{SEC(2011)1130 final}

{SEC(2011)1131 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

· Vispārīgais konteksts

Paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””[1] Komisija uzsvēra nepieciešamību efektīvi risināt vairākas problēmas, kas rada nopietnus draudus sociālajai kohēzijai un konkurētspējai. Šīs aktuālās problēmas galvenokārt ir: nepietiekams prasmju līmenis, neapmierinoši rezultāti aktīvajā darba tirgus politikā un izglītības sistēmās, nelabvēlīgos apstākļos esošu grupu sociālā atstumtība un zema darbaspēka mobilitāte.

Šajā situācijā ir atzīts, ka 2014.-2020. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) darbības laikā ir nepieciešams sniegt īpašu vienreizēju atbalstu darba ņēmējiem, kuri atlaisti lielu strukturālu pārmaiņu rezultātā, ko izraisījusi pieaugošā ražošanas un tirdzniecības modeļu globalizācija. Tāpat kā 2007.-2013. gada plānošanas periodā šis īpašais atbalsts būtu jāsniedz, izmantojot Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF), kas ir viens no esošajiem īpašajiem instrumentiem, kuru izmantošana neietekmē DFS izdevumu maksimālo apjomu.

Minētajā paziņojumā Komisija norādīja, ka, izmantojot EGF, Savienība arī varēs sniegt atbalstu liela mēroga darba ņēmēju atlaišanas gadījumā, ko izraisījuši nopietni traucējumi vietējā, reģionālā vai valsts ekonomikā neparedzētas krīzes ietekmē. EGF darbības joma turpmāk tiks paplašināta, lai sniegtu pārejas atbalstu lauksaimniekiem, sekmējot to pielāgošanos jaunajai tirgus situācijai, kas izveidojusies Savienības noslēgto tirdzniecības nolīgumu rezultātā, ietekmējot lauksaimniecības produktus.

· Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) sākotnēji tika izveidots ar Regulu (EK) Nr. 1927/2006[2] darbībai 2007.-2013. gada plānošanas perioda laikā ar nolūku nodrošināt Savienībai instrumentu, lai apliecinātu solidaritāti un sniegtu atbalstu darba ņēmējiem, kuri atlaisti tāpēc, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, tad, ja šiem atlaišanas gadījumiem ir ievērojama negatīva ietekme uz reģionālo vai vietējo ekonomiku. Līdzfinansējot aktīvas darba tirgus politikas pasākumus, EGF mērķis ir atvieglot darba ņēmēju atkaliesaistīšanos darba tirgū tajos reģionos, nozarēs, teritorijās vai darba tirgos, kuri cietuši no būtiskiem ekonomikas traucējumiem.

Ņemot vērā finanšu un ekonomikas krīzes padziļināšanās mērogu un tempu 2008. gadā, Komisija tās izstrādātajā Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā[3] paredzēja pārskatīt Regulu (EK) Nr. 1927/2006. Papildus dažām pastāvīgām izmaiņām, kas balstītas uz EGF īstenošanas pirmajiem gadiem, šīs pārskatīšanas[4] galvenais mērķis bija no 2009. gada 1. maija līdz 2011. gada 30. decembrim paplašināt EGF darbības jomu, lai varētu apliecināt Savienības solidaritāti un sniegt atbalstu darba ņēmējiem, kuri atlaisti tiešā finanšu un ekonomikas krīzes iespaidā, un paaugstināt līdzfinansējuma likmi no 50 % līdz 65 %, tādējādi samazinot slogu dalībvalstīm. Ņemot vērā pašreizējo ekonomikas situāciju un nepieciešamību veikt fiskālo konsolidāciju, Komisija ir ierosinājusi[5] pagarināt krīzes pagaidu atkāpi līdz 2013. gada 31. decembrim, proti, līdz Regulas (EK) Nr. 1927/2006 īstenošanas perioda beigām.

Galvenais šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka EGF turpina darboties nākamajā plānošanas periodā saskaņā ar pamatprincipiem, kas noteikti attiecībā uz 2014.–2020. gada DFS, kas arī paplašināja EGF darbības jomu, tajā iekļaujot lauksaimniekus.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 pamatmērķi šā priekšlikuma nolūks ir Savienības līmenī paust solidaritāti atlaistajiem darba ņēmējiem, kurus ietekmējuši ārkārtas apstākļi, un sniegt atbalstu to ātrai atkaliekļaušanai darba tirgū atbilstīgi stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem.

Konkrēti, EGF sniegs atbalstu gadījumos, kad darba ņēmēji tikuši atlaisti tādēļ, ka ir notikušas lielas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, kas atbilst sākotnējai EGF darbības jomai, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1927/2006 1. pantā. EGF arī varēs rīkoties gadījumā, ja neparedzētas krīzes radīs nopietnus traucējumus vietējā, reģionālā vai valsts ekonomikā. Šādu neparedzētu krīžu piemēri varētu būt liela nozīmīgu tirdzniecības partneru ekonomikas lejupslīde, finanšu sistēmas sabrukums, kas līdzinātos 2008. gada sabrukumam, ievērojamas energoapgādes un pirmās nepieciešamības preču piegādes problēmas, dabas katastrofas u.c. EGF arī būs pieejams, lai palīdzētu lauksaimniekiem pielāgoties jaunajai tirgus situācijai, ko radījis tāds tirdzniecības nolīgumam kā Savienības noslēgtais nolīgums par lauksaimniecības produktiem. Šādi iespējami tirdzniecības nolīgumi, piemēram, nolīgumi, ko pašlaik apspriež ar Mercosur (Dienvidsektora kopējais tirgus) valstīm vai saistībā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas Dohas Attīstības programmu.

Lai nodrošinātu, ka EGF saglabā savu pozīciju kā spēkā esošs Eiropas mēroga instruments, EGF atbalsta pieteikumu attiecībā uz darba ņēmējiem var izmantot, ja atlaišanas gadījumu skaits sasniedz minimālo noteikto robeždaudzumu. Regulas (EK) Nr. 1927/2006 darbībā gūta pieredze liecina, ka dotajā atsauces periodā 500 atlaišanas gadījumu robeždaudzums ir pieņemams, jo īpaši ņemot vērā iespēju iesniegt pieteikumus attiecībā uz mazāku atlaišanas gadījumu skaitu nelielos darba tirgos vai ārkārtas apstākļos.

Lauksaimniecības nozarē EGF atbalsta pieteikumi balstīsies uz cita pamata. Analīzē, ko Komisijas dienesti veic tirdzniecības sarunu nolūkā, tiks sniegta iepriekšēja informācija par tām nozarēm un/vai produktiem, ko, iespējams, varētu ietekmēt importa pieaugums tiešā tirdzniecības nolīgumu rezultātā. Pēc tirdzniecības nolīguma parafēšanas Komisijas dienesti papildus pārbaudīs nozares vai produktus, attiecībā uz kuriem ir paredzams būtisks Savienības importa pieaugums un ievērojams cenu kritums, un novērtēs iespējamo ietekmi uz ienākumiem attiecīgās nozarēs. Pamatojoties uz to, Komisija norādīs lauksaimniecības nozares vai produktus un vajadzības gadījumā reģionus, kuri ir tiesīgi pretendēt EGF atbalstu. Dalībvalstīm būs iespēja iesniegt pieteikumus EGF atbalsta saņemšanai ar nosacījumu, ka tās var pierādīt, ka atbilstīgās nozares skar ievērojami ar tirdzniecību saistīti zaudējumi, ka šajās nozarēs strādājošie lauksaimnieku izjutuši minēto ietekmi un ka tās ir identificējušas skartos lauksaimniekus un tiem paredzēta palīdzība.

Lai nodrošinātu, ka EGF atbalsts ir pieejams darba ņēmējiem neatkarīgi no viņu darba līguma vai darba attiecībām, jēdziens “darba ņēmēji” ir paplašināts, tajā iekļaujot ne vien darba ņēmējus ar darba līgumiem uz nenoteiktu laiku saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1927/2006, bet arī darba ņēmējus ar līgumiem uz noteiktu laiku, pagaidu darba aģentūru darba ņēmējus un mikro, mazo un vidējo uzņēmumu īpašniekus-vadītājus un pašnodarbinātās personas (tostarp lauksaimniekus).

Tā kā EGF atbalsta pieejamība ir atkarīga no tā, vai darba ņēmēji ir tikuši atlaisti, vai attiecībā uz lauksaimniekiem – no tā, vai viņi pielāgo to savas darbības daļu, ko ietekmē attiecīgais tirdzniecības nolīgums, priekšlikumā ietverti konkrēti noteikumi par to, kā atlaišana būtu jāaprēķina attiecībā uz katru darba ņēmēju.

EGF ir paredzēts, lai veicinātu stratēģijas “Eiropa 2020” izaugsmes un nodarbinātības mērķus. Tādēļ tas ir vērsts uz aktīviem darba tirgus pasākumiem, kuru mērķis ir atlaistos darba ņēmējus ātri atkal iekļaut stabilā nodarbinātībā. Tāpat kā Regulā (EK) Nr. 1927/2006 šajā priekšlikumā paredzēts EGF finansiālais ieguldījums aktīvu darba tirgus pasākumu paketei. Fonds nevar palīdzēt finansēt pasīvus pasākumus, jo tie nav saderīgi ar stratēģijas “Eiropa 2020” izaugsmes un nodarbinātības mērķiem. Pabalstus finansējumā var iekļaut vienīgi tad, ja tie ir paredzēti kā stimuli, lai veicinātu atlaisto darba ņēmēju līdzdalību aktīvas darba tirgus politikas pasākumos. Lai nodrošinātu pienācīgu līdzsvaru starp patiesi aktīvas darba tirgus politikas pasākumiem un “mākslīgi aktivizētiem” pabalstiem, pabalstu īpatsvars aktīvu darba tirgus pasākumu saskaņotajā paketē ir ierobežots.

Attiecībā uz lauksaimniekiem, tostarp visām lauku saimniecībā aktīvi nodarbinātajām personām, pasākumiem būtu jākoncentrējas uz atbilstošas apmācības un prasmju apguvi un konsultāciju pakalpojumiem, kas ļautu tiem pielāgot savu darbības, tostarp uzsākt jaunas darbības lauksaimniecības nozares ietvaros un/vai ārpus šīs nozares, kā arī uz to, lai iespēju robežās atbalstītu sākotnējos ieguldījumus darbību izmaiņā un pielāgošanā, tādējādi palīdzot lauksaimniecībā nodarbinātajām personām kļūt strukturāli konkurētspējīgākām un nodrošināt iztikas līdzekļus. Atbalstu var sniegt arī sadarbības pasākumiem ar mērķi radīt jaunas tirgus iespējas, jo īpaši zemniekiem, kuriem ir nelielas saimniecības.

EGF nav ietverts DFS to apstākļu neparedzamības un neatliekamības dēļ, kas pamato tā izmantošanu. Tomēr tā efektivitāti mazināja lēmumu pieņemšanas procesa ilgums un procedūras prasības. Visām EGF procesā iesaistītajām personām būtu jāveic kopējs uzdevums — pēc iespējas vairāk jāsaīsina laiks starp EGF atbalsta pieteikuma iesniegšanas datumu un maksājuma datumu, kā arī jāvienkāršo procedūras —, proti, dalībvalstīm būtu jācenšas iesniegt pilnīgs pieteikums iespējami drīz pēc attiecīgo kritēriju izpildes, Komisijai drīz pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas būtu tas jānovērtē un jālemj par tā atbilstību un budžeta lēmējinstitūcijai būtu pēc iespējas ātrāk jāpieņem lēmums par EGF finansējuma izmantošanu. Lai segtu vajadzības, kas rodas gada sākumā, Komisija turpinās gada budžeta procedūrā ierosināt maksājumu apropriāciju minimālo summu attiecīgajā budžeta pozīcijā.

Ņemot vērā to, ka nav iespējams prognozēt, kad radīsies vajadzība pēc fonda atbalsta, daļu maksimālā gada līdzekļu apjoma nepieciešams rezervēt pieteikumiem, kas saņem atbalstu pēc katra gada 1. septembra. Gadījumā, ja vajadzība pēc fonda atbalsta pārsniedz atlikušo līdzekļu apjomu, Komisijas priekšlikumos tiks atspoguļota proporcija, kas lauksaimniecības nozares atbalstam noteikta DFS laikā.

EGF atbalsts būs papildinājums dalībvalstu centieniem valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Lai nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību, EGF ieguldījums nevar aizstāt pasākumus, uz kuriem jau attiecas Savienības fondi un programmas, kas iekļauti DFS. Tāpat EGF finansiālais ieguldījums nevar aizstāt pasākumus, par kuriem atbildīgi ir uzņēmumi, kas atlaiduši darba ņēmējus, saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem.

Priekšlikuma budžeta procedūra tieši izriet no Iestāžu nolīguma[6] projekta 13. punkta. Iespēju robežās process tiks saīsināts un vienkāršots.

Ņemot vērā to, ka EGF līdzfinansētie pasākumi tiek īstenoti, izmantojot dalīto pārvaldību ar dalībvalstīm, finansiālā ieguldījuma maksāšanas mehānisms paliks atbilstošs tam pašam mehānismam, ko piemēro šim Savienības budžeta pārvaldības veidam. Tajā pašā laikā finansēšanas kārtībai būtu jāatspoguļo to darbību kopums, kas jāveic dalībvalstīm, kā ierosināts to pieteikumos.

Līdzfinansējuma likme tiks koriģēta, par normu nosakot 50 % ieguldījumu pasākumu paketes izmaksās un tās īstenošanā, kā arī iespēju minēto likmi palielināt līdz 65 % gadījumos, ja pieteikumus iesniegušas tādas dalībvalstis, kuru teritorijā vismaz viens NUTS II līmeņa reģions ir atbilstīgs struktūrfondu konverģences mērķim. Minētās koriģēšanas nolūks ir nodrošināt, lai Savienības solidaritāti ar darba ņēmējiem minētajās dalībvalstīs un reģionos nekavētu dalībvalsts līdzfinansējuma resursu trūkums, kā struktūrfondos noteikto augstāku finansējuma līmeņu gadījumā.

Viens no galvenajiem aspektiem laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir tas, ka izdevumiem Savienības līmenī būtu jābūt orientētiem uz rezultātu, tādējādi nodrošinot, ka izdevumu rezultāti un ietekme veicinās stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu un mērķu sasniegšanu. Attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar EGF, DFS noteikts mērķis, ka vismaz 50 % darba ņēmēju, kam ticis sniegts EGF atbalsts, būtu jāatrod jauns un stabils darbs pēc 12 mēnešiem. Lai Komisija varētu uzraudzīt, vai dalībvalstis veiksmīgi cenšas sasniegt šo mērķi, pēc 15 mēnešiem dalībvalstis iesniegs starpposma ziņojumu par EGF atbalstu. Saskaņā ar minēto uz rezultātiem vērsto pieeju priekšlikumā paredzēta iespēja, ka dalībvalstis var grozīt plānotos aktīvas darba tirgus politikas pasākumus pēc apstiprināšanas Komisijā, ja 24 mēnešu īstenošanas perioda laikā citi pasākumi izrādās piemērotāki un daudzsološāki, lai sasniegtu augstāku darba ņēmēju atkaliekļaušanas līmeni.

· Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Kā norādīts paziņojumā[7] attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu, struktūrfondi, tostarp Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), nodrošinās finansējumu strukturāliem pasākumiem ekonomikas, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai. Šis finansējums tiks koncentrēts stratēģijas “Eiropa 2020” galvenajām prioritātēm, piemēram, nodarbinātības veicināšanai, ieguldījumam prasmju apguvē, izglītībā un mūžizglītībā, sociālajai integrācijai un cīņai pret nabadzību, kā arī tam, lai uzlabotu institucionālās spējas un padarītu efektīvāku publisko pārvaldi. Gan ESF, gan ERAF ietver daudzgadu programmas, kas paredzētas stratēģisko ilgtermiņa mērķu atbalstam, jo īpaši, pārmaiņu un pārstrukturēšanas prognozēšanai un pārvaldībai. EGF savukārt ir izveidots, lai sniegtu atbalstu ārkārtas apstākļos ārpus parastajām daudzgadu programmām.

Kā norādīts minētajā paziņojumā, kopējā lauksaimniecības politika (KLP) saglabās savu pašreizējo divu pīlāru struktūru un turpinās sniegt tiešu atbalstu lauksaimniekiem un atbalstīt tirgus pasākumus, ko pilnībā finansē no Savienības budžeta. Turklāt tās ietvaros turpinās nodrošināt konkrētus sabiedriskus labumus vides jomā, uzlabot lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspēju un veicināt ekonomiskās darbības dažādošanu un dzīves līmeņa kvalitātes celšanu lauku apvidos, jo īpaši, izmantojot atbalstu, ko sniedz Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA). Tāpat kā struktūrfondi ELFLA sastāv no daudzgadu programmām, kas paredzētas, lai atbalstītu stratēģisku ilgtermiņa mērķu sasniegšanu.

Savukārt EGF ir izveidots, lai ārkārtas apstākļos un ārpus parastajām daudzgadu programmām apliecinātu Eiropas Savienības solidaritāti, izmantojot laika ziņā ierobežotu atbalstu atlaistajiem darba ņēmējiem un lauksaimniekiem, kuriem jāmaina vai jāpielāgo iepriekš veiktās lauksaimnieciskās darbības.

Lai veicinātu Savienības ekonomikas, sociālās un teritoriālās kohēzijas instrumentu efektīvu izmantošanu, instrumentu izvēle būs atkarīga no novērtējuma, vai atlaišanas gadījumus izraisījuši strukturāli faktori vai īslaicīga nodarbinātības situācijas pasliktināšanās, ko radījuši regulā noteiktie faktori.

· Atbilstība Savienības politikai un mērķiem citās jomās

EGF veicina stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, lai Savienība no krīzes varētu izkļūt spēcīgāka un lai tās ekonomika būtu vērsta uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, ko papildinātu augsts nodarbinātības, darba ražīguma un sociālās kohēzijas līmenis. Paziņojumā “Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”[8] Komisija uzsver EGF nozīmi pamatiniciatīvā “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā”, jo īpaši attiecībā uz ātru prasmju pārdali uz strauji augošām jaunām nozarēm un tirgiem.

· Ietekme uz pamattiesībām

Šim priekšlikumam nav ietekmes uz pamattiesībām.

2.           Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējumu rezultāti

· Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Lai apspriestu EGF nākotni, 2011. gada 25.-26. janvārī[9] un 8. martā[10] ieinteresētajām personām tika organizētas divas konferences.

Lai savāktu datus[11] par EGF lietderību, 2010. gada 26. augustā un 12. oktobrī dalībvalstu ekspertiem tika nosūtītas divas aptaujas anketas un 2011. gada 2. februārī Eiropas sociālo partneru organizācijām tika nosūtīta viena anketa, lūdzot sniegt viedokli par EGF nākotni. Atbildes sniedza divdesmit piecas dalībvalstis; atbildēja salīdzinoši neliels sociālo partneru organizāciju skaits, taču tās aktīvi piedalījās konferencēs. Turpmākas apspriedes ar dalībvalstu ekspertiem notika ekspertu sanāksmē Porto (2010. gada 29. un 30. septembrī)[12] un Briselē (2011. gada 9. martā)[13]. Galvenais šo apspriežu rezultāts bija saņemtais milzīgais atbalsts ātram krīzes novēršanas instrumentam, kas paredzēts izmantošanai liela mēroga atlaišanas gadījumos. Tomēr visi dalībnieki asi kritizēja procedūras sarežģītību un pašreizējā lēmumu pieņemšanas procesa gausumu.

· Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

· Ietekmes novērtējums

EGF ietekmes novērtējums ir ietverts ietekmes novērtējumā par Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta finanšu instrumentiem[14], proti, Eiropas Sociālais fondu (ESF), EGF, programmu “Progress”, EURES un mikrofinansēšanas instrumentu “Progress”.

Ietekmes novērtējumā tika izskatīti trīs galvenie risinājumi attiecībā uz EGF:

– 1. risinājums – politika netiek mainīta, t.i., EGF turpina strādāt bez sava atsevišķa budžeta. Pēc katra pieteikuma saņemšanas budžeta lēmējinstitūcijai jāpieņem lēmums par to, vai katrā konkrētā situācijā atbalsts pienākas vai nē. Galvenais trūkums ir ilgā kavēšanās, ko rada lēmumu pieņemšanas procesa administratīvās procedūras. Galvenās priekšrocības ir instrumenta elastība, jo īpaši ņemot vērā izdevumu lielo neparedzamību, izpratne, ko tas palīdz radīt Eiropas Parlamentā attiecībā uz masveida atlaišanas gadījumiem, lielā katram pieteikumam pievērstā uzmanība, kā arī paša EGF plašā redzamība.

– 2. risinājums – EGF pasākumu iekļaušana ESF. Galvenie trūkumi ir nepieciešamība pēc konkrēta budžeta līdzekļu piešķīruma plānošanas periodā, neraugoties uz masveida atlaišanas gadījumu “neplānojamo” raksturu, iespējamās pretrunas ar vispārējiem sadalījuma kritērijiem, ko izmanto kohēzijas politikā, un Savienības atbalsta politiskās redzamības samazināšanās, jo budžeta lēmējinstitūcija vairs netiks iesaistīta. Galvenās šā risinājuma priekšrocības būtu lielāka saskaņotība un papildināmība ar ESF, lēmumu pieņemšanas procesa saīsināšana un EGF pieteikumu vienkāršošana un racionalizācija, jo EGF varētu gūt labumu no ESF struktūrām, procedūrām, pārvaldības un kontroles sistēmām, kā arī no ESF vienkāršošanas tādās jomās kā attiecināmās izmaksas.

– 3. risinājums – EGF kā individuāls fonds ar savu budžeta pozīciju. Galvenie trūkumi ir budžeta elastības zaudēšana, ņemot vērā, ka noteikta izdevumu summa tiktu piešķirta mainīgiem izdevumiem, atbalsta sniegšanas mehānisms (negatīva ietekme uz atbalsta sniegšanas mehānismu, salīdzinot ar 2. risinājumu, jo EGF negūs labumu no ESF struktūrām, procedūrām un vienkāršošanas) un, visbeidzot, pastāv zināms pārklāšanās risks ar ESF. Galvenā priekšrocība būtu augsts Eiropas solidaritātes redzamības līmenis.

Šis novērtējums liecina, ka attiecībā uz EGF atbalsta sniegšanas ātrumu būtu jāizvēlas 2. un 3. risinājums. Tomēr, izmantojot šos risinājumus, pastāv arī lielāks risks, ka piešķirto līdzekļu neizmantošanas dēļ samazināsies efektivitāte. Politikas veidotāju līdzdalība 1. risinājumā garantē visaugstākā līmeņa Savienības sabiedrisko apņemšanos, nodrošinot atlaisto darba ņēmēju labklājību. Tādēļ 1. risinājums ir vēlamais variants, jo tas piedāvā nepieciešamo elastīgumu, lai efektīvāk izmantotu resursus, neietekmējot daudzgadu finanšu shēmu. Tas ietver iespēju arī turpmāk vienkāršot atbalsta sniegšanas mehānismu un tādējādi uzlabot atbalsta efektivitāti, kas tiek sniegts globalizācijas dēļ atlaistajiem darba ņēmējiem un lauksaimniekiem.

Attiecībā uz finanšu mehānismu šis priekšlikums ir balstīts uz 1. risinājumu, t.i., īpašu instrumentu, kas darbojas ārpus DFS. Noteikumu īpašais saturs un jo īpaši EGF noteikumu pielāgošana, lai ietvertu lauksaimniekus, tiks papildu vērtēts ex-ante novērtējumā, kas pievienots šim priekšlikumam.

Ex-ante novērtējumā[15] tika izskatīti šādi trīs risinājumi:

– 1. risinājums – politika netiek mainīta, t.i., EGF turpina darboties saskaņā ar tā pašreizējiem noteikumiem, kas grozīti ar tā dēvēto “krīzes atkāpi”, un atbalstāmo darbību kopumu;

– 2. risinājums – to iedzīvotāju loka paplašināšana, kas ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu, t.i., EGF turpina darboties saskaņā ar tā pašreizējiem noteikumiem, kas grozīti ar tā dēvēto “krīzes atkāpi”, un atbalstāmo darbību kopumu, kā tas aprakstīts 1. risinājumā, taču tā intervences kritēriji tiek paplašināti, iekļaujot pagaidu darba aģentūru darba ņēmējus un darba ņēmējus ar līgumiem uz noteiktu laiku;

– 3. risinājums – to iedzīvotāju loka, kas ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu, un atbalstāmo darbību kopuma turpmāka paplašināšana, t.i., EGF paplašina 2. risinājumu, kā atbilstīgas personas iekļaujot mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu īpašniekus-vadītājus un pašnodarbinātās personas (tai skaitā lauksaimniekus) un paplašinot atbalstāmo darbību kopumu, lai ņemtu vērā konkrētās īpašnieku-vadītāju prasības.

Pamatojoties uz trīs iepriekšminēto risinājumu priekšrocību un trūkumu novērtējumu, šis priekšlikums paplašina atbalstu tai darbaspēka daļai, kuru negatīvi ietekmējusi ekonomisko darbību globalizācija, negaidītas krīzes situācijas vai tirdzniecības nolīgumi neatkarīgi no tā, vai šīs personas būtu pastāvīgi vai pagaidu darba ņēmēji, īpašnieki-vadītāji vai pašnodarbinātas personas.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

· Ierosinātās rīcības kopsavilkums

Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka EGF turpina darbību nākamajā plānošanas periodā saskaņā ar pamatprincipiem, kas noteikti 2014.-2020. gada DFS. EGF jādod iespēja Savienībai izrādīt solidaritāti Savienības līmenī un sniegt atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti tirdzniecības globalizācijas, negaidītas krīzes situācijas vai lauksaimniecības nozari ietekmējošu tirdzniecības nolīgumu dēļ.

· Juridiskais pamats

Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 175. panta trešā daļa un 42. un 43. pants.

LESD 175. panta trešais punkts ļauj Eiropas Parlamentam un Padomei rīkoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, ja nepieciešams, veikt konkrētas darbības ārpus struktūrfondiem un kopējās lauksaimniecības politikas, neskarot pasākumus, par kuriem lēmumus pieņem citās Savienības politikas jomās.

Attiecībā uz šīs regulas noteikumiem saistībā ar aktīvu lauksaimniecībā iesaistītu personu atbalstu, EGF atbalstu var uzskatīt par palīdzību lauksaimniecības darbībām un par pasākumu, kas veikts lai sasniegtu Savienības lauksaimniecības politikas mērķi. Tādējādi Līguma par Eiropas Savienības darbību 42. un 43. pants veido atbilstošu juridisko pamatu lauksaimnieku atbalsta pasākumiem.

· Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav Savienības ekskluzīvā kompetencē.

Dalībvalstis atsevišķi nevar pietiekami labi sasniegt mērķi apliecināt solidaritāti Savienības līmenī ārkārtas apstākļos tai darbaspēka daļai, ko negatīvi ietekmējusi globalizācija, pēkšņa krīze vai tirdzniecības nolīgumi. Šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, ņemot vērā, ka EGF ir solidaritātes izpausme dalībvalstīs un starp tām. EGF finansiālā ieguldījuma mobilizēšanai nepieciešama abu budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu vienošanās, tādējādi apliecinot Savienības un dalībvalstu solidaritāti. Šādā veidā priekšlikums ļaus padarīt Savienības solidaritātes mērķi ārkārtas apstākļos jūtamāku tai darbaspēka daļai, kura ir skarta īpaši, un Savienības pilsoņiem kopumā.

· Proporcionalitātes princips

Atbilstīgi proporcionalitātes principam šā priekšlikuma noteikumu prasības nepārsniedz mērķu sasniegšanai vajadzīgo. Dalībvalstīm uzliktie pienākumi atspoguļo vajadzību palīdzēt krīzes skartajam darbaspēkam pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un pēc iespējas ātrāk no jauna iesaistīties darba tirgū. Savienības un valstu iestāžu administratīvais slogs ir ierobežots tik, cik nepieciešams, lai Komisija varētu pildīt savus pienākumus attiecībā uz Savienības budžeta izpildi. Tā kā finansiālo ieguldījumu sniedz dalībvalstij saskaņā ar dalītās pārvaldības principu, tad dalībvalstij būs jāsniedz pārskats par finanšu ieguldījuma izlietojumu.

· Juridiskā instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ: mērķi apliecināt Savienības līmeņa solidaritāti var sasniegt vienīgi ar tieši piemērojamu juridisku instrumentu.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

EGF ir īpašs instruments, kas nav iekļauts DFS, ar maksimālo apjomu 3 miljardi euro no 2014. gada janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, nosakot, ka atbalsts lauksaimniecības nozarei nedrīkst pārsniegt 2,5 miljardus euro (2011. gada cenas).

Tā darbību pārvalda ar 13. punktu Iestāžu nolīguma projektā starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[16].

Tas nedrīkst pārsniegt maksimālo gada līdzekļu apjomu 429 miljonu euro apmērā.

5.           IZVĒLES ELEMENTI

2011/0269 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014.-2020. gads)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 175. panta trešo daļu, kā arī 42. un 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[17],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[18],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā

(1) Eiropas Padome 2010. gada 26. martā atbalstīja Komisijas priekšlikumu uzsākt jaunu stratēģiju “Eiropa 2020”. Viena no trim stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātēm ir sociāli iekļaujoša izaugsme, lai, nodrošinot augstu nodarbinātības līmeni, ieguldot prasmēs, apkarojot nabadzību un modernizējot darba tirgus un izglītības un sociālās aizsardzības sistēmas, palīdzētu iedzīvotājiem paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas un veidotu saliedētāku sabiedrību.

(2) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi[19] tika izveidots Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF), kura īstenošanas laiks atbilst 2007. gada 1. janvāra – 2013. gada 31. decembra finanšu shēmas ilgumam; fonds tika izveidots, lai Savienība varētu izrādīt solidaritāti darba ņēmējiem, kuri atlaisti tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai atbalstītu šo personu ātru atkaliekļaušanos darba tirgū. Šis sākotnējais EGF mērķis paliek spēkā.

(3) Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””[20] atzīts, ka EGF ir fonds ar elastīgu pieeju, atbalstot darba ņēmējus, kuri zaudējuši darbu, un palīdzot tiem pēc iespējas ātrāk atrast citu darbu. Savienībai arī 2014. gada 1. janvāra — 2020. gada 31. decembra daudzgadu finanšu shēmas laikā būtu jāturpina sniegt atlaistajiem darba ņēmējiem īpašu vienreizēju atbalstu, lai atvieglotu šo personu atkaliekļaušanos darba tirgū reģionos, nozarēs, teritorijās vai darba tirgos, kurus negatīvi ietekmējuši ievērojami ekonomikas traucējumi. Ņemot vērā fonda mērķi sniegt atbalstu steidzamās situācijās un neparedzētos apstākļos, EGF būtu jāpaliek ārpus daudzgadu finanšu shēmas darbības.

(4) Regulas (EK) Nr. 1927/2006 darbības joma tika paplašināta 2009. gadā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 546/2009[21], kas bija daļa no Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna, ietverot darba ņēmējus, kas atlaisti globālās ekonomikas un finanšu krīzes rezultātā. Lai EGF varētu reaģēt turpmākās krīzes situācijās, tā darbības jomai būtu jāaptver darba ņēmēju atlaišanas gadījumi nopietnu ekonomikas traucējumu rezultātā, ko izraisījusi tāda neparedzēta krīze, kas līdzinātos finanšu un ekonomikas krīzei, kura sākās 2008. gadā.

(5) Atbilstīgi paziņojumam “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” EGF darbības joma būtu jāpaplašina, lai atvieglotu lauksaimnieku pielāgošanos jaunajai tirgus situācijai, kas radusies, noslēdzot starptautiskus tirdzniecības nolīgumus lauksaimniecības nozarē, tādējādi izraisot pārmaiņas vai būtisku pielāgošanu skarto zemnieku lauksaimnieciskajā darbībā, lai palielinātu viņu strukturālo konkurētspēju un veicinātu pāreju uz darbībām, kas nav saistītas ar lauksaimniecību.

(6) Lai EGF varētu turpināt darboties kā Eiropas mēroga instruments, EGF atbalsta pieteikumu iesniegšanas iespēja būtu jāizmanto tad, kad atlaišanas gadījumu skaits sasniedz minimālo noteikto daudzumu. Mazos darba tirgos, piemēram, mazās dalībvalstīs vai attālos reģionos, un ārkārtas apstākļos pieteikumus var iesniegt arī par mazāku atlaišanas gadījumu skaitu. Attiecībā uz lauksaimniekiem Komisijai būtu jānosaka kritēriji saistībā ar katra atsevišķa tirdzniecības nolīguma izraisīto ietekmi.

(7) Atlaistajiem darba ņēmējiem būtu jābūt vienlīdzīgai piekļuvei EGF neatkarīgi no darba līguma vai darba attiecību veida. Tādēļ šajā regulā par atlaistajiem darba ņēmējiem būtu jāuzskata darba ņēmēji ar darba līgumu uz noteiktu laiku un pagaidu darba aģentūru darba ņēmēji, kā arī mikro, mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieki-vadītāji un pašnodarbinātas personas, kas pārtrauc savu darbību, un lauksaimnieki, kas maina vai pielāgo savu darbību, piemērojoties jaunajai tirgus situācijai, kas radusies pēc tirdzniecības nolīgumu noslēgšanas.

(8) Attiecībā uz lauksaimniekiem EGF darbības jomā būtu jāiekļauj atbalsta saņēmēji, kurus ietekmējuši divpusēji nolīgumi, ko Savienība noslēgusi saskaņā ar Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXIV pantu, vai daudzpusēji nolīgumi, kas noslēgti Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros. Tas ietver lauksaimniekus, kuri maina vai pielāgo savu iepriekšējo lauksaimniecisko darbību laikposmā sākot no šāda tirdzniecības nolīguma parafēšanas līdz trim gadiem pēc to pilnīgas īstenošanas.

(9) EGF finansiālais ieguldījums galvenokārt būtu jāvelta aktīviem darba tirgus pasākumiem, lai atlaistos darba ņēmējus ātri iekļautu darba tirgū vai nu sākotnējā darbības nozarē, vai kādā citā, tostarp lauksaimniecības, nozarē. Tādēļ finansiālu pabalstu iekļaušana saskaņotajā individualizēto pakalpojumu paketē būtu jāierobežo.

(10) Veidojot saskaņoto aktīvas darba tirgus politikas pasākumu paketi, dalībvalstīm būtu jāizvēlas pasākumi, kas būtiski palīdz atlaistajiem darba ņēmējiem no jauna iekļauties darba tirgū. Dalībvalstīm būtu jācenšas, lai vismaz 50 % mērķa darba ņēmēju varētu no jauna iekļauties darba tirgū vai uzsākt jaunu darbību 12 mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas datuma.

(11) Lai efektīvi un ātri atbalstītu atlaistos darba ņēmējus, dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai iesniegtu pilnīgus pieteikumus. Papildu informāciju varētu sniegt tikai izņēmuma kārtā un ierobežotā laikposmā.

(12) Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu EGF finansiālais ieguldījums nedrīkstētu aizstāt tos atbalsta pasākumus, kas atlaistajiem darba ņēmējiem ir pieejami Savienības struktūrfondos vai citās Savienības politikas jomās vai programmās.

(13) Būtu jāiekļauj īpaši noteikumi par informācijas pasākumiem attiecībā uz EGF lietām un iznākumiem. Turklāt, lai vairotu efektivitāti saziņā ar sabiedrību, kā arī veidotu spēcīgāku sinerģiju starp darbībām, kas uzsāktas pēc Komisijas iniciatīvas, arī resursiem, kas piešķirti informatīvajām darbībām šīs regulas ietvaros, būtu jāveicina informatīvās darbības, lai izgaismotu Savienības politiskās prioritātes, ar nosacījumu, ka tās ir saistītas ar šīs Regulas vispārējiem mērķiem.

(14) Lai nodrošinātu, ka Savienības solidaritāti ar darba ņēmējiem nekavē dalībvalstu līdzfinansējuma līdzekļu trūkums, līdzfinansējuma likme būtu jākoriģē, par normu nosakot maksimāli 50 % ieguldījumu likmi pasākumu paketes izmaksās un tās īstenošanā, kā arī iespēju minēto likmi palielināt līdz 65 % gadījumos, ja pieteikumus iesniegušas tādas dalībvalstis, kuru teritorijā vismaz viens NUTS II līmeņa reģions ir atbilstīgs struktūrfondu konverģences mērķim.

(15) Lai atvieglotu šīs regulas īstenošanu, izdevumiem būtu jābūt attiecināmiem vai nu no dienas, kad dalībvalstij radušies administratīvie izdevumi EGF īstenošanai, vai no dienas, kad dalībvalsts sāk sniegt individualizētus pakalpojumus, vai attiecībā uz lauksaimniekiem no datuma, kas noteikts Komisijas tiesību aktā, kas pieņemts atbilstīgi 4. panta 3. punktam.

(16) Lai segtu vajadzības, kas rodas katra gada pēdējos mēnešos, nepieciešams nodrošināt, lai 1. septembrī paliek pieejama vismaz viena ceturtdaļa no EGF līdzekļu maksimālā gada apjoma. Finanšu atbalsts atlikušajā gada laikā būtu jāpiešķir, ņemot vērā robežlielumus, kas daudzgadu finanšu shēmā noteikti lauksaimnieku atbalstam.

(17) Iestāžu […………….] nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[22] (“Iestāžu nolīgums”) noteikta EGF budžeta struktūra.

(18) Atlaisto darba ņēmēju interesēs EGF lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītajām dalībvalstīm un Savienības iestādēm būtu jādara viss iespējamais, lai mazinātu pieteikumu apstrādes laiku un vienkāršotu procedūras.

(19) Lai nodrošinātu, ka Komisijas pastāvīgi pārrauga ar EGF palīdzību gūtos rezultātus, dalībvalstīm būtu jāiesniedz starpposma un noslēguma ziņojumi par EGF īstenošanu.

(20) Saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (“Finanšu regula”)[23], dalībvalstīm būtu jāsaglabā atbildība par finansiālā ieguldījuma īstenošanu un to darbību pārvaldību un kontroli, kuras atbalsta ar Savienības finansējumu. Dalībvalstīm būtu jāsniedz pārskats par saņemtā EGF finansiālā ieguldījuma izlietojumu.

(21) Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un rīcības mēroga vai iedarbības dēļ šie mērķi labāk sasniedzami Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šajā regulā noteikti vienīgi tādi pasākumi, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants Mērķi

Ar šo regulu izveido Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF) uz daudzgadu finanšu shēmas darbības laiku, kas ilgst no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

EGF mērķis ir veicināt Savienībā ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību, ļaujot Savienībai izrādīt solidaritāti ar darba ņēmējiem, kas atlaisti lielu strukturālu pārmaiņu rezultātā pasaules tirdzniecības modeļos, kas notikušas globalizācijas, negaidītas krīzes situācijas vai lauksaimniecības nozari ietekmējošu tirdzniecības nolīgumu dēļ, kā arī sniegt finansiālu atbalstu šādu darba ņēmēju ātrai atkaliekļaušanai darba tirgū vai viņu lauksaimniecisko darbību maiņai vai pielāgošanai.

Darbības, kas saņem fonda finansiālu atbalstu atbilstoši 2. panta a) un b) punktam, cenšas nodrošināt, lai vismaz 50 % no darba ņēmējiem, kas piedalās minētajās darbībās, atrastu stabilu darbu gada laikā no pieteikuma iesniegšanas datuma.

2. pants Darbības joma

Šo regulu piemēro dalībvalstu iesniegtajiem pieteikumiem attiecībā uz finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts:

(a) darba ņēmējiem, kas atlaisti tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, par ko īpaši liecina būtisks importa pieaugums Savienībā, strauja Savienības tirgus daļas samazināšanās attiecīgajā nozarē vai darbības pārvietošana uz valstīm, kas nav dalībvalstis, ja šīm pārmaiņām ir ievērojama negatīva ietekme uz vietējo, reģionālo vai valsts ekonomiku;

(b) darba ņēmējiem, kas atlaisti nopietnu vietējās, reģionālās vai valsts ekonomikas traucējumu rezultātā, kurus izraisījusi negaidīta krīze, ar nosacījumu, ka var izveidot tiešu un pierādāmu saikni starp attiecīgajiem atlaišanas gadījumiem un minēto krīzi;

(c) darba ņēmējiem, kas maina vai pielāgo savu iepriekšējo lauksaimniecisko darbību laikposmā, kas sākas no Savienības tirdzniecības nolīgumu parafēšanas, kur paredzēti tirdzniecības liberalizācijas pasākumi attiecīgajā lauksaimniecības nozarē, un kas beidzas triju gadu laikā pēc šo tirdzniecības pasākumu pilnīgas īstenošanas, ar nosacījumu, ka minētie tirdzniecības pasākumi izraisa būtisku lauksaimniecības produktu vai ražojumu importa pieaugumu Savienībā līdztekus ievērojamam šādu produktu vai ražojumu cenu kritumam Savienības vai attiecīgi valsts vai reģionālā līmenī.

3. pants Definīcija

Šajā regulā piemēro šādas jēdziena “darba ņēmējs” definīcijas:

(a) “darba ņēmējs” nozīmē darba ņēmējus ar darba līgumu uz nenoteiktu laiku, kuru darba līgums vai attiecības atbilst 4. pantam; vai

(b) “darba ņēmējs” nozīmē darba ņēmējus ar līgumu uz noteiktu laiku, kā definēts Padomes Direktīvā 1999/70/EK[24], kuru darba līgums vai attiecības atbilst 4. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktam, kuras beidzas un netiek atjaunotas laikposmā, kas noteikts 4. panta minētajā punktā; vai

(c) “darba ņēmējs” nozīmē pagaidu darba aģentūru darba ņēmējus, kā definēts 3. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/104/EK[25], kuru nodarbinātājuzņēmums ir uzņēmums, kas atbilst 4. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktam un kuru norīkojums darbam nodarbinātājuzņēmumā beidzas un netiek atjaunotas laikposmā, kas noteikts 4. panta minētajā punktā; vai

(d) “darba ņēmējs” nozīmē mikro, mazo un vidējo uzņēmumu īpašniekus-vadītājus un pašnodarbinātās personas (tostarp lauksaimniekus) un visus mājsaimniecības locekļus, kas aktīvi nodarbināti uzņēmumā, ar nosacījumu, kas attiecas uz lauksaimniekiem, ka tie jau pirms pasākumu īstenošanas konkrētā nozarē bija iesaistīti tās produkcijas ražošanā, kuru ietekmēja attiecīgais tirdzniecības nolīgums.

4. pants Intervences kritēriji

1. EGF finanšu ieguldījumu piešķir, ja pastāv kāds no 2. panta a), b) un c) punktā minētajiem nosacījumiem, kā rezultātā:

(a) vismaz 500 darba ņēmēji četru mēnešu laikā tikuši atlaisti uzņēmumā dalībvalstī, ieskaitot darba ņēmējus, kas zaudējuši darbu minētā uzņēmuma piegādes uzņēmumos vai pakārtotās ražošanas uzņēmumos;

(b) vismaz 500 darba ņēmēji tikuši atlaisti deviņu mēnešu laikā, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, kas darbojas vienā ekonomikas nozarē, kas klasificēta kā NACE 2. redakcijas nodaļa, un kuri atrodas vienā vai divos NUTS II kaimiņu reģionos vai vairāk nekā divos NUTS II kaimiņu reģionos ar nosacījumu, ka divos reģionos kopā tikuši atlaisti vairāk nekā 500 darba ņēmēju.

2. Nelielos darba tirgos vai ārkārtas apstākļos, ja tos pienācīgi pamatojusi pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts, finansiālā ieguldījuma pieteikumu saskaņā ar šo pantu var uzskatīt par atbilstīgu, lai arī 1. panta a) un b) apakšpunktā minētie kritēriji nav pilnībā izpildīti, ja darba ņēmēju atlaišanas gadījumi var īpaši negatīvi ietekmēt nodarbinātību un vietējo ekonomiku. Dalībvalsts norāda, kuri 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktie intervences kritēriji, nav pilnībā izpildīti.

3. Attiecībā uz lauksaimniekiem, ja Komisija, pēc tirdzniecības nolīguma parafēšanas un pamatojoties uz tai pieejamo informāciju, datiem un analīzi, uzskata, ka atbalsta nosacījumi atbilstīgi 2. panta c) punktam iespējams ir izpildīti attiecībā uz ievērojamu lauksaimnieku skaitu, tā saskaņā ar 24. pantu pieņem deleģētus aktus, kuros norāda atbilstīgas nozares vai produktus, vajadzības gadījumā nosaka skartās ģeogrāfiskās teritorijas, maksimālo potenciālā atbalsta apjomu Savienības līmenī, atsauces periodus, atbalsta piešķiršanas nosacījumus lauksaimniekiem un izdevumu attiecināmības datumus, kā arī nosaka termiņu, līdz kuram pieteikumi jāiesniedz, un, ja nepieciešams, norāda, kāda informācija saskaņā ar 8. panta 2. punktu jāiekļauj pieteikumā.

4. Ja mikro, mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieki-vadītāji un pašnodarbinātās personas (maina vai lauksaimnieku gadījumā) pielāgo savu iepriekšējo darbību, tad šajā regulā šādas situācijas uzskata par atlaišanas gadījumiem.

5. pants Atlaišanas gadījumu skaita aprēķināšana

Lai aprēķinātu 4. panta 1. punktā minēto atlaišanas gadījumu skaitu, atlaišanas gadījumus skaita šādi:

(a) attiecībā uz darba ņēmējiem ar darba līgumu uz nenoteiktu laiku vai darba ņēmējiem ar līgumu uz noteiktu laiku, kas tiek pārtraukts pirms tā termiņa beigām, no

(1) datuma, kad darba devējs konkrētajam darba ņēmējam individuāli paziņo par darba līguma apturēšanu vai izbeigšanu, vai

(2) darba līguma faktiskās izbeigšanas datuma pirms tā termiņa beigām, vai

(3) datuma, kurā darba devējs saskaņā ar Padomes Direktīvas 98/59/EK[26] 3. panta 1. punktu kompetentajai publiskās pārvaldes iestādei rakstveidā paziņo par plānoto kolektīvo darba ņēmēju atlaišanu; pirms Komisijas veikta novērtējuma šajā gadījumā pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts sniedz Komisijai papildinformāciju par faktisko atlaišanas gadījumu skaitu, kas veikta atbilstīgi 4. panta 1. punktam;

(b) attiecībā uz darba ņēmējiem ar līgumu uz noteiktu laiku un pagaidu darba aģentūru darba ņēmējiem atlaišanas gadījumus skaita vai nu

(1) no darba līguma faktiskās izbeigšanas dienas, vai

(2) pēc norīkojuma beigām nodarbinātājuzņēmumā, vai

(3) no datuma, no kura šie darba ņēmēji kļūst par bezdarbniekiem;

(c) attiecībā uz mikro, mazo un vidējo uzņēmumu īpašniekiem-vadītājiem un pašnodarbinātajām personām (tostarp lauksaimniekiem) atlaišanas gadījumus skaita vai nu no darbības pārtraukšanas datuma, ko izraisījis kāds no 2. pantā minētajiem nosacījumiem, kas ir noteikts saskaņā ar valsts tiesību vai administratīvajiem aktiem, vai no datuma, ko Komisija norādījusi deleģētajā aktā, kas pieņemts saskaņā ar 4. panta 3. punktu.

Dalībvalstis attiecībā uz katru pieteikumā iekļauto uzņēmumu vai pašnodarbināto personu norāda izmantoto atlaišanas gadījumu aprēķināšanas veidu.

6. pants Atbalstam atbilstīgie darba ņēmēji

Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts var sniegt EGF līdzfinansētus individualizētus pakalpojumus atlaistajiem darba ņēmējiem, kuri var ietilpt šādās grupās:

(a) visi darba ņēmēji, kas tikuši atlaisti saskaņā ar 5. pantu laikposmā, kas noteikts 4. panta 1., 2. vai 3. punktā;

(b) darba ņēmēji, kas tikuši atlaisti pirms vai pēc laikposma, kas noteikts 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai 2. punktā, gadījumos, kad pieteikums, kas iesniegts saskaņā ar 4. panta 2. punktu, neatbilst kritērijiem, kas noteikti 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

(c) lauksaimnieki, kas maina vai pielāgo savu iepriekšējo darbību pēc tam, kad Savienība parafējusi tirdzniecības nolīgumu, kas minēts deleģētajā aktā, kas pieņemts saskaņā ar 4. panta 3. punktu.

Darba ņēmējus, kas minēti b) punktā, uzskata par tiesīgiem saņemt atbalstu ar nosacījumu, ka viņi tikuši atlaisti pēc vispārēja paziņojuma par plānoto atlaišanu un ka var noteikt skaidru cēloņsakarību ar notikumu, kas izraisīja atlaišanas gadījumus atsauces periodā.

7. pants Atbilstīgās darbības

1. Finansiālu ieguldījumu var sniegt aktīviem darba tirgus pasākumiem, kas ietilpst saskaņotājā individualizēto pakalpojumu paketē, kuri paredzēti, lai veicinātu atlaisto mērķa darba ņēmēju atkaliekļaušanos darba tirgū vai pašnodarbinātībā vai lauksaimnieku gadījumā – lai mainītu vai pielāgotu savu iepriekšējo darbību. Saskaņoto individualizēto pakalpojumu paketē īpaši jāiekļauj šādi pasākumi:

(a) atbalsts darba meklēšanā, profesionālā orientācija, konsultāciju pakalpojumi, darbaudzināšana, pārcelšanas atbalsts, uzņēmējdarbības veicināšana, atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai vai darbības maiņai vai pielāgošanai (tostarp ieguldījumi fiziskajos aktīvos), sadarbības pasākumi, individuāli pielāgota apmācība un pārkvalifikācija, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmju apgūšana un iegūtās pieredzes dokumentāla apliecināšana;

(b) konkrēti pasākumi, ko īsteno ierobežotā laika periodā, piemēram, pabalsti darba meklēšanai, stimuli darba devējiem, lai veicinātu darbā pieņemšanu, mobilitātes pabalsti, uzturēšanās vai apmācības pabalsti (tostarp pabalsti, kas paredzēti aprūpes vai lauku saimniecības atbalsta pakalpojumiem); visus šos pabalstus var saņemt tikai aktīvas darba meklēšanas vai mūžizglītības vai apmācības norises laikā, to apliecinot ar attiecīgiem dokumentiem;

(c) pasākumi, lai īpaši stimulētu neizdevīgākā situācijā esošu vai gados vecāku darba ņēmēju palikšanu darbā vai atgriešanos darba tirgū.

To pasākumu izmaksas, kas minēti b) punktā, nedrīkst pārsniegt 50 % no šajā punktā uzskaitīto saskaņotās individualizēto pakalpojumu paketes pasākumu kopējām izmaksām.

Ieguldījumi fiziskajos aktīvos pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai vai darbības maiņas vai pielāgošanas atbalstam nedrīkst pārsniegt 35 000 euro.

2. Šādas darbības nav atbalstāmas EGF finansiālā ieguldījuma saņemšanai:

(a) konkrēti pasākumi, ko īsteno ierobežotā laika periodā, kas uzskaitīti 1. punkta b) punktā, ja to īstenošana nav atkarīga no tā, vai mērķa darba ņēmēji aktīvi piedalās darba meklēšanas vai apmācības pasākumos;

(b) darbības, par kurām ir atbildīgi uzņēmumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem.

3. Pēc pieteikuma iesniedzējas dalībvalsts ierosinājuma finansiālo ieguldījumu var piešķirt sagatavošanas, pārvaldības, informācijas un publicitātes, kontroles un ziņojumu sniegšanas darbībām.

8. pants Pieteikumi

1. Dalībvalsts Komisijai iesniedz pilnīgu pieteikumu 12 nedēļu laikā no datuma, kad ir izpildīti 4. panta 1. un 2. punktā noteiktie kritēriji, vai attiecīgos gadījumos to iesniedz pirms Komisijas noteiktā termiņa saskaņā ar 4. panta 3. punktu. Izņēmuma gadījumā un pienācīgi pamatotos apstākļos pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts sešu mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas datuma var pievienot pieteikumam papildinformāciju, pēc kuras iesniegšanas Komisija novērtē pieteikumu, pamatojoties uz pieejamo informāciju. Komisija pabeidz pieteikuma novērtējumu divpadsmit nedēļu laikā no pilnīga pieteikuma iesniegšanas datuma vai (ja pieteikums ir nepilnīgs) sešus mēnešus pēc sākotnējā pieteikuma iesniegšanas datuma atkarībā no tā, kurš datums ir agrāk.

2. Pieteikumā jāietver šāda informācija:

(a) pamatota analīze par saistību starp atlaišanas gadījumiem un lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos vai vietējās, reģionālās vai valsts ekonomikas nopietniem traucējumiem, ko izraisījusi neparedzēta krīze vai jauna tirgus situācija lauksaimniecības nozarē dalībvalstī un kas radusies tirdzniecības nolīguma ietekmē, ko noslēgusi Eiropas Savienība saskaņā ar GATT XXIV pantu, vai daudzpusēja nolīguma ietekmē, kas parafēts Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros saskaņā ar 2. panta c) punktu. Šo analīzi veic visatbilstošākajā līmenī, pamatojoties uz statistikas un citu informāciju, lai pierādītu atbilstību intervences kritērijiem, kas izklāstīti 4. pantā;

(b) novērtējums par atlaišanas gadījumu skaitu saskaņā ar 5. pantu un to notikumu izklāsts, kas izraisījuši darba ņēmēju atlaišanas gadījumus;

(c) attiecīgos gadījumos to uzņēmumu, piegādes uzņēmumu vai pakārtotās ražošanas uzņēmumu identifikācija, kuros atlaiž darba ņēmējus, ka arī attiecīgo nozaru un mērķa darba ņēmēju kategoriju identifikācija;

(d) informācija par gaidāmo atlaišanas ietekmi uz ekonomiku un nodarbinātību vietējā, reģionālā vai valsts līmenī;

(e) saskaņotās individualizēto pakalpojumu paketes katras sastāvdaļas provizoriskais budžets mērķa darba ņēmēju atbalstam;

(f) datumi, kuros sākts īstenot vai paredzēts sākt īstenot individualizētus pakalpojumus atlaistajiem darba ņēmējiem un EGF īstenošanas darbības, kā noteikts attiecīgi 7. panta 1. un 3. punktā;

(g) procedūras, ko ievēro, apspriežoties ar sociālajiem partneriem un citām nozīmīgām organizācijām, ja piemērojams;

(h) paziņojums par pieprasītā EGF atbalsta atbilstību procesuālajiem un materiālajiem Savienības noteikumiem par valsts atbalstu, kā arī paziņojums, ka individualizētie pakalpojumi neaizstāj pasākumus, kuri saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumu jāveic uzņēmumiem;

(i) valsts līdzfinansējuma avoti;

(j) ja piemērojams, jebkādas papildu prasības, kas var būt noteiktas deleģētajā aktā, kas pieņemts saskaņā ar 4. panta 3. punktu.

3. Pamatojoties uz 2. punktā minēto informāciju un jebkuru citu pieteikuma iesniedzējas dalībvalsts sniegto informāciju 1. punktā noteiktajā laikposmā, Komisija, apspriežoties ar dalībvalsti, novērtē, vai ir izpildīti nosacījumi par finansiālā ieguldījuma sniegšanu.

9. pants Papildināmība, atbilstība un koordinācija

1. Atbalsts atlaistajiem darba ņēmējiem papildina dalībvalstu pasākumus valsts, reģionālā vai vietējā līmenī.

2. Finansiālais atbalsts ir tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams, lai apliecinātu solidaritāti un sniegtu atbalstu konkrētiem atlaistajiem darba ņēmējiem. EDF atbalstītie pasākumi atbilst Savienības un valsts tiesību aktiem, tostarp noteikumiem par valsts atbalstu.

3. Atbilstoši attiecīgajiem pienākumiem Komisija un pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts nodrošina Savienības fondu palīdzības koordināciju.

4. Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts nodrošina, ka konkrētie pasākumi, kas saņem finansiālu ieguldījumu, nesaņem palīdzību arī no citiem Savienības finanšu instrumentiem.

10. pants Vīriešu un sieviešu līdztiesība un nediskriminēšana

Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu līdztiesības principa integrācija tiek veicināta dažādos finansiālā ieguldījuma īstenošanas posmos. Komisija un dalībvalsts veic piemērotus pasākumus, lai novērstu jebkādu diskrimināciju pēc dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma, dzimumorientācijas un darba līguma vai darba attiecību veida finanšu ieguldījuma īstenošanas dažādajos posmos un jo īpaši attiecībā uz piekļuvi tam.

11. pants Tehniskā palīdzība pēc Komisijas ierosmes

1. Pēc Komisijas iniciatīvas, ar nosacījumu, ka izmanto ne vairāk kā 0,5 % no EGF gada maksimālā apjoma, EGF var izmantot, lai finansētu sagatavošanas, pārraudzības, datu vākšanas darbības un EGF īstenošanai atbilstošas zināšanu bāzes izveidi. Tāpat to var izmantot administratīvā un tehniskā atbalsta, informācijas un komunikācijas pasākumu, kā arī revīzijas, kontroles un novērtēšanas pasākumu finansēšanai, kas nepieciešami šīs regulas īstenošanai.

2. Nepārsniedzot 1. punktā noteikto maksimālo līdzekļu apjomu, katra gada sākumā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, budžeta lēmējinstitūcija dara pieejamu tehniskai palīdzībai paredzētu līdzekļu apjomu.

3. Uzdevumus, kas paredzēti 1. punktā, veic saskaņā ar finanšu regulu, kā arī saskaņā ar īstenošanas noteikumiem, ko piemēro šim budžeta izpildes veidam.

4. Komisijas tehniskā palīdzība ietver informācijas un vadlīniju sniegšanu dalībvalstīm par EGF izmantošanu, pārraudzību un novērtēšanu. Komisija var arī sniegt informāciju par EGF izmantošanu Eiropas un dalībvalstu sociālajiem partneriem.

12. pants Informācija un publicitāte

1. Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts sniedz informāciju par finansētajiem pasākumiem un publisko tos. Informāciju adresē mērķa darba ņēmējiem, vietējām un reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem, plašsaziņas līdzekļiem un plašai sabiedrībai. Tai jāizceļ Savienības loma un jānodrošina, ka EGF ieguldījums ir redzams.

2. Komisija internetā izveido vietni, lai visās Savienības valodās sniegtu informāciju par EGF, kā arī norādījumus par pieteikumu iesniegšanu, informāciju par apstiprinātajiem un noraidītajiem pieteikumiem, kā arī uzsvērtu budžeta lēmējinstitūcijas lomu.

3. Komisija īsteno informācijas un komunikācijas pasākumus par EGF intervences gadījumiem un sasniegtajiem rezultātiem.

4. Resursi, kas piešķirti informatīvajām darbībām šīs regulas ietvaros, veicina informatīvās darbības, lai izgaismotu Savienības politiskās prioritātes ar nosacījumu, ka tās ir saistītas ar šīs Regulas vispārējiem mērķiem.

13. pants Finansiālā ieguldījuma noteikšana

1.           Komisija, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 8. panta 3. punktu, jo īpaši ņemot vērā mērķa darba ņēmēju skaitu, piedāvātos pasākumus un provizoriskās izmaksas, pēc iespējas ātrāk aprēķina finansiālo ieguldījumu un izsaka priekšlikumu par tā apjomu, ko vajadzības gadījumā var sniegt pieejamo resursu robežās. Apjoms nedrīkst pārsniegt 50 % no kopējām provizoriskajām izmaksām, kas minētas 8. panta 2. punkta e) apakšpunktā, vai 65 % no minētajām izmaksām gadījumos, ja pieteikumus iesniegušas tādas dalībvalstis, kuru teritorijā vismaz viens NUTS II līmeņa reģions ir atbilstīgs struktūrfondu konverģences mērķim. Komisija, veicot šādu gadījumu izvērtēšanu, lemj, vai 65 % līdzfinansējuma likme ir attaisnojama.

2.           Ja, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstīgi 8. panta 3. punktam, Komisija ir secinājusi, ka ir izpildīti nosacījumi finansiālā ieguldījuma piešķiršanai saskaņā ar šo regulu, tā nekavējoties uzsāk 15. pantā norādīto procedūru.

3.           Ja, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstīgi 8. panta 3. punktam, Komisija ir secinājusi, ka nav izpildīti nosacījumi finansiālā ieguldījuma saņemšanai, tā pēc iespējas ātrāk par to paziņo dalībvalstij, kas iesniegusi pieteikumu.

14. pants Atbilstīgie izdevumi

Izdevumi ir atbilstīgi finansiālā ieguldījuma saņemšanai no datumiem, kas noteikti 8. panta 2. punkta h) apakšpunktā, kad dalībvalsts sāk sniegt individualizētos pakalpojumus mērķa darba ņēmējiem vai veikt administratīvos izdevumus, lai īstenotu EGF, attiecīgi saskaņā ar 7. panta 1. un 3. punktu. Attiecībā uz lauksaimniekiem izdevumi ir atbilstīgi ieguldījuma saņemšanai no datuma, kas noteikts deleģētajā aktā, kas pieņemts saskaņā ar 4. panta 3. punktu.

15. pants Budžeta procedūra

1.           Noteikumi attiecība uz EGF ir saskaņā ar Iestāžu nolīguma 13. punktu.

2.           Apropriācijas, kas attiecas uz EGF, iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu.

3.           Ja Komisija ir secinājusi, ka nosacījumi EGF mobilizēšanai ir izpildīti, tā iesniedz priekšlikumu to izmantot. Lēmumu par EGF izmantošanu pieņem budžeta lēmējinstitūcijas abas iestādes. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, un Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar deputātu balsu vairākumu un trijām piektdaļām nodoto balsu.

Vienlaikus ar priekšlikumu lēmumam par EGF izmantošanu Komisija abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm iesniedz priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgām budžeta pozīcijām. Domstarpību gadījumā ierosina trīspusēju sarunu procedūru.

Ar EGF saistītus līdzekļu pārvietojumus veic saskaņā ar Finanšu regulu.

4.           Kopā ar lēmuma priekšlikumu izmantot EGF Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, pieņem lēmumu par finanšu ieguldījumu, kas stājas spēkā dienā, kad budžeta lēmējinstitūcija pieņem lēmumu izmantot EGF.

5.           Priekšlikumā, kas atbilst 3. punktam, ir jāiekļauj:

(a) novērtējums, kas veikts saskaņā ar 8. panta 3. punktu, kopā ar informācijas kopsavilkumu, kas ir novērtējuma pamatā;

(b) pierādījumi, ka izpildītas 4. un 9. pantā noteiktās prasības; kā arī

(c) iemesli priekšlikumā minēto summu pamatojumam.

6.           Katru gadu 1. septembrī vismaz viena ceturtdaļa no EGF līdzekļu maksimālā gada apjoma paliek pieejama to vajadzību segšanai, kas rodas līdz gada beigām.

16. pants Finansiālā ieguldījuma izmaksa un izmantošana

1. Pēc tam, kad stājas spēkā lēmums par finansiālo ieguldījumu atbilstīgi 15. panta 4. punktam, Komisija attiecīgajai dalībvalstij kā priekšfinansējumu izmaksā finansiālo ieguldījumu vismaz 50 % apmērā no Savienības finansiālā ieguldījuma dalībvalstij, un parasti tas notiek 15 dienu laikā, kam vajadzības gadījumā seko starpposma maksājums un galīgais maksājums. Priekšfinansējumu dzēš, kad finansiālo ieguldījumu izbeidz saskaņā ar 18. panta 3. punktu.

2. Šo finansiālo ieguldījumu īsteno dalītās pārvaldības sistēmā starp dalībvalstīm un Komisiju saskaņā ar Finanšu regulu.

3. Sīki izstrādātus finansēšanas noteikumus, konkrēti, priekšfinansējuma likmi un starpposma un galīgā maksājuma kārtību, Komisija noteiks lēmumā par finansiālo ieguldījumu, kā minēts 15. panta 4. punktā.

Starpposma maksājumu veic, lai atmaksātu izdevumus, kas dalībvalstīm radušies veicot atbilstīgās darbības, ar nosacījumu, ka Komisijai tiek iesniegta izdevumus apliecinošs dokuments, ko parakstījusi pilnvarotās publiskā iestādes pārstāvis atbilstoši 21. pantam.

4. Dalībvalsts veic 6. pantā noteiktās atbalstāmās darbības pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc pieteikuma iesniegšanas datuma saskaņā ar 8. panta 1. punktu.

5. Veicot pasākumus, kas ietverti individualizēto pakalpojumu paketē, dalībvalsts var ierosināt Komisijai mainīt iekļautos pasākumus, pievienojot citus 7. panta 1.punkta a) un c) apakšpunktā uzskaitītos atbalstāmos pasākumus, ar nosacījumu, ka šie grozījumi ir pienācīgi pamatoti un nepārsniedz finanšu ieguldījuma apjomu saskaņā ar 1. punktu. Komisija novērtē ierosinātos grozījumus, un piekrišanas gadījumā par to attiecīgi paziņo dalībvalstij.

6. Izdevumi atbilstīgi 7. panta 3. punktam ir attiecināmi līdz ziņojuma iesniegšanas termiņam.

17. pants Euro izmantošana

Pieteikumos, lēmumos par finansiālo ieguldījumu un ziņojumos saskaņā ar šo regulu, kā arī citos saistītos dokumentos visas summas izsaka euro.

18. pants Starpposma un noslēguma ziņojums un slēgšana

1. Ne vēlāk kā 15 mēnešus pēc pieteikuma iesniegšanas datuma saskaņā ar 8. panta 1. punktu vai līdz datumam, kas paredzēts saskaņā ar 4. panta 3. punktu pieņemtajā deleģētajā aktā, dalībvalsts Komisijai iesniedz starpposma ziņojumu par finanšu ieguldījuma īstenošanu, ietverot informāciju par finansējumu, grafiku un līdz šim īstenoto pasākumu veidu, kā arī informāciju par to, kāda atlaisto darba ņēmēju proporcionālā daļa 12 mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas datuma no jauna iesaistījusies darba tirgū vai uzsākusi jaunu darbību.

Turklāt starpposma ziņojumā jāietver šāda informācija:

(a) apraksts par saskaņoto individualizēto pakalpojumu paketi un saistītajiem izdevumiem, tostarp, kā tie papildina darbības, ko finansē no citiem valsts vai Savienības fondiem, kā arī informācija par darbībām, kas attiecīgajiem uzņēmumiem ir obligāti veicamas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem;

(b) apraksts par valsts, reģionālo vai vietējo iestāžu, Savienības fondu, sociālo partneru un uzņēmumu veiktajiem un plānotajiem pasākumiem, ietverot novērtējumu par to, kā šie pasākumi veicina darba ņēmēju atkaliekļaušanos darba tirgū vai jaunu darbību uzsākšanu.

2. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc 16. panta 4. punktā minētā laikposma beigām dalībvalsts iesniedz Komisijai noslēguma ziņojumu par finansiālā ieguldījuma īstenošanu, tostarp informāciju par pasākumu veidu un galvenajiem rezultātiem, mērķa darba ņēmēju un viņu nodarbinātības statusa raksturojumu, kā arī paziņojumu, kurā iekļauts izdevumu pamatojums un attiecīgā gadījumā norādīti papildu pasākumi tiem, ko finansē ESF.

3. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad Komisija saņēmusi visu 2. punktā prasīto informāciju, tā izbeidz finansiālo ieguldījumu, nosakot finansiālā ieguldījuma galīgo apjomu un attiecīgā gadījumā atlikumu, kas jāmaksā dalībvalstij saskaņā ar 22. pantu.

19. pants Divgadu ziņojums

1. Katru otro gadu līdz 1. augustam un pirmo reizi 2015. gadā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kvantitatīvu un kvalitatīvu ziņojumu par darbībām, kas iepriekšējos divos gados veiktas saskaņā ar šo regulu un Regulu Nr. 1927/2006. Ziņojumā galveno uzmanību pievērš EGF sasniegtajiem rezultātiem un jo īpaši ietver informāciju, kas saistīta ar iesniegtajiem pieteikumiem, pieņemtajiem lēmumiem, finansētajām darbībām, tostarp to, kā tās papildina citu Savienības fondu finansētās darbības, jo īpaši Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansētās darbības, un sniegtā finansiālā ieguldījuma izbeigšanu. Turklāt tajā jāietver arī informācija par tiem pieteikumi, kuri tikuši noraidīti vai ticis samazināts to finansējuma apmērs nepietiekama apropriāciju apjoma vai neatbilstības dēļ.

2. Ziņojumu informācijas nolūkos nosūta Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un sociālajiem partneriem.

20. pants Novērtēšana

1. Komisija pēc savas iniciatīvas un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm veic:

(a) līdz 2018. gada 30. jūnijam — starpposma novērtējumu par sasniegto rezultātu efektivitāti un ilgtspējību;

(b) līdz 2022. gada 31. decembrim — ex-post novērtējumu ar ārējo ekspertu palīdzību, lai noteiktu EGF ietekmi un tā pievienoto vērtību.

2. Novērtējuma rezultātus informācijas nolūkā nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un sociālajiem partneriem.

21. pants Pārvaldība un finanšu kontrole

1. Neietekmējot Komisijas atbildību par Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildi, dalībvalstis pirmās uzņemas atbildību par EGF atbalstīto darbību pārvaldību un darbību finansiālo kontroli. Šajā nolūkā dalībvalstu veicamie pasākumi ietver:

(a) pārbaudi, vai pārvaldības un kontroles pasākumi ir izveidoti un tiek īstenoti tā, lai nodrošinātu, ka Savienības fondus izmanto efektīvi un pareizi, saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem;

(b) pārbaudi, vai finansētās darbības ir pienācīgi īstenotas;

(c) nodrošināšanu, ka izdevumi, kas pamatoti ar pārbaudāmiem apliecinošajiem dokumentiem, ir pareizi un patiesi;

(d) pārkāpumu nepieļaušanu, konstatēšanu un labošanu, kā noteikts [Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. .../... ..., ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006] par struktūrfondiem, un nepamatoti izmaksāto summu atgūšanu kopā ar procentiem par novēlotiem maksājumiem, ja vajadzīgs. Dalībvalstis paziņo Komisijai par jebkādu šādu pārkāpumu un informē Komisiju par panākto virzību administratīvajos un juridiskajos jautājumos.

2. Dalībvalstis akreditē iestādes, kas atbild par to pasākumu pareizu pārvaldību un kontroli, kurus finansē no EGF līdzekļiem saskaņā ar Finanšu regulas 56. pantu, un ar kritērijiem un procedūrām, kas noteiktas Vispārīgajā regulā par struktūrfondiem. Līdz kārtējā finanšu gada 1. februārim šīs akreditētās iestādes Komisijai sniedz informāciju, kas noteikta Finanšu regulas 56. panta 5. punktā.

3. Dalībvalstij jāveic vajadzīgās finansiālās korekcijas, ja konstatēti pārkāpumi. Dalībvalsts veiktās korekcijas izpaužas kā visa finansiālā ieguldījuma vai tā daļas atcelšana. Dalībvalsts atgūst visas summas, kas zaudētas atklāto pārkāpumu rezultātā, atmaksā tās Komisijai un, ja attiecīgā dalībvalsts summu laikus neatmaksā, tad automātiski piemēro procentus.

4. Komisija, atbildot par Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildi, veic vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu, vai finansētās darbības ir īstenotas, vadoties pēc pareizas un efektīvas finanšu pārvaldības principiem. Pieteikuma iesniedzējas dalībvalsts pienākums ir nodrošināt, lai tai būtu vienmērīgi strādājošas pārvaldības un kontroles sistēmas; Komisija pārliecinās, ka šādas sistēmas pastāv.

Ar šādu nolūku, neskarot Revīzijas palātas pilnvaras vai dalībvalsts veiktās pārbaudes atbilstīgi valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, Komisijas ierēdņi vai darba ņēmēji var veikt pārbaudes uz vietas, ieskaitot paraugu ņemšanu, par EGF finansētajiem pasākumiem, brīdinot par to vismaz vienu darba dienu iepriekš. Komisija to dara zināmu pieteikuma iesniedzējai dalībvalstij, lai saņemtu no tās visu vajadzīgo palīdzību. Attiecīgās dalībvalsts ierēdņi vai darba ņēmēji var piedalīties šajās pārbaudēs.

5. Dalībvalsts nodrošina, ka visi radušos izdevumus apliecinošie dokumenti glabājas Komisijai un Revīzijas palātai pieejami trīs gadus pēc EGF finansiālā ieguldījuma izbeigšanas.

22. pants Finansiālā ieguldījuma atmaksāšana

1. Gadījumos, kad pasākuma izmaksu faktiskā summa ir mazāka par provizorisko summu, kas paziņota saskaņā ar 15. pantu, Komisija var pieņemt lēmumu, izmantojot īstenošanas aktu, kurā pieprasīts, lai dalībvalsts atmaksā attiecīgo saņemto finansiālā ieguldījuma summu.

2. Ja dalībvalsts nav izpildījusi saistības, kas noteiktas lēmumā par finansiālo ieguldījumu, Komisija var veikt vajadzīgos pasākumus, pieņemot lēmumu, izmantojot īstenošanas aktu, kurā pieprasīts, lai dalībvalsts atmaksā visu saņemtā finansiālā ieguldījuma summu vai daļu no tās.

3. Pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 1. vai 2. punktu Komisija veic piemērotu lietas pārbaudi un īpaši paredz noteiktu termiņu, kurā dalībvalsts var iesniegt piezīmes.

4. Ja pēc vajadzīgo pārbaužu pabeigšanas, Komisija secina, ka dalībvalsts neizpilda savas saistības atbilstīgi 21. panta 1. punktam, ja nav panākta vienošanās un dalībvalsts nav Komisijas dotajā laikā veikusi korekcijas, un ņemot vērā dalībvalsts paskaidrojumus, Komisija trīs mēnešu laikā pēc 3. punktā minētā termiņa beigām izlemj veikt vajadzīgās finansiālās korekcijas, atceļot visu vai daļu EGF ieguldījuma šim pasākumam. Jebkura summa, kas zaudēta atklāto pārkāpumu rezultātā, ir jāatgūst, un ja pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts summu laikus neatmaksā, tad automātiski piemēro procentus.

23. pants Lauksaimnieku atbalsta finansiāla pārvaldība

Atkāpjoties no 21. un 22. panta, atbalstu lauksaimniekiem pārvalda un kontrolē saskaņā ar Regulu (EK) Nr...................par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību.

24. pants Deleģēšanas īstenošana

1. Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Šajā regulā minētās deleģēšanas pilnvaras piešķir uz nenoteiktu laiku no dienas, kad stājas spēkā šī regula.

3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 4. pantā minētās pilnvaras pieņemt deleģētus aktus.

Ar atsaukšanas lēmumu pārtrauc deleģēšanas pilnvaras, kas norādītas minētajā lēmumā. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai minētajā lēmumā norādītā vēlākā datumā. Tas neietekmē jau pastāvošu deleģētu aktu spēkā esamību.

4. Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 4. panta 3. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja 2 mēnešu laikā pēc šā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši pret to iebildumus vai, ja pirms minētā termiņa beigām, gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka neizteiks iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto termiņu pagarina par 2 mēnešiem.

25. pants Atcelšana

Regula (EK) Nr. 1927/2006 ir atcelta no 2014. gada 1. janvāra.

To turpina piemērot attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti līdz 2013. gada 31. decembrim.

26. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro visiem pieteikumiem, kas iesniegti no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

Priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

FINANŠU PĀRSKATS TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMIEM

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgā(s) politikas joma(s) ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķis(i)

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētais(ie) pārvaldības veids(i)

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgā(s) daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija(s) un budžeta izdevumu pozīcija(s)

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

FINANŠU PĀRSKATS TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMIEM

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014.-2020. gads)

1.2. Attiecīgā(ās) politikas joma(s) ABM/ABB struktūrā[27]

ABB darbība EMPL ĢD 2010. gada vadības plānā iekļautais Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds.

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[28]

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības termiņa pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4. Mērķi 1.4.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskais(ie) mērķis(i), ko plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Priekšlikums attiecas uz paziņojumu “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””, kas ietver 2014.-2020. gada daudzgadu finanšu shēmu.

1.4.2. Konkrētais(ie) mērķis(i) un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 1. Saglabāt to darba ņēmēju līdzdalību darba tirgū, kuri atlaisti saistībā ar pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos un neparedzētas krīzes rezultātā.

Konkrētais mērķis Nr. 2. Iekļaut darba ņēmējus ar līgumu uz noteiktu laiku un pagaidu darba aģentūru darba ņēmējus EGF darbības jomā.

Konkrētais mērķis Nr. 3. Iekļaut darbības jomā mikro, mazo un vidējo uzņēmumu īpašniekus-vadītājus un pašnodarbinātās personas (tostarp lauksaimniekus).

Attiecīgās ABM/ABB darbības: Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF).

1.4.3. Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas paredzētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām

Priekšlikums ļaus Eiropas Savienībai turpināt sniegt atbalstu, izmantojot EGF līdzfinansējumu ar 50 % likmi, aktīviem darba tirgus pasākumiem tiem darba ņēmējiem, kas atlaisti ar tirdzniecību saistītas globalizācijas un negaidītas krīzes rezultātā. Minēto likmi var palielināt līdz 65 % gadījumos, ja pieteikumus iesniegušas tādas dalībvalstis, kuru teritorijā vismaz viens NUTS II līmeņa reģions ir atbilstīgs struktūrfondu konverģences mērķim. To iedzīvotāju loks, kuri ir tiesīgi saņemt atbalstu, ir paplašināts, iekļaujot darba ņēmējus ar līgumu uz noteiktu laiku, pagaidu darba aģentūru darba ņēmējus un mikro, mazo un vidējo uzņēmumu īpašniekus-vadītājus un pašnodarbinātās personas (tostarp lauksaimniekus).

1.4.4. Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas pārraudzībā izmantojamos rādītājus

- Saņemto pieteikumu skaits EGF atbalstam

- Atlaisto darba ņēmēju skaits, kuriem paredzēta EGF palīdzība

- Atlaisto darba ņēmēju skaits, kuri pēc EGF atbalstītajiem pasākumiem atkaliekļāvušies darba tirgū

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 1.5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Regula (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi jāpārskata līdz 2013. gada beigām. Pārskatīšana, kas tiek veikta ar priekšlikumā iekļautās regulas palīdzību, ļauj fondam turpināt darbību 2014.-2020. gada daudzgadu finanšu shēmas laikā, paplašināt tā darbības jomu, iekļaujot papildu iedzīvotāju loku, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu, un grozīt konkrētus tehniskus elementus, lai uzlabotu fonda darbību.

1.5.2. Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība

Savienības iesaistīšanās, izmantojot EGF, ļauj papildināt valsts palīdzības veidus, kas pieejami to darba ņēmēju atkaliekļaušanai darba tirgū, kuri atlaisti tirdzniecības globalizācijas vai negaidītas ekonomikas krīzes rezultātā. Līdzšinējā EGF pieredze liecina, ka Savienības iesaistīšanās ļauj sniegt individualizētāku atbalstu ilgāku laiku, bieži vien iekļaujot tādus pasākumus, kuri netiktu nodrošināti bez EGF iesaistīšanās.

1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Pieredze, kas gūta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1927/2006, ir izklāstīta paskaidrojuma rakstā.

1.5.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

EGF ir saskaņots un piedāvā sinerģiju ar Eiropas Sociālo fondu.

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

– X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– X  Priekšlikums/iniciatīva spēkā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim

– ¨  Finansiālā ietekme: GGGG.–GGGG.

¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

– pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi[29]

¨ Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

¨ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨  izpildaģentūrām

– ¨  Kopienu izveidotām struktūrām[30]

– ¨  valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic publiskās pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

X Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Pāraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Priekšlikumā iekļautās regulas 19. pantā paredzēts, ka Komisija katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kvantitatīvu un kvalitatīvu ziņojumu par iepriekšējos divos gados saskaņā ar šo regulu veiktajām darbībām. Ziņojumā ietver, inter alia, Komisijas novērojumus par pārvaldības darbībām attiecīgajos gados.

Saskaņā ar priekšlikumā iekļautās regulas 20. pantu Komisija līdz 2018. gada jūnija beigām ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm veic EGF sasniegto rezultātu efektivitātes un ilgtspējības starpposma novērtējumu. Līdz 2022. gada 31. decembrim Komisija ar ārējo ekspertu palīdzību veic ex-post novērtējumu, lai noteiktu EGF ietekmi un tā pievienoto vērtību.

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma 2.2.1. Apzinātie riski

Riski attiecas uz Kopienas fondu dalīto pārvaldību.

2.2.2. Paredzētās kontroles metodes

Pārvaldībai un finanšu kontrolei piemērojamās prasības ir noteiktas priekšlikumā iekļautās regulas 20. pantā.

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos preventīvos un aizsardzības pasākumus.

Pasākumi pārkāpumu nepieļaušanai, konstatēšanai un labošanai ir noteikti priekšlikumā iekļautās regulas 20. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 20. panta 2. punktā.

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Ieguldījums

Numurs [Apraksts…...………………………………] || Dif./nedif. ([31]) || no EBTA[32] valstīm || no kandidātvalstīm[33] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

n.p. || 04.0501 Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds 04.010414 Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds — administratīvās pārvaldības izdevumi 40.0243 Rezerve Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam || Dif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas.

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Ieguldījums

Numurs [Izdevumu kategorija……………………….] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

n.p. || Tiks pieprasīta jauna budžeta pozīcija, lai AGRI ĢD īstenotu daļu EGF. || [Dif…] || /NĒ || /NĒ || /NĒ || /NĒ

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Numurs ||

ĢD: EMPL || || || 2014[34]. gads || 2015. gads || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas PM || || ||

Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || (1) || || ||

Maksājumi || (2) || || ||

Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || (1a) || || ||

Maksājumi || (2a) || || ||

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas  no konkrētu programmu piešķīrumiem[35] || || ||

Budžeta pozīcijas numurs || || (3) || || ||

KOPĀ — ĢD EMPL apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || || ||

Maksājumi || =2+2a +3 || || ||

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || ||

Maksājumi || (5) || || ||

Ÿ KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || ||

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas EMPL KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || || ||

Maksājumi || =5+ 6 || || ||

Gadījumā, ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas:

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || ||

Maksājumi || (5) || || ||

Ÿ KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || ||

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 1.-4. KATEGORIJAS apropriācijas (Pamatsumma) || Saistības || =4+ 6 || || ||

Maksājumi || =5+ 6 || || ||

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || 5 || “Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || Gads 2014. || Gads 2015. || Gads 2016. || Gads 2017.-2020. || KOPĀ

ĢD: EMPL+AGRI ||

Ÿ Cilvēkresursi || 1,271 || 1,271 || 1,271 || 1,271 gadā || 8,897

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0,140 || 0,140 || 0,140 || 0,140 gadā || 0,98

KOPĀ – ĢD EMPL || Apropriācijas || 1,411 || 1,411 || 1,411 || 1,411 gadā || 9,877

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 5. KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību kopsumma = maksājumu kopsumma) || || ||

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || Gads N[36] || Gads N+1 || KOPĀ

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 1.-5. KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || || ||

Maksājumi || || ||

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– X  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || Gads 2014. || Gads 2015.-2020. || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ ||

||

|| Rezultāta veids[37] || Norādīt mērķus un rezultātus || Numurs Rezultātu || Izmaksas || Numurs Rezultātu || Izmaksas || Numurs Rezultātu || Izmaksas || Numurs Rezultātu || Izmaksas || Numurs Rezultātu || Izmaksas || Kopējais rezultātu skaits || Kopā izmaksas ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1[38] || || || || || || || || || || || || ||

Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || ||

Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || ||

Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — 1. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 || || || || || || || || || || || || ||

Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — 2. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || || || || || || || || || || || ||

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums

–      Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– Ö            Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| Gads 2014. [39] || Gads 2015. || Gadi 2016.–2020. || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. kategorija || || || ||

Cilvēkresursi || 1,271 || 1,271 || 1,271 gadā || 8,897

Pārējie administratīvie izdevumi || 0,14 || 0,14 || 0,14 gadā || 0,98

Starpsumma —daudzgadu finanšu shēmas 5. KATEGORIJA || 1,411 || 1,411 || 1,411 gadā || 9,877

Ārpus — daudzgadu finanšu shēmas 5. KATEGORIJAS[40] || || || ||

Cilvēkresursi || || ||

Citi administratīvie izdevumi || || ||

Starpsumma — ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. KATEGORIJAS || || ||

KOPĀ || || || || || ||

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– X  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| Gads 2014. || Gads 2015. || Tas pats attiecībā uz gadiem 2016.–2020.

041 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 9 || 9 || Tas pats

XX 01 01 02 (Delegācijas) || ||

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || ||

04 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 2 || 2

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || ||

XX 01 04 yy[41] || - galvenajā mītnē[42] || ||

- delegācijās || ||

XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || ||

10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || ||

KOPĀ || 11 || 11 || || 11 ||

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu un administratīvo resursu vajadzības sedz no piešķīruma, kas jau ir piešķirti, lai pārvaldītu šo darbību, un/vai pārdalīti ĢD ietvaros, papildināti attiecīgā gadījumā ar papildu piešķīrumu, kas varētu būt piešķirts vadošajam ģenerāldirektorātam saskaņā ar ikgadējo resursu sadalīšanas procedūru, ievērojot budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darba ņēmēji ||

Ārštata darba ņēmēji ||

3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– X  Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

Nav

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[43].

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

Nav

3.2.5. Trešo personu iemaksas

– X Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu.

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| Gads 2014. || Gads 2015. || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || ||

KOPĀ — līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || ||

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– X  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

¨         pašu resursus

¨         dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || ||

Gads 2012. || Gads 2013. || Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (skat. 1.6. punktu) ||

…….…. pants || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Nav

Norādīt metodi, kas izmantota, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem.

Nav

[1]               COM(2011) 500, galīgā redakcija, 29.6.2011.

[2]               OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.

[3]               COM(2008) 800, galīgā redakcija, 26.11.2008.

[4]               Regula (EK) Nr. 546/2009, OV L 167, 29.6.2009., 26. lpp.

[5]               COM(2011) 336, galīgā redakcija, 10.6.2011.

[6]               COM(2011) 403, galīgā redakcija, 29.6.2011.

[7]               COM(2011) 500, galīgā redakcija, 29.6.2011.

[8]               COM(2010) 2020, galīgā redakcija, 3.3.2010.

[9]               http://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=326&eventsId=320&furtherEvents=yes

[10]             http://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=326&eventsId=323&furtherEvents=yes

[11]             http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=6578&langId=en

[12]             http://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=326&eventsId=285&furtherEvents=yes

[13]             http://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=326&eventsId=330&furtherEvents=yes

[14]             SEC(2011)xxx.

[15]             SEC(2011)yyy.

[16]             COM (2011) 403, galīgā redakcija, 29.6.2011.

[17]             OV C , ... , lpp.

[18]             OV C , ... , lpp.

[19]             OV L 48, 22.2.2008., 82. lpp.

[20]             COM(2011) 500, galīgā redakcija, 29.6.2011.

[21]             OV L 167, 29.6.2009., 27. lpp.

[22]             COM(2011) 403, galīgā redakcija, 29.6.2011.

[23]             OV L

[24]             OV L 175, 10.7.1999., 43. lpp.

[25]             OV L 327, 5.12.2008., 9. lpp.

[26]             OV L 225, 12.8.1998., 16. lpp.

[27]             ABM: budžeta līdzekļu vadība — ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[28]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) vai b) apakšpunktā.

[29]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[30]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[31]             Dif. — diferencētās apropriācijas; nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[32]             EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[33]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[34]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[35]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[36]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[37]             Rezultāti ir produkti vai pakalpojumi, kas jāsniedz (piem., finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[38]             Kā aprakstīts 1.4.2. iedaļā “Konkrētais mērķis/konkrētie mērķi…”.

[39]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[40]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[41]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darba ņēmējiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

[42]             Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[43]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.