Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Kohēzijas fondu un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1084/2006 atcelšanu /* COM/2011/0612 galīgā redakcija - 2011/0274 (COD) */
{SEC(2011)1138
final} {SEC(2011)1139
final} PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Komisija 2011. gada
29. jūnijā pieņēma priekšlikumu nākamajai
daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam “Budžets
stratēģijai “Eiropa 2020””. Šajā priekšlikumā Komisija
nolēma kohēzijas politiku kā būtisku elementu joprojām
saglabāt nākamajā finanšu paketē, un uzsvēra tās
lielo nozīmi stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā. Tāpēc Komisija ieteica vairākos
būtiskos veidos mainīt kohēzijas politikas izstrādi un
īstenošanu. Dažas galvenās priekšlikuma iezīmes ir šādas:
finansējumu koncentrēt nelielam skaitam tādu prioritāšu,
kas ir ciešāk saistītas ar stratēģiju “Eiropa 2020”,
galveno uzmanību pievērst rezultātiem, uzraudzīt, kā
tiek sasniegti saskaņotie mērķi, vairāk izmantot
nosacījumus un vienkāršot izpildi. Ar šo regulu paredz noteikumus, kas
reglamentē Kohēzijas fonda darbību, un atceļ
Regulu (EK) Nr. 1084/2006. Tā pamatojas uz darbu, kas
sākts, kopš 2007. gada maijā publicēja Ceturto
kohēzijas ziņojumu, kurā izklāstīti galvenie
reģionu uzdevumi turpmākajās desmitgadēs un uzsākta
diskusija par turpmāko kohēzijas politiku. Komisija 2010. gada
9. novembrī pieņēma Piekto kohēzijas ziņojumu,
kurā analizētas tendences sociālajā jomā un
ekonomikā un iezīmēti turpmākās kohēzijas
politikas virzieni. Kohēzijas politikai ir liela nozīme
kā solidaritātes apliecinājumam ar nabadzīgākajiem un
vājākajiem ES reģioniem, taču tā ir vēl kas
vairāk. Viena no lielākajiem ES panākumiem bijusi spēja
celt dzīves līmeni visiem saviem pilsoņiem. ES to veic, ne vien
palīdzot attīstīties un augt nabadzīgākajām
dalībvalstīm un reģioniem, bet arī īstenojot savu lomu
tāda vienotā tirgus integrācijā, kura izmēri paver
pieeju tirgum un apjomradītus ietaupījumus visām ES
daļām, gan bagātām, gan nabadzīgām, gan
lielām, gan mazām. Komisijas novērtējumā par
iepriekšējiem kohēzijas politikas izdevumiem ir sastopami daudzi
piemēri investīcijām, kas radījušas tādu pievienoto
vērtību, izaugsmi un darba vietas, kuras bez ES budžeta atbalsta
nebūtu īstenojamas. Tomēr manāms, ka rezultātus
ietekmējusi arī nepietiekama koncentrācija un prioritāšu
trūkums. Laikā, kad publiskie resursi ir ierobežoti un izaugsmi
veicinoši ieguldījumi ir nepieciešami vairāk nekā jebkad
agrāk, Komisija ir nolēmusi kohēzijas politikā ierosināt
būtiskus grozījumus. Dalībvalstīm, kurās NKI uz
vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 90 % no
ES–27 valstu vidējā rādītāja, Kohēzijas
fonds palīdz veikt ieguldījumus TEN‑T transporta
tīklos un vides aizsardzībā. Daļa no Kohēzijas
fonda piešķīruma (EUR 10 miljardi) tiks norobežoti Eiropas
infrastruktūras savienošanas instrumentā galveno transporta
tīklu finansēšanai. No Kohēzijas fonda līdzekļiem var atbalstīt
arī projektus, kas saistīti ar enerģētiku, taču to
ietekmei nepārprotami jābūt videi labvēlīgai,
piemēram, tiem jāsekmē energoefektivitāte un
atjaunojamās enerģijas izmantošana. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU
REZULTĀTI 2.1. Konsultācijas un ekspertu
viedoklis Priekšlikuma izstrādē ņēma
vērā gan Piektā progresa ziņojuma par ekonomisko un
sociālo kohēziju sabiedriskās apspriešanas rezultātus, gan
ES budžeta pārskatīšanu[1], priekšlikumus par
daudzgadu finanšu shēmu[2], Piekto kohēzijas
ziņojumu[3] un konsultācijas
pēc ziņojuma pieņemšanas. Piektā kohēzijas ziņojuma secinājumu
sabiedriskā apspriešana notika no 2010. gada 12. novembra
līdz 2011. gada 31. janvārim. Kopā tika saņemtas
444 atbildes. Respondentu vidū bija dalībvalstis,
reģionālās un vietējās iestādes, sociālie
partneri, Eiropas līmeņa organizācijas, nevalstiskās
organizācijas, pilsoņi un citas ieinteresētās personas.
Sabiedriskajā apspriešanā uzdeva vairākus jautājumus par
kohēzijas politikas nākotni. Tās rezultātu apkopojumu[4]
publicēja 2011. gada 13. maijā. No 2010. gada 4. maija līdz
15. septembrim notika arī sabiedriskā apspriešana par Eiropas
transporta tīkla nākotni. Lielākā daļa
ieinteresēto personu, it īpaši dalībvalstu un reģionu
līmenī, atbalsta to, lai ciešāk saskaņotu finanšu instrumentus,
ar kuriem ES līmenī finansē TEN-T, proti, kohēzijas
politiku, pētniecības un inovācijas finansējumu, TEN-T
programmas un EIB intervences pasākumus. Tika izmantoti 2000.–2006. gada programmu ex-post
izvērtējumu rezultāti un plaša spektra pētījumi, un
ekspertu padomi. Ekspertu atzinumus sniedza arī augsta līmeņa
grupa turpmākās kohēzijas politikas apspriešanai, kurā
ietilpa dalībvalstu pārvaldes iestāžu eksperti un kura
laikā no 2009. gada līdz 2011. gadam tikās
10 sanāksmēs. 2.2. Ietekmes novērtējums Īpaši izvērtēja risinājumus
attiecībā uz Kohēzijas fonda ieguldījumu transporta un
vides pamatinfrastruktūrai paredzētās investīcijās.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 171.
un 177. pantu Kohēzijas fonda mērķis ir atbalstīt
Eiropas transporta tīkla projektus. Novērtēja vairākus
risinājumus, kā nodrošināt, lai finansējumu
piešķiršanas nosacījums būtu pareizs makrofiskālais
regulējums, tostarp līdzšinējo risinājumu, kurā
pastāv ne īpaši stingri ex-post nosacījumi, kas līdz
šim nav piemēroti, risinājumu ar stingrākiem ex-post
nosacījumiem un tādu risinājumu ar ex-ante
nosacījumiem, kam būtu nepieciešama priekšnosacījumu izpilde jau
pirms programmu pieņemšanas. Tādiem kritērijiem kā
atbildība, pārredzamība un prognozējamība
vislabāk atbilst spēkā esošās sistēmas
attīstīšana, vienlaikus nodrošinot, lai izaugsmei labvēlīgu
investīciju efektivitāti nevājinātu slikta
fiskālā politika. Šāda procedūra paredz atkārtotu
pārkāpumu gadījumā visas saistības vai daļu no
tām apturēt un pieļauj zināmu elastību, taču
tikai ārkārtas ekonomiskos apstākļos. Tā nodrošina
arī Kohēzijas fonda / struktūrfondu makrofiskālo
nosacījumu noteikumu pilnīgu atbilstību Stabilitātes un
izaugsmes pakta jaunajiem budžeta uzraudzības noteikumiem. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI Eiropas reģionālajai politikai ir
būtiska nozīme vietējo priekšrocību mobilizēšanā
un centienu koncentrēšanā uz iekšējā potenciāla
attīstību. Saskaņā ar Līguma par Eiropas
Savienības darbību (LESD) 174. pantu Eiropas Savienībai ir
jāstiprina ekonomiskā, sociālā un teritoriālā
kohēzija un jāveicina vispārēja harmoniska attīstība,
mazinot reģionu attīstības līmeņu atšķirības
un veicinot attīstību vismazāk attīstītajos
reģionos. LESD norādīts, ka Kohēzijas fondu
izveido ar mērķi sniegt atbalstu tādiem projektiem vides un
Eiropas transporta tīklu jomā, kas attiecas uz transporta
infrastruktūru. LESD 192. pantā minēta arī
Kohēzijas fonda līdzekļu izmantošana videi gadījumos, kad
kādas dalībvalsts iestādēm izmaksas ir
nesamērīgas, un tādēļ nav iespējams izmantot
principu, ka maksā piesārņotājs. LESD
28. protokolā norādīts, ka Kohēzijas fonds sniegs
atbalstu projektiem tajās dalībvalstīs, kuru nacionālais
kopprodukts uz vienu iedzīvotāju nesasniedz 90 % no
Savienības vidējā. Kā norādīts Komisijas darba
programmā, kohēzijas atbalstam paredzētā ES
finansējuma pārskatīšanas grafiks ir saistīts ar
jaunās daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumu. Kā uzsvērts ES budžeta
pārskatīšanā, “ES budžets būtu jāizmanto, lai
finansētu ES sabiedrisko labumu, pasākumus, ko dalībvalstis un
reģioni nevar finansēt paši, vai kad tas var dot labākus rezultātus”[5].
Tiesību akta priekšlikumā būs ievērots subsidiaritātes
princips, jo ERAF uzdevumi ir noteikti Līgumā, un politiku
īsteno saskaņā ar dalītās pārvaldības
principu, ievērojot dalībvalstu un reģionu
institucionālās pilnvaras. Gan likumdošanas instruments, gan pasākuma
veids (tas ir, finansējums) ir definēti LESD, kurā rodams
Kohēzijas fonda juridiskais pamats un kurā noteikts, ka
minētā fonda uzdevumi, prioritārie mērķi un
uzbūve nosakāmi regulās. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Komisijas priekšlikumā daudzgadu finanšu
shēmai ietilpst priekšlikums par EUR 376 miljardiem
2014.–2020. gadam. Budžeta priekšlikums 2014.–2020. gadam || miljardi EUR Konverģences reģioni Pārejas reģioni Konkurētspējas reģioni Teritoriālā sadarbība Kohēzijas fonds Papildu piešķīrums attālākajiem un mazapdzīvotajiem reģioniem || 162,6 39 53,1 11,7 68,7 0,926 Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments transporta, enerģētikas un IKT nozarē || EUR 40 miljardi (ar Kohēzijas fondā papildu norobežotiem EUR 10 miljardiem) *Visi skaitļi
2011. gada salīdzināmās cenās 5. IEROSINĀTĀS REGULAS SATURA
KOPSAVILKUMS Ierosinātajā regulā ir noteikts
Kohēzijas fonda intervences tvērums. Tajā ietilpst pants par
tvērumu, kurā noteiktas vispārīgās intervences jomas
transporta un vides nozarēs. Intervences tvērums ir konkretizēts
arī ar tādu neatbalstāmo pasākumu sarakstu, kas nebūs
tiesīgi uz atbalstu, un ar investīciju prioritāšu sarakstu. Vides jomā ar Kohēzijas fonda atbalstu
varēs investēt tādās jomās kā
pielāgošanās klimata pārmaiņām, riska novēršana,
kā arī investēt ūdenssaimniecības un atkritumu
apsaimniekošanas nozarēs un pilsētvidē. Saskaņā ar
Komisijas priekšlikumiem attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu uz
atbalstu ir tiesīgi arī ieguldījumi enerģētikā,
ja vien tiem ir labvēlīga ietekme uz vidi. Tāpēc atbalsts
pieejams arī ieguldījumiem energoefektivitātē un
atjaunojamos energoresursos. Transporta jomā Kohēzijas fonds
atbalstīs ieguldījumus Eiropas transporta tīklā, kā
arī transporta sistēmās ar zemām oglekļa dioksīda
emisijām un pilsētas transportā. 2011/0274 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Kohēzijas fondu un par Padomes
Regulas (EK) Nr. 1084/2006 atcelšanu EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 177. panta
otro daļu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta
projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas
un sociālo lietu komitejas atzinumu [6], ņemot vērā Reģionu
komitejas atzinumu [7], rīkojoties saskaņā ar parasto
likumdošanas procedūru, tā kā: (1)
Līguma 174. pantā paredzēts, ka
Savienība izstrādā un veic darbības, kas stiprina tās
ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Tāpēc
Kohēzijas fondam būtu jāsniedz finansiāls ieguldījums
projektiem vides jomā un Eiropas transporta tīkliem transporta
infrastruktūras jomā. (2)
Ar [..] gada [..] Regulu (ES) Nr. [..]/2012,
ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās
attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu,
Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas
Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais
stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas
Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo
fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006[8]
(Kopīgo noteikumu regulu — KNR), iedibina jaunu sistēmu
struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbībai. Ir nepieciešams konkretizēt
Kohēzijas fonda mērķus attiecībā uz tā
darbības jauno satvaru un kopsakarā ar tam Līgumā
paredzēto mērķi. (3)
Ar Kohēzijas fonda starpniecību
Savienība var palīdzēt īstenot pasākumus, kas
vērsti uz Līguma 11. un 191. pantā noteikto Savienības
vides mērķu sasniegšanu. (4)
No Kohēzijas fonda līdzekļiem
finansētajiem Eiropas transporta tīkla projektiem jāatbilst
pamatnostādnēm, kas pieņemtas ar Eiropas Parlamenta un Padomes
2010. gada 7. jūlija Lēmumu Nr. 661/2010/ES par
Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla
attīstībai[9]. Lai koncentrētu
centienus, par prioritāriem būtu jāuzskata minētajā
lēmumā definētie vispārējas intereses projekti. (5)
Būtu jāparedz konkrēti noteikumi
attiecībā uz to darbību veidiem, kuras saskaņā ar
Regulā (ES) Nr. [..]/2012 (KNR) noteiktajiem tematiskajiem
mērķiem var finansēt no Kohēzijas fonda. Tāpat
būtu jānosaka un jāprecizē izdevumi ārpus
Kohēzijas fonda tvēruma, tai skaitā siltumnīcefekta
gāzu emisiju samazināšanai iekārtās, uz kurām attiecas
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva
2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo
gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes
Direktīvu 96/61/EK[10]. (6)
Lai būtu ņemtas vērā
Kohēzijas fonda konkrētās vajadzības un nodrošināta
atbilsme stratēģijā “Eiropa 2020” paredzētajam, ka
kohēzijas politikai būtu jāatbalsta nepieciešamība
nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi[11],
Regulas (ES) Nr. [..]/2012 (KNR) tematisko mērķu
tvērumā jānoteic ieguldījumu prioritātes. (7)
Vienots rādītāju kopums programmas
īstenošanas progresa vērtēšanai būtu jāizklāsta,
jau pirms dalībvalstis izstrādā darbības programmu
projektus. Minētie rādītāji būtu jāpapildina ar
īpašiem programmu rādītājiem. (8)
Šī regula aizstāj Padomes 2006. gada
11. jūlija Regulu (EK) Nr. 1084/2006 par Kohēzijas fonda
izveidi un Regulas (EK) Nr. 1164/94 atcelšanu[12].
Tāpēc skaidrības labad Regula (EK) Nr. 1084/2006
būtu jāatceļ, IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. 1. pants
Priekšmets Ar šo regulu paredz Kohēzijas fonda
uzdevumus un tā atbalsta tvērumu kopsakarā ar mērķi
“Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”, kas minēts
Regulas (ES) Nr. [..]/2012 [KNR] 81. pantā. 2. pants
Kohēzijas fonda atbalsta
tvērums 1. Nodrošinot
pienācīgu līdzsvaru un ievērojot katras dalībvalsts
konkrētās vajadzības attiecībā uz ieguldījumu un
infrastruktūru, fonds atbalsta: (a)
ieguldījumus vides jomā, tostarp ar
ilgtspējīgu attīstību un enerģētiku
saistītās jomās, kurās rodami ieguvumi videi; (b)
saskaņā ar Lēmumā
Nr. 661/2010/ES pieņemtajām pamatnostādnēm —
Eiropas transporta tīklus transporta infrastruktūras jomā; (c)
tehnisko palīdzību. 2. Kohēzijas fonds
neatbalsta: (d)
atomelektrostaciju ekspluatācijas
pārtraukšanu; (e)
siltumnīcefekta gāzu emisiju
samazināšanu iekārtās, uz kurām attiecas
Direktīva 2003/87/EK; (f)
mājokļu sektoru. 3. pants
Ieguldījumu
prioritātes Saskaņā ar Regulas (ES)
Nr. [..]/2012 [KNR] 16. pantu Kohēzijas fonds saskaņā
ar Regulas (ES) Nr. [..]/2012 [KNR] 9. pantā
izklāstītajiem tematiskajiem mērķiem atbalsta šādas
ieguldījumu prioritātes: (a)
atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu
oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs,
rīkojoties šādi: (i) veicinot atjaunojamo energoresursu avotu
ražošanu un sadali; (ii) sekmējot energoefektivitāti un
atjaunojamo energoresursu izmantošanu mazos un vidējos
uzņēmumos; (iii) atbalstot energoefektivitāti un
atjaunojamo energoresursu izmantošanu publiskajās
infrastruktūrās; (iv) attīstot viedas zemsprieguma sadales
sistēmas, (v) veicinot pilsētām
paredzētas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni
saistītas stratēģijas. (b)
veicināt pielāgošanos klimata
pārmaiņām, riska novēršanu un riska pārvaldību,
rīkojoties šādi: (i) atbalstot īpašu ieguldījumu,
kas dotu iespēju pielāgoties klimata pārmaiņām; (ii) veicinot ieguldījumu, kas ļauj
risināt ar konkrētiem riskiem saistītas problēmas,
nodrošināt noturību pret katastrofām un izstrādāt
katastrofu pārvarēšanas sistēmas; (c)
aizsargāt vidi un veicināt
resursefektivitāti, rīkojoties šādi: (i) pievēršoties būtiskajai
nepieciešamībai veikt ieguldījumus atkritumu apsaimniekošanas
nozarē, lai būtu ievērotas Savienības vides acquis
prasības; (ii) pievēršoties būtiskajai
nepieciešamībai veikt ieguldījumus ūdenssaimniecības
nozarē, lai būtu ievērotas Savienības vides acquis
prasības; (iii) aizsargāt un atjaunot
bioloģisko daudzveidību, tostarp ar zaļo infrastruktūru starpniecību; (iv) uzlabojot pilsētvidi, tostarp
atjaunojot pamestas rūpnieciskas teritorijas un samazinot gaisa
piesārņojumu; (d)
veicināt ilgtspējīgu transportu un
novērst sastrēgumus galvenajās tīkla
infrastruktūrās, rīkojoties šādi: (i) atbalstot multimodālu Eiropas
vienoto transporta telpu ar ieguldījumiem Eiropas transporta
tīklā; (ii) izstrādājot videi
draudzīgas transporta sistēmas ar zemu oglekļa dioksīda
emisijas līmeni, tostarp veicinot ilgtspējīgu mobilitāti
pilsētās; (iii) attīstot visaptverošas, kvalitatīvas
un savstarpēji izmantojamas dzelzceļa sistēmas; (e) palielināt publiskās
pārvaldes iestāžu rīcībspēju un efektivitāti,
pastiprinot ar Kohēzijas fonda īstenošanu saistītās
publiskās pārvaldes iestāžu un publisko dienestu rīcībspēju
un efektivitāti. 4. pants
Rādītāji 1.
Kopējos rādītājus, kas
izklāstīti šīs regulas pielikumā, izmanto attiecīgos
gadījumos un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. [..]/2012
[KNR] 24. panta 3. punktu. Kopējo rādītāju
atskaites vērtība ir nulle, un šo rādītāju
kumulatīvās mērķvērtības nosaka 2022. gadam. 2.
Programmas īpašo iznākumu
rādītāju atskaites vērtība ir nulle, un
kumulatīvās mērķvērtības nosaka 2022. gadam. 3.
Programmas īpašo rezultātu
rādītājiem par atskaites vērtībām izmanto
jaunākos pieejamos datus un mērķvērtības nosaka 2022. gadam,
bet tos var izteikt gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā
izteiksmē. 5. pants
Pārejas noteikumi 1. Šī regula neliedz
turpināt vai grozīt — tostarp pilnīgi vai daļēji
atcelt — atbalstu, ko Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz
Regulu (EK) Nr. 1084/2006 vai uz jebkuriem citiem tiesību
aktiem, kurus minētajam atbalstam piemēro 2013. gada
31. decembrī un kurus tāpēc pēc šā termiņa
minētajam atbalstam vai attiecīgajiem projektiem turpina piemērot
līdz to noslēgumam. 2. Pieteikumi atbalsta
saņemšanai, kas iesniegti saskaņā ar Regulu (EK)
Nr. 1084/2006, paliek spēkā. 6. pants
Atcelšana Ar šo regulu atceļ Regulu (EK)
Nr. 1084/2006. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par
atsaucēm uz šo regulu. 7. pants
Pārskatīšana Eiropas Parlaments un Padome līdz
2022. gada 31. decembrim šo regulu pārskata saskaņā ar
Līguma 177. pantu. 8. pants
Stāšanās
spēkā Šī regula stājas spēkā
nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šī regula uzliek saistības
kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes
vārdā — Priekšsēdētājs priekšsēdētājs PIELIKUMS Kohēzijas
fonda kopējo rādītāju saraksts || MĒRVIENĪBA || NOSAUKUMS Vide || || Cietie atkritumi || tonnas || Atkritumu pārstrādes papildjauda Ūdens apgāde || cilvēku skaits || Modernizētās ūdensapgādes apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums || m3 || Lēstais noplūdes samazinājums ūdensapgādes tīklā Notekūdeņu attīrīšana || cilvēku ekvivalents || Modernizētās notekūdeņu attīrīšanas sistēmu apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums || || || || Riska novēršana un riska pārvaldība || cilvēku skaits || Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pretplūdu pasākumiem cilvēku skaits || Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no meža ugunsdrošības un citiem aizsardzības pasākumiem Augsnes sanācija || hektāri || Kopējā sanētās augsnes platība Augsnes sablīvējums || hektāri || Izmaiņas augsnē, kas sablīvēta būvdarbu rezultātā Daba un bioloģiskā daudzveidība || hektāri || Dzīvotņu platība, kurai ir augstāks aizsardzības statuss Enerģētika un klimata pārmaiņas || || Atjaunojamie energoresursi || MW || No atjaunojamiem energoresursiem ražotās enerģijas papildjauda Energoefektivitāte || mājsaimniecības || Mājsaimniecības ar augstāku energopatēriņa klasi; skaits || kWh/gadā || Primārā energopatēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās || lietotāju skaits || Enerģijas lietotāji ar viedo tīklu pieslēgumu; skaita pieaugums Siltumnīcefekta gāzu samazinājums || CO2 ekv., tonnas || Lēstais siltumnīcefekta gāzu samazinājums, izteikts CO2 ekvivalentā Transports || || Dzelzceļš || km || Jauno dzelzceļa līniju kopējais garums || km || Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums Autoceļi || km || Jaunuzbūvēto autoceļu kopējais garums || km || Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums Pilsētas transports || pasažieru braucieni || Pasažieru braucieni, kuros izmanto atbalstītos pilsētas transporta pakalpojumus; skaita pieaugums Iekšējie ūdensceļi || tonnkilometri || Pa uzlabotiem iekšējiem ūdensceļiem pārvadāto kravu apjoma pieaugums [1] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei,
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un
valstu parlamentiem “ES budžeta pārskatīšana”, COM(2010)7000
galīgā redakcija, 19.10.2010. [2] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei,
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai
“Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””, COM(2011) 500,
galīgā redakcija, 29.6.2011. [3] Piektais ziņojums par ekonomisko, sociālo un
teritoriālo kohēziju, 2010. gada novembris. [4] Komisijas dienestu darba dokuments “Piektajā
ziņojumā par ekonomisko, sociālo un teritoriālo
kohēziju izdarīto secinājumu sabiedriskās apspriešanas
rezultāti”, SEC(2011) 590 galīgā redakcija, 13.5.2011. [5] COM (2010) 700 galīgā redakcija,
19.10.2010. [6] OV C , .. , lpp. [7] OV C , .. , lpp. [8] OV L , , lpp. [9] OV L 204, 5.8.2010., 1. lpp. [10] OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp. [11] Komisijas paziņojums “EIROPA 2020:
stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai
izaugsmei”, COM(2010) 2020 galīgā redakcija, 3.3.2010. [12] OV L 210, 31.7.2006., 79. lpp.