PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Padomes Regulā (ES) Nr. 57/2011 2011. gadam ir noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un — attiecībā uz ES kuģiem — konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi. Laikposmā, kad regula ir spēkā, tā parasti tiek vairākkārt grozīta.

Viens no ierosinātajiem grozījumiem attiecas uz mencas pārvaldības plāna (Padomes Regula (EK) Nr. 1342/2008) īstenošanu attiecībā uz kuģiem, kuri izslēgti no zvejas piepūles režīma vai iekļauti tajā. Šis jautājums ir daļēji risināts Regulā (ES) Nr. 57/2011 (IIA pielikumā ir noteikti piepūles limiti pa zvejas rīku grupām), bet faktiskais lēmums par to, kuras kuģu grupas ir iekļautas minētā plāna zvejas piepūles režīmā vai izslēgtas no tā, ir atspoguļots Padomes Regulā (ES) Nr. 754/2009. Tāpēc jāgroza arī pēdējā minētā regula, un vajadzīgie grozījumi ir iekļauti šajā priekšlikumā.

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Nepiemēro.

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ierosinātie grozījumi ir šādi.

1. Regulas (ES) Nr. 57/2011 8. pantā siļķu haizivs ir minēta kā suga, kuru aizliegts zvejot starptautiskos ūdeņos (pienākums tūlīt atlaist ūdenī nejauši nozvejotus īpatņus), un IA pielikumā to krājumam ir noteikta 0 apjoma KPN konkrētās ICES zonās Atlantijas okeānā (bez noteikuma par nejaušu nozveju). Tas nozīmē, ka dažos ES ūdeņu apgabalos, kuros siļķu haizivs nav reglamentēto sugu vidū, tās nozvejas nav ierobežotas. Ņemot vērā šīs sugas stāvokli un notiekošās diskusijas par tās iespējamu iekļaušanu CITES konvencijā (III papildinājumā), ir nepieciešams īstenot siļķu haizivs konsekventu aizsardzību visos apgabalos. Lai to panāktu, šajā priekšlikumā paredzēts:

2. ieviest 0 apjoma KPN siļķu haizivij Vidusjūrā (regulas ID pielikums). Tādējādi tiks panākts, ka Vidusjūras dalībvalstu jurisdikcijā esošos ūdeņos nebūs atļauts gūt nozveju (uz ūdeņiem, kuri nav valstu jurisdikcijā, patlaban attiecas vispārējais zvejas aizliegums starptautiskos ūdeņos);

3. grozīt pašreizējās 0 apjoma KPN aprakstu IA pielikumā, lai iekļautu tajā visus ES ūdeņus ICES un CECAF zonās Atlantijas okeānā, un

4. abos a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos paredzēt konsekventu pienākumu tūlīt atlaist ūdenī nozvejotus īpatņus.

5. Mencas pārvaldības plānā (Padomes Regula (EK) Nr. 1342/2008) ir izveidots šīs sugas krājuma zvejas piepūles režīms, kurš balstās uz datiem, kas dalībvalstīm regulāri jāsniedz Komisijai un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejai (ZZTEK). Pamatojoties uz ZZTEK ieteikumu par dalībvalstu datiem, Komisija var ierosināt konkrētas kuģu grupas izslēgt no zvejas piepūles režīma, kas noteikts mencas pārvaldības plānā. Izšķirošais nosacījums šādai izslēgšanai ir tas, ka mencas nozveja nedrīkst pārsniegt 1,5 % no attiecīgo kuģu nozvejas. Dalībvalstīm katru gadu jāziņo par izslēgtajiem kuģiem, lai Komisija pārliecinātos (pamatojoties uz ZZTEK ieteikumu), ka mencas nozvejas limits 1,5 % apmērā ir ievērots. Mencas pārvaldības plānā paredzēts, ka pretējā gadījumā Padome atkal iekļauj attiecīgos kuģus zvejas piepūles režīmā. Šajā sakarībā, ievērojot mencas pārvaldības plānā un tā īstenošanas noteikumos noteikto kārtību, ar ierosināto Regulas (ES) Nr. 57/2011 grozījumu plānots:

6. izslēgt konkrētus Īrijas kuģus, kas darbojas ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un izmanto grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir 100 mm vai lielāks;

7. atkal iekļaut mencas pārvaldības plāna zvejas piepūles režīmā divas Vācijas kuģu grupas, kuras no tā bija izslēgtas;

8. atkal iekļaut mencas pārvaldības plāna zvejas piepūles režīmā divas Apvienotās Karalistes kuģu grupas, kuras no tā bija izslēgtas.

9. Turklāt ar ierosinātajiem grozījumiem paredzēts palielināt mencas KPN Ķeltu jūrā 2011. gada atlikušajā daļā, ņemot vērā jaunu — pozitīvāku zinātnisko ieteikumu, kas saņemts no ICES un ZZTEK, un iekļaut jaunu pikšas KPN Svalbārā (Barenca jūrā) līdztekus jau esošajai mencas KPN tajā pašā apgabalā. ES kvota pagaidām nav sadalīta dalībvalstīm, neskarot sadales principa pieņemšanu nākotnē.

10. Ar grozījumu tiek izdarīta arī tehniska korekcija, kas saistīta ar Porkupīnas sēklī uz laiku noteiktā zvejas ierobežojuma darbības jomu, t. i., Regulas (ES) Nr. 57/2011 13. pantu. Tā kā šajā pantā Norvēģijas omārs ir minēts to krājumu vidū, uz kuriem attiecas šis ierobežojums, attiecīgajā ierakstā par Norvēģijas omāru (Norvēģijas omārs VII zonā) ir jābūt atbilstošai atsaucei.

2011/0222 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par Padomes Regulu (ES) Nr. 57/2011 un (EK) Nr. 754/2009 grozījumiem attiecībā uz siļķu haizivs aizsardzību, dažām KPN un konkrētiem zvejas piepūles limitiem, kuri noteikti Apvienotajai Karalistei, Vācijai un Īrijai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[1],

tā kā:

11. Padomes Regulā (ES) Nr. 57/2011[2] 2011. gadam ir noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un — attiecībā uz ES kuģiem — konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi.

12. Zinātniskais novērtējums par mencu Ķeltu jūrā ir uzlabojies, un tas apliecina, ka ieteikumā, uz kura pamatojas pašreizējā KPN, netika pienācīgi novērtēta 2009. gada spēcīgā vecuma grupa un šā krājuma biomasas dinamiskais pieaugums. Ņemot vērā jaunos selektivitātes pasākumus, kurus plāno Ziemeļrietumu ūdeņu reģionālā konsultatīvā padome ( NWWRAC ) un kuri mazinās pikšas un merlanga izmetumu risku šajā mencu zvejniecībā, ir lietderīgi mencas KPN Ķeltu jūrā 2011. gada atlikušajā daļā pielāgot jaunajam zinātniskajam ieteikumam.

13. Regulas (ES) Nr. 57/2011 8. pantā aizliegts zvejot siļķu haizivis starptautiskos ūdeņos (pienākums tūlīt atlaist ūdenī nejauši nozvejotus īpatņus). Minētās regulas IA pielikumā siļķu haizivs kopējā pieļaujamā nozveja konkrētās ICES zonās noteikta 0 tonnu apmērā (bez noteikuma par nejaušām nozvejām). Attiecīgi dažos apgabalos Savienības ūdeņos siļķu haizivs nozvejas nav ierobežotas. Ņemot vērā šīs sugas stāvokli un notiekošās diskusijas par tās iespējamu iekļaušanu CITES konvencijā (III papildinājumā), ir nepieciešams īstenot siļķu haizivs konsekventu aizsardzību visos apgabalos.

14. Kopš 1986. gada mencu zveja starptautiskos ūdeņos I un IIa zonā (Barenca jūrā) ir notikusi saskaņā ar autonomu kvotu, kuru noteikusi ES. Lai saglabātu ES konsekvento pieeju ilgtspējīgai zvejniecības pārvaldībai, tajā pašā apgabalā būtu jānosaka specializēta pikšas kvota, kura ietvertu arī mencas zvejā gūtās piezvejas. ES 2011. gada kvotas apjoms būtu jānosaka, neskarot pastāvīgu sadales principu, par kuru Padome varētu vienoties attiecībā uz 2012. gadu, un tam būtu jābalstās uz dalībvalstu nozveju vidējo apjomu 10 gados (no 2001. līdz 2010. gadam), izmantojot datus, kurus sniegušas dalībvalstis, kas reģistrētas darbojamies attiecīgajā zvejniecībā, proti, Apvienotā Karaliste, Francija, Īrija, Polija, Portugāle, Spānija un Vācija.

15. Ar Padomes 2008. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1342/2008 ir izveidots ilgtermiņa plāns mencas krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto.

16. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. pantu Padome, ņemot vērā dalībvalstu sniegto un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) izvērtēto informāciju, var izslēgt konkrētas kuģu grupas no minētajā regulā noteiktā zvejas piepūles režīma, ja ir pieejami attiecīgi dati par mencu nozveju un izmetumiem no attiecīgajiem kuģiem, ja mencu nozveja procentos nepārsniedz 1,5 % no attiecīgās kuģu grupas kopējās nozvejas un ja grupas iekļaušana zvejas piepūles režīmā radītu tās vispārējai ietekmei uz mencas krājumiem neatbilstīgu administratīvu slogu.

17. Pamatojoties uz minēto 11. pantu, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 754/2009[3] konkrētas kuģu grupas tika izslēgtas no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma.

18. Īrija ir sniegusi informāciju par mencu nozvejām, kuras guvusi kuģu grupa, kas darbojas ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, Padomes Regulas (EK) Nr. 43/2009 III pielikuma 6.1. punktā minētajā apgabalā izmantojot grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks un kuriem ir kvadrātveida acu linuma plāksnes, un citos apgabalos ūdeņos uz rietumiem no Skotijas — grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir 100 mm. Pamatojoties uz minēto informāciju, ko izvērtējusi ZZTEK, var secināt, ka minētās kuģu grupas gūtās mencu nozvejas, ieskaitot izmetumus, nepārsniedz 1,5 % no tās kopējās nozvejas. Turklāt ieviestie kontroles un uzraudzības pasākumi nodrošina minētās kuģu grupas zvejas darbību kontroli un uzraudzību. Visbeidzot, minētās kuģu grupas iekļaušana zvejas piepūles režīmā rada tās vispārējai ietekmei uz mencas krājumiem neatbilstīgu administratīvu slogu. Tāpēc ir lietderīgi grozīt Regulu (EK) Nr. 754/2009, lai minēto kuģu grupu izslēgtu no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma. Attiecīgi būtu jāgroza zvejas piepūles limiti, kas Īrijai noteikti Regulā (ES) Nr. 57/2011.

19. No Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma piemērošanas patlaban ir izslēgta Vācijas kuģu grupa. Pamatojoties uz Vācijas 2011. gadā sniegto informāciju, ZZTEK nevarēja novērtēt, vai Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. pantā paredzētie nosacījumi ir izpildīti arī 2010. gada pārvaldības periodā. Tāpēc ir lietderīgi šo Vācijas kuģu grupu atkal iekļaut iepriekšminētajā zvejas piepūles režīmā. Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 754/2009.

20. No Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma piemērošanas patlaban ir izslēgtas divas Apvienotās Karalistes kuģu grupas. Pamatojoties uz Apvienotās Karalistes 2011. gadā sniegto informāciju, ZZTEK nevarēja novērtēt, vai Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. pantā paredzētie nosacījumi ir izpildīti arī 2010. gada pārvaldības periodā. Tāpēc ir lietderīgi šīs divas Apvienotās Karalistes kuģu grupas atkal iekļaut iepriekšminētajā zvejas piepūles režīmā. Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 754/2009.

21. Regulu (ES) Nr. 57/2011 vispār piemēro no 2011. gada 1. janvāra. Tomēr Regulā (ES) Nr. 57/2011 noteiktos zvejas piepūles limitus piemēro vienu gadu, sākot no 2011. gada 1. februāra. Tāpēc šīs regulas noteikumi, kas attiecas uz nozvejas limitiem un sadalījumu, būtu jāpiemēro no 2011. gada 1. janvāra, un šīs regulas noteikumi, kas attiecas uz zvejas piepūles limitiem, būtu jāpiemēro no 2011. gada 1. februāra. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar tiesiskās noteiktības principu, jo attiecīgās zvejas iespējas vēl nav apgūtas. Tā kā zvejas piepūles režīma izmaiņām ir tieša ietekme uz attiecīgo flotu saimniecisko darbību, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants Grozījumi Regulā (ES) Nr. 57/2011

Regulu (ES) Nr. 57/2011 groza šādi:

22. IA pielikumā ierakstu par mencu VIIb, VIIc, VIIe–k, VIII, IX un X zonā; ES ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā aizstāj ar šādu:

“Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | VIIb, VIIc, VIIe–k, VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (COD/7XAD34) |

Beļģija | 240 | Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 12. pantu. |

Francija | 3934 |

Īrija | 780 |

Nīderlande | 1 |

Apvienotā Karaliste | 424 |

ES | 5379 |

KPN | 5379” |

23. IA pielikumā ierakstu par siļķu haizivi ES un starptautiskos ūdeņos III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII zonā aizstāj ar šādu:

“Suga: | Siļķu haizivs Lamna nasus | Zona: | Francijas Gviānas ūdeņi, Kategats; ES ūdeņi Skagerakā, I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā; ES ūdeņi CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. zonā (POR/3-1234) |

Dānija | 0 | (1) | Analītiskā KPN |

Francija | 0 | (1) |

Vācija | 0 | (1) |

Īrija | 0 | (1) |

Spānija | 0 | (1) |

Apvienotā Karaliste | 0 | (1) |

ES | 0 | (1) |

0 | (1) |

KPN | 0 | (1) |

(1) Nozvejotos šīs sugas īpatņus neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams.”; |

24. IA pielikumā iekļauj šādu jaunu ierakstu par pikšu I un IIb zonā:

“Suga: | Pikša Melanogrammus aeglefinus | Zona: | I un IIb HAD/1/2B. |

ES | 5121 | (1) (2) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |

KPN | Nepiemēro |

(1) Izņemot Austriju, Beļģiju, Bulgāriju, Kipru, Čehiju, Dāniju, Igauniju, Somiju, Grieķiju, Ungāriju, Itāliju, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju un Zviedriju. (2) Savienībai pieejamās pikšas krājuma daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.”; |

25. IA pielikumā ierakstu par Norvēģijas omāru VII zonā aizstāj ar šādu:

“Suga: | Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus | Zona: | VII (NEP/07.) |

Spānija | 1306 | (1) | Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 13. pantu. |

Francija | 5291 | (1) |

Īrija | 8025 | (1) |

Apvienotā Karaliste | 7137 | (1) |

ES | 21 759 | (1) |

KPN | 21 759 | (1) |

(1) No tām VII zonā (Porkupīnas sēklis – 16. vienība (NEP/*07U16)) drīkst zvejot, nepārsniedzot šādas kvotas: |

Spānija | 377 |

Francija | 241 |

Īrija | 454 |

Apvienotā Karaliste | 188 |

ES | 1260” |

26. ID pielikumam pievieno šādu ierakstu:

“Suga: | Siļķu haizivs Lamna nasus | Zona: | Vidusjūra (POR/AE045W) |

ES | 0 | (1) |

KPN | 0 | (1) |

(1) Nozvejotos šīs sugas īpatņus neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams.”; |

27. IIA pielikuma 1. papildinājumu groza šādi:

28. papildinājuma b) tabulā sleju, kas attiecas uz Vāciju (DE), aizstāj ar šādu:

Reglamentēti zvejas rīki | “DE |

TR1 | 1 166 735 |

TR2 | 436 666 |

TR3 | 257 |

BT1 | 29 271 |

BT2 | 1 525 679 |

GN | 224 484 |

GT | 467 |

LL | 0” |

29. papildinājuma d) tabulā slejas, kas attiecas uz Vāciju (DE), Īriju (IE) un Apvienoto Karalisti (UK), aizstāj ar šādām:

Reglamentēti zvejas rīki | “DE | IE | UK |

TR1 | 12 427 | 107 088 | 1 377 697 |

TR2 | 0 | 479 043 | 3 914 022 |

TR3 | 0 | 273 | 16 027 |

BT1 | 0 | 0 | 117 544 |

BT2 | 0 | 3801 | 4626 |

GN | 35 442 | 5697 | 213 454 |

GT | 0 | 1953 | 145 |

LL | 0 | 4250 | 630 040” |

2. pants Grozījums Regulā (EK) Nr. 754/2009

Regulas (EK) Nr. 754/2009 1. pantu groza šādi:

a) minētā panta c), d) un f) punktu svītro;

b) pievieno šādu h) punktu:

“h) kuģu grupa, kuras kuģi peld ar Īrijas karogu, piedalās zvejniecībā, kas minēta Īrijas 2011. gada 11. marta pieteikumā, un darbojas ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, Padomes Regulas (EK) Nr. 43/2009 III pielikuma 6.1. punktā minētajā apgabalā izmantojot grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks un kuriem ir kvadrātveida acu linuma plāksnes, un citos apgabalos ūdeņos uz rietumiem no Skotijas — grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir 100 mm.”

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Tās 1. panta 1., 2., 3., 4. un 5. punktu piemēro no 2011. gada 1. janvāra.

Tās 1. panta 6. punktu un 2. pantu piemēro no 2011. gada 1. februāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[1] IEKĻAUT ATSAUCI.

[2] Padomes 2011. gada 18. janvāra Regula (ES) Nr. 57/2011, ar ko 2011. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un — attiecībā uz ES kuģiem — konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, OV L 24, 27.1.2011., 1.–125. lpp.

[3] Padomes 2009. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 754/2009, ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas, OV L 214, 19.8.2009., 16.−17. lpp.