā riska izpratni; ï (iii) naudas tirgus instrumentiem, obligācijām vai
cita veida parāda vērtspapīriem (izņemot tās obligācijas vai parāda
vērtspapīrus ð izņemot tos, ï kuros ir ietverts atvasinātais instruments), ð vai struktūra, kas klientam apgrūtina
saistītā riska izpratni; ï (iv) ð akcijām vai daļām ï PVKIU, un
ð izņemot strukturētus PVKIU, kā minēts Komisijas
Regulas (ES) Nr. 583/2010 36. panta 1. punkta otrajā daļā; ï (v) citiem nekompleksiem finanšu
instrumentiem ð šā panta mērķiem ï . ð Šajā punktā, ja prasības un procedūra, kas
noteikta Direktīvas 2003/71/EK [Prospekta direktīva] 4. panta
1. punkta 3. un 4. daļā, ir izpildītas, ï Ttrešās valsts tirgu uzskata par
līdzvērtīgu regulētam tirgum., ja tajā ievēro prasības, kas ir līdzvērtīgas III
sadaļā noteiktajām prasībām. Komisija un EVTI savās tīmekļa vietnēs publicē
to tirgu sarakstu, kas uzskatāmi par līdzvērtīgiem. Šo sarakstu periodiski
atjaunina. EVTI palīdz Komisijai novērtēt trešo valstu tirgus, ê 2004/39/EK
(pielāgots) è1 2008/10/EK
1. panta 6. punkta a) apakšpunkts ð jauns b)- pakalpojums
ir sniegts pēc klienta vai potenciālā klienta iniciatīvas, c)- klients
vai potenciālais klients ir skaidri informēts, ka, sniedzot konkrēto
pakalpojumu, ieguldījumu sabiedrībai nav jānovērtē sniegtā vai piedāvātā
instrumenta vai pakalpojuma piemērotība ð vai atbilstība ï, un ka tādēļ viņš negūst atbilstošo aizsardzību, kas paredzēta
attiecīgās profesionālās ētikas normās.; Šo šo brīdinājumu
var sniegt standartizētā formātā, d)- ieguldījumu
sabiedrība pilda savus 2318. pantā
paredzētos pienākumus. 4. Ieguldījumu sabiedrība izveido uzskaiti,
kas ietver dokumentu vai dokumentus, kuri saskaņoti starp sabiedrību un klientu
un kuros norāda pušu tiesības un pienākumus un pārējos nosacījumus, ar kādiem
sabiedrība sniedz pakalpojumus klientam. Līguma pušu tiesības un pienākumus var
ietvert, izdarot atsauci uz citiem dokumentiem vai juridiskiem tekstiem. 5. Klientam jāsaņem no ieguldījumu sabiedrības
atbilstīgi ziņojumi par tās klientiem sniegtajiem pakalpojumiem. Šie ziņojumiŠajos
ziņojumos ð ietver periodiskus paziņojumus
klientiem, ņemot vērā iesaistīto finanšu instrumentu tipu un sarežģītumu un
klientam sniegtā pakalpojuma veidu, un ï attiecīgā gadījumā ietver izmaksas, kas saistītas ar klienta vārdā
veiktajiem darījumiem un sniegtajiem pakalpojumiem. ðSniedzot ieguldījumu konsultācijas,
ieguldījumu sabiedrība precizē, kā sniegtās konsultācijas atbilst klienta
individuālajam raksturojumam. ï 9. Ja ieguldījumu pakalpojumu piedāvā kā daļu no
finanšu produkta, uz kuru jau attiecas citi Kopienas tiesību aktu noteikumi vai
kopīgi Eiropas standarti, kas saistīti ar kredītiestādēm un patēriņa kredītiem
attiecībā uz klientu riska novērtējumu un/vai prasībām sniegt informāciju,
uz šo pakalpojumu papildus neattiecas šajā pantā norādītie pienākumi. 610. Lai nodrošinātu ieguldītāju vajadzīgo aizsardzību
un 1. līdz 8. punkta vienādu piemērošanu, Komisija è1 --- ç nosaka īstenošanas pasākumus
ð Komisija ir pilnvarota ar deleģētajiem
aktiem saskaņā ar 94. pantu pieņemt pasākumus ï, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu sabiedrības ievēro principus, kas
norādīti minētajā punktā, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai
papildpakalpojumus saviem klientiem. Minētajos
deleģētajos aktosNosakot šos īstenošanas pasākumus,
ņem vērā: (a)
klientam vai potenciālajam klientam piedāvātā vai
sniegtā pakalpojuma(-u) būtību, ņemot vērā darījumu veidu, priekšmetu, apjomu
un biežumu; (b)
to produktufinanšu
instrumentu veidu, ko piedāvā vai izskata ð , tostarp dažāda veida finanšu
instrumentus un bankas noguldījumus, kas minēti 1. panta 2. punktā ï ; (c)
to, vai klients vai potenciālie klienti ir privātie
klienti vai profesionālie klienti ð vai, 5. punktu gadījumā, to kā
tiesīgo darījumu partneru klasifikāciju ï. ê2008/10/EK,
1. panta 6. punkta b) apakšpunkts Pirmajā daļā
minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas
elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto
regulatīvo kontroles procedūru. òjauns 7. EVTI ne vēlāk kā
līdz [] izveido un regulāri atjaunina vadlīnijas to finanšu
instrumentu novērtēšanai, kas veido struktūru, kuru saistīto risku
klientam ir grūti novērtēt saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu. ê2004/39/EK 2620. pants Pakalpojumu sniegšana ar citas
ieguldījumu sabiedrības starpniecību Dalībvalstis ļauj ieguldījumu sabiedrībai, kas
ar citas ieguldījumu sabiedrības starpniecību saņem norādījumu veikt
ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus klienta vārdā, paļauties uz
klienta informāciju, ko nosūtījusi šī cita sabiedrība. Ieguldījumu sabiedrība,
ar kuras starpniecību sniedz norādījumus, ir atbildīga par nosūtītās
informācijas pilnīgumu un precizitāti. Ieguldījumu sabiedrība, kas šādi saņem
norādījumu veikt pakalpojumus klienta vārdā, var arī paļauties uz visiem
ieteikumiem attiecībā uz pakalpojumu vai darījumu, ko sniegusi klientam vai
veikusi cita ieguldījumu sabiedrība. Ieguldījumu sabiedrība, ar kuras
starpniecību sniegti norādījumi, ir atbildīga par sniegto ieteikumu vai
konsultāciju piemērotību klientam. Ieguldījumu sabiedrība, kas saņem klienta
norādījumus vai pasūtījumus ar citas ieguldījumu sabiedrības starpniecību,
joprojām ir atbildīga par pakalpojuma vai darījuma noslēgšanu, pamatojoties uz
jebkādu šādu informāciju vai ieteikumiem, atbilstoši attiecīgajiem šīs sadaļas
noteikumiem. 2721. pants Pienākums izpildīt pasūtījumus ar
klientam vislabvēlīgākajiem noteikumiem 1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu
sabiedrības veic visus pamatotos pasākumus, kas vajadzīgi, lai, izpildot
pasūtījumus, pēc iespējas gūtu rezultātus, kas ir vislabākie to klientiem,
ņemot vērā cenu, izmaksas, ātrumu, izpildes un norēķinu iespējamību, apjomu,
specifiku vai jebkādu citu apsvērumu attiecībā uz pasūtījuma izpildi. Tomēr, ja
ir īpašs klienta norādījums, ieguldījumu sabiedrība izpilda pasūtījumu,
ievērojot īpašo norādījumu. òjauns 2. Dalībvalstis
nosaka prasību visām tirdzniecības vietām vismaz reizi gadā publiskot bez
maksas pieejamus datus par darījumu izpildes kvalitāti savā tirdzniecības
vietā. Regulārajos pārskatos iekļauj informāciju par katra finanšu instrumentu cenu, izpildes ātrumu un izpildes iespējamību. ê 2004/39/EK è1 2008/10/EK
1. panta 7. punkta a) apakšpunkts ð jauns 32. Dalībvalstis
pieprasa ieguldījumu sabiedrībām noteikt un īstenot efektīvus pasākumus
1. punkta noteikumu izpildei. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu
sabiedrībām izveidot un īstenot pasūtījumu izpildes politiku, lai tās attiecībā
uz savu klientu pasūtījumiem varētu gūt labāko iespējamo rezultātu saskaņā ar
1. punktu. 43. Pasūtījumu
izpildes politikā attiecībā uz katru instrumentu kategoriju ietver informāciju
par dažādajām vietām, kur ieguldījumu sabiedrība izpilda sava klienta
pasūtījumus, un faktoriem, kas ietekmē izpildes vietas izvēli. Tajā ietver
vismaz tās vietas, kas ļauj ieguldījumu sabiedrībai pastāvīgi gūt labāko
iespējamo rezultātu klientu pasūtījumu izpildē. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu
sabiedrības sniedz attiecīgu informāciju saviem klientiem par savu pasūtījumu
izpildes politiku. ð Informācijā nepārprotami, pietiekami
detalizēti un klientiem viegli saprotamā veidā izskaidro, kā uzņēmums klienta
vārdā izpildīs pasūtījumus. ï Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības iegūst to klientu
iepriekšēju piekrišanu izpildes politikai. Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, kad
pasūtījumu izpildes politika paredz iespēju, ka klienta pasūtījumus var
izpildīti ārpus regulēta tirgus ð, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai
regulētas tirdzniecības sistēmas ï vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas,
ieguldījumu sabiedrība jo īpaši informē savus klientus par šo iespēju.
Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības saņem savu klientu skaidru
iepriekšēju piekrišanu pirms to pasūtījumu izpildes ārpus regulēta tirgus ð daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai
regulētas tirdzniecības sistēmas ï vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas. Ieguldījumu sabiedrības var
iegūt šo piekrišanu vispārējas vienošanās veidā vai attiecībā uz individuāliem
darījumiem. 54. Dalībvalstis
pieprasa ieguldījumu sabiedrībām uzraudzīt savu pasūtījumu izpildes pasākumu un
izpildes politikas efektivitāti, lai identificētu un attiecīgā gadījumā
novērstu trūkumus. Jo īpaši tās regulāri novērtē, vai izpildes vietas, kas
ietvertas pasūtījumu izpildes politikā, sniedz labāko iespējamo rezultātu
klientam, un vai tām ir jāveic izmaiņas savos izpildes pasākumos. Dalībvalstis
pieprasa ieguldījumu sabiedrībām ziņot klientiem par visām būtiskām izmaiņām
savos pasūtījumu izpildes pasākumos vai izpildes politikā. ð Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu
sabiedrībām katrai finanšu instrumentu klasei ik gadu apkopot un darīt publiski
pieejamus piecu labāko izpildes vietu nosaukumus, kurās klientu pasūtījumi
izpildīti iepriekšējā gadā. ï 65. Dalībvalstis
pieprasa ieguldījumu sabiedrībām, lai tās varētu saviem klientiem pēc to
pieprasījuma pierādīt, ka tās ir izpildījušas to pasūtījumus atbilstoši
sabiedrības izpildes politikai. 76. Lai
nodrošinātu ieguldītājiem vajadzīgo aizsardzību, godīgo un sakārtoto tirgu
darbību un 1., 3. un 4. punkta vienādu piemērošanu, Komisija
è1 --- ç nosaka
īstenošanas ð Komisija ir pilnvarota saskaņā ar
94. pantu pieņemt deleģētos aktus ï pasākumus attiecībā uz: (a)
to dažādo faktoru salīdzinošā nozīmīguma
noteikšanas kritērijiem, kurus atbilstoši 1. punktam var ņemt vērā,
nosakot vislabāko iespējamo rezultātu, ievērojot pasūtījuma apjomu un veidu un
to, vai klients ir privātais klients vai profesionālais klients; (b)
faktoriem, ko var ņemt vērā ieguldījumu sabiedrība,
pārskatot savus izpildes pasākumus un apstākļus, kādos var būt lietderīgi
izdarīt izmaiņas šādos pasākumos. Jo īpaši izpildes pasākumus nosaka attiecībā
uz faktoriem, ko ņem vērā, nosakot, kuras vietas ļauj ieguldījumu sabiedrībām
pastāvīgi gūt vislabāko iespējamo rezultātu klientu pasūtījumu izpildē; (c)
tās informācijas veidu un apjomu, kas jāsniedz
klientiem par savu izpildes politiku, ievērojot 43.
punktu. òjauns 8. EVTI izstrādā
regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu: a) ar izpildes
kvalitāti saistīto to datu saturu, formātu un regularitāti, kas publiskojami
saskaņā ar 2. punktu, ņemot vērā tirdzniecības vietas veidu un attiecīgā
finanšu instrumenta veidu; b) tās informācijas
saturu un formātu, kas ieguldījumu sabiedrībām jāpublicē saskaņā ar
5. punkta otro daļu. EVTI iesniedz šo
regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [XXX]. Komisija ir
pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā
minēto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos
standartus. ê2008/10/EK,
1. panta 7. punkta b) apakšpunkts Pirmajā daļā
minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas
elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto
regulatīvo kontroles procedūru. ê 2004/39/EK
(pielāgots) è1 2008/10/EK
1. panta 8. punkta a) apakšpunkts ðjauns 2822. pants Klientu pasūtījumu apstrādes noteikumi 1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu
sabiedrības, kam ir piešķirta atļauja izpildīt pasūtījumus klientu vārdā,
izpilda procedūras un pasākumus, kas paredz tūlītēju, godīgu un ātru klientu
pasūtījumu izpildi attiecībā pret citiem klientu pasūtījumiem vai ieguldījumu
sabiedrības tirdzniecības interesēm. Šīs procedūras vai pasākumi ļauj citādi
salīdzināmu klientu pasūtījumu izpildi atbilstoši laikam, kad tos saņēmusi
ieguldījumu sabiedrība. 2. Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, kad
klienta ierobežotais pasūtījums, kas attiecas uz akcijām, kuru tirdzniecība
regulētā tirgū ir atļauta, un kas dominējošos tirgus apstākļos nav tūlīt
izpildīts, ieguldījumu sabiedrības, ja vien klients nav skaidri norādījis
citādi, veic pasākumus, lai veicinātu iespējami drīzu minētā pasūtījuma
izpildi, tūlīt publiskojot šo klienta ierobežoto pasūtījumu tādā veidā, kas ir
viegli pieejams citiem tirgus dalībniekiem. Dalībvalstis var nolemt, ka
ieguldījumu sabiedrības ievēro šo pienākumu, nosūtot attiecīgo klienta ierobežoto
pasūtījumu uz regulētu tirgu un/vai daudzpusēju tirdzniecības sistēmu. Dalībvalstis
paredz, ka kompetentās iestādes var atteikties no pienākuma darīt zināmu
atklātībai ierobežoto pasūtījumu, kas ir liela apjoma pasūtījums salīdzinājumā
ar parastu tirgus apjomu, kā noteikts saskaņā ar 44. panta 2. punktu ÖRegulas (ES)
Nr. …/… [FITD] 4. pantu Õ. 3. Lai nodrošinātu to, ka, veicot pasākumus
ieguldītāju aizsardzībai un godīgai un sakārtotai tirgu darbībai, ņem vērā
finanšu tirgu tehnisko attīstību, un lai nodrošinātu 1. un 2. punkta
vienādu piemērošanu, Komisija è1 --- ç ð Komisija ir pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz ïnosaka īstenošanas
pasākumus, ar ko definē: (a)
to procedūru un pasākumu nosacījumus un veidu, kuru
rezultāts ir tūlītēja, godīga un ātra klientu pasūtījumu izpilde, un
situācijas, kādās ieguldījumu sabiedrības var pamatoti atturēties no tūlītējas
izpildes, lai iegūtu labvēlīgākus nosacījumus klientiem, vai to darījumu
veidus, attiecībā uz kuriem ieguldījumu sabiedrības var rīkoties tāpat; (b)
dažādās metodes, kuras ieguldījumu sabiedrība var
izmantot, lai uzskatītu, ka tā ir izpildījusi savu pienākumu klientu
ierobežotos pasūtījumu, kas nav tūlīt izpildāmi, atklāt tirgum. ê2008/10/EK,
1. panta 8. punkta b) apakšpunkts Pirmajā daļā
minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas
elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto
regulatīvo kontroles procedūru. ê 2004/39/EK
(pielāgots) è1 2010/78/ES
6. panta 8. punkts è2 2008/10/EK
1. panta 9. punkta a) apakšpunkts ðjauns 2923. pants Ieguldījumu sabiedrību pienākumi, izraugoties
saistītos aģentus 1. Dalībvalstis atļaujvar nolemt atļaut
ieguldījumu sabiedrībai izraudzīties saistītos aģentus, lai veicinātu
ieguldījumu sabiedrības pakalpojumus, piedāvātu pakalpojumus vai saņemtu
pasūtījumus no klientiem vai potenciāliem klientiem un nosūtītu šos
pasūtījumus, izvietotu finanšu instrumentus un sniegtu konsultācijas attiecībā
uz šādiem finanšu instrumentiem un pakalpojumiem, ko piedāvā minētā ieguldījumu
sabiedrība. 2. Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, kad
ieguldījumu sabiedrība nolemj iecelt saistītu aģentu, tā joprojām ir pilnīgi un
bez nosacījumiem atbildīga par visām darbībām vai trūkumiem no saistītā aģenta
puses, kad tas rīkojas sabiedrības vārdā. Dalībvalstis pieprasa, lai
ieguldījumu sabiedrība nodrošina, ka saistīts aģents atklāj, kāda ir viņa
kompetence un kādu sabiedrību viņš pārstāv gadījumos, kad viņš sazinās ar
jebkuru klientu vai potenciālo klientu vai pirms viņš uzsāk veikt darījumus ar
jebkuru klientu vai potenciālo klientu. Dalībvalstis
saskaņā ar 13. panta 6., 7. un 8. punktu var atļaut saistītiem
aģentiem, kas reģistrēti to teritorijā, rīkoties ar klientu naudu un/vai
finanšu instrumentiem tās ieguldījumu sabiedrības vārdā un pilnīgā pārziņā,
kuras labā tie darbojas attiecīgo dalībvalstu teritorijā, vai pārrobežu darbību gadījumā tās dalībvalsts teritorijā,
kas ļauj saistītam aģentam rīkoties ar klientu naudu. ðDalībvalstis aizliedz to teritorijā
reģistrētajiem saistītajiem aģentiem rīkoties ar klientu naudu un/vai finanšu
instrumentiem. ï Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu
sabiedrības, darbojoties ar saistīto aģentu starpniecību, uzrauga savu saistīto
aģentu darbības, lai nodrošinātu, ka tie arī turpmāk izpilda šīs direktīvas
prasības. 3. è1Dalībvalstis, kas nolemj atļaut ieguldījumu
sabiedrībām izraudzīties saistītos aģentus, izveido publisku reģistru. Saistītos aģentus reģistrē publiskajā
reģistrā dalībvalstī, kurā tie veic uzņēmējdarbību. EVTI savā tīmekļa vietnē
ievieto norādes vai hipersaites uz publiskajiem reģistriem, kurus dalībvalstis,
kas nolemj atļaut ieguldījumu sabiedrībām izraudzīties saistītos aģentus, ir
izveidojušas saskaņā ar šo pantu. ç Ja dalībvalsts,
kurā saistītais aģents ir reģistrēts, saskaņā ar 1. punktu ir nolēmusi
neļaut ieguldījumu sabiedrībām, kam atļaujas piešķīrušas to kompetentās
iestādes, izraudzīties saistītos aģentus, šos saistītos aģentus reģistrē tās
ieguldījumu sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentajā iestādē, kuras
vārdā tie darbojas. Dalībvalstis nodrošina, ka saistītos aģentus
reģistrē publiskajā reģistrā tikai tad, ja ir konstatēts, ka viņiem ir
pietiekoši laba reputācija un attiecīgas vispārīgas, komerciālās un
profesionālās zināšanas, lai viņi varētu klientam vai potenciālam klientam
precīzi darīt zināmu visu attiecīgo informāciju par piedāvāto pakalpojumu. Dalībvalstis var nolemt, ka ieguldījumu
sabiedrības var pārbaudīt, vai saistītajiem aģentiem, ko tās iecēlušas, ir
pietiekami laba reputācija un zināšanas, kas minētas trešajā daļā. Reģistru regulāri atjaunina. Tas ir publiski
pieejams, lai sniegtu konsultācijas. 4. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu
sabiedrības, kas ieceļ saistītos aģentus, veic atbilstošus pasākumus, lai
novērstu negatīvu ietekmi, kas saistītā aģenta darbībām, uz kurām neattiecas šīs
direktīvas darbības joma, varētu būt attiecībā uz darbībām, ko veic saistītais
aģents ieguldījumu sabiedrības vārdā. Dalībvalstis var ļaut kompetentajām iestādēm
sadarboties ar ieguldījumu sabiedrībām un kredītiestādēm, to asociācijām un
citām vienībām, reģistrējot saistītos aģentus un uzraugot saistīto aģentu
atbilstību 3. punkta prasībām. Jo īpaši saistītos aģentus var reģistrēt
ieguldījumu sabiedrības, kredītiestādes vai to asociācijas un citas vienības
kompetentās iestādes uzraudzībā. 5. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu
sabiedrības izraugās tikai tos saistītos aģentus, kas reģistrēti 3. punktā
minētajos publiskajos reģistros. 6. Dalībvalstis var pastiprināt prasības, kas
norādītas šajā pantā, vai noteikt papildu prasības attiecībā uz saistītiem aģentiem,
kas reģistrēti to teritorijā. 3024. pants Darījumi, kas veikti ar tiesīgiem
darījumu partneriem 1. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu
sabiedrības, kas saņēmušas atļauju izpildīt pasūtījumus klientu vārdā un/vai
veikt darījumus savā vārdā, un/vai saņemt un nosūtīt pasūtījumus, var uzsākt
darījumus vai iesaistīties darījumos ar tiesīgiem darījuma partneriem bez
vajadzības izpildīt pienākumus, kas paredzēti 2419.
ð pantā (izņemot 3. punktu),
25. pantā (izņemot 5. punktu) ï , 2721. pantā
un 2822. panta
1. punktā, attiecībā uz šiem darījumiem vai attiecībā uz viesiem
papildpakalpojumiem, kas tieši saistīti ar šiem darījumiem. ð Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībās ar
tiesīgiem darījumu partneriem ieguldījumu sabiedrības rīkojas godīgi, taisnīgi
un profesionāli un veic godīgu, skaidru un nemaldinošu saziņu, ņemot vērā
tiesīgā darījumu partnera un tā uzņēmējdarbības būtību. ï 2. Lai īstenotu šo pantu, dalībvalstis par
tiesīgiem darījuma partneriem atzīst ieguldījumu sabiedrības, kredītiestādes,
apdrošināšanas sabiedrības, PVKIU un to pārvaldības sabiedrības, pensiju fondus
un to pārvaldības sabiedrības, citas finanšu iestādes, kam piešķirtas atļaujas
saskaņā ar Kopienas
Ö Savienības Õ vai dalībvalstu
tiesību aktiem vai ko regulē minētie tiesību akti, uzņēmumus, kas atbrīvoti no
šīs direktīvas piemērošanas saskaņā ar 2. panta 1. punkta k) un l) apakšpunktu,
valstu valdības un to attiecīgos birojus, tostarp valstu iestādes, kas veic
darījumus ar valsts parādu ð valsts līmenī ï, centrālās bankas un pārvalstiskās organizācijas. Klasificēšanu par tiesīgu darījuma partneri
saskaņā ar pirmo daļu veic, neskarot minēto vienību tiesības vispārīgi vai attiecībā
uz katru atsevišķu darījumu lūgt tām piemērot režīmu, kādu piemēro klientiem,
uz kuru darbību ar ieguldījuma sabiedrību attiecas 2419., Ö 25., Õ 2721. un 2822. punkts. 3. Dalībvalstis par tiesīgiem darījuma
partneriem var arī atzīt citus uzņēmumus, kas atbilst iepriekš noteiktām
samērīgām prasībām, tostarp kvantitatīvām robežvērtībām. Attiecībā uz darījumu,
kurā potenciālie darījuma partneri atrodas dažādās teritorijās, ieguldījumu
sabiedrība piekāpjas otra uzņēmuma statusam, kas noteikts ar tās dalībvalsts
tiesību aktiem vai pasākumiem, kur minētais uzņēmums ir reģistrēts. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu
sabiedrība, iesaistoties darījumos atbilstoši 1. punktam ar šādiem
uzņēmumiem, saņem skaidru apstiprinājumu no potenciālā darījuma partnera par
to, ka tas piekrīt, ka to uzskata par tiesīgu darījuma partneri. Dalībvalstis
ļauj ieguldījumu sabiedrībai iegūt šo apstiprinājumu vispārīgas vienošanās
viedā vai attiecībā uz katru atsevišķu darījumu. 4. Dalībvalstis var atzīt par tiesīgiem
darījumu partneriem trešo valstu vienības, kas līdzvērtīgas to kategoriju
vienībām, kuras minētas 2. punktā. Dalībvalstis var atzīt par tiesīgiem darījumu
partneriem arī trešo valstu uzņēmumus, piemēram, tos, kas minēti
3. punktā, ar tādiem pašiem nosacījumiem un attiecinot uz tiem tādas pašas
prasības, kas noteiktas 3. punktā. 5. Lai nodrošinātu 2., 3., un
4. punkta vienādu piemērošanu, ņemot vērā tirdzniecības prakses izmaiņas,
un lai nodrošinātu vienotā tirgus efektīvu darbību, Komisija
è2 --- ç ð Komisija ir pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, lai precizētu ï var noteikt īstenošanas pasākumus, ar kuriem definēdefinējot: (a)
procedūras attiecībā uz tāda režīma piemērošanas
pieprasīšanu, kādu piemēro klientiem saskaņā ar 2. punktu; (b)
procedūras attiecībā uz skaidrā apstiprinājuma
saņemšanu no potenciāliem darījumu partneriem saskaņā ar 3. punktu; (c)
iepriekš noteiktas samērīgas prasības, tostarp
kvantitatīvās robežvērtības, kas ļautu uzņēmumu uzskatīt par tiesīgu darījuma
partneri saskaņā ar 3. punktu. ê2008/10/EK,
1. panta 9. punkta b) apakšpunkts Pirmajā daļā
minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas
elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto
regulatīvo kontroles procedūru. ê2004/39/EK 3. iedaļa Tirgus pārskatāmība un integritāte 25. pants Pienākums
atbalstīt tirgu integritāti, ziņot par darījumiem un veikt uzskaiti ê2010/78/ES
6. panta 9. punkta a) apakšpunkts 1. Neskarot to
pienākumu noteikšanu, kas paredzēti, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un
Padomes Direktīvas 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās
informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus
ļaunprātīgu izmantošanu)[54] normas, dalībvalstis, ko koordinē EVTI, saskaņā
ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. pantu nodrošina, ka ir
paredzēti attiecīgi pasākumi, lai ļautu kompetentajai iestādei uzraudzīt
ieguldījumu sabiedrību darbības, tādējādi nodrošinot, ka tās rīkojas godīgi,
taisnīgi un profesionāli un veicina tirgus integritāti. ê2010/78/ES
6. panta 9. punkta b) apakšpunkts 2. Dalībvalstis
pieprasa ieguldījumu sabiedrībām vismaz piecus gadus nodrošināt kompetentās
iestādes piekļuvi būtiskiem datiem, kas attiecas uz visiem tiem darījumiem
ar finanšu instrumentiem, kurus tās ir veikušas savā vai klienta vārdā.
Attiecībā uz darījumiem, kas veikti klientu vārdā, uzskaita visu informāciju un
sīkākās ziņas par klienta identitāti un
informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar Direktīvu 2005/60/EK. EVTI var pieprasīt
iespējas iepazīties ar šo informāciju saskaņā ar Regulas (ES)
Nr. 1095/2010 35. pantā noteikto procedūru un nosacījumiem. ê2004/39/EK è1 2008/10/EK
1. panta 10. punkta a) apakšpunkts è2 2008/10/EK
1. panta 10. punkta b) apakšpunkts ð jauns 3. Dalībvalstis
pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, kas veic darījumus ar jebkuru finanšu
instrumentu, kura tirdzniecība regulētā tirgū ir atļauta, sniedz informāciju
par šādiem darījumiem kompetentai iestādei iespējami ātrāk un ne vēlāk kā
nākamās darbdienas beigās. Šo pienākumu piemēro neatkarīgi no tā, vai šādi
darījumi ir veikti regulētā tirgū. Kompetentās
iestādes saskaņā ar 58. pantu nosaka pasākumus, ka vajadzīgi, lai
nodrošinātu, ka arī kompetentā iestāde minētajiem finanšu instrumentiem
visatbilstošākajā tirgū likviditātes ziņā saņem šo informāciju. 4. Ziņojumos jo
īpaši jābūt norādītiem nopirkto vai pārdoto instrumentu nosaukumiem un
skaitam, daudzumam, izpildes datumiem un laikam, darījumu cenām un līdzekļiem,
kas izmantoti, identificējot attiecīgo ieguldījumu sabiedrību. 5. Dalībvalstis
paredz, ka ziņojumi kompetentajai iestādei jāsniedz pašai ieguldījumu
sabiedrībai, trešai personai, kas rīkojas tās vārdā, vai izmantojot
tirdzniecības saskaņošanas vai ziņošanas sistēmu, ko apstiprinājusi kompetentā
iestāde vai regulētais tirgus, vai daudzpusējā tirdzniecības sistēma, ar kuras
starpniecību attiecīgais darījums ir noslēgts. Ja par darījumiem kompetentai iestādei tieši ziņo regulēts tirgus,
daudzpusēja tirdzniecības sistēma vai tirdzniecības saskaņošanas vai ziņošanas
sistēma, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde, pienākumu, 3. pantā
noteikto ieguldījumu sabiedrības pienākumu var neievērot. 6. Ja saskaņā ar
32. panta 7. punktu šajā pantā paredzētie ziņojumi ir nosūtīti
uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā nosūta šo informāciju
ieguldījumu sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja vien
tās nenolemj, ka tās nevēlas saņemt šo informāciju. 7. Lai
nodrošinātu, ka ir pārveidoti tirgus integritātes aizsardzības pasākumi, lai
ņemtu vērā finanšu tirgu tehnisko attīstību un nodrošinātu 1. līdz
5. punkta vienādu piemērošanu, Komisija var noteikt è1 --- ç īstenošanas pasākumus, ar ko definē metodes un
pasākumus attiecībā uz ziņošanu par finanšu darījumiem, šo ziņojumu formu un
saturu un atbilstoša tirgus definēšanas kritērijus saskaņā ar 3. punktu.
è2 Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu
nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta
2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. ç 3126. pants Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas ð vai regulētās tirdzniecības sistēmas ï noteikumu un citu juridisku pienākumu ievērošanas uzraudzība 1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu
sabiedrības un tirgus dalībnieki, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu
ð vai regulētu tirdzniecības sistēmu ï, nosaka un saglabā efektīvus pasākumus un procedūras saistībā ar
daudzpusējo tirdzniecības sistēmu ð vai regulēto tirdzniecības
sistēmu ï, lai regulāri uzraudzītu tās lietotāju ð vai klientu ï atbilstību totās
noteikumiem. Ieguldījumu sabiedrības un tirgus dalībnieki, kas izmanto
daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ð vai regulētu tirdzniecības
sistēmu ï, uzrauga darījumus, ko veic to lietotāji ð vai klienti ï to sistēmās, lai identificētu šo noteikumu pārkāpumus, nesakārtotus
tirdzniecības nosacījumus vai rīcību, kas var ietvert tirgus ļaunprātīgu
izmantošanu. 2. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu
sabiedrībām un tirgus dalībniekiem, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības
sistēmu ð vai regulētu tirdzniecības
sistēmu ï, par būtiskiem tās noteikumu pārkāpumiem, nesakārtotiem tirdzniecības
nosacījumiem vai rīcību, kas ir tirgus ļaunprātīgu izmantošana, ziņot kompetentajai
iestādei. Dalībvalstis arī pieprasa ieguldījumu sabiedrībām un tirgus
dalībniekiem, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ð vai regulētu tirdzniecības
sistēmu ï, tūlīt sniegt attiecīgo informāciju iestādei, kuras kompetencē ir
tirgus ļaunprātīgas izmantošanas izmeklēšana un saukšana pie atbildības par
tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, un pilnā apjomā palīdzēt iepriekšminētajai
iestādei, veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu attiecībā uz tirgus
ļaunprātīgu izmantošanu, kas konstatēta tās sistēmās vai ar tās sistēmu
starpniecību. òjauns 32. pants Instrumentu
tirgošanas pārtraukšana
vai atcelšana daudzpusējā tirdzniecības sistēmā 1. Dalībvalstis
nosaka prasību ieguldījumu sabiedrībai vai tirgus organizētājam, kas izmanto
daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, kura pārtrauc vai atceļ finanšu instrumenta tirdzniecību, publiskot šo
lēmumu, paziņot to regulētiem tirgiem, citām daudzpusējām tirdzniecības
sistēmām un regulētām tirdzniecības sistēmām, kas tirgo to pašu finanšu instrumentu, un paziņot attiecīgo
informāciju kompetentajai iestādei. Kompetentā iestāde informē citu dalībvalstu
kompetentās iestādes. Dalībvalstis nosaka prasību, ka citi regulētie tirgi,
daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un regulētās tirdzniecības sistēmas, kas
tirgo tos pašus finanšu instrumentus, arī pārtrauc vai atceļ šā finanšu
instrumenta tirdzniecību, ja pārtraukšanas vai atcelšanas iemesls ir informācijas neatklāšana
par emitentu vai finanšu instrumentu, izņemot gadījumus, kad tas
varētu būtiski apdraudēt ieguldītāju intereses vai pienācīgu tirgus darbību.
Dalībvalstis nosaka prasību citiem regulētajiem tirgiem, daudzpusējām
tirdzniecības sistēmām un regulētām tirdzniecības sistēmām paziņot savu lēmumu
attiecīgajai kompetentajai iestādei un visiem regulētajiem tirgiem,
daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un regulētām tirdzniecības sistēmām, kas
tirgo to pašu finanšu instrumentu,
pievienojot paskaidrojumu, ja lēmumā netika ietverta finanšu
instrumenta tirdzniecības pārtraukšana vai atcelšana. 2. EVTI izstrādā
īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu 1. punktā minēto
paziņojumu un publiskošanas formātus un termiņus. Komisija ir
pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu
pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus. EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai
līdz [XXX]. 3. Komisija ir
pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, lai definētu
konkrētas situācijas, kas būtiski apdraud ieguldītāju intereses un pienācīgu
iekšējā tirgus darbību atbilstīgi 1. un 2. punktam,
un jautājumus, kas attiecas uz informācijas neatklāšanu
par emitentu vai finanšu instrumentu atbilstīgi 1. punktam. 33. pants Instrumentu
tirgošanas pārtraukšana
vai atcelšana regulētā tirdzniecības sistēmā 1. Dalībvalstis
nosaka prasību ieguldījumu sabiedrībai vai tirgus organizētājam, kas izmanto
regulētu tirdzniecības sistēmu, kura pārtrauc vai atceļ kāda finanšu instrumenta tirdzniecību, publiskot šo
lēmumu, paziņot to regulētiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un
citām regulētām tirdzniecības sistēmām, kas tirgo to pašu
finanšu instrumentu, un paziņot attiecīgo informāciju
kompetentajai iestādei. Kompetentā iestāde informē citu dalībvalstu kompetentās
iestādes. 2. EVTI izstrādā
īstenošanas tehnisko standartu projektus, ar ko nosaka 1. punktā minēto
paziņojumu un publiskošanas formātus un termiņus. Komisija ir
pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu
pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus. EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai
līdz [XXX]. 34. pants Daudzpusējo
tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu sadarbība un
informācijas apmaiņa 1. Dalībvalstis
nosaka prasību ieguldījumu sabiedrībai vai tirgus organizētājam, kas izmanto
daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu,
nekavējoties informēt citu daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, regulēto
tirdzniecības sistēmu un regulēto tirgu ieguldījumu sabiedrības un tirgus
dalībniekus par turpmāk minēto: (a)
nepienācīgi tirdzniecības
apstākļi; (b)
rīcība, kas var norādīt
uz ļaunprātīgu darbību [norādīt atsauci uz TIR] darbības jomā; un (c)
pārkāpumi sistēmā; attiecībā uz finanšu instrumentu. 2. EVTI izstrādā
regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu konkrētus apstākļus,
kuros jāpiemēro 1. punktā minētā informācijas sniegšanas
prasība. EVTI iesniedz šo
regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [XXX]. Komisija ir
pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā
minēto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos
standartus. ê2004/39/EK 27. pants Ieguldījumu
sabiedrību pienākums darīt zināmas atklātībai noteiktās cenas 1. Dalībvalstis
pieprasa akciju sistemātiskajiem internalizētājiem publicēt noteikto cenu
attiecībā uz akcijām, kuru tirdzniecība regulētā tirgū ir atļauta un attiecībā
uz kurām tie ir sistemātiski internalizētāji, un kurām ir likvīds tirgus.
Attiecībā uz akcijām, kam nav likvīda tirgus,
sistemātiskie internalizētāji saviem klientiem pēc to pieprasījuma dara zināmas
noteiktās cenas. Šā panta noteikumi
ir piemērojami sistemātiskiem internalizētājiem, kad tie veic darījumus, kuru
apjoms nepārsniedz standarta tirgus apjomu. Šā panta noteikumi neattiecas uz
sistemātiskiem internalizētājiem, kas veic tikai tādus darījumus, kuru apjoms
pārsniedz standarta tirgus apjomu. Sistemātiskie
internalizētāji var izlemt par apjomu vai apjomiem, par kādiem tie noteiks
cenas. Attiecībā uz konkrētu akciju katrā cenā ietver noteiktu cenas
piedāvājumu un/vai piedāvāto cenu vai cenas par apjomu vai apjomiem, kas var
būt līdz standarta tirgus apjomam attiecībā uz to akciju kategoriju, kurā
iekļauta akcija. Cena vai cenas atspoguļo arī dominējošos tirgus nosacījumus attiecībā uz konkrēto akciju. Akcijas sagrupē
kategoriju, pamatojoties uz to pasūtījumu vidējo aritmētisko vērtību, kuri
izpildīti tirgū, kas noteikts attiecībā uz konkrēto akcijai. Katras akciju
kategorijas standarta tirgus apjoms ir apjoms, kas ir to pasūtījumu vidējā
aritmētiskā vērtība, kuri izpildīti tirgū, kas noteikts attiecībā uz akcijām,
kuras iekļautas katrā akciju kategorijā. Katras akcijas
tirgu veido visi pasūtījumi, kas izpildīti Eiropas Savienībā attiecībā uz
konkrēto akciju, izņemot pasūtījumus, kuru apjoms ir liels salīdzinājumā ar
parastu attiecīgās akcijas tirgus apjomu. ê2010/78/ES
6. panta 10. punkts 2. Likviditātes
ziņā vislielākā tirgus kompetentā iestāde, kā definēts 25. pantā, vismaz
reizi gadā, pamatojoties uz to rīkojumu vidējo aritmētisko vērtību, kuri
izpildīti tirgū attiecībā uz konkrēto akciju, nosaka akciju kategoriju, kurā tā
jāklasificē. Šo informāciju dara zināmu visiem tirgus dalībniekiem un nosūta
EVTI, kas to publicē to savā tīmekļa vietnē. ê2004/39/EK è1 2008/10/EK
1. panta 11. punkta a) apakšpunkts 3. Sistemātiskie
internalizētāji regulāri un pastāvīgi dara zināmas atklātībai savas noteiktās
cenas parastajā tirdzniecības laikā. Tiem ir tiesības atjaunināt savas noteiktās
cenas jebkurā laikā. Tiem ārkārtējos tirgus apstākļos ir arī atļauts atsaukt
savas noteiktās cenas. Noteikto cenu dara
zināmu tādā veidā, kas ir viegli pieejams citiem tirgus dalībniekiem saskaņā ar
pamatotiem komerciāliem nosacījumiem. Sistemātiskie internalizētāji,
ievērojot 21. pantā izklāstītos noteikumus, izpilda pasūtījumus, ko tie
saņem no saviem privātajiem klientiem saistībā ar akcijām, attiecībā uz kurām
tie ir sistemātiski internalizētāji, par cenām, kas noteiktas pasūtījuma
saņemšanas brīdī. Sistemātiskie
internalizētāji izpilda pasūtījumus, ko tie saņem no saviem profesionālajiem
klientiem saistībā ar akcijām, attiecībā uz kurām tie ir sistemātiskie
internalizētāji, par cenu, kas noteikta pasūtījuma saņemšanas brīdī. Tie tomēr
var izpildīt šos pasūtījumus par labāku cenu
pamatotos gadījumos, ja šī cena ietilpst atklātā diapazonā, kas ir tuvs tirgus
nosacījumiem, un ja pasūtījumu apjoms ir lielāks nekā parastais privāto
ieguldītāju pasūtījumu apjoms. Turklāt
sistemātiskie internalizētāji var izpildīt pasūtījumus, ko tie saņem no
saviem profesionālajiem klientiem, par cenām, kas atšķiras no to noteiktajām
cenām, neievērojot ceturtajā daļā noteiktos nosacījumus attiecībā uz
darījumiem, kuru izpilde attiecībā uz vairākiem vērtspapīriem ir daļa no
viena darījuma, vai attiecībā uz
pasūtījumiem, uz kuriem attiecas citi nosacījumi, ko nepiemēro pašreizējai
tirgus cenai. Ja sistemātiskais
internalizētājs, kurš nosaka tikai vienu cenu vai kura augstākā noteiktā cena
ir zemāka nekā standarta tirgus apjoms, saņem no klienta pasūtījumu, kura
apjoms ir lielāks nekā tā noteiktā cena, bet zemāks nekā standarta tirgus
apjoms, tas var nolemt izpildīt to pasūtījuma daļu, kas pārsniedz tā noteikto
cenu, ja pasūtījumu izpilda par noteikto cenu, izņemot gadījumus, kad ir atļauts rīkoties citādāk saskaņā ar divu
iepriekšējo daļu nosacījumiem. Ja sistemātiskais internalizētājs nosaka dažādas
cenas un saņem pasūtījumu, kas tam jāizpilda, iekļaujoties šajās cenās, un ko
tas vēlas izpildīt, tas izpilda pasūtījumu par vienu no noteiktajām cenām
saskaņā ar 22. panta noteikumiem, ja vien nav atļauts rīkoties citādāk
saskaņā ar divu iepriekšējo daļu nosacījumiem. 4. Kompetentās
iestādes pārbauda: a) vai ieguldījumu
sabiedrības regulāri atjaunina piedāvājuma un/vai piedāvātās cenas, kas
publicētas saskaņā ar 1. punktu, un saglabā cenas, kas atspoguļo
dominējošos tirgus nosacījumus; b) vai ieguldījumu
sabiedrības ievēro tos nosacījumus attiecībā uz cenu uzlabojumiem, kas noteikti
3. punkta ceturtajā daļā. 5.
Sistemātiskajiem internalizētājiem ļauj, pamatojoties uz to tirdzniecības
politiku, objektīvā, nediskriminējošā veidā izlemt, kuriem ieguldītājiem tie
nodrošina piekļuvi savām noteiktajām cenām. Tālab jābūt skaidri noteiktiem
standartiem, lai reglamentētu piekļuvi savām noteiktajām cenām. Sistemātiskie internalizētāji var atteikties uzsākt vai
pārtraukt darījumu attiecības ar ieguldītājiem, pamatojoties uz komerciāliem
apsvērumiem, piemēram, ieguldītāja kredītstatusu, darījuma partnera risku un
galīgos norēķinus par darījumu. 6. Lai
ierobežotu iespējamību, ka sistemātiskajiem internalizētājiem jāveic vairāki
darījumi ar vienu klientu, sistemātiskajiem internalizētājiem ļauj
nediskriminējošā veidā ierobežot to darījumu skaitu, kurus veic ar vienu
klientu un kuros tie apņemas iesaistīties
saskaņā ar publicētajiem nosacījumiem. Tiem arī ļauj nediskriminējošā veidā
saskaņā ar 22. panta noteikumiem ierobežot to darījumu kopskaitu, ko veic
ar dažādiem klientiem vienlaikus, ar nosacījumu, ka tas ir pieļaujams tikai
tad, ja klientu veikto pasūtījumu skaits un/vai apjoms ievērojami pārsniedz
normu. 7. Lai nodrošinātu
1. līdz 6. punkta vienādu piemērošanu, veicinot akciju efektīvo
novērtēšanu un maksimizētu ieguldījumu sabiedrību iespēju gūt labāko darījumu
saviem klientiem, Komisija è1 --- ç nosaka īstenošanas pasākumus, ar ko: a) nosaka 1. un
2. punkta piemērošanas kritērijus; b) nosaka kritērijus,
ko ievēro, lai noteiktu, vai noteiktā cena ir publicēta regulāri un pastāvīgi
un vai tā ir viegli pieejama, kā arī līdzekļus, ar kuriem ieguldījumu
sabiedrības var izpildīt savu pienākumu – darīt zināmas atklātībai savas
noteiktās cenas, un kuri ietver šādas iespējas: i) ar
tāda regulēta tirgus sistēmu starpniecību, kurā attiecīgā instrumenta
tirdzniecība ir atļauta; ii) ar trešo
personu biroju starpniecību; iii)
veicot īpašnieka pasākumus; c) nosaka vispārīgos
kritērijus, ko ievēro, lai noteiktu darījumus, kuros izpilde attiecībā uz
vairākiem vērtspapīriem ir daļa no viena darījuma, vai pasūtījumus, uz
kuriem attiecas nosacījumi, kas nav pašreizējās tirgus cenas nosacījumi; d) nosaka vispārīgos
kritērijus, ko ievēro, lai noteiktu, kādus apstākļus var uzskatīt par
ārkārtējiem tirgus apstākļiem, kas ļauj atsaukt noteiktās cenas, kā arī
noteikto cenu atjaunināšanas nosacījumus; e) nosaka kritērijus,
ko ievēro, lai noteiktu, kāds ir parastais privāta ieguldītāja pasūtījumu
apjoms; f) nosaka kritērijus,
ko ievēro, lai noteiktu, kas ir ievērojama normas pārsniegšana, kā noteikts
6. punktā; g) nosaka kritērijus,
ko ievēro, lai noteiktu, kad cenas krītas atklātā diapazonā, kas ir tuvs
tirgus nosacījumiem. ê2008/10/EK,
1. panta 11. punkta b) apakšpunkts Pirmajā daļā
minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas
elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto
regulatīvo kontroles procedūru. ê2004/39/EK è1 2008/10/EK
1. panta 12. punkta a) apakšpunkts 28. pants Ieguldījumu
sabiedrību informācijas atklāšana pēc tirdzniecības 1. Dalībvalstis
vismaz pieprasa ieguldījumu sabiedrībām, kas savā vai klientu vārdā slēdz
darījumus ar akcijām, kuru tirdzniecība regulētā tirgū ir atļauta, ārpus
regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas, darīt zināmu
atklātībai šo darījumu apjomu un cenu, un
laiku, kad tie noslēgti. Šo informāciju dara zināmu atklātībai pēc iespējas
atbilstoši reālajam laikam, pamatojoties uz komerciāliem nosacījumiem, tādā
veidā, kas ir viegli pieejams citiem tirgus dalībniekiem. 2. Dalībvalstis
pieprasa, lai informācija, kas ir darīta zināma atklātībai saskaņā ar
1. punktu, un termiņi, kuros tā ir publicēta, atbilst prasībām, kas
pieņemtas saskaņā ar 45. pantu. Ja pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar
45. pantu, paredz atliktu ziņošanu attiecībā uz dažādu kategoriju darījumiem ar akcijām, šo iespēju piemēro mutatis
mutandis minētajiem darījumiem, ja tos veic ārpus regulētiem tirgiem vai
daudzpusējām tirdzniecības sistēmām. 3. Lai nodrošinātu
tirgu pārskatāmu un sakārtotu darbību un 1. punkta vienādu piemērošanu,
Komisija è1 --- ç nosaka īstenošanas pasākumus, ar ko: a) nosaka
līdzekļus, ar kuriem ieguldījumu sabiedrības var izpildīt savas 1. punktā
paredzētās saistības, tostarp šādas iespējas: i) ar
tāda regulēta tirgus sistēmu starpniecību, kurā attiecīgā instrumenta
tirdzniecība ir atļauta, vai ar tādas daudzpusējās tirdzniecības sistēmas
sistēmu starpniecību, kurā attiecīgās akcijas ir tirgotas; ii) ar
trešo personu biroju starpniecību; iii)
veicot īpašnieka pasākumus; b) precizē 1. punktā
paredzētā pienākuma piemērošanu darījumiem, kas saistīti ar akciju izmantošanu
ķīlas, aizdošanas vai citiem mērķiem, ja akciju maiņu nosaka faktori, kas nav
pašreizējais akcijas tirgus novērtējums. ê2008/10/EK,
1. panta 12. punkta b) apakšpunkts Pirmajā daļā
minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas
elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto
regulatīvo kontroles procedūru. ê2004/39/EK è1 2008/10/EK
1. panta 13. punkta a) apakšpunkts 29. pants Pārskatāmības
prasības daudzpusējām tirdzniecības sistēmām pirms tirdzniecības 1. Dalībvalstis
vismaz pieprasa ieguldījumu sabiedrībām un tirgus dalībniekiem, kas izmanto
daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, darīt zināmas atklātībai pašreizējās
piedāvājuma un piedāvātās cenas un tirdzniecības interešu pamatīgumu par šīm
cenām, kas, izmantojot to sistēmas, izsludinātas attiecībā uz akcijām, kuru
tirdzniecība regulētā tirgū ir atļauta. Dalībvalstis paredz, ka šai informācijai pastāvīgi jābūt publiski pieejamai ar
pamatotiem komerciāliem nosacījumiem parastā tirdzniecības laikā. 2. Dalībvalstis
paredz, ka kompetentajām iestādēm jābūt spējīgām ļaut ieguldījumu sabiedrībām
vai tirgus dalībniekiem, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu,
gadījumos, kas definēti saskaņā ar 3. punktu, nepildīt pienākumu darīt
zināmu atklātībai 1. punktā minēto informāciju, pamatojoties uz tirgus
modeli vai pasūtījumu veidu un apjomu. Jo īpaši kompetentās iestādes spēj atcelt
pienākumu attiecībā uz darījumiem, kuru
apjoms ir lielāks, salīdzinot ar parastu attiecīgās akcijas vai attiecīgo
akciju veida tirgus apjomu. 3. Lai nodrošinātu
1. un 2. punkta vienādu piemērošanu, Komisija è1 --- ç nosaka īstenošanas pasākumus attiecībā uz: a) piedāvājuma un
piedāvāto cenu kategoriju vai izraudzītā tirgus līdera noteiktās cenas un
tirdzniecības intereses apjomu par šīm cenām, kas jādara zināmas atklātībai; b) to pasūtījumu
apjomu vai veidu, attiecībā uz kuriem informācijas atklāšanu pirms
tirdzniecības var nepieprasīt saskaņā ar 2. punktu; c) tirgus modeli,
attiecībā uz kuru informācijas atklāšanu var nepieprasīt saskaņā ar
2. punktu, un jo īpaši pienākuma piemērojamību tirdzniecības metodēm, ko
izmanto daudzpusējās tirdzniecības sistēmās, kas noslēdz darījumus saskaņā
ar to noteikumiem, atsaucoties uz cenām, kas noteiktas ārpus daudzpusējās
tirdzniecības sistēmas vai noteiktas, rīkojot periodiskas izsoles. Ja vien
daudzpusējās tirdzniecības sistēmas specifika neattaisno citādu kārtību, šo
īstenošanas pasākumu saturs ir līdzvērtīgs to īstenošanas pasākumu saturam, kas
paredzēti 44. pantā attiecībā uz regulētiem tirgiem. ê2008/10/EK,
1. panta 13. punkta b) apakšpunkts Pirmajā daļā
minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas
elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto
regulatīvo kontroles procedūru. ê2004/39/EK è1 2008/10/EK
1. panta 14. punkta a) apakšpunkts 30. pants Prasības
attiecībā uz daudzpusējām tirdzniecības sistēmām pēc tirdzniecības 1. Dalībvalstis
vismaz pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības un tirgus dalībnieki, kas izmanto
daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, dara zināmu atklātībai to darījumu cenu,
apjomu un laiku, kas veikti tās sistēmās attiecībā uz akcijām, kuru
tirdzniecība regulētā tirgū ir atļauta. Dalībvalstis pieprasa, lai informācija
par visiem šādiem darījumiem ir darīta zināma atklātībai saskaņā pamatotiem
komerciāliem nosacījumiem pēc iespējas atbilstoši
reālajam laikam. Šī prasība neattiecas uz informāciju par tirdzniecību, kas
veikta daudzpusējā tirdzniecības sistēmā un kas darīta zināma atklātībai
regulētā tirgus sistēmās. 2. Dalībvalstis
paredz, ka kompetentā iestāde var ļaut ieguldījumu sabiedrībām vai tirgus
dalībniekiem, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, atlikt
informācijas publicēšanu attiecībā uz darījumiem, pamatojoties uz to veidu vai
apjomu. Jo īpaši kompetentās iestādes var ļaut vēlāk publicēt informāciju par
darījumiem, kuru apjoms ir liels, salīdzinot
ar parastu attiecīgās akcijas vai attiecīgās akciju kategorijas tirgus apjomu.
Dalībvalstis pieprasa, lai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas saņem
iepriekšēju kompetentās iestādes apstiprinājumu par ierosinātajiem pasākumiem attiecībā
uz tirdzniecības informācijas publicēšanas atlikšanu, un pieprasa, lai šie
pasākumi ir skaidri atklāti tirgus dalībniekiem un iedzīvotājiem, kas veic
ieguldījumus. 3. Lai paredzētu
finanšu tirgu efektīvo un sakārtoto darbību un nodrošinātu 1. un 2. punkta
vienādu piemērošanu, Komisija è1 --- ç nosaka īstenošanas pasākumus attiecībā uz: a) tās informācijas
apjomu un saturu, kas jādara publiski pieejama; b) nosacījumiem,
saskaņā ar kuriem ieguldījumu sabiedrības vai tirgus dalībnieki, kas izmanto
daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, var atlikt publicēšanu attiecībā uz
tirdzniecību, un kritērijiem, kas jāpiemēro, lemjot par to, attiecībā uz kādiem
darījumiem to apjoma vai iesaistīto akciju veida dēļ ir atļauta publicēšanas atlikšana. Ja vien
daudzpusējās tirdzniecības sistēmas specifika neattaisno citādu kārtību, šo
īstenošanas pasākumu saturs ir līdzvērtīgs to īstenošanas pasākumu saturam, kas
paredzēti 45. pantā attiecībā uz regulētiem tirgiem. ê2008/10/EK, 1. panta
14. punkta b) apakšpunkts Pirmajā daļā
minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas
elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto
regulatīvo kontroles procedūru. òjauns 4. iedaļa MVU tirgi 35. pants MVU
izaugsmes tirgi 1. Dalībvalstis
nodrošina, ka daudzpusējās tirdzniecības sistēmas operators var iesniegt savas
valsts kompetentajai iestādei pieprasījumu reģistrēt daudzpusēju tirdzniecības
sistēmu kā MVU izaugsmes tirgu. 2. Dalībvalstis
nodrošina, ka to kompetentās iestādes var reģistrēt
daudzpusēju tirdzniecības sistēmu kā MVU izaugsmes tirgu, ja kompetentā iestāde
saņem 1. punktā minēto pieprasījumu un pārliecinās, ka daudzpusējā
tirdzniecības sistēma atbilst 3. punktā minētajām prasībām. 3. Daudzpusējai tirdzniecības sistēmai jābūt efektīviem
noteikumiem, sistēmām un procedūrām, kas nodrošina
atbilstību šādiem nosacījumiem: (a)
lielākā daļa emitentu,
kuru finanšu instrumentus ir atļauts tirgot, ir mazi un vidēji uzņēmumi; (b)
ir noteikti atbilstoši
kritēriji, lai saņemtu sākotnēju un pastāvīgu atļauju emitentu finanšu instrumentu tirgošanai tirgū; (c)
saņemot sākotnējo atļauju
tirgot finanšu instrumentus tirgū, ir publiskota pietiekama informācija, lai
ieguldītāji varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par ieguldīšanu šajos
instrumentos, vai arī kopā ar tirdzniecības atļauju ir izdots atbilstošs apstiprinājuma dokuments vai prospekts par to, vai [Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīvas 2003/71/EK] prasības ir piemērojamas attiecībā uz publisko
piedāvājumu; (d)
tirgus emitents vai tā
pārstāvis iesniedz atbilstošus regulārus finanšu
ziņojumus, piemēram, revidētus gada pārskatus; (e)
tirgus emitenti,
personas, kas ir atbildīgas par emitenta pārvaldību, un personas, kas cieši ar tiem saistītas, atbilst attiecīgajām prasībām, ko tiem piemēro
saskaņā ar Regulu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu; (f)
tiek uzglabāta un
publiskota informācija par regulējumu attiecībā uz tirgus emitentiem; (g)
ir ieviestas efektīvas
sistēmas un kontroles mehāniski ar mērķi novērst un atklāt tirgus ļaunprātīgu
izmantošanu attiecīgajā tirgū saskaņā ar Regulu (ES)
Nr. .. [Regula par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu]. 4. Kritēriji, kas
minēti 3. punktā, neskar daudzpusējās tirdzniecības sistēmas organizētāja
atbilstību citām saistībām saskaņā ar šo direktīvu attiecībā
uz daudzpusējo tirdzniecības sistēmu darbību. Tāpat tie neliedz daudzpusējas
tirdzniecības sistēmas organizētājam noteikt prasības papildus tām, kas
norādītas minētajā punktā. 5. Dalībvalstis
nodrošina, ka to kompetentās iestādes var reģistrēt
daudzpusēju tirdzniecības sistēmu kā MVU izaugsmes tirgu jebkurā no šādiem
gadījumiem: (a)
tirgus organizētājs iesniedz pieprasījumu anulēt
reģistrāciju; (b)
daudzpusējā tirdzniecības sistēma vairs neatbilst
3. punktā minētajām prasībām. 6. Dalībvalstis
nosaka prasību savām kompetentajām iestādēm, reģistrējot daudzpusēju
tirdzniecības sistēmu kā MVU izaugsmes tirgu vai atceļot šādu
reģistrāciju saskaņā ar šo pantu, nekavējoties paziņot par to EVTI.
EVTI publicē MVU izaugsmes tirgu sarakstu savā tīmekļa vietnē un regulāri
atjaunina šo sarakstu. 7. Dalībvalstis
nosaka prasību, ka to emitenta finanšu instrumentu, kam ir
izsniegta atļauja tirgošanai vienā MVU izaugsmes tirgū, bez atsevišķas
emitenta atļaujas drīkst tirgot arī citos MVU izaugsmes tirgos. Tomēr šādā
gadījumā emitentam nav nekādu saistību attiecībā uz korporatīvo pārvaldību vai
sākotnēju, pastāvīgu vai ad hoc informācijas atklāšanu
attiecībā uz citu MVU tirgu. 8. Komisija
ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, kuros sīkāk
precizētas 3. punktā minētās prasības. Veicot pasākumus, ņem vērā prasību
saglabāt ieguldītāju augsta līmeņa aizsardzību, lai veicinātu ieguldītāju
uzticēšanos šiem tirgiem, vienlaicīgi līdz minimumam
samazinot administratīvo slogu tirgus emitentiem. ê 2004/39/EK
(pielāgots) ðjauns III NODAĻA IEGULDĪJUMU SABIEDRĪBU TIESĪBAS 3631. pants Brīvība sniegt ieguldījumu
pakalpojumus un veikt ieguldījumu darbības 1. Dalībvalstis nodrošina, ka visas
ieguldījumu sabiedrības, kam atļauju saskaņā ar šo direktīvu piešķīrušas citas
dalībvalsts kompetentās iestādes un ko saskaņā ar šo direktīvu uzrauga citas
dalībvalsts kompetentās iestādes, attiecībā uz kredītiestādēm saskaņā ar
Direktīvu 2000/12/EK Ö 2006/48/EK Õ var brīvi veikt
ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumus to
teritorijās, ja uz šādiem pakalpojumiem un darbībām attiecas tām izsniegtā
atļauja. Papildpakalpojumus var sniegt tikai kopā ar ieguldījumu pakalpojumiem
un/vai darbībām. Dalībvalstis neievieš papildu prasības, kas
jāievēro šādai ieguldījumu sabiedrībai vai kredītiestādei, attiecībā uz tiem
jautājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva. 2. Visas ieguldījumu sabiedrības, kas vēlas
sniegt pakalpojumus vai darbības citas dalībvalsts teritorijā pirmo reizi vai
kas vēlas mainīt šādi sniegto pakalpojumu vai darbību klāstu, tās piederības
dalībvalsts kompetentajām iestādēm dara zināmu šādu informāciju: (a)
dalībvalsts, kurā tā plāno darboties; (b)
darbības programma, jo īpaši norādot ieguldījumu
pakalpojumus un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumus, ko tā plāno veikt, un
to, vai tā plāno izmantot saistītus aģentus to dalībvalstu teritorijās, kurās
tā plāno sniegt pakalpojumus. ð Ja ieguldījumu sabiedrība plāno izmantot saistītos aģentus, ieguldījumu
sabiedrība savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei paziņo šādu
saistīto aģentu identitāti. ï ê2010/78/ES
6. panta 11. punkta a) apakšpunkts ðjauns JaJa
ieguldījumu sabiedrība plāno izmantot saistītos aģentus, ieguldījumu
sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentā iestāde pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes
lūguma atbilstīgā termiņā dara zināmu ð viena mēneša laikā pēc informācijas
saņemšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas izraudzīta par
kontaktpunktu saskaņā ar 83. panta 1. punktu, paziņo ï to saistīto aģentu identitāti, kurus ieguldījumu sabiedrība plāno
izmantot ð pakalpojumu sniegšanai ï šajā dalībvalstī. Uzņēmēja dalībvalsts šādu informāciju publisko var
darīt zināmu atklātībai. EVTI var pieprasīt iespējas
iepazīties ar šo informāciju saskaņā ar Regulas (ES)
Nr. 1095/2010 35. pantā noteikto procedūru un nosacījumiem. ê2004/39/EK 3. Mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas
piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nosūta to uzņēmējas dalībvalsts
kompetentajai iestādei, kas izraudzīta par kontaktpunktu saskaņā ar 8356. panta 1.
punktu. Ieguldījumu sabiedrība tad var sākt uzņēmējā dalībvalstī sniegt
attiecīgo ieguldījumu pakalpojumu vai pakalpojumus. 4. Ja notiek izmaiņas informācijā, kas darīta
zināma saskaņā ar 2. punktu, ieguldījumu sabiedrība vismaz mēnesi pirms
izmaiņu ieviešanas sniedz rakstisku paziņojumu par šīm izmaiņām piederības
dalībvalsts kompetentajai iestādei. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde
informē uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi par šīm izmaiņām. òjauns 5. Jebkura
kredītiestāde, kas vēlas sniegt ieguldījumu pakalpojumus un veikt ieguldījumu
darbības, kā arī sniegt papildpakalpojumus saskaņā ar 1. punktu,
izmantojot saistītus aģentus, nosūta paziņojumu piederības dalībvalsts
kompetentajai iestādei par šo saistīto aģentu identitāti. Ja kredītiestāde
gatavojas izmantot saistītos aģentus, kredītiestādes piederības dalībvalsts
kompetentā iestāde viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas paziņo uzņēmējas valsts kompetentajai iestādei, kas norādīta kā
kontaktiestāde saskaņā ar 83. panta 1. punktu, to saistīto aģentu
identitāti, kurus kredītiestāde plāno izmantot, lai sniegtu pakalpojumus šajā dalībvalstī. Uzņēmēja dalībvalsts šo
informāciju dara publiski pieejamu. ê2004/39/EK ðjauns 65. Dalībvalstis,
neizvirzot papildu tiesiskas vai administratīvas prasības, ļauj ieguldījumu
sabiedrībām un tirgus dalībniekiem, kas izmanto daudzpusējas tirdzniecības
sistēmas ð vai regulētas tirdzniecības
sistēmas ï un kas ir no citām dalībvalstīm, veikt attiecīgus pasākumus to
teritorijā, lai veicinātu to teritorijā reģistrētu attālu lietotāju vai
dalībnieku piekļuvi to sistēmām un šo sistēmu izmantošanu. 76. Ieguldījumu
sabiedrība vai tirgus dalībnieks, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības
sistēmu, dara zināmu tās piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei
dalībvalsti, kurā tas plāno veikt šādus pasākumus. Daudzpusējās tirdzniecības
sistēmas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde mēneša laikā dara zināmu šo
informāciju dalībvalstij, kurā daudzpusējā tirdzniecības sistēma plāno veikt
šādus pasākumus. Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas piederības
dalībvalsts kompetentā iestāde atbilstīgā termiņā pēc daudzpusējās
tirdzniecības sistēmas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma dara
zināmas to daudzpusējās tirdzniecības sistēmas locekļu un dalībnieku
identitātes, kas reģistrēti minētajā dalībvalstī. ê 2010/78/ES
6. panta 11. punkta b) apakšpunkts (pielāgots) ð jauns 87. Lai nodrošinātu šā panta
konsekventu saskaņošanu, EVTI var izstrādāt
ð izstrādā ï regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē informāciju,
kas ir jāpaziņo saskaņā ar 2., 4. un 76. punktu. ð EVTI līdz [2016. gada
31. decembrim] iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai. ï Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt
pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Ö procedūru, kas
noteikta Õ Regulas (ES)
Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantāu. ð 9. ï EVTI var izstrādāt ð izstrādā ï īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta
veidlapas, veidnes un procedūras informācijas sniegšanai saskaņā ar 3., 4. un 76. punktu. ð EVTI līdz [2016. gada
31. decembrim] iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus
Komisijai. ï Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajātrešajā daļā
minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010
15. pantu. ê 2004/39/EK
(pielāgots) 3732. pants Filiāles izveide 1. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu
pakalpojumus un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumus var sniegt to
teritorijās atbilstoši šai direktīvai un Direktīvai 2000/12/EK
Ö 2006/48/EK Õ, izveidojot filiāli,
ja uz minētajiem pakalpojumiem un darbībām attiecas atļauja, kas ieguldījumu
sabiedrībai vai kredītiestādei piešķirta piederības dalībvalstī.
Papildpakalpojumus var sniegt tikai kopā ar ieguldījumu pakalpojumiem un/vai
darbībām. Dalībvalstis neievieš papildu prasības,
izņemot 87.
punktā atļautās, attiecībā uz filiāles organizāciju un darbību saistībā ar tiem
jautājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva. 2. Dalībvalstis pieprasa visām ieguldījumu
sabiedrībām, kas vēlas izveidot filiāli citas dalībvalsts teritorijā, vispirms
informēt tās piederības dalībvalsts kompetento iestādi un sniegt tai šādu
informāciju: (a)
dalībvalstis, kuru teritorijā tā plāno izveidot
filiāli; (b)
darbības programma, izklāstot, inter alia,
ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumus, ko
piedāvā, un filiāles organizatorisko struktūru, norādot, vai filiāle plāno
izmantot saistītus aģentus, Ö un šo saistīto
aģentu identitāti Õ; (c)
tā adrese uzņēmējā dalībvalstī, kur var iegūt
dokumentus; (d)
par filiāles vadību atbildīgo personu vārdi. JaJa ieguldījumu
sabiedrība dalībvalstī reģistrētu saistītu aģentu izmanto ārpus tās piederības
dalībvalsts, šādu saistīto aģentu pielīdzina filiālei un uz to attiecas šīs
direktīvas noteikumi attiecībā uz filiālēm. 3. Ja vien piederības dalībvalsts
kompetentajai iestādei, ņemot vērā paredzētās darbības, nav iemesla apšaubīt
ieguldījumu sabiedrības administratīvās struktūras atbilstību vai finansiālo
stāvokli, tā trīs mēnešu laikā pēc visas informācijas saņemšanas to dara zināmu
uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas izraudzīta par kontaktpunktu
saskaņā ar 8356. panta
1. punktu, un par to informē attiecīgo ieguldījumu sabiedrību. 4. Papildus 2. punktā minētajai informācijai
piederības dalībvalsts kompetentā iestāde uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai
iestādei dara zināmu informāciju par akreditētu kompensēšanas shēmu, kuras
dalībniece ir ieguldījumu sabiedrība atbilstoši Direktīvai 97/9/EK. Ja notiek
izmaiņas šajā informācijā, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde attiecīgi
informē uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi. 5. Ja piederības dalībvalsts kompetentā
iestāde atsakās sniegt informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai
iestādei, tā trīs mēnešu laikā pēc visas informācijas saņemšanas attiecīgajai
ieguldījumu sabiedrībai dara zināmus atteikuma iemeslus. 6. Filiāli var izveidot un tā var uzsākt
darbību pēc paziņojuma saņemšanas no uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes
vai tad, ja šāds paziņojums no minētās iestādes nav saņemts vēlākais divus
mēnešus pēc dienas, kad piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nosūtījusi
paziņojumu. òjauns 7. Jebkura
kredītiestāde, kas vēlas izmantot saistīto aģentu, kurš izveidots
dalībvalstī, kas nav tās piederības dalībvalsts, lai sniegtu ieguldījumu
pakalpojumus un/vai veiktu ieguldījumu darbības, kā arī sniegtu
papildpakalpojumus saskaņā ar šo direktīvu, paziņo par to savas piederības
valsts kompetentajai iestādei. Ja vien piederības
dalībvalsts kompetentajai iestādei nav iemesla apšaubīt
kredītiestādes administratīvās struktūras vai finansiālā stāvokļa atbilstību,
tā trīs mēnešu laikā pēc visas informācijas saņemšanas paziņo šo informāciju uzņēmējas dalībvalsts
kompetentajai iestādei, kas norādīta kā kontaktiestāde saskaņā ar
83. panta 1. punktu, un atbilstoši
informē par to attiecīgo kredītiestādi. Ja piederības
dalībvalsts kompetentā iestāde atsakās paziņot informāciju uzņēmējas
dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā paskaidro savas atteikšanās iemeslus
attiecīgajai kredītiestādei trīs mēnešu laikā pēc visas
informācijas saņemšanas. Pēc paziņojuma saņemšanas no uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes vai, ja šāds
paziņojums no tās nav saņemts, vēlākais divu mēnešu
laikā pēc tam, kas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde ir nosūtījusi
paziņojumu, saistītais aģents var sākt uzņēmējdarbību. Uz šo
saistīto aģentu attiecas šīs direktīvas noteikumi attiecībā uz
filiālēm. ê 2004/39/EK
(pielāgots) 87. Tās dalībvalsts
kompetentā iestāde, kurā atrodas filiāle, uzņemas atbildību par to, lai
nodrošinātu, ka filiāle, sniedzot pakalpojumus minētās dalībvalsts teritorijā,
izpilda saistības, kas noteiktas 2419.,
Ö 25., Õ 2721., 2822., 25.,
27. un 28. pantā Ö šajā direktīvā
un Regulas (ES) Nr. …/… [FITD] 13. līdz 23. pantā, Õ un atbilstoši šiem
pantiem noteiktajos pasākumos. Tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā
atrodas filiāle, ir tiesības pārbaudīt filiāles pasākumus un pieprasīt veikt
izmaiņas, kas noteikti vajadzīgas, lai kompetentajai iestādei sniegtu iespēju
nodrošināt to saistību izpildi, kas paredzētas 2419.,
Ö 25., Õ 2721., 2822., 25.,
27. un 28. pantā Ö šajā direktīvā
un Regulas (ES) Nr. …/… [FITD] 13. līdz 23. pantā, Õ un atbilstoši šiem
pantiem noteiktajos pasākumos attiecībā uz pakalpojumiem un/vai darbībām, ko
filiāle veic tās teritorijā. 98. Katra dalībvalsts
nosaka, ka, ja ieguldījumu sabiedrība, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī,
ir izveidojusi filiāli tās teritorijā, ieguldījumu sabiedrības piederības
dalībvalsts kompetentā iestāde, pildot savus pienākumus, pēc uzņēmējas
dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas var veikt pārbaudes uz vietas
minētajā filiālē. 109. Ja notiek
izmaiņas informācijā, kas darīta zināma saskaņā ar 2. punktu, ieguldījumu
sabiedrība vismaz mēnesi pirms izmaiņu ieviešanas sniedz rakstisku paziņojumu
par šīm izmaiņām piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Piederības
dalībvalsts kompetentā iestāde par šīm izmaiņām informē arī uzņēmējas
dalībvalsts kompetento iestādi. ê 2010/78/ES
6. panta 12. punkts (pielāgots) ð jauns 1110. Lai nodrošinātu šā panta
konsekventu saskaņošanu, EVTI var izstrādāt
ð izstrādā ï regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē informāciju,
kas ir jāpaziņo saskaņā ar 2., 4. un 109. punktu. ð EVTI līdz [2016. gada
31. decembrim] iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai. ï Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt
pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Ö procedūru, kas
noteikta Õ Regulas (ES)
Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantuā. Lai nodrošinātu vienādus šā panta piemērošanas
nosacījumus, ð 12. ï EVTI var izstrādāt ð izstrādā ï īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta
veidlapas, veidnes un procedūras informācijas nodošanai saskaņā ar 3. un 109. punktu. ð EVTI līdz [2016. gada
31. decembrim] iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus
Komisijai. ï Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajātrešajā daļā
minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010
15. pantu. ê 2004/39/EK
(pielāgots) ð jauns 3833. pants Piekļuve regulētiem tirgiem 1. Dalībvalstis pieprasa, lai tām ieguldījumu
sabiedrībām no citām dalībvalstīm, kam ir atļauja izpildīt klientu pasūtījumus
vai veikt darījumus savā vārdā, ir tiesības līdzdarboties regulētā tirgū, kas
izveidots to teritorijā, vai ir piekļuve šādam tirgum ar jebkuru šādu pasākumu
starpniecību: a) tieši, izveidojot filiāles
uzņēmējās dalībvalstīs; b) kļūstot par regulētā tirgus
attāliem locekļiem vai izmantojot attālu piekļuvi regulētajam tirgum bez
vajadzības reģistrēties regulētā tirgus piederības dalībvalstī, ja attiecīgā
tirgus tirdzniecības procedūras un sistēmas neparedz, ka darījumu slēgšanai tirgū
vajadzīga fiziska klātbūtne. 2. Dalībvalstis attiecībā uz tiem jautājumiem,
uz kuriem attiecas šī direktīva, neievieš papildu normatīvās vai
administratīvās prasības ieguldījumu sabiedrībām, kas izmanto ar 1. punktu
piešķirtās tiesības. 3934. pants Piekļuve centrālajam darījumu
starpniekam, mijieskaita un norēķinu sistēmām un tiesības izraudzīties norēķinu
sistēmu 1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu
sabiedrībām no citām dalībvalstīm ir tiesības piekļūt centrālajam darījumu
starpniekam, mijieskaita un norēķinu sistēmām to teritorijā, lai pabeigtu
darījumus ar finanšu instrumentiem vai sagatavotu minēto darījumu pabeigšanu. Dalībvalstis pieprasa, lai uz šo ieguldījumu
sabiedrību piekļuvi šādām sistēmām attiecinātu tos pašus nediskriminējošos,
pārskatāmos un objektīvos kritērijus, ko piemēro vietējiem dalībniekiem.
Dalībvalstis neierobežo minēto sistēmu izmantošanu, atļaujot tikai mijieskaitu
un norēķinus par tiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, kas veikti regulētā
tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā ð vai regulētā tirdzniecības
sistēmā ï to teritorijā. 2. Dalībvalstis pieprasa, lai regulēti tirgi
to teritorijā piedāvā visiem to locekļiem un dalībniekiem tiesības izraudzīties
norēķinu sistēmu attiecībā uz tiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, ko veic
attiecīgajā regulētajā tirgū, ievērojot Ö šādus
nosacījumus Õ: (a)
tādas saistības un vienošanās starp izraudzīto
norēķinu sistēmu un jebkuru citu sistēmu vai infrastruktūru, kas vajadzīgas, lai
nodrošinātu efektīvu un ekonomisku norēķināšanos par attiecīgo darījumu; gan to, ka (b)
tās kompetentās iestādes piekrišanu, kas atbildīga
par regulētā tirgus uzraudzību, lai tehniskie nosacījumi tā darījuma
norēķiniem, kas noslēgts regulētajā tirgū, izmantojot norēķinu sistēmu, ko nav
izraudzījies regulētais tirgus, ir tādi, lai finanšu tirgiem ļautu
darboties nevainojami un pareizi. Šis regulētā tirgus kompetentās iestādes
novērtējums neskar valstu centrālo banku kā norēķinu sistēmu pārraugu
kompetenci vai citu uzraudzības iestāžu kompetenci attiecībā uz šādām sistēmām.
Kompetentā iestāde ņem vērā pārraudzību/uzraudzību, ko minētās iestādes jau
veikušas, lai novērstu nevajadzīgu kontroles dublēšanos. 3. Ieguldījumu sabiedrību tiesības, kas paredzētas 1.
un 2. punktā, neskar centrālā darījuma starpnieka, mijieskaita vai
vērtspapīru norēķinu sistēmu dalībnieku tiesības ar likumīgi komerciālu
pamatojumu atteikties padarīt pieejamu pieprasītos pakalpojumus. 4035. pants Noteikumi attiecībā uz vienošanos ar
centrālo darījumu starpnieku un attiecībā uz vienošanos par mijieskaitu un
norēķiniem saistībā ar daudzpusējām tirdzniecības sistēmām 1. Dalībvalstis neliedz ieguldījumu
sabiedrībām un tirgus dalībniekiem, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības
sistēmu, noslēgt atbilstīgas vienošanās ar citas dalībvalsts centrālo darījumu
starpnieku vai mijieskaita iestādi un norēķinu sistēmu, lai paredzētu dažu vai
visu to darījumu mijieskaitu un/vai norēķinus, ko noslēguši tirgus dalībnieki
to sistēmās. 2. To ieguldījumu sabiedrību un tirgus
dalībnieku kompetentā iestāde, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu,
nevar iebilst pret centrālā darījumu starpnieka, mijieskaita iestāžu un/vai
norēķinu sistēmu izmantošanu citā dalībvalstī, ja vien nav šāda rīcība nav
acīmredzami vajadzīga, lai saglabātu minētās daudzpusējās tirdzniecības
sistēmas sakārtoto darbību, ņemot vērā 3934. panta
2. punktā noteiktos nosacījumus attiecībā uz norēķinu sistēmām. Lai novērstu nevajadzīgu kontroles dublēšanos,
kompetentā iestāde ņem vērā mijieskaita un norēķinu sistēmas pārraudzību un uzraudzību pārraudzību/uzraudzību,
ko jau veikušas valstu centrālās bankas kā mijieskaita un norēķinu sistēmu
pārraugi vai citas uzraudzības iestādes, kuru kompetencē ir šādas sistēmas. òjauns IV NODAĻA Trešās
valsts uzņēmumu pakalpojumu sniegšanas kārtība 1. iedaļa Pakalpojumu sniegšana, izveidojot filiāli 41. pants
Filiāles izveidošana 1. Dalībvalstis
nosaka prasību trešās valsts uzņēmumam, kas gatavojas tās
teritorijā izveidot filiāli ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai
vai darbību veikšanai kopā ar citiem papildpakalpojumiem, iegūt
iepriekšēju atļauju šo dalībvalstu
kompetentajās iestādēs saskaņā ar šādiem noteikumiem: (a)
Komisija ir pieņēmusi
lēmumu saskaņā ar 3. punktu; (b)
to pakalpojumu sniegšana, kuriem trešās valsts uzņēmums pieprasa atļauju, ir
autorizēta un tiek uzraudzīta trešajā valstī, kurā uzņēmums ir izveidots, un šim uzņēmumam ir visas nepieciešamās atļaujas. Trešā
valsts, kurā uzņēmums ir izveidots, nedrīkst būt iekļauta sarakstā, ko veido Finanšu darījumu darba grupa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai,
kā valsts un teritorija, kas nesadarbojas; (c)
starp attiecīgās
dalībvalsts kompetentajām iestādēm un tās trešās
valsts kompetentajām uzraudzības iestādēm, kurā uzņēmums ir izveidots, ir
noslēgti sadarbības nolīgumi, kas ietver noteikumus, ar kuriem regulē
informācijas apmaiņu ar mērķi saglabāt tirgus integritāti un aizsargāt
ieguldītājus; (d)
filiālei ir brīvi
pieejams pietiekams sākuma kapitāls. (e)
ir iecelta par filiāli
atbildīgā persona vai personas, un tās atbilst 9. panta 1. punktā
noteiktajām prasībām; (f)
trešā valsts, kurā
uzņēmums ir nodibināts, ir ar dalībvalsti, kurā tiek izveidota filiāle,
parakstījusi nolīgumu, kas pilnībā atbilst ESAO Nodokļu paraugkonvencijas par
ienākumiem un kapitālu 26. pantā noteiktajiem standartiem un nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu par nodokļu jautājumiem, tostarp
jebkādus daudzpusējus nolīgumus nodokļu jomā, ja tādi pastāv. (g)
uzņēmums ir iesniedzis
pieprasījumu par dalību ieguldītāju kompensācijas sistēmā, kas apstiprināta vai
atzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 3. marta
Direktīvu 97/9/EK par ieguldītāju kompensācijas sistēmām. 2. Dalībvalstis
nosaka prasību, ka trešās valsts uzņēmumam, kas gatavojas sniegt
ieguldījumu pakalpojumus vai veikt darbības, kā arī sniegt papildpakalpojumus
privātajiem klientiem attiecīgo dalībvalstu teritorijā, jāizveido filiāle
Savienībā. 3. Komisija var
pieņemt lēmumu saskaņā ar 95. pantā minēto procedūru, nosakot, ka tiesiskajiem
un uzraudzības pasākumiem trešajā valstī jānodrošina, lai trešajā valstī
autorizēts uzņēmums atbilst juridiski saistošām prasībām, kas ir līdzvērtīgas
šajā direktīvā, regulā (ES) Nr. …/… [FITR] un
Direktīvā 2006/49/EK [Kapitāla prasību direktīva] un to īstenošanas
pasākumos noteiktajām prasībām, un attiecīgās trešās
valsts tiesiskajā regulējumā noteikta līdzvērtīga to ieguldījumu sabiedrību
reģistrācija un pakalpojumu sniegšanas režīms šajā trešajā valstī , kam piešķirta
atļauja saskaņā ar šo direktīvu. Trešās valsts
tiesisko un uzraudzības regulējumu var uzskatīt par līdzvērtīgu, ja šis
regulējums atbilst visiem šādiem nosacījumiem: (a)
uz uzņēmumiem, kas sniedz
ieguldījumu pakalpojumus un veic ieguldījumu darbības šajā
trešajā valstī, attiecas prasība saņemt atļauju,
nepārtraukta efektīva uzraudzība un noteikumu piemērošana; (b)
uz uzņēmumiem, kas sniedz
ieguldījumu pakalpojumus un veic ieguldījumu darbības šajā trešajā valstī,
attiecas pietiekama kapitāla prasības un prasības, ko piemēro to akcionāriem un
vadības struktūras locekļiem; (c)
uz uzņēmumu, kas sniedz
ieguldījumu pakalpojumus un veic ieguldījumu darbības, attiecas piemērotas
organizatoriskās prasības iekšējās kontroles funkciju jomā; (d)
tiek nodrošināta tirgus
pārredzamība un integritāte, nepieļaujot tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kas
izpaužas kā iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana un tirgus
manipulācijas. 4. Trešās
valsts uzņēmums, kas minēts 1. punktā, iesniedz savu pieteikumu tās
dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tas gatavojas izveidot filiāli pēc
tam, kad Komisija pieņēmusi lēmumu par to, ka tās trešās
valsts tiesiskais un uzraudzības regulējums, kurā uzņēmumam ir piešķirta
atļauja, ir līdzvērtīgs 3. punktā minētajām prasībām. 42. pants
Informācijas sniegšanas pienākums Trešās
valsts uzņēmums, kas gatavojas iegūt atļauju filiāles izveidošanai jebkādu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai
vai darbības veikšanai, kā arī jebkādu papildpakalpojumu
sniegšanai dalībvalsts teritorijā, dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniedz: (a)
tās iestādes nosaukumu,
kas ir atbildīga par tā pārvaldību attiecīgajā trešajā
valstī. Ja par tā pārvaldību ir atbildīga vairāk nekā viena iestāde, iesniedz
informāciju par to attiecīgajām kompetences jomām; (b)
visu atbilstošo
informāciju par uzņēmumu (nosaukums, juridiskā forma, juridiskā adrese un
adrese, vadības struktūras locekļi, attiecīgie akcionāri) un darbības
programmu, uzskaitot ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, kā arī
papildpakalpojumus, ko tas gatavojas sniegt, un filiāles organizatorisko
struktūru, tostarp jebkādu būtisku funkciju darbību aprakstu, kas tiks
uzticētas trešām personām; (c)
to personu vārdus un
uzvārdus, kas ir atbildīgas par filiāles vadību, un attiecīgos dokumentus, kas
pierāda atbilstību 9. panta 1. punkta prasībām; (d)
informāciju par filiāles
rīcībā esošu brīvi pieejamu sākuma kapitālu. 43. pants
Atļaujas piešķiršana 1. Tās dalībvalsts
kompetentā iestāde, kurā trešās valsts uzņēmums gatavojas izveidot savu
filiāli, izsniedz atļauju tikai tad, ja ir ievēroti šādi
nosacījumi: (a)
kompetentā iestāde ir
pārliecinājusies, ka ir izpildīti 41. panta nosacījumi; (b)
kompetentā iestāde ir
pārliecinājusies, ka trešās valsts uzņēmuma filiāle spēs ievērot
3. punkta noteikumus. Trešās
valsts uzņēmums sešu mēnešu laikā pēc visu
pieteikuma dokumentu iesniegšanas tiek informēts, vai atļauja ir vai nav
piešķirta. 2. Trešās
valsts uzņēmuma filiāle, kurai piešķirta atļauja saskaņā ar 1. punktu,
atbilst šīs direktīvas 16., 17., 23., 24., 25.,
27. pantā, 28. panta 1. punktā un 30. pantā un Regulas (ES)
Nr. …/… [FITR] 13. un 23. pantā noteiktajām
saistībām un saistībā ar tām izveidotajiem pasākumiem, un to uzrauga tās
dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā filiālei ir piešķirta
atļauja. Dalībvalstis
nenosaka nekādas papildu prasības filiāles organizācijai un darbībai attiecībā
uz šīs direktīvas aptvertajiem
jautājumiem. 44. pants
Pakalpojumu sniegšana citās dalībvalstīs 1. Trešās
valsts uzņēmums, kam izsniegta atļauja saskaņā ar 43. pantu, var sniegt
pakalpojumus un veikt darbības, kurām izsniegta atļauja citās Savienības dalībvalstīs,
neizveidojot jaunas filiāles. Šajā nolūkā tas paziņo tās dalībvalsts
kompetentajai iestādei, kurā ir izveidota filiāle, šādu
informāciju: (a)
dalībvalsti, kurā tas
gatavojas veikt darbību, (b)
darbību programmu, īpaši norādot ieguldījumu pakalpojumus vai darbības, kā arī
papildpakalpojumus, kurus tas gatavojas sniegt attiecīgajā dalībvalstī. Tās dalībvalsts
kompetentā iestāde, kurā ir izveidota filiāle, viena mēneša
laikā pēc informācijas saņemšanas pārsūta šo
informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas norādīta kā
kontaktiestāde saskaņā ar 83. panta 1. punktu. Pēc tam trešās
valsts uzņēmums var sākt sniegt attiecīgo pakalpojumu vai pakalpojumus uzņēmējā
dalībvalstī. Ja tiek mainīti
jebkādi parametri, par kuriem ziņots saskaņā ar šā punkta
pirmo daļu, trešās valsts uzņēmums nosūta rakstisku
paziņojumu par šīm izmaiņām tās dalībvalsts kompetentajai
iestādei, kurā ir izveidota filiāle, vismaz vienu mēnesi pirms šo izmaiņu ieviešanas. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā
ir izveidota filiāle, informē uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi par šīm
izmaiņām. Uzņēmumu turpina
uzraudzīt tā dalībvalsts, kurā saskaņā ar 43. pantu ir izveidota filiāle. 2. EVTI izstrādā
regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu: (a)
sadarbības nolīgumu, kas
minēti 41. panta 1. punkta c) apakšpunktā, obligātais saturs,
lai nodrošinātu, ka tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kas izsniedz trešās
valsts uzņēmumam atļauju, spēj izmantot visas savas šajā
direktīvā minētās uzraudzības pilnvaras; (b)
sīki izstrādātu
42. panta b) apakšpunktā minētās darbības programmas saturu; (c)
dokumentu saturu, kas
attiecas uz filiāles vadību, saskaņā ar 42. panta c) apakšpunktu; (d)
detalizētu informāciju
par filiāles rīcībā esošo brīvi pieejamo sākuma kapitālu saskaņā ar
42. panta d) apakšpunktu. EVTI iesniedz šo
regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [XXX]. Komisija ir
pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā
minēto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos
standartus. 3. EVTI izveido
īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu
standarta formas, veidlapas un procedūras šajos
punktos minētās informācijas un paziņojumu nosūtīšanai. EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai
līdz [2016. gada 31. decembrim]. Komisija ir
pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu
pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus. 4. Komisija ir
pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumiem,
lai noteiktu nosacījumus pietiekama filiāles rīcībā esošā
sākuma kapitāla novērtēšanai, ņemot vērā filiāles sniegtos ieguldījumu
pakalpojumus vai veiktās darbības un to klientu kategoriju, kuriem tie tiks
sniegti. 2. iedaļa Atļauju reģistrēšana
un anulēšana 45. pants Reģistrēšana Dalībvalstis
reģistrē uzņēmumus, kuriem piešķirta atļauja saskaņā ar 41. pantu.
Reģistrs ir publiski pieejams, un tajā ir informācija par pakalpojumiem un
darbībām, kurus trešās valsts uzņēmumam ir atļauts sniegt. Šo sarakstu regulāri atjaunina. Par katru atļauju tiek nosūtīts
paziņojums EVTI. EVTI izveido to trešās
valsts uzņēmumu sarakstu, kuriem piešķirtas atļaujas sniegt
pakalpojumus un veikt darbības Savienībā. Sarakstā ietverta informācija par
pakalpojumiem vai darbībām, kurus ārpussavienības uzņēmumam ir atļauts sniegt,
un to regulāri atjaunina. EVTI šo sarakstu dara publiski pieejamu savā tīmekļa
vietnē un regulāri to atjaunina. 46. pants Atļauju
anulēšana Kompetentā iestāde,
kas izsniegusi atļauju saskaņā ar 43. pantu, drīkst anulēt trešās
valsts uzņēmumam izsniegto atļauju, ja šis uzņēmums: (a)
neizmanto atļauju
12 mēnešu laikā, nepārprotami atsakās no atļaujas vai pēdējo sešu mēnešu laikā nav sniedzis ieguldījumu pakalpojumu
vai veicis ieguldījumu darbības, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav izsniegusi
atļauju, kurā paredzēta šāda rīcība; (b)
ir saņēmis atļauju,
sniedzot nepatiesus apgalvojumus vai jebkādā citā nelikumīgā veidā; (c)
vairs neatbilst
nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ir piešķirta atļauja; (d)
ir būtiski un
sistemātiski pārkāpis noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar šo
direktīvu attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību darbības nosacījumiem, kas
piemērojami trešās valsts uzņēmumiem; (e)
jebkurā citā gadījumā,
kurā valsts tiesību aktos attiecībā uz šajā direktīvā
neiekļauto darbības jomu paredzēta atļaujas anulēšana. Par katru atļaujas
anulēšanas gadījumu nosūta ziņojumu EVTI. Informācija par atļaujas anulēšanu
5 gadus ir publiski pieejama 45. pantā minētajā sarakstā. ê2004/39/EK III SADAĻA REGULĒTI TIRGI ê2004/39/EK 4736. pants Atļaujas piešķiršana un piemērojamie
tiesību akti 1. Dalībvalstis atļauju kā regulētam tirgum
piešķir tikai tām sistēmām, kas atbilst šīs sadaļas noteikumiem. Atļauju kā regulētam tirgum piešķir tikai tad,
ja kompetentā iestāde ir pārliecināta, ka gan regulētā tirgus dalībnieks, gan
tā sistēmas atbilst vismaz šajā sadaļā noteiktajām prasībām. Attiecībā uz regulētu tirgu, kas ir juridiska
persona un ko vada vai izmanto tirgus dalībnieks, kurš pats nav regulētais
tirgus, dalībvalstis nosaka, kā dažādie pienākumi, kas šajā direktīvā noteikti
tirgus dalībniekiem, jāsadala starp regulēto tirgu un tirgus dalībnieku. Regulētā tirgus dalībnieks sniedz visu
vajadzīgo informāciju, tostarp darbības programmu, norādot, inter alia,
paredzētos darbības veidus un organizatorisko struktūru, kas vajadzīga, lai
kompetentā iestāde varētu pārliecināties, ka regulētais tirgus līdz sākotnējās
atļaujas piešķiršanas brīdim ir veicis visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai
izpildītu savus pienākumus, ko paredz šīs sadaļas noteikumi. 2. Dalībvalstis pieprasa regulētā tirgus
dalībniekam uzdevumus, kas attiecas uz regulētā tirgus organizāciju un darbību,
veikt kompetentās iestādes uzraudzībā. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās
iestādes regulāri pārskata regulēto tirgu atbilstību šīs sadaļas noteikumiem.
Tās arī nodrošina, ka kompetentās iestādes uzrauga, lai regulētie tirgi vienmēr
atbilstu nosacījumiem, kas šajā sadaļā paredzēti attiecībā uz sākotnējās
atļaujas piešķiršanu. 3. Dalībvalstis nodrošina, ka tirgus dalībnieks
ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu, ka regulētais tirgus, ko tas pārvalda,
atbilst visām šīs sadaļas prasībām. Dalībvalstis arī nodrošina, ka tirgus
dalībnieks ir tiesīgs īstenot tiesības, kas atbilst regulētajam tirgum, kuru
tas pārvalda atbilstīgi šai direktīvai. 4. Neskarot attiecīgos Direktīvas 2003/6/EK
noteikumus, regulētā tirgus sistēmās veikto tirdzniecību reglamentē regulētā
tirgus piederības dalībvalsts publiskās tiesības. 5. Kompetentā iestāde var atsaukt atļauju, kas
izsniegta regulētam tirgum, ja tas: (a)
12 mēnešu laikā neizmanto atļauju, skaidri atsakās
no atļaujas vai sešus iepriekšējos mēnešus nav veicis darbību, ja vien
attiecīgā dalībvalsts nav noteikusi, ka šādos gadījumos atļauja zaudē spēku; (b)
ir saņēmis atļauju, iesniedzot nepatiesas ziņas
izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus; (c)
vairs neatbilst nosacījumiem, ar kādiem atļauja
piešķirta; (d)
ir nopietni un sistemātiski pārkāpis noteikumus,
kas pieņemti atbilstoši šai direktīvai; (e)
atbilst kādam no gadījumiem, kad attiecīgās valsts
tiesību akti paredz atļaujas atsaukšanu. ê2010/78/ES
6. panta 13. punkts 6. EVTI tiek informēta par visiem gadījumiem,
kad tiek atcelta atļauja. ê2004/39/EK 4837. pants Prasības attiecībā uz regulētā tirgus
vadību 1. Dalībvalstis
pieprasa, lai personām, kas faktiski vada regulētā tirgus uzņēmējdarbību un
darbības, ir pietiekami laba reputācija un pietiekama pieredze, lai nodrošinātu
regulētā tirgus pareizu un piesardzīgu vadību un darbību. Dalībvalstis arī
pieprasa regulētā tirgus dalībniekam
informēt kompetento iestādi par to personu identitāti, kas faktiski vada
regulētā tirgus uzņēmējdarbību un darbības, un visām citām turpmākajām šo
personu maiņām. Kompetentā iestāde
atsakās apstiprināt ierosinātās izmaiņas, ja ir objektīvs un pierādāms
iemesls uzskatīt, ka tās rada būtiskus draudus regulētā tirgus pareizai un
piesardzīgai vadībai un darbībai. 2. Dalībvalstis
nodrošina, ka, izsniedzot atļauju regulētam tirgum, uzskata, ka persona vai
personas, kas faktiski vada tāda regulēta tirgus uzņēmējdarbību un darbības,
kuram jau piešķirta atļauja saskaņā ar šīs direktīvas nosacījumiem, atbilst
1. punktā noteiktajām prasībām. òjauns 1. Dalībvalstis
nosaka prasību, ka visiem tirgus organizētāja vadības struktūras locekļiem
kopumā vienmēr jābūt pietiekami labai reputācijai, pietiekamai kompetencei,
prasmēm un pieredzei un ka viņiem jāvelta pietiekami daudz laika savu pienākumu
veikšanai. Dalībvalstis nodrošina, ka vadības struktūras locekļi īpaši atbilst
turpmāk minētajām prasībām. (a)
Tie velta pietiekami
daudz laika savu pienākumu veikšanai. Vadības struktūra
vienlaicīgi nesastāv no vairāk locekļiem, kā minēts vienā no šīm kombinācijām: i) viens izpilddirektors
un divi vadošie direktori; ii) četri vadošie
direktori. Izpilddirektora un
vadošā direktora amats vienā un tajā pašā grupā uzskatāms par vienu direktora
amatu. Kompetentās iestādes var
atļaut tirgus organizētāja vadības struktūras loceklim apvienot vairākus
direktora amatus, kā noteikts iepriekšējā apakšpunktā, ņemot vērā konkrētus
apstākļus un ieguldījumu sabiedrības darbības raksturu, apjomu un sarežģītību. (b)
Tiem ir atbilstoša
kolektīvā kompetence, prasmes un pieredze, lai varētu izprast regulēta tirgus
darbības un īpaši ar šīm darbībām saistīto lielāko risku. (c)
Tie rīkojas godīgi,
integrēti, pieņemot neatkarīgus lēmumus, lai efektīvi novērtētu un apstrīdētu
augstākā līmeņa vadības lēmumus. Dalībvalstis nosaka
prasību tirgus organizētājiem piešķirt atbilstošus resursus vadības struktūras
locekļu sākotnējām un pastāvīgām apmācībām. 2. Dalībvalstis
nosaka prasību regulētu tirgu organizētājiem izveidot vēlētu komiteju, kas
novērtē atbilstību pirmā punkta noteikumiem, un vajadzības gadījumā izvirza
priekšlikumus, balstoties uz savu novērtējumu. Vēlētās komitejas sastāvā ir tie
vadības struktūras locekļi, kas attiecīgajā tirgus organizētājā neveic nekādas
izpildfunkcijas. Kompetentās iestādes
var atļaut tirgus organizētājam neizveidot atsevišķu vēlētu komiteju, ņemot
vērā tirgus organizētāja darbību raksturu, apjomu un sarežģītību. Ja saskaņā ar valsts
tiesību aktiem vadības struktūrai nav nekādu pilnvaru savu locekļu iecelšanas
procesā, šo punktu nepiemēro. 3. Dalībvalstis
nosaka prasību tirgus organizētājiem ņemt vērā dažādību kā vienu no vadības
struktūras locekļu izvēles kritērijiem. Īpaši, ņemot vērā vadības struktūras
apjomu, tirgus organizētāji izveido politiku, nodrošinot dzimuma, vecuma,
izglītības, profesionālo un ģeogrāfisko dažādību vadības struktūrā. 4. EVTI izstrādā
regulatīvo standartu priekšlikumu, lai konkretizētu: (a)
pietiekama laika
atvēlēšanas jēdzienu vadības struktūras locekļa pienākumiem veikt savas
darbības saistībā ar individuāliem apstākļiem un tirgus organizētāja darbību
raksturu, apjomu un sarežģītību, kas kompetentajām iestādēm jāņem vērā,
piešķirot atļauju vadības struktūras loceklim apvienot vairākus direktora
amatus, nekā minēts 1. punkta a) apakšpunktā; (b)
atbilstošu vadības
struktūras kolektīvās kompetences, prasmju un pieredzes jēdzienu, kas minēts
1. punkta b) apakšpunktā; (c)
vadības struktūras
locekļa godīguma, integritātes un neatkarīgu lēmumu pieņemšanas jēdzienu, kas
minēts 1. punkta c) apakšpunktā; (d)
vadības struktūras
locekļu sākotnējām un pastāvīgām apmācībām atbilstošu cilvēkresursu un finanšu
resursu jēdzienu; (e)
dažādības, kas jāņem
vērā, ieceļot vadības struktūras locekļus, jēdzienu. EVTI iesniedz šo
regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [2014. gada
31. decembrim]. Komisija ir
pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā
minēto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos
standartus. 5. Dalībvalstis
nosaka prasību regulētā tirgus organizētājam nosūtīt paziņojumu kompetentajai
iestādei par visu savas vadības struktūras locekļu identitāti un jebkādām
izmaiņām to locekļu statusā kopā ar informāciju, kas nepieciešama, lai
novērtētu, vai uzņēmums atbilst 1., 2. un 3. punktam. 6. Tirgus
organizētāja vadības struktūra ir spējīga nodrošināt, ka regulētais tirgus tiek
pārvaldīts pienācīgā un apdomīgā veidā un veicinot tirgus integritāti. Vadības struktūra
uzrauga un periodiski novērtē regulētā tirgus darbības efektivitāti un veic
attiecīgus pasākumus, lai novērstu jebkādas nepilnības. Vadības struktūras
locekļiem, veicot uzraudzības funkciju, ir atbilstoša pieeja informācijai un
dokumentiem, kas jāpārrauga, un tie uzrauga vadības lēmumu pieņemšanu. 7. Kompetentā
iestāde nepiešķir atļauju, ja tā uzskata, ka personām, kurām efektīvi
jāpārvalda regulētā tirgus uzņēmējdarbība, nav pietiekami laba reputācija vai
pieredze, vai ja ir objektīvs un pierādāms pamatojums uzskatīt, ka uzņēmuma
vadības struktūra var apdraudēt tā efektīvu, pienācīgu un apdomīgu pārvaldību
un attiecīgi tirgus integritāti. Dalībvalstis
nodrošina, ka, piešķirot atļauju regulētam tirgum, persona vai personas, kas
efektīvi pārvalda regulēta tirgus, kuram jau piešķirta atļauja, uzņēmējdarbību
un darbības saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, atbilst 1. punktā
minētajām prasībām. ê2004/39/EK 4938. pants Prasības saistībā ar personām, kurām
ir būtiska ietekme uz regulētā tirgus vadību 1. Dalībvalstis pieprasa, lai personas, kas
var tieši vai netieši būtiski ietekmēt regulētā tirgus vadību, ir tam
piemērotas. 2. Dalībvalstis pieprasa regulētā tirgus
dalībniekam: (a)
sniegt kompetentajai iestādei un darīt zināmu
atklātībai informāciju par regulētā tirgus un/vai tirgus dalībnieka
īpašumtiesībām un jo īpaši par visu to personu identitāti un interešu apjomu,
kuras var būtiski ietekmēt vadību; (b)
sniegt kompetentajai iestādei un darīt zināmu
atklātībai informāciju par visiem īpašumtiesību nodošanas gadījumiem, kad rodas
izmaiņas to personu identitātē, kurām ir būtiska ietekme uz regulētā tirgus
darbību. 3. Kompetentā iestāde atsakās apstiprināt
ierosinātās izmaiņas attiecībā uz regulētā tirgus un/vai tirgus dalībnieka
kontrolpaketi, ja ir objektīvs un pierādāms iemesls uzskatīt, ka tās varētu
apdraudēt regulētā tirgus pareizu un piesardzīgu vadību. 5039. pants Organizatoriskās prasības Dalībvalstis pieprasa regulētajam tirgum: (a)
lai tas veic pasākumus, lai skaidri identificētu un
pārvaldītu to interešu konfliktu nelabvēlīgo ietekmi uz regulētā tirgus darbību
vai tā dalībniekiem, kas notiek starp regulēto tirgu, tā īpašniekiem vai
dalībnieku un regulētā tirgus pareizu darbību, jo īpaši, ja šādi interešu
konflikti var izrādīties kaitīgi jebkuru to funkciju veikšanai, ko kompetentā
iestāde deleģējusi regulētajam tirgum; (b)
lai tas ir atbilstoši aprīkots, lai vadītu riskus,
kam tas pakļauts, ieviestu attiecīgus pasākumus un sistēmas, lai identificētu
visus būtiskos riskus tā darbībai, un ieviestu efektīvus pasākumus šo risku
mazināšanai; (c)
lai tas veic pasākumus attiecībā uz sistēmas
tehnisko darbību atbilstīgu vadību, tostarp efektīvus ārkārtas pasākumus, lai
kontrolētu sistēmas traucējumu riskus; (d)
lai tam ir pārskatāmi un nediskrecionāri noteikumi
un procedūras, kas paredz godīgu un sakārtotu tirdzniecību un nosaka objektīvus
kritērijus efektīvai pasūtījumu izpildei; (e)
lai tam ir efektīvi pasākumi, lai veicinātu
efektīvu un savlaicīgu tā sistēmās veikto darījumu pabeigšanu; (f)
lai tam atļaujas piešķiršanas brīdī un turpmāk ir
pieejami pietiekami finanšu resursi, lai veicinātu tā sakārtotu darbību, ņemot
vērā to darījumu veidu un apjomu, kas noslēgti tirgū, un to risku apjomu un
pakāpi, kam tas pakļauts. òjauns 51. pants Sistēmu
izturētspēja, bloķēšanas sistēmas un elektroniskā tirdzniecība 1. Dalībvalstis
nosaka prasību regulētam tirgum izveidot efektīvas sistēmas, procedūras un
noteikumus, lai nodrošinātu, ka tā tirdzniecības sistēmas ir izturētspējīgas,
tām ir pietiekama jauda apstrādāt rīkojumu un ziņojumu maksimumapjomu, tās var
nodrošināt pienācīgu tirdzniecību tirgus spriedzes
apstākļos, ir pilnībā pārbaudītas, lai nodrošinātu
šo nosacījumu izpildi, un tām ir efektīvi
uzņēmējdarbības nepārtrauktības noteikumi, lai nodrošinātu
savu pakalpojumu nepārtrauktību jebkādas neparedzētas savas sistēmas nepareizas
darbības dēļ. 2. Dalībvalstis
nosaka prasību regulētam tirgum izveidot efektīvas sistēmas, procedūras un
noteikumus, lai atteiktu darījumus, kas pārsniedz iepriekš noteikto
apjomu un cenu robežvērtības vai kas ir acīm redzami kļūdaini, un varētu uz
laiku pārtraukt tirdzniecību būtisku īslaicīgu finanšu
instrumenta cenu svārstību gadījumā attiecīgajā tirgū vai saistītajā tirgū un
izņēmuma gadījumos atcelt, mainīt vai labot jebkuru darījumu. 3. Dalībvalstis
nosaka prasību regulētam tirgum izveidot efektīvas sistēmas, procedūras un
noteikumus, lai nodrošinātu, ka algoritmiskās tirdzniecības sistēmas nevar
apdraudēt vai iespējami apdraudēt tirdzniecības apstākļus tirgū, tostarp
sistēmas, lai ierobežotu neizpildīto rīkojumu attiecību pret darījumiem, ko tā
loceklis vai dalībnieks var ievadīt sistēmā, lai varētu palēnināt rīkojumu
plūsmu, ja ir risks, ka varētu tikt pārsniegta tā sistēmas jauda, un ierobežot cenas minimālo izmaiņu darījumu izpildi tirgū. 4. Dalībvalstis
nosaka prasību regulētam tirgum, kas dod tiešu elektronisku piekļuvi, izveidot
efektīvas sistēmas, procedūras un noteikumus, lai nodrošinātu, ka tā locekļiem
vai dalībniekiem ir atļauts sniegt pakalpojumus tikai tad, ja tie ir saskaņā ar
šo direktīvu apstiprināta ieguldījumu sabiedrība, izveidot un piemērot
atbilstošus kritērijus attiecībā uz to personu atbilstību, kurām tiek dota šāda
piekļuve, un ka tā loceklis vai dalībnieks uzņemas atbildību par rīkojumiem un
tirdzniecību, kas izpildīta, izmantojot šo pakalpojumu. Tāpat dalībvalstis
nosaka prasību regulētam tirgum noteikt atbilstošus
standartus attiecībā uz riska kontrolēm un tirdzniecības robežvērtībām,
izmantojot šādu piekļuvi, un spēt atšķirt un vajadzības
gadījumā pārtraukt rīkojumus vai tirdzniecību, ko izpilda persona, kas izmanto
tiešu elektronisko piekļuvi, atsevišķi no
citiem šā locekļa vai dalībnieka izpildītajiem rīkojumiem vai
tirdzniecības. 5. Dalībvalstis nosaka prasību regulētam tirgum
nodrošināt, lai tā noteikumi par līdzāsatrašanās
pakalpojumiem un maksas struktūrām būtu pārredzami un nediskriminējoši. 6. Dalībvalstis
nosaka prasību, lai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma regulētam tirgum tas
nodotu kompetentās iestādes rīcībā datus attiecībā uz rīkojumu reģistru vai
dotu kompetentajai iestādei piekļuvi rīkojumu reģistram tirdzniecības
uzraudzības veikšanai. 7. Komisija
ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz šajā pantā minētajām prasībām, jo īpaši
šādām prasībām: (a)
nodrošināt regulētu tirgu tirdzniecības sistēmu izturētspēju un atbilstošu kapacitāti; (b)
noteikt, kādi ir
nosacījumi, kuros jāpārtrauc tirdzniecība būtisku īslaicīgu finanšu instrumenta cenu svārstību gadījumā attiecīgajā tirgū vai saistītajā
tirgū; (c)
noteikt maksimālo un
minimālo neizpildīto rīkojumu skaitu attiecībā pret darījumiem, ko var pieņemt
regulētie tirgi, un minimālo pieļaujamo darbību apjomu; (d)
izveidot kontroles
attiecībā uz tiešu elektronisko piekļuvi; (e)
nodrošināt, lai līdzāsatrašanās pakalpojumi un maksas struktūras būtu
taisnīgas un nediskriminējošas. ê 2004/39/EK
(pielāgots) è1 Kļūdas
labojums OV L 045, 16.2.2005., 18. lpp. è2 2008/10/EK
1. panta 15. punkta a) apakšpunkts ð jauns 5240. pants Finanšu instrumentu tirdzniecības
atļaušana 1. Dalībvalstis pieprasa, lai regulētajiem
tirgiem ir skaidri un pārskatāmi noteikumi attiecībā uz to, kā atļauj finanšu
instrumentu tirdzniecību. Šie noteikumi nodrošina, ka visi finanšu
instrumenti, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, var būt godīgi, precīzi un
efektīvi tirgojami un attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem ir brīvi
apgrozāmi. 2. Attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem
noteikumi nodrošina jo īpaši to, ka atvasinātā līguma modelis pieļauj pareizu
cenas noteikšanu, kā arī efektīvu norēķinu nosacījumu esamību. 3. Papildus nosacījumiem, kas norādīti 1. un
2. punktā, dalībvalstis pieprasa regulētajam tirgum izveidot un uzturēt
efektīvus pasākumus, lai pārbaudītu, vai tādu pārvedamo vērtspapīru emitenti,
kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, izpilda savus pienākumus, kas Kopienas
Ö Savienības Õ tiesību aktos
paredzēti attiecībā uz informācijas sākotnējas, regulāras un ad hoc atklāšanas
pienākumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka regulētais tirgus
ievieš pasākumus, kas sekmē tā locekļu vai dalībnieku piekļuvi informācijai,
kura ir darīta zināma atklātībai saskaņā ar Kopienas Ö Savienības Õ tiesību aktiem. 4. Dalībvalstis nodrošina, ka regulētie tirgi
ir ieviesuši pasākumus, kas vajadzīgi, lai regulāri pārskatītu atbilstību to
finanšu instrumentu tirgošanas atļaušanas prasībām, kurus tie atļauj tirgot. 5. Tādu pārvedamu vērtspapīru, kuru atļauts
tirgot regulētā tirgū, pēc tam var atļaut tirgot citos regulētos tirgos pat bez
emitenta piekrišanas saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un
Padomes è1 2003. gada
4. novembra ç Direktīvā 2003/71/EK
par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to
tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem[55]. Regulētais tirgus informē
emitentu par faktu, ka tā vērtspapīrus tirgo konkrētajā regulētajā tirgū.
Emitentam nav pienākums sniegt 3. punktā paredzēto informāciju jebkuram
regulētam tirgum, kas bez emitenta piekrišanas ir atļāvis tā vērtspapīru
tirdzniecību. 6. Lai nodrošinātu 1. un 5. punkta vienādu
piemērošanu, Komisija è2 --- ç nosaka ð Komisija ar deleģētajiem aktiem saskaņā
ar 94. pantu pieņem ï pasākumusiem, ar kuriem: (a)
precizē dažādo instrumentu kategoriju pazīmes, kas
regulētajam tirgum jāņem vērā, novērtējot to, vai instruments ir emitēts
saskaņā ar 1. punkta pirmo daļu attiecībā uz atļaušanu tirgot dažādos
tirgus segmentos, ko tas izmanto; (b)
precizē pasākumus, kas regulētajam tirgum jāievieš,
lai uzskatītu, ka tas ir izpildījis savu pienākumu pārbaudīt to, vai pārvedamā
vērtspapīra emitents pilda savus pienākumus, kas paredzēti Kopienas
Ö Savienības Õ tiesību aktos
attiecībā uz informācijas sākotnējas, regulāras vai ad hoc atklāšanas
pienākumiem; (c)
precizē pasākumus, kas regulētajam tirgum ir jāveic
atbilstoši 3. punktam, lai sekmētu tā locekļu vai dalībnieku piekļuvi
informācijai, kas darīta zināma atklātībai saskaņā ar Kopienas Ö Savienības Õ tiesību aktos
paredzētajiem nosacījumiem. ê2008/10/EK,
1. panta 15. punkta b) apakšpunkts Pirmajā daļā
minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas
elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto
regulatīvo kontroles procedūru. ê 2004/39/EK
(pielāgots) ð jauns 5341. pants Instrumentu tirdzniecības apturēšana
un to atsaukšana no tirdzniecības 1. Neskarot kompetentās iestādes 5072. panta 21. punkta j)d) un k)e) apakšpunktā paredzētās tiesības
pieprasīt instrumenta tirdzniecības apturēšanu un tā atsaukšanu no
tirdzniecības, regulētā tirgus dalībnieks var apturēt tā finanšu instrumenta
tirdzniecību, kas vairs neatbilst regulētā tirgus noteikumiem, vai atsaukt to
no tirdzniecības, ja vien šāda rīcība nevar radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju
interesēm vai sakārtotai tirgus darbībai. Neatkarīgi no
regulēto tirgu dalībnieku iespējas tieši informēt citu regulēto tirgu
dalībniekus dDalībvalstis pieprasa, lai regulētā
tirgus dalībnieks, kas aptur finanšu instrumenta tirdzniecību vai atsauc to no
tirdzniecības, šo lēmumu dara zināmu atklātībai ð , paziņo to citiem regulētajiem
tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un regulētām tirdzniecības
sistēmām, kas tirgo to pašu finanšu instrumentu, ï un paziņo attiecīgo informāciju kompetentajai iestādei. Kompetentā
iestāde Ö par to Õ informē pārējo
dalībvalstu kompetentās iestādes. ðDalībvalstis pieprasa, lai citi regulētie
tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un regulētas tirdzniecības sistēmas,
kas tirgo to pašu finanšu instrumentu, arī apturētu finanšu instrumenta
tirdzniecību vai atsauktu to no tirdzniecības, ja apturēšana vai atsaukšana
vajadzīga sakarā ar informācijas neizpaušanu par emitentu vai finanšu
instrumentu, izņemot gadījumus, kad tas varētu radīt būtisku kaitējumu
ieguldītāju interesēm vai sakārtotai tirgus darbībai. Dalībvalstis pieprasa,
lai citi regulētie tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un regulētas
tirdzniecības sistēmas paziņotu savu lēmumu savai kompetentajai iestādei un
visiem regulētajiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un regulētām
tirdzniecības sistēmām, kas tirgo to pašu finanšu instrumentu, ietverot
paskaidrojumu, ja ir nolemts neapturēt finanšu instrumenta tirdzniecību vai
neatsaukt to no tirdzniecības. ï ê2010/78/ES
6. panta 14. punkts (pielāgots) ð jauns 2. Kompetentā iestāde, kas pieprasa finanšu
instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai tā tirdzniecības aizliegumu vienā vai
vairākos regulētos tirgos ð , daudzpusējās tirdzniecības sistēmās
vai regulētās tirdzniecības sistēmās ï , nekavējoties dara sabiedrībai zināmu savu lēmumu un informē
EVTI un pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes. Ja vien ar to nevar radīt
būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai pienācīgai iekšējā tirgus darbībai,
pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes pieprasa šā finanšu instrumenta
tirdzniecības apturēšanu vai tirdzniecības aizliegumu regulētajos tirgos, un daudzpusējās tirdzniecības
sistēmās ð un regulētās tirdzniecības
sistēmās ï , kuras ir šo iestāžu pārraudzībā. òjauns 3. EVTI izstrādā
īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka 1. un
2. punktā minēto paziņojumu un publikāciju formātu un termiņus. Komisija ir
pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta
pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus. EVTI līdz
[XXX] iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai. 4. Komisija ir
pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, lai precizētu to
apstākļu sarakstu, kas uzskatāmi par būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm
vai sakārtotai iekšējā tirgus darbībai, kā minēts 1. un 2. punktā, un
lai apzinātu jautājumus, kas saistīti ar informācijas neizpaušanu par emitentu
vai finanšu instrumentu, kā minēts 1. punktā. 54. pants Regulētu
tirgu sadarbība un informācijas apmaiņa 1. Dalībvalstis
paredz nosacījumu, ka attiecībā uz finanšu instrumentu regulēta
tirgus organizētājs nekavējoties informē citu regulētu tirgu, daudzpusējo
tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu organizētājus par
šādiem faktoriem: (a)
nepienācīgi tirdzniecības
apstākļi; (b)
rīcība, kas var norādīt
uz ļaunprātīgu darbību [norādīt atsauci uz TIR] darbības jomā; un (c)
traucējumi sistēmā. 2. EVTI izstrādā
regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu konkrētus apstākļus,
kuros jāpiemēro 1. punktā minētā informācijas sniegšanas
prasība. EVTI iesniedz šo
regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..]. Komisija ir
pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā
minēto procedūru pieņemt šā
punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus. ê 2004/39/EK
(pielāgots) ð jauns 5542. pants Piekļuve regulētajam tirgum 1. Dalībvalstis pieprasa regulētajam tirgum
pastāvīgi īstenot pārskatāmus un nediskriminējošus noteikumus, kas pamatojas uz
objektīviem kritērijiem un ar ko reglamentē piekļuvi regulētajam tirgum vai
līdzdalību tajā. 2. Šajos noteikumos precizē visas locekļu vai
dalībnieku saistības, ko paredz: (a)
regulētā tirgus uzbūve un vadība; (b)
noteikumi attiecībā uz darījumiem tirgū; (c)
profesionāli standarti, ko piemēro attiecībā uz to
ieguldījumu sabiedrību vai kredītiestāžu personālu, kuras darbojas tirgū; (d)
nosacījumi, kas paredzēti 3. punktā attiecībā
uz locekļiem vai dalībniekiem, kas nav ieguldījumu sabiedrības vai
kredītiestādes; (e)
to darījumu mijieskaita un norēķinu noteikumi un
procedūras, kas noslēgti regulētajā tirgū. 3. Regulēti tirgi var atzīt par locekļiem vai
dalībniekiem ieguldījumu sabiedrības, kredītiestādes, kas pilnvarotas saskaņā
ar Direktīvu 2000/12/EK Ö 2006/48/EK Õ , un citas personas: (a)
kam ir
pietiekami laba reputācijakas ir piemērotas un atbilstošas; (b)
kam ir pietiekams prasmju, un kompetences Ö un
pieredzes Õ līmenis attiecībā uz
tirdzniecību; (c)
kam attiecīgā gadījumā ir atbilstoši
organizatoriski pasākumi; (d)
kam ir pietiekami resursi, lai veiktu funkcijas,
kas tām jāveic, ņemot vērā dažādos finanšu pasākumus, ko regulētais tirgus var
būt noteicis, lai garantētu atbilstīgos norēķinus par darījumiem. 4. Dalībvalstis nodrošina, ka locekļiem un
dalībniekiem attiecībā uz regulētā tirgū noslēgtiem darījumiem nav pienākumas savstarpēji
piemērot pienākumus, kas paredzēti 2419.,
Ö 25., Õ 2721. un 2822. pantā. Tomēr
regulētā tirgus locekļi vai dalībnieki piemēro pienākumus, kas paredzēti 2419., Ö 25., Õ 2721. un 2822. pantā
attiecībā uz saviem klientiem, ja tie, rīkojoties klientu vārdā, izpilda to
pasūtījumus regulētā tirgū. 5. Dalībvalstis nodrošina, ka noteikumi par piekļuvi
regulētajam tirgum vai līdzdalību tajā paredz ieguldījumu iestāžu un
kredītiestāžu tiešo vai attālo līdzdalību. 6. Dalībvalstis, neizvirzot papildu tiesiskas
vai administratīvas prasības, ļauj regulētiem tirgiem no citām dalībvalstīm
veikt attiecīgus pasākumus to teritorijā, lai veicinātu to teritorijā
reģistrētu attālu locekļu vai dalībnieku piekļuvi šiem tirgiem un to
tirdzniecību tajos. ê2010/78/ES
6. panta 15. punkts Regulētais tirgus informē tā piederības
dalībvalsts kompetento iestādi par dalībvalsti, kurā tas plāno veikt šādus
pasākumus. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā dara
zināmu šo informāciju dalībvalstij, kurā regulētais tirgus plāno veikt šādus
pasākumus. EVTI var pieprasīt iespējas iepazīties ar šo informāciju saskaņā ar
Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantā noteikto procedūru un
nosacījumiem. ê 2004/39/EK
(pielāgots) è1 2008/10/EK
1. panta 16. punkta a) apakšpunkts Regulētā tirgus piederības dalībvalsts
kompetentā iestāde atbilstīgā termiņā pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetentās
iestādes lūguma dara zināmas to regulētā tirgus locekļu un dalībnieku
identitātes, kas reģistrēti minētajā dalībvalstī. 7. Dalībvalstis pieprasa regulētā tirgus
dalībniekam regulāri darīt zināmu regulētā tirgus locekļu un dalībnieku
sarakstu regulētā tirgus kompetentajai iestādei. 5643. pants Regulētā tirgus noteikumu un citu
juridisku pienākumu ievērošanas uzraudzība 1. Dalībvalstis pieprasa, lai regulētie tirgi
pastāvīgi nosaka efektīvus pasākumus un procedūras, lai regulāri uzraudzītu to,
vai to locekļi vai dalībnieki ievēro to noteikumus. Regulētie tirgi uzrauga
darījumus Ö un
rīkojumus Õ , ko īstenoveic to locekļi
vai dalībnieki to sistēmās, lai identificētu šo noteikumu pārkāpumus,
nesakārtotus tirdzniecības nosacījumus vai rīcību, kas var būt tirgus
ļaunprātīga izmantošana. 2. Dalībvalstis pieprasa regulēto tirgu
dalībniekiem par būtiskiem noteikumu pārkāpumiem, nesakārtotiem tirdzniecības
nosacījumiem vai rīcību, kas var būt tirgus ļaunprātīga izmantošana, ziņot
regulētā tirgus kompetentajai iestādei. Dalībvalstis arī pieprasa regulētā
tirgus dalībniekam tūlīt sniegt attiecīgo informāciju iestādei, kuras
kompetencē ir tirgus ļaunprātīgas izmantošanas izmeklēšana un saukšana pie
atbildības par to, un pilnībā palīdzēt iepriekšminētajai iestādei, veicot
izmeklēšanu un kriminālvajāšanu attiecībā uz tirgus ļaunprātīgu izmantošanu,
kas veikta regulētā tirgus sistēmās vai ar šo sistēmu starpniecību. 44. pants Pārskatāmības
prasības regulētiem tirgiem pirms tirdzniecības 1. Dalībvalstis
vismaz pieprasa regulētiem tirgiem darīt zināmas atklātībai pašreizējās
piedāvājumu un piedāvātās cenas un tirdzniecības interešu apjomu par šīm cenām,
kas ir darītas zināmas, izmantojot to tirdzniecībai atļauto akciju sistēmas.
Dalībvalstis pieprasa, lai šī informācija būtu pastāvīgi publiski pieejama,
pamatojoties uz saprātīgiem komerciāliem nosacījumiem, parastā tirdzniecības
laikā. Regulēti tirgi,
pamatojoties uz saprātīgiem komerciāliem nosacījumiem, nediskriminējoši var
nodrošināt piekļuvi pasākumiem, ko tie izmanto, lai informāciju, kas paredzēta
pirmajā daļā, darītu zināmu ieguldījumu sabiedrībām, kuru pienākums ir publicēt
savas noteiktās cenas par akcijām atbilstoši 27. pantam. 2. Dalībvalstis
paredz, ka kompetentajām iestādēm jābūt spējīgām atcelt regulēto tirgu
pienākumu darīt zināmu atklātībai 1. punktā minēto informāciju,
pamatojoties uz tirgus modeli vai pasūtījuma veidu un apjomu, gadījumos, kas
definēti saskaņā ar 3. punktu. Jo īpaši
kompetentās iestādes spēj atcelt pienākumu attiecībā uz darījumiem, kuru apjoms
ir lielāks, salīdzinot ar parastu attiecīgās akcijas vai attiecīgo akciju veida
tirgus apjomu. 3. Lai nodrošinātu
1. un 2. punkta vienādu piemērošanu, Komisijaè1 --- ç nosaka īstenošanas pasākumus attiecībā uz: a) piedāvājuma un piedāvāto cenu kategoriju vai
izraudzītā tirgus līdera noteiktās cenas un tirdzniecības intereses apjomu par
šīm cenām, kas jādara zināmas atklātībai; b) to pasūtījumu
apjomu vai veidu, attiecībā uz kuriem informācijas atklāšanu pirms
tirdzniecības var nepieprasīt saskaņā ar 2. punktu; c) tirgus modeli,
attiecībā uz kuru informācijas atklāšanu pirms tirdzniecības var nepieprasīt
saskaņā ar 2. punktu, un jo īpaši šā pienākuma piemērojamību
tirdzniecības metodēm, ko izmanto regulēti tirgi, kuri noslēdz darījumus
saskaņā ar to noteikumiem, atsaucoties uz cenām, kas noteiktas ārpus regulētā
tirgus vai noteiktas, rīkojot periodiskas izsoles. ê2008/10/EK, 1. panta
16. punkta b) apakšpunkts Pirmajā daļā
minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas
elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto
regulatīvo kontroles procedūru. ê2004/39/EK è1 2008/10/EK
1. panta 17. punkta a) apakšpunkts 45. pants Pārskatāmības
prasības regulētiem tirgiem pēc tirdzniecības 1. Dalībvalstis
vismaz pieprasa regulētiem tirgiem darīt zināmu atklātībai to darījumu cenu,
apjomu un laiku, kas veikti saistībā ar tirdzniecībai atļautām akcijām.
Dalībvalstis pieprasa, lai informācija par visiem šādiem darījumiem pēc
iespējas tuvāk reālajam laikam būtu darīta zināma atklātībai, pamatojoties uz
saprātīgiem komerciāliem nosacījumiem. Regulēti tirgi,
pamatojoties uz saprātīgiem komerciāliem nosacījumiem, nediskriminējoši var
nodrošināt piekļuvi pasākumiem, ko tie izmanto, lai informāciju, ko paredz
pirmā daļa, darītu zināmu ieguldījumu sabiedrībām, kuru pienākums ir publicēt
informāciju par saviem darījumiem ar akcijām
atbilstoši 28. pantam. 2. Dalībvalstis
paredz, ka kompetentā iestāde var ļaut regulētiem tirgiem informāciju par
darījumiem publicēt vēlāk, ņemot vērā darījumu veidu vai apjomu. Jo īpaši
kompetentās iestādes var ļaut vēlāk publicēt informāciju par darījumiem,
kuru apjoms ir liels, salīdzinot ar parastu attiecīgās akcijas vai attiecīgās
akciju kategorijas tirgus apjomu. Dalībvalstis pieprasa, lai regulēti tirgi
saņem iepriekšēju kompetentās iestādes apstiprinājumu par ierosinātajiem
pasākumiem attiecībā uz atliktu informācijas
publicēšanu saistībā ar tirdzniecību, un pieprasa, lai šie pasākumi ir skaidri
darīti zināmi tirgus dalībniekiem un iedzīvotājiem, kas veic ieguldījumus. 3. Lai paredzētu
finanšu tirgu efektīvo un sakārtoto darbību un nodrošinātu 1. un
2. punkta vienādu piemērošanu, Komisija è1 --- ç nosaka īstenošanas pasākumus attiecībā uz: a) tās informācijas
apjomu un saturu, kas jādara publiski pieejama; b) nosacījumiem,
saskaņā ar kuriem regulēts tirgus var vēlāk publicēt informāciju par
tirdzniecību un kritērijiem, kas jāpiemēro, lemjot par to, attiecībā uz kādiem
darījumiem to apjoma vai iesaistīto akciju veida dēļ ir atļauta atlikta
publikācija. ê2008/10/EK,
1. panta 17. punkta b) apakšpunkts Pirmajā daļā
minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas
elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto
regulatīvo kontroles procedūru. ê2004/39/EK 5746. pants Noteikumi attiecībā uz vienošanos ar
centrālo darījumu partneriu
un vienošanos par mijieskaitu un norēķiniem 1. Dalībvalstis neliedz regulētiem tirgiem
noslēgt atbilstīgu vienošanos ar citas dalībvalsts centrālo darījumu starpnieku
vai mijieskaita iestādi un norēķinu sistēmu, lai paredzētu mijieskaitu un/vai
norēķinus par dažiem vai visiem darījumiem, ko noslēguši tirgus dalībnieki to
sistēmās. 2. Regulēta tirgus kompetentā iestāde nevar
iebilst pret centrālā darījumu partnera, mijieskaita iestādes un/vai norēķinu
sistēmu izmantošanu citā dalībvalstī, ja vien nav pierādāms, ka šāda rīcība ir
vajadzīga, lai saglabātu attiecīgā regulētā tirgus sakārtoto darbību, ņemot
vērā 3439. panta 2. punktā noteiktos norēķinu
sistēmu nosacījumus. Lai novērstu nevajadzīgu kontroles dublēšanos,
kompetentā iestāde ņem vērā mijieskaita un norēķinu sistēmas
pārraudzību/uzraudzību, ko jau veic valstu centrālās bankas kā mijieskaita un
norēķinu sistēmu pārraugi vai citas uzraudzības iestādes, kas kompetentas
attiecībā uz šādām sistēmām. ê2010/78/ES
6. panta 16. punkts 5847. pants Regulēto tirgu saraksts Katra dalībvalsts izveido to regulēto tirgu
sarakstu, kuriem tā ir izcelsmes dalībvalsts, un nosūta šo sarakstu pārējām
dalībvalstīm un EVTI. Līdzīgi paziņo par visām izmaiņām minētajā sarakstā. EVTI
savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina visu regulēto tirgu
sarakstu. òjauns IV SADAĻA POZĪCIJU IEROBEŽOJUMI UN ZIŅOŠANA 59. pants Pozīciju
ierobežojumi 1. Dalībvalstis
nodrošina, ka regulētie tirgi un daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto
tirdzniecības sistēmu organizētāji, kas pieņem tirgošanai vai tirgo atvasinātus
preču instrumentus, attiecībā uz tiem piemēro līgumu skaita ierobežojumus, ko jebkuri attiecīgie tirgus locekļi vai dalībnieki var izpildīt
konkrētā laikposmā, vai alternatīvus pasākumus ar līdzvērtīgu ietekmi,
piemēram, pozīciju pārvaldība ar automātiskas pārskatīšanas robežvērtībām, ko
piemēro šādiem mērķiem: (a)
lai atbalstītu
likviditāti; (b)
novērstu tirgus
ļaunprātīgu izmantošanu; (c)
atbalstītu pareizus cenu
un lēmumu pieņemšanas nosacījumus. Pasākumi vai
ierobežojumi ir pārredzami un nediskriminējoši, norādot personas, uz kurām tie
attiecas, un jebkādi izņēmumi, un ņemot vērā tirgus dalībnieku veidu un sastāvu
un to, kā tie izmanto līgumus, kuri pielaisti tirdzniecībai. Tajos skaidri
precizē tādas kvantitatīvas robežvērtības kā maksimālais līgumu skaits, ko
personas var ievadīt, ņemot vērā attiecīgā preču tirgus īpašības,
tostarp ražošanas, patēriņa un transportēšanas uz tirgu sistēmas. 2. Regulētie tirgi,
daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un regulētās tirdzniecības sistēmas sniedz
savām kompetentajām iestādēm sīku informāciju par ierobežojumiem
vai pasākumiem. Kompetentā iestāde šo informāciju paziņo EVTI, kas savā tīmekļa
vietnē dara publiski pieejamu un regulāri atjaunina datubāzi ar spēkā esošo pasākumu ierobežojumu apkopojumu. 3. Komisija ir
pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, lai noteiktu
ierobežojumus vai alternatīvus pasākumus attiecībā uz līgumu skaitu, ko katra
persona var slēgt konkrētā laikposmā, un saskaņā ar 1. punktu izveidoto
alternatīvo pasākumu nepieciešamo līdzvērtīgo kvalitatīvo un kvantitatīvo
ietekmi, kā arī izņēmumu nosacījumus. Nosakot ierobežojumus
vai alternatīvus pasākumus, ņem vērā 1. punktā minētos apstākļus un regulēto
tirgu, daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu
noteiktos ierobežojumus. Deleģētajos tiesību aktos noteiktie
ierobežojumi ir pārāki par jebkādiem pasākumiem, ko
kompetentās iestādes noteikušas saskaņā ar šīs
direktīvas 72. panta 1. punkta g) apakšpunktu. 4. Kompetentās
iestādes neuzliek spēcīgākus ierobežojumus par tiem, kas noteikti saskaņā ar
3. punktu, izņemot ārkārtas gadījumus, kad tie ir objektīvi attaisnoti un
proporcionāli, ņemot vērā konkrētā tirgus likviditāti un pienācīgu tirgus
darbību. Ierobežojumi ir spēkā sākotnējā laika posmā, kas
nepārsniedz sešus mēnešus no brīža, kad attiecīgā kompetentā iestāde tos publicējusi savā tīmekļa vietnē.
Šo ierobežojumu var pagarināt uz ilgāku laika posmu, kas
vienā reizē nepārsniedz 6 mēnešus, ja saglabājas pamatojums piemērot ierobežojumu. Ja ierobežojums nav atjaunots pēc tam, kad pagājis sešu mēnešu laikposms, tas automātiski zaudē spēku. Pieņemot pasākumus,
kas ir stingrāki par tiem, kas noteikti saskaņā ar 3. punktu, kompetentās
iestādes par to paziņo EVTI. Paziņojumā ietver stingrāku ierobežojumu pamatojumu. EVTI 24 stundu laikā sniedz atzinumu par to, vai
tā uzskata, ka šis pasākums konkrētajā izņēmumam gadījumā ir
nepieciešams. Atzinumu publicē EVTI tīmekļa vietnē. Ja kompetentā
iestāde pieņem pasākumus, kas nesaskan ar EVTI atzinumu, tā nekavējoties savā
tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu paziņojumu, kurā pilnībā paskaidroti šādas
rīcības iemesli. 60. pants Tirgotāju
kategoriju ziņojumi par pozīcijām 1. Dalībvalstis nodrošina, ka regulētie tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un
regulētās tirdzniecības sistēmas, kas pieņem tirgošanai
vai tirgo atvasinātus preču instrumentus vai emisiju kvotas un to atvasinātos
finanšu instrumentus, veic šādas darbības: (a)
katru nedēļu dara
publiski pieejamu ziņojumu par dažādu kategoriju tirgotāju agregātpozīcijām
attiecībā uz dažādiem finanšu
instrumentiem, kas tiek tirgoti to platformās saskaņā ar 3. punktu; (b)
iesniedz kompetentajai
iestādei pilnīgu jebkura vai visu tirgus locekļu un dalībnieku pozīciju
sadalījuma pārskatu, tostarp pēc pieprasījuma arī attiecībā uz jebkādām klientu
vārdā atvērtām pozīcijām. Pienākumu, kas
minēts a) apakšpunktā, piemēro tikai tad, ja gan tirgotāju
skaits, gan to atvērtās pozīcijas attiecīgajā finanšu instrumentā
pārsniedz minimālo robežvērtību. 2. Lai varētu
publicēt 1. punkta a) apakšpunktā minētos datus,
dalībvalstis pieprasa, lai regulēto tirgu, daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un
regulēto tirdzniecības sistēmu locekļi un dalībnieki reāllaikā ziņo
attiecīgajai tirdzniecības vietai par savām pozīcijām, tostarp par jebkādām
savu klientu vārdā atvērtām pozīcijām. 3. Regulētie tirgi,
daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un regulētās tirdzniecības sistēmas
klasificē locekļus, dalībniekus un savus klientus par tirgotājiem atbilstoši to pamata uzņēmējdarbības raksturam, ņemot vērā jebkādas piemērojamās
atļaujas, klasificē šādi: (a)
ieguldījumu sabiedrības, kā definēts
Direktīvā 2004/39/EK, vai kredītiestādes, kā definēts Direktīvā
2006/48/EK; (b)
ieguldījumu fondi — vai nu kā pārvedamu vērtspapīru
kolektīvo ieguldījumu uzņēmums (PVKIU), kā definēts Direktīvā 2009/65/EK,
vai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, kā definēts Direktīvā
2011/61/EK; (c)
citas finanšu iestādes, tostarp apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kā definēts Direktīvā 2009/138/EK, un
papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija, kā definēts
Direktīvā 2003/41/EK; (d)
komercuzņēmumi; (e)
attiecībā uz emisijas
kvotām un to atvasinātajiem finanšu instrumentiem, uzņēmumi, kas atbilst Direktīvā 2003/87/EK
noteiktajām saistībām. Paziņojumos, kas
minēti 1. punkta a) apakšpunktā, būtu jāprecizē īso un garo pozīciju
skaits katrā tirgotāju kategorijā, izmaiņas tajā kopš iepriekšējā paziņojuma,
kopējā atvērto pozīciju daļa un tirgotāju skaits katrā kategorijā. 4. EVTI izstrādā
īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros noteikts
1. punkta a) apakšpunktā minēto paziņojumu formāts un tās
informācijas saturs, kas jāsniedz saskaņā ar 2. punktu. EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai
līdz [XXX]. Komisija ir
pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantā
noteikto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos
standartus. Attiecībā uz
emisijas kvotām un to atvasinātajiem finanšu
instrumentiem paziņošana neskar Direktīvas 2003/87/EK (Emisiju
kvotu tirdzniecības sistēma) saistību ievērošanu. 5. Komisija ir
pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz
pasākumiem, lai precizētu 1. punkta pēdējā daļā minētās robežvērtības un
3. punktā minētās locekļu, dalībnieku vai klientu kategorijas. Komisija ir
pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 95. pantu attiecībā uz
pasākumiem, kuros noteikta prasība nosūtīt EVTI visus 1. punkta
a) apakšpunktā minētos pārskatus konkrētā nedēļas dienā, lai tā varētu tos
centralizēti publicēt. ò jauns V sadaļa Datu paziņošanas pakalpojumi 1. iedaļa Atļauju saņemšanas procedūras datu paziņošanas
pakalpojumu sniedzējiem 61. pants Pieprasījums atļaujas saņemšanai 1. Dalībvalsts nosaka
prasību, ka, lai I pielikuma D iedaļā minētos datu paziņošanas
pakalpojumus veiktu kā regulāru darbību vai uzņēmējdarbību, iepriekš ir jāsaņem atļauja saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem. Šo
atļauju piešķir piederības valsts kompetentā iestāde, kas
izraudzīta saskaņā ar 69. pantu. 2. Neskarot
1. punkta noteikumus, dalībvalstis ļauj jebkuram tirgus organizētājam
veikt apstiprinātas publicēšanas struktūras, konsolidētas datu sistēmas
nodrošinātāja un apstiprinātas pārskatu sniegšanas sistēmas datu nosūtīšanas pakalpojumus, iepriekš pārbaudot to atbilstību šīs sadaļas noteikumiem. Šo
pakalpojumu ietver to attiecīgajās atļaujās. 3. Dalībvalstis
reģistrē visus datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējus. Reģistrs ir
publiski pieejams, un tajā ir visa informācija par pakalpojumiem, kurus atļauts
veikt datu pārskatu sniegšanas pakalpojumu uzņēmumam. Šo sarakstu regulāri atjaunina. Par katru atļauju tiek nosūtīts
paziņojums EVTI. EVTI izveido visu
Savienības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju sarakstu. Sarakstā ietverta
informācija par pakalpojumiem, kurus datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir
atļauts sniegt, un to regulāri atjaunina. EVTI šo
sarakstu dara publiski pieejamu savā
tīmekļa vietnē un regulāri to atjaunina. Ja kompetentā
iestāde ir anulējusi atļauju saskaņā ar 64. pantu, informāciju par šo anulēšanu 5 gadus dara publiski pieejamu
sarakstā. 62. pants Atļaujas piešķiršanas joma 1. Piederības dalībvalsts nodrošina, ka atļaujā ir
precizēts datu ziņošanas pakalpojums, ko datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam
ir atļauts sniegt. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs, kas vēlas paplašināt savu uzņēmējdarbību, sniedzot papildu datu ziņošanas pakalpojumus,
iesniedz pieprasījumu par savas atļaujas paplašināšanu, lai varētu sniegt šos pakalpojumus. 2. Atļauja ir spēkā
visā Savienībā un ļauj datu ziņošanas pakalpojumu uzņēmumam visā Savienībā
sniegt pakalpojumus, kuru sniegšanai saņemta atļauja. 63. pants Atļaujas pieprasījuma piešķiršanas un noraidīšanas
procedūras 1. Kompetentā
iestāde nepiešķir atļauju, kamēr tā nav pilnībā
pārliecinājusies, ka atļaujas pieprasītājs atbilst visām saskaņā ar šīs
direktīvas noteikumiem noteiktajām prasībām. 2. Datu ziņošanas
pakalpojumu sniedzējs sniedz visu informāciju, tostarp darbības programmu, kurā
cita starpā uzskaitīti paredzēto pakalpojumu veidi un organizatoriskā
struktūra, kas nepieciešami, lai kompetentā iestāde pārliecinātos, ka
datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs sākotnējās atļaujas saņemšanas brīdī ir veicis visus nepieciešamos
pasākumus, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar šīs
sadaļas noteikumiem. 3. Atļaujas
pieprasījuma iesniedzējs sešu mēnešu laikā pēc visu
pieteikuma dokumentu iesniegšanas tiek informēts, vai atļauja ir vai nav
piešķirta. 4. EVTI izstrādā
regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu sekojošo: (a)
informācija, kas saskaņā ar
2. punktu jāiesniedz kompetentajai iestādei, tostarp darbības programma; (b)
informācija, kas
jāiekļauj paziņojumos, kuri jānosūta saskaņā ar 65. panta 4. punktu. EVTI iesniedz šā
punkta pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai
līdz [..]. Komisija ir
pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz
14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos
standartus. 5. EVTI izstrādā
īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu
standarta formas, veidlapas un procedūras 2. punktā un 65. panta
4. punktā minētās informācijas un paziņojumu nosūtīšanai. EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai
līdz [2016. gada 31. decembrim]. Komisija ir pilnvarota
saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā
punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus. 64. pants Atļauju anulēšana Kompetentā iestāde
drīkst anulēt atļauju, kas izsniegta datu ziņošanas pakalpojumu uzņēmumam, ja šis uzņēmums: (a)
neizmanto atļauju 12
mēnešu laikā, nepārprotami atsakās no atļaujas vai pēdējo sešu mēnešu laikā nav sniedzis datu ziņošanas
pakalpojumus, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav izsniegusi atļauju, kurā
paredzēta šāda rīcība; (b)
ir saņēmis atļauju, sniedzot
nepatiesus apgalvojumus vai jebkādā citā nelikumīgā veidā; (c)
vairs neatbilst
nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ir piešķirta atļauja; (d)
ir būtiski un
sistemātiski pārkāpis šīs direktīvas noteikumus. 65. pants Prasības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju vadības
struktūrai 1. Dalībvalstis
nosaka prasību, lai visiem datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadības
struktūras locekļiem kopumā vienmēr būtu pietiekami laba reputācija, pietiekama
kompetence, prasmes un pieredze un lai viņi veltītu pietiekami daudz laika savu
pienākumu veikšanai. Vadības struktūrai
ir atbilstošas kolektīvās kompetences, prasmes un
pieredze, lai spētu izprast datu pārskatu sniegšanas
pakalpojumu uzņēmuma darbības. Dalībvalsts nodrošina,
ka katrs vadības struktūras loceklis rīkojas godīgi, integrēti un, pieņemot
neatkarīgus lēmumus, lai efektīvi novērtētu un apstrīdētu augstākā līmeņa
vadības lēmumus. Ja tirgus
organizators iesniedz atļaujas pieprasījumu darboties ar apstiprinātu publicēšanas struktūru, konsolidētu datu lentes nodrošinātāju
vai apstiprinātu pārskatu sistēmu un apstiprinātas publicēšanas
struktūras, konsolidētas datu sistēmas nodrošinātāja
vai apstiprinātas pārskatu sistēmas vadības struktūras locekļi ir tie paši regulēta tirgus vadības struktūras vadības locekļi, tiek uzskatīts, ka šīs personas atbilst šā
punkta pirmajā daļā noteiktajām prasībām. 2. EVTI izstrādā
vadlīnijas 1. punktā minētajai vadības struktūras locekļu atbilstības
novērtēšanai, ņemot vērā to dažādās
lomas un veiktās darbības. 3. Dalībvalstis
nosaka prasību datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam nosūtīt paziņojumu
kompetentajai iestādei par visu savas vadības struktūras locekļu identitāti un
jebkādām izmaiņām to locekļu statusā, kā arī informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu, vai uzņēmums atbilst šā
panta 1. punktam. 4. Datu ziņošanas
pakalpojumu sniedzēja vadības struktūra spēj nodrošināt,
ka uzņēmums tiek pārvaldīts pienācīgā un apdomīgā veidā, veicinot tirgus
integritāti un ievērojot savu klientu intereses. 5. Kompetentā
iestāde nepiešķir atļauju, ja tā uzskata, ka personai vai
personām, kurām efektīvi jāpārvalda datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja
uzņēmējdarbība, nav pietiekami laba reputācija vai pastāv objektīvs un
pierādāms pamatojums uzskatīt, ka attiecīgās izmaiņas uzņēmuma vadībā apdraud
tā pienācīgu un apdomīgu pārvaldību un attiecīgi tā klientu intereses un tirgus
integritāti. 2. iedaļa Nosacījumi apstiprinātām publicēšanas struktūrām 66. pants Organizatoriskās prasības 1. Piederības
dalībvalsts nosaka prasību apstiprinātai publicēšanas
struktūrai pieņemt atbilstošu politiku un noteikumus, lai darītu publiski
pieejamu Regulas (ES) Nr. …/… [FITR]
19. un 20. pantā minēto informāciju reāllaikā, cik vien tas ir tehniski
iespējams, atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem. Informāciju dara
pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc darījuma publicēšanas. Piederības
dalībvalsts nosaka prasību, ka apstiprinātai publicēšanas
struktūrai jāspēj efektīvi un konsekventi izplatīt šo
informāciju tā, lai nodrošinātu ātru pieeju informācijai nediskriminējošā
veidā un tādā formātā, kas atvieglo informācijas konsolidēšanu
ar līdzīgiem datiem no citiem avotiem. 2. Piederības
dalībvalsts pieprasa, lai apstiprinātā publicēšanas
struktūra pastāvīgi ievēro efektīvus administratīvos noteikumus, kas izveidoti,
lai novērstu interešu konfliktus ar to klientiem. 3. Piederības
dalībvalsts nosaka prasību apstiprinātai publicēšanas
struktūrai izveidot drošības mehānismus, lai garantētu informācijas
pārsūtīšanas līdzekļu drošību,
līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku un
novērstu informācijas noplūdi pirms tās publiskošanas.
Apstiprinātai publicēšanas struktūrai ir atbilstoši resursi un atbalsta sistēmas, lai vienmēr saglabātu pastāvīgu savu
pakalpojumu piedāvājumu. 4. Piederības
dalībvalsts nosaka prasību apstiprinātai publicēšanas
struktūrai izveidot sistēmas, kas var efektīvi pārbaudīt tirdzniecības pārskatu
pilnīgumu, identificēt trūkumus un acīmredzamas kļūdas un pieprasīt jebkādu
kļūdainu ziņojumu atkārtotu nosūtīšanu. 5. Lai nodrošinātu vienotu 1. punkta noteikumu saskaņošanu,
EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu kopējus
formātus, datu standartus un tehniskos pasākumus, kas atvieglotu informācijas
konsolidēšanu atbilstīgi 1. punktam. EVTI iesniedz šā
punkta pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai
līdz [..]. Komisija ir
pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz
14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos
standartus. 6. Komisija ir
pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, precizējot, kas
ir pamatoti komerciāli nosacījumi, lai informācija tiktu publiskota atbilstīgi
1. punktam. 7. Komisija ir
pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, precizējot: (a)
veidus, kā apstiprinātas
publicēšanas struktūras var ievērot 1. punktā minēto
informācijas sniegšanas prasību; (b)
saskaņā ar
1. punktu publiskotās informācijas saturu. 3. iedaļa Nosacījumi konsolidētas datu
sistēmas nodrošinātājiem 67. pants Organizatoriskās prasības 1. Piederības
dalībvalsts
nosaka prasību konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājam noteikt atbilstošu
politiku un pasākumus, lai apkopotu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 5. un 19. pantu publiskoto informāciju, konsolidētu to
nepārtrauktā elektroniskā datu plūsmā un darītu to publiski pieejamu reāllaikā,
cik vien tas ir tehniski iespējams, atbilstīgi pamatotiem komerciāliem
nosacījumiem, ietverot vismaz informāciju par sekojošo: (a)
finanšu instrumenta identifikators; (b)
cena, par kādu darījums
tika noslēgts; (c)
darījuma apjoms; (d)
darījuma veikšanas laiks; (e)
laiks, kad tika nosūtīts
paziņojums par darījumu; (f)
darījuma cenas pieraksts; (g)
tirdzniecības vieta, kurā
darījums tika izpildīts, vai arī kods "OTC" ("ārpusbiržas
tirdzniecības darījums"); (h)
vajadzības gadījumā
norāde, ka darījums tika veikts īpašos apstākļos. Informāciju dara
pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc darījuma publicēšanas. Piederības
dalībvalsts nosaka prasību, ka konsolidētu datu lentes nodrošinātājam jāvar efektīvi un konsekventi izplatīt šo
informāciju tā, lai nodrošinātu ātru pieeju informācijai nediskriminējošā
veidā un tādos formātos, lai tā būtu tirgus dalībniekiem viegli pieejama un
izmantojama. 2. Piederības
dalībvalsts
nosaka prasību konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājam noteikt atbilstošu
politiku un pasākumus, lai apkopotu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 9. un 20. pantu publiskoto informāciju, konsolidētu to
nepārtrauktā elektroniskā datu plūsmā un darītu to publiski pieejamu reāllaikā,
cik vien tas ir tehniski iespējams, atbilstīgi pamatotiem komerciāliem
nosacījumiem, ietverot vismaz šādu informāciju: (a)
finanšu instrumenta identifikators vai identificējošas
īpašības; (b)
cena, par kādu darījums
tika noslēgts; (c)
darījuma apjoms; (d)
darījuma veikšanas laiks; (e)
laiks, kad tika nosūtīts
paziņojums par darījumu; (f)
darījuma cenas pieraksts; (g)
tirdzniecības vieta, kurā
darījums tika izpildīts vai arī kods "OTC" „ārpusbiržas darījums”; (h)
vajadzības gadījumā
norāde, ka darījums tika veikts īpašos apstākļos. Informāciju dara
pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc darījuma publicēšanas.
Piederības dalībvalsts izveido nosaka, ka konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājam jāspēj efektīvi un konsekventi izplatīt šo
informāciju tā, lai nodrošinātu ātru pieeju informācijai nediskriminējošā
veidā un vispāratzītos formātos, kas ir savstarpēji lietojami, viegli pieejami
un izmantojami tirgus dalībniekiem. 3. Piederības
dalībvalsts nosaka prasību konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājam
nodrošināt, ka nosūtītie dati ir konsolidēti no vismaz regulētiem tirgiem,
daudzpusējām tirdzniecības sistēmām, regulētām tirdzniecības sistēmām un
apstiprinātām publicēšanas struktūrām un finanšu instrumentiem, kas konkretizēti
8. punkta c) apakšpunktā minētajos deleģētajos aktos. 4. Piederības
dalībvalsts pieprasa, lai konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājs
pastāvīgi ievēro efektīvus administratīvos noteikumus, kas noteikti, lai
novērstu interešu konfliktus. Īpaši tirgus organizētājs vai
apstiprināta publicēšanas struktūra, kas darbojas arī ar konsolidētu datu
sistēmu, apstrādā visu apkopoto informāciju nediskriminējošā
veidā un darbojas, ievērojot atbilstošus noteikumus, lai
nodalītu dažādas uzņēmējdarbības funkcijas. 5. Piederības
dalībvalsts nosaka prasību konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājam izveidot drošības mehānismus, lai garantētu informācijas
nosūtīšanas līdzekļu drošību
un līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku.
Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājam jābūt atbilstošiem resursiem un atbalsta sistēmām, lai
vienmēr saglabātu pastāvīgu savu pakalpojumu piedāvājumu. 6. Lai nodrošinātu
vienotu 1. un 2. punkta noteikumu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulatīvo
tehnisko standartu projektus, lai noteiktu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 5., 9., 19. un 20. pantu publicējamās informācijas
datu standartus un formātus, tostarp norādot instrumenta identifikatoru, cenu,
apjomu, laiku, cenas pierakstu, tirdzniecības vietas identifikatoru un norādes
par īpašiem apstākļiem, kādos darījums tika veikts, kā arī
tehniskos noteikumus, lai veicinātu efektīvu un konsekventu informācijas
izplatīšanu, nodrošinot, ka tā ir brīvi pieejama un izmantojama
tirgus dalībniekiem atbilstīgi 1. un 2. punktam, ietverot citus
raksturīgus pakalpojumus, ko var veikt konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājs, lai palielinātu tirgus efektivitāti. EVTI iesniedz šā
punkta pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai
līdz […] attiecībā uz informāciju, kas publicēta saskaņā ar
Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 5. un 19. pantu, un līdz […] attiecībā uz informāciju, kas publicēta saskaņā ar Regulas (ES)
Nr. …/… [FITR] 9. un 20. pantu. Komisija ir
pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz
14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos
standartus. 7. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus
saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumiem, ar kuriem precizē, kas ir
pamatoti komerciāli nosacījumi, lai nodrošinātu piekļuvi datu
plūsmām atbilstīgi 1. un 2. punktam. 8. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus tiesību
aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz šādiem
pasākumiem, ar ko nosaka: (a)
līdzekļus, ar kuriem
konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājs var ievērot 1. un 2. punktā
minēto informācijas sniegšanas prasību; (b)
saskaņā ar 1. un
2. punktu publiskotās informācijas saturu; (c)
to tirdzniecības vietu un
apstiprinātu publicēšanas struktūru un to finanšu instrumentu datus, kam jābūt pieejamiem datu plūsmā; (d)
citus līdzekļus, lai
nodrošinātu, ka dažādu konsolidētas datu
plūsmas nodrošinātāju publicētā informācija ir saskaņota un
to var pilnībā savietot un salīdzināt ar līdzīgiem datiem no citiem avotiem. 4. iedaļa Nosacījumi apstiprinātām ziņošanas sistēmām Organizatoriskās prasības 68. pants 1. Piederības
dalībvalsts nosaka prasību apstiprinātai ziņošanas
sistēmai pieņemt atbilstošu politiku un noteikumus, lai pēc iespējas
ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz nākamās darba dienas beigām, ziņotu Regulas (ES)
Nr. …/… [FITR] 23. pantā minēto informāciju. Šo informāciju nosūta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR]
23. pantā minētajām prasībām atbilstīgi pamatotiem komerciāliem
nosacījumiem. 2. Piederības
dalībvalsts pieprasa, lai apstiprinātā ziņošanas
sistēma pastāvīgi ievēro efektīvus administratīvos noteikumus, kas izveidoti,
lai novērstu interešu konfliktus ar to klientiem. 3. Piederības
dalībvalsts nosaka prasību apstiprinātai ziņošanas
sistēmai izveidot drošības mehānismus, lai garantētu informācijas
nosūtīšanas līdzekļu drošību,
līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku un
novērstu informācijas noplūdi pirms tās publiskošanas.
Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka apstiprinātai ziņošanas sistēmai
jābūt atbilstošiem resursiem un atbalsta sistēmām, lai
vienmēr saglabātu pastāvīgu savu pakalpojumu piedāvājumu. 4. Piederības
dalībvalsts nosaka prasību, ka apstiprinātai ziņošanas
sistēmai jābūt sistēmām, kas var efektīvi pārbaudīt darījumu pārskatu
pilnīgumu, identificēt trūkumus un acīmredzamas kļūdas un pieprasīt jebkādu
kļūdainu ziņojumu atkārtotu nosūtīšanu. 5. Komisija saskaņā ar 34. pantu ar deleģētiem
aktiem drīkst pieņemt pasākumus, precizējot, kas ir pamatoti komerciāli
nosacījumi, lai informācija tiktu nosūtīta atbilstīgi šā panta 1. punktam. ê2004/39/EK IVVI SADAĻA KOMPETENTĀS IESTĀDES I NODAĻA IZRAUDZĪŠANA, PILNVARAS UN PRASĪBU PROCEDŪRAS 6948. pants Kompetento iestāžu izraudzīšana ê 2010/78/ES
6. panta 17. punkta a) apakšpunkts ð jauns 1. Katra dalībvalsts izraugās kompetentās
iestādes, kam jāveic visi pienākumi, kuri paredzēti ð saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… (FITD)
un ï šīs direktīvas dažādiemajos
noteikumiemos.
Dalībvalstis informē Komisiju, EVTI un citu dalībvalstu kompetentās
iestādes par to kompetento iestāžu identitāti, kas ir atbildīgas par katra no
šiem pienākumiem izpildi un par jebkādu minēto pienākumu sadalījumu. ê 2004/39/EK
(pielāgots) 2. Kompetentās iestādes, kas minētas 1.
punktā, ir valsts iestādes, neierobežojot iespēju deleģēt uzdevumus citām
vienībām, ja tas ir skaidri paredzēts 5. panta 5.
punktā, 16. panta 3. punktā, 17. panta 2. punktā un 23. panta 4. punktā. Uzdevumu deleģēšana vienībām, kas nav
1. punktā minētās iestādes, nevar ietvert valsts varas īstenošanu vai
lēmumu pieņemšanu pēc saviem ieskatiem. Dalībvalstis pieprasa kompetentām
iestādēm pirms deleģēšanas veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai
nodrošinātu, ka vienībai, kam jādeleģē uzdevumi, ir attiecīga spēja un resursi,
lai efektīvi izpildītu visus uzdevumus, un ka deleģēšana notiek tikai tad, ja
ir izveidota skaidri definēta un dokumentēta sistēma visu deleģēto uzdevumu
īstenošanai, norādot uzdevumus, kas jāuzņemas, un nosacījumus, saskaņā ar
kuriem tiem jāveic. ŠajosMinētajos nosacījumos iekļauj klauzulu,
kas paredz, ka attiecīgajai iestādei jārīkojas un jābūt organizētai tā, lai
novērstu interešu konfliktu, un tā, lai informāciju, kas iegūta, pildot
deleģētos uzdevumus, neizmantotu negodīgi vai konkurences aizkavēšanai. Jebkurā gadījumā
gGalīgā atbildība par šīs direktīvas
ievērošanas un īstenošanas pasākumu uzraudzību ir uzticēta kompetentajai
iestādei vai iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar 1. punktu. ê2010/78/ES,
6. panta 17. punkta b) apakšpunkts Dalībvalstis informē Komisiju, EVTI un
citu dalībvalstu kompetentās iestādes par pasākumiem, kas veikti attiecībā uz
uzdevumu deleģēšanu, tostarp par precīziem nosacījumiem, kas reglamentē šādu
deleģēšanu. ê2010/78/ES
6. panta 17. punkta c) apakšpunkts 3. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un
pastāvīgi atjaunina 1. un 2. punktā minēto kompetento iestāžu
sarakstu. ê 2004/39/EK
(pielāgots) ð jauns 7049. pants Sadarbība starp iestādēm vienā
dalībvalstī Ja dalībvalsts izraugās vairāk nekā vienu
kompetento iestādi, lai izpildītu šīs direktīvas noteikumus, skaidri definē to
attiecīgās funkcijas, un šīs iestādes cieši sadarbojas. Katra dalībvalsts pieprasa, lai šāda sadarbība
ir arī starp šīs direktīvas kompetentajām iestādēm un kompetentajām iestādēm,
kas konkrētajā dalībvalstī ir atbildīgas par kredītiestāžu un citu finanšu
iestāžu, pensiju fondu, PVKIU, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku
un apdrošināšanas uzņēmumu uzraudzību. Dalībvalstis pieprasa, lai kompetentās
iestādes apmainās ar visu informāciju, kas ir būtiska vai saistoša attiecībā uz
funkciju un pienākumu izpildi. 7150. pants Pilnvaras, kas jādara pieejamas
kompetentām iestādēm 1. Kompetentajām iestādēm piešķir visas
uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas ir vajadzīgas to funkciju izpildei.
Ievērojot ierobežojumus, kas paredzēti šo iestāžu valstu tiesiskajā regulējumā,
tās šādas pilnvaras īsteno: (a)
tieši; vai (b)
sadarbībā ar citām iestādēm; vai (c)
uz savu atbildību, deleģējot uzdevumus vienībām,
kam tie ir deleģēti saskaņā ar 4869. panta 2. punktu; vai (d)
vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs. 2. Pilnvaras, kas minētas 1. punktā,
īsteno saskaņā ar valstu tiesību aktiem, un tās ietver vismaz tiesības: (a)
piekļūt jebkuram dokumentam Ö , kas attiektos
uz uzraudzības pienākumu veikšanu, Õ jebkādā formātā un
saņemt tā kopiju; (b)
pieprasīt informāciju no jebkuras personas un
vajadzības gadījumā izsaukt un nopratināt personu, lai gūtu informāciju; (c)
veikt pārbaudes uz vietas; (d)
pieprasīt telefonsarunu ierakstus un datu plūsmas
ierakstus ð , kas ir ieguldījumu sabiedrību rīcībā,
ja ir pamatotas aizdomas, ka šādi ieraksti, kuri saistīti ar pārbaudes tematu,
var būt piemēroti, lai pierādītu, ka ieguldījumu sabiedrība pārkāpusi tās
pienākumus, kas noteikti šajā direktīvā; tomēr šie ieraksti neattiecas uz ar
tiem saistītās saziņas saturu; ï e) pieprasīt
izbeigt jebkuru darbību vai praksi, kas ir pretrunā noteikumiem, kuri pieņemti,
īstenojot šo direktīvu; f) pieprasīt aktīvu
iesaldēšanu un/vai sekvestrāciju; e)g)
pieprasīt profesionālās darbības pagaidu aizliegšanu; f)h)
pieprasīt pilnvarotajām ieguldījumu sabiedrībām un regulēto tirgu revidentiem
sniegt informāciju; i) noteikt jebkāda
veida pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu sabiedrības un regulēti tirgi
turpina izpildīt tiesiskās prasības; j) pieprasīt finanšu
instrumenta tirdzniecības apturēšanu; k) pieprasīt finanšu
instrumenta atsaukšanu no tirdzniecības regulētos tirgos vai citos
tirdzniecības režīmos; g)l)
nodot lietas kriminālvajāšanai; h)m)
ļaut revidentiem vai speciālistiem veikt pārbaudes vai izmeklēšanu;. i) pieprasīt no
jebkuras personas informāciju, tostarp visus attiecīgos dokumentus, par
pozīcijas vai riska, kas rodas saistībā ar atvasināto instrumentu, apmēru un
mērķi un par visiem aktīviem vai pasīviem attiecīgajā tirgū. 3. Ja saistībā ar
telefonsarunu vai datu plūsmas ierakstu pieprasījumu, kas minēts 2. punkta
d) apakšpunktā, ir vajadzīga atļauja no tiesas iestādes atbilstīgi valsts
noteikumiem, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var
lūgt arī kā piesardzības pasākumu. 4. Personas datus,
kas iegūti, īstenojot uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras saskaņā ar šo
pantu, apstrādā saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK. òjauns 72. pants Tiesību
aizsardzības līdzekļi, kas darāmi pieejami kompetentajām iestādēm 1. Kompetentajām
iestādēm piešķir visus uzraudzības tiesību aizsardzības līdzekļus, kas nepieciešami to funkciju veikšanai. Atbilstoši
valsts tiesību aktos noteiktajiem ierobežojumiem tās izmanto šādus tiesību aizsardzības līdzekļus: (a)
pieprasa pārtraukt jebkādu
praksi vai rīcību, kas neatbilst Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] noteikumiem
un, īstenojot šo direktīvu pieņemtajiem noteikumiem, un atturēties no šādas
prakses vai rīcības atkārtošanas; (b)
pieprasa aktīvu iesaldēšanu un/vai sekvestrāciju; (c)
pieņem jebkāda veida
pasākumus, lai nodrošinātu ieguldījumu sabiedrību un regulētu tirgu
atbilstību juridiskajām prasībām; (d)
pieprasa pārtraukt tirgot
finanšu instrumentu; (e)
pieprasa izņemt finanšu instrumentu no tirgus regulētā tirgū vai saskaņā ar citiem
tirdzniecības pasākumiem; (f)
pieprasa jebkurai
personai, kas sniegusi informāciju saskaņā ar 71. panta 2. punkta
i) apakšpunktu veikt atbilstošus pasākumus, lai
samazinātu pozīcijas apjomu vai risku, kuram tā pakļauta; (g)
ierobežo jebkuras
personas vai personu kategorijas spēju piekļūt atvasinātam preču instrumentam,
tostarp izveidojot nediskriminējošus ierobežojumus attiecīgām pozīcijām vai
šādu atvasinātu finanšu instrumentu skaitam, kam katra konkrētā personu
kategorija var piekļūt konkrētā laika posmā, kad jānodrošina
ietekmēto tirgu integritāte un pienācīga darbība; (h)
nosūta publiskus
paziņojumus. ê 2004/39/EK
(pielāgots) ð jauns 7351. pants Administratīvi sodi 1. Neskarot atļaujas
atsaukšanas procedūras vai dalībvalstu tiesības piespriest kriminālsodus,
dDalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem
nodrošina, ka ð to kompetentās iestādes ï var veiktpiemērot
attiecīgos administratīvos ð sodus un ï pasākumus vai piemērot administratīvus sodus atbildīgajām
personām, ja nav ievēroti ð Regulas (ES) Nr. …/… (FITD) vai
valstu tiesību aktu ï noteikumi, kas pieņemti, īstenojot šo direktīvu,. ð un ï nodrošina, ð ka tie tiek piemēroti. ï Dalībvalstis nodrošina,
ka šie pasākumi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi. 2. Dalībvalstis
nosaka sodus, kas piemērojami, ja nav nodrošināta sadarbība 50. pantā
paredzētajā izmeklēšanā. òjauns 2. Dalībvalstis
nodrošina, ka tad, ja pienākumi attiecas uz ieguldījumu sabiedrībām un tirgus
dalībniekiem, pārkāpuma gadījumā administratīvos sodus un pasākumus var
piemērot ieguldījumu sabiedrību un tirgus dalībnieku vadības struktūras
locekļiem un jebkurai citai fiziskai vai juridiskai personai, kas saskaņā ar
valsts tiesību aktiem ir atbildīga par pārkāpumu. ê2004/39/EK 3. Dalībvalstis
paredz, ka attiecīgā kompetentā iestāde var darīt zināmus atklātībai jebkurus
pasākumus vai sodus, ko piemēro par tādu noteikumu neievērošanu, kas ir
pieņemti, īstenojot šo direktīvu, izņemot gadījumus, kad šādu pasākumu vai sodu
nodošana atklātībai varētu radīt nopietnus traucējumus finanšu tirgos vai
nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm. ê2010/78/ES
6. panta 18. punkts 34. Dalībvalstis EVTI
ik gadu nodod visu informāciju par administratīvajiem pasākumiem un sankcijām,
kas noteikti saskaņā ar 1. un 2. punktu. 45. Ja kompetentā
iestāde ir darījusi zināmu sabiedrībai informāciju par administratīvu pasākumu
vai sankciju, tā vienlaikus par to ziņo arī EVTI. 56. Ja publiskota
sankcija attiecas uz ieguldījumu sabiedrību, kurai atļauja ir izsniegta saskaņā
ar šo direktīvu, EVTI atbilstīgi šīs direktīvas 5. panta 3. punktam
izveidotajā ieguldījumu sabiedrību reģistrā pievieno norādi par publiskotu
sankciju. ò jauns 74. pants Sankciju
publicēšana Dalībvalstis
nodrošina, ka kompetentā iestāde nekavējoties publicē informāciju par jebkuru
sankciju vai pasākumu, kas piemēroti Regulas (ES)
Nr. …/… (FITR) noteikumu vai valstu noteikumu, kuri
izveidoti, piemērojot šo direktīvu, pārkāpumu gadījumā, tostarp informāciju par
pārkāpuma tipu un veidu un par to atbildīgo personu identitāti, ja vien šāda
informācijas izpaušana būtiski neapdraud finanšu
tirgus. Ja publikācija varētu radīt neproporcionālus zaudējumus saistītajām
personām, kompetentās iestādes publicē anonīmu informāciju par sankcijām. 75. pants Atļaujas
saņemšanas prasības pārkāpums un citi pārkāpumi 1. Šo pantu piemēro šādos
gadījumos: a) ieguldījumu pakalpojumi vai darbības kā profesionāla regulāra darbība
vai uzņēmējdarbība tiek veikta, nesaņemot 5. pantā paredzēto atļauju; b) tieši vai netieši
tiek iegūta būtiska līdzdalība ieguldījumu sabiedrībā vai tieši vai netieši tiek paplašināta
šāda būtiska līdzdalību ieguldījumu sabiedrībā, kā
rezultātā vēlēšanu tiesību vai kapitāla daļa sasniedz vai
pārsniedz 20 %, 30 % vai 50 % vai arī ieguldījumu sabiedrība
kļūst par tās filiāli (turpmāk — plānotā līdzdalība), rakstiski par to
neinformējot tās ieguldījumu sabiedrības kompetentās iestādes, kurā ieguvējs
gatavojas iegūt vai paplašināt būtisku līdzdalību, tādējādi pārkāpjot
11. panta 1 punkta pirmo daļu; c) tieša vai netieša
atbrīvošanās no būtiskas līdzdalības ieguldījumu sabiedrībā vai šādas būtiskas
līdzdalības samazināšana, kā rezultātā vēlēšanu
tiesību vai kapitāla proporcija daļa samazinās par 20 %, 30 % vai
50 % vai arī ieguldījumu sabiedrība vairs nav filiāle, rakstiski par to
neinformējot kompetentās iestādes un tādējādi pārkāpjot 11. panta
1. punkta otro daļu; d) ieguldījumu sabiedrība ir ieguvusi atļauju, sniedzot nepatiesus
apgalvojumus vai jebkādā citā nelikumīgā veidā, tādējādi pārkāpjot
8. panta b) apakšpunktu; e) ieguldījumu
sabiedrība neievēro vadības struktūrai piemērojamās prasības saskaņā ar
9. panta 1. punktu; f) ieguldījumu sabiedrības vadības struktūra neveic savus pienākumus
saskaņā ar 9. panta 6. punktu; g) ieguldījumu sabiedrība, uzzinot par jebkādas sava kapitāla līdzdalības
iegūšanu vai nodošanu, kā rezultātā
līdzdalība pārsniedz vai samazinās par vienu no 11. panta 1. punktā
minētajām robežvērtībām, neinformē kompetentās iestādes par šo līdzdalības iegūšanu vai nodošanu,
tādējādi pārkāpjot 11. panta 3. punkta pirmo daļu; h) ieguldījumu sabiedrība vismaz reizi gadā nenosūta kompetentajai
iestādei akcionāru un locekļu vārdus un uzvārdus, kuriem pieder būtiska
līdzdalība, un šīs līdzdalības apjomu, tādējādi pārkāpjot
11. panta 3. punkta otro daļu; i) ieguldījumu sabiedrība neievēro organizatorisko prasību, kas noteikta
valstu noteikumos, ar kuriem piemēro 16. un 17. pantu; j) ieguldījumu sabiedrība nekonstatē, nenovērš,
nepārvalda un neatklāj interešu konfliktus saskaņā ar valstu noteikumiem, ar
kuriem piemēro 23. pantu; k) daudzpusējā tirdzniecības sistēma vai regulētā tirdzniecības sistēma
nenosaka noteikumus, procedūras un pasākumus vai neievēro norādījumus saskaņā
ar valsts noteikumiem, ar kuriem piemēro 18., 19. un 20. pantu; l) ieguldījumu sabiedrība atkārtoti nesniedz klientiem informāciju vai
pārskatus un neievēro saistības attiecībā uz atbilstības novērtēšanu saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem piemēro 24. un
25. pantu; m) ieguldījumu sabiedrība pieņem vai saņem maksu, komisijas maksu vai
jebkādu monetāru labumu, pārkāpjot valsts noteikumus, ar kuriem piemēro
19. panta 5. un 6. punktu; n) ieguldījumu
sabiedrība, izpildot rīkojumus, atkārtoti nerīkojas klientu interesēs un
neizveido pasākumus saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem piemēro
27. pantu; o) regulēts tirgus darbojas bez atļaujas saņemšanas, tādējādi pārkāpjot
47. pantu; p) tirgus
organizētāja vadības struktūra neveic savus pienākumus saskaņā ar
48. panta 6. punktu; q) regulēts tirgus vai tirgus organizētājs neizveido pasākumus, sistēmas,
noteikumus un procedūras un tam nav pieejami pietiekami finanšu resursi saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem īsteno
50. pantu; r) regulēts tirgus vai tirgus organizētājs neizveido sistēmas, procedūras,
pasākumus un noteikumus vai nedod piekļuvi datiem saskaņā ar valsts
noteikumiem, ar kuriem īsteno 51. pantu; s) regulēts tirgus, tirgus organizētājs vai ieguldījumu sabiedrība
atkārtoti nedara publiski pieejamu informāciju saskaņā ar Regulas (ES)
Nr. …/… [FITR] 3., 5., 7. vai 9. pantu; t) ieguldījumu sabiedrība atkārtoti nedara publiski pieejamu informāciju
saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 13., 17., 19. un 20. pantu; u) ieguldījumu sabiedrība atkārtoti nenosūta kompetentām iestādēm
pārskatus par darījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR]
23. pantu; v) finanšu darījumu partneris un nefinanšu darījumu partneris netirgo atvasinātus finanšu
instrumentus tirdzniecības vietās saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 24. pantu; w) centrālais darījumu partneris nedod piekļuvi saviem klīringa
pakalpojumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/…
[FITR] 28. pantu; x) regulēts tirgus, tirgus organizators vai ieguldījumu sabiedrība nedod
piekļuvi saviem tirdzniecības datiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 29. pantu; y) persona, kurai ir īpašumtiesības uz bāzes rādītājiem, nedod piekļuvi
bāzes rādītājam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/…
[FITR] 30. pantu; z) ieguldījumu sabiedrība, kas reklamē, izplata vai pārdod finanšu instrumentus, veic finanšu darbību vai piemēro praksi pretrunā
aizliegumiem vai ierobežojumiem, kas ieviesti, pamatojoties uz Regulas
(ES) Nr. …/… [FITR] 32. pantu. 2. Dalībvalstis nodrošina,
ka administratīvās sankcijas un pasākumi, ko var piemērot 1. punktā
minētajos gadījumos, ietver vismaz sekojošo: a) publisks paziņojums, kurā minēta fiziskā vai juridiskā persona un
sniegts pārkāpuma raksturojums; b) rīkojums fiziskai vai juridiskai personai pārtraukt attiecīgo rīcību un
atturēties no tās atkārtošanas; c) attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību uzņēmuma atļaujas anulēšana saskaņā ar 8. pantu; d) īslaicīgs aizliegums jebkuram ieguldījumu sabiedrības vadības
struktūras loceklim vai jebkurai citai atbildīgajai fiziskai personai veikt
savas funkcijas ieguldījumu sabiedrībā; e) juridiskas personas gadījumā administratīvas finansiālās sankcijas līdz
10 % no juridiskās personas gada kopējā apgrozījuma iepriekšējā
uzņēmējdarbības gadā; ja juridiskā persona ir mātes uzņēmuma filiāle,
attiecīgais gada kopējais apgrozījums ir visa mātes uzņēmuma gada kopējais
apgrozījums atbilstoši konsolidētajam pārskatam iepriekšējā
uzņēmējdarbības gadā; f) fiziskas personas gadījumā administratīvās finansiālās sankcijas līdz
EUR 5 000 000 vai valstīs, kurās euro nav oficiālā valūta, atbilstošā
vērtība valsts valūtā šīs direktīvas spēkā stāšanās
dienā; g) administratīvās finansiālās sankcijas līdz ekonomiskā ieguvuma, kas
izriet no pārkāpuma, ja to var noteikt, dubultam apjomam. Ja ekonomisko ieguvumu, kas izriet no pārkāpuma, var noteikt,
dalībvalstis nodrošina, lai maksimālais līmenis nav zemāks par šā
ieguvuma dubultu apjomu. 76. pants Sankciju
efektīva piemērošana 1. Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sankciju vai
pasākumu veidu un administratīvo finansiālo sankciju līmeni, kompetentās
iestādes ņem vērā visus atbilstošos apstākļus, tostarp: a) pārkāpuma nopietnību un ilgumu; b) atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas atbildības līmeni; c) atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo ietekmi, par ko
liecina atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās
fiziskās personas gada ienākumi; d) atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas ieguvumu vai neradušos
zaudējumu, ja tos var noteikt, nozīme; e) pārkāpuma radītos zaudējumus trešām personām, ja tos var
noteikt; (f) atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas
sadarbības līmeni ar kompetento iestādi; g) atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas iepriekšējos
pārkāpumus. 2. EVTI izveido vadlīnijas kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas
(ES) Nr. 1095/2010 16. pantu par administratīvo pasākumu un sankciju
veidiem un administratīvo finansiālo sankciju līmeni. 77. pants Ziņošana par pārkāpumiem 1. Dalībvalstis
nodrošina, ka kompetentās iestādes izveido efektīvus
mehānismus, lai iedrošinātu ziņot tām par Regulas …/… (FITR) un valstu noteikumu, ar kuriem īsteno šo
direktīvu, pārkāpumiem. Šie pasākumi ietver vismaz: a) konkrētas ziņojumu saņemšanas un turpmākas rīcības procedūras; b) atbilstošu to finanšu
iestāžu darbinieku aizsardzību, kas ziņo par pārkāpumiem finanšu iestādē; c) personas datu aizsardzību gan personai, kas ziņo par pārkāpumiem, gan
fiziskai personai, kas ir attiecīgi atbildīga par pārkāpumu, atbilstīgi Direktīvā
95/46/EK noteiktajiem principiem. 2. Dalībvalstis
nosaka prasību finanšu iestādēm ieviest atbilstošas procedūras saviem darbiniekiem, lai iestādes iekšienē
ziņotu par pārkāpumiem, izmantojot īpašu kanālu. 78. pants Informācijas
par sankcijām nosūtīšana EVTI 1. Dalībvalstis reizi gadā nosūta EVTI apkopotu
informāciju par visiem administratīvajiem pasākumiem vai administratīvajām
sankcijām, kas piemērotas saskaņā ar 73. pantu. EVTI publicē šo informāciju savā gada pārskatā. 2. Ja kompetentā
iestāde ir publiski atklājusi informāciju par administratīvo pasākumu vai
administratīvo sankciju, tā vienlaicīgi par to ziņo EVTI. Ja publicētā
informācija par administratīvu pasākumu vai administratīvu sankciju attiecas uz
ieguldījumu sabiedrību, EVTI pievieno atsauci par publicēto sankciju
ieguldījumu sabiedrību reģistrā, kas izveidots saskaņā ar 5. panta
3. punktu. 3. EVTI izveido
īstenošanas tehnisko standartu projektus attiecībā uz
informācijas nosūtīšanas procedūrām un formātiem, kas minēti šajā pantā. Komisija ir
pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu
pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus. EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai
līdz [XX]. ê 2004/39/EK
(pielāgots) ð jauns 7952. pants Apstrīdēšanas tiesības 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka jebkurš
lēmums, kas pieņemts ð saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… (FITD)
noteikumiem vai ï saskaņā ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri pieņemti
saskaņā ar šo direktīvu, ir attiecīgi pamatots un ka par
to ir tiesības vērsties
Ö pārsūdzēt Õ tiesā. Tiesības vērsties
Ö pārsūdzēt Õ tiesā piemēro arī
tad, ja attiecībā uz atļaujas pieteikumu, kurā sniegta visa vajadzīgā
informācija, nav pieņemts lēmums sešus mēnešu laikā pēc
tā iesniegšanas. 2. Dalībvalstis paredz, ka viena vai vairākas
no šādām iestādēm, kā noteikts attiecīgajos valstu tiesību aktos, patērētāju
interesēs un saskaņā ar valstu tiesību aktiem Ö arī Õ var iesniegt prasību
tiesā vai kompetentajās administratīvajās iestādēs, lai nodrošinātu, ka ir
piemēroti ð Regulas (ES) Nr. …/… (FITD) un ï valstu noteikumi šīs direktīvas īstenošanai: (a)
valstu iestādes vai to pārstāvji; (b)
patērētājorganizācijas, kam ir likumīgas intereses
patērētāju aizsardzībā; (c)
profesionālas organizācijas, kam ir likumīgas
intereses rīkoties, lai aizstāvētu savus locekļus. 8053. pants Ārpustiesas mehānisms, kas regulē
ieguldītāju sūdzības 1. Dalībvalstis sekmē
ð nodrošina ï sūdzību un prasību lietderīgu un efektīvu procedūru izveidi patērētāju
strīdu izšķiršanai attiecībā uz to ieguldījumu pakalpojumu un papildpakalpojumu
sniegšanu, ko sniedz ieguldījumu sabiedrības, attiecīgā gadījumā izmantojot
esošās iestādes. ð Dalībvalstis arī nodrošina, ka visas
ieguldījumu sabiedrības pakļaujas vienai vai vairākām šādām iestādēm, kas
īsteno minētās sūdzību un prasību procedūras. ï 2. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesību normas un reglamentējoši noteikumi nekavē
šo iestāžu efektīvu sadarbību, izšķirot pārrobežu strīdus
ð šīs iestādes pārrobežu strīdu
izšķiršanā aktīvi sadarbojas ar līdzīgām iestādēm citās dalībvalstīs. ï ê2010/78/ES
6. panta 19. punkts 3. Kompetentās iestādes paziņo EVTI par
1. punktā minētajām sūdzību un prasību procedūrām, ko var izmantot to
jurisdikcijā. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi
atjaunina visu ārpustiesas mehānismu sarakstu. ê 2004/39/EK
(pielāgots) ðjauns 8154. pants Dienesta noslēpums 1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām
iestādēm, visām personām, kas strādā vai ir strādājušas to kompetento iestāžu
vai to vienību labā, kurām uzdevumi ir deleģēti atbilstoši 6948. panta
2. punktam, kā arī revidentiem un speciālistiem, ko instruējušas
kompetentās iestādes, ir saistošs pienākums glabāt dienesta noslēpumu. ÖTās neizpauž
nekādu Õ Kkonfidenciālu informāciju, ko tās var
saņemt, pildot savus pienākumus, nevar izpaust nevienai personai vai iestādei,
izņemot pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nevar identificēt atsevišķas
ieguldījumu sabiedrības, tirgus dalībniekus, regulētus tirgus vai jebkuru citu
personu, Ö neskarot valsts
krimināltiesību vai šīs direktīvas citu noteikumu prasības Õ izņemot gadījumus, uz
kuriem attiecas krimināltiesības vai pārējie šīs direktīvas noteikumi. 2. Ja ieguldījumu sabiedrība, tirgus
dalībnieks vai regulēts tirgus ir atzīts par maksātnespējīgu vai obligāti
likvidējamu, konfidenciālu informāciju, kas neattiecas uz trešām personām, var
izpaust civillietās vai komerciālā tiesvedībā, ja tas ir vajadzīgs tiesvedības
veikšanai. 3. Neskarot Ö valsts
krimināltiesību prasības Õ gadījumus, uz ko attiecas
krimināltiesības, kompetentās iestādes, struktūras vai
fiziskas vai juridiskas personas, kas nav kompetentās iestādes un kas saņem
konfidenciālu informāciju atbilstoši šai direktīvai, to var izmantot tikai,
veicot savus pienākumus un funkcijas, attiecībā uz kompetentajām iestādēm,
ievērojot šīs direktīvas darbības jomu, vai – attiecībā uz citām iestādēm,
struktūrām vai fiziskām vai juridiskām personām – mērķim, kādam šī informācija
tām sniegta, un/vai saistībā ar administratīvo tiesvedību vai tiesvedību, kas
ir īpaši saistīta ar minēto funkciju veikšanu. Tomēr, ja kompetentā iestāde vai
cita iestāde, struktūra vai persona, kas sniedz informāciju, piekrīt, tad
kompetentā iestāde, kas saņem informāciju, var izmantot to citiem mērķiem. 4. Uz visu konfidenciālu informāciju, kas
saņemta, ar ko veikta apmaiņa vai kas nosūtīta atbilstoši šai direktīvai,
attiecas dienesta noslēpuma nosacījumi, kas noteikti šajā pantā. Tomēr šis
pants neliedz kompetentajām iestādēm apmainīties ar konfidenciālu informāciju
vai nosūtīt to saskaņā ar šo direktīvu un citām direktīvām, kas piemērojamas
ieguldījumu sabiedrībām, kredītiestādēm, pensiju fondiem, PVKIU, apdrošināšanas
un pārapdrošināšanas starpniekiem, apdrošināšanas uzņēmumiem, regulētiem
tirgiem vai tirgus dalībniekiem, vai citādi, saņemot piekrišanu no kompetentās
iestādes vai citas iestādes vai struktūras vai fiziskas vai juridiskas
personas, kas darījusi zināmu attiecīgo informāciju. 5. Šis pants neliedz kompetentajām iestādēm
saskaņā ar valsts tiesību aktiem apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai
nosūtīt konfidenciālu informāciju, kas nav saņemta no citas dalībvalsts
kompetentās iestādes. 8255. pants Attiecības ar revidentiem 1. Dalībvalstis paredz vismaz to, ka jebkurai personai,
kas ir pilnvarota, kā noteikts Padomes Astotajā direktīvā 84/253/EEK
(1984. gada 10. aprīlis), kas attiecas uz personu apstiprināšanu
grāmatvedības dokumentu obligāto revīziju veikšanai[56], un kas ieguldījumu sabiedrībā
veic uzdevumu, kurš izklāstīts 51. pantā Padomes Ceturtajā direktīvā
78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas attiecas uz noteiktu veidu
sabiedrību gada pārskatiem[57],
Direktīvas 83/349/EEK 37. pantā vai Direktīvas 85/611/EEK Ö 2009/65/EK Õ 7331. pantā,
vai kādu citu uzdevumu, kas noteikts tiesību aktos, ir pienākums uzreiz ziņot
kompetentajām iestādēm par jebkādu faktu vai lēmumu, kas saistīts ar konkrēto
uzņēmumu un ko attiecīgā persona ir uzzinājusi, pildot minēto uzdevumu, un kas
var: (a)
būt būtiskā pretrunā normatīvajiem vai
administratīvajiem aktiem, kuri paredz nosacījumus, kas reglamentē atļauju
piešķiršanu vai īpaši reglamentē ieguldījumu sabiedrību darbībām; (b)
ietekmēt ieguldījumu sabiedrības pastāvīgo
darbību; (c)
būt pamatā atteikumam apstiprināt grāmatvedības
datus vai atrunām. Minētajai personai ir arī pienākums ziņot par
visiem faktiem un lēmumiem, kas personai kļūst zināmi, veicot kādu no pirmajā
daļā minētajiem uzdevumiem uzņēmumā, kam ir cieša saistība ar ieguldījumu
sabiedrību, kurā tā veic attiecīgo uzdevumu. 2. Ja personas, kas ir pilnvarotas Direktīvas
84/253/EEK nozīmē, labā ticībā atklāj kompetentajām iestādēm jebkuru
1. punktā minēto faktu vai lēmumu, tās nepārkāpj informācijas atklāšanas
ierobežojumu, kas noteikts līgumā vai tiesību aktos, un šādām personām nav
jāuzņemas atbildība. II NODAĻA ê2010/78/ES
6. panta 20. punkts SADARBĪBA STARP DALĪBVALSTU KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM UN
AR EVTI ê2004/39/EK 8356. pants Sadarbības pienākums 1. Dažādu dalībvalstu kompetentās iestādes
savstarpēji sadarbojas vienmēr, kad tas ir vajadzīgs, lai izpildītu tos
pienākumus, kas paredzēti šajā direktīvā, izmantojot pilnvaras, kas tām
piešķirtas vai nu ar šo direktīvu, vai ar valstu tiesību aktiem. Kompetentās iestādes sniedz palīdzību pārējo
dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Jo īpaši, tās apmainās ar informāciju un
sadarbojas jebkurā izmeklēšanā vai uzraudzības darbībās. ê2010/78/ES
6. panta 21. punkta a) apakšpunkts Lai sekmētu un paātrinātu sadarbību un jo
īpaši informācijas apmaiņu, dalībvalstis izraugās tikai vienu kompetento
iestādi par kontaktpunktu saistībā ar šīs direktīvas izpildi. Dalībvalstis
paziņo Komisijai, EVTI un pārējām dalībvalstīm to iestāžu nosaukumus, kas
ir izraudzītas saņemt informācijas apmaiņas pieprasījumus vai sadarboties
atbilstīgi šim punktam. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina
šo iestāžu sarakstu. ê 2004/39/EK ð jauns 2. Ja, ņemot vērā uzņēmējas dalībvalsts
vērtspapīru tirgu situāciju, tāda regulēta tirgus ð , daudzpusējas tirdzniecības sistēmas
vai regulētas tirdzniecības sistēmas ï darbības, kas ir veicis
pasākumus uzņēmējā dalībvalstī, ir kļuvušas par darbībām, kam ir būtiska nozīme
vērtspapīru tirgu darbībā un ieguldītāju aizsardzībā minētajā uzņēmējā
dalībvalstī, regulēto tirgu piederības un uzņēmējas valsts kompetentās iestādes
veic samērīgus sadarbības pasākumus. 3. Dalībvalstis veic administratīvos un organizatoriskos
pasākumus, kas vajadzīgi, lai sekmētu 1. punktā paredzēto palīdzību. Kompetentās iestādes var izmantot savas
pilnvaras sadarbības mērķiem, pat gadījumos, kad rīcība, ko izmeklē, nav
attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošu noteikumu pārkāpums. ê2010/78/ES,
6. panta 21. punkta b) apakšpunkts 4. Ja kompetentai iestādei ir pietiekams
iemesls uzskatīt, ka rīcību, kas ir pretrunā šīs direktīvas noteikumiem un ko
veic vienības, uz kurām neattiecas iestādes uzraudzība, īsteno vai tā ir īstenota
citas dalībvalsts teritorijā, tā paziņo to pēc iespējas precīzāk attiecīgās
citas dalībvalsts kompetentajai iestādei un EVTI. Attiecīgā kompetentā
iestāde, kas saņēmusi informāciju, atbilstīgi rīkojas. Tā informē kompetento
iestādi, kas tai ir sniegusi ziņas, un EVTI par veiktās rīcības rezultātiem un,
ciktāl tas iespējams, arī par būtiskiem starpposma notikumiem. Šis punkts
neskar tās kompetentās iestādes pilnvaras, kura informāciju nosūtīja. ò jauns 5. Neskarot 1. un
4. punktu, kompetentās iestādes paziņo EVTI un citām kompetentajām
iestādēm sīku informāciju par: (a)
jebkādiem pieprasījumiem
samazināt pozīcijas apjomu vai risku atbilstīgi 72. panta 1. punkta
f) apakšpunktam; (b)
jebkādiem ierobežojumiem personu spējai piekļūt instrumentam atbilstīgi 72. panta
1. punkta g) apakšpunktam. Paziņojumā
vajadzības gadījumā ietver pieprasījuma aprakstu saskaņā ar 72. panta
1. punkta f) apakšpunktu, tostarp tās personas vai personu
identitāti, kam tas tika adresēts, un tā iemeslus, kā arī to ierobežojumu mērķi, kas ieviesti saskaņā ar 72. panta 1. punkta
g) apakšpunktu, tostarp informāciju par attiecīgo
personu vai personu kategoriju, piemērojamajiem finanšu
instrumentiem, jebkādiem kvantitatīviem pasākumiem vai robežvērtībām, piemēram,
maksimālo līgumu skaitu, ko personas var slēgt, nepārkāpjot ierobežojumu, jebkādus ar to saistītos izņēmumus un attiecīgos iemeslus. Paziņojumus nosūta
ne vēlāk kā 24 stundas pirms darbību vai pasākuma plānotās stāšanās spēkā.
Izņēmuma gadījumos kompetentā iestāde var nosūtīt paziņojumu mazāk nekā
24 stundas pirms plānotās pasākuma stāšanās spēkā, ja to nav bijis
iespējams izdarīt 24 stundas iepriekš. Dalībvalsts
kompetentā iestāde, kas saņem šajā punktā minēto paziņojumu, var ieviest
pasākumus saskaņā ar 72. panta 1. punkta f) vai g) apakšpunktu, ja tā ir pārliecinājusies, ka pasākums ir nepieciešams, lai sasniegtu citas kompetentās iestādes mērķi. Kompetentā iestāde
arī nosūta paziņojumu saskaņā ar šo punktu, kurā tā ietver priekšlikumu ieviest pasākumus. Ja a) vai
b) apakšpunktā minētā darbība attiecas uz
vairumtirdzniecības energoproduktiem, kompetentā iestāde nosūta informāciju arī
Energoregulatoru sadarbības aģentūrai, kas dibināta saskaņā ar Regulu (EK)
Nr. 713/2009. 6. Attiecībā uz
emisiju kvotām kompetentajām iestādēm jāsadarbojas ar valsts iestādēm, kas ir
kompetentas pārraudzīt aktuāltirgus un izsoļu tirgus, un kompetentajām
iestādēm, reģistru pārvaldītājiem un citām valsts iestādēm, kas veic
atbilstības uzraudzību saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, lai nodrošinātu, ka tās var iegūt konsolidētu pārskatu par emisijas kvotu tirgiem.
ê 2004/39/EK è1 2008/10/EK
1. panta 18. punkta a) apakšpunkts è2 2008/10/EK
1. panta 18. punkta b) apakšpunkts ð jauns 75. Lai
nodrošinātu 2. punkta vienādu piemērošanu, Komisija
è1 --- ç var noteikt īstenošanas pasākumus
ð Komisija ir pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumiem ï , lai noteiktu kritērijus, saskaņā ar kuriem regulēta tirgus darbības
uzņēmējā dalībvalstī varētu uzskatīt par darbībām, kam ir būtiska nozīme
vērtspapīru tirgu darbībā un ieguldītāju aizsardzībā attiecīgajā uzņēmējā
dalībvalstī. è2 Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu
nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta
2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. ç ê 2010/78/ES
6. panta 21. punkta c) apakšpunkts (pielāgots) ð jauns 76. Lai nodrošinātu vienādus
šā panta piemērošanas nosacījumus, EVTI var izstrādāt ð izstrādā ï īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta
veidlapas, veidnes un procedūras 2. punktā minēto sadarbības pasākumu
veikšanai. ð EVTI līdz [2016. gada
31. decembrim] iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus
Komisijai. ï Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā
minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010
15. pantu. ê 2004/39/EK
(pielāgots) è1 2010/78/ES
6. panta 22. punkta a) apakšpunkts 8457. pants è1 1. ç Dalībvalsts
kompetentā iestāde var lūgt citas dalībvalsts kompetento iestādi iesaistīties
uzraudzības darbībā, pārbaudē uz vietas vai izmeklēšanā. Attiecībā uz
ieguldījumu sabiedrībām, kas ir attāli regulēta tirgus locekļi, regulētā tirgus
kompetentā iestāde var izvēlēties tieši vērsties pie tām, un šādā gadījumā tā
atbilstīgi informē attālā locekļa piederības dalībvalsts kompetento iestāde. Ja kompetentā iestāde saņem lūgumu attiecībā
uz pārbaudi uz vietas vai izmeklēšanu, tā, ievērojot savas pilnvaras: (a)
veic pārbaudes vai izmeklēšanas pati; vai (b)
atļauj lūguma iesniedzējai iestādei veikt pārbaudi
vai izmeklēšanu; vai (c)
atļauj revidentiem vai ekspertiem veikt pārbaudi
vai izmeklēšanu. ê 2010/78/ES
6. panta 22. punkta b) apakšpunkts (pielāgots) ð jauns 2. Lai tuvinātu uzraudzības metodes, EVTI var
piedalīties uzraudzītāju kolēģijas darbībās, tostarp pārbaudēs vai izmeklēšanā
uz vietas, ko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 21. pantu
veic kopīgi divas vai vairākas kompetentās iestādes. 3. Lai nodrošinātu 1. punkta konsekventu
saskaņošanu, EVTI var izstrādāt
ð izstrādā ï regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē informāciju, ar
kuru ir jāapmainās kompetentajām iestādēm, kad tās sadarbojas saistībā ar
uzraudzības darbībām, pārbaudēm uz vietas un izmeklēšanu. ð EVTI līdz [2016. gada
31. decembrim] iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus
Komisijai. ï Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt
pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas
noteikta Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā. Lai nodrošinātu vienādus 1. punkta
piemērošanas nosacījumus, ð 4. ï EVTI var izstrādāt ð izstrādā ï īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta
veidlapas, veidnes un procedūras kompetento iestāžu sadarbībai saistībā ar
uzraudzības darbībām, pārbaudēm uz vietas un izmeklēšanu. ð EVTI līdz [2016. gada
31. decembrim] iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.
ï Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajātrešajā daļā
minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010
15. pantu. ê 2004/39/EK
(pielāgots) 8558. pants Informācijas apmaiņa 1. Dalībvalstu kompetentās iestādes, kas ir
izraudzītas par kontaktpunktiem šīs direktīvas mērķiem atbilstoši 8356. panta 1.
punktam, tūlīt sniedz cita citai informāciju, kas pieprasīta, lai veiktu
saskaņā ar 6948.
panta 1. punktu izraudzīto kompetento iestāžu pienākumus, kas norādīti
noteikumos, kuri pieņemti atbilstoši šai direktīvai. Kompetentās iestādes, kas apmainās ar
informāciju ar citām kompetentām iestādēm saskaņā ar šo direktīvu, darot zināmu
minēto informāciju, var norādīt, ka to nevar atklāt bez skaidras to piekrišanas,
tādējādi šādas informācijas apmaiņu var veikt tikai tiem mērķiem, attiecībā uz
kuriem šīs iestādes devušas piekrišanu. 2. Kompetentā iestāde, kas ir izraudzīta par
kontaktpunktu, saskaņā ar 1. punktu un 8255.
un 9263. pantu
saņemto informāciju var nosūtīt 7449. pantā
minētajām iestādēm. Tās nesūta to citām iestādēm vai fiziskām vai juridiskām
personām bez to kompetento iestāžu skaidras piekrišanas, kas atklājušas šo
informāciju, un to var nosūtīt tikai, lai sasniegtu mērķus, attiecībā uz kuriem
minētās iestādes ir devušas piekrišanu, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus.
Tādā gadījumā kontaktpunkts tūlīt informē kontaktpunktu, kas nosūtījis
attiecīgo informāciju. 3. Iestādes, kas minētas 7449. pantā, kā
arī citas struktūras vai fiziskas vai juridiskas personas, kas saņem
konfidenciālu informāciju saskaņā ar šā panta 1. punktu vai saskaņā ar 8255. un 9263. pantu,
var izmantot to tikai, pildot savus pienākumus, jo īpaši: (a)
lai pārbaudītu, ka ir izpildīti nosacījumi, kas
reglamentē ieguldījumu sabiedrību darbības uzsākšanu, un veicinātu šādas
darbības vienotu vai individuālu uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz prasībām par
kapitāla pietiekamību, kas noteiktas ar Direktīvu 93/6/EEK, administratīvajām
un grāmatvedības procedūrām un iekšējās kontroles mehānismiem; (b)
lai uzraudzītu tirdzniecības vietu pareizu
darbību; (c)
lai noteiktu sodus; (d)
pārsūdzēšanā administratīvā kārtā pret kompetento
iestāžu lēmumiem; (e)
tiesas procesos, ko uzsāk saskaņā ar 7952. pantu; vai (f)
ārpustiesas mehānismā attiecībā uz ieguldītāju
sūdzībām, kas paredzēts 8053. pantā. ê 2010/78/ES
6. panta 23. punkta a) apakšpunkts (pielāgots) ð jauns 4. Lai nodrošinātu vienādus 1. un 2. punkta
piemērošanas nosacījumus, EVTI var izstrādāt
ð izstrādā ï īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta
veidlapas, veidnes un procedūras informācijas apmaiņai. ð EVTI līdz [2016. gada
31. decembrim] iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus
Komisijai. ï Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā
minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010
15. pantu. ê2010/78/ES,
6. panta 23. punkta b) apakšpunkts 5. Nedz šis pants, nedz 8154. vai 9263. pants
neliedz kompetentajai iestādei nosūtīt EVTI, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai
(turpmāk “ESRK”), centrālajām bankām, Eiropas Centrālo banku sistēmai un
Eiropas Centrālajai bankai kā monetārām iestādēm un attiecīgā gadījumā arī
citām valsts iestādēm, kas atbildīgas par maksājumu un norēķinu sistēmu
pārzināšanu, konfidenciālu informāciju, kas paredzēta to uzdevumu izpildei;
līdzīgi šīm iestādēm vai struktūrām neliedz paziņot kompetentajām iestādēm šādu
informāciju, kas tām var būt vajadzīga, lai pildītu savas šajā direktīvā
paredzētās funkcijas. ê2010/78/ES
6. panta 24. punkts (pielāgots) 86. pants Saistoša starpniecība Ö 1. Õ Kompetentās iestādes
var paziņot EVTI par situācijām, kad pieprasījums attiecībā uz kādu no turpmāk
minētajiem jautājumiem noraidīts vai attiecībā uz to saprātīgā termiņā nav
veikta rīcība: (a)
veikt uzraudzības darbību, pārbaudi uz vietas vai
izmeklēšanu, kā paredzēts 8457. pantā;
vai (b)
apmainīties ar informāciju, kā paredzēts 8558. pantā; Ö 2. Õ Pirmajā
teikumā Ö Šā panta
1. punktā Õ minētajās situācijās
EVTI var rīkoties saskaņā ar Regulas (ES)
Nr. 1095/2010 19. pantu, neskarot iespējas nerīkoties, ja ir
pieprasīta 8759a
pantā minētā informācija, un neskarot iespējas EVTI rīkoties saskaņā ar Regulas
(ES) Nr. 1095/2010 17. pantu. ê2004/39/EK 8759. pants Atteikums sadarboties Kompetentā iestāde var atteikties sadarboties,
kā izteikts lūgumā, veicot izmeklēšanu, pārbaudi uz vietas vai uzraudzības
darbību, kā paredzēts 8857. pantā,
vai apmainīties ar informāciju, kā paredzēts 8558. pantā,
tikai tad, ja: a) šāda izmeklēšana,
pārbaude uz vietas, uzraudzības darbība vai informācijas apmaiņa var
nelabvēlīgi ietekmēt tās valsts suverenitāti, drošību vai sabiedrisko kārtību, kam adresēts lūgums; ab) attiecībā uz
tām pašām darbībām un attiecībā uz tām pašām personām jau ir uzsākta tiesvedība
tās dalībvalsts iestādēs, kam adresēts lūgums; bc) attiecībā uz
tām pašām personām un tām pašām darbībām galīgais spriedums jau izdarīts
dalībvalstī, kam adresēts lūgums. ê2010/78/ES
6. panta 25. punkts Par šādu atteikumu kompetentā iestāde
attiecīgi paziņo kompetentajai lūguma iesniedzējai iestādei un EVTI,
sniedzot iespējami sīkāku informāciju. ê 2004/39/EK
(pielāgots) 8860. pants Iestāžu
savstarpēja aApspriešanās pirms atļaujas piešķiršanas 1. Piešķirot atļauju ieguldījumu sabiedrībai,
iepriekš apspriežas ar citas iesaistītās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja
ieguldījumu sabiedrība ir Ö viena no
šādām Õ : (a)
ieguldījumu sabiedrības vai kredītiestādes
meitasuzņēmums, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī; vai (b)
ieguldījumu sabiedrības vai kredītiestādes
mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī; vai (c)
to pašu fizisko vai juridisko personu pakļautībā,
kas kontrolē ieguldījumu sabiedrību vai kredītiestādi, kurai atļauja piešķirta
citā dalībvalstī. 2. Piešķirot atļauju ieguldījumu sabiedrībai,
iepriekš apspriežas ar dalībvalsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par
kredītiestāžu vai apdrošināšanas uzņēmumu uzraudzību, ja ieguldījumu sabiedrība
ir: (a)
tādas kredītiestādes vai apdrošināšanas
uzņēmuma meitasuzņēmums, kam atļauja piešķirta Kopienā Ö Savienībā Õ ; vai (b)
tādas kredītiestādes vai apdrošināšanas uzņēmuma
mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam atļauja piešķirta Kopienā Ö Savienībā Õ ; vai (c)
tās pašas fiziskās vai juridiskās personas
pakļautībā, kas kontrolē kredītiestādi vai apdrošināšanas uzņēmumu, kuram
atļauja piešķirta Kopienā
Ö Savienībā Õ . 3. Attiecīgās 1. un 2. punktā minētās
kompetentās iestādes jo īpaši savstarpēji apspriežas, novērtējot akcionāru vai
dalībnieku piemērotību un to personu reputāciju un pieredzi, kas faktiski vada
uzņēmējdarbību un kas ir iesaistītas tās pašas grupas citas vienības vadībā.
Tās apmainās ar visu informāciju, kas attiecas uz akcionāru vai dalībnieku
piemērotību un to personu reputāciju un pieredzi, kuras faktiski vada uzņēmējdarbību,
un kas ir būtiska pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm saistībā ar
atļaujas piešķiršanu, kā arī saistībā ar pastāvīgo novērtējumu attiecībā uz
atbilstību darbības nosacījumiem. ê2010/78/ES
6. panta 26. punkts (pielāgots) ð jauns 4. Lai nodrošinātu vienādus 1. un 2. punkta
piemērošanas nosacījumus, EVTI var izstrādāt
ð izstrādā ï īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta
veidlapas, veidnes un procedūras apspriedēm ar citām kompetentajām iestādēm
pirms atļaujas piešķiršanas. ð EVTI līdz [2016. gada
31. decembrim] iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus
Komisijai. ï Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā
minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010
15. pantu. ê2004/39/EK ðjauns 8961. pants Uzņēmēju dalībvalstu pilnvaras 1. Uzņēmējas dalībvalstis ð nosaka to, ka kompetentā iestāde ï statistikas mērķiem var pieprasīt visām ieguldījumu sabiedrībām, kam
ir filiāles to teritorijās, regulāri ziņot tām par šo filiāļu darbībām. 2. Pildot savus šajā direktīvā paredzētos
pienākumus, uzņēmējas dalībvalstis ð nosaka to, ka kompetentā iestāde ï var pieprasīt ieguldījumu sabiedrību filiālēm sniegt informāciju, kas
vajadzīga, lai gadījumos, kas minēti 3732. panta
87. punktā,
uzraudzītu to atbilstību standartiem, ko noteikusi uzņēmēja dalībvalsts un kas
attiecas uz tām. Šīs prasības nevar būt stingrākas par prasībām, ko tā pati
dalībvalsts noteikusi reģistrētām sabiedrībām, lai uzraudzītu to atbilstību
tiem pašiem standartiem. 9062. pants Drošības pasākumi, kas jāveic
uzņēmējām dalībvalstīm 1. Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai
iestādei ir pamatots un uzskatāms iemesls uzskatīt, ka ieguldījumu sabiedrība,
kas darbojas tās teritorijā saskaņā ar brīvību sniegt pakalpojumus, rīkojas
pretrunā pienākumiem, kas paredzēti noteikumos, kuri pieņemti atbilstoši šai
direktīvai, vai ka ieguldījumu sabiedrība, kam ir filiāle tās teritorijā,
rīkojas pretrunā pienākumiem, kas paredzēti noteikumos, kuri pieņemti
atbilstoši šai direktīvai un kuri nepiešķir pilnvaras uzņēmējas dalībvalsts
kompetentajai iestādei, tā vēršas ar šiem secinājumiem pie piederības
dalībvalsts kompetentās iestādes. ê2010/78/ES
6. panta 27. punkta a) apakšpunkts Ja, neraugoties uz pasākumiem, ko veikusi
izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādās
neatbilstīgi, ieguldījumu sabiedrība turpina darbību tā, ka tas acīmredzami
kaitē uzņēmējas dalībvalsts ieguldītāju interesēm vai sakārtotai tirgu
darbībai, piemēro šādus noteikumus: (a)
pēc izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes
informēšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde veic visus attiecīgus
pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu ieguldītājus un tirgu pareizu darbību
– šie pasākumi ietver iespēju liegt pārkāpējām ieguldījumu sabiedrībām uzsākt
turpmākus darījumus to teritorijā. Par šādiem pasākumiem nekavējoties informē
Komisiju un EVTI; un (b)
turklāt uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde
var vērsties ar šo jautājumu pie EVTI, kas var pieņemt lēmumu saskaņā ar
pilnvarām, kuras tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES)
Nr. 1095/2010 19. pantu. ê2004/39/EK 2. Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentās
iestādes pārliecinās, ka ieguldījumu sabiedrība, kam ir filiāle tās teritorijā,
pārkāpj tiesību normas vai reglamentējošus noteikumus, kas šajā valstī
pieņemti, piemērojot šīs direktīvas noteikumus, ar kuriem pilnvaro uzņēmējas
dalībvalsts kompetentās iestādes, minētās iestādes pieprasa attiecīgajai
ieguldījumu sabiedrībai novērst pārkāpumu. Ja attiecīgā ieguldījumu sabiedrība neveic
vajadzīgos pasākumus, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes veic visus
attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā ieguldījumu sabiedrība
novērš pārkāpumu. Šo pasākumu veidu dara zināmu piederības dalībvalsts
kompetentajām iestādēm. ê2010/78/ES
6. panta 27. punkta b) apakšpunkts (pielāgots) Ja, neraugoties uz pasākumiem, ko veikusi
uzņēmēja dalībvalsts, ieguldījumu sabiedrība turpina pārkāpt tiesību normas vai
reglamentējošus noteikumus, kas minēti pirmajā daļā un kas ir spēkā uzņēmējā
dalībvalstī, piemēro
šādus noteikumus: Ö uzņēmējas dalībvalsts
kompetentā iestāde Õ a) pēc
izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde
veic visus attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu ieguldītājus un
tirgu pareizu darbību. Par šādiem pasākumiem nekavējoties informē Komisiju un
EVTI.;
un b) tTurklāt
uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var vērsties ar šo jautājumu pie EVTI,
kas var pieņemt lēmumu saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas saskaņā ar
Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu. ê2004/39/EK ð jauns 3. Ja regulētā tirgus, vai daudzpusējas
tirdzniecības sistēmas ð vai regulētas tirdzniecības
sistēmas ï uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamatots un uzskatāms
iemesls uzskatīt, ka šāds regulēts tirgus,
vai
daudzpusēja tirdzniecības sistēma ð vai regulēta tirdzniecības
sistēma ï rīkojas pretrunā pienākumiem, kas paredzēti noteikumos, kuri pieņemti
atbilstoši šai direktīvai, tā vēršas ar šiem secinājumiem pie regulētā tirgus, vai daudzpusējās
tirdzniecības sistēmas ð vai regulētās tirdzniecības
sistēmas ï piederības dalībvalsts kompetentās iestādes. ê2010/78/ES,
6. panta 27. punkta c) apakšpunkts (pielāgots) Ja, neraugoties uz pasākumiem, ko veikusi
izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādās
neatbilstīgi, minētais regulētais tirgus vai daudzpusējā tirdzniecības sistēma
turpina darbību tā, ka tas acīmredzami kaitē uzņēmējas dalībvalsts ieguldītāju
interesēm vai pienācīgai tirgu darbībai, piemēro šādus noteikumus: Ö uzņēmējas
dalībvalsts kompetentā iestāde Õ a) pēc
izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde
veic visus attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu ieguldītājus un
tirgu pareizu darbību — šādi pasākumi ietver iespēju liegt minētajam
regulētajam tirgum vai daudzpusējajai tirdzniecības sistēmai darīt pieejamus
savus pasākumus attāluma tirdzniecības locekļiem vai dalībniekiem, kas veic
uzņēmējdarbību uzņēmējā dalībvalstī. Par šādiem pasākumiem nekavējoties informē
Komisiju un EVTI.;
un b) tTurklāt
uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var vērsties ar šo jautājumu pie EVTI,
kas var pieņemt lēmumu saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas saskaņā ar
Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu. ê2004/39/EK 4. Visi pasākumi, kas pieņemti atbilstoši 1.,
2. vai 3. punktam un kas paredz sodus vai ieguldījumu sabiedrības vai
regulēta tirgus darbības ierobežojumus, attiecīgi jāpamato un jādara zināmi
attiecīgajai ieguldījumu sabiedrībai vai regulētajam tirgum. ê2010/78/ES
6. panta 28. punkts 9162.a pants Sadarbība un informācijas apmaiņa ar
EVTI 1. Piemērojot šo direktīvu, kompetentās
iestādes sadarbojas ar EVTI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010. 2. Kompetentās iestādes nekavējoties sniedz
EVTI visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu pildīt pienākumus, kas
noteikti šajā direktīvā un saskaņā ar Regulas (ES)
Nr. 1095/2010 35. panta noteikumiem. ê2004/39/EK III NODAĻA SADARBĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM 9263. pants Informācijas apmaiņa ar trešām valstīm ê2010/78/ES
6. panta 29. punkts (pielāgots) ð jauns 1. Dalībvalstis un, saskaņā ar Regulas (ES)
Nr. 1095/2010 33. pantu, EVTI var slēgt sadarbības nolīgumus,
kas paredz informācijas apmaiņu ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, tikai
tad, ja uz atklājamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir
vismaz līdzvērtīgas tām, kuras paredzētas 8154. pantā.
Šādai informācijas apmaiņai jābūt paredzētai, lai veiktu minēto kompetento
iestāžu uzdevumus. Personas datus trešai valstij dalībvalstis un EVTI var nosūtīt
ð dalībvalsts nosūta ï saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK IV nodaļu. ð Personas datus trešai valstij EVTI nosūta
saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. pantu. ï Dalībvalstis un EVTI var arī slēgt sadarbības
nolīgumus, kas paredz informācijas apmaiņu ar trešo valstu iestādēm, struktūrām
un fiziskām vai juridiskām personām, kas atbildīgas par vienu vai vairākām
šādām jomām: (a)
kredītiestāžu, citu finanšu iestāžu,
apdrošināšanas sabiedrību un finanšu tirgu uzraudzību; (b)
ieguldījumu sabiedrību likvidēšanu un bankrota
procedūrām, un citām līdzīgām procedūrām; (c)
likumā noteikto grāmatvedības dokumentu revīziju
veikšanu ieguldījumu sabiedrībās un citās finanšu iestādēs, kredītiestādēs un
apdrošināšanas sabiedrībās, pildot savas uzraudzības funkcijas vai pildot savas
funkcijas kompensācijas shēmu pārvaldīšanas gadījumā; (d)
to struktūru pārraudzību, kas iesaistītas
ieguldījumu sabiedrību likvidēšanā un bankrota procedūrās, un citās līdzīgās
procedūrās; (e)
to personu pārraudzību, kam uzticēts veikt likumā
noteiktās grāmatvedības dokumentu revīzijas apdrošināšanas sabiedrībās,
kredītiestādēs, ieguldījumu sabiedrībās un citās finanšu iestādēs;. (f)
to personu pārraudzību, kuras aktīvi darbojas
emisiju kvotu tirgos, lai nodrošinātu finanšu tirgu un aktuāltirgu konsolidētu
pārskatu. Trešajā daļā minētos sadarbības nolīgumus var
slēgt tikai tad, ja uz izpaužamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma
garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras paredzētas 8154. pantā.
Šāda informācijas apmaiņa ir paredzēta, lai veiktu minēto iestāžu, struktūru
vai fizisko vai juridisko personu uzdevumus. ð Ja sadarbības nolīgumā paredzēta personas
datu nosūtīšana, ko veic dalībvalsts, tā atbilst Direktīvas 95/46/EK
IV nodaļai un Regulai (EK) Nr. 45/2001 gadījumā, ja nosūtīšanā
iesaistīta EVTI. ï ê2004/39/EK 2. Ja informācijas izcelsme ir citā
dalībvalstī, šo informāciju nevar atklāt bez to kompetento iestāžu skaidras
piekrišanas, kuras to nosūtījušas, un attiecīgā gadījumā to atklāj tikai, lai sasniegtu
mērķus, attiecībā uz kuriem šīs iestādes ir devušas piekrišanu. Tas pats
noteikums attiecas uz informāciju, ko sniedz trešo valstu kompetentās iestādes. VIIV SADAĻA ò jauns 1. NODAĻA DELEĢĒTIE TIESĪBU AKTI 93. pants Deleģētie
tiesību akti Komisija ir pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz 2. panta
3. punktu, 4. panta 1. punktu, 4. panta 2. punktu,
13. panta 1. punktu, 16. panta 12. punktu, 17. panta 6. punktu,
23. panta 3. punktu, 24. panta 8. punktu, 25. panta
6. punktu, 27. panta 7. punktu, 28. panta 3. punktu,
30. panta 5. punktu, 32. panta 3. punktu, 35. panta
8. punktu, 44. panta 4. punktu, 51. panta 7. punktu,
52. panta 6. punktu, 53. panta 4. punktu, 59. panta
3. punktu, 60. panta 5. punktu, 66. panta 6. punktu,
66. panta 7. punktu, 67. panta 3. punktu, 67. panta
7. punktu, 67. panta 8. punktu,68. panta 5. punktu,
83. panta 7. punktu, 99. panta 2. punktu. 94. pants Deleģēšanas
īstenošana 1.
Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus
Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus. 2.
Pilnvaras, kas minētas 93. pantā,
deleģē uz nenoteiktu laiku, sākot ar šīs direktīvas spēkā stāšanās dienu. 3.
Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā
laikā var atsaukt 93. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu
tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā
nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī
vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē neviena jau spēkā esoša
deleģētā akta derīgumu. 4.
Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto
aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. 5.
Deleģēts tiesību akts, kas pieņemts
saskaņā ar 93. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne
Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un
Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas
Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc
Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem
mēnešiem. 2. NODAĻA Īstenošanas akti 95. pants Komiteju
procedūra 1. Īstenošanas aktu
pieņemšanā saskaņā ar 41. un 60. pantu Komisijai palīdz Eiropas
Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK[58]. Minētā komiteja ir komiteja Regulas
(ES) Nr. 182/2011 nozīmē[59]. 2. Ja ir atsauce uz
šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu, ņemot vērā tās
8. panta noteikumus. 3. NODAĻA ê2004/39/EK Nobeiguma noteikumi 64. pants Komitejas
procedūra 1. Komisijai
palīdz Eiropas vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu
2001/528/EK[60] (še turpmāk – “Komiteja”). ê2008/10/EK
1. panta 20. punkta a) apakšpunkts 2. Ja ir atsauce
uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu,
ņemot vērā tā 8. pantu. ê2006/31/EK 1. panta
2a.punkts 2a. Neviens no
pieņemtajiem īstenošanas pasākumiem nedrīkst grozīt šīs direktīvas
pamatnoteikumus. ê2008/10/EK,
1. panta 20. punkta b) apakšpunkts 3. Ja ir atsauce uz
šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu. Lēmuma 1999/468/EK
5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši. ê2008/10/EK
1. panta 20. punkta c) apakšpunkts 4. Komisija līdz
2010. gada 31. decembrim un pēc tam vismaz reizi trijos gados pārskata
noteikumus par tai piešķirtajām īstenošanas pilnvarām un sniedz ziņojumu
Eiropas Parlamentam un Padomei par šo pilnvaru darbību. Ziņojumā jo īpaši
izskata nepieciešamību Komisijai ierosināt šīs direktīvas grozījumus, lai nodrošinātu Komisijai piešķirto
īstenošanas pilnvaru pienācīgu darbības jomu. Atzinumam par to, vai grozījums
ir vai nav nepieciešams, pievieno sīki izklāstītu iemeslu pārskatu. Vajadzības
gadījumā ziņojumam pievieno likumdošanas priekšlikumu, lai grozītu
noteikumus, ar kuriem Komisijai piešķir īstenošanas pilnvaras. ê2010/78/ES
6. panta 30. punkts 64.a pants Turpināmības
klauzula Komisija līdz
2011. gada 1. decembrim pārskata 2., 4., 10.b, 13., 15., 18., 19.,
21., 22., 24. un 25., 27. līdz 30. pantu un 40., 44., 45.,
56. un 58. pantu un iesniedz visus attiecīgus tiesību aktu
priekšlikumus, lai varētu pilnībā piemērot deleģētos aktus saskaņā ar LESD
290. pantu un īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu attiecībā
uz šo direktīvu. Neskarot jau pieņemtos
īstenošanas pasākumus, saskaņā ar 64. pantu Komisijai piešķirtās pilnvaras
pieņemt īstenošanas pasākumu, kas paliek spēkā pēc Lisabonas līguma stāšanās
spēkā 2009. gada 1. decembrī, zaudē spēku 2012. gada 1. decembrī. ê2006/31/EK
1. panta 3. punkts 9665. pants Ziņojumi un pārskatīšana 1. Līdz
2007. gada 31. oktobrim Komisija, pamatojoties uz publisku
apspriešanu un ņemot vērā apspriedes ar kompetentām iestādēm, ziņo Eiropas
Parlamentam un Padomei par iespējām paplašināt darbības jomu šīs direktīvas
noteikumiem par pārskatāmības saistībām pirms un pēc tirdzniecības, tos
attiecinot uz darījumiem ar finanšu instrumentu kategorijām, kas nav akcijas. 2. Līdz
2008. gada 31. oktobrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei
ziņojumu par 27. panta piemērošanu. 3. Līdz
2008. gada 30. aprīlim Komisija, pamatojoties uz publisku apspriešanu
un ņemot vērā apspriedes ar kompetentām iestādēm, ziņo Eiropas Parlamentam un
Komisijai: a) par to, vai ir
lietderīgi saglabāt 2. panta 1. punkta k) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu
attiecībā uz uzņēmumiem, kuru pamatdarbība ir darījumu veikšana savā vārdā ar
atvasinātiem preču instrumentiem; b) par samērīgu
prasību saturu un veidu attiecībā uz atļauju piešķiršanu tādiem uzņēmumiem kā ieguldījumu
sabiedrības šīs direktīvas nozīmē un šādu uzņēmumu uzraudzību; c) par to, vai ir
lietderīgi noteikumi par saistīto aģentu izraudzīšanu ieguldījumu pakalpojumu
un/vai darbību veikšanai, jo īpaši par viņu uzraudzību; d) par to, vai ir
lietderīgi saglabāt 2. panta 1. punkta i) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu. 4. Līdz
2008. gada 30. aprīlim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un
Padomei ziņojumu par to, ciktāl ir likvidēti šķēršļi, kas var kavēt tās
informācijas konsolidāciju Eiropas līmenī, kura jāpublicē tirdzniecības
vietām. 5. Pamatojoties uz
1. līdz 4. punktā minētajiem ziņojumiem, Komisija var iesniegt
priekšlikumus par atbilstīgiem šīs direktīvas grozījumiem. 6. Līdz
2006. gada 31. oktobrim Komisija, ņemot vērā apspriedes ar
kompetentām iestādēm, ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, vai ir
lietderīgi saglabāt prasības attiecībā uz profesionālās darbības civiltiesiskās
atbildības apdrošināšanu, kuras starpniekiem noteiktas saskaņā ar Kopienas
tiesību aktiem. ò jauns 1. Komisija līdz [2
gadus pēc FITD piemērošanas sākuma, kā noteikts 97. pantā], pēc konsultēšanās
ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par sekojošo: (a)
regulētu tirdzniecības
sistēmu darbību, ņemot vērā kompetento iestāžu uzraudzības pieredzi, to
regulēto tirdzniecības sistēmu skaitu, kurām piešķirta
atļauja ES, un to tirgus daļu; (b)
MVU izaugsmes tirgu režīma
darbību, ņemot vērā to daudzpusējo tirdzniecības sistēmu skaitu, kas
reģistrētas kā MVU izaugsmes tirgi, tajos darbojošos
emitentu skaitu un attiecīgos tirdzniecības apjomus; (c)
prasību, kas attiecas uz
automātiskiem un ļoti biežiem tirdzniecības darījumiem, ietekmi; (d)
pieredzi ar konkrētu
produktu un prakšu aizliegšanas
mehānismu, ņemot vērā to, cik reizes mehānismi tikuši
izmantoti, un to ietekmi; (e)
priekšlikumā ietverto pasākumu attiecībā uz
atvasināto preču instrumentu tirgiem ietekmi, īpaši saistībā ar 59. pantā minēto pozīciju ierobežojumu vai alternatīvo pasākumu piemērošanu un ietekmi; (f)
saskaņā ar V sadaļu
izveidotās konsolidētās datu sistēmas darbību, īpaši
augstas kvalitātes pēctirdzniecības informācijas pieejamību konsolidētā
formātā, kas aptver visu tirgu saskaņā ar lietotājdraudzīgiem standartiem par
saprātīgu samaksu. Lai nodrošinātu konsolidētās pēctirdzniecības informācijas
kvalitāti un pieejamību, Komisija iesniedz pārskatu, vajadzības gadījumā
papildinot to ar tiesību aktu priekšlikumu vienas struktūrvienības izveidošanai darbam ar konsolidēto datu sistēmu. ê2004/39/EK è1 Kļūdas
labojums OV L 45, 16.2.2005., 18. lpp. 66. pants Direktīvas
85/611/EEK grozījumi Direktīvas
85/611/EEK 5. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu: "4. Uz to
pārvaldības sabiedrību pakalpojumu sniegšanu, kuri minēti šā panta
3. punktā, attiecas 2. panta 2. punkts un 12., 13. un
19. pants è1
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada
21. aprīļa Direktīvā 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem
ç[61]." 67. pants Direktīvas
93/6/EEK grozījumi Direktīvu 93/6/EEK
groza šādi: 1) direktīvas
2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu
punktu: "2. Ieguldījumu
sabiedrības ir visas iestādes, kas atbilst definīcijai 4. panta
1. punktā è1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada
21. aprīļa Direktīvā 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem
ç[62] un uz ko attiecas
ar minēto direktīvu noteiktās prasības, izņemot: a)
kredītiestādes; b)
vietējās sabiedrības, kas definētas 20. punktā; c)
sabiedrības, kas ir pilnvarotas sniegt ieguldījumu konsultāciju pakalpojumus
un/vai saņemt un pārsūtīt ieguldītāju rīkojumus, abos gadījumos neuzglabājot
saviem klientiem piederošu naudu vai vērtspapīrus, un kas tādēļ nekad nevar būt
savu klientu debitori.”» 2) direktīvas
3. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu: "4. Sabiedrībām,
kas minētas 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā, jābūt sākuma
kapitālam EUR 50000 apjomā, ciktāl tās izmanto uzņēmējdarbības vai
pakalpojumu sniegšanas brīvību saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 31. vai
32. pantu.”»; 3) direktīvas
3. pantā iekļauj šādus punktus: “4.a Līdz Direktīvas
93/6/EK pārskatīšanai 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā
minētajām sabiedrībām jābūt: a)
EUR 50000 sākuma kapitālam; vai b)
profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai, kura attiecas
uz visu Kopienas teritoriju, vai kādai citai salīdzināmai garantijai attiecībā
uz atbildību, kas rodas profesionālās nolaidības dēļ, un kura ir vismaz
EUR 1000000 par katru prasību un kopumā EUR 1500000 gadā par visām
prasībām; vai c)
tāda veida sākuma kapitāla un profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības
apdrošināšanas apvienojumam, kas garantē nodrošinājuma līmeni, kurš
līdzvērtīgs iepriekš a) vai b) apakšpunktā minētajam nodrošinājuma
līmenim. Šajā punktā minētās
summas regulāri pārskata Komisija, lai ņemtu vērā izmaiņas Eiropas patēriņa
cenu indeksā, ko publicē Eurostat, atbilstoši korekcijām, kas izdarītas saskaņā ar
4. panta 7. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/92/EK (2002. gada 9. decembris) par
apdrošināšanas starpniecību[63], brīdī, kad šīs korekcijas izdarītas. 4.b Ja 2. panta
2. punkta c) apakšpunktā minētā ieguldījumu sabiedrība ir arī
reģistrēta saskaņā ar Direktīvu 2002/92/EK, tai jāizpilda prasības, kas
noteiktas minētās direktīvas 4. panta 3. punktā, un turklāt tai ir
jābūt: a)
EUR 25000 sākuma kapitālam; vai b)
profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai, kura
attiecas uz visu Kopienas teritoriju, vai kādai citai salīdzināmai garantijai
attiecībā uz atbildību, kas rodas profesionālās nolaidības dēļ, un kura ir
vismaz EUR 500000 par katru prasību un kopumā EUR 750000 gadā par visām prasībām; vai c)
tāda veida sākuma kapitāla un profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības
apdrošināšanas apvienojumam, kas nodrošina tādu nodrošinājuma līmeni, kurš
līdzvērtīgs iepriekš a) vai b) apakšpunktā minētajam nodrošinājuma līmenim.”» 68. pants Direktīvas
2000/12/EK grozījumi Direktīvas
2000/12/EK I pielikumu groza šādi: Direktīvas
I pielikuma beigās iekļauj šādu teikumu: “Uz pakalpojumiem
un darbībām, kas paredzētas A un B iedaļā è1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada
21. aprīļa Direktīvā 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem ç[64] , ja tie attiecas
uz minētās direktīvas I pielikuma C iedaļā paredzētajiem finanšu
instrumentiem, attiecas savstarpēja atzīšana saskaņā ar šo direktīvu.” ê2006/31/EK
1. panta 4. punkts 69. pants Direktīvas
93/22/EEK atcelšana Direktīva
93/22/EEK tiek atcelta no 2007. gada 1. novembra. Atsauces uz Direktīvu
93/22/EEK uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Atsauces uz Direktīvā 93/22/EEK
definētajiem terminiem vai tās pantiem uzskata par atsaucēm uz
atbilstīgajiem šajā direktīvā definētajiem terminiem vai šīs direktīvas
pantiem. ê2004/39/EK 9770. pants Transponēšana ò jauns 1. Dalībvalstis ne
vēlāk kā līdz [....] pieņem un publicē likumus, tiesību aktus un
administratīvos noteikumus, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs
direktīvas prasības. Tās nekavējoties nosūta Komisijai minēto
tiesību aktu saturu un to atbilstības tabulu šai
direktīvai. Kad dalībvalstis
pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī
šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā
izdarāma šāda atsauce. Tās iekļauj arī norādi, ka atsauces uz direktīvām, kuras
atceļ ar šo direktīvu, spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos
uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda
atsauce un kā formulējams šāds paziņojums. Dalībvalstis piemēro
šos pasākumus sākot ar […],
izņemot noteikumus, ar kuriem transponē 67. panta 2. punktu, ko
piemēro sākot ar [2 gadus pēc pārējo direktīvas noteikumu piemērošanas sākuma dienas]. 2. Dalībvalstis
nosūta Komisijai un EVTI valstu likumu galveno noteikumu saturu, ko tās pieņem šīs
direktīvas darbības jomā. ê2006/31/EK
1. panta 5. punkts Dalībvalstis
pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs
direktīvas prasības, vēlākais, līdz 2007. gada 31. janvārim.
Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju. Dalībvalstis šos
pasākumus piemēro no 2007. gada 1. novembra. ê2004/39/EK Kad dalībvalstis
pieņem minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu
atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas
šādas atsauces. 71. pants Pārejas noteikumi ê2006/31/EK
1. panta 6. punkts 1. Ieguldījumu
sabiedrības, kurām līdz 2007. gada 1. novembrim piederības dalībvalstī jau ir
piešķirta atļauja sniegt ieguldījumu pakalpojumus, uzskata par ieguldījumu
sabiedrībām, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar šo direktīvu, ja attiecīgās
dalībvalsts tiesību aktos paredzēts, ka, lai sāktu šādas darbības, tām
jāizpilda nosacījumi, kas ir līdzvērtīgi 9. līdz 14. pantā paredzētajiem
nosacījumiem. 2. Regulēta tirgus
vai tirgus dalībniekus, kuriem līdz 2007. gada 1. novembrim
piederības dalībvalstī jau ir piešķirta atļauja, uzskata par regulētiem tirgiem
vai tirgus dalībniekiem, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar šo direktīvu, ja
attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos paredzēts, ka tiem jāizpilda nosacījumi,
kas ir līdzvērtīgi III sadaļā
paredzētajiem nosacījumiem. 3. Saistītus
aģentus, kuri līdz 2007. gada 1. novembrim jau reģistrēti publiskajā
reģistrā, uzskata par reģistrētiem saskaņā ar šo direktīvu, ja attiecīgo
dalībvalstu tiesību aktos paredzēts, ka saistītiem aģentiem jāizpilda
nosacījumi, kas ir līdzvērtīgi 23. pantā paredzētajiem nosacījumiem. 4. Informāciju,
kas līdz 2007. gada 1. novembrim darīta zināma saskaņā ar Direktīvas
93/22/EEK 17., 18. vai 30. pantu, uzskata par informāciju, kas darīta
zināma saskaņā ar šīs direktīvas 31. un 32. pantu. 5. Jebkurai
sistēmai, kas atbilst tās daudzpusējās tirdzniecības sistēmas definīcijai, kuru
izmanto regulēta tirgus dalībnieks, pēc regulētā tirgus dalībnieka pieprasījuma
piešķir atļauju kā daudzpusējai tirdzniecības sistēmai, ja tā atbilst
noteikumiem, kas ir līdzvērtīgi noteikumiem, kuri šajā direktīvā noteikti
attiecībā uz atļauju piešķiršanu daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un to
darbību, un ja attiecīgais pieprasījums ir iesniegts 18 mēnešos no
2007. gada 1. novembra. ê2004/39/EK 6. Ieguldījumu
sabiedrības ir tiesīgas arī turpmāk profesionālos klientus uzskatīt par
profesionāliem klientiem, ja ieguldījumu sabiedrība šo iedalījumu ir
izveidojusi, pamatojoties uz klienta kompetences, pieredzes un zināšanu
atbilstīgu novērtējumu, kas, ņemot vērā iecerēto darījumu vai pakalpojumu
būtību, sniedz pietiekamu apliecinājumu par to, ka klients ir spējīgs pieņemt
pats savus lēmumus par ieguldījumiem un ka klients izprot saistīto risku.
Minētās ieguldījumu sabiedrības informē
savus klientus par nosacījumiem, kas noteikti direktīvā attiecībā uz klientu
iedalījumu. òjauns 98. pants Atcelšana Direktīvu 2004/39/EK
un tās turpmākos grozījumus atceļ no […]. Atsauces uz
Direktīvu 2004/39/EK vai Direktīvu 93/22/EEK aizstāj ar atsaucēm uz šo direktīvu. Atsauces uz terminiem vai pantiem Direktīvā 2004/39/EK vai
Direktīvā 93/22/EEK aizstāj ar līdzvērtīgām atsaucēm uz terminiem vai pantiem šajā direktīvā. 99. pants Pārejas
noteikumi 1. Pašreizējie trešo valstu uzņēmumi var turpināt sniegt
pakalpojumus un veikt darbības dalībvalstīs saskaņā ar valstu režīmiem
līdz [4 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās
spēkā]. 2. Komisija ir
pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, lai pagarinātu
1. punktā minēto piemērošanas periodu, ņemot vērā līdzvērtīgus lēmumus, ko
Komisija jau pieņēmusi saskaņā ar 41. panta 3. punktu un paredzamo
trešo valstu regulatīvo un uzraudzības sistēmu attīstību. ê 2004/39/EK
(pielāgots) 10072. pants Stāšanās spēkā Šī direktīva stājas spēkā dienā,
kad to publicē Ö divdesmitajā
dienā pēc tās publicēšanas Õ Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 10173. pants Adresāti Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm. I PIELIKUMS PAKALPOJUMU, DARBĪBU UN FINANŠU INSTRUMENTU
SARAKSTS A
iedaļa Ieguldījumu pakalpojumi un darbības 1) Pasūtījumu pieņemšana un nosūtīšana
attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem;. 2) Ppasūtījumu izpilde klientu vārdā;. 3) Ddarījumu veikšana savā vārdā;. 4) Vvērtspapīru portfeļa pārvaldība;. 5) Iieguldījumu konsultācijas;. 6) Ffinanšu instrumentu riska parakstīšana
un/vai finanšu instrumentu izvietošana, pamatojoties uz stingri noteiktām
saistībām;. 7) Ffinanšu instrumentu izvietošana,
nepamatojoties uz stingri noteiktām saistībām;. 8) Ddaudzpusēju tirdzniecības sistēmu
izmantošana;. òjauns (9) Finanšu instrumentu uzraudzība un pārvaldīšana
klientu vārdā, tostarp vērtspapīru glabāšana un tādi saistītie
pakalpojumi kā skaidras naudas/netiešā pārvaldība; (10) Regulētu
tirdzniecības sistēmu darbība. ê 2004/39/EK
(pielāgots) ðjauns B iedaļa Papildpakalpojumi 1) Finanšu
instrumentu uzraudzība un pārvaldīšana klientu vārdā, tostarp uzglabāšana un
saistītie pakalpojumi, piemēram, skaidras naudas un nodrošinājuma
pārvaldība; 1)2) Kredītu vai
aizdevumu piešķiršana ieguldītājam, lai ļautu viņam veikt darījumu ar vienu vai
vairākiem finanšu instrumentiem, ja sabiedrība, kas piešķir kredītu vai
aizdevumu, ir iesaistīta darījumā; 2)3) Uuzņēmumu konsultēšana par kapitāla
struktūru, darbības stratēģiju un ar to saistītiem jautājumiem un konsultācijas
un pakalpojumi attiecībā uz uzņēmējsabiedrību apvienošanu un uzņēmumu pirkšanu; 3)4) Āārvalstu valūtas maiņas pakalpojumi, ja
tie ir saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu; 4)5) Iieguldījumu izpēte un finanšu analīze
vai citi vispārīgu ieteikumu veidi attiecībā uz darījumiem ar finanšu
instrumentiem; 5)6) Aar riska parakstīšanu saistīti
pakalpojumi;. 6)7) Iieguldījumu pakalpojumi un darbības, kā
arī to veidu papildpakalpojumi, kas ietverti I pielikuma A vai
B iedaļā un kas saistīti ar to atvasināto instrumentu pamattirgu, kuri ir
ietverti C iedaļas 5., 6., 7. un 10. punktā, ja tie ir saistīti ar
ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanu. C
iedaļa Finanšu instrumenti 1) Pārvedami vērtspapīri; 2) Nnaudas tirgus instrumenti; 3) Kkolektīvu ieguldījumu uzņēmumu vienības; 4) Iiespēju līgumi, standartizēti nākotnes
līgumi, mijmaiņas līgumi, nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi un jebkādi
citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar vērtspapīriem, valūtām, procentu likmēm
vai ienesīgumu ð , emisiju kvotām ï vai citiem atvasinātiem instrumentiem, finanšu indeksiem vai
finansiāliem pasākumiem un par ko var norēķināties ar fizisku piegādi vai
skaidrā naudā; 5) Iiespēju līgumi, standartizēti nākotnes
līgumi, mijmaiņas līgumi, nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi un
jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar precēm un par ko jānorēķinās
skaidrā naudā vai par ko var norēķināties skaidrā naudā pēc kādas puses izvēles
(citādi, nekā saistību nepildīšanas vai citādas
izbeigšanas dēļ); 6) Iiespēju līgumi, standartizēti nākotnes
līgumi, mijmaiņas līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar
precēm un par ko var norēķināties ar fizisku piegādi, ja tos tirgo regulētā
tirgū ð , regulētā tirdzniecības sistēmā ï un/vai
daudzpusējā tirdzniecības sistēmā; 7) Iiespēju līgumi, standartizēti nākotnes
līgumi, mijmaiņas līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar
precēm un par ko aktīvos nevar norēķināties savādāk, kā minēts C iedaļas
6. punktā, un kas nav paredzēti komerciāliem mērķiem, un kam ir citu
atvasinātu finanšu instrumentu īpašības, ņemot vērā, inter alia, to, vai
par tām ir veikts mijieskaits un norēķini ar atzītu mijieskaita iestāžu
starpniecību un vai uz tiem attiecas regulāri papildu seguma pieprasījumi; 8) Aatvasināti kredītriska nodošanas
instrumenti; 9) Ffinanšu līgumi attiecībā uz starpībām; 10) Iiespēju līgumi, standartizēti nākotnes
līgumi, mijmaiņas līgumi, nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi un
jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar klimatiskajiem mainīgajiem
lielumiem, kravas vedmaksas likmēm, emisijas tiesībām, inflācijas
līmeni vai citiem oficiāliem ekonomikas statistikas datiem un par ko
jānorēķinās skaidrā naudā vai par ko var norēķināties skaidrā naudā pēc kādas
puses izvēles (citādi, nekā saistību nepildīšanas vai citādas
izbeigšanas dēļ),
kā arī jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar aktīviem, tiesībām,
saistībām, indeksiem un pasākumiem, kas šajā iedaļā nav nekur citur minēti un
kam ir citu atvasinātu finanšu instrumentu īpašības, ņemot vērā, inter alia,
to, vai tos tirgo regulētā tirgū ð , regulētā tirdzniecības sistēmā ï vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, vai par tiem ir veikts
mijieskaits un norēķini ar atzītu mijieskaita iestāžu starpniecību un vai uz
tiem attiecas regulāri papildu seguma pieprasījumi;. òjauns (11) Emisiju kvotas,
kas sastāv no emisiju vienībām, kas atzītas par atbilstošām Direktīvas
2003/87/EK prasībām (Emisiju kvotu tirdzniecības sistēma) D iedaļa Datu ziņošanas
pakalpojumu saraksts (1) Apstiprinātas
publicēšanas struktūras darbība; (2) Konsolidētas
datu sistēmas nodrošinātāja darbība; (3) Apstiprinātas
ziņošanas sistēmas darbība; ê 2004/39/EK
(pielāgots) ð jauns II PIELIKUMS PROFESIONĀLI KLIENTI ŠAJĀ DIREKTĪVĀ Profesionāls klients ir klients, kam ir
attiecīga pieredze, zināšanas un kompetence, lai pieņemtu savus lēmumus par
ieguldījumiem un atbilstīgi novērtētu riskus, ko tas uzņemas. Lai klientu
uzskatītu par profesionālu klientu, viņam jāatbilst šādiem kritērijiem. I. To
klientu kategorijas, ko uzskata par profesionāļiem Šajā direktīvā visi turpmāk minētie klienti ir
uzskatāmi par profesionāļiem visos ieguldījumu pakalpojumos un darbībās un
finanšu instrumentos. (1)
Vienības, kam jābūt pilnvarotām vai regulētām, lai
darbotos finanšu tirgos. Turpmākais saraksts jāuzskata par sarakstu, kurā
ietvertas visas pilnvarotās vienības, kas veic minēto vienību raksturīgās
darbības: vienības, ko pilnvarojusi kāda dalībvalsts saskaņā ar kādu direktīvu,
vienības, ko pilnvarojusi vai ko regulē dalībvalsts, neizdarot atsauci uz šo
direktīvu, un vienības, ko pilnvarojusi vai ko regulē valsts, kas nav
dalībvalsts: (a)
Kkredītiestādes; (b)
Iieguldījumu
sabiedrības; (c)
Ccitas pilnvarotas vai regulētas finanšu
iestādes; (d)
Aapdrošināšanas sabiedrības; (e)
Kkolektīvo ieguldījumu shēmas un šādu
shēmu pārvaldības sabiedrības; (f)
Ppensiju fondi un šādu fondu pārvaldības
sabiedrības; (g)
Ppreču un atvasinātu preču instrumentu
tirgotāji; (h)
Vvietējie ieguldītāji; (i)
Ccitas ieguldītājinstitūcijas. (2)
Lielie uzņēmumi, kas uzņēmuma līmenī izpilda divas
no šādām apjoma prasībām: — kopsavilkuma bilance: || EUR 20000000, — tīrais apgrozījums: || EUR 40000000, — pašu kapitāls: || EUR 2000000. (3)
Valstu valdības, reģionu pašvaldības,
tostarp valsts iestādes, kas pārvalda valsts parādu valsts vai reģiona
līmenī, centrālās bankas, starptautiskās un pārvalstiskās iestādes, piemēram,
Pasaules banka, SVF, ECB, EIB un citas līdzīgas starptautiskās organizācijas. (4)
Citas ieguldītājinstitūcijas, kuru pamatdarbība ir
ieguldīšana finanšu instrumentos, tostarp vienības, kas nodarbojas ar finanšu
aktīvu pārvēršanu vērtspapīros vai citiem finanšu darījumiem. Iepriekšminētās vienības uzskata par
profesionāļiem. Tomēr jāatļauj tām pieprasīt, lai pret tām izturas kā pret
neprofesionāļiem, un ieguldījumu sabiedrības var piekrist nodrošināt augstāku
aizsardzības līmeni. Ja ieguldījumu sabiedrības klients ir kāds no
iepriekšminētajiem uzņēmumiem, ieguldījumu sabiedrībai pirms pakalpojumu
sniegšanas tas jāinformē, ka, pamatojoties uz sabiedrībai pieejamo informāciju,
to uzskata par profesionālu klientu un ka pret to izturēsies kā pret
profesionālu klientu, ja vien sabiedrība un klients nevienojas citādi.
Sabiedrībai arī jāinformē pircējs, ka viņš var pieprasīt vienošanās nosacījumu
izmaiņas, lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni. Augstāka aizsardzības līmeņa pieprasīšana ir
tā klienta kompetencē, ko uzskata par profesionālu klientu, ja uzskata, ka tas
nespēj atbilstīgi novērtēt vai vadīt attiecīgos riskus. Augstāku aizsardzības līmeni nodrošina, ja
klients, ko uzskata par profesionāli, rakstiski vienojas ar ieguldījumu
sabiedrību par to, ka šo klientu piemērojamo profesionālās ētikas normu nozīmē
neuzskata par profesionāli. Šādas vienošanās noteikumos jāprecizē, vai tas
attiecas uz vienu vai vairākiem konkrētiem pakalpojumiem vai darījumiem vai uz
vienu vai vairākiem produktu vai darījuma veidiem. II
Klienti, ko var uzskatīt par profesionāļiem pēc to pieprasījuma II.1. Identifikācijas kritēriji Klientiem, kas nav minēti I iedaļā,
tostarp arī valsts sektora iestādēm Ö , vietējām
valsts sektora iestādēm, pašvaldībām Õ un ieguldītājiem
privātpersonām var ļaut atteikties no konkrēta veida aizsardzības, ko paredz
profesionālās ētikas normas. Tādēļ ieguldījumu sabiedrībām jāļauj jebkuru
iepriekšminēto klientu uzskatīt par profesionāli, ja ir ievēroti attiecīgie
kritēriji un procedūra, kas minēta turpmāk. Attiecībā uz šiem klientiem tomēr
nevajadzētu uzskatīt, ka viņiem ir tirgus zināšanas un pieredze, kas ir
salīdzināma ar I iedaļā minēto klientu kategoriju zināšanām un pieredzi. Jebkādu atteikšanos no aizsardzības, ko
nodrošina profesionālās ētikas normas, uzskata par spēkā esošu tikai tad, ja
atbilstīgs klienta kompetences, pieredzes un zināšanu novērtējums, ko veic
ieguldījumu sabiedrība, ņemot vērā paredzēto darījumu vai pakalpojumu specifiku,
sniedz pamatotu apliecinājumu par to, ka klients pats spēj pieņemt lēmumus par
ieguldījumiem un apzinās attiecīgos riskus. Piemērotības pārbaudi, ko piemēro to vienību
vadītājiem un direktoriem, kas pilnvarotas saskaņā ar direktīvām finanšu jomā,
varētu uzskatīt par kompetences un zināšanu novērtējuma piemēru. Attiecībā uz
mazām vienībām personai, attiecībā uz kuru jāveic iepriekšminētais novērtējums,
jābūt personai, kas pilnvarota veikt darījumus vienības vārdā. Veicot iepriekšminēto novērtējumu, jāievēro
vismaz divi no šādiem kritērijiem: –
klients ir veicis būtiska apjoma darījumus
attiecīgajā tirgū, vidēji veicot 10 darījumus vienā ceturksnī četru iepriekšējo
ceturkšņu laikā, –
klienta tā finanšu instrumentu portfeļa apjoms, kas
ir definēts kā apjoms, kurā ietverti skaidras naudas noguldījumi un finanšu
instrumenti, pārsniedz 500000 EUR, –
klients strādā vai ir strādājis vismaz vienu gadu
finanšu nozarē specialitātē, kurā vajadzīgas zināšanas par paredzētajiem
darījumiem vai pakalpojumiem. ð Dalībvalstis var pieņemt īpašus kritērijus,
lai novērtētu attiecīgo pieredzi un zināšanas, ja pašvaldības un vietējās
valsts sektora iestādes lūdz tās uzskatīt par profesionāļiem. Šie kritēriji var
būt alternatīva vai papildinājums iepriekšējā punktā norādītajiem
kritērijiem. ï II.2. Procedūra Iepriekš definētie klienti var atteikties no
priekšrocībām, ko sniedz sīki izstrādātās profesionālās ētikas normas, tikai
tad, ja ir ievērota šāda procedūra: –
tiem rakstiski, vispārīgi vai attiecībā uz konkrētu
ieguldījumu pakalpojumu vai darījumu vai darījuma vai produkta veidu jāpaziņo
ieguldījumu sabiedrībai, ka tie vēlas, lai tos uzskatītu par profesionāliem
klientiem, –
ieguldījumu sabiedrībai jāsniedz tiem skaidrs
rakstisks brīdinājums par aizsardzību un ieguldītāja kompensācijas tiesībām, ko
tie var zaudēt, –
no līguma atsevišķā dokumentā tiem jāsniedz
rakstisks paziņojums par to, ka tie apzinās šādas aizsardzības zaudēšanas
sekas. Pirms izlemšanas pieņemt pieprasījumu par
atteikšanos jāpieprasa ieguldījumu sabiedrībai, lai tā veic visus attiecīgos
pasākumus, lai nodrošinātu ka klients, kas pieprasa, lai to uzskatītu par
profesionālu klientu, atbilst attiecīgajām prasībām, kas iepriekš minētas
II iedaļas 1. punktā. Tomēr, ja klienti jau ir kvalificēti kā profesionāļi
saskaņā ar kritērijiem un procedūrām, kas līdzīgas iepriekšminētajām, nav
paredzēts, ka to attiecības ar ieguldījumu sabiedrībām būtu jāietekmē jauniem
noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pielikumu. Sabiedrībām jāievieš atbilstīga rakstiska
iekšējā politika un procedūras, lai klientus iedalītu kategorijās. Profesionāli
klienti ir atbildīgi par to, lai sabiedrība būtu informēta par visām izmaiņām,
kas varētu ietekmēt to pašreizējo iedalījumu kategorijās. Ja tomēr ieguldījumu
sabiedrībai kļūst zināms, ka klients vairs neatbilst sākotnējiem nosacījumiem,
saskaņā ar kuriem to var uzskatīt par profesionāli, ieguldījumu sabiedrība veic
attiecīgus pasākumus. TIESĪBU
AKTA FINANŠU PĀRSKATS (likumdevējai iestādei iesniegtiem priekšlikumiem un
iniciatīvām pievienojams dokuments (Finanšu regulas 28. pants un Īstenošanas
kārtības 22. pants)) 1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas
nosaukums 1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas
būtība 1.4. Mērķi
1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas
pamatojums 1.6. Ilgums
un finansiālā ietekme 1.7. Paredzētie pārvaldības veidi 2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi 2.2. Pārvaldības
un kontroles sistēma 2.3. Krāpšanas
un pārkāpumu apkarošanas pasākumi 3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ
FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums
3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām 3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām
apropriācijām 3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu 3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā 3.3. Paredzamā ietekme uz
ieņēmumiem TIESĪBU
AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS 1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas
nosaukums Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīva, ar kuru groza Direktīvu 2004/39/EK, kas
attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem
(FITD) Eiropas
Parlamenta un Padomes Regula par finanšu instrumentu tirgiem 1.2. Attiecīgās
politikas jomas ABM/ABB struktūrā[65] Iekšējais
tirgus — finanšu tirgi 1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas
būtība x Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz
jaunu darbību ¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma
projektu/sagatavošanas darbību[66] ¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas
darbības pagarināšanu ¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 1.4. Mērķi 1.4.1 Komisijas daudzgadu
stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu Stiprināt
ieguldītāju uzticēšanos, samazināt
riskus pienācīgai tirgus kārtībai, samazināt sistēmiskos riskus, palielināt
finanšu tirgu efektivitāti un
samazināt nevajadzīgas izmaksas dalībniekiem. 1.4.2. Konkrētie mērķi un attiecīgās
ABM/ABB darbības Konkrētais
mērķis Nr. .. Ņemot
vērā iepriekš minētos vispārējos
mērķus, ievieš šādus konkrētus
mērķus: -
Nodrošināt vienlīdzīgus darbības
nosacījumus tirgus dalībniekiem; -
Palielināt tirgus pārredzamību tirgus dalībniekiem; -
Palielināt banku uzraudzības iestāžu
pārredzamību un pilnvaras galvenajās jomās un uzlabot sadarbību Eiropas līmenī; -
Palielināt ieguldītāju aizsardzību -
Novērst ieguldījumu sabiedrību un citu tirgus dalībnieku organizatoriskās
nepilnības un pārmērīgu riska uzņemšanos
vai kontroles trūkumu Attiecīgās ABM/ABB darbības 1.4.3. Paredzamie rezultāti un
ietekme Norādīt, kāda ir
priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām. Priekšlikuma
mērķi ir: -
izveidot atbilstošu regulējumu visam
tirgum un tirdzniecības struktūrām, ņemot vērā mazāko dalībnieku, īpaši MVU, vajadzības -
izveidot atbilstošu jauno
tirdzniecības prakšu sistēmu -
uzlabot tirgus dalībniekiem tirdzniecības pārredzamību attiecībā uz akcijām un
paplašināt to attiecībā uz tirgu, kas neattiecas uz akcijām -
palielināt banku uzraudzības iestāžu pārredzamību un pilnvaras -
uzlabot noteikumu ieviešanas un
sadarbības konsekvenci valstu banku uzraudzības iestāžu uzraudzības darbībā -
uzlabot atvasināto preču instrumentu tirgu pārredzamību un pārraudzību - vajadzības gadījumā stiprināt regulējumu attiecībā uz produktiem,
pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem -
stiprināt ieguldījumu sabiedrību uzņēmējdarbības veikšanas noteikumus -
ieviest stingrākas organizatoriskās prasības ieguldījumu sabiedrībām 1.4.4. Rezultātu un ietekmes rādītāji
Norādīt
priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus. • Ziņojums, kurā novērtēta ietekme uz jauno regulēto
tirdzniecības sistēmu tirgu un banku uzraudzības iestāžu gūtā uzraudzības pieredze; ietekmes rādītājiem jābūt licencēto
regulēto tirdzniecības sistēmu skaitam ES, to veiktajam tirdzniecības apjomam
ar katru finanšu instrumentu salīdzinājumā
ar citām tirdzniecības vietām un īpaši ar ārpusbiržas tirdzniecību; • progresa
ziņojums par standartizētu ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu
tirdzniecības pārvietošanu uz biržām vai elektroniskām tirdzniecības
platformām; ietekmes rādītājiem jābūt sistēmu skaitam, kas veic ārpusbiržas
atvasināto finanšu instrumentu
tirdzniecību, un to biržu un
platformu tirdzniecības apjomam, kas tirgo ārpusbiržas atvasinātos tirdzniecības instrumentus, salīdzinājumā ar atlikušo ārpusbiržas tirdzniecības apjomu; • ziņojums
par individuāli pielāgota MVU tirgu režīma darbību praksē; ietekmes rādītājiem
jābūt to daudzpusējo tirdzniecības sistēmu skaitam, kas reģistrējušās kā MVU izaugsmes tirgi, to emitentu skaitam,
kuri izvēlējušies tirgot savus finanšu instrumentus tirgū ar jauno nosaukumu MVU
izaugsmes tirgus, un izmaiņām MVU emitentu tirdzniecības apjomā pēc pārskatītās
FITD ieviešanas; • ietekmes
ziņojums par jaunieviesto prasību praksi attiecībā uz automātiskiem un ļoti
biežiem tirdzniecības darījumiem; ietekmes rādītājiem jābūt augstas frekvences
uzņēmumu skaitam, kas saņēmuši
atļaujas, un neatļautas tirdzniecības gadījumu (ja tādi pastāv) skaitam, kas
iespējami pieļauti, veicot augstas frekvences tirdzniecību; • ietekmes
ziņojums par jaunizveidoto akciju tirdzniecības pārredzamības noteikumu praksi;
ietekmes rādītājiem jābūt tai tirdzniecības apjoma procentuālajai daļai, kas
veikta saskaņā ar pirmstirdzniecības pārredzamības noteikumiem, attiecībā pret
nelegālajiem rīkojumiem, un tirdzniecības apjoma un pārredzamības līmeņa
izaugsme kapitāla vērtspapīru instrumentos, kuri nav akcijas; • ietekmes
ziņojuma par jaunizveidoto obligāciju, strukturētu produktu un atvasinātu finanšu instrumentu tirdzniecības pārredzamības
noteikumu praksi; ietekmes rādītājiem šajos abos ziņojumos jābūt izplatījuma apjomam, ko pārklasificētie tirgus
uzturētāji piedāvā pēc jauno pārredzamības noteikumu ieviešanas, un attiecīgajām dažādu
likviditātes līmeņu instrumentu tirdzniecības cenu izmaiņām dažādās aktīvu kategorijās; • ziņojums
par konsolidētās datu lentes darbību praksē; ietekmes rādītājiem jābūt
pakalpojuma sniedzēju skaitam konsolidētā datu lentē un to tirdzniecības apjoma
procentuālajai daļai un piemēroto maksu sapratīgumam; • ziņojums
par pieredzi ar konkrētu produktu vai prakšu aizliegšanas mehānismu;
ietekmes rādītājiem jābūt aizliegšanas
mehānismu izmantošanas skaitam un šo aizliegumu efektivitātei praksē; • ietekmes
novērtējums par priekšlikumā ietvertajiem pasākumiem atvasināto preču
instrumentu tirgos; ietekmes rādītājiem jābūt cenu nepastāvības izmaiņām
atvasināto preču instrumentu tirgos pēc pārskatītās FITD ieviešanas; • ziņojums
par pieredzi ar trešo valstu režīmu un to trešo valstu dalībnieku skaita un veida uzskaitei, kam piešķirta atļauja; ietekmes rādītājiem jābūt jaunā režīma trešo valstu uzņēmumu attīstībai un šo uzņēmumu uzraudzības pieredzei praksē; un • ziņojums
par pieredzi attiecībā uz pasākumiem, kas izveidoti, lai palielinātu
ieguldītāju aizsardzību; ietekmes rādītājiem jābūt privāto ieguldītāju dalības
pieaugumam finanšu instrumentu
tirdzniecībā pēc pārskatītās FITD ieviešanas un to gadījumu skaitam un nopietnībai, kad ieguldītājiem kopumā un
īpaši privātajiem ieguldītājiem ir
radušies zaudējumi. 1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas
pamatojums 1.5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa
vajadzības Īstermiņa
vajadzības pēc direktīvas/regulas ieviešanas dalībvalstīs: -
Jāizveido atbilstošs regulējums visam tirgum un tirdzniecības struktūrām, ņemot
vērā mazāko dalībnieku, īpaši MVU,
vajadzības -
Jāizveido atbilstošs regulējums
jaunajām tirdzniecības praksēm, piemēram, augstas frekvences tirdzniecībai -
Jāuzlabo tirdzniecības pārredzamība tirgus dalībniekiem attiecībā uz akcijām un
jāpaplašina pārredzamība attiecībā uz
tirgu, kas neattiecas uz akcijām -
Jāpalielina banku uzraudzības iestāžu
pārredzamība un pilnvaras -
Jāuzlabo noteikumu ieviešanas un
sadarbības konsekvence valstu banku uzraudzības iestāžu uzraudzības darbībā -
Jāuzlabo atvasināto preču instrumentu tirgu pārredzamība un pārraudzība -
Vajadzības gadījumā jāstiprina regulējums attiecībā uz produktiem,
pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem -
Jāstiprina ieguldījumu sabiedrību uzņēmējdarbības veikšanas noteikumi -
Jāpalielina organizatoriskās prasības ieguldījumu sabiedrībām 1.5.2. ES iesaistīšanās pievienotā
vērtība Vairums
pārskatā ietverto jautājumu pašlaik
jau ir aptverti acquis un FITD. Turklāt finanšu tirgiem jau piemīt
pārrobežu iezīmes un tie arvien vairāk kļūst par pārrobežu tirgiem.
Starptautiskajiem tirgiem nepieciešami
pēc iespējas plašāki starptautiski noteikumi.
Nosacījumiem, saskaņā ar kuriem sabiedrības un tirdzniecības vietu organizētāji
var konkurēt šajā kontekstā, neatkarīgi no tā, vai ir runa par
pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības noteikumiem, ieguldītāju
aizsardzību vai tirgus dalībnieku veiktu risku novērtējumu vai kontroli, jābūt
kopīgiem visās valstīs, un pašreizējās FITD pamatā jau ir šāda nostāja. Tagad
nepieciešams rīkoties Eiropas mērogā, atjauninot un grozot FITD noteikto
tiesisko regulējumu, lai ņemtu vērā attīstību finanšu tirgos pēc direktīvas
ieviešanas. 1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes
rezultātā gūtās atziņas Finanšu instrumentu tirgus direktīva (FITD) ir spēkā
kopš 2007. gada novembra, un tā
ir ES finanšu tirgus integrācijas pamatpīlārs. Direktīvā ir spēkā trīsarpus
gadus, un tās ietekmē ir pieaugusi konkurence starp finanšu instrumentu
tirdzniecības vietām, palielinājusies iespēja ieguldītājiem izvēlēties
pakalpojumu sniedzējus un pieejamos finanšu instrumentus, turklāt direktīvas
panākumus papildina tehnoloģiju virzība. Tomēr
ir parādījušās arī dažas problēmas.
Pirmkārt, aktivizējoties konkurences videi, radušās jaunas iespējas. Lielākas
konkurences radītie ieguvumi nav vienādā mērā sasnieguši visus tirgus
dalībniekus un tos ne vienmēr ir izjutuši galīgie ieguldītāji, neatkarīgi no
tā, vai tie ir privāti ieguldītāji vai liela apjoma ieguldītāji. Konkurences
radītās tirgus sadrumstalotības dēļ tirdzniecības vide kļuvusi sarežģītāka,
īpaši no tirdzniecības datu vākšanas viedokļa. Otrkārt, tirgus un tehnoloģiju
attīstība apsteigusi vairākus FITD noteikumus. Pastāv risks, ka var tikt
apdraudētas tirdzniecības vietu un ieguldījumu sabiedrību kopējās intereses par
pārredzamiem un vienlīdzīgiem darbības nosacījumiem. Treškārt, finanšu krīze
norādījusi vājās vietas tādu instrumentu regulējumā, kuri nav akcijas un kurus
tirgo galvenokārt profesionāli ieguldītāji. Vairs nedarbojas kādreizējie
pieņēmumi par to, ka tirgus efektivitāti drīzāk veicina ar šādu tirdzniecību
saistīts obligāti nepieciešamais pārredzamības, uzraudzības un ieguldītāju
aizsardzības līmenis. Visbeidzot, straujais finanšu instrumentu jauninājumu
temps un arvien pieaugošā šādu instrumentu sarežģītība apliecina, ka ir svarīgi
nodrošināt ieguldītāju aizsardzību, lai tā būtu atbilstīga pašreizējiem
apstākļiem un augstā līmenī. Kaut gan finanšu krīzes pieredze parādīja, ka FITD
plašie noteikumi bija pareizi, tomēr ir radusies nepieciešamība mērķtiecīgi,
tajā pašā laikā ambiciozi uzlabot direktīvu. 1.5.4. Saderība un iespējamā
sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem Izvēlētie
mērķi atbilst ES galvenajiem mērķiem veicināt saskaņotu un ilgtspējīgu
ekonomikas darbību attīstību, augstu konkurences līmeni un augstu patērētāju
aizsardzības līmeni, kas ietver pilsoņu drošību un ekonomiskās intereses (LESD 169. pants). Šie
mērķi atbilst arī Eiropas Komisijas reformu programmas priekšlikumam tās
paziņojumā „Impulsi Eiropas atveseļošanai” Komisija savā jaunākajā 2010. gada
2. jūnija paziņojumā „Finanšu
pakalpojumu regulēšana ilgtspējīgai
izaugsmei” norādīja, ka tā iesniegs atbilstoši pārskatītu FITD. Turklāt
Komisija jau ir pieņēmusi vai gatavojas pieņemt citus tiesību aktu
priekšlikumus, kas papildina pārskatīto FITD attiecībā uz uzlabotu tirgus
pārredzamību un integritāti, kā arī pienācīgas tirgus kārtības izveidošanu un ieguldītāju aizsardzības stiprināšanu. Priekšlikumā regulai par īsās pozīcijas
pārdošanu un dažiem kredītsaistību nepildīšanas
mijmaiņas līgumu aspektiem ietverts īsās pozīcijas pārdošanas veikšanas režīms, kam būtu jāatvieglo banku uzraudzības iestādēm
atklāt iespējamus tirgus manipulāciju gadījumus. Priekšlikums regulai par ārpusbiržas
atvasinājumiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem
uzlabos arī būtisku atvasināto finanšu instrumentu pozīciju pārredzamību banku uzraudzības iestādēm, kā arī
samazinās sistēmiskos riskus tirgus dalībniekiem. Pārskatītās Tirgus
ļaunprātīgas izmantošanas direktīvas,
kas jāiesniedz kopā ar pārskatīto FITD, mērķis būs paplašināt direktīvas darbības jomu, palielināt tās efektivitāti un izveidot
labākus un pienācīgākus finanšu
tirgus. Jautājumi attiecībā uz pārredzamības prasībām, kas raksturīgas
fiziskiem enerģijas tirgiem, kā arī darījumu pārskatu nosūtīšanu, lai nodrošinātu enerģijas tirgu integritāti, ietverti Komisijas priekšlikumā regulai par enerģijas tirgus integritāti
un pārredzamību. 1.6. Ilgums un finansiālā ietekme ¨ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva –
¨ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks:
[DD.MM.]GGGG. – [DD.MM.]GGGG. –
¨ Finansiālā ietekme: GGGG.–GGGG x Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva 1.7. Paredzētie
pārvaldības veidi[67] x Komisijas īstenota centralizēta tieša
pārvaldība ¨ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot: –
¨ izpildaģentūrām –
¨ Kopienu izveidotām struktūrām[68]
–
¨ valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts
pārvaldes uzdevumus –
¨ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma
par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā
Finanšu regulas 49. panta nozīmē ¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm ¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm ¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt) Ja norādīti vairāki
pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā "Piezīmes”. Piezīmes 2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un ziņošanas
noteikumi Norādīt periodiskumu
un nosacījumus. Priekšlikuma Regulas, ar ko izveido Eiropas Vērtspapīru
un tirgu iestādi, 81. pantā noteikts, ka jānovērtē iestādes darbībā iegūtā
pieredze trīs gadu laikā pēc tās darbības uzsākšanas. Tāpēc Komisija publicē vispārīgu pārskatu, ko nosūta Eiropas
Parlamentam un Padomei. 2.2. Pārvaldības un kontroles
sistēma 2.2.1. Apzinātie riski Izveidojot
priekšlikumu par reformām ES finanšu uzraudzības sistēmā, ir veikts ietekmes
novērtējums, ko pievieno priekšlikumam
regulām, ar kurām Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju
iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi. Šajā priekšlikumā EVTI
paredzēti papildu resursi, kas nepieciešami, lai EVTI varētu izmantot savu kompetenci un īpaši savu lomu, lai: -
Nodrošinātu tirdzniecības vietām
piemērojamo noteikumu saskaņošanu un
koordinēšanu un palielinātu
atvasināto finanšu instrumentu tirgu
pārredzamību, norādot, kuras atvasināto finanšu instrumentu kategorijas var tirgot regulētās tirdzniecības vietās. -
Nodrošinātu saskaņotu un uzlabotu pārredzamības līmeni gan akciju tirgū, gan
tirgos, kas nav saistīti ar akcijām, nodrošinot pirmstirdzniecības
pārredzamības prasību izņēmumu saderību un konsekvenci un precizējot standartus
datu pārskatu sniegšanai, lai
uzlabotu datu kvalitāti un atvieglotu datu konsolidēšanu. -
Stiprinātu un nodrošinātu saskaņotu
valstu regulatīvo pilnvaru īstenošanu
šādā veidā: Nodrošinot valstu pilnvaru koordinēšanu attiecībā uz produktu aizliegumiem un
pozīciju pārvaldību atvasināto finanšu instrumentu tirgos. Turklāt EVTI būtu jābūt tiešām pilnvarām šajās
jomās, lai novērstu draudus ieguldītāju aizsardzībai un/vai pienācīgai tirgus
kārtībai ārkārtas situācijās; nodrošinot
administratīvo sankciju obligāto saskaņošanu ES līmenī, izveidojot vadlīnijas; nodrošinot trešo valstu uzņēmumiem
piešķirto piekļuves nosacījumu
koordinēšanu un saskaņošanu. -
Nodrošinot noteikumu saskaņošanu un
koordinēšanu attiecībā uz informācijas atklāšanu par pozīcijām pa tirgotāju kategorijām atvasināto preču instrumentu
tirgos, kas uzlabos šo tirgu
pārraudzību un pārredzamību. -
Nodrošinot noteikumu saskaņošanu un
koordinēšanu, norādot datus, kas attiecas uz tirdzniecības veikšanu, kas
tirdzniecības vietām būtu jāatklāj, lai atvieglotu ieguldījumu sabiedrību
pienākumu labāko izpildi. -
Stiprinot korporatīvās pārvaldības sistēmu, norādot vēlētās komitejas
uzdevumus, kas ir atbildīga par vadības struktūras locekļu iecelšanu, kā arī vadlīniju projekta izveidošanu par to, kā novērtēt vadības struktūras
locekļu atbilstību. - Bez šiem resursiem nevar
nodrošināt savlaicīgu un efektīvu
iestādes lomas izpildi. 2.2.2. Paredzētās kontroles metodes EVTI
regulā izveidotās pārvaldības un kontroles sistēmas piemēro arī attiecībā uz
EVTI lomu saskaņā ar šo priekšlikumu. Galīgo
rādītāju kopumu, lai novērtētu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes darbību,
nolems Komisija, veicot pirmo novērtēšanu. Veicot galīgo novērtēšanu, kvantitatīvie rādītāji būs tikpat
būtiski kā konsultācijās apkopotie kvalitatīvie rādītāji. Novērtēšanu veic atkārtoti ik pēc trijiem gadiem. 2.3. Krāpšanas un pārkāpumu
apkarošanas pasākumi Norādīt esošos vai
plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus. Krāpšanas,
korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai EVTI bez ierobežojumiem piemēro
Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK)
Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas
apkarošanai (OLAF). Iestāde
pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu
Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo
izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un
nekavējoties pieņem attiecīgus noteikumus, kuri ir saistoši visam iestādes
personālam. Lēmumi
par finansējumu un nolīgumi, un no tiem izrietošie īstenošanas pasākumi skaidri
nosaka, ka Revīzijas palāta un OLAF nepieciešamības gadījumā var veikt iestādes
izmaksāto līdzekļu saņēmēju, kā arī par šo līdzekļu sadali atbildīgā personāla,
pārbaudes uz vietas. 3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ
FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu
shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas · Esošās budžeta izdevumu pozīcijas Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorijām un budžeta pozīcijām Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu Izdevumu veids || Iemaksas Daudzums [Izdevumu kategorija……………...……….] || Dif./nedif. ([69]) || no EBTA[70] valstīm || no kandidātvalstīm[71] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē || [12.040401.01] EVTI subsīdija saskaņā ar 1. un 2. sadaļu (Personāla un administratīvie izdevumi) || Dif. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ · No jauna veidojamās budžeta pozīcijas Sarindotas pa
daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām 3.2. Paredzamā ietekme uz
izdevumiem 3.2.1. Paredzamās ietekmes uz
izdevumiem kopsavilkums Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 1A || Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai ĢD: <MARKT> || || || gads 2013[72] || gads 2014 || gads 2015 || || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ Darbības apropriācijas || || || || || || || || 12.0404.01 || Saistības || (1) || 0.394 || 0.675 || 0.675 || || || || || 1.744 Maksājumi || (2) || 0.394 || 0.675 || 0.675 || || || || || 1.744 Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || (1a) || || || || || || || || Maksājumi || (2a) || || || || || || || || Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[73] || || || || || || || || Budžeta pozīcijas numurs || || (3) || 0 || 0 || 0 || || || || || KOPĀ — ĢD <MARKT> || Saistības || =1+1a +3 || 0.394 || 0.675 || 0.675 || || || || || 1.744 Maksājumi || =2+2a +3 || 0.394 || 0.675 || 0.675 || || || || || 1.744 KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 0 || 0 || 0 || || || || || Maksājumi || (5) || 0 || 0 || 0 || || || || || KOPĀ Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 0 || 0 || 0 || || || || || KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1A. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 0.394 || 0.675 || 0.675 || || || || || 1.744 Maksājumi || =5+ 6 || 0.394 || 0.675 || 0.675 || || || || || 1.744 Piezīmes 1) Uzdevumi, kas saistīti ar visām tirgus un
tirdzniecības struktūrām Tirdzniecības vietas EVTI jāizveido 4 saistošu tehnisko standartu
projekts attiecībā uz tirdzniecības vietu informācijas nosūtīšanas procesu
kompetentām iestādēm, publicēšanu un
apstākļiem, kādos finanšu
tirdzniecība ir jāpārtrauc, kā arī sadarbību un informācijas apmaiņu starp
tirdzniecības vietām. Atvasinātu finanšu instrumentu tirdzniecība EVTI jāizveido 2 saistoši tehnisko standartu
projekti, kuros noteikts, kuras atvasināto finanšu instrumentu kategorijas vai
apakškopas jātirgo tikai regulētās tirdzniecības vietās, norādot arī
kritērijus, lai noteiktu, vai atvasinātā finanšu instrumenta kategorija vai
apakškopa tiek uzskatīta par pietiekami likvīdu, lai to varētu tirgot regulētās
tirdzniecības vietās. 2) Tirdzniecības pārredzamība akciju tirgū un
tirgos, kas nav saistīti ar akcijām Akciju tirgi EVTI jāpublicē savs viedoklis, novērtējot katra
pirmstirdzniecības pārredzamības atbrīvojuma saderīgumu ar pirmstirdzniecības
pārredzamības prasībām regulētiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām
un regulētām tirdzniecības sistēmām un nosūtīt Komisijai gada pārskatu par to, kā
tos izmanto praksē. EVTI jāuzrauga pasākumu ieviešana, lai tirdzniecības vietas veiktu atliktu pēctirdzniecības publicēšanu, un jāiesniedz Komisijai gada pārskats par
to, kā tos izmanto praksē. Tirgi, kuri nav akciju tirgi EVTI jāpublicē savs viedoklis, novērtējot katra
pirmstirdzniecības pārredzamības atbrīvojuma saderīgumu ar pirmstirdzniecības
pārredzamības prasībām regulētiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām
un regulētām tirdzniecības sistēmām un nosūtīt Komisijai gada pārskatu par to, kā
tos izmanto praksē. EVTI jāuzrauga arī pirmstirdzniecības pārredzamības
prasības obligācijām, strukturētiem finanšu produktiem un tādiem atvasinātiem
finanšu instrumentiem, kuriem drīkst
veikt klīringu, ko ieguldījumu sabiedrības tirgo ārpus biržas, un jāziņo Komisijai par šīs
prasības ievērošanu 2 gadu laikā pēc
tās stāšanās spēkā. EVTI jāuzrauga pasākumu ieviešana, lai tirdzniecības vietas veiktu atliktu pēctirdzniecības publicēšanu, un jāiesniedz Komisijai gada pārskats par
to, kā tos izmanto praksē. Datu pārskatu sniegšanas pakalpojumi EVTI jāizveido 3 saistoši tehniskie standarti,
norādot datu formātus un standartus, kas jāizmanto tirdzniecības vietām,
ieguldījumu sabiedrībām un apstiprinātām publicēšanas struktūrām, lai
atvieglotu pēctirdzniecības informācijas konsolidēšanu akciju tirgiem un tirgiem, kas nav saistīti ar akcijām, kā arī tās
informācijas konsolidēšanu, kas datu
pārskatu sniegšanas pakalpojumu
sniedzējiem, kuri pieprasa atļauju, jāsniedz kompetentajām iestādēm. 3) Pastiprināta banku uzraudzības iestāžu un to pilnvaru pārredzamība; uzlabota noteikumu
piemērošanas konsekvence un valstu
banku uzraudzības iestāžu
pārraudzības koordinēšana Produktu aizliegumi EVTI jākoordinē valstu kompetento iestāžu veiktās darbības, lai izveidotu pastāvīgu aizliegumu
finanšu produktam vai praksei.
Turklāt EVTI ir tiešas pilnvaras
īslaicīgi aizliegt produktus vai pakalpojumus ārkārtas situācijās. EVTI veikto pasākumu, kurus valstis veic savu
pozīciju pārvaldīšanai, un pozīciju limitu koordinēšana EVTI ir veicinoša un koordinējoša loma
saistībā ar valsts kompetento iestāžu
pozīciju pārvaldību un pozīciju ierobežošanas pilnvarām. Turklāt EVTI ir tiešas pilnvaras pieprasīt informāciju no jebkuras personas par jebkura
veida atvasināto finanšu instrumentu
pozīcijām, pieprasīt jebkurai personai samazināt pozīcijas apjomu un ierobežot personu spēju slēgt atvasināto preču
instrumentu līgumu. Sankcijas EVTI izveido vadlīnijas kompetentām iestādēm
saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu par administratīvo
pasākumu un sankciju veidiem un administratīvo finansiālo sankciju līmeni, ko
konkrētos gadījumos piemēro valsts tiesiskajā regulējumā. EVTI izveido 1 saistošu tehnisko standartu par procedūrām un formātiem informācijai, ko valstu
kompetentās iestādes nosūta EVTI attiecībā uz administratīvajiem pasākumiem,
sankcijām, finansiāliem un krimināliem sodiem. Trešo
valstu uzņēmumu piekļuves nosacījumi EVTI ir reģistrētāja loma attiecībā uz
ārpussavienības uzņēmumiem, kas gatavojas veikt ieguldījumu pakalpojumus un
darbības Savienībā, neizveidojot filiāli kādā no dalībvalstīm. Turklāt EVTI
jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekti, lai noteiktu informācijas
saturu, kas trešās valsts uzņēmumam jāietver pieprasījumā, kuru tas iesniedz
EVTI, un jānoslēdz sadarbības nolīgumi ar to trešo valstu kompetentajām iestādēm, kuru tiesiskais un uzraudzības
regulējums ir atzīts par līdzvērtīgu Savienības regulējumam. 4) Uzlabota
atvasināto preču instrumentu tirgu pārredzamība un pārraudzība. Tirgotāju kategoriju ziņošana par pozīcijām EVTI izstrādā 1 saistošu tehnisko standartu, norādot robežvērtības, kad tirgotāju kategoriju
pozīcijas ir jāpublisko, to nedēļas pārskatu formātu, ar kuriem publiski paziņo
tirgotāju kategoriju atvērtās pozīcijas, un tās informācijas saturu, kuru regulēto
tirgu, daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu
tirgus locekļiem un dalībniekiem ir saistības nosūtīt. 5) Jāstiprina ieguldījumu sabiedrību
uzņēmējdarbības veikšanas noteikumi Labāka izpilde EVTI jāizveido 2 saistoši tehniskie standarti, norādot to datu saturu, formātu un periodiskumu,
kas saistīti ar izpildes kvalitāti, kura jāpublicē tirdzniecības vietām, kā arī
nosakot tās informācijas saturu un formātu, kas ieguldījumu sabiedrībām
jāpublicē attiecībā uz piecām labākajām tirdzniecības vietām, kurās tās ir
izpildījušas klientu rīkojumus. EVTI izveido vadlīnijas to finanšu instrumentu
novērtēšanai, kas veido struktūru, un kuru saistīto risku klientam ir grūti
novērtēt. 6) Jāpalielina organizatoriskās prasības
ieguldījumu sabiedrībām Korporatīvā pārvaldība EVTI nodrošina vadlīniju esamību vadības struktūras locekļu atbilstības novērtēšanai, ņemot vērā to dažādās lomas un funkcijas. EVTI būs jāizveido 1 saistošais tehniskais standarts, norādot tās vēlētās komitejas uzdevumus, kas
rīkojas vadības struktūras locekļu vārdā. Gadījumā, ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas
izdevumu kategorijas KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || || || Maksājumi || (5) || || || || || || || || KOPĀ Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || || KOPĀ — apropriācijas saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 4. IZDEVUMU KATEGORIJU (Pamatsumma) || Saistības || =4+ 6 || 0.394 || 0.675 || 0.675 || || || || || 1.744 Maksājumi || =5+ 6 || 0.394 || 0.675 || 0.675 || || || || || 1.744 Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || „Administratīvie izdevumi” Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) || || || gads 2012 || gads 2013 || gads 2014 || || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ ĢD: <MARKT> || Cilvēkresursi || 0 || 0 || 0 || || || || || Pārējie administratīvie izdevumi || 0 || 0 || 0 || || || || || KOPĀ — <….> ĢD || Apropriācijas || || || || || || || || KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || (Saistību summa kopā = maksājumu summa kopā) || 0 || 0 || 0 || || || || || Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) || || || gads 2012[74] || gads 2013 || gads 2014 || || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ KOPĀ — apropriācijas saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 5. IZDEVUMU KATEGORIJU || Saistības || 0.394 || 0.675 || 0.675 || || || || || 1.744 Maksājumi || 0.394 || 0.675 || 0.675 || || || || || 1.744 3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības
apropriācijām –
¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu –
x Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā
veidā: Priekšlikuma konkrētie mērķi ir noteikti
1.4.2. punktā. Tie tiks sasniegti, izmantojot priekšlikumā ietvertos tiesību aktu pasākumus, kas
jāpiemēro valsts līmenī un iesaistot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi. Lai gan nav iespējams katram darbības mērķim
piemērot konkrētus skaitliskos parametrus, īpaši EVTI lomai būtu jāpalīdz
uzlabot ieguldītāju un atvasināto finanšu instrumentu tirgu lietotāju uzticēšanos, ievērojami samazināt sistēmiskos riskus un būtiski uzlabot tirgus
efektivitāti. Pirmkārt, uzlabotie pārredzamības noteikumi par akcijām un jaunie
pārredzamības noteikumi par obligācijām un atvasinātajiem finanšu instrumentiem kopā ar jaunajām ziņošanas prasībām un sistēmām ievērojami palielinās
finanšu tirgu, tostarp preču tirgu,
pārredzamības līmeni banku uzraudzības iestādēm un tirgus dalībniekiem. Kopā ar
jaunajām banku uzraudzības iestāžu
pilnvarām tiem būtu jāuzlabo pienācīga finanšu tirgu darbība kopumā. Otrkārt, jaunās ieguldījumu sabiedrību saistības
attiecībā uz organizāciju, procesu un riska kontrolēm būtiski stiprinās
ieguldītāju aizsardzību un tādējādi palielinās ieguldītāju uzticēšanos. Treškārt, jaunā tirdzniecības sistēma un dažiem tirgus dalībniekiem uzliktās saistības vienlaicīgi samazinās
sistēmisko risku un palielinās tirgu efektivitāti. 3.2.3. Paredzamā ietekme uz
administratīvajām apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums –
x Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju
izmantošanu –
¨ Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju
izmantošanu šādā veidā: 3.2.3.2. Paredzamās cilvēkresursu
vajadzības –
x Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu –
¨ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā: Komentārs. Šim priekšlikumam nav vajadzīgi papildu cilvēkresursi un
administratīvie resursi MARKT ĢD. Tiks turpināts izmantot pašreiz saskaņā ar Direktīvu 1997/9/EK izmantotos
resursus. 3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu
finanšu shēmu –
¨ Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai –
x Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu
kategorija daudzgadu finanšu shēmā Priekšlikumā paredzēti papildu uzdevumi EVTI. Tam būs
nepieciešami papildu resursi saskaņā
ar budžeta pozīciju 12.0404.01 –
¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai
jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[75]. Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu
kategorijas, budžeta pozīcijas un summas. 3.2.5. Trešo personu iemaksas –
¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu –
x Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu: Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) || gads 2012 || gads 2012 || gads 2014 || || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || Kopā Norādīt līdzfinansējuma struktūru DALĪBVALSTIS, izmantojot ES valstu uzraudzītājus(*) || 0.591 || 1.013 || 1.013 || || || || || 2.617 KOPĀ — Līdzfinansējuma apropriācijas || 0.591 || 1.013 || 1.013 || || || || || 2.617 (*) Pieņēmums balstīts uz pašreizējo finansēšanas mehānismu
EVTI regulas priekšlikumā
(dalībvalstis 60 % — Kopiena 40 %). 3.3. Paredzamā ietekme uz
ieņēmumiem –
x Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus –
¨ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē: ·
¨ pašu resursus ·
¨ dažādus ieņēmumus PIELIKUMS Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas, ar
kuru groza Direktīvu 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (FITD), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu,
kas attiecas uz finanšu instrumentu
tirgiem, tiesību akta priekšlikuma
finanšu pārskata pielikums Izmantotā metodoloģija un attiecīgie
galvenie pieņēmumi Izmaksas, kas izriet no EVTI veicamajiem
uzdevumiem atbilstīgi abiem priekšlikumiem,
ir aprēķinātas kā izdevumi attiecībā uz personālu (1 sadaļa) saskaņā ar
izdevumu klasifikāciju EVTI budžeta projektā 2012. gadam, kas iesniegts
Komisijai. Divos komisijas priekšlikumos ietverti noteikumi EVTI izveidot aptuveni 14 jaunu saistošo tehnisko standartu kopumus, kam būtu jānodrošina, lai ar augstu tehnoloģiju saistīti pasākumi
tiktu saskaņoti piemēroti visā ES. Saskaņā ar priekšlikumiem EVTI būtu jāizveido aptuveni 50 % no jaunajiem saistošajiem tehniskajiem standartiem 2013. gadā.
Lai sasniegtu šo mērķi, nepieciešams lielāks darbinieku skaits jau sākot no
2013. gada. Attiecībā uz pozīciju raksturu, veiksmīgu un savlaicīgu jauno
saistošo tehnisko standartu izveidošanai īpaši būs vajadzīgi papildu darbinieki politikas, juridiskajā un ietekmes
novērtējuma jomā. Pamatojoties uz Komisijas dienestu un EVTI
aprēķiniem, tika piemēroti šādi pieņēmumi, lai novērtētu ietekmi uz vairākiem
FTE, kas nepieciešami, lai izveidotu
saistītos tehniskos standartus, kas attiecas uz diviem priekšlikumiem: –
Viens politikas veidošanas darbinieks izveido 2 vidējas sarežģītības saistītos tehniskos standartus gadā; tas nozīmē, ka
2013. gadā vajadzīgi 4 politikas veidošanas darbinieki; –
Viens ietekmes novērtējuma darbinieks ir vajadzīgs
8 saistīto tehnisko standartu procesiem; tas nozīmē, ka 2013. gadā ir
vajadzīgs 1 ietekmes novērtējuma darbiniek; –
Viens juridiskais darbinieks ir vajadzīgs, lai
izveidotu 5 saistīto tehnisko standartu projektus; tas nozīmē, ka
2013. gadā ir vajadzīgs 1 juridiskais darbinieks; –
Viens papildu FTE atbalsta darbinieks ir vajadzīgs,
lai ikdienā nodrošinātu atbalstu
iepriekš minētajām pozīcijām. Tāpēc 2013. gadā nepieciešamo saistīto tehnisko standartu izveidošanai vajadzīgi 7 FTE. Papildus saistītajiem tehniskajiem standartiem
EVTI būtu jāizveido 3 vadlīniju kopumu (sankcijas, finanšu instrumentu sarežģītība,
korporatīvā pārvaldība) projekti un viens ziņojums par pirmstirdzniecības
saistību piemērošanu
ne-vērtspapīriem, tirgojot tos ārpus biržas. Šo uzdevumu veikšanai būtu nepieciešami 2 papildu politikas veidošanas darbinieki. Visbeidzot EVTI tiks uzticēti daži papildu uzdevumi pirmstirdzniecības
pārredzamības pienākumu un pēctirdzniecības publicēšanas atlikšanas jomā akciju
tirgiem un tirgiem, kas nav saistīti ar akcijām, produktu aizliegumiem un
pozīciju pārvaldību. Šo uzdevumu veikšanai būtu nepieciešami 2 papildu politikas veidošanas darbinieki. Kopumā tas nozīmē, ka vajadzīgi 11 papildu
FTE. Citi pieņēmumi: –
balstoties uz FTE sadalījumu 2012. gada
budžeta plānā, tiks pieņemti 11 papildu FTE, kas ietver 8 pagaidu aģentus
(74 %), 2 valsts ekspertus (16 %) un 1 līguma aģentu (10 %); –
vidējās gada algas dažādām darbinieku kategorijām tiek aprēķinātas atbilstīgi BUDG ĢD
vadlīnijām; –
algu aprēķina koeficients Parīzē ir 1,27; –
apmācību izmaksas tiek lēstas par 1000 uz vienu FTE
gadā; –
struktūru izmaksas ir EUR 10 000,
balstoties uz 2012. gada budžeta
plānu uz struktūras grupu; –
ar darbinieku pieņemšanu saistītās izmaksas (ceļošana,
viesnīca, ārstu pārbaudes, uzstādīšana
un citas atļaujas, atlaišanas
izmaksas utt.) par EUR 12 700, kas aprēķinātas, balstoties uz
2012. gada budžeta plānu viena
jauna darbinieka pieņemšanai. Tika uzskatīts, ka darba apjoms iepriekš minētajiem jaunpieņemtajiem FTE tiks saglabāts
2014. gadā un turpmāk, un tas daļēji ir saistīts ar jau izveidoto saistīto
tehnisko standartu grozījumiem un daļēji ar atlikušo 50 % saistīto tehnisko standartu sagatavošanu atbilstīgi diviem tiesību aktu priekšlikumiem. Nepieciešamā budžeta palielināšanas aprēķināšanas metode turpmākajos trijos gados ir sīkāk parādīta turpmākajā
tabulā. Aprēķinā atspoguļots tas, ka Kopienas budžets finansē 40 % no izmaksām. Izmaksu veids || Aprēķins || Summa (tūkstošos) 2013 || 2014 || 2015 || Kopā || || || || || 1. sadaļa: Personāla izmaksas || || || || || || || || || || 11 Algas un pabalsti || || || || || - pagaidu darbiniekiem || =8*127*1,27 || 658 || 1,317 || 1,317 || 3,293 - NVE || =2*73*1,27 || 81 || 162 || 162 || 405 - līgumdarbiniekiem || =1*64*1,27 || 45 || 89 || 89 || 223 || || || || || 12 Ar pieņemšanu darbā saistītie izdevumi || || || || || || =11*12,7 || 140 || || || 140 || || || || || 13 Komandējumu izdevumi || || || || || || =11*10 || 55 || 110 || 110 || 275 || || || || || 15 Apmācība || =11*1 || 6 || 11 || 11 || 28 || || || || || Kopā 1. sadaļā: Personāla izmaksas || || 985 || 1,689 || 1,689 || 4,363 || || || || || Kopienas ieguldījums (40%) || || 394 || 676 || 676 || 1,746 Dalībvalstu ieguldījums (60%) || || 591 || 1,013 || 1,013 || 2,617 Šajā tabulā attēlots
piedāvātais deviņu pagaidu aģentu pozīciju izveidošanas plāns: Funkciju grupa un pakāpe || Pagaidu amati || AD 16 || || AD 15 || || AD 14 || || AD 13 || || AD 12 || || AD 11 || || AD 10 || || AD 9 || 2 || AD 8 || 3 || AD 7 || 3 || AD 6 || || AD 5 || || || || Kopā AD || 8 || [1] FITD
pārskata pamatā ir t. s. Lamfalisī procedūra (četrpakāpju regulējuma
pieeja, ko ieteikusi Viedo komiteja saistībā ar Eiropas Vērtspapīru tirgus
regulu; komitejas priekšsēdētājs ir Aleksandrs Lamfalisī (Baron Alexandre
Lamfalussy); lēmums tika pieņemts Eiropadomes sanāksmē Stokholmā
2001. gada martā, un mērķis bija padarīt efektīvāku vērtspapīru tirgu
regulējumu), kurai sekoja Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES)
Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru
un tirgu iestādi): pirmajā pakāpē Eiropas Parlaments un Padome pieņem
direktīvu, izmantojot koplēmuma procedūru, kurā ietverti pamatprincipi un kura
piešķir Komisijai tiesības darboties otrajā pakāpē, pieņemt deleģētos
aktus (Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pants, C 115/47)
vai īstenošanas aktus (Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pants,
C 115/47). Sagatavojot deleģētos aktus, Komisija apspriedīsies ar
dalībvalstu ieceltiem ekspertiem. Pēc Komisijas lūguma EVTI var sniegt konsultācijas
Komisijai par tehniskiem jautājumiem, kuri jāiekļauj otrās pakāpes tiesību
aktos. Turklāt pirmās pakāpes tiesību akti var piešķirt EVTI tiesības
izstrādāt regulatīvu vai īstenošanas tehnisko standartu projektus atbilstīgi
EVTI regulas 10. un 15. pantam, kurus Komisija var pieņemt (saskaņā ar
Padomes un Parlamenta tiesībām izteikt iebildumus regulatīvo tehnisko standartu
gadījumā). Trešajā pakāpē EVTI arī izstrādā ieteikumus un norādījumus un
salīdzina regulatīvo praksi, veicot profesionālapskati, lai nodrošinātu pirmajā
un otrajā pakāpē pieņemto noteikumu konsekventu ieviešanu un piemērošanu.
Visbeidzot Komisija pārbaudīs, kā dalībvalstis nodrošina atbilstību ES tiesību
aktiem, un var ierosināt tiesas procesu pret dalībvalstīm, kas nenodrošina atbilstību. [2] Direktīva 2004/39/EK
(FITD pamatdirektīva). [3] Direktīva
2006/73/EK (FITD īstenošanas direktīva), ar ko īsteno Direktīvu 2004/39/EK
(FITD pamatdirektīva). [4] Regula
Nr. 1287/2006 (FITD īstenošanas regula), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīvu 2004/39/EK (FITD pamatdirektīva) attiecībā uz
ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu,
tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā
direktīvā definētajiem terminiem (OV L 241/1, 2.9.2006.). [5] Monitoring
Prices, Costs and Volumes of Trading and Post-trading Services, Oxera,
2011. gads. [6] Sk. (COM
(2010) 301 galīgā redakcija — Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam,
Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Centrālajai
bankai: Finanšu pakalpojumu regulēšana ilgtspējīgai izaugsmei, 2010. gada
jūnijs. [7] Sk.
G–20 līderu paziņojumu Pitsburgas samitā, 2009. gada
24.–25. septembris, http://www.pittsburghsummit.gov/mediacenter/129639.htm [8] Rezultātā
Komisija publicēja paziņojumu (COM(2009) 563 galīgā redakcija) „Turpmākie
pasākumi efektīvu, drošu un stabilu atvasināto finanšu instrumentu tirgu
nodrošināšanai” , 2009. gada 20. oktobris. [9] Sk.
(COM (2010) 484) priekšlikums — Regula par ārpusbiržas atvasinājumiem, centrālajiem
darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem, 2010. gada septembris. [10] Sk.
ziņojumu, ko sagatavojusi Augsta līmeņa grupa finanšu uzraudzībai ES, kuras
priekšsēdētājs ir Žaks Delarosjē (Jacques de Larosière), 2009. gada
februāris, un Padomes secinājumus par ES finanšu uzraudzības stiprināšanu,
10862/09, 2009. gada jūnijs. [11] Sk. atbildes saistībā ar FITD pārskatīšanas
sabiedrisko apspriešanu:
http://circa.europa.eu/Public/irc/markt/markt_consultations/library?l=/financial_services/mifid_instruments&vm=detailed&sb=Title
un ietekmes novērtējuma kopsavilkuma 13. pielikumu. [12] Apkopojums pieejams tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/internal_market/securities/docs/isd/10-09-21-hearing-summary_en.pdf [13] Sk. CESR
tehniskās konsultācijas Eiropas Komisijai FITD pārskatīšanas kontekstā un
atbildes uz Eiropas Komisijas pieprasījumu sniegt papildinformāciju,
2010. gada 29. jūlijs; http://www.esma.europa.eu/popup2.php?id=7003,
un CESR tehnisko konsultāciju Eiropas Komisijai FITD pārskatīšanas
kontekstā un atbilžu uz Eiropas Komisijas pieprasījumu sniegt papildinformāciju
otro kārtu, 2010. gada 13. oktobris;
http://www.esma.europa.eu/popup2.php?id=7279 [14] Šos pētījumus veica divi
ārējie konsultanti, kuri tika izvēlēti atbilstīgi atlases procesam, kas
izveidots Eiropas Komisijas noteikumu un regulu ietvaros. Nevienā no
abiem pētījumiem neparādās Eiropas Komisijas viedoklis vai atzinums. [15] http://ec.europa.eu/internal_market/finservices-retail/investment_products_en.htm [16] COM(2010) 284 [17] Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu
siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza
Padomes Direktīvu 96/61/EK, OV L 275, 25.10.2003., kurā jaunākie
grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/29/EK, OV L 140, 5.6.2009., 63. lpp. [18] OV C 71 E, 25.3.2003., 62. lpp. [19] OV C 220, 16.9.2003., 1. lpp. [20] OV C 144, 20.6.2003., 6. lpp. [21] Eiropas Parlamenta 2003. gada
25. septembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes
2003. gada 8. decembra Kopējā nostāja (OV C 60 E,
9.3.2004., 1. lpp.), Eiropas Parlamenta 2004. gada 30. marta
Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2004. gada
7. aprīļa Lēmums. [22] OV L 145, 30.4.2004.,
1. lpp. [23] OV L 141, 11.6.1993., 27. lpp. Direktīvā
jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu
2002/87/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.). [24] OV 56, 4.4.1964., 878/64. lpp.
Direktīvā grozījumi izdarīti ar 1972. gada Pievienošanās aktu. [25] OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp.
Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/87/EK. [26] OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp. [27] [pievienojiet atsauci uz
OV] [28] OV L Ö 177,
30.6.2006., 1. lpp. Õ 126,
26.5.2000., 1. lpp.. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/87/EK. [29] OV L 247, 21.9.2007.,
1. lpp. [30] Eiropas Parlamenta un Padomes
2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/87/EK par papildu
uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām
finanšu konglomerātos (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.). [31] Eiropas Parlamenta un Padomes
2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/49/EK par ieguldījumu
sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (Pārstrādāta versija)
(OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.). [32] Eiropas Parlamenta un Padomes
2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/60/EK par to, lai
nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu
legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005.,
15. lpp.). [33] OV L 141, 11.6.1993. Ö 177,
30.6.2006., 201. lpp. Õ ,1. lpp.
Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/87/EK. [34] OV L 9, 15.1.2003., 3. lpp. [35] OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp. [36] OV L 168, 27.6.2002.,
43. lpp. [37] OV L 201, 31.7.2002.,
37. lpp. [38] OV L 8, 12.1.2001.,
1. lpp. [39] OV L 241, 2.9.2006., 26. lpp. [40] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. [41] OV L 184, 6.7.2001., 1. lpp. Direktīvā
jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu
2003/71/EK (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.). [42] OV L 115, 17.4.1998., 31. lpp. [43] OV L 281, 23.11.1995.,
31. lpp. [44] OV L 184, 17.7.1999, p. 23. [45] OV L 55, 28.2.2011.,
13. lpp. [46] OV L 26, 31.1.1977., 1. lpp. Direktīvā
jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu. [47] OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp.
Ö 302,
17.11.2009., 32. lpp. Õ . Direktīvā
jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu
2001/108/EK (OV L 41, 13.2.2002., 35. lpp.). [48] OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp. Direktīvā
jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/51/EK
(OV L 178, 17.7.2003., 16. lpp.). [49] OV L 331, 15.12.2010.,
84. lpp. [50] Padomes Direktīva 92/49/EEK
(1992. gada 18. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu
koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana
(Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva (OV L 228, 11.8.1992.,
1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un
Padomes Direktīvu 2007/44/EK (OV L 247, 21.9.2007., 1. lpp.). [51] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva
2005/68/EK (2005. gada 16. novembris) par pārapdrošināšanu (OV
L 323, 9.12.2005., 1. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar
Direktīvu 2007/44/EK. [52] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/48/EK
(2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un
veikšanu (pārstrādāta versija) (OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.).
Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/44/EK. [53] OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp. [54] OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp. [55] è1 OV
L 345, 31.12.2003., 64. lpp. ç [56] OV L 126, 12.5.1984., 20. lpp. [57] OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp. Direktīvā
jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu
2003/51/EK (OV L 178, 17.7.2003., 16. lpp.). [58] OV L 191, 13.7.2001.,
45. lpp. [59] OV L 55, 28.2.2011.,
13. lpp. [60] OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp. [61] è1 OV
L 145, 30.4.2004., 1. lpp. ç [62] è1 OV
L 145, 30.4.2004., 1. lpp. ç [63] OV L 9, 15.1.2003., 3. lpp. [64] è1 OV
L 145, 30.4.2004., 1. lpp. ç [65] ABM — pārvaldība pēc darbības jomām. ABB —
budžeta līdzekļu sadale pēc darbības jomām. [66] Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta
a) vai b) apakšpunktā. [67] Skaidrojumus par pārvaldības
veidiem un atsauces uz Finanšu
regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html [68] Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā. [69] Dif. = Diferencētas apropriācijas / Nedif. =
Nediferencētas apropriācijas [70] EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija. [71] Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis
no Rietumbalkāniem. [72] N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu. [73] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES
programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA”
pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība. [74] N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu. [75] Sk. Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.