PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Bezdarbs un joprojām augstais nabadzības līmenis liek rīkoties gan ES, gan valsts līmenī. Patlaban gandrīz 23 miljoni cilvēku ir bezdarbnieki, un aplēsts, ka vairāk nekā 113 miljoni ietilpst nabadzības vai atstumtības riska grupā. Vienas no galvenajām Eiropas iedzīvotāju rūpēm ir sociālie un nodarbinātības jautājumi, un tā ir joma, kurā tiek gaidīts lielāks Savienības atbalsts. Citas problēmas, ar ko saskaras Savienība, attiecas uz nepietiekamu prasmju līmeni, neapmierinošiem rezultātiem aktīvajā darba tirgus politikā un izglītības sistēmā, nelabvēlīgos apstākļos esošu grupu sociālo atstumtību un zemu darbaspēka mobilitāti. Tādēļ nepieciešamas gan politikas iniciatīvas, gan konkrēta atbalsta rīcība.

Finanšu un ekonomikas krīze, demogrāfijas un migrācijas tendences un straujās tehnoloģiju pārmaiņas ir saasinājušas daudzas no šīm problēmām. Ja tās netiks efektīvi risinātas, tās var radīt būtisku šķērsli sociālai kohēzijai un konkurētspējai. Tāpēc ir būtiski, lai izaugsmi veicinošus ieguldījumus infrastruktūrā, reģionu konkurētspējā un uzņēmējdarbības attīstībā pavadītu saistīti pasākumi ilgtspējīgu darba vietu izveidē tādās jomās kā darba tirgus politika, izglītība un apmācība, sociālā iekļaušana, darbinieku, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās spējas un administratīvās spējas.

Eiropas Sociālais fonds (ESF) atbalsta tādas politikas jomas un prioritātes, kuru mērķis ir panākt progresu virzībā uz pilnu nodarbinātību, kāpināt darba kvalitāti uz ražīgumu, uzlabot darba ņēmēju ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti Savienības teritorijā, uzlabot izglītības un apmācības sistēmas un veicināt sociālo iekļaušanu, tādējādi sekmējot ekonomikas, sociālo un teritoriālo kohēziju.

Tā kā tiks panākta pilnīga ESF atbilstība stratēģijai "Eiropa 2020" un tās pamatmērķiem, fondam būtu jāatbalsta dalībvalstu politikas jomas atbilstoši integrētajām pamatnostādnēm, kas pieņemtas saskaņā ar Līguma 121. pantu un 148. panta 4. punktu, kā arī ieteikumiem par valsts reformu programmām. Eiropas Sociālā fonda, kā viena no struktūrfondiem, minimālā atbalsta daļu un apjomu noteikšana nodrošinās Savienības prioritāšu pienācīgu atspoguļojumu ieguldījumu apjomā, kas tieši paredzēts Eiropas iedzīvotājiem.

ESF atbalsts veicinās arī citas stratēģijas "Eiropa 2020" būtiskās prioritātes, piemēram, ieguldījumu stiprināšanu pētniecībā un inovācijā, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanu un piekļuves uzlabošanu tām, mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas palielināšanu, atbalstu pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, vides aizsardzības un ilgtspējīgas resursu izmantošanas veicināšanu. ESF darbosies sinerģijā ar jauno integrēto sociālo pārmaiņu un inovācijas programmu. Kopā tās veidos visaptverošu Eiropas nodarbinātības un sociālās iekļaušanas iniciatīvu.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Šā priekšlikuma izstrādē ņemti vērā visi rezultāti, kas iegūti sabiedriskajā apspriešanā par Piekto progresa ziņojumu par ekonomikas, sociālo un teritoriālo kohēziju[1], ES budžeta pārskatīšanu[2] un par daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumiem[3].

Sabiedriskā apspriešana par Piektā kohēzijas ziņojuma secinājumiem noritēja no 2010. gada 12. novembra līdz 2011. gada 31. janvārim un tika noslēgta ar Kohēzijas forumu. Kopumā tika saņemtas 444 atbildes. Respondentu vidū bija dalībvalstis, reģionu un vietējās iestādes, sociālie partneri, Eiropas interešu organizācijas, nevalstiskās organizācijas, iedzīvotāji un citas ieinteresētās personas. Sabiedriskajā apspriešanā tika uzdota virkne jautājumu par kohēzijas politikas nākotni. Rezultātu apkopojums tika publicēts 2011. gada 13. maijā[4].

Turklāt tika rīkotas specifiskas konferences un semināri, īpašu uzmanību pievēršot ESF nākotnei. 2010. gada jūnijā notikusī konference "ESF un Eiropa 2020" saveda vienkopus vairāk nekā 450 augsta līmeņa pārstāvjus no valsts iestādēm, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus ES un valsts līmenī, kā arī no trešām valstīm. Turklāt 2010. decembrī noritēja seminārs par ESF nākotni, kurā piedalījās NVO un sociālie partneri.

Papildus iepriekšminētajam 2010. gada 7. oktobrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par kohēzijas politikas un Eiropas Sociālā fonda nākotni[5]. Eiropas Komisija lūdza un saņēma atzinumus no Ekonomikas un sociālo lietu komitejas[6] un Reģionu komitejas[7].

Ekspertu ieteikumi tika sniegti, izmantojot ESF komitejas ad-hoc grupu par Eiropas Sociālā fonda nākotni; tā ir neformāla dalībvalstu un sociālo partneru ekspertu grupa. Laikposmā no 2009. decembra līdz 2011. gada martam ad hoc grupa tikās 7 reizes. Turklāt, lai apspriestu kopējos rādītājus, tika izveidota dalībvalstu pārstāvju darba grupa. Tā sanāca kopā četras reizes un sagatavoja bāzi ierosinātajiem rādītājiem. ESF komiteja savā 2010. gada 3. jūnija un 2011. gada 10. marta sanāksmē pati publicēja atzinumus par ESF nākotni. Gan Nodarbinātības komiteja (EMCO), gan Sociālās aizsardzības komiteja (SPC) attiecīgi 2011. gada janvārī un martā arī publicēja īpašus atzinumus.

Tika izmantoti arī ex-post novērtējumu rezultāti par 2000.-2006. gada programmām, kā arī plašs pētījumu klāsts. Tika veikts īpašs ietekmes novērtējums par ESF regulu; šis novērtējums bija viens no triju ietekmes novērtējumu paketes, kurā ietverti arī ERAF un Kohēzijas fonda regula, kā arī ietekmes novērtējums par Vispārējo regulu, ar kuru reglamentē ESF, ERAF un Kohēzijas fondu.

Ietekmes novērtējumā par ESF regulu lielākā uzmanība tika pievērsta instrumenta darbības jomai un vienam īpašam vienkāršošanas aspektam. Tajā tika izskatīta arī saikne starp papildināmību un finanšu instrumentiem, kas pieejami Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorātam, jo īpaši ESF, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, programma "Progress", EURES un mikrofinansēšanas instruments "Progress".

ESF nozīmei ir ļoti plašs atbalsts. Tiek uzskatīts, ka ESF nodrošina ievērojamu Eiropas pievienoto vērtību, ļaujot dalībvalstīm un reģioniem risināt Eiropas galvenās prioritātes, izmantojot Eiropas finansējumu. To uzskata par nozīmīgu sastāvdaļu tādu galveno problēmu risināšanā, ar kurām saskaras Eiropas iedzīvotāji, kā arī virzībā uz stratēģijā "Eiropa 2020" noteikto mērķu sasniegšanu. Par svarīgu efektīva atbalsta priekšnoteikumu tiek uzskatīta koncentrēšanās uz galveno problēmu risināšanu un Padomes ieteikumiem. Tāpat par nopietnu un risināmu jomu tiek uzskatīta atbalsta sarežģītības mazināšana un ar to saistītais revīzijas slogs, jo īpaši mazākiem saņēmējiem.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Eiropas Sociālais fonds (ESF) tika izveidots ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD jeb Līgums) 162. pantu. ES kohēzijas veicināšanas finansējuma pārskata laika plānojums ir saistīts ar priekšlikumu jaunajai daudzgadu finanšu shēmai, kas iekļauta Komisijas darba programmā.

Šis regulas priekšlikums ir balstīts uz LESD 164. pantu. Ar Padomes Regulu (ES) Nr. [..] nosaka struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības struktūru un īpaši izklāsta tematiskos mērķus, principus un noteikumus attiecībā uz programmu veidošanu, uzraudzību un vērtēšanu, pārvaldi un kontroli.

Minētajā vispārējā struktūrā šis priekšlikums definē ESF pamatuzdevumu un darbības jomu līdztekus saistītajām ieguldījumu prioritātēm, kas risina tematiskos mērķus un nosaka īpašus nosacījumus attiecībā uz ESF līdzfinansētajām darbības programmām un attiecībā uz atbilstīgajiem izdevumiem.

ESF darbosies LESD 174. panta kontekstā, kas paredz Eiropas Savienības rīcību ekonomikas, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanai un veicina vispārēju harmonisku attīstību, tiecoties samazināt dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un veicinot vismazāk attīstīto reģionu izaugsmi.

Kā uzsvērts ES budžeta pārskatīšanā: "ES budžets būtu jāizmanto, lai finansētu ES sabiedrisko labumu, pasākumus, ko dalībvalstis un reģioni nevar finansēt paši, vai kad tas var dot labākus rezultātus."[8]. Tā kā ESF uzdevumi ir paredzēti Līgumā un politika ir īstenota saskaņā ar dalītas pārvaldības principu, kā arī ievērojot dalībvalstu un reģionu iestāžu pilnvaras, šajā priekšlikumā ņemts vērā subsidiaritātes princips.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Komisijas daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumā kohēzijas politikai laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam paredzēti EUR 376 miljardi.

Ierosinātais budžets 2014.–2020. gadam || Miljardi EUR || Minimālā ESF daļa || Izrietošais minimālais ESF apjoms miljardos EUR

Mazāk attīstītie reģioni Pārejas reģioni Attīstītākie reģioni Teritoriāla sadarbība Kohēzijas fonds Papildu piešķīrums attālākajiem reģioniem un mazapdzīvotiem reģioniem || 162,6 38,9 53,1 11,7 68,7 0,926 || 25 % 40 % 52 % - - - || 40,7 15,6 27,6 - - -

"Eiropas Savienošanas” finanšu mehānisms transporta, enerģētikas un IKT nozarē || EUR 40 miljardi (plus EUR 10 miljardi, kas īpaši izdalīti Kohēzijas fonda iekšējiem mērķiem) || - ||

*Visas summas nemainīgās 2011. gada cenās

Lai kāpinātu fondu spēju sasniegt stratēģijas "Eiropa 2020" pamatmērķus, šajā priekšlikumā noteiktas ESF atbalsta minimālās daļas katrai reģionu kategorijai, kas definēta vispārējās regulas priekšlikumā. No tā izriet, ka minimālā vispārējā ESF daļa ir 25 % no budžeta, kas piešķirts kohēzijas politikai (izņemot piešķīrumu "Eiropas Savienošanas" mehānismam), t.i., EUR 84 miljardi. Norādītajā minimālajā ESF piešķīrumā iekļauts budžets (EUR 2,5 miljardi) topošajam Komisijas priekšlikumam par pārtikas atbalstu vistrūcīgākajām personām.

5.           REGULAS SATURA KOPSAVILKUMS

Attiecībā uz darbības jomu ESF regulas projektā 2014.–2020. gadam ierosināts paredzēt ESF četriem tematiskajiem mērķiem visā Eiropas Savienībā, proti, i) nodarbinātības un darbaspēka mobilitātes veicināšana, ii) ieguldījumi izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā, iii) sociālās iekļaušanas veicināšana un cīņa ar nabadzību, iv) institucionālās spējas un efektīvas publiskās pārvaldes veicināšana. Katrs tematiskais mērķis ir izteikts intervences kategorijās vai "ieguldījumu prioritātēs". Turklāt ESF būtu jāsekmē arī citi tematiskie mērķi, piemēram, atbalsts pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, pret klimata pārmaiņām noturīgu, resurstaupīgu, ekoloģiski ilgtspējīgu ekonomiku, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanas uzlabošana, pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas stiprināšana, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas palielināšana.

Lai sasniegtu pietiekamu un uzskatāmu ietekmi, nepieciešama finansējuma koncentrācija. Lai panāktu minēto koncentrāciju, ierosināts:

– sniegt administratīvo spēju atbalstu tādām valstīm, kurās ir mazāk attīstītie reģioni vai tās ir atbilstīgas saņemt Kohēzijas fonda atbalstu;

– veltīt vismaz 20 % no ESF atbalsta "sociālās iekļaušanas veicināšanai un cīņai ar nabadzību";

– koncentrēt finansējumu darbības programmās ierobežotam "ieguldījumu prioritāšu" skaitam.

Turklāt regulas projektā ir paskaidrots un stiprināts ESF ieguldījums Savienības apņēmībā izskaust nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un nepieļaut diskrimināciju. Dalībvalstīm būtu jāapvieno izturīga vienādu iespēju pieeja ar īpašiem pasākumiem, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un nediskrimināciju.

Tāpat regulas projekta mērķis ir stiprināt sociālo inovāciju un transnacionālo sadarbību ESF jomā, izmantojot stimulus, piemēram augstākas līdzfinansējuma likmes piešķiršana prioritātēm, īpaša programmu veidošanas un uzraudzības kārtība, kā arī lielāka Komisijas nozīme labās prakses apmaiņā un izplatīšanā, kopīgi pasākumi un sasniegumi visā Savienības teritorijā.

Attiecībā uz uzraudzības un vērtēšanas sistēmām regulas projektā ir ierosināti minimālie kvalitātes standarti un noteikti obligātie kopējie rādītāji. Tam būtu jānodrošina izturīgi un uzticami uzraudzības sniegtie dati, kurus iespējams viegli apkopot ES līmenī, kā arī tas, lai vērtēšanas procesā tiktu pievērsta uzmanība ESF atbalsta efektivitātei un ietekmei.

Regulas projektā liela uzmanība pievērsta sociālo partneru un nevalstisko organizāciju iesaistīšanai ESF prioritāšu un darbību programmu veidošanā un īstenošanā. Tādēļ regulas projektā rosināts piešķirt mazāk attīstītajiem reģioniem un valstīm pienācīgu ESF resursu apjomu pasākumiem sociālo partneru un nevalstisko organizāciju spēju veidošanai. Ņemot vērā to būtisko nozīmi nodarbinātības, izglītības un sociālās iekļaušanas jomā, tiks atbalstītas arī kopīgas sociālo partneru darbības.

Līdzīgi, regulas projektā ierosināts noteikt ierobežotu skaitu īpašu atbilstības noteikumu, lai mazākiem saņēmējiem un darbībām veicinātu piekļuvi ESF finansējumam, kā arī lai ņemtu vērā ESF darbību dažādību un ESF atbalsta saņēmēju atšķirīgo veidu salīdzinājumā ar citiem fondiem. Lai nodrošinātu, ka vienkāršošana nonāk līdz saņēmējiem, regulas projektā ierosināts paplašināt vienkāršotus izmaksu risinājumus, tostarp nosakot to obligātu izmantošanu mazākām darbībām. Minētie nosacījumi saņēmējiem un vadošajām iestādēm atvieglos administratīvo slogu un stiprinās ESF orientāciju uz rezultātiem, kā arī veicinās kļūdu biežuma samazināšanu.

Visbeidzot, ir ieviesti īpaši instrumenti, lai mudinātu dalībvalstis un reģionus pieteikties ESF atbalstam, un tādējādi palielinātu tādu fonda finanšu pasākumu kapacitāti, kas atbalsta nodarbinātību, izglītību un sociālo iekļaušanu.        

2011/0268 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas Sociālo fondu un Regulas (EK) Nr. 1081/2006 atcelšanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 164. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[9],

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[10],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[11],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Ar Regulu (ES) Nr. [..] ir noteikta Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fonda darbības struktūra un jo īpaši paredzēti tematiskie mērķi, principi un noteikumi saistībā ar programmu veidošanu, uzraudzību un vērtēšanu, pārvaldību un kontroli. Tādēļ ir jānorāda Eiropas Sociālā fonda pamatuzdevums un darbības joma kopā ar saistītajām ieguldījumu prioritātēm, kuras sekmē tematisko mērķu sasniegšanu, kā arī jānosaka īpaši nosacījumi saistībā ar to darbību veidiem, kuras var finansēt no ESF.

(2) ESF būtu jāuzlabo nodarbinātības iespējas, jāveicina izglītība un mūžizglītība, kā arī jāizstrādā aktīvas iekļaušanas politika atbilstoši ar Līguma 162. pantu noteiktajiem ESF uzdevumiem un tādējādi atbilstoši Līguma 174. pantam jāsniedz ieguldījums ekonomikas, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā. Saskaņā ar Līguma 9. panta noteikumiem, ESF jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, ar sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu.

(3) Eiropadome 2010. gada 17. jūnija sanāksmē aicināja visus kopējās politikas virzienus, tostarp Kohēzijas politiku, atbalstīt stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei "Eiropa 2020"[12]. Lai nodrošinātu pilnīgu ESF atbilstību minētās stratēģijas mērķiem, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību, izglītību un cīņu ar sociālo atstumtību, ESF būtu jāatbalsta dalībvalstis Padomes ieteikumu par dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm īstenošanā, kā arī Padomes lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm īstenošanā, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 121. panta un 148. panta 4. punkta noteikumiem. Fondam būtu jāveicina arī pamatiniciatīvu īstenošana īpaši attiecībā uz "Jaunu prasmju un darba vietu programmu"[13], "Jaunatne kustībā"[14] un "Eiropas platformu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību"[15]. ESF sniegs atbalstu arī iniciatīvu "Digitālā programma Eiropai"[16] un "Inovācijas savienība"[17] darbībām.

(4) Eiropas Savienība saskaras ar strukturālām problēmām, ko izraisījusi ekonomikas globalizācija, tehnoloģiju attīstība un strauji novecojošs darbaspēks, kā arī arvien lielāku prasmju un darbaspēka trūkumu atsevišķās nozarēs un reģionos. Minētajiem faktoriem pievienojas ekonomikas un finanšu krīze, kuras ietekmē paaugstinājās bezdarba līmenis, īpaši skarot jaunatni un citas neaizsargātas grupas, piemēram, migrantus. ESF būtu jācenšas veicināt nodarbinātību un jāatbalsta darbaspēka mobilitāte, jāinvestē izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā, jāveicina sociālā iekļaušana un jācīnās ar nabadzību. Uzlabojot darba ņēmēju starptautisko ģeogrāfisko mobilitāti, tādējādi veicinot darba tirgu veiksmīgāku darbību, ESF jo īpaši būtu jāatbalsta Eiropas Nodarbinātības dienesti (EURES darbības) attiecībā uz darba ņēmēju pieņemšanu darbā un saistīto informāciju, ieteikumiem un konsultāciju pakalpojumiem valsts un pārrobežu līmenī.

(5) Papildus minētajām prioritātēm mazāk attīstītajos reģionos un dalībvalstīs, kā arī nolūkā palielināt ekonomisko izaugsmi un nodarbinātības iespējas, būtu jāuzlabo tādu ieinteresēto personu publiskās pārvaldes efektivitāte, kuras nodrošina nodarbinātību, izglītību un sociālo politiku, un jāstiprina institucionālās spējas.

(6) Cenšoties sasniegt primāros tematiskos mērķus, ESF būtu jāsniedz ieguldījums minēto jautājumu risināšanā. Šajā kontekstā ESF būtu jāatbalsta darbaspēka pāreja uz dabai labvēlīgākām prasmēm un darba vietām, jo īpaši attiecībā uz energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem un ilgtspējīga transporta nozarēm, ņemot vērā Savienības vēlmi palielināt to ES budžeta proporciju, kas attiecas uz klimata optimizāciju vismaz līdz 20 %, piesaistot ieguldījumus no dažādām politikas jomām.

(7) ESF būtu jāpiedalās stratēģijā "Eiropa 2020'', nodrošinot Eiropas Savienības prioritātēm lielāku atbalsta koncentrāciju. Konkrēti, ESF, izmantojot minimālu nodalītu piešķīrumu, būtu jāpalielina atbalsts cīņai ar sociālo atstumtību un nabadzību. Atkarībā no atbalstītā reģiona attīstības līmeņa būtu jāierobežo arī ESF atbalsta ieguldījumu prioritātes un piedāvājums.

(8) Lai nodrošinātu tādu rezultātu, kas sasniegti ESF atbalstītās darbībās Eiropas līmenī, labāku vērtēšanu un ciešāku uzraudzību, būtu jānosaka kopīgs īstenošanas un rezultātu kopums.

(9) Prasmīga un efektīva ESF atbalstīto darbību īstenošana ir atkarīga no labas pārvaldības un partnerības starp visiem attiecīgajiem teritoriālajiem un sociālekonomiskajiem partneriem, jo īpaši sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām. Tādēļ dalībvalstīm nepieciešams mudināt sociālos partnerus un nevalstiskās organizācijas līdzdarboties ESF atbalsta īstenošanā.

(10) Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, lai ESF finansiālo atbalstu saņēmušo prioritāšu īstenošana veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību atbilstoši Līguma 8. panta noteikumiem. Novērtējumos konstatēts, cik svarīgi visos programmu aspektos ņemt vērā dzimumu jautājumu, nodrošinot īpašu pasākumu veikšanu dzimumu līdztiesības veicināšanai.

(11) Saskaņā ar Līguma 10. panta noteikumiem, ESF finansiālo atbalstu saņēmušo prioritāšu īstenošanai būtu jāsniedz ieguldījums cīņā pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. ESF būtu jāatbalsta to ANO Konvencijā par invalīdu tiesībām paredzēto pienākumu izpilde, kas, cita starpā, attiecas uz izglītību, darbu, nodarbinātību un pieejamību. ESF būtu jāveicina arī pāreja no institucionālās aprūpes uz aprūpi vietējā līmenī.

(12) Atbalsts sociālajai inovācijai ir neatsverams, lai uzlabotu politikas atbilstību sociālām pārmaiņām un lai sekmētu un atbalstītu inovatīvus sociālos uzņēmumus. Konkrēti, politikas efektivitātes kāpināšanā un tādējādi īpaša ESF atbalsta saņemšanas attaisnojumā neatsverama nozīme ir inovatīvu risinājumu testēšanai un izvērtēšanai pirms to plašākas pielietošanas.

(13) Starptautiskai sadarbībai ir būtiska pievienotā vērtība, un tā nepieciešama, lai stiprinātu Komisijas nozīmi pieredzes apmaiņas veicināšanā un attiecīgo iniciatīvu īstenošanas koordinēšanā.

(14) Lai īstenotu stratēģiju "Eiropa2020" un sasniegtu tās pamatmērķus, ir nepieciešama reģionālo un vietējo ieinteresēto personu mobilizācija. Lai reģionu un vietējās iestādes, pilsētas, sociālos partnerus un nevalstiskās organizācijas vēl aktīvāk iesaistītu programmu īstenošanā, var izmantot un atbalstīt teritoriālos līgumus, vietējās iniciatīvas nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai, vietējās sabiedrības vadītas attīstības stratēģijas un ilgtspējīgas pilsētvides attīstības stratēģijas.

(15) Regula (ES) Nr. [..] nodrošina, ka noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem tiks noteikti valsts līmenī ar dažiem izņēmumiem, kuriem ir jānosaka īpaši nosacījumi attiecībā uz ESF.

(16) ESF izmantošanas vienkāršošanas un kļūdu riska mazināšanas nolūkā, kā arī attiecībā uz ESF atbalstīto darbību īpatnībām, ir lietderīgi noteikt nosacījumus, kas papildina Regulas (ES) Nr. [..] 57. un 58. pantu.

(17) Lai atbalstītu, piemēram, studentus, darba vietu izveidi, darbaspēka mobilitāti, sociālo iekļaušanu un sociālo uzņēmējdarbību, dalībvalstis un reģioni būtu jāmudina izmantot ESF ar finanšu instrumentu palīdzību.

(18) Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta noteikumiem, tiesības pieņemt leģislatīvos aktus nodod Komisijai, lai definētu vienību izmaksu standarta shēmas un vienreizējos maksājumus un to maksimālās summas atbilstoši dažādiem darbību veidiem, kā arī noteiktu īpašus noteikumus un nosacījumus garantijām, kas balstītas uz politiku. Sevišķi svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija pienācīgi apspriestos, tostarp speciālistu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(19) Šī regula aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulu (EK) Nr. 1081/2006 par Eiropas Sociālo fondu un Regulas (EK) Nr. 1784/1999 atcelšanu[18]. Tādēļ minētā regula būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa Vispārīgi noteikumi

1. pants Priekšmets

Ar šo regulu nosaka Eiropas Sociālā fonda (ESF) pamatuzdevumu, tā atbalsta jomas, īpašus noteikumus un izdevumu veidus, kas ir atbilstīgi atbalsta saņemšanai.

2. pants Pamatuzdevums

1. ESF sekmē augstu nodarbinātības un darba kvalitātes līmeni, atbalsta darbaspēka ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti, veicina minētā darbaspēka pielāgošanos pārmaiņām, rosina augstu izglītības un apmācības līmeni, veicina dzimumu līdztiesību, vienlīdzīgas iespējas un nediskrimināciju, uzlabo sociālo iekļaušanu un apkaro nabadzību, tādējādi sekmējot Eiropas Savienības prioritātes attiecībā uz ekonomikas, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu.

2. To panāk, atbalstot dalībvalstu centienus sasniegt stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei "Eiropa 2020" prioritātes un pamatmērķus. ESF atbalsta politikas virzienu un darbību izstrādi un īstenošanu, ņemot vērā integrētās pamatnostādnes dalībvalstu ekonomikas un nodarbinātības politikai[19] un Padomes ieteikumus par valsts reformu programmām.

3. ESF sniedz atbalstu cilvēkiem, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, piemēram, ilgtermiņa bezdarbniekiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, migrantiem, etniskajām minoritātēm, nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām un cilvēkiem, kas saskaras ar sociālo atstumtību. ESF nodrošina atbalstu uzņēmumiem, sistēmām un struktūrām nolūkā veicināt to pielāgošanos jauniem uzdevumiem un sekmēt labu pārvaldību un reformu īstenošanu, jo īpaši nodarbinātības, izglītības un sociālās politikas jomā.

3. pants Atbalsta jomas

1. Atbilstoši tālāk tekstā uzskaitītajiem tematiskajiem mērķiem un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [..] 9. panta noteikumiem ESF sniedz atbalstu šādām ieguldījumu prioritātēm:

(a) nodarbinātības un darbaspēka mobilitātes veicināšana, izmantojot:

i)        darba meklētāju un neaktīvu cilvēku piekļuvi nodarbinātībai, tostarp vietējas nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei;

ii)       nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītas jaunatnes ilgtspējīgu integrāciju darba tirgū;

iii)      pašnodarbinātību, uzņēmējdarbības un uzņēmumu izveidi;

iv)      vīriešu un sieviešu līdztiesību un profesionālās un privātās dzīves līdzsvarošanu;

v)       darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanos pārmaiņām;

vi)      aktīvas un veselīgas vecumdienas;

vii)     darba tirgus iestāžu modernizēšanu un stiprināšanu, tostarp pasākumus starptautiskās darbaspēka mobilitātes uzlabošanai;

(b) ieguldījumi izglītībā, prasmēs un mūžizglītība, izmantojot:

i)        priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanu un vienlīdzīgas piekļuves veicināšanu kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai;

ii)       augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošanu nolūkā kāpināt līdzdalības un sasniegumu līmeni;

iii)      piekļuves uzlabošanu mūžizglītībai, darbaspēka prasmju un kompetenču kvalifikācijas celšanu un darba tirgus nozīmes palielināšanu izglītības un apmācības sistēmā;

(c) sociālās iekļaušanas veicināšana un cīņa ar nabadzību, izmantojot:

i)        aktīvu iekļaušanu;

ii)       nelabvēlīgos apstākļos esošu kopienu, piemēram, romu, integrāciju;

iii)      diskriminācijas dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ apkarošanu;

iv)      piekļuves uzlabošanu pieejamiem, ilgtspējīgiem un augsti kvalificētiem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem;

v)       sociālekonomikas un sociālo uzņēmumu veicināšanu;

vi)      vietējās sabiedrības vadītas attīstības stratēģijas;

(d) institucionālās spējas un efektīvas publiskās pārvaldes veicināšana, izmantojot:

i)        ieguldījumus institucionālās spējas un efektīvā publiskajā pārvaldē un publiskajos pakalpojumos, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību.            Minētā ieguldījumu prioritāte ir piemērojama visā to dalībvalstu teritorijā, kurās atrodas vismaz viens NUTS II līmeņa reģions, kā noteikts Regulas (ES) Nr. [..] 82. panta 2. punkta a) apakšpunktā, vai dalībvalstīs, kuras ir atbilstīgas saņemt Kohēzijas fonda atbalstu;

ii)       spēju veidošanu ieinteresētajām personām, kuras risina nodarbinātības, izglītības un sociālās politikas jautājumus, un nozaru un teritoriālos līgumus, lai koncentrētos reformām valsts, reģionu un vietējā līmenī.

2. Izmantojot 1. pantā uzskaitītās ieguldījumu prioritātes, ESF sekmēs Regulas (ES) Nr. [..] 9. pantā minētos citus tematiskos mērķus:

(a) atbalsts pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, pret klimata pārmaiņām noturīgu, resurstaupīgu, ekoloģiski ilgtspējīgu ekonomiku, reformējot izglītības un apmācības sistēmu, kā arī pielietojot prasmju un kvalifikāciju pielāgošanu, darbaspēka kvalifikācijas celšanu un jaunu darba vietu izveidi ar vidi un enerģētiku saistītās nozarēs;

(b) informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanas un kvalitātes, kā arī piekļuves uzlabošana tām, attīstot digitālās prasmes, ieguldot e-iekļaušanā, e-prasmēs un saistītās uzņēmējdarbības prasmēs;

(c) pētniecības tehnoloģiju, tehnoloģiju attīstības un inovācijas stiprināšana, attīstot pēcdiploma studijas, pētnieku apmācību, sadarbības tīklu veidošanas pasākumus un partnerības starp augstākās izglītības iestādēm, pētniecības un tehnoloģiju centriem un uzņēmumiem;

(d) mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas uzlabošana, sekmējot uzņēmumu un darba ņēmēju pielāgošanos un palielinot ieguldījumus cilvēkkapitālā.

4. pants Saderība un tematiskā koncentrācija

3. Lai izpildītu stratēģijas "Eiropa 2020" pamatmērķus attiecībā uz nodarbinātību, izglītību un nabadzības samazināšanu, dalībvalstis nodrošina darba programmās noteiktās stratēģijas un darbību saderību un to orientāciju uz valsts reformas programmās un attiecīgajos Padomes ieteikumos noteikto jautājumu risināšanu saskaņā ar Līguma 148. panta 4. punktu.

4. Vismaz 20 % no kopējiem ESF resursiem katrā dalībvalstī piešķir Regulas (ES) Nr. [..] 9. panta 9. punktā noteiktajam tematiskajam mērķim "sociālās iekļaušanas veicināšana un cīņa ar nabadzību".

5. Dalībvalstis nodrošina tematisko koncentrāciju atbilstoši šādai kārtībai.

(a) Attīstītākiem reģioniem dalībvalstis koncentrē 80 % no piešķirtā atbalsta katrai darbības programmai līdz pat četrām no 3. panta 1. punktā noteiktajām ieguldījumu prioritātēm.

(b) Pārejas reģioniem dalībvalstis koncentrē 70 % no piešķirtā atbalsta katrai darbības programmai līdz pat četrām no 3. panta 1. punktā noteiktajām ieguldījumu prioritātēm.

(c) Mazāk attīstītiem reģioniem dalībvalstis koncentrē 60 % no piešķirtā atbalsta katrai darbības programmai līdz pat četrām no 3. panta 1. punktā noteiktajām ieguldījumu prioritātēm.

5. pants Rādītāji

6. Šīs regulas pielikumā noteiktos kopējos rādītājus un programmai specifiskos rādītājus izmanto atbilstoši Regulas (ES) Nr. [..] 24. panta 3. punkta un 87. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļai. Visi rādītāji ir izteikti absolūtos skaitļos.          Kopējie un programmai specifiskie īstenošanas rādītāji attiecas uz daļēji vai pilnībā īstenotām darbībām. Vajadzības gadījumā attiecībā uz atbalstīto darbību raksturu nosaka kopējus kvantitatīvus mērķlielumus 2022. gadam. Sākotnējā stāvokļa rādītāji ir noteikti nulles līmenī.       Kopējie un programmai specifiskie rezultātu rādītāji attiecas uz prioritāšu asīm vai noteiktajām prioritātes ass apakšprioritātēm. Sākotnējā stāvokļa rādītājiem izmanto jaunākos pieejamos datus. Kopējie kvantitatīvie mērķlielumi noteikti 2022. gadam.

7. Vienlaicīgi ar gada īstenošanas ziņojumiem vadošā iestāde nosūta elektroniski strukturētus datus par katru ieguldījumu prioritāti. Datos iekļauta kategorizācija un īstenošanas un rezultātu rādītāji.

II nodaļa Īpaši noteikumi programmu veidošanai un īstenošanai

6. pants Partneru iesaistīšana

8. Sociālo partneru un citu ieinteresēto personu, jo īpaši nevalstisko organizāciju, iesaistīšana darbības programmu īstenošanā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. [..] 5. pantā, var notikt ar vispārējo piešķīrumu palīdzību, kā noteikts Regulas (ES) Nr. [..] 112. panta 7. punktā. Tādā gadījumā darbības programmā norāda to programmas daļu, uz kuru attiecas vispārējā dotācija, tostarp provizorisku finanšu asignējumu, kas tai piešķirts no katras prioritātes ass.

9. Lai veicinātu sociālo partneru pienācīgu līdzdalību ESF atbalstītās darbībās, darbības programmas vadošā iestāde reģionā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. [..] 82. panta 2. punkta a) apakšpunktā, vai dalībvalstīs, kuras ir atbilstīgas saņemt Kohēzijas fonda atbalstu, nodrošina atbilstošu ESF resursu piešķiršanu spēju veidošanas pasākumiem – mācību, sadarbības tīklu veidošanas pasākumi un sociālā dialoga stiprināšana, un darbībām, kuras kopīgi veic sociālie partneri.

10. Lai veicinātu nevalstisko organizāciju pienācīgu līdzdalību un piekļuvi ESF atbalstītām darbībām, jo īpaši sociālās iekļaušanas, dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju jomā, darbības programmas vadošā iestāde reģionā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. [..] 82. panta 2. punkta a) apakšpunktā, vai dalībvalstīs, kuras ir atbilstīgas saņemt Kohēzijas fonda atbalstu, nodrošina atbilstoša ESF resursu piešķiršanu spēju veidošanas darbībām nevalstiskām organizācijām.

7. pants Sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšana

Dalībvalstis un Komisija veicina vīriešu un sieviešu līdztiesību, izmantojot vienādu pieeju, kā minēts Regulas (ES) Nr. [..] 7. pantā, un īpaši pielāgotas darbības, kas minētas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļā, jo īpaši ar mērķi palielināt sieviešu ilgtspējīgu līdzdalību un sasniegumus nodarbinātībā, kā arī darba tirgū samazināt segregāciju pēc dzimuma, apkarot dzimumu stereotipus izglītībā un apmācībā un sekmēt profesionālās un personīgās dzīves līdzsvarošanu vīriešiem un sievietēm.

8. pants Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas sekmēšana

Dalībvalstis un Komisija veicina vienlīdzīgas iespējas visiem, tostarp piekļuvi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, optimizējot nediskriminācijas principu, kā minēts Regulas (ES) Nr. [..] 7. pantā, un izmantojot īpašas darbības 3. pantā, un jo īpaši 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) ievilkumā noteikto ieguldījumu prioritāšu ietvaros. Minētās darbības ir paredzētas cilvēkiem, kuriem draud diskriminācija, un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai palielinātu viņu līdzdalību darba tirgū, kāpinātu sociālo iekļaušanu, samazinātu nevienlīdzību attiecībā uz izglītības sasniegumiem un veselības stāvokli, kā arī lai veicinātu pāreju no institucionālās aprūpes uz aprūpi vietējā līmenī.

9. pants Sociālā inovācija

11. ESF veicina sociālo inovāciju visās jomās, kas ietvertas ESF darbības jomā, kā noteikts šīs regulas 3. pantā, jo īpaši nolūkā testēt un plašāk pielietot inovatīvus risinājumus, lai risinātu sociālās vajadzības.

12. Dalībvalstis, atbilstoši savām vajadzībām, darbības programmās nosaka sociālās inovācijas tēmas.

13. Komisija veicina spēju veidošanu sociālajai inovācijai, jo īpaši atbalstot savstarpējas mācības, veidojot sadarbības tīklus un izplatot labu praksi un metodiku.

10. pants Starptautiska sadarbība

14. Dalībvalstis atbalsta starptautisku sadarbību, lai veicinātu savstarpējas mācības un tādējādi palielinātu ESF atbalstītās politikas efektivitāti. Starptautiskajā sadarbībā iesaistīti partneri vismaz no divām dalībvalstīm.

15. Dalībvalstis var izvēlēties starptautiskās sadarbības tēmas no Komisijas ierosinātā un ESF komitejas apstiprinātā saraksta.

16. Komisija veicina starptautisko sadarbību par 2. punktā minētajām tēmām, izmantojot savstarpējās mācības un koordinētu un vienotu rīcību. Jo īpaši Komisija vada ES līmeņa platformu, lai veicinātu pieredzes apmaiņu, spēju veidošanu un sadarbības tīklu veidošanu, kā arī izplatītu attiecīgus sasniegumus. Turklāt, lai sekmētu starptautisko sadarbību, Komisija izstrādā koordinētu īstenošanas sistēmu, kurā iekļauti kopējie atbilstības kritēriji, darbību veidi un laika grafiki, kā arī kopējas metodiskas pieejas uzraudzībai un vērtēšanai.

11. pants Fondam specifiskie noteikumu darbības programmām

17. Atkāpjoties no Regulas Nr. [..] 87. panta 1. punkta noteikumiem, darbības programmās var noteikt prioritāšu asis sociālās inovācijas un starptautiskās sadarbības īstenošanai, kā minēts 9. un 10. pantā.

2.           Atkāpjoties no Regulas Nr. [..] 109. panta 3. punkta noteikumiem, maksimālo līdzfinansējuma likmi prioritātes asij palielina par desmit procentpunktiem, taču nepārsniedzot 100 % gadījumos, kad prioritātes ass ir pilnībā veltīta sociālai inovācijai vai starptautiskai sadarbībai, vai arī abu iepriekšminēto kombinācijai.

3.           Papildus Regulas (ES) Nr. [..] 87. panta 3. punkta noteikumiem, darbības programmās nosaka arī ieguldījumu no plānotajām ESF atbalstītajām darbībām:

(e) Regulas (ES) Nr. [..] 91. panta 1. un 7. punktā uzskaitītajiem tematiskajiem mērķiem atbilstoši katrai prioritātes asij;

(f) sociālajai inovācijai un starptautiskajai sadarbībai, kā minēts 9. un 10. pantā, ja uz tām neattiecas prioritātes ass.

12. pants Īpaši noteikumi saistībā ar teritoriālām īpatnībām

1.           ESF var atbalstīt vietējās sabiedrības vadītas attīstības stratēģijas, kā minēts Regulas (ES) Nr. [..] 28. pantā, teritoriālos līgumus, vietējās iniciatīvas nodarbinātībai, izglītībai un sociālajai iekļaušanai, kā arī integrētus teritoriālus ieguldījumus (ITI), kā minēts Regulas (ES) Nr. [..] 99. pantā.

2.           Papildinot ERAF intervenci, kā minēts Regulas (ES) Nr. [ERAF] 7. pantā, ESF var sniegt atbalstu ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai, izmantojot stratēģijas, kurās noteiktas integrētas darbības tādu ekonomikas, vides un sociālo jautājumu risināšanai, kas skar partnerattiecību līgumos minēto pilsētvidi.

III nodaļa Īpaši nosacījumi attiecībā uz finanšu pārvaldību

13. pants Izdevumu atbilstība

18. ESF sniedz atbalstu atbilstīgajiem izdevumiem, kuri, neskarot Regulas (ES) Nr. [..] 109. panta 2. punkta b) apakšpunktu, var ietvert jebkādus finanšu resursus, kurus kopīgi iemaksā darba devēji un darba ņēmēji.

19. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. [..] 60. panta 2. punkta noteikumiem, ESF var sniegt atbalstu izdevumiem, kas radušies tādām darbībām, kuras norit ārpus programmas, taču Savienības iekšienē, ja tiek izpildīti šādi divi nosacījumi:

(g) darbība sekmē programmu;

(h) iestāžu pienākumus programmā attiecībā uz darbības pārvaldību, kontroli un revīziju veic par to programmu atbildīgās iestādes, kuras ietvaros darbībai piešķirts atbalsts, vai arī tās noslēdz līgumu ar iestādēm tajā dalībvalstī, kurā darbība tiek īstenota, ar nosacījumu, ka izpildīti 2. punkta a) apakšpunktā minētie noteikumi un ka izpildīti darbības pārvaldības, kontroles un revīzijas pienākumi.

20. Papildus Regulas (ES) Nr. [..] 59. panta 3. punkta noteikumiem, infrastruktūras, zemes un nekustamā īpašuma iegāde nav atbilstīga ESF atbalsta saņemšanai.

21. Ieguldījumi natūrā kā pabalsti vai alga, ko trešā puse izmaksā darbības dalībniekiem, var būt atbilstīgi ESF ieguldījuma saņemšanai, ar nosacījumu, ka atbalsta lielums nepārsniedz trešās puses izmaksas un ka minētie izdevumi ir saskaņā ar valsts noteikumiem, tostarp grāmatvedības noteikumiem.

14. pants Vienkāršoti izmaksu risinājumi

22. Papildus Regulas (ES) Nr. [..] 57. pantā minētajām metodēm, Komisija var atmaksāt dalībvalsts segtos izdevumus, balstoties uz Komisijas definētajām vienību izmaksu standarta shēmām un vienreizējiem maksājumiem. Summas, kas aprēķinātas pamatojoties uz iepriekšminēto, tiek uzskatītas par saņēmējiem izmaksātu valsts atbalstu un par atbilstīgiem izdevumiem Regulas (ES) Nr. [..] piemērošanas nolūkā.

Tādēļ Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus atbilstoši 16. pantam saistībā ar attiecīgo darbību veidu, vienību izmaksu standarta shēmu un vienreizējo maksājumu definīcijām un to maksimālajām summām, kuras var pielāgot atbilstoši piemērojamajām, kopīgi apstiprinātajām metodēm.

Finanšu revīzijas uzdevums ir pārliecināties, ka ir izpildīti Komisijas atmaksas nosacījumi, balstoties uz vienību izmaksu standarta shēmām un vienreizējiem maksājumiem.

Ja izmantoti minētie finansējuma veidi, dalībvalsts darbības atbalstam var piemērot savu grāmatvedības kārtību. Šajā regulā un Regulā (ES) Nr. [..] revīzijas iestāde vai Komisija neveic minētās grāmatvedības kārtības un no tās izrietošo summu revīziju.

23. Atbilstoši Regulas (ES) Nr. [..] 57. panta 1. punkta d) apakšpunktam un 4. punkta d) apakšpunktam, atlikušo darbības atbilstīgo izdevumu segšanai var izmantot vienotu likmi, kas nepārsniedz 40 % no atbilstīgajām tiešajām personāla izmaksām.

24. Piešķīrumus, kas atmaksāti, pamatojoties uz darbības atbilstīgajiem izdevumiem, kas noteikti, piemērojot vienotas likmes finansējumu, vienību izmaksu standarta shēmas un vienreizējus maksājumus, kā minēts Regulas (ES) Nr. [..] 57. panta 1. punktā, var aprēķināt katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā vadošās iestādes iepriekš apstiprināto budžeta projektu, gadījumos, kad valsts atbalsts nepārsniedz EUR 100 000.

25. Piešķīrumi, kuriem valsts atbalsts nepārsniedz EUR 50 000, tiek izteikti kā vienreizēji maksājumi vai vienību izmaksu standarta shēmas, izņemot tās darbības, kurām paredzēts valsts shēmas atbalsts.        

15. pants Finanšu instrumenti

26. Atbilstoši Regulas (ES) Nr. [..] 32. panta noteikumiem, ESF var atbalstīt darbības un politikas virzienus, kas ietilpst fonda darbības jomā, izmantojot finanšu instrumentus, piemēram, riska sadales shēmas, pašu kapitāls un parāds, garantiju fondi, līdzdalības fondi un aizdevuma fondi.

27. Eiropas Sociālo fondu var izmantot, lai tādām valsts un reģionālā līmeņa publiskajām un privātajām struktūrām uzlabotu piekļuvi kapitāla tirgiem, kuras īsteno darbības un politikas virzienus, kas ietilpst ESF darbības jomā, kā arī darbības programmas, izmantojot "uz ESF politiku balstītas garantijas", ja Komisija tās apstiprinājusi.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus atbilstoši 16. pantam, lai noteiktu īpašus noteikumus un nosacījumus dalībvalstu pieteikumiem, tostarp uz politiku balstītu garantiju griestus, jo īpaši nodrošinot, lai to izmantošana neradītu pārāk lielu publisko struktūru parādu.

Komisija izvērtē katru pieteikumu, un Komisija apstiprina katru "uz ESF politiku balstītu garantiju" ar nosacījumu, ka tā ietilpst Regulas (ES) Nr. [..] 87. pantā minētajā darbības programmā un ka tā atbilst noteiktajiem īpašajiem noteikumiem un nosacījumiem.           

IV nodaļa Pilnvaru deleģēšana un nobeiguma noteikumi

16. pants Deleģēšanas īstenošana

28. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

29. Regulas 14. panta 1. punkta un 15. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģējumu piešķir uz nenoteiktu laiku, sākot no 2014. gada 1. janvāra.

30. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 14. panta 1. punkta pirmajā daļā un 15. panta 2. punktā otrajā daļā minēto pilnvaru deleģēšanu. Minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu izbeidz ar atsaukšanas lēmumu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc šāda lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai tajā norādītā vēlākā datumā. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

31. Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

32. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 14. panta 1. punkta pirmo daļu un 15. punkta 2. punkta otro daļu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome 2 mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir paziņojuši Komisijai, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

17. pants Atcelšana

Ar šo no 2014. gada 1. janvāra atceļ Regulu (EK) Nr. 1081/2006.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

18. pants Pārskatīšanas klauzula

Saskaņā ar Līguma 164. panta noteikumiem Eiropas Parlaments un Padome līdz 2020. gada 31. decembrim pārskata šo regulu.

19. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

PIELIKUMS Kopējie īstenošanas un rezultātu rādītāji ESF ieguldījumiem

(2) Kopējie īstenošanas rādītāji par dalībniekiem

Dalībnieki[20] ir personas, kas saņem tiešu ESF ieguldījumu atbalstu un kuras var identificēt, kurām var lūgt sniegt savu aprakstu un kurām paredzēti īpaši izdevumi. Citi saņēmēji nebūtu uzskatāmi par dalībniekiem.

· Bezdarbnieki, tostarp ilgtermiņa bezdarbnieki*

· Ilgtermiņa bezdarbnieki*

· Neaktīvas personas*

· Izglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas personas*

· Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas*

· Vecumā līdz 25 gadiem*

· Vecumā pēc 54 gadiem*

· Ar pamatskolas izglītību (ISCED 1. līmenis) vai zemākā līmeņa vidējo izglītību (ISCED 2. līmenis)*

· Ar vidējo izglītību (ISCED 3. līmenis) vai pēcvidējo izglītību (ISCED 4. līmenis)*

· Ar augstāko izglītību (ISCED 5. līmenis līdz 8. līmenis)*

· Migranti, personas ar ārvalstu izcelsmi, minoritātes (tostarp nelabvēlīgos apstākļos esošas kopienas, piemēram, romi)**

· Personas ar īpašām vajadzībām**

· Citas nelabvēlīgā situācijā esošas personas**

Kopējo dalībnieku skaitu, pamatojoties uz īstenošanas rādītājiem, aprēķina automātiski.

Minētie dati par dalībniekiem, kas piedalās ESF atbalstītā darbībā, jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. [..] 44. panta 1. un 2. punktā un 101. panta 1. punktā. Visi dati jāatspoguļo pēc dzimuma.      

(3) Kopējie īstenošanas rādītāji organizācijām

· Projektu skaits, ko pilnībā vai daļēji īstenojuši sociālie partneri vai nevalstiskās organizācijas

· Projektu skaits, kas darbojas publiskajā pārvaldē vai publisko pakalpojumu jomā

· Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits

Minētie dati jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. [..] 44. panta 1. un 2. punktā un 101. panta 1. punktā.        

(4) Kopējie tūlītējo rezultātu rādītāji par dalībniekiem

· Neaktīvie dalībnieki, kas nesen sākuši darba meklējumus pēc aiziešanas

· Izglītībā/mācībās iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas

· Kvalifikāciju ieguvēji dalībnieki pēc aiziešanas

· Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas

Minētie dati jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. [..] 44. panta 1. un 2. punktā un 101. panta 1. punktā. Visi dati jāatspoguļo pēc dzimuma.   

(5) Kopējie ilgtermiņa rezultātu rādītāji par dalībniekiem

· Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki 6 mēnešus pēc aiziešanas

· Pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki 6 mēnešus pēc aiziešanas

· Dalībnieki labākā darba tirgus situācijā 6 mēnešus pēc aiziešanas

Minētie dati jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. [..] 44. panta 4. punktā. Tie jāsavāc, balstoties uz dalībnieku reprezentatīvu kopumu katrā prioritātes asī vai apakšprioritātē. Kopuma iekšējais derīgums jānodrošina tā, lai datus var vispārināt prioritāšu ašu vai apakšprioritāšu līmenī. Visi dati jāatspoguļo pēc dzimuma.

[1]               Piektais ziņojums par ekonomikas, sociālo un teritoriālo kohēziju, 2010. gada novembris.

[2]               Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: "ЕS budžeta pārskatīšana”, COM(2010) 700, 19.10.2010.

[3]               Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: "Budžets stratēģijai "Eiropa 2020"", COM(2011) 500, 29.6.2011.

[4]               Komisijas dienestu darba dokuments: Results of the public consultation on the conclusions of the fifth report on economic, social and territorial cohesion, SEC(2011) 590 final, 13.5.2011.

[5]               Eiropas Parlamenta 2010. gada 7. oktobra rezolūcija par Eiropas Sociālā fonda nākotni, P7_TA(2010)0357.        Eiropas Parlamenta 2010. gada 7. oktobra rezolūcija par ES kohēzijas un reģionālo politiku pēc 2013. gada, P7_TA(2010)0356.

[6]               OV C 132/8, 3.5.2011.

[7]               OV C 166/08, 7.6.2011.

[8]               COM(2010) 700, 19.10.2010.

[9]               OV C , ... , lpp.

[10]             OV C , ... , lpp.

[11]             OV C , ... , lpp.

[12]             COM(2010) 2020, galīgā redakcija, 3.3.2010.

[13]             COM(2010) 682, galīgā redakcija, 23.11.2010.

[14]             COM(2010) 477, galīgā redakcija, 15.9.2010.

[15]             COM(2010) 758, galīgā redakcija, 16.12.2010.

[16]             COM(2010) 245, galīgā redakcija, 26.8.2010.

[17]             COM(2010) 546, galīgā redakcija, 6.10.2010.

[18]             OV L 210, 31.7.2006., 12. lpp.

[19]             Padomes 2010. gada 13. jūlija Ieteikums par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikai (OV L 191, 23.7.2010., 28.-34. lpp.) un Padomes 2010. gada 21. oktobra Lēmums par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 308, 24.11.2010., 46.-51. lpp.).

[20]             Dalībvalstu noteiktajai datu apstrādes kārtībai jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, un jo īpaši tās 7. un 8. panta noteikumiem.                Dati, kas apzīmēti ar *, ir personas dati atbilstoši minētās direktīvas 7. pantam. Šādu datu apstrāde vajadzīga, lai izpildītu uz personas datu apstrādātāju attiecināmas juridiskas saistības (7. panta c) punkts). Personas datu apstrādātāja definīcija ir dota minētās direktīvas 2. pantā.               Dati, kas apzīmēti ar **, ir īpašu kategoriju dati atbilstoši minētās direktīvas 8. pantam. Ievērojot noteikumu par atbilstošām garantijām, dalībvalstis, pamatojoties uz būtiskām sabiedrības interesēm, var noteikt izņēmumus papildus 8. panta 2. punktā minētajiem vai nu ar attiecīgās valsts tiesībām, vai ar uzraudzības iestādes lēmumu (8. panta 4. punkts).