PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu[1], stājās spēkā 2010. gada 5. aprīlī. Saskaņā ar Vīzu kodeksa 51. pantu operatīvas norādes par to, kā praktiski piemērot šīs regulas noteikumus, ir izstrādātas ar Komisijas 2010. gada 19. marta Lēmumu, ar ko izstrādā rokasgrāmatu par vīzu pieteikumu apstrādi un grozījumiem izsniegtajās vīzās[2].

Rokasgrāmatas izstrādes laikā tika konstatēts, ka 3. panta 5. punkta b) un c) apakšpunkts nav skaidri formulēts:

1. regulas 3. panta 5. punkta b) apakšpunktā attiecībā uz atbrīvojumu no prasības par lidostas tranzītvīzu personām, kurām ir konkrētu valstu izsniegtas uzturēšanās atļaujas, ir izlaista atsauce uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras Šengenas acquis vēl nepiemēro pilnībā (šobrīd Bulgārija, Īrija, Kipra, Rumānija un Apvienotā Karaliste);

2. regulas 3. panta 5. punkta c) apakšpunktā attiecībā uz atbrīvojumu no prasības par lidostas tranzītvīzu personām, kurām ir konkrētu valstu izsniegtas vīzas, ir izlaista atsauce uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras Šengenas acquis vēl nepiemēro pilnībā (šobrīd Bulgārija, Īrija, Kipra, Rumānija un Apvienotā Karaliste);

3. turklāt rokasgrāmatas izstrādes laikā tika konstatēts, ka 3. panta 5. punkta c) apakšpunkta pašreizējais formulējums pieļauj divas interpretācijas, un jāprecizē, ka personas, kurām vīzu ir izsniegušas Eiropas Savienības dalībvalstis, kas nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras Šengenas acquis vēl nepiemēro pilnībā, kā arī konkrētas trešās valstis, ir atbrīvotas no prasības par lidostas tranzītvīzu, kad šīs personas ceļo uz vīzas izdevēju valsti vai uz jebkuru citu trešo valsti un kad tās pēc vīzas izmantošanas atgriežas no izdevējas valsts (bet ne tad, kad šīs personas atgriežas no jebkuras citas trešās valsts);

4. atsauce uz valstīm, kas ir Līguma par Eiropas ekonomikas zonu puses, ir lieka, jo tās ir vai nu dalībvalstis, kurām piemēro 3. panta 5. punkta a) apakšpunktu, vai asociētās valstis, kurām 3. panta 5. punkta a) apakšpunktu piemēro ar attiecīgo nolīgumu vai protokolu.

Līdz 2010. gada aprīlim Kopīgajā konsulārajā instrukcijā (KKI) un Vienotajā rīcībā 96/197/TI[3] bija paredzēti noteikumi par trešām valstīm, uz kuru valstspiederīgajiem attiecās prasība par lidostas tranzītvīzu. Šie noteikumi attiecās uz visiem attiecīgo valstu valstspiederīgajiem, izņemot gadījumus, ja tiem bija Īrijas, Apvienotās Karalistes vai konkrētu trešo valstu (Kanāda, ASV, Japāna utt.) izsniegta uzturēšanās atļauja, jo tika pieņemts, ka šādas personas Šengenas valstīm neradītu nelegālās imigrācijas risku.

Dažas dalībvalstis 2008. gadā uzņēmās iniciatīvu veikt grozījumus KKI 3. pielikumā, lai nodrošinātu, ka tā paša iemesla dēļ arī personas, kurām vīzu ir izsniegušas konkrētas trešās valstis, būtu atbrīvotas no prasības par lidostas tranzītvīzu, ja vīzas turētājs ceļo uz trešo valsti (vai Īriju, vai Apvienoto Karalisti), kas vīzu ir izsniegusi, vai jebkuru citu trešo valsti. Tāpat arī attiecīgā persona būtu atbrīvota no prasības par lidostas tranzītvīzu, kad tā pēc vīzas izmantošanas atgriežas no trešās valsts, kas vīzu izsniegusi. Vīzas turētājs nebūtu atbrīvots no prasības par lidostas tranzītvīzu, ja tas atgriežas no jebkuras citas trešās valsts, izņemot izdevēju valsti, jo, tā kā viņam vairs nav vīzas, kad būtu derīga vienā no 3. panta 5. punkta c) apakšpunktā minētajām valstīm, vairs nevar pieņemt, ka attiecīgā persona Šengenas valstīm nerada nelegālās imigrācijas risku.

Šie noteikumi bija jāpieņem Vīzu kodeksā, taču 3. panta 5. punkta b) un c) apakšpunktā ir izlaisti būtiski vārdi, līdz ar to juridiskā situācija ir neskaidra.

Rokasgrāmatas izstrādes laikā šo problēmu tika apsvērts risināt, izmantojot pamatnostādnes, kurās tiktu pausts šis nolūks. Tā kā ar rokasgrāmatu dalībvalstīm nevar noteikt juridiski saistošus pienākumus, Vīzu kodeksu nepieciešams grozīt, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un noteikumu saskaņotu piemērošanu. Šādam precizējumam ir praktiska nozīme attiecībā uz individuāliem ceļotājiem un aviosabiedrībām.

Priekšlikums attiecas tikai uz tehniskajiem grozījumiem, kas ietver esošā teksta precizēšanu.

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMI

Abi priekšlikumā aplūkotie aspekti tika apspriesti Vīzu komitejā un Vīzu darba grupā, un dalībvalstis ir atbalstījušas Komisijas iniciatīvu Vīzu kodeksā veikt nelielus grozījumus.

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Vīzu kodeksa 3. panta 5. punkta b) un c) apakšpunkts jāgroza, lai precizētu, ka

- trešās valsts valstspiederīgajiem, kam ir derīga vīza vai derīga uzturēšanās atļauja, kuru izsniegusi dalībvalsts, kas nepiemēro kopējo vīzu politiku pilnībā, jāpiemēro atbrīvojums no prasības par lidostas tranzītvīzu;

- atbrīvojums no prasības par lidostas tranzītvīzu attiecas uz personām, kam ir derīga vīza, kad tās ceļo uz trešo valsti, kas vīzu ir izsniegusi, uz jebkuru citu trešo valsti, un kad tās pēc vīzas izmantošanas atgriežas no trešās valsts, kas vīzu ir izsniegusi.

- 2011/0223 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar kuru groza 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

5. Jāprecizē noteikumi par tranzītu caur lidostu starptautiskajām zonām, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un pārredzamību.

6. Trešo valstu valstspiederīgie, uz kuriem attiecas prasība par lidostas tranzītvīzu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 3. panta 1. un 2. punktu un kuriem ir kādas dalībvalsts, Kanādas, Japānas vai Amerikas Savienoto Valstu izsniegta derīga vīza vai kuriem ir kādas no dalībvalstīm, Andoras, Kanādas, Japānas, Sanmarīno vai Amerikas Savienoto Valstu izsniegta derīga uzturēšanās atļauja, ir atbrīvoti no prasības par lidostas tranzītvīzu. Jāprecizē, ka šis atbrīvojums attiecas arī uz personām, kam ir derīgas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, ko izsniegušas Eiropas Savienības dalībvalstis, kas nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras Šengenas acquis vēl nepiemēro pilnībā.

7. Attiecībā uz personām, kam ir derīga vīza, šāds atbrīvojums jāpiemēro, kad tās ceļo uz izdevēju valsti vai jebkuru citu trešo valsti un kad tās pēc vīzas izmantošanas atgriežas no izdevējas valsts.

8. Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma nozīmē, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[4], kas attiecas uz jomu, kura minēta 1. panta B punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai[5].

9. Attiecībā uz Šveici šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma nozīmē, ko Eiropas Savienība, Eiropas Kopiena un Šveices Konfederācija noslēgušas par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[6], kas attiecas uz jomu, kura minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B punktā, to lasot saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/146/EK[7].

10. Attiecībā uz Lihtenšteinu šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā protokola nozīmē, ko Eiropas Savienība, Eiropas Kopiena, Šveices Konfederācija un Lihtenšteinas Firstiste parakstījušas par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā attiecībā uz jomu, kura minēta 1. panta B punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK, to lasot saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2011/350/EK[8].

11. Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis , Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos valsts tiesību aktos.

12. Šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[9]; tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

13. Šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[10]; tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

14. Attiecībā uz Kipru šī regula ir akts, kas pieņemts atbilstīgi Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punkta nozīmē.

15. Šī regula ir akts, kas pieņemts atbilstīgi Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punkta nozīmē,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 810/2009 3. panta 5. punkta b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

"b) trešo valstu valstspiederīgie, kam ir derīga uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi kāda no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, vai kāda no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas Šengenas acquis noteikumus vēl nepiemēro pilnībā, vai kam ir kāda no V pielikumā uzskaitītajām derīgām uzturēšanās atļaujām, ko izsniegušas Amerikas Savienotās Valstis, Andora, Japāna, Kanāda vai Sanmarīno un kas to turētājiem garantē beznosacījumu atpakaļuzņemšanu;

c) trešo valstu valstspiederīgie, kam ir derīga vīza ceļošanai uz kādu no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kura nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, vai ceļošanai uz kādu no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas Šengenas acquis noteikumus vēl nepiemēro pilnībā, uz Amerikas Savienotajām Valstīm, Japānu vai Kanādu, kad attiecīgā persona ceļo uz izdevēju valsti vai jebkuru citu trešo valsti vai pēc vīzas izmantošanas atgriežas no izdevējas valsts;".

2. pants

Šī regula stājas spēkā [ divdesmitajā ] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[1] OV L 243, 15.9.2009.

[2] C(2010) 1620, galīgā redakcija.

[3] OV L 63, 13.3.1996., 8. lpp.

[4] OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

[5] OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

[6] OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

[7] OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.

[8] OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.

[9] OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

[10] OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.